Procedūra : 2016/2222(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0066/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0066/2017

Debates :

PV 03/04/2017 - 19
CRE 03/04/2017 - 19

Balsojumi :

PV 04/04/2017 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0098

ZIŅOJUMS     
PDF 886kWORD 107k
17.3.2017
PE 593.850v02-00 A8-0066/2017

par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu

(2016/2222(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Kateřina Konečná

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Attīstības komitejas atzinums
 Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu

(2016/2222(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.‑2030. gadam,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

–  ņemot vērā Komisijas tehnisko ziņojumu par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013-063),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu „Par atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumiem cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. decembrī pieņemto Amsterdamas deklarāciju „Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, kuras mērķis ir atbalstīt pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidi līdz 2020. gadam un nelikumīgas mežu izciršanas izbeigšanu līdz 2020. gadam,

–  ņemot vērā, ka piecas dalībvalstis, kuras parakstījušas Amsterdamas deklarāciju (Dānija, Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste un Nīderlande), ir solījušas, ka to valdības atbalstīs shēmu, kas nodrošinātu, lai līdz 2020. gadam palmu eļļas nozare kļūtu pilnībā ilgtspējīga,

–  ņemot vērā 2016. gada jūlija Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju un 2016. gada 30. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija),

–  ņemot vērā Komisijas pasūtīto un finansēto 2016. gada 4. oktobra pētījumu „ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu — ietekme uz teritorijām un siltumnīcefekta gāzu emisijām skaitļos”,

–  ņemot vērā ziņojumu „Globiom — biodegvielas politikas pamats laikposmam pēc 2020. gada”,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2016 „ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

–  ņemot vērā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

–  ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kurš pieņemts 2010. gada 29. oktobrī Nagojā, Japānā, un stājās spēkā 2014. gada 12. oktobrī,

–  ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam un tās vidusposma novērtēšanu(1),

–  ņemot vērā tā 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu(2),

–  ņemot vērā Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) 2016. gadā Havaju salās notikušo Pasaules dabas saglabāšanas kongresu un tā dokumentu Nr. 066 par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu palmu eļļas nozares ekspansijas un ar to saistīto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0066/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un tai vajadzētu rīkoties, lai būtiski veicinātu to mērķu sasniegšanu, kas noteikti jomās, kuras attiecas uz cīņu pret klimata pārmaiņām un nodrošina vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību;

B.  tā kā ES bija izšķiroša nozīme, nosakot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas cieši saistīti ar palmu eļļas problemātiku (2., 3., 6., 14., 16., 17. IAM un jo īpaši 12., 13. un 15. IAM);

C.  tā kā saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam ES ir apņēmusies laikposmā līdz 2020. gadam veicināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt mežu izciršanu, atjaunot degradētos mežus un būtiski palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu visā pasaulē; tā kā saskaņā ar šo programmu laikposmam līdz 2030. gadam ES ir arī apņēmusies nodrošināt ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļus, apņēmusies mudināt uzņēmumus pieņemt ilgtspējīgu praksi un to ziņošanā integrēt informāciju par ilgtspējību, un ES ir arī apņēmusies veicināt ilgtspējīgu publiskā iepirkuma praksi saskaņā ar valstu politikas virzieniem un pasaules mēroga prioritātēm laikposmam līdz 2020. gadam;

D.  tā kā pasaules mežu bojāeju izraisa daudzi faktori, tostarp lauksaimniecības preču, piemēram, sojas, liellopu gaļas, kukurūzas un palmu eļļas, ražošana;

E.  tā kā no pēdējā laikā iznīcinātajiem tropu mežiem gandrīz puse (49 %) ir zaudēta tāpēc, ka zeme tiek nelikumīgi atbrīvota komerciālās lauksaimniecības vajadzībām, un šos postījumus izraisa citu reģionu valstu pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm, tostarp palmu eļļas, liellopu gaļas, sojas un koksnes izstrādājumiem; tā kā tiek lēsts, ka tropu mežu nelikumīgā pārvēršana par komerciālās lauksaimniecības platībām katru gadu rada 1,47 gigatonnas oglekļa emisiju — tas atbilst 25 % no ES fosilā kurināmā radīto emisiju gada apjoma(3);

F.  tā kā 2015. gadā notikušie savvaļas ugunsgrēki Indonēzijā un Borneo bija ļaunākie, kādi piedzīvoti gandrīz divās desmitgadēs, un tos izraisīja globālās klimata pārmaiņas, zemes izmantošanas maiņa un mežu izciršana; tā kā ārkārtējs sausums šajos reģionos, visticamāk, nākotnē kļūs par biežāku parādību, ja vien netiks veikti saskaņoti pasākumi ugunsgrēku novēršanai;

G.  tā kā savvaļas ugunsgrēku dēļ Indonēzijā un Borneo 69 miljoni cilvēku bija spiesti elpot veselībai kaitīgu, piesārņotu gaisu un šie ugunsgrēki izraisīja tūkstošiem priekšlaicīgas nāves gadījumu;

H.  tā kā ugunsgrēkus Indonēzijā parasti izraisa zemes atbrīvošana eļļas palmu plantācijām un citām lauksaimniecības vajadzībām; tā kā 52 % no ugunsgrēkiem Indonēzijā 2015. gadā notika kūdrājos, kuros ir liels oglekļa sastāvs, un tādēļ šī valsts ir kļuvusi par vienu no lielākajām globālās sasilšanas izraisītājām pasaulē(4);

I.  tā kā daudzās ražotājās valstīs nav precīzu koncesijas karšu un valsts zemes reģistru attiecībā uz eļļas palmu plantācijām, tāpēc ir sarežģīti noteikt, kas atbildīgs par mežu ugunsgrēkiem;

J.  tā kā saskaņā ar Ņujorkas deklarāciju par mežiem ES ir piekritusi palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži, atzīstot, ka daudziem uzņēmumiem varētu būt pat vēl vērienīgāki mērķi;

K.  tā kā 2008. gadā ES uzņēmās saistības līdz 2020. gadam samazināt mežu izciršanu vismaz par 50 % un līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža seguma zaudēšanu;

L.  tā kā vērtīgās tropu ekosistēmas, kas sedz tikai 7 % no Zemes virsmas ir pakļautas aizvien lielākai spriedzei mežu iznīcināšanas dēļ; tā kā eļļas palmu plantāciju ierīkošanas rezultātā notiek milzu apjoma meža ugunsgrēki, izžūst upes, notiek augsnes erozija un kūdrāju nosusināšana, tiek piesārņoti ūdensceļi un vispārēji iznīcināta bioloģiskā daudzveidība, kas savukārt izraisa daudzu ekosistēmu pakalpojumu izzušanu, un tas būtiski ietekmē klimatu, dabas resursu saglabāšanu un iespējas nosargāt pasaules vidi pašreizējām un nākamām paaudzēm;

M.  tā kā palmu eļļas un no tās iegūtu apstrādātu produktu patēriņš ir būtiski faktori, kas nosaka ES patēriņa ietekmi uz mežu bojāeju pasaulē;

N.  tā kā pieprasījums pēc augu eļļām kopumā pieaugs(5), turklāt tiek lēsts, ka pieprasījums pēc palmu eļļas līdz 2050. gadam pat divkāršosies(6); tā kā kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem 90 % no palmu eļļas ražošanas apjoma pieauguma bija koncentrēti Indonēzijā un Malaizijā; tā kā eļļas palmu audzēšana turklāt izplatās arī citās Āzijas valstīs, kā arī Āfrikā un Latīņamerikā, kur nepārtraukti tiek ierīkotas jaunas plantācijas un paplašinātas jau esošās, un tas nozīmē, ka vide tiks postīta aizvien vairāk; tomēr atzīmē, ka palmu eļļas aizstāšanai ar citām augu eļļām varētu būt nepieciešamas vēl lielākas zemes platības;

O.  tā kā palmu eļļa tiek plaši tiek izmantota tādēļ, ka tā ir lēta, un zemā cena ir panākta, palielinot eļļas palmu plantāciju skaitu teritorijās, kur iznīcināti meži; tā kā palmu eļļas izmantošana pārtikas nozarē turklāt nozīmē turēšanos pie masveida, neilgtspējīga ražošanas un patēriņa modeļa, kas ir pilnīgi pretrunā bioloģisku, kvalitatīvu, pārtikas nulles ceļa praksē iegūtu sastāvdaļu un produktu popularizēšanai un izmantošanai;

P.  tā kā palmu eļļa tiek aizvien vairāk izmantota biodegvielā un pārstrādātā pārtikā — tagad to satur aptuveni 50 % no iepakotajām pārtikas precēm;

Q.  tā kā daži uzņēmumi, kas tirgo palmu eļļu, nevar pārliecinoši pierādīt, ka palmu eļļa to piegādes ķēdēs nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, kūdrāju nosusināšanu vai vides piesārņošanu, nedz arī uzskatāmi apliecināt, ka tā ražota, ievērojot cilvēka pamattiesības un pienācīgus sociālos standartus;

R.  tā kā saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu (VRP) Komisijai ir pienākums novērtēt Savienībā patērētu pārtikas un nepārtikas preču ietekmi uz vidi globālā kontekstā un vajadzības gadījumā sagatavot politikas virzienu priekšlikumus, lai risinātu problēmas, kas atklātas šādu novērtējumu rezultātā, kā arī apsvērt iespēju izstrādāt Savienības rīcības plānu pasākumiem, ar ko nepieļauj mežu iznīcināšanu un degradēšanu;

S.  tā kā Komisija plāno veikt pētījumus par atmežošanu saistībā ar palmu eļļu;

T.  tā kā nav zināms, cik daudz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju rodas no zemes izmantošanas maiņas palmu eļļas ražošanas dēļ; tā kā ir jānodrošina labāki zinātniskie novērtējumi šajā jomā;

U.  tā kā ražotājās valstīs nav pieejami uzticami dati par zemes teritorijām, kas atdotas eļļas palmu audzēšanas vajadzībām — nedz par atļautu, nedz neatļautu ierīkošanu; tā kā tādēļ pašos pamatos ir apšaubāmi pasākumi, kas veikti, lai sertificētu, ka palmu eļļa iegūta ilgtspējīgi;

V.  tā kā 2014. gadā 60 % no visas palmu eļļas ES bija importēti enerģētikas sektora vajadzībām, no tiem 46 % importētās palmu eļļas izmantoti transportlīdzekļu degvielā (seškārtīgs pieaugums kopš 2010. gada) un 15 % izmantoti elektroenerģijas un siltuma ražošanai;

W.  tā kā tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam visā pasaulē 1 Mha (miljons hektāru) zemes tiks pārveidoti par eļļas palmu plantācijām biodīzeļdegvielas ražošanai, no tiem 0,57 Mha būs platības, kas atņemtas Dienvidaustrumāzijas primāro mežu teritorijām(7);

X.  tā kā ES biodegvielas politika laikposmam līdz 2020. gadam ir izraisījusi zemes izmantošanas maiņu pavisam 8,8 Mha platībā, no tiem 2,1 Mha Dienvidaustrumāzijā eļļas palmu plantāciju ekspansijas ietekmē, un puse no šīm platībām ir izveidotas uz tropu mežu un kūdrāju iznīcināšanas rēķina;

Y.  tā kā, izcērtot lietusmežus, tiek iznīcinātas dzīvotnes vairāk nekā pusei pasaules dzīvnieku sugu un vairāk nekā divām trešdaļām pasaules augu sugu un tādējādi tiek apdraudēta to izdzīvošana; tā kā lietusmežos mājo dažas no visretākajām pasaules sugām, un tās bieži vien ir endēmiskas sugas, kas iekļautas IUCN sarkanās grāmatas kritiski apdraudēto sugu sarakstā, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka tās pārdzīvo novērotu, lēstu un secinātu populācijas samazināšanos par vairāk nekā 80 % pēdējo 10 gadu laikā, vai arī ir aizdomas par šādu samazināšanos; tā kā ES patērētājiem vajadzētu būt labāk informētiem par centieniem aizsargāt šīs dzīvnieku un augu sugas;

Z.  tā kā daudzās izmeklēšanās konstatēts, ka eļļas palmu plantāciju ierīkošana un apsaimniekošana daudzās valstīs ir saistīta ar plaši izplatītiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, tostarp piespiedu izlikšanu no mājokļiem, bruņotu vardarbību, bērnu darbu, parādu verdzību vai pirmiedzīvotāju kopienu diskrimināciju;

AA.  tā kā bažas raisa ziņojumi(8) par to, ka pasaules palmu eļļas ražošanas būtiska daļa ir saistīta ar cilvēka pamattiesību pārkāpumiem un pienācīgu sociālo standartu neievērošanu, tiek bieži izmantots bērnu darbs un ir daudz konfliktu par zemi starp vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām no vienas puses un palmu eļļas koncesijas turētājiem no otras puses,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir IAM pamatmērķi;

2.  atgādina, ka mežiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu;

3.  norāda, ka mežu iznīcināšanu veicina daudzi un dažādi faktori, piemēram, zemes atbrīvošana lopu ganībām vai aramzemei, jo īpaši, lai audzētu soju ES lopbarības vajadzībām, palmu eļļas ražošana, urbanizācija, mežizstrāde, kā arī citi intensīvas lauksaimniecības veidi;

4.  norāda, ka 73 % no visā pasaulē iznīcināto mežu platībām ir meži, kas izcirsti, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecības preču ražošanas vajadzībām, no tiem 40 % ir platības, kur meži iznīcināti, lai ierīkotu eļļas palmu lielapjoma monokultūras plantācijas(9);

5.  atzīmē, ka palmu eļļas ieguve nav vienīgais mežu bojāejas iemesls — par to ir atbildīga arī nelikumīgas kokmateriālu ieguves ekspansija, kā arī demogrāfijas izraisīts spiediens;

6.  konstatē, ka citām augu eļļām, kas ražotas no sojas, rapša un citiem kultūraugiem, ir daudz lielāks vides pēdas nospiedums un tiem nepieciešams vairāk zemes nekā palmu eļļas gadījumā; atzīmē, ka citu eļļas kultūraugu audzēšanai parasti tiek intensīvāk izmantoti pesticīdi un mēslojums;

7.  ar bažām atzīmē, ka globālos mēģinājumus iegūt zemi ir izraisījis pasaulē augošais pieprasījums pēc biodegvielas un izejvielām, kā arī spekulācijas ar zemi un lauksaimniecības precēm;

8.  atgādina, ka ES ir viena no lielākajām to produktu importētājām, kas iegūti mežu iznīcināšanas rezultātā, un tas postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību;

9.  atzīmē, ka nedaudz mazāk par vienu ceturtdaļu (vērtības izteiksmē) starptautiski tirgoto lauksaimniecības preču, kas iegūtas nelikumīgas atmežošanas rezultātā, ir paredzētas ES tirgum, tostarp 27 % no visas tirgotās sojas, 18 % no palmu eļļas, 15 % no liellopu gaļas un 31 % no ādas(10);

10.  uzsver — lai efektīvi apkarotu mežu izciršanu, kas saistīta ar lauksaimniecības preču patēriņu, ES rīcībai jābūt vērstai ne tikai uz palmu eļļas ražošanu, bet uz visu šādu lauksamniecības preču importu;

11.  atgādina, ka Malaizija un Indonēzija ir galvenās palmu eļļas ražotājas — tiek lēsts, ka tās saražo 85–90 % no visā pasaulē saražotā apjoma, — un atzinīgi vērtē to, ka Malaizijas primāro mežu platības kopš 1990. gada ir palielinājušās, taču joprojām ir noraizējies, ka pašlaik mežu izciršanas temps Indonēzijā reizi piecos gados palielinās par 0,5 % no visas izcirsto mežu platības;

12.  atgādina, ka Indonēzija nesen ir kļuvusi par trešo lielāko CO2 piesārņojuma izraisītāju pasaulē un cieš no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, un daudzas apdraudētās savvaļas sugas Indonēzijā ir uz izmiršanas sliekšņa;

13.  atgādina, ka palmu eļļas tirdzniecības īpatsvars ir 40 % no visu augu eļļu pasaules tirdzniecības apjoma un ka ES (kas importē aptuveni 7 miljoni tonnu gadā) ir otrā lielākā importētāja pasaulē;

14.  pauž satraukumu par to, ka aptuveni puse no nelikumīgi izcirsto mežu platībām tiek izmantota palmu eļļas ražošanai ES tirgum;

15.  atzīmē, ka lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare izmanto palmu eļļu kā sastāvdaļu un/vai aizstājēju tās produktivitātes un ķīmisko īpašību dēļ, piemēram, vieglās uzglabāšanas, kušanas temperatūras dēļ, un tādēļ, ka tā ir lētāka par citām izejvielām;

16.  atzīmē arī to, ka palmu kodolu rauši ES tiek izmantoti dzīvnieku barībā, jo īpaši piena un gaļas lopu nobarošanai;

17.  šajā sakarā uzsver, ka Eiropas Savienībā sociālie, veselības un vides standarti ir stingrāki;

18.  pilnībā saprot, cik sarežģīta ir palmu eļļas problemātika, un norāda, ka ir svarīgi rast globālu risinājumu, pamatojoties uz daudzo dalībnieku kolektīvo atbildību; stingri iesaka ievērot šo principu visiem, kas iesaistīti piegādes ķēdē, tostarp ES un citām starptautiskām organizācijām, dalībvalstīm, finanšu institūcijām, ražotāju valstu valdībām, pirmiedzīvotāju un vietējām kopienām, valsts un starptautiskiem uzņēmumiem, kas iesaistīti palmu eļļas ražošanā, izplatīšanā un pārstrādē, patērētāju apvienībām un NVO; turklāt ir pārliecināts, ka visiem šiem dalībniekiem ir jāpiedalās savu centienu koordinēšanā, lai atrisinātu daudzās smagās problēmas, kas saistītas ar palmu eļļas neilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

19.  uzver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu palmu eļļas ražošanu, ir jāuzņemas kopīga globāla atbildība, bet vienlaikus uzsver pārtikas ražošanas nozares būtisko lomu, jo tā var izvēlēties izmantot ilgtspējīgi ražotas alternatīvas izejvielas;

20.  atzīmē, ka vairāki preču ražotāji, mazumtirgotāji un citi vidutāji piegādes ķēdē, tostarp Eiropas uzņēmumi, ir uzņēmušies saistības nodrošināt tādu ražošanu un tirdzniecību, kura nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, oglekļa bagātu kūdrāju pārveidošanu un kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, nodrošināta pārredzamība, izsekojamība, trešo pušu veiktas pārbaudes un atbildīgas pārvaldības prakse;

21.  atzīst, ka lietusmežu un pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga šīs planētas un cilvēces nākotnei, taču uzsver, ka šī saglabāšana ir jāsaista ar lauku attīstības politikas instrumentiem, lai attiecīgajās teritorijās nepieļautu nabadzību un veicinātu nodarbinātību mazās lauksaimnieku kopienās;

22.  uzskata, ka centienos apturēt mežu izciršanu ir jāparedz arī vietējo spēju veidošana, tehnoloģiskā palīdzība un labākās prakses apmaiņa starp kopienām, kā arī atbalsts sīksaimniekiem, lai viņi varētu izmanot savu apstrādājamo zemi visefektīvākajā veidā un nevajadzētu vēl vairāk iznīcināt mežus; šajā sakarā uzsver, ka ir ļoti daudz iespēju nostiprināt ekosistēmu funkcijas ar agroekoloģisko praksi, izmantojot dažādus, ārkārtīgi daudzveidīgus stādījumus, agromežsaimniecību un permakultūru paņēmienus un iztiekot bez atkarības no ieguldījuma vai monokultūrām;

23.  atzīmē, ka eļļas palmu audzēšana var dot pozitīvus ieguvumus valstu ekonomiskajā izaugsmē un piedāvāt dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem, ja vien tiek veikta atbildīgi un ilgtspējīgi un ir noteikti stingri nosacījumi attiecībā uz audzēšanas ilgtspēju;

24.  atzīmē, ka pastāv vairākas brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, tostarp RSPO, ISPO un MSPO, un atzinīgi vērtē to, ka tās veicina palmu eļļas ilgtspējīgu ražošanu; tomēr atzīmē, ka šo standartu ilgtspējas kritēriji tiek kritizēti, jo īpaši par to ekoloģisko un sociālo integritāti; uzsver, ka shēmu dažādība rada patērētājiem neskaidrības un ka ir jācenšas sasniegt tālejošāku mērķi — izstrādāt vienotu sertifikācijas shēmu, kas veicinātu ilgtspējīgi ražotas palmu eļļas atpazīstamību patērētājiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai šāda sertifikācijas shēma garantētu, ka ES tirgū nonāk vienīgi ilgtspējīgi ražota palmu eļļa;

25.  norāda, ka būtu jāveicina arī mūsu trešo valstu partneru izpratne par ieguldījumu, ko tie var sniegt, nodrošinot ilgtspēju un risinot mežu bojāejas problēmu, tostarp saistībā ar viņu izmantoto izejvielu izcelsmi;

Ieteikumi

26.  aicina Komisiju ievērot ES starptautiskās saistības, tostarp tās, kas noteiktas sakarā ar COP 21, ANO Mežu forumu (UNFF)(11), ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD)(12), Ņujorkas deklarāciju par mežiem un ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2020. gadam apturēt mežu izciršanu(13);

27.  norāda uz iespējām, ko piedāvā tādas iniciatīvas kā Ņujorkas deklarācija par mežiem(14), kuras mērķis ir palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži; atzīmē, ka daži uzņēmumi ir noteikuši ļoti vērienīgus mērķus, taču, lai gan 60 % uzņēmumu, kas tirgo palmu eļļu, ir pievienojušies šādām iniciatīvām, patlaban tikai 2 % no tiem spēj izsekot, no kurienes ir nākusi palmu eļļa, ko tie tirgo(15);

28.  atzīmē pārtikas ražošanas nozares centienus un panākto progresu attiecībā uz sertificētas ilgtspējīgi iegūtas palmu eļļas (CSPO) izmantošanu; aicina visas nozares, kas izmanto palmu eļļu, darīt vairāk, lai panāktu, ka tiek izmantota CSPO;

29.  aicina Komisiju un visas dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, skaidri parādīt savu apņemšanos strādāt pie tā, lai visā ES tiktu īstenotas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka tiek izmantota vienīgi 100 % sertificēta ilgtspējīgi ražota palmu eļļa, un tādēļ cita starpā arī parakstīt un īstenot Amsterdamas deklarāciju „Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, turklāt strādāt arī pie tā, lai nozares uzņemtos saistības, šajā nolūkā cita starpā arī parakstot un īstenojot Amsterdamas deklarāciju „Atbalsts pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidei līdz 2020. gadam”;

30.  prasa, lai uzņēmumi, kas audzē eļļas palmas, ievērotu Bangkokas nolīgumu par vienotu pieeju, īstenojot saistības nepieļaut mežu izciršanu, un lai tie izmantotu oglekļa liela uzkrājuma pieeju, kas palīdz noteikt eļļas palmu plantācijām piemērotas teritorijas, piemēram, noplicinātas zemes platības ar mazu oglekļa uzkrājumu un zemu dabas vērtību;

31.  prasa ES pildīt savas saistības, aktīvāk iesaistīties notiekošajās sarunās par FLEGT brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem un panākt, ka nolīgumu galīgajā redakcijā tiek iekļauti noteikumi par kokmateriāliem, kas iegūti, izcērtot mežus, lai tos pārveidotu par eļļas palmu plantācijām; uzsver, ka ir jāpanāk, lai šie nolīgumi atbilstu starptautiskajām tiesībām un saistībām vides aizsardzības, cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jomā un lai ar tiem tiktu ieviesti atbilstīgi pasākumi mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzība; norāda, ka līdzīgu pieeju varētu arī piemērot, lai panāktu atbildību palmu eļļas piegādes ķēdēs; iesaka par pamatu ES politikai attiecībā uz palmu eļļas nozari izmantot FLEGT daudzpusēja ieinteresēto personu dialoga principu un principu par iesakņojušos pārvaldības problēmu risināšanu ražotājās valstīs, kā arī atbalstošus ES importa politikas virzienus; norāda, ka šādi pasākumi varētu pastiprināt kontroli pār palmu eļļas nozari galamērķa valstīs;

32.  norāda, ka ir svarīgi sadarboties ar ražotājām valstīm, apmainoties ar informāciju par ilgtspējīgiem un ekonomiski īstenojamiem attīstības virzieniem un tirdzniecības praksi; atbalsta ražotāju valstu centienus izstrādāt ilgtspējīgu praksi, kas varētu palīdzēt uzlabot dzīves līmeni un ekonomiku šajās valstīs;

33.  aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu attiecībā uz pārredzamību un sadarbību starp valdībām un uzņēmumiem, kas izmanto palmu eļļu, un kopīgi ar dalībvalstīm sadarboties ar trešām valstīm, lai izstrādātu un īstenotu valstu tiesību aktus un ievērotu kopienu paražu tiesības uz zemi, jo tas nodrošina, ka ir aizsargāti meži, tajos dzīvojošās kopienas un viņu iztika;

34.  aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu nepieciešams FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu ietvaros ieviest mehānismus, lai risinātu problēmu, ko rada mežu pārvēršana par lauksaimniecības platībām, un lai šajā procesā vairāk nostiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu, kā arī zemes īpašnieku rīcības iespējas;

35.  prasa ES kā papildelementu brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem izstrādāt šo nolīgumu izpildes kontrolei paredzētus tiesību aktus attiecībā uz palmu eļļu, līdzīgi kā tas ir ES Kokmateriālu regulas gadījumā, kura attiecas gan uz uzņēmumiem, gan uz finanšu iestādēm; norāda, ka ES reglamentē kokmateriālu, zivju un konfliktu izrakteņu piegādes ķēdes, taču joprojām nav reglamentētas piegādes ķēdes, kas saistītas ar apdraudējumu mežam lauksaimniecības preču dēļ; mudina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgāk īstenot Kokmateriālu regulu, lai pilnībā izmantotu tās efektivitāti un pārliecinātos, ka to var izmantot kā paraugu jaunam ES tiesību aktam, ar kuru novērst neilgtspējīgi ražotas palmu eļļas tirdzniecību Eiropas Savienībā;

36.  aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām sākt informācijas kampaņas un nodrošināt patērētājiem visaptverošu informāciju par palmu eļļas ilgtspējīgas ražošanas pozitīvo ietekmi uz vidi, sabiedrību un politiku; aicina Komisiju nodrošināt, lai informācija, kas apliecina, ka palmu eļļu saturošais produkts ražots ilgtspējīgi, patērētājiem būtu sniegta, izmantojot uzreiz atpazīstamu zīmi, un visnotaļ iesaka šo zīmi izvietot uz produkta vai iepakojuma vai darīt to viegli pieejamu ar tehnoloģiskiem paņēmieniem, un tas būtu jānodrošina attiecībā uz visiem palmu eļļu saturošiem produktiem;

37.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar valstīm, kuras lielā daudzumā patērē palmu eļļu (piemēram, ar Ķīnu un Indiju) un ražotājām valstīm, lai veicinātu izpratni un meklētu kopīgus risinājumus tropu mežu iznīcināšanas un degradēšanas problēmai;

38.  ar nepacietību gaida Komisijas pētījumus par saistību starp mežu izciršanu un palmu eļļu, un sagaida, ka pēc pētījumu pabeigšanas tie būs pieejami, cik vien drīz iespējams;

39.  aicina Komisiju sniegt visaptverošus datus par palmu eļļas patēriņu Eiropā un tās importu ES;

40.  aicina Komisiju izvērst pētniecību, lai savāktu informāciju par Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu iznīcināšanas procesu, sociālajām problēmām, apdraudētajām sugām un vides piesārņojumu, kā arī aicināt tirdzniecības partnerus ārpus ES darīt to pašu;

41.  aicina Komisiju izstrādāt tehnoloģijas un nākt klajā ar konkrētu rīcības plānu, tostarp attiecībā uz informācijas kampaņām, lai samazinātu Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu bojāeju trešās valstīs;

42.  atzīst pašreizējo sertifikācijas shēmu pozitīvo ieguldījumu, bet ar nožēlu secina, ka RSPO, ISPO, MSPO un visas pārējās atzītās sertifikācijas shēmas nenodrošina efektīvu aizliegumu saviem dalībniekiem pārvērst par eļļas palmu plantācijām lietusmežus vai kūdrājus; tāpēc uzskata, ka galvenās sertifikācijas shēmas nenodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvu samazināšanu plantāciju ierīkošanas un darbības laikā, un tādējādi tās nav spējušas novērst milzīgus meža un kūdrāju ugunsgrēkus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek veikta šo sertifikācijas shēmu neatkarīga revīzija un uzraudzība, lai garantētu, ka ES tirgū laistā palmu eļļa atbilst attiecīgajiem standartiem un ir ražota ilgtspējīgi; norāda, ka palmu eļļas nozares ilgtspējas jautājumu nevar atrisināt tikai ar brīvprātīgiem pasākumiem un politikas virzieniem, bet ir jānosaka saistoši noteikumi un obligāta sertifikācijas shēma arī attiecībā uz palmu eļļas ražošanas uzņēmumiem;

43.  prasa ES ieviest obligātus ilgtspējas kritērijus attiecībā uz palmu eļļu un to saturošiem produktiem, kas nonāk ES tirgū, un tā nodrošināt, ka Eiropas Savienībā tirgotās palmu eļļas ražošana:

-   nav nedz tieši, nedz netieši izraisījusi ekosistēmu postījumus, piemēram, primāro un sekundāro mežu izciršanu un kūdrāju vai citu ekoloģiski vērtīgu dzīvotņu iznīcināšanu vai degradēšanu, un ka tās dēļ nav samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo īpaši apdraudētu dzīvnieku un augu sugu gadījumā,

-  nav izraisījusi tādas izmaiņas zemes apsaimniekošanas praksē, kuras negatīvi ietekmē vidi,

-  nav izraisījusi ekonomiskas, sociālas un vides problēmas, kā arī konfliktus, tostarp jo īpaši bērnu darbu, piespiedu darbu, zemes sagrābšanu vai pirmiedzīvotāju vai vietējo kopienu izlikšanu no mājokļiem,

-   nodrošina cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanu un pilnībā atbilst attiecīgiem sociālajiem un darba standartiem, kas noteikti, lai garantētu darba ņēmēju drošību un veselību darbā,

-  ir devusi iespēju sertifikācijas sistēmā iekļauties arī mazapjoma eļļas palmu audzētājiem un ir nodrošinājusi, ka viņi saņem taisnīgu peļņas daļu;

-   nodrošina, ka palmas tiek audzētas tādās plantācijās, kas apsaimniekotas ar mūsdienīgiem agroekoloģiskiem paņēmieniem, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, tā samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību;

44.  atzīmē, ka jau ir pieejami atbildīgas palmu eļļas ražošanas stingri standarti, arī tie, ko izstrādājusi Palmu eļļas inovācijas grupa (POIG), taču uzņēmumi un sertifikācijas shēmas vēl nav tos plaši pieņēmušas, un vienīgā shēma, kura tos piemēro, ir RSPO Next;

45.  atzīmē, ka visiem piegādes ķēdes dalībniekiem ir svarīgi spēt skaidri nošķirt ilgtspējīgi un neilgtspējīgi iegūtu palmu eļļu un tās atliekvielas un blakusproduktus; norāda, cik svarīga visos piegādes ķēdes posmos ir preču izsekojamība un pārredzamība;

46.  prasa ES noteikt saistošu regulējumu, lai nodrošinātu, ka visu lauksaimniecības preču importētāju piegādes ķēdes ir izsekojamas līdz pat izejvielas izcelsmei;

47.  aicina Komisiju palielināt izsekojamību attiecībā uz palmu eļļu, kas importēta ES, un, kamēr vēl netiek piemērota vienota sertifikācijas shēma, apsvērt iespēju piemērot atšķirīgas muitas nodevu shēmas, kurās precīzāk atspoguļotas patiesās izmaksas saistībā ar slogu videi; prasa, lai Komisija arī apsvērtu tarifu un ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu ieviešanu un piemērošanu, pamatojoties uz palmu eļļas oglekļa dioksīda pēdu; prasa attiecībā uz mežu izciršanu pilnībā piemērot principu „maksā piesārņotājs”;

48.  aicina Komisiju skaidri noteikt sankcijas neatbilstības gadījumā, tomēr nepārtraucot tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm;

49.  šajā sakarībā aicina Komisiju Pasaules Muitas organizācijā ierosināt harmonizētās nomenklatūras sistēmas reformu, kas dotu iespēju skaidri nošķirt sertificētu ilgtspējīgu palmu eļļu un tās atvasinājumus no neilgtspējīgi ražotas palmu eļļu un tās atvasinājumiem;

50.  aicina Komisiju tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības sadaļās nekavējoties iekļaut saistošas prasības darba un vides jomā, lai nepieļautu mežu izciršanu, tostarp un jo īpaši tirdzniecības nolīgumos ar ražotājām valstīm iekļaut garantijas izbeigt mežu izciršanu, ieviešot stingrus un reāli īstenojamus pasākumus, ar kuriem novērst neilgtspējīgu mežsaimniecības praksi šajās valstīs;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt tādus instrumentus, kas veicinātu vides saglabāšanas jautājumu labāku integrāciju attīstības sadarbībā; atzīmē, ka šāda pieeja palīdzēs panākt, ka pasākumi attīstības jomā nenoved pie neparedzētām vides problēmām, bet gan darbojas sinerģiski ar vides saglabāšanas pasākumiem;

52.  konstatē, ka galvenais šķērslis eļļas palmu plantāciju ekspansijas kontrolei ražotājās valstīs ir zemes reģistra režīmu nepilnības, kas ierobežo sīksaimnieku iespējas saņemt aizdevumus, kuri viņiem nepieciešami, lai veicinātu savu plantāciju ilgtspēju; atzīmē, ka pārvaldības un mežsaimniecības iestāžu nostiprināšana vietējā un valsts līmenī ir efektīvas vides politikas priekšnoteikums; aicina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu ražotājām valstīm, lai pilnveidotu zemes reģistra režīmus un uzlabotu eļļas palmu plantāciju ilgtspēju vides jomā; norāda uz to, ka kartēšana ražotājās valstīs, tostarp ar satelīta un ģeotelpisko tehnoloģiju palīdzību, ir vienīgais veids, kā uzraudzīt eļļas palmu plantāciju koncesijas un ieviest mērķtiecīgas apmežošanas, mežu atjaunošanas un ekoloģisko koridoru veidošanas stratēģijas; aicina Komisiju palīdzēt ražotājām valstīm ieviest ugunsgrēku novēršanas mehānismus;

53.  atbalsta Indonēzijas valdības nesen ieviesto moratoriju attiecībā uz kūdrājiem, kuram vajadzētu novērst eļļas palmu plantāciju izplešanos atmežotās kūdrāju platībās; atbalsta Kūdrāju atjaunošanas aģentūras izveidi, lai atjaunotu ugunsgrēku skartos kūdrājus, kuru kopējā platība ir 2 miljoni hektāru;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis dialogā ar attiecīgajām valstīm uzsvērt nepieciešamību iesaldēt pašreizējās eļļas palmu plantāciju platības, tostarp nosakot moratoriju jaunām koncesijām, lai tādējādi nosargātu vēl atlikušās lietusmežu teritorijas;

55.  pauž satraukumu par to, ka darījumi ar zemi ir saistīti ar pārkāpumiem pret vietējo kopienu brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju pamatotas piekrišanas principu, kas noteikts SDO Konvencijā Nr. 169; prasa ES un tās dalībvalstīm panākt, lai ES investori pilnībā ievērotu starptautiskos standartus attiecībā uz atbildīgu un ilgtspējīgu investēšanu lauksaimniecībā, jo īpaši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un ESAO pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm, FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem; uzsver, ka jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka korporatīvās ļaunprātības upuriem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

56.  tāpēc aicina attiecīgās izcelsmes valstu iestādes ievērot cilvēktiesības, tostarp mežā dzīvojošo kopienu tiesības uz zemi, kā arī noteikt stingrākas saistības vides, sociālajā un veselības jomā, ņemot vērā FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu(16);

57.  mudina ES atbalstīt lauku mikrouzņēmumus, mazos un ģimenes uzņēmumus un veicināt zemes īpašumtiesību vai valdījuma tiesību reģistrēšanu valsts un vietējā līmenī;

58.  uzsver, ka mežu izciršanas rādītāji ir ļoti zemi tajās pirmiedzīvotāju teritorijās, kurās ir nodrošinātas paražu tiesības uz zemes lietošanu, un tam ir liels potenciāls, lai izmaksu ziņā lietderīgi samazinātu emisijas un nosargātu pasaules ekosistēmu pakalpojumus; prasa starptautisko finansējumu klimata un attīstības jomā izmantot pirmiedzīvotāju un kopienu zemju nosargāšanai un atbalstīt pirmiedzīvotāju tautas, kuras cenšas nosargāt savas teritorijas;

59.  atgādina, ka nabadzīgu lauku sieviešu iztika ir jo īpaši atkarīga no mežu resursiem; uzsver, ka ir jāpanāk dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana valstu mežsaimniecības politikas virzienos, lai, piemēram, nodrošinātu, ka sievietēm ir vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumā zemi un citus resursus;

60.  atgādina, ka Komisija savā paziņojumā „Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu”(17) uzsvēra, cik būtiska ir holistiska pieeja tropisko mežu izciršanas problēmai, apsverot visus tās cēloņus, tostarp palmu eļļas ražošanu; atgādina, ka COP 21 sarunās Komisijai bija mērķis— vēlākais līdz 2030. gadam darīt galu pasaules meža seguma zudumam un līdz 2020. gadam samazināt tropu atmežošanas tempus vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni;

61.  aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu izstrādātu ES rīcības plānu pasākumiem, ar ko izbeidz mežu izciršanu un degradēšanu un kas ietvertu konkrētus regulatīvos pasākumus, kuri nodrošinātu, ka neviena ar ES saistītā piegādes ķēde un neviens finanšu darījums nav saistīts ar mežu izciršanu un degradēšanu, un aicina Komisiju arī aktīvāk strādāt pie ES rīcības plāna attiecībā uz palmu eļļu; aicina Komisiju pieņemt vienotu definīciju jēdzienam „ar mežu iznīcināšanu nesaistīts”;

62.  mudina dalībvalstis un Komisiju noteikt tādu meža definīciju, kas ietver bioloģisko, sociālo un kultūras daudzveidību, un tā nepieļaut zemes sagrābšanu un tropu mežu iznīcināšanu eļļas palmu monokultūras milzīgu plantāciju ierīkošanai, jo tas apdraudētu ES spēju pildīt savas saistības klimata jomā; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir vietējām sugām, tādējādi aizsargājot ekosistēmas, dzīvotnes un vietējās kopienas;

63.  aicina Komisiju nākt klajā ar ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību;

64.  uzstāj, ka attīstības jomas finanšu iestādēm būtu jāpanāk, ka to politika sociālajā un vides aizsardzības jomā ir saistoša un pilnībā atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz privātu finanšu iestāžu un publiskā sektora finanšu struktūru finansējumu;

65.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest obligātas prasības, ar ko valsts iepirkuma procedūrās priekšroka tiek dota ilgtspējīgi ražotai palmu eļļai;

66.  ar bažām atzīmē, ka komerciālā lauksaimniecība joprojām ir būtisks mežu izciršanas iemesls pasaulē un ka aptuveni puse no visiem kopš 2000. gada izcirstajiem lietusmežiem ir iznīcināti tādēļ, lai tos nelikumīgi pārvērstu par komerciālās lauksaimniecības platībām, un tas ir saistīts arī ar konfliktu iespējamību; prasa uzlabot mežsaimniecības, lauksaimniecības, zemes izmantošanas un lauku attīstības politikas virzienu koordinēšanu, lai sasniegtu IAM un nodrošinātu saistību izpildi klimata jomā; uzsver, ka arī šajā jomā ir jāpanāk politikas saskaņotība attīstībai, tostarp attiecībā uz ES atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku;

67.  vērš uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar zemes īpašumtiesību koncentrāciju un zemes izmantošanas maiņu un kas rodas, kad tiek ierīkotas monokultūru, tostarp eļļas palmu, plantācijas;

68.  aicina Komisiju atbalstīt padziļinātus pētījumus par zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz SEG emisijām, tostarp mežu izciršanas un bioenerģijas ražošanas gadījumā;

69.  aicina Komisiju rādīt piemēru citām valstīm, ieviešot ES tiesību aktos uzskaites noteikumus siltumnīcefekta gāzu emisijām no apsaimniekotām mitrzemēm un no zemes izmantošanas maiņas mitrzemēs;

70.  norāda uz eļļas palmu lielu monokultūras plantāciju ietekmi — tās piesaista kaitēkļus, piesārņo ūdeni ar agroķimikālijām, izraisa augsnes eroziju, kā arī ietekmē oglekļa piesaisti un visu attiecīgo reģionu ekoloģiju, traucējot migrējošo dzīvnieku sugām;

71.  atzīmē, ka jaunākie pētījumi apliecina — agromežsaimniecības daudzkultūru pieejas piemērošana eļļas palmu plantācijām var sniegt būtiskus ieguvumus bioloģiskās daudzveidības, produktivitātes un pozitīvu sociālo risinājumu ziņā;

72.  aicina Komisiju panākt saskaņotību un veicināt sinerģiju starp kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un citiem ES politikas virzieniem, kā arī nodrošināt, lai visi politikas virzieni tiktu īstenoti saskaņā ar programmām (piemēram, REDD), kuru mērķis ir novērst mežu bojāeju jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju nepieļaut, ka KLP reforma tieši vai netieši izraisa vēl lielāku mežu izciršanu, un panākt, ka tā atbalsta mērķi izbeigt mežu iznīcināšanu visā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai vides problēmas, ko izraisa mežu iznīcināšana palmu eļļas ieguves dēļ, tiktu risinātas arī saistībā ar mērķiem, kuri noteikti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam, kurai vajadzētu kļūt par neatņemamu Savienības ārējās darbības elementu šajā jomā;

73.  aicina Komisiju nodrošināt atbalstu organizācijām, kas galvenokārt nodarbojas ar visu to dzīvnieku sugu in situ un arī ex situ saglabāšanu, kuras skārusi dzīvotņu izpostīšana saistībā ar palmu eļļas ražošanu;

74.  prasa veikt vairāk ES līmeņa pētījumu par dzīvnieku ilgtspējīgu barību, lai izstrādātu alternatīvas eļļas palmu produktiem Eiropas lauksaimniecībā;

75.  atzīmē, ka 70 % no ES patērētās biodegvielas izejvielām ir audzētas/tā ir ražota ES un ka 23 % no ES importētās biodegvielas ir iegūta no palmu eļļas, pārsvarā Indonēzijā, un vēl 6 % ir iegūti no sojas(18);

76.  norāda uz ES biodegvielas pieprasījuma netiešo ietekmi, kas saistīta ar tropu mežu iznīcināšanu;

77.  atzīmē — ja ņem vērā netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), tad no kultūraugiem iegūta biodegviela dažos gadījumos var pat izraisīt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto pieaugumu, piemēram, tādēļ, ka tiek nodedzinātas tādas dzīvotnes ar lielu oglekļa uzkrājumu kā tropu meži un kūdrāji; pauž bažas par to, ka Komisija, vērtējot brīvprātīgās shēmas, neņem vērā ILUC ietekmi;

78.  prasa, lai ES iestādes Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanas procesā pārstrādāt tās brīvprātīgi piemērojamo shēmu, lai iekļautu tajā īpašas pārbaudes procedūras attiecībā uz konfliktiem par zemes lietošanu, piespiedu darbu un bērnu darbu, sliktiem darba apstākļiem lauksaimniekiem, kā arī veselības un drošības apdraudējumu; tāpat arī aicina šajā pārskatīšanā ņemt vērā ILUC ietekmi un iekļaut sociālās atbildības prasības;

79.  prasa ES biodegvielas politikā iekļaut efektīvus ilgtspējas kritērijus, kas nodrošinātu, ka tiek aizsargāta zeme ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, zeme ar augstu oglekļa uzkrājumu un kūdrāji, un kas ietvertu arī kritērijus sociālajā jomā;

80.  ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas jaunāko ziņojumu(19), kurā analizētas pašreizējās biodegvielas sertificēšanas shēmas un kurā konstatēts, ka tajās trūkst svarīgu ilgtspējas aspektu, piemēram, netiek ņemta vērā pieprasījuma ietekme uz netiešu zemes izmantošanas maiņu, tajās nav pārbaudes mehānismu un tās nevar garantēt, ka sertificētā biodegviela nav saistīta ar negatīvu sociālekonomisku ietekmi; zina, ka ir bažas par pārredzamību saistībā ar sertifikācijas shēmu novērtēšanu; aicina Komisiju uzlabot ilgtspējas sertifikācijas shēmu pārredzamību, tādēļ cita starpā izstrādājot arī atbilstīgu sarakstu ar aspektiem, kas būtu īpaši jāpārbauda (piemēram, gada ziņojumi), un paredzot iespēju pieprasīt neatkarīgu trešo personu veiktu revīziju; prasa, lai Komisijai būtu lielākas pilnvaras pārbaudīt un pārraudzīt shēmas, ziņojumus un darbības;

81.  prasa īstenot attiecīgos Revīzijas palātas ieteikumus, kā Komisija to ir piekritusi darīt;

82.  ar bažām atzīmē, ka 46 % no ES importētās palmu eļļas tiek izmantota biodegvielas ražošanai un ka tādēļ ir jāizmanto aptuveni miljons hektāru tropu augsnes; aicina Komisiju, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai beigtu biodegvielā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuras izraisa mežu iznīcināšanu;

83.  atzīmē, ka, vienkārši aizliedzot vai izbeidzot palmu eļļas izmantošanu, varētu sākties citu tropu augu eļļu izmantošana biodegvielas ražošanai, kas, ļoti iespējams, tiks audzētas tajos pašos ekoloģiski jutīgajos reģionos, kur iepriekš tika audzētas eļļas palmas, un tas bioloģisko daudzveidību, zemes izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas varētu ietekmēt vēl vairāk nekā palmu eļļas ieguve; iesaka rast un veicināt ilgtspējīgākas alternatīvas, ko izmantot biodegvielai, piemēram, Eiropā ražotas eļļas no tajā audzēta rapša un saulespuķu sēklām;

84.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienlaicīgi atbalstīt otrās un trešās paaudzes biodegvielu padziļinātu izstrādi, lai samazinātu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku Savienībā un stimulētu pāreju uz labāku biodegvielu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1513 un atbilstīgi ES vērienam aprites ekonomikas, resursefektivitātes un mazemisiju mobilitātes jomā;

85.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

  Komisijas paziņojums „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244).

(2)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0034.

(3)

  Avots: Forest Trends: Consumer Goods and Deforestation: An Analysis of the Extent and Nature of Illegality in Forest Conversion for Agriculture and Timber Plantations (http://www.forest-trends.org/documents/files/doc_4718.pdf).

(4)

  Avots: World Resources Institute (http://www.wri.org/blog/2015/10/indonesia%E2%80%99s-fire-outbreaks-producing-more-daily-emissions-entire-us-economy).

(5)

  http://www.fao.org/docrep/016/ap106e/ap106e.pdf (FAO, World Agriculture Towards 2030/2050 - The 2012 Revision).

(6)

  http://wwf.panda.org/what_we_do/footprint/agriculture/palm_oil/ (WWF).

(7)

  Avots: Ziņojums Globiom (https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Final%20Report_GLOBIOM_publication.pdf).

(8)

  Piemēram: Amnesty International - The Great Palm Oil Scandal (https://www.amnesty.org/en/documents/asa21/5243/2016/en/) un Rainforest Action Network - The Human Cost of Conflict Palm Oil (https://d3n8a8pro7vhmx.cloudfront.net/rainforestactionnetwork/pages/15889/attachments/original/1467043668/The_Human_Cost_of_Conflict_Palm_Oil_RAN.pdf?1467043668).

(9)

  Eiropas Komisija. ES patēriņa ietekme uz mežu izciršanu — visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013) , http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf (56. lpp.).

(10)

  Avots: FERN: Stolen Goods: The EU’s complicity in illegal tropical deforestation (http://www.fern.org/sites/fern.org/files/Stolen%20Goods_EN_0.pdf).

(11)

  ANO Mežu foruma secinājumi.

(12)

  ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Aiči mērķi: https://www.cbd.int/sp/targets/.

(13)

  Ilgtspējīgas attīstības mērķi, 15.2. pants, mērķis izbeigt mežu izciršanu: https://sustainabledevelopment.un.org/sdg15.

(14)

  ANO 2014. gada klimata samits.

(15)

  http://forestdeclaration.org/wp-content/uploads/2015/09/2016-NYDF-Goal-2-Assessment-Report.pdf.

(16)

  ANO FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu, Roma, 2012., http://www.fao.org/docrep/016/i2801e/i2801e.pdf.

(17)

  Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojums (COM(2008)0645 final).

(18)

  EUROSTAT. Atjaunojamo energoresursu piedāvājums, pārveidošana un patēriņš; ikgadējie dati (nrg_107a), Globium pētījums „ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu” (2015) un http://www.fediol.be/.

(19)

  Avots: Eiropas Revīzijas palāta. Biodegvielu sertificēšana: sistēmu atzīšanā un uzraudzībā vērojamie trūkumi (http://www.eca.europa.eu/lv/Pages/NewsItem.aspx?nid=7171).


PASKAIDROJUMS

Šie ir Komisijas vārdi par ilgtspējīgu attīstību: „Ilgtspējīga attīstība nozīmē pašreizējo paaudžu vajadzību apmierināšanu, neapdraudot turpmāko paaudžu iespējas apmierināt to vajadzības.” Cilvēku sabiedrības progresīvas un ilgtermiņa attīstības redzējums ir viens no ES stūrakmeņiem, un tāpēc tam ir jābūt arī lēmumu pieņemšanas procesa aspektam, lemjot par tādiem jautājumiem kā palmu eļļa.

Vēl nav pagājuši pat 20 gadi, kopš palmu eļļa kļuva par vienu no pasaulē visvairāk izmantotajām eļļām, un pa šo laiku tā ir arī kļuvusi par vienu no iemesliem, kura dēļ tiek milzu apmēros izpostītas tropu daudzveidīgās ekosistēmas. Šīs preces dēļ Indonēzijas Sumatras un Borneo salas ir iegājušas vēsturē kā visstraujākās mežu izciršanas piemēri kopš cilvēces pirmsākumiem. Šī nozare izpletās tik strauji, ka nelaimīgā kārtā netika apzinātas visas briesmas, kas saistītas ar monokultūru plantāciju milzu apjoma ieviešanu. Laiks ir parādījis, ka riski bija par zemu novērtēti un visa negatīvā ietekme, kas saistīta ar šā kultūrauga pārmērīgo un gandrīz neregulēto audzēšanu, tagad ir acīmredzama.

Tropiskās ekosistēmas un jo īpaši lietusmeži, kas ir tikai 7 % no visas pasaules veģetācijas, nekad kopš cilvēces pirmsākumiem nav bijuši tik apdraudēti kā tagad. Iznīcināta tiek ne vien ārkārtīgi vērtīgā veģetācija, bet arī daudzas dzīvnieku sugas, tostarp dažas, kas pat vēl nebija atklātas. Tomēr eļļas palmu audzēšana posta ne tikai lietusmežus. Blakusesošās jūras ekosistēmas tiek pakļautas aizvien lielākai spriedzei. Izzūd neatjaunojami gruntsūdeņu krājumi un izžūst upes. Notiek milzīgi kūdrāju un mežu ugunsgrēki, un skartajos reģionos mainās klimats, pastiprinot globālās klimata pārmaiņas. Šīs pārmaiņas skar ne vien tropisko floru un faunu; tās skar arī vietējos iedzīvotājus, kuru iztika ir cieši saistīta ar šīm ekosistēmām. Palmu eļļa tādējādi kļūst par daudzu sociālu un ekonomisku konfliktu cēloni. Visas šīs pārmaiņas notiek satraucoši strauji, un tāpēc ir jārīkojas nekavējoties.

ES ir trešais lielākais palmu eļļas tirgus, tāpēc tai ir būtiska ietekme uz to, kas notiek tropu zemēs, kurās audzē eļļas palmas. Turklāt Eiropas finanšu iestādes ir vienas no lielākajām investētājām šajā nozarē. Tāpēc šis iestādes ir atbildīgas par to, kā tiek izmantota to nauda. Jānorāda, ka šo problēmu radīšanā ir iesaistītas daudzas puses, tādējādi tām visām arī jāuzņemas sava atbildības daļa. ES un tās dalībvalstīm kā iesaistītām pusēm ir jāuzņemas atbildība un jārīkojas, lai glābtu pašreizējo bezcerīgo situāciju.

ANO ir noteikusi ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kurā ir 17 pamatmērķi, kas būtu jāsasniedz šajā laikposmā. Palmu eļļas problēma ir saistīta ar visiem 17 mērķiem, bet visciešāk tā ir saistīta ar 2., 3., 6., 14., 16. un 17. mērķi un jo īpaši ar 12., 13. un 15. mērķi. Šis ir atspoguļojums tam, cik smaga ir palmu eļļas problēma un kāpēc ir izšķiroši svarīgi, lai mēs nekavējoties izpētītu šo jautājumu un meklētu pienācīgus ilgtermiņa risinājumus.


Attīstības komitejas atzinums (2.3.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu

(2016/2222(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Heidi Hautala

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir vieni no Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) pamatmērķiem; ar bažām norāda, ka palmu eļļas ieguve ir būtisks mežu izciršanas iemesls, jo īpaši Malaizijā, Indonēzijā, Papua Jaungvinejā, Libērijā, Kamerūnā, Kongo Republikā, Kolumbijā un Peru; atgādina, ka mežiem ir izšķiroša nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās procesos tām;

2.  uzsver, ka mežu izciršanas rādītāji ir ļoti zemi tajās pirmiedzīvotāju teritorijās, kurās ir nodrošinātas paražu tiesības uz zemes lietošanu, un tam ir liels potenciāls, lai izmaksu ziņā lietderīgi samazinātu emisijas un nosargātu pasaules ekosistēmu pakalpojumus; prasa izmantot starptautisko finansējumu klimata un attīstības jomā pirmiedzīvotāju un kopienu zemju nosargāšanai un atbalstīt pirmiedzīvotāju tautas, kuras cenšas nosargāt savas teritorijas;

3.  atgādina, ka nabadzīgu lauku sieviešu iztika ir jo īpaši atkarīga no mežu resursiem; uzsver, ka ir jānodrošina dzimumu līdztiesības aspekts valstu mežsaimniecības politikas virzienos, lai, piemēram, nodrošinātu, ka sievietēm ir vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumā zemi un citus resursus;

4.  ar bažām atzīmē, ka komerciālā lauksaimniecība joprojām ir būtisks mežu izciršanas iemesls pasaulē, un ka aptuveni puse no visas tropisko mežu izciršanas kopš 2000. gada ir notikusi tādēļ, ka meži tiek nelikumīgi pārvērsti par komerciālās lauksaimniecības platībām, kas var izraisīt arī konfliktus; prasa uzlabot mežsaimniecības, lauksaimniecības, zemes izmantošanas un lauku attīstības politikas virzienu koordinēšanu, lai sasniegtu IAM un nodrošinātu saistību izpildi klimata jomā; uzsver, ka arī šajā jomā ir jānodrošina politikas saskaņotība attīstībai, tostarp attiecībā uz ES atjaunojamās enerģijas politiku;

5.  ar bažām atzīmē, ka globālos mēģinājumus iegūt zemi ir izraisījis pieaugošais pieprasījums pasaulē pēc biodegvielas un izejvielām, kā arī spekulācijas ar zemi un lauksaimniecības precēm; uzsver, ka Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 18/2016 ir secināts, ka ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai nav pilnībā uzticama; prasa, lai ES iestādes, pārskatot Atjaunojamo energoresursu direktīvu, tās brīvprātīgi piemērojamajā shēmā iekļautu īpašas pārbaudes procedūras attiecībā uz konfliktiem par zemes lietošanu, piespiedu darbu un bērnu darbu, sliktiem darba apstākļiem lauksaimniekiem un apdraudējumu veselībai un drošībai; tāpat aicina ES, pārskatot Atjaunojamo energoresursu direktīvu, ņemt vērā netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) ietekmi un iekļaut sociālās atbildības prasības;

6.  uzsver palmu eļļas ražošanas būtisko nozīmi ražojošo jaunattīstības valstu ekonomikā — tas ir gan vērtīgu ienākumu, gan nodarbinātības avots;

7.  atgādina, ka Komisija savā 2008. gada 17. oktobra paziņojumā „Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645), uzsvēra, cik svarīga ir holistiska pieeja tropisko mežu izciršanas problēmai, ņemot vērā tās iemeslus, tostarp palmu eļļas ražošanu; atgādina Komisijai par tās mērķi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sarunās — vēlākais līdz 2030. gadam apturēt pasaules mežu zaudēšanu un vēlākais līdz 2020. gadam samazināt tropisko mežu izciršanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni;

8.  prasa nodrošināt atbalstu palmu eļļas ražotājām valstīm izstrādāt un īstenot atbilstīgus vietējus politikas virzienus un regulējumus, ar mērķi samazināt nozares ietekmi uz mežu izciršanu, uz ekosistēmām un dabas mantojumu;

9.  prasa ES noteikt saistošu regulējumu, lai nodrošinātu, ka visu lauksaimniecības preču importētāju piegādes ķēdes ir izsekojamas līdz pat izejvielas izcelsmei;

10.  atgādina ka Malaizija un Indonēzija ir galvenās palmu eļļas ražotājas — saskaņā ar aplēsēm — 85-90 % no pasaules ražošanas apjoma, un atzinīgi vērtē to, ka Malaizijas primāro mežu platības kopš 1990. gada ir palielinājušās, bet joprojām pauž bažas par to, ka Indonēzijas pašreizējās mežu izciršanas līmeņa rādītāji ir -0,5% kopējā zuduma katros piecos gados;

11.  atgādina, ka ES ir viena no lielākajām tādu produktu importētājām, kas iegūti mežu izciršanas rezultātā, kam ir postoša ietekme uz bioloģisko daudzveidību; prasa izbeigt ES subsīdijas biodegvielai, kas ražotas no pārtikas kultūraugiem, un pakāpeniski izbeigt tādu degvielu izmantošanu, kas nebūtu savienojama ar visu ES klimata un enerģētikas mērķu laikposmam līdz 2030. gadam sasniegšanu, jo īpaši biodīzeļdegvielas gadījumā, kas ir radījusi neilgtspējīgu pieprasījumu pēc palmu eļļas; uzsver, ka ir jāuzlabo brīvprātīgo sertifikācijas shēmu, piemēram, Apaļā galda par ilgtspējīgu palmu eļļu (Round Table on Sustainable Palm Oil (RSPO)) uzticamība, lai labāk risinātu tādas problēmas, kā zemes sagrābšana, ūdens resursu piesavināšanās un cilvēktiesību pārkāpumi; pauž dziļas bažas par daudzās izmeklēšanās konstatēto, proti, ka eļļas palmu plantāciju ierīkošana un apsaimniekošana daudzās valstīs ir saistīta ar plaši izplatītiem cilvēku pamattiesību pārkāpumiem, tostarp piespiedu izlikšanu no mājokļiem, bruņotu vardarbību, bērnu darbu, parādu verdzību vai pirmiedzīvotāju kopienu diskrimināciju;

12.  aicina Komisiju pieņemt saistošus noteikumus attiecībā uz lauksamniecības preču importētāju piegādes ķēdēm, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu, ka palmu eļļas piegādes ķēde ir pilnībā ilgtspējīga saskaņā ar Amsterdamas deklarāciju par palmu eļļu; jo īpaši prasa nodrošināt atbilstīgu un obligātu pienācīgas rūpības satvaru un izsekojamības mehānismus visā piegādes ķēdē, kas saskaņoti ar starptautiski pieņemtiem augstākajiem standartiem, un kuros ņemts vērā ar palmu eļļas precēm saistītais konflikta risks; mudina ES sadarboties ar galvenajiem dalībniekiem, piemēram, Indiju un Ķīnu, lai nostiprinātu atbildīgu un ilgtspējīgu palmu eļļas ražošanu;

13.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot palmu eļļas ražošanas apstākļus, atbalstot esošās sertifikācijas shēmas, nodrošinot, ka tās ir viegli pieejamas MVU un saprotamas patērētājiem, un apstiprina, ka attiecīgā palmu eļļa ir ražota atbilstīgi ilgtspējības pamatnostādnēm, tostarp prasībai, ka produktam ir jābūt efektīvi un pārredzami izsekojamam visā piegādes ķēdē;

14.  vērš uzmanību uz to, ka pārtikas ražošanas nozare līdz ar biodegvielu nozari izmanto palmu eļļu būtiskos apjomos; aicina ES izstrādāt iniciatīvas, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu, ka 100 % Eiropā izmantotās palmu eļļas ir ilgtspējīga;

15.  aicina Komisiju sadarboties ar palmu eļļas ražotājām valstīm, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību plantāciju teritorijās, proti, izmantojot tādus pasākumus, kā savvaļas sugām paredzēti koridori;

16.  atgādina, ka 30-50 % no ugunsgrēkiem Indonēzijā 2015. gadā, kas parasti notika zemes atbrīvošanas dēļ eļļas palmu plantācijām un citām lauksaimnieciskām vajadzībām, bija kūdrājos, kuros ir liels ogļu sastāvs, padarot Indonēziju par vienu no lielākajām globālās sasilšanas izraisītājām pasaulē;

17.  aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu nepieciešams FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu ietvaros, ieviest mehānismus, lai risinātu mežu pārvēršanas par lauksamniecības platībām problēmu un lai šajā procesā vairāk nostiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu, kā arī zemes īpašnieku rīcības iespējas; prasa ES nodrošināt lielāku finansiālu un tehnisku atbalstu ražotājām valstīm un to vietējām varas iestādēm, lai apkarotu korupciju un uzlabotu pārvaldību un pārredzamību, kā arī veicinātu ilgtspējīgas ražošanas metodes; atzīst FLEGT rīcības plāna pozitīvo ietekmi, bet atzīmē, ka nepieciešami turpmāki centieni, lai samazinātu ES negatīvo ietekmi uz mežiem; aicina Komisiju steidzamā kārtā nākt klājā ar ES rīcības plānu mežu izciršanas un noplicināšanas izbeigšanai;

18.  atzīmē, ka palmu eļļu var ražot ilgtspējīgi un tā var dot reālus ieguvumus valstu ekonomiskajā izaugsmē, piedāvājot patiesas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem, pirmiedzīvotājiem un palmu eļļas ražotāju kopienu locekļiem, ar nosacījumu, ka netiek iznīcināti meži, ka plantācijas netiek ierīkotas kūdrājos, ka tās tiek apsaimniekotas, izmantojot mūsdienīgus agroekoloģiskos paņēmienus, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un sociālo jomu, kā arī ar nosacījumu, ka tiek nostiprinātas un ievērotas zemes tiesības, tostarp sieviešu un pirmiedzīvotāju kopienu tiesības, kā arī cilvēktiesības un darbinieku tiesības;

19.  aicina Komisiju rādīt piemēru citām valstīm, ieviešot ES tiesību aktos uzskaites noteikumus siltumnīcefekta gāzu emisijām no apsaimniekotām mitrzemēm un no zemes izmantošanas maiņas mitrzemēs;

20.  mudina ES atbalstīt lauku mikrouzņēmumus, mazus un ģimenes uzņēmumus un veicināt valsts un vietējus reģistrus zemes īpašumiem vai valdījumiem;

21.  atzīmē, ka nesenākie pētījumi apliecina, ka agromežsaimniecības daudzkultūru pieejas piemērošana eļļas palmu plantācijām var piedāvāt būtiskus ieguvumus bioloģiskās daudzveidības, produktivitātes un pozitīvu sociālo risinājumu jomā;

22.  atgādina, ka jāpalīdz jaunattīstības valstīm uzlabot to cilvēkresursu spējas;

23.  pauž satraukumu par palmu eļļas bezatbildīgas ražošanas negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām, zemes lietošanu, augsnes auglību, bioloģisko daudzveidību, mežu noplicināšanu un pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu un sīksaimnieku cilvēktiesībām, tostarp uz viņu zemes lietošanas paražu tiesībām un resursu pārvaldību, tādējādi apdraudot to iedzīvotāju iztiku, kuru izdzīvošana ir atkarīga no mežu nodrošinātās pārtikas; aicina palmu eļļas ražotāju valstu valdības garantēt cilvēktiesības uz pārtiku un uzturu (kas nozīmē ievērot atbilstības, pieejamības, piekļuves un ilgtspējības principus) un apņemties ievērot, kā arī īstenot SDO darba pamatstandartus un Pienācīga darba programmu; prasa izskaust jebkāda veida piespiedu vai obligātu darbu, tostarp bērnu darbu, uzlabot migrējošo darba ņēmēju situāciju, biedrošanās brīvību, kā arī izveidot leģitīmu, pieejamu un pārredzamu sūdzību mehānismu, kas atbilstu starptautiskai paraugpraksei;

24.  mudina dalībvalstis un Komisiju noteikt tādu mežu definīciju, kurā iekļauta bioloģiskā, sociālā un kultūras daudzveidība, lai tādējādi nepieļautu zemes sagrābšanu un tropisko mežu iznīcināšanu eļļas palmu monokultūras milzīgu plantāciju ierīkošanai, jo tas apdraudētu ES klimata jomas saistību izpildi; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir vietējām sugām, tādējādi aizsargājot ekosistēmas, dzīvotnes un vietējās kopienas;

25.  pauž satraukumu par to, ka darījumi ar zemi ir saistīti ar pārkāpumiem pret vietējo kopienu brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju pamatotas piekrišanas principu, kā noteikts SDO Konvencijā Nr. 169; prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka ES investori pilnībā ievēro starptautiskos standartus attiecībā uz atbildīgu un ilgtspējīgu investēšanu lauksaimniecībā, jo īpaši FAO un ESAO pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm, FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem; uzsver, ka jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka korporatīvās ļaunprātības upuriem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

26.  uzstāj, ka attīstības jomas finanšu institūcijām būtu jānodrošina, ka to sociālās un vides jomas aizsardzības politika ir saistoša un pilnīgi atbilstīga starptautiskajām cilvēktiesībām; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz privātu finanšu institūciju un publisku finanšu struktūru finansējumu;

27.  vērš uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar zemes īpašumtiesību koncentrāciju un zemes izmantošanas maiņu, kas rodas, kad tiek ierīkotas monokultūru, tostarp eļļas palmu plantācijas;

28.  aicina Komisiju nākt klājā ar ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nirj Deva, Raymond Finch, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ádám Kósa, Paul Rübig


Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums (24.1.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu

(2016/2222(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Tiziana Beghin

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka palmu eļļas tirdzniecība ir 40 % no visas augu eļļu tirdzniecības pasaulē, un ka ES ir otrā lielākā importētāja pasaulē — aptuveni 7 miljoni tonnu gadā; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm samazināt un efektīvāk kontrolēt no trešām valstīm importētas neilgtspējīgi ražotas palmu eļļas apjomu, piemērojot atšķirīgas muitas nodevu shēmas sertificētiem ilgtspējīgiem augu eļļas, tostarp palmu eļļas, produktiem, saskaņā ar Palmu eļļas inovācijas grupas (Palm Oil Innovation Group (POIG)) prasībām, kas pārsniegtu tādu sertifikācijas sistēmu, kā Apaļā galda par ilgtspējīgu palmu eļļu (Round Table on Sustainable Palm Oil (RSPO)), RSPO-next prasības; aicina Komisiju arī palīdzēt palmu eļļas ražotājām valstīm izstrādāt un īstenot atbilstīgus stimulējošus politikas virzienus un tirdzniecības tiesiskos regulējumus, kas palīdzētu samazināt nozares ietekmi uz mežu izciršanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, neilgtspējīgu zemes izmantošanu, ķimikāliju pārmērīgu lietošanu un klimata pārmaiņām;

2.  pauž bažas par to, ka aptuveni puse no nelikumīgi izcirsto mežu platībām tiek izmantota palmu eļļas ražošanai ES tirgum un 18 % no visas nelikumīgi ražotās palmu eļļas nonāk ES tirgū; norāda, ka palmu eļļas nozares ilgtspējības jautājumu nevar atrisināt tikai ar brīvprātīgiem pasākumiem un politikas virzieniem, bet ir nepieciešami saistoši noteikumi un stingras sertifikācijas shēmas, arī attiecībā uz palmu eļļas ražošanas uzņēmumiem; aicina Komisiju ierosināt likumdošanas priekšlikumus, kas būtu līdzīgi FLEGT un Konfliktu izrakteņu regulai;

3.  šajā sakarībā aicina Komisiju ierosināt Pasaules muitas organizācijas harmonizētās sistēmas nomenklatūrā reformu, kas dotu iespēju skaidri nodalīt sertificētu ilgtspējīgu un neilgtspējīgu palmu eļļu un to atvasinājumus;

4.  atgādina ka Malaizija un Indonēzija ir galvenās palmu eļļas ražotājas — saskaņā ar aplēsēm — 85-90 % no pasaules ražošanas apjoma, un augošais pieprasījums pēc šīs preces rada spriedzi zemes izmantojuma jomā un smagi ietekmē vietējās kopienas, veselību, kā arī klimata pārmaiņas; šajā sakarībā uzsver, ka ES un Indonēzijas, ES un Malaizijas kā arī citu brīvās tirdzniecības nolīgumu sarunās būtu jārisina problēmas saistībā ar neilgtspējīgi ražotām augu eļļām, tostarp palmu eļļu, un to atvasinājumiem un būtu jāparedz saistošas ilgtspējīgas attīstības sadaļas attiecībā uz mežu izciršanu, vidi, cilvēktiesību pārkāpumiem, bērnu darbu un piespiedu darbu, jo īpaši sieviešu gadījumā, attiecībā uz piespiedu izlikšanu no mājokļiem un pirmiedzīvotāju kopienu diskrimināciju, kā arī attiecībā uz SDO pamatkonvenciju ievērošanu un to īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, ka daudzu citu palmu eļļas aizstājēju kultūru audzēšana var radīt lielākas siltumnīcefekta gāzu emisijas un izraisīt vēl intensīvāku un straujāku mežu izciršanas procesu;

5.  atgādina, ka Indonēzija nesen ir kļuvusi par trešo lielāko CO2 piesārņojuma izraisītāju pasaulē un tā cieš no bioloģiskā daudzveidības samazināšanās un daudzas savvaļas apdraudētās sugas ir uz izmiršanas sliekšņa;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Malaizijas primāro mežu platības kopš 1990. gada ir palielinājušās, bet joprojām pauž bažas par to, ka Indonēzijas pašreizējās mežu izciršanas līmeņa rādītāji ir -0,5% kopējā zuduma katros piecos gados;

7.  turklāt uzsver, cik svarīga un absolūti nepieciešama ir turpmāka daudzu ieinteresēto pušu rīcība un daudzpusējas, ES līmeņa vai valsts līmeņa iniciatīvas, lai pakāpeniski izbeigtu tirdzniecību ar neilgtspējīgu palmu eļļu saskaņā ar PTO prasībām un noteikumiem; atgādina — lai nodrošinātu visaugstāko efektivitātes līmeni, šajās iniciatīvās ir jāņem vērā dažādas ražošanas sistēmas un valstīm specifiski faktori, novērtējot sociālekonomisko un vides problēmu līmeni;

8.  attiecīgi aicina finanšu sektoru iekļaut ilgtspējības apsvērumus savās investīciju un aizdevumu darbībās;

9.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot situāciju, izmantojot pienācīgu sertifikāciju, kas būtu viegli pieejama un nediskriminējoša sīksaimniecībām un MVU, kā arī saprotama patērētājiem, apstiprinot, ka attiecīgā palmu eļļa patiešām ir ražota atbilstīgi ilgtspējības pamatnostādnēm un globāli pieņemtiem augstākajiem standartiem un paraugpraksei, neradot kaitējumu videi, bioloģiskajai daudzveidībai, vietējām kopienām, pirmiedzīvotāju tautām un sabiedrībai, un ka produkts ir efektīvi un pārredzami izsekojams visā piegādes ķēdē; ir pārliecināts, ka brīvprātīgās sertifikācijas shēmas varētu darboties labāk, ja tās vairāk nostiprinātu, izmantojot kritērijus, kas būtu stingrāki par pašreizējiem standartiem un to pamatā būtu attiecīgo ieinteresēto pušu pienācīgas rūpības pasākumi, veicot tiesiskas darbības pret nelikumīgu praksi un būtiski uzlabojot informācijas sniegšanu patērētājiem; aicina Komisiju sākt informācijas kampaņas un nodrošināt patērētājiem visaptverošu informāciju par to, cik postoša ir neilgtspējīga palmu eļļas ražošana;

10.  uzsver — lai izvairītos no traucējošas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību, šīs sertifikācijas shēmas būtu jāizstrādā, izmantojot iekļaujošu, līdzdalīgu procesu, kurā iesaistīti visi attiecīgie piegādes ķēdes dalībnieki no visām iesaistītajām valstīm;

11.  šajā sakarībā starp citām iniciatīvām visnotaļ atzinīgi vērtē RSPO, tomēr uzsver, ka tas pastāvīgi jāpilnveido, tostarp paplašinot ieinteresēto pušu pārstāvību, lai labāk iesaistītu MVU un nostiprinātu revīzijas un izpildes veiktspēju;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt pētniecību par ilgtspējīgām alternatīvām no palmu eļļas iegūtai biodīzeļdegvielai;

13.  uzskata, ka palmu eļļas ilgtspējības kritēriji ir juridiski noteikti Atjaunojamo energoresursu direktīvā attiecībā uz bioloģiskiem šķidriem kurināmiem, kā arī Degvielas kvalitātes direktīvā attiecībā uz biodegvielu, tomēr nav nekādu juridiski saistošu kritēriju attiecībā uz palmu eļļu, kā arī citām augu eļļām, tostarp rapšu un saulespuķu eļļu, kuras izmanto pārtikas ražošanā; tāpēc prasa, lai Komisija izstrādātu šādus kritērijus un pētītu iespējas paplašināt ilgtspējības kritēriju piemērošanu, iekļaujot šo kultūrauga citus izmantojumus, saskaņā ar PTO noteikumiem un ESAO vadlīnijām;

14.  norāda — ir jānodrošina, ka sertifikācijas shēmas garantē, ka palmu eļļa ir patiešām iegūta ilgtspējīgi, saskaņā ar protokoliem, kas efektīvi aizsargās bioloģisko daudzveidību un nodrošinās pienācīgus darba apstākļus, vienlaikus palīdzot panākt, ka mežu izciršana samazinās gandrīz līdz nullei;

15.  uzsver, ka saskaņā ar Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības regulu un brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem starp ES un kokmateriālu ražotājām valstīm — pirmā licencēšanas shēma, kas pilnībā darbojas no 2016. gada 15. novembra, ir ar Indonēziju noslēgtā; prasa ES uzturēt spēkā saistības attiecībā uz FLEGT brīvprātīgajiem partnerības nolīgumiem un nodrošināt, ka tajos iekļauti arī kokmateriāli, kas iegūti no mežu izciršanas palmu eļļas ražošanas izvēršanas dēļ; iesaka ES politikā attiecībā uz palmu eļļas nozari ņemt par piemēru FLEGT daudzpusēja ieinteresēto personu dialoga principu un iesakņojušos pārvaldības problēmu risināšanas ražotājās valstīs principu, kā arī atbalstu nodrošinošos ES importa politikas virzienus; iesaka turpināt ieviest brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus, piemēram, tādus kā FLEGT; norāda, ka līdzīgu pieeju varētu piemērot arī attiecībā uz palmu eļļu, un tas varētu pastiprināt kontroli pār palmu eļļas nozari galamērķa valstīs,

16.  uzskata, ka šādām iniciatīvām ir ļoti pozitīva ietekme un prasa tās veicināt un paplašināt arī attiecībā uz citām precēm.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Yannick Jadot, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Bendt Bendtsen, Edouard Ferrand, Syed Kamall, Seán Kelly, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (2.3.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu

(2016/2222(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Florent Marcellesi

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka palmu eļļa tiek aizvien vairāk izmantota gan biodegvielā, gan pārstrādātā pārtikā, kur tās izmantojums ir palielinājies salīdzinājumā ar citām augu eļļām — palmu eļļa tiek izmantota aptuveni 50 % no iepakotajām pārtikas precēm;

2.  norāda, ka palmu eļļas patēriņš ir viena trešdaļa no augu eļļu patēriņa pasaulē un tirdzniecība ar palmu eļļu ir aptuveni 60 % no augu eļļu tirdzniecības pasaulē;

3.  pauž bažas par potenciālo apdraudējumu videi un sabiedrībai, ja piepildīsies prognozes par pieprasījuma pēc palmu eļļas trīskāršošanos nākamajās desmitgadēs;

Citu taukvielu un eļļu izmantošana

4.  atzīmē, ka lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare izmanto palmu eļļu kā sastāvdaļu un/vai aizstājēju tās produktivitātes un ķīmisko īpašību dēļ, piemēram, vieglās uzglabāšanas, kušanas temperatūras dēļ, un tādēļ, ka tās cena ir zemāka, kā citām izejvielām;

5.  atzīmē arī, ka palmu kodolu rauši tiek izmantoti dzīvnieku barībā ES, jo īpaši piena un gaļas lopu nobarošanai;

6.  atzīmē, ka rapšu sēklu rauši/blakusprodukti arī var tikt izmantoti par proteīniem bagātu dzīvnieku barību, un tādējādi būtu iespējams samazināt atkarību no sojas importa;

7.  šajā sakarā uzsver, ka Eiropas Savienībā sociālie, veselības un vides standarti ir stingrāki;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest tādus politikas virzienus, kas veicinātu ES ražoto, lielā daudzumā pieejamo sviesta tauku plašāku izmantošanu, lai tādējādi samazinātu atkarību no palmu eļļas importa no trešām valstīm;

Marķēšana

9.  atzinīgi vērtē Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem noteikumus par to, ka iepakotas pārtikas sastāvdaļu sarakstā ir obligāti jānorāda augu eļļas, tostarp palmu eļļa;

10.  uzstāj, ka dalībvalstīm un pārstrādātājiem ir jāīsteno šī obligātā norāde marķējumā, lai nodrošinātu izsekojamību un uz informāciju pamatotus lēmumus par pirkumiem;

11.  norāda uz digitālo līdzekļu lielo potenciālu, piedāvājot patērētājiem informāciju par apstrādātās pārtikas sastāvā esošas palmu eļļas ilgtspējību, piemēram, izmantojot svītrkoda skenēšanas lietotni;

12.  aicina Komisiju sniegt visaptverošus datus par palmu eļļas patēriņu Eiropā un tās importu uz ES;

Veselība

13.  uzsver, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījuma(1) un citu pētījumu rezultātus, kas norādīja uz to, ka pārstrādātās augu eļļās un jo īpaši palmu eļļā ir genotoksiski un kancerogēni piesārņotāji, kas veidojas rafinēšanas procesā vai pie augstas temperatūras, un kas var apdraudēt patērētāju veselību;

14.  mudina dalībvalstis turpināt nodrošināt atbilstību tiesību aktiem pārtikas nekaitīguma jomā, kā arī marķēšanas noteikumiem attiecībā uz produktiem, kas ražoti, izmatojot augu taukvielas, tostarp palmu eļļu;

15.  ar bažām norāda, ka dažās dalībvalstīs palmu eļļa joprojām tiek izmantota piena produktu, piemēram, siera, ražošanā, nenorādot to uz produkta, un tā ir patērētāju maldināšana;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot kampaņas, lai informētu patērētājus par palmu eļļas konkrētām īpašībām, lai aizsargātu viņu veselību un veicinātu uz informāciju pamatotu patēriņu;

Mežu izciršana un ģeogrāfiskie apjomi/izplatība

17.  norāda, ka palmu eļļas ieguve ir viens no galvenajiem mežu izciršanas iemesliem tropiskajās teritorijās, un šīs izciršanas apjomi ir satraucoši;

18.  norāda, ka 73 % no mežu izciršanas gadījumiem pasaulē ir zemes atbrīvošana lauksaimniecības preču ražošanas vajadzībām un 40 % no tiem ir eļļas palmu liela apjoma monokultūras plantāciju ierīkošana(2);

19.  norāda, ka lielākā daļa no palmu eļļas ražošanas notiek Malaizijā un Indonēzijā, tās kopā veido aptuveni 85 % no ražošanas apjoma pasaulē, bet ražošanas apjomi ir būtiski vai pieaugoši arī Papua Jaungvinejā, Libērijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kolumbijā un Peru;

20.  norāda arī uz to, ka pārmaiņas ir straujas un liela mēroga — šajās septiņās galvenajās eksportētājās valstīs par eļļas palmu plantācijām pārvērsto teritoriju apjomi divkāršojas vai trīskāršojas vienā vai divās desmitgadēs, un tikai nedaudz vairāk kā desmit gados tiek zaudēti līdz pat 15 % meža seguma;

21.  norāda, ka faktori, kas noved pie mežu izciršanas ir daudzi un sarežģīti, piemēram, zemes atbrīvošana lopu ganībām vai aramzemei, jo īpaši, lai audzētu soju ES lopbarības vajadzībām, palmu eļļas ražošana, urbanizācija, mežistrāde, kā arī citi intensīvas lauksaimniecības veidi;

22.  atzīst, ka nepieciešama visaptveroša pieeja, kurā ņemti vērā visi faktori, kas noved pie mežu izciršanas, un šajā pieejā jāparedz pasākumi un sadarbība gan ražotājās, gan patērētājās valstīs;

Ietekme uz vidi

23.  atzīst, cik izšķiroši svarīgi ir saglabāt lietusmežus un bioloģisko daudzveidību; pauž visdziļākās bažas par to, ka bioloģiski ārkārtīgi daudzveidīgie tropu meži tiek pārvērsti par monokultūru plantācijām palmu eļļas ieguvei, tādējādi iznīcinot dabiskās dzīvotnes un ekosistēma, kurās ir neskaitāmas kritiski apdraudētas un endēmiskas sugas;

24.  norāda uz eļļas palmu lielu monokultūras plantāciju ietekmi — tās piesaista kaitēkļus, piesārņo ūdeni ar agroķimikālijām, izraisa augsnes eroziju, kā arī ietekmē oglekļa piesaisti un visu attiecīgo reģionu ekoloģiju, traucējot migrējošo dzīvnieku sugām;

25.  norāda uz to, ka tropu mežu un kūdrāju dedzināšana, tostarp lai pārvērstu zemes platības pārtikas lauksaimniecības un enerģijas ieguves vajadzībām, ir saistīta ar milzīgu kaitējumu videi, tostarp ar liela daudzuma siltumnīcefekta gāzu emitēšanu;

Ietekme uz vietējām kopienām, zemes sagrābšanu un mazajiem lauksaimniekiem

26.  norāda uz mežu pārvēršanas par eļļas palmu monokultūras plantācijām postošo ietekmi uz mežā dzīvojošajām kopienām, tostarp uz mazajiem lauksaimniekiem, kuriem aizvien vairāk tiek atņemta zeme vai kuri tiek pārvietoti uz visneauglīgākajām teritorijām;

27.  ar bažām norāda uz to, ka, lai ierīkotu plantācijas, notiek mežistrāde, zemes sagrābšana vai tās nelikumīga piesavināšanās; turklāt atzīmē, ka, izpostot lietusmežus, tiek iznīcināta to kopienu labklājība, kuru iztika ir atkarīga no lietusmežiem;

28.  norāda uz dažās plantācijās izplatīto sociālo netaisnību un sliktiem darba apstākļiem;

29.  tāpēc aicina attiecīgās izcelsmes valstu iestādes ievērot cilvēktiesības, tostarp mežā dzīvojošo kopienu tiesības uz zemi, kā arī noteikt stingrākas saistības vides, sociālajā un veselības jomā, ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu(3);

Lauku attīstība un agroekoloģiskā prakse

30.  uzskata, ka lietusmežu saglabāšanas centieniem jābūt cieši saistītiem ar lauku attīstību, lai novērstu nabadzību un veicinātu nodarbinātību attiecīgajās teritorijās, un aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt ieguldījumu reģionālā sociālekonomiskā attīstībā atbilstīgi šim nosacījumam;

31.  atzīst eļļas palmu, kā daudzveidīgu starpkultūru sistēmu daļas, nozīmi vērtīgu ienākumu nodrošināšanā sīksaimniecību īpašniekiem;

32.  uzskata, ka centienos apturēt mežu izciršanu ir jāparedz arī vietējo spēju veidošana, tehnoloģiskā palīdzība un labākās prakses apmaiņa starp kopienām, kā arī atbalsts sīksaimniekiem, lai viņi varētu izmanot savu apstrādājamo zemi visefektīvākā veidā un nevajadzētu vēl vairāk iznīcināt mežus; šajā sakarā uzsver agroekoloģiskās prakses lielo potenciālu ekosistēmas funkciju nostiprināšanā, izmantojot dažādus, ārkārtīgi daudzveidīgus stādījumus, agromežsaimniecību un permakultūru paņēmienus, bez atkarības no ieguldījumiem vai monokultūrām;

Biodegvielas

Palmu eļļas izmantošanas pieaugums biodegvielā

33.  atzīmē, ka Eiropā pieprasījums pēc palmu eļļas ir liels galvenokārt tāpēc, ka tā tiek izmantota biodegvielā;

34.  atzīmē, ka 70 % no ES patērētās biodegvielas izejvielām ir audzētas/ražotas ES un 23 % no biodegvielas, kas importēta uz ES, ir iegūta no palmu eļļas, pārsvarā no Indonēzijas, pārējie 6 % biodegvielas izejvielu ir soja(4);

35.  norāda uz to, ka, lai arī izmantojuma līmeņi ir atšķirīgi starp dalībvalstīm, palmu eļļas izmantošana pirmās paaudzes biodīzeļdegvielā laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam ir pieaugusi milzīgā apjomā — par 2,6 miljoniem tonnu, kas ir 606 % pieaugums, savukārt palmu eļļas kopējais īpatsvars ES patērētajā biodīzeļdegvielā ir pieaudzis no 6 % 2010. gadā līdz pat vienai trešdaļai 2014. gadā (31 %), tādējādi gandrīz puse no ES izmantotās palmu eļļas tiek izmantota transporta degvielai(5);

Netiešā ietekme, tostarp netieša zemes izmantošanas maiņa (ILUC)

36.  norāda uz ES biodegvielas pieprasījuma netiešo ietekmi, kas saistīta ar tropisko mežu iznīcināšanu;

37.  norāda, ka daži biodegvielas ražošanas veidi palielina kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ja tiek ņemtas vērā emisijas, ko izraisa netieša zemes izmantošanas maiņa (ILUC)(6), līdz ar to palmu eļļas biodīzeļdegviela ir biodegviela, kas izraisa vislielākās emisijas(7);

38.  tāpēc pieprasa, ka analizējot biodīzeļdegvielas kā alternatīvas degvielas priekšrocības, ir jāņem vērā visas ar enerģiju saistītās izmaksas attiecīgo kultūraugu audzēšanā, un Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir pilnībā jāņem vērā ILUC radītās emisijas saistībā ar biodegvielas ražošanu;

39.  uzskata, ka atbilstīgi politikas saskaņotības attīstībai principam, biodegvielu ražošanai nebūtu jāizraisa mežu iznīcināšana, nedz arī jāietekmē pārtikas nodrošinājums un tiesības uz pārtiku trešās valstīs, un ir jācenšas izbeigt valsts atbalstu biodegvielai, kas ražota no palmu eļļas;

Pirmās un otrās paaudzes biodegvielas

40.  atzīmē pirmās paaudzes biodegvielu dominējošās pozīcijas un to, ka otrās paaudzes biodegvielas nav komerciāli pieejamas; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt nākamās paaudzes biodegvielu turpmāku izstrādi, lai nepieļautu mežu izciršanu;

41.  prasa vistuvākajā laikā pakāpeniski izbeigt visus stimulus no palmu eļļas iegūtas biodīzeļdegvielas izmantošanai, jo tas saasina konkurenci par zemes platībām, samazinot pārtikas ražošanas iespējas, kā rezultātā tiek izcirsti meži, un tādējādi būtiski tiek palielināts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms;

42.  atsaucas uz pētījumu GLOBIOM, kurā konstatēti satraucoši augstie siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņi saistībā ar palmu eļļu;

43.  prasa noteikt obligātu izcelsmes marķēšanas sistēmu biodegvielas sastāvdaļām;

Piegādes ķēdes pārredzamība 

44.  uzskata, ka izsekojamība pārtikas piegādes ķēdē ir izšķiroši svarīga importētājiem un patērētājiem, jo īpaši lai varētu atšķirt likumīgi un nelikumīgi ražotu vai ilgtspējīgi un neilgtspējīgi ražotu palmu eļļu un tās blakusproduktus;

45.  norāda, ka pārredzamība piegādes ķēdē dod iespēju piekļūt informācijai par palmu eļļu, kas nāk no augsta riska teritorijām;

Sertifikācija

46.  atzīst dažādu brīvprātīgu ilgtspējības sertifikācijas shēmu nozīmi un potenciālu attiecībā uz palmu eļļas produktiem, un uzskata, ka šīm shēmām ir jāņem vērā ražošanas ietekme uz vidi un sociālā ietekme;

47.  atzīmē, ka Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā secināts(8), ka dažas sertifikācijas shēmas negarantē, ka palmu eļļa ir patiešām iegūta ilgtspējīgi, un tādējādi tās nav efektīvas, lai nodrošinātu atbilstīgus standartus un to ievērošanu;

48.  jo īpaši atzīmē, ka Revīzijas palāta konstatēja, ka dažas shēmas nebija pietiekoši pārredzamas vai arī pārvaldības struktūras nebija neatkarīgas, tādējādi izraisot interešu konflikta risku un neefektīvu komunikāciju, kā arī Revīzijas palāta izteica kritiku par ilgtspējības kritēriju standartiem un ar zemes lietošanu saistītajiem konfliktiem, par piespiedu un bērnu darbu, kā arī lauksaimnieku sliktajiem darba apstākļiem, un arī konstatēja, ka šo pārkāpumu rezultātā statistika nebija uzticama un tika uzrādīti pārāk pozitīvi dati par tās biodegvielas apjomu, kas sertificēta kā ilgtspējīga;

49.  tāpēc ir nobažījies par to, ka ES biodegvielu ilgtspējības sertifikācijas sistēma arī nav pilnībā uzticama un uzskata, ka sertifikācijas shēmas būtu pastāvīgi jāpilnveido un jāuzlabo, lai nodrošinātu palmu eļļas patiesi ilgtspējīgu ražošanu un efektīvu atbilstību attiecīgajiem standartiem;

50.  prasa īstenot Revīzijas palātas attiecīgos ieteikumus, kā to Komisija ir piekritusi darīt;

51.  aicina Komisiju nodrošināt uzticamu standartu ieviešanu un strādāt pie tā, lai izveidotu stingru un saistošu regulējumu, kas garantētu palmu eļļas ilgtspējību;

52.  prasa, lai sertifikācijas shēmas tiktu piemērotas arī tiem palmu eļļas blakusproduktiem (kodolu miltiem vai raušiem), kas tiek izmantoti ES;

Iniciatīvas

53.  atzinīgi vērtē jebkuru iniciatīvu, kurā iesaistītas vairākas ieinteresētās personas un kuras mērķis ir noteikt un īstenot vērienīgus standartus attiecībā uz palmu eļļas ilgtspējīgu ražošanu, tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām, zemes lietošanas un darba tiesībām;

54.  atbalsta mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas palmu eļļas iniciatīvā un Amsterdamas 2015. gada deklarācijā attiecībā uz to, ka līdz 2020. gadam jāpanāk tāda piegādes ķēde, kurā nebūtu mežu izciršanas un konfliktu,

55.  norāda uz iespējām, ko piedāvā tādas iniciatīvas, kā Ņujorkas deklarācija par mežiem(9), kuras mērķis ir palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam nodrošināt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži; atzīmē, ka daži uzņēmumi ir noteikuši ļoti vērienīgus mērķus, bet, lai gan 60 % uzņēmumu, kas nodarbojas ar palmu eļļu, ir pievienojušies šādām iniciatīvām, patlaban tikai 2 % no tiem spēj izsekot savas tirgotās palmu eļļas ceļu līdz tās izcelsmes vietai(10);

56.  aicina Komisiju, dalībvalstis un nozari atbalstīt tādas iniciatīvas, kā, piemēram, oglekļa liela uzkrājuma pieeju, kas dod iespēju noteikt, kuras teritorijas būtu piemērotas eļļas palmu stādīšanai, piemēram, noplicinātas zemes platības ar mazu oglekļa uzkrājuma vērtību un zemu vides vērtību, tādējādi veicinot palmu eļļas ilgtspējību, jo to var ražot nepārņemot mežu platības vai neiejaucoties augstas saglabāšanas vērtības ekosistēmās;

Dialogs labākas pārvaldības veicināšanai ražotājās valstīs

57.  aicina Komisiju atbilstīgos gadījumos izvērst dialogu ar palmu eļļas ražošanas valstu valdībām un uzņēmumiem, tostarp izmantojot divpusējus nolīgumus ar ražotājām valstīm, lai veicinātu efektīvu vides tiesību aktu pieņemšanu, kas nepieļautu postošu zemes izmantošanas maiņu, un lai veicinātu vides standartu nostiprināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, cilvēktiesību, sociālo tiesību un darba tiesību ievērošanu un pārredzamību attiecībā uz zemes lietošanu un korporatīvajām īpašumtiesībām, kā arī apspriešanos ar vietējām kopienām, lai nepieļautu zemes sagrābšanu;

ES tiesiskais regulējums, tostarp aicinājumi Komisijai

58.  apzinās, ka ES ir trešā lielākā palmu eļļas un palmu kodolu importētāja pasaulē un uzsver, ka ir jāievieš noteikumi, kas nodrošinātu palmu eļļas ražošanas patiesu ilgtspējību;

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt spēkā esošos kontroles instrumentus un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu, ka uz ES tiek importēta tāda palmu eļļa, kas iegūta mežu izciršanas rezultātā, un izstrādāt tiesisko regulējumu, kurā būtu stingri un izpildāmi noteikumi, kas garantētu, ka visas piegādes ķēdē iesaistītās puses, tostarp Eiropas finanšu institūcijas, kā arī to piešķirtās investīcijas un aizdevumi atbalstītu vienīgi patiesi ilgtspējīgu palmu eļļas ražošanu, kas nodrošina mežu, tajos dzīvojošo kopienu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

60.  aicina Komisiju skaidri noteikt sankcijas neatbilstības gadījumā, vienlaikus uzturot tirdznieciskās attiecības ar trešām valstīm;

Precedenti un spēkā esošie tiesību akti

61.  uzskata, ka kakao nozarei piemērotais modelis varētu kalpot par piemēru starptautisko standartu noteikšanai attiecībā uz palmu eļļas ražošanu un atzīmē, ka mehānismi, kas līdzīgi ES Kokmateriālu regulai, var palīdzēt nodrošināt, ka ES tirgū nonāk vienīgi likumīgi ražoti produkti;

62.  prasa ES politikā biodegvielas jomā iekļaut efektīvus ilgtspējības kritērijus, kas nodrošinātu zemes ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, zemes ar augstu oglekļa uzkrājumu un kūdrāju aizsardzību, nosakot arī kritērijus sociālajā jomā;

Divpusēju nolīgumu un tirdzniecības izmantošana

63.  atzīmē, ka, lai risinātu ar likumību saistītos jautājumus attiecībā uz zemes sagrābšanu un mežu pārvēršanu lauksaimniecības zemē, noderīgi var būt tādi mehānismi, kā brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi, kas veicinātu valstu reformas un pārredzamību zemes lietošanas jomā;

64.  prasa izmantot divpusējus nolīgumus, kā vides efektīvas aizsardzības katalizatorus, tostarp piemērojot atšķirīgas tarifu shēmas ilgtspējīgi un neilgtspējīgi iegūtai palmu eļļai, vai izslēdzot neilgtspējīgi iegūtu palmu eļļu un tās atvasinājumus no brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

65.  aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar palmu eļļas ražotājām valstīm iekļaut garantiju mežu neizciršanai un nepieciešamību ievērot kopienu tiesības;

Atbalsts un spēju veidošana

66.  uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt jaunattīstības valstis ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu pārvaldību, izpildes un tiesiskās procedūras vietējā, reģionālā un valsts līmenī, lai aizsargātu mežus un kūdrājus, kā arī izplatītu agroekoloģisko lauksaimniecības praksi;

67.  aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu pārredzamības, kā arī valdību un uzņēmumu, kas izmanto palmu eļļu, sadarbības jomā, un kopīgi ar dalībvalstīm sadarboties ar trešām valstīm, lai izstrādātu un īstenotu valstu tiesību aktus un ievērotu kopienu paražu tiesības uz zemi, kas nodrošinātu, ka ir aizsargāti meži, tajos dzīvojošās kopienas un viņu iztika;

Spēkā esošās ES saistības un rīcības plāns

68.  aicina Komisiju ievērot ES starptautiskās saistības, tostarp tās, kas noteiktas saistībā ar Parīzes Klimata konferenci (COP 21), ANO Mežu forumu (UNFF)(11), ANO Konvenciju par Bioloģisko daudzveidību (UNCBD)(12), Ņujorkas deklarāciju par mežiem, Ilgtspējīgas attīstības mērķi apturēt mežu izciršanu līdz 2020. gadam(13) un FLEGT Rīcības plānu, un aktīvi izstrādāt ES detalizētu rīcības plānu mežu un tajos dzīvojošo kopienu aizsardzībai, un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem mežu izciršanas un mežu noplicināšanas izbeigšanai, kuros būtu iekļauti noteikumi par lauksaimniecības preču, jo īpaši palmu eļļas tirdzniecību, un noteikumi par to, ka monokultūras plantācijas nevar tikt klasificētas, kā mežu atjaunošana;

69.  uzsver, ka, izvērtējot dažādās stratēģijas attiecībā uz mežiem, sociālās un vides, kā arī zemes pieejamības novērtēšanas kritērijiem jāpiešķir lielāka nozīme nekā loģikai, kas balstīta tikai uz peļņas gūšanu;

70.  prasa veikt vairāk ES līmeņa pētījumu par dzīvnieku ilgtspējīgu barību, lai izstrādātu alternatīvas eļļas palmu produktiem Eiropas lauksaimniecībā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Michela Giuffrida, Florent Marcellesi, Anthea McIntyre, Susanne Melior, Sofia Ribeiro

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Ulrike Müller

ECR

Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk, Anthea McIntyre, James Nicholson

EPP

Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Sofia Ribeiro, Czesław Adam Siekierski

EUL/NGL

Matt Carthy

Greens/EFA

Martin Häusling, Florent Marcellesi, Bronis Ropė

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Viorica Dăncilă, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Michela Giuffrida, Susanne Melior, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

3

-

EFDD

Marco Zullo

EUL/NGL

Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp

3

0

EFDD

John Stuart Agnew

ENF

Laurenţiu Rebega

EUL/NGL

Maria Lidia Senra Rodríguez

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

EFSA Journal 2016;14(5):4426 [159 pp.], https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4426

(2)

ES patēriņa ietekme uz mežu izciršanu — Visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu, 2013., Eiropas Komisija, http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf (56.lpp)

(3)

ANO FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu, Roma, 2012., http://www.fao.org/docrep/016/i2801e/i2801e.pdf

(4)

EUROSTAT - Atjaunojamo energoresursu piegāde, pārveide un patēriņš; ikgadējie dati (nrg_107a), pētījums Globium "ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu", 2015., un http://www.fediol.be/

(5)

Turpat.

(6)

Komisijas Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju, (SWD(2015)0117).

(7)

Pētījums Globium "ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu", 2015.

(8)

Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 (2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana): “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”: http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_18/SR_BIOFUELS_EN.pdf

(9)

ANO 2014. gada samits klimata jomā.

(10)

http://forestdeclaration.org/wp-content/uploads/2015/09/2016-NYDF-Goal-2-Assessment-Report.pdf

(11)

ANO Mežu foruma secinājumi.

(12)

ANO konvencija par bioloģisko daudzveidību, Aiči mērķi: https://www.cbd.int/sp/targets/

(13)

Ilgtspējīgas attīstības mērķi, 15.2 pants, mežu izciršanas izbeigšanas mērķis: https://sustainabledevelopment.un.org/sdg15


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Mireille D’Ornano, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Caputo, Albert Deß, Eleonora Evi, Merja Kyllönen, James Nicholson, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Bart Staes, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edouard Martin, Lieve Wierinck


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

56

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds, Lieve Wierinck

ECR

Mark Demesmaeker, Ian Duncan, Arne Gericke, Urszula Krupa, James Nicholson, Bolesław G. Piecha

EFDD

Eleonora Evi

ENF

Mireille D’Ornano, Sylvie Goddyn

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Estefanía Torres Martínez

NI

Zoltán Balczó

PPE

Ivo Belet, Alberto Cirio, Angélique Delahaye, Albert Deß, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Peter Liese, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Edouard Martin, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Bart Staes, Davor Škrlec

1

-

EFDD

Julia Reid

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums