Procedūra : 2015/2283(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0114/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0114/2017

Debates :

PV 16/05/2017 - 15
CRE 16/05/2017 - 15

Balsojumi :

PV 17/05/2017 - 10.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0210

ZIŅOJUMS     
PDF 680kWORD 61k
29.3.2017
PE 587.620v02-00 A8-0114/2017

par 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti

(2015/2283(INI))

Juridiskā komiteja

Referents: Sajjad Karim

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinums
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti

(2015/2283(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2003. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un tā jaunāko redakciju — 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā praktiskos pasākumus, par kuriem attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. panta 4. punkta īstenošanu vienošanās pirmajā lasījumā gadījumā 2011. gada 22. jūlijā vienojās Eiropas Parlamenta un Padomes atbildīgie dienesti;

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par 2012. un 2013. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti — 19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 13. septembra rezolūciju par 18. ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi — subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošana (2010. gads)(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par tiesību aktu labāku izstrādi, subsidiaritāti un proporcionalitāti un lietpratīgu regulējumu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas 2014. gada 5. februārī parakstīto sadarbības nolīgumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (COM(2015)0315),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti,

–  ņemot vērā COSAC 2014. gada 19. jūnija, 2014. gada 14. novembra, 2015. gada 6. maija un 2015. gada 4. novembra pusgada ziņojumus „Uz parlamentāro uzraudzību attiecināmo Eiropas Savienības procedūru un prakses attīstība”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. un 132. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0114/2017),

A.  tā kā 2014. gadā Komisija saņēma 21 pamatotu atzinumu par 15 Komisijas priekšlikumiem; tā kā iesniegto dokumentu kopējais skaits bija 506, tostarp iesniegumi, kas ir veikti politiskā dialoga ietvaros;

B.  tā kā 2014. gadā trīs dalībvalstu parlamenti (Dānijas Folketings, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palāta) iesniedza ziņojumus ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem par to, kā stiprināt dalībvalstu parlamentu lomu lēmumu pieņemšanas procesā;

C.  tā kā, 2014. gada 5. februārī parakstot Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas sadarbības nolīgumu, abas iestādes apņēmās vairot Eiropas Savienības leģitimitāti;

D.  tā kā 2015. gada 19. maijā Komisija pieņēma labāka regulējuma pasākumu kopumu ar jaunām integrētām labāka regulējuma pamatnostādnēm, iekļaujot arī atjauninātus norādījumus par subsidiaritātes un proporcionalitātes novērtēšanu saistībā ar jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumu sagatavošanu;

E.  tā kā Eiropas Parlamenta Ietekmes novērtēšanas nodaļa 2014. gadā sagatavoja 31 sākotnējo novērtējumu, divus sīki izstrādātus novērtējumus, trīs Komisijas ietekmes novērtējumu alternatīvus vai papildu ietekmes novērtējumus un vienu grozījumu ietekmes novērtējumu;

F.  tā kā Savienības tiesību aktos deleģētās pilnvaras ir piešķirtas gadījumos, kad ir nepieciešama fleksibilitāte un efektivitāte un kad, īstenojot parasto likumdošanas procedūru, minētos kritērijus sasniegt nevar; tā kā tādus noteikumus, kas ir būtiski, lai reglamentētu paredzēto jautājumu, var pieņemt tikai likumdevēji;

G.  tā kā subsidiaritāte un proporcionalitāte ir galvenie apsveramie aspekti, retrospektīvi izvērtējot, vai ES rīcība patiešām nodrošina gaidītos rezultātus no lietderīguma, efektivitātes, saskaņotības, atbilstības un ES pievienotās vērtības viedokļa,

1.  atzinīgi vērtē to, ka arī turpmāk tiks ņemti vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kuri saskaņā ar Līgumiem ir vieni no Eiropas Savienības vadošajiem principiem, kas reglamentē tās rīcību un būtu jāuzskata par ES politikas veidošanas procesa sastāvdaļu; atgādina, ka attiecībā uz ikvienu jaunu tiesību akta iniciatīvu Līgums uzliek Komisijai par pienākumu noskaidrot, vai ES ir tiesības rīkoties un vai šī rīcība ir pamatota no subsidiaritātes un proporcionalitātes principa viedokļa, un pārliecināties, ka ikvienai iniciatīvai ir pievienots paskaidrojums, kurā cita starpā ir paskaidrots, kā tā atbilst minētajiem principiem;

2.  uzsver, ka viens no svarīgajiem līdzekļiem, ar kuru samazina tā saucamo demokrātijas deficītu un nodrošina Eiropas un dalībvalstu iestāžu sadarbību, ir dalībvalstu parlamentu īstenotā subsidiaritātes pārbaude; norāda, ka dalībvalstu parlamentiem ir neatsverama nozīme. nodrošinot to, lai lēmumi tiktu pieņemti visefektīvākajā līmenī un cik vien iespējams tuvu iedzīvotājiem; uzsver, ka tiesību aktu pieņemšanai nepieciešama liela vairākuma piekrišana Padomē, ko veido visu dalībvalstu valsts ministri, kuri ir politiski atbildīgi savu dalībvalstu parlamentiem, un ka tas ir vēl viens veids, kā tiek pilnībā ievērots subsidiaritātes princips;

3.  konstatē, ka 2014. gadā ir ievērojami samazinājies no dalībvalstu parlamentiem saņemto pamatoto atzinumu skaits; tomēr norāda, ka šāds samazinājums var būt skaidrojams ar to, ka samazinās Komisijas izstrādāto tiesību aktu priekšlikumu skaits; vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā ne par vienu Komisijas priekšlikumu nav sākta „dzeltenās kartītes” vai „oranžās kartītes” procedūra atbilstoši Protokolam Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu; atgādina, ka „dzeltenās kartītes” procedūra pagātnē ir sākta divreiz (vienreiz 2012. gadā un vienreiz 2013. gadā), kas liek domāt, ka šī sistēma darbojas;

4.  konstatē, ka 2014. gadā pamatotus atzinumus iesniedza tikai 15 parlamenti un ka salīdzinājumā ar 2013. gadu šis skaitlis liecina par to, ka no visiem 41 parlamentiem piedalījušos parlamentu īpatsvars ir krities par aptuveni 50 %;

5.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā visas ES iestādes aktīvi piedalījās Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzētā subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanas kontrolē; atzinīgi vērtē to, ka tika uzlabots Komisijas un dalībvalstu parlamentu politiskais dialogs, — viens no iemesliem ir tas, ka komisāri vairākkārt apmeklēja dalībvalstu parlamentus;

6.  tomēr konstatē, ka dalībvalstu parlamentu iesniegto pamatoto atzinumu vairākumu veido vien dažu dalībvalstu parlamentu iesniegtie pamatotie atzinumi; mudina pārējos parlamentus Eiropas diskusijās iesaistīties aktīvāk;

7.  konstatē, ka dažu dalībvalstu parlamenti ir uzsvēruši, ka atsevišķos Komisijas tiesību aktu priekšlikumos subsidiaritātes un proporcionalitātes pamatojums ir nepietiekams vai tā būtībā nav vispār; aicina Komisiju uzlabot tās paskaidrojumus, vienmēr sniedzot izsmeļošu, visaptverošu un uz faktiem balstītu analīzi par tās priekšlikumiem no subsidiaritātes un proporcionalitātes viedokļa, tādējādi palīdzot dalībvalstu parlamentiem šos priekšlikumus izskatīt efektīvāk

8.  konstatē, ka Ietekmes novērtējuma padome (INP) uzskata, ka aptuveni 32 % ietekmes novērtējumu (IN), kurus tā izskatīja 2014. gadā, ir iekļauta neapmierinoša subsidiaritātes vai proporcionalitātes principa, vai abu principu analīze; atzīmē, ka šis īpatsvars ir līdzīgs iepriekšējo gadu rādītājiem, un tādēļ uzskata, ka šā iemesla dēļ var būt nepieciešami uzlabojumi;

9.  saistībā ar iepriekš teikto konstatē, ka ietekmes novērtējumi ir ļoti svarīgi līdzekļi, kas palīdz pieņemt lēmumus likumdošanas procesā, un šajā sakarībā norāda, ka ir pienācīgi jāapsver ar subsidiaritāti un proporcionalitāti saistītie jautājumi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē labāka regulējuma pasākumu kopumu, kuru Komisija pieņēma 2015. gada 19. maijā, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti labāk apmierina iedzīvotāju intereses, un kurā cita starpā ir risinātas INP bažas par subsidiaritāti un proporcionalitāti; atzinīgi vērtē to, ka šajā pasākumu kopumā Komisija ir sniegusi dziļāku paskaidrojumu par to, kā tiesību aktu priekšlikumos ir ievērotas juridiskās saistības ņemt vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, tostarp par to, ka tā to ir sniegusi, izstrādājot ietekmes novērtējumus; taču uzsver, ka labāka regulējuma pasākumu kopums ir jāizmanto, lai veidotu stabilus Eiropas tiesību aktus jomās, kur īstu progresu un pievienoto vērtību vislabāk var sasniegt tieši Eiropas līmenī;

10.  atgādina, cik svarīgi ir Komisijas izstrādātie gada ziņojumi par subsidiaritāti un proporcionalitāti; šajā sakarībā aicina Komisiju iesniegt izsmeļošākus gada ziņojumus par subsidiaritāti un proporcionalitāti, tostarp aicina proporcionalitātes principu analizēt dziļāk;

11.  atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu parlamentu, jo īpaši Dānijas Folketinga, Nīderlandes parlamenta Otrās palātas un Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palātas, izstrādātos ziņojumus un atzīst tos par vērtīgu ieguldījumu debatēs par dalībvalstu parlamentu nozīmi ES lēmumu pieņemšanas procesā, un pieņem zināšanai tajos iekļautos priekšlikumus; konstatē, ka tajos ir sniegtas idejas, kā paplašināt subsidiaritātes kontroles mehānisma darbības jomu, jo ir izteikts ieteikums par to, lai pamatotajos atzinumos būtu aplūkota arī attiecīgo priekšlikumu atbilstība proporcionalitātes principam; tomēr uzskata, ka šādu priekšlikumu praktiskā īstenojamība ir rūpīgi jāapsver un ir jāpārskata attiecīgie Līgumi un protokoli, jo šie priekšlikumi nav atspoguļoti spēkā esošajos Līgumos; mudina citu dalībvalstu parlamentus paust savu viedokli par to, kāda funkcijas ES lēmumu pieņemšanas procesā ir jāpilda dalībvalstu parlamentiem; atzinīgi vērtē dalībvalstu parlamentu dalību debatēs par Eiropu un mudina tos sadarboties vienam ar otru un ar Eiropas Parlamentu vēl ciešāk;

12.  ierosina, ka jebkurā Līgumu vai to protokolu iespējamā pārskatīšanā varētu apsvērt, vai pamatotos atzinumos būtu jāietver tikai subsidiaritātes principa ievērošanas novērtējums vai arī būtu jāanalizē proporcionalitātes principa ievērošana, kā arī tas, kāds ir piemērotākais dalībvalstu parlamentu atzinumu skaits, kas ir nepieciešams, lai uzsāktu „dzeltenās kartītes” vai „oranžās kartītes” procedūru, un kā būtu jārīkojas gadījumos, kad tiek sasniegts šo procedūru slieksnis saskaņā ar Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 7. panta 2. punktu;

13.  konstatē, ka vairāki dalībvalstu parlamenti Eiropas lietu komiteju konferencē (COSAC) ir pauduši savu interesi ierosināt „zaļās kartītes” mehānisma kā tāda līdzekļa ieviešanu, ar ko uzlabo politisko dialogu; uzskata, ka ir jāapsver ideja par tāda „zaļās kartītes” mehānisma ieviešanu, pateicoties kuram dalībvalstu parlamentiem būtu iespēja ieteikt Komisijai iniciatīvu izstrādāt to vai citu tiesību aktu; šajā saistībā rosina apsvērt, kāds skaits dalībvalstu parlamentu ir nepieciešams, lai uzsāktu šo procedūru, un kāds būtu tās ietekmes apmērs; uzsver, ka iespējamā šāda mehānisma ieviešana nedrīkst negatīvi ietekmēt ES iestādes un parasto likumdošanas procedūru;

14.  ņem vērā vairāku dalībvalstu parlamentu izteikto prasību pagarināt astoņu nedēļu laikposmu, kura laikā tie var iesniegt pamatotu atzinumu saskaņā ar Protokola Nr. 2 6. pantu; šajā sakarībā uzskata, ka varētu pārdomāt jautājumu par piemērotu laikposmu, par kuru dalībvalstu parlamentiem ir jāvienojas ar Komisiju un kurā dalībvalstu parlamentiem būtu jāsniedz pamatoti atzinumi, ja tie, balstoties uz laika trūkumu, ko izraisa pamatoti objektīvi iemesli, piemēram, dabas katastrofas un parlamentārā darba pārtraukumi, ir spiesti lūgt šādu termiņa pagarinājumu; uzskata, ka to varētu panākt, ja iestādes un dalībvalstu parlamenti vispirms vienotos par politisku apņemšanos, neaizkavējot attiecīgu tiesību aktu pieņemšanu; uzsver, ka šāds laikposms būtu jānosaka, panākot taisnīgu līdzsvaru starp dalībvalstu tiesībām izteikt iebildumus, pamatojoties uz subsidiariātes principa pārkāpumu, un efektivitāti, ar kādu Savienībai ir jāreaģē uz tās iedzīvotāju lūgumiem; šajā sakarībā konstatē, ka dalībvalstu parlamentiem ir iespēja piedalīties un apsvērt jautājumu par subsidiaritātes principa ievērošanu, pirms Komisija iesniedz savu tiesību akta priekšlikumu, proti, kad tā publisko zaļo vai balto grāmatu vai tās gada darba programmu; uzskata, ka kopš Lisabonas līguma pieņemšanas dalībvalstu parlamentu iesaistīšanās ES lietās ir ievērojami attīstījusies, tostarp regulāri sadarbojoties ar citiem dalībvalstu parlamentiem;

15.  uzskata, ka, ja dalībvalstis vienotos pagarināt laikposmu, kurā to parlamenti var pieņemt pamatotu atzinumu saskaņā ar Protokola Nr. 2 6. pantu, šī vienošanās būtu jāņem vērā drīzumā paredzētajā Līgumu pārskatīšanā; šādu pagarinājuma laikposmu varētu noteikt arī sekundārajos tiesību aktos;

16.  atgādina, ka dalībvalstu parlamenti savas bažas par subsidiaritāti var iesniegt jebkurā brīdī konsultāciju procedūras gaitā, kā arī politiskā dialoga ietvaros, iesniedzot atzinumu Komisijai;

17.  aicina dalībvalstu parlamentus un Eiropas Parlamentu vieniem ar otru efektīvāk sadarboties, tostarp — konkrētās politikas jomās veidojot neformālus EP deputātu un dalībvalstu parlamentu deputātu kontaktus;

18.  uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt valstu un reģionālos parlamentus, īstenojot līdzekļus, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju, piemēram, izveidojot IT platformu, kurai varētu piekļūt ES iedzīvotāji; jo īpaši ņemot vērā to, ka proporcionāli Komisijas priekšlikumu skaitam no dalībvalstu parlamentiem saņemto pamatoto atzinumu skaits 2014. gadā nemainījās, uzsver, ka ir jāizstrādā mehānisms, kas uzlabotu dalībvalstu parlamentu dalību ES likumdošanas procesā, lai gan ir pilnībā jāievēro katras iestādes kompetence un subsidiaritātes princips;

19.  mudina izmantot parlamentāro sadarbību, lai stiprinātu dalībvalstu parlamentu nozīmi ES likumdošanas procesā; uzsver, cik svarīgi ir labāk izmantot dalībvalstu parlamentiem pieejamos starpparlamentāros rīkus, piemēram, COSAC, Eiropas Parlamenta rīkotās starpparlamentārās sanāksmes un stapparlamentāro konferenci par kopējo ārpolitiku un drošības politiku un kopējo drošības un aizsardzības politiku;

20.  uzskata, ka ir jāveido dalībvalstu parlamentāriešu izpratne attiecībā uz dalībvalstu parlamentu īpašo funkciju Eiropas lēmumu pieņemšanā un arī turpmāk ir jāsekmē platformas izmantošana tās ES Starpparlamentu informācijas apmaiņas (IPEX) nolūkā, kas sekmē informācijas apmaiņu; atgādina, ka informācijas avots varētu būt Komisijas regulāri rīkotās sabiedriskās apspriešanas, taču dalībvalstu parlamentu deputāti tās lielākoties neizmanto;

21.  iesaka plašāk izmantot dalībvalstu parlamentu pārstāvju tīklu, lai veidotu izpratni par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un uzlabotu IPEX darbību;

22.  uzskata, ka dalībvalstu parlamentu saskaņā ar Protokolu Nr. 2 7. panta 1. punktu izstrādātie pamatotie atzinumi ir pienācīgi jāņem vērā visām ES iestādēm, pieņemot Savienības lēmumus, un šajā kontekstā mudina ES iestādes panākt attiecīgas vienošanās;

23.  atgādina, ka saskaņā ar LES 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu „Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo”; uzsver, ka Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka proporcionalitātes princips „prasa, lai ar Savienības tiesību normu ieviestie līdzekļi būtu atbilstoši attiecīgā tiesiskā regulējuma leģitīmo mērķu īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai tos sasniegtu”;

24.  aicina Komisiju attiecībā uz katru tiesību akta priekšlikumu regulāri veikt padziļinātu proporcionalitātes novērtējumu, kura ietvaros tiktu pienācīgi analizēti tās rīcībā esošie dažādie likumdošanas varianti un pamatīgi skaidrota vides, sociālā un ekonomiskā ietekme, kāda varētu būt, ja tiktu izvēlēti alternatīvie risinājumi, un attiecīgā tiesību akta iespējamā ietekme uz konkurētspēju un MVU; uzskata, ka, veicot padziļinātu proporcionalitātes novērtējumu, Komisijai ir jāvar atmest alternatīvos variantus, kuriem ir nesamērīga ietekme vai kuri nevajadzīgi apgrūtina fiziskās personas, uzņēmumus, jo īpaši MVU, pilsonisko sabiedrību, darbiniekus un citas attiecīgās vienības, un ir jāvar labāk izskatīt priekšlikumus no proporcionalitātes principa viedokļa; uzskata, ka varētu apsvērt tā jautājuma loka paplašināšanu, par kuriem sniedz pamatotus atzinumus, iekļaujot arī proporcionalitātes principa ievērošanu;

25.  aicina Komisiju ar dalībvalstu palīdzību novērtēt iespēju noteikt rekomendējoša rakstura pamatnostādnes, ar kurām atvieglo dalībvalstu parlamentu uzdevumu novērtēt tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam;

26.  atzinīgi vērtē Itālijas parlamenta Deputātu palātas, Francijas parlamenta Nacionālā asamblejas, Vācijas Bundestāga un Luksemburgas Deputātu palātas priekšsēdētāju paziņojumu, kurā ir uzsvērts, ka „ir nepieciešama nevis Eiropas procesa atcelšana, bet gan tā pastiprināšana, lai reaģētu uz problēmām, ar kurām mēs saskaramies gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās”;

27.  atkārtoti pauž viedokli, ka jau varētu būt iesniegtas vairākas iniciatīvas par sadarbības starp Eiropas iestādēm un dalībvalstu parlamentiem uzlabošanu un tās efektivitātes uzlabošanu, un jo īpaši Parlaments:

– ierosina, ka dalībvalstu parlamentu pamatotie atzinumi, kas iesniegti saskaņā ar LES un LESD pievienotā 2. protokola 6. pantu, būtu nekavējoties jānodod kopīgajiem likumdevējiem;

– iesaka, ka Komisija varētu izstrādāt pamatnostādnes par pamatotajiem atzinumiem attiecībā uz subsidiaritātes jautājumiem, šajā izstrādē piedaloties dalībvalstu parlamentiem, bet neskarot to rīcības brīvību;

– mudina dalībvalstu parlamentus apmainīties ar saviem secinājumiem par Komisijas izstrādātajiem novērtējumiem.

28.  uzskata, ka Komisijai, Padomei un Parlamentam būtu jāvelta pienācīga uzmanība Reģionu komitejas veiktajiem novērtējumiem attiecībā uz atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, kad tā izdod atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem;

29.  uzsver, ka tiesību aktiem ir jābūt saprotamiem un precīziem, lai puses varētu viegli saprast savas tiesības un pienākumus, tajos ir jāiekļauj pienācīgas ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas prasības, tie nedrīkst radīt pārmērīgi lielas izmaksas un tos ir jāvar īstenot praksē;

30.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0103.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0061.

(3)

OV C 353 E, 3.12.2013., 117. lpp.

(4)

OV C 51 E, 22.2.2013., 87. lpp.


PASKAIDROJUMS

2014. gada ziņojums par subsidiaritāti un proporcionalitāti liecina, ka Komisija 2014. gadā saņēma 21 pamatotu atzinumu no valstu parlamentiem, kas ir par 76 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gadā saņemto pamatoto atzinumu skaitu (88 pamatoti atzinumi 2013. gadā). Ievērojami mazāks pamatotu atzinumu skaits nebūtu jāskata kā sekas valstu parlamentu intereses zudumam par subsidiaritāti, bet gan kā sekas Komisijas sagatavoto priekšlikumu kopējā skaita samazinājumam, tuvojoties tās pilnvaru termiņa beigām. Pretēji 2012. un 2013. gadam, kad ik gadu attiecībā uz vienu priekšlikumu tika sasniegts „dzeltenās kartes” slieksnis, 2014. gadā netika uzsākta neviena „dzeltenās” vai „oranžās kartes” procedūra.

Referents uzskata, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir politikas veidošanas neatņemama daļa, lai noteiktu, vai ar Eiropas Savienības rīcību politikas mērķus var sasniegt labāk nekā ar valsts vai reģionālajām iniciatīvām.

2014. gadā trīs valstu parlamenti (Dānijas Folketing, Nīderlandes Tweede Kamer un Apvienotās Karalistes Lordu palāta) izstrādāja ziņojumus ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem par to, kā stiprināt valstu parlamentu lomu lēmumu pieņemšanas procesā. Referents uzskata, ka šie priekšlikumi būtu jāuztver nopietni, jo, viņaprāt, tos var skatīt kā piemēru daudz plašākai valstu parlamentu gatavībai aktīvāk iesaistīties ES lēmumu pieņemšanas procesā. Ziņojumos no trīs minētajiem valstu parlamentiem pausts, ka vajadzētu paplašināt pašreizējo jautājumu loku, par kuriem tiek sniegti pamatoti atzinumi, lai tajos iekļautu arī proporcionalitātes principu un priekšlikuma tiesisko pamatu, kā arī tajos rosināts pagarināt laika periodu, kurā valstu parlamenti var iesniegt pamatotus atzinumus. Referents uzskata, ka arī pārējos valstu parlamentus vajadzēt rosināt izteikties par to, cik lielā mērā tie vēlas iesaistīties ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Pamatojoties uz iepriekšējiem ziņojumiem un rezolūcijām, referents atgādina, ka vajadzētu apsvērt „sarkanās kartītes“ procedūras ieviešanu, ar ko vairāki valstu parlamenti varētu atlikt tiesību aktu priekšlikumus, ja tie neatbilst subsidiaritātes principam, izņemot gadījumus, kad to iebildumi tiek atbilstoši risināti, tāpat vajadzētu apdomāt „zaļās kartes“ mehānisma ieviešanu, kas valstu parlamentiem sniegtu iespēju ierosināt Savienības tiesību aktu ieviešanu, grozījumus vai atcelšanu. Šos abus ierosinājumus ir iesnieguši valstu parlamenti.

Referents uzskata, ka proporcionalitātes principam būtu jāpiešķir daudz lielāka nozīme lēmumu pieņemšanas procesā. Šī mērķa sasniegšanai Komisijai būtu jāveic paplašināti proporcionalitātes novērtējumi par dažādām tās rīcībā esošajām alternatīvām, lai nodrošinātu, ka regulatīvos mērķus iespējams sasniegt ar minimālām darbībām, un tai būtu jānodrošina pietiekami izstrādāts visu iespējamo alternatīvu apraksts, kuras tika apsvērtas, lai tādā veidā būtu iespējams labāk pārbaudīt tās priekšlikumu atbilstību proporcionalitātes principam. Tāpat būtu jāapsver iespēja paplašināt jautājumu loku, par kuriem iesniedzami pamatoti atzinumi, iekļaujot arī proporcionalitātes principa ievērošanu.

Visbeidzot referents norāda, ka pārbaudi par atbilstību subsidiaritātes principam būtu jāveic ne tikai likumdošanas procesa sākumā, bet arī procesa gaitā pirms nozīmīgu grozījumu pieņemšanas, lai saprastu grozījumu pieņemšanas sekas, un, protams, arī likumdošanas procesa beigās, jo priekšlikums līdz tā pieņemšanai var būtiski mainīties.


Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinums (21.4.2016)

Juridiskajai komitejai

par 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti

(2015/2283(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Kazimierz Michał Ujazdowski

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē labāka regulējuma pasākumu paketi, kas pieņemta 2015. gada 19. maijā ar mērķi panākt, ka ES tiesību akti labāk atbilst iedzīvotāju interesēm; atzinīgi vērtē arī to, ka labāka regulējuma paketē iekļauts plašāks skaidrojums par to, kā nodrošina leģislatīva akta priekšlikuma atbilstību juridiskajai prasībai ievērot subsidiaritāti un proporcionalitāti; tomēr uzskata, ka ir vajadzīgi konkrēti un vienkāršāki kritēriji, uz kuru pamata profilakses nolūkā pastāvīgi pārbaudīt ES tiesību aktu subsidiaritāti un proporcionalitāti un konstatēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principu pārkāpumus;

2.  iestājas par spēcīgāku un efektīvāku ES; taču uzsver, ka labāka regulējuma pasākumu pakete ir jāizmanto, lai veidotu labi izstrādātus tiesību aktus jomās, kur īstu progresu un pievienoto vērtību vislabāk var gūt tieši Eiropas līmenī, un ka tai nevajadzētu novest pie Eiropas līmeņa rīcības nepietiekamības;

3.  atgādina, ka visiem Komisijas priekšlikumiem ir pievienots paskaidrojuma raksts, kurā cita starpā izklāstīts, kā attiecīgā iniciatīva atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam;

4.  stingri uzsver, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanas nodrošināšanā un pārskatatbildības sekmēšanā izšķirīgi svarīgs instruments ir ietekmes novērtējumi; mudina Komisiju ietekmes novērtējumos, ko veic saskaņā ar labāka regulējuma vadlīnijām, vairāk pievērsties subsidiaritātei un proporcionalitātei;

5.  uzsver, ka tiesību aktu pieņemšanai nepieciešama liela vairākuma piekrišana Padomē, ko veido visu dalībvalstu valsts ministri, kuri ir politiski atbildīgi attiecīgo valstu parlamentiem, un ka tas ir vēl viens veids, kā pilnībā ievērot subsidiaritātes principu;

6.  konstatē, ka 2014. gadā ir samazinājies no valstu parlamentiem saņemto pamatoto atzinumu skaits; pieņem zināšanai Komisijas viedokli, ka iemesls tam varētu būt Komisijas ierosināto tiesību aktu priekšlikumu skaita sarukums, nevis valstu parlamentu intereses samazināšanās (jo salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu skaitu pamatoto atzinumu skaits proporcionāli ir palicis nemainīgs), lai gan to varbūt var skaidrot arī ar to, ka subsidiaritātes neievērošana ir reta problēma; tomēr mudina valstu parlamentus aktīvāk iesaistīties Eiropas diskusijās un ciešāk sadarboties citam ar citu; aicina Komisiju uzlabot paskaidrojumu rakstu kvalitāti subsidiaritātes aspektā un savu iesaistīšanos darbā ar pamatotajiem atzinumiem;

7.  atzīmē arī, ka 2014. gadā pamatotus atzinumus iesniedza tikai 15 parlamenti un ka salīdzinājumā ar 2013. gadu 41 parlamenta vidū iesaistīšanās līmenis ir krities par aptuveni 50 %;

8.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā visas ES iestādes aktīvi nodrošināja Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzētā subsidiaritātes un proporcionalitātes principa kontroli; atzinīgi vērtē to, ka tika uzlabots Komisijas un valstu parlamentu politiskais dialogs, cita starpā arī ar dažādām komisāru vizītēm valstu parlamentos;

9.  taču norāda, ka vairākumu valstu parlamentu iesniegto pamatoto atzinumu iesniedza vien daži parlamenti; mudina pārējos parlamentus vairāk iesaistīties Eiropas diskusijās;

10.  tomēr uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt valstu un reģionālos parlamentus ar rīkiem, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju, piemēram, izveidojot IT platformu, kurai varētu piekļūt ES iedzīvotāji; jo īpaši ņemot vērā to, ka proporcionāli Komisijas priekšlikumu skaitam no valstu parlamentiem saņemto pamatoto atzinumu skaits 2014. gadā nemainījās, uzsver, ka būtu jāizstrādā mehānisms, kas uzlabotu valstu parlamentu dalību ES likumdošanas procesā, lai gan ir pilnībā jāievēro katras iestādes kompetences un subsidiaritātes princips;

11.  attiecīgi mudina izmantot parlamentāro sadarbību, lai stiprinātu valstu parlamentu lomu ES likumdošanas procesā; uzsver, cik svarīgi ir labāk izmantot valstu parlamentiem pieejamos starpparlamentāros rīkus, piemēram, Eiropas lietu komiteju konferenci, Eiropas Parlamenta rīkotās starpparlamentārās sanāksmes un stapparlamentāro konferenci par kopējo ārpolitiku un drošības politiku un kopējo drošības un aizsardzības politiku;

12.  tāpēc uzskata, ka ir svarīgi palielināt valstu parlamentu informētību par to īpašo lomu Eiropas lēmumu pieņemšanā un vairāk sekmēt IPEX izmantošanu, jo tā atvieglo informācijas apmaiņu; atgādina, ka informācijas avots varētu būt Komisijas regulāri rīkotās sabiedriskās apspriešanas, taču valstu parlamentu deputāti tās lielākoties neizmanto;

13.  aicina valstu parlamentus un Eiropas Parlamentu efektīvāk sadarboties, tostarp — veidojot neformālus EP deputātu un valstu parlamentu deputātu kontaktus konkrētās politikas jomās;

14.  ņem vērā vairāku valstu parlamentu izteikto prasību pagarināt astoņu nedēļu periodu, kura laikā tie var iesniegt pamatotu atzinumu saskaņā ar Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantu; uzskata, ka valstu un reģionālajiem parlamentiem doto astoņu nedēļu periodu vajadzētu interpretēt relatīvi brīvi, lai sekmētu valstu parlamentu aktīvāku dalību Eiropas diskusijās; uzskata, ka kopš Lisabonas līguma pieņemšanas valstu parlamentu iesaistīšanās ES lietās ir ievērojami attīstījusies, tostarp — ar regulāru sadarbību ar citiem valstu parlamentiem; uzstājīgi mudina valstu parlamentus pilnībā izmantot lomu, ko tiem piešķīruši esošie Līgumi;

15.  atgādina, ka papildus tam valstu parlamenti jautājumus par subsidiaritāti var iesniegt jebkurā brīdī konsultāciju procedūras gaitā, kā arī politiskajā dialogā, iesniedzot atzinumu Komisijai;

16.  uzskata, ka Komisijai vajadzētu sniegt atbilstošu atbildi vairāku valstu parlamentu prasībai nostiprināt subsidiaritātes kontroles procedūru; iesaka plašāk izmantot valstu parlamentu pārstāvju tīklu, lai palielinātu informētību par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un uzlabotu IPEX darbību; atbalsta vairāku valstu parlamentu prasību tiem piešķirt svarīgāku lomu, ierosinot, ka Komisijai vajadzētu atbildēt valstu parlamentiem, kas sākuši dzeltenās kartītes procedūru; taču uzskata, ka būtu lietderīgi uzzināt Komisijas viedokli par zaļās kartītes ideju.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Fabio Massimo Castaldo, Kostas Chrysogonos, Richard Corbett, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Tapardel, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Gerolf Annemans, David McAllister, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Axel Voss


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Daniel Buda, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eugen Freund, Maria Noichl


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

PPE

S&D

 

ECR

ALDE

GUE/NGL

Verts/ALE

EFDD

Daniel Buda, Angelika Niebler, Emil Radev, Pavel Svoboda, Rainer Wieland, Tadeusz Zwiefka

Eugen Freund, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Maria Noichl, Virginie Rozière

Sajjad Karim

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

Jiří Maštálka

Max Andersson, Julia Reda

Isabella Adinolfi, Joëlle Bergeron

0

-

-

-

2

0

GUE/NGL

ENF

Kostas Chrysogonos

Marie-Christine Boutonnet

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums