ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests
30.3.2017 - (2016/2160(DEC))
Budžeta kontroles komiteja
Referents: Benedek Jávor
1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0278/2016)[2],
– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes[3],
– ņemot vērā deklarāciju[4] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[5] un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 07/2016: “Eiropas Ārējās darbības dienesta ēku apsaimniekošana visā pasaulē”,
– ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0122/2017),
1. sniedz Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2015. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests,
– ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0122/2017),
A. tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,
1. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopējais kļūdu īpatsvars 5. izdevumu kategorijā (Administrācija), tostarp Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) budžetā, joprojām ir relatīvi zems, proti, tas tiek lēsts 0,6 % apmērā 2015. gadā;
2. pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nozīmīgus trūkumus attiecībā uz EĀDD gada darbības pārskatu un iekšējās kontroles sistēmu;
3. aicina EĀDD novērst dažus trūkumus, ko Revīzijas palāta konstatējusi delegāciju vietējo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrās (t. i., pārredzamības trūkums attiecībā uz dažiem procedūras posmiem) un delegāciju organizētajās iepirkuma procedūrās (jo īpaši attiecībā uz piedāvājumu nepareizu novērtējumu salīdzinājumā ar tehniskajām specifikācijām vai nepareizu iepirkuma procedūru izmantošanu);
4. piekrīt Revīzijas palātai, ka attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām zemas vērtības līgumiem ir svarīgi uzlabot norādījumus, organizāciju, koordināciju un izpildi, jo šie līgumi veido 4,5 % no 2015. gadā noslēgto līgumu kopējās vērtības; atbalsta EĀDD nodomu rīkot reģionālus seminārus un sniegt administratīvu iepirkuma atbalstu visam delegāciju tīklam;
5. aicina EĀDD uzlabot tā atlases procedūru kvalitāti, integrējot visus nepieciešamos apliecinošos dokumentus; aicina EĀDD labāk saskaņot iepirkuma procedūras, ko veic delegācijas; atkārtoti pauž prasību novērst pastāvīgas nepilnības šajā jomā, turpinot administratīvo atbalstu delegācijām, kurās stāvoklis ir viskritiskākais;
6. atzinīgi vērtē to, ka ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu (EAMR) par 2015. gadu sagatavošanas gaitā pieņemtas uzlabotas un paplašinātas pamatnostādnes, ar kurām pastiprina delegāciju vadītāju uzraudzību un kuras aptver gan atbildības, gan ziņošanas prasības;
7. pauž nožēlu par to, ka 2015. gadā ex ante pārbaudes posmā līdz 22,4 % bija pieaudzis vidējais noviržu rādītājs attiecībā uz saistībām (salīdzinājumā ar 18,3 % 2014. gadā);
8. norāda, ka EĀDD kopējais budžets 2015. gadā bija EUR 602,8 miljoni, t. i., par 16,2 % lielāks nekā 2014. gadā, jo uz EĀDD budžetu tika veikts EUR 71,5 miljonu pārvietojums no Komisijas administratīvā budžeta (EUR 25,2 miljoni) un no citām budžeta pozīcijām (kopā EUR 46,3 miljoni), lai finansētu tādas Savienības delegāciju kopējās izmaksas kā nomas maksas, biroju drošības izmaksas un IT izmaksas; konstatē, ka netika iekļauti EAF līdzekļi;
9. norāda, ka EĀDD administratīvā budžeta izpilde joprojām rada bažas, jo dažas delegācijas papildus paša EĀDD budžetam saņem budžeta iemaksas Komisijas, proti, no 33 dažādām budžeta pozīcijām; aicina visas ieinteresētās personas turpināt pilnveidot un vienkāršot budžeta finansējuma avotus un mehānismus, lai atvieglotu budžeta izpildi; atzinīgi vērtē nesen izveidoto budžeta režīmu attiecībā uz EAF administratīvajām izmaksām, kas no 2016. gada būs jāsedz no EĀDD budžeta, pamatojoties uz aprēķinātu standarta summu par vienu personu;
10. ņem vērā, ka galvenā biroja budžets bija EUR 218,9 miljoni, no kuriem EUR 140,5 miljoni (jeb 64,7 %) attiecās uz algu maksājumiem un citiem maksājumiem štata un ārštata darbiniekiem, EUR 30 miljoni (jeb 13,7 %) bija paredzēti ēku apsaimniekošanai un EUR 30,7 miljoni attiecās uz IT sistēmām, iekārtām un mēbelēm;
11. atzīmē, ka delegāciju EUR 383,9 miljonu budžets bija sadalīts šādi: EUR 155,8 miljoni (40,6 %) — ēkām un ar tām saistītām izmaksām, EUR 105,5 miljoni (27,5 %) — štata darbinieku atalgojumam, EUR 60,1 miljons (15,7 %) — ārštata darbiniekiem un ārpakalpojumiem, EUR 20,6 miljoni (5,4 %) — citiem ar personālu saistītiem izdevumiem un EUR 41,9 miljoni (10,9 %) — citiem administratīvajiem izdevumiem; turklāt norāda, ka EUR 204,7 miljoni tika saņemti no Komisijas to administratīvo izmaksu segšanai, kuras attiecas uz darbā Savienības delegācijās norīkotajiem Komisijas darbiniekiem;
12. atkārtoti prasa pievērst uzmanību, jo īpaši delegācijās, “darbības nepārtrauktībai” un “dokumentu pārvaldībai”, kas ir ne tikai svarīgi iekšējās kontroles standarti, bet arī būtiski pārvaldības elementi, jo īpaši attiecībā uz tās informācijas pieejamību un uzticamību, ko izmanto dažādiem pārvaldības nolūkiem, t. i., darbību un projektu pārraudzībai, izvērtēšanai un ziņošanai par tiem;
13. atzīmē, ka tikai divas delegācijas iesniedza atrunas attiecībā uz to, ka nav atbilstošas konkursa procedūras un trūkst svarīgas pārvaldības informācijas, kas būtu jāizmanto ticamības deklarācijai;
14. atbalsta regulāru saziņu starp EĀDD un Komisijas dienestiem, kas nodarbojas ar ārējiem jautājumiem par krāpšanas novēršanu un atklāšanu;
15. atbalsta Eiropas reģionālā centra izveidi, kas ir iniciatīva ar mērķi sniegt labāku administratīvo palīdzību Savienības delegācijām finanšu pārvaldības, iepirkumu un cilvēkresursu jomā; sagaida minētā izmēģinājuma projekta novērtējumu 2017. gadā; mudina EĀDD attiecīgi turpināt šo zināšanu apvienošanas praksi arī citos reģionos, lai pastāvīgi samazinātu delegāciju administratīvo slogu un izmaksas;
16. uzskata, ka ir būtiski, lai delegāciju vadītāji papildus to politisko pienākumu izpildei arī turpmāk tiktu regulāri informēti par to svarīgo lomu ticamības, pārvaldības un pārskatatbildības vispārējā stiprināšanā, jo īpaši attiecībā uz tādu dažādu elementu svērumu, kas var izraisīt atrunu sniegšanu; mudina EĀDD organizēt apmācību un sniegt speciālās zināšanas delegāciju vadītājiem, jo īpaši dalībvalstu diplomātiem;
17. konstatē izmaiņas un racionalizāciju EĀDD organizatoriskajā struktūrā ar mērķi vienkāršot ziņošanas pienākumus un informācijas plūsmas, kas ļauj EĀDD labāk reaģēt uz krīzēm vai politiskiem izaicinājumiem un samazināt hierarhiskos līmeņus ar mazāk direktorātiem;
18. atzīst, ka ļoti svarīgs aspekts cilvēkresursu pārvaldības jomā saistībā ar EĀDD darbā pieņemšanas “trīs avotiem” ir darbā norīkošanas delegācijās pārvaldība, vienlaikus panākot darbinieku skaita samazinājumu par 17 amata vietām 2015. gadā galvenajā birojā;
19. norāda, ka dalībvalstu diplomāti veido 32,9 % no EĀDD kopējā AD darbinieku skaita (t. i., 307 personas) salīdzinājumā ar 33,8 % 2014. gadā; norāda, ka šis īpatsvars ir augstāks delegācijās, kur tas ir 43,1 % jeb 166 dalībvalstu diplomāti, savukārt galvenajā birojā tas ir 25,7 %; aicina panākt līdzsvarotāku personāla sadalījumu un atgādina EĀDD, ka ir svarīgi visos līmeņos apvienot dalībvalstu un EĀDD personāla zināšanas;
20. uzsver, ka to dalībvalstu diplomātu skaits, kas norīkoti kā delegāciju vadītāji, bija 63 no 134 delegāciju vadītāju amata vietām, t. i., 47 % no kopskaita; norāda, ka šo 63 amata vietu sadalījums pa dzimumiem bija nelīdzsvarots — 16 %/84 %, un tikai 16 no 63 bija to dalībvalstu valstspiederīgie, kuras pievienojās Savienībai 2004. gadā vai vēlāk; turklāt norāda, ka attiecībā uz 29 delegāciju vadītāju vietniekiem bija vērojams dzimumu līdzsvara trūkums — 24 %/ 76 % un ka 6 no delegāciju vadītāju vietniekiem bija dalībvalstu diplomāti;
21. konstatē, ka dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu skaits 2015. gadā turpināja pieaugt (par 8 % vairāk salīdzinājumā ar 2014. gadu) un sasniedza 434 (no kuriem 376 bija norīkoti darbā galvenajā birojā un 58 — delegācijās); norāda, ka atalgojumu 40 % no 376 norīkotajiem valsts ekspertiem (vai 151), kas strādā Briselē, maksāja to izcelsmes valstu pārvaldes iestādes;
22. atgādina EĀDD par nepieciešamību nodrošināt to, lai tiktu pilnībā ievērots darbā pieņemšanas modelis, ar kuru ir noteikta dalībvalstu un Savienības iestāžu darbinieku attiecība, kā noteikts Padomes lēmumā par EĀDD izveidi;
23. norāda, ka vispārējais sadalījums pēc dzimuma ir kļuvis gandrīz vienlīdzīgs, proti, 47 % / 53 % no darbinieku kopējā skaita, lai gan AD līmeņa darbinieku atšķirība ir 31,7 % / 68,3 % (salīdzinājumā ar 31 % / 69 % 2014. gadā); norāda, ka šis 30 % īpatsvars ir stabils kopš 2011. gada;
24. atkārtoti pauž bažas par dzimumu nelīdzsvarotību vadošos amatos, jo šis līmenis patlaban ir 21,4 % / 78,6 %; pauž nožēlu par to, ka uz vadošiem amatiem joprojām piesakās mazs skaits pretējā dzimuma pārstāvju, t. i., 16 %; uzskata, ka šajā ziņā ir svarīgi panākt uzlabojumus, un tādēļ aicina EĀDD pārveidot tās nosacījumus un darbā pieņemšanas politiku, lai abus dzimumus vienādā mērā piesaistītu vadošajiem amatiem;
25. atkārtoti norāda, ka ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp personāla valstspiederību un dalībvalstu lielumu, vajadzētu būt svarīgam cilvēkresursu pārvaldības elementam, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai 2004. gadā vai vēlāk; pauž dziļas bažas par minēto dalībvalstu pastāvīgi zemo pārstāvību gan darbinieku, gan vadības līmenī; tādēļ aicina EĀDD censties panākt būtiskus uzlabojumus šajā situācijā; uzsver, ka minētās dalībvalstis vēl arvien ir mazāk pārstāvētas augstākā līmeņa pārvaldē un vadošajos amatos, uz attiecībā uz šo jautājumu progress vēl jāpanāk;
26. atzinīgi vērtē Augstās pārstāves un priekšsēdētāja vietnieces solījumus Parlamentam novērst pašreizējo nelīdzsvaroto situāciju, kurā pārāk daudzas delegāciju vadītāju amata vietas ieņem dalībvalstu diplomāti, un aicina EĀDD 2017. gada laikā iesniegt pārskatu par tās cilvēkresursu politiku, kurā tiktu aplūkoti tādi jautājumi kā dzimumu līdzsvars un personāla mobilitāte starp iestādēm, ņemot vērā arī tā cilvēkresursu ietekmi Savienības ārējo darbību un atpazīstamības stiprināšanā, īstenojot Savienības vispārējo stratēģiju;
27. mudina EĀDD turpināt attīstīt Savienības delegāciju lomu, jo īpaši sekmējot un atbalstot koordināciju starp dalībvalstīm konsulārās palīdzības sniegšanā;
28. atgādina EĀDD par smalko robežu starp ekonomikas diplomātiju un lobēšanu; tādēļ aicina EĀDD pievienoties jaunajam iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru, tostarp Savienības delegāciju vajadzībām, ciktāl tas ir juridiski iespējams;
29. pieņem zināšanai, ka Savienības delegāciju tīkla gada izdevumi ir EUR 160 miljonu apmērā, kas veido vairāk nekā 50 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu; norāda, ka 80 % delegāciju telpu joprojām tiek nomātas un nomas izmaksas 2015. gadā bija EUR 53,04 miljonu apmērā; atzinīgi vērtē EUR 200 miljonu aizdevuma mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt labāku ēku apsaimniekošanas politikas pārvaldību un samazināt delegāciju pirkumu izmaksas; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz aizdevuma mehānisma īstenošanu un izdevumu pieaugumu, tikai dažas delegāciju ēkas pieder EĀDD; aicina EĀDD iesniegt ne tikai pašreizējā gada līgumus par delegāciju ēkām, bet arī savā gada darbības pārskatā izklāstīt situāciju saistībā ar visām delegāciju ēkām;
30. aicina EĀDD rūpīgi pārbaudīt savu ēku politiku saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 07/2016 paustajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:
- nepieciešamība nodrošināt konsekvenci un to, ka tiek pilnībā atgūtas maksas par maksājumiem, ko segušas dalībvalstis vai citas Savienības iestādes vai struktūras, kas izmitinātas delegāciju biroju ēkās;
- delegāciju ēku atlases uzlabošana;
- galveno biroju tieša iesaiste pirms biroju ēku nomas (vai nomas līguma atjaunošanas) vai iegādes;
- sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanas informācijas sistēmas uzlabošana, lai EĀDD iegūtu ticamāku un būtiskāku informāciju, ko izmantot savā plānošanas procesā;
31. aicina EĀDD turpināt pilnveidot telpu izmantošanu, jo īpaši prioritārā kārtā risinot atsevišķas situācijas attiecībā uz neizmantotām vai nepamatoti lielām telpām un ar tām saistītajām papildu izmaksām, ko konstatējusi Revīzijas palāta (EUR 7,8 miljonu apmērā), vienlaikus paužot izpratni par ēku apsaimniekošanas problēmām, kas rodas bieži vien sarežģītos apstākļos;
32. uzsver, ka gan EĀDD, gan dalībvalstis ir ieinteresētas izmantot ēku lietošanas faktoringu un turpināt attīstīt vietēju sadarbību ēku apsaimniekošanas jomā, īpašu un pastāvīgu uzmanību pievēršot vislabākajai cenas un vērtības attiecībai, drošības jautājumiem un Savienības tēlam;
33. atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā tika parakstīti seši jauni saprašanās memorandi par telpu koplietošanu, kā rezultātā ir pieaudzis Savienības delegāciju un dalībvalstu kopīgas nomas projektu skaits, 2015. gada beigās sasniedzot kopumā 86 projektus; mudina EĀDD turpināt meklēt iespējas paplašināt šo labo praksi; uzskata, ka šai politikai būtu jāietver inovatīvas pieejas ar mērķi noteikt gan koordinētu stratēģiju kopīgai nomai ar tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, gan atbilstošus ar ēkām un loģistiku saistītu izmaksu sadales mehānismus; pieņem zināšanai, ka vienošanās par kopīgu nomu ir panākta arī ar citām struktūrām, kuras sniedz ieguldījumu ārpolitikas pārvaldībā, piemēram, ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ĢD (ECHO) dienestiem, kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un Savienības īpašajiem pārstāvjiem;
34. pauž nožēlu par nepietiekamu datu reģistrāciju un neprecizitātēm informācijas sistēmā, kas paredzēta delegāciju biroju ēku un dzīvesvietu pārvaldībai; prasa regulāri pārbaudīt Savienības delegāciju reģistrēto datu pilnīgumu un uzticamību, lai pilnveidotu telpu, atrašanās vietu un izmaksu atgūšanas vispārējo plānošanu;
35. mudina EĀDD pastiprināt pārvaldības kontroli un visu ar ēku politiku saistīto izmaksu uzraudzības instrumentus, lai nodrošinātu pareizu pārskatu par visiem šīs jomas izdevumiem un to pēcpārbaudes; uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš ēku politikā noteikto maksimālo apjomu uzraudzībai, lai samazinātu delegāciju biroju kopējo gada nomas maksu un saistītās regulārās izmaksas un nodrošinātu to iemaksu atbilstību, kuras veic kopīgā nomā iesaistītas struktūras, ar kopīgu nomu saistīto kārtējo izdevumu segšanu un izmaksu pareizību, ņemot vērā vietējā tirgus apstākļus;
36. uzskata, ka ātri būtu jāattīsta juridiskā un tehniskā kompetence nekustamā īpašuma pārvaldības jomā, apsverot tādas izmaksu ziņā lietderīgas alternatīvas iespējas kā ārēju speciālistu (piemēram, vietējo mākleru) piesaistīšanu tirgus izpētei vai, iespējams, pārrunas ar ēku īpašniekiem;
37. prasa EĀDD iesniegt ikgadēju delegācijās veikto pārbaužu sarakstu;
38. aicina EĀDD nodrošināt to, ka delegāciju inspekcija pārbauda pēdējos piecus nomas vai pirkuma līgumus attiecībā uz Savienības vēstnieku dzīvesvietām, cita starpā dzīvesvietām Tirānā (Albānijā), un ziņot par to Parlamentam;
39. atbalsta tādas vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, kurā tiktu izvērtētas visas iespējas šajā jomā, sākot no investīciju prioritātēm un iegādes iespējām līdz nomas līgumu atjaunošanai un kopīgai telpu izmantošanai ar dalībvalstīm, ņemot vērā prognozēto darbinieku skaitu un politikas plānošanu un izstrādi;
40. mudina EĀDD tās ēku politikā turpināt piemērot vides vadības un audita sistēmu EMAS un arī principu par videi draudzīgu publisko iepirkumu, vienlaikus paturot prātā, ka 139 delegāciju vietējie apstākļi prasa zināmu elastību;
41. uzskata, ka ir jāturpina stiprināt EĀDD un tās delegāciju drošība un aicina EĀDD, izvēloties tās delegāciju ēkas un telpas, izvirzīt drošību par prioritāti; uzskata, ka ēku drošībai vajadzētu būt neatņemamai ēku politikas daļai un ka EĀDD evakuācijas sistēma un vajadzības gadījumā lēmumi par evakuāciju būtu jāsaskaņo ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvniecībām;
42. atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir paredzējusi īstenot projektu ar kopēju redzējumu un kopīgu rīcību, lai veidotu spēcīgāku Eiropu, kas veicina mieru un drošību reģionā un visā pasaulē;
43. aicina EĀDD uzlabot savu komunikācijas politiku attiecībā uz Savienības pilsoņiem.
2.2.2017
Ārlietu komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests
Atzinuma sagatavotājs: Zigmantas Balčytis
IEROSINĀJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. ar gandarījumu pieņem zināšanai to, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas sniegto informāciju kopējais kļūdu īpatsvars 5. izdevumu kategorijā „Administrācija”, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) budžetā, joprojām ir relatīvi zems (0,6 % 2015. gadā);
2. ņem vērā, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi atsevišķus trūkumus delegāciju vietējo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrās un delegāciju organizētajās iepirkuma procedūrās, un aicina EĀDD uzlabot procedūru kvalitāti; norāda uz problēmām, kas rodas, īstenojot darbības 139 delegāciju decentralizētā tīklā ar ierobežotiem cilvēkresursiem un atšķirīgos apstākļos, un uzsver nepieciešamību samazināt administratīvo slogu, ar ko saskaras delegācijas; atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu par Savienības delegācijām Eiropā sniegtā administratīvā atbalsta reģionalizāciju un prasa pēc iespējas centralizēt administratīvos uzdevumus centrālajā birojā, kā arī nodrošināt piemērotas mācību iespējas un ad hoc atbalstu delegācijām;
3. atgādina par nepieciešamību nodrošināt to, lai tiktu pilnībā ievērots darbā pieņemšanas modelis, ar kuru ir noteikts dalībvalstu un Savienības iestāžu darbinieku īpatsvars EĀDD personālā, kā paredzēts Padomes lēmumā par EĀDD organizatorisko struktūru un darbību; atzinīgi vērtē augstās pārstāves un priekšsēdētāja vietnieces solījumus Parlamentam atrisināt pašreizējo situāciju, kurā pārāk daudzas delegāciju vadītāju amata vietas ieņem dalībvalstu diplomāti, un 2017. gada laikā iesniegt EĀDD cilvēkresursu politikas pārskatu, aplūkojot dzimumu līdzsvaru un personāla mobilitāti starp iestādēm;
4. ņem vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 7/2016 par EĀDD ēku apsaimniekošanu; paužot izpratni par ēku apsaimniekošanas problēmām, kas rodas bieži vien sarežģītos apstākļos, aicina EĀDD prioritārā kārtā risināt atsevišķos gadījumus, kad, kā konstatējusi Revīzijas palāta, telpas netiek izmantotas vai ir nepamatoti lielas, un censties efektīvāk organizēt kopīgu telpu nomu ar citām ES struktūrām vai dalībvalstu vēstniecībām; iesaka EĀDD atbalstīt ES delegācijas to centienos rast piemērotus risinājumus savu vajadzību sasniegšanai.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
31.1.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
45 7 5 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Angel Dzhambazki, Mike Hookem, Othmar Karas, Antonio López-Istúriz White, Norica Nicolai, Urmas Paet, Soraya Post, György Schöpflin, Igor Šoltes, Željana Zovko |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raymond Finch, Jasenko Selimovic |
||||
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
22.3.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 4 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Inés Ayala Sender, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Bogusław Liberadzki, Notis Marias, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Hannu Takkula, Derek Vaughan |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Markus Pieper, Patricija Šulin |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raymond Finch, Jens Geier, Arne Lietz, Piernicola Pedicini |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
20 |
+ |
|
|
ALDE |
Martina Dlabajová, Hannu Takkula |
|
|
GUE/NGL |
Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong |
|
|
PPE |
Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle,Markus Pieper, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Patricija Šulin |
|
|
S&D |
Inés Ayala Sender, Jens Geier, Karin Kadenbach, Bogusław Liberadzki, Arne Lietz, Georgi Pirinski, Derek Vaughan |
|
|
Verts/ALE |
Benedek Jávor, Bart Staes |
|
|
4 |
- |
|
|
ECR |
Notis Marias |
|
|
S&D |
Raymond Finch, Piernicola Pedicini |
|
|
Verts/ALE |
Jean-François Jalkh |
|
|
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas