Procedūra : 2015/2059(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0123/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0123/2017

Debates :

PV 17/05/2017 - 20
CRE 17/05/2017 - 20

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0225

ZIŅOJUMS     
PDF 595kWORD 59k
10.4.2017
PE 587.531v03-00 A8-0123/2017

par Eiropas Savienības un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu

(2015/2059(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Adam Szejnfeld

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu

(2015/2059(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010. gada 16. septembra brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 2001. gada 30. marta Pamatnolīgumu tirdzniecībai un sadarbībai starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497)(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. jūlija rezolūciju par ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas ārējo ietekmi uz publiskā un privātā sektora iniciatīvām valstīs ārpus ES(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 511/2011, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku(6),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. septembra lēmumu par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(7),

–  ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses(8),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(9),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(10),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(11),

–  ņemot vērā Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(12),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207., 208. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0123/2017),

A.  tā kā 2016. gada 1. jūlijā tika atzīmēta piektā gadadiena kopš Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku (Koreju) stāšanās spēkā;

B.  tā kā jaunajā Komisijas tirdzniecības stratēģijā „Tirdzniecība visiem” ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt ES brīvās tirdzniecības nolīgumu efektīvu īstenošanu, cita starpā arī izmantojot tajos ietvertos strīdu izšķiršanas mehānismu;

C.  tā kā ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgums („Nolīgums”) oficiāli stājās spēkā 2015. gada 13. decembrī pēc tam, kad to bija ratificējušas ES dalībvalstis;

D.  tā kā ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgums ir pirmais jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā papildus tarifu atcelšanai ir ietverti arī noteikumi par tādu šķēršļu samazināšanu, kas nav saistīti ar tarifiem, tādējādi radot jaunas tirgus piekļuves iespējas pakalpojumiem un investīcijām, kā arī intelektuālā īpašuma, publiskā iepirkuma un konkurences politikas jomā, un tādēļ tas kalpos par piemēru turpmākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

E.  tā kā ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīguma darbības laikā:

– attiecībā uz ES tirdzniecības deficītu, kas 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma darbības sākuma sasniedza EUR 7,6 miljardus, piektajā Nolīguma darbības gadā bija vērojams tirdzniecības bilances pārpalikums EUR 2,5 miljardu apmērā;

– ES eksports uz Koreju pieauga par 47 %, no EUR 30,6 miljardiem 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma stāšanās spēkā piektajā Nolīguma darbības gadā sasniedzot EUR 44,9 miljardus, ieskaitot uz Koreju eksportētos ES produktus, kuru tirdzniecība ar Nolīgumu tika pilnībā vai daļēji liberalizēta un kuru apjoms pieauga attiecīgi par 57 % un 71 %, un uz Koreju eksportētos ES produktus, uz kuriem attiecas nulles nodokļa likme saskaņā ar vislielākās labvēlības režīma (MFN) klauzulu un kuru eksports palielinājās par 25 % (EUR 1,9 miljardi);

– Korejas imports uz Eiropas Savienību piektajā Nolīguma darbības gadā sasniedza EUR 42,3 miljardus un liecināja par 11 % pieaugumu salīdzinājumā ar 12 mēnešu laikposmu pirms Nolīguma stāšanās spēkā, ieskaitot uz ES eksportētos Korejas produktus, kuru tirdzniecība ar Nolīgumu tika pilnībā vai daļēji liberalizēta un kuru apjoms pieauga attiecīgi par 35 % un 64 % (attiecīgi par EUR 5,0 miljardiem un EUR 0,5 miljardiem), un uz ES eksportētos Korejas produktus, uz kuriem attiecas nulles nodokļa likme saskaņā ar vislielākās labvēlības režīma (MFN) klauzulu un kuru eksports palielinājās par 29 % (EUR 5,8 miljardi);

– ES īpatsvars Korejas kopējā importā pieauga no 9 % pirms Nolīguma stāšanās spēkā līdz 13 % ceturtajā tā darbības gadā; tajā pašā laikā ES īpatsvars Korejas kopējā eksportā saruka no 11 % līdz nedaudz mazāk nekā 9 %;

– ES vieglo automobiļu eksports uz Koreju pieauga par 246 %, no EUR 2,0 miljardiem 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma stāšanās spēkā sasniedzot EUR 6,9 miljardus piektajā Nolīguma darbības gadā;

– ES vieglo automobiļu imports no Korejas pieauga par 71 %, no EUR 2,6 miljardiem 12 mēnešu laikā pirms Nolīguma stāšanās spēkā sasniedzot EUR 4,5 miljardus piektajā Nolīguma darbības gadā;

– ES pakalpojumu eksports 2014. gadā sasniedza EUR 11,9 miljardus, palielinoties par 11 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tādējādi ES tirdzniecības pārpalikums ar Koreju pakalpojumu nozarē 2014. gadā sasniedza EUR 6,0 miljardus; tajā pašā laikā pakalpojumu imports no Korejas uz ES sasniedza EUR 6,0 miljardus, kas ir par 4 % vairāk nekā 2013. gadā;

– ES ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) Korejā 2014. gadā sasniedza EUR 43,7 miljardus, un tādējādi ES bija Korejas lielākais investors; savukārt Korejas ĀTI Eiropas Savienībā sasniedza EUR 20,3 miljardus, kas bija par 35 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu;

– ES preferenču izmantošanas rādītājs Korejas tirgū pieauga līdz 68,5 %, savukārt Korejas preferenču izmantošanas rādītājs bija aptuveni 85 %;

– tika izveidotas septiņas īpašās komitejas un septiņas darba grupas, kā arī dialogs par intelektuālo īpašumu;

– darbojas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteja — specializēta iestāde, kas koncentrējas uz nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanu un ES un Korejas Nolīguma ilgtspējīgu attīstību,

1.  atgādina, ka ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgums ir process, nevis vienreizējs darījums, un tādēļ tā darbības saskaņā ar Nolīguma noteikumiem praksē ir jāturpina regulāri analizēt un izvērtēt attiecībā uz to, kā tirdzniecība ietekmē konkrētas ES un katras atsevišķas dalībvalsts tautsaimniecības nozares; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Nolīguma pienācīgu īstenošanu un tā noteikumu ievērošanu;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ar Nolīgumu ir panākts ievērojams ES un Korejas tirdzniecības palielinājums; mudina Komisiju un dalībvalstis papildus izvērtēt Nolīguma sekas un tiešo ietekmi uz patērētāju labklājību, uzņēmējiem un Eiropas tautsaimniecību un efektīvāk informēt sabiedrību par šo ietekmi;

3.  uzsver, ka Nolīguma noslēgšana bija bezprecedenta gadījums gan attiecībā uz Nolīguma darbības jomu, gan attiecībā uz to, cik ātri bija jāatceļ tirdzniecības šķēršļi, piemēram, piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā abas puses bija atcēlušas gandrīz visus ievedmuitas nodokļus;

4.  norāda, ka ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgums tāpat kā citi brīvās tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu nolīgumi pozitīvi ietekmē Nolīguma pušu sociāli ekonomisko attīstību, ekonomikas integrāciju, ilgtspējīgu attīstību, kā arī valstu un to iedzīvotāju tuvināšanu;

5.  ņem vērā centienus, kurus īstenojis pilsoniskās sabiedrības forums un iekšējās padomdevēju grupas, kas izveidotas saskaņā ar nodaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību izklāstītajiem noteikumiem, kas ir neatņemama Brīvās tirdzniecības nolīguma vispārējā kopuma daļa; atgādina, ka abas puses saskaņā ar Nolīguma 13.4. pantu ir apņēmušās ievērot, veicināt un realizēt savos tiesību aktos un praksē principus, kas izriet no viņu pienākumiem, kurus paredz dalība SDO un SDO Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, jo īpaši biedrošanās brīvību un tiesības uz darba koplīgumu slēgšanas sarunām; tomēr uzsver, ka Korejas panāktais progress saistībā ar mērķiem, kas ietverti sadaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, nav apmierinošs un ka joprojām notiek biedrošanās brīvības pārkāpumi, tostarp satraucoši arodbiedrību vadītāju ieslodzīšanas gadījumi un iejaukšanās sarunās, kurām būtu jāpaliek koplīgumu partneru kompetencē; šajā sakarībā mudina Komisiju saskaņā ar Nolīguma 13.14. pantu uzsākt oficiālas apspriedes ar Korejas valdību, bet gadījumā, ja šādās apspriedēs netiktu gūti panākumi, aicina minētajā pantā norādīto ekspertu grupu veikt pasākumus un turpināt dialogu attiecībā uz to, ka Korejas valdība neievēro dažas no savām saistībām, un jo īpaši saskaņā ar Nolīgumā paredzētajiem pienākumiem īstenot nepārtrauktus un neatlaidīgus centienus, lai nodrošinātu to, ka Koreja ratificē SDO pamatkonvencijas, kuras šī valsts vēl nav ratificējusi;

6.  uzsver, ka attiecībā uz preferenču izmantošanas līmeni starp ES dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības — no 16 % līdz 92 %; norāda, ka, palielinot spēkā esošo preferenču izmantošanu, varētu sniegt ES eksportētājiem papildu ieguvumus vairāk nekā EUR 900 miljonu apmērā; ierosina šajā un citos tirdzniecības nolīgumos analizēt preferenču izmantošanu, lai palielinātu tirdzniecības priekšrocību izmantošanu;

7.  atzīst — lai gan Nolīgums atbilst pušu vēlmēm attiecībā uz divpusējās tirdzniecības palielināšanu un padziļinātu komerciālo partnerību, saistībā ar Nolīgumu un dialogu ar Koreju turpmāk izklāstītie jautājumi, būtu jāanalizē, pienācīgi jāievieš un jāīsteno, ievērojot Nolīguma būtību, un tie būtu jāpārskata, lai novērstu pašreizējās problēmas:

a) tirdzniecības tehniskie šķēršļi, piemēram: „tiešo pārvadājumu” klauzula, kas liedz uzņēmumiem ekonomiski optimizēt savu konteineru sūtījumus, klauzula par remontētām precēm, autovilcēju iekļaušana Nolīguma darbības jomā, un — kas ir tikpat svarīgi, — jautājums par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē sertifikātus uz Koreju eksportētajām mašīnām;

b) šķēršļi sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, tostarp šķēršļi, kas ierobežo ES liellopu gaļas un cūkgaļas, kā arī piena produktu eksportu;

c) intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tādu komerciālo tiesību atzīšana un aizsardzība, kas saistīta ar muzikālo darbu, fonogrammu un priekšnesumu, ko aizsargā autortiesības vai blakustiesības, publisku izpildījumu;

d) nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību: jautājums par to, lai Koreja ratificētu un īstenotu Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas;

e) noteikumu par izcelsmi formulējums un to ietekme uz preferenču izmantošanas rādītāju;

f) ar muitu saistītie jautājumi, tostarp izcelsmes pārbaudes procedūras;

8.  norāda, ka nesen ir bijuši gadījumi, kad radīti jauni ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, piemēram, iepriekš nepiemēroti tehniskie normatīvi mašīnām, mehānismiem un transportlīdzekļiem; uzsver, ka jo īpaši nepieņemams ir tas, ka nepamatoti tiek atsaukta transportlīdzekļa tipa homologācija dažādiem Eiropas vieglo automobiļu ražotājiem; aicina Komisiju iesaistīties divpusējās sarunās, lai izskausto šo negatīvo tendenci;

9.  norāda, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) nav informēti par Nolīguma sniegtajām iespējām; tādēļ aicina Komisiju un ES dalībvalstis izpētīt, cik lielā mērā jo īpaši MVU izmanto preferences, un veikt efektīvus pasākumus, lai informētu MVU par Nolīguma radītajām iespējām;

10.  atbalsta turpmāku tirdzniecības un ieguldījumu attiecību padziļināšanu starp ES un Koreju, jo īpaši Brīvās tirdzniecības nolīguma nodaļu par investīcijām; sagaida, ka sarežģījumi saistībā ar nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību tiks atrisināti pirms sarunām saistībā ar nodaļu par investīcijām; atbalsta Nolīguma pušu iesaisti turpmākas ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības veidošanā ES un Korejas iedzīvotāju interesēs; aicina Komisiju un Korejas Republikas valdību nevis izmantot novecojušo ISDS metodi sarunās saistībā ar nodaļu par investīcijām, bet gan balstīties uz Komisijas ierosināto investīciju tiesu sistēmu, un aicina Komisiju ilgtermiņā izstrādāt daudzpusēju investīciju tiesu sistēmu, kas varētu aizstāt visus pašreizējos un turpmākajos BTN paredzētos investīciju strīdu izšķiršanas mehānismus;

11.  uzsver starptautiskās sadarbības vēl lielākas plurilaterālas, daudzpusējas un reģionālas starptautiskās paplašināšanas nozīmīgumu saistībā ar PTO, piemēram, saistībā ar sarunām par vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA);

12.  uzsver, ka ES un Korejas BTN stratēģiskās vērtības skar ne tikai tirdzniecības jomu, jo tas nodrošina stabilu pamatu padziļinātām attiecībām ar ilgtermiņa iesaisti un veicina stratēģiskas partnerības izveidi starp ES un Koreju;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai.

(1)

OV L 127, 27.4.2011. 1. lpp.

(2)

OV L 90, 30.3.2001., 46. lpp.

(3)

http://ec.europa.eu/trade/policy/in-focus/new-trade-strategy/index_en.htm

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0250.

(5)

OV C 56 E, 26.2.2013., 87. lpp.

(6)

OV L 145, 31.5.2011. 19. lpp.

(7)

OV L 127, 14.5.2011. 1. lpp.

(8)

OV C 188 E, 28.6.2012., 113. lpp.

(9)

OV C 99 E, 3.4.2012., 94. lpp.

(10)

OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.

(11)

OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0299.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (17.6.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Savienības un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu

(2015/2059(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Siôn Simon

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ES un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) sniedza būtiskus ieguvumus tirdzniecībā starp abām pusēm, veicinot ekonomikas attīstību, paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un radot jaunas un ilgtspējīgas darbvietas gan ES, gan Korejas Republikā;

B.  tā kā ES un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīgums pavēra jaunas tirdzniecības iespējas strauji augošajā Austrumāzijas tirgū;

C.  tā kā saskaņā ar BTN 13. nodaļu Korejas Republika ir apņēmusies savos tiesību aktos un praksē ievērot, veicināt un īstenot starptautiskos pamatstandartus, kas noteikti Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijās;

D.  tā kā ES un Korejas Republikas BTN ir pirmais jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgums, ko noslēgusi ES, proti, tā piemērošanas joma ir plašāka nekā visiem iepriekšējiem nolīgumiem un ietver saistības attiecībā uz darba tiesībām, pārraudzības sistēmu un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

E.  tā kā saskaņā ar BTN 13. nodaļu ES un Korejas Republika apstiprina pušu tiesības noteikt pašām savus vides un darba tiesību aizsardzības līmeņus, vienlaikus cenšoties panākt augstu aizsardzības līmeni;

F.  tā kā nākamajā tirdzniecības stratēģijā ir noteikts, ka augsts darba tiesību aizsardzības līmenis ir viens no taisnīgas tirdzniecības politikas mērķiem,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas veiktos pasākumus tirdzniecības attiecībās ar Korejas Republiku, lai veicinātu ilgstpējīgu attīstību, jo īpaši nodarbinātības un profesijas jomā;

2.  pauž bažas par ziņojumiem attiecībā uz nesenajām pret arodbiedrībām vērstajām represijām Korejas Republikā; aicina Komisiju uzsākt apspriedes ar Korejas iestādēm par ziņotajiem tādu pamattiesību pārkāpumiem kā, piemēram, biedrošanās brīvība, un to, ka netiek faktiski atzītas darba koplīguma slēgšanas tiesības; prasa Komisijai publiskot tās veikto situācijas novērtējumu; uzskata, ka ir svarīgi raudzīties nākotnē un izvērtēt iespējas, kā brīvās tirdzniecības nolīgumu uzlabot tā, lai radītu pozitīvu ietekmi abām pusēm ne tikai no uzņēmējdarbības interešu viedokļa, bet arī no darba ņēmēju un plašākas sabiedrības viedokļa;

3.  atgādina, ka neviena puse nedrīkst pavājināt vai pazemināt tās tiesību aktos paredzēto darba tiesību aizsardzības līmeni, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus; pauž bažas par nesen uzsākto darba tiesību aktu pārskatīšanu Korejas Republikā un tādēļ aicina Komisiju izmeklēt iespējamo neatbilstību un sagatavot pienācīgus pasākumus, ja tiek pārkāptas 13. nodaļā izklāstītās prasības;

4.  mudina Korejas Republiku bez nepamatotas kavēšanās ratificēt un īstenot SDO pamatkonvencijas, kuras tā vēl nav ratificējusi; atzinīgi vērtē ES finansēta projekta uzsākšanu, lai atbalstītu Korejas Republiku attiecībā uz SDO konvencijas par nediskrimināciju nodarbinātības un profesijas jomā īstenošanu, jo tā ir nozīmīga iniciatīva darba ņēmēju pamattiesību aizsardzībai;

5.  atzinīgi vērtē vietējo konsultantu grupu (VKG) lomu kopīga projekta sagatavošanā saistībā ar SDO 111. konvencijas īstenošanu un ierosina VKG ļoti drīz sagatavot līdzīgu projektu par visu SDO pamatkonvenciju īstenošanu;

6.  pauž nožēlu par to, ka ES un Korejas Republikas BTN nav noteikumu, kas atbrīvotu remontētas preces no muitas nodokļiem, ievedot tās atpakaļ; aicina Komisiju nekavējoties atrisināt šo problēmu, kas rada neizdevīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem, apdraudot darbvietas;

7.  prasa Komisijai nodrošināt, ka VKG uzrauga darba tiesību stāvokļa izmaiņas Korejas Republikā, un pieņemt, pārbaudīt un rast risinājumus, ievērojot VKG diskusiju rezultātus;

8.  atgādina par ES un Korejas Republikas apņemšanos veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, izskaust visu veidu piespiedu vai obligāto darbu, bērnu darba reālu atcelšanu un diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju;

9.  uzsver, ka darba standartiem vajadzētu nevis radīt ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus, bet gan sekmēt darba devēju un ņēmēju interešu pienācīgu aizsardzību, uzlabot dzīves līmeni un veicināt ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un stabilitāti;

10.  sagaida, ka nolīguma puses saskaņā ar BTN 13. pantu ievēros darba ņēmēju pamattiesības un starptautiskos darba pamatstandartus; iesaka Komisijai sagatavot novērtējumu par tā īstenošanu; uzskata, ka Eiropas uzņēmumiem ir nozīmīga loma attiecībā uz to, lai veicinātu starptautisko standartu īstenošanu labas pārvaldības un cilvēktiesību jomā; pauž atbalstu darba ņēmēju tiesību klauzulu iekļaušanai visos starptautiskajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm, tostarp attiecībā uz darba standartiem;

11.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt nolīguma ietekmi uz Eiropas darba tirgu un konkrētām ekonomikas nozarēm Savienības un dalībvalstu līmenī;

12.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dialogu starp Komisiju, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai īstenotu nolīgumā paredzētās saistības.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

3

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Javi López, Morten Løkkegaard, Thomas Mann, Dominique Martin, Elisabeth Morin-Chartier, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Georges Bach, Lynn Boylan, Eva Kaili, Eduard Kukan, Edouard Martin, Michaela Šojdrová, Neoklis Sylikiotis, Tom Vandenkendelaere, Flavio Zanonato


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Karoline Graswander-Hainz, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Agnes Jongerius, Stelios Kouloglou, Ramona Nicole Mănescu, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Philippe Loiseau, Jordi Solé


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Schaake Marietje, Takkula Hannu, Tremosa i Balcells Ramon, de Sarnez Marielle

ECR

Campbell Bannerman David, Starbatty Joachim, Zahradil Jan

EFDD

(The Earl of) Dartmouth William, Beghin Tiziana, Borrelli David

PPE

Andrikienė Laima Liucija, Caspary Daniel, Cicu Salvatore, Mănescu Ramona Nicole, Pabriks Artis, Proust Franck, Quisthoudt-Rowohl Godelieve, Reding Viviane, Saïfi Tokia, Szejnfeld Adam, Wałęsa Jarosław, Winkler Iuliu

S&D

Arena Maria, Graswander-Hainz Karoline, Jongerius Agnes, Lange Bernd, Martin David, Maurel Emmanuel, Moisă Sorin, Rodríguez-Piñero Fernández Inmaculada, Schuster Joachim

VERTS/ALE

Buchner Klaus, Solé Jordi

4

-

ENF

Loiseau Philippe, Salvini Matteo

GUE/NGL

Kouloglou Stelios, Mineur Anne-Marie

1

0

ENF

Obermayr Franz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums