Procedūra : 2016/2202(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0125/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0125/2017

Debates :

PV 26/04/2017 - 19
CRE 26/04/2017 - 19

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.14

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0145

ZIŅOJUMS     
PDF 817kWORD 91k
30.3.2017
PE 593.839v05-00 A8-0125/2017

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2016/2202(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Younous Omarjee

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2016/2202(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0485 – C8-0326/2016),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2016)0386),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2015. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(1),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(2) un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2015. finanšu gadā (05376/2017-C8-0081/2017, 05377/2017-C8-0082/2017, 05378/2017-C8-0083/2017, 05379/2017-C8-84/2017),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu 2014. finanšu gadā (COM(2016)0674) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2016)0338 un SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Padomē sanākušie Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturtā daļa(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(12),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0125/2017),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu

(2016/2202(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0485 – C8-0326/2016),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2016)0386),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2015. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(14),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(15) un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2015. finanšu gadā (05376/2017-C8-0081/2017, 05377/2017-C8-0082/2017, 05378/2017-C8-0083/2017, 05379/2017-C8-84/2017),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu 2014. finanšu gadā (COM(2016)0674) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2016)0338 un SWD(2016)0339),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(18),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(19),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(20),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(21),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Padomē sanākušie Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturtā daļa(22),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0125/2017),

1.  apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2016/2202(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0125/2017),

A.  tā kā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā(27) un 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso) grozītā(28) Partnerattiecību nolīguma (turpmāk „Kotonū nolīgums”) starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kurš veido pamatu Savienības attiecībām ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), galvenais mērķis ir samazināt un ar laiku izskaust nabadzību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

B.  tā kā Padomes Lēmuma 2013/755/ES(29) galvenais mērķis ir sekmēt aizjūras zemju un teritoriju (AZT) pakāpenisku attīstību, veicinot AZT konkurētspēju un stiprinot to noturību, samazinot to ekonomisko un vides neaizsargātību un veicinot sadarbību starp AZT un citiem partneriem;

C.  tā kā Eiropas attīstības fondi (EAF) ir ES galvenais finanšu instruments attīstības sadarbības nodrošināšanai ar ĀKK valstīm un AZT;

D.  tā kā, atspoguļojoties EAF starpvaldību raksturam, 79 valstīs tiek izmantotas visdažādākās īstenošanas metodes ar sarežģītiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz konkursiem un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu;

E.  tā kā EAF darbības tiek īstenotas sarežģītos apstākļos un ir periodiski pakļautas augstam ģeopolitiskam vai institucionālam riskam;

F.  tā kā ārējie faktori, kas ietekmē EAF pienācīgu īstenošanu, var mazināt vai sagraut uz attīstību vērstos centienus;

G.  tā kā Eiropas attīstības fondus finansē dalībvalstis un pārvalda gan Komisija, gan arī Eiropas Investīciju banka (EIB), bet tikai Komisija atbild par EAF budžeta izpildes apstiprināšanu;

H.  tā kā Savienībai ir potenciāls un spējas ietekmēt reakciju uz globāliem un ģeopolitiskiem izaicinājumiem;

I.  tā kā, ņemot vērā savu dalībvalstu vēsturi, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas pienākumi attiecībā uz ĀKK valstu un AZT attīstību;

J.  tā kā ģeogrāfijas, globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu dēļ Eiropas Savienības, ĀKK valstu un AZT nākotne ir saistīta;

K.  tā kā prognozes par pasaules iedzīvotāju skaitu 2100. gadā un jaunu migrācijas plūsmu, bruņotu konfliktu, globālās sasilšanas un daudzo ekonomikas un sociālo krīžu radītās sekas prasa tūlītēju Savienības uzmanību, jo īpaši pievēršoties attīstības politikas mērķiem; tā kā attīstības palīdzība ir būtisks instruments, kura neskaitāmās īstenošanas metodes ir jāoptimizē, lai stātos pretī šiem daudzajiem globālajiem izaicinājumiem;

L.  tā kā migrācijas krīze ir ne tikai likusi apšaubīt starptautiskās palīdzības principus un mērķus, bet arī skaidri parādījusi to, ka solidaritātes princips visās dalībvalstīs jāpiemēro vienotāk un neizvirzot nosacījumus;

M.  tā kā pašreizējās migrācijas krīzes nedrīkst mest ēnu uz to migrācijas viļņu ilgtspēju, kuri saistīti ar lielām demogrāfiskām pārmaiņām un uz kuriem jāreaģē citādi;

N.  tā kā ir jāievieš atjaunota pieeja attiecībā uz ĀKK valstīm un AZT un tam ir vajadzīgi jauni finanšu stimuli un instrumenti;

O.  tā kā uzmanība no jauna jāpievērš tam, ka liela daļa ĀKK valstu ir mazo salu jaunattīstības valstis; tā kā salām, īpaši ĀKK salām, ir jauna starptautiska loma, jo īpaši pēc starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām;

P.  tā kā vairākas AZT atrodas tajos pašos reģionos, kuros atrodas ĀKK valstis; tā kā AZT saskaras ar līdzīgiem globāliem izaicinājumiem, bet atšķirībā no ĀKK valstīm tās pieder Eiropas saimei, tāpēc līdzekļu sadalē tām būtu jāvelta pastiprināta uzmanība; tā kā AZT ļoti mazā teritorija un konstitucionālā saikne ar Eiropas Savienību ir īpatnības, kas būtu jāņem vērā;

Q.  tā kā Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts 2013. gada septembrī parakstīja saprašanās memorandu, lai uzlabotu sadarbību starp tālākajiem reģioniem, AZT un ĀKK valstīm;

R.  tā kā ārējos intervences pasākumus Savienība veic ar starptautisko organizāciju starpniecību, kuras vai nu izmanto Savienības finansējumu, vai kopā ar Savienību līdzfinansē projektus, un no tā izriet sarežģīti uzraudzības un pārvaldības uzdevumi;

S.  tā kā Savienības iesaistīšanās līmenim un veidam jābūt diferencētam un atkarīgam no izmērāmiem sasniegumiem tādās jomās kā demokratizācija, cilvēktiesības, laba pārvaldība, ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība, tiesiskums un korupcijas apkarošana, sniedzot palīdzību tur, kur tā nepieciešama, lai veicinātu progresu;

T.  tā kā, lai nodrošinātu ĀKK valstu un AZT lielāku līdzatbildību un spēju pielāgot politikas mērķus, būtiski svarīga nozīme ir regulāram un vispusīgam politiskajam dialogam;

U.  tā kā ir būtiski svarīgi nodrošināt saskaņotību starp visām Savienības politikas jomām un Savienības attīstības politikas mērķiem;

V.  tā kā ir būtiski svarīgi visos attīstības palīdzības veidos veicināt Savienības pamanāmību un atspoguļot Savienības vērtības;

W.  tā kā īstenošanas procesu vienkāršošana ir galvenais līdzeklis, kā palīdzības sniegšanu padarīt efektīvāku;

X.  tā kā attīstības palīdzības vispārējās efektivitātes paaugstināšanai būtiski svarīga ir ilgtspēja, pastāvīgi sekojot līdzi visu palīdzības sniegšanas veidu ietekmei;

Y.  tā kā ES sniegtais pārvaldības atbalsts ir svarīgs attīstības palīdzības komponents, lai ieviestu efektīvas pārvaldības reformas;

Z.  tā kā budžeta atbalsts, kaut arī tam var būt ļoti svarīga nozīme pārmaiņu ieviešanā un galveno attīstības problēmu risināšanā, ir saistīts ar ievērojamu fiduciāro risku un būtu jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja ir nodrošināta pietiekama pārredzamība, izsekojamība, pārskatatbildība un efektivitāte, kā arī apliecināta apņemšanās īstenot politikas reformas; tā kā budžeta atbalsts ir īpaši piemērots mazām un izolētām teritorijām, kādas ir ĀKK salas;

AA.  tā kā pārredzamība un pārskatatbildība ir demokrātiskas kontroles un attīstības palīdzības efektivitātes priekšnosacījumi;

AB.  tā kā administratīvo izmaksu pārvaldība ir pastāvīgi jāuzrauga jebkādos apstākļos un attiecībā uz visiem atbalsta veidiem;

AC.  tā kā nelikumīgas finanšu plūsmas jaunattīstības valstīs rada vēl lielāku nabadzību;

AD.  tā kā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ir atkārtoti aicinājusi iekļaut EAF Savienības vispārējā budžetā, lai uzlabotu EAF un vispārējās attīstības politikas pamanāmību un demokrātisko kontroli;

AE.  tā kā, lai Savienības iedzīvotāji atbalstītu attīstības politiku, ir jānodrošina maksimāla pārredzamība, laba pārvaldība un sniegums,

Ticamības deklarācija

Fondu finansiālā īstenošana 2015. gadā

1.  norāda, ka 2015. gadā izdevumi attiecās uz četriem EAF, proti, astotā EAF izdevumi EUR 12 480 miljonu apmērā, devītā EAF izdevumi EUR 13 800 miljonu apmērā, desmitā EAF izdevumi EUR 22 682 miljonu apmērā un vienpadsmitā EAF izdevumi EUR 30 506 miljonu apmērā; norāda, ka no vienpadsmitā EAF finansējuma EUR 29 089 miljoni tika piešķirti ĀKK valstīm un EUR 364,5 miljoni — AZT un ka šīs abas summas ietvēra attiecīgi EUR 1134 miljonus un EUR 5 miljonus, kas tika piešķirti EIB pārvaldītajam ĀKK ieguldījumu mehānismam; norāda, ka EUR 1052,5 miljoni attiecas uz Komisijas izdevumiem saistībā ar EAF plānošanu un īstenošanu;

2.  ņem vērā, ka šie fondi tika īstenoti ar projektu un budžeta atbalsta starpniecību, izmantojot četras metodes: 42 % maksājumu veica tiešajā pārvaldībā, no kuriem 24 % — ar budžeta atbalsta starpniecību; ņem vērā, ka atlikušos 58 % īstenoja netiešajā pārvaldībā: 31 % ar starptautisko organizāciju, 24 % ar trešo valstu un 3 % ar dalībvalstu struktūru starpniecību;

3.  ar bažām konstatē, ka 2015. gada izdevumos joprojām parādās arī finansējums no astotā EAF, kas darbību uzsāka 1995. gadā;

4.  atzinīgi vērtē EuropeAid centienus attiecībā uz 2015. gadā uzņemto neto vispārējo saistību līmeni, kas bija EUR 5034 miljoni, jo stājās spēkā vienpadsmitais EAF, kas palielināja saistībām pieejamos līdzekļus par EUR 27 839 miljoniem; norāda, ka vienpadsmitais EAF ietekmēja neizpildīto saistību īstenošanas līmeni, proti, tas samazinājās no 98 % līdz 69,7 % attiecībā uz vispārējām saistībām un no 91,2 % līdz 63,5 % attiecībā uz individuālajām saistībām;

5.  pauž nožēlu, ka maksājumu apropriāciju trūkums, ar ko Komisija saskārās 2015. gadā, radīja sarežģītu budžeta situāciju attīstības sadarbības jomā un pasliktināja fondu vispārējos darbības rezultātus, ko īpaši ietekmēja EUR 483 miljonu pārvietošana uz 2016. gadu un kavējuma procentu samaksa, kuru summa lēsta EUR 1 miljona apmērā; atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt attīstības palīdzības nepārtrauktību un ierobežot maksājumu apropriāciju nepietiekamības nelabvēlīgās sekas;

6.  ņem vērā arī Komisijas pastāvīgos centienus attiecībā uz visu savu atbildības jomu samazināt veco priekšfinansējumu (sasniegti 39 %, mērķis — 25 %), vecās neizpildītās saistības jeb reste à liquider (RAL) (sasniegti 46 %, mērķis — 25 %), kā arī uzsākto un spēku zaudējušo līgumu skaitu, tomēr panākumi attiecībā uz pēdējo saistībā ar EAF bija mazāk apmierinoši; mudina Komisijas dienestus turpināt samazināt EAF daļu spēku zaudējušos līgumos;

Pārskatu ticamība

7.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF 2015. finanšu gadā, ir konstatējusi, ka galīgie gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2015. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā ir saskaņā ar EAF finanšu regulu un grāmatvedības noteikumiem, kas balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, tai risinot jautājumu saistībā ar priekšfinansējuma procentu atgūšanu gan no summām, kuras pārsniedz EUR 750 000, gan arī summām no EUR 250 000 līdz EUR 750 000, kā rezultātā 2015. gada finanšu pārskatos tika pienācīgi iegrāmatoti iegūtie procenti EUR 2,5 miljonu apmērā; aicina Komisiju apsvērt arī jautājumu par summām līdz EUR 250 000;

9.  saistībā ar iekasēšanas rīkojumu pārvaldību pauž nožēlu par to, ka neiztērētais priekšfinansējums EUR 9,6 miljonu apmērā tika nepareizi iegrāmatots kā pamatdarbības ieņēmumi;

10.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito EAF izdotie iekasēšanas rīkojumi EUR 29,6 miljonu apmērā tika atcelti kodēšanas kļūdu, labojumu vai grozījumu dēļ; aicina Komisiju ziņot par EUR 15,8 miljoniem, par kuriem joprojām notiek tiesvedība;

11.  pauž dziļas bažas par to, ka no iekasēšanas rīkojuma EUR 1 miljona apmērā EUR 623 000 tika atcelti pēc izlīguma ceļā panāktas vienošanās starp Komisiju un debitoru(30); atzīst atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu („Finanšu regula”)(31), kā arī proporcionalitātes principam attiecībā uz iekasēšanas rīkojumiem; tomēr uzsver, ka runa ir par nodokļu maksātāju naudu, kas jāaizsargā ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem;

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

12.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas atzinumu pārskatiem pakārtotie ieņēmumi par 2015. gadu visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

13.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas pārskatā aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF izdevumu darījumos ir tāds pats kā 2014. gadā, proti, 3,8 %, un augstāks nekā 2013. gadā (3,4 %) un 2012. gadā (3 %); aicina EIB un Komisiju sagatavot rīcības plānu, kā vērsties pret būtiska kļūdu līmeņa palielināšanās tendenci, un iesniegt šo plānu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

14.  pauž bažas par Revīzijas palātas novērtējumu attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu, kuros konstatētas būtiskas kļūdas, likumību un pareizību; pauž bažas par maksājumu darījumu izlases pārbaudes rezultātiem, kas liecina, ka kļūdas tika konstatētas 35 no 140 maksājumiem (25 %); norāda, ka iekšējās kontroles sistēmas un to efektivitātes pārbaudes attiecas ne tikai uz Komisijas galveno mītni un Savienības delegācijām saņēmējvalstīs, bet arī uz citiem iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, ĀKK valstu izraudzītajiem kredītrīkotājiem, kuru gadījumā bieži tikušas atklātas nepilnības pārbaudēs; aicina Komisiju atbalstīt un nostiprināt šīs trauslās institucionālās un administratīvās spējas;

15.  pauž bažas par to, ka kļūdas, kuras veido 2015. gada kļūdu īpatsvaru (3,8 %), ir tāda paša veida kā 2014. gadā, t. i., apliecinošo dokumentu trūkums (summa, uz ko attiecas šī kļūdu kategorija, ir EUR 3 692 833 miljoni) un iepirkuma noteikumu neievērošana (summa, uz ko attiecas šī kļūdu kategorija, ir EUR 1 176 140 miljoni), kas veido 70 % no aplēstā kļūdu līmeņa (salīdzinājumā ar 63 % 2014. gadā); aicina EIB un Komisiju pastiprināt centienus un efektīvi uzlabot finansēšanas projektu ex ante un ex post pārbaudes, lai ievērojami samazinātu summas tādās kļūdu kategorijās kā apliecinošo dokumentu trūkums un iepirkuma noteikumu neievērošana;

16.  turklāt joprojām pauž bažas par ex ante pārbaužu nepilnībām, ņemot vērā to, ka 16 no 28 galīgajiem darījumiem, kuriem tika veiktas ex ante pārbaudes, pēc tam tika atļauti, kaut gan ex ante pārbaudēs tika atklātas skaitļos izsakāmas kļūdas; pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa konstatēto kļūdu tāpat kā iepriekšējos gados attiecās uz programmu aplēsēm, dotācijām un darbībām, kas pārvaldītas kopā ar starptautiskām organizācijām; tādēļ aicina Komisiju veltīt vairāk uzmanības ex ante pārbaudēm, lai nodrošinātu EAF īstenošanas likumību un pareizību; atzīst, ka budžeta atbalsta specifika ierobežo iespējas novērtēt faktisko kļūdu īpatsvaru budžeta atbalsta maksājumos, līdz ar to šādos darījumos mēdz būt kļūdas;

17.  uzsver risku, kas izriet no nosacītās pieejas, kura paredz, ka Komisijas iemaksās vairāku līdzekļu devēju projektos nav likumības un pareizības kļūdu, ja tās tiek apvienotas ar pārējo līdzekļu devēju ieguldījumu un nav paredzētas konkrētiem identificējamiem izdevumu posteņiem, jo Komisija pieņem, ka Savienības attiecināmības noteikumi ir ievēroti, kamēr vien apvienoto līdzekļu summā ietilpst pietiekama attiecināmo izdevumu summa, kas atbilst Savienības iemaksai;

18.  pauž bažas par to, ka nosacītā pieeja būtiski ierobežo Revīzijas palātas darbu, it īpaši ņemot vērā to, ka 2015. budžeta gadā budžeta atbalsta veidā tika izmaksāti EUR 763 miljoni jeb 24 % no EAF 2015. gada izdevumiem(32);

19.  mudina Komisiju nekavējoties novērst šīs nepilnības ex ante pārbaudēs un norāda, ka Komisija no savām informācijas sistēmām bija saņēmusi pietiekamu informāciju, lai varētu novērst, atklāt un izlabot skaitļos izsakāmās kļūdas pirms izdevumu veikšanas, tādējādi tieši un pozitīvi ietekmējot aplēsto kļūdu līmeni, kas būtu par 1,7 procentpunktiem zemāks;

20.  ņem vērā, ka kļūdu un pārkāpumu dēļ nepamatoti veikto maksājumu kompensēšanai tika atgūti EUR 89,9 miljoni;

Ticamības nodrošināšanas sistēmas komponenti

21.  atzinīgi vērtē to, ka, ievērojot Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās par EAF pausto prasību, vispārējas atrunas vietā tagad tiek formulētas diferencētas atrunas, proti, i) viena tematiska atruna attiecībā uz abām augsta riska dotāciju izdevumu jomām tiešajā pārvaldībā (18 % no kopējās 2015. gadā izmaksātās summas) un netiešajā pārvaldībā ar starptautiskām organizācijām un ii) specifiska atruna attiecībā uz Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu;

22.  ņem vērā Komisijas veiktos pasākumus, kas vērsti uz abām augstāka riska jomām, un aicina Komisiju ziņot Parlamentam par šo pasākumu īstenošanu;

23.  aicina Komisiju turpināt pilnveidot riska novērtējumu par budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, lai turpinātu nodrošināt pienācīgu ticamības līmeni atsevišķās nozarēs; šajā sakarībā aicina novērtēt netiešās pārvaldības riska līmeni un vājos punktus;

24.  pauž bažas par netiešajai pārvaldībai raksturīgo risku, kas jo īpaši izpaužas tādēļ, ka līdzekļiem, ko Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts izmaksājis vietējiem dalībniekiem un apakšuzņēmējiem, nav iespējams izsekot;

25.  uzskata, ka pozitīvi ir vērtējama uzraudzības instrumentu uzlabošana attiecībā uz to, kā tiek ievēroti ārējo revīziju konstatējumi; atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto jauno revīzijas lietojumprogrammu un kvalitātes skalu un atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu uzlabot šos jaunos rīkus;

26.  atzinīgi vērtē to, ka jau ceturto gadu pēc kārtas tika veikta atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) analīze, kas ir kļuvusi par svarīgu kontroles, uzraudzības un revīzijas stratēģijas instrumentu;

27.  uzsver, ka RER aprēķina, atskaitot no revīzijas iestāžu ik gadu aplēstā kļūdu īpatsvara valsts un Savienības līmenī piemērotās daudzgadu finanšu korekcijas;

28.  pauž dziļas bažas par to, ka gada darbības pārskatā ietverto līgumisko darījumu RER 2015. gadā tika novērtēts 2,2 % jeb aptuveni EUR 174 miljonu apmērā, no kuriem EUR 98 miljoni attiecās uz EAF (joprojām pārsniedzot 2 % būtiskuma robežu);

29.  aicina Komisiju, novērtējot RER, pieturēties pie augstiem metodiskajiem standartiem un cieši uzraudzīt un īstenot dalībvalstu finanšu korekcijas;

30.  vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīgs līdzsvars starp apgūšanu, prasību ievērošanu un sniegumu un tam jāatspoguļojas darbību pārvaldībā;

31.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta aplēstās kontroles izmaksas samazinājās no EUR 371 miljona 2014. gadā līdz EUR 293 miljoniem 2015. gadā, un mudina Komisiju turpināt uzlabot ģenerāldirektorāta kontroles izmaksu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas minimālu kļūdu līmeni;

32.  aicina Komisiju savos ex ante un ex post novērtējumos, pārvaldībā un snieguma izvērtēšanā atbilstoši Komisijas iniciatīvai „Uz rezultātiem orientēts budžets” integrēt instrumentus, ar kuriem analizēt citu Savienības ārpolitikas nostādņu un pasākumu ietekmi uz saņēmējvalstu situāciju;

Uz rezultātiem vērstai pieejai piemītošie riski Savienības attīstības sadarbības jomā

33.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iekļāvusi riska analīzi savu ārējo darbību pārvaldībā, kuras tiek īstenotas sarežģītā un nestabilā vidē, pastāvot dažāda veida riskiem, atšķirīgam partnervalstu attīstības līmenim un pārvaldības sistēmām;

34.  norāda, ka ir jāuzlabo terminoloģijas lietojums attiecībā uz ilgtermiņa rezultātiem (tiešie rezultāti, iznākums un ietekme) un ka pirms lēmumu pieņemšanas par dažādu projektu finansēšanu ir svarīgi formulēt reālus un ilgtspējīgus SMART mērķus; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš sasniedzamu un reālistisku mērķu noteikšanai, lai izvairītos no gadījumiem, kad partnervalstis ir sasniegušas sākotnējos mērķus, bet nav guvušas būtiskus rezultātus no attīstības viedokļa; uzsver, ka, izvērtējot attīstības mērķus, ir jāņem vērā gan sociālie un vides, gan ekonomiskie aspekti;

35.  uzskata, ka budžeta izpildes rezultāts nav jāizvirza par vienīgo pārvaldības mērķi, jo tas var negatīvi ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu un rezultātu sasniegšanu; uzsver, ka jebkura stimulējoša pieeja, kuras pamatā likta pozitīva nosacījumu izvirzīšanas sistēma, kas paredz stimulus saņēmējiem, kuri uzrāda labus rezultātus, un stingrākas kontroles saņēmējiem, kuriem ir vāji rezultāti, būtu jāsaista ar specifiskiem un stingriem darbības rādītājiem, kas ļautu izmantot kvantificējošu pieeju nepilnību un gūto rezultātu novērtēšanā;

36.  stingri uzsver, ka jebkurā sistēmā, kuras pamatā ir pozitīva nosacījumu izvirzīšana, būtu bez izņēmuma jāievēro piesardzības princips;

37.  atgādina, ka augsta riska faktoru (ārējo, finanšu un darbības) regulāra uzraudzība un apzināšana, kā arī to kvantitatīva noteikšana no identificēšanas līdz īstenošanas posmam ir priekšnoteikums ne tikai labai finanšu pārvaldībai un izdevumu kvalitātei, bet arī tam, lai nodrošinātu ES intervences pasākumu ticamību, ilgtspēju un reputāciju; uzskata, ka pasākumu un valstu riska profilu noteikšana arī veicina ātras riska mazināšanas stratēģijas izstrādi situācijas pasliktināšanās gadījumā kādā no partnervalstīm;

38.  uzsver, ka ir regulāri jāpielāgo kontroles vide un riska pārvaldības funkcijas, lai ņemtu vērā jaunu palīdzības instrumentu un mehānismu veidošanos, piemēram, apvienoto finansējumu, trasta fondus un finansiālas partnerības ar citām starptautiskām institūcijām, kā arī situācijās, kad palīdzība saņēmējvalstīm tiek sniegta dažādos veidos;

39.  uzskata, ka partnervalstu spēju veidošana, pārvaldības sistēmu pilnveidošana un līdzatbildības palielināšana ir būtiski faktori sistēmisko risku mazināšanai, lai ar finansējumu būtu iespējams sasniegt iecerētos mērķus un izpildīt visas trīs ES prasības (saimnieciskums, lietderība un efektivitāte), ņemot vērā arī ekoloģijas, vienlīdzības un ētikas aspektus; šajā sakarībā mudina Komisiju turpināt izskatīt iespēju izmantot vietējus revīzijas uzņēmumus un slēgt vietējus pakalpojumu līgumus un apsvērt attiecīgos riskus, nodrošinot pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību;

40.  atzīst, ka saskaņā ar Finanšu regulu atbalsta saņēmējiem ir ļauts slēgt līgumus ar vietējiem revīzijas uzņēmumiem; tomēr pauž dziļas bažas par nepilnībām Europe Aid pārvaldības informācijas sistēmā attiecībā uz ārējo revīziju rezultātiem un pēcpārbaudēm, kā Revīzijas palāta minējusi EAF 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; mudina Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu ieviest kvalitātes skalu, ar ko novērtēt to pārbaužu uzticamību, kuras ieviestas attiecībā uz vietējo revīzijas uzņēmumu, kas slēguši līgumus tieši ar atbalsta saņēmējiem, veiktajām revīzijām un izdevumu verifikāciju, jo šajā gadījumā nepietiekamas kvalitātes risks tiek vērtēts kā augstāks, un revīzijas un verifikācijas ziņojumos nav sniegta pietiekama informācija par faktiski paveikto darbu, lai pašreizējo skalu būtu iespējams izmantot efektīvi;

EAF palīdzības efektivitātes palielināšana

41.  uzsver — lai nodrošinātu attīstības palīdzības uzticamību, it īpaši attiecībā uz izmantotajiem instrumentiem, palīdzības sniegšanas metodēm un attiecīgajiem fondiem, ir būtiski parādīt ne tikai to, ka resursi ir izmantoti lietderīgi, un to, kādi rezultāti sasniegti, pateicoties šim atbalstam, bet arī apliecināt saskaņotību starp Savienības ārpolitikas nostādnēm un pasākumiem un attīstības palīdzības mērķiem, it sevišķi sociālās attīstības, cilvēktiesību aizsardzības un vides aizsardzības mērķiem;

42.  atgādina, ka palīdzības efektivitāte, partnervalstu līdzatbildība par attīstības rezultātu sasniegšanu un paļaušanās uz partnervalstu pārvaldības sistēmām ir pamatprincipi, kas regulāri jāpilnveido;

43.  uzsver, ka ir būtiski, lai projektu īstenošanas veids tiktu pielāgots ikvienā gadījumā un katram projektam izvirzītajiem mērķiem; uzskata, ka labākus rezultātus efektivitātes ziņā var sasniegt, atbalstot projektus, kuru dimensija ir pielāgota iepriekš noteiktiem mērķiem un kuri dod konkrētus un identificējamus rezultātus un ir vērsti uz vietējo kopienu ilgtspējīgu attīstību;

44.  uzskata, ka ir būtiski, lai no EAF finansētiem infrastruktūras projektiem tiktu veikts neatkarīgs ex ante novērtējums, tajā ņemot vērā projektu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, kā arī to pievienoto vērtību; uzskata, ka lēmumiem par finansēšanu jābūt saistītiem ar pienācīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un ka ir finansējami tādi projekti, kuru īstenošana nav pretrunīga no vides, finansiālā vai sociālā viedokļa;

45.  atgādina, ka nepietiekami veikta snieguma uzraudzība un rezultātu izvērtēšana nelabvēlīgi ietekmē publiskās pārskatatbildības mērķus un visaptverošas informācijas nodrošināšanu politikas veidotājiem; norāda, ka ir ļoti svarīgi sniegt Parlamentam skaidru pārskatu par to, cik lielā mērā ir faktiski sasniegti Savienības galvenie mērķi; uzsver, ka ir svarīgi, lai pieeja būtu līdzsvarotāka un paredzētu mazāk konfidencialitātes un lielāku pārredzamību, it sevišķi raugoties uz ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem;

46.  uzskata, ka, uzņemoties saistības par ES finanšu resursiem un apsverot sagaidāmos rezultātus, ir būtiski svarīgi novērtēt riskus, ko ietver konkrētas īstenošanas metodes izvēle; uzskata — lai nodrošinātu EAF atbalsta efektivitāti, ir nepieciešami dažādi projekti, raugoties gan no tematikas, gan īstenošanas veida viedokļa;

47.  uzskata, ka EAF efektivitātes paaugstināšanai ir nepieciešams spēcīgāks atbalsts tehniskajiem un administratīvajiem resursiem, it sevišķi attiecībā uz sarežģītajiem noteikumiem, ņemot vērā to, ka EAF finanšu regula nav izolēts dokuments un ir jāizmanto kopā ar citiem tiesību avotiem, no kā izriet ievērojams juridiskās nenoteiktības un kļūdu risks;

48.  uzskata — lai nodrošinātu līdzekļu labāku izmantošanu un uzlabotu palīdzības sniegšanas efektivitāti, ir jāvienkāršo līdzekļu piešķiršanas noteikumi; mudina Komisiju uzsākt līdzekļu piešķiršanas noteikumu vienkāršošanu un atbalstīt vietējos partnerus projektu īstenošanā; tomēr uzsver, ka vienkāršošana nedrīkst kaitēt pašreizējai ex ante un ex post pārbaužu un līdzsvara sistēmai, kas ir būtiska vispusīgas uzraudzības nodrošināšanai; uzsver, ka ex ante pārbaudēm jau ir raksturīgas pastāvīgas nepilnības, tādēļ šajā jomā vienkāršošana pienācīgi jāsamēro ar riskiem; atgādina Komisijai, ka tai, vienkāršojot attīstības finansējuma piešķiršanas noteikumus, ir jāakcentē pareizais līdzsvars starp administratīvā sloga mazināšanu un efektīvām finanšu kontrolēm;

49.  prasa, lai, vienkāršojot noteikumus par finansējuma piešķiršanu, tiktu nodrošināts, ka apropriācijas vienmēr ir saistītas ar pamataktos noteiktajiem mērķiem un principiem, un uzskata, ka finansējuma novirzīšana caur trasta fondiem nedrīkstētu notikt uz EAF un Savienības ilgtermiņa politikas nostādņu rēķina;

Darba grupa „Zināšanas, sniegums un rezultāti”

50.  atzinīgi vērtē pirmo ziņojumu par atsevišķiem projektu rezultātiem saistībā ar Savienības starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvaru, kura darbība tika uzsākta kā papildu pasākums, Komisijai apņemoties uzlabot savu pārskatatbildību un sniegt plašākus ziņojumus par notiekošo darbību rezultātiem; pauž īpašu interesi par organizatoriskā snieguma rādītājiem, kuri palīdzēs noteikt partnervalstu un Komisijas dienestu panākto ietekmi, tiešos rezultātus un iznākumus attīstības jomā un ziņot par šiem aspektiem;

51.  uzskata, ka būtu lietderīgi šo informāciju regulāri iekļaut gaidāmajā gada darbības pārskatā, lai sekotu līdzi ES ieguldījumam rezultātos, kas sasniegti dažādās attīstības sadarbības jomās, piemēram, publisko finanšu pārvaldībā, labā pārvaldībā vai sviras efekta panākšanā, apvienojot dažādas darbības;

ES delegāciju sasniegto rezultātu novērtēšana

52.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus Savienības delegāciju sasniegto vispārējo rezultātu analīzē, kas veikta, salīdzinot galveno darbības rādītāju (KPI) sniegtos rezultātus ar iekšējo kontroļu sistēmas un ieviesto revīzijas sistēmu efektivitātes mērķiem, kā arī pamatojoties uz darbību un resursu efektīvu pārvaldību 2015. gadā;

53.  pieprasa īstenot vērienīgāku stratēģiju, pārvaldību un pārskatatbildību attiecībā uz EAF finansējumu; uzsver, ka tā ir iespēja optimizēt visu ar EAF saistīto darbību noturīgumu, nosakot stingrākus ekonomiskās un finansiālās efektivitātes kritērijus un apzinot ar lietderību un efektivitāti saistītos ieguvumus, ko apliecina pārvaldības darba rezultāti; uzskata, ka vajadzību novērtējuma sagatavošana būtu lietderīgs sākumposms ceļā uz to, lai galarezultātā būtu garantēta Savienības finansējuma efektivitāte;

54.  atzīst, ka visos 86 ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumos sniegtā informācija ir ārkārtīgi svarīga, lai Komisija sniegtu apliecinājumu par ārējās palīdzības pārvaldību, kā arī to, ka delegāciju darbībā vērojamas pozitīvas tendences, jo 2015. gadā mērķi tika sasniegti 20 no 24 galvenajiem darbības rādītājiem (salīdzinājumā ar 15 rādītājiem 2014. gadā);

55.  tomēr norāda, ka 9 no 86 delegācijām savos galvenajos darbības rādītājos nesasniedza 60 % kritēriju; aicina Komisijas dienestus cieši uzraudzīt delegācijas, kuras nesen sasniegušas 60 % mērķi vai to pavisam nedaudz pārsniedz, lai precizētu un konsolidētu delegāciju tendenču analīzi;

56.  aicina Komisijas dienestus gan regulāri atjaunināt galveno darbības rādītāju definīciju un attiecīgos novērtēšanas veidus, gan arī pilnveidot riska novērtēšanu, it īpaši nosakot riska profilus (a priori vai iznākuma riskus) katras delegācijas projektu portfelī, lai agrīnā posmā labāk atlasītu tikai dzīvotspējīgus projektus; stingri iesaka veikt vispusīgāku ex ante riska novērtējumu, lai tiktu atlasīti tikai dzīvotspējīgi projekti;

57.  aicina Komisiju izstrādāt projektu īstenošanā piedzīvoto šķēršļu un grūtību cēloņu tipoloģiju, lai nekavējoties noteiktu piemērotākos risinājumus un koriģējošus pasākumus;

58.  uzskata, ka ir svarīgi, lai delegāciju vadītāji vienmēr apzinātos savu būtisko lomu vispārējā ticamības nostiprināšanā, kā arī savus darbību pārvaldības pienākumus, it īpaši attiecībā uz to dažādo komponentu novērtēšanu, kuri varētu būt par iemeslu atrunas formulēšanai;

59.  stingri norāda, ka ir jāpanāk visaptveroša pārskatatbildība Savienības delegācijās, kurām personālu nodrošina Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD); uzskata, ka tas būtu jādara papildus ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu iesniegšanai, kurus sagatavo un paraksta Savienības delegāciju vadītāji;

60.  uzskata, ka Savienības delegāciju vadītājiem būtu skaidri jāatgādina par viņu uzdevumiem un pārvaldības un uzraudzības pienākumiem un par to, ka viņiem jākoncentrējas ne tikai uz savu uzdevumu politiskajiem komponentiem;

61.  aicina Komisiju nekavējoties ziņot par konkrētiem korektīviem pasākumiem, kas veikti, ja projekts trīs gadus pēc kārtas ir klasificēts kā „sarkanais projekts” attiecībā uz KPI 5 (t. i., sarkano projektu īpatsvars saistībā ar īstenošanas gaitu) un KPI 6 (t. i., sarkano projektu īpatsvars saistībā ar rezultātu sasniegšanu), lai steidzami pārskatītu sākotnējos plānošanas mērķus, pārdalītu pieejamos līdzekļus piemērotākiem projektiem un projektiem, kuriem vajadzīga palīdzība, vai pat apsvērtu iespēju projektu apturēt;

62.  atzīst, ka projektu finansēšanas un tiešu budžeta atbalsta maksājumu apturēšanai ir diplomātiskas sekas, taču stingri uzsver, ka ir svarīgi, lai tiktu aizsargātas Savienības finansiālās intereses;

63.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību kopā ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tai pakārtotajām organizācijām, īstenoto darbību uzraudzībai, vecajām neizpildītajām saistībām, it īpaši EAF kontekstā, un ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu sagatavošanā izmantoto kopējās ārējo attiecību informācijas sistēmas datu un vērtību ticamībai;

64.  uzsver, ka astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF resursu kopējais apmērs ir EUR 76,88 miljardi, un no tiem 41,98 miljardi norādīti maksājumu kategorijā; pauž lielas bažas par to, ka nenokārtoto saistību apmērs sasniedz EUR 11,61 miljardus un ka 2015. gada beigās pieejamais atlikums bija EUR 23,27 miljardi(33);

Uz rezultātiem vērsta uzraudzība

65.  aicina Komisiju nodrošināt efektīvu saikni starp novērtēšanu un politikas formulēšanu, ņemot vērā visu lēmumu pieņemšanas procesā gūto pieredzi; aicina Komisiju piešķirt atbilstošas pārvaldības spējas dažādām novērtēšanas darbībām un nodrošināt EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmu uzticamību;

66.  atgādina, ka Komisijai, īstenojot apņemšanos nodrošināt kvalitāti, būtu jāsniedz ārējs, objektīvs un neatkarīgs pārskats par savu palīdzības projektu un programmu sniegumu; uzskata, ka novērtēšanas rezultāti ir galvenie elementi, kas jāizmanto politikā un politiskās pārskatīšanas procesā, tā palīdzot pielāgot stratēģiskus politiskos mērķus un uzlabojot Savienības politikas vispārējo saskaņotību; uzskata, ka būtu ieteicams garantēt, ka par finansētajiem projektiem tiek izdarīts galīgais novērtējums, veicot neatkarīgu ex post analīzi;

67.  uzskata, ka līdzekļu ieguldīšana dažāda veida novērtējumos gūto rezultātu un pierādījumu analīzē un apkopošanā ne tikai palīdz Komisijai gūt vispārēju priekšstatu par tendencēm, bet arī ļauj izdarīt secinājumus, kas paaugstina novērtēšanas procesu galīgo efektivitāti, vienlaikus arī nodrošinot labākus pierādījumus lēmumu pieņemšanai un politikas veidošanai;

68.  uzskata, ka zināšanu apmaiņai, izmantojot visus iespējamos līdzekļus un instrumentus, ir izšķiroša nozīme, lai veidotu ne vien vērtēšanas kultūru, bet galvenokārt arī efektīvu izpildes kultūru;

Budžeta atbalsta darbības

69.  konstatē, ka 2015. gadā budžeta atbalstam tika atvēlēti EUR 1 266,44 miljoni no kopējiem maksājumiem EUR 5 746 miljonu apmērā (jeb 22 %);

70.  uzskata, ka budžeta atbalsts ir attīstības palīdzības specifikai pielāgots palīdzības veids, kas veicina valsts līdzatbildību un palīdzības efektivitāti un ir uzrādījis konkrētus rezultātus attīstības politikas mērķu sasniegšanā; tomēr norāda, ka budžeta atbalsts ir saistīts ar fiduciāriem riskiem un var radīt nenoteiktību attiecībā uz rezultātiem un sniegumu; aicina Komisiju nodrošināt ar budžeta atbalstu sniegtās attīstības palīdzības lietderīgu izmantošanu, it sevišķi — piedāvājot īpašu apmācību un sniedzot tehnisku palīdzību atbalsta saņēmējiem;

71.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada budžeta atbalsta ziņojumu, kurā pārskatīti 2015. gada galvenie darbības rādītāji visās Savienības budžeta atbalsta saņēmējvalstīs; mudina Komisiju šā ziņojuma rezultātus iekļaut gaidāmajā gada darbības pārskatā;

72.  atgādina, ka vienmēr ir jāievēro visi četri atbilstības kritēriji posmā pirms līguma slēgšanas, izmaiņas izvirzītajos mērķos un saskaņotie sagaidāmie rezultāti budžeta atbalsta pārbaudē;

73.  uzsver, ka ir skaidri jāparāda budžeta atbalsta ieguldījums vēlamajos attīstības rezultātos un tā izmantošanai ir jāizvirza nosacījums, ka tiek uzlabota publisko finanšu pārvaldība un īstenota demokrātiska uzraudzība un pārskatatbildība, kā arī valstu parlamentiem un saņēmējvalstu iedzīvotājiem tiek nodrošināta pilnīga pārredzamība; uzskata, ka valstīs, kuras saņem budžeta atbalstu, ir prioritāri saistīt šo atbalstu ar efektīvu korupcijas apkarošanu;

74.  uzskata, ka maksājumu veikšanas kritēriji ir galvenais faktors budžeta atbalsta darbību pārvaldībā, kā arī padziļinātā politiskajā un stratēģiskajā dialogā;

75.  uzskata, ka ir jāstiprina politiskais un stratēģiskais dialogs, atbalsta nosacījumi un loģiskās ķēdes sistēma, lai nodrošinātu saskaņotību starp lēmumiem un maksājumu veikšanas nosacījumiem, skaidri sasaistot maksājumus ar rezultātu sasniegšanu, konkrētiem mērķiem un iepriekš noteiktiem galvenajiem darbības rādītājiem; aicina Komisijas dienestus turpināt attiecīgi nostiprināt savu uzraudzības sistēmu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt sniegumu un rezultātus un par tiem sistemātiskāk ziņot;

76.  aicina Komisiju regulāri ziņot par 2015. gadā uzsāktās Adisabebas nodokļu iniciatīvas īstenošanu, jo īpaši par darbībām, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgas finanšu plūsmas; uzskata arī, ka valdības efektivitāte un publisko finanšu pārvaldība, korupcija un krāpšana ir galvenās riska dimensijas, kas rūpīgi un pastāvīgi jākontrolē;

Trasta fondu un apvienošanas instrumentu pārraudzības dimensijas veidošana

77.  atzīst, ka ir pamatoti veidot īpašus trasta fondus kā instrumentus, kas apvieno dažādu ieinteresēto personu finanšu resursus, lai palielinātu elastību un paātrinātu Savienības reakciju vispārēju starptautisku problēmu, lielu krīžu vai ārkārtas situācijās; tomēr uzskata, ka arī maza mēroga projekti, kuriem ir skaidri noteikti mērķi, izpildītāji un atbalsta saņēmēji un kuri sniedz konkrētus rezultātus un atbilst ilgtermiņa stratēģijai, var dot efektīvu ieguldījumu Savienības pasākumos, kas vērsti uz šo problēmu risināšanu;

78.  uzskata, ka būtu pienācīgi jānovērtē jebkādu jaunu attīstības instrumentu saskaņotība un savstarpēja papildināmība ar EAF, īpaši attiecībā uz atbalsta ietekmi, kā arī pārvaldības un administratīvajām izmaksām, tās salīdzinot ar kopējiem ieguldījumiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai šie jaunie attīstības instrumenti vienmēr atbilstu Savienības vispārējai stratēģijai un attīstības politikas mērķiem;

79.  pauž bažas par daudzajiem trasta fondiem un apvienošanas platformām, kuru finansējumu ar ievērojamām summām nodrošina dalībvalstis, taču tie nav daļa no Savienības budžeta; stingri uzsver iespējamās problēmas ar pārvaldību, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību; brīdina Komisiju par risku, ka attīstības politikas mērķu sasniegšana var tikt uzticēta ārējiem izpildītājiem un šie mērķi var sarukt; aicina Revīzijas palātu palīdzēt novērtēt riskus, uzlabot vispārējo pārredzamību un pārskatatbildību un salīdzināt ar trasta fondu starpniecību veikto ieguldījumu efektivitāti ar to ieguldījumu efektivitāti, kuri izdarīti, tieši vai netieši pārvaldot EAF;

80.  norāda, ka trasta fondi bija viens no ad hoc risinājumiem, un tas liecina, ka EAF, Savienības budžetam un daudzgadu finanšu shēmai trūkst resursu un elastības, kas ir vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši risinātu smagas krīzes situācijas; uzskata, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai apliecinātos šo fondu efektivitāte;

81.  ņem vērā Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda Āfrikai (EUTF) izveidi, tomēr pauž nožēlu, ka pirms tam nenotika apspriešanās ar Parlamentu, kaut gan Parlamentam, pamatojoties uz Komisijas politisku apņemšanos, ir pilnvaras pastiprināti uzraudzīt EAF plānošanas procesu; konstatē, ka EUTF tika iemaksāti 57 % (t. i., EUR 47,142 miljoni) no summas, ko sākotnēji bija apņēmušās samaksāt dalībvalstis un citi līdzekļu devēji (Šveice un Norvēģija); norāda, ka EUTF tiks izmantoti EUR 1,4 miljardi no EAF rezerves un ka kopējā summa, ko apņēmušās samaksāt dalībvalstis, ir tikai EUR 81,492 miljoni (t. i., 4,3 % no paredzētajiem EUR 1,8 miljardiem); norāda, ka Bêkou trasta fondā tika iemaksāta solītā summa EUR 34,925 miljonu apmērā;

82.  aicina Komisiju ieviest vispusīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu politisku kontroli, īpaši no Parlamenta puses, par šo jauno instrumentu vadību, pārvaldību un īstenošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt īpašas šo instrumentu uzraudzības stratēģijas ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem un pārbaudēm;

83.  pauž dziļas bažas par to, ka nav pietiekami konkrētu mērķu, saistošu rādītāju un izmērāmu mērķu, lai novērtētu trasta fondu sniegumu; aicina uzlabot ar plānotajām darbībām saistītos snieguma uzraudzības mehānismus (vai rezultātu matricas vai sistēmas), iekļaujot ES politikas mērķiem pilnībā atbilstošus vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus;

84.  pauž īpašu ieinteresētību iegūt informāciju par pašreizējo apvienošanas instrumentu nodrošinātajiem sviras rādītājiem, īpašu uzmanību pievēršot pievienotajai vērtībai un papildvērtībai salīdzinājumā ar tradicionālo Savienības atbalstu;

Sistēmu nostiprināšana sadarbībai ar starptautiskām organizācijām

85.  konstatē, ka netiešā pārvaldībā ar starptautiskām organizācijām un attīstības aģentūrām īstenoto EAF intervences pasākumu apmērs bija EUR 810 miljoni, tostarp EUR 347 miljoni — sadarbībā ar ANO;

86.  atzīst, ka noteiktos apstākļos sadarbība ar starptautiskām organizācijām nodrošina pievienoto vērtību; tomēr norāda uz trūkumiem, kas periodiski atkārtojas, piemēram, finanšu kļūdu līmeni, kas ietekmē kļūdu īpatsvaru, ziņošanas nepilnībām, problēmu saistībā ar ieinteresētību gūt rezultātus un līdz ar to Savienības kā līdzekļu devēja pamanāmības trūkumu, un nepieciešamību saskaņot vēlmes attiecībā uz orientēšanos uz rezultātiem un resursu optimālu izmantošanu;

87.  mudina Komisiju vai starptautiskās institūcijas, jo īpaši līdzfinansēto un ar vairāku līdzekļu devēju līdzdalību īstenoto iniciatīvu gadījumā:

i)  izvērtēt un plānot projekta turpmāko pozitīvo ietekmi un to, kā katrs partneris veicina galīgā rezultāta sasniegšanu un plašākas ietekmes panākšanu, lai nerastos jautājumi par to, kurš ir atbildīgs par rezultātiem, t. i., cik lielā mērā rezultāti ir sasniegti, pateicoties Savienības finansējumam vai citu līdzekļu devēju intervences pasākumiem;

ii)  apvienot pārvaldības sistēmas ar Savienības izmantotajām pārvaldības sistēmām, it īpaši uzlabojot to riska pārvaldības metodes; uzskata, ka būtu cieši jāuzrauga finansējuma aizstājamība, ņemot vērā augsto fiduciāro risku;

iii)  uzlabot sadarbības sistēmu modeļus, kurus izmanto darbā ar visām starptautiskajām organizācijām, īpaši tādēļ, lai nodrošinātu pārvaldības izmaksu rūpīgāku kontroli;

iv)  nodrošināt saskaņotību starp projektiem, kas īstenoti sadarbībā ar starptautiskām organizācijām, un Savienības rīcību un politiku kopumā;

Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda pārvaldība

88.  norāda, ka Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds (ĀMNF) ir Savienības finanšu instruments, kas izveidots, lai atbalstītu sadarbību ar Āfriku miera un drošības jomā, par kuru 2015. gadā uzņemtas saistības EUR 901,2 miljonu apmērā, noslēgti līgumi EUR 600 miljonu apmērā un visa summa izmaksāta no vienpadsmitā EAF; ņem vērā, ka aptuveni 90 % no ĀMNF līdzekļiem tiek pārvaldīti saskaņā ar nolīgumiem, kas parakstīti ar Āfrikas Savienības Komisiju, proti, par īstenošanu atbildīgo Āfrikas Savienības struktūru;

89.  norāda, ka Komisijai nav ticības tam, ka Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds tiek pienācīgi īstenots, lai arī tas darbojas jau gadiem ilgi; šajā sakarībā pauž pārsteigumu par Komisijas priekšlikumu novirzīt drošības pasākumiem Āfrikā vēl vairāk attīstības finansējuma; uzsver arī to, ka Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda finansēšana no EAF ir pagaidu risinājums, kas tiek izmantots jau 15 gadus; uzsver, ka visus šos gadus attīstības finansējums ir nodrošinājis ievērojamu finansiālu ieguldījumu Āfrikas drošības politikā, savukārt Savienības drošības izdevumi attīstības mērķiem līdzinās nullei;

90.  pauž nožēlu, ka ĀMNF pārvaldības un darbības uzraudzības kontroles sistēma nepasargāja EAF no nelikumīgiem un nepareiziem izdevumiem un ka īstenotie ietekmes samazināšanas pasākumi nebija piemēroti, lai novērstu konstatētās institucionālās nepilnības; pauž nožēlu arī par nepilnībām finansēto ĀMNF darbību uzraudzības un ziņošanas sistēmās;

91.  pauž bažas par to, ka nav ņemti vērā saskaņā ar Finanšu regulas prasībām veiktās pīlāru novērtēšanas rezultāti, proti, attiecībā uz uzskaites, iepirkuma un pastarpinātās deleģēšanas procesu neievērošanu; pauž nožēlu, ka koriģējošie pasākumi netika īstenoti ātrāk;

92.  aicina Komisiju pielāgot ĀMNF finansējuma uzraudzībā un ziņošanā par šā fonda pašreizējiem projektiem iesaistīto ieinteresēto personu (t. i., Komisijas dienestu, Eiropas Ārējās darbības dienesta un ES delegāciju) pārvaldību, koordināciju un attiecīgos pienākumus;

93.  aicina Komisiju pienācīgā termiņā ziņot Parlamentam par koriģējošajiem pasākumiem, līdzekļu atgūšanas līmeni un uzlabojumiem ĀMNF līdzekļu pārvaldībā;

Sadarbība ar AZT

94.  atzīst, ka EAF galvenokārt ir vērsti uz Āfrikas valstīm, un uzskata, ka, raugoties no politisko mērķu perspektīvas, nevajadzētu atstumt malā AZT; aicina Komisiju īstenot lielāku sinerģiju ar Savienības iekšpolitiku un horizontālajām politikas jomām, nodrošinot konkrētu AZT līdzdalību;

95.  uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība ne tikai palīdzības sniegšanai un attīstības politikas ietekmei, bet arī citām Eiropas un starptautiskās politikas jomām attiecībā uz valstīm, kuras atrodas vienā ģeogrāfiskā apgabalā ar AZT; aicina sevišķu uzmanību pievērst Majotas situācijai, ņemot vērā tās statusa maiņu, tai 2014. gadā no AZT kļūstot par tālāko reģionu;

96.  aicina Komisiju nodrošināt, ka finansējums sniedz taisnīgu un līdzvērtīgu labumu visām AZT; aicina Komisiju turpināt atbalstīt AZT pārvaldes iestādes EAF projektu īstenošanā, it īpaši — piedāvājot tām apmācību un tehnisko palīdzību;

97.  atgādina par AZT ģeogrāfiskajām īpatnībām; aicina Komisiju labāk integrēt mērķtiecīgus galvenos darbības rādītājus attiecībā uz finansējuma piešķiršanu AZT; aicina Komisiju saistībā ar sagatavošanas darbības paplašināšanu brīvprātīgi piemērojamās sistēmas „Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) ietvaros ierosināt pastāvīgu mehānismu bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, ekosistēmu pakalpojumu attīstīšanai un klimata pārmaiņu seku apkarošanai Savienības aizjūras zemēs un teritorijās;

98.  atkārtoti aicina Komisiju līdz 2020. gadam izveidot īpaši aizjūras zemēm un teritorijām paredzētu finansēšanas instrumentu, ņemot vērā AZT īpašo statusu un piederību Eiropas valstu saimei;

EAF reakcija uz neatliekami risināmām globālām problēmām

Migrācijas jautājums un attīstības palīdzība

99.  atgādina, ka Savienības attīstības politikas galvenais mērķis ir samazināt un ar laiku izskaust nabadzību un ka EAF līdz šim ir guvis panākumus ĀKK valstīs un AZT; uzskata, ka sekmīga attīstības palīdzība un migrācija ir savstarpēji saistīti jautājumi, jo migrācijas cēlonis var būt sociāla un ekonomiska neaizsargātība un mērķtiecīga attīstības palīdzība var sekmēt migrācijas pamatcēloņu mazināšanu;

100.  ņem vērā nesen pieņemto Savienības globālo stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam panākt ilgtspējīgu attīstību un kurā ir vēl vairāk iezīmēta saikne starp attīstību un migrāciju, turklāt migrācija un drošība ir iekļautas jaunā attīstības un sadarbības sistēmā;

101.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz visaptverošu pieeju migrācijai, kura balstīta jaunā politikas pasākumu kopumā, tostarp uzsverot saikni starp migrāciju un attīstību, pievēršoties migrācijas pamatcēloņu risināšanai un atbalstot arī migrācijas krīzes risināšanas pasākumu finansēšanas veidu maiņu;

102.  atzīst, ka Savienība ir palielinājusi atbalstu drošības sektora reformām; tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai vienlaikus ar līdzekļu novirzīšanu drošības veicināšanai paralēli tiktu nostiprināts atbalsts demokrātiskām reformām;

103.  uzskata, ka migrācijas krīzes nozīmīgie apmēri ir radījuši nepieciešamību pēc straujākas un efektīvākas reakcijas un palīdzības sniegšanas; uzskata, ka būtu lietderīgi migrācijai izstrādāt atbilstošu nozares kodu ESAO Attīstības palīdzības komitejā, lai migrāciju labāk integrētu attīstības programmā, atvieglotu līdzekļu kodēšanu un izmantošanu un labāk izsekotu un uzraudzītu summas, kas paredzētas ārējai darbībai migrācijas pamatcēloņu apkarošanā;

104.  atzinīgi vērtē ieceri pēc Eiropas Stratēģisko investīciju fonda parauga izveidot ārējo investīciju plānu Āfrikai, lai šādi risinātu konkrētus sarežģījumus investīciju jomā; uzskata to par vienu no piemērotākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem, lai sasniegtu Parlamenta ilgtermiņa mērķi nodrošināt cilvēkiem pienācīgus dzīves apstākļus un tādējādi arī cīnīties pret pamatcēloņiem, kuru dēļ veidojas pārmērīga migrācija no Āfrikas;

105.  atzīst, ka EAF finansējums palīdz risināt patlaban pasaules mērogā aktuālās bēgļu un migrācijas krīzes pamatcēloņus; uzsver, ka EAF līdzekļus drīkst izmantot tikai un vienīgi tādiem nolūkiem, kādi paredzēti noteikumos, piemēram, drošai robežkontrolei un efektīvu atgriešanas pasākumu īstenošanai; aicina Komisiju ar konstruktīvu rīcību panākt sinerģiju starp Savienības budžetu, EAF un divpusējo sadarbību, lai risinātu ar migrācijas krīzes novēršanu saistītus jautājumus;

106.  aicina kopā ar galvenajiem dalībniekiem nepārtraukti pilnveidot stratēģisko izpratni par Savienības ārpolitikas nostādnēm migrācijas jomā, politikas risinājumiem un to satvaru, lai nodrošinātu skaidrību, kā arī koordinēti un saskaņoti mobilizētu ārējās migrācijas mehānismus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Savienības budžeta ietvaros vai ārpus tā;

107.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot nepieciešamību pēc labākiem rezultātiem ar pietiekamu līdzekļu pieejamību, lai varētu noteikt tālejošus mērķus, kad tiek izstrādāti visaptveroši un ilgtspējīgi Savienības atbildes pasākumi uz pašreizējām un nākotnes problēmām, kuras izraisījusi migrācijas krīze; uzskata, ka Savienības līdzekļi ārējās migrācijas jomā ir jāizmaksā efektīvāk un tiem ir jāatbilst pievienotās vērtības kritērijiem, lai cilvēkiem nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus viņu izcelsmes valstīs un citās ĀKK valstīs;

108.  aicina visas galvenās ieinteresētās personas apsvērt jautājumu par līdzsvaru starp intervences pasākumu elastību, līdzekļu papildināmību, to apjomu un nepieciešamo palielināšanu, kā arī iespējamo sinerģiju un Savienības intervences pasākumu vispārējo papildvērtību, un pienācīgi risināt šo jautājumu;

109.  uzskata, ka instrumentu pašreizējā sadrumstalotība, proti, tas, ka katram no tiem ir savi specifiski mērķi un tie nav savstarpēji saistīti, neļauj veikt parlamentāro pārraudzību par to, kā tiek izmantoti līdzekļi, kā arī noteikt atbildības jomas, tāpēc ir grūti precīzi novērtēt faktiski iztērētās summas ārējās darbības atbalstam migrācijas jomā; pauž nožēlu par to, ka tas rada efektivitātes, pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu; uzskata, ka pašreizējo politikas instrumentu izmantošanas veidi ir jāpārfokusē, paredzot skaidru un atjauninātu mērķu struktūru, lai palielinātu to vispārējo efektivitāti un pamanāmību;

110.  šajā sakarībā uzskata, ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai atbalsts tiktu pareizi novirzīts dažādu mainīgu ārējās migrācijas jautājumu risināšanai, vienlaikus arī nodrošinot izmaksāto līdzekļu pienācīgu pārraudzību, lai izvairītos no līdzekļu piesavināšanās un dubultas finansēšanas riska, un nodrošinot, ka citas ĀKK valstis turpina saņemt palīdzību no EAF;

111.  uzskata, ka klimata pārmaiņas un to radītās problēmas, migrācija un attīstība ir cieši saistīti jautājumi; prasa apliecināt labāku izpratni par šīm savstarpējām sakarībām, piešķirot attīstības palīdzību un nosakot attīstības politikas mērķus; aicina Komisiju un EIB necensties vienkārši palielināt migrācijas problēmu risināšanai paredzēto finansējumu, ja vienlaikus netiks ņemti vērā projekti, kuri vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un citi attīstības jomas projekti;

EIB ieguldījums

112.  norāda, ka 2015. gadā ĀKK valstīm un AZT tika piešķirti EUR 936 miljoni projektu īstenošanai 15 valstīs un 6 reģionālajās grupās;

113.  atbalsta ĀKK ieguldījumu mehānisma vispārējos mērķus, t. i., atbalstīt vietējo privāto sektoru un nodarbinātības un sociālekonomiskās infrastruktūras attīstību, veicinot ilgtspējīgu attīstību vietējā un reģionālā līmenī, kā arī privātā sektora un galveno infrastruktūru attīstību ES un Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fonda ietvaros;

114.  atzinīgi vērtē EIB centienus palīdzēt Savienībai risināt kritiski nozīmīgus starptautiskus jautājumus, it īpaši izmantojot EIB ĀKK migrācijas pasākumu kopumu un ekonomikas noturības iniciatīvu, atbalstot Savienību un partnervalstis migrāciju izraisošu sociālekonomisko problēmu risināšanā un iezīmējot ārējo investīciju plānu; tomēr norāda uz pastāvīgajām grūtībām nodrošināt pienācīgu politisko un demokrātisko kontroli pār EIB darbībām;

115.  aicina EIB pieprasīt un par prioritāti noteikt to, lai investīcijām un to devumam attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību būtu ilgtermiņa ietekme visos ekonomiskajos, sociālajos un vides aspektos;

116.  mudina EIB turpināt atbalstīt vietējā privātā sektora attīstību, jo tas ir viens no galvenajiem ilgtspējas virzītājiem, un atbalstīt sociālo un ekonomisko pamata infrastruktūru, kas steidzami vajadzīga atbalsta saņēmējiem, kā arī centienus atrast jaunus vietējos un reģionālos partnerus tieši mikrofinansēšanas jomā; aicina EIB nodrošināt lielāku papildvērtību, labāk pamatojot līdzekļu izlietojumu;

117.  aicina EIB nodrošināt, ka notiekošie projekti tiek regulāri uzraudzīti un ka projekta darbības laikā tiek efektīvi ievēroti sākotnējie mērķi un kritēriji; uzskata, ka EIB būtu jāņem vērā iespējamās izmaiņas projektā un tā mērķos;

118.  atzinīgi vērtē 2015. gadā sagatavoto EIB otro ziņojumu par tās ārējo darbību rezultātiem, kā arī EIB izmantoto trīs pīlāru vērtēšanas sistēmu (3PA) un rezultātu noteikšanas sistēmu investīciju projektu sagaidāmo rezultātu ex ante novērtēšanai;

119.  uzskata, ka, izmantojot ieguldījumu mehānisma rezultātu un snieguma novērtēšanas sistēmu, būtu jānovērtē katra projekta ietekme uz attīstību; uzskata, ka ir svarīgi pievērsties tādiem pašiem mērķiem un stratēģijām, kas ir noteikti Savienības attīstības politikā; aicina EIB turpināt saskaņot savas darbības ar Savienības attīstības politikas mērķiem;

120.  prasa sistemātiski publiskot ĀKK ieguldījumu mehānisma aizdevumu līgumus un palielināt valdes lēmumu un vadības dokumentu pārredzamību;

121.  uzskata par labu praksi to, kā Parlaments un Revīzijas palāta, savstarpēji sadarbojoties un kopīgi veicot pārbaudes, īsteno ieguldījumu mehānisma revīziju; tomēr pauž nožēlu, ka revīzija neattiecas uz projektiem, kas īstenoti aizjūras zemēs un teritorijās, un uz tām piešķirtajiem līdzekļiem; pauž nožēlu, ka uz ieguldījumu mehānismu neattiecas Revīzijas palātas ikgadējā revīzija, kuras rezultātā tiek sniegta ticamības deklarācija, un ka tam nepiemēro Parlamenta īstenoto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

Virzība uz jaunu nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam

122.  atzīst EAF sasniegumus, vienlaikus uzskatot, ka būtu jāapsver jaunas perspektīvas, lai ņemtu vērā izmaiņas ĀKK valstu un AZT situācijā un jaunu ilgtspējīgu mērķu noteikšanā, it īpaši saikni starp mieru, humāno palīdzību, klimata pārmaiņām un ar tām saistītajām problēmām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī migrāciju;

123.  atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu Parlamentam un Padomei „Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm”, ko Komisija publicēja 2016. gada novembrī, un aicina Savienības iestādes turpināt diskusijas par Savienības un ĀKK attiecību nākotni;

124.  norāda — lai gan Komisija ir ierosinājusi būtiski vienkāršot Finanšu regulu, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, katru EAF joprojām reglamentē atsevišķa finanšu regula; uzskata, ka vienota finanšu regula padarītu mazāk sarežģītu dažādo EAF pārvaldību un īstenošanu; turklāt uzsver, ka Parlaments jau sen ir aicinājis integrēt EAF Savienības budžetā;

125.  uzskata, ka nolīgumā, kas sekos Kotonū nolīgumam, būtu jānodrošina vēl lielāka saskaņotība starp attīstības mērķiem un visām Savienības ārpolitikas jomām un tā centrā vajadzētu būt tādiem elementiem kā cīņai pret nevienlīdzību un pasākumiem ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai;

126.  sagaida, ka Parlamentu pilnībā informēs un ar to apspriedīsies attiecībā uz 11. EAF vidusposma pārskatīšanu, kurā ir paredzēts ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības programmu „Agenda 2030” un jaunu Eiropas konsensu attīstības jomā, bet kurā arī būtu pilnībā jāievēro attīstības efektivitātes principi, kurus atkārtoti apstiprināja Nairobi augstākā līmeņa sanāksmē par globālo partnerību, jo īpaši saņēmējvalstu līdzatbildība par prioritātēm;

127.  iesaka nolīgumā, kas sekos Kotonū nolīgumam, ietvert arī tādus jautājumus, kas neattiecas tikai uz ekonomiku, un veicināt efektīvu politisko dialogu; atgādina, ka politiskais dialogs ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu un efektivitāti;

128.  uzskata, ka nolīgumā, kas sekos Kotonū nolīgumam, būtu jāveicina vietējo kopienu un visas pilsoniskās sabiedrības iespēju nostiprināšana un līdzdalība, jo īpaši ieviešot vietēju partnerību nolīgumus, lai nodrošinātu projektu pienācīgu īstenošanu vietējā līmenī, it sevišķi netiešās pārvaldības kontekstā;

129.  prasa atzīt klimata pārmaiņu un to radīto problēmu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ietekmi uz visiem attīstības faktoriem; uzskata, ka nolīgumam, kas sekos Kotonū nolīgumam, vajadzētu būt vairāk vērstam uz saņēmējvalstu ilgtspējīgu attīstību un jo īpaši uz enerģētiskās neatkarības jautājumu;

130.  aicina Komisiju attīstības politikā atzīt un turpināt attīstīt salu dimensiju un izveidot īpašu instrumentu mazo salu jaunattīstības valstīm, tādējādi nodrošinot līdzekļu labāku sadali, labāku sniegumu un pielāgotu kontroli;

131.  iesaka Komisijai sniegt a priori novērtējumu un sistemātiskāk ziņot par attīstības politikas ietekmi uz vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā esošām valstīm un reģioniem, lai nodrošinātu lielāku sinerģiju starp visiem fondiem, kuri pieejami šajos reģionos;

132.  atkārtoti uzsver, ka Parlaments jau ilgstoši atbalsta EAF iekļaušanu budžetā, lai palielinātu demokrātisko kontroli un pārskatatbildību un uzlabotu šo fondu izmantošanas efektivitāti, pārredzamību un pamanāmību; uzsver arī to, ka iekļaušana budžetā samazinātu darījumu izmaksas un vienkāršotu ziņošanas un uzskaites prasības, jo šādā gadījumā pastāvētu tikai viens administratīvo noteikumu un lēmumu pieņemšanas struktūru kopums;

Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi

133.  aicina Revīzijas palātu nākamajā gada pārskatā sniegt apskatu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta ikgadējā ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu paustajiem ieteikumiem.

6.3.2017

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2016/2202(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Paul Rübig

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Revīzijas palāta kārtējo reizi nevarēja sniegt labvēlīgu budžeta izpildes apstiprinājuma deklarāciju par Eiropas Attīstības fonda 2015. gada izdevumiem; izceļ salīdzinoši augsto kļūdu īpatsvaru, proti, 5,8 %, ja izslēdz jomas ar mazāku kļūdu iespējamību, piemēram, budžeta atbalstu un maksājumus starptautiskām organizācijām; norāda, ka šis kļūdu īpatsvars ir ievērojami augstāks par Globālās Eiropas izdevumu kļūdu īpatsvaru Savienības budžetā, un prasa Komisijai to paskaidrot;

2.  principā atzinīgi vērtē konkrētus pasākumus nolūkā ātri piesaistīt jaunu finansējumu un panākt sviras efektu, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus; tomēr pauž nožēlu, ka pirms ārkārtas ES trasta fondu (ESTF) Āfrikai izveides nenotika apspriešanās ar Parlamentu, lai arī Parlamentam ir tiesības pastiprināti uzraudzīt EAF programmas, pamatojoties uz Komisijas politisko apņemšanos; norāda, ka Komisija paziņoja par apņemšanos no 11. EAF piešķirt ESTF kopumā EUR 1,5 miljardus, savukārt citi līdzekļu devēji apsolīja piešķirt EUR 81,5 miljonus; pauž nožēlu, ka līdz 2016. gada novembra vidum tā bija samaksājusi tikai EUR 47,14 miljonus; aicina īstenot efektīvākus pasākumus ar mērķi pastiprināt par ESFT projektiem pieņemto lēmumu pārredzamību un pārskatatbildību, tomēr uzsver to, ka joprojām nav pienācīga veida, kā īstenot regulāras apspriešanās ar Parlamentu, un ka nav pieņemti pasākumi šajā jautājumā; atgādina, ka fonda mērķis ir novērst destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, veicinot lielāku noturību, ekonomiskās iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un attīstību;

3.  uzsver — lai tiktu īstenota efektīva Savienības attīstības politika, lielākā nozīme ir jāpiešķir tādiem Savienības apstiprinātiem starptautiski pieņemtiem attīstības efektivitātes principiem kā kopīga atbildība, nesaistīts atbalsts, savstarpēji apstiprināti nosacījumi, pielāgošanās saņēmējvalstu prioritātēm;

4.  norāda, ka Komisijai nav pārliecības, ka tiek pienācīgi īstenots Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds, lai arī tas darbojas vairākus gadus; šajā sakarībā pauž pārsteigumu, ka Komisija ir ierosinājusi drošības pasākumiem Āfrikā novirzīt vēl vairāk attīstības finansējuma; uzsver arī, ka Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda finansēšana no EAF ir pagaidu risinājums jau 15 gadus; uzsver, ka visus šos gadus attīstības finansējums ir nodrošinājis ievērojami finansiālu ieguldījumu Āfrikas drošības politikā, savukārt Savienības drošības izdevumi attiecībā uz attīstību līdzinās nullei;

5.  norāda — lai gan Komisija ir ierosinājusi būtiski vienkāršot Finanšu regulu, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, katru EAF joprojām reglamentē to attiecīgā finanšu regula; uzskata, ka vienota finanšu regula dažādu EAF pārvaldību un īstenošanu padarītu mazāk sarežģītu; turklāt uzsver, ka Parlaments jau sen ir aicinājis EAF integrēt Savienības budžetā;

6.  atbalsta budžeta atbalsta izmantošanu, tomēr uzsver, ka ir skaidri jāuzrauga ieguldījums vēlamajos attīstības rezultātos un tā izmantošanai ir jāizvirza nosacījums, ka tiek uzlabota publisko finanšu pārvaldība, efektīvi apkarota korupcija, īstenota demokrātiskā uzraudzība un pārskatatbildība, kā arī nodrošināta pilnīga pārredzamība saņēmējvalstu nacionālajiem parlamentiem un iedzīvotājiem;

7.  aicina Komisiju attīstības jomā iekļaut uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu “vairāk par vairāk” un ņemot par piemēru Eiropas Kaimiņattiecību politiku; uzskata, ka jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības puses; uzsver, ka šāda pozitīvu nosacījumu pieeja kopā ar stingru koncentrēšanos uz lauku kopienām paredzētu maza mēroga projektu finansēšanu var sniegt reālas izmaiņas un garantēt, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota ilgtspējīgāk;

8.  sagaida, ka to pilnībā informēs un ar to apspriedīsies attiecībā uz 11. EAF vidusposma pārskatīšanu, kurā ir paredzēts ņemt vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jauno Eiropas Konsensu attīstības jomā, bet kurā arī būtu pilnībā jāievēro attīstības efektivitātes principi, kurus atkārtoti apstiprināja Nairobi augstākā līmeņa sanāksmē par globālo partnerību, jo īpaši saņēmējvalstu kopīgo atbildību par prioritātēm;

9.  kārtējo reizi aicina Komisiju līdz 2020. gadam izveidot konkrēti aizjūras zemēm un teritorijām paredzētu finansēšanas instrumentu, ņemot vērā to īpašo statusu un piederību Eiropas valstu saimei.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nirj Deva, Raymond Finch, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ádám Kósa, Paul Rübig

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

NI

Eleftherios Synadinos

PPE

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Željana Zovko, Anna Záborská

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

5

-

EFDD

Raymond Finch

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Maria Heubuch

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Jean-François Jalkh, Bogusław Liberadzki, Notis Marias, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Hannu Takkula, Indrek Tarand, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Younous Omarjee, Julia Pitera, Miroslav Poche

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Raymond Finch, Ildikó Gáll-Pelcz, Lieve Wierinck

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Hannu Takkula, Lieve Wierinck

EFDD

Ignazio Corrao

GUE/NGL

Younous Omarjee, Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Ildikó Gáll-Pelcz, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

S&D

Cătălin Sorin Ivan, Karin Kadenbach, Bogusław Liberadzki, Miroslav Poche, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

3

-

ECR

Notis Marias

EFDD

Raymond Finch

ENF

Jean-François Jalkh

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 375, 13.10.2016., 287. lpp.

(2)

OV C 375, 13.10.2016., 297. lpp.

(3)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(4)

OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(5)

OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(6)

OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(7)

OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(8)

OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(9)

OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(10)

OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(11)

OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(12)

OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(13)

OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(14)

OV C 375, 13.10.2016., 287. lpp.

(15)

OV C 375, 13.10.2016., 297. lpp.

(16)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(17)

OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(18)

OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(19)

OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(20)

OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(21)

OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(22)

OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(23)

OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(24)

OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(25)

OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(26)

OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(27)

  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(28)

  OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(29)

  Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”), OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(30)

Paziņojums CAB D(2016) Ares 06675546.

(31)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp..

(32)

Eiropas Revīzijas palātas 2015. gada pārskats.

(33)

Eiropas Revīzijas Palātas 2015. gada pārskats, 295. lpp., 2. att.: EAF resursu izlietojums 2015. gada 31. decembrī.

Juridisks paziņojums