Procedūra : 2016/2154(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0136/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0136/2017

Debates :

PV 26/04/2017 - 19
CRE 26/04/2017 - 19

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.17

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0148

ZIŅOJUMS     
PDF 621kWORD 60k
31.3.2017
PE 593.842v02-00 A8-0136/2017

par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

(2016/2154(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Benedek Jávor

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

(2016/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0272/2016)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0136/2017),

1.  sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Tiesas 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Tiesai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

(2016/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0136/2017),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā nav konstatēti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk „Tiesa”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2015. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar Tiesas administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  norāda, ka 2015. gadā Tiesai piešķirto apropriāciju kopsumma bija EUR 357 062 000 (2014. gadā — EUR 355 367 500) un izpildes līmenis bija 99 %; atzinīgi vērtē ļoti augsto izlietojuma līmeni 2015. gadā, kas bija tāds pats kā 2014. gadā;

4.  norāda, ka Tiesas aplēstie ieņēmumi 2015. finanšu gadā bija EUR 44 856 000; aicina Tiesu paskaidrot, kāpēc konstatētie prasījumi 2015. finanšu gadā bija EUR 49 510 442, kas ir par 10,4 % vairāk, nekā bija aplēsts;

5.  norāda, ka ieņēmumi no prasījumiem, kas tika pārnesti no 2014. gada uz 2015. gadu, bija EUR 84 620,37 un ka 84,28 % no tiem ir ieņēmumi no Savienības iestādēs un citās struktūrās strādājošajiem;

6.  norāda, ka Tiesas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, no tā apmēram 75 % līdzekļu tiek tērēti izdevumiem saistībā ar Tiesā strādājošajiem un atlikusī summa — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un iestādes īpašajām funkcijām; tomēr uzsver, ka uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana nebūtu jāpiemēro tikai Tiesas budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķām struktūrvienībām, nodaļām un darbinieku gada plānos; šajā sakarībā aicina Tiesu savās ikdienas darbībās plašāk ieviest uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principu;

7.  atzinīgi vērtē Tiesas produktīvo darbību tiesvedības jomā 2015. gadā, jo trijās tiesās tika iesniegtas 1711 lietas un 1755 lietas tika pabeigtas; norāda, ka tas ir Tiesas darbības vēsturē lielākais lietu skaits gadā;

8.  norāda, ka Tiesa 2015. gadā pabeidza 616 lietas, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā (2014. gadā tika pabeigtas 719 lietas), un saņēma 713 jaunas lietas (2014. gadā — 622);

9.  norāda, ka 2015. gadā Vispārējā tiesa saņēma 831 jaunu lietu un izskatīja 987 lietas, kas nozīmē vispārēju palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

10.  norāda, ka 2015. gadā Civildienesta tiesa pabeidza 152 lietas, tāpat kā 2014. gadā, un saņēma 167 jaunas lietas; uzsver, ka 2015. gadā — desmit gadus pēc tās izveides — Civildienesta tiesa beidza darboties; uzskata, ka Tiesai būtu padziļināti jāizvērtē šie desmit darbības gadi;

11.  norāda, ka 2015. gada statistikas dati par trijām tiesām apstiprina iepriekšējos gados novēroto tendenci attiecībā uz vidējo tiesvedību ilgumu, kas joprojām ir pieņemams (Tiesa: 15,3 mēneši lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu (salīdzinājumā ar 15 mēnešiem 2014. gadā), 1,9 mēneši steidzamiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu (salīdzinājumā ar 2,2 mēnešiem 2014. gadā), 17,6 mēneši tiešajām prasībām (salīdzinājumā ar 20 mēnešiem 2014. gadā) un 14 mēneši pārsūdzībām (salīdzinājumā ar 14,5 mēnešiem 2014. gadā); Vispārējā tiesa un Civildienesta tiesa: attiecīgi 20,6 mēneši (salīdzinājumā ar 23,4 mēnešiem 2014. gadā) un 12,1 mēnesis (salīdzinājumā ar 12,7 mēnešiem 2014. gadā) visu veidu lietām); uzskata, ka Tiesas 2015. gadā pieņemtie statūtu grozījumi var tikai vēl vairāk uzlabot šo racionalizāciju;

12.  atzinīgi vērtē to, ka iztiesāto lietu skaits no 2007. gada līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 57 %, kas lielā mērā skaidrojams ar tiesu un palīgdienestu darbinieku saskaņotajiem centieniem, neraugoties uz to, ka šajā laikposmā palīgdarbinieku skaits palielinājies pavisam nedaudz;

13.  norāda, ka 2015. gadā tika pieņemta Tiesas tiesu struktūras reforma, līdztekus izstrādājot jaunu Vispārējās tiesas reglamentu; atzīst, ka minētā reforma ļaus Tiesai arī turpmāk tikt galā ar lietu skaita pieaugumu, pateicoties tam, ka triju posmu procedūrā, kas pagarināta līdz 2019. gadam, tiks divkāršots Vispārējās tiesas tiesnešu skaits; ar nepacietību gaida iespēju analizēt to, kā šī reforma uzlabos Tiesas spēju izskatīt lietas pieņemamā laikposmā un ievērojot prasības par taisnīgu tiesu;

14.  uzskata, ka šī reforma ļaus Tiesai ātrāk un efektīvāk tikt galā ar savu aizvien lielāko darba slodzi un kalpot tiesvedības dalībnieku interesēm saskaņā ar efektīva un augstas kvalitātes dienesta mērķiem un ievērojot viņu tiesības uz taisnīgu tiesu pieņemamā termiņā;

15.  atzīmē Tiesas locekļu rīcības kodeksa gaidāmo pārstrādāšanu, kuras gaitā tiks precizēti ārēju darbību veikšanas nosacījumi un finanšu interešu deklarāciju publicēšana; prasa nodrošināt, lai katra tiesneša ārējās darbības būtu labāk pārredzamas; prasa, lai Tiesa savā tīmekļa vietnē un gada darbības pārskatos sniegtu informāciju par citiem tiesnešu ieņemtajiem amatiem un apmaksātajām ārējām darbībām;

16.  norāda, ka no komandējumiem paredzētajām saistībām EUR 295 500 apmērā tika izmantoti tikai EUR 41 209; norāda, ka no šā nepietiekamā ieguldījuma bija iespējams izvairīties; pieprasa, lai Tiesa uzlabotu budžeta plānošanu un pārskatatbildību saistībā ar komandējumu budžetu, un uzsver, ka ir jāievēro komandējumu izmaksu lietderības princips;

17.  uzskata, ka Tiesai būtu jādara pieejams vispārējs pārskats par to sanāksmju dalībniekiem un saturu, kurās piedalījušās ārējās personas, kas nav saistītas ar tās tiesvedības darbību;

18.  prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei to sanāksmju sarakstu, kurās piedalījušies lobisti, profesionālās apvienības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam iesniegt šo sanāksmju protokolus;

19.  ar gandarījumu norāda uz veiktajiem lietotnes e-Curia uzlabojumiem un to, ka 2015. gadā šo lietotni izmantoja visas dalībvalstis; uzskata, ka līdz ar dokumentu dematerializāciju būtu jāuzlabo datu drošība;

20.  norāda, ka saskaņā ar tās 2015. gada pārvaldības ziņojumu Tiesa cieši sadarbojas ar Revīzijas palātas darbiniekiem, kas norīkoti veikt tās darbības rezultātu pārbaudi; šajā saistībā norāda, ka Tiesa revīzijas procesa sākumā kavēja revīzijas grupas darbu; ar gandarījumu norāda, ka Tiesa ir uzlabojusi sadarbību ar revidentiem un sniegusi Revīzijas palātai papildu dokumentus; apzinās, ka apspriežu slepenības princips ir vajadzīgs, lai palīdzētu saglabāt lēmumu pieņēmēju neatkarību, veicinātu lēmumu konsekvenci un galīgumu un nepieļautu, ka lēmumu pieņēmējiem vairāk laika ir jāpavada, par saviem lēmumiem liecinot, nekā tos pieņemot; tomēr norāda, ka apspriežu slepenība kā ab ovo princips nepieļauj nekādu ārēju kontroli; tāpēc aicina Tiesu izstrādāt iekšēju kontroles/ tiesiskās aizsardzības mehānismu, lai šādos gadījumos nodrošinātu zināmu kontroles līmeni;

21.  norāda, ka Tiesa ievēro iestāžu vienošanos piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %;

22.  norāda uz aizpildīto štata vietu lielo īpatsvaru (98 %), neraugoties uz to, ka Tiesai raksturīga liela darbinieku mainība, un atbalsta tās aktīvo darbā pieņemšanas politiku; aicina Tiesu pieņemt noteikumus par t. s. virpuļdurvju efektu;

23.  atzinīgi vērtē Tiesas un Eiropas Centrālās bankas veikto darbinieku apmaiņu 2015. gadā un sagaida, ka šī sadarbība turpināsies arī nākamajos gados;

24.  atzinīgi vērtē Tiesas iniciatīvu uzlabot dzimumu līdzsvaru vadošos amatos un to, ka vidējā un augstākā līmeņa vadošo amatu ieņēmēju vidū dzimumu attiecība 2015. gadā bija 35 % : 65 %; tomēr uzskata, ka šajā jomā iestādē vēl iespējami uzlabojumi; turklāt norāda, ka Parlaments un Padome ir izvirzījuši mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu vienādu pārstāvību, ieceļot jaunos Vispārējās tiesas tiesnešus(6);

25.  uzsver, ka arī turpmāk svarīgam resursu pārvaldības elementam ir jābūt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp darbinieku valstspiederību un dalībvalstu lielumu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk;

26.  atzinīgi vērtē to, ka Tiesa ir panākusi līdzsvarotāku attiecību starp ierēdņiem, kas nāk no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms 2004. gada, un no dalībvalstīm, kuras tai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk; tomēr pauž dziļas bažas par ievērojamo ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu vidējā un augstākā līmeņa vadībā, dalībvalstīm, kas pievienojās Savienībai 2004. gadā vai vēlāk, atrodoties neizdevīgā situācijā; aicina Tiesu censties izlabot šo situāciju un ziņot Parlamentam par šajā saistībā panāktajiem uzlabojumiem;

27.  pauž nožēlu par to, ka Tiesas iekšējie trauksmes celšanas noteikumi tika pieņemti tikai 2016. gada sākumā; iesaka Tiesai izplatīt šos noteikumus sava personāla vidū, lai visi darbinieki būtu par tiem informēti; prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam sniegt sīku informāciju par trauksmes cēlēju lietām 2015. gadā, ja tādas ir bijušas, un to, kā tās tika risinātas un pabeigtas;

28.  mudina Tiesu deklarāciju par interešu konflikta neesamību vietā ieviest interešu deklarāciju iesniegšanu, jo paša veikta interešu konflikta novērtēšana pati par sevi ir interešu konflikts; uzskata, ka interešu konflikta situācijas novērtēšana ir jāveic neatkarīgai pusei; prasa Tiesai līdz 2017. gada jūnijam ziņot par ieviestajām izmaiņām un norādīt, kas pārbauda interešu konflikta situācijas; atkārtoti norāda, ka pārredzamība ir būtisks elements sabiedrības uzticības nodrošināšanai; aicina Tiesu izstrādāt skaidrus noteikumus par t. s. virpuļdurvju efektu un ieviest pasākumus un atturošas sankcijas, piemēram, pensiju samazināšanu vai aizliegumu uz vismaz trim gadiem strādāt līdzīgās struktūrās, lai novērstu „virpuļdurvju efektu”;

29.  norāda uz Tiesas sadarbību ar Komisijas un Parlamenta mutiskās tulkošanas dienestiem Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejā, jo īpaši mutiskās tulkošanas jomā; sagaida, ka šī sadarbība tiks paplašināta, aptverot arī rakstiskās tulkošanas jomu, un to atbalsta, kad vien tā iespējama un nekaitē Tiesas pienākumu izpildei;

30.  aicina Tiesu sniegt Parlamentam informāciju par rakstiskās tulkošanas izmaksām atbilstoši saskaņotajai metodikai, par ko panākta vienošanās starpiestāžu darba grupā par galvenajiem iestāžu darbības un snieguma rādītājiem;

31.  norāda, ka 2015. gadā, darba noslodzes kontroles pienākumus uzticot ārējam pakalpojumu sniedzējam un ieviešot jaunus rakstiskās tulkošanas atbalsta rīkus, Tiesas rakstiskās tulkošanas direktorāta darba noslodze palielinājās par 1,4 % un produktivitāte pieauga par 7 %;

32.  atbalsta dienesta automašīnu izmantošanas izdevumu un nosacījumu pārbaudi, ko kopīgi veica Tiesas un Revīzijas palātas iekšējie revīzijas dienesti; aicina Tiesu šīs pārbaudes sakarā apsvērt iespēju samazināt tās locekļiem un darbiniekiem pieejamo dienesta automašīnu skaitu; turklāt aicina Tiesu uzlabot kontroli, kuras mērķis ir novērst dienesta automašīnu izmantošanu privātiem mērķiem;

33.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos īstenot vērienīgus vides mērķus; mudina iestādi piemērot zaļa publiskā iepirkuma principus un prasa izstrādāt oglekļa emisiju izlīdzināšanas noteikumus un paredzēt tai pietiekamu budžetu;

34.  ņem vērā sīki izklāstīto informāciju par Tiesas ēku politiku, jo īpaši attiecībā uz pašreizējā ēku kompleksa piektās paplašināšanas būvdarbiem;

35.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības vēstures arhīvos Florencē tika atklāts Tiesas vēstures arhīvs;

36.  atzinīgi vērtē Tiesas iniciatīvu publicēt tās gada pārskatu jaunā formātā; aicina Tiesu publicēt Revīzijas palātas gada pārskatu, jo īpaši tā daļas, kas attiecas uz Tiesu;

37.  aicina Tiesu uzlabot tās komunikācijas politiku, kas vērsta uz Savienības iedzīvotājiem;

38.  uzskata, ka Tiesas sniegtā atbilde uz Parlamenta jautājumu par piemaksām (jautājums Nr. 26) ir nepilnīga; prasa Tiesai paskaidrojumu un skaidru un sīki izstrādātu atbildi.

2.2.2017

JuridiskāS komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Tiesa

(2016/2154(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Gilles Lebreton

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka apropriāciju izpildes rādītāji IV iedaļā (Tiesa) 2015. gadā joprojām bija ļoti augsti (kopumā 99,1 % un pat 99,8 % attiecībā uz apropriācijām 14. un 21. budžeta nodaļā);

2.  uzsver, ka Tiesas budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām — aptuveni 75 % līdzekļu atvēlēti ar šo iestādi saistītām personām un atlikusī daļa — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādām darbības izmaksām;

3.  ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta 2015. gada pārskatā nav formulējusi nekādus apsvērumus attiecībā uz Tiesu, kā tas bijis jau kopš 2010. gada; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta pēdējā laikā nav publicējusi nevienu īpašo ziņojumu par Tiesu;

4.  atzīmē, ka Tiesas triju tiesu statistikas dati par 2015. gadu apstiprina iepriekšējos gados novēroto tendenci attiecībā uz procedūru ilgumu, kas joprojām ir ļoti labā līmenī [Tiesa: vidēji 15,3 mēneši (salīdzinājumā ar 15 mēnešiem 2014. gadā) lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, 1,9 mēneši (salīdzinājumā ar 2,2 mēnešiem 2014. gadā) steidzamiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, 17,6 mēneši (salīdzinājumā ar 20 mēnešiem 2014. gadā) tiešajām prasībām un 14 mēneši (salīdzinājumā ar 14,5 mēnešiem 2014. gadā) pārsūdzībām; Vispārējā tiesa un Civildienesta tiesa: attiecīgi 20,6 mēneši (salīdzinājumā ar 23,4 mēnešiem 2014. gadā) un 12,1 mēnesis (salīdzinājumā ar 12,7 mēnešiem 2014. gadā) visām lietām kopā]; uzskata, ka statūtu reforma, ko Tiesa pieņēma 2015. gadā, šiem racionalizācijas centieniem var nākt tikai par labu;

5.  norāda, ka Tiesas trīs tiesas 2015. gadā kopā ir slēgušas 1755 lietas (salīdzinājumā ar 1685 lietām 2014. gadā), kas atbilst pieaugumam par 4,2 %; vienlaikus uzskata, ka iestādes gada produktivitāte ir sasniegusi līdz šim nebijušu līmeni: sākto lietu skaits ir pieaudzis no 1691 lietas 2014. gadā līdz 1711 lietām 2015. gadā, kas ir lielākais skaits visā Tiesas vēsturē(7);

6.  atzinīgi vērtē to, ka iztiesāto lietu skaits no 2007. gada līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 57 %, kas lielā mērā skaidrojams ar tiesu un palīgdienestu darbinieku koordinācijas centieniem, un tas noticis, neraugoties uz to, ka šajā laikposmā palīgdarbinieku skaits ir palielinājies ļoti maz;

7.  uzskata, ka tiesu sistēmas reforma ļaus Tiesai ātrāk un efektīvāk tikt galā ar savu aizvien lielāko darba slodzi un kalpot tiesvedības dalībnieku interesēm saskaņā ar efektīva un augstas kvalitātes dienesta mērķiem un ievērojot viņu tiesības uz taisnīgu tiesu pieņemamā termiņā;

8.  pauž gandarījumu par lietojumprogrammas e-Curia sekmīgo darbību saistībā ar tiesvedības dokumentu iesniegšanu un paziņošanu par tiem elektroniskā veidā, par ko liecina tas, ka pieaug gan šīs lietojumprogrammas piekļuves kontu skaits (2914 konti 2015. gadā salīdzinājumā ar 2230 kontiem 2014. gadā), gan to izmantojošo dalībvalstu skaits (26 valstis 2015. gadā salīdzinājumā ar 25 valstīm 2014. gadā); tādēļ mudina dalībvalstis veikt pasākumus nolūkā veicināt šīs lietojumprogrammas izmantošanu un aicina Komisiju ierosināt tam domātus instrumentus, piemēram, dalībvalstu iedzīvotāju informēšanas kampaņu organizēšanu un informatīvu materiālu izplatīšanu ar valstu tiesu iestāžu starpniecību;

9.  ar gandarījumu konstatē, ka Tiesa strādā, lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdzsvaru atbildīgu amatu līmenī (2015. gadā 53 % administratoru amata vietu un 35 % vadošo amata vietu ieņēma sievietes, kas kopumā veido apmēram 60 % no Tiesas personāla), un ka ir izveidota īpaša darba grupa, lai izpētītu šajā jomā esošos šķēršļus un iespējamos pasākumus to novēršanai; turklāt norāda, ka Eiropas Parlaments un Padome ir izvirzījuši mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu vienādu pārstāvību, ieceļot jaunos Vispārējās tiesas tiesnešus(8).

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

0

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sergio Gaetano Cofferati, Angel Dzhambazki, Evelyne Gebhardt

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Bogusław Liberadzki, Notis Marias, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Hannu Takkula, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Markus Pieper, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raymond Finch, Jens Geier, Arne Lietz, Piernicola Pedicini

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

PPE

S&D

VERTS/ALE

Martina Dlabajová, Hannu Takkula

Richard Ashworth

Piernicola Pedicini

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Markus Pieper, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Joachim Zeller

Inés Ayala Sender, Jens Geier, Karin Kadenbach, Bogusław Liberadzki, Arne Lietz, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

Benedek Jávor, Bart Staes

3

-

ECR

EFDD

ENF

Notis Marias

Raymond Finch

Jean-François Jalkh

0

0

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 69, 13.3.2015.

(2)

OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.

(3)

OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.

(4)

OV C 380, 14.10.2016., 147. lpp.

(5)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(6)

Sk. Parlamenta 2015. gada 28. oktobra normatīvās rezolūcijas pielikumu “Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgā deklarācija”. Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0377.

(7)

2015. gada ziņojums, Vadības ziņojums (Deleģētā kredītrīkotāja darbības pārskats), 6. lpp., http://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2016-06/rapport_gestion_2015_en_version_web.pdf.

(8)

Sk. 2015. gada 28. oktobra normatīvās rezolūcijas pielikumu “Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgā deklarācija” — šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0377.

Juridisks paziņojums