Procedūra : 2016/2152(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0153/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0153/2017

Debates :

PV 26/04/2017 - 19
CRE 26/04/2017 - 19

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.15

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0146

ZIŅOJUMS     
PDF 884kWORD 90k
4.4.2017
PE 593.979v01-00 A8-0153/2017

par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments

(2016/2152(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Dennis de Jong

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2015. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments

(2016/2152(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016)0475 – C8-0270/2016)(2),

–  ņemot vērā 2015. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2015. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7) un jo īpaši tā 22. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0153/2017),

A.  tā kā priekšsēdētājs 2016. gada 4. jūlijā pieņēma Parlamenta 2015. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2016. gada 24. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.  tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka, veicot 2015. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pārbaudītajos iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos un iekšējās kontroles sistēmās nav konstatējusi nopietnas nepilnības;

D.  tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments

(2016/2152(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0153/2017),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (turpmāk “Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīti 129 jautājumi un Budžeta kontroles (CONT) komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.  tā kā pārbaudei, īpaši tādai kā ikgadēja budžeta izpildes apstiprināšana, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Parlamenta politiskās vadības un administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā; tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu, tā kā budžeta izpildes pamatelementam vajadzētu būt uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principam un labai cilvēkresursu pārvaldībai,

Pārskats par Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību

1.  norāda, ka oficiālo Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldības uzraudzības sistēmu veido četri galvenie elementi:

a)  galīgo pārskatu apliecināšana, ko veic Parlamenta grāmatvedis;

b)  iekšējā revidenta gada ziņojumi un viņa atzinums par iekšējās kontroles sistēmu;

c)  visu Savienības iestāžu, tostarp Parlamenta, administratīvo un citu izdevumu novērtējums, ko veic ārējs revidents — Revīzijas palāta, kā arī

d)  CONT komitejas sagatavotā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kuras noslēgumā Parlaments pieņem lēmumu par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Parlamenta priekšsēdētājam;

2.  norāda, ka iekšējā revidenta gada pārskats ietver konstatējumus, kuru pamatā ir īpašs revīzijas darbs, tā mērķis ir uzlabot budžeta un finanšu pārvaldību, nevis sniegt visaptverošu priekšstatu par Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību; tāpat norāda arī to, ka Revīzijas palātas pārskats atspoguļo vien tādus rezultātus, kas gūti uz nelielas Parlamenta darījumu izlases (16 darījumi) pamata;

3.  apzinās, ka administratīvo izdevumu kopumā zemais kļūdu līmenis varētu pamatot to, ka Revīzijas palāta pievērš salīdzinoši nelielu uzmanību Parlamenta darījumiem;

4.  tomēr norāda, ka, pat ja kļūdu īpatsvars ir ļoti mazs, reputācijas apdraudējums ir salīdzinoši augsts, ņemot vērā to, ka šādas finanšu un budžeta kļūdas varētu negatīvi ietekmēt iestādes stāvokli;

5.  piebilst arī to, ka pēdējā laikā, ņemot vērā vispārējo nepieciešamību pēc budžeta izstrādes, kas balstīta uz darbības rezultātiem, budžeta izpildes apstiprināšanai nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpumu atklāšanu, bet arī ietvert konkrēta snieguma un rezultātu noteikšanu, un ka arī tas ir īpaši svarīgi Parlamenta gadījumā, jo rezultātu trūkums tieši ietekmē iestādes reputāciju;

6.  šajā kontekstā norāda, ka darbs, ko Parlaments veic budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, sniedz iespēju rūpīgāk izskatīt Parlamenta administrācijas pārskatus;

Parlamenta pārskati

7.  norāda, ka Parlamenta 2015. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 794 929 112 jeb 19,78 % no summas, kas daudzgadu finanšu shēmas(8) V izdevumu kategorijā paredzēta Savienības iestāžu 2015. gada administratīvajiem izdevumiem, un kopumā par 2,2 % pārsniedza 2014. gada budžetu (EUR 1 755 631 742);

8.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2015. gada 31. decembrī bija EUR 176 367 724 (2014. gadā — EUR 174 436 852), no kuriem EUR 27 988 590 bija piešķirtie ieņēmumi (2014. gadā — EUR 26 979 032);

9.  pieņem zināšanai, ka četras nodaļas veidoja 71 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”); norāda, ka tas liecina par to, ka Parlamenta izdevumi lielā mērā ir pēctecīgi un galvenokārt saistīti ar deputātu un darbinieku atalgojumu, kurš tiek pielāgots atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un citām līgumiskajām saistībām;

10.  pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2015. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī skaitļi bija šādi:

a) Pieejamās apropriācijas (EUR)

2015. gada apropriācijas

1 794 929 112

neautomātiskie pārnesumi no 2014. finanšu gada

-

automātiskie pārnesumi no 2014. finanšu gada

277 911 825

2015. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

27 988 590

piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2014. gada

106 077 150

Kopā

2 206 906 677

b) Apropriāciju izlietojums 2015. finanšu gadā (EUR)

saistība

2 176 992 756

veiktie maksājumi

1 770 807 099

uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

392 379 176

uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

-

atceltās apropriācijas

43 720 402

c) Budžeta ieņēmumi (EUR)

2015. gadā saņemts

176 367 724

d) Kopējā bilance 2015. gada 31. decembrī (EUR)

1 511 058 599

11.  norāda, ka 2015. gadā saistības tika uzņemtas par 99,1 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,9 %, kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

12.  vērš uzmanību uz to, ka atcelto apropriāciju kopsumma bija EUR 41 422 684 un lielākā daļa atcēlumu bija saistīti ar algām un izdevumiem par ēkām;

13.  norāda, ka vispārējā pārvietojuma apmērs bija EUR 71 000 000, kas atbilst 4 % no kopējām apropriācijām, kuras tika pārvietotas no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt Konrad Adenauer ēkas Luksemburgā ikgadējos nomas maksājumus; mudina Parlamenta ēku politiku noteikt pietiekami skaidri, iekļaujot to budžeta stratēģijā; uzskata, ka vispārējais pārvietojums ir ļoti liels; pauž stingru pārliecību, ka efektīvai budžeta pārvaldībai šis pārvietojums būtu jāsamazina līdz minimumam; šajā sakarībā aicina Revīzijas palātu sagatavot ziņojumu par Parlamenta ēku politiku;

Revīzijas palātas atzinumi par 2015. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

14.  norāda, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks, bet aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz septiņām skaitļos izteiktām kļūdām, DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,6 % (palielinājums salīdzinājumā ar 0,5 % 2014. gadā);

15.  pauž lielas bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka no 151 revidētā Savienības iestāžu darījuma 22 darījumos (14,6 %) bija kļūdas; tomēr norāda, ka tikai septiņos no šiem 22 darījumiem kļūdas bija izteiktas skaitļos un līdz ar to radīja finansiālas sekas, kas nozīmē, ka aplēstais kļūdu līmenis bija 0,6 %;

16.  pieņem zināšanai arī īpašos konstatējumus, kas Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā iekļauti attiecībā uz Parlamentu; norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības kontroles mehānismos, kurus piemēroja 2014. gada izdevumu apstiprināšanai un veikšanai; tas attiecās tikai uz vienu no 16 pārbaudītajiem Parlamenta darījumiem, kuri bija saistīti ar vienu vai vairākām politiskajām grupām, un šīs nepilnības 2015. gadā tika novērstas;

17.  pieņem zināšanai atbildes, kuras Parlaments pretrunu procedūrā sniedza Revīzijas palātai; aicina Revīzijas palātu regulāri informēt atbildīgo komiteju par to, kā tiek īstenots ieteikums sniegt labākus norādījumus un pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei;

Iekšējā revidenta gada pārskats

18.  norāda, ka atbildīgās komitejas 2017. gada 30. janvāra atklātajā sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar gada pārskatu un informēja, ka 2015. gadā viņš ir pieņēmis ziņojumus par šādiem tematiem:

–  saistībā ar iekšējās revīzijas ziņojumiem veicamo darbību pēcpārbaude;

–  Rīcības kodekss attiecībā uz daudzvalodību;

–  IT darbības efektivitāte un darbības rezultātu noteikšana;

–  finanšu pārvaldības sistēma;

–  parādu atgūšanas process;

–  darbības nepārtrauktības pārvaldība;

–  IT datu centra inventarizācija un ārējo ekspertu pārvaldība;

19.  pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli, ka nepieciešams:

–  sagatavot pamatotu priekšlikumu Rīcības kodeksa attiecībā uz daudzvalodību atjaunināšanai mutiskās tulkošanas dienestu vajadzībām, paredzot īpašus noteikumus ar trialogu saistītu sanāksmju plānošanai;

–  uzlabot regulējumu, ko piemēro sanāksmēm, kurās tiek nodrošināta mutiskā tulkošana, tostarp labāk saskaņot spēkā esošos noteikumu kopumus, paredzēt pasākumus, lai pieprasījumu vienmērīgāk sadalītu pa visu nedēļu, kā arī atrast un izmantot pārāk maz izmantotus laika periodus; uzsver, ka ir jāsamazina to sanāksmju skaits, kuras tiek atceltas īsi pirms plānotā datuma, jo tādējādi tiek nepareizi sadalīti ievērojami resursi;

–  izstrādāt atbilstīgus kritērijus un indikatīvas robežvērtības juridisko procedūru sākšanai un parādu dzēšanai un iesniegt tos apstiprināšanai galvenajam deleģētajam kredītrīkotājam;

–  izveidot atbilstošu vadību un politiku (tostarp institucionālas vadlīnijas un praktiskus pasākumus) darbības nepārtrauktības pārvaldībai;

20.  norāda, ka 2015. gada beigās pēc secīgām pēcpārbaudes revīzijām joprojām nav īstenoti četri pasākumi, kas ieteikti iekšējās kontroles sistēmas pārbaudē un kas saistīti ar mērenu risku, un vienam no tiem īstenošanas termiņš ir pārcelts uz 2017. gadu Parlamenta jaunās finanšu pārvaldības sistēmas dēļ; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt CONT komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm darbībām;

21.  aicina iekšējo revidentu, kad tas iepazīstina ar gada pārskatu, vairāk koncentrēties uz tiem aspektiem, kuros ir konstatēti trūkumi un/vai pārkāpumi, kā arī ieviest snieguma un rezultātu novērtēšanas procedūras; prasa, lai iekšējais revidents iesniegtu ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, izmaiņām un risinājumiem saistībā ar viņa pilnvaru laikā konstatētajām problēmām;

Saistībā ar rezolūciju par 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

22.  pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas CONT komitejai iesniegtas 2016. gada 20. oktobrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas Parlamenta rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka nekas nav darīts saistībā ar daudzām no šīm prasībām un ka tam nav norādīti iemesli vai sniegts pamatojums; uzsver, ka ir svarīgi, lai CONT komitejā būtu iespējams biežāk apspriest ar ģenerālsekretāru jautājumus, kas skar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

23.  norāda, ka datums, kad jāiesniedz projekts ziņojumam par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu, nebija saskaņots ar termiņu, kurā jāiesniedz eventuāli papildu jautājumi ģenerālsekretāram; aicina ģenerālsekretāru sniegt atbildes uz papildu jautājumiem pirms grozījumu iesniegšanas termiņa un, ja iespējams, pirms balsojuma komitejā;

Parlamenta 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

24.  pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un CONT komitejas viedokļu apmaiņu, kas notika 2017. gada 30. janvārī, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam;

25.  pauž gandarījumu par Parlamenta administrācijas apņemšanos pastāvīgi uzlabot Parlamenta dienestu darbību kopumā un darīt to efektīvi, lai gan vienlaikus uzskata, ka dažos gadījumos izmaiņu ieviešana praksē prasa pārāk ilgu laiku;

26.  norāda, ka Parlamentam, kas gadā vienam pilsonim izmaksā EUR 3,60, nav jāizvairās no salīdzinājuma ar citām parlamentārajām sistēmām, jo īpaši tādēļ, ka vienu trešdaļu no izmaksām veido pamatfaktori (daudzvalodība un atrašanās vietu skaits), kurus Parlamentam ir maz iespēju ietekmēt un kuri tieši tādā veidā neskar citus parlamentus;

27.  tomēr norāda, ka ģenerāldirektorāti dažādā mērā pievērš uzmanību uz darbības rezultātiem balstītai budžeta izstrādei, kura ir labi attīstīta, piemēram, Finanšu ģenerāldirektorātā (DG FINS), bet joprojām agrīnā stadijā citur administrācijā; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai visā administrācijā tiktu noteikti un uzraudzīti skaidri, izmērāmi mērķi;

28.  pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi attiecībā uz lietojumprogrammas ePetition pieejamību deputātiem un sabiedrībai kopumā, kā arī Juridiskā dienesta ziņojumu; aicina ģenerālsekretāru ziņot par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Juridiskā dienesta ieteikumiem;

29.  atzinīgi vērtē ilgtspējībai pievērsto administrācijas uzmanību, īpaši saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām; tomēr norāda, ka stājoties spēkā jaunajai direktīvai par publisko iepirkumu(9), ir kļuvis iespējams palielināt to kritēriju svērumu iepretim zemākās cenas kritērijam, kuri saistīti ar sociālo un vides ilgtspējību;

30.  aicina ģenerālsekretāru iesniegt rīcības plānu par to, kā piemērot ilgtspējības kritēriju Parlamenta publiskā iepirkuma procedūrās, un šajā sakarībā iekļaut novērtējumu par zaļā publiskā iepirkuma kā instrumenta izmantošanu;

31.  norāda, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās izmaksas ir EUR 114 miljoni gadā, un pieņem zināšanai A. Fox un G. Häfner 2013. gada ziņojumā iekļauto konstatējumu, ka 78 % no visiem to Parlamenta darbinieku komandējumiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, ir nepieciešami tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; atgādina, ka tiek lēsts, ka šīs izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; aicina Prezidiju pieprasīt ģenerālsekretāram nekavējoties izstrādāt ceļvedi Parlamenta pārejai uz vienu darba vietu; atkārtoti aicina Parlamentu un Padomi pievērsties nepieciešamībai sagatavot ceļvedi pārejai uz vienu darba vietu, lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās; uzskata, ka Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās un nepieciešamība pārcelt ES aģentūras, kuras patlaban atrodas AK, varētu būt lieliska iespēja vienlaikus atrisināt vairākus jautājumus; tomēr norāda uz LESD 341. pantu, kurā paredzēts, ka Savienības iestāžu atrašanās vietas nosaka, dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties, un LES un LESD pievienoto Protokolu Nr. 6, kurā noteikts, ka Parlaments atrodas Strasbūrā; atgādina, ka vienas darba vietas noteikšana prasa veikt izmaiņas Līgumā;

32.  atgādina administrācijas atbildi uz 75. jautājumu anketā par Parlamenta 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, to, ka tā ir nolēmusi pārtraukt ilgtermiņa komandējumu praksi, tādējādi radot ievērojamus ietaupījumus, bet uzskata par nozīmīgu pretrunu to, ka 13 darbinieki patlaban atrodas ilgtermiņa komandējumos; uzskata, ka darbinieka nosūtīšana ilgtermiņa komandējumā, paredzot ekspatriācijas pabalstu un dienas naudu, uz vietu, kur šī persona jau dzīvo un strādā, ir nosodāma nodokļu maksātāju naudas izlietošana un ir pretrunā Civildienesta noteikumiem; prasa paskaidrot visu ilgtermiņa komandējumu apstākļus un jo īpaši atklāt informāciju par šo ilgtermiņa komandējumu iemesliem un izmaksām;

33.  atgādina, ka visiem Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, tostarp tiem, kas strādā birojos, pienākumi ir jāveic vienīgi Savienības interešu vārdā un saskaņā ar Civildienesta noteikumu prasībām; norāda, ka Savienības ierēdņiem maksā no nodokļu maksātāju naudas, kas nav paredzēta tam, lai finansētu preses pārstāvjus vai citus darbiniekus, kuri strādā priekšsēdētāja valsts līmeņa politisko interešu veicināšanas labā; aicina Prezidiju Parlamenta noteikumos noteikt skaidras prasības;

34.  pieņem zināšanai priekšsēdētāja 2015. gada 21. oktobra lēmumu, ar kuru viņš mēģināja iecelt cilvēkus vadošos amatos Parlamentā, neievērojot procedūru un vēl jo vairāk — neuzaicinot iesniegt pieteikumus; norāda, ka šis lēmums neatbilda noteikumiem (administrācijas atbilde otrajā CONT komitejas anketā); uzstāj, ka minētais priekšsēdētāja lēmums ir oficiāli jāatceļ;

35.  norāda, ka 2015. gada 15. decembrī priekšsēdētājs deva sev tiesības piešķirt sava biroja darbiniekiem īpašu piemaksu bez apjoma ierobežojuma papildus pastāvošajai biroja piemaksai, lai gan Civildienesta noteikumos šāda īpaša piemaksa nav paredzēta; atkal uzdod jautājumu par šo tiesību likumību un īpašo piemaksu pamatotību; aicina apsvērt, vai minētais lēmums nebūtu jāatceļ;

Apmeklētāju grupu uzņemšanai paredzētā finansiālā atbalsta sistēma

36.  pieņem zināšanai, ka Prezidijs 2016. gada 24. oktobrī pieņēma pārskatītos Noteikumus, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām;

37.  atzinīgi vērtē to, ka tas ievērojami samazina maksājumus skaidrā naudā un ievieš obligātus elektroniskos pārskaitījumus, tādējādi samazinot zādzību risku un Parlamenta reputācijas apdraudējumu, vienlaikus nodrošinot ievērojamu elastīgumu; atbalsta Prezidija nodomu pēc vienu gadu ilgušas īstenošanas novērtēt pārskatīto sistēmu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Parlamenta deputātu palīgus var nominēt maksājumu saņemšanai viņu personīgajos kontos un grupas izdevumu apstiprināšanai; pauž bažas par to, ka tas uzliek reģistrētiem deputātu palīgiem nevajadzīgu juridisko un finansiālo atbildību un pakļauj viņus iespējamiem riskiem; mudina Prezidiju prioritārā kārtā pārskatīt šo jautājumu;

38.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments sniedza savam priekšsēdētājam budžeta izpildes apstiprinājumu par Parlamenta 2014. finanšu gada budžeta izpildi un pēdējā brīdī svītroja svarīgas teksta daļas, kurās tika uzdoti vēl vairāki jautājumi par priekšsēdētāja politisko darbību un rīkošanos ar finansēm Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu laikā;

Pārredzamības reģistrs un interešu konflikti

39.  atzinīgi vērtē aizvien lielāko uzmanību, ko plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība pievērš Parlamentam un tā administrācijai; tomēr norāda, ka daži žurnālisti saskaras ar grūtībām iegūt konkrētu informāciju; norāda, ka Parlamenta un tā administrācijas pārredzamībai ir būtiska nozīme iestādes leģitimitātes nodrošināšanā un ka informācijas pieejamība būtu jāuzlabo, vienlaikus vienmēr nodrošinot personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu;

40.  aicina Prezidiju publicēt Parlamenta tīmekļa vietnē attiecīgos ģenerālsekretāra iesniegtos dokumentus mašīnlasāmā formātā, tiklīdz tie kļūst pieejami, ja to atļauj šajos dokumentos ietvertās informācijas raksturs, piemēram, nav nepieciešama personas datu aizsardzība;

41.  uzsver, ka Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs ir jāpadara pārredzamāks un pieejamāks; prasa savlaicīgi publicēt iekštīklā (Intranet) Prezidija sanāksmju darba kārtības un sanāksmju protokolus publicēt daudz ātrāk; norāda, ka nav jāgaida, līdz tie ir iztulkoti visās valodās;

42.  aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu;

43.  uzskata, ka deputātiem vajadzētu būt iespējai izmantot Parlamenta tīmekļa vietni, lai maksimāli pārredzami atspoguļotu savu darbību saviem vēlētājiem, un tāpēc aicina ģenerālsekretāru izstrādāt sistēmu, kuru deputāti varētu izmantot, lai publicētu informāciju par tikšanos ar interešu pārstāvjiem, un mudina ģenerālsekretāru nekavējoties darīt to iespējamu, kā jau prasīts Parlamenta rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

44.  atkārtoti pauž Parlamenta nostāju attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, kas izklāstīta Parlamenta rezolūcijas par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu 36. līdz 39. punktā; norāda, ka tie deputāti, kuri to vēlas, jau var pieprasīt atmaksāt revīzijas izdevumus kā attaisnotās izmaksas saistībā ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Prezidiju pārbaudīt, vai ir iespējams atrast izmaksu ziņā efektīvu veidu, kā deputātu izdevumus varētu revidēt Parlamenta administrācija, lai nebūtu jāizmanto ārēji revidenti;

45.  norāda, ka deputāti ir maz informēti par iespēju atdot atpakaļ piemaksas par vispārējiem izdevumiem pārpalikumu; aicina ģenerālsekretāru prioritārā kārtā informēt par šo iespēju; mudina deputātus atmaksāt pārpalikumu pilnvaru termiņa beigās;

46.  tāpat aicina ģenerālsekretāru nodrošināt tiem deputātiem, kuri vēlas savās tīmekļa vietnēs publicēt informāciju par jebkādas Parlamenta piemaksas saņemšanu, attiecīgus datus, ko iespējams viegli apstrādāt;

47.  turklāt aicina ģenerālsekretāru līdzīgā veidā palīdzēt arī politiskajām grupām, kuras to vēlas;

48.  norāda, ka Parlamenta tīmekļa vietnē tiek publiskoti dokumenti, kas saistīti ar lēmumu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu atzīšanu, kā arī detalizēta informācija par galīgā finansējuma apmēru; aicina Parlamentu prasīt, lai Komisija iesniedz priekšlikumu pārskatīt spēkā esošo Savienības tiesību aktu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(10), ļaunprātīgas rīcības novēršanas nolūkā nosakot arī stingrākas prasības Eiropas politisko fondu izveidei;

49.  atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta īpaša veidlapa, kurā referenti var norādīt, kādi interešu pārstāvji ir ietekmējuši viņu ziņojumus (“likumdošanas pēda”);

50.  atkārtoti prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kā interešu pārstāvji un citas ārējas organizācijas izmanto Parlamenta telpas;

51.  pauž bažas par to, ka interešu konfliktu novēršanas nolūkā var nākties vēl vairāk uzlabot spēkā esošo deputātu rīcības kodeksu, īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā:

–  apmaksātas deputātu blakusnodarbošanās;

–  bijušo deputātu veikta lobēšana, kas orientēta uz ES iestādēm un ko bijušie deputāti veic laikā, kurā tiem ir tiesības saņemt pārejas pabalstu;

–  deputātu interešu deklarāciju reģistrācija;

–  padomdevējas komitejas sastāvs un kompetence;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

52.  atzinīgi vērtē rādītāju izstrādi Parlamenta komunikācijas pasākumu rezultātu mērīšanai un aicina ģenerālsekretāru 2016. gada ziņojumā par Parlamenta darbību atsevišķu nodaļu veltīt tam, cik efektīva ir šī jaunā uz darbības rezultātiem balstītā pieeja komunikācijas jomā;

53.  pauž neapmierinātību par Parlamenta pašreizējo komunikācijas stratēģiju; uzskata, ka ir nopietnas problēmas ar pašreizējās stratēģijas efektivitāti un saskaņotību un jo īpaši ar tās saņemto finansējumu, un aicina Parlamenta dienestus izstrādāt komunikācijas stratēģiju, kas efektīvi un ekonomiski kalpos iestādes interesēm;

54.  atbalsta dažādas programmas, kuru mērķis ir veicināt apmeklējumus tiem žurnālistiem un iedzīvotājiem, kas vēlas vairāk uzzināt par Parlamenta darbību;

55.  šajā sakarībā atkārto aicinājumu, kas tika pausts 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas laikā, kad tika konstatēts, ka Parlamenta tīmekļa vietne joprojām ir salīdzinoši nedraudzīga lietotājiem, grūti navigējama un tajā vēl nav iekļauti jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi, un līdz ar to ir grūti ātri atrast vajadzīgo informāciju; tad tika norādīts arī tas, ka tīmekļa vietne neveicina Parlamenta tēla uzlabošanos sabiedrības acīs, lai gan komunikācijai ar Eiropas iedzīvotājiem ir liela nozīme;

56.  aicina Komunikācijas ģenerāldirektorātu (DG COMM) ieviest efektīvāku un lietotājam draudzīgāku tīmekļa vietni, kurai būtu efektīvāks meklētājs, kura veicinātu Parlamenta atpazīstamību sabiedrībā un tiešāk reaģētu uz iedzīvotāju vajadzībām un interesēm; norāda, ka ir sasniegti tikai vidusmēra rezultāti, lai gan ir iztērēti ievērojami resursi;

57.  pauž bažas par Parlamenta komunikācijas stratēģijas efektivitāti; šajā sakarībā aicina visaptveroši novērtēt pašreizējo stratēģiju un jo īpaši aktīvāk vērsties pie tiem, kuri paši neinteresējas par Parlamenta darbību vai pat ir skeptiski noskaņoti pret to; aicina ģenerālsekretāru izstrādāt jaunu stratēģiju, kas sniegtos tālāk, lai sasniegtu arī šos iedzīvotājus, gan, uzlabojot informācijas pieejamību, gan atbilstoši reaģējot uz nepamatotiem aizspriedumiem pret Parlamentu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām un dārgām reklāmas kampaņām;

58.  uzsver, ka ir jāmodernizē Parlamenta informācijas biroju uzdevums, optimāli izmantojot jaunos komunikācijas instrumentus un veidus un savā labā izmantojot to izdevīgās ģeogrāfiskās atrašanās vietas, proti, pietuvinātību iedzīvotājiem, lai vēl vairāk pastiprinātu vietēja līmeņa pasākumus, piemēram, debates ar deputātu un pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos, tādējādi uzklausot un iesaistot cilvēkus; uzsver, ka debatēm tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu uzmanībai, ko šādi pasākumi piesaista, būtu vēl vairāk jāveicina tuvināšanās iedzīvotājiem; norāda, ka dalībvalstīs izvietoto informācijas biroju ar ēkām un darbiniekiem saistītās izmaksas ir nesamērīgi lielas salīdzinājumā ar līdzekļiem, kas tiek tērēti šo biroju galveno funkciju veikšanai; aicina ģenerālsekretāru līdz 2017. gada beigām iesniegt CONT komitejai detalizētu darbības un finanšu pārskatu par informācijas birojiem Briselē un Strasbūrā, īpašu uzmanību pievēršot to pievienotajai vērtībai;

59.  pauž bažas saistībā ar atbildēm, kas sniegtas uz rakstiski atbildamiem jautājumiem par Parlamenta informācijas birojiem atsevišķās dalībvalstīs, jo vairumā gadījumu tikai nelielu daļu no to darbības izmaksām rada šo biroju reālie mērķi un uzdevumi, savukārt lauvas tiesa līdzekļu tiek tērēta biroju īrei un darbinieku atalgojumam un ceļa izdevumiem;

60.  aicina ģenerālsekretāru uzlabot iekšējo komunikāciju starp dažādiem ģenerāldirektorātiem, lai, piemēram, informācija par jaunu, svarīgu instrumentu, tādu kā t. s. likumdošanas vilcienu saraksts, izstrādi, tiktu darīta zināma plašākai publikai gan iekšēji, gan ārēji;

LUX kino balva

61.  atzinīgi vērtē CONT komitejas un Kultūras un izglītības komitejas kopīgajā sanāksmē notikušo iepazīstināšanu ar aptauju, kura bija prasīta rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un kura veikta, lai noskaidrotu LUX kino balvas atpazīstamību un to, kā to uztver attiecīgajās dalībvalstīs (ja vispār zina par to), un par šajā aptaujā konstatēto;

62.  atgādina, ka šī aptauja galvenokārt bija saistīta ar LUX kino balvas atpazīstamību deputātu un filmu veidotāju vidū, lai gan balvas mērķis ir uzskatāmi parādīt iedzīvotājiem Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi pieņemtas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņēmību nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību;

63.  norāda, ka aptaujā piedalījās neliels dalībnieku skaits — tikai 18 % Parlamenta deputātu, t. i., 137 deputāti no visām politiskajām grupām un dalībvalstīm, un ka no šiem deputātiem vairāk nekā 90 % bija informēti par LUX kino balvu, 75 % izprata tās mērķi un vairāk nekā 80 % uztvēra šo balvu pozitīvi;

64.  nav pārliecināts par atlases metodes piemērotību, proti, to, ka deputāti lemj par nominācijām un galu galā izraugās balvas ieguvēju, un aicina Prezidiju ziņot par alternatīviem vēlamo rezultātu iegūšanas modeļiem, piemēram, atbalsta sniegšanu līdzīgai iniciatīvai, kuru virzītu pašas filmu veidotāju organizācijas;

65.  norāda, ka, lai gan skatītāju skaits gadu gaitā ir palielinājies, 43 000 skatītāju Savienībā joprojām ir ļoti mazs skaits un liek apšaubīt LUX kino balvas pamatotību;

Eiropas vēstures nams

66.  pauž nožēlu par to, ka atkārtoti ir aizkavējusies Eiropas vēstures nama atklāšana, kura sākotnēji bija plānota 2016. gada martā, tad tika atlikta uz 2016. gada septembri un novembri un tagad ir plānota 2017. gada 6. maijā;

67.  ar bažām norāda uz pašreizējām diskusijām par izstāžu raksturu; uzdod jautājumu, vai Eiropas vēstures nama izstāžu saturs nebūtu jāatstāj kompetento muzeja struktūrvienību ziņā;

68.  pauž gandarījumu, ka saskaņā ar aplēsēm Eiropas vēstures namu apmeklēs 250 000 apmeklētāji gadā; norāda, ka šīs struktūras gada darbības izmaksas iepriekš tiek lēstas EUR 13,3 miljonu apmērā; pauž bažas par salīdzinoši nelielo apmeklētāju skaitu iepretim augstajām darbības izmaksām, paturot prātā, ka 2015. gadā Parlamentā viesojās 326 080 apmeklētāji un ka darbības izmaksas bija tikai EUR 4,3 miljoni;

69.  aicina Prezidiju apsvērt iespēju pielāgot Eiropas vēstures nama pārvaldību starpiestāžu metodei, noskaidrojot tālākas sadarbības iespējas ar citām Savienības iestādēm, īpaši Komisiju un Padomi;

70.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piedalīties Eiropas vēstures nama darbības izmaksu segšanā, gadā iemaksājot EUR 800 000; tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāsedz ievērojami lielāka plānoto gada darbības izmaksu daļa;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

71.  norāda, ka 2015. gada 31. decembrī Ģenerālsekretariātā bija nodarbināts kopumā 5391 ierēdnis un pagaidu darbinieks (par 96 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī), savukārt politiskajās grupās bija nodarbināts pavisam 771 ierēdnis un pagaidu darbinieks (par 26 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī); ierēķinot līgumdarbiniekus, DG PERS bija atbildīgs par 9402 darbiniekiem (par 467 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī);

72.  pieņem zināšanai, ka 2015. gada 1. janvārī no Parlamenta štatu saraksta tika svītrotas 47 štata vietas, ņemot vērā 2014. gadā notikušo Civildienesta noteikumu un DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanu, līdz ar to kopējais vietu skaits štatu sarakstā bija 6739, no kurām 5723 bija paredzētas Ģenerālsekretariātam (84,9 %) un 1016 (15,1 %) — politiskajām grupām; 2015. gada 31. decembrī 4,9 % Ģenerālsekretariāta štata vietu bija vakantas salīdzinājumā ar 9,6 % 2014. gada beigās;

73.  atzinīgi vērtē to, ka dzimumu līdzsvars ģenerāldirektoru amatos ir uzlabojies, attiecībai mainoties no 18,2 % / 81,8 % 2014. gadā uz 33,3 % / 66,7 % 2015. gadā, bet norāda, ka dzimumu līdzsvars direktoru amatos ir pasliktinājies, attiecībai mainoties no 34 % / 66 % 2014. gadā uz 31,1 % / 68,9 % 2015. gadā; norāda, ka dzimumu līdzsvars nodaļu vadītāju amatos turpināja uzlaboties, attiecībai mainoties no 30 % / 70 % 2014. gada beigās uz 31,2 % / 68,8 % 2015. gada beigās; uzsver, ka līdz ar to vadošos amatos joprojām ir vērojama nesabalansētība un ka saistībā ar šiem amatiem joprojām milzīga nozīme ir vienlīdzīgu iespēju programmai;

74.  pauž pārsteigumu par to, ka Parlamenta Padomdevēju komiteju augsta līmeņa ierēdņu iecelšanai amatā veido tikai augstākā vadība, un aicina ģenerālsekretāru iekļaut kādas darbinieku apvienības pārstāvi;

75.  uzsver, ka svarīgam resursu pārvaldības elementam arī turpmāk vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp darbinieku skaitu ar kādu konkrētu valstspiederību un viņu piederības dalībvalsts lielumu, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, un atzinīgi vērtē to, ka Parlamentam ir izdevies panākt labāku līdzsvaru attiecībā uz ierēdņiem no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms un pēc 2004. gada; tomēr norāda, ka šīs dalībvalstis augstākās administrācijas līmenī (AD12-16) visās trīs darba vietās joprojām pārstāv tikai 3 % darbinieku, lai gan to iedzīvotāju skaita īpatsvars Savienībā ir 21 %, un ka šī situācija ir jāturpina labot;

76.  atzīst, ka atsevišķu darbību gadījumā, piemēram, ēdnīcu pārvaldībai un uzkopšanai, Parlaments ir devis priekšroku ārpakalpojumu piesaistei un ka līdz ar to dažos ģenerāldirektorātos Parlamenta telpās strādājošu ārēju darbinieku skaits var pat pārsniegt ierēdņu skaitu;

77.  tomēr norāda, ka šādi lēmumi par ārpakalpojumu piesaisti nevar pamatot visu ārējo darbinieku izmantošanu un ka, piemēram, Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā (DG ITEC) ārējo darbinieku un ierēdņu attiecība ir grūti izskaidrojama;

78.  pauž viedokli, ka ārējus darbiniekus nevajadzētu izmantot, lai kompensētu štata vietu skaita samazināšanu, par ko tika panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu un pašreizējās DFS pārskatīšanu 2014. gadā;

79.  pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildes saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanas nosacījumiem Parlamentā; uzsver, ka administrācijai ir rūpīgi un sistemātiski jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji stingri ievēro tos tiesību aktus nodarbinātības, darba drošības, sociālo tiesību u. c. jomās, kuri piemērojami visiem Parlamenta telpās strādājošiem ārējiem darbiniekiem, piemēram, ēdnīcu, uzkopšanas un uzturēšanas personālam; aicina Parlamentu ieviest pastāvīgus trauksmes un uzraudzības mehānismus, kas ļautu novērst un atklāt visus atsevišķos vai sistemātiskos nolaidības, ļaunprātīgas rīcības vai pārkāpuma gadījumus un dotu iespēju nekavējoties veikt pasākumus;

80.  norāda, ka apsardzes darbinieku internalizācija Parlamentā ir noslēgusies un ka turpinās šāda pat procedūra saistībā ar šoferu dienestu; aicina ģenerālsekretāru ziņot CONT komitejai par šajās procedūrās gūto pieredzi un visiem ietaupījumiem, ko tās ir nodrošinājušas;

81.  ar bažām norāda, ka tajās nedēļās, kad deputāti strādā citur, piemēram, vēlēšanu apgabalos vai plenārsesijā Strasbūrā, ēdnīcu darbiniekiem nemaksā par stundu skaitu, kas norādīts viņu līgumos, un ka ievērojam skaitam nākas strādāt saīsinātu darbalaiku, kas ietekmē viņu nodarbinātību un atalgojumu; aicina ģenerālsekretāru sarunās ar ēdnīcu pakalpojumu sniedzēju rast risinājumu, kas garantētu darbiniekiem vienas un tās pašas darba stundas un samaksu katru nedēļu;

82.  norāda, ka 2015. gada beigās Parlamentā strādāja 1813 reģistrēti deputātu palīgi salīdzinājumā ar 1686 šādiem palīgiem gadu iepriekš; prasa īpašu uzmanību pievērst reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu tiesībām, jo viņu līgumi ir tieši saistīti ar tā deputāta mandātu, kuram viņi palīdz, turklāt neaizmirstot, ka reģistrēti deputātu palīgi ir darbinieki ar Parlamenta darba līgumu, savukārt vietējiem palīgiem tiek piemēroti dažādi dalībvalstu tiesību akti;

83.  pauž nožēlu par to, ka ziņojums par reģistrētiem deputātu palīgiem piemērojamo noteikumu ievērošanu netika iesniegts CONT komitejai līdz 2016. gada beigām, kā bija prasīts rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un ka tas joprojām nav iesniegts;

84.  norāda, ka aizskaršanas vai trauksmes celšanas gadījumos reģistrēti deputātu palīgi ir īpaši neaizsargātā situācijā, jo viņu līgumi pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos starp deputātu un palīgu; ja šādas uzticēšanās nav, tas pats par sevi ir līguma darbības izbeigšanas iemesls; turklāt, ja deputātam ir jāatkāpjas, jo viņa reputācija ir aptraipīta noziedzīga nodarījuma vai cita likumpārkāpuma dēļ, tad parasti arī visu viņa palīgu līgumi tiks izbeigti; tāpēc prasa nekavējoties palielināt reģistrētu deputātu palīgu pārstāvību padomdevējā komitejā par aizskarošu izturēšanos, nodrošinot arī dzimumu līdzsvaru, kas jau prasīts 2013. un 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās; aicina Prezidiju paredzēt pietiekamus līdzekļus, ar kuriem segt ceļa un uzturēšanās izdevumus prasību iesniegušiem reģistrētiem deputātu palīgiem, kuriem bieži nav nepieciešamo līdzekļu, lai ierastos Briselē un izklāstītu savu lietu aizskaršanas komitejā; prasa arī apsvērt iespēju nākamajā pārskatīšanā iekļaut Civildienesta noteikumos iespējamu finansiālu kompensāciju reģistrētiem deputātu palīgiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem un atzītu viņu īpašo neaizsargātību aizskaršanas vai trauksmes celšanas gadījumos;

85.  atzinīgi vērtē administrācijas nodomu sākt reģistrētiem deputātu palīgiem komandējumos uz Strasbūru maksātās vienotas likmes dienas naudas pielāgošanas procesu, jo šīs dienas naudas ir ievērojami zemākas nekā pastāvīgajiem ierēdņiem; uzsver, ka šīs pielāgošanas pamatā vajadzētu būt pārredzamai aprēķina metodei un ka tai vajadzētu tieši sasaukties ar pastāvīgajiem ierēdņiem maksāto dienas naudu un uzturēšanās izmaksu maksimālo apjomu neseno pārskatīšanu, tos palielinot; uzsver arī to, ka nākamajās pārskatīšanās būtu jāievieš automātiska dienas naudas indeksācija;

86.  pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav reaģējis uz Parlamenta prasībām, kas izteiktas rezolūcijās par 2013. un 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, maksāt reģistrētiem deputātu palīgiem tādu pašu dienas naudu kā pārējiem darbiniekiem; vienlaikus uzsver, ka pašreizējās reģistrētu deputātu palīgu komandējumu atmaksājumu maksimālie apmēri nav tikuši koriģēti kopš 2009. gada un ka pēc tam, kad tika ieviesti jaunie maksimālie apmēri, kurus Padome apstiprināja 2016. gada 9. septembrī un kurus līdz šim no 2016. gada 10. septembra piemēro tikai ierēdņiem, neatbilstība starp reģistrētiem deputātu palīgiem un pārējiem darbiniekiem ir vēl vairāk palielinājusies līdz pat vismaz 40 %; tādēļ aicina Prezidiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šo nevienlīdzību;

87.  pauž dziļu nožēlu par to, ka reģistrēta deputāta palīga nodarbinātības periods šī deputāta nāves vai atkāpšanās gadījumā beidzas attiecīgā kalendārā mēneša beigās; uzsver, ka tas var nozīmēt, ka reģistrētam deputāta palīgam var nebūt pat vienas dienas kā uzteikuma laika, ja deputāta pilnvaru termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā; prasa atrisināt šo nepieņemamo situāciju nākamajā Civildienesta noteikumu pārskatīšanā, sasaistot uzteikuma laiku ar konkrētu laika periodu, piemēram, četrām nedēļām, nevis kalendāro mēnesi; aicina Prezidiju arī nekavējoties ieviest pagaidu pasākumus, kas nodrošinātu šai problēmai pagaidu risinājumu, pirms tiek veikta minētā juridiskā pārskatīšana;

88.  pauž bažas par dalībvalstīs it kā pastāvošo praksi nelikumīgi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ļaunprātīgas rīcības iespējas: ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas — uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; aicina Prezidiju nodrošināt, ka Civildienesta noteikumi tiek pienācīgi ievēroti, un sodīt deputātus, kuri tos pārkāpj;

89.  norāda, ka praktikantiem ir tiesības uz atlaidi EUR 0,50 % apmērā par pamatēdieniem visos pašapkalpošanās restorānos Briselē un Luksemburgā un EUR 0,80 % apmērā — Strasbūrā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā viņu vidējās samaksas apmēru un augstās cenas, kas ir spēkā pēdējos divus gadus, šīs atlaides nav pietiekamas, lai kaut minimāli ietekmētu viņu finanses; aicina ģenerālsekretāru piešķirt cenas samazinājumus, kas atbilstu viņu atalgojumam;

90.  aicina Prezidiju nodrošināt, ka tiek garantētas sociālās un pensijas tiesības reģistrētajiem deputātu palīgiem, kuri bez pārtraukuma ir strādājuši pēdējos divus Parlamenta sasaukumus; šajā sakarībā aicina administrāciju iesniegt priekšlikumu, kurā ņemts vērā lēmums rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 2014. gadā, kā arī darbā pieņemšanas procedūrā patērēto laiku, aprēķinot Civildienesta noteikumos paredzēto 10 darba gadu periodu;

91.  aicina Priekšsēdētāju konferenci no jauna apsvērt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komandējumos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti;

92.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju izskatīt un atrisināt problēmas, kuras attiecībā uz reģistrētiem deputātu palīgiem galvenokārt radušās saistībā ar pēdējo sasaukuma maiņu (piemēram, līgumu parakstīšanas aizkavēšanās, līgumu izbeigšana, agrīnas Eiropas Parlamenta vēlēšanas u. c.) un kuras var nopietni ietekmēt reģistrēto deputātu palīgu darba ņēmēju tiesību iegūšanu; aicina iesaistīt reģistrēto deputātu palīgu pārstāvjus risinājumu meklēšanā;

93.  norāda, ka 2015. gadā dienesta attiecības tika izbeigtas 154 gadījumos, no kuriem 126 bija saistīti ar aiziešanu pensijā, 13 — ar invaliditāti, 9 — ar atkāpšanos no amata un 6 bija nāves gadījumi; aicina ģenerālsekretāru stingri piemērot Civildienesta noteikumu 16. panta ceturto daļu par iespējamiem interešu konfliktiem pēc dienesta attiecību ar Parlamentu izbeigšanas, īpaši atkāpšanās gadījumos, jo ļoti uzkrītoši ir tas, ka nekad nav ziņots par nevienu iespējama interešu konflikta gadījumu;

94.  ar bažām norāda, ka nav īpašu noteikumu attiecībā uz darbiniekiem, ja dalībvalsts nolemj izstāties no Savienības; atzīstot, ka šis jautājums attiecas uz visām ES iestādēm, aicina ģenerālsekretāru iesaistīties dialogā ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem no Lielbritānijas nenākas ciest Brexit gadījumā un ka viņu tiesību aktos un līgumos noteiktās, kā arī iegūtās tiesības tiek pilnībā aizsargātas;

95.  prasa efektīvāk rīkot apmācības kursus, pielāgojot tos reģistrētu deputātu palīgu īpašajām vajadzībām; administrācijai īpaši būtu jāņem vērā Parlamenta un deputātu darba grafiks un jānosaka tam pielāgoti grafiki un konkrēti temati;

96.  norāda, ka 43 % Parlamenta darbinieku uzskata, ka tāldarbs pozitīvi ietekmētu viņu apmierinātību ar darbu; uzsver, ka Parlaments ir vienīgā iestāde, kas nav ieviesusi tāldarbu un elastīga darba laika sistēmu, kamēr lielākajā daļā pārējo iestāžu, tostarp Komisijā, abas šīs sistēmas darbojas jau daudzus gadus un ir apliecinājušas savu lietderību, nodrošinot augstāku produktivitāti un labāku dzīves kvalitāti darbiniekiem; norāda, ka Parlaments pagājušā gada oktobrī ieviesa epizodisko tāldarbu; aicina ģenerālsekretāru informēt visus ieinteresētos dienestus, tostarp deputātus un viņu palīgus, par šīs sistēmas īstenošanu; turklāt prasa pēc iespējas drīzāk iekļaut Parlamenta darba praksē elastīga darba laika sistēmu;

97.  aicina Parlamentu izdarīt izmaiņas noteikumos, kuri reglamentē deputātu un politisko grupu piedāvātās stažēšanās iespējas, lai uzlabotu stažieru un praktikantu stāvokli Parlamentā, tostarp nodrošinot pienācīgu atalgojumu, nosakot konkrētu prakses laiku un mācību līgumu;

DG FINS

Parlamenta piešķirtās līgumslēgšanas tiesības

98.  ar gandarījumu norāda, ka Parlaments savā tīmekļa vietnē katru gadu publicē pilnīgu sarakstu, kurā iekļauti visi līgumslēdzēji, kas ieguvuši līgumus ar vērtību virs EUR 15 000, un ka šajā sarakstā ir norādīts līgumslēdzēja vārds/nosaukums un adrese, līguma veids un priekšmets, tā ilgums, vērtība, izmantotā procedūra un attiecīgais ģenerāldirektorāts;

99.  norāda, ka šis saraksts pārsniedz ES Finanšu regulā noteiktās pārredzamības prasības; mudina visas Savienības iestādes sniegt pilnīgu informāciju par visiem līgumslēdzējiem un publiskā iepirkuma procedūrās piešķirtajiem līgumiem, tostarp norādot tiešas piešķiršanas vai slēgtu procedūru gadījumus;

100.  piekrīt Revīzijas palātas secinājumam, ka Savienības iestādēm ir jāizveido vienots un publisks ar to iepirkuma līgumiem saistītās informācijas repozitorijs, lai nodrošinātu to iepirkuma pasākumu patiesu pārredzamību un ex post uzraudzību;

101.  norāda, ka, neraugoties uz iepriekšējiem aicinājumiem veikt uzlabojumus, Parlamenta ceļojumu aģentūras piedāvātie pakalpojumi joprojām ir nepamierinoši, jo cenas ir salīdzinoši augstas un aģentūrai nav izdevies vienoties ar nozīmīgākajām aviosabiedrībām, tādējādi nodrošināt labākas cenas un lielāku elastību braucienu organizēšanā;

102.  aicina aģentūru aktīvi strādāt pie tā, lai varētu piedāvāt zemākas cenas neatkarīgi no tā, kura aviosabiedrība ir izraudzīta; prasa aģentūrai ieviest atgriezeniskās saites mehānismu (lietotāju apmierinātības apsekojumus), lai konstatētu jomas, kurās varētu darīt vairāk;

Brīvprātīgais pensiju fonds

103.  norāda, ka 2015. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu līdz EUR 276,8 miljoniem; norāda arī to, ka 2015. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi EUR 155,5 miljoni un EUR 432,3 miljoni;

104.  atgādina, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2015. gadā izmaksātā kopējā summa ir EUR 15,8 miljoni;

105.  norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, kā arī to, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

106.  vēlreiz aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju;

107.  atgādina iepriekšējā gada ziņojuma par budžeta izpildes apstiprināšanu (P8_TA-PROV(2016)0150) 112. punktu, kurā prasīts izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju; pauž nožēlu par to, ka šāds izvērtējums joprojām nav veikts;

108.  atgādina, ka Tiesa 2013. gadā ir atzinusi par spēkā esošu lēmumu palielināt fonda dalībnieku pensionēšanās vecumu no 60 līdz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla priekšlaicīgu izsmelšanu un saskaņotu šo vecumu ar jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu;

109.  uzskata — tā kā valstu pensiju fondiem parasti ir jāatbilst stingriem standartiem un tiem netiek pieļauts nekāds aktuārais deficīts un tā kā brīvprātīgā pensiju fonda aktuārais deficīts patlaban ir 64 % no aktuārajām saistībām, aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam visaptverošu rīcības plānu, lai novērstu fonda priekšlaicīgas izsmelšanas risku;

Citi jautājumi

110.  pauž nožēlu par to, ka, atlasot finanšu institūcijas, Parlaments domā par saviem maksājumiem un kontiem, nepievēršot uzmanību šo institūciju politikai korporatīvās sociālās atbildības jomā, un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka turpmāk Parlaments sadarbojas galvenokārt ar tādām finanšu institūcijām, kuru investīciju politikā ir ņemta vērā ilgtspējība un citi korporatīvās sociālās atbildības aspekti;

111.  uzsver, ka 2015. gadā Parlamentam bankas kontos, kuri nenesa nekādus procentu ienākumus, bija noglabāti vidēji EUR 106,25 miljoni; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot, vai ir nepieciešams tik liels likvīdu līdzekļu apmērs, un jo īpaši aicina viņu uzlabot finanšu līdzekļu pārvaldību šajā sakarā un, ja iespējams, rast veidus, kā palielināt ienākumus no šādiem depozītiem;

DG ITEC

112.  pauž gandarījumu par DG ITEC stratēģisko pamatnostādņu 2014.–2019. gadam īstenošanu; uzskata, ka tiek īstenotas daudzas izmaiņas deputātu un darbinieku elektroniskajā darba vidē, bet ir salīdzinoši maz zināms par šo izmaiņu ietekmi, tostarp jaunajām iespējām, un ar to izstrādi galvenokārt nodarbojas DG ITEC; prasa DG ITEC un DG COMM sadarboties ciešāk, lai uzlabotu iekšējo un ārējo komunikāciju par daudzajiem jauninājumiem, kuri ir vai drīz tiks ieviesti;

113.  saprot DG ITEC centienus uzlabot Parlamenta tīmekļa lapu atrodamību meklētājprogrammā Google; tomēr uzskata, ka pašai Parlamenta tīmekļa vietnes meklētājprogrammai vajadzētu nodrošināt jēgpilnus rezultātus, lai lietotāji tiešām varētu izmantot šīs vietnes portālu ātrai nokļūšanai attiecīgajās tīmekļa lapās; pauž bažas par to, ka minētā meklētājprogramma patlaban pienācīgi nedarbojas, un aicina ģenerālsekretāru rast šīs ieilgušās problēmas ātru risinājumu;

114.  ar bažām norāda, ka, lai gan DG ITEC kompetences ietvaros jaunas datortehnikas iegādei gadā tiek tērēti vairāk nekā EUR 35 miljoni, nav skaidras politikas, kas nodrošinātu vides un sociālajā ziņā ilgtspējīgu iepirkumu, un aicina ģenerālsekretāru izstrādāt rīcības plānu šajā jautājumā, lai panāktu, ka turpmāk visi uzaicinājumi uz konkursu ietver ar vidi un sociālo jomu saistītus datortehnikas atlases kritērijus;

115.  aicina DG ITEC Parlamenta tīmekļa lapas darīt pieejamas pārnēsājamajām ierīcēm, jo pašreizējās saskarnes nevar uzskatīt par savietojamām ar šādām ierīcēm, lai gan liela lapu apmeklētāju daļa izmanto iPad vai mobilo tālruni Parlamenta un specializēto komiteju vietņu apmeklēšanai; ierosina veikt pasākumus, lai jūtami un saprātīgā termiņā uzlabotu tīmekļa lapu pieejamību no pārnēsājamajām ierīcēm;

116.  uzskata, ka deputātu pilnvaru īstenošanas nolūkā ir būtiski atstāt printerus viņu birojos; norāda, ka lētas ģenēriskās kasetnes var izraisīt daļiņu emisiju bīstamā apmērā un kaitēt veselībai; tāpēc prasa DG ITEC un Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātam (DG INLO) veikt pasākumus, lai veicinātu videi saudzīgu printeru iepirkumus un nodrošinātu tikai oriģinālo kasetņu izmantošanu;

117.  pieņem zināšanai, ka Prezidijs 2015. gada 7. septembrī pieņēma informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu drošības politiku (turpmāk “IKT drošības politika”); uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, ir steidzami jāīsteno daudz pamatīgāka IKT drošības politika, kura paredzētu pilnīgi visu ar kiberdrošību saistīto risku pārvaldību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē par kiberdrošību atbildīgas amatpersonas iecelšanu Parlamentā;

118.  atkārtoti pauž rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietverto aicinājumu izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar Drošības un drošuma ģenerāldirektorātu (DG SAFE) ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ārkārtas situācijās;

119.  uzteic DG ITEC par Wi-Fi nodrošināšanu visās Parlamenta ēkās; tomēr norāda, ka Strasbūras plenārsēžu zālē Wi-Fi ne vienmēr darbojas, īpaši gadījumos, kad balsošanas un svarīgāko debašu laikā to vienlaicīgi izmanto daudzi deputāti; aicina ģenerālsekretāru veikt šajā sakarībā vajadzīgos pasākumus;

ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts

120.atzinīgi vērtē to, ka atsevišķas parlamentu sadarbības delegāciju atklātās sanāksmes jau tiek straumētas tīmeklī; aicina ģenerālsekretāru turpināt attīstīt un paplašināt gan šo pakalpojumu, gan delegāciju tīmekļa lapu saturu;

DG INLO

121.  norāda, ka patlaban tiek pārskatīta 2010. gadā pieņemtā vidēja termiņa stratēģija ēku politikas jomā; prasa pagarināt šīs stratēģijas darbības laiku, lai aptvertu ilgāku perspektīvu, un ietvert tajā pētījumu par Brexit iespējamajām sekām;

122.  atzinīgi vērtē to, ka no 2019. gada palielināsies deputātu un viņu palīgu biroju platība Strasbūrā; aicina ģenerālsekretāru, kamēr nav rasts risinājums, ar kuru Parlamentam tiktu nodrošināta viena darba vieta, garantēt minimālo skaitu kvadrātmetru uz palīgu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par darba apstākļiem, ņemot vērā, ka Parlaments šajā jautājumā ir neizsargātā situācijā, jo tas apzināti neievēro minētos noteikumus par minimālo biroja platību;

123.  pauž dziļu nožēlu par lēmumu mainīt mēbeles deputātu un viņu palīgu birojos Briselē un aicina nekavējoties pārtraukt šo procesu; norāda, ka lielākā daļa mēbeļu ir pilnībā lietojamas un labā stāvoklī, līdz ar to nav nekādas vajadzības tās mainīt; uzskata, ka vairāku deputātu viedoklis pats par sevi vien nav pietiekams pamats, lai veiktu nomaiņu, un tikpat neatbilstoši ir administrācijas izvirzītie argumenti, kas saistīti ar gaumi, modi vai novecojušu stilu; atsevišķas mēbeles būtu jāmaina vienīgi tādā gadījumā, ja to stāvoklis ir nepārprotami pasliktinājies, tās ir pamatīgi nolietotas vai rada konkrētu vai vispārīgu veselības apdraudējumu darba vietā (piemēram, varētu izstrādāt ergonomiskākus biroja krēslus); ekonomiskās krīzes laikā, kas izraisījusi pašreizējos finansiālos ierobežojumus, šāda uzmanības pievēršana ārējam izskatam var nopietni apdraudēt Parlamenta un tā deputātu uzticamību, īpaši iedzīvotāju un sabiedrības acīs;

124.  atzīst, ka saskaņā ar Prezidija 2013. un 2015. gada lēmumiem jaunajos ēdināšanas pakalpojumu līgumos nav paredzētas tiešas subsīdijas no Parlamenta budžeta; tomēr pauž bažas par to, ka atsevišķi pakalpojumi 2015. gadā tika piedāvāti par cenām, kuras pārsniedz tirgus cenas; šajā sakarībā norāda uz kafijas nodrošināšanu sanāksmēs; pieņem zināšanai, ka cenas tika pārskatītas 2016. gada augustā;

125.  pauž dziļu nožēlu par patvaļīgajiem, subjektīvajiem un nesamērīgajiem kritērijiem, kurus izmanto šoferu pieņemšanā darbā un šī dienesta internalizācijai, kura drošības apsvērumu dēļ tika sākta 2016. gadā; pauž nožēlu par to, ka šajā procedūrā netika ņemtas vērā prasmes un pieredze, ko šoferi ieguvuši ilgos darba gados tiešā kontaktā ar deputātiem, un savstarpējas uzticības pilnās attiecības, kā arī par to, ka šie šoferi palika bez darba, turklāt daudzi no viņiem jau bija vecumā, kad darbu atrast ir grūti;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts (DG INTE)

126.  pauž bažas par 2014. gada janvārī sākto problemātisko sociālo dialogu starp DG INTE un tulku pārstāvjiem, kurā līdz šim nav panākta vienošanās; aicina ģenerālsekretāru sākt mediāciju starp iesaistītajām pusēm, lai uzlabotu pušu izpratni vienai par otras nostāju un rastu visiem pieņemamus risinājumus;

127.  pauž gandarījumu par progresu, kas panākts GD INTE modernizācijas procesā, īpaši saistībā ar tulku lielāku pieejamību, nelielo to stundu skaita pieaugumu, kurās tulki sniedz mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un tulku noslodzes labāku sadalījumu; norāda, ka statistisko aprēķinu metode ir precizēta un ka visi ikgadējie atvaļinājumi un slimības atvaļinājumi tagad netiek ietverti aprēķinos par vidējo tulkošanas kabīnēs pavadīto stundu skaitu;

128.  prasa ģenerālsekretāram sniegt informāciju par pasākumiem, kas pēc rezolūcijas par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pieņemšanas jau ir veikti, lai nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un lietderību sanāksmju rīkošanā, pilnveidojot konferenču pārvaldību Parlamentā;

DG SAFE

129.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus uzlabot drošību Parlamenta telpās un ap tām; atzīst, ka drošība Parlamenta iekšienē liek meklēt smalku līdzsvaru starp drošības nodrošināšanu ar dažādu pasākumu palīdzību un tāda pārmērīgi uz drošību vērsta režīma ieviešanu, kas palēninātu Parlamenta darbu; tomēr uzstāj, ka ēku drošība būtu vēl vairāk jāpastiprina, un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka darbinieki ir atbilstoši apmācīti un spēj profesionāli veikt savus pienākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;

130.  aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka tiek aktīvi meklēta sadarbība gan ar pārējām Savienības iestādēm, gan ar Beļģijas, Francijas un Luksemburgas iestādēm;

131.  aicina DG ITEC un DG SAFE pastiprināt pret uzlaušanu vērtos pasākumus, ņemot vērā paaugstinātos kiberuzbrukumu draudus pēdējos mēnešos;

Videi draudzīgs Parlaments

132.  atgādina, ka Prezidijs vides vadības sistēmas (EMAS) projektu Parlamentā sāka īstenot 2004. gada 19. aprīlī; norāda, ka 2016. gadā Prezidijs pieņēma pārskatīto vides politiku, kurā saglabāta un no jauna apstiprināta Parlamenta apņemšanās turpināt uzlabojumus vides jomā;

133.  atzinīgi vērtē starpiestāžu palīdzības dienesta izveidi zaļā publiskā iepirkuma jautājumos, kura darbība tagad ir pilnībā jāīsteno, nosakot skaidrus mērķus šajā jomā, kā arī pastiprinot centienus iekšējās informācijas sniegšanā, veicināšanā un efektīvā pārvaldībā saistībā ar zaļo publisko iepirkumu; uzsver arī to, ka minētie noteikumi tādā pat mērā ir jāievēro arī pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgti apakšlīgumi; šajā sakarībā pauž nožēlu par Parlamentā plaši izmantotajām plastmasas pudelēm, glāzēm, trauciņiem un iepakojumiem;

134.  ņem vērā, ka Parlaments ir apņēmies līdz 2020. gadam par 30 % uz pilnslodzes ekvivalentu samazināt savas CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2006. gadu; pauž gandarījumu par to, ka laikā no 2006. līdz 2015. gadam šis rādītājs samazinājās par aptuveni 24,3 %;

135.  tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments sev noteiktu jaunus vērienīgākus kvantitatīvos mērķus un lai atbildīgajiem dienestiem šo mērķu sasniegšana būtu regulāri jāizvērtē; šajā sakarībā pieņem zināšanai Prezidija 2015. gada lēmumu pilnā apmērā kompensēt Parlamenta oglekļa emisijas, tostarp emisijas, ko rada deputātu lidojumi no viņu izcelsmes valstīm uz Parlamenta darba vietām un atpakaļ;

136.  atgādina Parlamenta saistības, kas noteiktas Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, kurā paredzēts, ka, neskarot “piemērojamos budžeta un iepirkuma noteikumus, minētās iestādes to īpašumā esošajās vai izmantotajās ēkās piemēros tās pašas prasības, kuras saskaņā ar 5. un 6. pantu” minētajā direktīvā piemēro dalībvalstu centrālo valdību ēkām, ņemot vērā šo ēku lielo atpazīstamību un centrālo lomu, kura tam būtu jāuzņemas attiecībā uz ēku energoefektivitāti; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbilstību šim paziņojumam, lai vismaz nodrošinātu savu uzticamību pašreiz notiekošajā ēku energoefektivitātes un vispārējās energoefektivitātes direktīvu pārskatīšanā;

137.  aicina Prezidiju iepazīties ar stimulu sistēmu, kas veicinātu efektīva transporta izmantošanu, pārvietojoties no mājām uz darbu;

138.  atzinīgi vērtē Parlamenta iniciatīvu saistībā ar vispatverošas politikas īstenošanu nolūkā mazināt pārtikas atkritumus; aicina Parlamentu nodrošināt, ka visi ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji visās Parlamenta telpās aktīvi cenšas novērst pārtikas atkritumu rašanos; aicina Parlamentu vairāk izmantot praksi, kas paredz nepārdotās pārtikas ziedošanu labdarībai;

139.  pieņem, ka efektīvas sanāksmju telpu rezervācijas sistēmas un telpu pārvaldības reģistra ieviešana varētu radīt vērā ņemamas iespējas saistībā ar Parlamenta izmaksām un centieniem vides jomā, un aicina ģenerālsekretāru attiecīgi turpināt šo pieeju;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

140.  norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa

2015

2014**

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Uz nākamo periodu pārnestās summas (2011)

PPE

17 440

10 198

17 101

98,06 %

8 720

19 919

7 908

17 796

89,34 %

9 960

S&D

15 256

5 748

15 379

100,81 %

5 625

15 619

4 653

14 850

95,07 %

5 422

ECR

5 959

1 614

5 065

84,99 %

2 509

5 014

1 060

4 476

105,43 %

1 598

ALDE

5 692

2 517

5 865

103,03 %

2 344

6 214

1 774

5 491

88,35 %

2 498

GUE/NGL

4 305

1 256

3 832

89,02 %

1 729

3 527

417

2 689

76,62 %

1 255

Verts/ALE

4 153

1 293

3 890

93,67 %

1 556

4 292

1 389

4 396

88,41 %

1 287

EFDD

3 843

1 643

3 629

94,45 %

1 856

3 231

1 142

2 708

88,83 %

1 615

ENF

1 587

0

827

52,09 %

760

 

 

 

 

 

NI — pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

1 627

533

1 001

61,51 %

214

1 991

441

1 281

64,32 %

533

Kopā

59 860

24 803

56 588

94,53 %

25 312

59 807

18 784

53 687

89,76 %

24 168

*  visas summas tūkstošos EUR

**  2014. gads tika sadalīts divos finanšu gados saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada maijā. Tabulā norādītie 2014. gada skaitļi ir konsolidētās summas.

141.  atgādina, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā ieteica Parlamentam pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei, un turklāt sniegt labāku ievirzi, tostarp stingrāk uzraugot, kā politiskās grupas piemēro noteikumus, kuri ieviesti izdevumu pilnvarošanai un veikšanai un iepirkuma procedūrām;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

142.  norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(11):

Partija

Saīsinājums

Pašu resursi

EP subsīdija

Ieņēmumi kopā

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi

Eiropas Tautas partija

PPE

1 926

8 053

12 241

85 %

363

Eiropas Sociālistu partija

PSE

1 246

5 828

8 024

85 %

40

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

561

2 093

2 789

85 %

90

Eiropas Zaļo partija

PVE

480

1 666

2 245

85 %

83

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

AECR

395

1 952

2 401

85 %

8

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

372

1 484

2 044

85 %

71

Eiropas Demokrātu partija

EDP/PDE

120

457

577

85 %

0

ES demokrāti

EUD

55

292

370

85 %

3

Eiropas Brīvā alianse

ALE

127

636

845

85 %

0

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

MPCE

87

461

560

85 %

4

Eiropas Brīvības alianse

AEL

94

494

588

85 %

7

Eiropas Nacionālo kustību alianse

AEMN

53

292

399

85 %

0

Kustība “Nāciju un brīvības Eiropa”

MENF

161

401

562

85%

0

Eiropas Tiešās demokrātijas alianse

ADDE

250

821

1.070

85 %

-403

Kustība par

Eiropas brīvību

un demokrātiju

MELD

91

44

226

85 %

-208

Kopā

 

6 017

24 974

34 943

85 %

59

(*)  visas summas tūkstošos EUR

 

 

143.  norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(12):

Fonds

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi*

EP subsīdija

Ieņēmumi kopā

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

949

4 725

5 674

85 %

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

847

3 848

4 695

85 %

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

183

880

1 063

85 %

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

163

914

1 077

85 %

Pārveido Eiropu

TE

EL

159

847

1 066

85 %

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

47

284

331

85 %

Maurits Coppieters centrs

CMC

ALE

57

241

298

85 %

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

AECR

323

1 100

1 423

85 %

 

 

 

 

 

 

 

Eiropas Brīvības fonds

EFF

ALE

47

268

315

85 %

Eiropas Starpvalstu sadarbības organizācija

OEIC

EUD

33

132

165

85 %

Eiropas Kristiešu politiskais fonds

CPFE

MPCE

51

267

318

85 %

Eiropas brīvības un demokrātijas fonds

FELD

MELD

50

248

298

85 %

Eiropas Tiešās demokrātijas institūts

IDDE

ADDE

144

673

817

85 %

Eiropas identitātes un tradīcijas

ITE

AEMN

32

169

201

85 %

Kopā

 

 

3 085

14 596

17 681

85 %

(*)  visas summas tūkstošos EUR

 

 

 

 

 

 

144.  ar bažām norāda, ka Eiropas Tiešās demokrātijas alianses, Kustības par Eiropas brīvību un demokrātiju, Eiropas Tiešās demokrātijas iniciatīvas un Eiropas brīvības un demokrātijas fonda darbībā tika atklāti nopietni pārkāpumi saistībā ar valstu politisko partiju tiešu vai netiešu finansēšanu un ziedojumiem;

145.  pauž bažas par Parlamenta reputācijas apdraudējumu, ko rada šādi pārkāpumi, un pauž pārliecību par nepieciešamību ātri un efektīvi rīkoties, lai turpmāk nepieļautu līdzīgus pārkāpumus un vērstos pret tiem;

146.  ir informēts gan par jaunajām regulām, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(13) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1142/2014(14), kas sāks ietekmēt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu 2018. finanšu gadā, gan par jaunizveidotās Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes svarīgo lomu, kā arī Prezidijā notiekošajām diskusijām saistībā ar ģenerālsekretāra priekšlikumiem pievērsties minētajās regulās neatrisinātajiem jautājumiem; aicina Parlamenta iekšējo revidentu pēc jaunās regulas stāšanās spēkā pēc iespējas drīzāk sagatavot jaunu revīzijas ziņojumu par Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanu;

147.  uzskata, ka ir vērts noskaidrot, vai pašreizējai iekšējo un ārējo pārbaužu sistēmai ir trūkumi, kas traucē novērst nopietnus pārkāpumus; pieņem zināšanai ārējā grāmatveža (Ernst & Young) paziņojumus attiecībā uz to, ka tā veikto revīziju mērķis ir gūt pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka iestāde ir ievērojusi noteikumus, kā arī uz to, ka izlases kārtībā tiek pārbaudīti atzinumam pievienotie apliecinošie dokumenti; tomēr norāda, ka pārbaudes neietver izmeklēšanu saistībā ar iespējami nepatiesām ziņām vai dokumentiem, un tādēļ sniedz vien ierobežotu ieskatu pārbaudītajās finanšu darbībās;

148.  norāda, ka DG FINS trūkst cilvēkresursu (proti, 2 pilnslodzes ekvivalentu), kas nodarbotos ar Eiropas politisko partiju un fondu pārskatu pārbaudi; pauž stingru pārliecību, ka, ņemot vērā lielo reputācijas apdraudējumu, šīs darbības veikšanai varētu paredzēt vairāk resursu;

149.  aicina Prezidiju, ciktāl to pieļauj konfidencialitātes princips, atvieglot piekļuvi Eiropas politisko partiju un fondu galīgajos ziņojumu pamatā esošajiem dokumentiem, jo īpaši pārskatiem un veikto revīziju ziņojumiem;

150.  prasa jaunizveidotajai iestādei pēc tās pirmā darbības gada, t. i., 2017. gada, iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt to, lai iestādes rīcībā būtu visi tās uzdevumu izpildei nepieciešamie resursi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Jean-François Jalkh, Bogusław Liberadzki, Monica Macovei, Notis Marias, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Hannu Takkula, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerben-Jan Gerbrandy, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Julia Pitera, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raymond Finch, Jens Geier, Piernicola Pedicini, Janusz Zemke

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Martina Dlabajová, Gerben-Jan Gerbrandy, Hannu Takkula

ECR

Monica Macovei

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Jens Geier, Cătălin Sorin Ivan, Karin Kadenbach, Bogusław Liberadzki, Georgi Pirinski, Derek Vaughan, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Benedek Jávor, Bart Staes

5

-

ECR

Notis Marias

EFDD

Raymond Finch, Piernicola Pedicini

ENF

Jean-François Jalkh

PPE

José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

0

0

 

 

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 69, 13.3.2015.

(2)

OV C 380, 14.10.2016., 1. lpp.

(3)

OV C 354, 27.9.2016., 1. lpp.

(4)

OV C 375, 13.10.2016., 1. lpp.

(5)

OV C 375, 13.10.2016., 10. lpp.

(6)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(7)

PE 422.541/Bur.

(8)

Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2014, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).

(11)

  Piezīmes:

  visas summas tūkstošos EUR

  Piezīme (1): ieņēmumu kopsumma ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 6. punktu.

(12)

  Piezīmes:

  visas summas tūkstošos EUR

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 1142/2014, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 28. lpp.).

Juridisks paziņojums