Procedūra : 2016/0265(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0158/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0158/2017

Debates :

PV 13/09/2017 - 17
CRE 13/09/2017 - 17

Balsojumi :

PV 14/09/2017 - 8.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0355

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 904kWORD 103k
4.4.2017
PE 597.441v02-00 A8-0158/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.—2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.—2020. gadam

(COM(2016)0557 – C8-0367/2016 – 2016/0265(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Roberto Gualtieri

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.—2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.—2020. gadam

(COM(2016)0557 – C8-0367/2016 – 2016/0265(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0557),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0367/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līgumu 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā Līgumu 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0158/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.—2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.—2020. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Uz savlaicīgiem, ticamiem, atbilstīgiem un publiski pieejamiem datiem balstīta Eiropas statistika, kas tiek darīta zināma bez liekas kavēšanās, ir ārkārtīgi būtiska, lai varētu novērtēt progresu un izvērtēt Savienības politikas un programmu lietderību, jo īpaši saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un Programmu nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām.

(1a)  Eiropas statistikai būtu jāpiemēro visaptveroša Savienības pieeja, un tās tvērumam vajadzētu būt plašākam par Komisijas politikas virzieniem un politiskajām prioritātēm, lai nodrošinātu precīzus datus, kas var palīdzēt īstenot turpmākos Savienības integrācijas procesus.

(1b)  Uzticamas un pilnīgas Eiropas statistikas pieejamība ir svarīgs sabiedriskais labums, kas sniedz priekšrocības gan lēmumu pieņēmējiem, gan pētniekiem, gan arī sabiedrībai kopumā.

(1c)  Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības ilgtspējas un leģitimitātes nodrošināšanai īpaši svarīgi ir panākt stabilu līdzsvaru starp Eiropas pusgada ekonomikas un sociālajiem mērķiem. Šā iemesla dēļ sociālajiem un nodarbinātības mērķiem Eiropas pusgadā tiek veltīta lielāka uzmanība, ņemot vērā to, ka gan valstu ziņojumos, gan valstīm adresētajos ieteikumos tiek izvērtētas sociālās un nodarbinātības problēmas un veicinātas politikas reformas, balstoties uz paraugpraksi. Tādēļ sociālās statistikas datiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme.

(2)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009(4), Eiropas Statistikas programma ir pamats salīdzinošas un kvalitatīvas Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, un tā nosaka galvenās paredzēto darbību jomas un mērķus uz laiku, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas laikposmam.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013(5) attiecas tikai uz laikposmu no 2013. līdz 2017. gadam, savukārt pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības periods sniedzas līdz 2020. gadam. Tāpēc minētā regula būtu nekavējoties jāgroza, lai pagarinātu Eiropas statistikas programmu līdz 2020. gadam un nodrošinātu statistiku jomās, kurās tās trūkst un kurās tā ir steidzami nepieciešama.

(4)  Lai uzlabotu regulējumu, Savienības politikas izstrāde un uzraudzība būtu arvien vairāk jābalsta uz ticamiem pierādījumiem ar pamatotu statistisko bāzi. Eiropas statistikai ir noteikta loma šajā ziņā un tā var sniegt lielu ieguldījumu, jo īpaši tajās politikas jomās, kur būtiska nozīme ir analītiskai vērtībai, kas pamatojas uz lielu ticamu datu apjomu, un reaģētspējai, lai politika būtu sekmīga.

(5)  Tāpēc labāka statistika ir ļoti būtiska, lai sasniegtu labākus rezultātus un sniegtu ieguldījumu vairāk Eiropas un labākas Eiropas izveidē, un būtu jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu ieguldījumus oficiālās statistikas jomā gan Eiropas, gan valstu līmenī. Tam būtu jāsniedz ievirzes prioritārajās politikas jomās un spēju veidošanai papildus pašreizējiem norādījumiem un notiekošajai prioritāšu pārskatīšanai. Konkrētāk, būtu jāveic darbības, lai steidzami novērstu to, ka trūkst statistikas datu, palielinātu savlaicīgumu un atbalstītu politiskās prioritātes un ekonomikas politikas koordināciju, izmantojot Eiropas pusgadu. Komisijai (Eurostat) vajadzētu sniegt arī jaunas iedzīvotāju skaita prognozes, jo īpaši saistībā ar migrācijas plūsmām, ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm, lai atjauninātu analīzi par iedzīvotāju novecošanas un ekonomiskās nevienlīdzības sociālajām un ekonomiskajām sekām, kā arī to ietekmi uz budžetu.

(5a)  Šie rādītāji būtu jāpublicē savlaicīgi, un, ja iespējams, 12 mēnešu laikā pēc tā laika perioda beigām, uz kuru tie attiecas. Komisijai (Eurostat) būtu publiski jāpaziņo nepamatoti ilgstošas kavēšanās, kas varētu notikt, iemesls un vajadzības gadījumā jānorāda, kuras dalībvalstis daļēji veicinājušas šo kavēšanos, kā arī pasākumi, ar kuriem Komisija novērsīs šādu kavēšanos, un to termiņi.

(6)  Augstas kvalitātes statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar daudzgadu programmu, vajadzētu dot ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un 2015. gada Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, pārraugot tās uzdevumus un mērķus. Būtu jāturpina pilnveidot eksperimentālos ekosistēmas kontus un klimata pārmaiņu statistiku, tostarp to, kas saistīta ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ekoloģiskās pēdas nospiedumiem. Eiropas Enerģētikas savienībai un ES klimata un enerģētikas politikas satvaram 2030. gadam, kura mērķis ir padarīt Savienības ekonomiku un enerģētikas sistēmu konkurētspējīgāku, efektīvāku, drošāku un ilgtspējīgāku, būs vajadzīgi jauni statistikas dati par enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, atkarību no enerģijas un energoapgādes drošību, enerģijas cenu izmaiņām attiecībā pret vidējās algas izmaiņām un par pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, kā arī par aprites ekonomiku.

(6a)  Būtu jāpanāk progress, izstrādājot konceptuālu satvaru tādu laicīgi sagatavotu statistikas datu virknēm, ar ko mēra nodokļu saistību izpildi, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

(7)  Programmas pagarināšana ir iespēja, kas būtu jāizmanto, lai veiktu pielāgojumus un atspoguļotu jaunās ievirzes, papildinātu esošos mērķus un šābrīža prioritātes un lai nodrošinātu vēsturisko datu nepārtrauktību situācijā, kad Savienība saskaras ar nozīmīgām problēmām saistībā ar ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju. Tai arī būtu jāuzlabo sadarbība starp Komisiju (Eurostat) un valstu statistikas iestādēm, un jāstiprina regulārais dialogs ar Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju, kā arī koordinācija starp Eiropas Statistikas sistēmu un Eiropas Centrālo banku sistēmu. Komisijai (Eurostat) būtu jāuzrauga tas, kā dalībvalstis ievēro Eiropas Statistikas prakses kodeksu.

(7a)  Jo īpaši svarīgi ir mērīt ārkārtēji augsta bezdarba situācijas, tostarp, ārkārtēji augsto jauniešu bezdarbu pārrobežu reģionos.

(8)  Atbilstīgam budžeta palielinājumam attiecībā uz statistiku ES līmenī vajadzētu atbalstīt šīs izmaiņas programmā un, izmantojot lielus projektus, sniegt ievērojamu pievienoto vērtību un rezultātus, uzlabojot datu kvalitāti, un radīt strukturālu sviras efektu un apjomradītus ietaupījumus, kas var uzlabot visu dalībvalstu statistikas sistēmas.

(9)  Šī regula nosaka finansējuma kopapjomu Eiropas statistikas programmas pagarināšanai, lai tā aptvertu 2018. līdz 2020. gada laikposmu. Šī ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 17. punktā minētajā nozīmē(6).

(9a)  Pagarinot Eiropas Statistikas daudzgadu programmu, īpaši būtu jāapsver sekas, ko varētu radīt kādas dalībvalsts izstāšanās no Savienības. Ir svarīgi uzlabot datu salīdzināmību ar kaimiņvalstīm, vienlaikus nodrošinot Eiropas finansējuma taisnīgu un atbilstīgu izmantošanu.

(10)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, Eiropas statistikas programmas pagarināšanu, lai tā aptvertu 2018. līdz 2020. gada laikposmu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(11)  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 projekts Eiropas Statistikas programmas pagarināšanai uz 2018. līdz 2020. gada laikposmu tika iesniegts iepriekšējai pārbaudei Eiropas Statistikas sistēmas komitejā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 234/2008/EK(7) izveidotajā Eiropas Statistikas padomdevēju komitejā un ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK izveidotajā Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejā(8),

(12)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 99/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 99/2013 groza šādi:

(1)  regulas 1. pantā pievieno šādu daļu:

“Programma ir pagarināta uz laikposmu no 2018. gada līdz 2020. gadam.”;

(1a)  regulas 6. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a  Izstrādājot 9. pantā minētās darba programmas, Komisija nodrošina, ka atbilstīgs uzsvars tiek likts uz pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt prakses kodeksa noteikumu ievērošanu.”;

(2)  regulas 7. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

“Programmas īstenošanai paredzētais Savienības finansējums 2018.—2020. gadam ir EUR 218,1 miljons, kas ietilpst 2014.—2020. gada plānošanas periodā.”;

(3)  regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, kad tiek īstenota saskaņā ar šo regulu finansēta darbība, ar preventīviem pasākumiem pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām tiek garantētas Savienības finanšu intereses, šajā nolūkā veicot konsekventas un efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.

2. Komisijai un Revīzijas palātai vai to pārstāvjiem ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, veikt revīziju visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un trešām personām, kas programmas ietvaros ir tieši vai netieši saņēmuši Savienības līdzekļus.

3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96(10) noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu par dotāciju, vai šīs regulas ietvaros tieši vai netieši finansētu līgumu.

4. Sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas noslēgti, lai īstenotu šo regulu, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

5. Ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk, vai ja ir nepieciešams piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai finansiālu atbalstu trešai personai, līgumā, dotācijas nolīgumā vai lēmumā par dotāciju paredz līgumslēdzēja vai atbalsta saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka jebkura iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptē Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF minētās pilnvaras.

6. Šā panta 4. un 5. punktu piemēro, neskarot 1., 2. un 3. punktu.”;

(3a)  regulas 15. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

“Pēc apspriešanās ar ESS komiteju un Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju Komisija līdz 2019. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma progresa ziņojumu par programmas īstenošanu. Šajā ziņojumā Komisija detalizēti izklāsta savu viedokli par Eiropas Statistikas programmas perspektīvām daudzgadu finanšu shēmas, kas sāksies 2021. gadā, ietvaros.”;

(4)  regulas 15. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Pēc apspriešanās ar ESSK un Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši tiek vērtēti prioritāšu pārskatīšanas rezultāti un statistikas produktu izmaksas, progress, kas gūts, padarot piekļuvi oficiālajiem statistikas datiem, tostarp datu sniegšanu savā tīmekļa vietnē, vienkāršāku un lietotājdraudzīgāku, kā arī progress, uzlabojot datu, jo īpaši datu par saimniecisko darbību terciārajā sektorā, par sociālās ekonomikas darbībām un par stratēģijas “Eiropa 2020” rādītājiem pieejamību.”;

(5)  Pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –  Padomes vārdā –

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 99/2013 pielikumu groza šādi:

(-1)  pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Eiropas statistikas programmas 2013.–2020. gadam statistikas infrastruktūra un mērķi”;

(-1a)  pielikuma ievadā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Savienības politikas jomu īstenošanai nepieciešama augstas kvalitātes, salīdzināma un ticama statistiskā informācija par ekonomiku, sociālo, teritoriālo un vides situāciju Savienībā un tās sastāvdaļām valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī absolūti nepieciešama Eiropai, jo tā ļauj sabiedrībai un Eiropas iedzīvotājiem saprast demokrātisko procesu, piedalīties tajā un diskutēt par Savienības tagadni un nākotni.”

(-1b)  pielikuma ievadā otro daļu aizstāj ar šādu:

“Eiropas statistikas programma nodrošina Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas tiesisko regulējumu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam.”

(-1c)  pielikuma ievadā ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar Eiropas Statistikas programmu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam (“programma”) izstrādātā, sagatavotā un izplatītā statistika veicina to Savienības politikas jomu īstenošanu, kuras atspoguļotas LESD un stratēģijā “Eiropa 2020”, un tās attiecīgajās pamatiniciatīvās, kā arī citās politikas jomās, kuras noteiktas Komisijas stratēģiskajās prioritātēs.”;

(-1d)  mērķi Nr. 1 aizstāj ar šādu:

mērķis Nr. 1: “savlaicīgi nodrošināt statistikas informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo, teritoriālo un vides jomu, un izmaksu ziņā lietderīgā veidā apmierināt dažādāko Eiropas statistikas lietotāju, tostarp citu lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un Eiropas iedzīvotāju kopumā, vajadzības, neradot lieku darba dublēšanos,”

(1)  I punktu “Statistikas rezultāti” groza šādi:

  (-a)  panta 1.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Eiropadome 2010. gada jūnijā atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, lielā mērā izveidoja Eiropas Savienības un valstu politikas stratēģisko programmu turpmākajiem gadiem. Šajā programmā noteikta virkne pamatmērķu un pamatiniciatīvu, kuru vajadzībām ESS jānodrošina statistikas rādītāji daudzās jomās (proti, inovācijas nosacījumu uzlabošana, pētniecība un izstrāde, pienācīgu darbvietu veicināšana, vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem veicināšana, Savienības mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas jomā, resursu efektivitāte, izglītības līmeņu uzlabošana, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana, profesionālās apmācības un mācību mobilitātes veicināšana visa mūža garumā, aktīvas un veselīgas vecumdienas, sociālās integrācijas veicināšana un nabadzības samazināšana, īpašu uzmanību veltot neaizsargātajām grupām. Attiecīgā gadījumā statistikas dati, kas sadalīti pa dzimumiem, ir vajadzīgi, lai izprastu parādības, kas saistītas ar diskrimināciju dzimuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot vardarbībai pret sievietēm.”

(a)  1.1.1. mērķa apraksta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nodrošināt kvalitatīvu un uzticamu statistikas informāciju, kurai jābūt savlaicīgi pieejamai Eiropas pusgadam, lai uzraudzītu, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Jauni rādītāji, ciktāl iespējams, pamatojas uz pieejamiem statistikas datiem.”

  (aa)   1.1.1. mērķa apraksta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

rādītājus par nodarbinātību, nošķirot nepilnas slodzes un pilnas slodzes darbu, terminētus darba līgumus un pastāvīgus darba līgumus, kā arī rādītājus par bezdarbu, kuros ir ņemta vērā cilvēku līdzdalība nodarbinātības veicināšanas politikas pasākumos, piemēram, apmācībā. Šiem datiem būtu jāietver arī dati par dzimumu dalījumu.”

(b)  1.2.1. mērķa apraksta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

sniedzot statistikas ieguldījumu nostiprinātam Stabilitātes un izaugsmes paktam, īpaši pievēršoties kvalitatīvas statistikas veidošanai un sniegšanai par valsts budžeta deficītu un parādu,”

  (ba)  1.2.1. mērķa aprakstā aiz otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

sniedzot statistikas ieguldījumu, lai efektīvi uzraudzītu ekonomisko nevienlīdzību, kas kavē ekonomikas izaugsmi.”

  (bb)   1.3.1. mērķa apraksta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nostiprināt rādītājus un statistikas informāciju, kas pieejami par ekonomikas globalizāciju un globālajām vērtības ķēdēm Savienības lēmumu pieņēmējiem un visai sabiedrībai. Informācijai būtu jāpalīdz labāk saprast globalizācijas ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.”

  (bc)  1.3.1. mērķa aprakstā aiz otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

analizējot pozitīvās un negatīvās sekas Eiropas tirgū, jo īpaši Savienības darba tirgū,

(c)  1.3.1. mērķa apraksta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

analizējot globālās vērtības ķēdes, iespējams, ar atbilstīgām ieguldījuma/produkcijas tabulām un ar ārējās tirdzniecības un uzņēmumu statistikas palīdzību, tostarp mikrodatu sasaisti, un integrējot šos rezultātus Savienību interesējošās starptautiskās iniciatīvās, un”

(d)  2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Uzskaites ietvari

Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojums “IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” un Stiglitz-Sen-Fitoussi ziņojuma par ekonomiskās darbības un sociālā progresa rādītājiem publicēšana deva jaunu impulsu ESS galvenā uzdevuma risināšanā, proti, kā iegūt labāku statistiku par transversālām jomām un integrētāku statistiku, lai aprakstītu sarežģītas sociālās, vides un ekonomikas parādības, kas sniedzas tālāk par tradicionālo ekonomikas rezultātu mērīšanu. ESS ietvaros darbā, kas saistīts ar IKP un ne tikai ar IKP, galvenā uzmanība tiek pievērsta trim prioritārajām jomām: statistikai par mājsaimniecību sektoru un statistikai, kas attiecas uz ienākumu sadali, patēriņu un turību, dzīves kvalitātes daudzaspektu novērtēšanai un vides ilgtspējas novērtēšanai. Papildu impulsus sniedz jaunie pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ko pieņēma 2015. gadā. Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (EKS) piedāvā integrētu un saskanīgu sistēmu visiem ekonomikas statistikas datiem, kuri jāpapildina ar citiem rādītājiem, lai politikas un lēmumu pieņemšanas vajadzībām nodrošinātu pilnīgāku informāciju. EKS 2010 pilnīgu īstenošana tiks atbalstīta ar regulāriem kvalitātes un atbilstības novērtējumiem, ņemot vērā atkāpju piemērošanas pakāpenisko atcelšanu līdz 2020. gada beigām, kuras rezultātā tiks vēl vairāk uzlabots savlaicīgums un rādītāju pieejamība.”

(da)  2.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ekonomikas krīze ir pastiprinājusi vajadzību pēc kvalitatīvu makroekonomikas rādītāju kopuma, lai labāk izprastu un analizētu ekonomikas svārstības, kā arī novērtētu ekonomiskās nevienlīdzības attīstību un to ietekmi uz sabiedrību un tādējādi veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu. Arvien vairāk globalizētā ražošana nosaka vajadzību pēc saskanīga regulējuma, kas atvieglo dažādu jomu statistikas interpretāciju un integrēšanu.”

(e)  2.1.1. mērķa aprakstu groza šādi:

  -i) otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

sagatavojot rādītājus par ienākumu, labklājības un patēriņa sadalījumu mājsaimniecībās, nacionālo kontu apkopojumu saskaņojot ar mājsaimniecību apsekojuma vai administratīvajiem datiem,”

i) ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

stiprinot saiknes ar nacionālajiem kontiem migrācijas, sociālās aizsardzības, veselības un izglītības jomās,

attīstot dzīves kvalitātes novērtēšanas sistēmu, tādējādi nacionālajos kontos pastiprinot mājsaimniecību perspektīvu,

attīstot ar “IKP un ne tikai” saistītus rādītājus, ar kuriem no nacionālo kontu perspektīvas mēra vides ilgtspējību un ārējo ietekmi,

ii) aiz piektā ievilkuma pievieno šādus jaunus ievilkumus:

detalizētāk izstrādājot aktuālus sociālos rādītājus, tostarp uzlabotas īstermiņa prognozēšanas un ātro novērtējumu metodes,

atbalstot makroekonomikas datu apmaiņas veikšanu starptautiskā mērogā, lai samazinātu slogu statistikas sagatavotājiem un uzlabotu salīdzināmu un konsekventu datu pieejamību lietotājiem,

izstrādājot un pilnveidojot apkopotos rādītājus par ieņēmumu un labklājības nevienlīdzības aspektiem,

izstrādājot konceptuālo sistēmu dzimumu nevienlīdzības mērīšanai un analīzei, pievēršot īpašu vērību darba samaksas atšķirībām,

izstrādājot savlaicīgus rādītājus par iedzīvotājiem, kuri izmanto savu sociālo tiesību pārnesamību no vienas dalībvalsts uz citu.”

(f)  2.1.2. mērķa apraksta pēdējo ievilkumu aizstāj ar šādu:

nodrošinot saskaņotas mājokļu cenu statistikas pieejamību un paplašināšanu visās dalībvalstīs.”;

(g)  2.2.1. mērķa apraksta ievilkumus aizstāj ar šādiem:

detalizētāk izstrādājot saskaņotu vides kontu sistēmu kā galveno nacionālo kontu “satelītkontus” un sniedzot informāciju par emisijām atmosfērā, enerģijas patēriņu, dabas resursu plūsmām, izejmateriālu tirdzniecību, vides nodokļiem un izdevumiem vides aizsardzībai, iespējams, aptverot arī dabai nekaitīgu izaugsmi/iepirkumu,

detalizētāk izstrādājot eksperimentālu ekosistēmas kontus,

detalizētāk izstrādājot ar klimata pārmaiņām saistītu statistiku, tostarp statistiku par pielāgošanos klimata pārmaiņām un

detalizētāk izstrādājot rādītājus, ar kuriem ir iespējams novērtēt ekoloģiskās pēdas nospiedumu.”

h)  3.1.1. mērķa aprakstu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Palielināt statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lietderīgumu. Ņemot vērā, ka ar Lisabonas līgumu tika izteikts aicinājums uzlabot regulējumu, ir nepieciešams racionalizēt tiesību aktus, kas attiecas uz uzņēmējdarbības statistikas jomas pīlāru. To darot, būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT). Nodrošināt statistiku par galvenajām jomām, kurās uzņēmumi ir interešu centrā, piemēram, uzņēmumu statistika, īstermiņa rādītāji, uzņēmumu ieguldījumi cilvēkkapitālā un kvalifikācijā, starptautiskie darījumi, globalizācija, iekšējā tirgus uzraudzība, pētniecība, izstrāde un inovācija, un tūrisms. Īpaša uzmanība būtu jāvelta datu pieejamībai rūpniecības vai pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, jo īpaši zaļās ekonomikas, digitālās ekonomikas, veselības ekonomikas, izglītības ekonomikas kā arī sadarbīgās un sociālās ekonomikas nozarē.”

ii) pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

atkārtoti izmantojot datus, kas pieejami statistikas sistēmā vai sabiedrībā, kopēju juridisko pamatu visai ar uzņēmējdarbību saistītajai statistikai un kopēju izveidoto infrastruktūru un instrumentus;”

(i)  3.2.1. mērķa aprakstu groza šādi:

  - i) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nodrošināt statistiku par sociālās politikas galvenajām jomām, kuru interešu lokā ir iedzīvotāji, piemēram, labklājība, ilgtspēja, sociālā kohēzija, nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskās problēmas (īpaši iedzīvotāju novecošana, iedzīvotāju skaita sarukums, iedzīvotāju izkliedētība un migrācija), darba tirgus, izglītība un apmācība, tostarp izglītība agrīnā bērnībā, pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un jaunu cilvēku mācību mobilitāte, kultūra, fiziska aktivitāte, dzīves kvalitāte, drošība, veselība, invaliditāte, patēriņš, brīva pārvietošanās un iekšējais tirgus, jaunu cilvēku mobilitāte, tehnoloģiskā inovācija un mūsdienīga dzīves stila izvēle. Attiecīgā gadījumā minētos statistikas datus nodrošina pa dzimumiem tajās grupās, par kurām sociālās politikas veidotājiem ir īpaša interese. Prioritātes nosaka saskaņā ar 6. pantu.”

  -ia) ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

nodrošinot ar statistiku par ienākumu nevienlīdzību, izmantojot tādus rādītājus kā Džini indekss un attīstot ienākumu sadalījuma galvenās deciles, nodrošinot salīdzināmu valsts pamatrādītāju, kā arī izmantojot datus par nevienlīdzību attiecībā uz galveno preču un pakalpojumu pieejamību,”

i) septīto ievilkumu aizstāj ar šādu:

īstenojot darbības, kas paredzētas darba programmā par migrācijas statistikas optimizēšanu, ņemot vērā jaunas problēmas, jo īpaši starptautiskās norises,”

ii) aiz septītā ievilkuma pievieno šādus jaunus ievilkumus:

sniedzot iedzīvotāju skaita prognozes un to ikgadējos atjauninājumus,

izstrādājot visaptverošus rādītājus par migrantu situāciju Savienībā,

veicinot sadarbību ar specializētām aģentūrām attiecībā uz bēgļu stāvokli,

kopīgi ar Savienības iestādēm, kas darbojas attiecīgajā jomā, izstrādājot metodoloģiju, kā gatavot pārskatu par ar dzimumu saistītu vardarbību,

izveidojot vienotu tiesisko pamatu sociālajai statistikai un kopējas infrastruktūras un instrumentu izveidei;

nodrošinot rādītājus, kas ļauj salīdzināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izmaksas starp dažādiem reģioniem, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes nozarē,

nodrošinot pēc dzimuma iedalītu statistiku par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalsta saņēmējiem sniegto piedāvājumu veidiem.”

(j)  3.3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Lauksaimniecība joprojām būs svarīga Savienības politikas joma. Kopējā lauksaimniecības politikā tika uzsvērtas vajadzības tās galveno mērķu sasniegšanai — dzīvotspējīgai pārtikas ražošanai, dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un rīcībai klimata jomā, kā arī līdzsvarotai teritoriālajai attīstībai. Uzmanība tiks veltīta vides, bioloģiskās daudzveidības/ekosistēmas, ekonomikas, cilvēku veselības un drošības, kā arī sociālajiem jautājumiem.”

(k)  3.3.1. mērķa aprakstu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Atbalstīt tādas politikas veidošanu, kura pamatojas uz faktiem, elastīgāk un vairāk izmantojot telpisko informāciju saistībā ar sociālo, teritoriālo, ekonomikas un vides statistikas informāciju par reģioniem, reģionu tipoloģijām, pilsētām un urbanizācijas līmeni.”

ii) pievieno šādus divus jaunus ievilkumus:

īstenojot statistiku par zemes izmantošanu un zemes pārklājumu (LUCAS),

saskaņojot statistikas datus par reģioniem, reģionu tipoloģijām, pilsētām un urbanizācijas līmeni.”

(l)  3.3.3. mērķa aprakstu groza šādi:

i) iekļauj šādu otro daļu:

“Atbilstīgi Komisijas prioritātei “Eiropas Enerģētikas savienība” īpaša uzmanība tiks pievērsta statistikai, kas attiecas uz enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, atkarību no enerģijas, enerģētisko nabadzību, energoapgādes drošību, aprites ekonomiku un bioekonomiku. Turklāt enerģētikas statistikai būs jāatbalsta 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvars, kura mērķis ir padarīt Savienības ekonomikas un enerģētikas sistēmu konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku.”

ii) pievieno šādu jaunu ievilkumu:

atkarību no enerģijas un energoapgādes drošību.”

  (la)  aiz 3.3.4. mērķa pievieno šādu mērķi:

„3.3.4.a mērķis

Nodrošināt, ka Eiropas iedzīvotāji var viegli uz bez šķēršļiem piekļūt Eiropas statistikai, lai viņi varētu šādus datus izmantot izglītībā un lēmumu pieņemšanā. Šis mērķis tiks īstenots, uzlabojot Eiropas statistikas draudzīgumu lietotājiem un veicinot datu pieejamību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš statistikas datu, tostarp diagrammu un karšu, vieglai iegūstamībai un apmaiņai ar tām, lai tos varētu praktiski izmantot. Būtu jānodrošina, ka lielāks skaits iedzīvotāju var izmantot Eiropas statistiku, lai efektīvi veicinātu statistikas informācijas izplatīšanu Eiropas sabiedrībā.”;

(2)  II punktu “Eiropas statistikas sagatavošanas metodes” groza šādi:

(a)  pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“ESS patlaban saskaras ar vairākiem izaicinājumiem — no Eiropas statistikas tiek sagaidīts arvien vairāk tās tvēruma, kvalitātes un salīdzināmības ziņā; līdz ar globalizāciju ir radusies kompleksa situācija, kuru oficiālajai statistikai ir jāspēj raksturot un kura ir saistīta ar metodoloģiskām problēmām; nepārtraukti pieaugošā datu pieejamība no privātiem un publiskiem datu sniedzējiem rada milzīgu potenciālu oficiālās statistikas savlaicīguma un atbilstīguma uzlabošanai, kā arī atbildes sniegšanas sloga samazināšanai. Lai risinātu šos jautājumus, Eiropas Statistikas sistēma, pamatojoties uz holistisku pieeju, pakāpeniski īstenos stratēģiskos mērķus 2020. gadam, lai sasniegtu kvalitātes un efektivitātes pieaugumu:

–  aktīvi iesaistīties regulārā dialogā ar lietotājiem, lai dziļāk izprastu to vajadzības, atzīstot, ka dažādām lietotāju grupām ir dažādas vajadzības, kurām jārod pareizā pieeja,

–  sniegt augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus un piemērot uz kvalitāti vērstu pieeju ESS vadībai, organizācijai un pārvaldībai,

–  statistikas produktu un pakalpojumu pamatā izmantot gan tradicionālos apsekojumus, gan jaunākus avotus, tostarp administratīvos datus, ģeotelpiskos datus un, ja iespējams, lielos datus. Iegūt piekļuvi jauniem datu avotiem un izstrādāt metodes un rast piemērotas tehnoloģijas, lai varētu izmantot jaunus datu avotus Eiropas statistikas uzticamai sagatavošanai,

–  uzlabot statistikas sagatavošanas efektivitāti, vēl vairāk pastiprinot apmaiņu ar zināšanām, pieredzi un metodēm, kā arī attiecīgā gadījumā — instrumentu, datu, pakalpojumu un resursu kopīgu lietošanu. Kopīgais atsauces satvars būs uzņēmuma arhitektūra, un sadarbības pamatā būs saskaņoti standarti un tehnoloģiju un statistikas infrastruktūras kopīgi elementi,

–  īstenot Eiropas statistikas izplatīšanas stratēģiju, kas ir pietiekami elastīga, lai pielāgotos jaunām tehnoloģijām, palīdzētu orientēties datu revolūcijas pasaulē un kalpotu par uzticamu demokrātijas pīlāru.”

(b)  1.1. mērķa apraksta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

ieviešot jaunu integrētu, efektīvu un mērķim atbilstošu kvalitātes nodrošināšanas mehānismu, balstoties uz prakses kodeksu un ESS kvalitātes nodrošināšanas regulējumu,

novērtējot atbilstību prakses kodeksam,”

(c)  3.1. mērķa apraksta piekto ievilkumu aizstāj ar šādu:

izmantojot Eiropas pieeju statistikai, lai īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos strauji reaģētu uz politikas vajadzībām. Tas ietver metodoloģijas izstrādi ar dzimumu saistītas vardarbības jomā veicamam apsekojumam, kas sākotnēji būtu vienreizējs pasākums, ar mērķi veidot ES sociālā apsekojuma ietvaros iegūtu dažādu atbilstīgu datu krājumu nepārtrauktu rindu, pamatojoties uz Eiropas pieeju statistikai,”

(d)  4.1. mērķa aprakstā pievieno šādu jaunu ievilkumu:

apzinot pašreizējās un nākotnes datu prasības, lai nodrošinātu daudzfunkcionālus un galalietotājam pielāgotus produktus, pakalpojumus un datu krātuves,”;

(e)  5.1. mērķa aprakstā aiz trešā ievilkuma iekļauj šādu jaunu ievilkumu:

analizējot nepieciešamību pēc jaunām prasmēm saistībā ar datu zinātni un to integrēšanu apmācību programmās,”;

(3)  III punktu “Partnerība” groza šādi:

(a)  1.4. mērķa aprakstā aiz ceturtā ievilkuma iekļauj trīs šādus ievilkumus:

palielinot Savienības pilsoņu izpratni par oficiālās statistikas nozīmi un informējot par to visas ieinteresētās aprindas Eiropas statistikas dienā, ko atzīmē katru gadu 20. oktobrī,

izplatot atbilstīgus statistikas datus, lai atbalstītu Eiropas kaimiņattiecību politiku un attiecīgos asociācijas nolīgumus,

popularizējot Eiropas vērtības un tādas iniciatīvas kā Eiropas Statistikas prakses kodeksu, ESS kvalitātes nodrošināšanas regulējumu, pieeju standartizāciju un saskaņošanu attiecībā uz trešām valstīm un reģioniem.”.

(1)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2)

  OV C […], […], […]. lpp.

(3)

  OV C […], […], […]. lpp.

(4)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(5)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(6)

  2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Lēmums Nr. 234/2008/EK, ar ko izveido Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un atceļ Padomes Lēmumu 91/116/EEK (OV L 73, 15.3.2008., 13. lpp.).

(8)

  Padomes 2006. gada 13. novembra Lēmums 2006/856/EK, ar ko izveido Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (OV L 332, 30.11.2006., 21. lpp.).

(9)

  OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

(10)

  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (24.3.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.–2020. gadam

COM(2016)0557 – C6-0367/2016 – 2016/0265(COD).

Atzinuma sagatavotāja: Maria Arena

ĪSS PAMATOJUMS

Vajadzība pēc politiskas reakcijas uz dziļo ekonomikas krīzi un tās sociālajām sekām ir palielinājusi pieprasījumu pēc labākas ekonomikas un sociālās politikas, kas pamatota ar uzticamiem un salīdzināmiem datiem. Uz datiem balstītiem lēmumiem ir īpaši svarīga nozīme ES politikas veiktspējas pārvaldībā. Padome vairākkārt — un pēdējo reizi ECOFIN Padomes 2015. gada 8. decembra secinājumos — ir uzsvērusi, cik būtiska nozīme politikas veidošanā ir oficiālajai statistikai.

Tādēļ Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir paplašināt šīs Regulas Nr. 99/2013 darbības jomu 2018.—2020. gada laikposmā, un sniegt finansiālu atbalstu, kas Eiropas Statistikas sistēmai (ESS) ir vajadzīgs, lai spētu:

 sniegt augstas kvalitātes statistikas informāciju un novērst to, ka trūkst statistikas datu, kas būtu jārisina vissteidzamāk, koncentrējoties uz vairākām prioritārajām jomām, kas atspoguļo Komisijas 10 politiskās prioritātes Komisijas programmā “Nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām” un citās Savienības politikas jomās, piemēram, saistībā ar Eiropas pusgadu, stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un Eiropas Enerģētikas savienību;

 veidot pastāvīgas spējas, kas nepieciešamas, lai ātrāk reaģētu uz jaunām vajadzībām un pielāgotu statistikas infrastruktūru jaunu datu avotu izmantošanai; un

 nostiprināt partnerību ESS un ārpus tās, lai vēl vairāk uzlabotu produktivitāti un nodrošinātu tās vadošo nozīmi oficiālajā statistikā visā pasaulē.

Atzinuma sagatavotāja pauž atzinību par Komisijas priekšlikumu. Viņa ierosina precizēt un uzlabot sociālos rādītājus, ko sniedz ESS, un stiprināt sinerģijas. Viņa uzsver, ka ir jo īpaši svarīgi, sagatavojot un izplatot sociālos rādītājus, uzraudzīt sasniegumus stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā. Viņa arī atgādina, ka ir svarīgi izstrādāt ne vien IKP rādītājus, bet arī tādus tālejošākus radītājus kā statistikas datus par nabadzību, sociālās atstumtības risku un par darba kvalitāti, kā arī ar dzimumu saistītu statistiku, īpašu uzmanību pievēršot dzimuma vardarbībai. Ilgtermiņā atzinuma sagatavotāja ierosina sociālās statistikas modernizēšanu, īstenojot vienotu juridisko pamatu un izmantojot kopīgu infrastruktūru un kopīgus instrumentus.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.     1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Statistikas dati un rādītāji ir atbildīgas un uz pierādījumiem balstītas politikas pamats. Lai izveidotu, analizētu un pielāgotu tādu Savienības, valsts un reģionālā mēroga politiku, kurā tiktu risinātas iedzīvotāju vajadzības, ir būtiski svarīgi izmantot savlaicīgu, salīdzināmu un precīzu informāciju par faktisko situāciju, lai atbilstoši uz to reaģētu, un tas ir viens no politikas veidotāju galvenajiem pienākumiem.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības ilgtspējas un leģitimitātes nodrošināšanai īpaši svarīgi ir panākt stabilu līdzsvaru starp Eiropas pusgada ekonomikas un sociālajiem mērķiem. Šī iemesla dēļ sociālajiem un nodarbinātības mērķiem Eiropas pusgadā tiek veltīta lielāka uzmanība, ņemot vērā to, ka gan valstu ziņojumos, gan valstīm adresētajos ieteikumos tiek izvērtētas sociālās un nodarbinātības problēmas un veicinātas politikas reformas, balstoties uz paraugpraksi. Tādēļ sociālās statistikas datiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tāpēc labāka statistika ir ļoti būtiska, lai sasniegtu labākus rezultātus un sniegtu ieguldījumu labākas Eiropas izveidē, un būtu jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu ieguldījumus oficiālās statistikas jomā gan Eiropas, gan valstu līmenī. Tam būtu jāsniedz ievirzes prioritārajās politikas jomās un spēju veidošanai papildus pašreizējiem norādījumiem un notiekošajai prioritāšu pārskatīšanai. Konkrētāk, būtu jāveic darbības, lai steidzami novērstu to, ka trūkst statistikas datu, palielinātu savlaicīgumu un atbalstītu politiskās prioritātes un ekonomikas politikas koordināciju, izmantojot Eiropas pusgadu. Komisijai (Eurostat) vajadzētu sniegt arī jaunas iedzīvotāju skaita prognozes ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm, lai atjauninātu analīzi par iedzīvotāju novecošanas ekonomiskajām sekām un ietekmi uz budžetu.

(5)  Tāpēc labāka statistika ir ļoti būtiska, lai sasniegtu labākus rezultātus un sniegtu ieguldījumu labākas Eiropas izveidē, un būtu jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu ieguldījumus oficiālās statistikas jomā gan Eiropas, gan valstu līmenī. Tam būtu jāsniedz ievirzes prioritārajās politikas jomās un spēju veidošanai papildus pašreizējiem norādījumiem un notiekošajai prioritāšu pārskatīšanai. Konkrētāk, būtu jāveic darbības, lai steidzami novērstu to, ka trūkst statistikas datu, palielinātu savlaicīgumu un atbalstītu politiskās prioritātes un ekonomikas politikas koordināciju, izmantojot Eiropas pusgadu. Ziņošana būtu jāveido, pamatojoties uz tādu neiekļauto personu jomu un apmēru, kuras parasti ir „neievērotas” un ko statistikas dati neaptver, piemēram, bezpajumtnieki. Komisijai (Eurostat) vajadzētu sniegt arī jaunas iedzīvotāju skaita prognozes ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm, lai atjauninātu analīzi par iedzīvotāju novecošanas ekonomiskajām sekām un ietekmi uz budžetu, un piedāvāt uzticamu redzējumu attiecībā uz apdzīvotības sarukšanu un iedzīvotāju izkliedētību, kas skar daudzus Eiropas reģionus, kā arī papildu izmaksām, kas jāsedz, lai sniegtu publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Jo īpaši svarīgi ir mērīt ārkārtēji augsta bezdarba jomas, piemēram, ārkārtēji augsto jauniešu bezdarbu pārrobežu reģionos;

Grozījums Nr.     5

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – ievaddaļa – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(1a)  ievaddaļas pirmo daļu groza šādi:

“Savienības politikas jomu īstenošanai nepieciešama augstas kvalitātes, salīdzināma un ticama statistiskā informācija par ekonomiku, sociālo un vides situāciju Savienībā un tās sastāvdaļām valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī absolūti nepieciešama Eiropai, jo tā ļauj sabiedrībai un Eiropas iedzīvotājiem saprast demokrātisko procesu, piedalīties tajā un diskutēt par Savienības tagadni un nākotni.”

“Savienības politikas jomu īstenošanai nepieciešama augstas kvalitātes, salīdzināma un ticama statistiskā informācija par ekonomiku, sociālo, teritoriālo un vides situāciju Savienībā un tās sastāvdaļām valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī absolūti nepieciešama Eiropai, jo tā ļauj sabiedrībai un Eiropas iedzīvotājiem saprast demokrātisko procesu, piedalīties tajā un diskutēt par Savienības tagadni un nākotni.”

(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:039:0012:0029:LV:PDF)

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – mērķi – 2. daļa – 1. ievilkums

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1a)  mērķi Nr. 1 groza šādi:

“— mērķis Nr. 1: savlaicīgi nodrošināt statistikas informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo un vides jomu, un izmaksu ziņā lietderīgā veidā apmierināt dažādāko Eiropas statistikas lietotāju, tostarp citu lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un Eiropas iedzīvotāju kopumā, vajadzības, neradot lieku darba dublēšanos;”

“— mērķis Nr. 1: savlaicīgi nodrošināt statistikas informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo, teritoriālo un vides jomu, un izmaksu ziņā lietderīgā veidā apmierināt dažādāko Eiropas statistikas lietotāju, tostarp lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un Eiropas iedzīvotāju kopumā, vajadzības, neradot lieku darba dublēšanos;”

(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:039:0012:0029:LV:PDF)

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-a)   1.1. apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Eiropadome, atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020”, 2010. gada jūnijā lielā mērā izveidoja Savienības un valstu politikas stratēģisko programmu turpmākajiem gadiem. Šajā programmā noteikta virkne pamatmērķu un pamatiniciatīvu, kuru vajadzībām ESS jānodrošina statistikas rādītāji daudzās jomās (proti, inovācijas nosacījumu uzlabošana, pētniecība un izstrāde, nodarbinātības veicināšana, Savienības mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas jomā, resursu efektivitāte, izglītības līmeņu uzlabošana, ieskaitot mācību mobilitāti, aktīvas un veselīgas vecumdienas un sociālās iekļaušanas veicināšana, samazinot nabadzību).

2010. gada jūnijā atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Eiropadome lielā mērā izveidoja Eiropas Savienības un valstu politikas stratēģisko programmu turpmākajiem gadiem. Šajā programmā noteikta virkne pamatmērķu un pamatiniciatīvu, kuru vajadzībām ESS jānodrošina statistikas rādītāji daudzās jomās (proti, inovācijas nosacījumu uzlabošana, pētniecība un izstrāde, pienācīgu darbvietu veicināšana, vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem veicināšana, ES mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas jomā, resursu efektivitāte, izglītības līmeņu uzlabošana, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana, profesionālās apmācības veicināšana un mācību mobilitāte visa mūža garumā, aktīvas un veselīgas vecumdienas, sociālās integrācijas veicināšana un nabadzības samazināšana, īpašu uzmanību veltot neaizsargātajām grupām. Attiecīgā gadījumā statistikas dati, kas sadalīti pa dzimumiem, ir vajadzīgi, lai izprastu parādības, kas saistītas ar diskrimināciju dzimuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot vardarbībai pret sievietēm”.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R0099&qid=1484042701710&from=lv)

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – -a apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.1. punkts – 1.1.1. mērķis – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nodrošināt kvalitatīvu statistikas informāciju, kurai vajadzētu būt savlaicīgi pieejamai Eiropas pusgadam, lai uzraudzītu, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Jauni rādītāji, ciktāl iespējams, pamatojas uz pieejamiem statistikas datiem.

Nodrošināt kvalitatīvu, uzticamu statistikas informāciju, kurai ir jābūt savlaicīgi pieejamai Eiropas pusgadam, lai uzraudzītu, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Jauni rādītāji, ciktāl iespējams, pamatojas uz pieejamiem statistikas datiem.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R0099&from=lv)

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.1. punkts – 1.1.1. mērķis – 2. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

aa)  1.1.1. mērķa otro daļu aizstāj ar šādu:

Mērķi īstenos, izmantojot:

Mērķi īstenos:

–   atjauninātus pamatmērķu rādītājus stratēģijai “Eiropa 2020” (nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, inovācijas, enerģijas/klimata pārmaiņu, izglītības, vides, sociālās aizsardzības, sociālās integrācijas un nabadzības mazināšanas jomā), kas pieejami Komisijas (Eurostat) vietnē,

–   izmantojot atjauninātus pamatmērķu rādītājus stratēģijai „Eiropa 2020” (nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, inovācijas, enerģijas/klimata pārmaiņu, izglītības, vides, sociālās aizsardzības, sociālās integrācijas un nabadzības mazināšanas jomā), kas pieejami Komisijas (Eurostat) vietnē, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem,

–   statistiku, lai atbalstītu stratēģijas Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanas pārraudzību,

–   izmantojot statistiku, lai atbalstītu stratēģijas Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanas pārraudzību,

 

  saistībā ar jauniem statistikas produktiem iekļaujoties Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu stratēģijā,

–   papildu rādītājus, kas papildina Savienības ekonomikas, sociālās un vides politikas ex ante un ex post novērtējumu, un

–   sniedzot papildu rādītājus, kas papildina Savienības ekonomikas, sociālās, teritoriālās un vides politikas ex ante un ex post novērtējumu, stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar izaugsmi, nodarbinātību, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu,

–   rādītājus par nodarbinātību, nošķirot nepilnas slodzes un pilnas slodzes darbu, kā arī rādītājus par bezdarbu, kuros ir ņemta vērā cilvēku līdzdalība nodarbinātības veicināšanas politikas pasākumos, piemēram, apmācībā.

–   sniedzot rādītājus par nodarbinātību, nošķirot nepilnas slodzes un pilnas slodzes darbu un citus darba laika režīmus, kā arī rādītājus par bezdarbu, kuros ir ņemta vērā cilvēku līdzdalība nodarbinātības veicināšanas politikas pasākumos, piemēram, apmācībā.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R0099&from=lv)

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – -ab apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.2. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

ab)  1.2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Krīze un spriedze finanšu tirgos liecināja, ka jāpastiprina Savienības ekonomikas pārvaldība. Savienība jau ir veikusi izšķirošus pasākumus ekonomikas pārvaldības un koordinācijas jomā; dažiem no tiem būs liela statistiska ietekme papildus notiekošajām statistikas darbībām.”

“Krīze un spriedze finanšu tirgos un integrētākas Eiropas Savienības iestāžu sistēmas trūkums liecināja, ka jāpastiprina Savienības ekonomikas pārvaldība. Savienība veiks turpmākus pasākumus ekonomikas pārvaldības un koordinācijas jomā; dažiem no tiem būs liela statistiska ietekme papildus notiekošajām statistikas darbībām.”

(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:039:0012:0029:LV:PDF)

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.2. punkts – 1.2.1. apakšpunkts – 3. daļa – -1. ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  1.2.1. mērķa aprakstā aiz otrās daļas pievieno šādu ievilkumu:

 

“–  sniedzot statistikas ieguldījumu efektīvā tādas ekonomikas nevienlīdzības uzraudzībā, kas kavē ekonomikas izaugsmi,”;

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.2. punkts – 1.2.1. apakšpunkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)   1.2.1. mērķa apraksta otrās daļas trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–  izstrādājot un sagatavojot rādītāju kopumu, lai mērītu konkurētspēju,

“–  izstrādājot un sagatavojot rādītāju kopumu, lai mērītu konkurētspēju, ražīgumu un tā ietekmi uz nodarbinātības līmeni, nevienlīdzību, darba apstākļiem un atalgojumu,

 

  sniedzot statistikas datus pastiprinātam Stabilitātes un izaugsmes paktam, īpaši pievēršoties kvalitatīvas statistikas veidošanai un sniegšanai par valsts parādu un budžeta deficītu, vienlaikus izstrādājot rādītājus, kas ļaus novērtēt veikto ieguldījumu raksturu un kvalitāti ilgtspējas un ietekmes uz izaugsmi ziņā.”;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R0099&from=LV)

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.2. punkts – 1.3.1. apakšpunkts – 2. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

bb)  1.3.1. mērķa otro daļu aizstāj ar šādu:

“Nostiprināt rādītājus un statistikas informāciju, kas pieejami par ekonomikas globalizāciju un globālajām vērtības ķēdēm Savienības lēmumu pieņēmējiem un visai sabiedrībai.”

“Nostiprināt rādītājus un statistikas informāciju, kas pieejami par ekonomikas globalizāciju un globālajām vērtības ķēdēm ES lēmumu pieņēmējiem un visai sabiedrībai. Informācijai būtu jāpalīdz labāk saprast globalizācijas ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/FR/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R0099&from=lv)

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 1. sadaļa – 1.3. punkts – 1.3.1. apakšpunkts – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bc)  1.3.1. mērķa aprakstā aiz otrā ievilkuma pievieno šādu jaunu ievilkumu:

 

“–  analizējot pozitīvās un negatīvās sekas Eiropas tirgū, jo īpaši Savienības darba tirgū;”

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 2. sadaļa – 2.1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

da)  2.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Ekonomikas krīze ir veicinājusi nepieciešamību izstrādāt kvalitatīvu makroekonomikas rādītāju kopumu, lai labāk saprastu un analizētu ekonomikas pārmaiņas un to ietekmi uz sabiedrību un tādējādi atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu. Arvien vairāk globalizētā ražošana nosaka vajadzību pēc saskanīga regulējuma, kas atvieglina dažādu jomu statistikas interpretāciju un integrāciju.”

Ekonomikas krīze ir pastiprinājusi vajadzību pēc kvalitatīvu makroekonomikas rādītāju kopuma, lai labāk izprastu un analizētu ekonomikas pārmaiņas, ekonomiskās nevienlīdzības attīstību un to ietekmi uz sabiedrību un tādējādi atvieglinātu lēmumu pieņemšanas procesu. Arvien vairāk globalizētā ražošana nosaka vajadzību pēc saskanīga regulējuma, kas atvieglina dažādu jomu statistikas interpretāciju un integrāciju.”

(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:039:0012:0029:LV:PDF)

Pamatojums

Ekonomikas krīze ir veicinājusi nepieciešamību izstrādāt kvalitatīvu makroekonomikas rādītāju kopumu, lai labāk saprastu un analizētu ekonomikas pārmaiņas un to ietekmi uz sabiedrību un tādējādi atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu. Arvien vairāk globalizētā ražošana nosaka vajadzību pēc saskanīga regulējuma, kas atvieglina dažādu jomu statistikas interpretāciju un integrāciju.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 2. sadaļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – 3. punkts – 4. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“—  stiprinot saiknes ar nacionālajiem kontiem sociālās aizsardzības, veselības un izglītības jomās”;

“—  stiprinot saiknes ar nacionālajiem kontiem veselības, izglītības, sociālo pakalpojumu un sociālās aizsardzības jomās,

 

  izstrādājot tādu ekonomiskās produktivitātes mērīšanas modeli, kurā ņemtu vērā ne tikai IKP kritēriju.”;

 

____________________

 

*http://ec.europa.eu/eurostat/documents/3217494/5726917/KS-BU-10-002-LV.PDF/07e0c52e-39c2-4e09-a9ac-cc8ac99071c6?version=1.0”

Grozījums Nr.     17

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 2. sadaļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – 3. punkts – 5.c ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  izstrādājot savlaicīgus rādītājus par iedzīvotājiem, kuri izmanto savu sociālo tiesību pārnesamību no vienas dalībvalsts uz citu;

Pamatojums

Eiropas Parlaments ir vairākkārtīgi paudis, cik svarīgi ir nodrošināt uzticamus, savlaicīgus un pareizus datus par iedzīvotājiem, kuri izmanto savu tiesību pārnesamību, pārvietojoties Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.     18

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – f apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 2. sadaļa – 2.1. punkts – 2.1.2. apakšpunkts – 5. punkts – 5. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

nodrošinot saskaņotas mājokļu cenu statistikas pieejamību un paplašināšanu visās dalībvalstīs.

nodrošinot saskaņotas mājokļu cenu statistikas pieejamību un paplašināšanu visās dalībvalstīs, tostarp arī attiecībā uz mājokļu trūkumu un sliktiem sadzīves apstākļiem.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – h apakšpunkts – i punkts

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 3. sadaļa – 3.1. punkts – 3.1.1. apakšpunkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Palielināt statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lietderīgumu. Ņemot vērā, ka ar Lisabonas līgumu tika izteikts aicinājums uzlabot regulējumu, ir nepieciešams racionalizēt tiesību aktus, kas attiecas uz uzņēmējdarbības statistikas jomas pīlāru. To darot, būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT). Nodrošināt statistiku par galvenajām jomām, kurās uzņēmumi ir interešu centrā, piemēram, uzņēmumu statistika, īstermiņa rādītāji, uzņēmumu ieguldījumi cilvēkkapitālā un kvalifikācijā, starptautiskie darījumi, globalizācija, iekšējā tirgus uzraudzība, pētniecība, izstrāde un inovācija, un tūrisms. Īpaša uzmanība būtu jāvelta datu pieejamībai rūpniecības vai pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, jo īpaši zaļās ekonomikas, digitālās ekonomikas vai sociālās ekonomikas nozarēs (piemēram, veselības un izglītības nozarēs). “

“Palielināt statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lietderīgumu. Nodrošināt statistiku par galvenajām jomām, kurās uzņēmumi ir interešu centrā, piemēram, uzņēmumu statistika, īstermiņa rādītāji, uzņēmumu ieguldījumi cilvēkkapitālā, apmācība un kvalifikācijas celšana darbavietā, starptautiskie darījumi, globalizācija, iekšējā tirgus uzraudzība, pētniecība, izstrāde un inovācija, un tūrisms. Īpaša uzmanība būtu jāvelta datu pieejamībai rūpniecības vai pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, jo īpaši zaļās ekonomikas, digitālās ekonomikas, sadarbīgās ekonomikas vai sociālās ekonomikas nozarēs (piemēram, veselības un izglītības nozarēs). “

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – i apakšpunkts – -i punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 3. sadaļa – 3.2. punkts – 3.2.1. apakšpunkts – 2. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-i)   3.2.1. mērķa pirmās daļas tekstu groza šādi:

“Nodrošināt statistiku par sociālās politikas galvenajām jomām, kuru interešu lokā ir iedzīvotāji, piemēram, labklājība, ilgtspēja, sociālā kohēzija, nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskās problēmas (iedzīvotāju novecošana un jo īpaši migrācija), darba tirgus, izglītība un apmācība, tostarp izglītība agrīnā bērnībā, pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un jaunu cilvēku mācību mobilitāte, kultūra, fiziska aktivitāte, dzīves kvalitāte, drošība, veselība, invaliditāte, patēriņš, brīva pārvietošanās un iekšējais tirgus, jaunu cilvēku mobilitāte, tehnoloģiskā inovācija un mūsdienīga dzīves stila izvēle. Attiecīgā gadījumā minētos statistikas datus nodrošina pa dzimumiem tajās grupās, par kurām sociālās politikas veidotājiem ir īpaša interese. Prioritātes nosaka saskaņā ar 6. pantu.”

“Nodrošināt statistiku par sociālās politikas galvenajām jomām, kuru interešu lokā ir iedzīvotāji, piemēram, labklājība, ilgtspēja, sociālā kohēzija, nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskās problēmas (īpaši iedzīvotāju novecošana, iedzīvotāju skaita sarukums, iedzīvotāju izkliedētība un migrācija), darba tirgus, izglītība un apmācība, tostarp izglītība agrīnā bērnībā, pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un jaunu cilvēku mācību mobilitāte, kultūra, fiziska aktivitāte, dzīves kvalitāte, drošība, veselība, invaliditāte, patēriņš, brīva pārvietošanās un iekšējais tirgus, jaunu cilvēku mobilitāte, tehnoloģiskā inovācija un mūsdienīga dzīves stila izvēle. Attiecīgā gadījumā pēc dzimuma iedala to grupu statistikas datus, par kurām sociālās politikas veidotājiem ir īpaša interese. Prioritātes nosaka saskaņā ar 6. pantu.”

Grozījums Nr.     21

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – i apakšpunkts – -ia punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 3. sadaļa – 3.2.1. punkts – 3. daļa – 4.ievilkums

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-ia)  ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—  nodrošinot ar statistiku par ienākumu nevienlīdzību, nodrošinot salīdzināmu valsts pamatrādītāju, kā arī izmantojot datus par nevienlīdzību attiecībā uz galveno preču un pakalpojumu pieejamību,”

“—  nodrošinot ar statistiku par ienākumu nevienlīdzību, ar tādiem rādītājiem kā Gini indekss un ienākumu sadales augšējo deciļu pieaugumu, nodrošinot salīdzināmu valsts pamatrādītāju, kā arī izmantojot datus par nevienlīdzību attiecībā uz galveno preču un pakalpojumu pieejamību un ekonomikas nevienlīdzību,”

(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:039:0012:0029:LV:PDF)

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – i apakšpunkts – ii punkts

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 3. sadaļa – 3.2. punkts – 3.2.1. apakšpunkts – 3. punkts – 7.b un 7.c ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

“–  sadarbībā ar Eiropas Savienības iestādēm, kas darbojas šajā jomā, izstrādājot metodiku apsekojumam par vardarbību dzimuma dēļ,

 

  ieviešot vienotu tiesisko pamatu sociālajai statistikai un kopējas infrastruktūras un instrumentu izveidei.”;

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – i apakšpunkts – -iia punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 3. sadaļa – 3.2. punkts – 3.2.1. apakšpunkts – 3. punkts – 7.d ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  aiz septītā ievilkuma pievieno šādu jaunu ievilkumu:

 

“–  nodrošinot rādītājus, kas ļauj salīdzināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izmaksas starp dažādiem Eiropas reģioniem, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes nozarēs,”

Grozījums Nr.     24

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – i apakšpunkts – -iib punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 3. sadaļa – 3.2. punkts – 3.2.1. apakšpunkts – 2. punkts – 7.e ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iib)  aiz septītā ievilkuma pievieno šādu jaunu ievilkumu:

 

“–  nodrošinot pēc dzimuma iedalītu statistiku par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalsta saņēmējiem sniegto piedāvājumu veidiem,”

Grozījums Nr.     25

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – l apakšpunkts – i punkts

Regula (ES) Nr. 99/2013

I pielikums – I daļa – 3. sadaļa – 3.3. punkts – 3.3.3. apakšpunkts – 1.a daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstīgi Komisijas prioritātei “Eiropas Enerģētikas savienība” īpaša uzmanība tiks pievērsta statistikai, kas attiecas uz enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, atkarību no enerģijas un energoapgādes drošību. Turklāt enerģētikas statistikai būs jāatbalsta 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvars, kura mērķis ir padarīt Savienības ekonomikas un enerģētikas sistēmu konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku.

Atbilstīgi Komisijas prioritātei “Eiropas Enerģētikas savienība” īpaša uzmanība tiks pievērsta statistikai, kas attiecas uz enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, atkarību no enerģijas, enerģētisko nabadzību un energoapgādes drošību. Turklāt enerģētikas statistikai būs jāatbalsta 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvars, kura mērķis ir padarīt Savienības ekonomikas un enerģētikas sistēmu konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.–2020. gadam

Atsauces

COM(2016)0557 – C8-0367/2016 – 2016/0265(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

15.9.2016

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Maria Arena

25.10.2016

Izskatīšana komitejā

25.1.2017

27.2.2017

 

 

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

1

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Marju Lauristin, Edouard Martin, Alex Mayer, Joachim Schuster, Jasenko Selimovic, Csaba Sógor, Michaela Šojdrová, Neoklis Sylikiotis

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

ENF

PPE

 

S&D

 

Verts/ALE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Yana Toom, Renate Weber

Dominique Martin, Joëlle Mélin

Georges Bach, David Casa, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc, Michaela Šojdrová

Maria Arena, Ole Christensen, Jan Keller, Marju Lauristin, Javi López, Edouard Martin, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Maria João Rodrigues, Joachim Schuster, Jutta Steinruck, Marita Ulvskog

Jean Lambert, Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

1

-

NI

Lampros Fountoulis

8

0

ECR

ENF

GUE/NGL

Anthea McIntyre, Jana Žitňanská

Mara Bizzotto

Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2018.–2020. gadam

Atsauces

COM(2016)0557 – C8-0367/2016 – 2016/0265(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.9.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

15.9.2016

BUDG

15.9.2016

EMPL

15.9.2016

ITRE

15.9.2016

 

IMCO

15.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Lēmuma datums

AFET

27.10.2016

BUDG

15.9.2016

ITRE

26.9.2016

IMCO

26.9.2016

Referenti

Iecelšanas datums

Roberto Gualtieri

12.10.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.1.2017

27.2.2017

 

 

Pieņemšanas datums

27.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

2

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luigi Morgano, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Pirkko Ruohonen-Lerner, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Kay Swinburne, Paul Tang, Ernest Urtasun, Marco Valli, Jakob von Weizsäcker, Steven Woolfe

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Doru-Claudian Frunzulică, Ildikó Gáll-Pelcz, Thomas Mann, Joachim Starbatty, Nils Torvalds

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Iturgaiz, Bogdan Andrzej Zdrojewski

Iesniegšanas datums

4.4.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Sylvie Goulard, Nils Torvalds

ECR

Pirkko Ruohonen-Lerner

ENF

Bernard Monot

GUE/NGL

Marisa Matias

EPP

Burkhard Balz, Markus Ferber, Ildikó Gáll-Pelcz, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Carlos Iturgaiz, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Esther de Lange

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Anneliese Dodds, Doru-Claudian Frunzulică, Roberto Gualtieri, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Luigi Morgano, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

2

-

EFDD

Marco Valli

NI

Steven Woolfe

4

0

ECR

Sander Loones, Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty, Kay Swinburne

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums