Procedūra : 2016/2305(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0184/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0184/2017

Debates :

PV 31/05/2017 - 20
CRE 31/05/2017 - 20

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.3
CRE 01/06/2017 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0234

ZIŅOJUMS     
PDF 875kWORD 94k
5.5.2017
PE 597.728v03-00 A8-0184/2017

par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G

(2016/2305(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Michał Boni

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G

(2016/2305(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un Regulu (ES) Nr. 283/2014 (COM(2016)0589),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (COM(2016)0591),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā (COM(2016)0043),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. jūnija sanāksmes secinājumus (EUCO 26/16),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. septembra paziņojumu „Izglītības atvēršana — ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus” (COM(2013)0654),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumu “Kosmosa stratēģija Eiropai” (COM(2016)0705),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/35/ES par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0184/2017),

A.  tā kā 5G būs būtisks elements gigabitu sabiedrības izveidē, nākotnes mobilo sakaru tehnoloģiju standarts un inovācijas dzinējspēks, kas radīs straujas ekonomiskas izmaiņas un jaunus pielietojumus, pakalpojumus un produktus, ieņēmumu plūsmas un uzņēmējdarbības modeļus un iespējas, un tā kā ir gaidāms, ka tas veicinās uzņēmumu konkurētspēju un apmierinās patērētāju vajadzības;

B.  tā kā Eiropas līderība 5G tehnoloģijas jomā ir ļoti svarīga ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un globālās konkurētspējas saglabāšanai, kam, savukārt, ir nepieciešama Eiropas līmeņa koordinācija un plānošana, un tā kā atpalicība nozīmē riskēšanu ar darbvietām, inovāciju un zināšanām;

C.  tā kā ar 5G un 5G lietotnes, nodrošinot ļoti ātrdarbīgu savienojamību, radikāli pārveidos uzņēmējdarbības modeļus, kas atraisīs inovāciju visās nozarēs, tostarp transporta, enerģētikas, finanšu un veselības aizsardzības nozarē; tā kā šajā sakarā Eiropa nevar atļauties atpalikt, jo 5G būs turpmākas izaugsmes un inovācijas dzinējspēks;

D.  tā kā 5G tīklu struktūra būs būtiski atšķirīga no iepriekšējām paaudzēm, lai atbilstu paredzamajām uzņēmējdarbības un veiktspējas prasībām pēc ļoti veiktspējīgiem (VHC) tīkliem, jo īpaši attiecībā uz latentumu, pārklājumu un uzticamību;

E.  tā kā 5G arhitektūra radīs lielāku konverģenci starp mobilajiem un fiksētajiem tīkliem; tā kā tāpēc VHC fiksēto tīklu izvēršana veicinās atvilces maršrutēšanas vajadzību pēc blīva 5G bezvadu tīkla, kas būtu pēc iespējas tuvāk galalietotājiem;

F.  tā kā Eiropas sabiedrība un Eiropas ekonomika lielā mērā balstīsies uz 5G infrastruktūru, kuras ietekme ievērojami pārsniegs pašreizējo bezvadu piekļuves tīklu līmeni ar mērķi nodrošināt visur un vienmēr pieejamus augstas kvalitātes un ātrākus komunikācijas pakalpojumus par visiem pieņemamām cenām;

G.  tā kā digitalizācija ļoti strauji attīstās, turklāt pasaules līmenī un tā kā līdz ar šo attīstību ir nepieciešamas investīcijas kvalitatīvos universāla pārklājuma sakaru tīklos; tā kā šajā sakarā savlaicīgi ir jābūt pieejamam tādam radiofrekvenču spektram, kas spētu apmierināt minētās prasības;

H.  tā kā ikvienam iedzīvotājam pieejama mobilā un bezvadu savienojamība kļūst aizvien svarīgāka, jo tiek ļoti aktīvi izmantoti inovatīvi pakalpojumi un lietotnes, un tā kā tas ir jāņem vērā uz nākotni vērstas digitālās politikas izstrādē;

I.  tā kā 5G tīkla izvēršana notiks, galvenokārt izmantojot privātas investīcijas, un šajā nolūkā Eiropas Elektronisko sakaru kodeksam būs jāizveido tāda normatīvā vide, kas veicina noteiktību, konkurenci un investīcijas; tā kā šajā nolūkā būs nepieciešams vienkāršot administratīvos nosacījumus, piemēram, attiecībā uz mazo šūnu izvēršanu, stingru un savlaicīgu spektra harmonizāciju un VHC tīkla attīstību, kā pašlaik ierosināts Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā;

J.  tā kā publiskās iniciatīvas, piemēram, Komisijas 2013. gada publiskās un privātās partnerības (PPP) iniciatīva, kuras atbalstam tika piešķirti EUR 700 miljoni publiskā finansējuma, lai Eiropā līdz 2020. gadam ieviestu 5G, būtu jāpapildina ar konkurētspējīgu tirgu, nākotnes vajadzībām pielāgotu piekļuves regulējumu un spektra koordinēšanu, kas sekmēs inovāciju un nepieciešamās privātās investīcijas infrastruktūrā;

K.  tā kā 5G izvēršana ir jāveic tādā veidā, kas papildina citus projektus, kuru mērķis ir pastiprināt savienojamību lauku apvidos un visattālākajos Eiropas apgabalos, un nevis uz šo projektu rēķina;

L.  tā kā 5G un gigabitu sabiedrības īstenošanai ir nepieciešams skaidrs grafiks, uz pieprasījumu balstīta, nākotnes vajadzībām atbilstoša un tehnoloģiski neitrāla pieeja, kas pamatojas uz katra reģiona un nozares novērtējumiem, dalībvalstu koordinācija, sadarbība ar visām ieinteresētajām personām un atbilstošas investīcijas, lai noteiktajā laikposmā izpildītu visus nosacījumus un padarītu to par realitāti visiem ES iedzīvotājiem,

I.  5G vīzija — paaudžu nomaiņas pieprasījums

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt 5G rīcības plānu ar mērķi no 2020. līdz 2025. gadam nodrošināt ES vadošo lomu pasaulē standartizētu 5G tīklu izvēršanā — kā daļu no plašāk izstrādātas stratēģijas par Eiropas gigabitu sabiedrību, kas ir tehnoloģiski konkurētspējīgāka un iekļaujošāka; uzskata, ka, lai to panāktu, izšķiroša nozīme ir atbilstošai koordinācijai starp dalībvalstīm, lai nepieļautu tādu aizkavēšanos 5G izvēršanā, kāda tika pieredzēta 4G gadījumā, kuras rezultātā pašlaik 4G pārklājuma pakāpe ir 86 % un lauku apgabalos — tikai 36 %;

2.  uzsver, ka saskaņā ar Komisijas viedokli, īstenojot rīcības plānu 5G ieviešanai visā ES, “ir iespējams radīt divus miljonus darbvietu” un stimulēt Eiropas ekonomiku, kā arī samazināt augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū;

3.  uzsver, ka 5G PPP pašlaik ir viena no pasaulē progresīvākajām iniciatīvām, kas saistītas ar 5G un no tā izrietošajām jaunajām lietotnēm; uzskata, ka sinerģiju veicināšana pētniecības un izstrādes un rūpniecības attīstības jomā ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaikus norāda, ka, ņemot vērā 5G izvēršanas ietekmi uz sabiedrību, būtu pareizi šajā PPP ļaut piedalīties arī patērētāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

4.  uzsver — lai Eiropai nodrošinātu vadošo lomu 5G tehnoloģijas attīstībā, ļoti liela nozīme ir vērienīgam un tālejošam grafikam attiecībā uz spektra piešķiršanu Savienībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē darbības, kas ierosinātas Komisijas paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns”, un šīs darbības uzskata par minimālo prasību sekmīgai 5G ieviešanas sākšanai Savienībā;

5.  uzsver, ka privātās investīcijas būtu jāatbalsta ar politiku, kas orientēta uz infrastruktūru, un normatīvo vidi, kura ir pielāgota paredzamībai un noteiktībai un kuras mērķis ir veicināt konkurenci galalietotāju labā, un uzsver arī, ka šīs investīcijas nevajadzētu aizkavēt ar pārāk vērienīgām publiskām shēmām, kuras varētu kavēt 5G ieviešanu;

6.  uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm, privāto sektoru un publisko sektoru pētniecībā un izstrādē 5G mobilo sakaru jomā; norāda uz 5G PPP kā pozitīvu piemēru šajā jomā un mudina Komisiju turpināt šajā procesā iesaistīt visas attiecīgās nozares;

7.  uzskata, ka Eiropa gūs labumu no turpmākas pārejas uz digitālo ekonomiku, iegūstot plašāku pārklājumu, savienojamību un lielāku ātrumu, un ka digitālās ekonomikas ieguldījums kopējā IKP pieaugumā līdz 2020. gadam būs 40 % un pieauguma temps būs 13 reizes straujāks nekā kopējais IKP pieaugums;

8.  atzinīgi vērtē un atbalsta gigabitu sabiedrības vidēja termiņa mērķi sasniegt tīkla ātrumu vismaz 100 Mb/s visiem Eiropas patērētājiem ar iespēju uzlabot līdz 1 Gb/s un ilgtermiņā palielināt līdz 100 Gb/s galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, digitāli intensīviem uzņēmumiem, galvenajiem transporta mezgliem, finanšu iestādēm, slimnīcām, izglītībai un pētniecībai; prasa par prioritāti izvirzīt šķiedru atvilces maršrutēšanas infrastruktūras izvēršanu, investīcijas veicinošu konkurenci un augstas kvalitātes galalietotāju pieredzi; atgādina, ka Savienība atpaliek no saviem 2020. gada digitālās programmas mērķiem savienojamības jomā, turklāt īpaši satraucoša ir atpalikšana lauku un attālos apgabalos;

9.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk ES iedzīvotāju, tostarp tie, kas dzīvo tālākos apgabalos, varētu gūt labumu no gigabitu sabiedrības savienojamības;

10.  stingri atbalsta centienus līdz 2025. gadam nodrošināt piekļuvi 5G tīklam intermodālajos pārvadājumos sabiedriskā transporta tīklos, kas savienoti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Eiropas transporta tīklu (TEN-T), un sagaida, ka tam sekos pilnīga piekļuve visā ES gan pilsētās, gan laukos, gan galvenajās tūrisma centros un objektos;

11.  norāda, ka joprojām ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi attiecībā uz ceturtās paaudzes mobilo sakaru tīklu LTE pārklājumu, jo Eiropas Savienība šajā jomā atpaliek no ASV, Dienvidkorejas un Japānas, un ka rīcības plānam 5G jomā vajadzētu būt iespējai mācīties no 4G ieviešanā pieļautajām kļūdām;

12.  norāda, ka 5G radio piekļuvei būs jāspēj darboties ļoti plašā frekvenču diapazonā no frekvences zem 1 GHz līdz 100 GHz frekvencei un iekļaujot atvilces maršrutēšanu līdz pat 300 GHz; norāda, ka 3–6 GHz frekvencēm un virs 6 GHz frekvencēm vajadzētu nodrošināt ārkārtīgi lielu datu pārraides ātrumu un jaudu blīvi apdzīvotās zonās; atzīst, ka 5G sistēmām augstfrekvenču joslās ir vajadzīga ļoti blīva tīkla infrastruktūra, kas pamatojas uz mazās šūnas piekļuvi objektiem, līdz ar to prasot izdarīt izvēli attiecībā uz spektra joslu izmantošanu vai iespēju koplietot spektra joslas;

13.  uzsver, ka ar lejupielādes ātrumu vien nepietiks, lai apmierinātu gigabitu sabiedrības nākotnes pieprasījumu pēc savienojamības, un būs nepieciešams infrastruktūras mērķis attiecībā uz VHC tīkliem, jo šie tīkli atbilst augstākajiem standartiem augšupielādes un lejupielādes ātruma, latentuma un noturības ziņā;

14.  uzsver — lai reaģētu uz 5G radītajiem izaicinājumiem, ir vajadzīga saskaņota Eiropas spektra stratēģija, tostarp koordinēti valstu plāni un grafiki, risinot jautājumus par cilvēku, mašīnas-mašīnas (M2M) un lietu interneta (IoT) komunikāciju dažādos līmeņos: pieslēguma ātrums, mobilitāte, latentums, visuresme, darbības cikls, uzticamība, pieejamība utt., un ka tā nodrošinātu gludu pāreju uz 5G visās dalībvalstīs;

15.  norāda — lai izvērstu 5G bezvadu tīklus, ir nepieciešama VHC atvilces maršrutēšana un ir elastīgi un efektīvi jāizmanto visas pieejamās spektra blakusneesošās daļas, tostarp 700 MHz josla, ļoti atšķirīgiem tīkla izvēršanas scenārijiem un ka tāpēc ir jāattīsta inovatīvi spektra licencēšanas modeļi un skaidrs uzsvars jāliek uz pieejamo spektra joslu saskaņošanu reģionālā līmenī;

16.  atzīst — lai nodrošinātu ilgtermiņa investīcijas tīklu izveidē un garantētu pakalpojumu labāku kvalitāti, nodrošinot stabilu un drošu piekļuvi spektram, liela nozīme ir licencētām spektra joslām, un vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc licencētu spektra joslu labākas tiesiskās aizsardzības un dažādām spektra joslu koplietošanas metodēm;

17.  norāda, ka koordinācijas trūkums rada būtisku risku 5G izvēršanai, jo kritiskās masas iegūšana ir izšķiroši svarīga, lai piesaistītu investīcijas un tādējādi gūtu pilnīgu labumu no 5G tehnoloģijas;

18.   norāda, ka visiem nozares dalībniekiem vajadzētu gūt labumu no prognozējamiem vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas veicina konkurenci, un viņiem vajadzētu būt iespējai brīvi veidot savus tīklus, izvēloties investīciju modeļus un tehnoloģiju kombināciju, kam būtu jānodrošina pilnīga funkcionalitāte attiecībā uz 5G izvēršanas mērķiem, piemēram, FTTH, kabelis, satelīts, Wi-Fi, WiGig, G.fast, 2G, Massive MIMO vai jebkādas citas ātras attīstības tehnoloģijas ar nosacījumu, ka tas palīdzēs visiem Eiropas iedzīvotājiem pieslēgties VHC tīkliem atbilstīgi to reālajām vajadzībām; norāda, ka 5G izvēršanai būs nepieciešams daudz vairāk optiskās šķiedras blīvākā bezvadu tīklā;

19.  norāda uz Komisijas paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība” un paziņojumu “5G Eiropai. Rīcības plāns”, kas piedāvā aizraujošu iespēju dalībvalstīm aktivizēt savus kultūras un radošos inovatorus, it īpaši MVU, vēl labāk konkurēt globālā mērogā un parādīt savu uzņēmējdarbības un inovācijas talantu;

II.  Gigabitu sabiedrības radīto labumu izmantošana

20.  uzskata, ka 5G ir kas vairāk nekā tikai mobilo platjoslas pakalpojumu evolūcija un ka tas būs būtisks veicinošs faktors ceļā uz nākotnes digitālo pasauli kā visuresošas īpaši ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūras nākamo paaudzi, kas atbalstīs procesu pārveidošanu visās tautsaimniecības nozarēs (publiskajā sektorā, izglītībā, konverģēta mediju satura piegādē, veselības aprūpē, pētniecībā, enerģētikā, komunālajos pakalpojumos, ražošanā, transportā, automobiļu rūpniecībā, audiovizuālajā jomā, virtuālajā realitātē (VR), tiešsaistes spēlēs utt.) un nodrošinās pieejamas cenas, dinamiskus, elastīgus, interaktīvus, uzticamus un augsti individualizētus pakalpojumus, kuriem būtu jāuzlabo ikviena iedzīvotāja dzīve;

21.  norāda, ka Eiropas sadrumstalotība 4G izvēršanā — par ko joprojām liecina būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm, kuras uzskatāmi parādīja 2015. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), — ir būtiski mazinājusi digitālo konkurētspēju salīdzinājumā ar ASV, Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju un jaunietekmes ekonomikām; šajā sakarā uzsver — lai gan Eiropa progresē digitālās attīstības ziņā, šī progresa temps palēninās, kas ilgtermiņā apdraud nepieciešamās investīcijas un Eiropas uzņēmējdarbības vides pievilcību;

22.  atgādina, ka 5G ieviešanas galīgajiem ieguvējiem vajadzētu būt galalietotājiem un ka jebkuram saistībā ar 5G tehnoloģiju izvēršanu pieņemtam lēmumam vienmēr vajadzētu būt orientētam uz šo galīgo mērķi, piedāvājot cenu ziņā pieejamus, uzticības cienīgus un kvalitatīvus pakalpojumus;

23.  norāda, ka publiskā un privātā sektora investīcijas rada pastiprinošu ietekmi visā ekonomikā un ka tās, iespējams, 28 dalībvalstīs tieši un netieši radīs līdz pat 2,3 miljoniem darbvietu, kad 5G būs pilnībā izvērsta;

24.  norāda — ir gaidāms, ka 5G tehnoloģiju izvēršana Eiropā radīs labumu, kas sniegsies daudz tālāk par mobilo sakaru nozari, un izraisīs t. s. lejupējo efektu, kurš līdz 2025. gadam tiek lēsts EUR 141,8 miljardu apmērā gadā;

25.  uzsver, ka ātras ES mēroga 5G izvēršanas panākumi ir atkarīgi no pieprasījuma virzītu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstības; uzsver, ka pastāv neskaitāmas iniciatīvas, kas veicina prasību precizēšanu 5G jomā, un ka tā rezultātā vertikālām nozarēm ir grūti sniegt savu ieguldījumu šajā procesā; tādēļ uzsver, ka minēto prasību noteikšanā būtu aktīvi jāiesaista vertikālas nozares;

26.  uzsver — lai tirgus dalībnieki varētu izvērst gigabitu sabiedrību, tiem vispirms ir nepieciešama godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi; uzskata, ka šajā sakarā būtu jāpiemēro princips „vienādi pakalpojumi, vienāds risks, vienādi noteikumi”;

27.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāapsver pasākumi, ar kuriem stimulēt uzlabotus izmēģinājumus un izmēģināšanas iekārtas, lai paātrinātu 5G lietotņu inovāciju;

28.  norāda, ka gigabitu sabiedrībai būtu jānovērš digitālā plaisa un jāuzlabo interneta izplatība; norāda, ka joprojām ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas pašreizējo un nākotnes tehnoloģiju ieviešanā lauku un attālos apgabalos; uzsver, ka ir nepieciešams pārdomāti apvienot privātās un publiskās investīcijas, lai novērstu digitālo plaisu lauku un attālos apgabalos; uzsver, ka pagātnē gūtā pieredze būtu jāizmanto, lai novērstu atšķirības starp dalībvalstīm, reģioniem un blīvi apdzīvotos un attālos apgabalos dzīvojošiem iedzīvotājiem, atbalstot ģeogrāfiski līdzsvarotu attīstību;

29.  norāda, ka digitālā plaisa pastāv ne tikai starp pilsētām un lauku apgabaliem, bet lielā mērā arī starp dalībvalstīm; šajā sakarā uzsver, ka liela nozīme ir konkurētspējīgam tiesiskajam regulējumam un iniciatīvām, kas veicina investīcijas infrastruktūrā, palielina dalībnieku dažādību un stiprina Eiropas līmeņa koordināciju;

30.  norāda, ka 5G būs stūrakmens redzējuma par tīklu sabiedrību īstenošanā un palielinās iespējas dzīvot, studēt un strādāt Eiropas Savienībā, kas ir priekšnoteikums, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā gūt labumu no digitālās revolūcijas;

31.  uzskata, ka, atvieglojot WiFi4EU regulai atbilstošu 5G mazo šūnu izvēršanu, būs iespējams mazināt digitālo un tehnoloģisko plaisu un palielināt 5G pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem;

32.  uzsver, ka Eiropai ir jāiet kopsolī ar tehnoloģisko attīstību un iespējām, ko sniedz efektīvākas IKT tehnoloģijas, lai atbalstītu sociālekonomisko attīstību mūsdienās nepietiekami attīstītos reģionos;

33.  uzsver — lai pilnībā izmantotu 5G tehnoloģiskā mobilo sakaru standarta potenciālu pakalpojumu jomā, nepieciešamā atvilces maršrutēšanas infrastruktūra ir blīvs šķiedru tīkls;

34.  atzinīgi vērtē WiFi4EU iniciatīvu, kas ar ES finansētām un dalībvalstu īstenotām programmām veicina bezmaksas un vispārēji pieejamu internetu vietējās kopienās; norāda, ka WiFi4EU iniciatīvas mērķis ir atbalstīt digitālo iekļautību visos reģionos, piešķirot līdzekļus ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā un vienlaikus pievēršot uzmanību arī lietotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitātei; norāda, ka pieslēguma ātrumi pieaug un ka līdz ar dažādu bezvadu ierīču izmantošanas pieaugumu WLAN būs jāatbilst starpgalu savienojamības prasībām; uzskata, ka ir vajadzīgs politikas satvars ar konkrētām prioritātēm, lai pārvarētu šķēršļus, kurus tirgus patstāvīgi nevar pārvarēt;

35.  aicina Komisiju 5G rīcības plānā īpašu uzmanību pievērst pārklājumam iekštelpās, ņemot vērā, ka lielu skaitu 5G lietotņu izmantos mājās un birojos; atgādina par augstākas frekvences tīklu slikto caurkļuvi ēkās; iesaka izvērtēt papildu tehnoloģijas, lai nodrošinātu labu pārklājumu iekštelpās, piemēram, Massive MIMO, iekštelpu retranslētājus un WiGig ātrdarbīgās Wi-Fi lietotnes;

36.  uzsver, ka 5G tehnoloģiju attīstība ir stūrakmens procesā, kurā IKT tīklu infrastruktūra pārveidojas par visaptverošu viedo savienojamību — viedās automašīnas, viedtīkli, viedās pilsētas, viedās rūpnīcas, viedās valdības utt.; uzskata, ka īpaši ātrdarbīgi platjoslas pieslēgumi un vieda un efektīva tīkla elementi, kas ļauj panākt gandrīz momentānu savienojamību starp cilvēkiem, cilvēkiem un mašīnām un mašīnām savā starpā, liks no jauna pārskatīt, kas tiek saprasts ar galalietotāja pieslēgumu, jo to nodrošinās tīkla paradigmas, piemēram, režģtīkli, hibrīdtīkli, dinamiska tīkla daļu izmantošana un programmaturizēšanas (softwarisation) tehnoloģijas;

37.  uzsver, ka izšķiroši svarīga prasība 5G izvēršanai ir augsta energoefektivitāte, kuras mērķis ir samazināt tīkla enerģijas patēriņu; uzsver, ka šis elements ir izšķiroši svarīgs, lai samazinātu darbības izmaksas, atvieglotu tīkla savienojamību lauku un attālos apgabalos un nodrošinātu piekļuvi tīklam ilgtspējīgā un resursefektīvā veidā;

38.  uzsver — lai izvērstu 5G, ir būtiski jāuzlabo fiksētie tīkli un jāpalielina mobilo tīklu blīvums saskaņā ar gigabitu sabiedrības mērķiem, jo īpaši e-veselības risinājumu jomā;

39.  uzsver, ka viens no galvenajiem 5G panākumu gūšanas elementiem Eiropā ir audiovizuālā nozare, kas nodrošina darbvietas un ekonomisko izaugsmi, un ka tās attīstība var dot spēcīgu un pozitīvu ietekmi uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu vērtību ķēdi, tostarp uz satura radīšanu, inovāciju, izplatīšanu un lietotāja vidi; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā šī sektora vajadzības un specifiku, jo sevišķi visu to, kas attiecas uz apraidi;

40.  norāda, ka, tiklīdz transportlīdzekļi ir saslēgti tīklā, tie attiecīgi kļūst drošāki (mazāk negadījumu) un videi draudzīgāki (mazāk emisiju) un veicina paredzamākus ceļošanas paradumus; tādēļ atbalsta priekšlikumu nospraust ES mēroga mērķi, ka visiem transportlīdzekļiem ES tirgū jābūt pieslēdzamiem 5G tīklā un aprīkotiem ar ITS iekārtu; stingri atbalsta mērķi, ka 5G jānodrošina iespēja bāzes staciju tīklam pieslēgt neatliekamās medicīniskās palīdzības un citus neatliekamās palīdzības transportlīdzekļus (policijas, ugunsdzēsēju), lai izsaukumu laikā tiem nepārtraukti būtu tīkla pārklājums;

41.  norāda uz ieguvumiem, ko uzticams un nepārtraukts 5G pārklājums sniegtu ceļu satiksmes drošībai, dodot iespēju izmantot pieslēgtas un digitālas smago kravas transportlīdzekļu vadības ierīces, piemēram, viedo tahogrāfu un e-dokumentus.

42.  uzskata, ka 5G dos iespēju parādīties jauniem augstas kvalitātes pakalpojumiem par pieņemamām cenām, pievienos jaunas nozares un galu galā uzlabos aizvien profesionālāku un prasīgāku digitālā satura lietotāju kā klientu ērtības; uzsver, ka 5G var piedāvāt risinājumus būtiskām sabiedrības problēmām, jo tam piemīt spēja ievērojami samazināt mobilo ierīču enerģijas patēriņu un potenciāls pārveidot tādas nozares kā veselības aprūpe un transports;

43.  atzinīgi vērtē Eiropas infrastruktūras savienošanas platjoslas fondu, kurš ir paredzēts platjoslas infrastruktūras finansēšanai un kurā var piedalīties valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes un privāti investori, un tas būs nākamais solis, kā nodrošināt investīcijas infrastruktūrā nepietiekami apkalpotos, mazāk apdzīvotos, lauku un attālākos apgabalos;

44.  uzskata, ka digitālo prasmju attīstība un pilnveidošana ir izšķiroša un tai būtu jānotiek, daudz investējot izglītībā, tostarp arodizglītībā, izglītībā uzņēmējdarbības jomā, tālākizglītībā un pārkvalifikācijā un visaptveroši iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus, un tiecoties sasniegt trīs galvenos mērķus: saglabāt un radīt tehnoloģiskas darbvietas, apmācot augsti kvalificētus darbiniekus, palīdzēt iedzīvotājiem pārņemt kontroli pār savu digitālo eksistenci, nodrošinot nepieciešamos instrumentus, un izbeigt digitālo analfabētismu, kas ir viens no digitālās plaisas un atstumtības iemesliem;

45.  uzskata, ka Savienībai vajadzētu partnerībā ar EIT Digital izveidot un padarīt pieejamas 5G prasmju attīstības mācību programmas, īpašu uzmanību pievēršot jaunuzņēmumiem un MVU, lai tie varētu gūt labumu no 5G izvēršanas;

46.  uzsver, ka 5G tīklu attīstība veicinās ātru tehnoloģisko pārveidi, kas ļaus pilnībā attīstīt digitālo nozari, viedās tehnoloģijas, lietu internetu un modernas ražošanas sistēmas;

47.  uzsver 5G nozīmīgumu, lai Eiropas varētu kļūt par globālu līderi augstas klases pētniecības infrastruktūras nodrošināšanā, kas Eiropu varētu padarīt par izcilas pētniecības centru;

III.  Politikas pieeja

48.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu palielināt Investīciju plāna Eiropai nozīmi finansēšanas instrumentos (ESIF, EISI), kas paredzēti, lai finansētu gigabitu savienojamības stratēģiskos mērķus līdz 2025. gadam;

49.  uzsver, ka visi ar digitālo vienoto tirgu, tostarp ar spektra piešķiršanu, savienojamības mērķiem un 5G izvēršanu, saistītie lēmumi ir jāformulē, balstoties uz nākotnes vajadzībām un uz gaidāmo tirgus attīstību turpmākajos 10–15 gados; šajā sakarā uzsver, ka sekmīga 5G izvēršana būs svarīgs priekšnosacījums ekonomikas konkurētspējai, ko var panākt ar tālredzīgu Eiropas likumdošanas un politikas koordinēšanu;

50.  uzsver, ka politikai gigabitu sabiedrības un 5G jomā vajadzētu būt samērīgai, bieži pārskatītai un atbilstošai inovācijas principam, lai potenciālā ietekme uz inovāciju būtu daļa no ietekmes novērtējuma;

51.  aicina Komisiju, ņemot vērā nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2020.–2027. gadam un jo īpaši nākamo pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas satvaru, nodrošināt, uzturēt un palielināt ilgtermiņa finansējumu 5G rīcības plānam un tīkla modernizācijai pienācīgā līmenī; uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm, privāto sektoru un publisko sektoru pētniecībā un izstrādē 5G mobilo sakaru jomā; norāda uz 5G PPP kā pozitīvu piemēru šajā ziņā; norāda — lai sasniegtu savienojamības jomā noteiktos mērķus, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju nākamajos desmit gados būs nepieciešamas investīcijas EUR 500 miljardu apmērā, lai gan tā arī lēš, ka pastāv investīciju trūkums EUR 155 miljardu apmērā; tāpēc uzskata, ka augstākā prioritāte jāpiešķir tam, lai nodrošinātu, ka konkurences rezultātā ir piesaistītas pietiekamas investīcijas digitālās infrastruktūras izvēršanai, jo tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt labumu no 5G tehnoloģijas attīstības;

52.  mudina visas dalībvalstis nekavējoties īstenot noteikumus, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(4), ar mērķi nodrošināt pienācīgu drošības līmeni, padarot šo plānu efektīvu un ilgtspējīgu;

53.  uzskata, ka labākais ceļš virzībā uz gigabitu sabiedrību izpaužas nākotnes vajadzībām pielāgotā, uz konkurenci orientētā un tehnoloģiski neitrālā pieejā, ko atbalsta daudz un dažādi investīciju modeļi, piemēram, publiskās un privātās vai līdzinvestīcijas; norāda, ka līdzinvestēšana un citi sadarbīgās investēšanas veidi un ilgtermiņa komercpiekļuves nodrošināšanas kārtība attiecībā uz ļoti veiktspējīgiem tīkliem var palīdzēt apvienot resursus, dot iespēju ieviest dažādas elastīgas sistēmas un samazināt izvēršanas izmaksas;

54.  aicina dalībvalstis, izmantojot saskaņotu, iekļaujošu un savlaicīgu darbību reģionos un pilsētās, pilnībā īstenot 5G rīcības plānu, lai veicinātu un stimulētu starpnozaru inovāciju un atbalstītu nozares mēroga ekonomiskā sadarbības satvara izveidi;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadošo lomu, veicinot starpnozaru, daudzvalodu 5G un pārrobežu sadarbspēju un atbalstot privātumu nodrošinošus, uzticamus, drošus pakalpojumus, jo nozare un sabiedrība kopumā uzņēmējdarbības un pakalpojumu jomā kļūst aizvien atkarīgāka no digitālās infrastruktūras, un uzskatīt valstu īpašos ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus par kopējas stratēģijas neatņemamu daļu;

56.  aicina palielināt centienus standartizācijas jomā, lai nodrošinātu Eiropas līderību tādu tehnoloģisko standartu noteikšanā, kuri ļautu izvērst 5G tīklus un pakalpojumus; uzskata, ka šajā procesā īpaša loma būtu jāuzņemas Eiropas standartizācijas institūcijām; norāda, ka katrai nozarei vajadzētu izstrādāt savu standartizācijas ceļvedi, paļaujoties uz pašas vadītiem procesiem un vadoties no spēcīgas vēlmes nonākt pie kopējiem standartiem, kas varētu kļūt par vispasaules standartiem; aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt investīcijas pētniecībā un izstrādē un veicināt Eiropas standartizāciju;

57.  uzsver, ka 5G var pilnībā mainīt piekļuvi saturam un tā izplatīšanu un būtiski uzlabot lietotāja pieredzi, vienlaikus ļaujot attīstīties jaunām kultūras un radoša satura formām; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību īstenot efektīvus pasākumus pirātisma apkarošanai un visaptverošu pieeju, kas uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un patērētājiem nodrošinātu vieglu pieeju likumīgam saturam;

58.  stingri mudina paplašināt eksperimentēšanu ar 5G tehnoloģijām; atbalsta integrētu risinājumu un testu izstrādāšanu, kam sekotu plaša mēroga izmēģinājuma projektu starpnozaru pielietojumi, reaģējot uz pieprasījumu pēc pakalpojumiem gigabitu sabiedrībā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamas nelicencētas frekvenču joslas, lai stimulētu nozares veiktus eksperimentus; prasa Komisijai apsvērt iespēju noteikt konkrētu un pievilcīgu mērķi kā satvaru privātā sektora veiktai eksperimentēšanai ar 5G tehnoloģijām un produktiem;

59.  uzsver, ka, lai nepieļautu nekonsekvenci un sadrumstalotību un nodrošinātu apstākļus saskaņotai bezvadu tīkla izvēršanai Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, ir jāņem vērā PVO oficiāli atzītās Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) vadlīnijas;

60.  uzsver, ka gigabitu sabiedrības attīstībai ir nepieciešami skaidri un kopēji ES noteikumi, kas vērsti uz nākotni un veicina konkurenci, lai stimulētu investēšanu un inovāciju un saglabātu pieejamību cenas ziņā un izvēli patērētājiem; uzsver, ka uz infrastruktūru balstīta konkurence piedāvā iespējas efektīvam regulējumam un ilgtermiņā nodrošināt taisnīgu investīciju atdevi; mudina dalībvalstis vienkāršot administratīvās procedūras, ko izmanto, lai piekļūtu fiziskajai infrastruktūrai;

61.  uzsver, ka, ar efektīvu un racionalizētu noteikumu palīdzību paplašinot patērētāju izvēli un vienlaikus palielinot uzticēšanos un veicinot digitālo pakalpojumu pieņemšanu, ir jāizveido inovāciju veicinoša vide digitālo pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši lielo datu un IoT jomā, koncentrējoties uz lietotāju vajadzībām un pakalpojumu īpašībām neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja veida;

62.  uzsver, ka ir jāizskata un attiecīgos gadījumos rūpīgi jāpārskata valstu platjoslu plāni, pievēršoties visām 5G jomām, jāsaglabā multitehnoloģiska un konkurētspējīga pieeja, jāatbalsta regulatīva noteiktība un maksimāli jāpalielina inovācija un pārklājums, par vienu no to mērķiem nosakot digitālās plaisas likvidēšanu;

63.  aicina Komisiju novērtēt valstu platjoslu plānus, lai atklātu trūkumus un izstrādātu konkrētām valstīm adresētus ieteikumus turpmākai rīcībai;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot līdzdalības platjoslas platformu, lai nodrošinātu intensīvu publisko un privāto struktūru, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti;

65.  uzsver, ka interneta piekļuves nodrošināšana un liela ātruma, uzticama, zema latentuma un trīces interneta savienojamības garantēšana ir būtiski faktori, kas ļauj digitalizēt tūrisma nozares procesus un vērtību ķēdi, kā arī attīstīt un ieviest tādas transporta tehnoloģijas kā sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (C-ITS), upju satiksmes informācijas pakalpojumus (RIS) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS);

66.  atgādina, ka MVU gūtu ievērojamu labumu no konkurētspējīgas piekļuves 5G risinājumiem; aicina Komisiju detalizēt savus rīcības plānus, lai atvieglotu MVU un jaunuzņēmumu līdzdalību eksperimentos ar 5G tehnoloģijām un nodrošinātu tiem piekļuvi 5G līdzdalības platjoslas platformai;

67.  atbalsta ES līmeņa iniciatīvas nodrošināt labāku spektra koordināciju starp dalībvalstīm un noteikt ilgtermiņa licences, tādējādi palielinot investīciju stabilitāti un noteiktību; norāda, ka lēmumi par šiem jautājumiem būtu jāpieņem vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai pieņemtu saistošus norādījumus par dažiem piešķiršanas procesa nosacījumiem, piemēram, par spektra piešķiršanas termiņiem, spektra koplietošanu un kopīgi organizētām izsolēm ar mērķi veicināt Eiropas mēroga tīklus; norāda, ka paaudžu maiņā — pārejot uz 5G — Eiropas Savienībā ir būtiski saglabāt mobilo telesakaru tirgu uz konkurenci vērsto raksturu;

68.  aicina ES koordinēt centienus Starptautiskajā Telesakaru savienībā (ITU) ar mērķi izveidot saskaņotu ES politiku; uzsver, ka Eiropas radiofrekvenču spektra harmonizācijas vajadzības attiecībā uz 5G pēc 2020. gada būtu jānodefinē līdz 2019. gada Pasaules radiosakaru konferencei (WRC-19), pienācīgi aizsargājot pašlaik izmantotos pakalpojumus un saskaņā ar WRC-15 pieņemtajiem lēmumiem;

69.  uzsver, ka Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā iekļautajai VHC tīklu definīcijai būtu jāatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam ar nosacījumu, ka šādas tehnoloģijas atbilst kvalitātes prasībām attiecībā uz tīkla pakalpojumiem, kas nākotnē būs nepieciešami rūpnieciskām un patērētāju lietotnēm;

70.  prasa Komisijai sākt sagatavot ikgadēju progresa pārskatu, izstrādāt ieteikumus attiecībā 5G rīcības plānu un informēt Parlamentu par attiecīgajiem rezultātiem;

°

°  °

71.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1)

OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.

(3)

OV L 179, 29.6.2013., 1. lpp.

(4)

OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Eiropas gigabitu sabiedrības attīstības jēdziena pamatā ir iespējas, ko sniedz 5G risinājumu izvēršana. 5G uzsāk jaunu posmu digitālajā pasaulē, izveidojot jaunus augsta snieguma tīklus, tostarp augstas kvalitātes un ļoti augstas kapacitātes (VHC) tīklus. Nodrošinot jaunas savienojamības iespējas, infrastruktūra kļūst par veicinātāju.

Tomēr 5G infrastruktūras attīstībai ir daži nosacījumi. Investīcijām labvēlīgai regulatīvai videi vajadzētu radīt juridisko noteiktību, pārredzamību, vienlīdzību un vienkāršotus noteikumus, kas ir būtiski pašreizējai un turpmākai elektroniskajai komunikācijai. Infrastruktūras konkurencei jāiesaista visi iespējamie partneri, kas konkurē uz investīcijām elastīgu, uzņēmējdarbībai efektīvu līdzinvestīciju modeļu sistēmā. Ir jāharmonizē radiofrekvenču spektra piešķiršana ar mērķi nodrošināt lēmumu pieņemšanas un risinājumu konsekvenci. Turklāt ir vajadzīgas saskaņotas pūles visā ES, lai pārvaldītu piekļuvi 700 MHz frekvencei un ilgtermiņā frekvenču diapazonam no 1 GHz līdz 100 GHz. Ir jābūt vēlmei visu ES dalībvalstu kopējā sistēmā strādāt pie standartizācijas un sadarbspējas. Visbeidzot, daudzās nozarēs ir jābūt vēlmei izstrādāt savus plānus, lai pielāgotos tehniskajām prasībām, kas vajadzīgas 5G savienojamībai un komunikācijām. Visu 5G potenciālu var izmantot tikai tad, ja tiek attīstītas ciešas partnerības ar „vertikālajām” nozarēm. Mums noteikti ir jāiemācās strādāt sistemātiskāk visos nozaru procesos.

Pastāv noteikti galvenie 5G attīstības virzītājspēki, piemēram, izpratne par ekonomiskajām priekšrocībām un individuāliem ieguvumiem no 5G ieviešanas. Šādi ieguvumi ietver lietu interneta attīstību, autonomos automobiļus, e-veselības un telemedicīnas izaugsmi (kas savukārt sekmēs patiesu paradigmas maiņa veselības aprūpē), pilnīgi jaunas mācīšanas un mācīšanās iespējas, pateicoties virtuālās realitātes rīkiem izglītībā, jaunus izklaides modeļus, potenciālos viedo pilsētu panākumus un jaunas digitālās lauksaimniecības iespējas. Ar 5G izvēršanu pavērsies ceļš jauniem produktiem un pakalpojumiem, kas visi būs lietotājam vieglāk izmantojami un pielāgoti iedzīvotāju vajadzībām, vairojot patērētāju apmierinātību. Izaugsme ir pieprasījuma virzītājspēks. Pieprasījums ilgtermiņā padarīs investīcijas 5G izdevīgākas un garantēs pienācīgu investīciju atdeves līmeni.

Ir skaidrs — lai gan jaunās infrastruktūras iespējas, infrastruktūras iekļaujošais raksturs un pieprasījums pēc 5G infrastruktūras mainīs sabiedrības attieksmi, tas viss arī pieprasīs jaunas prasmes. Tādēļ vajadzētu ņemt vērā arī 5G ieviešanas izglītības dimensiju.

Eiropai ar 5G ir lieliska iespēja no jauna izveidot telekomunikāciju rūpniecisko ainu. Mēs tagad esam aizraujošu norišu krustcelēs. Es sagaidu, ka ES ražošanas nozare kopumā uzsāks vērienīgu 5G tehnoloģiju attīstību un izstrādās izvēršanas plānu.

Komisija ir ierosinājusi labi izplānotu programmu, grafiku un konkrētus pasākumus. Eiropas Elektronisko sakaru kodekss ir jāapstiprina tuvākajā nākotnē. Tomēr ārkārtīgi svarīga ir visu ieinteresēto personu sadarbība šajā procesā. Dalībvalstīm jābūt gatavām piedalīties skaidros, kopējos un saskaņotos lēmumu pieņemšanas procesos. Valstīm savlaicīgi nepieņemot jaunus platjoslas plānus, nav iespējams investēt un attīstīt tehnoloģijas un risinājumus, jo īpaši attiecībā uz šķiedru izmantošanu 5G tehnoloģijās. Ja ES nespēs izdarīt aktīvu un pastāvīgu spiedienu Pasaules radiosakaru konferences debatēs, būs grūti panākt apmierinošus lēmumus par giga frekvenču pieejamību. Nesadarbojoties Komisijai, dalībvalstīm, uzņēmējdarbības pārstāvjiem un BEREC, mēs palaidīsim garām izdevību saskaņot frekvenču piešķiršanas procesu. Nesadarbojoties ES iestādēm, valstu valdībām un vietējām un reģionālām pašvaldībām, nav iespējams investēt iekļaujošajā infrastruktūrā ar pilnu piekļuvi 5G ļoti veiktspējīgiem tīkliem visiem iedzīvotājiem, tostarp attālos un lauku apgabalos. Bez pienācīgas publiskās, valsts un ES 5G rīcības plāna finansēšanas turpmāk un vēl pēc 2020. gada, kad spēkā būs jaunā daudzgadu finanšu shēma, būs grūti sasniegt iepriekš minētos mērķus.

Ir būtiski analizēt un attiecīgi izpildīt visus nosacījumus, kas vajadzīgi 5G pilnīgai ieviešanai līdz 2025. gadam.

Tāpat 5G mērķu sasniegšanai ir svarīgi koordinēt visu ieinteresēto personu centienus. Ir skaidrs — ja visi 5G rīcības plāna pasākumi un darbības tiks veikti sekmīgi, Eiropas ekonomikai un visiem Eiropas iedzīvotājiem būs daudz priekšrocību.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (23.3.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G

(2016/2305(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Antonio López-Istúriz White

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka šī iniciatīva ir daļa no Komisijas noteiktajiem trijiem stratēģiskajiem savienojamības mērķiem, kuri ir jāsasniedz līdz 2025. gadam, un ka pienācīgas “ekosistēmas” izveide nolūkā attīstīt spēcīgu Eiropas gigabita sabiedrību, savlaicīgi ieviešot 5G tehnoloģijas un dalībvalstīm ievērojot pienākumu sniegt universālo pakalpojumu, ir pats iekļaujošākais un efektīvākais ceļš uz digitālā vienotā tirgus izveidi, jo ātrdarbīgi platjoslas savienojumi var mazināt digitālo plaisu un veicināt vispārēju izaugsmi, jo īpaši lauku apvidos, nodrošinot instrumentus dalībai lietu interneta (IoT) laikmetā tādā pašā mērā kā pilsētās, kā rezultātā miljoniem sensoru, ierīču un visu veidu iekārtām būs uzlabota savienojamība un energoefektivitāte;

  atgādina, ka ir jānovērš digitālā plaisa, kas izpaužas kā savienojamības atšķirības starp lauku un lielpilsētu teritorijām, lieliem un maziem uzņēmumiem, cilvēkiem no atšķirīgiem sociālekonomiskiem slāņiem un starp paaudzēm;

3.  jo īpaši uzsver, ka ES nevar atļauties zaudēt iespējas pieslēgt lauku teritorijas, kuras saskaņā ar EK digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) ievērojami atpaliek, proti, platjoslas savienojumi ir pieejami 71 % Eiropas mājsaimniecību, bet tikai 28 % laukos, un mobilie platjoslas savienojumi (4G un citi) ir pieejami 86 % Eiropas mājsaimniecību, bet tikai 36 % laukos;

4.  uzsver — lai šī tehnoloģija pilnā mērā sniegtu ieguldījumu mūsu ekonomikā un lai mēs nepalaistu garām iespējas, ir jāpievieno ceturtais mērķis: novērst digitālo plaisu un jaunu plaisu veidošanos, un šajā nolūkā būtu jāizpēta dalībvalstu un Komisijas finansējuma iespējas, lai galvenos sociālekonomiskos virzītājspēkus (skolas, universitātes, valsts pārvaldes iestādes) nodrošinātu ar interneta pieslēgumu, kura lejupielādes ātrums būtu vismaz 100 Mb/s un kuram būtu liels augšupielādes ātrums, zems latentums un nepārtraukts pārklājums;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos strādāt ar dalībvalstīm un nozari nolūkā brīvprātīgi noteikt kopīgu grafiku agrīnai 5G tīklu ieviešanai līdz 2018. gada beigām, pēc kuras sekos pilnībā komerciālu 5G pakalpojumu ieviešana Eiropā līdz 2020. gada beigām;

  pauž nožēlu par situāciju, ko radījusi ES lēnā reakcija uz 4G ieviešanu salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, kuri ir uzņēmušies vadību un tagad gūst visus ar to saistītos labumus;

7.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi efektīvi rīkoties jau 5G laikmeta sākumposmā, lai veicinātu Eiropas uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, jo potenciālie ieguvumi, ko Eiropas rūpniecībai sniegtu vadošās pozīcijas šīs tehnoloģijas ieviešanā, ir ļoti lieli;

8.  uzskata, ka šim nolūkam ir nepieciešama visaptveroša Eiropas stratēģija un politikai un noteikumiem jābūt orientētiem uz ārpusi un uz nākotni, tiem jābūt investīcijām un inovācijai labvēlīgiem un pieejai jābūt balstītai uz tirgu, kas nodrošina atbilstošu konkurenci sekmējošu investīciju vidi kopā ar nodokļu politiku, kura atbalsta 5G ieviešanu, vienlaikus atzīstot, ka konkurence ir galvenais investīciju dzinējspēks, kurš savukārt stimulēs inovāciju un jaunus pakalpojumus un galu galā radīs modernizētu Eiropas infrastruktūru, kas dod labumu patērētājam, un ka spektra licenču garākiem termiņiem būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu vajadzīgās investīcijas 5G tīkliem nepieciešamajā jaunajā infrastruktūrā;

9.  norāda, ka savienojumu infrastruktūras veidošana rada potenciāli augstas izmaksas, tostarp par vadību, plānošanu, atļaujām un dažos gadījumos par nekustamu īpašumu iegādi, it īpaši vietējiem pakalpojumu sniedzējiem vai MVU, un atzinīgi vērtē Komisijas WiFi4EU priekšlikumu, kas sniegtu ieinteresētajām vietējām iestādēm finansēšanas iespējas, lai tās varētu piedāvāt bezmaksas bezvadu interneta savienojumus sabiedriskās ēkās un ap tām, veselības aprūpes centros, parkos un sabiedriskos laukumos; uzskata, ka dalībvalstīs ir vajadzīga 5G un digitālās rīcībpolitikas saskaņošana ar plānošanas politiku gan valsts, gan vietējā līmenī, lai nodrošinātu ātru un lētu mazo šūnu tīklu izvēršanu;

10.  uzsver satelītkomunikāciju nozīmi visaptverošas un universālas piekļuves 5G nodrošināšanā, galvenokārt attālos apgabalos, ko papildinātu Eiropas sauszemes optisko šķiedru kabeļu tīkls;

11.  atzinīgi vērtē Eiropas infrastruktūras savienošanas platjoslas fondu, kurš ir paredzēts platjoslas infrastruktūras finansēšanai un kurā var piedalīties valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes un privāti investori, un tas būs nākamais solis, kā nodrošināt investīcijas infrastruktūrā nepietiekami apkalpotos, mazāk apdzīvotos, lauku un attālākos apgabalos;

12.  uzsver vajadzību saskaņot Eiropas pieeju visās dalībvalstīs 5G tehnoloģiju attīstībā un izvēlēties pieeju, kas paredz iesaistīt daudzas ieinteresētās personas, jo dzīvotspējīga iekšējā tirgus izveide 5G standarta produktiem un pakalpojumiem pieprasa plašu koordinēšanu;

13.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi pieņemt Eiropas elektronisko sakaru kodeksu (EESK), lai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu juridisko noteiktību un prognozējamību; uzsver, ka EESK būtu jāsekmē (infrastruktūras) konkurence;

14.  aicina Komisiju novērtēt valstu platjoslu plānus, lai atklātu trūkumus un izstrādātu konkrētām valstīm adresētus ieteikumus turpmākai rīcībai;

15.  mudina Komisiju nākt klajā ar vērienīgu un saskaņotu 5G finansēšanas stratēģiju, kas pilnībā izmantotu tādu programmu potenciālu un sinerģiju kā “Apvārsnis 2020”, ESIF un EISI, kuras veicina privātās investīcijas, tostarp specifisku riska kapitālu un konsorcijus, un kuras pēta citus avotus, piemēram, tādas publiskā un privātā sektora partnerības IKT sektorā kā PPP 5G, lai atbalstītu savienojamības projektus un tehnoloģisko pētniecību, kas varētu palīdzēt pārvarēt digitālo plaisu un uzturēt un attīstīt finansējumu 5G rīcības plānam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2020.–2027. gadam;

16.  šajā sakarā aicina operatorus vairāk investēt infrastruktūrā, lai uzlabotu savienojamību, jo īpaši mazāk attīstītos lauku apvidos, un paplašināt 5G tīkla pārklājumu, paturot prātā to, ka saskaņā ar Komisijas aprēķiniem šīs tehnoloģijas ieviešanai un savienojamības mērķu sasniegšanai ir nepieciešamas investīcijas EUR 500 miljardu apmērā, kas visticamāk netiks nodrošinātas un pietrūks aptuveni EUR 155 miljardi;

  uzsver, ka dalībvalstīm jāpiemēro ES līmenī saskaņoti noteikumi jauna spektra piešķiršanai 700 MHz frekvenču joslā bezvadu platjoslas lietojumam un jākoordinē ES radiofrekvenču spektra politika, piešķirot licences uz pietiekami ilgu termiņu, lai radītu investīciju atdeves prognozējamību un vienlaikus izveidotu elastīgu licencēšanas sistēmu, kas veicina spektra koplietošanu attiecīgajās augstākajās frekvencēs un nākotnes lietotņu attīstību;

18.  uzsver, ka vienošanās par to, kā saskaņot visas spektra joslas zem un virs 6 GHz, ir stratēģiski svarīga 5G ieviešanai un tā ir jāpanāk līdz 2017. gada beigām, lai pagaidu frekvenču spektra joslas, kas paredzētas 5G, būtu pieejamas pirms 2019. gada Pasaules radiosakaru konferences (WRC-19);

19.  uzsver — lai gan zemākās frekvenču joslās, piemēram, 700 MHz, viens šūnas tornis var apkalpot plašāku teritoriju, kas palīdz sasniegt plašāku pārklājumu lauku apvidos, šīs joslas vienas pašas neļauj izmantot platjoslas lietotnes, un tādēļ atbalsta Komisijas koordinēto pieeju pārdalīt UHF radiofrekvenču joslas (300 MHz līdz 3 GHz) un joslas ārpus šīs amplitūdas;

20.  uzsver, ka atklātu un savstarpēji savietojamu standartu izveide attiecībā uz 5G tīkliem un 5G iespējotu lietu interneta ierīcēm ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu ātru lietu interneta ieviešanu, un aicina visas attiecīgās ieinteresētās personas — gan no publiskā, gan privātā sektora, piemēram, ražotājus, operatorus, regulatorus un zinātniskās aprindas, — strādāt šajā virzienā, lai nākotnes 5G tīklu standarti būtu nozarē plaši pieņemti un īstenoti praksē;

21.  uzskata, ka būtu jāveicina augšupēja sistēma un katrai nozarei vajadzētu izstrādāt savu standartizācijas ceļvedi, pamatojoties uz nozares vadītiem procesiem, ar spēcīgu vēlmi vienoties par kopējiem standartiem, kas varētu kļūt par pasaules standartiem;

22.  atgādina nepieciešamību uzlabot sabiedrības informētību par iedzīvotāju un uzņēmumu ieguvumiem no interneta lietošanas, jo tas uzlabo ekonomiskās un sociālās iespējas un ir instruments, kas var sekmēt iekļautību un palielināt iespējas mazāk attīstītām teritorijām; atgādina arī to, ka daudzās nozarēs uzņēmējdarbības modeļi gūs labumu no pārmaiņām, kas saistītas ar 5G tehnoloģiju, kura palielinās efektivitāti, kā arī ļaus radīt jaunus augstas kvalitātes pakalpojumus, savienos jaunās nozares, atbalstīs sadarbību un partnerību veidošanu starp telekomunikāciju operatoriem un vertikālām nozarēm un, visbeidzot, uzlabos aizvien zinošāku un prasīgāku digitālā satura lietotāju kā klientu ērtības;

23.  uzsver vēl joprojām neapzinātās mākoņdatošanas tehnoloģiju, lielo datu un lietu interneta iespējas, kas būs izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks un palīdzēs uzlabot visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ja visur būs pieejama stabila savienojamība;

24.  apzinās, ka 4G tīkliem ir pārāk zema jauda, sākoties jaunajam savienojamības vilnim, kas turpmākajos dažos gados pārpludinās miljoniem ierīču (piemēram, mašīnas, robotus, dronus, automobiļus, valkājamas lietas, ierīces un sensorus), un pauž arī bažas, ka, trūkstot moderniem digitāliem tīkliem un infrastruktūrai, kas nodrošina augstas kvalitātes un ātru savienojamību, ES draud atpalikšana no citiem reģioniem attiecībā uz investīciju piesaisti un zināšanu līmeņa saglabāšanu, kā rezultātā mazinātos konkurences priekšrocības, un aicina intensīvāk attīstīt digitālos tīklus un infrastruktūru, jo īpaši laukos;

25.  uzskata, ka digitālo prasmju attīstība ir nepieciešama, lai palīdzētu izvairīties no atstumtības, kā arī novērst digitālo analfabētismu un digitālās plaisas paplašināšanos, un ka tas jādara gan ar formālo, gan neformālo izglītību, t. i., no vienas puses, sadarbībā ar EIT Digital būtu jāizstrādā mācību programmas, kurās ņemtu vērā dalībvalstu paraugprakses, un, no otras puses, iniciatīva būtu jāpapildina ar atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, uzsverot to, cik svarīgi ir izglītības nolūkos nodrošināt piekļuvi tehnoloģijai;

26.  uzsver to, cik nozīmīgi ir pārejas procesā uz gigabita sabiedrību piesaistīt uzņēmumus; atbalsta pievēršanos infrastruktūras konkurencei, lai stimulētu investīcijas efektīvāka tīkla izveidē, un arī uzsver valsts regulatīvo iestāžu lomu uzraudzībā izvēršanas un komerciālās darbības uzsākšanas posmā;

27.  uzstāj, ka ir ne tikai steidzami jāpaātrina investīcijas ar 5G tehnoloģiju saistītajā pētniecībā un inovācijās, bet arī jāatrod efektīvāki veidi pētniecības un inovācijas rezultātu ātrai ieviešanai tirgū;

28.  atkārtoti pauž uzskatu, ka ir steidzami nepieciešama standartizācija Eiropas līmenī, lai novērstu 5G tehnoloģiju sadrumstalotību un nekavētu savietojamību, uzsverot, ka Eiropai vajadzētu saglabāt savu būtisko lomu starptautiskajā sistēmā, un ka Eiropas standarti, kas izstrādāti ar visu ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanos, būtu jāpopularizē starptautiskā līmenī; un atkārtoti pauž uzskatu, ka līdz 2019. gada beigām ir jānodrošina sākotnējie pasaules 5G standarti, tādējādi ļaujot savlaicīgi sākt 5G komercpiedāvājumus;

29.  atgādina nepieciešamību panākt labāku sabiedrības informētību par iedzīvotāju un uzņēmumu ieguvumiem no interneta lietošanas, jo tas uzlabo ekonomiskās un sociālās iespējas un ir instruments, kas var sekmēt iekļautību un palielināt iespējas mazāk attīstītām Savienības teritorijām;

30.  uzsver, ka saskaņā ar Komisijas viedokli, īstenojot rīcības plānu 5G ieviešanai visā ES, “ir iespējams radīt divus miljonus darbvietu” un stimulēt Eiropas ekonomiku, kā arī samazināt augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū;

31.  atbalsta ideju neaprobežoties tikai ar ekonomisko rādītāju izmantošanu tehnoloģiju ietekmes mērīšanā un ainu papildināt ar sociālekonomiskajiem rādītājiem;

32.  norāda uz vajadzību aktīvi iesaistīties dialogā ar visām ieinteresētajām personām, sākot no ES iestādēm līdz dalībvalstīm un Eiropas reģioniem, no privātā sektora un konkrētās nozares līdz pilsoniskajai sabiedrībai, īpaši atzīstot pilsoniskās sabiedrības dalībnieku konkrētās vajadzības attiecībā uz finansiālo situāciju un darbiniekiem, lai izstrādātu vienotu un kopīgu redzējumu, kas balstās uz ideju, ka digitālās tehnoloģijas un komunikācija var uzlabot dzīvi visiem;

33.  iesaka Komisijai sākt publicēt ikgadēju progresa pārskatu un ieteikumus par 5G rīcības plānu un par rezultātiem informēt Eiropas Parlamentu;

34.  atkārtoti pauž viedokli, ka spēcīgāku un dinamiskāku iekšējo tirgu var izveidot tikai ar stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu un plaukstoša digitālā vienotā tirgus pabeigšana ir ātrākais veids, kā panākt izaugsmi un radīt jaunas un kvalitatīvas darbvietas.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Nicola Danti, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Marlene Mizzi, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Pascal Arimont, David Coburn, Edward Czesak, Arndt Kohn, Julia Reda, Ulrike Trebesius, Sabine Verheyen


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (12.4.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G

(2016/2305(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Kosma Złotowski

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “5G Eiropai. Rīcības plāns”, kura mērķis ir veicināt Eiropas digitālo ekonomiku un konkurētspēju, lai virzītos uz digitālo vienoto tirgu;

2.  uzstāj, ka pašreizējā starptautiskajā tehnoloģiju sacensībā ir nepieciešams sasniegt dinamisku Eiropas gigabitu sabiedrību, lai saglabātu ES konkurētspēju un labklājību, kā arī izmantotu iespējas, ko sniedz inovācija un pārmaiņas transporta nozarē;

3.  norāda — lai saglabātu konkurētspēju, Eiropas transporta nozarei būs ātri jāpielāgojas jauniem uzdevumiem, ko izvirza globalizācija, mainīgi mobilitātes modeļi, digitalizācija un pieaugošas patērētāju vēlmes; piekrīt, ka 5G tīklu izvēršana ir nepieciešams nosacījums pastāvošo, jaunu un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu attīstībai un ekonomisko un sociālo iespēju radīšanai, vienlaikus transporta un tūrisma nozarē sekmējot iekļautību un radot iespējas mazāk attīstītām ES teritorijām; šajā sakarā atgādina nepieciešamību panākt lielāku sabiedrības informētību par pasažieru ieguvumiem no interneta lietošanas;

4.  uzsver, ka ļoti augstas veiktspējas un nepārtrauktu interneta tīklu, tostarp pārrobežu tīklu, potenciāla efektīva izmantošana ir svarīga transporta un tūrisma pakalpojumu digitalizācijas procesam, integrētas biļešu tirdzniecības ieviešanai un inovatīvu transportlīdzekļu, piemēram, arvien vairāk savienotu un autonomu transportlīdzekļu vai dronu, plašai izmantošanai cilvēku un preču pārvadāšanā; norāda, ka 5G tīkli varētu arī palīdzēt attīstīt jaunus izklaides modeļus un tādējādi dažādot ES tūrisma piedāvājumu un padarīt to pievilcīgāku; norāda, ka 5G veicinās jaunus augstas kvalitātes pakalpojumus un uzlabos to digitālā satura lietotāju kā pasažieru pieredzi, kuri, piemēram, saistībā ar transporta un tūrisma pakalpojumiem izmantos tiešsaistes platformas;

5.  pauž bažas par to, ka ES 5G ieviešanā atpaliek no Ziemeļamerikas un daļas no Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm; kā arī pauž bažas par to, ka saskaņā ar pašreiz pieejamajiem datiem neviena no 28 dalībvalstīm nav sasniegusi digitalizācijas programmas mērķi par 100 % ātrdarbīga un īpaši ātrdarbīga pārklājuma nodrošināšanu; norāda, ka vidējais nākamās paaudzes pieslēguma pārklājums dažās dalībvalstīs pašlaik ir zem 25 %;

6.  pauž nožēlu, ka pašreizējās 4G paaudzes tehnoloģiju izvēršana joprojām atpaliek no gaidītā, jo īpaši lauku apvidos; norāda, ka Komisijas rīcības plānam par 5G tīkla infrastruktūras izvēršanu vajadzētu nodrošināt instrumentus, kas ļautu izvairīties no iepriekš pieļautajām kļūdām;

7.  uzskata, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) un to attīstības temps ir būtiski ietekmējuši ne tikai tautsaimniecību, bet arī sabiedrību kopumā; uzskata, ka IKT un digitālās tehnoloģijas piedāvā lielu potenciālu, jo tās var uzlabot iedzīvotāju piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, transportam; uzskata, ka tomēr ir svarīgi ņemt vērā šo jomu progresa radītās milzīgās un neizbēgamās problēmas sabiedrībai kopumā, jo īpaši attiecībā uz darba organizāciju, darba tiesībām un iedzīvotāju drošību;

8.  aicina dalībvalstis rīcības plānu 5G jomā uzskatīt par ceļvedi Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (EESK) izstrādei, jo īpaši attiecībā uz sadarbību spektra pārvaldībā un turpmākām investīcijām tīkla infrastruktūrā; uzsver, ka nozīmīgu progresu Eiropas gigabitu sabiedrības veidošanā var panākt tikai ar pienācīgu investīciju līmeni tīkla infrastruktūrā visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu stabilu, drošu un uzticamu digitālo infrastruktūru visiem transporta veidiem neatkarīgi no lieluma vai atrašanās vietas; pauž šaubas, vai finansēšanas modeļi, kas balstās tikai vai galvenokārt uz investīciju fondiem, būs pietiekami, lai nepieciešamības gadījumā atjauninātu infrastruktūru vai palīdzētu novērst tīkla infrastruktūras attīstības nepilnības un izlīdzināt atšķirības augstas veiktspējas interneta savienojumu pieejamībā pierobežu, nomaļos un tālākos reģionos, kā arī ārpus pilsētām;

9.  prasa piešķirt vairāk līdzekļu vērienīgas un saskaņotas 5G finansēšanas stratēģijas īstenošanai un pilnībā izmantot esošo līdzekļu potenciālu un sinerģiju jaunu investīciju veicināšanai; atzinīgi vērtē Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta platjoslas fondu un aicina Komisiju nodrošināt, uzturēt un turpināt attīstīt 5G rīcības plāna finansēšanu saistībā ar nākamo DFS 2020.–2027. gadam;

10.  uzskata, ka labākais tīkla infrastruktūras attīstīšanas veids ir nodrošināt godīgu un efektīvu konkurences vidi; norāda, ka visas pieejamo frekvenču joslas ir jāizmanto lietderīgi; uzsver „5G-PPP” (publiskā un privātā sektora partnerība) iniciatīvas lielo nozīmi un steidzamo vajadzību atrast jaunus privāto investīciju avotus, lai atbalstītu gan ES konkurētspēju pasaules tirgū, gan jaunas iespējas inovācijai transporta un tūrisma jomā;

11.  aicina vairāk izmantot kohēzijas politikas fondus, lai tiektos uz lielāku viendabīgumu savienojumos starp ES reģioniem; uzsver nepieciešamību rast stimulus ne tikai piedāvājuma, bet arī pieprasījuma pusei, lai palielinātu iedzīvotāju interesi par transporta un tūrisma 5G pakalpojumiem un veicinātu šā tīkla ieviešanu; piekrīt galvenajiem mērķiem veicināt interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai; norāda uz tehnoloģiski neitrālas pieejas izvēles vērtību, jo tā topošajās transporta tehnoloģijās un infrastruktūrā var palīdzēt maksimāli izmantot inovāciju, infrastruktūras konkurenci un izmaksu samazinājumu;

12.  mudina Komisiju Eiropas gigabitu sabiedrības veidošanā lielāku uzmanību pievērst jautājumiem par datu privātumu, kiberdrošību un kibernoziedzību un to specifiku transporta nozarē; norāda, ka šajā jomā nevar panākt progresu, ja pienācīga prioritāte netiek dota digitalizētu transporta sistēmu lietotāju drošībai un vienlaikus netiek izstrādāti noteikumi šo tehnoloģiju pārvaldīšanai, lai novērstu strīdus par konkurenci tirgū;

13.  mudina Komisiju apsvērt iespēju pielāgot Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu un pamatojoties uz valsts atbalsta noteikumiem, lai veicinātu ātrdarbīga interneta tīklu izveidi un īpašu uzmanību pievērstu tālākajiem reģioniem, kā noteikts LESD 349. pantā, ņemot vērā to attālumu un 5G prasībām atbilstošas tīkla infrastruktūras izmaksas;

14.  aicina Komisiju nodrošināt, ka katra dalībvalsts kartē savu tīklu, lai varētu noteikt digitālās atstumtības zonas un nodrošināt vispārēju 5G tīkla pārklājumu;

15.  iesaka Komisijai darīt visu, kas ir tās spēkos, lai izveidotu Eiropas gigabitu sabiedrību, ievērojot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas principus;

16.  atzīst, ka 5G tīklam ir nepieciešama blīva tīkla infrastruktūra, lai nodrošinātu augstu veiktspēju un zemu latentumu; norāda uz ieguvumiem, ko rada projektu un plānu būvēt jaunu tīkla infrastruktūru 5G standartam apvienošana ar jau plānoto autoceļu un dzelzceļu maršrutu būvniecību un modernizāciju dalībvalstīs papildus pilsētu infrastruktūras projektiem, ņemot vērā, piemēram, iespējas ar savienotiem un autonomiem automobiļiem uzlabot mobilitāti pilsētvidē; piekrīt, ka šāda racionāla būvdarbu apvienošana palīdzēs ietaupīt resursus, padarīt darbus praktiski īstenojamākus un paātrināt vajadzīgās ātrdarbīgās infrastruktūras būvniecību un nodrošināšanu;

17.  uzsver, ka blīvākiem tīkliem, kuros izmanto lielāku skaitu radiāciju emitējošu ierīču, jāveic pienācīga pārbaude un apstiprināšana, jo apdraudējums sabiedrības veselībai nav pieļaujams;

18.  norāda uz potenciālu attīstīt šādus pakalpojumus ES pilsētās: viedu satiksmes vadību ar reāllaika informāciju, stāvvietām un ceļa nodevu sistēmām; aicina uzņēmējus vairāk investēt infrastruktūrā, lai uzlabotu savienojamību un paplašinātu 5G tīkla pārklājumu visā ES — pilsētās, perifērās zonās un laukos;

19.  uzsver, ka vienlaikus ar 5G attīstību nozīmīga ietekme būs lietu interneta vispārējai ieviešanai, inter alia, preču pārvadājumu un loģistikas jomā, tostarp pasta darbā un plašākā nozīmē jebkādā apmaiņā ar materiālām vērtībām (vēstulēm un pakām);

20.  norāda, ka, tiklīdz transportlīdzekļi ir saslēgti tīklā, tie attiecīgi kļūst drošāki (mazāk negadījumu) un videi draudzīgāki (mazāk emisiju) un veicina paredzamākus ceļošanas paradumus; tādēļ atbalsta priekšlikumu nospraust ES mēroga mērķi, ka visiem transportlīdzekļiem ES tirgū jābūt pieslēdzamiem 5G tīklā un aprīkotiem ar ITS iekārtu; stingri atbalsta mērķi, ka 5G jānodrošina iespēja bāzes staciju tīklam pieslēgt neatliekamās medicīniskās palīdzības un citus neatliekamās palīdzības transportlīdzekļus (policijas, ugunsdzēsēju), lai izsaukumu laikā tiem nepārtraukti būtu tīkla pārklājums;

21.  stingri atbalsta centienus līdz 2025. gadam nodrošināt piekļuvi 5G tīklam intermodālajos pārvadājumos sabiedriskā transporta tīklos, kas savienoti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Eiropas transporta tīklu (TEN-T), un sagaida, ka tam sekos pilnīga piekļuve visā ES gan pilsētās, gan laukos, gan galvenajās tūrisma centros un objektos;

22.  norāda uz nozīmīgo interneta tehnoloģiju un lietu interneta lomu ne tikai multimodālas, lietotājiem draudzīgas un drošas infrastruktūras un transporta pakalpojumu attīstībā, bet arī transportlīdzekļos uzstādītu e-call tehnoloģiju attīstībā; uzsver vajadzību ņemt vērā visus mijiedarbības elementus dažādās nozarēs, piemēram, elektronikas, telekomunikāciju, transporta un tūrisma nozarē;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu WiFi4EU; norāda, ka publiski pieejami un bezmaksas bezvadu lokālie savienojumi (Wi-Fi) stratēģiski svarīgās sabiedriskās vietās, piemēram, transporta mezglos, var dot iespēju visiem Eiropas iedzīvotājiem vienlīdzīgi piekļūt digitālajiem rīkiem un izmantot tos;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt tādas iniciatīvas kā WiFi4EU programma, lai mudinātu visus pasažierus izmantot jaunās tehnoloģijas neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa vai vecuma un novērstu digitālo plaisu starp atsevišķiem cilvēkiem un/vai paaudzēm; uzsver pievienoto vērtību, ko minētās norises sniegs tūrisma nozarei, vairojot Eiropas pievilcību uzņēmumiem un apmeklētājiem;

25.  uzsver, ka interneta piekļuves nodrošināšana un liela ātruma, uzticama, zema latentuma un trīces interneta savienojamības garantēšana ir būtiski faktori, kas ļauj digitalizēt tūrisma nozares procesus un vērtību ķēdi, kā arī attīstīt un ieviest tādas transporta tehnoloģijas kā sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (C-ITS), upju satiksmes informācijas pakalpojumus (RIS) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS);

26.  norāda, ka šādu iepriekš minēto sistēmu attīstība palīdzēs sekmēt gan mobilitātes, gan transporta digitalizācijas un automatizācijas procesu, kas savukārt uzlabos drošību, optimizēs resursus, ļaus labāk izmantot pieejamo kapacitāti, uzlabos efektivitāti, pieejamību, energotaupību un ekoloģiskos rādītājus, kā arī stimulēs MVU konkurētspēju tūrisma nozarē; atzīst, ka saskaņā ar plašāku Eiropas rūpniecības digitalizācijas procesu daudziem uzņēmumiem būs jāpapildina savas pārejas stratēģijas ar mobilitāti, sniedzot būtiskas iespējas MVU un jaunuzņēmumiem transporta nozarē, proti, tās ir pārmaiņas, kas būtu jāatbalsta;

27.  norāda uz ieguvumiem, ko uzticams un nepārtraukts 5G pārklājums sniegtu ceļu satiksmes drošībai, dodot iespēju izmantot pieslēgtas un digitālas smago kravas transportlīdzekļu vadības ierīces, piemēram, viedo tahogrāfu un e-dokumentus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Kateřina Konečná, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Jiří Maštálka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Dominique Riquet, Pavel Telička, Matthijs van Miltenburg

ECR

Jacqueline Foster, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Peter van Dalen

EFDD

Daniela Aiuto

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

S&D

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Jens Nilsson, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, David-Maria Sassoli, István Ujhelyi, Janusz Zemke, Claudia Țapardel

Verts/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

2

-

EFDD

John Stuart Agnew, Peter Lundgren

3

0

GUE/NGL

Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Jiří Maštálka

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (23.3.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G

(2016/2305(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Andrew Lewer

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž bažas par to, ka ES 4G pieslēguma un 5G ieviešanas prognožu jomā atpaliek no Ziemeļamerikas un daļas no Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm; uzskata, ka Eiropai ir daudz darāmā, lai atgūtu iekavēto, jo 2015. gadā vairāk nekā 75 % ASV iedzīvotāju bija piekļuve 4G, kamēr tāda bija tikai 28 % ES iedzīvotāju; turklāt pauž bažas par to, ka saskaņā ar nozares prognozēm līdz 2022. gadam Ziemeļamerikā būs vairāk nekā 110 miljoni 5G abonentu, bet Rietumeiropā tikai 20 miljoni; pauž bažas par to, ka neviena no 28 ES dalībvalstīm nav sasniegusi digitalizācijas programmas mērķi par ātrdarbīga un īpaši ātrdarbīga pieslēguma 100 % pārklājuma nodrošināšanu; norāda, ka vidējais nākamās paaudzes pieslēguma pārklājums dažās dalībvalstīs pašlaik ir zem 25 %;

2.  uzskata, ka 5G ir vairāk nekā platjoslas tehnoloģijas attīstība, jo nākamās paaudzes visuresoša un īpaši ātrdarbīga platjoslas infrastruktūra ietvers daudz vairāk nekā pašreizējos bezvadu piekļuves tīklus; norāda, ka šīs izmaiņas varētu atbalstīt procesu transformāciju daudzās ekonomikas nozarēs un sniegt iespējas dzīvot, mācīties un strādāt jebkur Eiropā; uzskata, ka labāka piekļuve internetam var veicināt ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, (teritoriālo un sociālo) kohēziju un konkurētspēju Eiropā, tajā pašā laikā veicinot vienlīdzīgas iespējas un dzimumu līdztiesību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni;

3.  uzsver, ka ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai nodrošinātu gigabitu sabiedrību, un uzsver izaicinājumus, ko tas rada investoriem, operatoriem, pakalpojumu sniedzējiem un sinerģijas veidošanai ar citām nozarēm; norāda, ka nākamajā desmitgadē nepieciešami papildu EUR 155 miljardi, lai nodrošinātu gigabitu savienojumus digitālajā vienotajā tirgū; atzīst, ka ļoti svarīgi ir turpināt investēt, lai samazinātu vienības cenas patērētājiem un palielinātu pakalpojumu kvalitāti un pārklājumu; norāda, ka nozares pētījumi liecina, ka vairāk nekā 90 % no viena megabaita vienības cenas samazinājuma ir nodrošinājušas investīcijas, nevis statiskā ietekme, piemēram, konkurence; norāda, ka, salīdzinot viena megabaita cenu, ASV ir patērētājiem ievērojami lētāks tirgus nekā Eiropa; uzskata, ka vidējo ieņēmumu uz vienu lietotāju (ARPU) rādītājs var būt maldinošs, jo tas neparāda lielākos ātrumus, lielākās datu pakotnes vai neierobežotus piedāvājumus, ko izmanto ASV patērētāji;

4.  uzsver, ka 5G tīkla izvēršana daļēji būs atkarīga no dotāciju un finanšu instrumentu līdzekļu piešķiršanas visā ES teritorijā; prasa dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību projektiem, kuru mērķis ir 2014.–2020. gada plānošanas periodā paplašināt piekļuvi internetam, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondus; norāda, ka kopumā ESI fondi ieguldīs EUR 21,4 miljardus, lai nodrošinātu digitālo vienoto tirgu pašreizējā plānošanas periodā, tostarp EUR 6 miljardus ātrdarbīgu platjoslas tīklu izvēršanā; atzīst šo publisko līdzekļu nozīmi Komisijas mērķu sasniegšanā, bet uzskata, ka no privātā sektora būs jāpiesaista ievērojami lielāks kapitāls, lai mūsu kontinentā nākamo desmit gadu laikā nodrošinātu papildu investīcijas EUR 155 miljardu apmērā; uzskata, ka visas teritorijas pārklājuma nodrošināšanai ESI fondi var būt īpaši noderīgi mazapdzīvotos reģionos, kuros uz tirgu orientēti risinājumi nav veiksmīgi;

5.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis, vietējās un reģionālās varas iestādes un citas ieinteresētās personas spēj tikt galā ar savienojamības projektiem pieejamo dotāciju, zema riska finanšu instrumentu un publiskā un privātā sektora partnerību sarežģīto klāstu; uzskata, ka ir vajadzīga labāka sadarbība vietējā un reģionālā līmenī, lai paplašinātu fiksētos tīklus un garantētu gigabitu savienojumus ar mērķi piedāvāt saņēmējiem konkurētspējīgus risinājumus un pievilcīgas cenas, kā arī vienlaikus piesaistīt jaunas investīcijas; uzskata, ka ir vērts izveidot tiešsaistes resursu, kas ļauj infrastruktūras investoriem pārskatīt visas pieejamās finansēšanas iespējas; atzinīgi vērtē platjoslas fonda izveidi, taču mudina EIB un Komisiju centienus koncentrēt nevis uz jaunu programmu radīšanu, bet gan uz to pastāvošo programmu uzlabošanu, kas atbalsta IT nozari, piemēram, „Apvārsnis 2020”; aicina Komisiju veicināt iespējamo sinerģiju starp ESI fondiem un ESIF, kā arī citiem ES finansējuma avotiem;

6.  atzīst, ka ieņēmumi visā telekomunikāciju nozarē samazinās un ka tas rada būtisku problēmu turpmākām investīcijām gigabitu sabiedrības veidošanā; norāda, ka darījumu finansēšana ir cieši saistīta ar akciju cenām un šajā sakarā aizdevumus un citus finanšu instrumentus ir iespējams nodrošināt, ja investīcijām ilgākā laika posmā ir garantēta atdeve; turklāt aicina Komisiju izskatīt iespējas, kā vietējās iestādes un citi pakalpojumu sniedzēji var ienākt tirgū un sniegt specializētus pakalpojumus saskaņā ar alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai investīciju programmas nes peļņu, un attiecīgā gadījumā izveidot citas veicināšanas shēmas, lai investori varētu atbalstīt 5G nozari;

7.  aicina Komisiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nodrošināt un saglabāt finansējumu 5G rīcības plānam pienācīgā līmenī; norāda, ka attiecībā uz mērķiem 5G rīcības plānā dalībvalstīm nav noteiktas saistošas prasības; aicina Komisiju novērtēt valstu platjoslu plānus, lai noteiktu trūkumus un vajadzības gadījumā izstrādātu konkrētām valstīm adresētus ieteikumus turpmākai rīcībai; aicina dalībvalstis izstrādāt valsts 5G izvēršanas plānus kā daļu no valstu platjoslas plāna;

8.  aicina Komisiju ņemt vērā visu reģionu īpašos ģeogrāfiskos, sociālos un ekonomiskos apstākļus, kad tiek izstrādāts jauns tiesiskais regulējums un kad tas tiek īstenots, lai panāktu visaptverošu 5G ieviešanu un pēc iespējas palielinātu tā ekonomisko ietekmi visās dalībvalstīs; uzsver, ka investīcijas būtu jāatbalsta ar rīcībpolitiku un normatīvo vidi un ka šīs investīcijas nevajadzētu aizkavēt ar pārāk vērienīgām publiskām shēmām, kuras var kavēt 5G ieviešanu; norāda, ka uzņēmumiem ir vajadzīga lielāka noteiktība attiecībā uz plānoto tehnoloģiju un pārliecība, ka līdzinvestēšanas process tiks veikts taisnīgā un atklātā veidā;

9.  aicina Komisiju turpināt analizēt pieprasījumu pēc 5G tehnoloģijas, ņemot vērā, ka šī joma ir nepietiekami izpētīta un pastāv ievērojamas viedokļu atšķirības; norāda, ka Komisijas primāro pētījumu par šo jautājumu veica tehnoloģiju pētniecības konsultanti; aicina vairāk konsultēties ar akadēmiskajām aprindām un infrastruktūras investoriem, lai varētu iegūt ticamu priekšstatu par gaidāmo 5G pieprasījumu; uzskata, ka Komisijai būtu jāveic un jāpublicē literatūras pārskats, kurā būtu apkopoti visi pieejamie pētījumi par Eiropas 5G pieprasījumu; iesaka Komisijai ieviest ikgadēju progresa pārskatu ar ieteikumiem attiecībā uz 5G rīcības plānu un par rezultātiem informēt Parlamentu;

10.  iesaka Komisijai, veidojot gigabita sabiedrību, īstenot tehnoloģiju neitralitātes politiku; uzskata, ka tehnoloģiju izvēle galvenokārt būtu jāatstāj tirgus dalībnieku ziņā, lai nodrošinātu atbilstīgu atbildi uz pieprasījumu; atbalsta arī simetrisku regulējumu, kas nekavē jaunu vai mazāku uzņēmumu spēju ienākt tirgū; vērš Komisijas uzmanību uz to, cik svarīga ir konkurences procesu pārredzamība visos 5G tehnoloģiju izstrādes un īstenošanas līmeņos;

11.  uzskata, ka Komisijas 2016. gada septembrī publicētos vērienīgos mērķus nebūs iespējams sasniegt bez pilnvaru piešķiršanas dalībvalstīm, valstu regulatīvajām iestādēm, kā arī reģionālajām un vietējām pašpārvaldēm un bez visu šo dalībnieku sadarbības; norāda, ka Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BEREC) atzinums par jauno elektronisko komunikāciju sistēmu uzsver iespēju palielināt ES līmeņa iesaistīšanos, pastiprināt birokrātiju un apdraudēt tās neatkarību, un tādēļ pieprasa efektīvu īstenošanu; uzskata, ka, lai panāktu koordinētu 5G ieviešanu visās ES dalībvalstīs, ir nepieciešams ņemt vērā katrai valstij raksturīgos ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus; ņem vērā to, ka ierosinātās strukturālās BEREC reformas, kuras saskaņā ar pašas organizācijas augsta līmeņa atzinumu varētu to pārveidot par decentralizētu ES aģentūru ar ekspertu darba grupām, kuras vada pastāvīgie darbinieki; ņem vērā arī BEREC viedokli par iespējamām veto pilnvarām attiecībā uz valstu regulatīvo iestāžu (VRI) regulatīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī Komisijas priekšlikumus jaunajā kodeksā paredzēt īstenošanas aktus, kas ļaus veikt lejupējus pasākumus pārrobežu strīdu risināšanā; uzskata, ka tieši VRI var vislabāk izstrādāt, īstenot un pārskatīt telekomunikāciju lēmumus; uzskata, ka līdz šim BEREC ir bijusi samērīga loma, nodrošinot saskaņošanu visā Eiropā un ka šīs reformas apdraud šo līdzsvaru;

12.  atkārtoti uzsver, cik svarīga ir tiesību aktu papildu vienkāršošana ES līmenī, lai īstenotu jauno elektronisko komunikāciju regulējumu; atzinīgi vērtē četru spēkā esošo direktīvu konsolidāciju vienotā sakaru kodeksā; uzskata, ka vienkāršošana un precizēšana var tikai palīdzēt uzņēmumiem investēt; atzinīgi vērtē arī jaunos noteikumus par pārredzamību, kas īsā dokumentā patērētājiem sniegs vissvarīgāko līgumu informāciju; mudina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības uzņemties vadošo lomu 5G tīklu izveidē atbildīgā, iekļaujošā veidā, kas aizsargā patērētāju tiesības;

13.  uzsver, ka finansiālo palīdzību būtu jācenšas sniegt ģeogrāfiski līdzsvarotā sadalījumā, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas principu un dažādos IKT infrastruktūras attīstības līmeņus;

14.  uzsver, ka piekļuve sabiedriskajiem e-pakalpojumiem ir svarīga un ka moderna komunikāciju infrastruktūra palīdz ieviest pakalpojumus un lietotnes, ko izmanto publiskā sektora iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji; norāda uz sadarbību starp universitāšu centriem un pētniecības iestādēm, kas var kļūt par partneriem 5G tīkla projektu izstrādē un īstenošanā, vienlaikus maksimāli palielinot sinerģiju ar programmu „Apvārsnis 2020”; turklāt norāda, ka līdz ar vajadzību pēc jaunām prasmēm un nepieciešamajām izglītības izmaiņām attiecībā uz 5G attīstības īstenošanu būtu jānodrošina izglītības dimensija, izmantojot iespējas, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds; vēlreiz uzsver vajadzību veicināt, tostarp attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, digitālo iekļaušanu un piekļuvi internetam, kas arī ir svarīgi elementi saistībā ar aktīvu pilsoniskumu un sociālo iekļaušanu;

15.  atzinīgi vērtē noteiktību, ko 25 gadu licences uz radiofrekvenču spektru dos investoriem, tostarp nesen panākto politisko vienošanos par 700 MHz frekvenču joslas izmantošanu mobilo sakaru platjoslas vajadzībām; aicina Komisiju pārskatīt savu saskaņošanas pieeju, ņemot vērā, ka trešdaļa no spektra, ko var izmantot bezvadu mobilajiem platjoslas sakariem, joprojām nav piešķirta; mudina Komisiju meklēt starptautiskas sadarbības iespējas ar mērķi attiecībā uz 5G vienoties par saskaņotiem standartiem; aicina Komisiju pielāgot spektra pārvaldības pasākumus tehnoloģiski sarežģītajai videi; uzskata, ka ir būtiski svarīga radiofrekvenču spektra pieejamība 5G tīklu izvēršanā visā Eiropā; atzīst, ka joprojām ir daudz neskaidrību nozarē par spektra joslām, kuras beigās tiks izmantotas 5G tehnoloģijām; norāda, ka ir gaidāms ievērojams pieprasījums pēc 5G spektra līdzīgi tam, kāds pašlaik ir pēc 4G spektra, un tas nozīmē, ka izmaksas investoriem, visticamāk, pieaugs;

16.  vērš Komisijas uzmanību uz tīkla pārklājuma jautājumiem; norāda, ka digitālā plaisa starp konkrētiem reģioniem, jo īpaši starp laukiem un pilsētām, vēl aizvien ir būtiska; konstatē, ka attāluma dēļ lauku apgabali visdrīzāk negūs tādu pašu labumu no gigabitu sabiedrības, kāds būs jūtams pilsētās, jo pārklājums būs fragmentārs un netiks pienācīgi pielāgots faktiskajām vajadzībām; apstiprina pārliecību, ka attiecībā uz gigabitu sabiedrību ir vajadzīga stingra apņēmība un galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu vispārēju 4G tīkla pārklājumu; turklāt prasa attīstīt 5G tehnoloģiju lauku apvidiem; pauž bažas par to, ka 5G tehnoloģija pašlaik vēl nav uzticama, izņemot blīvi apdzīvotās teritorijās, un ka tas varētu vēl vairāk palielināt digitālo plaisu; uzskata, ka vispārēja ātrdarbīga gigabitu līmeņa interneta pakalpojumu pieejamība ir būtiska, lai novērstu pieaugošo digitālo plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām un veicinātu sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju tās digitālajā dimensijā; atzīst, ka lauku apgabalus apdraud atpalicība, jo lauku teritorijās uz vienu iedzīvotāju ir vajadzīgas būtiski lielākas investīcijas; norāda, ka digitālās atšķirības nozīmē, ka, lai arī 58 % ES iedzīvotāju dzīvo lauku, attālos un kalnainos apvidos, tikai 25 % ir pieslēgums ar ātrumu virs 30 Mb/s; tādēļ atzīst, ka Komisijas mērķis nodrošināt vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu līdz 2025. gadam visām mājsaimniecībām laukos un pilsētās ir ļoti ambiciozs;

17.  atgādina, ka būtiskās atšķirības platjoslas savienojumu ātrumos lauku un pilsētu teritorijās daudzās dalībvalstīs rada ļoti neizdevīgu situāciju tām lauku teritorijām, kur ir liels skaits mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu, kā arī uzņēmumu, kas ir atkarīgi no laba pieslēguma, tādējādi apdraudot vietējo kopienu sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu izveidot līdzdalības platjoslas platformu, lai nodrošinātu publisko un privāto struktūru, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību intensīvu iesaistīšanos;

18.  norāda, ka tālākie, nomaļie un salu reģioni ir guvuši tikai nelielu labumu no pašreizējiem noteikumiem; vērš uzmanību uz nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst nomaļiem, izolētiem, attāliem lauku un kalnu apgabaliem un visām tām ES daļām, kurās ir nepieciešams publiskais atbalsts, lai kompensētu nepietiekamu finansiālo atdevi privātiem investoriem; uzsver, ka visiem ES reģioniem vajadzētu gūt labumu no gigabitu sabiedrības sniegtajām priekšrocībām, kas dotu nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā konkurētspējā, piekļuvē investīcijām augstajās tehnoloģijās un sabiedrisko pakalpojumu un uzņēmējdarbības iespēju veicināšanā; mudina Komisiju padarīt tālākos reģionus (kas noteikti LESD 349. pantā) par galveno teritoriju, kur īstenot izmēģinājuma projektus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andor Deli, Josu Juaristi Abaunz, Ivana Maletić, Julia Reid, Davor Škrlec, Damiano Zoffoli, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Morgano

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Andrew Lewer, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

EFDD

Rosa D’Amato

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Milan Zver, Lambert van Nistelrooij

S&D

Andrea Cozzolino, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Luigi Morgano, Jens Nilsson, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Davor Škrlec

1

-

EFDD

Julia Reid

2

0

GUE/NGL

Josu Juaristi Abaunz, Martina Michels

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (1.3.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G

(2016/2305(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Silvia Costa

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda uz Komisijas paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība” un paziņojumu “5G Eiropai. Rīcības plāns”, kas piedāvā aizraujošu iespēju dalībvalstīm aktivizēt savus kultūras un radošos inovatorus, it īpaši MVU, vēl labāk konkurēt globālā mērogā un parādīt savu uzņēmējdarbības un inovācijas talantu;

2.  atzinīgi vērtē gigabitu sabiedrības mērķus sasniegt tīkla pārraides ātrumu 100 Mb/s visiem Eiropas patērētājiem un nākotnē no 1 Gb/s līdz 100 Gb/s tādiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem kā skolām, svarīgākajiem transporta mezgliem, finanšu iestādēm un digitāli intensīviem uzņēmumiem;

3.  atzinīgi vērtē vērienīgo plānu saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu līdz 2025. gadam nodrošināt īpaši ātrdarbīgu interneta pieslēgumu pamatskolās, vidusskolās, augstskolās un bibliotēkās; uzsver, ka ātrāks un labāks savienojums paver milzīgas iespējas uzlabot mācīšanas metodes, veicināt pētniecību un attīstīt augstas kvalitātes izglītības pakalpojumus tiešsaistē, kā arī radīt labākas iespējas tālmācībai; uzsver to, ka šādas iespējas uzlabos skolotāju, bērnu un skolēnu digitālās prasmes un medijpratību, vienlaikus dodot vairāk iespēju dalībvalstīm dalīties ar paraugpraksi; uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana ir ļoti svarīga, lai sasniegtu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc digitālajā jomā prasmīgiem profesionāļiem ES; šajā kontekstā norāda, cik svarīgi ir investēt skolotāju mūžizglītībā; uzsver, ka ir vajadzīgi papildu centieni, lai uzlabotu iedzīvotāju medijpratību visos izglītības līmeņos un jo īpaši bērnu un nepilngadīgo prasmes;

4.  uzskata, ka Eiropai būtu jānodrošina kvalificētu cilvēku nepārtraukta izglītošana attiecībā uz jaunām sistēmām un pielietojumu jomām, izveidojot un darot pieejamas 5G prasmju attīstības mācību programmas partnerībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta organizāciju EIT Digital;

5.  uzsver iespējas, ko Eiropas Stratēģisko investīciju fonds piedāvā vispārīgā veidā un, izmantojot tā mijiedarbību ar citiem fondiem, konkrētā veidā, proti, attīstīt sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūru; uzskata, ka centieni būtu jāvērš uz jaunu digitālo prasmju attīstību sistēmu un risinājumu projektēšanā, veicot nozīmīgas investīcijas izglītībā, tostarp skolu digitalizācijā, kas viss kopā var novērst digitālo plaisu un digitālo atstumtību;

6.  uzskata, ka 5G ir vairāk nekā vienkārša mobilo platjoslas pakalpojumu evolūcija un ka tas būs būtisks veicinošs faktors ceļā uz nākotnes digitālo pasauli, visuresošu īpaši ātrdarbīgu platjoslas infrastruktūru, kas atbalstīs procesu pārmaiņas visos tautsaimniecības sektoros (veselības aprūpē, enerģētikā, komunālo pakalpojumu sfērā, ražošanā, transportā, automobiļu rūpniecībā, virtuālās realitātes jomā u. c.) un uz patēriņa tirgus augošu pieprasījumu ikviena iedzīvotāja dzīvē;

7.  atzīst, ka 5G var stimulēt aizraujošu un pilnīgi jauna veida lietojumprogrammu un koncepciju attīstību, piemēram, lietu internetu (IoT), kas var sniegt milzīgas kultūras un radošo nozaru iespējas, radot jaunus veidus, kā plaši izplatīt saturu un produktus;

8.  uzsver, ka 5G var pilnībā mainīt piekļuvi saturam un tā izplatīšanu un būtiski uzlabot lietotāja pieredzi, vienlaikus ļaujot attīstīties jaunām kultūras un radoša satura formām; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību īstenot efektīvus pasākumus pirātisma apkarošanai un visaptverošu pieeju, kas uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un patērētājiem nodrošinātu vieglu pieeju juridiskajam saturam;

9.  uzskata, ka 5G dos iespēju sniegt jaunus augstas kvalitātes pakalpojumus, pievienos jaunas nozares un galu galā uzlabos aizvien zinošāku un prasīgāku digitālā satura lietotāju kā klientu ērtības;

10.  uzsver, ka viens no galvenajiem 5G panākumu gūšanas elementiem Eiropā ir audiovizuālā nozare, kas nodrošina darbvietas un ekonomisko izaugsmi, un ka tās attīstība var dot spēcīgu un pozitīvu ietekmi uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu vērtību ķēdi, tostarp uz satura radīšanu, inovāciju, izplatīšanu un lietotāja vidi; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā šī sektora vajadzības un specifiku, jo sevišķi visu to, kas attiecas uz apraidi;

11.  norāda uz Komisijas nodomu 5G ieviešanai atvēlēt pagaidu spektra joslas; šajā sakarā atgādina, cik svarīgi ir pienācīgi izvērtēt apraides nozares vajadzības un specifiku, kas saistīta ar sociāli un kulturāli vērtīgo Eiropas audiovizuālo modeli;

12.  uzsver ievērojamās atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz piekļuvi ātrdarbīga interneta pieslēgumiem, kā arī pašreiz nepietiekamo piekļuvi 3G un 4G lauku kopienās, ģeogrāfiski attālos apvidos un izolētos reģionos; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt digitālās iespējas un panākt, ka 5G attīstība būtiski samazina digitālo plaisu sabiedrībā, jo īpaši starp pilsētām un laukiem; aicina Komisiju veicināt tīklu izvēršanu un atbalstīt uz 5G balstītu inovāciju, arī attālos apgabalos, kur savienojumu kvalitātes un satura dažādības nodrošināšanai ir nepieciešami publisko investīciju vai līdzinvestīciju modeļi; mudina izstrādāt īpaši pielāgotus piedāvājumus, lai uzlabotu mazāk aizsargātu sociālo grupu piekļuvi finansiāli pieejamiem pamatpakalpojumiem; uzsver, ka digitālās infrastruktūras turpmāka izvēršana, sevišķi mazāk blīvi apdzīvotās teritorijās, veicina sociālo un kultūras integrāciju, mūsdienīgus izglītības un informācijas procesus un reģionālo kultūras ekonomiku, dodot iespēju attīstīties daudzām jomām, tostarp izglītības un plašsaziņas līdzekļu jomā;

13.  atzinīgi vērtē konsekventas pieejas veicināšanu, lai spektra izmantošanas licencēs paredzētu labāk pielāgotas pārklājuma nodrošināšanas saistības un veicinātu lauku teritoriju savienojamību; uzsver, ka privātās investīcijas interneta savienojamībā būtu jāveicina ne tikai konkurētspējīgos, lielas jaudas tirgos pilsētu teritorijās, bet arī nepietiekami apkalpotās un mazāk rentablās izvēršanas teritorijās laukos;

14.  mudina visas dalībvalstis nekavējoties īstenot noteikumus, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(1), ar mērķi nodrošināt pienācīgu drošības līmeni, padarot šo plānu efektīvu un ilgtspējīgu;

15.  iesaka Komisijai ieviest ikgadēju ar ieteikumiem papildinātu progresa pārskatu par 5G rīcības plānu un par rezultātiem informēt Eiropas Parlamentu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, John Procter, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mary Honeyball, Marc Joulaud, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Algirdas Saudargas, Remo Sernagiotto

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clare Moody

(1)

OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

2

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Ashley Fox, Adam Gierek, Rebecca Harms, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Amjad Bashir, Soledad Cabezón Ruiz, Isabella De Monte, Francesc Gambús, Constanze Krehl, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Gesine Meissner, Clare Moody, Michèle Rivasi, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georgi Pirinski


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

53

+

ALDE

Gesine Meissner, Angelika Mlinar, Carolina Punset, Pavel Telička, Lieve Wierinck

ECR

Amjad Bashir, Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský

EFDD

David Borrelli, Dario Tamburrano

EPP

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, Francesc Gambús, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Theodor Dumitru Stolojan, Vladimir Urutchev, Hermann Winkler, Pilar del Castillo Vera

S&D

Soledad Cabezón Ruiz, Isabella De Monte, Adam Gierek, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Clare Moody, Dan Nica, Georgi Pirinski, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Carlos Zorrinho

Greens/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Michel Reimon, Claude Turmes

2

-

EFDD

Roger Helmer

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

4

0

GUE

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums