Procedūra : 2015/2318(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0194/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0194/2017

Debates :

PV 12/06/2017 - 17
CRE 12/06/2017 - 17

Balsojumi :

PV 13/06/2017 - 5.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0246

ZIŅOJUMS     
PDF 629kWORD 60k
10.5.2017
PE 597.439v03-00 A8-0194/2017

par Septītās pētniecības pamatprogrammas izmaksu lietderību

(2015/2318(INI))

Budžeta kontroles komiteja

Referentes: Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Septītās pētniecības pamatprogrammas izmaksu lietderību

(2015/2318(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XIX sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(3),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm(4),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2013 „Vai Komisija ir nodrošinājusi Septītās pētniecības pamatprogrammas efektīvu īstenošanu?”,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas Zinātnes un tehnoloģiju komitejas ziņojumu „Leaving the EU: implications and opportunities for science and research” („Atstāt ES: sekas un iespējas zinātnē un pētniecībā”) (2016. gada 16. novembris)(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0194/2017),

A.  tā kā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2007.–2013. gadam ir noslēgusies, taču Septītās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (Septītā pamatprogramma) īstenošana turpinās;

B.  tā kā uz pētniecības un inovācijas projektiem DFS 2014.–2020. gadam darbības laikā attiecas regula par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”(7);

C.  tā kā, cik zināms, par Septīto pamatprogrammu nav izstrādāta visaptveroša izmaksu lietderības analīze;

D.  tā kā Septītās pamatprogrammas visaptverošu izvērtēšanu ideālā gadījumā būtu vajadzējis veikt pirms pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” stāšanās spēkā;

E.  tā kā programmas kļūdu īpatsvars un ex post izvērtējums nesniedz visaptverošu informāciju par izmaksu lietderību,

Septītā pamatprogramma

1.  uzsver, ka Septītās pamatprogrammas kopējais apstiprinātais budžets bija EUR 55 miljardi, kas saskaņā ar aplēsēm bija 3 % no visiem izdevumiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības (RTD) jomā Eiropā, jeb 25 % no finansējuma konkurētspējas uzlabošanai; Septītās pamatprogrammas septiņu gadu darbības laikā tika iesniegti vairāk nekā 139 000 pētniecības priekšlikumu, no kuriem tika atlasīti un finansēti 25 000 visaugstākās kvalitātes projektu; no 29 000 organizāciju, kas piedalījās Septītajā pamatprogrammā, galvenie finansējuma saņēmēji cita starpā bija universitātes (44 % no Septītās pamatprogrammas finansējuma), pētniecības un tehnoloģiju organizācijas (27 %), lieli privāti uzņēmumi (11 %) un MVU (13 %), savukārt publiskais sektors (3 %) un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (2 %) veidoja mazāk nozīmīgu daļu;

2.  apzinās, ka Septīto pamatprogrammu izmanto atbalsta saņēmēji no visām ES dalībvalstīm, asociētajām valstīm un kandidātvalstīm, piemēram, Šveices, Izraēlas, Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas, Turcijas, Horvātijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Serbijas, Albānijas, Melnkalnes, Bosnijas un Hercegovinas, Fēru salām un Moldovas, kā arī starptautiskās sadarbības partnervalstīm;

3.  norāda uz augsta līmeņa ekspertu grupas(8) veikto Septītās pamatprogrammas ex post izvērtējumu, kurā atzīts, ka Septītā pamatprogramma bijusi sekmīga; šī augsta līmeņa grupa jo īpaši uzsvēra, ka Septītā pamatprogramma:

–  veicināja zinātnisko izcilību individuālā un institucionālā līmenī,

–  sekmēja novatorisku pētniecību, īstenojot jauno Septītās pamatprogrammas programmu „Idejas” (Eiropas Pētniecības padome),

–  stratēģiski iesaistīja rūpniecību un MVU,

–  nostiprināja jaunu sadarbības veidu un atvērtās inovācijas satvaru,

–  stiprināja Eiropas pētniecības telpu, katalizējoši iedarbojoties uz sadarbības kultūru un veidojot tematisku problēmu risināšanai piemērotus visaptverošus tīklus,

–  risināja noteiktas sabiedrību skarošas problēmas, īstenojot Septītās pamatprogrammas pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas programmu „Sadarbība”,

–  veicināja valstu pētniecības un inovācijas sistēmu un politikas saskaņošanu,

–  stimulēja pētnieku mobilitāti Eiropā — Septītās pamatprogrammas programma „Cilvēki” ir radījusi nepieciešamos apstākļus atvērtam pētnieku darba tirgum,

–  veicināja investīcijas Eiropas pētniecības infrastruktūrā,

–  sasniedza pētniecības kritisko masu Eiropā un pasaulē;

4.  norāda, ka saistībā ar Septītās pamatprogrammas izvērtēšanu rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, kura notika laikā no 2015. gada februāra līdz 2015. gada maijam, tika norādīts uz šādiem trūkumiem:

–  liels administratīvais slogs un apgrūtinoši juridiskie un finanšu noteikumi,

–  pārlieku liels pieprasījums,

–  nepietiekama uzmanība pievērsta ietekmei uz sabiedrību,

–  pārāk šaurs tematu un uzaicinājumu tvērums,

–  nepietiekama koncentrēšanās uz rūpniecības nozaru līdzdalību,

–  augstas robežvērtības jauniem dalībniekiem; kopumā zems veiksmīgo priekšlikumu un veiksmīgo pretendentu īpatsvars — attiecīgi 19 % un 22 %,

  vāja saziņa;

5.  pauž bažas, ka saskaņā ar komisāra pausto viedokli Septītā pamatprogramma nebūs pilnībā īstenota un novērtēta līdz pat 2020. gadam, tādēļ nākotnē varētu aizkavēties turpmākās programmas; mudina Komisiju pēc iespējas drīz un ne vēlāk, pirms tā nāk klajā ar pētniecības programmu, kas sekos programmai „Apvārsnis 2020”, publicēt novērtējuma ziņojumu;

Eiropas Revīzijas palātas konstatējumi

6.  ar bažām uzsver, ka Revīzijas palāta uzskata —pētniecības un citu iekšpolitikas jomu uzraudzības un kontroles sistēmas ir „daļēji efektīvas”;

7.  aicina Komisiju sīki informēt Parlamenta kompetento komiteju par 10 darījumiem, kuri veido 77 % no kopējām kļūdām 2015. gadā, un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem;

8.  ar bažām norāda, ka pēdējo finanšu gadu budžeta izpildes apstiprināšanā pētniecības, attīstības un inovācijas (RDI) jomā kļūdu īpatsvars vienmēr pārsniedzis 5 %;

9.  norāda, ka 2015. gadā 72 darījumos (48 %) no 150 Revīzijas palātas revidētajiem darījumiem tika konstatētas kļūdas; pamatojoties uz skaitļos izteiktajām 38 kļūdām, Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 4,4 %; turklāt 16 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos Komisijai, valsts iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis šajā nodaļā būtu par 0,6 % zemāks;

10.  pauž nožēlu par to, ka no 38 darījumiem, kuros pieļautās kļūdas bija izsakāmas skaitļos, 10 darījumos Revīzijas palāta konstatēja kļūdas, kas pārbaudītajos elementos pārsniedza 20 %; šie 10 gadījumi (deviņi no Septītās pētniecības pamatprogrammas un viens no 2007.–2013. gada Konkurētspējas un inovācijas programmas) 2015. gadā veidoja 77 % no kopējā aplēstā kļūdu līmeņa apakškategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”;

11.  pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa (33 no 38) no Revīzijas palātas konstatētajām skaitļos izteiktajām kļūdām bija saistītas ar atbalsta saņēmēju deklarētu neattiecināmu personāla un netiešo izmaksu atlīdzināšanu un ka gandrīz visas Revīzijas palātas konstatētās kļūdas izmaksu deklarācijās bija radušās tāpēc, ka atbalsta saņēmēji bija nepareizi interpretējuši sarežģītos attiecināmības noteikumus vai nepareizi aprēķinājuši attiecināmās izmaksas, un no tā var nepārprotami secināt, ka šie noteikumi ir jāvienkāršo;

12.  konstatē, ka Komisijas aplēstais atlikušo kļūdu īpatsvars (programmas darbības beigās un pēc korekciju veikšanas) ir 3 % 2014. gadā (2,88 % 2015. gadā);

13.  atgādina par savu nostāju saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2012. un 2014. finanšu gada budžeta izpildi: „pauž pārliecību, ka Komisijai ir jāturpina censties panākt pieņemamu līdzsvaru starp programmu pievilcību dalībniekiem un likumīgo prasību nodrošināt atbildību un finanšu kontroli; šajā sakarībā atgādina par ģenerāldirektora norādi 2012. gadā attiecībā uz to, ka nav praktiska tāda pieeja, atbilstoši kurai par katru cenu jāpanāk atlikušo kļūdu īpatsvars 2 % apmērā”;

14.  pauž nožēlu par to, ka galvenie kļūdu cēloņi bija nepareizi aprēķinātas personāla izmaksas un neattiecināmas tiešās un netiešās izmaksas;

15.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 2/2013 konstatējumiem, kuros tā secina, ka Komisijas procesi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek ieguldīts augstas kvalitātes pētniecībā, taču mazāk uzmanības pievērsts efektivitātei;

–  ar esošajiem informācijas tehnoloģiju (IT) rīkiem nav bijis iespējams efektīvi īstenot projektus, astoņos Komisijas dienestos vairāk nekā 2500 darbinieku ir nodarbināti, lai īstenotu Septīto pamatprogrammu, un no tiem 1500 (60 %) darbinieku ir tieši norīkoti pārvaldīt īpašās programmas „Sadarbība” īstenošanu,

–  dotācijas piešķiršanas termiņš būtu vēl vairāk jāsaīsina un

–  Septītās pamatprogrammas finanšu kontroles modelī nav pietiekami ņemts vērā kļūdu risks;

16.  pieņem zināšanai Komisijas atbildi uz Revīzijas palātas secinājumiem, kurā norādīts, ka 4324 dotācijas tomēr ir parakstītas un atbalstu saņēmuši gandrīz 20 000 dalībnieku, ka dotācijas piešķiršanas termiņš jau ir saīsināts un ka kontroles struktūra ir izstrādāta tādā veidā, lai lielākā nozīme būtu ex post pārbaudei;

Septītās pamatprogrammas izmaksu lietderība

17.  uzsver, ka izmaksu lietderība būtu jānosaka, ņemot vērā saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti (pareiza finanšu pārvaldība)(9) politikas mērķu sasniegšanā;

18.  norāda, ka pētniecības pamatprogrammu īstenošana ir dažādu ģenerāldirektorātu, izpildaģentūru, kopuzņēmumu, t. s. 185. panta struktūru, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) dalītā pārziņā;

19.  norāda, ka Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (DG RTD) 2015. gadā atļāva maksājumus EUR 3,8 miljardu apmērā, no kuriem 67,4 % tika veikti tiešā ģenerāldirektorāta atbildībā, 12,6 %  veica kopuzņēmumi, 10,7 % — EIB un Eiropas Investīciju fonds (EIF) un 2,4 % — izpildaģentūras;

20.  norāda, ka saskaņā ar DG RTD 2015. gada darbības pārskatu(10) Eiropas Savienība Septītajā pamatprogrammā ieguldīja EUR 44,56 miljardus, no kuriem 58 % nonāca Vācijā (16 %), Apvienotajā Karalistē (16 %), Francijā (11 %), Itālijā (8 %) un Spānijā (7 %);

21.  konstatē, ka DG RTD ir izveidojis kontroles sistēmu, kas paredzēta objektīvo risku mazināšanai dotāciju tiešās un netiešās pārvaldības dažādajos posmos; turklāt DG RTD ir ieviesis EIB un EIF īstenoto finanšu instrumentu uzraudzības stratēģiju;

22.  attiecībā uz Septīto pamatprogrammu 2007.–2013. gadam norāda, ka DG RTD līdz 2015. gada beigām bija pabeidzis īstenot un noslēdzis 3035 no 4950 dotāciju nolīgumiem un 1915 projektus ar vēl veicamo maksājumu summu EUR 1,6 miljardi; 2015. gadā DG RTD veica 826 galīgos maksājumus; mudina ģenerāldirektorātu nākamajos finanšu gados šos datus attīstīt;

23.  jo īpaši norāda uz to, ka attiecībā uz tādiem rādītājiem kā dotācijas piešķiršanas termiņš, informēšanas termiņš un maksājuma veikšanas termiņš bija vērojama pozitīva tendence un tie tika atzīti par apmierinošiem (93–100 % atbilstība);

24.  norāda, ka DG RTD Septītās pamatprogrammas plānošanas periodā veica 1550 revīzijas, aptverot 1404 līdzekļu saņēmējus un 58,7 % budžeta;

25.  atzīmē, ka DG RTD uzskata, ka ar izpildaģentūru saistīto darbību uzraudzībai un koordinēšanai nodarbināto darbinieku skaits atbilda 9,4 pilnslodzes ekvivalentiem; tas atbilda EUR 1,26 miljoniem jeb 1,35 % no kopējām administratīvajām izmaksām; turklāt 2015. gadā Pētniecības izpildaģentūra (REA) un Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA) izpildīja darbības budžetu EUR 1,94 miljardu apmērā un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME) un Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) izpildīja maksājumu apropriācijas EUR 480,5 miljonu apmērā;

26.  konstatē, ka DG RTD radītās izmaksas saistībā ar kopuzņēmumu darbību uzraudzību bija EUR 1,67 miljoni jeb 0,35 % no kopuzņēmumiem izmaksātajiem EUR 479,9 miljoniem; turklāt konstatē, ka DG RTD radītās izmaksas saistībā ar 185. panta struktūru darbību uzraudzību bija EUR 0,7 miljoni jeb 0,78 % no maksājumiem minētajām struktūrām;

27.  uzsver, ka kopuzņēmumi un 185. panta struktūras paši ir atbildīgi par savām revīzijām, kuru rezultāti ir jāpaziņo DG RTD;

28.  ar bažām norāda, ka DG RTD aplēstais vispārējais atklāto kļūdu īpatsvars ir 4,35 %; tajā pašā laikā ģenerāldirektorāts uzskata, ka atlikušo kļūdu īpatsvars (programmas termiņa beigās un pēc korekciju veikšanas) ir 2,88 %;

29.  norāda, ka 2016. gada beigās atgūstamā summa bija EUR 68 miljoni, no kuriem EUR 49,7 miljoni tika reāli iekasēti;

30.  tomēr konstatē, ka Septītās pamatprogrammas noteikumi pietiekami neatbilda vispārējai uzņēmējdarbības praksei, ka kontroles sistēmā bija labāk jālīdzsvaro risks un kontrole, ka saņēmējiem bija nepieciešami labāki norādījumi, lai pārvarētu sistēmas sarežģītību, un atlīdzināšanas metodēm vajadzēja būt efektīvākām;

31.  pauž bažas, ka DG RTD gada darbības pārskats liecināja, ka 2015. gada beigās 1915 Septītās pamatprogrammas projekti ar kopējo vērtību EUR 1,63 miljardi joprojām nebija pabeigti, tādēļ varētu kavēties pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošana;

32.  norāda, ka Eiropas Savienības interesēs ir izveidot sinerģiju starp pētniecības un inovācijas sektoru, no vienas puses, un struktūrfondiem, no otras puses;

33.  norāda, ka Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka Septītā pamatprogramma un valstu finansējums pētniecībai saskan ar ES noteikumiem par valsts palīdzību, lai nepieļautu nekonsekvenci un divkāršu finansēšanu; uzsver, ka būtu jāņem vērā valstu īpatnības;

34.  uzsver finanšu instrumentu nozīmīgumu pētniecības un inovācijas jomā; saistībā ar pētniecības konkurētspēju uzsver, ka finanšu instrumentu izmantošana projektiem augstākā tehnoloģiskās gatavības līmenī (TRL) var nodrošināt, ka publiskās investīcijas sniedz būtiskus ienākumus; šajā saistībā norāda, ka „riska dalīšanas finanšu mehānisms 2007.–2013. gadam piedāvā aizdevumus un hibrīdfinansējumu vai mezonīnfinansējumu, lai uzlabotu riska kapitāla pieejamību pētniecības un inovācijas projektu īstenošanai. Savienības riska dalīšanas finanšu mehānisma ieguldījums laikposmā no 2007. līdz 2015. gadam 961 miljona euro apmērā nodrošināja atbalstu pasākumiem, kuru vērtība pārsniedza 10,22 miljardus euro paredzētā 11,31 miljarda euro vietā (..)”; norāda, ka riska dalīšanas instruments maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināja finansējumu vairāk nekā EUR 2,3 miljardu apmērā, no kuriem Savienības ieguldījums bija EUR 270 miljoni(11); uzskata, ka šie skaitļi konkrēti parāda uzņēmumu un citu finansējuma saņēmēju interesi par riska finansējumu;

35.  konstatē, ka ir nepieciešams labāk orientēt Septītās pamatprogrammas finanšu instrumentus, lai nodrošinātu, ka tiek atbalstīti jauni dalībnieki, kuriem ir ierobežota piekļuve finansējumam pētniecības un inovācijas jomā;

36.  norāda, ka nav iekļauti konkrēti pasākumi, ko ieteica ārējais revidents un/vai Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, proti, divi pasākumi saistībā ar kontroles sistēmām ārējo struktūru pārraudzībai un trīs Dalībnieku garantiju fonda pasākumi;

37.  ierosina, ka būtu jāuzlabo rezultātu paziņošana dalībvalstīs un informācijas kampaņas par šo programmu;

Nākotnes izredzes saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”

38.  uzsver to, ka līdz 2015. gada beigām bija publicēti 198 uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus (ar termiņu līdz attiecīgajam datumam) saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; kā atbilde uz šiem uzaicinājumiem tika saņemti kopā 78 268 priekšlikumi, no kuriem 10 658 priekšlikumi tika iekļauti galvenajā vai rezerves sarakstā; tas atbilst sekmīgo pieteikumu īpatsvaram ap 14 %, ņemot vērā vienīgi attiecināmos priekšlikumus; tajā pašā laikposmā ar finansējuma saņēmējiem tika parakstīti 8832 dotāciju nolīgumi, no kuriem 528 parakstīja DG RTD;

39.  atzīst, ka Septītajā pamatprogrammā salīdzinājumā ar Sesto pamatprogrammu tika panākts izmaksu ietaupījums EUR 551 miljona apmērā un ka Komisija centās vēl vairāk vienkāršot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanu salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu; uzsver, ka ir svarīgi, lai tiktu vienkāršotas visas politikas jomas, tostarp struktūrfondi, lai saglabātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES finanšu palīdzības saņēmējiem;

40.  ar gandarījumu norāda, ka DG RTD cenšas vēl vairāk samazināt pieskaitāmās izmaksas, līgumu pārvaldību nododot izpildaģentūrām un citām struktūrām; šajā sakarībā uzsver, ka, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, 55 % no tās budžeta pārvaldīs izpildaģentūras;

41.  uzsver, ka lielais skaits politisko dalībnieku, tostarp Komisijas ģenerāldirektorāti, izpildaģentūras, kopuzņēmumi un 185. panta struktūras, prasa ievērojamu koordināciju un ir ārkārtīgi svarīgi, lai tā būtu efektīva;

42.  norāda uz viedokļu atšķirībām starp EIT un Komisiju, no vienas puses, un Eiropas Revīzijas palātu, no otras puses, attiecībā uz maksājumu likumību; uzskata, ka šā strīda atrisinājums nedrīkst kaitēt finansējuma saņēmējiem, kas rīkojušies godprātīgi;

43.  atzinīgi vērtē to, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”:

–  programmas struktūra ir mazāk sarežģīta un nodrošina dažādu daļu savietojamību,

–  tiek piemērots vienots noteikumu kopums,

–  ir viena finansējuma likme uz projektu,

–  netiešās izmaksas sedz pēc vienotas likmes (25 %),

–  tiek pārbaudīta tikai projekta koordinatoru finansiālā dzīvotspēja,

–  ir ieviesta izmērāmāka pieeja, kas balstīta uz sniegumu,

–  pētniecības un inovācijas jomā tiek piemērota vienotas revīzijas stratēģija,

–  ir izveidots vienots dalībnieku portāls dotāciju un ekspertu pārvaldībai,

–  dotācijas, ar ekspertiem noslēgtie līgumi un arhivēšana tiek pārvaldīti elektroniski;

44.  atzinīgi vērtē vienota atbalsta centra izveidi, kas palīdzēs septiņiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, četrām izpildaģentūrām un sešiem kopuzņēmumiem koordinēt programmu un sasniegt tās mērķus efektīvā un saskaņotā veidā; sākot ar 2014. gada 1. janvāri vienotais atbalsta centrs visiem pētniecības ģenerāldirektorātiem, izpildaģentūrām un kopuzņēmumiem, kas īsteno pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, nodrošina kopējus pakalpojumus juridiskā atbalsta, ex post revīzijas, IT sistēmu un darbības, uzņēmējdarbības procesu, ar programmu saistītās informācijas un datu jomā;

45.  ierosina pastiprināt valstu kontaktpunktu lomu, lai uz vietas sniegtu kvalitatīvu tehnisko atbalstu; sasniegto rezultātu ikgadēja novērtēšana, apmācība un to valstu kontaktpunktu atalgošana, kuri darbojas efektīvi, palielinās pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” sekmju rādītāju;

46.  atzinīgi vērtē to, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma daļa ir pieaugusi no 19,4 % 2014. gadā līdz 23,4 % 2015. gadā, un iesaka proaktīvi veicināt šo tendenci;

47.  uzskata par nepieņemamu to, ka DG RTD nav ievērojis Parlamenta prasību, proti, lai Komisijas ģenerāldirektorāti savos gada darbības pārskatos publicētu visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

48.  aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka vienā projektā strādājoši pētnieki, kuri veic vienādu darbu, saņem vienādu atalgojumu, un sagatavot sarakstu ar visiem no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētajiem uzņēmumiem (uzskaitot tos pēc valstiskās piederības), kuri ir iekļauti biržas sarakstā un/vai kuru gada pārskatos ir uzrādīta peļņa;

49.  atzīst, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ieviestie jaunie elementi arī atbilst Eiropas Revīzijas palātas komentāriem;

50.  atgādina, ka notiek Devītās pētniecības pamatprogrammas sagatavošana; uzsver, ka jānodrošina, lai šīs programmas sagatavošanā tiktu izmantota pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas paraugprakse; ierosina piešķirt vairāk līdzekļu inovācijai, kas ir ekonomiski izdevīga uzņēmējdarbības sektoram, un nodrošināt lielāku elastību starp dažādu apakšprogrammu budžetiem, lai nepieļautu, ka programmām, kuras novērtētas ar „izcili”, pietrūkst finansējuma;

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ietekme uz Septīto pamatprogrammu

51.  cienot pieņemto lēmumu, norāda uz Apvienotās Karalistes pilsoņu 2016. gada 23. jūnija balsojumu, kurā viņi pauda politisko gribu izstāties no Eiropas Savienības;

52.  atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas darbu, izvērtējot šā balsojuma sekas zinātnes un pētniecības jomā(12) un cenšoties pēc iespējas samazināt negatīvo ietekmi uz Eiropas konkurētspēju;

53.  norāda, ka organizācijas, kas darbojas Apvienotajā Karalistē, 2014. gadā saistībā ar uzaicinājumiem pieteikties dotāciju finansējumam saņēma EUR 1,27 miljardus jeb 15 % no kopējās summas un 2015. gada uzaicinājumu konkursos — EUR 1,18 miljardus jeb 15,9 % no kopējās summas un tā togad bija lielākā vienas dalībvalsts saņemtā ES finansējuma daļa(13);

Secinājumi

54.  secina, ka Komisija Septīto pamatprogrammu izmaksu ziņā kopumā pārvaldīja lietderīgi; norāda, ka ir arī uzlabota programmas efektivitāte, neraugoties uz kavējumiem un atkārtoti konstatēto kļūdu īpatsvaru tās īstenošanā;

55.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas bažas tika ņemtas vērā;

56.  aicina Komisiju nodrošināt, lai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ieviestie modernizācijas pasākumi, piemēram, vienotās likmes netiešajām izmaksām, vienotas revīzijas stratēģija, vienots dalībnieku portāls utt., tiktu līdzīgā veidā piemēroti citās politikas jomās, piemēram, struktūrfondu jomā; uzsver, ka pret visiem dotāciju saņēmējiem jāizturas taisnīgi un vienlīdzīgi;

57.  aicina dalībvalstis pielikt vēl lielākas pūles, lai sasniegtu mērķi investēt pētniecībā 3 % no IKP; uzskata, ka tādējādi tiktu sekmēta izcilība un inovācija; tādēļ aicina Komisiju izskatīt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu par Zinātnes pakta izveidi vietējā, reģionālā un valstu līmenī, pamatojoties uz Pilsētu mēru pakta jau iedibināto dinamiku;

58.  pauž bažas par to, ka savos novērtējuma ziņojumos abas aģentūras — REA un ERCEA — norādīja, ka būtu vairāk jāuzlabo atgriezeniskā saite un saziņa starp Komisiju un izpildaģentūrām;

°

°  °

59.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Revīzijas palātai un Komisijai.

(1)

  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)

  OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(3)

  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(4)

  OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.

(5)

  http://www.parliament.uk/business/committees/committees-a-z/commons-select/science-and-technology-committee/inquiries/parliament-2015/leaving-the-eu-inquiry-16-17/publications/

(6)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0147.

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(8)

  „Commitment and Coherence, ex-post evaluation of the 7th EU Framework Programme, November 2015” („Iesaistīšanās un saskaņotība. Septītās ES pamatprogrammas ex post izvērtējums”, 2015. gada novembris) https://ec.europa.eu/research/evaluations/pdf/fp7_final_evaluation_expert_group_report.pdf.

(9)

  Finanšu regulas 7. nodaļa.

(10)

  http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/doc/rtd_aar_2015.pdf, 33. lpp.

(11)

  COM(2016)0675, 18. un 19. lpp.

(12)

  http://www.parliament.uk/business/committees/committees-a-z/commons-select/science-and-technology-committee/inquiries/parliament-2015/leaving-the-eu-inquiry-16-17/publications/

(13)

  2015. gada uzraudzības ziņojums par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, 21. lpp. un turpmāk.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Cătălin Sorin Ivan, Arndt Kohn, Monica Macovei, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Hannu Takkula, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Andrey Novakov, Julia Pitera, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lefteris Christoforou, Alfred Sant


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

PPE

S&D

Verts/ALE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, Hannu Takkula

Monica Macovei

Marco Valli

Luke Ming Flanagan

Lefteris Christoforou, Andrey Novakov, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Tomáš Zdechovský, Patricija Šulin

Inés Ayala Sender, Cătălin Sorin Ivan, Karin Kadenbach, Arndt Kohn, Georgi Pirinski, Alfred Sant, Derek Vaughan

Bart Staes, Indrek Tarand

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums