Procedūra : 2017/2003(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0195/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0195/2017

Debates :

PV 14/06/2017 - 20
CRE 14/06/2017 - 20

Balsojumi :

PV 15/06/2017 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0271

ZIŅOJUMS     
PDF 1050kWORD 101k
11.5.2017
PE 595.756v02-00 A8-0195/2017

par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu

(2016/0000(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Nicola Danti

Atzinuma sagatavotāji (*):

Joachim Schuster, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Dario Tamburrano, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu

(2016/0000(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 24. novembra rezolūcija par jaunām iespējām maziem transporta uzņēmumiem, tostarp uz sadarbību orientētiem saimnieciskās darbības modeļiem(3),

–  ņemot vērā Konkurētspējas un izaugsmes jautājumu augsta līmeņa darba grupas 2016. gada 12. septembra sanāksmi un prezidentūras apspriežu dokumentu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. maija paziņojumu „Tiešsaistes platformas un digitālais vienotais tirgus – Eiropas izdevības un uzdevumi“ (COM(2016)0288),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (2015) (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2016. gada 29. septembra sanāksmi un tās rezultātu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva)(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Elektroniskās komercijas direktīva)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva)(7),

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Patērētāju tiesību direktīva)(8),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 25. maija darba dokumentu par vadlīnijām Negodīgas komercprakses direktīvas (NKD) īstenošanai (SWD(2016)0163),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(9),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. decembra atzinumu “Sadarbīgā ekonomika un tiešsaistes platformas: pilsētu un reģionu kopīgs viedoklis”(10),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 15. decembra atzinumu par sadarbīgo ekonomiku(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0195/2017),

A.  tā kā sadarbīgā ekonomika pēdējos gados ir strauji augusi lietotāju, darījumu un ieņēmumu ziņā, izmainot produktu un pakalpojumu sniegšanas ieradumus un daudzās nozarēs radot konkurenci tirgū jau esošajiem saimnieciskās darbības modeļiem;

B.  tā kā sadarbīgā ekonomika sociāli labvēlīgi ietekmē Eiropas Savienības sabiedrību;

C.  tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir galvenais Eiropas ekonomikas virzītājspēks un tie veidoja 99,8 % no visiem nefinanšu nozares uzņēmumiem, par ko liecina 2014. gada rādītāji, nodarbinot divas trešdaļas visu darba ņēmēju;

D.  tā kā tikai 1,7 % ES uzņēmumu pilnībā izmanto progresīvas digitālās tehnoloģijas, savukārt 41 % tās neizmanto vispār; tā kā visu nozaru digitalizācija ir būtiski svarīga ES konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai;

E.  tā kā jaunākais Eiropas Komisijas pētījums pierāda, ka 17 % Eiropas patērētāju ir izmantojuši sadarbīgās ekonomikas nodrošinātos pakalpojumus un 52 % ir informēti par tās piedāvātajiem pakalpojumiem(12);

F.  tā kā nav oficiālas statistikas par sadarbīgās ekonomikas nodarbinātības rādītājiem;

G.  tā kā sadarbīgā ekonomika jauniešiem, migrantiem, nepilna laika darba ņēmējiem un veciem cilvēkiem rada iespējas piekļūt darba tirgum;

H.  tā kā sadarbīgās ekonomikas modeļi, piedāvājot elastīgu saimnieciskās darbības un nodarbinātības veidu iespējas, var veicināt sieviešu dalību darba tirgū un ekonomikā;

I.  tā kā, lai gan nesenais Komisijas paziņojums „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” ir labs sākumpunkts, lai veicinātu šīs nozares attīstību un to efektīvi regulētu, šīs jomas turpmākajā analīzē un ieteikumos ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības perspektīva un jāatspoguļo attiecīgo diskriminācijas aizlieguma tiesību aktu noteikumi;

J.  tā kā ES iekšējā tirgus mērķis ir arī sociālā taisnīguma un aizsardzības veicināšana, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā,

Vispārīgi jautājumi

1.  atzinīgi vērtē paziņojumu „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” un uzsver, ka tam vajadzētu būt pirmajam solim ceļā uz līdzsvarotu, visaptverošāku un vērienīgāku ES stratēģiju sadarbīgās ekonomikas jomā;

2.  uzskata, ka sadarbīgā ekonomika, ja to saprātīgi attīstīs, radīs ievērojamas iespējas iedzīvotājiem un patērētājiem, kuri gūst labumu no pastiprinātas konkurences, pielāgotiem pakalpojumiem, plašākas izvēles un zemākām cenām; uzsver, ka šīs nozares izaugsmi veicina patērētāji, un piešķir patērētājiem aktīvāku lomu;

3.  uzsver, ka jānodrošina uzņēmumu izaugsmes iespējas, likvidējot šķēršļus, dublēšanu un sadrumstalotību, kas kavē pārrobežu attīstību;

4.  mudina dalībvalstis nodrošināt juridisko skaidrību un neuzskatīt sadarbīgo ekonomiku par draudu tradicionālajai ekonomikai; uzsver, ka ir svarīgi, lai sadarbīgās ekonomikas regulējums neierobežotu, bet atvieglotu attīstību un radītu iespējas;

5.  piekrīt tam, ka sadarbīgā ekonomika rada jaunas un interesantas uzņēmējdarbības iespējas, nodarbinātību un izaugsmi un tai bieži ir svarīga loma, ne tikai veicinot ekonomiskās sistēmas efektivitāti, bet arī sociālo un vides ilgtspēju, tā ļaujot labāk sadalīt resursus un līdzekļus, kas citādi tiek pārāk maz izmantoti, un veicinot pāreju uz aprites ekonomiku;

6.  vienlaikus atzīst, ka sadarbīgā ekonomika var būtiski ietekmēt izsenis pieņemtus regulētas saimnieciskās darbības modeļus daudzās tādās stratēģiskajās nozarēs kā transports, izmitināšana, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumi, mazumtirdzniecība un finanses; apzinās uzdevumus, kas saistīti ar līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem noteiktiem dažādiem juridiskajiem standartiem; uzskata, ka sadarbīgā ekonomika rada jaunas iespējas patērētājiem, tā piedāvā jaunas nodarbinātības iespējas un tai ir potenciāls atvieglot nodokļu saistību izpildi, tomēr uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, pilnībā ievērojot darba ņēmēju tiesības un izpildot nodokļu saistības; atzīst, ka sadarbīgā ekonomika ietekmē gan lauku, gan pilsētu vidi;

7.  norāda uz skaidrības trūkumu uzņēmējiem, patērētājiem un iestādēm par to, kā dažās jomās piemērot spēkā esošo regulējumu, un tādējādi arī uz vajadzību novērst tiesiskā regulējuma “pelēkās zonas” un pauž bažas par vienotā tirgus sadrumstalotības risku; apzinās, ka šīs pārmaiņas, ja tās netiks pietiekami regulētas, var radīt juridisko nenoteiktību par piemērojamajiem noteikumiem un individuālo tiesību īstenošanas un patērētāju tiesību aizsardzības ierobežojumus; uzskata, ka noteikumi ir jāpielāgo digitālā laikmeta vajadzībām, un pauž lielas bažas par juridiskās nenoteiktības un noteikumu sarežģītības negatīvo ietekmi uz Eiropas jaunuzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām, kas iesaistīti sadarbīgajā ekonomikā;

8.  uzskata, ka dinamiskas, skaidras un attiecīgā gadījumā saskaņotas tiesiskās vides attīstība un vienlīdzīgu konkurences noteikumu ieviešana ir priekšnoteikums sadarbīgās ekonomikas uzplaukumam Eiropas Savienībā;

Sadarbīgā ekonomika Eiropas Savienībā

9.  uzsver, ka sadarbīgā ekonomika ir ne tikai jaunu saimnieciskās darbības modeļu kopums, ko izmanto preču un pakalpojumu piedāvāšanai, bet arī jauna ekonomikas un sabiedrības integrācijas forma, kurā piedāvāto pakalpojumu pamatā ir plašs tādu attiecību klāsts, kas nostiprinātas ekonomiskajās un sociālajās attiecībās, un tiek radīti jaunas sabiedrības veidi un uzņēmējdarbības modeļi;

10.  norāda uz to, ka Eiropas sadarbīgai ekonomikai piemīt dažas īpatnības un ka tā atspoguļo arī Eiropas saimnieciskās darbības struktūru, ko veido galvenokārt MVU un mikrouzņēmumi; uzsver vajadzību nodrošināt uzņēmējdarbības vidi, kurā sadarbīgās platformas var paplašināt darbību un būt ļoti konkurētspējīgas pasaules tirgū;

11.  norāda, ka Eiropas uzņēmējiem ir izteikta tieksme veidot sadarbīgas platformas sociāliem mērķiem, un atzīst pieaugošo interesi par sadarbīgo ekonomiku, kas balstās uz kooperatīvās uzņēmējdarbības modeļiem;

12.  uzsver to, cik svarīgi ir novērst jebkāda veida diskrimināciju, lai nodrošinātu efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi sadarbīgiem pakalpojumiem;

13.  uzskata, ka uz tiem sadarbīgās ekonomikas piedāvātajiem pakalpojumiem, kas tiek reklamēti publiski un piedāvāti, lai gūtu peļņu, attiecas Padomes Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un tādēļ attiecībā tiem būtu jāievēro princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm;

ES reglamentējošie noteikumi: biedrinieki, patērētāji un sadarbīgās platformas

14.  atzīst — lai arī dažas sadarbīgās ekonomikas daļas tiek regulētas, tostarp vietējā un valsts līmenī, pārējās var nonākt regulējuma “pelēkajās zonās”, jo ne vienmēr ir pilnīgi skaidrs, kuri ES noteikumi ir piemērojami, tādējādi rodas būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm gan valstu, reģionālo un vietējo noteikumu, gan judikatūras dēļ, kas palielina vienotā tirgus sadrumstalotības risku;

15.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri novērst pašreizējo sadrumstalotību, taču pauž nožēlu par to, ka tās paziņojumā nav pietiekamas skaidrības par spēkā esošo ES tiesību aktu piemērošanu dažādiem sadarbīgās ekonomikas modeļiem; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpaātrina spēkā esošo tiesību aktu īstenošana, un aicina Komisiju censties izstrādāt īstenošanas sistēmu, ar ko atbalsta dalībvalstu pasākumus, jo īpaši attiecībā uz Pakalpojumu direktīvu un patērētāju aizsardzības tiesību aktiem; aicina Komisiju pilnībā izmantot visus šajā jomā pieejamos instrumentus, tostarp, atklājot nepareizas vai nepietiekamas tiesību aktu īstenošanas gadījumus, vienmēr izmantot pārkāpuma procedūras;

16.  uzsver, ka tirgus piekļuves nosacījumiem, kas noteikti ES Līgumos un sekundārajos tiesību aktos un ko piemēro sadarbīgajām platformām un pakalpojumu sniedzējiem, ir jābūt vajadzīgiem, pamatotiem un samērīgiem, kā arī vienkāršiem un skaidriem; uzsver, ka šajā novērtējumā būtu jāņem vērā tas, vai pakalpojumus sniedz speciālisti vai privātpersonas, vienādranga pakalpojumu sniedzējiem piemērojot vieglākas juridiskās prasības un vienlaikus nodrošinot kvalitātes standartus un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī ņemot vērā nozaru atšķirības;

17.  atzīst, ka pašreizējiem un jaunajiem dalībniekiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar digitālajām platformām, un sadarbīgajai ekonomikai ir jāattīstās uzņēmējdarbībai draudzīgā vidē ar labvēlīgu konkurenci un pārredzamām normatīvajām izmaiņām; piekrīt, ka, novērtējot prasību par piekļuvi tirgum atbilstību Pakalpojumu direktīvas noteikumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības īpatnības;

18.  mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai sniegtu turpmākas vadlīnijas par tādu efektīvu kritēriju noteikšanu, ar kuriem nošķirt biedriniekus un profesionāļus, kas ir ļoti svarīgi taisnīgai sadarbīgās ekonomikas attīstībai; norāda, ka šīm vadlīnijām būtu jānodrošina skaidrība un juridiskā noteiktība un cita starpā jāņem vērā tiesību aktu atšķirības dalībvalstīs un to ekonomiskie apstākļi, piemēram, ienākumu līmenis, nozaru rādītāji, mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu stāvoklis un darbības peļņas gūšanas nolūkā; uzskata, ka nākamais solis varētu būt vispārējo principu un kritēriju noteikšana ES līmenī un robežvērtību kopuma noteikšana valsts līmenī, un aicina Komisiju veikt pētījumu šajā jautājumā;

19.  vērš uzmanību uz to, ka biedriniekus un uzņēmumus var nošķirt, nosakot robežvērtības, taču tas var arī radīt atšķirības starp mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, no vienas puses, un biedriniekiem, no otras puses; uzskata, ka ir ļoti ieteicams nodrošināt vienlīdzīgas konkurences apstākļus līdzīgu kategoriju pakalpojumu sniedzējiem; prasa likvidēt nevajadzīgu regulatīvo slogu un nepamatotus tirgus piekļuves prasības visiem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, jo tas arī kavē inovāciju;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskā regulējuma atbilstību un novērst sadarbīgās ekonomikas ļaunprātīgu izmantošanu, apejot likumus; uzskata, ka būtu jānodrošina patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzība neatkarīgi no tā, vai pakalpojumus sniedz speciālisti vai biedrinieki, un jo īpaši uzsver to, cik svarīgi ir aizsargāt patērētājus biedrinieku darījumos, vienlaikus atzīstot, ka zināmu aizsardzību var nodrošināt arī pašregulācija;

21.  prasa nodrošināt pasākumus, ar kuriem garantē, ka neregulāru pakalpojumu sniedzēji pilnībā izmanto un pastāvīgi ievēro patērētāju aizsardzības noteikumus tādā pašā vai salīdzināmā veidā kā profesionālo pakalpojumu sniedzēji;

22.  norāda, ka būtu jānodrošina patērētāju piekļuve informācijai par to, vai citu pakalpojuma lietotāju sniegto vērtējumu nav ietekmējis pakalpojuma sniedzējs, piemēram, apmaksātas reklāmas veidā;

23.  norāda, ka ir vajadzīga lielāka skaidrība patērētājiem strīdu gadījumos, un aicina sadarbīgās platformas nodrošināt, ka tiek ieviestas efektīvas sistēmas sūdzību un strīdu izšķiršanas procedūru vajadzībām, tādējādi atvieglojot patērētājiem iespējas izmantot viņu tiesības;

24.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļu pamatā galvenokārt ir reputācija un ka ir būtiski nodrošināt pārredzamību šajā jomā; uzskata, ka daudzos gadījumos sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļi ar tehnoloģiju atbalstu dod patērētājiem tiesības un iespējas uzņemties aktīvu lomu; uzsver, ka sadarbīgajā ekonomikā joprojām ir nepieciešami patērētāju aizsardzības noteikumi, īpaši gadījumos, kad tirgū ir dominējošie dalībnieki, pastāv informācijas asimetrija un izvēles vai konkurences trūkums; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patērētājiem pienācīgu informāciju par katram darījumam piemērojamo tiesisko regulējumu, no tā izrietošajām tiesībām un juridiskajām saistībām;

25.  aicina Komisiju pēc iespējas ātri sīkāk precizēt sadarbīgo platformu atbildības režīmu, lai uzlabotu atbildīgu rīcību, pārredzamību un juridisko noteiktību un tādējādi palielinātu lietotāju uzticēšanos; īpaši norāda uz noteiktības trūkumu, jo īpaši par to, vai platforma piedāvā pamatpakalpojumu vai tikai informācijas sabiedrības pakalpojumu saskaņā ar E-tirdzniecības direktīvu; tāpēc aicina Komisiju sniegt papildu norādes par šiem aspektiem un apsvērt, vai ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai padarītu regulatīvo sistēmu efektīvāku; tajā pašā laikā mudina sadarbības platformas veikt brīvprātīgus pasākumus šajā jomā;

26.  aicina Komisiju turpināt uzraudzīt ES tiesību aktus, lai mazinātu neskaidrības un garantētu lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami sadarbīgiem saimnieciskās darbības modeļiem, un novērtēt, vai ir piemēroti jauni vai grozīti noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aktīviem starpniekiem un viņu informācijas un pārredzamības prasībām, saistību neizpildi un atbildību;

27.  uzskata, ka jebkuram jaunam tiesiskajam regulējumam būtu jālīdzsvaro platformas pašpārvaldes spējas un salīdzinošas izvērtēšanas mehānismi, jo abi ir izrādījušies efektīvi un tajos ņem vērā patērētāju apmierinātību ar sadarbīgās ekonomikas pakalpojumiem; ir pārliecināts, ka pašas tiešsaistes platformas var uzņemties aktīvu lomu, veidojot šādu jaunu normatīvo vidi, novēršot informācijas asimetriju, jo īpaši digitālos reputāciju mehānismus izmantojot lietotāju uzticēšanās palielināšanai; tajā pašā laikā norāda, ka ar sadarbīgās platformas pašregulējošo jaudu nevar aizstāt nepieciešamību pēc tādiem spēkā esošiem noteikumiem kā E-tirdzniecības direktīvas un ES patērētāju aizsardzības tiesību akts un citiem iespējamie noteikumi;

28.  tādēļ uzskata, ka digitālie uzticēšanās veidošanas mehānismi ir būtiski svarīga sadarbīgās ekonomikas daļa; atzinīgi vērtē visus centienus un iniciatīvas, ko ieviesušas sadarbīgās platformas, lai novērstu izkropļojumus, kā arī tos, kuru mērķis ir palielināt uzticēšanos un pārredzamību ar novērtējuma un pārskatīšanas mehānismiem, veidojot ticamus reputācijas kritērijus, ieviešot garantijas vai apdrošināšanu, biedrinieku un profesionālo patērētāju identitātes pārbaudes, kā arī attīstot drošas un pārredzamas maksājumu sistēmas; uzskata, ka tāda jaunu tehnoloģiju attīstība kā divpusējie vērtēšanas mehānismi, pārskatu neatkarīga izvērtēšana un brīvprātīga sertifikācijas sistēmu pieņemšana ir labi piemēri tam, kā novērst ļaunprātīgu izmantošanu, manipulācijas, krāpšana un viltotas atsauksmes; mudina sadarbīgās platformas mācīties no paraugprakses piemēriem un uzlabot izpratni par savu lietotāju juridiskajām saistībām;

29.  norāda, cik svarīgi ir precizēt metodes, ar kurām, pamatojoties uz algoritmiem, darbojas automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, lai tādā veidā nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību; aicina Komisiju arī izskatīt šo jautājumu no ES konkurences tiesību viedokļa; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm, privāto sektoru un attiecīgām regulējošām iestādēm noteikt efektīvus algoritmu izstrādes pārskatatbildības principu kritērijus uz informāciju balstītām sadarbīgajām platformām;

30.  uzsver vajadzību novērtēt datu izmantošanu gadījumos, kad tam var būt atšķirīga ietekme uz dažādām sabiedrības grupām, lai novērstu diskrimināciju un pārbaudītu iespējamo kaitējumu, ko rada lielo datu nodošana privātīpašumā; atgādina, ka ES jau ir izstrādājusi visaptverošu datu aizsardzības sistēmu Vispārīgo datu aizsardzības regulā (GDPR), un tāpēc aicina sadarbīgās ekonomikas platformas neatstāt novārtā jautājumu par datu aizsardzību, nodrošinot pārredzamu informāciju pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem attiecībā uz savāktajiem personas datiem un veidu, kādā šie dati tiek apstrādāti;

31.  atzīst, ka daudzi ES tiesību aktu noteikumi jau ir piemērojami sadarbīgajai ekonomikai; aicina Komisiju novērtēt vajadzību turpināt izstrādāt ES tiesisko regulējumu, lai novērstu turpmāku vienotā tirgus sadrumstalotību atbilstoši labāka regulējuma principiem un dalībvalstu pieredzei; uzskata, ka minētajai sistēmai vajadzētu būtu saskaņotai un vajadzības gadījumā elastīgai, tehnoloģiski neitrālai un nākotnes vajadzībām atbilstošai un ka to papildus iespējami vajadzīgam nozaru regulējumam būtu jāveido vispārējo principu un konkrētu noteikumu kombinācijai;

32.  uzsver, ka ir svarīgi saskanīgi noteikumi, lai visiem dalībniekiem nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un aicina Komisiju pirms jauna tiesību akta ieviešanas, kas varētu sadrumstalot iekšējo tirgu, nodrošināt, ka tiek ievēroti pašreizējie noteikumi un tiesību akti darba ņēmēju un patērētāju tiesību jomā;

Konkurence un nodokļu saistību izpilde

33.  atzinīgi vērtē, ka sadarbīgās ekonomikas izaugsme ir palielinājusi konkurenci un likusi pašreizējiem dalībniekiem pievērst uzmanību patērētāju patiesajām vajadzībām; mudina Komisiju sekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai sadarbīgās platformas varētu sniegt salīdzinošus pakalpojumus gan savstarpēji, gan tradicionāliem uzņēmumiem; uzsver, ka ir svarīgi konstatēt un novērst šķēršļus, kas ir saistīti ar sadarbīgu uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu, izveidi un darbības paplašināšanu; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešamas brīvas datu plūsmas, datu pārnesamība un sadarbspēja, kas atvieglo pāreju starp platformām un novērš bloķēšanu, kurai ir būtiska nozīme atvērtas un godīgas konkurences nodrošināšanā un sadarbīgo platformu lietotāju nozīmes stiprināšanā, vienlaikus ņemot vērā visu tirgus dalībnieku leģitīmās intereses un aizsargājot lietotāju informāciju un personas datus;

34.  atzinīgi vērtē ekonomisko darījumu pieaugošo izsekojamību tiešsaistes platformās, lai nodrošinātu nodokļu saistību izpildi un piemērošanu, bet pauž bažas par grūtībām, kas līdz šim ir radušās dažās nozarēs; uzsver, ka sadarbīgo ekonomiku nekad nevajadzētu izmantot kā līdzeklis, lai izvairītos no nodokļu saistību izpildes; turklāt uzsver, ka ir steidzami nepieciešama sadarbība starp kompetentajām iestādēm un sadarbīgajām platformām par nodokļu saistību izpildi un nodokļu iekasēšanu; atzīst, ka dažas valstis risina šos jautājumus un atzīmē sekmīgo publiskā-privātā sektora sadarbību šajā jomā; aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, iesaistot kompetentās iestādes un ieinteresētās personas, lai izstrādātu efektīvus un novatoriskus risinājumus nodokļu uzlikšanas un saistību izpildes uzlabošanai, lai novērstu pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā; aicina sadarbīgās platformas uzņemties aktīvu lomu šajā jomā; mudina dalībvalstis sniegt informāciju un sadarboties tādas informācijas nodrošināšanā, kas dažādiem ekonomikas dalībniekiem, kuri iesaistīti sadarbīgā ekonomikā, ir jāpaziņo nodokļu iestādēm saistībā ar viņu nodokļu informācijas sniegšanas pienākumu, kā noteikts valsts tiesību aktos;

35.  piekrīt, ka funkcionāli līdzīgas nodokļu saistības būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas sniedz salīdzināmus pakalpojumus vai nu tradicionālās ekonomikas, vai arī sadarbīgās ekonomikas ietvaros, un uzskata, ka nodokļi būtu jāmaksā tad, ja tiek gūta peļņa, nevis tikai segtas izmaksas, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un saskaņā ar valstu un vietējiem tiesību aktiem nodokļu jomā;

Ietekme uz darba tirgu un darba ņēmēju tiesības

36.  uzsver, ka digitālajai revolūcijai ir būtiska ietekme uz darba tirgu un jaunās sadarbīgās ekonomikas tendences ir daļa no sabiedrības digitalizācijas pašreizējās tendences;

37.  tajā pašā laikā norāda, ka sadarbīgā ekonomika paver jaunas iespējas un jaunus, elastīgus nodarbinātības veidus visiem lietotājiem, jo īpaši pašnodarbinātajiem un tiem, kuri ir bez darba, atrodas tālu no darba tirgus vai citādi nespētu tajā iesaistīties, un tādējādi tā varētu pavērt ceļu iekļūšanai darba tirgū, jo īpaši jauniešiem un atstumtajām grupām; tomēr norāda, ka atsevišķos apstākļos tas var radīt arī nestabilas situācijas; uzsver, ka, no vienas puses, ir vajadzīgs elastīgs darba tirgus, bet, no otras puses, darba ņēmējiem ir vajadzīgs ekonomiskais un sociālais nodrošinājums atbilstoši dalībvalstu praksei un tradīcijām;

38.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, sniedzot sadarbīgos pakalpojumus, aizsargāt darba ņēmēju tiesības — pirmkārt un galvenokārt darba ņēmēju tiesības apvienoties, tiesības uz kolektīvu rīcību un darba koplīgumu slēgšanu atbilstoši dalībvalstu praksei un tradīcijām; atgādina, ka sadarbīgajā ekonomikā visi darba ņēmēji ir vai nu algoti darbinieki, vai pašnodarbinātie atkarībā no prioritāro faktu pamatojuma un ir atbilstoši klasificējami; aicina dalībvalstis un Komisiju savās attiecīgajās kompetenču jomās nodrošināt taisnīgus sadarbīgās ekonomikas darba nosacījumus un pienācīgu juridisko un sociālo aizsardzību visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu statusa;

39.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pamattiesību un atbilstošas sociālās apdrošināšanas aizsardzību arvien pieaugošajam pašnodarbināto skaitam, kam ir liela loma sadarbīgajā ekonomikā, tostarp nodrošināt tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, kā arī kompensācijām;

40.  mudina dalībvalstis atzīt, ka sadarbīgā ekonomika radīs arī traucējumus, un tādēļ sagatavot izlīdzināšanas pasākumus konkrētām nozarēm un atbalstīt apmācību un palīdzību jauna darba meklēšanā;

41.  uzsver, ka ir svarīgi, lai sadarbīgo platformu dalībnieki varētu gūt labumu no vērtējumu un pārskatu pārnesamības, kas veido viņu digitālo tirgus vērtību, un lai veicinātu vērtējumu un pārskatu pārnesamību un uzkrāšanu starp dažādām platformām, vienlaikus ievērojot noteikumus par visu iesaistīto pušu datu un privātuma aizsardzību; atzīmē, ka tiešsaistē pieejamo novērtējumu (reitingu) gadījumā ir iespējama negodīga un patvaļīga prakse, kas var ietekmēt ne vien sadarbīgo platformu darbinieku darba apstākļus un tiesības, bet arī iespējas saņemt darba piedāvājumus; uzskata, ka novērtējumu un pārskatīšanas mehānismi būtu jāizstrādā pārredzamā veidā un ka darba ņēmējiem vajadzētu būt informētiem un uzklausītiem atbilstīgā līmenī un saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi par vispārējiem kritērijiem, ko izmanto šādu mehānismu izstrādei;

42.  uzsver, ka mainīgajā nodarbinātības vidē ir svarīgi atjaunot prasmes un nodrošināt, ka visiem darba ņēmējiem ir atbilstīgas prasmes, kas vajadzīgas digitālajā sabiedrībā un ekonomikā; mudina Komisiju, dalībvalstis un sadarbīgās ekonomikas uzņēmumus nodrošināt mūžizglītības un digitālo prasmju pilnveides iespēju pieejamību; uzskata, ka ir vajadzīgas jaunas publisko un privāto ieguldījumu iespējas un finansēšanas iespējas mūžizglītībai un apmācībai, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem;

43.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas kontekstā svarīgs ir attālinātais darbs un viedais darbs, un tāpēc piekrīt tam, ka šie darba veidi ir jāpielīdzina tradicionālajiem darba veidiem;

44.  aicina Komisiju izpētīt, ciktāl Direktīva par pagaidu darba aģentūrām (2008/104/EK) ir piemērojama konkrētām tiešsaistes platformām; uzskata, ka daudzas tiešsaistes platformas, kuras pilda starpnieka funkciju, struktūras ziņā ir līdzīgas pagaidu darba aģentūrām (līgumattiecību trīsstūris, kas veidojas starp pagaidu darba aģentūras darbinieku/platformas struktūrā nodarbināto, pagaidu darba aģentūru/tiešsaistes platformu un lietotājuzņēmumu/klientu);

45.  aicina valstu nodarbinātības dienestus un Eiropas darbvietu mobilitātes portāla (EURES) tīklu nodrošināt labāku savstarpējo komunikāciju par sadarbīgās ekonomikas piedāvātajām iespējām;

46.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus sniegt platformās nodarbinātajām personām atbilstošu informāciju par darba apstākļiem un nosacījumiem un par darba ņēmēju tiesībām, kā arī par viņu darba attiecībām gan ar platformām, gan ar lietotājiem; uzskata, ka platformām būtu proaktīvi jāsniedz lietotājiem un darba ņēmējiem informācija par piemērojamo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu juridisko prasību izpildi;

47.  vērš uzmanību uz to, ka nav datu par sadarbīgās ekonomikas radītajām izmaiņām nodarbinātības vidē; aicina dalībvalstis un Komisiju, sadarbojoties arī ar sociālajiem partneriem, savākt vairāk uzticamu un visaptverošu datu par šo jautājumu, un mudina dalībvalstis izraudzīties jau pastāvošu valsts kompetento iestādi, kura uzraudzīs un novērtēs jaunās tendences sadarbīgajā darba tirgū; uzsver, ka šajā sakarā svarīga ir informācija un labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm; uzsver, ka ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt sadarbīgās ekonomikas darba tirgu un darba apstākļus, lai novērstu nelikumīgu rīcību;

Sadarbīgās ekonomikas vietējā dimensija

48.  norāda, ka arvien vairāk vietējo iestāžu un pašvaldību jau aktīvi regulē un veido sadarbīgo ekonomiku, uzmanību pievēršot sadarbīgajai praksei, to izmantojot gan politikas veidošanai, gan kā organizējošo principu jaunām sadarbīgās pārvaldes un līdzdalības demokrātijas formām;

49.  uzskata, ka pastāv plašas manevrēšanas iespējas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai pieņemtu situācijai piemērotus pasākumus un tā tieši īstenotu noteiktus sabiedriskas nozīmes mērķus, izmantojot samērīgus pasākumus, kas pilnībā atbilst ES tiesību aktiem; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis to politikas veidošanā un tādu noteikumu pieņemšanā, kas ir saskaņā ar ES tiesību aktiem;

50.  norāda, ka pirmās iniciatores bija pilsētas, kurās tādi pilsētvides apstākļi kā apdzīvotības blīvums un fiziskais tuvums veicina sadarbīgas prakses pieņemšanu, un ka turpmāk līdzās viedajām pilsētām šāda prakse būtu jāattiecina arī uz sadarbīgajām pilsētām un pārejas uz iedzīvotājiem draudzīgākām infrastruktūrām atvieglošanu; ir arī pārliecināts, ka sadarbīgā ekonomika var piedāvāt nozīmīgas iespējas iekšējai perifērijai, lauku apvidiem un mazāk attīstītām teritorijām, sniegt jaunas un iekļaujošas attīstības formas, radīt labvēlīgu sociālo un ekonomisko ietekmi un palīdzēt atstumtām kopienām ar netiešu labumu tūrisma nozarei;

Sadarbīgās ekonomikas veicināšana

51.  norāda, cik svarīgas ir atbilstošas kompetenču prasmes un apmācība, lai pēc iespējas daudzi cilvēki varētu aktīvi iesaistīties sadarbīgajā ekonomikā un izmantot tās potenciālu;

52.  uzsver, ka IKT ļauj inovatīvām idejām strauji un efektīvi attīstīties sadarbīgajā ekonomikā, vienlaikus savienojot dalībniekus un nodrošinot viņiem iespējas neatkarīgi no tā, vai tie ir lietotāji vai pakalpojumu sniedzēji, veicinot viņu piekļuvi tirgum un dalību tajā un padarot attālos un lauku apgabalus pieejamākus;

53.  aicina Komisiju rīkoties proaktīvi un atbalstīt publisko un privāto sadarbību, jo īpaši attiecībā uz e-identifikācijas izmantošanu, lai palielinātu patērētāju un pakalpojumu sniedzēju uzticēšanos tiešsaistes darījumiem, ņemot vērā e-identifikācijas savstarpējas atzīšanas ES sistēmu, un likvidētu pārējos sadarbīgās ekonomikas izaugsmes šķēršļus, piemēram, šķēršļus pārrobežu apdrošināšanas sistēmu nodrošināšanai;

54.  norāda, ka piektās paaudzes tīklu (5G) ieviešana būtiski pārveidos mūsu ekonomikas loģisko pamatojumu, padarot pakalpojumus daudzveidīgākus un pieejamākus; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi izveidot konkurētspējīgu tirgu inovatīviem uzņēmumiem, jo šāda tirgus sekmīga darbība galu galā noteiks mūsu ekonomikas stabilitāti;

55.  norāda, ka arvien pieaug sadarbīgās ekonomikas nozīme enerģētikas nozarē, dodot iespēju patērētājiem, ražotājiem, privātpersonām un kopienām efektīvi iesaistīties vairākos decentralizētos atjaunojamās enerģijas cikla posmos, tostarp pašražošanā un pašpatēriņā, uzglabāšanā un sadalē, saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem klimata un enerģētikas jomā;

56.  norāda, ka sadarbīgā ekonomika sekmīgi attīstās īpaši tajās kopienās, kurās ir spēcīgi zināšanu un izglītības kopīgas izmantošanas modeļi, kas spēj veicināt un nostiprināt atvērtās inovācijas kultūru; uzsver, ka saskaņota politika un platjoslas un ultraplatjoslas ieviešana ir priekšnosacījums tam, lai attīstītu visu sadarbīgās ekonomikas potenciālu un izmantotu sadarbīgās ekonomikas modeļa piedāvātās priekšrocības; tādēļ atgādina, ka pienācīga piekļuve tīklam ir jānodrošina visiem ES iedzīvotājiem, jo īpaši mazāk apdzīvotos, attālākajos vai lauku apgabalos, kuru savienojamība pašreiz vēl nav pietiekama;

57.  uzsver, ka sadarbīgajai ekonomikai ir vajadzīgs atbalsts, lai panāktu attīstību un izaugsmi, un ka ieguldījumu piesaistīšanas nolūkā tai arī turpmāk jābūt atvērtai pētniecībai, inovācijām un jaunām tehnoloģijām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai ES tiesību akti un politikas nostādnes būtu piemēroti nākotnes vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz neekskluzīvu, uz eksperimentiem orientētu telpu atvēršanu, kas veicina digitālo savienojamību un prasmes, atbalsta Eiropas uzņēmējus un jaunuzņēmumus, atbalstot Industry 4.0, inovāciju centrus, klasterus un inkubatorus un vienlaikus veidojot sinerģiju ar tradicionāliem uzņēmējdarbības modeļiem;

58.  uzsver transporta nozares sarežģītās īpatnības sadarbīgajā ekonomikā un ārpus tās; norāda, ka uz šo nozari attiecas stingrs regulējums; norāda uz sadarbīgās ekonomikas modeļu potenciālu būtiski uzlabot transporta sistēmas efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību (tostarp izmantojot integrētas vairākveidu braucienu un ceļojumu biļetes vienā virzienā transporta lietotājiem ar sadarbīgās ekonomikas lietotnēm), tās drošību un drošumu, kā arī padarīt attālākos apgabalus pieejamākus un samazināt satiksmes sastrēgumu nevēlamu paplašināšanos;

59.  aicina attiecīgās iestādes sekmēt sadarbīgo transporta pakalpojumu un tradicionālās transporta sistēmas līdzāspastāvēšanu; aicina Komisiju integrēt sadarbīgo ekonomiku savā darbā pie jaunām tehnoloģijām transporta jomā (satīklotie transportlīdzekļi, autonomie transportlīdzekļi, integrēta digitālā biļešu pārdošana un intelektiskās transporta sistēmas), jo tām ir raksturīga spēcīga mijiedarbība un dabiska sinerģija;

60.  uzsver, ka platformām un to lietotājiem ir vajadzīga tiesiskā noteiktība, lai nodrošinātu sadarbīgās ekonomikas attīstību ES transporta nozarē; norāda, ka mobilitātes jomā ir svarīgi skaidri nošķirt, no vienas puses, i) automobiļu koplietojumu un izmaksu dalīšanu konkrētā braucienā, ko automobiļa vadītājs ir plānojis veikt savām vajadzībām, un, no otras puses, ii) regulētus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

61.  atgādina, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm savstarpējā izmitināšana ir lielākais sadarbīgās ekonomikas sektors darījumu skaita ziņā, savukārt automobiļu koplietošana ir lielākais sektors platformu ienākumu ziņā;

62.  uzsver, ka tūrisma nozarē mājokļa koplietošana ir lielisks resursu un nepietiekami izmantotu telpu izmantošanas veids, jo īpaši teritorijās, kas tradicionāli negūst labumu no tūrisma;

63.  šajā sakarā nosoda dažu publisko institūciju uzspiestos noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot tādas tūristu izmitināšanas piedāvājumu, kas balstās uz sadarbīgo ekonomiku;

64.  vērš uzmanību uz grūtībām, ar ko saskaras Eiropas sadarbīgās platformas, lai piekļūtu riska kapitālam un īstenotu izaugsmes stratēģiju, jo īpaši platformu mazā izmēra un iekšējā tirgus sadrumstalotības, kā arī pārrobežu ieguldījumu trūkuma dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot spēkā esošos finanšu instrumentus, lai veiktu ieguldījumus sadarbīgos uzņēmumos un veicinātu iniciatīvas, kas sekmē piekļuvi finansējumam, jo īpaši jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem;

65.  uzsver, ka sadarbīgas finansēšanas sistēmas, piemēram, kolektīvā finansēšana, ir svarīgs papildinājums tradicionālajiem finansēšanas kanāliem efektīvā finanšu ekosistēmā;

66.  norāda, ka pakalpojumi, ko MVU sniedz sadarbīgās ekonomikas nozarē, ne vienmēr ir pietiekami pielāgoti personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem; prasa izstrādāt rīkus un programmas, lai palīdzētu šiem tirgus dalībniekiem ņemt vērā personu ar invaliditāti vajadzības;

67.  aicina Komisiju atvieglot un veicināt Eiropas uzņēmēju, kas darbojas sadarbīgās ekonomikas nozarē, piekļuvi attiecīgajam finansējumam, kā arī ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”;

68.  norāda, ka arī finanšu nozarē strauji attīstās un pieaug inovatīvas tehnoloģijas un tādi digitālie rīki kā blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; uzsver, ka šo decentralizēto tehnoloģiju izmantošana sadarbīgajā ekonomikā varētu nodrošināt efektīvu biedrinieku darījumu un savienojumu iespējas, tā veicinot neatkarīgu tirgu vai tīklu izveidi un nākotnē ar tām aizstājot starpnieku pašreizējās funkcijas sadarbīgajās platformās;

69.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0237.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0455.

(4)

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11834-2016-INIT/en/pdf

(5)

OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(6)

OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(7)

OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(8)

OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.

(9)

OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(10)

ECON-VI/016.

(11)

INT/793 EESC-2016-3545-00-00-AC-TRA.

(12)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 438 (2016. gada marts) par sadarbīgo platformu izmantošanu.


PASKAIDROJUMS

1. Sadarbīga ekonomika. Vispārīgs pārskats

Jēdziens “sadarbīga ekonomika” ietver ļoti dažādas darbības, kas izriet no dažādiem sadarbīgas uzņēmējdarbības, tostarp bezpeļņas organizāciju, modeļiem. Uzņēmējdarbības modeļu klāsts ir plašs – sākot no sadarbības platformām, kas ļauj apmainīties ar precēm vai pakalpojumiem visā pasaulē, līdz maziem, sadarbīgiem MVU, kas sniedz pakalpojumus vietējām kopienām.

Pēdējo gadu laikā sadarbīgā ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi lietotāju, darījumu un ieņēmumu ziņā, tā galu galā mainot to, kā daudzās jomās tiek nodrošinātas preces un pakalpojumi. 2014. gada sākumā galvenā ietekme bija vērojama sešās darbības jomās (preces/mazumtirdzniecība, pakalpojumi, telpas/izmitināšana, pārtika, transports un nauda). Līdz 2016. gadam minēto jomu skaits bija gandrīz trīskāršojies – paplašināšanās bija notikusi jaunajās nozarēs (t. i. veselība, mācības, loģistika, pašvaldības, kosmoss, tādi komunālo pakalpojumi kā enerģija u. c.) vai jaunu darbību veidu radīšanā (t. i., darinātāju kustība preču nozarē).

Lai aprakstītu šo strauji augošo parādību, tiek izmantoti vairāki termini, kas bieži vien savstarpēji aizstājami: sadarbīga ekonomika, biedrinieku ekonomika, pieprasījuma ekonomikā, kopīgošanas ekonomika, gadījuma darba ekonomika, sadarbīgais patēriņš, kolektīvais kapitālisms utt. To definīcijas atspoguļo šī fenomena dinamiku, kā arī pašreizējo politisko un akadēmisko aprindu debašu par šo jautājumu apjomu un intensitāti.

Pašreiz pastāv vairākas sadarbīgas ekonomikas definīcijas. Oksfordas vārdnīcā sadarbīga ekonomika tiek definēta šādi: “ekonomiskā sistēma, kurā aktīvi vai pakalpojumi tiek sadalīti starp privātpersonām vai nu bez maksas, vai par maksu, visbiežāk izmantojot internetu”.(1) Savā paziņojumā Komisija uz to atsaucas kā uz “uzņēmējdarbības modeļiem, kas paredz, ka darbību atvieglo sadarbīgas platformas: tās nodrošina atvērtu tirdzniecības vietu, kurā izvieto uz laiku izmantojamas preces vai pakalpojumus, ko bieži vien piedāvā privātpersonas”, vienlaikus precizējot, ka sadarbīgās ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā.

Sadarbīgā ekonomikā un tās uzņēmējdarbības modeļos tiek izšķir trīs galvenie dalībnieku veidi:

(i) pakalpojumu sniedzēji (kas piedāvā aktīvus, resursus, laiku un/vai prasmes) var būt gan privātpersonas, kas neregulāri piedāvā pakalpojumus (“biedrinieki”), gan pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas profesionālā kārtā (“profesionāli pakalpojumu sniedzēji”);

(ii) šo pakalpojumu lietotāji; un

(iii) sadarbīgās platformas, kas ar tiešsaistes platformas starpniecību saved kopā pakalpojumu sniedzējus un lietotājus un atvieglo darījumos to starpā.

2. Komisijas atbilde

Komisija 2016. gada jūnijā publicēja paziņojumu Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma, lai novērstu bažas par neskaidrību par to dažādo dalībnieku tiesībām un pienākumiem, kas piedalās sadarbīgajā ekonomikā, un lai sniegtu atbildes no ES skatupunkta. Paziņojuma mērķis ir sniegt nesaistošas vadlīnijas par to, kā spēkā esošie ES tiesību akti piemērojami sadarbīgas ekonomikas uzņēmējdarbības modeļiem. Tajā izskatīti jautājumi, ar ko saskaras gan tirgus dalībnieki, gan publiskās iestādes, un tos var apvienot piecās galvenajās jomās: 1) nosacījumi par piekļuvi tirgum; 2) atbildības režīmi; 3) lietotāju aizsardzība; 4) pašnodarbinātas personas un darba ņēmēji sadarbīgā ekonomikā; 5) nodokļu piemērošana.

3. Galvenie jautājumi, kas saistīti ar sadarbīgu ekonomiku

3.1. Iespējas un labumi

Sadarbīgā ekonomika var radīt nozīmīgas iespējas patērētājiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī radīt jaunas darbvietas, izaugsmi un ienākumu avotus.

Lēš, ka sadarbīgās platformas, kas darbojas piecos nozīmīgākajos sadarbīgās ekonomikas sektoros, 2015. gadā Eiropas Savienībā radīja ieņēmumus EUR 3.6 miljardu apmērā.(2) Sadarbīgās ekonomikas potenciāls ir ievērojams – tās gada izaugsme pārsniedz 25 %(3), un teorētiski aprēķinātais ekonomiskais ieguvums, kas saistīts ar spēju labāk izmantot jaudas, ko piedāvā sadarbīgā ekonomika, varētu sasniegt līdz pat EUR 572 miljardus(4). Šie skaitļi tomēr būtu jāvērtē ar zināmu piesardzību, jo, neraugoties uz sadarbīgās ekonomikas pieaugošo ekonomisko nozīmi, joprojām ir grūti novērtēt tās vērtību. Tas ir arī tāpēc, ka trūkst saskaņotu metožu par to, kā mērīt dažādo sadarbīgās ekonomikas ietekmi uz ekonomiku kopumā, sabiedrību un vidi, kā arī tāpēc, ka trūkt apkopotu datu.

Vairāki veiktie apsekojumi liecina par diezgan ievērojamu patērētāju atbalstu sadarbīgajai ekonomikai un interesi par to.(5) Vairāki iemesli un motīvi vedina biedriniekus piedalīties šajā jaunajā uzņēmējdarbības modelī, piemēram, finanšu ieguvumi, kvalitāte un pieredzes priekšrocības, kā arī labvēlīga sociālā ietekme un ietekme uz sabiedrību. Saskaņā ar Eirobarometra datiem 42 % patērētāju uzskata sadarbīgās ekonomikas pakalpojumus par ērtākiem un 33 % atzinīgi vērtē to, ka tie ir lētāki vai pat bez maksas.(6)

3.2. Galvenie uzdevumi un riski

Tajā pašā laikā ir svarīgi ņemt vērā sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļu ievērojamo ietekmi uz daudziem tradicionāliem uzņēmumiem un to izsenis izmantotajiem ražošanas un patēriņa modeļiem. Pēdējos gados šīs parādības straujā un neregulētā izaugsme ir radījusi vairākas jaunas problēmas un iespējamos riskus, kas būtu jāņem vērā un jāapsver.

Pirmkārt, ir radušies vairāki jautājumi par patērētāju tiesībām un patērētāju aizsardzības režīmu tādos sensitīvos jautājumos kā datu privātums, pārredzamība un patērētājiem sniegtās informācijas ticamība, sadarbības platformu atbildības režīmi, algoritmu taisnīgums un iespējamās diskriminācijas veidi. Pastāv iespējamais risks, ka varētu pazemināties minimālie standarti, jo īpaši biedrinieku darījumiem (P2P), tiem saskaroties ar spēkā esošajiem standartiem, ko piemēro līdzīgiem profesionālajiem pakalpojumiem. Turklāt sadarbības platformu straujā izplatīšanās dažās nozarēs ir radījusi negodīgas konkurences risku, izveidojot jaunus monopolus un bloķēšanas mehānismu. Tas ir arī radījis nopietnas grūtības saistībā ar nodokļu saistību izpildi un piemērošanu, neraugoties uz ekonomisko darījumu pieaugošo izsekojamību.

Visbeidzot, (bet ne mazāk svarīgi) sadarbīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas veidojušies pašreizējās digitālās revolūcijas laikā, ir spēcīga ietekme uz darba tirgu, kā arī uz darba attiecībām starp sadarbīgajām platformām un darba ņēmējiem, radot skaidru risku saistībā ar taisnīgu darba apstākļu, obligāto tiesisko standartu un pienācīgas sociālās aizsardzības samazināšanos.

3.3. Tiesiskais regulējums

Attiecībā uz tiesisko regulējumu rodas divi galvenie jautājumi: 1) kurus acquis communautaire noteikumus var piemērot sadarbīgai ekonomikai; 2) vai spēkā esošie ES noteikumi ir piemēroti mērķim nodrošināt nepieciešamo skaidrību, aizsardzību un iespēju nodrošināšanu dažādiem sadarbīgās ekonomikas dalībniekiem.

Sadarbīgās uzņēmējdarbības modeļi ir sarežģītāki un daudzveidīgāki, ar atšķirīgu decentralizācijas un deprofesionalizācijas pakāpi un tajos piedalās jauni ekonomikas dalībnieki, biedrinieki/profesionālie patērētāji. Turklāt līdz šim noteiktā atšķirība starp profesionālu pakalpojumu sniedzēju vai tirgotāju un patērētāju ir neskaidra to daudzpusējo attiecību dēļ – patērētāji tiek iesaistīti kā pakalpojumu sniedzēji vai nu patērētāju savstarpējos darījumos (P2P), vai arī patērētāju un uzņēmumu darījumos.

Grūtības sagādā tas, ka pašreizējais ES tiesiskais regulējums tika izstrādāts parastās uzņēmējdarbības regulēšanai un nosaka patērētāju kā neaizsargātās darījuma puses tiesību aizsardzību. Rodas jautājumi par dažādu iesaistīto dalībnieku tiesībām un pienākumiem sadarbīgajā ekonomikā, un tas rada nenoteiktības apstākļus. Šāda nenoteiktība ir saistīta ar vairākiem tādiem galvenajiem aspektiem kā piemērojamais ES tiesiskais regulējums, dažādu sadarbīgās ekonomikas dalībnieku regulatīvie pienākumi, patērētāju tiesības, atbildības režīms, darba ņēmēju statuss un nodokļu režīms.

3.4. Vienotā tirgus sadrumstalotības risks

Sadarbīgā ekonomika ir radījusi dažādus normatīvos risinājumus ne tikai dalībvalstu, bet arī reģionālo un vietējo iestāžu un to jurisdikciju, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas līmenī.(7) Atsauksmes un atbildes reakcijas ir ļoti atšķirīgas un atspoguļo dažādo dalībvalstu pieeju, risinot problēmas, kas ir saistītas ar sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeli, pat vienā un tajā pašā valstī.

Dažas dalībvalstis izstrādā īpašus pasākumus un nosaka biedriniekiem kritērijus, kas ietver atvieglotas juridiskās prasības. Dažos gadījumos tiek nošķirta pakalpojumu profesionāla un neprofesionāla sniegšana, nosakot ienākumu sliekšņus sadarbīgā ekonomikā gūtiem biedrinieku ieņēmumiem, kam piemēro zemāku nodokļu likmi.(8) Dažās citās valstīs valsts iestādes lemj par to, vai attiecībā uz sadarbīgajām platformām noteikt stingrākus informēšanas pienākumus.(9)

Jāatzīmē, ka pilsētas bija vienas no pirmajām, kas reaģēja uz sadarbīgo ekonomiku, jo tādi pilsētvides apstākļi kā apdzīvotības blīvums un fiziskais tuvums bija labvēlīgs ātrākai sadarbīgās prakses izplatīšanai, jo īpaši dažās tādās nozarēs kā izmitināšana un transports.(10) Daži pozitīvas sadarbības starp kompetentajām vietējām iestādēm un sadarbības platformām piemēri veido labo praksi, piemēram, profesionālo patērētāju profesionālā apmācība, apdrošināšanas shēmas vai palielināta lietotāju informētība par iespējamām fiskālajām un juridiskajām saistībām.(11)

Šie un citi piemēri par darbībām, ko veic dažas dalībvalstis, reģionālās iestādes un pilsētas, dažkārt pat aktīvi sadarbojoties ar pašām sadarbīgajām platformām, veido labākās prakses piemērus, ko varētu piemērot visā ES. Tomēr šādi vienpusēji, sadrumstaloti pasākumi rada daudzus ierobežojumus un šķēršļus ES sadarbīgajiem uzņēmumiem, kas vēlas izvērst savu darbību un paplašināties, kā arī patērētājiem, tādējādi galu galā mazinot dažas no priekšrocībām, ko sniedz sadarbīga ekonomika, un draudot sadrumstalot vienoto tirgu.

3. Referenta nostāja

Referents atzīst nozīmīgās iespējas un ieguvumus, ko sabiedrībai un ekonomikai sniedz sadarbīgā ekonomika. Tajā pašā laikā viņu dara uzmanīgu iespējamās problēmas, kas uzsvērtas iepriekš, un viņš pauž īpašas bažas par iespējamo vienotā tirgus sadrumstalotības risku, kamēr liela sadarbīgās ekonomikas daļa joprojām ir nereglamentēta.

Tādēļ, pēc viņa domām, pirmkārt un galvenokārt, ir vajadzīga horizontāla Eiropas sistēma, kas sastāv no vispārējiem principiem un īpašiem noteikumiem, kas sekmētu saskanīgus un dinamiskus ES līmeņa vienlīdzīgus konkurences apstākļus un palīdzētu novērst iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz darba ņēmējiem, negodīgas konkurences risku starp tradicionālajām nozarēm un sadarbības platformām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vienlīdz svarīgi ir noteikt sadarbīgās ekonomikas galveno dalībnieku raksturojumu un pienākumus, jo īpaši:

— skaidru nodalījumu starp biedriniekiem un profesionāļiem;

— sadarbības platformu raksturu, pienākumus un atbildību;

— augsts patērētāju aizsardzības līmenis, tostarp P2P dimensijā vai darījumos.

Visbeidzot, referents mudina turpmāk popularizēt ES sadarbīgas ekonomikas modeli, izmantojot finanšu instrumentus un ieguldot apmācībā. Viņš uzskata, ka taisnīga un pareizi regulēta sadarbīgās ekonomikas attīstība varētu piedāvāt būtiskas iespējas visiem sabiedrības slāņiem un veicināt iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko ES attīstību.

(1)

Skatīt: https://en.oxforddictionaries.com/definition/sharing_economy

(2)

The Sharing Economy”, pētījums Nr. 12, 2013. gada septembris, kuru sagatavoja “PWC”.

(3)

Ibidem (PWC(2013).

(4)

The Cost of Non-Europe in the Sharing Economy” (“Eiropas integrācijas trūkums sadarbīgā patēriņa jomā”), Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS), 2016.

(5)

Saskaņā ar BEUC 2015. gada jūlija apsekojumu 70 % no patērētājiem ir vismaz vienu reizi piedalījušies sadarbīgajā ekonomikā un 60–80 % no viņiem bija ļoti apmierināti ar savu pieredzi, 32 % piedalās kā profesionālie patērētāji.

(6)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 438, 2016. gada jūnijs, EK.

(7)

EKT spriedums lietā C-434/15, EKT spriedums lietā C-526/15.

(8)

Beļģijā jautājumu par biedriniekiem, kas laiku pa laikam sniedz pakalpojumus, risina, īpašu 10 % nodokļu likmi piemērojot dažādiem gūtajiem ienākumiem līdz 5000 EUR apmērā. Itālija apsver iespēju ieviest EUR 10 000 slieksni neprofesionāli gūtiem sadarbīgās ekonomikas ienākumiem, turpretī Apvienotā Karaliste nesen paziņoja par GBP 2 000 nodokļu atlaidi ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma un tirdzniecības darījumiem.

(9)

FR: Loi n° 2016–1321 du 7 octobre 2016 pour une République numérique.

(10)

Piemēram, Vācijā un Beļģijā – lai gan Berlīne un Brisele paredz stigras reģistrācijas prasības attiecībā uz izmitināšanas platformām, Hamburgas federatīvā zeme un Flandrijas reģions ir attiecīgi izveidojuši atšķirīgas pieejas, kas paredz zemākas reģistrācijas prasības.

(11)

Igaunijā vietējās iestādes sadarbībā ar automobiļu koplietošanas platformu veic izmēģinājuma projektu, ar ko izveido parocīgāku nodokļu veidlapu dažādiem uz e-risinājumiem balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem.


PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Tālāk minētais saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to atbildīgs ir tikai referents. Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs. Referents un/vai viņa birojs līdz balsošanai IMCO komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra:

AHTOP - Association française pour un hébergement et un tourisme professionnel

Airbnb

Altroconsumo

Naktsmītņu ar brokastīm asociācija

Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC)

Blablacar

Bruegel institūts

CEMR (Eiropas Pašvaldību un reģionu padome);

Charlie 24

CNA - Confederazione Nazionale dell`artigianato e della Piccola Impresa

Collaboriamo

Reģionu komiteja

Confcommercio

Cooperatives Europe

Dānijas Arodbiedrību konfederācija

EFCI — Eiropas tīrīšanas nozares apvienība

Enterprise Holdings

uzņēmums “Rent-A-Car

Igaunijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

ETUC – Eiropas Arodbiedrību konfederācija

EUCOLAB

Eurocities

Eiropas uzņēmējdarbības pakalpojumu alianse (EBSA)

European Holiday Home Association

European Hotel Forum

Flintglobal

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Heetch

HomeAway

Hotrec

IRU — Starptautiskais taksometru forums

Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Ouishare

Slovākijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Uber

Uni Global Union

Unionen

Volta

Wethic

Zurich Insurance


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (27.3.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu

(2017/2003(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Joachim Schuster

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumā „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” ir uzsvērts, ka aizvien lielāku nozīmi iegūst platformu ekonomika un ka tā aizvien vairāk ietekmē ekonomikas un nodarbinātības politiku, cita starpā arī izaugsmi un darbvietas, un minētajā paziņojumā ir izklāstīts, kādu politiku dalībvalstīm būtu ieteicams īstenot; tā kā paziņojumā ir norādīts, kuri Savienības tiesību akti ir piemērojami, lai palīdzētu darba ņēmējiem, uzņēmumiem, dalībvalstīm un visai sabiedrībai izmantot platformu ekonomikas priekšrocības;

B.  tā kā ES iekšējā tirgus mērķi ir arī sociālā taisnīguma un aizsardzības veicināšana, kā noteikts LES 3. pantā un LESD 9. pantā;

C.  tā kā pašnodarbināto īpatsvars (2006. gadā — 3,7 %, 2016. gadā — 5,6 %) un to darba ņēmēju īpatsvars, kuri strādā vēl kādā darbvietā (2002. gadā — 3,6 %, 2016. gadā — 4,2 %) Eiropas Savienībā palielinās; tā kā trūkst datu par nodarbinātību platformu ekonomikā; tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir vairāk jāpievēršas platformu ekonomikas sociālajai dimensijai un tādēļ padziļināti jāanalizē jauni nodarbinātības veidi un jāsniedz attiecīgi dati, jānodrošina uzraudzība pār mainīgo normatīvo vidi un jāveicina labas prakses apmaiņa starp ES valstīm, lai pārvarētu sociālās problēmas, kas ir saistītas ar šo jauno ekonomiku;

D.  tā kā daudzu platformu serveri un galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienības teritorijā un tāpēc ES tiesību akti uz tiem neattiecas;

E.  tā kā Parlaments 2016. gada 20. decembra ziņojumā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(1) jo īpaši norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamas iespējas dalībvalstu līmenī garantēt pienācīgu sociālo aizsardzību personām neatkarīgi no viņu nodarbinātības veida, cita starpā gan standarta, gan nestandarta darba attiecību gadījumā un arī pašnodarbinātām personām;

F.  tā kā Komisijas paziņojums ir izejas punkts līdzsvarotai platformu ekonomikas attīstībai, ņemot vērā to, cik strauji šī ekonomika veidojas, un ņemot vērā ar to saistītās regulējuma nepilnības un neskaidrības, kas vēl jānovērš, piemēram, saistībā ar nestabilas nodarbinātas veidiem platformu ekonomikā;

G.  tā kā sadarbīgajā ekonomikā var izšķirt divus nodarbinātības veidus: darbs pēc pieprasījuma kā fizisks pakalpojums un kolektīvs darbs (crowdwork) kā virtuāls pakalpojums, ko sniedz tikai internetā;

H.  tā kā sadarbīgā ekonomika ietver dažādus modeļus (piemēram, tādus kā kolektīvā finansēšana (crowdfunding), preču apmaiņa, darba laika konti, pašpatēriņa grupas, preču kopīga izmantošana u. c.) un tādēļ darbība ne vienmēr notiek digitālajā vidē, bet arī vietējās kopienas vidē, un bieži vien tā ir bezpeļņas darbība; tā kā šāda prakse tiek īstenota ne vien globālā, bet arī vietējā mērogā un neaprobežojas tikai ar ekonomikas jomu, jo uzsvars tajā likts arī uz sociālajiem, vides un pieejamības aspektiem;

I.  tā kā platformu ekonomika piedāvā izaugsmes un nodarbinātības iespējas, cita starpā arī nodrošinot, ka darba tirgus ir vieglāk pieejams cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ no tā ir attālinājušies vai meklē jaunas nodarbinātības iespējas ar elastīgu darba grafiku; tā kā platformu ekonomika var nodrošināt jaunus, novatoriskus pakalpojumus; tā kā šai ekonomikai būtu jānodrošina labi darba apstākļi, garantēts sociālais nodrošinājums un iespēja darbu (pēc pieprasījuma) saskaņot ar privāto dzīvi;

J.  tā kā ātrdarbīgas platjoslas pieejamība ir būtiska līdzdalībai platformu ekonomikā un platjoslas nodrošinājuma trūkums nozīmē, ka daļa sabiedrības, piemēram, cilvēki, kas dzīvo mazāk labvēlīgos apgabalos, lauku rajonos un tālākajos reģionos, jauno iespēju sniegtās priekšrocības, iespējams, nevarēs izmantot;

K.  tā kā privātpersonām un pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto platformas, būtu labāk jāzina, kādas juridiskās prasības tiem ir jāpilda, sevišķi attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar viņu nodarbinātības statusu;

L.  tā kā nav oficiālas statistikas par nodarbinātības līmeni platformu ekonomikā,

  Ievads

1.  uzsver, ka Savienībai būtu jānodrošina pamats, uz kura veidotos platformu ekonomika, un tādēļ jāprecizē, kādas tiesību normas ir piemērojamas, un jāpanāk, lai veidošanās process notiktu sociāli taisnīgā, līdzsvarotā un ilgtspējīgā veidā; uzskata, ka darba ņēmēju aizsardzību jaunos nodarbinātības veidos, tādos kā platformu ekonomika, būtu lietderīgi integrēt arī visās pārējās politikas jomās, ne tikai nodarbinātības un sociālo lietu jomā;

2.  pieņem zināšanai, ka attiecībā uz platformu ekonomikas regulējumu tiek īstenotas dažādas iniciatīvas gan valsts, gan vietējā līmenī(2); šajā sakarā norāda, ka platformu ekonomikas izaugsme un reakcija uz to politikas līmenī ļauj noteikt, kādas iespējas var izmantot un kādi problemātiski jautājumi ir jārisina saistībā ar līgumdarbu un tādiem darbības veidiem, ko nav tik vienkārši iedalīt subordinēta darba un patstāvīga darba kategorijās;

3.  atzīmē, ka nav vienotas definīcijas uz tiešsaistes platformām balstītas digitālās ekonomikas jēdzienam („platformu ekonomika”, „sadarbīgā ekonomika”, „kopīgošanas ekonomika” utt.); norāda, ka termins „platformu ekonomika” šķiet visobjektīvākais raksturojums, un aicina Komisiju nodrošināt konsekventas terminoloģijas lietošanu;

4.  uzsver, ka ir skaidri jānošķir „komerciālas” un „nekomerciālas” platformas, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un arī skaidri jānošķir nekvalificēta līdzinieku sadarbība, kas lielākoties nozīmē izmaksu kopīgu segšanu un preču kopīgu izmantošanu, un profesionālu pakalpojumu sniedzēju darbība; aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām šajā sakarā rosināt dalībvalstis izstrādāt konkrētās nozarēs piemērojamas definīcijas un robežvērtības; uzsver, ka algotu profesionālu darbību platformu ekonomikā ir svarīgi klasificēt kā „darbu” neatkarīgi no tā, vai to dēvē par „haltūru”, „mājasdarbu”, „izpalīdzēšanu” vai kā citādi;

5.  aicina Komisiju izpētīt, ciktāl spēkā esošie Savienības noteikumi ir piemērojami digitālajam darba tirgum, un nodrošināt to pienācīgu ieviešanu un izpildi; aicina dalībvalstis, negaidot konkrētu iemeslu un pamatojoties uz prognozēšanas loģiku, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām izvērtēt, vai ir nepieciešams modernizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, tostarp sociālās nodrošināšanas sistēmas, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un vienlaikus garantētu darba ņēmēju aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt sociālās nodrošināšanas sistēmas un tādējādi panākt, ka saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma pabalsti ir eksportējami un var summēt apdrošināšanas periodus; mudina sociālos partnerus vajadzības gadījumā atjaunināt koplīgumus, lai aizsardzības standartus, kas patlaban ir spēkā, turpmāk varētu piemērot arī digitālā darba pasaulē;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt, lai tiešsaistes platformu ekonomika, kas Savienībā pašlaik veidojas, būtu gan sociālā, gan vides ziņā ilgtspējīga un nodrošinātu, ka ir ievērotas darba tiesības un ir izpildīts prasību minimums attiecībā uz platformu kvalitātes garantēšanu;

7.  aicina Komisiju ar sociālo partneru līdzdalību noteikt, kā attiecībā uz platformu ekonomiku būtu veicama uzraudzība un izpildes kontrole;

8.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka līdz šim sadarbīgās ekonomikas uzplaukums ir bijis vērojams galvenokārt pilsētu teritorijās; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai likvidētu digitālo plaisu un lai attiecīgie resursi būtu pieejami ikvienam, nevienu nediskriminējot; šajā sakarā jo īpaši norāda, ka ir svarīgi izvērst platjoslu lauku apgabalos, lai cilvēki visos reģionos varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz platformu ekonomikas potenciāls, jo īpaši nodarbinātības ziņā; aicina dalībvalstis spēcīgāk nodrošināt finansējumu un cilvēkresursus, kas ir vajadzīgs, lai personām, kuras nonākuši nelabvēlīgā situācijā, būtu iespējas apgūt digitālās pamatprasmes;

  Darba tiesiskās attiecības

9.  konstatē, ka platformu ekonomikā visi darba ņēmēji atkarībā no prioritāro faktu pamatojuma ir vai nu algoti darbinieki, vai pašnodarbinātas personas; uzsver, ka dalībvalstīm attiecīgi būtu jāklasificē viss darbs, kas tiek veikts platformu ekonomikā; uzsver, ka šāda precizēšana ir vajadzīga arī tādēļ, lai nepieļautu fiktīvu pašnodarbinātību un lai platformu ekonomikā garantētu sociālo un darba tiesību aizsardzību visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no tā, vai oficiāli viņi ir algoti darbinieki vai pašnodarbinātas personas;

10.  ņem vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma”, kurā cita starpā ir norādīts, kā raksturojamas darba tiesiskās attiecības digitālajā darba tirgū; šajā sakarā norāda uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kurā jēdziens „darba ņēmējs” ES tiesību aktu piemērošanas nolūkā ir definēts, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām, ko raksturo konkrēti kritēriji, piemēram, subordinācija, atalgojums un darba raksturs(3); aicina Komisiju sadarboties ar visām dalībvalstīm, lai precīzi noteiktu, ko nozīmē jēdziens „darba attiecības”, ja darbs tiek veikts ar tiešsaistes platformu starpniecību, un šajā nolūkā ņemt vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Ieteikumu Nr. 198 par darba tiesiskajām attiecībām;

11.  uzsver, ka ir jāpanāk, lai visiem darba ņēmējiem būtu garantēta atbilstoša aizsardzība un drošība darba apstākļu, atalgojuma, sociālā nodrošinājuma un veselības un darba aizsardzības ziņā un lai viņiem pastāvīgi būtu garantēta kvalitatīva nodarbinātība neatkarīgi no tā, vai viņi darbam izmanto platformu vai ne;

12.  atkārtoti pieprasa izveidot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus visiem, tostarp platformu struktūrās nodarbinātajiem; jo īpaši norāda, ka tas ir jādara ar sociālo partneru un citu ieinteresēto personu līdzdalību; uzsver, ka ir jāpanāk, lai visiem platformu struktūrās nodarbinātajiem būtu tieši tādas pašas sociālās un darba tiesības, tieši tāda pati veselības un darba aizsardzība un tieši tikpat pieejama mūžizglītība, kā tas ar valsts tiesību aktiem un praksi ir nodrošināts tradicionālajā ekonomikā nodarbinātajiem, un ka līdztekus ir arī jāstimulē inovācija, jāveicina ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme un jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem;

13.  atzīmē, ka ir jānodrošina, lai pašnodarbinātās personas un profesionālie pakalpojumu sniedzēji, kas strādā platformu uzņēmumos, saņemtu profesionāla līmeņa atalgojumu un lai viņiem būtu garantēta iespēja droši un savlaicīgi saņemt samaksu par savu darbu;

14.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas kontekstā svarīgs ir attālinātais darbs un viedais darbs, un tāpēc piekrīt tam, ka šie darba veidi ir jāpielīdzina tradicionālajiem darba veidiem;

  Darba koplīgumu slēgšana un konkurences tiesības

15.  uzsver, ka biedrošanās brīvība un tiesības uz kolektīvu rīcību, tostarp darba koplīgumu slēgšanu, ir ikviena darba ņēmēja pamattiesības neatkarīgi no tā, vai tas ir algots darbinieks vai pašnodarbināta persona; norāda, ka būtu jānodrošina, lai pašnodarbinātām personām, kas juridiski ir viena cilvēka uzņēmums, būtu tiesības brīvi apvienoties un tas netiktu uzskatīts par karteļa veidošanu; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt Eiropas un valstu konkurences tiesības un vajadzības gadījumā tās attiecīgi pielāgot; aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm un sociālajiem partneriem paplašināt darba koplīgumu piemērošanas jomu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un nodrošināt, ka platformu ekonomikā nodarbinātie var pilnībā izmantot visas savas tiesības;

  Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

16.  uzsver, ka priekšrocībām, ko efektivitātes ziņā varētu sniegt tiešsaistes platformas salīdzinājumā ar tradicionālo ekonomiku, būtu jāveidojas uz godīgas konkurences, nevis algu dempinga pamata; uzsver — lai apstākļi konkurencei starp platformu ekonomikas un tradicionālās ekonomikas uzņēmumiem, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), būtu vienlīdzīgi, platformu ekonomikas dalībniekiem gluži tāpat kā jebkuras citas ekonomikas dalībniekiem ir jāmaksā nodokļi un sociālās iemaksas un jāpilda darba un sociālo tiesību aktu prasības; jo īpaši norāda, ka vajadzības gadījumā ir attiecīgi jāpielāgo saistītās politikas nostādnes;

17.  aicina Komisiju publicēt vadlīnijas par to, kā Savienības tiesību akti ir piemērojami dažādu veidu darījumdarbības modeļiem platformu struktūrās, lai vajadzības gadījumā novērstu likumdošanas nepilnības nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma jomā; uzskata, ka platformu ekonomikai ir liels pārredzamības potenciāls, tāpēc tai var labi izsekot un tādējādi panākt spēkā esošo tiesību aktu izpildi; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai darba inspekcijas veiktu pietiekami daudz pārbaužu attiecībā uz tiešsaistes platformām un lai par noteikumu pārkāpumiem būtu piemērotas sankcijas, sevišķi tad, ja pārkāpums saistīts ar darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem vai ja nav izpildītas konkrētas kvalifikācijas prasības; aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst nedeklarētam darbam un fiktīvai pašnodarbinātībai šajā nozarē un jautājumu par platformu ekonomiku iekļaut darba kārtībā, kuru īsteno Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu; aicina dalībvalstis nodrošināt inspekcijām pietiekami daudz resursu;

18.  atgādina, ka visiem platformu operatoriem ir jādarbojas, stingri ievērojot Savienības un valsts tiesību aktus; pieprasa vērsties pret dempingu, lai garantētu godīgu konkurenci starp platformām, kuras izveidotas dalībvalstīs, un platformām, kas izveidotas trešās valstīs; uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvi noteikumi, kas neļautu trešās valstīs izveidotām tiešsaistes platformām, kuras sniedz pakalpojumus vai pārdod preces Savienībā, apiet nodokļus;

19.  uzsver, ka veiksmīgāk ir jārisina ar platformu ekonomikas sociālo dimensiju saistītie jautājumi; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem vākt ticamākus un vispusīgākus datus par darbvietu un darba pienākumu profiliem, darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, arī informāciju par ienākumiem, un datus par prasmēm, kvalifikāciju un darbības veidiem platformu ekonomikā; uzskata, ka šos datus būtu lietderīgi iegūt, arī aptaujājot platformu struktūrās nodarbinātos un ņemot vērā pašu platformu savākto informāciju; pieprasa padziļināti analizēt darbu platformu ekonomikā, lai vajadzības gadījumā pielāgotu spēkā esošos darba un sociālo tiesību aktus; uzsver, ka šajā sakarā svarīga ir labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm;

20.  aicina dalībvalstis garantēt atbilstošu sociālo nodrošinājumu pašnodarbinātām personām, jo tieši šie darba ņēmēji ir galvenie digitālā darba tirgus dalībnieki; aicina dalībvalstis pielāgot sociālās aizsardzības shēmas, kas patlaban tiek piemērotas, un vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu pienācīgu segumu platformu struktūrās nodarbinātajiem un lai nepieļautu diskrimināciju un garantētu dzimumu līdztiesību, atspoguļojot darba un karjeras modeļus, kas veidojušies tieši digitalizācijas ietekmē, un aicina dalībvalstis īstenot labākās prakses apmaiņu Eiropas līmenī;

21.  aicina Komisiju izpētīt, ciktāl direktīva par pagaidu darba aģentūru darbu ir piemērojama konkrētām tiešsaistes platformām; uzskata, ka daudzas tiešsaistes platformas, kuras pilda starpnieka funkciju, struktūras ziņā ir līdzīgas pagaidu darba aģentūrām (līgumattiecību trīsstūris, kas veidojas starp pagaidu darba aģentūras darbinieku/platformas struktūrā nodarbināto, pagaidu darba aģentūru/tiešsaistes platformu un lietotājuzņēmumu/klientu);

22.  aicina valstu nodarbinātības dienestus un Eiropas darbvietu mobilitātes portāla (EURES) tīklu nodrošināt labāku savstarpējo komunikāciju par sadarbīgās ekonomikas piedāvātajām iespējām;

23.  atzīst, ka platformu ekonomiku var izmantotiem sociāliem nolūkiem; aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt sociālās ekonomikas modeļus platformu ekonomikā, jo īpaši norādot uz platformām, kas organizētas pēc korporatīvā modeļa parauga, un aicina tās īstenot labākās prakses apmaiņu šajā jomā, jo sociālie uzņēmumi ir bijuši izturīgi ekonomikas krīzes apstākļos;

  Prasības attiecībā uz prasmēm

24.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka digitālajām prasmēm ir ārkārtīgi liela nozīme, lai turētos vienā solī ar visu dzīves aspektu pastāvīgu digitalizāciju; aicina dalībvalstis pielāgot savas izglītības un apmācības sistēmas digitālajam darba tirgum, veidojot saikni starp mācību pasauli un darba pasauli un šādi cita starpā rosinot arī uzņēmējdarbības garu; norāda, ka darba un prasmju profili kļūst arvien sarežģītāki un tāpēc — jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ziņā — tiek izvirzītas jaunas prasības apmācībai un arī tālākizglītībai un mūžizglītībai, lai veicinātu digitālo līdzekļu lietošanas prasmes un šajā sakarā vērstos pret nevienlīdzību starp dzimumiem un paaudzēm, kas pašlaik ir izveidojusies;

25.  uzsver, ka ciešāka sinerģija, kas veidotos starp sociālajiem partneriem un dažādām izglītības un apmācības iestādēm, ir svarīga, lai modernizētu mācību un studiju materiālus un izstrādātu prasmju stratēģijas; mudina dalībvalstis iekļaut digitālo apmācību skolu programmās jau no sākumskolas klasēm; uzstāj, ka ir nepieciešami publiskā sektora ieguldījumi arodizglītībā un mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka ES darbaspēkam ir digitālajam laikmetam vajadzīgās prasmes; uzsver, ka izglītībai un apmācībai ir jābūt pieejamai visiem darba ņēmējiem; uzskata, ka ir jārod jaunas iespējas finansēt mūžizglītību un jebkurā vecumā pieejamu apmācību un ka tas jo īpaši ir vajadzīgs mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem;

  Platformu operatoru pienākumi ziņot un nodrošināt pārredzamību

26.  pieprasa noteikt platformu operatoriem standartus, kas tiem jāievēro attiecībā uz pārredzamību, un noteikt tiem pienākumu atklāt informāciju, lai būtu iespējams īstenot uzraudzību pār nodokļu maksājumiem, sociālā nodrošinājuma iemaksām un darba kategoriju (reitinga) noteikšanas praksi platformu struktūrās, kā arī panākt, lai visa attiecīgā informācija būtu pieejama valstu iestādēm; mudina dalībvalstis nodrošināt platformu struktūrās nodarbinātājiem iespēju vieglāk pildīt savu ziņošanas pienākumu, aizpildot vienkāršākas nodokļu deklarācijas, un mudina tās sadarboties ar tiešsaistes platformām, lai panāktu, ka platformu struktūras ziņo par reģistrētiem elektroniskiem darījumiem un tā palīdz apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nedeklarētu darbu;

27.  atzīmē, ka tiešsaistes platformu rīcībā koncentrējas lietotāju ģenerētie dati, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pareizu digitālā vienotā tirgus darbību un ieviest atbilstošus mehānismus, ar ko aizsargāt gan lietotāju un darba ņēmēju, gan datu vākšanas privātumu;

28.  uzsver, ka būtu jāgarantē patērētājiem augsts efektīvas aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, vai viņi saņem pakalpojumus no profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem vai no līdziniekiem; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka patērētāju aizsardzība ir nozīmīga līdzinieku sadarbības darījumos un ka ir svarīgi rast risinājumus, kas šādus darījumus padarītu drošākus;

29.  uzsver, ka platformu ekonomikas darījumdarbības modeļa pamatā ir lietotāju uzticēšanās, sevišķi tiešsaistē pieejamam novērtējumam (reitingam); atgādina, ka platformu struktūrās nodarbināto novērtējums (reitings) ir rādītājs, kas lietotājiem apliecina attiecīgo darbinieku vērtību digitālajā tirgū; tāpēc uzsver, ka platformu struktūrām ir jāizstrādā tiešsaistē pieejamo novērtējumu (reitingu) sertificēšanas rīki, lai nodrošinātu, ka informācija par pakalpojumu kvalitāti ir pārredzama un uzticama; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem nodrošināt iespējas vieglāk piemērot attiecināmus novērtējumus (reitingus) un tos uzkrāt platformu struktūrās, kuras sniedz līdzvērtīgus pakalpojumus;

30.  atzīmē, ka tiešsaistē pieejamo novērtējumu (reitingu) gadījumā ir iespējama negodīga prakse, kas var ietekmēt ne vien platformu struktūrās nodarbināto darba apstākļus un tiesības, bet arī iespējas saņemt darba piedāvājumus; ir noraizējies par to, ka patvaļīgā skaitā negatīvas klientu atsauksmes, kas nebūt ne visos gadījumos atspoguļo darba kvalitāti, taču nav apstrīdamas, platformu struktūrām var kļūt par iemeslu, lai deaktivētu attiecīgo kontu vai padarītu attiecīgo meklēšanas rezultātu maznozīmīgāku; uzskata, ka jebkāda šāda novērtēšanas (reitingu) sistēma, ko izstrādājusi platformu struktūra, būtu jāievieš, apspriežoties ar darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem; aicina platformu struktūras ar novērtēšanu (reitingiem) saistītos gadījumos vispirms nodrošināt, lai platformu struktūrās nodarbinātajiem būtu zināma un pieejama strīdu izšķiršanas procedūra, un tikai pēc tam attiecīgi rīkoties; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka būtu jānodrošina visiem platformu struktūrās nodarbinātajiem tiesības uz nepamatota novērtējuma (reitinga) dzēšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem nodrošināt darba ņēmējiem un lietotājiem iespēju ar attiecīgu reitingu novērtēt arī tiešsaistes platformas;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai panāktu, ka tiešsaistes platformām ir aizliegts izstrādāt un izmantot diskriminējošus un nepārskatāmus algoritmus un programmatūru, kas neatbilst ES un valsts tiesību aktiem, un lai šajā nolūkā izveidotu atbilstošas uzraudzības struktūras;

32.  uzskata, ka ar attiecīgiem pasākumiem ir jānodrošina dalībvalstu valdībām iespēja, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, noteikt šādu platformu darbības ierobežojumus;

33.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus sniegt platformu struktūrās nodarbinātajiem atbilstošu informāciju par darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem un par darba ņēmēju tiesībām, kā arī par platformu struktūrās nodarbināto darba tiesiskajām attiecībām gan ar pašu platformas struktūru, gan lietotājiem; uzskata, ka platformu struktūrām, negaidot konkrētu iemeslu, pašām būtu jāsniedz lietotājiem un darba ņēmējiem informācija par tiesisko regulējumu, kas ir piemērojams, un tādējādi jānodrošina juridisko prasību izpilde;

  Darba aizsardzība

34.  atzīmē, ka platformu ekonomika piedāvā jaunas iespējas cilvēkiem gūt papildu ienākumus, nodarbinātības iespējas jauniešiem (jo īpaši tiem, kuri meklē gadījuma darbu un elastīgus nodarbinātības veidus, kas ļauj apvienot darbu ar mācībām), ļauj labāk saskaņot darbu ar privāto dzīvi, ļauj samazināt nepietiekamu nodarbinātību un bezdarbu un piedāvā arī jaunas kopdarba iespējas; tomēr norāda, ka dažos gadījumos tādējādi var veidoties arī nestabilas situācijas; uzsver — lai nepieļautu ilgtermiņā iespējamo sociālo un finansiālo ietekmi, elastīgai nodarbinātībai ir jāpiemēro darba aizsardzības noteikumi un arī sociālās aizsardzības pasākumi, kas ir spēkā patlaban, un ir jāizslēdz tādi iespējamie riski kā darba ņēmēju pārslodze un veikumam neadekvāts atalgojuma līmenis; tāpēc uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka no vienas puses ir vajadzīgs elastīgs darba tirgus, savukārt no otras puses darba ņēmējiem ir vajadzīgs ekonomiskais un sociālais nodrošinājums; uzsver, ka nedrīkst pieļaut, lai izmaksu samazināšana iedragātu darba apstākļus un nodarbinātības nosacījumus;

35.  aicina Komisiju sagatavot pētījumu par to, kā digitalizācija ietekmē darba ņēmēju labsajūtu un iespējas darbu saskaņot ar privāto dzīvi un kādas sekas tā varētu radīt sabiedrībai un videi; uzsver, ka darbs platformu ekonomikā nedrīkst kļūt par faktoru, kurš nosaka attiecīgo darba ņēmēju pastāvīgu pieejamību un kura ietekmē zūd tradicionālie darba laika nosacījumi vai veidojas sociālā izolācija, jo tas var izraisīt tādus psihosociālus traucējumus kā tā dēvētais izdegšanas sindroms vai depresija; tāpēc atbalsta prasību pilnībā ievērot noteikto atpūtas laiku un uzsver, ka ir jāievēro darba laika nosacījumi, lai saglabātu darba laika ierobežojumus, kas noteikti katras dalībvalsts darba tiesību aktos; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka ir jānovērtē digitalizācijas ietekme uz darba aizsardzību un ka attiecīgi ir jāpielāgo patlaban spēkā esošie darba aizsardzības pamatnoteikumi; iesaka dalībvalstīm iedibināt „tiesības atslēgties no sistēmas”, ja darbs tiek veikts ārpus līgumā noteiktā darba laika, un tā nodrošināt iespēju darbu labi saskaņot ar privāto dzīvi; uzsver, ka šādu tiesību izmantošana nekādi nedrīkst kaitēt platformu struktūrās nodarbināto reitingam;

36.  uzsver, ka digitālajā ekonomikā profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem kvalitātes, prasmju un kvalifikācijas ziņā ir jāatbilst tieši tādām pašām prasībām, kādas ir spēkā tradicionālajā ekonomikā, jo nav pieļaujams nedz veselības, nedz drošības apdraudējums; aicina attiecīgās iestādes sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt atbilstošas uzraudzības un sertifikācijas procedūras;

37.  atgādina, ka šādam darbam raksturīgās elastības, nepastāvības un nestabilitātes dēļ tirgus riskus nākas uzņemties darba ņēmējiem un ka tāpēc atšķirībā no citiem darba veidiem tas rada lielāku sociālo nevienlīdzību un biežāk ir iespējama psiholoģisku traucējumu veidošanās; uzsver, ka digitālās plaisas un tehnoloģisko prasmju trūkuma dēļ šis sektors nevar nodrošināt pietiekami daudz darbvietu bezdarbniekiem, pašām atstumtākajām sabiedrības grupām, nedz arī iedzīvotājiem lauku apvidos.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

1

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Marian Harkin, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Anthea McIntyre, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Krzysztof Hetman, Marju Lauristin, Edouard Martin, Alex Mayer, Joachim Schuster, Jasenko Selimovic, Michaela Šojdrová

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

ECR

EPP

S&D

Green/EFA

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Yana Toom, Renate Weber

Anthea McIntyre, Jana Žitňanská

Georges Bach, David Casa, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Michaela Šojdrová, Romana Tomc

Maria Arena, Ole Christensen, Jan Keller, Marju Lauristin, Javi López, Edouard Martin, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Maria João Rodrigues, Joachim Schuster, Jutta Steinruck, Marita Ulvskog

 

Jean Lambert, Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

1

-

NI

Lampros Fountoulis

8

0

ENF

GUE/NGL

Mara Bizzotto, Dominique Martin, Joëlle Mélin

Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0010.

(2)

Sk. European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions (Eurofound), European Observatory of Working Life (EurWork). Digitalisation and working life: lessons from the Uber cases around Europe, 2016 [Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Eiropas darba dzīves novērošanas centra 2016. gada publikācija par digitalizāciju un darba dzīvi no interneta platformas „Uber” darbības visā Eiropā gūtās pieredzes kontekstā].

(3)

Sk. Tiesas spriedums lietā C-596/12 (17. punkts) un Tiesas spriedums lietā C-232/09 (39. punkts).


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (24.3.2017.)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu

(2017/2003(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Dario Tamburrano

(*)  

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma”, kurā atzīts, ka sadarbīgā ekonomika piedāvā inovatīvus veidus, kā sniegt iedzīvotājiem jaunus pakalpojumus, veicināt uzņēmējdarbību un radīt darbvietas; atzīst, ka sadarbīgas ekonomikas pamatā ir uz organizētu sadarbību balstīta cilvēku rīcība, vienādranga attiecības, kopība un uzticēšanās, un priekšrocības, ko sniedz sociālekonomiskās norises, tostarp pāreja no vajadzības būt īpašniekam (need-to-own) uz vajadzību izmantot aktīvus (need-to-use), un kopīgu aktīvu modelis; atzīst, ka patlaban sadarbīgā ekonomika cenšas aptvert plašu spektru, sākot ar ekonomikas modeļiem, kas pamatoti uz došanu bez tūlītējas atlīdzības, līdz tādiem modeļiem, kas radīti peļņas gūšanas nolūkā, un ka neatkarīgi no tā, cik šī ekonomika ir vai būs dažāda, tai raksturīga resursu kopīga izmantošana, aktīva iedzīvotāju līdzdalība un iespēju veicināšana, kopienu pieņemta inovācija un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) intensīva izmantošana, kas ir svarīgs iespēju nodrošinošais faktors;

2.  ņemot vērā sadarbīgās ekonomikas daudzdimensiju būtību, norāda, ka jānošķir peļņas un bezpeļņas (tostarp izmaksu sadales) modeļi, jo to attiecīgajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir lietotāji vai pakalpojumu sniedzēji, nebūtu jāpiemēro vienas un tās pašas juridiskās prasības;

3.  uzsver, ka sadarbīgā ekonomika var sniegt daudz iespēju ieguldījumu un labklājības nodrošināšanā Eiropas tirgū, tostarp darbvietas personām, kuras ir attālinātas no darba tirgus, piemēram, bezdarbniekiem, jauniešiem, studentiem, sievietēm un veciem cilvēkiem; šajā saistībā norāda uz netipisku darba tiesisko attiecību iespēju, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību, kas būtu jākonstatē, lai nodrošinātu attiecīgo darba un nodokļu standartu taisnīgu piemērošanu; uzsver, ka sadarbīgā ekonomika veicina uzņēmējdarbību; uzsver, ka mācību politika jāpielāgo šiem jaunajiem uzņēmumu veidiem;

4.  uzsver, ka IKT ļauj sadarbīgajā ekonomikā strauji un efektīvi attīstīties inovatīvām idejām, vienlaikus savienojot dalībniekus un nodrošinot tiem iespējas, neatkarīgi no tā, vai tie ir lietotāji vai pakalpojumu sniedzēji, veicinot to piekļuvi tirgum un dalību tajā, padarot pieejamākus attālos un lauku apgabalus, tādējādi mazinot vajadzību pēc starpniecības, samazinot tiešās un pieskaitāmās izmaksas, virzot lielas informācijas plūsmas un palielinot dalībnieku savstarpējo uzticēšanos;

5.  atzīst iespējas, ko lietotāju radītie dati, pakalpojumi un radošais saturs sniedz Eiropas uzņēmumiem, vienlaikus norādot uz iespējamiem riskiem, kas ir saistīti ar to koncentrēšanos atsevišķās starptautiskās digitālajās platformās, kas var darboties kā jauni starpnieki, iespējami traucējot tirgus darbību un kavējot vietējo iniciatīvu rašanos sadarbīgajā ekonomikā; tādēļ aicina Komisiju apsvērt atbilstīgus līdzekļus, lai nepieļautu dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu ietekmēt ES digitālo tirgu;

6.  uzskata, ka, lai platformu varētu uzskatīt par sadarbīgu, ir svarīgi, lai preču un pakalpojumu apmaiņa notiktu galvenokārt starp līdzvērtīgiem partneriem; šajā saistībā brīdina par tādu platformu strauju izplatīšanos, kuras aiz izkārtnes „sadarbīgā ekonomika” darbojas kā īsti pakalpojumu sniedzēji, nevis tikai kā pakalpojumu sniegšanas starpnieki;

7.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas pamatā ir uzticēšanās, jo īpaši tiešsaistes komentāri, vērtēšanas un reputācijas veidošanas sistēmas vai citi mehānismi, kas var atturēt dalībniekus no ļaunprātīgas rīcības, mazināt informācijas asimetriju un uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pārredzamību; tomēr brīdina, ka nedrīkst pieļaut, lai šie mehānismi izraisītu nepamatotu šķēršļu radīšanu dalībniekiem, kas pievienojas platformām vai atstāj tās, un ka ar pašregulāciju, tostarp kvalitātes zīmēm, vien nebūs pietiekami, lai panāktu atbilstību drošības un pakalpojumu kvalitātes standartiem; šajā saistībā mudina Komisiju radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus sadarbīgām platformām:

(a) turpinot darbu, kas saistīts ar brīvu datu plūsmu un sadarbspēju starp tirgus platformām, un veicinot datu pārnesamību;

(b) ierosinot veidus, kā autentificēt tiešsaistē paustos patērētāju viedokļus;

(c) nodrošinot, ka platformas: i) sniedz visaptverošu informāciju par tiesisko regulējumu, kas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievēro, un ii) aktīvāk pārbauda, vai pakalpojumu sniedzēji pilda attiecīgās juridiskās prasības;

8.  uzsver, ka aktīvu kopīga izmantošana optimizē to lietošanu un rada pozitīvu papildu ietekmi gan vides, gan sociālekonomiskā ziņā, tādējādi padarot nozares un pakalpojumus resursu ziņā efektīvākus, samazina ar iekļūšanu tirgū saistītās iepriekšējās izmaksas un rada uz kopienu vērstas iespējas, sniedzot priekšrocības uzņēmumiem un palielinot iedzīvotāju iespējas individuāli piedalīties sadarbīgajā ekonomikā; šajā saistībā uzsver, ka jāveicina aktīvu kopīga izmantošana saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā;

9.  norāda, ka piektās paaudzes tīklu (5G) ieviešana būtiski pārveidos mūsu ekonomikas loģisko pamatojumu, padarot pakalpojumus daudzveidīgākus un pieejamākus; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi izveidot konkurētspējīgu tirgu inovatīviem uzņēmumiem, jo šāda tirgus sekmīga darbība galu galā noteiks mūsu ekonomikas stabilitāti;

10.  uzsver, ka sadarbīgā ekonomika var veicināt ES ekonomisko ilgtspēju vispārējo mērķu īstenošanā ilgtspējīgas lauksaimniecības, resursu efektīvas izmantošanas, klimta pārmaiņu mazināšanas un aprites ekonomikas veidošanas jomā;

11.  norāda, ka sadarbīgā ekonomika sekmīgi attīstās īpaši tajās kopienās, kurās ir noturīgi zināšanu un izglītības kopīgas izmantošanas modeļi, tādējādi veicinot un nostiprinot atvērtās inovācijas kultūru, atbalstot atvērtā pirmkoda tehnisko nodrošinājumu un programmatūru un paplašinot mūsu sabiedrisko labumu un sabiedrisko īpašumu mantojumu; uzsver, ka, ņemot vērā sadarbīgās ekonomikas spēju veicināt Eiropas iedzīvotāju radošo un inovatīvo kapitālu, tai arī turpmāk vajadzētu būt atvērtai un pieejamai visām personām, vienlaikus nodrošinot taisnīgu atalgojumu kultūras un radošās jomas darbiniekiem un pētniekiem;

12.  atzīst, ka sadarbīgā ekonomika ir vairāk attīstījusies pilsētvidē, kur sadarbīgu ekonomisko modeļu pieņemšanu veicina tādi nosacījumi kā apdzīvotības blīvums un fiziskais tuvums; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt saskaņotu politiku un izveidot platjoslas un ultraplatjoslas infrastruktūras, lai visas ES teritorijas, īpaši mazapdzīvotās, attālās un lauku teritorijas, varētu izmantot šīs ekonomikas sniegtās priekšrocības;

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām nodrošināt labāku koordināciju, lai panāktu augstus standartus attiecībā uz: a) darba ņēmēju tiesībām un visu darba ņēmēju sociālo aizsardzību sadarbīgajā ekonomikā; b) drošības garantijām lietotājiem sadarbīgajā ekonomikā; c) sadarbīgās ekonomikas un līdzāspastāvēšanas sinerģiju ar tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem izveidi; d) personas datu aizsardzības īstenošanu, lai nodrošinātu visu darba ņēmēju privātuma un patērētāju datu konfidencialitātes ievērošanu;

14.  cita starpā aicina Komisiju turpināt pētīt sadarbīgās uzņēmējdarbības nodarbinātības, patērētāju aizsardzības, sociālās aizsardzības un attiecīgās valsts politikas, piemēram, telpiskās plānošanas un tūrisma jomā, sociālekonomisko ietekmi;

15.  aicina Komisiju atvieglot dalībvalstīm pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām sadarbīgajā ekonomikā, un vienlaikus uzstāj, ka Komisijai jāievēro sociālo partneru autonomija valsts līmenī, valsts darba koplīgumi un valsts darba tirgus tradīcijas un modeļi un tā nedrīkst virzīt iniciatīvas, kuras var ietekmēt tiesības vest sarunas par darba koplīgumiem un noslēgt vai piemērot šos koplīgumus, kā arī tiesības veikt kolektīvus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi;

16.  aicina Komisiju turpināt pētīt, cik lielā mērā sadarbīgajai ekonomikai piemēro atsevišķu dalībvalstu tiesisko regulējumu un spēkā esošos ES noteikumus, lai vajadzības gadījumā izveidotu saskaņotu pieeju sadarbīgajai ekonomikai Savienības līmenī, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu; šajā saistībā norāda uz pozitīvo pieredzi, kas gūta vietēja līmeņa regulējuma izstrādē, kopumā pamatojoties uz informācijas pārredzamības, līdzdalības, iekļautības un labas pārvaldības principu;

17.  aicina Komisiju nodrošināt ES tiesību aktu un politikas nostādņu piemērojamību nākotnē un to spēju radīt juridisko stabilitāti un noteiktību, lai izmantotu visas sadarbīgās ekonomikas sniegtās iespējas ES darba ņēmējiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, īpaši:

a) vajadzības gadījumā definējot konkrētas nozares kritērijus un robežvērtības un šajās definīcijās skaidri nošķirot jēdzienus „darbs/pakalpojums”, „darba ņēmējs” un „pašnodarbināta persona”, „neprofesionāla vienādranga darbība” un „pakalpojuma sniedzējs”, „darbība peļņas gūšanas nolūkā” un „darbība bezpeļņas nolūkā” (tostarp izmaksu sadale);

b) nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem, cita starpā īpaši nodrošinot funkcionāli līdzīgu juridisko standartu piemērošanu līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem patērētāju aizsardzības, darba ņēmēju tiesību, nodokļu saistību izpildes un pārredzamības jomā;

c) atverot neizslēdzošas un uz eksperimentēšanu vērstas telpas, sekmējot digitālo savienojamību un prasmes, atbalstot Eiropas uzņēmējus, jaunuzņēmumus un stimulējot „Rūpniecība 4.0” inovāciju centru, kopu un inkubatoru attīstību; uzskata, ka tas ir panākams, pēc iespējas labāk izmantojot attiecīgos tiesību aktus, neveicot pārmērīgu reglamentēšanu, vienlaikus ievērojot dalībvalstu prerogatīvu šajā jomā, tostarp ievērojot sociālo partneru autonomiju un dalībvalstu praksi, kā arī Tiesas norādes par jēdzieniem „darbs/pakalpojums”, „darba ņēmējs” un „pakalpojuma sniedzējs”, atgādinot, ka darba ņēmēja jēdziena definēšana ir dalībvalstu kompetencē;

18.  uzsver, ka sadarbīgā ekonomika ir ekosistēma, kurai vajadzīgs atbalsts, lai panāktu tās strauju izaugsmi, un kurai ieguldījumu piesaistīšanas nolūkā arī turpmāk jābūt atvērtai pētniecībai, inovācijām un jaunām tehnoloģijām; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot spēkā esošos finanšu instrumentus, lai veiktu ieguldījumus sadarbīgos uzņēmumos un veicinātu iniciatīvas, kas sekmē piekļuvi finansējumam, īpaši jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem visas Eiropas Savienības ekonomikā, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, bankas, riska kapitālu, publisko finansējumu un kolektīvo finansēšanu;

19.  uzsver, ka nepamatoti un nesamērīgi valsts un vietējā līmeņa noteikumi ne tikai rada šķēršļus vienotā tirgus darbībai — kas ir pretrunā ES tiesību aktiem —, bet arī apgrūtina jaunuzņēmumu izveidi un izaugsmi; tādēļ aicina Komisiju aktīvāk nodrošināt vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu;

20.  norāda, ka arvien pieaug sadarbīgās ekonomikas nozīme enerģētikas nozarē, dodot iespēju patērētājiem, ražotājiem, privātpersonām un kopienām efektīvi iesaistīties vairākos decentralizētos atjaunojamās enerģijas cikla posmos, tostarp pašražošanā un pašpatēriņā, uzglabāšanā un sadalē, saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem klimata un enerģētikas jomā;

21.  atbalsta uzskatu, ka spektrs ir kopējs labums, un mudina iekļaut attiecīgajā regulējumā inovatīvas lietotāju iniciatīvas, kas veicinātu sadarbīgās un kopīgošanas ekonomikas attīstību;

22.  aicina Komisiju atbalstīt sadarbīgās ekonomikas ekonomisko izaugsmi, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu privātpersonām un uzņēmumiem, nediskriminējot nevienu uzņēmējdarbības modeli.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2017.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Pilar del Castillo Vera, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, András Gyürk, Rebecca Harms, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Borghezio, Soledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Constanze Krehl, Olle Ludvigsson, Sofia Sakorafa, Anne Sander, Maria Spyraki, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Arndt Kohn, Pavel Poc

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

53

+

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Morten Helveg Petersen, Lieve Wierinck

ECR

Nikolay Barekov, Edward Czesak, Ashley Fox, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

EFDD

Isabella Adinolfi, Dario Tamburrano, Marco Zullo

PPE

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Maria Spyraki, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

José Blanco López, Soledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Adam Gierek, Eva Kaili, Arndt Kohn, Peter Kouroumbashev, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Dan Nica, Pavel Poc, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Rebecca Harms, Benedek Jávor, Michel Reimon, Claude Turmes

4

-

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis

2

0

ENF

Mario Borghezio, Angelo Ciocca

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (11.4.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu

(2017/2003(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Merja Kyllönen

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē sadarbīgās ekonomikas ienākšanu transporta, tūrisma un viesu uzņemšanas pakalpojumu jomā, atzīstot — ja būs ieviests atbilstošs, vienkāršs un skaidrs tiesiskais regulējums, tā var:

a)  patērētājiem nodrošināt lielāku izvēli, pieņemamus tarifus un daudzveidīgākus pakalpojumus, palielinot un dažādojot gan pieprasījumu, gan piedāvājumu;

b)  veicināt jaunus sadarbīgas apmaiņas veidus starp ES iedzīvotājiem, kā arī ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un uzņēmējdarbības iespējas, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, visā Eiropā;

c)  labvēlīgi ietekmēt personu ar invaliditāti mobilitāti un ilgtspējīgu mobilitātes veidu aktīvu veicināšanu;

d)  uzlabot to cilvēku iekļaušanu, kuri tradicionāli ir bijuši izslēgti no darba tirgus;

2.  atzīst sadarbīgās ekonomikas labvēlīgo ietekmi uz ātri augošo tūrisma nozari, jo tā palielina individuālas pelnīšanas iespējas un vietējās ekonomikas attīstību, nodrošina instrumentus, kas nepieciešami, lai labāk reaģētu uz pieprasījumu, piemēram, augsta pieprasījuma periodos attālos apgabalos, un atspoguļo ceļotāju, it īpaši ceļotāju ar zemiem ienākumiem, mainīgo izvēli; atzīmē, ka patērētāju apmierinātības ar sadarbīgās ekonomikas tūrisma pakalpojumiem līmenis ir augsts; uzskata, ka sadarbīgā ekonomika pilnībā būtu jāiekļauj ES tūrisma politikā; uzsver nepieciešamību veicināt izdevīgu līdzāspastāvēšanu starp tradicionālajiem tūrisma pakalpojumiem un sadarbīgo ekonomiku;

3.  mudina Komisiju nākt klajā ar atbilstošiem pasākumiem, lai risinātu problēmas, kas rodas, kad Eiropas patērētāji izmanto tiešsaistes platformas, kuru mītnes vieta atrodas ārpus ES, ārpus Eiropas kultūras un regulatīvā konteksta, it īpaši attiecībā uz tiesību aktiem datu aizsardzības, veselības un drošības, nodokļu un nodarbinātības jomā;

4.  atgādina, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm savstarpējā izmitināšana ir lielākais sadarbīgās ekonomikas sektors radītās tirdzniecības ziņā, savukārt savstarpējā automobiļa izīrēšana ir lielākais sektors platformu ienākumu ziņā;

5.  uzsver, ka tūrisma nozarē mājokļa koplietošana ir lielisks resursu un nepietiekami izmantotas telpas izmantošanas veids, it īpaši jomās, kas tradicionāli negūst labumu no tūrisma;

6.  šajā sakarā nosoda dažu publisko institūciju uzspiestos noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot tūristu izmitināšanas piedāvājumu, kas balstās uz sadarbīgo ekonomiku;

7.  atzinīgi vērtē iespējas, ko sadarbīgā ekonomika piedāvā attiecībā uz elastīgu darba laiku, kurš ļauj darbu saskaņot ar citiem pienākumiem, tādējādi palīdzot ārpus darba tirgus palikušiem cilvēkiem atgriezties tajā;

8.  atzīmē, ka dalībvalstu atbildes reakcija uz sadarbīgo uzņēmējdarbības modeļu attīstību līdz šim ir bijusi ļoti sadrumstalota, tādējādi radot nenoteiktību un dažos gadījumos paverot ceļu protekcionisma pasākumiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” un mēģinājumu definēt sadarbīgo ekonomiku, taču pauž nožēlu, ka tā ar šo paziņojumu nav centusies radīt skaidru saskaņotu tiesisko regulējumu sadarbīgajai ekonomikai visā Eiropas Savienībā un izpētīt to, kā spēkā esošie tiesību akti apmierina sadarbīgās ekonomikas vajadzības; tādēļ atgādina nepieciešamību pēc padziļinātas analīzes (tostarp pēc sadarbīgās ekonomikas makroekonomiskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi analīzes), balstoties uz kuru, Komisija vajadzības gadījumā, vēlākais, līdz 2018. gadam veiktu samērīgus regulatīvos pasākumus;

9.  uzsver, ka ir nepieciešama sadarbīgās un tradicionālās ekonomikas saskaņošana apmācības, profesionālās kvalifikācijas un fiskālo un sociālo pienākumu jomā;

10.  pauž nožēlu, ka netiek pareizi īstenoti pašreiz spēkā esošie tiesību akti, jo sevišķi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū,(1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(2); aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību aktos, ko piemēro sadarbīgās ekonomikas modeļiem, tiek ievēroti ES tiesību akti un iekšējā tirgus principi;

11.  norāda, ka sadarbīgā ekonomika būtiski veicina tūrisma un transporta nozares ilgtspēju, jo tā ļauj optimizēt pieejamos resursus, efektīvi izmantojot nepietiekami izmantotos aktīvus un bez liela mēroga investīcijām attīstot jaunus pakalpojumus un produktus; turklāt norāda, ka sadarbīgā ekonomika mudina iedzīvotājus piedalīties šajās nozarēs un palīdz nodrošināt to, ka tūrisma nozarē gūtais labums tiek izplatīts visos reģionos, tostarp tālākajos, kalnu un lauku reģionos;

12.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas kontekstā būtu vēlams tiesisko regulējumu balstīt uz nozaru principu un ka būtu jācenšas centrālo vietu attiecīgajās darbībās atvēlēt patērētājiem, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, sekmēt inovāciju un veicināt vispārējo attīstību un tādu ES transporta politikas mērķu sasniegšanu kā transporta dekarbonizācija, piesārņojošu vielu un trokšņa mazināšana, teritoriālā kohēzija, pieejami tarifi, pieejamība un drošība; uzsver, ka vissteidzamāk risināmie jautājumi ir tie, kas ir saistīti ar patērētāju aizsardzību, atbildības noteikšanu, nodokļu saistību izpildi, apdrošināšanas shēmām, strādājošo sociālo aizsardzību (neatkarīgi no tā, vai viņi ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātās personas), personu ar invaliditāti tiesībām un datu aizsardzību, un tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā, balstoties uz pienācīgu izvērtējumu, ierosināt jaunus tiesību aktus; mudina Komisiju un dalībvalstis, pamatojoties uz uzlabotiem pasākumiem, koordinēt ar sadarbīgo ekonomiku saistītās iniciatīvas un paraugpraksi, lai Eiropā veicinātu šīs nozares attīstību;

13.  sagaida, ka Komisija sniegs turpmākus norādījumus dalībvalstīm, lai novērstu sadrumstalotību, un mudinās tās apmainīties ar paraugpraksi un mazināt normatīvo slogu; uzsver, ka daudzos gadījumos sadarbīgā ekonomika piemēro pašregulācijas pasākumus un atvieglo uzticības mehānismu izveidi starp patērētājiem; uzsver, ka tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt atbilstoši pielāgotam (ņemot vērā to, vai pakalpojumus sniedz profesionāļi vai līdzinieki) un ka tam nevajadzētu kavēt inovāciju, radot apgrūtinošus šķēršļus uzņēmējdarbībai ES;

14.  atzīmē, ka sadarbīgā ekonomika ir arī sarežģīts uzdevums attiecībā uz darba tirgu, nodarbinātības shēmām un uzņēmējdarbību, jo tai ir gan priekšrocības, gan trūkumi; mudina dalībvalstis veicināt jaunu darbvietu radīšanu un kvalitatīvas ienākumu gūšanas iespējas sadarbīgajā ekonomikā, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kas tradicionāli ir bijuši izslēgti no darba tirgus, un nodrošinot taisnīgus darba apstākļus un darba attiecības un strādājošo tiesību ievērošanu; mudina nepieciešamības gadījumā paralēli regulatīvajai intervencei sadarboties visām ieinteresētajām personām, uzņemoties savus pienākumus; mudina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt, vai darba ņēmējiem sadarbīgajā ekonomikā ir pienācīgs sociālās drošības sistēmas segums;

15.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas ekonomiskais modelis balstās uz lietotāju uzticēšanos, it īpaši tiešsaistes komentāros; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt lietotājiem piekļuvi uzticamai un patiesai informācijai par sadarbīgās platformās piedāvāto pakalpojumu kvalitāti;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt taisnīgumu un pārredzamību starp sadarbīgajā ekonomikā strādājošajiem un tradicionālās ekonomikas dalībniekiem un nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, it īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar drošumu, drošību, veselību, privātuma aizsardzību un precīzas informācijas sniegšanu;

17.  atgādina sadarbīgās ekonomikas modeļu potenciālu būtiski uzlabot transporta sistēmas efektivitāti un, izmantojot pastāvošo kapacitāti, padarīt tālākos reģionus pieejamākus un mazināt satiksmes radītas nevēlamas sekas, piemēram, sastrēgumus un emisijas; lai varētu izveidot vienmērīgi funkcionējošas pabeigtas pārvadājumu ķēdes “no durvīm līdz durvīm” un veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, aicina attiecīgās iestādes sekmēt sadarbīgo transporta pakalpojumu un tradicionālās transporta sistēmas līdzāspastāvēšanu, tostarp vietējā mobilitātes plānošanā, informācijas sniegšanā un biļešu pārdošanas sistēmās, un izvairīties no administratīvām sistēmām vai likumdošanas pasākumiem, kas varētu izraisīt sadarbīgu transporta pakalpojumu izslēgšanu no transporta plānošanas un operācijām; uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas un sabiedriskā transporta kombinēšana piedāvā lieliskas iespējas savienot cilvēkus un apgabalus, it īpaši tos, kas iepriekš bijuši slikti savienoti;

18.  uzsver, ka saskaņā ar mērķi plašāk digitalizēt Eiropas transporta pakalpojumus liela nozīme sadarbīgās ekonomikas turpmākas attīstības nodrošināšanā ir ātrdarbīgai bezvadu un fiksētajai savienojamībai;

19.  prasa pamatīgi pārbaudīt nosacījumus, kurus piemēro neatkarīgai pakalpojumu sniegšanai regulētās nozarēs, tādās kā pilsētas un starppilsētu pasažieru autotransports, lai izveidotu vienotu tiesisko regulējumu, kas kombinētu profesijas pieejamības nosacījumus atbilstoši ES tiesību aktiem ar režīmu, kurš nodrošina pakalpojumu pastāvīgu un stabilu sniegšanu, nolūkā nepieļaut negodīgu konkurenci;

20.  uzskata — lai gan nomaļi, kalnaini un lauku reģioni dabiskos apstākļos neveicina sadarbīgās ekonomikas attīstību, sadarbīgi uzņēmējdarbības modeļi ir ļoti svarīgs resurss savienojumu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai šajos apgabalos;

21.  atzinīgi vērtē to, ka digitālā revolūcija ir ļāvusi transporta lietotājiem ar sadarbīgās ekonomikas lietotņu palīdzību viegli un ātri iegādāties biļetes visam ceļojumam, kas notiek, izmantojot dažādus transporta veidus;

22.  aicina Komisiju integrēt sadarbīgo ekonomiku savā darbā pie jaunām tehnoloģijām transporta jomā (satīklotie transportlīdzekļi, autonomie transportlīdzekļi, integrēta digitālā biļešu pārdošana, intelektiskās transporta sistēmas), jo tām ir raksturīga spēcīga mijiedarbība un dabiska sinerģija;

23.  uzsver, ka transporta jomā sadarbīgā ekonomika būtiski veicina drošību un drošumu (skaidra pušu norādīšana, savstarpēja izvērtēšana, uzticamas trešās personas, specifikāciju pārbaude);

24.  norāda, ka sadarbīgās ekonomikas modeļu, produktu un pakalpojumu lielā daudzveidība dažādos sektoros apgrūtina darbību klasificēšanu; tomēr uzsver — lai visām pusēm atvieglotu fiskālo un sociālo pienākumu ievērošanu un lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību, ES terminoloģijā ir skaidri jānošķir starpniecības platformas, kas to lietotājiem nerada peļņu, no starpniecības platformām, kuras savieno pakalpojumu sniedzēju (peļņas gūšanas nolūkā) ar klientu, neatkarīgi no tā, vai starp pakalpojumu sniedzēju un platformu pastāv darba ņēmēja un darba devēja attiecības; aicina Komisiju arī precizēt ES terminoloģiju attiecībā uz automobiļu secīgas izmantošanas, automobiļu kopīgas izmantošanas un braucienu kopīgošanas pakalpojumiem, lai nodrošinātu to atbilstošu klasifikāciju no ES transporta politikas viedokļa; mudina Komisiju vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumiem Savienības tiesību aktu pielāgošanai; mudina Komisiju sākt pētījumu par robežvērtību nozīmi sadarbīgajā ekonomikā un par nepieciešamību standartizēt procedūras, kas vajadzīgas profesionālas darbības uzsākšanai;

25.  aicina dalībvalstis noteikt pasākumus un paraugprakses apmaiņu nodokļu jomā, lai mazinātu ēnu ekonomikas darbības pastāvēšanas un nodokļu apiešanas risku saistībā ar sadarbīgās ekonomikas pakalpojumiem; uzsver, ka sadarbīgām platformām piemīt potenciāls uzlabot nodokļu pārredzamību, izmantojot elektronisko maksājumu metodes, un mudina attīstīt atbilstošus progresīvus nodokļu maksāšanas risinājumus sadarbīgajā ekonomikā, neradot liekus šķēršļus; mudina dalībvalstis paskaidrot, ko tās uzskata par peļņu, kas apliekama ar nodokli, un ko — par darbībām, kas atbrīvotas no nodokļa, piemēram, par izmaksu dalīšanu, un atgādina, ka nodokļi būtu jāmaksā un sociālās aizsardzības saistības jāpilda saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tiek gūta peļņa;

26.  prasa radīt no šķēršļiem brīvu piekļūstamību, lai nodrošinātu, ka dažādajiem sadarbīgajā pakalpojumu ekonomikā pieejamajiem resursiem var piekļūt arī vecāka gadagājuma cilvēki un personas ar invaliditāti;

27.  atzinīgi vērtē to, ka starpniecības platformas, izaicinot cita citu, pastāvošos dalībniekus un korporatīvās struktūras, apdraudot pašreizējos monopolus un neļaujot veidoties jauniem monopoliem, ir ienesušas jaunu tirgus dinamismu; tomēr atzīst, ka bez atbilstoša un skaidra tiesiskā regulējuma var pastāvēt risks, ka starpniecības platformas rada dominējošu stāvokli tirgū, tādējādi kaitējot ekonomikas ekosistēmas daudzveidībai; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju uzraudzīt tirgus attīstību un ekonomisko un sociālo ietekmi, lai novērstu tirgus nepilnības un vajadzības gadījumā ierosinātu pasākumus nolūkā nodrošināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū un radīt labvēlīgus tirgus apstākļus mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

28.  atzīmē, ka digitalizācija un brīva datu plūsma ir viens no transporta un tūrisma nozares reformēšanas pamatinstrumentiem, un atzīst īpašumtiesību un datu pieejamības nozīmi; tādēļ aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās publicēt ceļvedi attiecībā uz to, kā darīt brīvi pieejamus publiski finansētus datus par transportu un saskaņotus standartus, lai veicinātu datu ziņā ietilpīgu inovāciju un jaunu pakalpojumu sniegšanu; uzsver, ka ir svarīgi garantēt brīvu datu plūsmu, datu pārnesamību un sadarbspēju starp tirgus platformām;

29.  atzīst, ka sadarbīgo platformu pašpārvaldes spējai var būt liela nozīme informācijas asimetrijas izraisīto problēmu mazināšanā un citu tirgus nepilnību novēršanā; uzsver, ka daudzos gadījumos sadarbīgā ekonomika piemēro pašregulācijas pasākumus un atvieglo uzticības mehānismu izveidi starp patērētājiem; prasa Komisijai, dalībvalstīm un vietējās pašpārvaldes iestādēm izpētīt iespējas, kā veicināt brīvu datu plūsmu, radot iespējamas administratīvas atkāpes uzņēmumiem, kuri sniedz datus, kas ir pietiekami, lai uzraudzītu publiskās politikas mērķu īstenošanu; uzsver nepieciešamību atbalstīt sadarbīgās ekonomikas izaugsmi, šajā nolūkā izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu privātpersonām un uzņēmumiem un nodrošināt finansējuma, tostarp kolektīvā finansējuma, pieejamību;

30.  uzsver — lai gan tiešsaistes starpniekiem piemēro visus Eiropas Savienības tiesību aktus, tostarp patērētāju aizsardzības un konkurences jomā, un viņiem tie ir jāievēro, „drošības zonas” attiecībā uz starpnieku atbildību ir būtiskas, lai transporta nozarē aizsargātu interneta atvērtību, pamattiesības, juridisko noteiktību un inovāciju;

31.  atbalsta straujo sadarbīgās ekonomikas attīstību un mudina Komisiju veikt pētījumus, kuros tiek novērota tirgus dinamika un vērtēta sadarbīgās ekonomikas ekonomiskā un sociālā ietekme uz tūrisma un transporta nozari;

32.  uzskata, ka būtu jāatbalsta, it īpaši izmantojot apmācību, jaunuzņēmumi tūrisma un transporta nozarē; uzsver nepieciešamību pēc specifiskas apmācības, lai profesionāļi varētu pilnveidot uz sadarbīgās ekonomikas modeļiem vērstas e-prasmes, ņemot vērā jaunās prasības un patērētāju vēlmes;

33.  aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās pašpārvaldes iestādes iesaistīties ieinteresēto personu dialogā ar attiecīgajiem sadarbīgās ekonomikas pārstāvjiem, pakalpojumu lietotājiem un sniedzējiem un attiecīgā gadījumā NVO un arodbiedrībām un ietekmes izvērtēšanas procedūrās, lai nodrošinātu sadarbīgās ekonomikas pakalpojumu pienācīgu integrāciju un attīstības iespējas; šajā sakarā aicina Komisiju par piemēru izmantot virkni darbsemināru, ko Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD rīkoja par mājokļa īstermiņa izīrēšanas pakalpojumiem, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp valsts un ES institūciju, rūpniecības nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem nolūkā sniegt vadošus norādījumus attiecībā uz valstu noteikumiem (šo norādījumi izstrāde balstās uz labāko praksi sadarbīgu transporta pakalpojumu jomā) par tādiem jautājumiem kā tirgus pieejamības uzlabošana, mobilitāte pilsētās un nodokļu pārredzamība.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Kateřina Konečná, Matthijs van Miltenburg, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Jiří Maštálka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Dominique Riquet, Pavel Telička, Matthijs van Miltenburg

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Jiří Maštálka

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Jens Nilsson, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, David-Maria Sassoli, Claudia Țapardel, István Ujhelyi, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

7

-

ECR

Jacqueline Foster, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Peter van Dalen

EFDD

Peter Lundgren, John Stuart Agnew

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(2)

OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Vicky Ford, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edward Czesak, Roberta Metsola, Julia Reda, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella De Monte, Angélique Delahaye


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

ECR

Edward Czesak, Daniel Dalton, Vicky Ford, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

Marco Zullo

GUE/NGL

Dennis de Jong

PPE

Carlos Coelho, Angélique Delahaye, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Roberta Metsola, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Lambert van Nistelrooij

S&D

Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Isabella De Monte, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler

VERTS/ALE

Julia Reda, Igor Šoltes

1

-

ENF

Marcus Pretzell

3

0

ALDE

Dita Charanzová, Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums