Procedūra : 2016/2326(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0202/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0202/2017

Debates :

PV 12/06/2017 - 15
CRE 12/06/2017 - 15

Balsojumi :

PV 13/06/2017 - 5.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0254

ZIŅOJUMS     
PDF 588kWORD 68k
24.5.2017
PE 599.838v02-00 A8-0202/2017

par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada

(2016/2326(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referente: Kerstin Westphal

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejas Atzinums
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada

(2016/2326(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), īpaši tā 3. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 4., 162., 174. – 178. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk — „Kopīgo noteikumu regula”)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(6),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana. Uz rezultātiem orientēts ES budžets” (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē. Maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē — maksimāla Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījuma izmantošana: ziņojuma novērtēšana saskaņā ar KNR 16. panta 3. punktu(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi(10),

–  ņemot vērā 2016. gada 11. maija rezolūciju par kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanu(11),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. janvāra rezolūciju par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam(12), 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam un makroreģionu nozīmi turpmākajā kohēzijas politikā(13), 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu(14) un 2016. gada 13. septembra rezolūciju par ES stratēģiju Alpu reģionam(15),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par inovāciju sinerģiju — Eiropas strukturālie un investīciju fondi, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un citi Eiropas inovāciju fondi un ES programmas(16),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(17),

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(18),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūcija par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(19),

–  ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 9. septembra rezolūciju par ES rīcībpolitiku urbāno dimensiju(20),

–  ņemot vērā visus Komisijas paziņojumus un Parlamenta rezolūcijas par tālākajiem reģioniem, jo īpaši 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par kohēzijas politikas nozīmi Eiropas Savienības attālākajos reģionos stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā(21) un 2014. gada 26. februāra rezolūciju par attālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp ES struktūrfondiem un citām Eiropas Savienības programmām(22),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Kohēzijas politiku un stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu(23),

–  ņemot vērā augsta līmeņa grupas ESI fondu līdzekļu saņēmēju uzraudzības vienkāršošanas jautājumos secinājumus un ierosinājumus,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada Īpašo ziņojumu Nr. 31 — „Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”, kas pieņemti 2017. gada 21. martā,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2015. gada 15. decembra spriedumu par LESD 349. panta interpretāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 — „ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, – gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2016. gada 22. februāra ziņojumu par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda papildināmību — koordinācijas, sinerģijas un papildināmības nodrošināšana,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0202/2017),

A.  tā kā ES kohēzijas politika izriet no LES un LESD un pauž ES solidaritāti kā vienu no Savienības pamatprincipiem, īstenojot ar Līgumu pamatoto mērķi samazināt reģionālās atšķirības un sekmēt visu ES reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

B.  tā kā ES pārstāja darboties kā “konverģences instruments” pēc 2008. gada, kā rezultātā palielinājās pastāvošās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē un sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība visā ES; atgādina, ka kohēzijas politika Eiropas līmenī ir ļoti efektīva, tā jo īpaši veicina dažādus teritoriālās sadarbības veidus un tādēļ tā joprojām ir — tās ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā dimensijā — akūti nepieciešama politika, kas apvieno konkrētās vietas vajadzības ar ES prioritātēm un dod konkrētus rezultātus uz vietas visiem iedzīvotājiem;

C.  tā kā kohēzijas politika joprojām ir galvenā, ļoti veiksmīga un novērtēta ES mēroga ieguldījumu politika noturīgu darbvietu radīšanā, kā arī gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes un konkurētspējas radīšanā pēc 2020. gada, īpaši laikā, kad daudzās dalībvalstīs krasi samazinās kā publiskā, tā privātā sektora investīcijas un ir jūtamas globalizācijas sekas; atgādina, ka kohēzijas politikai ir bijusi nozīmīga loma un tā devusi būtisku ieguldījumu, reaģējot uz makroekonomikas ierobežojumiem;

D.  tā kā kohēzijas politikas iepriekšējā reforma 2013. gadā bija plaša un pamatīga, galveno uzmanību pievēršot politikai, kas paredz uz rezultātiem vērstu pieeju, efektivitāti un lietderību, no vienas puses, un ietverošas partnerības, daudzlīmeņu pārvaldības, viedas specializācijas un vietējas pieejas, no otras puses;

E.  tā kā atjaunotās kohēzijas politikas rezultātā ir notikusi pakāpeniska pāreja no koncentrēšanās uz tādu politiku, kas balstīta uz liela mēroga infrastruktūras projektiem, par labu tādai, kas veicina uz zināšanām balstītu ekonomiku un inovācijas;

F.  tā kā šie principi būtu jāsaglabā un jānostiprina arī pēc 2020. gada, lai nodrošinātu politikas īstenošanas nepārtrauktību, pamanāmību, juridisko noteiktību, pieejamību un pārredzamību;

G.  tā kā, lai sekmīgi īstenotu kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada, ir būtiski samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un pārvaldības iestādēm, rast pareizo līdzsvaru starp politikas lielāku orientēšanu uz rezultātiem un pārbaudes un kontroles pasākumu līmeni nolūkā palielināt samērīgumu, ieviest atšķirības programmu īstenošanā un vienkāršot noteikumus un procedūras, jo tās pašlaik bieži vien tiek uztvertas kā pārāk sarežģītas;

H.  tā kā šie elementi apvienojumā ar integrētu politikas pieeju un partnerības principu liecina par kohēzijas politikas pievienoto vērtību;

I.  tā kā arvien lielāki ierobežojumi gan ES, gan valstu budžetiem un arī Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES sekas nedrīkstētu vājināt ES kohēzijas politiku; šajā sakarībā prasa ES un AK sarunu dalībniekiem pārdomāt priekšrocības un trūkumus, kas rastos Apvienotajai Karalistei turpinot piedalīties Eiropas teritoriālās sadarbības programmās;

J.  tā kā ar kohēzijas politiku jau tiek risinātas ļoti plašs tādu problēmu spektrs, kas ir saistītas ar tās mērķiem, kā noteikts Līgumos, un nav sagaidāms, ka visas jaunās problēmas, ar ko ES saskarsies pēc 2020. gada, varētu risināt ar tādu pašu vai pat vēl mazāku budžetu, lai gan ietekme var būt lielāka, ja dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām tiek atļauta lielāka rīcības brīvība, lai atbalstītu jaunu politisko problēmu risināšanu,

Kohēzijas politikas pievienotā vērtība

1.  stingri iebilst pret jebkādiem scenārijiem attiecībā uz 27 valstu ES līdz 2025. gadam, kā noteikts Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni, kas samazinātu ES centienus saistībā ar kohēzijas politiku; aicina Komisiju gluži pretēji iesniegt visaptverošu priekšlikumu tiesību aktam par spēcīgu un efektīvu kohēzijas politiku laika posmam pēc 2020. gada;

2.  uzsver, ka izaugsmi un reģionālo, ekonomikas un sociālo konverģenci nevar panākt bez labas pārvaldības, sadarbības, savstarpējas uzticēšanās starp visām ieinteresētajām pusēm un bez partneru efektīvas iesaistīšanas valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, kā tas ir noteikts ar partnerības principu (Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 5. pants); atgādina, ka ES kohēzijas politika, kurai piemēro dalītu pārvaldību, un piedāvā ES unikālu līdzekli, lai tieši risinātu pilsoņu rūpes saistībā ar iekšējām un ārējām problēmām; uzskata, ka dalītai pārvaldībai, kas balstās uz partnerības principu, daudzlīmeņu pārvaldībai un koordinācijai starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu labāku līdzdalību un atbildību par politikas īstenošanu starp visām ieinteresētajām pusēm;

3.  uzsver kohēzijas politikas stimulējošo ietekmi un secinājumus, ko var gūt pārvaldības iestādes, atbalsta saņēmēji un ieinteresētās puses; uzsver horizontālo un daudzpusīgo pieeju kohēzijas politikā, kas ir vieda, noturīga un iekļaujoša politika, kurā ir paredzēts satvars valsts un vietējā līmeņa dalībnieku mobilizēšanai un koordinēšanai un viņu tiešai iesaistīšanai kopīgā darbā, lai ar līdzfinansētajiem projektiem panāktu ES prioritātes; šajā sakarībā aicina nodrošināt optimālu koordināciju un sadarbību starp Komisijas ĢD, kas ir atbildīgs par kohēzijas politiku, un citiem ģenerāldirektorātiem, kā arī ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm;

4.  pauž nožēlu par to, ka novēloti tika pieņemtas vairākas darbības programmas, un novēlotu pārvaldības iestāžu iecelšanu dažās dalībvalstīs pašreizējā plānošanas periodā; atzinīgi vērtē darbības programmas paātrinātas īstenošanas pirmās pazīmes, kas novērotas 2016. gadā; mudina Komisiju, gatavojoties nākamajam plānošanas periodam, turpināt Labākas īstenošanas darba grupas darbu, lai atbalstītu īstenošanu un apzinātu kavēšanās iemeslus, kā arī ierosināt praktiskus veidus, kā izvairīties no šādām problēmām; kategoriski mudina visus iesaistītos dalībniekus turpināt īstenošanas uzlabošanu un paātrināšanu, neradot vājas vietas;

5.  norāda, ka nepilnības finanšu plānošanā un īstenošanas sistēmā noveda pie līdz šim nepieredzētas neapmaksātu rēķinu un nepadarītu darbu uzkrāšanos, kas tika pārnesti no iepriekšējās DFS uz pašreizējo; aicina Komisiju vēl pirms pašreizējās DFS beigām nākt klajā ar strukturālu risinājumu problēmām un novērst to, ka tās tiek pārnestas uz nākamo DFS; uzsver, ka maksājumu apropriāciju līmenim ir jāatbilst iepriekšējām saistībām, īpaši perioda beigās, kad dalībvalstu maksājumu pieprasījumu līmenim ir tendence ievērojami pieaugt;

6.  atzīst, ka dažās dalībvalstīs, pateicoties partnerības principam, ir izveidojusies ciešāka sadarbība ar reģionālajām un vietējām iestādēm, kaut arī joprojām ir iespējami uzlabojumi, lai nodrošinātu reālu un savlaicīgu visu ieinteresēto pušu iesaistīšanu, tostarp pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, lai bez administratīvā sloga palielināšanas vai kavēšanās izraisīšanas nodrošinātu lielāku pārskatatbildību un pārredzamību; uzsver, ka saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības pieeju arī turpmāk būtu jāiesaista ieinteresētās puses; uzskata, ka nākotnē būtu jāturpina stiprināt partnerības principu un rīcības kodeksu, piemēram, ieviešot skaidras minimālās prasības attiecībā uz iesaistīšanos partnerībā;

7.  uzsver — lai gan kohēzijas politika ir mazinājusi krīzes un taupības pasākumu ietekmi Eiropas Savienībā, joprojām saglabājas lielas reģionālās atšķirības, kā arī atšķirības attiecībā uz konkurētspēju un sociālā nevienlīdzība; aicina veikt pastiprinātu darbību, lai mazinātu šādas atšķirības un nepieļautu jaunu atšķirību rašanos visa veida reģionos, vienlaikus saglabājot un konsolidējot atbalstu reģioniem, lai veicinātu līdzatbildību par politiku visa veida reģionos un īstenotu ES mērķus visā ES; šajā sakarībā uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš reģioniem, padarot tos noturīgākus pret pēkšņiem satricinājumiem;

8.  atgādina, ka teritoriālā sadarbība visās tās izpausmēs, tostarp makroreģionālās stratēģijas, kuru potenciāls vēl nav izsmelts, transponē politiskas sadarbības un reģionu un iedzīvotāju koordinācijas koncepciju pāri robežām ES teritorijā; uzsver, cik vērtīga ir kohēzijas politika, risinot problēmas, kas raksturīgas salām, pārrobežu reģioniem un ziemeļu mazapdzīvotiem reģioniem, kā ir paredzēts LESD 174. pantā, tālākiem reģioniem, kas definēti LESD 349. un 355. pantā, kuri visi bauda īpašu statusu un kuriem paredzētie īpašie instrumenti un finansējums būtu jāsaglabā laikposmā pēc 2020. gada, kā arī nomaļiem reģioniem;

9.  norāda, ka Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) ir viens no svarīgākajiem kohēzijas politikas mērķiem 2014.–2020. gadam, kas ES mērķus papildina ar ievērojamu pievienoto vērtību, veicina solidaritāti starp ES reģioniem un ar tās kaimiņvalstīm un sekmē pieredzes apmaiņu un labas prakses nodošanu, piemēram, izmantojot standartizētus dokumentus; uzstāj, ka ir nepieciešams turpināt pārrobežu, transnacionālu un starpreģionālu sadarbību, kas ir daļa no mērķa stiprināt teritoriālo kohēziju, kā to paredz LESD 174. pants; uzskata, ka tai būtu jāpaliek nozīmīgam instrumentam laikposmā pēc 2020. gada; tomēr uzsver, ka pašreizējās ETS budžets nedz atbilst lielajiem uzdevumiem, ar kuriem saskaras Interreg programmas, nedz arī ar to efektīvi atbalsta pārrobežu sadarbību; tādēļ aicina būtiski palielināt ETS budžetu nākamajam plānošanas periodam;

10.  uzsver, cik svarīga Eiropas publiskajām iestādēm ir pašreizējās Interreg Europe sadarbības programma, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un labas prakses nodošanu; ierosina, ka finansēšanas iespējas nākamajai Interreg Europe programmai pēc 2020. gada ir jāpaplašina, lai ļautu nodrošināt ieguldījumus materiālajos izmēģinājuma un demonstrācijas projektos, ņemot vērā arī ieinteresēto pušu visā Eiropā iesaistīšanu;

Kohēzijas politikas pamatprincipi pēc 2020. gada — nepārtrauktība un jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi

11.  uzsver, ka pašreizējā reģionu sadalīšana pa kategorijām, ieviestās reformas, piemēram, tematiskā koncentrācija, un darbības rezultātu sistēma ir parādījuši kohēzijas politikas vērtību; aicina Komisiju iesniegt idejas lielākai elastībai visa ES budžeta izmantošanai; uzskata, ka rezerves izveide šajā saistībā ir interesanta iespēja, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar neparedzētiem notikumiem plānošanas periodā un lai atvieglotu darbības programmu pārplānošanu nolūkā pielāgot ESIF ieguldījumus, pielāgojoties mainīgajām vajadzībām katrā reģionā, un arī, lai ņemtu vērā globalizācijas ietekmi reģionālā un vietējā līmenī, tomēr negatīvi neietekmējot kohēzijas politikas ieguldījumus vai ietekmi uz stratēģisko orientāciju, ilgtermiņa mērķiem un daudzgadu programmu plānošanas drošību un stabilitāti gan reģionālajām, gan vietējām pašvaldībām;

12.  atzīst ex ante nosacījumu vērtību, jo īpaši nosacījumu attiecībā uz pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3), kuras turpina atbalstīt stratēģisko ESI fondu plānošanu un ir nodrošinājušas lielāku orientēšanos uz rezultātiem; norāda, ka ex ante nosacījumi dod iespēju ESI fondam efektīvi atbalstīt Eiropas mērķus pēc 2020. gada, neskarot kohēzijas mērķus, kas noteikti Līgumā;

13.  uzsver, ka ir jābūt līdzsvarotai saiknei starp kohēzijas politiku un ekonomikas pārvaldības procesiem Eiropas pusgadā attiecībā uz visām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm un ka šai saiknei vajadzētu būt abpusējai; uzskata, ka attiecībā uz Eiropas pusgadu būtu izdevīgi vairāk atzīt teritoriālo dimensiju, proti, būtu līdzsvarotā veidā jāapsver ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, kā arī noturīgas izaugsmes, nodarbinātības un vides aizsardzības ekonomiskās pārvaldības un kohēzijas politikas mērķi;

14.  uzskata, ka, ņemot vērā to, ka kohēzijas politikas finansējums ir paredzēts, lai veicinātu ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropas Savienībā, šādi valsts ieguldījumi projektu līdzfinansēšanai saskaņā ar minēto politiku laikposmā pēc 2020. gada nebūtu jāņem, aprēķinot deficītu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem;

15.  norāda, ka administratīvās un institucionālās kapacitātes palielināšana un tādējādi arī valstu un reģionālo aģentūru investīciju atbalstīšanas iespēju palielināšana darbības programmu plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas, kā arī profesionālās apmācības kvalitātes jomā dalībvalstīs un reģionos ir būtiski svarīga savlaicīgai un sekmīgai kohēzijas politikas īstenošanai un konverģences radīšanai ar augstākiem standartiem; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir Taiex Regio Peer 2 Peer iniciatīva, kas uzlabo administratīvās un institucionālās spējas un nodrošina labākus rezultātus attiecībā uz ES ieguldījumiem;

16.  uzsver nepieciešamību vienkāršot kohēzijas politikas vispārējo pārvaldības sistēmu visos pārvaldības līmeņos, sekmēt darbības programmu plānošanu, pārvaldību un novērtēšanu, lai padarītu tās pieejamākas, elastīgākas un efektīvāku; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret pārmērīgu reglamentēšanu dalībvalstīs; prasa Komisijai palielināt iespējas e–kohēzijai un konkrētiem izdevumu veidiem, piemēram, standarta likmes vienības izmaksas un vienotas likmes summas saskaņā ar KNR, un ieviest digitālu platformu vai vienas pieturas aģentūras pieteikuma iesniedzējiem un labuma guvējiem; atbalsta augsta līmeņa grupas ESI fondu līdzekļu saņēmēju uzraudzības vienkāršošanas jautājumos secinājumus un ierosinājumus un mudina dalībvalstis īstenot šos ierosinājumus;

17.  aicina Komisiju apsvērt risinājumus saskaņā ar proporcionalitātes un diferencēšanas principiem programmu īstenošanā, balstoties uz riska novērtējumu, objektīviem kritērijiem un arī pozitīvajiem, programmām paredzētajiem stimuliem, to apjomu un administratīvās spēju, īpaši attiecībā uz vairākpakāpju revīzijām, kurās galvenā uzmanība būtu pievērsta cīņai pret pārkāpumiem, proti, krāpšanu un korupciju, un pārbaužu skaitu, lai panāktu lielāku saskaņotību starp kohēzijas politiku, konkurences politiku un citām ES politikas jomām, jo īpaši valsts atbalsta noteikumiem, kas attiecas uz ESI fondiem, bet ne uz ESIF vai programmu „Apvārsnis 2020”, kā arī attiecībā uz vienotu noteikumu kopumu visiem ESI fondiem iespēju nolūkā padarīt finansējumu efektīvāku, vienlaikus ņemot vērā katra fonda īpatnības;

18.  aicina Komisiju nolūkā panākt patiesu vienkāršošanu un vienojoties ar valsts un reģionālo programmu vadošajām iestādēm, izstrādāt īstenojamu plānu vienkāršotu izmaksu režīma paplašināšanai attiecībā uz ERAF, ievērojot arī noteikumus, kas ir iekļauti priekšlikumā regulai, lai grozītu finanšu noteikumus, kurus piemēro budžetam, proti, tā dēvētajā kopotajā regulā;

19.  uzskata, ka būtu jāsaglabā dotācijas, balstoties uz kohēzijas politikas finansēšanu; norāda uz finanšu instrumentu pieaugošo lomu; norāda, ka aizdevumi, pašu kapitāls vai garantijas var pildīt papildinošu funkciju, bet tie būtu jāizmanto piesardzīgi, pamatojoties uz atbilstīgu ex ante novērtējumu, un dotācijas būtu jāpapildina tikai tad, ja šādi finanšu instrumenti apliecina pievienoto vērtību un varētu radīt daudzkāršojošu iedarbību, piesaistot papildu finansiālo atbalstu un ņemot vērā reģionālās atšķirības un atšķirīgu praksi un pieredzi;

20.  uzsver, cik svarīga ir Komisijas, EIB un dalībvalstu palīdzība vietējām un reģionālām iestādēm ar inovatīviem finanšu instrumentiem, izmantojot platformas kā, piemēram, „fi-compass” platforma vai nodrošinot stimulus atbalsta saņēmējiem; atgādina, ka šādi instrumenti nav piemēroti visu veidu darbībām saskaņā ar kohēzijas politiku; uzskata, ka visiem reģioniem, pamatojoties uz brīvprātības principu, vajadzētu būt iespējai lemt par finanšu instrumentiem atbilstīgi viņu vajadzībām; tomēr iebilst pret saistošiem kvantitatīviem mērķiem attiecībā uz finanšu instrumentu izmantošanu un uzsver, ka aizvien lielāka finanšu instrumentu izmantošana nedrīkstētu izraisīt ES budžeta samazināšanu kopumā;

21.  aicina Komisiju nodrošināt labāku sinerģiju un saziņu starp ESI fondiem un citiem Savienības fondiem un programmām, tostarp ESIF, un par tiem un atvieglot vairāku fondu izmantošanas iespēju īstenošanu; uzsver, ka, izmantojot ESIF, nevajadzētu apdraudēt kohēzijas politikas plānošanas stratēģisko saskaņotību, teritoriālo koncentrāciju un ilgtermiņa perspektīvu un ka tam nevajadzētu aizstāt dotācijas, kā arī nevajadzētu aizstāt vai samazināt ESIF budžetu; uzstāj uz savu resursu reālu papildināmību; prasa noteikt skaidru norobežojumu starp ESIF un kohēzijas politiku, kā arī paredzēt iespējas to apvienošanai un atvieglot izmantošanu, nejaucot tos, kas var padarīt pievilcīgāku finansējuma struktūru, lai lietderīgi izmantotu ierobežotos ES resursus; uzskata, ka ir vajadzīga noteikumu saskaņošana attiecībā uz vairākfondu darbībām, kā arī skaidra komunikācijas stratēģija par pastāvošām finansējuma iespējām; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt instrumentu kopumu atbalsta saņēmējiem;

22.  aicina Komisiju apsvērt papildu rādītāju kopuma izstrādi līdzās IKP rādītājam, kurš joprojām ir ESI fondu taisnīgas iedalīšanas galvenā likumīgā un uzticama metode; uzskata, ka būtu jāizvērtē un jāapsver sociālā progresa indekss vai demogrāfisks rādītājs, lai sniegtu visaptverošu priekšstatu par reģionālo attīstību; uzskata, ka ar šādiem rādītājiem varētu labāk reaģēt uz jauna veida nevienlīdzību, kas pašlaik veidojas starp ES reģioniem; turklāt uzsver, cik svarīgi ir rezultātu rādītāji, lai stiprinātu politikas orientēšanos uz rezultātu un izpildi;

23.  aicina Komisiju apsvērt pasākumus, kuru mērķis ir atrisināt jautājumu par valsts finansējumu kohēzijas politikas projektiem, ņemot vērā problēmu, ar ko saskaras vietējās un reģionālās pašvaldības ļoti centralizētās dalībvalstīs, kurām nav pietiekamas fiskālās un finansiālās spējas un kuras sastopas ar lielām grūtībām projektu līdzfinansēšanā un bieži vien pat projektu dokumentācijas sagatavošanā, jo trūkst finanšu resursu, kas noved pie kohēzijas politikas mazāka izmantojuma;

24.  mudina Komisiju apsvērt iespēju izmantojot NUTS III līmeni kohēzijas politikas reģionu klasifikācijai attiecībā uz dažām atlasītām prioritātēm;

Svarīgākās politikas jomas modernizētai kohēzijas politikai pēc 2020. gada

25.  uzsver ESF un garantija jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, jo īpaši cīņā pret ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu Savienībā, kas ir vēsturiski augstā līmenī, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos, tālākajos reģionos un reģionos, kurus krīze ir skārusi vissmagāk; uzsver to, ka MVU ir izšķiroša nozīme darbvietu radīšanā, tiem nodrošinot 80 % darbvietu Savienībā, inovatīvo nozaru veicināšanā, piemēram, digitālajā un mazoglekļa ekonomikā;

26.  uzskata, ka kohēzijas politika laikposmā pēc 2020. gada būtu jāturpina, lai rūpētos par neaizsargātām un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošām personām, vēršoties pret pieaugošo nevienlīdzību un veidojot solidaritāti; norāda uz investīciju izglītībā, apmācībā un kultūrā pozitīvo ietekmi, radot pievienoto vērtību sociālajā un nodarbinātības jomā; turklāt norāda, ka ir nepieciešams saglabāt sociālo iekļaušanu, tostarp izmaksas, izmantojot ESF, ko papildina ERAF ieguldījumi šajā jomā;

27.  ierosina labāk izmantot ESI fondus, lai risinātu demogrāfiskās pārmaiņas un risinātu to reģionālās un vietējās sekas; uzskata, ka reģionos, kas saskaras ar problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos, ESI fondi būtu optimāli jānovirza darbvietu radīšanai un izaugsmei;

28.  norāda, cik svarīga ir teritoriālās attīstības programma nozīmi un veiksmīgas lauku un pilsētu partnerības, kā arī viedo pilsētu kā mikrokosmu un katalizatoru lomu reģionālo un vietējo problēmu inovatīviem risinājumiem;

29.  atzinīgi vērtē Amsterdamas paktu un pilsētu un pilsētu teritoriju nozīmes Eiropas politikas veidošanā labāku atzīšanu un prasa efektīvi īstenot sadarbības metodi partnerībās, kas paredzētas paktā; uzskata, ka rezultāti būtu jāiekļauj ES turpmākajās politikās laikposmam pēc 2020. gada;

30.  uzsver uzlaboto pilsētu dimensiju kohēzijas politikā, paredzot īpašus noteikumus par pilsētu ilgtspējīgu attīstību un inovatīviem pasākumiem pilsētās; uzskata, ka šis aspekts būtu turpmāk jāattīsta un jāuzlabo laikposmam pēc 2020. gada un ka būtu jāpastiprina kompetenču tālāka deleģēšana zemākiem līmeņiem; mudina Komisiju uzlabot koordināciju starp dažādiem pilsētām paredzētiem pasākumiem, lai uzlabotu saistībā ar kohēzijas politiku sniegto tiešo atbalstu pašvaldībām, nodrošinot teritoriālajai attīstībai finansējumu un īpaši tai pielāgotus instrumentus; uzsver tādu teritoriālās attīstības instrumentu nozīmi nākotnē kā, piemēram, „Sabiedrības virzīta vietējā attīstība” un „Integrēti teritoriālie ieguldījumi”;

31.  atbalsta ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām; šajā sakarībā atgādina par mērķi, kuru apstiprinājušas visas ES iestādes, tērēt vismaz 20 % no ES budžeta ar klimata pārmaiņām saistītām darbībām, un uzsver, ka ESI fondiem ir svarīga nozīme šajā sakarībā un ka tie būtu arī turpmāk jāizmanto iespējami lietderīgāk attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī attiecībā uz zaļo ekonomiku un atjaunojamiem enerģijas avotiem; uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot uzraudzības un izsekošanas sistēmu attiecībā uz izdevumiem, kas ir saistīti ar klimata jautājumiem; šajā sakarībā uzsver ETS potenciālu, kā arī pilsētu un reģionu lomu saistībā ar pilsētvides attīstības programmu;

32.  norāda, ka pētniecības un inovācijas stratēģija pārdomātai specializācijai (RIS3) stiprina reģionālās inovāciju ekosistēmas; uzsver, ka, lai ES varētu konkurēt pasaules mērogā, pētniecībai, inovācijai un tehnoloģijas attīstībai arī turpmāk vajadzētu būt nozīmīgai lomai; uzskata, ka pārdomātas specializācijas modelim vajadzētu kļūt par vienu no vadošajām pieejām kohēzijas politikā laikposmam pēc 2020. gada, sekmējot sadarbību starp dažādiem reģioniem, pilsētām un lauku apgabaliem un veicinot ES ekonomikas attīstību, kas izpaustos sinerģijas radīšanā starp starpvalstu RIS3 un pasaules līmeņa kopām; atgādina par pašreizējo izmēģinājuma projektu „Kāpnes uz izcilību” (S2E), ar kuru turpina atbalstīt reģionus, attīstot un izmantojot sinerģiju starp ESI fondiem, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un citām ES finansēšanas programmām; tādēļ uzskata, ka jāveic turpmāki pasākumi, lai pēc iespējas palielinātu sinerģijas nolūkā vēl vairāk stiprināt pārdomātu specializāciju un inovāciju laikposmam pēc 2020. gada;

33.  uzsver, ka kohēzijas politikas lielāka atpazīstamība ir būtiski svarīga, lai cīnītos pret eiroskepticismu, un var sekmēt pilsoņu uzticēšanās un paļāvības atgūšanu; uzsver — lai uzlabotu informētību par ESI fondiem, lielāka uzmanība ir jāpievērš šo fondu programmu saturam un rezultātiem, izmantojot lejupēju un augšupēju pieeju, kas nodrošina to ieinteresēto pušu un saņēmēju līdzdalībai, kuri var darboties kā efektīvs kanāls, kā izplatīt informāciju par kohēzijas politikas sasniegumiem; turklāt mudina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un pilsētas efektīvākā veidā sniegt informāciju par kohēzijas politikas novērtējamiem rezultātiem, kuri sniedz pievienoto vērtību ES pilsoņu ikdienas dzīvē; uzsver, ka vajadzības gadījumā ir jāturpinās komunikācijas pasākumiem saskaņā ar īpašu budžetu tehniskās palīdzības ietvaros, kamēr projekta īstenošana tiek pabeigta un tā rezultāti kļūst skaidri redzami;

Perspektīva

34.  aicina sekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti visā ES un noteikt par ES attīstības prioritātēm ES līdzekļu novirzīšanu izaugsmei, darbvietu radīšanai un konkurētspējas palielināšanai; aicina turpināt cīņu pret reģionālajām atšķirībām, nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī pret diskrimināciju; uzskata, ka papildus Līgumos noteiktajiem mērķiem kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu kļūt par instrumentu, lai sasniegtu Eiropas Savienības politiskos mērķus, tādējādi arī veicinot labāku izpratni par tās rezultātiem un saglabājot Savienības galvenās investīciju politikas statusu, kas ir pieejama visiem reģioniem;

35.  atkārtoti uzsver, ka ir pienācis laiks sagatavot ES kohēzijas politiku pēc 2020. gada, lai to uzsāktu efektīvi pašā plānošanas perioda sākumā; tādēļ prasa, lai Komisija laikus uzsāktu jauna tiesiska regulējuma sagatavošanu, proti, nekavējoties pēc tam, kad būs pieņemta un pārtulkota oficiālajās valodās nākamā DFS; turklāt aicina laikus pieņemt visus tiesību aktu priekšlikumus par turpmāko kohēzijas politiku, kā arī —pirms jaunā plānošanas perioda sākuma — tādus norādījumus par pārvaldību un kontroli, kuriem nav atpakaļejoša spēka; uzsver, ka darbības programmu novēlota īstenošana negatīvi ietekmē kohēzijas politikas efektivitāti;

36.  norāda, ka galvenajos aspektos pašreizējās kohēzijas politikas tiesiskais regulējums pēc 2020. gada būtu jāsaglabā ar uzlabotu, nostiprinātu, viegli pieejamu un uz rezultātiem vērstu politiku un ar šīs politikas pievienoto vērtību, par kuru iedzīvotāji ir labāk informēti;

37.  uzsver, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu 2016/0282 (COD), ka migrantu un bēgļu, kuriem piešķirta starptautiska aizsardzība, uzņemšanai, kā arī viņu sociālajai un ekonomiskajai integrācijai ir nepieciešama saskaņota pārnacionāla pieeja, kas arī būtu jāpanāk ar pašreizējo un turpmāko ES kohēzijas politiku;

38.  uzsver, cik svarīga ir noteikumu stabilitāte; prasa, lai Komisija, gatavojot kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus saskaņā ar nākamo DFS, paredzētu pēc iespējas mazāk izmaiņu; ir pārliecināts, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada ir jāsaglabā budžeta daļa pienācīgā līmenī gadījumā, ja tā netiek palielināta, ņemot vērā sarežģītās iekšējās un ārējās problēmas, kuras nāksies risināt ar politikas starpniecību; uzskata, ka šo politiku nedrīkst vājināt nekādi apstākļi, tostarp AK izstāšanās no ES, un ka turpmāk nedrīkstētu mazināt šīs politikas daļu ES kopējā budžetā, novirzot maksāšanas līdzekļus jauniem uzdevumiem; turklāt uzsver kohēzijas politikas daudzgadu raksturu un aicina saglabāt tās 7 gadu plānošanas periodu vai ieviest 5 + 5 gadu plānošanas periodu ar obligātu termiņa vidusposma pārskatīšanu;

39.  prasa nodrošināt snieguma rezerves ātru piešķiršanu; norāda, ka laiks starp rezultātiem un līdzekļu atbrīvošanai no rezerves ir pārāk ilgs, tādējādi samazinot rezerves efektivitāti; mudina Komisiju ļaut dalībvalstīm īstenot izpildes rezerves izmantošanu, tiklīdz ir pabeigta pārskatīšana;

40.  šajā sakarībā norāda, ka digitālā programmai, tostarp vajadzīgās infrastruktūras nodrošināšanai un progresīvu tehnoloģisko risinājumu izmantošanai, ir jākļūst par prioritāti saistībā ar kohēzijas politiku, jo īpaši nākamajā finansēšanas periodā; norāda, ka telekomunikāciju nozares attīstība jebkurā gadījumā būtu jāpapildina ar atbilstošu apmācību, kas arī būtu jāatbalsta ar kohēzijas politiku;

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstīm un to parlamentiem un Reģionu komitejai.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

(4)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(5)

OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.

(6)

OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.

(7)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(8)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0053.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0321.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0217.

(12)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0008.

(13)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0254.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0383.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0336.

(16)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0311.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0211.

(18)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.

(19)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.

(20)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0307.

(21)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0125.

(22)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0133.

(23)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0384.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienības pamatideja ir miermīlīga sadarbība starp tās atšķirīgām tautām un valstīm. Dalībvalstis ir noteikušas kopīgus uzdevumus un mērķus, kas ir paredzēti Lisabonas līgumā. Viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dažādu reģionu starpā. Šo mērķi plānots sasniegt ar Eiropas kohēzijas politiku, kas rada unikālu, visiem reģioniem paredzētu ieguldījumu instrumentu. Kohēzijas politika ir galvenā ES mēroga politika ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē.

Referente pilnībā atbalsta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi. Attiecībā uz turpmāko kohēzijas politiku ir svarīgi mācīties no pagātnē gūtās pieredzes un ņemt vērā mūsdienu problēmas.

Referente uzskata, ka būtu vienprātīgi jāatzīst divi šādi kohēzijas politikas principi.

Būs nepieciešams kohēzijas politikas atbilstošs budžets. Ierobežojumi attiecībā uz ES un valstu budžetiem, kā arī Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit) sekas nedrīkstētu vājināt ES kohēzijas politiku.

Ar kohēzijas politiku būtu jāsamazina atšķirības un, kaut arī īpaši vēršot to uz mazāk attīstītajiem reģioniem, jānostiprina visi reģioni, tostarp pārejas un vairāk attīstītie reģioni. Šīm kategorijām būtu jāsaglabājas.

Pēc pašreizējā plānošanas perioda gūtās pieredzes ir svarīgi savlaicīgi sagatavoties un agrīnā posmā uzsākt kohēzijas politikas izstrādi laikposmam pēc 2020. gada, lai laikā varētu sākt konkrētas iniciatīvas reģionos.

Attiecībā uz turpmākās kohēzijas politikas pamatprincipiem referente uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi vienkāršot šo politiku. Būtu jāsamazina birokrātiskais slogs, kas ierobežo reģionus un pilsoņus. Ir iespējams rast uzlabojumus attiecībā uz vairākpakāpju revīziju un kontroļu skaitu, kā arī vienreizēju maksājumu vai standarta izmaksu izmantošanu. Referente ierosina arī lielāku saskaņotību starp kohēzijas politiku un konkurences politiku. Viņa varētu iedomāties vienotu noteikumu kopumu visiem ESI fondiem.

Ir jānostiprina sinerģijas starp ESI fondiem un citiem fondiem. Šajā sakarībā referente ierosina, ka EFSI nedrīkstētu apdraudēt stratēģisko saskaņotību un kohēzijas politikas plānošanas ilgtermiņa perspektīvu. EFSI resursiem jābūt papildinošiem.

Turklāt kohēzijas politikai ir jābūt elastīgai, lai varētu atbilstīgi reaģēt uz neparedzētiem notikumiem. Lai gan tematiskā koncentrācija ir izrādījusies veiksmīga, referente vēlas, lai Komisija izpētītu veidus, kā nodrošināt papildu elastīgumu, piemēram, noteikta veida rezerves vai atvieglotu pārplānošanu.

Referents uzskata — lai gan tiek izveidotas darbības programmas, ir jāuzklausa reģionālo un vietējo ieinteresēto personu viedoklis. Tā dēvētajam partnerības principam, kā noteikts KNR, vajadzētu būt obligātam attiecībā uz valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm. Tas nozīmē, ka tām jāiekļauj ieguldījums reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī ekonomikas un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības visos jaunās politikas plānošanas, pieņemšanas un īstenošanas posmos, tostarp uzraudzības komitejas sastāvu, (KNR 5. un 48. pants). Šis princips būtu turpmāk jānostiprina laikposmā pēc 2020. gada.

Referente atzīst, ka ir nepieciešama kohēzijas politikas augstāka koordinācijas pakāpe ar makroekonomikas politikām. Tomēr attiecībā uz Eiropas pusgadu izdevīgāka būtu lielāka teritoriālās dimensijas atzīšana. Ekonomikas pārvaldības sadalīšana pa teritorijām varētu būt noderīga, lai uzlabotu izpratni par reģionālajām atšķirībām attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām vai institucionālajām attīstības vajadzībām un problēmām, un izstrādātu reformu priekšlikumus. Jebkāda veida makroekonomiskie nosacījumi nav lietderīgi.

Kas attiecas uz finansējumu, būtu jāsaglabā dotācijas (kas ir efektīva atbalsta forma publiskās intervences daudzveidīgās jomās) kā galvenais kohēzijas politikas instruments, jo īpaši mazākiem saņēmējiem. Finanšu instrumenti var būt noderīgi papildu ieguldījumu instrumenti, tajās nozarēs, kurās tie ir vairāk piemēroti nekā dotācijas. Tomēr tie nedrīkst veicināt tradicionālo atbalsta atcelšanu, izmantojot dotācijas, bet tos var izmantot, lai piesaistītu papildu finansiālo atbalstu kohēzijai. Lai gan IKP arī turpmāk vajadzētu būt galvenajam atbilstības kritērijam, referente aicina Komisiju apsvērt arī papildu kritērijus (ņemot vērā demogrāfiskās un sociālās tendences).

Attiecībā uz politikas jomām, referente uzskata, ka cīņa pret bezdarbu ir (un joprojām būs) viens no galvenajiem jautājumiem, kas jārisina. Citas galvenās jomas ir cīņa pret klimata pārmaiņām un demogrāfiskajām izmaiņām, kā arī atbalsts inovācijai un MVU, migrantu integrācija, kā arī pamatā noturīga infrastruktūra. Svarīga ir arī laba saikne starp pilsētām un to lauku apkārtni. Tieši tādēļ referente vēlētos saņemt tādu „Partnerību” (izveidotas ar Amsterdamas paktu) ieteikumus, kuri iekļauti kohēzijas politikā, kas paredzēta laikposmam pēc 2020. gada.


Budžeta komitejas Atzinums (25.4.2017)

Reģionālās attīstības komitejai

par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada

(2016/2326(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Olbrycht

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ar kohēzijas politiku visredzamākajā, reālākajā un izmērāmākajā veidā izpaužas Eiropas solidaritāte un vienlīdzība un tā ir būtiski palīdzējusi mazināt nesenās krīzes ietekmi Savienībā; uzsver, ka iepriekšējās desmitgadēs kohēzijas politika kā strukturāla politika kļuvusi par galveno ES ieguldījumu politiku un instrumentu Savienības vispārējo politisko mērķu sasniegšanai līdzās Līgumos nostiprinātajiem specifiskajiem mērķiem; uzskata, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada būtu jāturpina kalpot šim mērķim, kā arī jāpaliek par politiku, kas paredzēta visām dalībvalstīm un reģioniem; uzskata, ka šo politiku nedrīkst vājināt nekādi apstākļi, tostarp AK izstāšanās no ES, un ka turpmāk būtu jāsaglabā šīs politikas daļa ES kopējā budžetā, un to nedrīkstētu vājināt, novirzot maksāšanas līdzekļus jauniem uzdevumiem;

2.  norāda uz nepilnībām finanšu plānošanā un īstenošanas sistēmā, kas izraisījušas neapmaksātu rēķinu un bezprecedenta nepadarītu darbu uzkrāšanos, tos pārnesot no iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) uz pašreizējo; arvien vairāk ir nobažījies par 2014.–2020. gada darbības programmu īstenošanas lēno uzsākšanu, kas arī nākotnē var izraisīt tādu pašu situāciju un kavēt izaugsmi; aicina Komisiju vēl pirms pašreizējās DFS beigām nākt klajā ar strukturālu risinājumu problēmām un novērst to, ka tās tiek pārnestas uz nākamo DFS; uzsver, ka maksājumu apropriāciju līmenim ir jāatbilst iepriekšējām saistībām, īpaši perioda beigās, kad dalībvalstu maksājumu pieprasījumu līmenis ievērojami pieaug;

3.  uzsver, ka arvien vairāk ir nepieciešams elastīgums ES budžeta īstenošanā kopumā, tostarp kohēzijas politikā, lai plānošanas perioda laikā risinātu jaunus uzdevumus un atvieglotu pārplānošanu, ja un kur tāda var būt vajadzīga; mudina Komisiju izpētīt dažādus risinājumus šajā sakarībā; uzskata, ka rezerves izveidošana ES līmenī ir interesanta iespēja šajā kontekstā; tomēr, uzskata, ka pūles šajā sakarībā būtu jāīsteno gan ES, gan dalībvalstu un reģionālajos līmeņos; aicina nodrošināt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību un snieguma rezerves agrīnu piešķiršanu, vienlaicīgi atbalstot īstenošanas dalītas pārvaldības metodi; uzsver, ka dalītas pārvaldības metodes panākumi ir atkarīgi no dalībvalstu centieniem plānošanā un īstenošanā, kā arī no vispārīgās pārvaldības un kontroles sistēmas un tās pienācīgas un pareizas darbības;

4.  mudina Komisiju atspoguļot dažādus IKP rādītājus, kas ļautu līdzekļu taisnīgu sadalījumu saskaņā ar kohēzijas politiku, lai reaģētu uz tādām jauna veida atšķirībām starp ES reģioniem, kas pārsniedz ar ekonomikas attīstību saistītās atšķirības;

5.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt vienkāršotu un koherentu pieeju kohēzijas politikai tā, lai racionalizētu daudzus dažādus noteikumu kopumus un padarītu finansēšanu efektīvāku;

6.  norāda uz finanšu instrumentu pieaugošo lomu, kuri pēc savas būtības ir papildu līdzekļi finansiālajam atbalstam no ES budžeta salīdzinājumā ar subsīdijām un dotācijām; mudina Komisiju nākamajā DFS apsvērt pareizu līdzsvaru starp dotācijām un finanšu instrumentiem saskaņā ar kohēzijas politiku, vienlaicīgi uzsverot, ka finanšu instrumenti nav piemēroti visiem pasākumu veidiem, daudzus no kuriem jo īpaši atbalsta ar kohēzijas politiku; uzsver to, ka finanšu instrumentu izmantošanas pieaugumam nevajadzētu kopumā izraisīt Savienības budžeta samazināšanos;

7.  aicina veikt pietiekamu revīziju un kontroli pār programmu finansēšanu tā, lai nodrošinātu rūpīgu pārbaudi un maksimalizētu kohēzijas politikas pamanāmību;

8.  uzsver, cik svarīga ir normatīvā stabilitāte, un apgalvo, ka regulējuma nepārtrauktība var dot būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu ES līdzekļu efektīvu izmantošanu; prasa, lai Komisija, gatavojot kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus saskaņā ar nākamo DFS, paredzētu pēc iespējas mazāk izmaiņu, nodrošinot, ka administrācijas, kuras atbildīgas par ES līdzekļu īstenošanu un pārraudzību, varētu izmantot iegūto pieredzi un mācītos no tās;

9.  ņemot vērā diskusiju par nākamās DFS darbības laiku, norāda, ka būtiski svarīgs ir kohēzijas politikas daudzgadu raksturs; tālab aicina vai nu saglabāt tās septiņu gadu plānošanas periodu, vai nu noteikt plānošanas periodu pieciem + pieciem gadiem, paredzot obligātu vidusposma pārskatīšanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivana Maletić, Pier Antonio Panzeri, Nils Torvalds, Marco Valli, Derek Vaughan, Rainer Wieland, Tomáš Zdechovský, Nicola Caputo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Ramón Luis Valcárcel Siso

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ALDE

Gérard Deprez, Nils Torvalds

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

EFDD

Marco Valli

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Ramón Luis Valcárcel Siso, Rainer Wieland, Tomáš Zdechovský, Patricija Šulin

S&D

Nicola Caputo, Eider Gardiazabal Rubial, Karin Kadenbach, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Derek Vaughan, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Monika Vana

3

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

Stanisław Żółtek Marco Zanni

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

18.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

13

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, James Carver, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Raymond Finch, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Viorica Dăncilă


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski

EFDD

Rosa D'Amato

S&D

Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Jens Nilsson, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

VERTS/ALE

Terry Reintke, Monika Vana

4

-

EFDD

James Carver, Raymond Finch

NI

Konstantinos Papadakis

PPE

Stanislav Polčák

13

0

GUE/NGL

Martina Michels, Younous Omarjee

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Andrey Novakov, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller, Lambert van Nistelrooij

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums