Procedūra : 2016/0231(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0208/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0208/2017

Debates :

PV 13/06/2017 - 3
CRE 13/06/2017 - 3
PV 16/04/2018 - 20
CRE 16/04/2018 - 20

Balsojumi :

PV 14/06/2017 - 8.1
CRE 14/06/2017 - 8.1
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2018 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0256
P8_TA(2018)0097

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1384kWORD 162k
6.6.2017
PE 592.423v03-00 A8-0208/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Gerben-Jan Gerbrandy

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS
  Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0482),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0331/2016),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 22. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0208/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.   1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

par klimata politikas pasākumiem Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildei, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (Klimata politikas pasākumu regula Parīzes nolīguma īstenošanai)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Pamatojums

Jauns virsraksts, kas atbilstošāks regulas saturam.

Grozījums Nr  2

Regulas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

Grozījums Nr  3

Regulas priekšlikums

1.b atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

Grozījums Nr    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, ka ES jāratificē Parīzes nolīgums. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

(3)  Padome Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gada 5. oktobrī pēc tam, kad 2016. gada 4. oktobrī piekrišanu bija sniedzis Eiropas Parlaments. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, un nolīguma 2. pantā ir noteikts, ka ar šo nolīgumu tiecas panākt, lai pasaule noteiktāk stātos pretim klimata pārmaiņu draudiem ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā, un tādēļ cita starpā: a) globālo vidējās temperatūras pieaugumu noturēt krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, apzinoties, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; b) vairot spēju pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kas iespējama ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu, c) finanšu plūsmas pieskaņot virzībai uz zemāku siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu un klimatnoturīgu attīstību.

 

Parīzes nolīgumā ir arī noteikts, ka nolīguma pusēm ir jārīkojas, lai attiecīgā gadījumā saglabātu vai uzlabotu siltumnīcefekta gāzu piesaistīšanas un uzkrāšanas sistēmas, tostarp mežus.

 

Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

Grozījums Nr    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Parīzes nolīgums aizstāj pieeju, ko paredz 1997. gada Kioto protokols, kurš pēc 2020. gada vairs nebūs spēkā.

(4)  Parīzes nolīgums aizstāj pieeju, ko paredz 1997. gada Kioto protokols, kurš pēc 2020. gada vairs nebūs spēkā. Līdz ar to turpmāk vairs netiks izmantotas arī ar Kioto protokolu saistītās zaļo investīciju sistēmas, kas nodrošina finansiālu atbalstu emisiju samazināšanas projektiem dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.

Grozījums Nr    6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Vides padome 2009. gada 21. oktobra sanāksmē atbalstīja mērķi, kuru Savienība noteica, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) viedokli par emisiju samazinājumu, kas jāpanāk visām attīstītajām valstīm kā grupai, proti, mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisiju apjomu par 80 līdz 95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Grozījums Nr    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem, ka vajadzīgi attiecīgi stimuli visās rīcībpolitikas jomās. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kas ļaus iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.

(5)  Pāreja uz tīru enerģiju un bioekonomiku nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem visās rīcībpolitikas jomās un ka ir vajadzīgi stimuli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem ir mazāks kapitāls, un mazām lauku saimniecībām, lai tie varētu pielāgot savus darījumdarbības modeļus. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kurā priekšroka dota energoefektivitātei un kuras mērķis ir apgādāt iedzīvotājus ar drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, kā arī piemērot stingru ilgtspējas un emisiju samazināšanas politiku bioloģiskas izcelsmes resursu izmantošanai, lai ar tiem aizstātu fosilos resursus. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.

__________________

__________________

16 COM(2015)80.

16 COM(2015)80.

Grozījums Nr    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK19 iedibināto pieeju, kas paredz ikgadējus un saistošus valstij noteiktus ierobežojumus, vajadzētu izmantot arī 2021.–2030. gadā: trajektorijas aprēķina izejas punkts 2020. gadā būtu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2016.–2018. gadā, bet trajektorijas beigu punkts būtu katrai dalībvalstij noteiktais ierobežojums 2030. gadam. Ir paredzēts, ka 2021. gadā tiks pielāgots tām dalībvalstīm iedalītais emisijas apjoms, kam vienlaikus ir pozitīvs ierobežojums saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK un pieaugošs iedalītais emisijas apjoms laikā no 2017. līdz 2020. gadam, kas noteikts saskaņā ar Lēmumiem 2013/162/ES un 2013/634/ES, tādējādi atspoguļojot šo dalībvalstu iespējas šajos gados emisijas palielināt. Eiropadome ir secinājusi, ka esošo elastības iespēju pieejamība un izmantošana ETS neaptvertajos sektoros būtu ievērojami jākāpina, lai nodrošinātu Savienības kopīgo centienu izmaksefektivitāti un emisiju uz vienu iedzīvotāju konverģenci līdz 2030. gadam.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK19 iedibināto pieeju, kas paredz ikgadējus un saistošus valstij noteiktus ierobežojumus, vajadzētu izmantot arī 2021.–2030. gadā: trajektorijas aprēķina izejas punkts 2018. gadā būtu vai nu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2016.–2018. gadā, vai 2020. gadā iedalītā ikgadējā emisijas apjoma vērtība (izvēloties zemāko no šīm divām vērtībām), bet trajektorijas beigu punkts būtu katrai dalībvalstij noteiktais ierobežojums 2030. gadam. Lai atalgotu agrīnu rīcību un lai palīdzētu dalībvalstīm ar mazāku investēšanas spēju, dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju nesasniedz ES vidējo rādītāju un kuru emisiju apjoms no 2013. līdz 2020. gadam ir mazāks par ikgadējiem emisijas apjomiem, kas tām saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK iedalīti laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, ar zināmiem nosacījumiem var pieprasīt papildu apjoma iedalīšanu no rezerves. Ir paredzēts, ka 2021. gadā papildus tiks pielāgots tām dalībvalstīm iedalītais emisijas apjoms, kurām vienlaikus ir pozitīvs ierobežojums saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK un pieaugošs iedalītais emisijas apjoms laikā no 2017. līdz 2020. gadam, kas noteikts saskaņā ar Lēmumiem 2013/162/ES un 2013/634/ES, tādējādi atspoguļojot šo dalībvalstu iespējas šajos gados emisijas palielināt. Eiropadome ir secinājusi, ka esošo elastības iespēju pieejamība un izmantošana ETS neaptvertajos sektoros būtu ievērojami jākāpina, lai nodrošinātu Savienības kopīgo centienu izmaksefektivitāti un emisiju uz vienu iedzīvotāju konverģenci līdz 2030. gadam.

_________________

_________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

Grozījums Nr    9

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Tā kā Savienībai ir jāsāk īstenot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, šajā regulā ir noteikta emisiju samazināšanas ilgtermiņa trajektorija, lai no 2031. gada samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas šī regula. Šī regula arī palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķi šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās.

Grozījums Nr    10

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Lai savu lietderību nezaudētu tirgus stabilitātes rezerve, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/18141a, to kvotu skaits, kuras anulētas tāpēc, ka pēc ES ETS kvotu daudzuma samazināšanas ir izmantota šajā regulā paredzētā elastības iespēja, nebūtu jāņem vērā kā saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK anulētas kvotas, atbilstoši Lēmumam (ES) 2015/1814 nosakot kopējo kvotu skaitu, kuras attiecīgajā gadā ir apgrozībā saskaņā ar minēto lēmumu.

 

____________________________

 

1a Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmums (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.).

Grozījums Nr    11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Virkne Savienības pasākumu palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un aprites ekonomiku, kā arī Savienības finansējuma instrumenti, kas domāti ar klimatu saistītām investīcijām.

(11)  Vairāki Savienības pasākumi palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, lielāku energoefektivitāti un aprites ekonomikas veicināšanu, kā arī Savienības finansējuma instrumenti ar klimatu saistītām investīcijām.

Grozījums Nr    12

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Ir jāpanāk emisiju samazināšanās un jācenšas līdz maksimumam palielināt lauksaimniecības nozares ietekmi, tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veicinātu novatoriskus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus ar vislielāko potenciālu, tostarp šādas darbības: aramzemes pārveidošana ilggadīgos zālājos; dzīvžogu, buferjoslu un koku stādījumu apsaimniekošana uz lauksaimniecības zemes; jaunas agromežsaimniecības un mežu stādīšanas sistēmas; pasākumi, ar ko nepieļauj koku izciršanu un mežu iznīcināšanu; maz kultivēta vai nekultivēta augsne un virsaugu/starpkultūru un augu atlikuma izmantošana augsnes kultivēšanai; oglekļa audits un augsnes/barības vielu apsaimniekošanas plāni; slāpekļa lietderīgāka izmantošana un nitrifikācijas inhibēšana; mitrāju/kūdrāju atjaunošana un saglabāšana; un pilnveidotas dzīvnieku audzēšanas, barošanas un apsaimniekošanas metodes, ar ko var samazināt emisiju apjomu.

Grozījums Nr    13

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Ar šo regulu un ar piedāvātajām elastības iespējām rosina samazināt emisijas atbilstoši citiem ar klimatu un enerģētiku saistītiem Savienības tiesību aktiem nozarēs, uz kurām attiecas šī regula, tostarp energoefektivitātes jomā. Tā kā vairāk nekā 75 % siltumnīcefekta gāzu emisiju ir saistītas ar enerģiju, būs svarīgi palielināt energoefektivitāti un taupīt enerģiju, lai panāktu emisiju samazināšanos. Tādēļ vērienīgām energoefektivitātes politikas nostādnēm ir izšķiroša nozīme, ne vien lai vēl vairāk samazinātu fosilā kurināmā importu un tā garantētu drošāku energoapgādi un patērētāju rēķinu samazināšanos, bet arī lai panāktu, ka ēkās, rūpniecībā un transportā tiek izmantots vairāk energotaupības tehnoloģiju, un tādējādi nostiprinātu ekonomikas konkurētspēju, veicinātu vietēju darbvietu radīšanu, panāktu veselības uzlabošanos un vērstos pret enerģētisko nabadzību. Pasākumi, kas veikti jomās, uz kurām attiecas šī regula, laika gaitā atmaksājas un ir izmaksu ziņā lietderīgs veids, kā palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus mērķus saskaņā ar šo regulu. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis, ieviešot šo regulu valsts politikas nostādnēs, īpašu uzmanību pievērstu katras nozares atšķirīgajam energoefektivitātes uzlabošanas un investīciju potenciālam.

Grozījums Nr    14

Regulas priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11c)  Transporta nozare ir ne vien liels siltumnīcefekta gāzu emitētājs, bet arī nozare, kurā kopš 1990. gada visstraujāk ir palielinājies enerģijas patēriņš. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis vēl vairāk censtos palielināt energoefektivitāti, sekmēt pāreju uz ilgtspējīgiem transporta veidiem un samazināt nozares lielo oglekļa atkarību. Energoresursu struktūras dekarbonizācija, veicinot zema emisiju līmeņa energoresursu izmantošanu transportam (piemēram, ilgtspējīgu biodegvielas veidu un elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu), palīdzēs sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķrādītāju atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem. To varētu veicināt, nodrošinot nozarei skaidru ilgtermiņa regulējumu, kas garantētu noteiktību un būtu pamats investīcijām.

Grozījums Nr    15

Regulas priekšlikums

11.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11d)  Enerģētikas un nozaru politikas ietekme uz saistībām, ko Savienība un dalībvalstis uzņemas klimata jomā, būtu jāvērtē ar vienotām kvantitatīvām metodēm, lai attiecīgās politikas ietekme būtu pārredzama un pārbaudāma.

Grozījums Nr    16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Regula [...] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus, kā jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas vidisko rezultātu, proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, kā definēts Regulā [...], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 280 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā elastības iespējā tiek ņemta vērā uzskaites kategorija „apsaimniekota meža zeme”. Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, vajadzētu izvērtēt to, cik pamatīga ir „apsaimniekotas meža zemes” uzskaite, jo īpaši to, cik liela saskanība pastāv starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [...] prasībām.

(12)  Regula [...] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus par to, kā ir jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas īstenošanas rezultātu attiecībā uz vidi (proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus) ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kurš nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un attiecīgā gadījumā no apsaimniekotiem mitrājiem, kā definēts Regulā [...], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 190 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā 190 miljonu [tonnu CO2 ekv.] elastības iespējā ir līdzsvaroti ņemta vērā uzskaites kategorija „apsaimniekota meža zeme”. Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami, vajadzētu izvērtēt, cik pamatīga ir „apsaimniekotas meža zemes” uzskaite, un jo īpaši izvērtēt konsekvenci starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [...] prasībām.

Grozījums Nr    17

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Lai savstarpēji konsekventi sasniegtu daudzos Savienības mērķus, kas ir saistīti ar lauksaimniecības nozari, tostarp tādus kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, gaisa kvalitāte, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu saglabāšana, kā arī atbalsts lauku ekonomikai, būs vajadzīgas izmaiņas investīcijās un stimulos, ko atbalstītu ar Savienības pasākumiem, tādiem kā KLP. Ir būtiski, lai šajā regulā būtu ņemts vērā uzdevums palīdzēt sasniegt Savienības mežu stratēģijā noteiktos mērķus, proti, veicināt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu koksnes piedāvājumu Savienības bioekonomikas attīstībai, kā arī veicināt dalībvalstu valsts mežu politikas, Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un Savienības aprites ekonomikas stratēģijas īstenošanu.

Grozījums Nr    18

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Savukārt atskaitījumu piemērošanu vajadzētu apsvērt tikai ik pēc pieciem gadiem, lai varētu ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [...]. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.

(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksu ziņā lietderīgi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Reizi divos gados būtu jāveic pilnīga atbilstības pārbaude. Iespēja ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [...] būtu jāapsver, ievērojot minētajā regulā noteiktos intervālus. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.

Grozījums Nr    19

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Tā kā nozares, uz kurām attiecas šī regula, rada vairāk nekā pusi no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, emisiju samazināšanas politikas nostādnes šajās nozarēs ir ļoti svarīgas, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tāpēc uzraudzības, ziņošanas un turpmākas pārbaudes procedūrām saskaņā ar šo regulu vajadzētu būt pilnīgi pārredzamām. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka informācija par šīs regulas izpildi ir publiski pieejama un ka šīs regulas pārskatīšanas procesā ir panākta pienācīga ieinteresēto personu un sabiedrības līdzdalība. Tāpat arī Komisija ir aicināta izveidot efektīvu un pārredzamu sistēmu, ar kuru uzraudzīt ieviesto elastības iespēju izmantošanas rezultātus.

Grozījums Nr    20

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai kopējie samazinājumi tiktu panākti ar pēc iespējas lielāku izmaksefektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība, un tiem vajadzētu notikt abām pusēm parocīgā veidā, tostarp izmantojot izsoles vai tirgus starpniekus, kas darbojas kā aģenti, vai divpusējus nolīgumus.

(14)  Lai kopējie samazinājumi būtu izmaksu ziņā pēc iespējas lietderīgāki, būtu jāļauj dalībvalstīm daļu no tām iedalītā ikgadējā emisijas apjoma atlikt rezervē vai aizņemties. Būtu arī jāļauj dalībvalstīm daļu no tām iedalītā ikgadējā emisijas apjoma pārskaitīt citām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība, un tiem vajadzētu notikt abām pusēm parocīgā veidā, cita starpā arī izsoles kārtībā vai izmantojot tirgus starpniekus, kas darbojas kā aģenti, vai divpusējus nolīgumus.

Grozījums Nr    21

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, publiskajām iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.

(15)  Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, publiskajām iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu un efektīvi sniegt ieguldījumu tieši klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos.

Grozījums Nr    22

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 4. panta īstenošanai, saskaņā ar kuru tiks noteikti dalībvalstu ikgadējie emisijas limiti, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201121.

(17)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot ikgadējo emisiju apjomu, kurš jāiedala katrai dalībvalstij.

_________________

 

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr    23

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Līdz ar Savienības centieniem samazināt savas emisijas ne mazāk svarīgi ir panākt, lai saskaņā ar mērķi palielināt savu pozitīvo ietekmi uz pasaules oglekļa plaukstas nospiedumu Savienība kopā ar trešām valstīm plānotu klimata jomā piemērojamus risinājumus un tādēļ kopā ar trešām valstīm īstenotu kopīgus projektus 2030. gada klimata politikas kontekstā, ņemot vērā to, ka Parīzes nolīgums attiecas uz jauno starptautiskās sadarbības mehānismu cīņai pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr    24

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izskatīšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties no Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.

(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izvērtēt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izvērtēšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu maiņas dinamiku un vadīties pēc Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.

 

Lai pildītu Parīzes nolīguma prasības, Savienības centieniem jākļūst aizvien spēcīgākiem un reizi piecos gados Savienībai jāsniedz ieguldījums, kas atspoguļo tās iespējami lielāko vērienu.

 

Tāpēc izvērtēšanas procesā būtu jāņem vērā Savienības mērķis līdz 2050. gadam visas tautsaimniecības mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80 līdz 95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un Parīzes nolīguma mērķis šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās. Izvērtēšana būtu jāveic, balstoties uz labākajam zinātnes atziņām, kādas vien ir pieejamas, un par pamatu ņemot sagatavošanās ziņojumu, ko izstrādājusi Eiropas Vides aģentūra.

 

Emisiju samazinājuma apjoms, kas dalībvalstīm jāpanāk, sākot no 2031. gada, būtu jāizvērtē, ņemot vērā tādus principus kā taisnīgums un izmaksu lietderība.

Grozījums Nr    25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021.–2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi.

Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021.–2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi. Regulā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāsamazina 2. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai taisnīgi un izmaksu ziņā lietderīgi sasniegtu Savienības mērķi līdz 2030. gadam panākt samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Grozījums Nr    26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šīs regulas vispārējais mērķis ir dot Savienībai iespēju sākt pāriet uz mazoglekļa ekonomiku, tāpēc regulā ir noteikta prognozējama ilgtermiņa trajektorija, pēc kuras panākt, lai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms līdz 2050. gadam samazinātos par 80 līdz 95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Grozījums Nr    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šīs regulas kontekstā CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas „1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli.

3.  Šajā regulā CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas „1.A.3.A civilā aviācija”, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, uzskata par vienādām ar nulli.

Grozījums Nr    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šī regula attiecas uz CO2 emisijām no IPCC avota kategorijas „1.A.3.D kuģošana”, kuras neietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

Pamatojums

Ja kuģošanas emisijas neietilpst ETS, tad tās būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā.

Grozījums Nr    29

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Ikgadējie emisijas līmeņi 2021.–2030. gada periodā

Ikgadējie emisijas līmeņi 2021.–2030. gada periodā

1.  2030. gadā katra dalībvalsts savas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ierobežojusi par vismaz to procentuālo apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij norādīts šīs regulas I pielikumā, salīdzinājumā ar savām 2005. gada emisijām, kuras ir noteiktas saskaņā ar 3. punktu.

1.  Līdz 2030. gadam katra dalībvalsts savas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ierobežojusi vismaz par to procentuālo apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij norādīts šīs regulas I pielikumā, salīdzinājumā ar savām 2005. gada emisijām, kuras ir noteiktas saskaņā ar 3. punktu.

2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās katra gada siltumnīcefekta gāzu emisijas nepārsniedz līmeni saskaņā ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2020. gads un saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.

2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošanas rezultātā, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās siltumnīcefekta gāzu emisijas katru gadu nepārsniedz līmeni, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2018. gads un vai nu saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, vai arī 2020. gadam iedalītais ikgadējais emisijas apjoms, kas noteikts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu un 10. pantu (izvēloties zemāko no šīm divām vērtībām), bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru CO2 ekvivalenta tonnās norāda ikgadējos iedalītos emisijas apjomus 2021.–2030. gada periodam, kā minēts 1. un 2. punktā. Lai varētu pieņemt šo īstenošanas aktu, Komisija visaptveroši izskatīs jaunākos valstu pārskatu datus par 2005. gadu un 2016.–2018. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu.

3.  Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, CO2 ekvivalenta tonnās nosakot ikgadējos iedalītos emisijas apjomus 2021.–2030. gada periodam, kā minēts 1. un 2. punktā. Lai varētu pieņemt šos deleģētos aktus, Komisija visaptveroši izskatīs jaunākos valstu pārskatu datus par 2005. gadu un 2016.–2018. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu.

4.  Šajā īstenošanas aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī to, kādi daudzumi 2021.–2030. gada periodā varētu tikt ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopdaudzumu — 100 miljonus —, tad katrai dalībvalstij domāto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopdaudzums netiktu pārsniegts.

4.  Šajā deleģētajā aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī daudzumus, ko 2021.–2030. gada periodā varētu ņemt vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopējo daudzumu — 100 miljonus, tad katrai dalībvalstij paredzēto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopējais daudzums nebūtu pārsniegts.

5.  Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto izskatīšanas procedūru.

 

Pamatojums

Teksts pielāgots, jo ir iekļauts deleģētais akts.

Grozījums Nr    30

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Emisiju samazināšanas ilgtermiņa trajektorija laikposmam no 2031. gada

 

Ja vien pirmās 14. panta 2. punktā minētās izvērtēšanas rezultātā vai kādā no nākamajiem šādas izvērtēšanas procesiem nav nolemts citādi, tad laikposmā no 2031. līdz 2050. gadam katra dalībvalsts katru gadu turpina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā. Katra dalībvalsts nodrošina, ka laikposmā no 2031. līdz 2050. gadam valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas katru gadu nepārsniedz līmeni, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir valstij 2030. gadam iedalītais ikgadējais emisijas apjoms, bet beigu punkts ir emisiju apjoms 2050. gadā, kas ir par 80 % mazāks nekā attiecīgās dalībvalsts emisiju apjoms 2005. gadā.

 

Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, CO2 ekvivalenta tonnās nosakot ikgadējos iedalītos emisijas apjomus laikposmam no 2031. līdz 2050. gadam.

Pamatojums

Teksts pielāgots, jo ir iekļauts deleģētais akts.

Grozījums Nr    31

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Elastības instrumenti, ko var izmantot ikgadējo limitu izpildei

Elastības instrumenti, ko var izmantot ikgadējo limitu izpildei

1.  Dalībvalstis var izmantot šā panta 2. līdz 6. punktā, 6. pantā un 7. pantā izklāstītās elastības iespējas.

1.  Dalībvalstis var izmantot šā panta 2. līdz 6. punktā, 6. pantā un 7. pantā izklāstītās elastības iespējas.

2.  Kas attiecas uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā iedalītā emisijas apjoma.

2.  Attiecībā uz 2021. līdz 2025. gadu dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 10 % no ikgadējā emisijas apjoma, kuru tai paredzēts iedalīt nākamajā gadā. Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no ikgadējā emisijas apjoma, kuru tai paredzēts iedalīt nākamajā gadā.

3.  Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo iedalīto emisijas apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šo pantu un 6. pantu, var šo ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārpalikumu atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.

3.  Ja dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šo pantu un 6. pantu, nesasniedz ikgadējo emisijas apjomu, kas dalībvalstij attiecīgajam gadam ir iedalīts, tad par laikposmu no 2021. līdz 2025. gadam dalībvalsts tai iedalītā ikgadējā emisijas apjoma pārpalikumu, nepārsniedzot 10 % no dalībvalstij iedalītā ikgadējā emisijas apjoma, var atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2025. gadam. Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu dalībvalsts tai iedalītā ikgadējā emisijas apjoma pārpalikumu, nepārsniedzot 5 % no dalībvalstij iedalītā ikgadējā emisijas apjoma, var atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.

4.  Dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā iedalītā emisijas apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

4.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm ne vairāk kā 5 % no tai attiecīgajam gadam iedalītā ikgadējā emisijas apjoma par laikposmu no 2021. līdz 2025. gadam un ne vairāk kā 10 % par laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

5.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm to sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma daļu, kas attiecīgajā gadā pārsniedz tās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar 2. līdz 4. punktu un 6. pantu. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

5.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm tai iedalītā ikgadējā emisijas apjoma daļu, kas attiecīgajā gadā pārsniedz dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktu un 6. pantu. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

 

5.a  Dalībvalsts tai iedalīto ikgadējo emisijas apjomu pārskaitīt nedrīkst, ja uz pārskaitījuma brīdi attiecīgās dalībvalsts emisijas pārsniedz tai iedalīto ikgadējo emisijas apjomu.

6.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu var bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, tomēr nepieļaujot divkāršu uzskaiti, izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem.

6.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, tomēr nepieļaujot dubultu uzskaiti, var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem. Dalībvalstis var rosināt gan privātā sektora dalībnieku partnerības, gan publiskā un privātā sektora partnerības veidošanos šādu projektu vajadzībām.

Grozījums Nr    32

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šajā pantā un II pielikumā izklāstīto elastības iespēju var atļaut izmantot tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis apņemas veikt pasākumus arī citās nozarēs, kur iepriekš nav izdevies sasniegt pietiekami labus rezultātus. Komisija šo regulu papildina, līdz 2019. gada 31. decembrim saskaņā ar 12. pantu pieņemot deleģētu aktu, kurā uzskaitīti attiecīgie pasākumi un nozares.

Grozījums Nr    33

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

No zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības gūto piesaistījumu papildu izmantošana, nepārsniedzot 190 miljonus neto piesaistījumu

Grozījums Nr    34

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [...] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme” un „apsaimniekoti zālāji”, ar šādiem nosacījumiem:

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tai konkrētajam gadam iedalīto ikgadējo emisijas apjomu, ieskaitot arī visus emisijas apjomus, kas atlikti rezervē saskaņā ar 5. panta 3. punktu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu var ņemt vērā daudzumu, kurš nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [...] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme”, „apsaimniekoti zālāji”, attiecīgā gadījumā arī „apsaimniekoti mitrāji” un, ja saskaņā ar šā panta 2. punktu ir pieņemts deleģētais akts, „apsaimniekota meža zeme”, ar šādiem nosacījumiem:

 

-a)  dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim ir iesniegusi Komisijai rīcības plānu, kurā izklāstījusi pasākumus (attiecīgā gadījumā paredzot arī Savienības finansējuma izmantošanas iespēju), kas izstrādāti klimatefektīvai lauksaimniecībai un arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoriem, un skaidri norādījusi, kā šie pasākumi palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ievērojot šo regulu, un laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ar uzviju izpildīt Regulas [...] [LULUCF] 4. panta prasības;

a) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par visiem gadiem 2021.–2030. gada periodā, nepārsniedz III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteikto līmeni;

a) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par visiem gadiem 2021.–2030. gada periodā, nepārsniedz III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteikto līmeni;

b) šis daudzums ir uzvija virs daudzuma, ko attiecīgajai dalībvalstij piemēro saskaņā ar Regulas [...] [LULUCF] 4. pantu;

b) ir pierādīts, ka Regulas [...] [LULUCF] 12. pantā noteiktajos piecu gadu periodos šis daudzums ir uzvija virs daudzuma, ko attiecīgajai dalībvalstij piemēro saskaņā ar Regulas [...] [LULUCF] 4. pantu;

c) dalībvalsts nav saņēmusi vairāk neto piesaistījumu saskaņā ar Regulu [...] [LULUCF] no citām dalībvalstīm, nekā tā ir pārskaitījusi, un

c) dalībvalsts nav saņēmusi vairāk neto piesaistījumu saskaņā ar Regulu [...] [LULUCF] no citām dalībvalstīm, nekā tā ir pārskaitījusi, un

d) dalībvalsts ir izpildījusi Regulas [...] [LULUCF] prasības.

d) dalībvalsts ir izpildījusi Regulas [...] [LULUCF] prasības.

 

Komisija var sniegt atzinumu par rīcības plānu, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar šā punkta -a) apakšpunktu.

Grozījums Nr    35

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu, lai atspoguļotu uzskaites kategorijas „apsaimniekota meža zeme” devumu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

2.  Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu un III pielikumā minētās uzskaites kategorijas, lai atspoguļotu to, ka saskaņā ar minētās regulas 12. pantu līdzsvaroti ir ņemta vērā uzskaites kategorija „apsaimniekota meža zeme”, nepārsniedzot 190 miljonu [tonnu CO2 ekv.] kopējo daudzumu, kas ir pieejams saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

Grozījums Nr    36

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja 2027. un 2032. gadā konstatē, ka kādai dalībvalstij izskatītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

1.  Reizi divos gados Komisija pārbauda, kā dalībvalstis pilda šīs regulas prasības. Ja kādai dalībvalstij izvērtētās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

a)  dalībvalsts nākamā gada emisijas apjomam pieskaita CO2 ekv. t izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas uzvijas daudzumu, kas pareizināts ar koeficientu 1,08, atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 11. pantu; un

a)  dalībvalsts nākamā gada emisijas apjomam pieskaita CO2 ekv. t izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas uzvijas daudzumu, kas pareizināts ar koeficientu 1,08, atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 11. pantu; un

b)  dalībvalstij uz laiku ir aizliegts jebkādu daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citai dalībvalstij līdz brīdim, kad tā ir panākusi atbilstību šai regulai. Centrālais administrators realizē šo aizliegumu 11. pantā minētajā reģistrā.

b)  kamēr dalībvalsts nav izpildījusi šīs regulas prasības, nevienu daļu no iedalītā ikgadējā emisijas apjoma tā nedrīkst pārskaitīt citai dalībvalstij. Centrālais administrators realizē šo aizliegumu 11. pantā minētajā reģistrā.

Grozījums Nr    37

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Rezerve agrīnai rīcībai

 

1.  Lai ņemtu vērā agrīnu rīcību laikposmā līdz 2020. gadam, kopējo 2026. līdz 2030. gadam iedalīto ikgadējo emisijas apjomu daudzumu, kas nepārsniedz 70 miljonus tonnu [CO2 ekv.], pēdējā šīs regulas 9. pantā minētajā atbilstības pārbaudē pēc dalībvalsts pieprasījuma tai ieskaita kā daudzumu, ko attiecīgā dalībvalsts ir izmantojusi atbilstības nolūkā, ar šādiem nosacījumiem:

 

a)  saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu un 10. pantu dalībvalstij noteiktais kopējais ikgadējo emisijas apjomu daudzums, kas tai iedalīts laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, pārsniedz pārbaudīto dalībvalsts ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējo apjomu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam;

 

b)  dalībvalsts IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā tirgus cenās nesasniedz ES vidējo rādītāju;

 

c)  dalībvalsts ir līdz II un III pielikumā noteiktajam līmenim maksimāli izmantojusi 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas;

 

d)  dalībvalsts ir maksimāli izmantojusi 5. panta 2. un 3. punktā minētās elastības iespējas un nav pārskaitījusi tai iedalīto emisijas apjomu citai dalībvalstij saskaņā ar 5. panta 4. un 5. punktu; un

 

e)  Savienība kopumā ir sasniegusi savu 1. panta pirmajā daļā nosprausto mērķi.

 

2.  Maksimālo daļu no 1. punktā minētā kopējā daudzuma, ko kādai dalībvalstij var ieskaitīt atbilstības nolūkā, nosaka kā skaitļu attiecību, kur pirmais skaitlis ir starpība starp kopējo ikgadējo emisijas apjomu daudzumu, kas dalībvalstij iedalīts laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, un pārbaudīto dalībvalsts ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējo apjomu tajā pašā laikposmā, un otrais skaitlis ir starpība starp kopējo ikgadējo emisijas apjomu daudzumu, kas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam iedalīts visām dalībvalstīm, kuras atbilst 1. punkta b) apakšpunkta kritērijam, un pārbaudīto šādu dalībvalstu ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējo apjomu tajā pašā laikposmā.

 

Ikgadējo iedalīto emisijas apjomu un pārbaudīto ikgadējo emisijas apjomu nosaka saskaņā ar šā panta 3. punktu.

 

3.  Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam CO2 ekvivalenta tonnās nosakot attiecīgu maksimālo daļu katrai dalībvalstij. Šajos deleģētajos aktos Komisija izmanto ikgadējos iedalītos emisijas apjomus, kas noteikti saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu un 10. pantu, un datus, kuri iegūti, izvērtējot pārskatus par 2013. līdz 2020. gadu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013.

Pamatojums

Ar noteikumiem, kurus emisijas apjomu sadalei ir ierosinājusi Komisija, var nepietikt, lai pienācīgi ņemtu vērā agrīnu rīcību, ko dažas dalībvalstis būs īstenojušas laikposmā līdz 2020. gadam. Tas ir jo īpaši problemātiski tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par vidējo rādītāju un liecina par mazāku investēšanas spēju. Priekšlikums izveidot rezervi agrīnai rīcībai nodrošina, ka dalībvalstu pūliņi tiek atalgoti un tās atbilstības nolūkā var izmantot papildu iedalītos apjomus, ja ar citām elastības iespējām nepietiek. Jo lielāka ir uzvija, ar kādu dalībvalsts pārsniegusi savu 2020. gadam noteikto mērķi, jo lielāks iedalīto apjomu papildu daudzums tai būtu jāļauj izmantot.

Grozījums Nr    38

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šīs regulas IV pielikumā norādīto daudzumu pieskaita 2021. gada iedalītajam apjomam katrai minētajā pielikumā minētajai dalībvalstij.

2.  Šīs regulas IV pielikumā norādīto daudzumu — pavisam 39,14 miljonus CO2 ekvivalenta tonnu visām dalībvalstīm kopā — pieskaita 2021. gada apjomam, kas iedalīts katrai minētajā pielikumā norādītajai dalībvalstij.

Grozījums Nr    39

Regulas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģistrs

Eiropas reģistrs

Grozījums Nr    40

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr.  525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu, tostarp par ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Šī informācija ir publiski pieejama.

1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko šo regulu papildina jo īpaši attiecībā uz ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Eiropas reģistra sistēma ir pārredzama un ietver visu būtisko informāciju par iedalīto apjomu pārskaitījumiem starp dalībvalstīm. Šī informācija ir publiski pieejama īpašā tīmekļa vietnē, ko uztur Komisija.

Pamatojums

Šādi nodrošina, lai iedalīto emisijas apjomu pārskaitījumi starp dalībvalstīm būtu pārredzamāki — tehnisks pielāgojums.

Grozījums Nr    41

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 12. pantu pieņemt deleģēto aktu, ar ko īsteno šā panta 1. punktu.

svītrots

Pamatojums

Tehnisks pielāgojums, jo norāde uz deleģēto aktu iekļauta 11. panta 1. punktā.

Grozījums Nr    42

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Savienības finansējuma ietekme uz klimatu

 

Komisija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par klimata pārmaiņu mazināšanu veic visaptverošu starpnozaru pētījumu par ietekmi, ko rada no Savienības budžeta vai citiem līdzekļiem piešķirtais finansējums.

 

Līdz 2019. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā pētījuma secinājumiem un attiecīgajā gadījumā pievieno ziņojumam likumdošanas priekšlikumus, ar kuriem ir iecerēts panākt, ka Savienības finansējums vairs netiek piešķirts, ja tas nav saderīgs ar Savienības CO2 samazināšanas mērķrādītājiem vai politiku. Ziņojumā iekļauj priekšlikumu par obligātu ex ante pārbaudi, kas par saderību ar klimata politikas nostādnēm no 2020. gada 1. janvāra turpmāk būs jāveic ikreiz, kad būs plānots jauns Savienības ieguldījums, un pienākumu nodrošināt, lai pārbaudes rezultāti būtu sabiedrībai pārredzami un pieejami.

Grozījums Nr    43

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 2. punktā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 4. panta 3. punktā, 4.a pantā, 6. panta 3.a punktā, 7. panta 2. punktā, 9.a pantā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr    44

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 2. punktā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā, 4.a pantā, 6. panta 3.a punktā, 7. panta 2. punktā, 9.a pantā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr    45

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 4.a pantu, 6. panta 3.a punktu, 7. panta 2. punktu, 9.a pantu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr    46

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

svītrots

Komitejas procedūra

 

1.   Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Pamatojums

Saistīts ar īstenošanas aktu svītrošanu.

Grozījums Nr    47

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.  Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Komisija publicē paziņojumu, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Paziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik šajā regulā noteiktie pienākumi ir nozīmīgi un atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai un cik lielā mērā Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas prasības, kā arī lauksaimniecības un transporta tiesību akti sader ar ES apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Komisija līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, par to, kā tā sekmē ES vispārīgā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.

2.  Pēc Parīzes nolīguma īstenošanas rezultātu pirmās globālās izsvēršanas 2023. gadā Komisija līdz 2024. gada 28. februārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību, par to, kā tā palīdz sasniegt ES vispārējo 2030. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju un Parīzes nolīguma mērķus, un pēc tam Komisija šādu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz sešu mēnešu laikā pēc katras nākamās šādas globālās izsvēršanas reizes. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumus, ar ko dalībvalstīm nosaka lielākus emisiju samazinājuma apjomus.

 

Emisiju samazinājuma apjomu, kas katrai dalībvalstij jāpanāk, sākot no 2031. gada, izvērtē, sadalījumu starp dalībvalstīm nosakot pēc tādiem principiem kā taisnīgums un izmaksu lietderība.

 

Tāpat arī ņem vērā to, ciktāl Savienībai un trešām valstīm ir izdevies sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un ciktāl ir izdevies līdzsvarot un saglabāt privāto finansējumu, ar ko atbalsta pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

Grozījums Nr    48

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Lēmums (ES) 2015/1814

1. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Grozījumi Lēmumā (ES) 2015/1814

 

Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

 

„4.  Komisija līdz nākamā gada 15. maijam publicē katru gadu apritē esošo kvotu kopskaitu. Konkrētā gadā apritē esošo kvotu kopskaits ir to kvotu kopējais skaits, kuras piešķirtas laikposmā kopš 2008. gada 1. janvāra, ieskaitot kvotas, kas minētajā laikposmā piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. panta 2. punktu, un ar iekārtām dotās tiesības saskaņā ar ES ETS izmantot starptautiskos kredītus attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz konkrētā gada 31. decembrim, no kā atskaitīts ES ETS iekārtu verificēto emisiju kopējais daudzums tonnās laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim, visas kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu (izņemot kvotas, kuras anulētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/...* 6. panta 1. punktu), un rezervē esošo kvotu skaits. Neņem vērā emisijas, kas radušās trīs gadu laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam, un kvotas, kuras piešķirtas par šīm emisijām. Publicēšana pirmo reizi notiek līdz 2017. gada 15. maijam.

 

______________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/... par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (OV L ..., ..., ... lpp.).”

Grozījums Nr    49

Regulas priekšlikums

III pielikums

 

Maksimālais apjoms, izteikts miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

Beļģija

3,8

Bulgārija

4,1

Čehijas Republika

2,6

Dānija

14,6

Vācija

22,3

Igaunija

0,9

Īrija

26,8

Grieķija

6,7

Spānija

29,1

Francija

58,2

Horvātija

0,9

Itālija

11,5

Kipra

0,6

Latvija

3,1

Lietuva

6,5

Luksemburga

0,25

Ungārija

2,1

Malta

0,03

Nīderlande

13,4

Austrija

2,5

Polija

21,7

Portugāle

5,2

Rumānija

13,2

Slovēnija

1,3

Slovākija

1,2

Somija

4,5

Zviedrija

4,9

Apvienotā Karaliste

17,8

Maksimālais apjoms kopā:

280

 

Grozījums

 

Maksimālais apjoms, izteikts miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

Beļģija

2,6

Bulgārija

2,8

Čehijas Republika

1,8

Dānija

9,9

Vācija

15,2

Igaunija

0,6

Īrija

18,2

Grieķija

4,6

Spānija

19,8

Francija

39,5

Horvātija

0,6

Itālija

7,8

Kipra

0,4

Latvija

2,1

Lietuva

4,4

Luksemburga

0,2

Ungārija

1,4

Malta

0

Nīderlande

9,1

Austrija

1,7

Polija

14,8

Portugāle

3,5

Rumānija

8,9

Slovēnija

0,9

Slovākija

0,8

Somija

3,1

Zviedrija

3,4

Apvienotā Karaliste

12,1

Maksimālais apjoms kopā:

190

(1)

  OV C 75, 10.3.2017., 103.–108. lpp.

(2)

  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Priekšlikums, kuru Eiropas Komisija izstrādājusi, sagatavojot Kopīgu centienu regulu jeb Klimata politikas pasākumu regulu Parīzes nolīguma īstenošanai, aptver aptuveni 60 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Regulas darbības jomā ietilpst visas nozares, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), tostarp transports, atkritumi, būvētā vide un lauksaimniecība.

Komisijas priekšlikums ir atzinīgi vērtējams pirmais solis, ar ko nozarēs, kuras ietilpst regulas darbības jomā, līdz 2030. gadam ir iecerēts panākt emisiju samazināšanos par 30 % salīdzinājumā ar attiecīgo 2005. gada līmeni. Taču ir vajadzīgi vairāki grozījumi, lai sekmīgāk veicinātu prognozējamību ilgtermiņā, nodrošinātu konsekvenci ar citām politikas nostādnēm, sevišķi ES energoefektivitātes mērķi, un panāktu pietiekamu elastību un solidaritāti starp dalībvalstīm.

Prognozējamība ilgtermiņā

Pasaule ir ceļā uz mazoglekļa ekonomiku, un pagājušajā gadā pieņemtais Parīzes nolīgums šo tendenci padara neatgriezenisku. Parīzes nolīgumā ir noteikts mērķis temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2°C atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C atzīmei. Atbilstoši šiem mērķiem Parīzes nolīgumā ir arī norādīts, ka šī gadsimta otrajā pusē ir jāpanāk nullei tuvs emisijas apjoms. Turklāt 2009. gadā ES noteica savu mērķi — līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos par 80 līdz 95 %.

Neraugoties uz šīm saistībām, Komisijas izstrādātais regulas priekšlikumu ir vērsts tikai uz 2030. gadam noteiktā ES mērķa sasniegšanu. Bez ilgtermiņa trajektorijas var veidoties situācija, kad investīcijas oglekļietilpīgā transporta infrastruktūrā, ēkās u. tml. tiek bloķētas un tādēļ veidojas balasta aktīvi un ilgtermiņā ievērojami palielinās klimata politikas pasākumu kopējās izmaksas. Lai nodrošinātu prognozējamību ilgtermiņā, priekšlikums ir grozīts, iekļaujot tajā jaunu pantu, ar ko nosaka ilgtermiņa trajektoriju, saskaņā ar kuru līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ir jāsamazina vismaz par 80 %.

Tā kā būs diezgan grūti panākt visu tautsaimniecības nozaru dekarbonizāciju, ir piedāvāta arī stingrāka emisijas trajektorija laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam, ņemot vērā pašlaik Eiropā aktuālo tendenci nošķirt emisijas no ekonomikas izaugsmes.

Energoefektivitāte

Eiropas Parlaments ir nemitīgi cīnījies par to, lai panāktu lielāku ES vērienu attiecībā uz energoefektivitāti. Energoefektivitāte ir ne vien labvēlīga klimatam, bet arī ļauj samazināt enerģijas izmaksas, radīt darbvietas un panākt drošāku energoapgādi.

Šis Komisijas izstrādātais regulas priekšlikums tika publicēts 2016. gada jūlijā — pirms tā dēvētā ziemas priekšlikumu kopuma, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2016. gada novembrī un kas cita starpā ietvēra lielāku (30 %) energoefektivitātes mērķi (nedaudz vērienīgāku par 2014. gada oktobrī Eiropadomes pieņemto 27 % mērķi).

Ietekmes novērtējumā, ko sagatavojusi Eiropas Komisija, ir norādīts — ar 30 % energoefektivitātes mērķi ir vajadzīgi 79 miljoni tonnu LULUCF kredītu, lai dalībvalstu kopīgo centienu mērķus sasniegtu izmaksu ziņā lietderīgi. Ņemot to vērā, ir pielāgots 7. pantā minētais LULUCF elastības mehānisms, nosakot mazāku LULUCF kredītu daudzumu — 190 miljonus (nevis 280 miljonus, kā bija ierosināts priekšlikumā), lai šajā regulā nodrošinātu konsekventu stimulu panākt uzlabojumus energoefektivitātes jomā un lai nepieļautu, ka mazinās izredzes sasniegt kopējo ES mērķi.

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)

Vairākām dalībvalstīm 7. pantā minētais LULUCF elastības mehānisms ir svarīgs, lai samazinātu ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas. Turklāt šis elastības mehānisms varētu sniegt papildu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm atsevišķās dalībvalstīs, palīdzot tām īstenot klimata politikas pasākumus. Taču ir jāpanāk, lai ar LULUCF kredītiem patiesi būtu nodrošinātas papildu pastāvīgas piesaistītājsistēmas.

Tāpat būtu arī veiksmīgāk jāizmanto esošie ES finanšu instrumenti, kas paredzēti lauksaimniecības nozares atbalstam. Attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas izmantošanu Eiropas Revīzijas palāta nesen secināja, ka „nav notikusi nozīmīga pāreja uz klimata rīcību un nav tikušas pilnībā izpētītas visas iespējas finansēt ar klimatu saistītu rīcību”.

Tāpēc priekšlikums ir grozīts, lai sekmīgāk panāktu, ka LULUCF elastības mehānisma darbība ir klimatam labvēlīga, un lai rosinātu dalībvalstis izmantot dažādo ES finanšu instrumentu klāstu, kas pašlaik ir pieejams lauksaimniecības nozares vajadzībām.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (23.3.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Benedek Jávor

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.b atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, ka ES jāratificē Parīzes nolīgums. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

(3)  Parīzes nolīgums, ko ES parakstīja, stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, kuru mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, saglabājot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni un cenšoties ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un vienlaikus samazinot iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabojot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas un saglabājot nodrošinātību ar pārtiku. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu dalībvalstīm pēc 2030. gada ir jāturpina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas šī regula, saskaņā ar Eiropas Savienības Enerģētikas ceļvedi 2050. gadam, kā noteikts Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumā, lai tā rezultātā līdz 2050. gadam samazinātu Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem, ka vajadzīgi attiecīgi stimuli visās rīcībpolitikas jomās. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kas ļaus iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.

(5)  Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem, ka vajadzīgi attiecīgi stimuli visās rīcībpolitikas jomās, sākot ar enerģijas patēriņa samazināšanu un optimizāciju. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kas ļaus iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.

__________________

__________________

16 COM(2015) 80.

16 COM(2015) 80.

Pamatojums

Tieši enerģijas taupīšanas pasākumiem ir īsākais un efektīvākais amortizācijas periods un zemākās īstenošanas izmaksas.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK19 iedibināto pieeju, kas paredz ikgadējus un saistošus valstij noteiktus ierobežojumus, vajadzētu izmantot arī 2021.–2030. gadā: trajektorijas aprēķina izejas punkts 2020. gadā būtu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2016.–2018. gadā, bet trajektorijas beigu punkts būtu katrai dalībvalstij noteiktais ierobežojums 2030. gadam. Ir paredzēts, ka 2021. gadā tiks pielāgots tām dalībvalstīm iedalītais emisijas apjoms, kam vienlaikus ir pozitīvs ierobežojums saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK un pieaugošs iedalītais emisijas apjoms laikā no 2017. līdz 2020. gadam, kas noteikts saskaņā ar Lēmumiem 2013/162/ES un 2013/634/ES, tādējādi atspoguļojot šo dalībvalstu iespējas šajos gados emisijas palielināt. Eiropadome ir secinājusi, ka esošo elastības iespēju pieejamība un izmantošana ETS neaptvertajos sektoros būtu ievērojami jākāpina, lai nodrošinātu Savienības kopīgo centienu izmaksefektivitāti un emisiju uz vienu iedzīvotāju konverģenci līdz 2030. gadam.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK19 iedibināto pieeju, kas paredz ikgadējus un saistošus valstij noteiktus ierobežojumus, vajadzētu izmantot arī 2021.–2030. gadā: trajektorijas aprēķina izejas punkts 2020. gadā būtu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2016.–2018. gadā, kā maksimālo ierobežojumu izmantojot 2020. gada mērķus, kas noteikti Lēmumā Nr. 406/2009/EK, bet trajektorijas beigu punkts – katrai dalībvalstij noteiktais ierobežojums 2030. gadam, priekšroku dodot zemākajai no vērtībām. Eiropadome ir secinājusi, ka esošo elastības iespēju pieejamība un izmantošana ETS neaptvertajos sektoros būtu ievērojami jākāpina, lai nodrošinātu Savienības kopīgo centienu izmaksefektivitāti un emisiju uz vienu iedzīvotāju konverģenci līdz 2030. gadam.

__________________

__________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Šī regula veicina emisiju samazināšanu saskaņā ar citiem Savienības klimata un enerģētikas tiesību aktiem. Ņemot vērā to, ka vairāk nekā 75 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām ir saistītas ar enerģiju, palielinātai energoefektivitātei un enerģijas taupīšanai būs svarīga nozīme, nodrošinot šādu emisiju samazināšanos. Tādēļ vērienīgām energoefektivitātes politikas nostādnēm ir izšķiroša nozīme, ne tikai lai vairāk samazinātu fosilā kurināmā importu, tā nodrošinot energoapgādes drošību un samazinot patērētāju rēķinus, bet arī lai palielinātu energotaupības tehnoloģiju izmantošanu ēkās, rūpniecībā un transportā, tā stiprinot ekonomikas konkurētspēju, sekmējot vietējo darbvietu radīšanu, kā arī uzlabojot veselības aizsardzības apstākļus un novēršot enerģētisko nabadzību. Pasākumi, kas veikti jomās, uz kurām attiecas šī regula, atmaksājas laika gaitā un ir izmaksu ziņā lietderīgs veids, kā palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus šajā regulā noteiktos mērķus. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis, ieviešot šo regulu valsts politikas nostādnēs, īpašu uzmanību pievērstu katras nozares atšķirīgajam energoefektivitātes uzlabošanas un investīciju potenciālam.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Lai samazinātu lauksaimniecības nozares emisijas, dalībvalstīm savos emisiju mazināšanas ceļvežos būtu jāiekļauj darbības, kuru mērķis ir uzlabot šā sektora klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu un labāk izmantot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma instrumentus, tā veicinot noturīgu nozares darbību. Saskaņā ar 14. pantu Eiropas Komisija novērtēs un ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par faktisko progresu, kas panākts attiecībā uz izmaksu ziņā efektīvu ar CO2 nesaistītu lauksaimniecības emisiju samazināšanu, un attiecīgā gadījumā sniegs priekšlikumus attiecīgi grozīt neto piesaistījumu daudzumu no apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem.

Kompromisa grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

12. apvērsums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Regula [ ] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus, kā jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas vidisko rezultātu, proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, kā definēts Regulā […], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 280 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā elastības iespējā tiek ņemta vērā uzskaites kategorija “apsaimniekota meža zeme”. Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, vajadzētu izvērtēt to, cik pamatīga ir “apsaimniekotas meža zemes” uzskaite, jo īpaši to, cik liela saskanība pastāv starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [ ] prasībām.

(12)  Regula [ ] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus, kā jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas ekoloģisko rezultātu, proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem, kā definēts Regulā […], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 280 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā elastības iespējā tiek ņemta vērā uzskaites kategorija „apsaimniekota meža zeme”. Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, vajadzētu izvērtēt to, cik pamatīga ir „apsaimniekotas meža zemes” uzskaite, jo īpaši to, cik liela saskanība pastāv starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Tomēr šādai izvērtēšanai nevajadzētu ietekmēt 280 miljonu neto piesaistījumu kopējo apjomu. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [ ] prasībām.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13. apvērsums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Savukārt atskaitījumu piemērošanu vajadzētu apsvērt tikai ik pēc pieciem gadiem, lai varētu ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [ ]. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.

(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Atskaitījumu piemērošanu vajadzētu apsvērt ik pēc gada, kad visas elastīguma iespējas, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, ir ņemtas vērā, tostarp iespējamais ieguldījums, kuru sniedz elastība saskaņā ar Regulu [] [LULUCF], un tā būtu regulāri jāpārbauda saskaņā ar Regulā [LULUCF] noteikto ziņošanas kārtību. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai neizpildes gadījumā – Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13.a apvērsums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Ņemot vērā to, ka nozares, uz kurām attiecas šī regula, rada vairāk nekā pusi no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, tādu politikas nostādņu un pasākumu īstenošanai, kuru mērķis ir samazināt emisijas minētajās nozarēs, būs ļoti liela ietekme uz vidi. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt pārredzamību, uzraugot, ziņojot un pēc tam pārbaudot dalībvalstu centienus sasniegt šīs regulas mērķus, jo īpaši lielāka elastīguma piemērošanas gadījumos, vajadzības gadījumā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) 1998. gada 25. jūnija Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) un Direktīvu 2001/42/EK. Tādēļ ir svarīgi, ka dalībvalstis un Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām un sabiedrību, sniedz tām agrīnas un efektīvas iespējas piedalīties valstu ziņojumu un korektīvo rīcības plānu sagatavošanā un nodrošina to atbilstīgu līdzdalību šīs regulas pārskatīšanas procesā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. apvērsums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai kopējie samazinājumi tiktu panākti ar pēc iespējas lielāku izmaksefektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība, un tiem vajadzētu notikt abām pusēm parocīgā veidā, tostarp izmantojot izsoles vai tirgus starpniekus, kas darbojas kā aģenti, vai divpusējus nolīgumus.

(14)  Lai kopējie samazinājumi tiktu panākti ar pēc iespējas lielāku izmaksefektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība, un tiem vajadzētu notikt abām pusēm parocīgā veidā, tostarp izmantojot izsoles vai tirgus starpniekus, kas darbojas kā aģenti, vai divpusējus nolīgumus. Ir svarīgi, lai ieņēmumi no šādiem pārskaitījumiem būtu pieejami ēku atjaunošanas projektiem, jo īpaši mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un sociālajiem mājokļiem saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu [...].

Pamatojums

Ieņēmumi no pārskaitījumiem kopā ar citiem ES finanšu instrumentiem var piesaistīt ievērojamu investīciju apjomu ēku renovācijai. Turklāt veidojas sasaiste ar Energoefektivitātes direktīvas (COM(2016)0761) priekšlikuma 7. pantu, kurā prasīts dalībvalstīm, izstrādājot energoefektivitātes pasākumus, īpaši pievērsties mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem, ko skar enerģētiskā nabadzība, kā arī sociālajiem mājokļiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

15. apvērsums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, publiskajām iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.

(15)  Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, publiskajām iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu un tiešā veidā un efektīvi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

20. apvērsums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izskatīšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties no Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.

(20)  Sešu mēnešu laikā pēc veicinošā dialoga, kas 2018. gadā notiks saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, lai novērtētu, kā šī regula kopumā darbojas. Ziņojumā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties no Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem un attiecīgā gadījumā tam vajadzētu pievienot likumdošanas priekšlikumus, ar kuriem atjaunina šo regulu un tās centienus, ņemot vērā to, kā norisinās veicinošais dialogs saistībā ar UNFCCC, un ņemot vērā IPCC jaunākos zinātniskos atklājumus.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

20.a apvērsums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Ja dalībvalsts izstājas no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, Komisijai būtu jāsagatavo papildu pārskats, lai ņemtu vērā šādas izstāšanās ekonomiskās sekas, kā arī to, kā nodrošināt šajā regulā noteikto ekoloģisko integritāti atbilstoši ES saistībām, ko paredz Parīzes nolīgums.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šīs regulas galīgais mērķis ir veicināt Savienības un dalībvalstu saistību pildīšanu saskaņā ar UNFCC un Parīzes nolīgumu, kas paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, lai vidējo temperatūras paaugstināšanos pasaulē noturētu krietni zem 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības līmeni, un turpināt centienus temperatūras paaugstināšanos ierobežot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības līmeni.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021.–2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi.

Šajā regulā dalībvalstīm ir prasīts sasniegt I pielikumā noteiktos mērķus, lai līdz 2013. gadam tās visas kopā samazinātu Savienības 2. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tā nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021.–2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo regulu piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijām no IPCC avota kategorijām „enerģija”, „rūpniecības procesi un produktu lietojums”, „lauksaimniecība” un „atkritumi”, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, taču te nav ietvertas emisijas no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

1.  Šo regulu piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijām no IPCC avota kategorijām „enerģija”, „rūpniecības procesi un produktu lietojums”, „lauksaimniecība” un „atkritumi”, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, taču te nav ietvertas emisijas no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām. Bioenerģiju šajā regulā uzskata par oglekļa ziņā neitrālu.

Pamatojums

Oglekļa neitralitāte atbilst IPCC metodikai un UNFCCC ziņošanas praksei. Tās pašas SEG emisijas, kas jau ir ņemtas vērā LULUCF sektorā, nevajadzētu vēlreiz uzskaitīt enerģētikas nozarē.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās katra gada siltumnīcefekta gāzu emisijas nepārsniedz līmeni saskaņā ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2020. gads un saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.

2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās katra gada siltumnīcefekta gāzu emisijas nepārsniedz līmeni saskaņā ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2020. gads un saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā maksimālo vērtību izmantojot ikgadējā iedalītā emisijas apjoma 2020. gada vērtību atbilstoši mērķiem, kuri noteikti Lēmumā Nr. 406/2009/EK, kas atjaunināts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/634/ES, un priekšroku dodot zemākajai no vērtībām, bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru CO2 ekvivalenta tonnās norāda ikgadējos iedalītos emisijas apjomus 2021.–2030. gada periodam, kā minēts 1. un 2. punktā. Lai varētu pieņemt šo īstenošanas aktu, Komisija visaptveroši izskatīs jaunākos valstu pārskatu datus par 2005. gadu un 2016.–2018. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu.

3.  Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, CO2 ekvivalenta tonnās nosakot ikgadējos iedalītos emisijas apjomus 2021.–2030. gada periodam, kā minēts 1. un 2. punktā. Lai varētu pieņemt šo deleģēto aktu, Komisija visaptveroši izskatīs jaunākos valstu pārskatu datus par 2005. gadu un 2016.–2018. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šajā īstenošanas aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī to, kādi daudzumi 2021.–2030. gada periodā varētu tikt ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopdaudzumu — 100 miljonus —, tad katrai dalībvalstij domāto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopdaudzums netiktu pārsniegts.

4.  Šajā deleģētajā aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī to, kādi daudzumi 2021.–2030. gada periodā varētu tikt ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopdaudzumu — 50 miljonus —, tad katrai dalībvalstij domāto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopdaudzums netiktu pārsniegts.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kas attiecas uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā iedalītā emisijas apjoma.

2.  Kas attiecas uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 10 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā iedalītā emisijas apjoma.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs regulas II pielikumā ir uzskaitītas tās dalībvalstis, kuras ierobežotā mērā, nepārsniedzot 100 miljonus kvotu, drīkst anulēt Direktīvas 2003/87/EK 3. panta a) punktā definētās ES ETS kvotas, ko kopus ņem vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar šo regulu.

1.  Šīs regulas II pielikumā ir uzskaitītas tās dalībvalstis, kuras ierobežotā mērā, nepārsniedzot 50 miljonus kvotu, drīkst anulēt Direktīvas 2003/87/EK 3. panta a) punktā definētās ES ETS kvotas, ko kopā ņem vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar šo regulu, neradot kaitīgu ietekmi uz visas ES emisiju samazināšanas sistēmas ekoloģisko integritāti.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu nozīmētais centrālais administrators (turpmāk „centrālais administrators”) 4. panta 4. punktā norādīto daudzumu ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Vienu desmito daļu no kvotu daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4punktu anulē par katru gadu 2021.–2030. gada periodā.

3.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu nozīmētais centrālais administrators (turpmāk „centrālais administrators”) 4. panta 4. punktā norādīto daudzumu ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Vienu desmito daļu no kvotu daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu, anulē par katru gadu 2021.–2030. gada periodā. Lai neizkropļotu iemaksas tirgus stabilitātes rezervē, kopējo apgrozībā esošo kvotu skaita aprēķināšanas nolūkā netiek ņemts vērā to kvotu skaits, kas ir anulētas saskaņā ar 1. panta 4. punktu Lēmumā (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [ ] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme” un „apsaimniekoti zālāji”, ar šādiem nosacījumiem:

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [ ] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme”, „apsaimniekoti zālāji” un „apsaimniekoti mitrāji”, ar šādiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a)  dalībvalsts līdz 2019. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados ir iesniegusi Komisijai rīcības plānu, kurā izklāstītas darbības un finansiāli pasākumi, ko dalībvalsts īsteno, lai nodrošinātu, ka papildus Regulas [...] [LULUCF] 4. panta prasību izpildei pārsniegto neto piesaistījumu apjoms 9. panta 2. punktā minētajos piecu gadu periodos ir saglabāts; rīcības plānā izklāsta arī to, kā paredzēts izmantot attiecīgo Savienības finansējumu, kas atvēlēts klimata pārmaiņu mazināšanai;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu, lai atspoguļotu uzskaites kategorijas „apsaimniekota meža zeme” devumu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

2.  Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pirms [LULUCF] regulas pārskatīšanas 2024. gadā pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu, neskarot 280 miljonu neto piesaistījumu kopējo daudzumu saskaņā ar šo pantu, lai atspoguļotu uzskaites kategorijas „apsaimniekota meža zeme” devumu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja 2027. un 2032. gadā konstatē, ka kādai dalībvalstij izskatītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

1.  Ja konstatē, ka kādai dalībvalstij izskatītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu, tostarp par ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Šī informācija ir publiski pieejama.

1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar 12. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko šo regulu papildina attiecībā uz ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Šī informācija ir publiski pieejama.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 2. punktā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 4. panta 3. punktā, 7. panta 2. punktā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts un Eiropas Parlaments iecēluši saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

svītrots

Komitejas procedūra

 

1.  Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, par to, kā tā sekmē ES vispārīgā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.

Sešu mēnešu laikā pēc tā veicinošā dialoga beigām, ko 2018. gadā rīkos saskaņā ar UNFCCC, un līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, par to, kā tā sekmē ES vispārējo 2030., 2040. un 2050. gadam izvirzīto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu, un izvērtē, kā regula palīdz sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos ilgtermiņa ietekmes mazināšanas mērķus, ņemot vērā IPCC jaunākos zinātniskos atzinumus, kā arī vajadzību atjaunināt šo regulu saistībā ar globālo izsvēršanu, lai sekmētu Savienības klimata politiku. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumus.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja kāda dalībvalsts izstājas no Savienības saskaņā ar LES 50. pantu pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija ne vēlāk kā vienu gadu pēc dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāda nav, trīs gadus pēc paziņojuma, kas minēts LES 50. panta 2. punktā, un pēc tam reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šādas izstāšanās ekonomiskajām sekām katrai no dalībvalstīm un par to, kā nodrošināt šajā regulā noteikto ekoloģisko integritāti saskaņā ar ES saistībām, ko paredz Parīzes nolīgums, un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 525/2013

21. pants – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(5a)  regulas 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3.   Komisija līdz katra gada 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopoti 1. un 2. punktā paredzēto izvērtējumu secinājumi.”

„3.   Komisija līdz katra gada 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopoti 1., 2. un 2.a punktā paredzēto izvērtējumu secinājumi.”

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

Atsauces

COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Benedek Jávor

19.10.2016

Izskatīšana komitejā

28.11.2016

12.1.2017

 

 

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

28

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Pilar del Castillo Vera, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Françoise Grossetête, András Gyürk, Rebecca Harms, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Borghezio, Soledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Piernicola Pedicini, Sofia Sakorafa, Anne Sander, Maria Spyraki, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Arndt Kohn, Maria Noichl, Pavel Poc

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Lieve Wierinck

EFDD

Isabella Adinolfi, Piernicola Pedicini, Dario Tamburrano, Marco Zullo

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis

S&D

José Blanco LópezSoledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Adam Gierek, Eva Kaili, Arndt Kohn, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Dan Nica, Maria Noichl, Pavel Poc, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Rebecca Harms, Benedek Jávor, Michel Reimon, Claude Turmes

28

-

ECR

Nikolay Barekov, Edward Czesak, Ashley Fox, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

ENF

Mario Borghezio, Angelo Ciocca, Jean-Luc Schaffhauser

PPE

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Maria Spyraki, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (27.3.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Merja Kyllönen

ĪSS PAMATOJUMS

Transports rada ceturto daļu no oglekļa dioksīda emisijām Eiropas Savienībā. Nepieciešamība samazināt emisijas no transporta tiek apspriesta kopš 1990. gadiem, lai gan mērķi ir svārstījušies līdz ar ekonomiskajām tendencēm. Lai gan šīs debates turpinājās, transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropā ir tikai palielinājušās, un 2014. gadā bija par 20 % lielākas nekā 1990. gadā.

Kopējo transporta radīto emisiju palielinājumu izraisa galvenokārt autotransporta un aviācijas emisiju pieaugums, jo dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu transporta radītās emisijas kopš 1990. gada ir samazinājušās. Privāto automobiļu emisiju īpatsvars ir aptuveni 44 % no transporta radītajām emisijām, un kopējais smago kravu un autobusu pārvadājumu emisiju īpatsvars ir aptuveni 18 %. Apspriešanā esošā centienu sadales regula attiecas uz visu transporta nozari, izņemot starptautisko jūras un gaisa transportu.

Saskaņā ar regulas priekšlikumu papildus 2030. gada emisiju samazināšanas mērķiem dalībvalstīm laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam būs jāsasniedz ikgadējie emisiju samazināšanas mērķi. Dalībvalstīm būs pienākums gan ievērot gada emisiju kvotas, gan samazināt emisijas lineāri. Saskaņā ar priekšlikumu 2021.–2030. gada emisiju samazināšanas sākumpunkts ir 2020. gads, un to principā noteiks, pamatojoties uz datiem par vidējo emisiju daudzumu 2016.–2018. gadā. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir svarīgi radīt spēcīgus stimulus visām valstīm samazināt emisijas jau no paša perioda sākuma, un tādēļ ierosina pārskatīt 2020. gadu kā sākumpunktu. Atzinuma sagatavotāja uzsver, ka emisijas ir jāsamazina pakāpeniski, tostarp ilgtermiņā, t. i., laikposmā, kas beidzas 2050. gadā.

Komisija savā regulas priekšlikumā ir iekļāvusi elastības elementus, lai nodrošinātu, ka emisiju samazināšanas pasākumi tiek veikti pēc iespējas efektīvāk. Tomēr Komisijas priekšlikumā iekļautajos elastīguma elementos un to aprēķina pamatā esošajās metodēs ir daudz neskaidrību, kas varētu apdraudēt ES klimata politikas īstenošanu un kopējo galīgo rezultātu. Ierosinātie elastības mehānismi pieļauj situāciju, kurā ES nespēs sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus saskaņā ar Parīzes konvenciju par klimata pārmaiņām, pat ja dalībvalstis sasniegtu mērķus, kuri tām noteikti saskaņā ar centienu sadales lēmumu. No otras puses, Komisijas priekšlikuma pieņemamība dažās dalībvalstīs ir atkarīga tieši no šiem elastības elementiem. Tomēr, kopumā ņemot, daudzas elastības iespējas, dažas no kurām pārklājas, varētu radīt situāciju, kad ES emisiju samazinājums centienu sadales sektorā faktiski ne tuvu nesasniedz 30 % mērķi. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ierosinātajos elastības mehānismos ir spēcīgi iemesli par labu tam, lai veiktu pārvietojumus starp nozarēm, starp emisijas kvotu tirdzniecības un centienu sadales sektoru (tā sauktais vienreizējais mehānisms), kā arī lai piemērotu LULUCF elastību, kam vajadzētu ļaut dalībvalstīm izmantot maksimālo priekšlikumā noteikto LULUCF pārvietojamo vienību (piesaistes) apjomu, lai izpildītu emisiju samazināšanas pienākumu centienu sadales sektorā.

Atzinuma sagatavotāja saprot Komisijas priekšlikumā iekļauto ideju par administratīvā sloga samazināšanu, bet uzskata, ka ir vajadzīgs nevis tikai ierosinātais piecu gadu novērtējums, bet gan ikgadēja uzraudzība pār to, kā dažādās dalībvalstīs tiek īstenoti emisiju samazināšanas mērķi. Lai nodrošinātu īstenošanu un efektivitāti, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt arī instrumentiem, ar ko nosaka sankcijas dalībvalstīm, kas neievēro savus emisiju samazināšanas mērķus.

Saskaņā ar centienu sadales regulu par emisiju samazināšanas metodēm būtu jālemj katrai dalībvalstij atsevišķi. Saistībā ar savu centienu sadales regulas priekšlikuma publicēšanu Komisija paziņojumā „Ceļā uz mazemisiju mobilitāti”, kas publicēts 2016. gada jūlijā, ierosināja pasākumus transporta nozares emisiju samazināšanai. Pēc Komisijas paziņojuma ir jāsagatavo vairāki tiesību aktu priekšlikumi, lai pieņemtu regulējumu, cita starpā arī priekšlikums regulai par smago kravu pārvadājumu nozares emisijām. Tomēr atbildība par veiksmīgu ES klimata politiku kopumā ļoti lielā mērā ir atstāta valstu un vietējās politikas un lēmumu ziņā. Aglomerācijai ir īpaši liela nozīme, jo pilsētas satiksme rada 23 % no Eiropas oglekļa dioksīda emisijām transporta jomā. Pamatojoties uz centienu sadales regulas priekšlikumu, vislielākais spiediens samazināt transporta radītās emisijas tiks radīts uz tām dalībvalstīm, kuru emisiju samazināšanas mērķi kopumā ir augsti.

Atzinuma sagatavotāja atbalsta lēmumu par to, ka ir jāļauj valstu lēmumu pieņēmējiem lemt par metodēm, kas jāizmanto transporta radīto emisiju samazināšanai. Tomēr faktu, ka ES nav kompetences pilsētvides politikas jomā, viņa uzskata par problemātisku un cer, ka ES uzņemsies plašāku koordinējošo lomu, izplatot labāko praksi pilsētu transporta politikas jomā. Turklāt atzinuma sagatavotāja arī uzskata, ka, pateicoties dažādajiem finansēšanas instrumentiem, ES ir daudz finansējuma, ko piešķirt, un viņa uzskata, ka ir svarīgi, lai līdzekļi, kuri no dažādām programmām un instrumentiem ir jāpiešķir transportam, tiktu izmantoti projektiem, ar ko veicina steidzamu pāreju uz mazemisiju (īstermiņā) un pilnīgu bezemisiju (vidējā termiņā un ilgtermiņā) transporta sistēmu.

Ilgu laiku Eiropas kopējā transporta politika bija balstīta uz emisijas samazināšanas mērķu sasniegšanu, galvenokārt atbalstot transportlīdzekļu tehnoloģiju un degvielas tehnoloģiju attīstību. Tomēr nenoteiktība, kas pēdējā laikā ir nākusi gaismā automobiļu ražošanas nozarē, ir raisījusi šaubas par nozares apņēmību nodrošināt reālu emisiju samazinājumu. Pāreju uz mazemisiju un bezemisiju mobilitāti kavē lielā atkarība no fosilā kurināmā, savukārt pēdējā laikā vērojamās zemās naftas cenas jau kavē pāreju uz citiem enerģijas avotiem. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka efektīvākais veids, kā sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, ir veidot plašu pasākumu kopumu, kas apvienotu racionālu zemes izmantojuma plānošanu, sabiedrisko transportu, politikas jomas, ar kurām veicina iešanu kājām un braukšanu ar velosipēdu, transportlīdzekļu, motoru un degvielu tehnoloģiju attīstības pilnīgu izmantošanu, zināšanu pakalpojumu un digitālo pakalpojumu ieviešanu un cenu instrumentu izmantošanu, lai virzītu mobilitātes izvēles.

Digitalizācija un jaunie digitālie pakalpojumi ļauj radīt jauna veida mobilitātes pakalpojumus, kas — ja vien tiks plašāk izmantoti, — var samazināt vajadzību pēc personīgās automašīnas un tās privātas lietošanas un tādējādi radīt ievērojamu emisiju samazināšanas potenciālu. Tāpēc ir vēlams, lai šie pakalpojumi tiktu iedzīvināti gan pilsētu, gan starppilsētu transportā. Šie pakalpojumi piedāvā lietotājiem vieglu pārvietošanos, kā arī padara kopējās mobilitātes izmaksas ļoti paredzamas un pārredzamas. Šķiet, arī satiksmes automatizācija norit ātrāk, nekā tas bija paredzēts. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka abas minētās tendences ir pozitīvas, tomēr norāda, ka gan ES, gan dalībvalstu likumdevējiem būs rūpīgi jāuzrauga tas, kā šīs jomas attīstība ietekmē transporta radītās emisijas. Ar izmaiņām ir jāpanāk, lai cilvēku mobilitātes ieradumi kļūtu mazāk kaitīgi klimatam un videi.

Transports ir viens no svarīgākajiem ikdienas pakalpojumiem, ko saņem Eiropas iedzīvotāji, un efektīva, mērķtiecīga un ekonomiski pamatota loģistika ir ārkārtīgi būtiska Eiropas integrācijai un iekšējā tirgus darbībai. Tā kā emisiju samazinājuma mērķi, kas noteikti transporta un loģistikas nozarei, šīs centienu sadales regulas ietekmē kļūs diezgan vērienīgi, atzinuma sagatavotāja nespēj slēpt bažas par to, ka transporta nozares un visas Eiropas rūpniecības izmaksas, kas saistītas ar emisiju samazināšanu, vēl nav noteiktas. Ticamu izmaksu un ieguvumu aprēķins ir vajadzīgs arī tad, ja dalībvalstis pieņem lēmumus par emisiju samazināšanas saistību sadalījumu starp dažādām nozarēm, un Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, sniedzot tām šādus instrumentus.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10 jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, ka ES jāratificē Parīzes nolīgums. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

(3)  Eiropadome Parīzes nolīgumu, ko 2016. gada 5. oktobrī bija apstiprinājis Eiropas Parlaments, ratificēja 2016. gada 4. novembrī — dienā, kad minētais nolīgums stājās spēkā. Parīzes nolīguma mērķis ir temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Parīzes nolīgumā pausto Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Dažu dalībvalstu centieni ir bijuši ievērojami, un šāda elastība apliecina dalībvalstu kopīgo vēlmi panākt, lai centieni sasniegt ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kas nepieciešami Parīzē COP 21 pieņemto saistību izpildei, būtu sadalīti taisnīgi un vērienīgi.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Virkne Savienības pasākumu palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un aprites ekonomiku, kā arī Savienības finansējuma instrumenti, kas domāti ar klimatu saistītām investīcijām.

(11)  Virkne Savienības pasākumu palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Tie cita starpā ir tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, par CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, par pasākumiem energoefektivitātes palielināšanai, cita starpā arī ēkām, par atjaunojamiem energoresursiem, par energoefektivitāti un aprites ekonomikas veicināšanu, kā arī Savienības finansējuma instrumenti, kas domāti ar klimatu saistītām investīcijām.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Vairāk nekā 75 % no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām ir saistītas ar enerģētiku. Tādēļ ir svarīgi par prioritāriem noteikt un veicināt visus pasākumus, ar kuriem izmaksu ziņā efektīvi palielina energoefektivitāti, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc enerģijas, un ir svarīgi tos pienācīgi integrēt klimata politikas pasākumos visās nozarēs.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Transporta nozare ir ne vien liels siltumnīcefekta gāzu emitētājs, bet arī nozare, kurā kopš 1990. gada visstraujāk ir palielinājies enerģijas patēriņš. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis vēl vairāk censtos palielināt energoefektivitāti, sekmēt pāreju uz ilgtspējīgiem transporta veidiem un samazināt nozares lielo oglekļa atkarību. Energoresursu struktūras dekarbonizācija, veicinot zema emisiju līmeņa energoresursu izmantošanu transportam (piemēram, ilgtspējīgu biodegvielas veidu un elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu), palīdzēs sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķrādītāju atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem. To varētu veicināt, nodrošinot nozarei skaidru ilgtermiņa regulējumu, kas garantētu noteiktību un būtu pamats investīcijām.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11c)  Lai sasniegtu mērķi izveidot efektīvāku klimata Savienību, ar šo regulu būtu jānodrošina emisiju samazināšanas stimuli, kas atbilst citiem Savienības klimata un enerģētikas tiesību aktiem. Izšķiroša nozīme ir tam, lai gan Savienība, gan dalībvalstis būtu pārliecinātas, ka īsteno savstarpēji stiprinošu politiku visās attiecīgajās nozarēs (piemēram, klimata, enerģētikas un citu nozaru politiku), un tādējādi veiksmīgi var pāriet uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku. Enerģētikas un nozaru politikas ietekme uz saistībām, ko Savienība un dalībvalstis uzņemas klimata jomā, būtu jāvērtē ar vienotām kvantitatīvām metodēm, lai attiecīgās politikas ietekme būtu pārredzama un pārbaudāma.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 4. panta īstenošanai, saskaņā ar kuru tiks noteikti dalībvalstu ikgadējie emisijas limiti, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr182/201121.

(17)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 4. panta īstenošanai, saskaņā ar kuru ir jānosaka dalībvalstu ikgadējie emisijas limiti, būtu jāpilnvaro Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai Eiropas Parlaments un Padome vienādā mērā piedalītos deleģēto aktu sagatavošanā, abas iestādes visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un abu iestāžu ekspertiem sistemātiski ir pieejamas Komisijas ekspertu grupu sanāksmes, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

_________________

 

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Līdz ar Savienības centieniem samazināt savas emisijas ne mazāk svarīgi ir panākt, lai saskaņā ar mērķi palielināt savu pozitīvo ietekmi uz pasaules oglekļa plaukstas nospiedumu Savienība kopā ar trešām valstīm plānotu klimata jomā piemērojamus risinājumus un tādēļ kopā ar trešām valstīm īstenotu kopīgus projektus 2030. gada klimata politikas kontekstā, ņemot vērā to, ka Parīzes nolīgums attiecas uz jauno starptautiskās sadarbības mehānismu cīņai pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.     9

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Lai nodrošinātu atbilstību Parīzes nolīguma 4. un 14. pantam, Savienības centieniem būtu jākļūst aizvien spēcīgākiem un reizi piecos gados Savienībai būtu jāsniedz ieguldījums, kas atspoguļo tās iespējami lielāko vērienu. Tāpēc šī regula ietver pārskatīšanas klauzulu, lai noteiktu jaunus mērķrādītājus vērienīgākām Savienības saistībām. Tā kā Savienības mērķrādītāji ir jāpielāgo atbilstoši Parīzes nolīguma globālās izsvēršanas mehānismam, ir būtiski veikt vispārēju pārskatīšanu, ņemot vērā labākās pieejamās zinātnes atziņas.

Pamatojums

Regulā būtu jāiekļauj stingra pārskatīšanas klauzula, lai reizi piecos gados pielāgotu ES klimata mērķus, tā nodrošinot Parīzes nolīgumā noteikto saistību izpildi. No šāda viedokļa raugoties, par pamatu pārskatīšanas klauzulai būtu jāņem neatkarīgs Eiropas Vides aģentūras provizoriskais ziņojums.

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izskatīšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties no Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.

(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu pārskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados, kas ir saskaņā gan ar LULUCF atbilstības ciklu, gan ar Parīzes nolīgumā paredzēto starptautisko ciklu. Izskatīšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties pēc Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem. Paturot to prātā, ikviena šāda pārskatīšana būtu jāveic, rēķinoties ar iespējamām sekām, kas ekonomikai varētu rasties gadījumā, ja kāda no dalībvalstīm izstājas no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Lai nodrošinātu vispārēju vēriena kāpināšanas sistēmu atbilstoši Parīzes nolīgumam un ņemtu vērā pieredzi, ko guvusi Eiropas Vides aģentūra, veicinot Eiropas vides informācijas iekļaušanu starptautiskās uzraudzības programmās un sniedzot visaptverošu novērtējumu par vides stāvokli Savienībā, par pamatu pārskatīšanas klauzulai būtu jāņem neatkarīgs Eiropas Vides aģentūras provizoriskais ziņojums.

Pamatojums

Regulā būtu jāiekļauj stingra pārskatīšanas klauzula, lai reizi piecos gados pielāgotu ES klimata mērķus, tā nodrošinot Parīzes nolīgumā noteikto saistību izpildi. No šāda viedokļa raugoties, par pamatu pārskatīšanas klauzulai būtu jāņem neatkarīgs Eiropas Vides aģentūras provizoriskais ziņojums.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021.–2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi.

1.  Šajā regulā ir prasīts, lai dalībvalstis līdz 2013. gadam visas kopā savas 2. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz minimālo devumu, kas katrai dalībvalstij ir jāsniedz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas nolūkā, lai saskaņā ar Parīzes nolīgumu izpildītu Savienības un dalībvalstu saistības 2021.–2030. gada periodā, un šī regula paredz noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šīs regulas galīgais mērķis ir nodrošināt Savienības un dalībvalstu saistību izpildi saskaņā ar UNFCC un Parīzes nolīgumu, kas paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, lai temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežotu krietni zem 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpinātu tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, dalībvalstis pēc 2030. gada katru gadu turpina lineāri samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas šī regula, un šā gadsimta otrajā pusē panāk neto emisiju nulles līmeni.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās katra gada siltumnīcefekta gāzu emisijas nepārsniedz līmeni saskaņā ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2020. gads un saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.

2.  Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošanas rezultātā, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās siltumnīcefekta gāzu emisijas katru gadu nepārsniedz līmeni, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2020. gads un saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā maksimālās robežvērtības izmantojot 2020. gada mērķus, kas noteikti Lēmumā Nr. 406/2009/EK, bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šajā īstenošanas aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī to, kādi daudzumi 2021.–2030. gada periodā varētu tikt ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopdaudzumu — 100 miljonus —, tad katrai dalībvalstij domāto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopdaudzums netiktu pārsniegts.

4.  Šajā deleģētajā aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī to, kādi daudzumi 2021.–2030. gada periodā varētu tikt ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopdaudzumu — 100 miljonus, tad katrai dalībvalstij domāto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopdaudzums netiktu pārsniegts.

Grozījums Nr.     16

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto izskatīšanas procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo iedalīto emisijas apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šo pantu un 6. pantu, var šo ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārpalikumu atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.

3.  Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo iedalīto emisijas apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šo pantu un 6. pantu, var šo ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārpalikumu atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2029. gadam. Laikposmā līdz 2029. gadam šo pārpalikumu var daļēji vai pilnībā izmantot kādā no nākamajiem gadiem, nepārsniedzot 5 % no ikgadējā iedalītā emisijas apjoma.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā iedalītā emisijas apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

4.  Ne vairāk kā 10 % no sava attiecīgajam gadam iedalītā emisijas apjoma dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam. Šādus pārskaitījumus iekļauj Eiropas reģistrā, kas minēts 11. pantā.

Grozījums Nr.     19

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm to sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma daļu, kas attiecīgajā gadā pārsniedz tās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar 2. līdz 4. punktu un 6. pantu. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

5.  Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm to sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma daļu, kas pārsniedz dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecīgā gada apjomu, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar 2. līdz 4. punktu un 6. pantu. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam. Šādus pārskaitījumus iekļauj Eiropas reģistrā, kas minēts 11. pantā.

Pamatojums

Šādi nodrošina, lai iedalīto emisijas apjomu pārskaitījumi starp dalībvalstīm būtu pārredzamāki.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu var bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, tomēr nepieļaujot divkāršu uzskaiti, izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem.

6.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu var bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, tomēr nepieļaujot divkāršu uzskaiti, izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem. Dalībvalstis mudina privāto sektoru piedalīties šādos projektos.

Pamatojums

Būtu jādod arī privātajam sektoram tiesības piedalīties emisiju samazināšanas projektos, lai investīciju sviras efekts būtu lielāks. Ar ETS direktīvas 24.a pantu ir nodrošināts, ka galīgo atbildību par projektu un par divkāršas uzskaites nepieļaušanu uzņemas dalībvalsts, kurā projekts tiek īstenots.

Grozījums Nr.     21

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

Papildu piesaistījumu izmantošana no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, apsaimniekotas meža zemes un nocirstas koksnes produktiem, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [...] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme” un „apsaimniekoti zālāji”, ar šādiem nosacījumiem:

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tai attiecīgajam gadam iedalīto emisijas apjomu, tad par šo konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [...] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme”, „apsaimniekoti zālāji”, „apsaimniekota meža zeme” un „nocirstas koksnes produkti”, ar šādiem nosacījumiem:

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;

a)  pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu tieši savus 4. pantā minētos pienākumus, proti, kādu politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos, nepieļaujot nelabvēlīgu ietekmi uz savu pilsoņu dzīvi;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja 2027. un 2032. gadā konstatē, ka kādai dalībvalstij izskatītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

1.  No 2020. gada Komisija reizi divos gados izvērtē, vai dalībvalstis ir panākušas pietiekamu progresu, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Ja dalībvalsts pārsniedz ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu kādā no konkrētā perioda gadiem, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģistrs

Eiropas reģistrs

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu, tostarp par ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Šī informācija ir publiski pieejama.

1.  Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā uzskaite saskaņā ar šo regulu ir pareiza, tostarp par ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Eiropas reģistra sistēma ir pārredzama un ietver visu būtisko informāciju par iedalīto apjomu pārskaitījumiem starp dalībvalstīm. Šī informācija ir publiski pieejama īpašā tīmekļa vietnē, ko uztur Komisija.

Pamatojums

Šādi nodrošina, lai iedalīto emisijas apjomu pārskaitījumi starp dalībvalstīm būtu pārredzamāki.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2024gada 28februārim un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, par to, kā tā sekmē ES vispārīgā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.

Sešu mēnešu laikā pēc veicinošā dialoga, kas 2018gadā jārīko saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), lai izsvērtu, ciktāl Pusēm ir kopīgi izdevies panākt progresu virzībā uz globālu ilgtermiņa mērķi, un sešu mēnešu laikā pēc globālās izsvēršanas 2023gadā un pēc katras nākamās globālās izsvēršanas reizes Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību, par to, kā šī regula palīdz sasniegt ES vispārējo siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju, kas noteikts 2030. gadam, un kā tā palīdz sasniegt šīs regulas 1. pantā noteiktos ilgtermiņa mērķus. Vērienīgākai Savienības rīcībai klimata jomā Komisija, pamatojoties uz neatkarīgu ziņojumu, ko sagatavojusi Eiropas Vides aģentūra, izvērtē arī to, vai būtu lietderīgi šo regulu grozīt vai iesniegt citus likumdošanas priekšlikumus, vai veikt abas šīs darbības, lai nodrošinātu Savienības saistību izpildi saskaņā ar Parīzes nolīguma 3., 4. un 14. pantu.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pēc katras globālās izsvēršanas, par ko panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīgumu, dalībvalsts var brīvprātīgi atcelt daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma. Dalībvalsts paziņo Komisijai par savu nodomu atcelt daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma, un Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

Atsauces

COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Merja Kyllönen

28.9.2016

Izskatīšana komitejā

25.1.2017

28.2.2017

 

 

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Markus Ferber, Maria Grapini, Franck Proust, Patricija Šulin, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Herbert Dorfmann

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička, Matthijs van Miltenburg

GUE/NGL

Tania González Peñas, Merja Kyllönen

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Herbert Dorfmann, Markus Ferber, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Franck Proust, Massimiliano Salini, Patricija Šulin, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Hugues Bayet, Ismail Ertug, Maria Grapini, Miltiadis Kyrkos, Jens Nilsson, Gabriele Preuß, Christine Revault D'Allonnes Bonnefoy, Claudia Țapardel, István Ujhelyi, Janusz Zemke

8

-

ECR

Mark Demesmaeker, Jacqueline Foster, Roberts Zīle

 

EFDD

Peter Lundgren, Jill Seymour

Verts/ALE

Michael Cramer, Bas Eickhout, Keith Taylor

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS (4.5.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0482 – C8-0331/2017 – 2016/0231(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Nicola Caputo

ĪSS PAMATOJUMS

Referenta nostāja

Lauksaimniecības nozare rada 10 % no kopējām Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Iepriekšējos gados būtiski ir samazinājies audzēto liellopu skaits, efektīvāk izmantoti mēslošanas līdzekļi un labāk risināts kūtsmēslu jautājums, kā rezultātā laikposmā no 1990. gada līdz 2012. gadam Eiropas Savienībā par 24 % ir samazinājies emisiju apjoms.

2016. gadā EUR 16,3 miljardi no KLP budžeta tika izmantoti ilgtspējīgai un klimatu saudzējošai lauksaimniecībai, kas liecina, ka ES lauksaimniecības nozarei ir liela loma pārejā uz mazoglekļa aprites ekonomiku un ka tā sekmē klimata pārmaiņu ierobežošanu, kā arī vienlaikus izmanto visas iespējas uzlabot vidiskos rādītājus.

Tomēr augšupējā pieeja, kas ir pamatā jaunajam starptautiskajam nolīgumam par klimata pārmaiņām, vismaz pagaidām nenodrošina, ka ar pašreizējo politiku būtu iespējams siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt tādā mērā, lai sasniegtu Eiropas Savienības mērķi, proti, līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un ETS neaptvertajos sektoros siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Tādēļ tik būtisks ir priekšlikums šai regulai, kurā ņemts vērā Komisijas veiktais Parīzes nolīguma novērtējums un valstīm noteikti emisiju samazināšanas mērķi, lai stimulētu tādas politikas pieņemšanu, ar ko nākotnē panāks vēl lielākus emisiju samazinājumus.

Tomēr šajā priekšlikumā ir seši problemātiski jautājumi, kas izklāstīti turpmāk.

1) LULUCF nozares darbības būtu jāuzskaita pilnībā, tāpat kā citās nozarēs, uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula, nevis šīs darbības jāuzskata vienīgi par elastīguma mehānismu. Pilnīga mežsaimniecības nozares uzskaite, ietverot mežu pārvaldību, ko pašlaik neņem vērā, nodrošinātu, ka tiek apzinātas iespējamās emisijas, ko rada neatbilstīga enerģētikas politika, kas savukārt var vājināt mežsaimniecības ekosistēmu spējas piesaistīt emisijas. Kamēr nav stājies spēkā Kopīgo centienu regulas priekšlikums, laikus ir jānosaka stingri un uzticami uzskaites kritēriji, lai pilnībā varētu ņemt vērā visas nozares devumu, ietverot mežu pārvaldību.

2) Attiecībā uz kredītu izmantošanas iespēju būtu jāpaplašina to darbības joma, un līdz ar to LULUCF nozarē papildus jāparedz neto piesaiste 425 miljonu tonnu apmērā, kā norādīts trešajā iespējā, kas izklāstīta LULUCF regulas priekšlikumam pievienotajā Komisijas ietekmes novērtējumā. Šāds priekšlikums ir saskaņā ar Parīzes nolīguma noteikumiem, kuros atzītas LULUCF nozares spējas samazināt emisijas. Turklāt šāda pieeja ir saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada oktobra norādījumiem, kuros ņemts vērā, ka lauksaimniecības nozarei ir mazāks emisiju samazināšanas potenciāls un ka ir svarīgi rast vispiemērotākos paņēmienus, kā optimizēt šīs nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un uztveršanā, jo īpaši ar LULUCF darbībām.

3) Kopīgo centienu regulas priekšlikumā dalībvalstīm ir noteikti ikgadējie emisiju samazināšanas mērķi laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam, neskarot instrumentus, ar ko sekmē vispārējā emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, kurā ir jāstimulē laba emisiju samazināšanas prakse.

Vispirms lauksaimniecības nozarē ir jāsekmē inovācija, ieviešot zaļās tehnoloģijas, ar ko aizsargātu augsni un samazinātu lauksaimniecības radītās emisijas. Šajā ziņā papildus precīzijas lauksaimniecības metodēm jo īpaši ir jāveicina saudzējošas lauksaimniecības metodes.

4) Attiecībā uz uzraudzības un kontroles darbībām priekšlikumā ierosināts, ka atbilstības pārbaudes būtu jāveic katru gadu, nevis reizi piecos gados. Ja atbilstības pārbaudes veiktu reizi piecos gados, tiktu ierobežota koriģējošo pasākumu piemērošanas joma un mazināta iespējamo sankciju efektivitāte (ja atbilstības pārbaudes netiek veiktas, sankcijas, piemēram, sāktu piemērot tikai no 2027. gada). Ikgadējās atbilstības pārbaudes arī sekmētu kvotu apmaiņu, jo tās ļautu dalībvalstīm precīzāk un iespējami drīz apzināties konkrēto situāciju.

5) Deleģētie akti būtu jāizmato, lai grozītu nebūtiskus pamatakta elementus. Turklāt Komisijai tiek ieteikts neizmantot deleģētos aktus pārāk bieži, kā arī uzsvērts, cik būtiski ir šādu aktu izstrādē iesaistīt Parlamentu.

6) Regulas priekšlikumā nav ietverta nekāda atsauce uz Brexit. Pašreizējā regulas priekšlikuma tabulās ir ietvertas 28 dalībvalstis, un 1. pielikuma tabulā ir ietverta Apvienotā Karaliste, par mērķi nosakot emisiju samazināšanu par 37 %. Referents uzskata, ka Komisijai būtu jāatjaunina dati un mērķi, tiklīdz tiks piemērots Lisabonas līguma 50. pants attiecībā uz izstāšanos no Savienības.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos minēts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus – salīdzinājumā ar 2005. gadu – apjomā līdz 43 % un 30 % attiecīgi nozarēs, kas ietilpst ETS un kas ETS neietilpst, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Lai šādus emisijas samazinājumus panāktu, savu artavu vajadzētu dot visiem tautsaimniecības sektoriem un šajos centienos vajadzētu iesaistīties visām dalībvalstīm, tāpēc ir jārod līdzsvars starp taisnīgumu un solidaritāti; to dalībvalstu nacionālajiem mērķrādītājiem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par Savienības vidējo rādītāju, vajadzētu piemērot relatīvus pielāgojumus, kas taisnīgi un līdzsvaroti atspoguļo izmaksefektivitāti. Šādas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas gaitā tiktu kāpināta efektivitāte un inovācija Eiropas ekonomikā un, konkrētāk, tiktu veicināti dažādi uzlabojumi, jo īpaši ēku sektorā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un transportā, ciktāl uz minētajām jomām attiecas šī regula.

(2)  Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos minēts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus – salīdzinājumā ar 2005. gadu – apjomā līdz 43 % un 30 % attiecīgi nozarēs, kas ietilpst ETS un kas ETS neietilpst, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Lai šādus emisijas samazinājumus panāktu, savu artavu vajadzētu dot visiem tautsaimniecības sektoriem un šajos centienos vajadzētu iesaistīties visām dalībvalstīm, tāpēc ir jārod līdzsvars starp taisnīgumu un solidaritāti; to dalībvalstu nacionālajiem mērķrādītājiem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par Savienības vidējo rādītāju, vajadzētu piemērot relatīvus pielāgojumus, kas taisnīgi un līdzsvaroti atspoguļo izmaksefektivitāti. Šādas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas gaitā tiktu kāpināta efektivitāte un inovācija Eiropas ekonomikā un, konkrētāk, tiktu veicināti dažādi uzlabojumi, jo īpaši mežsaimniecībā, ēku sektorā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un transportā, ciktāl uz minētajām jomām attiecas šī regula.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Lai sasniegtu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un censtos palielināt lauksaimniecības nozares lomu, ir būtiski, lai dalībvalstis veicinātu inovatīvas emisiju mazināšanas darbības ar maksimālu potenciālu, ietverot šādas darbības: aramzemes pārvēršana ilggadīgos zālājos; dzīvžogu, buferjoslu un koku pārvaldība uz lauksaimniecības zemes; jaunas agromežsaimniecības un zemes apmežošanas shēmas; koku izciršanas un atmežošanas novēršana; zemes neintensīva apstrāde vai bezapstrāde un virsaugu/augsekas un augu atlieku izmantošana augsnē; oglekļa audita un augsnes/mēslojuma pārvaldības plāni; uzlabota slāpekļa izmantošanas efektivitāte un nitrifikācijas inhibēšana; mitrāju/kūdrāju atjaunošana un saglabāšana; un uzlabotas dzīvnieku audzēšanas, barošanas un pārvaldības metodes nolūkā samazināt emisiju līmeni.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Padome 2016. gada 5. oktobrī ratificēja Parīzes nolīgumu pēc tam, kad Eiropas Parlaments 2016. gada 4. oktobrī bija devis savu piekrišanu. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, un tā mērķis ir noturēt globālo temperatūras pieaugumu krietni zem 2° C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5° C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, kas nozīmē, ka nolūkā sasniegt šos mērķus būs jāpāriet uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi, ar ko rada sinerģiju starp bioloģiskās daudzveidības, vides un klimata mērķiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, ka ES jāratificē Parīzes nolīgums. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

(3)  Lauksaimniecības nozares ieguldījums ir viena no galvenajām prioritātēm nolūkā uzlabot Savienības spēju pielāgoties nākotnes uzdevumiem, ko izvirza klimata pārmaiņas, un šī regula ir daļa no to Savienības saistību īstenošanas, ko tā apņēmusies ar Parīzes nolīgumu, proti, panākt labāku saskaņu starp klimata pārmaiņu politikas un nodrošinātības ar pārtiku mērķiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, efektīvu un noturīgu pārtikas ražošanu, atzīstot pārtikas ražošanas sistēmu īpašo atkarību no nelabvēlīgām klimata pārmaiņām. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem, ka vajadzīgi attiecīgi stimuli visās rīcībpolitikas jomās. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kas ļaus iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.

(5)  Pāreja uz tīru enerģiju un bioekonomiku nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem visās rīcībpolitikas jomās un ka ir vajadzīgi stimuli maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ar mazāku kapitālu un mazām lauku saimniecībām, lai tie varētu pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kurā prioritāti piešķir energoefektivitātei un kuras mērķis ir iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu un lētu enerģiju, kā arī piemērot stingru ilgtspējas un emisiju samazināšanas politiku bioloģisko resursu izmantošanai nolūkā aizstāt fosilo kurināmo. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku16.

__________________

__________________

16 COM(2015)0080

16 COM(2015)0080

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Virkne Savienības pasākumu palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un aprites ekonomiku, kā arī Savienības finansējuma instrumenti, kas domāti ar klimatu saistītām investīcijām.

(11)  Virkne Savienības pasākumu palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, enerģētiskiem kultūraugiem, energoefektivitāti un aprites ekonomiku, kā arī Savienības finansējuma instrumenti, kas domāti ar klimatu saistītām investīcijām, tostarp visi kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumenti un papildu finansējums pārejai uz pārtiku, kas būtu ilgtspējīga, saglabātu bioloģisko daudzveidību un būtu ar zemu emisiju līmeni, un lauksaimniecības sistēmai kā svarīgam KLP mērķim.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Ņemot vērā, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei ir unikālas iespējas piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet mazākas iespējas novērst emisiju rašanos, ir vajadzīga labāka izpratne par individuālu lauku saimniecību un noteiktu meža platību iespējām mazināt klimata pārmaiņas Savienībā, lai nostiprinātu iespējamos stimulus klimatefektīviem lauksaimniekiem un uzlabotu mežu apsaimniekošanas praksi, jo īpaši individuālu lauku saimniecību vai meža platību līmenī.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Ir būtiski, lai ar šādiem pasākumiem stimulētu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, atalgojot par paraugpraksi un palīdzot lauksaimniekiem izstrādāt un integrēt īpašus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un kopumā uzlabot ražošanas efektivitāti. Lauku attīstības politikai (II pīlārs) ir piešķirti EUR 99,6 miljardi, lai īstenotu vairākas darbības, tostarp veicinātu resursefektivitāti un atbalstītu pāreju uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs. Dalībvalstīm ir jāveicina prakse, ar ko sekmētu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Regula [ ] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus, kā jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas vidisko rezultātu, proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, kā definēts Regulā […], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 280 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā elastības iespējā tiek ņemta vērā uzskaites kategorija "apsaimniekota meža zeme". Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, vajadzētu izvērtēt to, cik pamatīga ir "apsaimniekotas meža zemes" uzskaite, jo īpaši to, cik liela saskanība pastāv starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [ ] prasībām.

(12)  Regula [ ] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus, kā jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas vidisko rezultātu, proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas meža zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, kā definēts Regulā [ ], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 425 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ņemot vērā, ka nozares klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls ir ierobežots, lauksaimniecībai pirmkārt un galvenokārt būtu jāgūst labums no neto piesaistījumu kvotām, kas piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tādējādi arī skaidri nošķirot zaļās biogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no LULUCF un lauksaimniecības nozares emisijām un emisijām, ko rada fosilā kurināmā sadedzināšana. Ir būtiski, ka Komisija arī novērtētu ar zemes īpašumtiesībām saistītās un LULUCF noteikumu radītās izmaiņas, lai zemes izmantošanas maiņas politika nenovestu pie zemes sagrābšanas. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [ ] prasībām.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Lai saistībā ar lauksaimniecības nozari savstarpēji atbilstīgā veidā saskaņotu daudzos Savienības mērķus, tostarp tādus kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, gaisa kvalitāte, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ekosistēmas pakalpojumi, kā arī atbalsts lauku ekonomikai, būs jāizdara izmaiņas investīcijās un stimulos, ko atbalstītu ar Savienības pasākumiem, tādiem kā KLP. Ar šo regulu, tostarp ar pieejamo elastības iespēju, būtu jāstimulē emisiju samazinājumi saskaņā ar citiem Savienības klimata un enerģētikas tiesību aktiem, kas attiecas uz šajā regulā ietvertajām nozarēm, tostarp energoefektivitātes jomā. Ir būtiski, lai šajā regulā ņemtu vērā uzdevumu sekmēt Savienības meža stratēģijā noteiktos mērķus nolūkā veicināt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu koksnes piegādi, lai īstenotu Savienības bioekonomikas stratēģiju, dalībvalstu nacionālo meža politiku, Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un Savienības aprites ekonomikas stratēģiju.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Savukārt atskaitījumu piemērošanu vajadzētu apsvērt tikai ik pēc pieciem gadiem, lai varētu ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [ ]. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.

(13)  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Savukārt atskaitījumu piemērošanu vajadzētu apsvērt tikai ik pēc pieciem gadiem, lai varētu ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas meža zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [ ]. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izskatīšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties no Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.

(20)  Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas un vai dalībvalstis ievēro prasības, regulu vajadzētu izskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Ar izskatīšanu būtu jāpalīdz nodrošināt, ka dalībvalstis virzās uz savu ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu, kā arī izskatīšana būtu jābalsta uz Eiropas Vides aģentūras sagatavošanas ziņojumu, ņemot vērā Savienības mērķi līdz 2050. gadam tautsaimniecības mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un Parīzes nolīguma mērķi panākt neto emisiju nulles līmeni šā gadsimta otrajā pusē tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu, un ņemot vērā, cik svarīgi ir apsvērt vispiemērotākos paņēmienus, kā optimizēt nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un piesaistē, jo īpaši ar LULUCF darbībām. Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai arī būtu jāņem vērā valsts apstākļu dinamika un jāzina Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultāti, kā arī būtu jāņem vērā mērķis panākt neto emisiju nulles līmeni šā gadsimta otrajā pusē tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu, un Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumi, kuros atzīts, ka lauksaimniecības nozarei ir ierobežots potenciāls samazināt klimata pārmaiņas un ka tai piemīt multifunkcionālas iezīmes.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo regulu piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijām no IPCC avota kategorijām „enerģija”, „rūpniecības procesi un produktu lietojums”, „lauksaimniecība” un „atkritumi”, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, taču te nav ietvertas emisijas no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

1.  Šo regulu piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijām no IPCC avota kategorijām „enerģija”, „rūpniecības procesi un produktu lietojums”, „lauksaimniecība” un „atkritumi”, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, taču te nav ietvertas emisijas no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām. Biomasas nulles emisiju koeficientu attiecina tikai uz bioenerģiju no atkritumiem un atliekvielām.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķi

 

Komisija līdz 2026. gadam izvērtē progresu ceļā uz Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķu izpildi un dalībvalstu spējas izpildīt savas individuālās saistības, ņemot vērā rezultātus, kas gūti Parīzes nolīguma īstenošanas pirmajā globālajā izsvēršanā 2023. gadā. Komisija izmanto novērtējumā sniegto informāciju, lai panāktu dalībvalstu virzību uz mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 80 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ņemot vērā minētos starptautiskos mērķus.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Lai uzlabotu vides integritāti, vienlaikus veicinot elastības iespējas un tajā pašā laikā pievēršoties ierobežotajam klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālam lauksaimniecībā, piekļuvi šajā regulā noteiktajai jaunajai elastības iespējai nodrošina ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis apņemas īstenot emisiju mazināšanas pasākumus citās nozarēs, kurās līdzšinējie rezultāti ir bijuši nepietiekami. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, līdz 2020. gadam izveidojot sarakstu, kurā uzskaitīti attiecīgie pasākumi un nozares.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Piekļuvi šajā pantā un II pielikumā paredzētajai elastības iespējai nodrošina ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis apņemas īstenot pasākumus citās nozarēs, kurās līdzšinējie rezultāti ir bijuši nepietiekami. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, līdz 2019. gada 31. decembrim izveidojot sarakstu, kurā uzskaitīti attiecīgie pasākumi un nozares.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas meža zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 425 miljonus neto piesaistījumu

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [ ] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota aramzeme” un „apsaimniekoti zālāji”, ar šādiem nosacījumiem:

1.  Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu plus visus saskaņā ar 5. panta 3. punktu iedalīto emisiju apjomu uzkrājumus, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [ ] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās „atmežota zeme”, „apmežota zeme”, „apsaimniekota meža zeme”, „apsaimniekota aramzeme” un „apsaimniekoti zālāji”, ar šādiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu, lai atspoguļotu uzskaites kategorijas "apsaimniekota meža zeme" devumu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;

(a)  pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, kas atbilst lauksaimniecības ierobežotajam potenciālam samazināt emisijas un nodrošinātībai ar pārtiku, proti, kādu politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja 2027. un 2032. gadā konstatē, ka kādai dalībvalstij izskatītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

1.  Ja kāda dalībvalsts pārsniedz ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalībvalstij uz laiku ir aizliegts jebkādu daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citai dalībvalstij līdz brīdim, kad tā ir panākusi atbilstību šai regulai. Centrālais administrators realizē šo aizliegumu 11. pantā minētajā reģistrā.

(b)  dalībvalstij ir aizliegts jebkādu daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citai dalībvalstij līdz brīdim, kad tā ir panākusi atbilstību šai regulai. Centrālais administrators realizē šo aizliegumu 11. pantā minētajā reģistrā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 2. punktā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 6. panta 3.a. un 3.b punktā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 2. punktā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 3.a un 3.b punktā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 6. panta 3.a un 3.b punktu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, par to, kā tā sekmē ES vispārīgā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.

Pēc Parīzes nolīguma īstenošanas rezultātu pirmās globālās izsvēršanas 2023. gada un turpmākajām globālajām izsvēršanām Komisija līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, par atbilstību citiem tiesību aktiem, par to, kā tā sekmē ES vispārīgā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus. Šajā ziņojumā ietver gūtos panākumus privātā finansējuma īpatsvara palielināšanā un piesaistē nolūkā atbalstīt ilgtermiņa pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Ziņojumam pievieno novērtējumu par rentabilitāti un novērtējumu par emisiju samazināšanas pasākumu ietekmi uz Savienības vidiskajiem un bioloģiskās daudzveidības mērķiem. Tajā iekļauj novērtējumu par emisiju samazināšanas mērķu piešķiršanu dalībvalstīm, pamatojoties uz rentablām un inovatīvām emisiju samazināšanas stratēģijām, nevis IKP uz vienu iedzīvotāju. Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību aktu priekšlikumus par emisiju samazināšanas saistībām laikposmam pēc 2030. gada.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

III pielikums – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

KOPĒJIE NETO PIESAISTĪJUMI NO ATMEŽOTAS ZEMES, APMEŽOTAS ZEMES, APSAIMNIEKOTAS ARAMZEMES UN APSAIMNIEKOTIEM ZĀLĀJIEM, KO DALĪBVALSTIS 2021.–2030. GADA PERIODĀ ATBILSTĪBAS NOLŪKĀ VAR IERĒĶINĀT SASKAŅĀ AR 7. PANTU

KOPĒJIE NETO PIESAISTĪJUMI NO ATMEŽOTAS ZEMES, APMEŽOTAS ZEMES, APSAIMNIEKOTAS ARAMZEMES, APSAIMNIEKOTAS MEŽA ZEMES UN APSAIMNIEKOTIEM ZĀLĀJIEM, KO DALĪBVALSTIS 2021.–2030. GADA PERIODĀ ATBILSTĪBAS NOLŪKĀ VAR IERĒĶINĀT SASKAŅĀ AR 7. PANTU

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

III pielikums – tabula

 

Maksimālais apjoms, izteikts miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

Beļģija

3,8

Bulgārija

4,1

Čehijas Republika

2,6

Dānija

14,6

Vācija

22,3

Igaunija

0,9

Īrija

26,8

Grieķija

6,7

Spānija

29,1

Francija

58,2

Horvātija

0,9

Itālija

11,5

Kipra

0,6

Latvija

3,1

Lietuva

6,5

Luksemburga

0,25

Ungārija

2,1

Malta

0,03

Nīderlande

13,4

Austrija

2,5

Polija

21,7

Portugāle

5,2

Rumānija

13,2

Slovēnija

1,3

Slovākija

1,2

Somija

4,5

Zviedrija

4,9

Apvienotā Karaliste

17,8

Maksimālais apjoms kopā:

280

 

Grozījums

III pielikums

KOPĒJIE NETO PIESAISTĪJUMI NO ATMEŽOTAS ZEMES, APMEŽOTAS ZEMES, APSAIMNIEKOTAS ARAMZEMES UN APSAIMNIEKOTIEM ZĀLĀJIEM, KO DALĪBVALSTIS 2021.–2030. GADA PERIODĀ ATBILSTĪBAS NOLŪKĀ VAR IERĒĶINĀT SASKAŅĀ AR 7. PANTU

 

Maksimālais apjoms, izteikts miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

Beļģija

5,7

Bulgārija

6,2

Čehijas Republika

4,0

Dānija

22,2

Vācija

33,9

Igaunija

1,3

Īrija

40,7

Grieķija

10,2

Spānija

44,2

Francija

88,4

Horvātija

1,4

Itālija

17,4

Kipra

0,9

Latvija

4,8

Lietuva

9,9

Luksemburga

0,4

Ungārija

3,2

Malta

0,3

Nīderlande

20,0

Austrija

3,8

Polija

33,0

Portugāle

7,9

Rumānija

20,0

Slovēnija

1,9

Slovākija

1,9

Somija

6,9

Zviedrija

7,5

Apvienotā Karaliste

27,0

Maksimālais apjoms kopā:

425

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

Atsauces

COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Nicola Caputo

30.8.2016

Izskatīšana komitejā

5.12.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

7

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Jens Rohde, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Eck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

James Carver

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Ulrike Müller, Jens Rohde

ECR

Richard Ashworth, Jørn Dohrmann, Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson

ENF

Laurenţiu Rebega

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

NI

Diane Dodds

PPE

Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Viorica Dăncilă, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

7

-

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez

Verts/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

2

0

ENF

Edouard Ferrand, Philippe Loiseau

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

Atsauces

COM(2016)0482 – C8-0331/2016 – 2016/0231(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

20.7.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

ITRE

12.9.2016

TRAN

12.9.2016

REGI

12.9.2016

 

AGRI

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

7.9.2016

REGI

8.9.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Gerben-Jan Gerbrandy

19.9.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.1.2017

27.2.2017

 

 

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

4

20

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jørn Dohrmann, Eleonora Evi, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Merja Kyllönen, Stefano Maullu, James Nicholson, Christel Schaldemose

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Siôn Simon

Iesniegšanas datums

6.6.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR

Mark Demesmaeker, Jørn Dohrmann*, Arne Gericke, Julie Girling, James Nicholson

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Stefan Eck, Josu Juaristi Abaunz, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Estefanía Torres Martínez

NI

Zoltán Balczó

PPE

Karl-Heinz Florenz

S&D

Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Siôn Simon, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Davor Škrlec

4

-

ECR

Urszula Krupa, Jadwiga Wiśniewska

ENF

Mireille D’Ornano

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

20

0

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Pál Csáky, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Stefano Maullu, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

* Balsojuma labojums: Jørn Dohrmann vēlējās atturēties.

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums