Procedūra : 2016/2274(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0213/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0213/2017

Debates :

PV 03/07/2017 - 19
CRE 03/07/2017 - 19

Balsojumi :

PV 04/07/2017 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0278

ZIŅOJUMS     
PDF 840kWORD 83k
9.6.2017
PE 595.559v02-00 A8-0213/2017

Eiropas standarti: Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošana

(2016/2274(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Marlene Mizzi

Atzinuma sagatavotājs (*):

Hans-Olaf Henkel, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas standartiem: Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošana

(2016/2274(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (Kiberdrošības direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošanu 2013.–2015. gadā (COM(2016)0212),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 1. jūnija darba dokumentu „Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošanas 2013.–2015. gadā analīze un faktu lapas” (SWD(2016)0126),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam” (COM(2016)0358),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 1. jūnija darba dokumentu „Eiropas pakalpojumu standartu izmantošana ar mērķi palīdzēt Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem” (SWD(2016)0186),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu „Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programma (SGDP) 2017. gadam” (COM(2016)0357),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 1. jūnija darba dokumentu „Darbību, kas paredzētas 2016. gada Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programmā, īstenošana, tostarp to īstenošanas aktu un pilnvaru īstenošana, kas nosūtīti Eiropas standartizācijas organizācijām” (SWD(2016)0185),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā kopīgo standartizācijas iniciatīvu saistībā ar vienotā tirgus stratēģiju, kā minēts Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumā „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par Eiropas standartizācijas nākotni(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu „Eiropas standarti XXI gadsimtam”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “Eiropas standartizācija 2016. gadā”,

-  ņemot vērā Komisijas atklātā pirmkoda programmatūras stratēģiju 2014.–2017. gadam(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0213/2017),

A.  tā kā Eiropas standartizācijas sistēma ir viens no galvenajiem elementiem vienotā tirgus izveidē; tā kā Komisijas centieni noteikt vienotu redzējumu attiecībā uz Eiropas standartizāciju ir tiešs J.-C. Juncker vadītās Komisijas desmit prioritāšu rezultāts, jo īpaši to prioritāšu, kas saistītas ar savienoto digitālo vienoto tirgu un vienotā tirgus stratēģiju;

B.  tā kā atklātai, iekļaujošai, pārredzamai un galvenokārt tirgus virzītai Eiropas standartizācijas sistēmai, kas balstīta uz uzticēšanos un pienācīgu saistību izpildi, ir svarīga nozīme, lai Eiropas rūpniecības, ekonomikas, sociālajā un vides politikā un tiesību aktos pozitīvi reaģētu uz aizvien lielākām vajadzībām pēc standartiem, kas palīdz veicināt ražojumu drošumu, inovāciju, savietojamību, ilgtspēju un pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem, patērētājiem un darba ņēmējiem;

C.  tā kā efektīvai Eiropas standartizācijas sistēmai būtu jābalstās uz ciešu partnerību un sadarbību starp uzņēmumiem, publiskām iestādēm, standartizācijas iestādēm un citām ieinteresētajām personām, piemēram, Regulas (ES) Nr. 1025/2012 III pielikumā atzītajām organizācijām;

D.  tā kā Eiropas standarti ir jāizstrādā atklātā, iekļaujošā un pārredzamā sistēmā, kas balstās uz konsensu starp visām ieinteresētajām personām, un standartu mērķis ir noteikt stratēģiskās, tehniskās un kvalitātes prasības, kurām var atbilst pašreizējie vai turpmākie ražojumi, ražošanas procesi, pakalpojumi vai metodes;

E.  tā kā Komisija paziņojumā par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum atzīst atvērtu standartu vērtību, bet nesniedz atvērta standarta definīciju; tā kā atvērtiem standartiem ir bijusi svarīga loma interneta un interneta pakalpojumu izveidē un attīstībā, kuri savukārt ir veicinājuši inovāciju, kā arī sociālās un ekonomiskās attīstības perspektīvas;

F.  tā kā atvērtā pirmkoda programmatūras un aparatūras licencēšanas risinājumu izmantošanai vajadzētu un tā varētu palīdzēt Eiropas uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm nodrošināt labāku piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem;

G.  tā kā mūsdienīga un elastīga Eiropas standartizācijas sistēma ir noderīgs elements vērienīgai un atjaunotai Eiropas rūpniecības politikai un vienotā tirgus darbībai; tā kā standarti var palielināt ES globālo konkurētspēju, izaugsmi, godīgu konkurenci un inovāciju, atbalsta kvalitāti, uzņēmumu un jo īpaši MVU darbību un patērētāju, darba ņēmēju un vides aizsardzību;

H.  tā kā Eiropā vienlaikus pastāv divas dažādas standartu izstrādes sistēmas, proti, viena, kas strādā pēc valstu delegāciju principa un ko īsteno Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC), un otra, kas pamatojas ir ieinteresēto personu dalības maksām, ko ir attīstījis Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI); tā kā ir nepieciešams izvērtēt standartu izstrādes sistēmas, kas attiecas uz Regulu (ES) Nr. 1025/2012, ar mērķi apzināt pašreizējās problēmas un paraugpraksi;

I.  tā kā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 ir ieviesti standartizācijas procesa uzlabojumi, pirmo reizi, izmantojot Eiropas standartizācijas sistēmas juridisko pamatu, integrējot sabiedrības ieinteresētās personas un MVU;

J.  tā kā IKT standarti, kuri vairumā gadījumu tiek izstrādāti globālā mērogā, sniedz iespēju attīstīt sadarbspējīgus risinājumus attiecībā uz papildinošiem ražojumiem un atsevišķu ražojumu dažādām daļām, kas ir īpaši svarīgi lietu interneta (IoT) attīstībai; tā kā standartu sadrumstalotība un īpašumtiesību vai pusslēgti risinājumi kavē izaugsmi un lietu interneta ieviešanu un tādēļ ir jāattīsta stratēģiska pieeja IKT standartizācijai, lai veiksmīgi reaģētu uz nākamās desmitgades vajadzībām, tādējādi dodot iespēju ES saglabāt vadošo lomu starptautiskajā standartizācijas sistēmā;

K.  tā kā dokumentu un datu publiskošana ir viens no valdības pienākumiem un palīdz sasniegt pārredzamības mērķus, tostarp valdības rīcības pārskatatbildību, reproducējamību, ilgtspēju un uzticamību; tā kā dokumentu vai datu publiskošanas gadījumā tam jānotiek atbilstoši atvērtiem un standartizētiem formātiem, lai izvairītos no bloķēšanas situācijām, kad programmatūra vai pārdevējs var vairs nebūt komerciāli pieejams, un lai neatkarīgas struktūras spētu ieviest minētos formātus atšķirīgos izstrādes un uzņēmējdarbības modeļos, tostarp atklātajā pirmkodā, tā, lai nodrošinātu valsts un administratīvo procesu turpināmību;

L.  tā kā transporta nozare ir bijusi Eiropas vienotās transporta telpas izveidei nepieciešamo standartu izstrādes un ieviešanas priekšplānā,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas visaptverošo standartizācijas paketi, kuras mērķis ir kopā ar paziņojumu par IKT standartiem un kopīgo standartizācijas iniciatīvu izveidot saskaņotu un vienkāršu Eiropas standartizācijas politiku, lai saglabātu tās daudzos veiksmīgos elementus, novērstu nepilnības un pareizi līdzsvarotu Eiropas, valstu un starptautisko dimensiju; uzsver, ka ikvienā turpmākā Eiropas standartizācijas sistēmas (ESS) pārskatīšanā vajadzētu saglabāt esošās sistēmas labās īpašības, kas ir stabils pamats uzlabojumiem, atturoties no jebkādām radikālām pārmaiņām, kuras mazinātu sistēmas galvenās vērtības;

2.  atzīst ESS specifiku un nozīmi visām ieinteresētajām personām, tostarp nozarei, MVU, patērētājiem un darba ņēmējiem, un aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas sistēma turpina pastāvēt un tai arī turpmāk ir pietiekami resursi, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķus, tādējādi uzlabojot savietojamību, juridisko noteiktību un atbilstīgu drošības pasākumu piemērošanu attiecībā uz uzņēmumiem un patērētājiem un informācijas tehnoloģiju brīvu apriti; aicina Komisiju, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu (DFS), garantēt ilgtspējīgu budžeta finansējumu Eiropas standartizācijas sistēmai;

3.  atzinīgi vērtē Standartu piemērotības tirgum apaļo galdu (SMARRT), kas izveidots saskaņā ar kopīgo standartizācijas iniciatīvu un kas ļauj rīkot dialogu starp Komisiju un nozarēm, nodrošinot ieinteresētajām personām pilnīgu pārredzamību par Standartu komitejas darba kārtības punktiem;

4.  norāda, ka standarti ir brīvprātīgs, tirgus virzīts instruments, kas nodrošina tehniskas prasības un norādījumus, kuru izmantošana uzlabo preču un pakalpojumu atbilstību ES tiesību aktiem, un atbalsta politikas jomas, ja tās tiek attīstītas atbildīgā, pārredzamā un iekļaujošā veidā; tomēr uzsver, ka standartus nevar uzskatīt par ES tiesību aktiem, jo tiesību aktus un politikas attiecībā uz patērētāju, veselības, drošības, vides un datu aizsardzības līmeni un sociālās iekļaušanas līmeni ir noteicis likumdevējs;

5.  atzīst atvērtu un standartizētu formātu nozīmi valdību, pārvaldes iestāžu un Eiropas iestāžu pārredzamības pienākuma izpildē; aicina dalībvalstis mēģināt piemērot kopīgus standartus digitālās pārvaldes jomā, īpašu uzmanību pievēršot tiesu iestādēm un pašvaldībām; uzsver, ka atklāti standarti ir būtiski atklātu pārvaldības datu un viedo pilsētu politikas turpmākai attīstībai un ka tādēļ dokumenti un dati ir jāpublicē atvērtā, standartizētā un viegli ieviešamā formātā, kas atvieglo datu atkārtotu izmantošanu; uzsver publiskā iepirkuma nozīmi un atvērtu standartu risinājumus, lai izvairītos no atkarības no viena pārdevēja;

6.  pauž stingru pārliecību, ka it īpaši transporta nozarē atvērti dati joprojām ir būtisks elements, lai gūtu maksimālu labumu no digitālā vienotā tirgus, piemēram, veicinātu un attīstītu multimodālu transportu; tāpēc uzsver, ka ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība, galvenokārt īpašumtiesību un atbildības ziņā; attiecīgi aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās publicēt ceļvedi par standartu izstrādi ar mērķi saskaņot publiski finansēta transporta datus un programmēšanas saskarnes, lai stimulētu apjomīgu datu apstrādes inovācijas un jaunu transporta pakalpojumu nodrošināšanu;

7.  uzsver, ka pašreizējā testēšanas iestāžu akreditācijas sistēma ne vienmēr garantē to, ka ražojumi un pakalpojumi tirgū, kuriem tiek brīvprātīgi piemēroti Eiropas standarti, atbilst šiem standartiem; pauž nožēlu par to, ka kopīgajā standartizācijas iniciatīvā un Savienības gada darba programmā Eiropas standartizācijai (SGDP) netiek pievērsta uzmanība testēšanas iestāžu un standartu akreditācijai, un aicina Komisiju, ierosinot jaunas iniciatīvas, šo aspektu ņemt vērā;

8.  uzskata, ka atklātiem standartiem ir jābalstās uz standartizācijas procesa atklātību un standartu izstrādi un pieejamību īstenošanai un izmantošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un PTO principiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbilstoši ceļvedim par standartam būtiskiem patentiem (SEP) precizēt jautājumus, kas saistīti ar FRAND un SEP licencēšanu; mudina Komisiju kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) un atvērtā pirmkoda kopienām izpētīt piemērotus sadarbības veidus;

9.  uzsver, ka Eiropas standartizācijas sistēmai ir jāsekmē Eiropas inovācija, jāuzlabo Savienības konkurētspēja, jānostiprina Eiropas vieta starptautiskajā tirdzniecībā un jāvairo ES iedzīvotāju labklājība; tādēļ uzskata, ka Eiropai ir svarīgi saglabāt vadošo lomu starptautiskās standartizācijas sistēmā, un uzsver, ka ir būtiski popularizēt Eiropas standartus pasaules līmenī, kad notiek sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm; uzsver, ka Eiropas standartizācijas sistēma var gūt labumu arī no ESO partnerības nolīgumiem ar trešo valstu standartizācijas organizācijām, un norāda, ka Regulas (ES) Nr. 1025/2012 13. un 14. pants jau paredz iesaistīt daudzas organizācijas, kas izstrādā standartus publiskajam iepirkumam IKT jomā; iesaka ESO apsvērt iespēju ciešāk sadarboties ar trešo valstu standartizācijas iestādēm (VSI), tostarp kompanjonu standartizācijas struktūrām (Companion Standardisation Bodies), ja pastāv ciešas saskaņošanas iespēja; mudina Komisiju, dalībvalstis un ESO turpināt tiekties uz pasaules mēroga standartu pieņemšanu un, iesaistoties standartizācijas darbā, vienlaikus pievērst uzmanību arī reģionālajam kontekstam un standarta nozīmīgumam;

10.  uzsver, ka starptautiska sadarbība standartu jomā palīdz nodrošināt pārredzamību, efektivitāti un saskaņotību un rada konkurencei labvēlīgu vidi rūpniecības nozarē: labs piemērs tam ir ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanas pasaules forums (WP.29), kas tika izveidots IKT nozarei;

11.  uzsver, ka starptautisko organizāciju pieņemtie standarti parasti ir izstrādāti ārpus Regulas (ES) Nr. 1025/2012 darbības jomas, un iesaka ESO tos apstiprināt tikai pēc iekšēja apstiprināšanas procesa, nodrošinot atbilstošu ieinteresēto personu, piemēram, III pielikuma organizāciju, pārstāvību, it īpaši attiecībā uz saskaņotiem standartiem, kas atbalsta Eiropas tiesību aktu īstenošanu;

12.  uzskata, ka ESO vienmēr būtu jāizstrādā iekļaujoši, ilgtspējīgi, droši un augstas kvalitātes standarti, kas paredz visu ieinteresēto personu taisnīgu piekļuvi un taisnīgu attieksmi pret tām, kā arī iespējami mazāku ietekmi uz vidi un atbilstošu personas datu un privātās dzīves aizsardzību;

13.  uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ar ES rūpniecības nozari būtiski atvieglo starptautisku standartu ar Eiropas zīmogu pieņemšanu 5G tehnoloģiju definēšanā un izvēršanā;

14.  pauž nožēlu par atšķirībām starp valstu standartiem, piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas nozarē, kas joprojām rada šķēršļus iekšējam tirgum, un tāpēc aicina Komisiju un ESO izstrādāt atbilstīgus standartus, lai tad, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, saskaņotu nosacījumus valsts līmenī ar mērķi novērst jebkādus iespējamos šķēršļus iekšējā tirgū; šajā sakarā uzsver vajadzību censties panākt starpmodālu standartu saskaņošanu;

15.  turklāt norāda, ka papildus tirgus sadrumstalotības novēršanai standartizācija var ievērojami palīdzēt samazināt administratīvo slogu un transporta izmaksas visiem uzņēmumiem (piemēram, ar e-dokumentu palīdzību) un jo īpaši MVU un var veicināt ES tiesību aktu pareizu izpildi (piemēram, ar digitālo tahogrāfu vai elektronisku ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu palīdzību);

16.  norāda, ka Regula (ES) Nr. 1025/2012 ir uzlabojusi ESS iekļautības dimensiju, dodot iespēju MVU, patērētājiem, darba ņēmējiem un vides organizācijām aktīvi piedalīties standartizācijas procesā, un mudina turpināt iesākto virzību tā, lai visi ir pienācīgi pārstāvēti un var piedalīties Eiropas standartizācijas sistēmā un tādējādi pilnībā izmantot ieguvumus no standartizācijas; aicina Komisiju, ESO un VSI apzināt labākos veidus, kā sasniegt šo mērķi un, veicinot aizvien plašāku iesaistīšanu, risināt problēmas, tostarp informētības trūkumu;

17.  atzinīgi vērtē Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI) centienus nodrošināt Eiropas MVU vieglu piekļuvi, kā arī tā ilgtermiņa stratēģiju (2016–2021) tieši attiecībā uz nozaru sadarbību;

18.  atzīst, ka ir uzlabojies standartu izstrādes ātrums, un atgādina, cik svarīgi ir rast pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt savlaicīgu izstrādi un vajadzību pēc augstas standartu kvalitātes;

19.  uzskata, ka pārredzamību un standartizācijas sistēmu pārskatatbildību var vēl vairāk palielināt ne tikai ar standartizācijas kopienu jau pastāvošajām paraugpraksēm, bet arī paaugstinot sabiedrības izpratni par ierosinātajiem standartiem, pienācīgi un savlaicīgi iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un uzlabojot standartizācijas pieprasījumu kvalitāti;

20.  aicina Komisiju papildus pievērst uzmanību un sniegt atbalstu kandidātvalstu centieniem saskaņot savus standartus ar Eiropas standartiem, lai līdz minimumam samazinātu pašreizējās nepilnības;

IKT standarti

21.  atzinīgi vērtē paziņojumu par IKT standartizācijas prioritātēm, kurā izklāstīta stratēģiska pieeja IKT tehnoloģiju standartizācijai, bet aicina Komisiju skaidri paredzēt saskaņošanu starp paziņojumu un IKT caurviju plānu, dokumentu paketi “Standarti XXI gadsimtam” un gada darba programmu;

22.  norāda, ka nesenā tehnoloģiju konverģence un sabiedrības, uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju digitalizācija nojauc ierasto iedalījumu starp vispārējo un IKT standartizāciju; uzskata, ka IKT standartizācijai vajadzētu būt daļai no Eiropas digitālās stratēģijas, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus, budžeta ietaupījumus un uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un inovāciju, kā arī lai palielinātu preču un pakalpojumu starpnozaru un pārrobežu sadarbspēju, ātrāk atvērtā un konkurētspējīgā veidā definējot brīvprātīgus standartus, kas MVU ir viegli īstenojami;

23.  uzsver nepieciešamību pēc ciešākas savstarpējas sadarbības IKT standartizācijas kopienā, it īpaši starp ESO, un aicina ESO sagatavot kopīgu gada darba programmu, norādot transversālas kopīgu interešu jomas;

24.  uzsver, ka brīvprātīgi, iekļaujoši un uz vienprātību vērsti standartizācijas procesi ir izrādījušies efektīvi tiktāl, ciktāl tie veicina inovācijas, savstarpēju savienojamību un tehnoloģiju izmantošanu, un atgādina, ka svarīgi ir arī nodrošināt pienācīgas investīcijas jaunākajās tehnoloģijās, zināšanas par tām un to izstrādi, kā arī atbalstīt MVU;

25.  mudina Komisiju prasīt ESO veicināt augstas kvalitātes, sadarbspējīgus un atvērtus standartus, lai novērstu sadrumstalotību, un mudināt tos pieņemt plašā mērogā, kā arī atzīt pastāvošo ekosistēmu un dažādos uzņēmējdarbības modeļus, kuri atbalsta digitālo tehnoloģiju izstrādi, jo tas sekmēs IKT vērtības ķēžu sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju un apstiprinās apņemšanos sabiedrības interesēs nodrošināt privātumu un datu aizsardzību;

26.  uzsver, ka IKT standartizācijas politika ir obligāti jāpielāgo tirgus un politikas attīstībai, jo tas ļaus sasniegt nozīmīgus Eiropas politikas mērķus, kuru sasniegšanai vajadzīga savietojamība, piemēram, pieejamību, drošību, e-uzņēmējdarbību, e-pārvaldi, e-veselību un mērķus transporta jomā; iesaka, lai Komisija un ESO par prioritāti nosaka standartus tādās jomās kā 5G, mākoņdatošana, lietu internets, dati un kiberdrošība, kā arī vertikālās jomās, piemēram, “savienota un automatizēta braukšana un intelektiskās transporta sistēmas”, “viedās pilsētas”, “viedā enerģētika”, “moderna ražošana” un “viedas dzīves vides”;

27.  uzsver nepieciešamību izveidot atvērtu un sadarbspējīgu uz pieciem IKT prioritārajiem standartiem balstītu IKT ekosistēmu, stimulējot konkurenci vērtības radīšanā, tādējādi nodrošinot inovācijai labvēlīgu vidi; uzskata, ka:

–  5G standartiem būtu jārada iespēja reālai paaudžu maiņai kapacitātes, uzticamības un latentuma ziņā, padarot to spējīgu nodrošināt atbilstību gaidāmajam satiksmes pieaugumam un dažādajām prasībām pakalpojumiem, kuriem tā kalpos par pamatu;

–  kiberdrošības standartiem būtu jāiedzīvina integrētās drošības un integrētās privātuma aizsardzības princips, jāatbalsta tīklu noturība un riska pārvaldība un atbilstoši jāreaģē uz kiberapdraudējuma ātro pieaugumu, kas attiecas uz visu IKT attīstību;

–  mākoņdatošanas standartiem būtu jāsaplūst vienā, lai nodrošinātu sadarbspēju visos mākoņdatošanas aspektos, tādējādi ļaujot panākt pārnesamību;

–  datu standartiem būtu jāatbalsta nozaru starpdisciplīnu datu plūsmas, tādējādi panākot labāku datu un metadatu sadarbspēju, tostarp semantifikāciju, un tiem būtu jāveicina lielo datu arhitektūras etalonmodeļa attīstība;

–  ar lietu interneta standartu palīdzību būtu jānovērš pašreizējā sadrumstalotība, nekaitējot inovācijai nozarē, kas tik ātri attīstās;

28.  atzīst, ka 5G sakaru tīklu efektivitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no vienotu standartu noteikšanas, lai nodrošinātu sadarbspēju un drošību, taču atgādina, ka uzticama 5G tīkla pamats ir ļoti lielas jaudas tīkla izveide;

29.  norāda — lai gūtu panākumus, datu virzīta ekonomika ir jāpakļauj plašākai IKT ekosistēmai, tostarp augsti izglītotiem ekspertiem, kā arī no augsti kvalificētiem darbiniekiem, lai likvidētu digitālo plaisu un digitālo atstumtību;

30.  mudina Komisiju apkopot statistiku, lai varētu labāk novērtēt digitalizācijas un IKT ietekmi uz transportu un tūrismu;

31.  apzinās, ka arvien pieaug to platformu, grupu, tikšanos un kanālu skaits, kas ir saistīti ar IKT standartiem; aicina Komisiju racionalizēt to platformu un koordinācijas mehānismu skaitu, kas nodarbojas ar standartizāciju, un iesaistīt standartizācijas organizācijas jaunās iniciatīvās, lai izvairītos no centienu dublēšanas attiecībā uz ieinteresētajām personām; uzsver nepieciešamību labāk koordinēt IKT standartus un standartizācijas prioritātes starp dažādām organizācijām un mudina Komisiju nekavējoties informēt ieinteresētās personas par panākto pašreizējās iniciatīvās saistībā ar IKT standartiem;

32.  uzsver, ka digitalizācija notiek strauji un tā ir būtisks ekonomikas virzītājspēks; uzsver, ka liela nozīme ir vertikālo nozaru efektīvai digitalizācijai, lai sniegtu labumu MVU un it īpaši patērētājiem Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un ka ir pienācīgi jāpārstāv to intereses starptautiskā IKT standartizācijā;

33.  atbalsta Komisijas nodomu izpētīt iniciatīvas, piemēram, uzticamu lietu interneta marķēšanas un sertifikācijas sistēmu, kas var palīdzēt veicināt uzticību lietu interneta ierīces privātuma līmeņiem un galierīču drošībai (end-to-end), izstrādājot izmērāmas un salīdzināmas vērtējuma skalas iespējamiem lietu interneta ierīces vai pakalpojuma izmantošanas riskiem; uzskata, ka tās būtu jāizstrādā, ja ir tāda vajadzība un ja lietu interneta ierīces var ietekmēt attiecīgo infrastruktūru, pamatojoties uz prasībām, kas izklāstītas Kiberdrošības direktīvā, kura būtu jāizmanto par pamatu drošības prasību noteikšanā; norāda, ka šādu marķējumu ir jāspēj pielāgot nākotnes tehnoloģiju izmaiņām un attiecīgā gadījumā jāņem vērā pasaules mēroga standarti;

34.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu starpnozaru un starpvalodu standartu popularizēšanā un privātumu ievērojošu, uzticamu un drošu pakalpojumu atbalstīšanā;

35.  šajā sakarā atbalsta tādu konkrētu un izmērāmu obligāto prasību izstrādi, kurās tiktu ņemta vērā lietu interneta ierīču un pakalpojumu ilgtermiņa noturība un uzticamība, kā arī nozares datordrošības un ilgtspējas standarti; šādā sarakstā būtu jāiekļauj, piemēram, saistības pēc iespējas īsākā laikā pēc iegādes darīt pieejamus atjauninājumus, ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja saistības attiecībā uz termiņu, kurā tas nodrošinās atjauninājumu pēc neaizsargātības atklāšanas un paziņošanas; šajā nolūkā Komisijai būtu jāizvērtē nozares pašregulācijas iespēja, ņemot vērā ātrumu, ar kādu IKT nozarē attīstās standarti un tehnoloģijas, kā arī attīstības un uzņēmējdarbības modeļu daudzveidība, tostarp atvērtais pirmkods, jaunuzņēmumi un MVU;

36.  ņem vērā kiberdrošības problēmas un apdraudējumu specifiku transporta nozarē; mudina Komisiju pievērsties šai specifikai, kad tā 2017. gada beigās pieņems ieteikumus par kiberdrošības standartiem kā pirmo soli ceļā uz visaptverošu stratēģiju par kiberdrošību transporta nozarē;

37.  norāda, ka IKT standartizācija labvēlīgi ietekmēs ar transportu un tūrismu saistīto pakalpojumu un multimodālu transporta risinājumu attīstību; aicina Komisiju kopā ar ESO pievērst lielāku uzmanību šai attīstībai, īstenojot prioritārās rīcības plānu IKT standartizācijai, un jo īpaši izpētīt standartizācijas potenciālo lomu, atbalstot tehnoloģiju izmaiņas un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas parādās tūrisma nozarē; aicina Komisiju strauji rīkoties, lai veicinātu integrētus un viedus biļešu pārdošanas un informācijas pakalpojumus un jaunas mobilitātes koncepcijas, piemēram, koncepciju “mobilitāte kā pakalpojums”;

38.  norāda, ka, arvien plašāk lietojot internetu, tiešsaistes banku pakalpojumus, sociālo tīklošanu un e-veselības iniciatīvas, cilvēkiem rodas arvien lielākas bažas par drošību un privātumu, un ka IKT standartos ir jāņem vērā iedzīvotāju aizsardzības principi attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti;

39.  aicina Komisiju IKT standartizācijas prioritātēs iekļaut ražošanas digitālo integrāciju un mudina ražošanas iekārtu digitālās integrācijas nolūkos izstrādāt atvērtus sakaru protokolu un datu formātu standartus, lai nodrošinātu iekārtu un ierīču pilnīgu sadarbspēju;

40.  atzīst dažas no bažām, jo īpaši attiecībā uz IKT un standartam būtiskiem patentiem (SEPs), un atzīst, ka stingra, godīga un saprātīga intelektuālā īpašuma tiesību politika mudinās veikt investīcijas un inovāciju un atvieglos digitālā vienotā tirgus un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz 5G un lietu interneta ierīču ieviešanu, jo tās lielā mērā balstās uz standartizāciju; uzsver, ka ir ļoti svarīgi saglabāt līdzsvarotu standartizācijas sistēmu un efektīvu licencēšanas praksi tiem SEP, kas balstās uz FRAND (taisnīgas, samērīgas un nediskriminējošas prakses) metodiku, un kliedēt gan SEP licenciāru, gan licenciātu pamatotās bažas, vienlaikus nodrošinot, ka standartizācijas process piedāvā vienlīdzīgus apstākļus, kuros visu lielumu uzņēmumi, tostarp MVU, var sadarboties savstarpēji izdevīgā veidā; mudina Komisiju censties nodrošināt, ka digitālo komponentu sadarbspēju var panākt, izmantojot dažādu veidu licencēšanas risinājumus un uzņēmējdarbības modeļus;

41.  mudina Komisiju nekavējoties precizēt pamatelementus taisnīgai, efektīvai un izpildāmai licencēšanas metodikai, kura balstītos uz FRAND principiem, ņemot vērā gan standartu, tostarp SEP, īpašumtiesību turētāju, gan ieviesēju intereses, paredzot taisnīgu peļņu no investīcijām un ilgtspējīgā atklātā standartizācijas procesā izstrādātu tehnoloģiju plašu pieejamību; aicina Komisiju ņemt vērā ES Tiesas spriedumu lietā C-170/13 (Huawei/ZTE), kurā panākts līdzsvars starp SEP turētājiem un standartu īstenotājiem, lai novērstu patentu pārkāpumus un nodrošinātu efektīvu strīdu izšķiršanu; turklāt aicina Komisiju uzlabot definīciju, kas attiecas uz informāciju par patentu darbības jomu un risināt jautājumus, kas saistīti ar informācijas asimetriju starp MVU un lieliem uzņēmumiem, palielināt standartam būtisku patentu deklarāciju pārredzamību un uzlabot informācijas kvalitāti par SEP saistību ar ražojumiem; uzskata, ka kompensācijas SEP izstrādātājiem pamatā jābūt taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kā arī pārredzamām, saprātīgām, paredzamām un ilgtspējīgām autoratlīdzības likmēm, izņemot gadījumus, kad izstrādātāji nolemj standartu darīt pieejamu bez finansiālas kompensācijas; tomēr atzīst, ka dažādi uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, licencēšana bez autoratlīdzības un atvērtā pirmkoda programmatūras ieviešana, eksistē un attiecīgi tiesību aktos un diskusijās arī turpmāk vajadzētu atzīt visu modeļu izmantošanu, pamatā paredzot visu tirgus sektoru un intelektuālā īpašuma tiesību turētāju tiesības;

42.  norāda — lai nodrošinātu dinamisku ekosistēmu, kas rada pievienoto vērtību un darbvietas, licencēšanas satvara uzraudzībā un turpmākā pilnveidošanā ir jāizmanto uz pierādījumiem balstīta pieeja;

43.  aicina Komisiju divas reizes gadā publicēt ziņojumu, kurā būtu minēti šādi reāli gadījumi: (a) SEP nelicencēta izmantošana (tātad pārkāpums), kas ilgst 18 mēnešus vai vairāk, un b) standartu apgrūtināta pieejamība FRAND saistību sistemātiskas nepildīšanas dēļ;

44.  aicina Komisiju izbeigt debates par “apzinātu vajadzību” pēc zinātnes mākoņa un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veikt nekavējošus pasākumus saistībā ar Eiropas atvērto zinātnes mākoni, kuram kopīgu politiku un IKT standartu sistēmā vajadzētu saskaņoti integrēt esošos tīklus, datus un augstas veiktspējas skaitļošanas sistēmas un e-infrastruktūras pakalpojumus visās zinātnes jomās;

Eiropas standarti XXI gadsimtam

45.  atzinīgi vērtē Komisijas standartizācijas paketi “Eiropas standarti XXI gadsimtam” un uzskata, ka standartizācijas sistēma būtu jāpadara pārredzamāka, atvērtāka un iekļaujošāka, lai pilnībā integrētu iedzīvotāju, patērētāju un MVU problēmu risināšanu;

46.  pauž nožēlu, ka ar to nav notikušas apspriedes pirms dokumentu paketes pieņemšanas, un mudina Eiropas iestādes saskaņot dažādās iniciatīvas vienotā stratēģiskā un visaptverošā darba programmā, izvairoties no darbību un politiku dublēšanās; uzsver, ka attiecīgajai Eiropas Parlamenta komitejai var būt svarīga nozīme sabiedriskajā saskaņotā standarta rūpīgajā pārbaudē, ko pasūtīja Komisija;

47.  aicina vairāk pastiprināt, saskaņot un uzlabot Savienības gada darba programmas (SGDP) precizitāti;

48.   uzsver, ka nākamajā SGDP jo īpaši jāpievēršas darbībām, ar kurām uzlabo IKT un ar IKT nesaistītu standartu režīmu savstarpēju pielāgošanu, jāuzlabo dažādu valsts standartizācijas iestāžu (VSI) noteikumi un jāstiprina ESO iekļaujošais raksturs, pievēršot lielāku uzmanību to ieinteresēto personu lomai, kas uzskaitītas 5. pantā;

49.  uzsver iestāžu dialoga nozīmi attiecībā uz SGDP sagatavošanu un mudina pirms SGDP pieņemšanas censties ikgadējā standartizācijas forumā iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai apspriestu jaunas jomas, pašreizējās problēmas un nepieciešamos standartizācijas procesa uzlabojumus;

50.  mudina dalībvalstis investēt savās standartizācijas stratēģijās, kas valsts līmenī arī palīdzēs publiskajam sektoram, standartizācijas iestādēm, sabiedrības ieinteresētajām personām, MVU un akadēmiskajām aprindām un mudinās tos izstrādāt un ieviest individuālus standartizācijas rīcības plānus;

51.  atzinīgi vērtē kopīgo standartizācijas iniciatīvu (KSI) un ierosina, ka arī Parlamentam ir jābūt aicinātam piedalīties un dot ieguldījumu KSI, uzsverot, ka šādu publiskā un privātā sektora partnerību noteikumi jāievēro visām ieinteresētajām personām, tostarp ES iestādēm; aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, īstenojot KSI iekļautās galvenās darbības un ieteikumus, un līdz 2017. gada beigām ziņot Parlamentam par panākto progresu;

52.  atzinīgi vērtē saistībā ar KSI uzņemtās saistības izstrādāt pētījumu par ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp informāciju par politiku, riskiem un rezultātiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, standartiem un to izmantošanu; aicina Komisiju pētījumu balstīt uz kvantitatīviem un kvalitatīviem datiem un analizēt gan standartizācijas procesa uzņēmējdarbības modeli, gan dažādus finansēšanas modeļus, tostarp iespējas un problēmas, lai nodrošinātu vieglu piekļuvi saskaņotajiem standartiem;

53.  uzsver, ka standartizācija tiek aizvien vairāk atzīta par būtiska ieguldījuma sniedzēju pētniecībā un izstrādē, tai ir liela nozīme plaisas mazināšanā starp pētniecību un tirgu, tā veicina pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu un rada pamatu turpmākai inovācijai;

54.  aicina Komisiju pieņemt politikas nostādnes, ar kurām likvidē pārmērīgus šķēršļus inovatīvās nozarēs, lai stimulētu investīcijas pētniecībā un izstrādē un ES standartizācijā; atzīmē, ka vertikālajām nozarēm būtu jāizstrādā pašām savi standartizācijas ceļveži, kas balstītos uz nozares vadītiem procesiem, kuri, stingras apņemšanās panākt vienotus standartus virzīti, varētu kļūt par pasaules standartiem; uzskata, ka šajā procesā īpaša loma būtu jāuzņemas ES standartizācijas iestādēm;

55.  mudina puses, kas piedalās kopīgajā standartizācijas iniciatīvā, nodrošināt pētniecības un inovācijas labāku saskaņotību ar standartu noteikšanas prioritātēm;

56.  uzskata, ka brīva pieeja zināšanām un atvērtās licences ir labākie instrumenti inovācijas un tehnoloģijas attīstības stimulēšanai; mudina ES līdzekļus saņemošās pētniecības institūcijas izmantot atvērtus patentus un licences, lai nodrošinātu svarīgāku lomu standartu noteikšanā;

57.  atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot sinerģiju starp standartizācijas un pētniecības kopienām un veicināt standartus agrīnā pētniecības projektu posmā; mudina valstu standartizācijas iestādes veicināt standartizāciju zinātnieku un inovācijas kopienās, tostarp attiecīgajās valsts organizācijās un finansēšanas aģentūrās, un iesaka saskaņā ar „Apvārsnis 2020” izstrādāt īpašu nodaļu par standartizāciju;

58.  mudina Komisiju, lai tā savukārt mudina ESO nodrošināt, ka tirgum atbilstošu pakalpojumu standarti atspoguļo ekonomikas pieaugošo servitizāciju un tiek izstrādāti, lai nodrošinātu pakalpojumu drošumu un kvalitāti un par prioritāti noteiktu patērētājiem visvairāk kaitējošās jomas, vienlaikus neskarot spēkā esošās valstu reglamentējošās prasības, jo īpaši noteikumus par darba tiesībām, koplīgumiem un darba koplīguma slēgšanas sarunām; turklāt atzīst, ka standarti pakalpojumu jomā bieži vien atbilst dalībvalstu specifikai un to izstrāde ir saistīta ar vajadzību pēc tiem attiecīgajā tirgū un ar patērētāju un sabiedrības interesēm; uzsver, ka Eiropas pakalpojumu standartu izstrādei būtu jāveicina pakalpojumu iekšējā tirgus darbība, vienlaikus palielinot pārredzamību, kvalitāti un konkurētspēju un veicinot konkurenci, inovāciju un patērētāju aizsardzību;

59.  norāda, ka standartizācijas gaitā Eiropā ir jāpievēršas standartiem, kas uzlabo cilvēku ar invaliditāti un vecu cilvēku brīvu piekļuvi transportam un transporta pakalpojumiem;

60.  uzskata, ka mūsdienu strauji mainīgā pasaule ar pieaugošu tehnisko sarežģītību noved pie tā, ka tiek izstrādāti aizvien vairāk standarti un platformas tādu specifikāciju apstrādei, kuras neatbilst standartizācijas iestāžu noteiktajām, kas atzītas Regulā (ES) Nr. 1025/2012, un ka tagad ir lielāks pieprasījums pēc MVU un mikrouzņēmumu iesaistīšanās; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt pasākumus, kas uzlabo MVU piekļuvi standartu izstrādes un lietošanas līdzekļiem;

61.  uzsver, ka ir svarīgi Eiropas līmenī savstarpēji savienot platformas un datubāzes, nodrošinot tīklu un sistēmu labāku sadarbspēju;

62.  uzskata, ka IKT standartizācija ir saistīta ne tikai ar prasību noteikšanu attiecībā uz ražojumiem, bet arī ar inovatīvu tehnoloģiju attīstību;

63.  uzsver, ka vienoti (tehniskie) noteikumi palīdz samazināt izstrādes, ražošanas un sertificēšanas izmaksas un novērš uzdevumu dublēšanos;

64.  uzsver, ka sabiedrības novecošana Eiropā pieprasa standartu izstrādē sistemātiski ņemt vērā gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti, kā arī citu neaizsargātu sabiedrības locekļu vajadzības, jo standarti ir piemērots līdzeklis, lai palīdzētu Eiropā izveidot aktīvu un veselīgu sabiedrību un palielinātu ražojumu un pakalpojumu pieejamību cilvēkiem;

65.  norāda, ka inovācija transporta un tūrisma nozarē sniedz milzīgas iespējas un pozitīvi ietekmē gan sabiedrību, gan ES uzņēmumus, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumus, un uzstāj uz nepieciešamību izstrādāt jaunus standartus, iespēju robežās izmantojot daudznozaru pieeju, un atbalstīt standartizāciju, lai nodrošinātu ES iniciatīvu pienācīgu īstenošanu digitalizācijas jomā, piemēram, attiecībā uz kooperatīvajām intelektiskajām transporta sistēmām (C-ITS) un transporta lietotņu izstrādi ES satelītnavigācijas sistēmās (Galileo un EGNOS);

Eiropas Standartizācijas organizācijas

66.  atzinīgi vērtē ESO lomu, tomēr mudina izstrādāt jaunas iniciatīvas, kas uzlabotu to atvērtību, pieejamību un pārredzamību, un iesaka organizāciju darbu virzīt Eiropas interesēs;

67.  atzīst, ka dalībvalstu delegāciju princips ir būtisks Eiropas sistēmai, taču brīdina, ka pastāv atšķirības attiecībā uz resursiem, tehniskām zināšanām un ieinteresēto personu iesaistīšanos valsts līmenī, un iesaka valstu delegāciju darbu papildināt;

68.  atzīst, cik svarīga ir standartu savlaicīga izstrāde, kā arī — saskaņoto standartu gadījumā —, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek citētas norādes; apzinās, ka Oficiālajā Vēstnesī atsauces standarti tiek citēti retāk, un aicina Komisiju veikt izpēti un novērst šādu izmaiņu cēloņus, kā arī novērst nevajadzīgu slogu; šajā sakarā iesaka standartizācijas procesā vairāk iesaistīt Komisijas ekspertus un jaunās pieejas konsultantus un aicina Komisiju sadarbībā ar ESO izstrādāt standartizācijas novērtēšanas vadlīnijas, lai palīdzētu dažādiem Komisijas departamentiem, ESO un jaunās pieejas konsultantiem saskaņotā veidā novērtēt standartus;

69.  atkārtoti norāda, ka pārredzami un pieejami pārsūdzības mehānismi vairo uzticību ESO un standartu noteikšanas procedūrām;

70.  mudina izmantot jaunās IKT, lai uzlabotu standartizācijas procesu pieejamību un pārredzamību, piemēram, MVU paredzēto CEN-CENELEC e-mācību instrumentu; uzskata, ka digitālu instrumentu izmantošana var veicināt ieinteresēto personu līdzdalību standartu izstrādē un sniegt informāciju par paredzēto, notiekošo un pabeigto standartizācijas darbu;

Stratēģiski ierosinājumi

71.  aicina Komisiju ikgadējā standartizācijas forumā uzlabot sinerģiju un koordināciju starp Eiropas iestādēm, ESO, valstu standartizācijas iestādēm un visu attiecīgo ieinteresēto personu organizācijām, vienlaikus atzīstot arī standartu starptautisko kontekstu; atzīst, ka lielākā daļa standartu tiek izstrādāti brīvprātīgi, reaģējot uz tirgus un patērētāju vajadzībām, un atbalsta šo tendenci;

72.  aicina stingri piemērot Regulu (ES) Nr. 1025/2012 attiecībā uz III pielikumā minēto organizāciju atzīšanu un publicēt ziņojumus, kas paredzēti minētās regulas 24. pantā;

73.  mudina Komisiju pilnībā saskaņot nosacījumus attiecībā uz III pielikumā minētajām organizācijām un novērst de facto šķēršļus, kas kavē to efektīvu iesaistīšanos standartu izstrādāšanā;

74.  iesaka ESO ietvaros pārskatīt III pielikumā minēto organizāciju dalības statusu, tiesības un pienākumus, piemēram, tiesības pārsūdzēt, padomdevēja pilnvaras, tiesības sniegt atzinumu pirms standarta pieņemšanas un piekļuvi tehniskajām komitejām un darba grupām, lai novērtētu, ka tas viss atbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 prasībām;

75.  aicina ESO nodrošināt, ka ISO-CEN (Vīne) un IEC-CENELEC (Frankfurte) nolīgumi nekavē vai neapdraud III pielikumā minēto organizāciju vai valstu standartizācijas iestāžu dalību standartizācijas procesos;

76.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atvieglot finansēšanu un paātrināt nepieciešamās infrastruktūras izvēršanu, tostarp izmantojot modernizēšanu, pārveidošanu un uzlabošanu, lai tirgū ieviestu jaunas tehnoloģijas, ko atbalsta Eiropas standarti (piemēram, alternatīvo degvielu infrastruktūru), ievērojot drošuma, veselības un vides prasības; uzsver, ka infrastruktūra ir ilgtermiņa investīcija un ka tāpēc tās standartizācijai būtu jānodrošina maksimāla savietojamība un jāparedz iespēja turpmākai tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai;

77.  aicina Komisiju sadarboties ar ESO un valstu standartizācijas iestādēm, lai attiecībā uz piekļuvi standartiem veicinātu viegli lietojama piekļuves punkta izveidi, kas var sniegt palīdzību un informāciju standartu lietotājiem par pieejamajiem standartiem un to vispārīgām specifikācijām, palīdzēt viņiem atrast standartus, kuri visvairāk atbilst to vajadzībām, kā arī norādījumus par standartu īstenošanu; turklāt iesaka ar informācijas un izglītošanas kampaņām valsts un ES līmenī popularizēt standartu nozīmi un mudina dalībvalstis savās izglītības sistēmās iekļaut attiecīgus profesionālās izglītības kursus par standartiem;

78.  prasa Komisijai izstrādāt tehnoloģijas uzraudzības pasākumus, lai apzinātu turpmākās norises IKT jomā, kurās varētu lietderīgi izmantot standartizāciju, un veicināt tās informācijas plūsmu un pārredzamību, kas vajadzīga iekļūšanai tirgū un šo tehnoloģiju darbībai, un šajā sakarā prasa popularizēt internetā viegli pieejamus un lietotājiem draudzīgus novērtēšanas mehānismus;

79.  iesaka, ka valstu standartizācijas iestādēm ir jānoskaidro, vai ir iespējams nodrošināt piekļuvi standartiem tādā apjomā, ka šo standartu lietotājs var izvērtēt standarta atbilstību; stingri iesaka valstu standartizācijas iestādēm un ESO, nosakot maksu par standartiem, ņemt vērā MVU un ieinteresēto personu, kuras tos izmanto nekomerciāliem mērķiem, vajadzības;

80.  aicina Komisiju sagatavot Eiropas reģistru, kurā būtu iekļauti spēkā esošie Eiropas standarti visās oficiālajās ES valodās un kurš ietvertu arī informāciju par patlaban ESO notiekošo standartizācijas darbu, esošajiem standartizācijas mandātiem, panākto virzību un lēmumiem saistībā ar oficiāliem iebildumiem;

81.  aicina Komisiju uzraudzīt starptautisko IKT standartizācijas attīstību un vajadzības gadījumā atbalstīt Eiropas ieinteresēto personu piedalīšanos un koordināciju vadošajās pozīcijās attiecīgajās standartizācijas iestādēs un stratēģiski nozīmīgos standartizācijas projektos, lai popularizētu Eiropas reglamentējošo modeli un intereses; mudina izmantot daudzpusēju ieinteresēto personu platformu IKT standartizācijas jautājumos, lai apvienotu ESO un starptautiskās IKT standartizācijas iestādes;

82.  mudina ES Eiropas rūpniecības digitalizācijas vajadzībām pieņemt rūpniecībai paredzēto arhitektūras etalonmodeli 4.0;

83.  aicina dalībvalstis izmantot Eiropas IKT standartus publiskā iepirkuma procedūrās, lai uzlabotu valsts pakalpojumu kvalitāti un veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu; tomēr uzsver, ka standartu izmantošanas rezultātā nevajadzētu rasties papildu šķēršļiem, īpaši tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuri cenšas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās;

  aicina ES iestādes, valstu valdības un ESO izstrādāt politikas veidotāju apmācības vadlīnijas, kas viņiem palīdzētu novērst neatbilstības, ko rada atšķirīgu darba metožu izmantošana dažādos departamentos un iestādēs, un veidot standartizācijas kultūru un izpratni par to, kā standarti darbojas un kad tos var izmantot;

  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 70 E, 8.3.2012., 56. lpp.

(2)

https://ec.europa.eu/info/european-commissions-open-source-strategy_en


PASKAIDROJUMS

1. Ievadinformācija

Eiropas Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu paketi, kurā bija izklāstīts Komisijas redzējums par to, kā dažos turpmākajos gados būtu jāattīsta Eiropas standartu noteikšana.

Standartizācijas paketē ir četri paziņojumi: paziņojums “Eiropas standarti XXI gadsimtam”, īpaši norādījumi par pakalpojumu standartiem “Eiropas pakalpojumu standartu potenciāla izmantošana, lai atbalstītu Eiropas patērētājus un uzņēmumus”, 24. panta ziņojums un REFIT izvērtējuma Komisijas dienestu darba dokuments un Savienības gada darba programma Eiropas standartizācijai 2017. gadam.

Standartizācijas paketē ir iekļauts arī Komisijas lēmums, ar ko paredz sistēmu kopīgajai standartizācijas iniciatīvai (KSI), kas ir cieša partnerība starp valsts un privātā sektora organizācijām ar mērķi risināt pašreizējās problēmas standartu izstrādes procesā un attīstīt Eiropas standartizācijas centru, kurā standarti tiktu izstrādāti savlaicīgi, atklāti, pārredzami un iekļaujoši.

Kopīgo standartizācijas iniciatīvu papildina Eiropas Komisijas paziņojums par “IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum”, ko pieņēma 2016. gada aprīlī. IKT paziņojumā ir ierosināti konkrēti pasākumi, kā paātrināt IKT standartu noteikšanas procesu, pievēršoties piecām prioritārajām jomām: 5G, mākoņdatošana, lietu internets, datu tehnoloģijas un kiberdrošība.

Komisijas vērienīgās standartizācijas paketes, paziņojuma par IKT standartiem un kopīgās standartizācijas iniciatīvu mērķis ir noteikt vienotu un saskaņotu Eiropas standartizācijas sistēmu (ESS), kas pielāgojas mainīgajai videi, atbalsta daudzas politikas jomas un sniedz labumu un nodrošina paredzamību patērētājiem un uzņēmumiem.

Pašlaik Eiropas standartizācijas politika tiek izstrādāta, izmantojot dažādus politikas instrumentus, piemēram, Savienības gada darba programmu Eiropas standartizācijai (SGDP) un IKT mainīgo plānu, kā arī dažādas platformas, piemēram, Standartu komiteju un Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu IKT standartizācijas platformu.

Komisija savā dokumentu paketē atzīst, ka minētās iniciatīvas ir jāsaskaņo. Šajā sakarā Komisija ierosina SGDP pieņemt katru gadu jūlijā, bet, sākot no 2017. gada, pirms pieņemšanas notiks iestāžu dialogs, pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu un citas ES iestādes. Katru gadu iestāžu dialoga pamatā būs vienots Komisijas ziņojums par iepriekš minēto iniciatīvu īstenošanu.

Eiropas Parlamenta ziņojuma mērķis ir veicināt ideju par vienotu un saskaņotu ES standartizācijas politiku, kura ieņemtu svarīgāku vietu politiskajā darba kārtībā un kuras prioritātes tiktu regulāri apspriestas ar Eiropas Parlamentu.

Referentes mērķi ir sniegt ieguldījumu pašlaik notiekošajās debatēs un nospraust Eiropas Parlamenta prioritātes kontekstā ar Komisijas standartizācijas paketi, kopīgo standartizācijas iniciatīvu un IKT paziņojumu. Turklāt ziņojums sniegs savu artavu pirmajā iestāžu dialogā, kas plānots 2017. gada pavasarī, un SGDP 2018. gadam, kuru Komisija pieņems 2017. gada jūlijā.

II. Referentes vispārīgi apsvērumi

Šā ziņojuma pamatā ir vairāki nozīmīgi jautājumi, ko referente uzskata par noteikti ņemamiem vērā, apspriežot Eiropas standartizācijas sistēmas nākotni.

Referente uzskata, ka standarti ir svarīgs instruments vienotā tirgus darbībai, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju, izaugsmi un inovāciju, veicinātu kvalitāti, veiktspēju un patērētāju, uzņēmumu, darba ņēmēju un vides aizsardzību un attīstītu tīklu un sistēmu sadarbspēju.

Tomēr, izmantojot jaunās tehnoloģijas un pakāpeniski integrējot digitālos risinājumus rūpniecības globālajās vērtību ķēdēs, kā arī strauji mainīgajā starptautiskajā kontekstā, standartizācijas vide strauji mainās, un ir vajadzīgs jauns stimuls, lai efektīvi reaģētu uz standartizācijas vajadzībām, ko pauž uzņēmumi, patērētāji, darba ņēmēji, vides aizsardzības organizācijas un citas ieinteresētās personas.

Referente atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo standartizācijas paketi kopā ar paziņojumu par IKT standartiem un kopīgo standartizācijas iniciatīvu. Tomēr referente uzskata, ka ir jānovērš vairāki praktiski šķēršļi, jo īpaši tie, kas traucē sistēmai būt iekļaujošai, atvērtai un pārredzamai, un attiecībā uz III pielikumā minēto ieinteresēto personu organizāciju pārstāvniecību.

Referente uzskata, ka visveiksmīgākie standarti ir tie, kas izstrādāti ar plašu uzņēmumu, publiskā sektora iestāžu, patērētāju, darba ņēmēju un iedzīvotāju atbalstu. Tādēļ referente atbalsta vienotu Eiropas sistēmu, kurā ņemtu vērā ne tikai lielo uzņēmumu un publiskā sektora iestāžu ieguldījumu, bet arī MVU, patērētāju un iedzīvotāju devumu.

Referente uzskata, ka efektīvai Eiropas standartizācijas sistēmai ir jābalstās uz ciešu partnerību un sadarbību starp uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm, standartizācijas organizācijām un citām ieinteresētajām personām, kas visas sadarbojas sistēmā, kura pamatojas uz iekļautību, atvērtību, pārredzamību un konsensu ar mērķi definēt stratēģiskas tehniskās vai kvalitātes prasības pašreizējiem vai nākotnes ražojumiem, ražošanas procesiem, pakalpojumiem vai metodēm.

Referente turklāt atzīst, ka standarti ir brīvprātīgs tirgus virzīts instruments, kas nodrošina tehniskas prasības un norādījumus, kuri var palīdzēt īstenot ES tiesību aktus un politiku, ja tie ir izstrādāti pārredzamā un iekļaujošā veidā, bet uzsver, ka politiskie lēmumi attiecībā uz veselības, drošības un vides aizsardzības līmeni būtu jāatstāj likumdevēja ziņā.

Kā pēdējais, bet tāpēc ne mazāk nozīmīgais, ir jāmin ziņojumā atzītais, ka Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas sistēmu ir svarīgi censties ieviest pasaules mērogā, un aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt šajā virzienā un, iesaistoties standartizācijas darbā, pievērst lielāku uzmanību standartu globālajai lomai un nozīmei.

III. IKT standarti

Ziņojumā ir atzīts, ka gan sadarbspējai, gan standartizācijai ir svarīga loma digitālajā pārveidē. Tehnoloģiju konverģence un sabiedrības, uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija padara neskaidru tradicionālo nošķīrumu starp vispārējo standartizāciju un IKT standartizāciju, bet Komisija joprojām piedāvā dažādus politikas instrumentus IKT standartizācijas un ar IKT nesaistītas standartizācijas darbību plānošanai.

Tādēļ referente aicina Komisiju skaidri paredzēt saskaņošanu starp mainīgo plānu un prioritāro IKT standartu plānu, paketi “Eiropas standarti XXI gadsimtam” un gada darba programmu un sniedz dažus ierosinājumus, kā uzlabot lietu internetu (IoT).

Referente uzsver, ka Eiropai būtu jāatbalsta atklātie standartizācijas procesi, jo tie var kļūt par dzinējspēku inovācijai, savstarpējai savienojamībai un tādu tehnoloģiju izmantošanai, kas balstās uz godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem licencēšanas noteikumiem (“FRAND saistības”), tādējādi rīkojoties gan SEP turētāju, gan potenciālo licenciātu likumīgajās interesēs, un jānodrošina, ka standartizācijā valda visiem vienlīdzīgi nosacījumi, kuri paredz, ka visu lielumu uzņēmumi var sadarboties savstarpēji izdevīgā veidā.

IV. Visaptverošas pieejas nepieciešamība Eiropas standartiem XXI gadsimtam

Referente uzskata, ka standartizācijas process ir kas vairāk nekā tikai saistīts ar ekonomiskajiem aspektiem. Viņa uzsver, ka standartu izstrādē iesaistītajām ieinteresētajām personām ir jāpieņem visaptveroša un kopēja pieeja, kura paredzētu, ka MVU, patērētāju un pilsoņu mērķi, īpaši tie, kas saistīti ar ekonomikas, sociālām, veselības un vides problēmām, ir pilnībā iekļauti standartizācijas procesā.

Turklāt referente pauž nožēlu, ka nav notikušas pienācīgas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, pirms Komisija pieņēma dokumentu paketi, un mudina Komisiju kopā ar citām Eiropas iestādēm, ESO un citām attiecīgām ieinteresētajām personām apvienot dažādās iniciatīvas vienotā stratēģiskā visaptverošā darba programmā.

Ziņojumā ir arī ierosināts vēl vairāk stiprināt, uzlabot un saskaņot SGDP, jo īpaši saskaņojot IKT standartizācijas un ar IKT nesaistītas standartizācijas darbības un izveidojot gada standartizācijas forumu pirms SGDP pieņemšanas, lai iestāžu dialogā labāk iesaistītu dažādas ieinteresētās personas.

Referente atzinīgi vērtē kopīgo standartizācijas iniciatīvu (KSI) un ierosina, ka pētījumā par ekonomisko un sociālo ietekmi ir jāietver arī dati par ietekmi, ko rada standartizācijas procesa uzņēmējdarbības modelis, kā arī dati par dažādiem finanšu modeļiem.

Paziņojumā par pakalpojumu standartiem Komisija veicina standartu izstrādi pakalpojumu nozarē. Referente piekrīt Komisijas pieejai, bet uzskata, ka tas jāveic ar mērķi labāk saprast ieinteresēto personu vajadzības un kā pirmām pievērsties jomām ar vislielāko kaitējumu patērētājiem, neskarot spēkā esošās valstu reglamentējošās prasības, jo īpaši noteikumus par darba tiesībām, koplīgumiem un darba koplīguma slēgšanas sarunām.

Referente arī uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt MVU dalību standartu izstrādes procesā un pieejamo standartu izmantošanā.

V. Eiropas standartizācijas organizācijas (ESO)

Referente arī izsaka dažus ierosinājumus, kā uzlabot standartizācijas procedūru pieejamību un pārredzamību Eiropas Standartizācijas komitejā (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejā (CENELEC) un Eiropas telesakaru standartu institūtā (ETSI) un kā stiprināt sistēmu, arī turpmāk garantējot standartu izstrādes atklātumu, pārredzamību un atbilstību Eiropas interesēm, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi un ņemot vērā visu to iesaistīto pušu intereses, kuras vēlas ietekmēt standartizācijas procesu un piedalīties standartu izstrādē.

VI. Stratēģiski ierosinājumi

Ziņojumā ir iekļauti vairāki stratēģiski ierosinājumi Eiropas Komisijai, kas būtu jāņem vērā iestāžu dialogā un gada darba programmā 2018. gadam.

Referente ierosina, ka Komisijai ir jāstiprina sinerģija un koordinācija starp ESO un ieinteresēto personu organizācijām un jāpieņem rīcības plāns, lai novērstu de facto šķēršļus efektīvai III pielikumā minēto organizāciju iesaistīšanai. Ziņojumā ir ierosināts stratēģiskos nolūkos piešķirt III pielikumā minētajām organizācijām īpašu locekļa statusu ar konkrētām tiesībām un pienākumiem un pilnībā saskaņot nosacījumus attiecībā uz šīm organizācijām valsts un Eiropas līmenī.

Lai vēl vairāk uzlabotu MVU piekļuvi standartizācijas procesam, referente ierosina izveidot viegli izmantojamus vienotus piekļuves punktus, lai standartu lietotājiem sniegtu palīdzību un informāciju.

Lai uzsvērtu Eiropas standartizācijas sistēmas nozīmīgo lomu pasaules mērogā, referente ierosina, ka Komisijai jāuzrauga starptautiskā IKT standartizācija un vajadzības gadījumā jāfinansē Eiropas ekspertu dalība starptautiskā līmenī ar mērķi popularizēt Eiropas reglamentējošo modeli un aizstāvēt Eiropas intereses.

Visbeidzot, referente ierosina uzlabot izpratni un zināšanas par standartiem, izstrādājot vadlīnijas politikas veidotāju izglītošanai un apmācībai par to, kā notiek standartizācija un kad to var izmantot.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (29.3.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Eiropas standartiem: Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošana

(2016/2274(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Hans-Olaf Henkel

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka nozares vadītai, brīvprātīgai un vienprātības virzītai informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) standartizācijai, kas balstās uz atklātību, pārredzamību, objektivitāti, saskaņotību un iekļautību, vajadzētu būt veiksmīgai un efektīvai — tādai, no kuras labumu gūst Eiropas patērētāji, strādājošie un rūpniecība;

2.  uzsver, ka IKT standarti ir ļoti svarīgi, lai pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi, atvieglotu pāreju uz datu virzītu digitālo ekonomiku un atbalstītu Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē; uzsver, ka IKT standartizācijai ir jābūt svarīgai Eiropas rūpniecības stratēģijas daļai, jo sadarbspēja ļauj panākt apjomradītus ietaupījumus, dara iespējamu inovāciju un veicina piekļuvi tirgum un darbvietu radīšanu;

3.  atzīst, ka pašreizējais digitalizācijas konteksts ir sarežģīts visās nozarēs, tehnoloģiskās izmaiņas notiek aizvien ātrāk, strauji palielinās standartu noteikšanas forumu skaits un ES standartu noteikšanas procedūras ir jāpielāgo šai jaunajai realitātei;

4.  atzīst IKT standartizācijas stratēģisko nozīmi un prasa izveidot pastāvīgu dialogu starp Parlamentu, Komisiju, Padomi un Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO);

5.  uzsver nepieciešamību pēc ciešākas savstarpējas sadarbības IKT standartizācijas kopienā, it īpaši starp ESO, un aicina ESO sagatavot kopīgu ikgadēju darba programmu, norādot transversālas kopīgu interešu jomas;

6.  atzīst, ka stratēģiski nozīmīga ir koordinēta un optimizēta ES pārstāvība pasaules līmeņa IKT forumos un starptautiskās standartizācijas organizācijās;

7.  prasa Komisijai racionalizēt platformu un koordinācijas mehānismu skaitu;

8.  aicina Komisiju aktīvi popularizēt Eiropas standartus starptautiskā mērogā un izstrādāt programmu ciešākai uz konkrētām kopīgu interešu jomām balstītai sadarbībai ar starptautiskiem partneriem;

9.  uzsver IKT standartu un tehnisko specifikāciju globālo raksturu, prasa ESO pastāvīgi apņemties ieviest pasaules līmeņa standartus Eiropā, prasa pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, izmantojot pārredzamu, iekļaujošu, uz vienprātību orientētu procesu, un prasa Komisijai identificēt standartus, kas izrādījušies vislabākie publiskā iepirkuma vajadzībām, un vienlaikus pienācīgi ņemt vērā ES tiesību aktus un politikas; aicina Komisiju paātrināt tās procedūras īstenošanu, kuru izmanto Eiropas IKT standartu saraksta iekļaušanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

10.  uzsver, ka taisnīgi tirdzniecības nolīgumi starp ES un trešām valstīm var veicināt vienotu starptautisku noteikumu pieņemšanu standartizācijas jomā;

11.  uzsver, ka starptautiska sadarbība standartu jomā palīdz nodrošināt pārredzamību, efektivitāti un saskaņotību un rada konkurencei labvēlīgu vidi rūpniecības nozarē: labs piemērs tam ir ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanas pasaules forums (WP.29), kas tika izveidots IKT nozarei;

12.  uzskata — ja Komisija un dalībvalstis izrādītu lielāku interesi par ES rūpniecības nozari, tas būtiski atvieglotu starptautisku standartu ar Eiropas zīmogu pieņemšanu 5G tehnoloģiju definēšanā un izvēršanā;

13.  mudina Komisiju apsvērt iespēju panākt konverģenci ar trešām valstīm 5G, mākoņdatošanas, datu un kiberdrošības jomā;

14.  mudina Komisiju un ESO sniegt tehnisku palīdzību trešām valstīm Eiropas standartu, institucionālā satvara un standartizācijas procesu internacionalizēšanas atbalstīšanā;

15.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk sākt īstenot kopīgo standartizācijas iniciatīvu, jo to paredz vienotā tirgus stratēģija;

16.  uzsver, ka standartizācija tiek aizvien vairāk atzīta par būtiska ieguldījuma sniedzēju pētniecībā un izstrādē, ka tai ir liela nozīme plaisas mazināšanā starp pētniecību un tirgu un ka tā veicina pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu un rada pamatu turpmākai inovācijai;

17.  aicina Komisiju pieņemt politikas nostādnes, ar kurām likvidē pārmērīgus šķēršļus inovatīvās nozarēs, lai stimulētu investīcijas pētniecībā un izstrādē un ES standartizācijā; atzīmē, ka vertikālajām nozarēm būtu jāizstrādā pašām savs standartizācijas ceļvedis, kas balstītos uz nozares vadītiem procesiem, kuri, stingras apņemšanās panākt vienotus standartus virzīti, varētu kļūt par pasaules līmeņa standartiem; uzskata, ka šajā procesā īpaša loma būtu jāuzņemas ES standartizācijas institūcijām;

18.  mudina puses, kas piedalās kopīgajā iniciatīvā, nodrošināt pētniecības un inovācijas labāku saskaņotību ar standartu noteikšanas prioritātēm;

19.  aicina Eiropas Standartizācijas komiteju (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteju (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtu (ETSI) īstenot un veicināt nozaru sadarbību un nodrošināt vieglu, ātru, pārredzamu un pieejamu standartizācijas procesu, it īpaši attiecībā uz tiem IKT standartiem, kas attiecas uz tradicionālajām nozarēm, un pienācīgi iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, tādas kā rūpnieciskās ražošanas nozares, MVU, ieinteresētos sociālos partnerus un sabiedrības pārstāvjus, kā arī publiskās institūcijas;

20.  uzsver, ka digitalizācija strauji attīstās un ka tā ir būtisks ekonomikas virzītājspēks; uzsver, ka liela nozīme ir vertikālo nozaru efektīvai digitalizācijai, lai sniegtu labumu MVU un it īpaši patērētājiem Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un ka ir pienācīgi jāpārstāv to intereses starptautiskā IKT standartizācijā;

21.  pieņem zināšanai atlikušos šķēršļus MVU līdzdalībai standartizācijā un standartu izmantošanai, tostarp informētības trūkumu; prasa visās ESO nodrošināt vienkāršu un pieejamu standartizācijas satvaru visu MVU atbalstam;

22.  atzinīgi vērtē ETSI centienus nodrošināt Eiropas MVU vieglu piekļuvi un tā ilgtermiņa stratēģiju (2016–2021) tieši attiecībā uz nozaru sadarbību;

23.  norāda, ka standartizācija preču, pakalpojumu un IKT jomā uzlabo tirgus pieejamību, it īpaši MVU;

24.  uzsver, ka IKT standartizācijai ir nepieciešama līdzsvarota un efektīva politika intelektuālo īpašumtiesību jomā un ka taisnīga, samērīga un nediskriminējoša (FRAND) licencēšanas sistēma veicina svarīga līdzsvara nodrošināšanu starp novatoriem un tehnoloģiju lietotājiem; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības izšķiroši svarīgo spriedumu lietā “Huawei/ZTE” un aicina Komisiju nodrošināt efektīvu strīdu izšķiršanas mehānismu, lai veicinātu investīciju atdevi un nodrošinātu standartizētas tehnoloģijas plašu pieejamību; uzsver bažas, ka juridiskās skaidrības trūkums var apdraudēt sistēmas taisnīgumu; norāda, ka licencēšanas procesā īpaši nelabvēlīgā situācijā atrodas MVU, un ierosina nodrošināt licencēšanas nosacījumu lielāku pārredzamību un norādījumu sniegšanu, kas palielinātu standartu izmantošanu;

25.  uzsver, ka FRAND licencēšanas līgums par patentu portfeli, kas ir nepieciešams standarta ieviešanai, ir jāapspriež iesaistītajām pusēm un ka taisnīga autoratlīdzība atspoguļo vērtību, kādu patentētā tehnoloģija nodrošina attiecīgajam produktam;

26.  aicina Komisiju divas reizes gadā publicēt ziņojumu, kurā būtu minēti šādi reāli gadījumi: a) standarta ziņā svarīga patenta nelicencēta izmantošana (tātad pārkāpums), kas ilgst 18 mēnešus vai vairāk, un b) standartu apgrūtināta pieejamība FRAND saistību sistemātiskas nepildīšanas dēļ;

27.  atzīmē — lai nodrošinātu dinamisku ekosistēmu, kas rada pievienoto vērtību un darbvietas, licencēšanas satvara uzraudzībā un turpmākā pilnveidošanā ir jāizmanto uz pierādījumiem balstīta pieeja;

28.  uzskata, ka atvērtās zināšanas un licences ir labākie instrumenti inovācijas un tehnoloģijas attīstības stimulēšanai; mudina ES līdzekļus saņemošās pētniecības institūcijas izmantot atvērtus patentus un licences, lai panāktu svarīgāku lomu standartu noteikšanā;

29.  atzīst IKT standartizācijas paredzēšanā panāktos uzlabojumus; uzsver, ka liela nozīme ir ātrai un savlaicīgai IKT standartu pieņemšanai un publicēšanai, un aicina iesaistītās personas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu attiecīgos procesus un palielinātu noteiktību;

30.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai ir jāuzņemas izšķiroša loma, lai noteiktu ātrumu, ar kādu standartus iespējams darīt gatavus izmantošanai tirgū, un mudina to kopā ar ESO vienoties par skaidru procesu tam, kā nodrošināt standartu savlaicīgu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

31.  īpaši norāda, ka liela nozīme ir standartu savlaicīgai izstrādei, tostarp atsauču uz tiem publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņoto standartu gadījumā;

32.  atzīst jaunās pieejas panākumus un prasa saglabāt tās principus;

33.  atzinīgi vērtē piecas Komisijas noteiktās IKT prioritārās jomas — 5G, mākoņdatošanu, lietu internetu, datu drošību un kiberdrošību —, jo tās visas ir ļoti svarīgi tehnoloģijas veidošanas pamatelementi, uz kuriem balstīsies vienlīdz svarīgas jomas, tādas kā e-veselība, pārdomāta un efektīva enerģijas izmantošana, intelektiskas transporta sistēmas, viedās pilsētas un progresīva ražošana;

34.  uzsver nepieciešamību izveidot atklātu un sadarbspējīgu uz pieciem IKT prioritārajiem standartiem balstītu IKT ekosistēmu, kas stimulētu konkurenci vērtības radīšanā, tādējādi nodrošinot inovācijai labvēlīgu vidi; uzskata, ka:

–  5G standartiem būtu jārada iespēja reālai paaudžu maiņai kapacitātes, uzticamības un latentuma ziņā, ļaujot tai nodrošināt atbilstību gaidāmajam satiksmes pieaugumam un dažādajām prasībām, kas saistītas attiecīgajiem pakalpojumiem, kuriem tā kalpos par pamatu;

–  kiberdrošības standartiem būtu jānodrošina iespēja izmantot integrētās drošības un integrētās privātuma aizsardzības principu, atbalstīt tīklu noturību un riska pārvaldību un atbilstoši reaģēt uz visu IKT tehnoloģiju attīstības kiberapdraudējuma ātru attīstību;

–  mākoņdatošanas standartiem būtu jākonverģē, lai nodrošinātu sadarbspēju no visiem mākoņdatošanas aspektiem, ļaujot panākt pārnesamību;

–  datu standartiem būtu jāatbalsta nozaru starpdisciplīnu datu plūsmas, panākot labāku datu un metadatu sadarbspēju, tostarp semantifikāciju, un tiem būtu jāveicina lielo datu atsauces arhitektūras attīstība;

–  ar lietu interneta standartu palīdzību būtu jānovērš pašreizējā sadrumstalotība, nekaitējot inovācijai nozarē, kas tik ātri attīstās;

35.  atzīst, ka 5G sakaru tīklu efektivitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no vienotu standartu noteikšanas, lai nodrošinātu sadarbspēju un drošību, taču atgādina, ka uzticama 5G tīkla pamats ir ļoti lielas jaudas tīkla izveide;

36.  atzīmē, ka datu virzīta ekonomika ir atkarīga no plašākas IKT ekosistēmas, tostarp no augsti izglītotiem ekspertiem, kā arī no augsti kvalificētiem darbiniekiem, lai likvidētu digitālo plaisu un atstumtību;

37.  mudina ES Eiropas rūpniecības digitalizācijas vajadzībām pieņemt Reference Architecture Model for Industry 4.0 (rūpniecībai paredzētu atsauces arhitektūras modeli 4.0);

38.  uzsver, ka ir svarīgi Eiropas līmenī savstarpēji savienot platformas un datubāzes, nodrošinot tīklu un sistēmu labāku sadarbspēju;

39.  uzsver, ka IKT standartizācijas centrālais jautājums ir iekārtu, tehnisko risinājumu un pakalpojumu sadarbspēja un darbības rādītāji;

40.  uzskata, ka IKT standartizācija ir saistīta ne tikai ar prasību noteikšanu attiecībā uz produktiem, bet arī ar inovatīvu tehnoloģiju attīstību;

41.  aicina Komisiju popularizēt tādus Eiropas standartus, kas atbalsta atvērtā pirmkoda instrumentus, kuri spēj nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Eiropas līmenī radītiem aktīviem;

42.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu starpnozaru un starpvalodu standartu popularizēšanā un privātumu ievērojošu, uzticamu un drošu pakalpojumu atbalstīšanā;

43.  uzsver, ka vienoti (tehniskie) noteikumi palīdz samazināt izstrādes, ražošanas un sertificēšanas izmaksas un novērš uzdevumu dublēšanos;

44.  uzsver, ka standartizācija paredz arī ilgtspējīgas un uz visām dalībvalstīm pārnesamas vienotas procedūras izstrādi;

45.  prasa Komisijai reizi gadā regulāras neoficiālas informācijas apmaiņas veidā sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par IKT standartizācijā panākto progresu un par tās ietekmi uz ES konkurētspēju un izaugsmi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Pilar del Castillo Vera, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, András Gyürk, Rebecca Harms, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Borghezio, Soledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Sofia Sakorafa, Anne Sander, Maria Spyraki, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Arndt Kohn, Maria Noichl, Pavel Poc

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

61

+

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Lieve Wierinck

ECR

Nikolay Barekov, Edward Czesak, Ashley Fox, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

EFDD

Isabella Adinolfi, Dario Tamburrano, Marco Zullo

ENF

Mario Borghezio, Angelo Ciocca

GUE

Xabier Benito Ziluaga, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis

PPE

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Maria Spyraki, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

José Blanco López, Soledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Adam Gierek, Eva Kaili, Arndt Kohn, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Dan Nica, Maria Noichl, Pavel Poc, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Rebecca Harms, Benedek Jávor, Michel Reimon, Claude Turmes

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (11.4.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Eiropas standartiem: Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošana

(2016/2274(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Telička

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā transporta nozare ir bijusi priekšplānā, izstrādājot un ieviešot standartus, kas nepieciešami Eiropas vienotās transporta telpas izveidei,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum; uzskata, ka standartizācijas veicināšana ES mērogā palīdzēs novērst šķēršļus iekšējā tirgū, sasniegt ES politikas mērķus un risināt pašreizējos uzdevumus transporta un tūrisma nozarē, piemēram:

a.  sasniegt klimata, vides un energoefektivitātes mērķus, attīstot un atbalstot ilgtspējīgus transporta un tūrisma risinājumus, piemēram, elektriskos un hibrīdos automobiļus, alternatīvas degvielas un intermodālus ķēdes pakalpojumus “no durvīm līdz durvīm”, un atbalstot tādas iniciatīvas kā “Clean Sky”;

b.  uzlabot drošumu, sniedzot papildu atbalstu automatizācijai un vietējā un starptautiskā līmenī veicinot efektivitātes paaugstināšanu transporta satiksmes vadības sistēmās, piemēram, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā (ERTMS), Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmās (EGNOS un Galileo), upju informācijas pakalpojumos (RIS), intelektiskās transporta sistēmās (ITS), Kuģu satiksmes pārvaldības informācijas sistēmā (VTMIS) un jaunās paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmā (SESAR);

c.  izveidot konkurētspējīgu Eiropas vienoto transporta telpu, likvidējot šķēršļus, veicinot sistēmu integrāciju visos transporta veidos, izmantojot pastiprinātu savietojamību, intermodalitāti un savstarpēju savienojamību un iekļaujot transporta risinājumus, kas rodas sadarbīgajā ekonomikā;

d.  veicināt transporta un tūrisma pakalpojumu pievilcīgumu, pieejamību, kvalitāti un izvēli visiem pasažieriem un patērētājiem, nodrošinot lietotājdraudzīgākus un pielāgotus produktus un informāciju;

2.  norāda, ka inovācija transporta un tūrisma nozarē sniedz milzīgas iespējas un pozitīvi ietekmē gan sabiedrību, gan ES uzņēmumus, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumus, un uzstāj uz nepieciešamību izstrādāt jaunus standartus, iespēju robežās izmantojot daudznozaru pieeju, un atbalstīt standartizāciju, lai nodrošinātu ES iniciatīvu pienācīgu īstenošanu digitalizācijas jomā, piemēram, attiecībā uz kooperatīvajām intelektiskajām transporta sistēmām (C-ITS) un transporta lietotņu izstrādi ES satelītnavigācijas sistēmās (Galileo un EGNOS);

3.  norāda, ka IKT standartizācija labvēlīgi ietekmēs ar transportu un tūrismu saistīto pakalpojumu un multimodālu transporta risinājumu attīstību; aicina Komisiju kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) pievērst lielāku uzmanību šai attīstībai, īstenojot prioritārās rīcības plānu IKT standartizācijai, un jo īpaši izpētīt standartizācijas potenciālo lomu, atbalstot tehnoloģiju izmaiņas un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas parādās tūrisma nozarē; aicina Komisiju strauji rīkoties, lai veicinātu integrētus un viedus biļešu pārdošanas un informācijas pakalpojumus un jaunas mobilitātes koncepcijas, piemēram, koncepciju “mobilitāte kā pakalpojums”;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atvieglot finansēšanu un paātrināt nepieciešamās infrastruktūras izstrādi, tostarp izmantojot modernizēšanu, pārveidošanu un uzlabošanu, lai tirgū ieviestu jaunas tehnoloģijas, ko atbalsta Eiropas standarti (piemēram, alternatīvo degvielu infrastruktūru), ievērojot drošuma, veselības un vides prasības; uzsver, ka infrastruktūra ir ilgtermiņa investīcija un ka tās standartizācijai tāpēc būtu jānodrošina maksimāla savietojamība un jāparedz iespēja turpmākai tehnoloģiju izstrādāšanai un ieviešanai;

5.  uzsver, ka, ņemot vērā globālās konkurences kontekstu un transporta starptautisko raksturu, starptautisku standartu izstrāde ir ļoti nepieciešama, lai nodrošinātu sadarbspēju un paplašinātu tirgus iespējas ES uzņēmumiem; aicina Komisiju turpināt aktīvi atbalstīt Eiropas standartu izstrādi starptautiskos forumos;

6.  pauž nožēlu par atšķirībām starp valstu standartiem, piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas nozarē, kas joprojām rada šķēršļus iekšējam tirgum, un tāpēc aicina Komisiju un ESO izstrādāt atbilstīgus standartus, lai tad, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, saskaņotu nosacījumus valsts līmenī ar mērķi novērst jebkādus iespējamos šķēršļus iekšējā tirgū; šajā sakarā uzsver vajadzību censties panākt starpmodālu standartu saskaņošanu;

7.  turklāt norāda, ka papildus tirgus sadrumstalotības novēršanai standartizācija var ievērojami palīdzēt samazināt administratīvo slogu un transporta izmaksas visiem uzņēmumiem (piemēram, ar e-dokumentu palīdzību) un jo īpaši MVU un var veicināt ES tiesību aktu pareizu izpildi (piemēram, ar digitālo tahogrāfu un elektronisku ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu palīdzību);

8.  turklāt aicina Komisiju pievērst uzmanību un sniegt atbalstu kandidātvalstu centieniem saskaņot savus standartus ar Eiropas standartiem, lai minimizētu pašreizējās nepilnības;

9.  uzskata, ka atvērto standartu IKT novērš patērētāju piesaisti konkrētam pakalpojumu sniedzējam, samazina izmaksas, veicina konkurenci un inovāciju un garantē sadarbspēju; uzsver atvērtu, pārredzamu un iekļaujošu standartizācijas procesu svarīgumu; mudina Komisiju un ESO turpināt veicināt atvērtos standartus kā vienu no pīlāriem, uz kā balstās Eiropas vienotās transporta telpas arhitektūra, vienlaikus pilnībā ievērojot konkrētās transporta nozares vajadzības;

10.  pauž stingru pārliecību, ka it īpaši transporta nozarē atvērti dati joprojām ir būtisks elements, lai gūtu maksimālu labumu no digitālā vienotā tirgus, piemēram, veicinātu un attīstītu multimodālu transportu; tāpēc uzsver, ka ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība, galvenokārt īpašumtiesību un atbildības ziņā; tāpēc aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās publicēt ceļvedi par standartu izstrādi ar mērķi saskaņot publiski finansēta transporta datus un programmēšanas saskarnes, lai stimulētu datu ietilpīgas inovācijas un jaunu transporta pakalpojumu nodrošināšanu;

11.  ņem vērā kiberdrošības problēmas un apdraudējumu specifiku transporta nozarē; mudina Komisiju pievērsties šai specifikai, kad tā 2017. gada beigās pieņems ieteikumus par kiberdrošības standartiem kā pirmo soli ceļā uz visaptverošu stratēģiju par kiberdrošību transporta nozarē;

12.  mudina Komisiju apkopot statistiku, lai varētu labāk novērtēt digitalizācijas un IKT ietekmi uz transportu un tūrismu;

13.  norāda, ka standartizācijas procesā Eiropā ir jāiekļauj standarti, kas palīdz panākt, lai transports un transporta pakalpojumi būtu bez šķēršļiem pieejami cilvēkiem ar invaliditāti un veciem cilvēkiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Maria Grapini, Matthijs van Miltenburg, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Jiří Maštálka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Dominique Riquet, Pavel Telička, Matthijs van Miltenburg

ECR

Jacqueline Foster, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Peter van Dalen

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Merja Kyllönen, Jiří Maštálka

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Jens Nilsson, Gabriele Preuß, David-Maria Sassoli, Claudia Țapardel, István Ujhelyi, Janusz Zemke

Verts/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

2

-

EFDD

Peter Lundgren, John Stuart Agnew

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Edward Czesak, Anna Hedh, Kaja Kallas, Franz Obermayr, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Sabine Verheyen


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

PPE

 

 

S&D

 

 

Verts/ALE

 

 

Dita Charanzová, Kaja Kallas, Jasenko Selimovic

Edward Czesak, Daniel Dalton, Anneleen Van Bossuyt

Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Marco Zullo

Dennis de Jong

Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Ildikó Gáll-Pelcz, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Sabine Verheyen

Biljana Borzan, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Anna Hedh, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella

Pascal Durand, Igor Šoltes

0

-

 

 

2

0

ENF

Franz Obermayr, Mylène Troszczynski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums