Procedūra : 2016/0107(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0227/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0227/2017

Debates :

PV 04/07/2017 - 3
CRE 04/07/2017 - 3

Balsojumi :

PV 04/07/2017 - 6.10
CRE 04/07/2017 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi
PV 27/03/2019 - 18.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0284
P8_TA(2019)0309

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1021kWORD 138k
21.6.2017
PE 597.646v03-00 A8-0227/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

(COM(2016)0198 – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Juridiskā komiteja

Referent: Hugues Bayet, Evelyn Regner

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

(COM(2016)0198 – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0198),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0146/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus, pamatojoties uz Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, ir sniedzis Īrijas parlaments un Zviedrijas parlaments un kuros ir apgalvots, ka likumdošanas akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 21. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. noteikumu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas kopīgās apspriedes, kas ir noturētas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas, Juridiskās komitejas un Attīstības komitejas ziņojumu (A8-0227/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

- 1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Vienlīdzīga attieksme nodokļu jomā pret visiem un jo īpaši pret visiem uzņēmumiem ir vienotā tirgus pastāvēšanas obligāts priekšnoteikums. Koordinēta un saskaņota pieeja, īstenojot dalībvalstu nodokļu sistēmas, ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu pienācīgu vienotā tirgus darbību, un tā sekmētu nodokļu apiešanas un peļņas novirzīšanas novēršanu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a)  Nodokļu apiešana un nodokļu nemaksāšana kopā ar peļņas novirzīšanas shēmām valdībām un tautām ir atņēmusi resursus, kas cita starpā ir nepieciešami, lai nodrošinātu universālu un bezmaksas piekļuvi valsts nodrošinātai izglītībai un veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī valstīm liedz iespēju nodrošināt izmaksu ziņā pieejamu mājokli un sabiedrisko transportu un veidot infrastruktūru, kas ir svarīga, lai panāktu sociālu attīstību un ekonomisko izaugsmi. Jāsecina, ka šādas shēmas ir bijušas netaisnības, nevienlīdzības un ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību faktors.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

-1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1b)  Taisnīgai un efektīvai uzņēmuma ienākuma nodokļu sistēmai būtu jāapmierina steidzamā vajadzība pēc progresīvas un taisnīgas globālās nodokļu politikas, jāsekmē resursu pārdale un jāapkaro nevienlīdzība.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Pēdējos gados ir ievērojami saasinājusies problēma, ko rada uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana, raisot lielas bažas Savienībā un pasaulē. Eiropadome 2014. gada 18. decembra secinājumos atzina, ka steidzami ir jāpastiprina centieni cīņā pret nodokļu apiešanu gan pasaules, gan Savienības līmenī. Komisijas paziņojumos “Komisijas darba programma 2016. gadam — Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts”16 un “Komisijas 2015. gada darba programma — Jauns sākums”17 par prioritāti tika noteikta nepieciešamība pāriet uz sistēmu, saskaņā ar kuru valsts, kurā peļņa tiek radīta, ir arī nodokļu uzlikšanas valsts. Komisija arī noteica par prioritāti nepieciešamību reaģēt uz sabiedrības aicinājumu pēc taisnīguma un nodokļu pārredzamības.

(1)  Pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu raitu vienotā tirgus darbību. Pēdējos gados ir ievērojami saasinājusies problēma, ko rada uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana, raisot lielas bažas Savienībā un pasaulē. Eiropadome 2014. gada 18. decembra secinājumos atzina, ka steidzami ir jāpastiprina centieni cīņā pret nodokļu apiešanu gan pasaules, gan Savienības līmenī. Komisijas paziņojumos “Komisijas darba programma 2016. gadam — Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts”16 un “Komisijas 2015. gada darba programma — Jauns sākums”17 par prioritāti tika noteikta nepieciešamība pāriet uz sistēmu, saskaņā ar kuru valsts, kurā peļņa tiek radīta, ir arī nodokļu uzlikšanas valsts. Komisija arī noteica par prioritāti nepieciešamību reaģēt uz Eiropas iedzīvotāju prasību pēc pārredzamības un vajadzību rīkoties kā paraugam, kuram sekotu citas valstis. Ir būtiski, lai, nodrošinot pārredzamību, tiktu ņemta vērā konkurentu savstarpējība.

__________________

__________________

16 COM(2015) 610 final, 2015. gada 27. oktobris.

16 COM(2015) 610 final, 2015. gada 27. oktobris.

17 COM(2014) 910 final, otrdiena, 2014. gada 16. decembrī.

17 COM(2014) 910 final, 2014. gada 16. decembris.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlaments 2015. gada 16. decembra rezolūcijā par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā18 atzina, ka lielāka pārredzamība uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā var uzlabot nodokļu iekasēšanu, padarīt nodokļu iestāžu darbu efektīvāku un palielināt sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz nodokļu sistēmām un valdībām.

(2)  Eiropas Parlaments 2015. gada 16. decembra rezolūcijā par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā18 atzina, ka lielāka pārredzamība, sadarbība un konverģence Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas jomā var uzlabot nodokļu iekasēšanu, padarīt nodokļu iestāžu darbu efektīvāku, atbalstīt politikas veidotājus spēkā esošās nodokļu sistēmas novērtēšanā nolūkā turpmāk izstrādāt tiesību aktus, palielināt sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz nodokļu sistēmām un valdībām un uzlabot lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanu, pamatojoties uz uzņēmumu precīzāku riska profilu.

__________________

__________________

18 2015/2010(INL).

18 2015/2010(INL).

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Publisku pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi ir efektīvs un piemērots līdzeklis, kā uzlabot pārredzamību attiecībā uz starptautisko uzņēmumu darbību un dot sabiedrībai iespēju novērtēt minētās darbības ietekmi uz reālo ekonomiku. Tā papildus tam uzlabos akcionāru spēju pienācīgi novērtēt riskus, kurus ir uzņēmušies uzņēmumi, veicinās tādu ieguldījumu stratēģiju izstrādi, kuru pamatā ir precīza informācija, un uzlabos lēmumu pieņēmēju spēju novērtēt dalībvalstu tiesību aktu efektivitāti un ietekmi.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi labvēlīgi ietekmēs arī darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kas ir paredzētas Direktīvā 2002/14/EK, un, uzlabojot zināšanas par uzņēmumu darbību, tā labvēlīgi ietekmēs uzņēmumos sāktā dialoga kvalitāti.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Aicinot nodrošināt pasaulē taisnīgu un modernu starptautisko nodokļu sistēmu, G20 valstis 2015. gada novembrī apstiprināja ESAO rīcības plānu, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), kura mērķis ir sniegt valdībām skaidrus starptautiskus risinājumus, lai novērstu trūkumus un neatbilstības spēkā esošajos noteikumos, kas ļauj novirzīt uzņēmumu peļņu uz beznodokļu vai zemu nodokļu vietām, kur netiek radīta reāla vērtība. Jo īpaši ar BEPS 13. darbību tiek ieviesta pārskatu sniegšana valstu nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, ko, ievērojot konfidencialitāti, veic konkrēti starptautiski uzņēmumi. Komisija 2016. gada 27. janvārī pieņēma pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai. Viens no minētā kopuma mērķiem ir transponēt Savienības tiesību aktos BEPS 13. darbību, grozot Padomes Direktīvu 2011/16/ES20 .

(4)  Aicinot nodrošināt pasaulē taisnīgu un modernu starptautisko nodokļu sistēmu, G20 valstis 2015. gada novembrī apstiprināja ESAO rīcības plānu, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), kura mērķis ir sniegt valdībām skaidrus starptautiskus risinājumus, lai novērstu trūkumus un neatbilstības spēkā esošajos noteikumos, kas ļauj novirzīt uzņēmumu peļņu uz beznodokļu vai zemu nodokļu vietām, kur netiek radīta reāla vērtība. Īstenojot BEPS iniciatīvu, tomēr netika sasniegts tas, ko G20 finanšu ministri 2013. gada septembrī apņēmās Sanktpēterburgā, kad viņi paziņoja, ka „peļņa ir jāapliek ar nodokli tur, kur ir notikusi ekonomiskā darbība, no kuras ir gūta peļņa, un kur ir radīta vērtība”19a. BEPS procesa nespēja sasniegt tā sākotnējos mērķus apliecina to, cik svarīgi ir pastiprināt pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi attiecībā uz visiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Jo īpaši ar BEPS 13. darbību tiek ieviesta pārskatu sniegšana valstu nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, ko, ievērojot konfidencialitāti, veic konkrēti starptautiski uzņēmumi. Komisija 2016. gada 27. janvārī pieņēma pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai. Viens no minētā kopuma mērķiem ir transponēt Savienības tiesību aktos BEPS 13. darbību, grozot Padomes Direktīvu 2011/16/ES20. Tomēr nodokļu iekasēšana tur, kur vērtība ir radīta, liek piemērot visaptverošāku pieeju pārskatu sniegšanai par katru valsti atsevišķi, kuras pamatā ir publisku pārskatu sniegšana.

__________________

__________________

 

19a G20 līderu deklarācija, Sanktpēterburgas augstākā līmeņa sanāksme, 2013. gada 5. un 6. septembris, 12. lpp.

20 Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Starptautisko grāmatvedības standartu padomei (IASB) būtu jāaktualizē attiecīgie starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) un starptautiskie grāmatvedības standarti (SGS), lai atvieglinātu publisko pārskatu par katru valsti atsevišķi ieviešanu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Eiropas Savienībā jau ir ieviesta publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz banku nozari —, kad stājās spēkā Direktīva 2013/36/ES — un attiecībā uz ieguves un mežizstrādes nozari — Direktīva 2013/34/ES.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c)  Savienība, ieviešot līdz šim nepieredzēto publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi, ir apliecinājusi, ka tā ir kļuvusi par nodokļu apiešanas pasaulē lielāko apkarotāju.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d)  Tā kā nodokļu nemaksāšanu, nodokļu apiešanu un nodokļu agresīvu plānošanu var sekmīgi apkarot tikai tad, ja starptautiskā līmenī tiek īstenota kopēja rīcība, Savienībai, kaut arī tā apkarošanā ziņā joprojām ir vadošā pasaulē, ir jākoordinē savi pasākumi ar starptautiskajiem dalībniekiem, piemēram, ESAO ietvaros. Rīkojoties vienpusēji, pat ja ļoti ambiciozos nolūkos, nav reālu iespēju gūt panākumus, un papildus tam tiek apdraudēta Eiropas uzņēmumu konkurētspēja un nodarīts kaitējums Savienības ieguldījumu klimatam.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4e)  Lielāka pārredzamība, atklājot finanšu informāciju, ir izdevīga visām pusēm, jo nodokļu administrācijas būs efektīvākas, pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta vairāk, darbinieki tiks informēti labāk un investori mazāk baidīsies riskēt. Papildus tam uzņēmumi gūs labumu, jo uzlabosies attiecības ar ieinteresētajām personām, kā rezultātā pieaugs stabilitāte un būs vieglāk iegūstams finansējums, jo riska profils būs precīzāks un uzlabosies reputācija.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pastiprināta publiska kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Savienībā, ir būtisks elements, lai vēl vairāk pastiprinātu uzņēmumu atbildību, lai veicinātu labklājību, maksājot nodokļus, veicinātu taisnīgāku nodokļu konkurenci Savienībā, izmantojot sabiedrības debates, kuras pamatojas uz plašāku informāciju, un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums veic darījumdarbību.

(5)  Papildus lielākai pārredzamībai, ko nodrošina pārskatu sniegšana nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, pastiprināta publiska kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Savienībā, ir būtisks elements, lai sekmētu uzņēmumu pārskatatbildību un vēl vairāk veicinātu sociālo atbildību, dotu ieguldījumu labklājībā, maksājot nodokļus, censtos panākt nodokļu taisnīgāku konkurenci Savienībā, izmantojot sabiedrības debates, kuras pamatojas uz plašāku informāciju, un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums veic darījumdarbību. Publiskā kontrole tomēr ir jāīsteno, nekaitējot Savienības ieguldījumu klimatam vai Savienības uzņēmumu konkurētspējai, īpaši to MVU konkurētspējai, kas ir definēti šajā direktīvā, un to uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu konkurētspējai, kas ir definēti Regulā (ES) 2015/10171a, — gan MVU, gan uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt pārskatu, kas noteikts šajā direktīvā.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 2013/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Komisija ir definējusi korporatīvo sociālu atbildību (KSA) kā uzņēmumu atbildību par savu ietekmi uz sabiedrību. KSA ir jāpārvalda pašiem uzņēmumiem. Publiskās iestādes var sniegt atbalstu, īstenojot atjautīgu brīvprātīgo pasākumu kompleksu un nepieciešamības gadījumā piemērojot arī papildu regulējumu. Uzņēmumi var kļūt sociāli atbildīgi vai nu, ievērojot tiesību normas, vai nu, savā darījumu stratēģijā un darbībā ņemot vērā sociālus, vides, ētiskus, patērētāju vai cilvēktiesību apsvērumus, vai arī darot abus vienlaikus.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Sabiedrībai vajadzētu spēt sekot līdzi visām grupas darbībām, ja grupai ir konkrētas darījumdarbības vietas Savienībā. Attiecībā uz grupām, kuras veic darbības Savienībā, tikai izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, meitasuzņēmumiem un filiālēm būtu jāpublicē un jādara pieejams galvenā mātesuzņēmuma pārskats. Taču, lai nodrošinātu proporcionalitāti un efektivitāti, pienākumam publicēt un darīt pieejamu pārskatu vajadzētu attiekties tikai uz vidēji lieliem vai lieliem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai salīdzināma lieluma filiālēm, kas atvērtas dalībvalstī. Tāpēc Direktīvas 2013/34/ES darbības joma atbilstoši būtu jāattiecina arī uz filiālēm, kuras kādā dalībvalstī atvēris uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.

(6)  Sabiedrībai vajadzētu spēt sekot līdzi visām grupas darbībām, ja grupai ir konkrētas darījumdarbības vietas Savienībā vai ārpus tās. Grupām, kuru darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, būtu jāatbalsta Savienības īstenotie labas nodokļu pārvaldības principi. Starptautiskie uzņēmumi darbojas pasaules mērogā, un to korporatīvā uzvedība būtiski ietekmē jaunattīstības valstis. Ja šo valstu iedzīvotāji varētu iepazīties ar informāciju par uzņēmumiem katrā valstī atsevišķi, viņi un nodokļu administrācijas viņu valstīs varētu uzņēmumus uzraudzīt, novērtēt un saukt tos pie atbildības. Publiskojot minēto informāciju par katru nodokļu jurisdikciju, kurā darbojas starptautiskie uzņēmumi, Savienība uzlabotu savas attīstības politikas saskanību un ierobežotu iespējamās nodokļu apiešanas shēmas valstīs, kurās iekšējo resursu mobilizācija ir noteikta kā galvenā Savienības attīstības politikas sastāvdaļa.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju būtu jānodrošina informācija par visām darbībām, kuras veic uzņēmums vai visi saistītie uzņēmumi grupā, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums. Informācijai būtu jābūt balstītai uz BEPS 13. darbības pārskata specifikācijām, un tajā būtu jāietver vienīgi tie dati, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu publisku kontroli un lai nodrošinātu to, ka informācijas atklāšana nerada nesamērīgus riskus vai negatīvu ietekmi. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj īss apraksts par darbību veidu. Šādu aprakstu varētu veikt, pamatojoties uz kategorijām, kas paredzētas ESAO “Transfertcenu noteikšanas pamatnostādņu par dokumentāciju” V nodaļas III pielikuma 2. tabulā. Pārskatā būtu jāiekļauj vispārīgi skaidrojumi, ja ir vērojamas būtiskas atšķirības grupas līmenī starp uzkrāto nodokļu summām un samaksāto nodokļu summām, ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem.

(8)  Ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju būtu jānodrošina informācija par visām darbībām, kuras veic uzņēmums vai visi saistītie uzņēmumi grupā, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums. Informācijā būtu jāatspoguļo BEPS 13. darbības pārskata specifikācijas, un tajā būtu jāietver vienīgi tie dati, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu publisku kontroli un lai nodrošinātu to, ka informācijas atklāšana nerada nesamērīgus riskus vai negatīvu ietekmi, kas kaitētu attiecīgo uzņēmumu konkurētspējai vai radītu nepareizu priekšstatu par tiem. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj īss apraksts par darbību veidu. Šādu aprakstu varētu veikt, pamatojoties uz kategorijām, kas paredzētas ESAO “Transfertcenu noteikšanas pamatnostādņu par dokumentāciju” V nodaļas III pielikuma 2. tabulā. Pārskatā būtu jāiekļauj vispārīgi skaidrojumi, tostarp gadījumos, kad ir vērojamas būtiskas atšķirības grupas līmenī starp uzkrāto nodokļu summām un samaksāto nodokļu summām, ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj pilsoņiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, informācija būtu jāsniedz dalībvalstu dalījumā. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešo valstu darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā.

(9)  Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj pilsoņiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu labklājības veicināšanā katrā jurisdikcijā, kurā tie darbojas gan Savienībā, gan ārpus tās, nekaitējot minēto uzņēmuma konkurētspējai, informācija būtu jāsniedz dalībvalstu griezumā. Pārskati par ienākuma nodokļa informāciju var tikt pareizi izprasti un izmantoti tikai tad, ja informāciju sniedz neapkopotā veidā — par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai nodrošinātu, ka noteikumu neievērošanas gadījumi tiek atklāti sabiedrībai, obligātajam(-iem) revidentam(-iem) vai revīzijas uzņēmumam(-iem) būtu jāpārbauda, vai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir iesniegts un noformēts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un darīts pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.

(11)  Lai nodrošinātu, ka noteikumu neievērošanas gadījumi tiek atklāti sabiedrībai, obligātajam(-iem) revidentam(-iem) vai revīzijas uzņēmumam(-iem) būtu jāpārbauda, vai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir iesniegts un noformēts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un darīts pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē un vai publiskotā informācija saskan ar attiecīgā uzņēmuma revīzijā pārbaudīto finanšu informāciju par šajā direktīvā noteikto laikposmu.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)   Gadījumi, kad uzņēmumi un filiāles pārkāpj pārskata par ienākuma nodokļa informāciju sniegšanas prasības, par ko dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES tiek noteikts sods, ir jāreģistrē publiskā reģistrā, ko pārvalda Eiropas Komisija. Daži no soda veidiem cita starpā varētu būt administratīvie naudassodi vai aizliegums piedalīties publiskā iepirkuma konkursos un saņemt Savienības struktūrfondu finansējumu.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai noteiktu konkrētas nodokļu jurisdikcijas, par kurām būtu jāparāda ļoti detalizēta informācija, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tāda kopīga Savienības saraksta sagatavošanu, kurā iekļautas šīs nodokļu jurisdikcijas. Šis saraksts jāsagatavo, balstoties uz konkrētiem kritērijiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. pielikumu Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM (2016) 24 final). Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī, un ka minētajām apspriedēm jānotiek saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija un kas vēl oficiāli jāparaksta. Jo īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem sistemātiski ir iespēja piedalīties to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kas nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

svītrots

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)   Lai nodrošinātu Direktīvas 2013/34/ES 48.b panta 1., 3., 4. un 6. punkta un 48.c panta 5. punkta piemērošanas vienādus nosacījumus, arī īstenošanas tiesības būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/20011a.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Tā kā šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)  Tā kā šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Tāpēc Savienības darbība ir pamatota, lai ņemtu vērā pārrobežu dimensiju, ja ir vērojama agresīva nodokļu plānošana un vienošanās par transfertcenu noteikšanu. Šī iniciatīva, nekaitējot Savienības konkurētspējai, ir atbilde uz ieinteresēto personu paustajām bažām par vajadzību novērst vienotā tirgus darbības traucējumus. Tai nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, papildu nodokļu konfliktus vai dubultas aplikšanas ar nodokļiem risku. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, — vismaz, lai panāktu lielāku pārredzamību.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(15)  Kopumā saskaņā ar šo direktīvu sniegtās informācijas apmērs ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem, proti, uzlabot publisko pārredzamību un publisko kontroli. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(16)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos, piemēram, izstrādājot salīdzinošu tabulu. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi un novērstu nepilnības un nekonsekvenci, kas var tikt pieļautas, dalībvalstīm īstenojot savus tiesību aktus.

__________________

__________________

24 OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

24 OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pieprasa, lai galvenie mātesuzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuru konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, kā arī uzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuri nav saistīti uzņēmumi, un kuru neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, katru gadu sagatavotu un publicētu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Dalībvalstis pieprasa, lai galvenie mātesuzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuru konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, kā arī uzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuri nav saistīti uzņēmumi, un kuru neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, katru gadu sagatavotu un bez maksas darītu publiski pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā.

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Komisija.

 

Dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas ir paredzēti šajā punktā, ja šādi uzņēmumi uzņēmējdarbību veic tikai vienas dalībvalsts teritorijā un nevienā citā nodokļu jurisdikcijā.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pieprasa, lai vidējie un lielie meitasuzņēmumi, kas minēti 3. panta 3. un 4. punktā un kurus reglamentē to valstu tiesību akti un kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000 un kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Dalībvalstis pieprasa, lai meitasuzņēmumi, kurus reglamentē to valstu tiesību akti un kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kura konsolidētais neto apgrozījums par vienu finanšu gadu saskaņā ar šā mātesuzņēmuma bilanci pārsniedz EUR 750 000 000 un kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Komisija.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 4. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pieprasa, lai filiāles, kuras to teritorijā atvēris uzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Dalībvalstis pieprasa, lai filiāles, kuras to teritorijā atvēris uzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu un darītu pieejamu bez maksas šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā filiāles tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu filiāles tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Komisija.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 5. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzņēmums, kurš atvēris filiāli, ir tādas grupas saistīts uzņēmums, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, vai uzņēmums, kas nav saistīts un kura neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000;

(a)  uzņēmums, kurš atvēris filiāli, ir tādas grupas saistīts uzņēmums, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura konsolidētais neto apgrozījums saskaņā ar šā mātesuzņēmuma bilanci pārsniedz EUR 750 000 000, vai uzņēmums, kas nav saistīts un kura neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000;

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 5. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  galvenajam mātesuzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā, nav vidēja vai liela meitasuzņēmuma, kā tas minēts 3. punktā.

(b)  galvenajam mātesuzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā, nav 3. punktā minētā vidējā vai lielā meitasuzņēmuma, kuram jau ir jāpilda pārskata sniegšanas pienākumi.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.b pants – 7.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a   Dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro par savu valūtu, nacionālās valūtas apjomu, kas būtu līdzvērtīgs 1., 3. un 5. punktā noteiktajam apjomam, nosaka, piemērojot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto maiņas kursu, kurš kļūst oficiāls šīs nodaļas spēkā stāšanās dienā.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

2.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz, izmantojot vienotu paraugu, un tajā iekļauj šādas ziņas par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi:

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  īss darbību veida apraksts;

(a) galvenā uzņēmuma nosaukums un attiecīgos gadījumos visu tā meitasuzņēmumu saraksts, īss to darbību veida apraksts un to attiecīgā ģeogrāfiskās atrašanās vieta;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbinieku skaits;

(b) darbinieku skaits, kas ir izteikts pilnas slodzes ekvivalentos;

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  pamatlīdzekļi, kas nav nauda vai tās ekvivalenti;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  neto apgrozījuma summa, ietverot apgrozījumu ar saistītajām personām;

(c)  neto apgrozījuma summa, ietverot atšķirību starp apgrozījumu ar saistītajām personām un apgrozījumu ar nesaistītajām personām;

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  pamatkapitāls;

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gb)  tas, vai uzņēmumiem, meitasuzņēumumiem vai filiālēm ir piešķirtas nodokļu privilēģijas saskaņā ar „patentlodziņa” režīmu vai līdzvērtīgiem režīmiem.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatā norāda 2. punktā minēto informāciju par katru dalībvalsti atsevišķi. Ja dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno dalībvalsts līmenī.

Pārskatā norāda 2. punktā minēto informāciju par katru dalībvalsti atsevišķi. Ja dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju sniedz par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatā norāda informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā, arī atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura iepriekšējā finanšu gada beigās ir minēta konkrēto nodokļu jurisdikciju kopīgajā Savienības sarakstā, kas sagatavots saskaņā ar 48.g pantu, izņemot gadījumus, kad, ievērojot turpmāk 48.e pantā minēto atbildību, pārskatā skaidri apstiprināts, ka grupas saistītie uzņēmumi, kurus reglamentē šādas nodokļu jurisdikcijas tiesību akti, tieši neveic darījumus ar tās pašas grupas saistītajiem uzņēmumiem, kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti.

Pārskatā norāda informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā, arī atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju ārpus Savienības.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatā apkopotā veidā norāda 2. punktā minēto informāciju par citām nodokļu jurisdikcijām.

svītrots

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju un nodrošinātu godīgu konkurenci, dalībvalstis ir tiesīgas ļaut uz laiku pārskatā neiekļaut vienu vai vairākas konkrētas 48.c pantā uzskaitītās ziņas, kas attiecas uz darbībām vienā vai vairākās konkrētās nodokļu jurisdikcijās, ja tās pēc sava rakstura ir tādas, ka to izpaušana nopietni kaitētu to uzņēmumu komerciālajai stāvoklim kas ir minēti 48.b panta 1.  un 3. punktā, uz kuriem tās attiecas. Neiekļaušana neizslēdz taisnīgu un līdzsvarotu priekšstatu par attiecīgā uzņēmuma nodokļu stāvokli. Uz neiekļaušanu norāda pārskatā, pievienojot paskaidrojumu par to, kāpēc tā ir nepieciešama, un nosauc attiecīgo nodokļu jurisdikciju.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis šādu neiekļaušanu reglamentē tādējādi, ka pirms tās ir nepieciešama dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja. Uzņēmums katru gadu pieprasa jaunu atļauju kompetentajai iestādei, kas pieņems lēmumus, pamatojoties uz jaunu situācijas novērtējumu. Ja neiekļautā informācija vairs neatbilst 3.a daļā noteiktajām prasībām, to nekavējoties dara publiski pieejamu.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3.c daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis informē Komisiju par šādas pagaidu atkāpes atļaušanu un konfidenciālā veidā tai nosūta neiekļauto informāciju, pievienojot izsmeļošu skaidrojumu par piešķirto atkāpi. Katru gadu Komisija savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumus, kurus tā ir saņēmusi no dalībvalstīm, un paskaidrojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar 3.a daļu.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3.d daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija pārbauda, vai 3.a daļā paredzētās prasības tiek ievērotas pienācīgi, un uzrauga to, kā šīs dalībvalstu atļautās pagaidu atkāpes tiek izmantotas.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3.e daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja Komisija pēc tam, kad tā ir veikusi tās informācijas novērtējumu, kas ir saņemta saskaņā ar 3.c daļu, secina, ka 3.a daļā noteiktā prasība izpildīta nav, attiecīgais uzņēmums nekavējoties informāciju dara publiski pieejamu.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3.f daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija, pieņemot deleģēto aktu, pieņem pamatnostādnes, ar kuru palīdzību dalībvalstis definē gadījumus, kuros informācijas publicēšana tiek uzskatīta par tādu, kas ievērojami kaitē to uzņēmumu komerciālajam stāvoklim, uz kuriem tā attiecas.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.c pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē un dara pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

5.  Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Eiropas Komisija.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.e pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 48.b panta 1. punktā minētā galvenā mātesuzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kas darbojas atbilstīgi pilnvarām, kuras tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, lai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju tiktu sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu.

1.  Lai stiprinātu pārskatatbildību iepretim trešām personām un garantētu pienācīgu pārvaldību, dalībvalstis nodrošina, ka 48.b panta 1. punktā minētā galvenā mātesuzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kas darbojas atbilstīgi pilnvarām, kuras tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, lai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju tiktu sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu.

Pamatojums

Grozījums ir nepieciešams un lietderīgs nolūkā nodrošināt saskaņu ar šā tiesību akta priekšlikuma 10. apsvērumu.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.g pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

48.g pants

svītrots

Konkrētu nodokļu jurisdikciju kopīgs Savienības saraksts

 

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu konkrētu nodokļu jurisdikciju kopīgu Savienības sarakstu. Minētais saraksts pamatojas uz novērtējumu par nodokļu jurisdikcijām, kas neatbilst šādiem kritērijiem:

 

(1)   pārredzamība un informācijas apmaiņa, tostarp informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma un automātiska informācijas apmaiņa par finanšu konta informāciju;

 

(2)   taisnīgāka konkurence nodokļu jomā;

 

(3)   G20 valstu un ESAO noteiktie standarti;

 

(4)   citi attiecīgie standarti, tostarp Finanšu darījumu darba grupas noteiktie starptautiskie standarti.

 

Komisija regulāri pārskata un vajadzības gadījumā groza sarakstu, lai ņemtu vērā jaunus apstākļus.

 

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

48.i pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ziņo par atbilstību 48.a līdz 48.f pantā paredzētajiem pārskatu sniegšanas pienākumiem un to ietekmi. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, vai ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju tiek nodrošināti atbilstīgi un samērīgi rezultāti, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pietiekama līmeņa pārredzamību un konkurētspējīgu vidi uzņēmumiem.

Komisija ziņo par atbilstību 48.a līdz 48.f pantā paredzētajiem pārskatu sniegšanas pienākumiem un to ietekmi. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, vai ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju tiek nodrošināti atbilstīgi un samērīgi rezultāti, un izvērtējumu par izmaksām un ieguvumiem, kas rodas, samazinot konsolidētā neto apgrozījuma robežlielumu, zem kura uzņēmumiem un filiālēm ir jāsniedz ienākuma nodokļa informācija. Papildus tam ziņojumā izvērtē jebkādu nepieciešamību veikt turpmākus papildinošus pasākumus, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pietiekama līmeņa pārredzamību un saglabāt un garantēt konkurētspējīgu vidi uzņēmumiem un privātiem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.     55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2013/34/ES

48.ia pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“48.ia pants

 

Ne vēlāk kā 4 gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas un ņemot vērā situāciju ESAO, Komisija pārskata šīs nodaļas noteikumus, izvērtē tos un sniedz ziņojumu par tiem, jo īpaši attiecībā uz:

 

-   uzņēmumiem un filiālēm, kuriem ir jāsniedz ienākuma nodokļa informācija, jo īpaši par to, vai būtu lietderīgi paplašināt šīs nodaļas tvērumu, lai tajā iekļautu lielos uzņēmumus, kas ir definēti šīs direktīvas 3. panta 4. punktā, un lielās grupas, kas ir definētas šīs direktīvas 3. panta 7. punktā;

 

-   pārskata par ienākuma nodokļa informāciju saturu, kā ir noteikts 48.c pantā;

 

-   pagaidu atkāpi, kas ir paredzēta 48.c panta 3. punkta 3.a–3.f daļā.

 

Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.”

Grozījums Nr.     56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 2013/34/ES

48.ib pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“48.ib pants

 

Vienotais pārskata paraugs

 

Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka vienotu paraugu, kurš ir minēts 48.b panta 1., 3., 4. un 6. punktā un 48.c panta 5. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto izskatīšanas procedūru.”

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti [datums] Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.”;

(3a)  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*, īpaši ņemot vērā Līgumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumus.

 

________________

 

* Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).”

Pamatojums

Ir jāņem vērā Līgumu un un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3a)  51. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju piemērošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

“Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Noteiktās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

 

Dalībvalstis vismaz paredz administratīvus pasākumus un sodus, kurus piemēro tos dalībvalstu noteikumus pārkāpušajiem uzņēmumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

 

Dalībvalstis informē Komisiju par šiem noteikumiem vēlākais līdz .. [transponēšanas datums] un dara nekavējoties zināmus visus turpmākos grozījumus, kas ir izdarīti šajos noteikumos.

 

Līdz .. (trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā) Komisija sastāda to pasākumu un sodu sarakstu, kurus katra dalībvalsts ir noteikusi saskaņā ar šo direktīvu.”

(1)

  OV C 487, 28.12.2016., 62. lpp.


PASKAIDROJUMS

Publiski pārskati par katru valsti atsevišķi (PPKVA), kas attiecas uz uzņēmumu nodokļu datiem, ir galvenais starptautiskas nodokļu nemaksāšanas, nodokļu apiešanas un sāncensības par zemākiem nodokļiem apkarošanas līdzeklis. Taču šīs direktīvas priekšrocības būs daudz tālejošākas. Pieaugot mobilitātei un globālajām un Eiropas mēroga ekonomikas darbībām, lai panāktu spēcīgu korporatīvo pārvaldību, pārredzamība ir jāievēro obligāti, un tā ir uzskatāma par korporatīvās sociālās atbildības vairošanas līdzekli.

Patlaban iedzīvotāji nevar izmantot uzņēmumu publicētos pārskatus, lai iegūtu pat tik vienkāršu informāciju kā starptautisko uzņēmumu darbība attiecīgo iedzīvotāju nodokļu jurisdikcijā. Starptautiskajiem uzņēmumiem kļūstot sarežģītākiem un bieži vien diemžēl arī mazāk pārredzamiem, problēma pasliktinās. Lielākā daļa valstu izmanto starptautiskos grāmatvedības standartus. Tādēļ PPKVA būs ekonomisks veids, kā mainīt globālo korporatīvo pārredzamību, nodrošinot mūsu sabiedrību interešu ievērošanu, tostarp iedzīvotāju, ieinteresēto pušu, nodokļu iestāžu, ieguldītāju, ekonomistu interešu ievērošanu, un, pateicoties tiem, minētās personas var pārraudzīt valdības un starptautiskos uzņēmumus.

Referenti uzskata, ka papildus ar nodokļiem un grāmatvedību saistītiem mērķiem, ar šīs direktīva palīdzību tiek vairotas arī darba ņēmēju tiesības uz informāciju un apspriešanos. Publiskie ziņojumi stiprina dialogu un sekmē savstarpējo uzticību uzņēmumos, jo tajos tiek sniegta objektīvas un drošas ziņas par uzņēmuma stāvokli, tādējādi vairojot visu ieinteresēto pušu izpratni, tostarp darbinieku izpratni, par pielāgošanās vajadzībām. Tie sekmē arī darbinieku dalību uzņēmuma darbībā un turpmākajā dzīvē un uzlabo tā konkurētspēju.

Eiropas Parlaments jau sen ir prasījis izstrādāt PPKVA. Jau 2011. gadā tas pieņēma nostāju par PPKVA, kurā bija teikts, ka finanšu pārskatu kvalitāte ir neatsverama, lai vērstos pret nodokļu nemaksāšanu, un ka tie ne mazāk izdevīgi būtu visu nozaru ieguldītājiem, tādējādi visā pasaulē sekmējot labu pārvaldību. PPKVA 2014. gadā kļuva par vienu no tematiem, kuru apsprieda Direktīvas par nefinanšu pārskatiem sakarībā. Visbeidzot, kad referents akcionāru tiesību reformas jautājumos Sergio Cofferati centās panākt, lai Grāmatvedības direktīvā tiktu ieviesti publiski PPKVA, Komisija nolēma iesniegt īpašu priekšlikumu par šo jautājumu, izstrādājot minēto direktīvu grozošu tiesību aktu. Šis Grāmatvedības direktīvas grozījums var būt izšķiroši svarīgs korporatīvo pārskatu izstrādē.

Referenti ierosina palielināt pārredzamību attiecībā uz to, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāsniedz, un Komisijas tekstā ierosina veikt turpmāk izklāstītos galvenos uzlabojumus.

•  Lai uzlabotu likumdošanas procesu, ir jānovērš jaunu uzņēmumu un grupu kategoriju ieviešana. Šis Grāmatvedības direktīvas grozījums būtu jāsaskaņo ar Grāmatvedības direktīvas loģiku. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un lielo uzņēmumu robežvērtības ir definētas jau sen. Šī koncepcija ir ieviesta, 1978. gadā pieņemot 4. komerctiesību direktīvu. Vajadzību noteikt jaunu robežvērtību līdz šim Komisija pārliecinoši pamatojusi nav. Tā kā MVU nav resursu, ko ieguldīt pasta kastes uzņēmumu struktūrās, lai mākslīgi novirzītu peļņu, tiem nākas piedalīties negodīgā konkurences cīņā ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Lai nodrošinātu stabilu vienoto tirgu, ir būtiski izveidot taisnīgu, efektīvu, pārredzamu un izaugsmi veicinošu uzņēmumu kopīgo pārskatu izstrādes sistēmu, kuras pamatā ir princips, ka uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi tajā valstī, kurā tiek gūta peļņa. Tādēļ 3. panta 7. punktā definētām lielām grupām un 3. panta 4. punktā definētajiem visiem lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro jaunas pārskatos sniedzamo datu prasības.

•  Referenti uzskata, ka nebūtu pareizi ierobežot šīs direktīvas tvērumu, tajā iekļaujot tikai informāciju, kas attiecas uz ES dalībvalstīm un nodokļu oāzēm, un tādēļ, kaut arī pamatos viņiem nekas nebūtu iebilstams pret ES nodokļu oāžu melno sarakstu, kas tiktu sastādīts, pamatojoties uz precīziem kritērijiem, viņi ierosina, lai starptautiskie uzņēmumi sniegtu informāciju par katru jurisdikciju, kurā tie darbojas, — arī par savu darbību ārpus Eiropas Savienības. Publiska šādas informācijas atklāšana nav jāuzskata par nepretīmnākošo jurisdikciju sodīšanu, bet gan par obligātu nosacījumu tiem uzņēmumiem, kas darbojas optimāli darbojošās vienotā tirgū.

•  Lai uzlabotu sabiedrības pārraudzību un globāli korporatīvo pārredzamību, referenti uzskata, ka starptautiskajiem uzņēmumiem ir jāsniedz nepieciešamā informācija par visām pasaules valstīm, kurās tie darbojas, lai nodokļi tiktu maksāti tur, kur tiek gūta faktiskā peļņa. Referenti prasa neapkopotos datus darīt zināmus, ievērojot prasību nodrošināt ES attīstības politikas virzienu saskaņu, jo tā ir nepieciešama nolūkā sekmēt nodokļu regulējuma ievērošanu un jaunattīstības valstīm sniegt efektīvu palīdzību savu nodokļu ienākumu iegūšanā.

•  Referenti uzskata par būtisku, ka, pateicoties publikācijas formātam, datus var salīdzināt, un tādēļ ierosina pārskata dokumentu formātu standartizēt visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas tvērums.

Noslēgumā referenti gribētu uzsvērt to, cik svarīga no vienotā tirgus pienācīgas darbības viedokļa ir koordinēta un saskaņota pieeja korporatīvo pārskatu sistēmu īstenošanai. Šajā sakarībā referenti vēlas uzsvērt vēlreiz, ka lielāka starptautisko uzņēmumu darbības pārredzamība ir galvenais tās peļņas novirzīšanas novēršanas faktors, kas tiek īstenota, izmantojot vairākus mehānismus, piemēram, pasta kastes uzņēmumus, „patentlodziņa” režīmu un iekšējo cenu noteikšanu, kā arī neveselīgus sāncensības paņēmienus juridisko sistēmu starpā, ņemot vērā, ka šīs sistēmas izmanto, pārkāpjot iedzīvotāju intereses, jo īpaši nodokļu maksātāju, darbinieku un MVU intereses


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

, ko saskaņā ar Reglamenta 52.a 4. punktu pauž Bernard Monot un Gilles Lebreton.

„Ziņošana” par katru valsti atsevišķi atbilst pieejai, kādu mēs esam atbalstījuši no paša sākuma, lai cīnītos pret agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tādēļ mēs, piemēram, esam balsojuši par diviem TAXE ziņojumiem, par dokumentiem, kuros ir paredzēta obligāta automātiskā apmaiņa ar nodokļu nolēmumiem, par cīņu pret hibrīdneatbilstību un par 4 konvencijām, kurās ir paredzēta automātiska apmaiņa ar informāciju (Šveice, Sanmarīno, Lihtenšteina, Monako).

„Ziņošana” par katru valsti atsevišķi ir nepieciešams līdzeklis. Tomēr mēs uzskatām, ka tas, ka tiek publiskoti fakti, pārmērīgi sliktā konkurences stāvoklī nostāda Eiropas uzņēmumus. Konkurents no Ķīnas, nebūdams Savienībā reģistrējis nedz savu uzņēmu, nedz filiāli, piemēram, varēs, neko nedodot pretī, iepazīties ar sensitīviem finanšu datiem un komercdatiem.

Šajā tekstā ierosinātās atkāpes ir tikai ierobežotas un mūsu skatījumā nepietiekamas — vēl jo vairāk tad, ja datus sniedz par katru trešo valsti atsevišķi.

Mēs piekrītam datu automātiskai apmaiņai nodokļu iestāžu starpā, pateicoties kam, varētu noskaidrot situācijas, kurās attiecīgais uzņēmums nemaksā savus nodokļus tur, kur tas veic uzņēmējdarbību, un vajadzības gadījumā veikt fiskālas kontroles pasākumus, lai piedzītu summas, kas pienākas saskaņā ar nodokļu bāzi, kura ir nelikumīgi pārvesta uz citurieni.


JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Pavel Svoboda

priekšsēdētājam

Juridiskā komiteja

BRISELĒ

Roberto Gualtieri

priekšsēdētājam

Ekonomikas un monetārā komiteja

BRISELĒ

Temats:  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles(COM(2016(0198) – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

2017. gada 10. janvārī Juridiskā komiteja pēc savas ierosmes nolēma saskaņā ar Reglamenta 39. panta 3. punktu sniegt atzinumu par to, vai Komisijas ierosinātais juridiskais pamats, proti, LESD 50. panta 1. punkts, ir uzskatāms par pareizu tās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikuma juridisko pamatu, ar kuru groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles, vai gluži pretēji priekšlikumu būtu vajadzējis pamatot ar citu juridisko pamatu, piemēram, LESD 115. pantu.

I. Vispārīga informācija

2016. gada 12. aprīlī Komisija pieņēma priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES (turpmāk „Grāmatvedības direktīva”)(1). Priekšlikumā ir paredzēts pienākums ES un trešo valstu daudznacionāliem koncerniem, kuru kopējie ienākumi pārsniedz 750 miljonus eiro gadā, pienākumu atklāt gada ienākuma nodokļa pārskatus un tos publicēt.

Saskaņā ar šim priekšlikumam pievienoto paskaidrojumu, lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību, uzņēmumiem nodokļi ir jāmaksā valstī, kurā ir gūti ienākumi. Agresīva nodokļu plānošanas parādība apdraud šo principu. Komisija uzskata, ka sabiedrības īstenota kontrole var palīdzēt apkarot šo praksi. Turklāt Komisija paskaidro, ka šis priekšlikums papildina uzņēmumu pašreizējās finanšu pārskatu sniegšanas prasības un neietekmē šīs prasības tiem sniegt finanšu pārskatus.

II. Attiecīgie Līguma panti

Komisijas ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 50. panta 1. punkts. LESD 50. panta 1. un 2. punkts ir šāds:

50. pants

(bijušais EKL 44. pants)

1. Lai panāktu brīvību veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz kādu darbības jomu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pieņem direktīvas.

2. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic pienākumus, ko tām uzliek iepriekš izklāstītie noteikumi, jo īpaši,

(..)

(g) pietiekami koordinējot garantijas, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām, kuras definētas 54. panta otrajā daļā, nolūkā aizsargāt dalībnieku un trešo personu intereses, un paredzot šādu garantiju vienādošanu visā Savienībā; (..)

LESD 115. pants ir šāds:

115. pants

(bijušais EKL 94. pants)

"Neskarot 114. pantu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar vienprātīgu lēmumu pieņem direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību."

tirgus

III. Judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu

Juridiskā pamata izvēle ir svarīga, jo Savienības pamatā ir konstitucionāls kompetenču piešķiršanas princips, un tās iestādes var rīkoties vienīgi veidā, kas atbilst tām ar Līgumu piešķirtajām pilnvarām(2). Tādēļ juridiskā pamata izvēle nevar būt patvarīga.

Attiecībā uz juridiskā pamata izvēli no Tiesas judikatūras izriet vairāki principi. Pirmkārt, ņemot vērā juridiskā pamata sekas gan no materiāltiesiskās kompetences, gan procesuāltiesiskā viedokļa, pareizai juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme(3). Otrkārt, ES akta juridiskais pamats jāizvēlas, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, kurus var pārbaudīt tiesā; tajos jo īpaši ietilpst šā akta mērķis un saturs(4). Tam, ka kāda iestāde vēlas pilnvērtīgāk piedalīties konkrēta tiesību akta pieņemšanā, citā sakarā veiktam darbam jomā, uz kuru attiecas šis tiesību akts, un tā pieņemšanas kontekstam nav nekādas nozīmes.(5)

Tādēļ nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt attiecīgā akta atcelšanas pamats

(6).

IV. Ierosinātās regulas mērķis un saturs

No apsvērumiem precīzi izriet tas, ka regulas mērķis ir vairot pārredzamību un sabiedrības kontroli pār uzņēmumu ienākuma nodokli un veicināt korporatīvo atbildību, nosakot obligātas informācijas atklāšanas prasības, kas ir jāievēro atsevišķiem uzņēmumiem attiecībā uz to ienākuma nodokli.

Priekšlikuma 12. apsvērumā ir teikts, ka šīs direktīvas mērķis ir vairot pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par uzņēmumu ienākuma nodokli, pielāgojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz sabiedrībām un uzņēmumiem noteiktajām saistībām attiecībā uz pārskatu publicēšanu, lai LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē aizsargātu dalībnieku un citu personu intereses.

Priekšlikuma 5. apsvērumā norādīts, ka pastiprināta publiska kontrole pār tādu daudznacionālo uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Savienībā, ir būtisks elements, lai vēl vairāk pastiprinātu uzņēmumu atbildību, veicinātu labklājību, maksājot nodokļus, veicinātu taisnīgāku nodokļu konkurenci Savienībā, izmantojot sabiedrības debates, kuras pamatojas uz plašāku informāciju, un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu sabiedrības kontroli var panākt ar pārskata par ienākuma nodokļa palīdzību.

9. apsvērumā ir paskaidrots, kā ziņojumā sniegtā informācija dalībvalstīm būtu jāanalizē, lai nodrošinātu izstrādātības pakāpi, ar kuras palīdzību iedzīvotāji var labāk novērtēt daudznacionālo uzņēmumu ieguldījumu katras dalībvalsts labklājībā.

10. apsvērumā ir paskaidrots to administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļu atbildības režīms, kuru izveide ir paredzēta direktīvas priekšlikumā, lai stiprinātu to atbildību attiecībās ar trešām personām un nodrošinātu pienācīgu pārvaldību.

11. apsvērumā ir noteikts pienākums revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem attiecībā uz pārbaudi, vai pārskats tika iesniegts un noformēts saskaņā ar direktīvas priekšlikumā izklāstītajām prasībām, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai tiktu atklāti pārkāpuma gadījumi.

Direktīvas priekšlikumā galvenokārt ir reglamentēts lielo uzņēmumu un filiāļu pienākums sastādīt pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, kurā būtu sniegta vispārēja informācija par katru valsti atsevišķi un kas būtu jāpublicē reģistrā un uzņēmuma tīmekļa vietnē. Priekšlikuma saturs apliecina tā mērķi uzlabot pārredzamību, sabiedrības kontroli un korporatīvo atbildību.

Lai panāktu iepriekš minēto mērķi, Komisija Grāmatvedības direktīvā ierosina iekļaut jaunu nodaļu (10.a nodaļu). Tajā ir izteikta prasība visiem ES uzņēmumiem un trešo valstu filiālēm, kas darbojas Eiropas Savienībā un kuru kopējais apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, ik gadu sastādīt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju (48.b pants).

Pārskatā iekļaujamā informācija attiecas uz darbības veidu, darbinieku skaitu, neto faktisko apgrozījumu (tostarp apgrozījumu no darījumiem ar trešām personām un uzņēmumiem koncerna ietvaros), ienākumiem vai zaudējumiem pirms ienākuma nodokļa, uzņēmuma ienākuma nodokļa apjomu, kas ir jāsamaksā par kārtējā gadā gūtajiem ienākumiem, attiecīgajā gadā jau samaksāto uzņēmuma ienākuma nodokļa summu un uzkrāto peļņu (48.c panta 2. punkts).

Informācija ir jāsniedz par tādu katru dalībvalsti atsevišķi, kurā attiecīgais uzņēmums darbojas, un katru jurisdikciju, kas ir uzskaitīta konkrēto nodokļu jurisdikciju kopīgajā Savienības sarakstā, un vispārējs pārskats ir jāsniedz par darbību pārējās pasaules valstīs (48.c panta 3. punkts un 48.g pants).

Pārskats ir jāpublicē uzņēmējdarbības reģistrā un tam arī turpmāk ir jābūt pieejamam tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc kārtas (48.d pants).

V. Piemērotā juridiskā pamata noteikšana

LESD 50. panta 1. punkts likumdevējam paredz juridisko pamatu, izmantojot parasto likumdošanas kārtību, pieņemt direktīvas, ar kurām nodrošina uzņēmējdarbības brīvību attiecībā uz konkrētu darbības jomu. LESD 50. panta 2. punkts satur neizsmeļošu tādu gadījumu uzskaitījumu, uz kuriem šis juridiskais pamats attiecas īpaši. LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta ir nozīmīgs no šā priekšlikuma viedokļa, jo tajā ir noteikts, ka likumdevējs veic pienākumus, kas tam ir jāveic attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām, „pietiekami koordinējot garantijas, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām, kuras definētas 54. panta otrajā daļā, nolūkā aizsargāt dalībnieku un trešo personu intereses, un paredzot šādu garantiju vienādošanu visā Savienībā.”

Pamatojoties uz šo juridisko pamatu, tika pieņemts ievērojams komerctiesību direktīvu skaits, lai aizsargātu dalībnieku un trešo personu intereses(7), tostarp gadījumos, kad ir jāievēro informācijas atklāšanas prasības un, konkrētāk runājot, publiskošanas prasības(8).

Līdzīgā veidā, kā tas jau izsmeļoši ir aprakstīts šīs dienesta vēstules IV sadaļā, šā priekšlikuma mērķis un saturs pamatos attiecas uz vēlmi palielināt sabiedrības kontroli pār uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas ir jāmaksā daudznacionāliem uzņēmumiem, kas savu darbību veic Savienībā, pieprasot uzņēmumiem, kam ir noteikts gada apgrozījums, sastādīt un publiskot gada ienākuma nodokļa pārskatus.

Konkrētāk runājot, saskaņā ar 12. apsvērumu, šīs direktīvas mērķis ir „vairot pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par uzņēmumu ienākuma nodokli, pielāgojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz sabiedrībām un uzņēmumiem uzliktajiem pienākumiem attiecībā uz pārskatu publicēšanu, lai LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē aizsargātu dalībnieku un trešo personu intereses.”

Līdz ar to ierosinātājā direktīvā ir pausts uzskats, ka pastāv saikne starp pārredzamību un sabiedrības kontroli, kas ir mērķi, kurus vēlas sasniegt, pieņemot direktīvu, un to „dalībnieku un trešo personu interesēm”, kas ir to drošības garantiju adresāti, kas ir jānosaka tiesību aktos, pamatojoties uz LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šāda nostādne liek domāt, ka i) jēdziens „dalībnieki un trešās personas” attiecas uz sabiedrību kopumā un līdz ar to tas neaptver tikai tās konkrētās personas, kas atrodas līguma vai pirmslīguma attiecībās ar uzņēmumu vai kuras tiešā veidā ietekmē tā uzņēmējdarbība, un ii), ka priekšlikums patiešām apmierina „dalībnieku un trešo personu” intereses. To darot, ierosinātā direktīva joprojām pilnībā atbilst informācijas atklāšanas prasībām, kas jau ir noteiktas Direktīvā 2013/34.

Ņemot vērā iepriekš teikto, būtu jānoskaidro, vai i) jēdzienus „dalībnieki un trešās personas”. kas minēti LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunktā, var attiecināt uz sabiedrību kā tādu un ii) vai ar šo priekšlikumu aizsargā šādi definēto dalībnieku un citu personu intereses.

Attiecībā uz pirmo jautājumu var secināt, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru jēdziens „trešās personas”, kā tas ir izmantots 50. panta 2. punkta g) apakšpunktā, neattiecas tikai uz personām, kurām ir tiešas līguma vai pirmslīguma attiecības ar uzņēmumu, un, ka tas cita starpā attiecas uz attiecīgajiem uzņēmuma konkurentiem vai sabiedrībām, un plašākā nozīmē aptver visu sabiedrību.

Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā Verband deutscher Daihatsu Händler, uz kuru ir sniegta atsauce direktīvas priekšlikuma 12. apsvērumā, jēdziens „trešās personas” ir jāsaprot plaši:

„Pats LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta formulējums liek domāt par vajadzību kopumā aizstāvēt „trešo personu” intereses, nenošķirot vai neizslēdzot kādu kategoriju, uz ko attiecas minētā termina darbības joma” (uzsvars pievienots).(9)

Tiesa piebilda, ka šo burtisko interpretāciju apstiprināja mērķis atcelt uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumus „kas ir noteikts ļoti vispārīgā veidā ..” Līgumā.(10)

Šajā spriedumā Tiesa uzskatīja, ka LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir uzskatāms par piemēroto juridisko pamatu, lai informāciju varētu pieprasīt visas trešās puses, kuras nav informētas vai kuras nevar iegūt pietiekamā apjomā ziņas par uzņēmuma grāmatvedības un finanšu situāciju.(11)

Spriedumā

Axel Springer Tiesa nolēma, ka „ jēdziens „trešās personas” aptver visas trešās personas.”(12)

Spriedumā lietā Texdata Software GmbH Tiesa papildus tam atzina, ka nav tādas prasības, lai „trešo personu” aizsardzība kaut kādā veidā būtu uzskatāma par subsidiāru vai papildinošu „dalībnieku” aizsardzībai. Līdz ar to pat informācijas atklāšanu reglamentējošās normas „ .. kas galvenokārt ir paredzētas, lai sniegtu informāciju trešām personām, kuras nav informētas vai kuras nevar iegūt pietiekamā apjomā ziņas par uzņēmuma grāmatvedību un finanšu situāciju” attiecas uz LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunktu. (13)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai ar priekšlikumu faktiski tiek aizsargātas sabiedrības intereses, būtu vispirms jāatgādina, ka sabiedrības interesēs ir uzņēmumu atbilstība nodokļu tiesību normām un nepamatotas peļņas novirzīšanas novēršana, jo labklājība un drošība tiek īstenota ar tādu publisko politikas nostādņu palīdzību, kuras lielā mērā finansē no nodokļiem.

Otrkārt, publiskā informācijas par uzņēmumu ienākuma nodokli pieejamība katrā dalībvalstī padarīs iespējamu sabiedrības kontroli par nodokļu tiesību aktiem, kā arī sabiedrības un politiskās debates par pienācīgiem nodokļu līmeņiem (bāze un likme), tostarp, ja tiek salīdzinātas likmes ar tām, kādas ir spēkā citās Savienības nodokļu jurisdikcijās. Šāda informācijas atklāšana, iespējams, var atturēt jo īpaši lielos uzņēmumus, kuri ir atkarīgi no savas reputācijas, kas ir daļa no to zīmola, no nodokļu tiesību aktu pārkāpšanas vai citādas to apiešanas.

Šādi sabiedrībai nodrošinātā aizsardzība ietilpst 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta jēdziena „intereses” tvērumā, kuru Tiesa, ievērojot to pašu loģiku, kas tika piemērota jēdzienam „trešās personas”, traktē plaši. Piemēram, šis jēdziens nenozīmē, ka ir jābūt skartām trešās personas tiesībām vai īpašām interesēm, kas ir tieši saistītas ar uzņēmuma uzņēmējdarbību vai darījumiem.(14)

Līdz ar to liekas, ka loģiska ir tēze, ka sabiedrības intereses tiktu aizsargātas arī, tai dalībvalstīs nodrošinot informācijas par lielo uzņēmumu ienākuma nodokli pieejamību, ņemot vērā LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta tvērumu.

Tādēļ ir jāsecina, ka, koordinējot spēkā esošo tiesisko regulējumu par uzņēmumiem un filiālēm noteiktajām saistībām publiskot ienākuma nodokļa informāciju, lai aizsargātu dalībnieku un trešo personu intereses, priekšlikuma mērķis un saturs atbilst LESD 50. panta 1. punktam. Šā secinājuma pamatotību nemazina tas, ka nodokļu iestādes netieši gūs labumu no šādas pārredzamības saistības. Jebkurā gadījumā atšķirībā no LESD 114. panta 2. punkta LESD 50. pants un turpmākie panti nesatur izņēmuma normas attiecībā uz fiskālo regulējumu.

Turklāt Līgumā nav noteikts neviens vēl specifiskāks juridiskais pamats kā LESD 50. panta 1. punkts, ja ņem vērā LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Jo īpaši visa vispārējā iekšējā tirgus saskaņošanas sistēma, kas ir paredzēta LESD 114. un 115. pantā, ir nepārprotami noteikta kā pakārtota citiem spēkā esošiem juridiskajiem pamatiem un tāpēc šajā gadījumā nav piemērojama neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar LESD 114. panta 2. punkta izņēmuma normu citos gadījumos varētu izmantot LESD 115. pantu (LESD 115. pants „neskarot 114. pantu”, kas savukārt ir spēkā, „ja vien Līgumi neparedz ko citu”). (15)

LESD 50. panta 1. punkta kā juridiskā pamata pieejamība nepieļauj LESD 114. un 115. panta piemērošanu, taču pilnības nolūkā liekas lietderīgi sniegt īsu šā priekšlikuma analīzi, ņemot vērā LESD 115. pantu. Ar LESD 115. pantu Padome tiek pilnvarota pieņemt direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Pretēji LESD 114. pantam tas nesatur fiskālo normu izņēmumu. Tādēļ to var izmantot kā juridisko pamatu tiesību aktiem tiešās aplikšanas ar nodokļiem jomā,(16) ja saskaņojamajiem valstu tiesību aktiem ir tieša ietekme uz iekšējo tirgu, lai saskaņošana būtu nepieciešama.

Kaut arī šis priekšlikums ir politiski saistīts ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā(17), ko Padome pieņēma 2016. gada 25. maijā, tomēr abu tiesību aktu mērķis un saturs ir atšķirīgs. Direktīvas 2016/881 pamatā ir LESD 113. un 115. pants. Tas ir acīmredzami, ka tās mērķis ir uzlabot dalībvalstu nodokļu iestāžu sadarbību. Ar tās palīdzību koordinē informācijas nodošanu no vienas kompetentās iestādes citai, nosakot atsevišķas saistības, kas dalībvalstīm ir jāievēro. (18)Papildus tam tajā ir noteikta prasība ES nodokļu iestādēm apmainīties ar 12 informācijas veidiem, daži no kuriem satur konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju. Pretēji tam šā Komisijas priekšlikuma mērķis nav uzlabot administratīvo sadarbību ar nodokļu iestādēm, bet gan vairot pārredzamību un sabiedrības kontroli pār uzņēmumu ienākuma nodokli un sekmēt korporatīvo atbildību, atsevišķiem uzņēmumiem nosakot obligātas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz to ienākuma nodokli. Papildus nodokļos samaksātajai summai priekšlikums izstrādāt publiskus pārskatus par katru valsti atsevišķi paredz prasību daudznacionālajiem koncerniem atklāt citus sešus informācijas veidus, lai nodrošinātu datu izstrādātības pakāpi, ar kuras palīdzību iedzīvotāji var labāk novērtēt, kā minētie koncerni sekmē labklājību katrā dalībvalstī

VI. Secinājums

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, LESD 50. panta 1. punkts ir jāuzskata par piemēroto juridisko pamatu tās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles.

Juridiskā komiteja 2017. gada 12. janvāra sanāksmē attiecīgi ar 10 balsīm par un vienai atturoties(19) nolēma, ka LESD 50. panta 1. punkts ir jāuzskata par piemēroto juridisko pamatu tās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(2)

2001. gada 6. decembra Atzinums Nr. 2/00, Cartagena Protocol, ES:C:2001:664, 3. punkts; 2009. gada 30. novembra atzinums Nr. 1/08, Vispārējais nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību, EU:C:2009:739, 110. punkts.

(3)

2001. gada 6. decembra atzinums Nr. 2/00, Cartagena Protocol, EU:C:2001:664, 5. punkts; 2009. gada 30. novembra atzinums Nr. 1/08, Vispārējais nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību, EU:C:2009:739, 110. punkts.

(4)

Skat. cita starpā 1999. gada 25. februāra spriedumu, Eiropas Parlaments pret Padomi, apvienotās lietas C-164/97 un C-165/97, EU:C:1999:99, 16. punkts; 2001. gada 30. janvāra spriedums, Spānija pret Padomi, lieta C-36/98, EU:C:2001:64, 59. punkts; 2002. gada 12. decembra spriedums, Komisija pret Padomi, lieta C-281/01, ES:C:2002:761, 33.-49. punkts; 2004. gada 29. aprīļa spriedums, Komisija pret Padomi, C-338/01, EU:C:2004:253, 55. punkts.

(5)

2000. gada 4. aprīļa spriedums, Komisija pret Padomi, lieta C-269/97, EU:C:2000:183, 44. punkts.

(6)

2001. gada 6. decembra Atzinums Nr. 2/00, Cartagena Protocol, EU:C:2001:664, 5. punkts.

(7)

Skat. piemēram, sesto, vienpadsmito un divpadsmito komerctiesību direktīvu, attiecīgi — 82/891/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 47. lpp.), 89/666/EEK (OV L 395, 30.12.1989. 40. lpp.) un 89/667/EEK (OV L 395, 30.12.1989. 40. lpp.); Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.); Direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV 184, 14.7.2007. 17.lpp.), Direktīva 2011/35/ES par akciju sabiedrību apvienošanos (OV L 110, 29.4.2011., 1. lpp.), Direktīva 2012/30/ES par to, kā koordinēt nodrošinājumus, kas publiskām akciju sabiedrībām ir jāgarantē attiecībā uz kapitālu (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).

(8)

Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.).

(9)

1997. gada 4. decembra spriedums, Verband deutscher Daihatsu-Händler v Daihatsu Deutschland GmbH, lieta C-97/96, EU:C:1997:581, 19. punkts.

(10)

Turpat, 21. punkts.

(11)

Turpat, 20. punkts.

(12)

2004. gada 23. septembra rīkojums, Axel Springer AG, apvienotās lietas C-435/02 un C-103/03, EU:C:2004:552, 34. punkts.

(13)

2013. gada 26. septembra spriedums, Texdata Software GmbH, lieta C-418/11, EU:C:2004:588, 54. punkts.

(14)

Axel Springer AG, augstāk, 35. punkts.

(15)

Skat. 2004. gada 29. aprīļa spriedumu, Komisija pret Padomi, lieta C-338/01, EU:C:2000:253, 59.-60. punkts.

(16)

Netiešās aplikšanas ar nodokļiem jomā LESD 113. pants ir speciālāk juridiskais pamats.

(17)

OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.

(18)

Šajā sakarībā skat. 2007. gada 27. spriedumu, Twoh International, C-184/05, EU:C:2007:550, 31. punkts.

(19)

Galīgajā balsošanā piedalījās: Joëlle Bergeron, Daniel Buda, Jean-Marie Cavada (rapporteur), Sergio Gaetano Cofferati, Therese Comodini Cachia, Angel Dzhambazki, Heidi Hautala, Constance Le Grip, Gilles Lebreton, Evelyn Regner, Tadeusz Zwiefka .


Attīstības komitejaS ATZINUMS (28.4.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai un Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

(COM(2016)0198 – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Elly Schlein

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments jau ilgi prasa ieviest publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi kā svarīgu instrumentu efektīvai cīņai pret starptautisku izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Pārredzamība ir ļoti svarīgs elements; starptautisku uzņēmumu veikta attiecīgās nodokļu informācijas publiska atklāšana varētu būt pagrieziena punkts un ne tikai Eiropai. Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa veido ievērojamu daļu no jaunattīstības valstu ieņēmumiem, kas nozīmē to, ka tās īpaši ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana. Piemēram, saskaņā ar konstatējumiem, ko izdarījusi Āfrikas Savienības augsta līmeņa darba grupa nelikumīgu finanšu plūsmu jautājumos, šādas nelikumīgas finanšu aizplūšanas rezultātā Āfrikas kontinents ik gadu zaudē vairāk nekā USD 50 miljardus.

Tomēr Komisijas priekšlikuma pašreizējā redakcijā nav iekļauts tas, kas būtu nepieciešams, lai pilnībā likvidētu nepārredzamību, kas starptautiskiem uzņēmumiem dažās no pasaules nabadzīgākajām valstīm ļauj apiet nodokļus. Pienākums ziņot par katru valsti atsevišķi tikai ES teritorijā, tajā pašā laikā datus no visām trešām valstīm publicējot apkopotā veidā, Komisijas priekšlikumu padara par nepiemērotu izvirzītā mērķa sasniegšanai un nelietderīgu jaunattīstības valstīm, jo tās nevarēs iegūt nekādu informāciju atsevišķi pa valstīm. Pašreizējais priekšlikums ne tikai nav piemērots efektīvai cīņai pret maksājamās nodokļu summas nelikumīgu samazināšanu, tas ir arī pilnīgā pretrunā ES saistībām attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai.

Referente prasa, lai attiecībā uz visām trešām valstīm, kurās darbojas starptautiski uzņēmumi, dati tiktu atklāti neapkopotā veidā, tādējādi efektīvi palīdzot jaunattīstības valstīm apkarot maksājamās nodokļu summas nelikumīgu samazināšanu un gūt atbilstošus publiskos ieņēmumus. Turklāt zemākas robežvērtības noteikšana uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pārskatu sniegšanas prasība, nodrošinātu vairāk datu par starptautisku uzņēmumu darbībām, un būtu jāparedz arī dažu svarīgu informācijas elementu (piemēram, aktīvu un tirdzniecības apjomu) atklāšana, lai gūtu skaidru priekšstatu par uzņēmumu darbību pasaules mērogā.

“Panamas dokumentu” skandāls skaidri parāda, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana ir globālas problēmas, ko var risināt tikai, reaģējot uz tām globālā mērogā, un ka negribīgi mēģinājumi tās risināt ir lemti neveiksmei. Nabadzību un nevienlīdzību Eiropā un visā pasaulē būs iespējams efektīvi apkarot tikai ar stingru apņemšanos panākt taisnīgu nodokļu uzlikšanu un ES politikas saskaņotību.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Ekonomikas un monetāro komiteju un Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Sabiedrībai vajadzētu spēt sekot līdzi visām grupas darbībām, ja grupai ir konkrētas darījumdarbības vietas Savienībā. Attiecībā uz grupām, kuras veic darbības Savienībā, tikai izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, meitasuzņēmumiem un filiālēm būtu jāpublicē un jādara pieejams galvenā mātesuzņēmuma pārskats. Taču, lai nodrošinātu proporcionalitāti un efektivitāti, pienākumam publicēt un darīt pieejamu pārskatu vajadzētu attiekties tikai uz vidēji lieliem vai lieliem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai salīdzināma lieluma filiālēm, kas atvērtas dalībvalstī. Tāpēc Direktīvas 2013/34/ES darbības joma atbilstoši būtu jāattiecina arī uz filiālēm, kuras kādā dalībvalstī atvēris uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.

(6)  Sabiedrībai vajadzētu spēt sekot līdzi visām grupas darbībām, ja grupai ir konkrētas darījumdarbības vietas Savienībā un ārpus tās. Starptautiski uzņēmumi darbojas visā pasaulē, un to korporatīvā rīcība būtiski ietekmē jaunattīstības valstis, ko īpaši negatīvi ietekmē izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas. Ar konkrētu mērķi veikta pārskatu sniegšana sadalījumā pa kategorijām un par katru valsti un darbības jurisdikciju atsevišķi ir ļoti svarīga, lai šo valstu iedzīvotāji, publiskās institūcijas un likumdevēji varētu efektīvi uzraudzīt minēto uzņēmumu darbības un cīnīties pret maksājamās nodokļu summas nelikumīgu samazināšanu. Padarot informāciju publisku, Savienībai būtu jāuzlabo sava politikas saskaņotība attīstībai un jāierobežo iespējamās izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmas valstīs, kurās iekšzemes resursu mobilizācija ir identificēta kā ļoti svarīga Savienības attīstības politikas sastāvdaļa un kā nepieciešams līdzeklis, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Lai nodrošinātu politikas saskaņotību attīstībai, Savienībai būtu reāli jāapņemas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā saistībā ar saviem centieniem palielināt finansējumu attīstībai saistībā ar Trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programmu.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj pilsoņiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, informācija būtu jāsniedz dalībvalstu dalījumā. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešo valstu darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā.

(9)  Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj pilsoņiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu labklājības veicināšanā ikvienā jurisdikcijā, kurā tie darbojas, — gan Savienībā, gan ārpus tās — informācija būtu jāsniedz sadalījumā pa jurisdikcijām.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nodokļu administrācijās automātiskajai informācijas apmaiņai, datu apstrādei un cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu tiek atvēlēti pietiekami cilvēkresursi un tehniskie un finanšu resursi. Attīstīto valstu valdībām būtu jāapņemas automātiski veikt informācijas apmaiņu ar jaunattīstības valstīm, izveidojot nepieciešamās divpusējās apmaiņas attiecības.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)  Lai palīdzētu jaunattīstības valstīm uzlabot savu nodokļu administrāciju veiktspēju, dalībvalstīm būtu ar tām jādalās zinātībā un paraugpraksē.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9c)  Atbalstot jaunattīstības valstis to veiktspējas palielināšanā, īpašs uzsvars būtu jāliek uz efektīviem tiešsaistes platformu risinājumiem, kas ļauj izvairīties no birokrātiskiem šķēršļiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.b pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pieprasa, lai galvenie mātesuzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuru konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, kā arī uzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuri nav saistīti uzņēmumi, un kuru neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, katru gadu sagatavotu un publicētu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Dalībvalstis pieprasa, lai 3. panta 7. punktā definēto lielu grupu galvenie mātesuzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti, un 3. panta 4. punktā definēto lielu grupu galvenie mātesuzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuri nav saistīti uzņēmumi, katru gadu sagatavotu un publicētu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.b pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu uzņēmuma tīmekļa vietnē publicēšanas dienā.

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē atvērtā formātā, izmantojot vienotu paraugu, un dara publiski pieejamu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē pārskata publicēšanas dienā. Dienā, kad tiek publicēts pārskats par ienākuma nodokļa informāciju, attiecīgais uzņēmums to iesniedz arī iekļaušanai Komisijas pārvaldītā publiskā reģistrā.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.b pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pieprasa, lai vidējie un lielie meitasuzņēmumi, kas minēti 3. panta 3. un 4. punktā un kurus reglamentē to valstu tiesību akti un kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000 un kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Dalībvalstis pieprasa, lai meitasuzņēmumi, kurus reglamentē to valstu tiesību akti un kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 40 000 000 un kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.b pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē atvērtā formātā, izmantojot vienotu paraugu, un dara publiski pieejamu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām attiecīgā meitasuzņēmuma vai saistīta uzņēmuma tīmekļa vietnē pārskata publicēšanas dienā. Dienā, kad tiek publicēts pārskats par ienākuma nodokļa informāciju, attiecīgais uzņēmums to iesniedz arī iekļaušanai Komisijas pārvaldītā publiskā reģistrā.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.b pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā filiāles tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.

Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē atvērtā formātā, izmantojot vienotu paraugu, un dara publiski pieejamu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām attiecīgās filiāles vai saistīta uzņēmuma tīmekļa vietnē pārskata publicēšanas dienā. Dienā, kad tiek publicēts pārskats par ienākuma nodokļa informāciju, attiecīgais uzņēmums to iesniedz arī iekļaušanai Komisijas pārvaldītā publiskā reģistrā.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.b pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis piemēro 4. punktā izklāstītos noteikumus filiālei tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

5.  Dalībvalstis 4. punktā izklāstītos noteikumus filiālei piemēro tikai tad, ja uzņēmums, kurš atvēris filiāli, ir tādas grupas saistīts uzņēmums, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 40 000 000, vai uzņēmums, kas nav saistīts un kura neto apgrozījums pārsniedz EUR 40 000 000;

a)  uzņēmums, kurš atvēris filiāli, ir tādas grupas saistīts uzņēmums, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, vai uzņēmums, kas nav saistīts un kura neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000;

 

b)  galvenajam mātesuzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā, nav vidēja vai liela meitasuzņēmuma, kā tas minēts 3. punktā.

 

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  īss darbību veida apraksts;

a)  nosaukums vai nosaukumi, īss darbību veida apraksts un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  darbinieku skaits;

b)  pilnas slodzes ekvivalenta darbinieku skaits;

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  aktīvu vērtība un to uzturēšanas gada izmaksas;

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  pārdošana un pirkšana;

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bc)  investīciju vērtība sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām;

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  neto apgrozījuma summa, ietverot apgrozījumu ar saistītajām personām;

c)  neto apgrozījuma summa, tostarp iedalījumā starp apgrozījumu ar saistītām personām un apgrozījumu ar nesaistītām personām;

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  pamatkapitāls;

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fb)  materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda vai tās ekvivalenti;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)  saņemtās publiskās subsīdijas;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

gb)  to meitasuzņēmumu saraksts, kas darbojas katrā no nodokļu jurisdikcijām gan Savienībā, gan ārpus tās;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 2. punkts – gc apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

gc)  visi 41. panta 5. punktā definētie maksājumi, ko reizi gadā veic valdībām.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatā norāda 2. punktā minēto informāciju par katru dalībvalsti atsevišķi. Ja dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno dalībvalsts līmenī.

Pārskatā norāda 2. punktā minēto informāciju par katru dalībvalsti atsevišķi. Ja dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju sniedz par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatā norāda informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā, arī atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura iepriekšējā finanšu gada beigās ir minēta konkrēto nodokļu jurisdikciju kopīgajā Savienības sarakstā, kas sagatavots saskaņā ar 48.g pantu, izņemot gadījumus, kad, ievērojot turpmāk 48.e pantā minēto atbildību, pārskatā skaidri apstiprināts, ka grupas saistītie uzņēmumi, kurus reglamentē šādas nodokļu jurisdikcijas tiesību akti, tieši neveic darījumus ar tās pašas grupas saistītajiem uzņēmumiem, kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti.

Pārskatā norāda arī šā panta 2. punktā minēto informāciju atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kas atrodas ārpus Savienības.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 3. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārskatā apkopotā veidā norāda 2. punktā minēto informāciju par citām nodokļu jurisdikcijām.

svītrots

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.c pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē un dara pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

5.  Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē atvērtā formātā, izmantojot vienotu paraugu, un dara pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Dienā, kad tiek publicēts pārskats par ienākuma nodokļa informāciju, attiecīgais uzņēmums to iesniedz arī iekļaušanai Komisijas pārvaldītā publiskā reģistrā.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.e pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 48.b panta 3. punktā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem un personai(-ām), kas ir norīkota(-as) veikt Direktīvas 89/666/EEK 13. pantā paredzētās atklātības formalitātes attiecībā uz filiāli, kas minēta šīs direktīvas 48.b panta 4. punktā, darbojoties atbilstīgi pilnvarām, kas tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, ka atbilstoši to rīcībā esošām zināšanām un prasmei pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 48.b panta 3. punktā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem un personai(-ām), kas ir norīkota(-as) veikt Direktīvas 89/666/EEK 13. pantā paredzētās atklātības formalitātes attiecībā uz filiāli, kas minēta šīs direktīvas 48.b panta 4. punktā, darbojoties atbilstīgi pilnvarām, kas tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, ka pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva Nr. 2013/34/ES

48.ga pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

48.ga pants

 

Pārskata sniegšanas vienotais paraugs

 

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 48.b panta 1., 3. un 4. punktā un 48.c panta 5. punktā minēto vienoto paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, NO KURĀM ATZINUMA SAGATAVOTĀJS SAŅĒMIS IEGULDĪJUMU

Šis saraksts sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi atzinuma sagatavotājs. Sagatavojot atzinumu, atzinuma sagatavotāja saņēma noderīgu informāciju no šādām juridiskām un fiziskām personām:

Juridiska persona un/vai fiziska persona

Oxfam

Eurodad

ActionAid

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ienākuma nodokļa informācijas atklāšana, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

Atsauces

COM(2016)0198 – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

28.4.2016

JURI

28.4.2016

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

28.4.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Elly Schlein

16.9.2016

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

19.1.2017

Izskatīšana komitejā

21.3.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Rübig, Judith Sargentini

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Dariusz Rosati

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE Group

Paavo Väyrynen

ECR Group

Nirj Deva, Eleni Theocharous

GUE/NGL Group

Xabier Benito Ziluaga

PPE Group

György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda,Dariusz Rosati, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko,

S&D Group

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

Verts/ALE Group

Heidi Hautala, Judith Sargentini

1

-

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ienākuma nodokļa informācijas atklāšana, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

Atsauces

COM(2016)0198 – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.4.2016

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

28.4.2016

JURI

28.4.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

28.4.2016

DEVE

28.4.2016

INTA

28.4.2016

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

30.5.2017

INTA

23.5.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Hugues Bayet

15.6.2016

Evelyn Regner

15.6.2016

 

 

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

19.1.2017

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       JURI komitejas atzinuma datums

JURI

12.1.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

27.2.2017

3.5.2017

 

 

Pieņemšanas datums

12.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

9

36

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Joëlle Bergeron, Udo Bullmann, Jean-Marie Cavada, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Rosa Estaràs Ferragut, Markus Ferber, Jonás Fernández, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Mary Honeyball, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Gilles Lebreton, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Bernard Monot, Luigi Morgano, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Emil Radev, Evelyn Regner, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Pavel Svoboda, József Szájer, Paul Tang, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Axel Voss, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Matt Carthy, David Coburn, Manuel dos Santos, Pascal Durand, Ashley Fox, Heidi Hautala, Ramón Jáuregui Atondo, Victor Negrescu, Virginie Rozière, Andreas Schwab, Tibor Szanyi, Lieve Wierinck, Kosma Złotowski

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Dominique Bilde, Ana Gomes, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Liadh Ní Riada, Elly Schlein, Kay Swinburne, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bogdan Brunon Wenta, Željana Zovko

Iesniegšanas datums

21.6.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

PPE

 

ECR

ALDE

EFDD

Burkhard Balz, Rosa Estaràs Ferragut, Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Werner Langen, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Emil Radev, Dariusz Rosati, Andreas Schwab, Theodor Dumitru Stolojan, Pavel Svoboda, Adam Szejnfeld, József Szájer, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Tom Vandenkendelaere, Axel Voss, Bogdan Brunon Wenta, Željana Zovko, Esther de Lange

Ashley Fox, Sajjad Karim, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Kay Swinburne, Kosma Zlotowski

Enrique Calvet Chambon, Jean-Marie Cavada, Thierry Cornillet, Petr Ježek, António Marinho e Pinto, Lieve Wierinck

Joëlle Bergeron

9

-

GUE/NGL

EFDD

Martina Anderson, Matt Carthy, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Liadh Ní Riada, Miguel Viegas

David Coburn, Laura Ferrara, Marco Valli

36

0

S&D

 

ECR

ALDE

VERTS/ALE

ENF

Hugues Bayet, Udo Bullmann, Jonás Fernández, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ana Gomes, Roberto Gualtieri, Mary Honeyball, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Olle Ludvigsson, Luigi Morgano, Victor Negrescu, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Tibor Szanyi, Paul Tang, Manuel dos Santos, Jakob von Weizsäcker

Sander Loones, Pirkko Ruohonen-Lerner

Cora van Nieuwenhuizen

Max Andersson, Pascal Durand, Sven Giegold, Heidi Hautala, Philippe Lamberts, Ernest Urtasun

Gerolf Annemans, Dominique Bilde, Gilles Lebreton, Bernard Monot, Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums