Procedūra : 2016/0351(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0236/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0236/2017

Debates :

PV 14/11/2017 - 15
CRE 14/11/2017 - 15

Balsojumi :

PV 15/11/2017 - 13.11
CRE 15/11/2017 - 13.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0437

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 871kWORD 99k
27.6.2017
PE 602.983v04-00 A8-0236/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

(COM(2016)0721 – C8-0456/2016 – 2016/0351(COD))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Salvatore Cicu

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

(COM(2016)0721 – C8-0456/2016 – 2016/0351(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0721),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0456/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 29. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūciju par Ķīnas kā tirgus ekonomikas statusu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0236/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā ir paredzēts pamatojums tam, kā būtu jānosaka normālā vērtība attiecībā uz importu no ārpustirgus ekonomikas valstīm. Ņemot vērā attīstību dažās valstīs, kuras ir PTO dalībvalstis, ir pareizi paredzēt, ka attiecībā uz šīm valstīm normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 1.– 6.a punktu, sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Attiecībā uz valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/7551 I pielikumā, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz 2. panta 7. punktu Regulā (ES) 2016/1036, kas grozīta ar šo regulu. Šai regulai nebūtu jāskar tirgus ekonomikas valsts statusa noteikšana kādai no PTO dalībvalstīm.

(2)  Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā ir paredzēts pamatojums tam, kā būtu jānosaka normālā vērtība attiecībā uz importu no ārpustirgus ekonomikas valstīm. Attiecībā uz valstīm, kuras ir PTO dalībvalstis, ir pareizi paredzēt, ka normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 6.a punktu, sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Attiecībā uz valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/7551 I pielikumā, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz 2. panta 7. punktu Regulā (ES) 2016/1036, kas grozīta ar šo regulu. Šai regulai nebūtu jāskar tirgus ekonomikas valsts statusa noteikšana kādai no PTO dalībvalstīm. Šī regula atbilst Savienības pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ietver atsauci uz dalībvalstu saistībām atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turklāt tā neskar to protokolu un citu instrumentu noteikumus, saskaņā ar kuriem valstis ir pievienojušās Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidošanu. Piemērojot regulas noteikumus, ir svarīgi, lai Savienība koordinētu rīcību un apmainītos ar informāciju ar saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem.

––––––––––––––––––––––––

––––––––––––––––––––––––

1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi precizēt, kādos apstākļos var uzskatīt, ka ir nozīmīgi kropļojumi, kas lielā mērā ietekmē brīvā tirgus spēkus. Konkrēti, ir lietderīgi precizēt, ka var uzskatīt, ka ir šāda situācija, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās. Ir arī lietderīgi precizēt, ka, apsverot to, vai ir šāda situācija, var ņemt vērā, inter alia, šādu kritēriju iespējamo ietekmi: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus; Ir arī lietderīgi noteikt, ka Komisijas dienesti var izstrādāt ziņojumus, kuros aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē; ka šādi ziņojumi un pierādījumi, uz kuriem tie ir balstīti, var tikt pievienoti ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari; un ka ieinteresētajām pusēm būtu jādod pietiekama iespēja izteikt piezīmes par ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus.

(3)  Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi precizēt, kādos apstākļos ir nozīmīgi kropļojumi, kas lielā mērā ietekmē brīvā tirgus spēkus. Konkrēti, ir lietderīgi precizēt, ka ir šāda situācija, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un citu ražošanas faktoru izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās vai SDO pamatkonvenciju un daudzpusēju nolīgumu vides un nodokļu jomā neievērošana, kas kropļo konkurenci. Ir arī lietderīgi precizēt, ka, novērtējot to, vai ir nozīmīgi kropļojumi, būtu jāņem vērā, inter alia, šādu faktoru iespējamā ietekme: valdības ietekme, tieša vai netieša, uz resursu sadalījumu, lēmumiem un uzņēmumiem; attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; nav pārredzamu un efektīvi funkcionējošu uzņēmējdarbības tiesību, kas nodrošinātu atbilstīgu korporatīvo pārvaldību, vai tās piemēro diskriminējoši, vai to izpilde nav atbilstīga; nav pārredzama un efektīva tiesību aktu kopuma, kas nodrošinātu īpašumtiesību ievērošanu un funkcionējoša bankrota režīma darbību, vai to piemēro diskriminējoši, vai tā izpilde nav atbilstīga; algu likmes nav noteiktas brīvās pārrunās starp darba ņēmējiem un vadību; pārredzama tiesību aktu kopuma trūkums diskriminējoši ietekmē kopuzņēmumus un ārvalstu investīcijas, un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus, cita starpā ar nozaru subsīdijām, vai oligopols vai monopols attiecībā uz ražošanas faktoriem un jebkādi citi apstākļi, ko Komisija uzskata par atbilstošiem, lai novērtētu to, vai ir nozīmīgi kropļojumi. Ir arī lietderīgi noteikt, ka Komisijas dienestiem būtu jāsagatavo sīki izstrādāti ziņojumi, kuros aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē. Attiecībā uz valstīm, par kurām uzsākts būtisks skaits antidempinga lietu, šie ziņojumi būtu jāpieņem līdz ... [ievietot datumu: 15 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Šādi ziņojumi un pierādījumi, uz kuriem tie ir balstīti, būtu jāpievieno ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari. Ieinteresētajām pusēm, tostarp Savienības ražošanas nozarei un arodbiedrībām, būtu jādod pietiekama iespēja izteikt piezīmes par ziņojumiem un pierādījumiem, uz kuriem tie ir balstīti, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādus ziņojumus vai pierādījumus. Šādas piezīmes būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par attiecīgo ziņojumu sagatavošanu un atjaunināšanu. Nozīmīgu kropļojumu novērtējums ir īpaši svarīgs tādu neviendabīgu nozaru gadījumā, kurās ir liels mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars un kurās ir visgrūtāk atklāt pierādījumus par nozarei specifiskiem kropļojumiem. Komisijai būtu jāsāk sagatavot vai atjaunināt ziņojumu pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ja mainījušies apstākļi konkrētā valstī vai nozarē. Komisijai būtu jāiekļauj analīze par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par Savienības antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem un jāiepazīstina ar to Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ir arī lietderīgi atcerēties, ka izmaksas parasti būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja vai ražotāja dokumentāciju. Tomēr, ja eksportētājā valstī ir nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ izmaksas, kas atspoguļotas attiecīgās ieinteresētās personas dokumentācijā ir mākslīgi pazeminātas, šādas izmaksas var koriģēt vai noteikt, izmantojot ikvienu pieņemamu pamatojumu, arī informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem, starptautiskām cenām vai etaloniem. Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi arī precizēt, ka, piemērojot ar šo regulu ieviestos noteikumus, būtu pienācīgi jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, arī attiecīgie novērtējuma ziņojumi par dominējošiem apstākļiem ražotāju eksportētāju iekšējā tirgū un pierādījumi, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

(4)  Ir arī lietderīgi atcerēties, ka izmaksas parasti būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja vai ražotāja uzticamu dokumentāciju. Tomēr, ja eksportētājā valstī ir nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ izmaksas, kas atspoguļotas attiecīgās ieinteresētās personas dokumentācijā ir mākslīgi pazeminātas, šādas izmaksas būtu jānosaka, izmantojot ikvienu pieņemamu pamatojumu, arī informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem, Savienības tirgiem vai no neizkropļotām starptautiskām cenām vai etaloniem. Ja ražotājs eksportētājs no valsts vai nozares, kurā ir viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, pārliecinoši pierāda, ka to ne tieši, ne netieši neietekmē nekāds nozīmīgs kropļojums un ka tā izmaksas attiecībā uz vienu vai vairākiem atsevišķiem ražošanas faktoriem nav izkropļotas, šīs izmaksas būtu jāizmanto normālās vērtības noteikšanai. Šādiem atsevišķiem konstatējumiem nevajadzētu ietekmēt citu ražotāju normālo vērtību, tādēļ tos nevajadzētu ekstrapolēt, attiecinot uz visu valsti vai nozari. Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi arī precizēt, ka, piemērojot ar šo regulu ieviestos noteikumus, būtu pienācīgi jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, arī attiecīgie novērtējuma ziņojumi par dominējošiem apstākļiem ražotāju eksportētāju iekšējā tirgū un pierādījumi, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes. Savienības ražošanas nozarei būtu jāvar sniegt norādes par to, vai ir nozīmīgi kropļojumi. Šādas norādes būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par attiecīgo ziņojumu sagatavošanu vai atjaunināšanu. Ja ziņojums liecina, ka ir viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, ziņojums būtu jāuzskata par pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu normālās vērtības aprēķināšanu. Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozarei nebūtu jāuzliek papildu slogs. Tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses būtu jāinformē par attiecīgajiem avotiem, ko Komisija plāno izmantot, tostarp par provizoriskiem nozīmīgu kropļojumu konstatējumiem, un tām atvēl 10 darba dienas piezīmju izteikšanai. Ieinteresētajām pusēm šajā nolūkā būtu jāvar piekļūt lietas materiāliem pēc tam, kad tās reģistrējušās Komisijas uzturētā reģistrā, tostarp jebkuriem pierādījumiem, uz kuriem paļaujas izmeklēšanas iestāde, neskarot Regulā (ES) 2016/1036 paredzētos konfidencialitātes noteikumus. Galīgais secinājums par to, vai eksportētājā valstī ir viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, kas skar visu ekonomiku kopumā vai kādu tās nozari, būtu jāizdara Komisijai, un tas jādara zināms pusēm ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas. Secinājumam, ka konkrētā valstī vai nozarē ir nozīmīgi kropļojumi, būtu jāpaliek spēkā līdz tā atsaukšanai, un tas būtu jāatsauc tikai tad, ja pietiekami pierādījumi ir pārliecinoši apliecinājuši, ka minēto valsti vai nozari vairs neietekmē nozīmīgi kropļojumi.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ja vien attiecīgo lietu nereglamentē kādi citi konkrētu pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Turklāt ar konkrētu pārejas noteikumu un ņemot vērā to, ka šo jautājumu nereglamentē nekādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto attiecīgo laikposmu vajadzētu uzskatīt par pagājušu dienā, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas. Lai samazinātu šīs regulas noteikumu apiešanas risku, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro pārskatīšanām, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu. Ir arī lietderīgi atcerēties, ka pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, nebūtu jāuzskata par pietiekamu pierādījumu Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta nozīmē. Šādiem pārejas noteikumiem vajadzētu aizstāt trūkstošo regulējumu, jo pretējā gadījumā varētu rasties juridiskā nenoteiktība, un tiem arī vajadzētu nodrošināt ieinteresētajām pusēm pienācīgu iespēju pielāgoties tam, ka iepriekšējie noteikumi zaudē spēku un stājas spēkā jaunie noteikumi, un veicināt efektīvu, sakārtotu un objektīvu Regulas (ES) 2016/1036 pārvaldību.

(6)  Ja vien attiecīgo lietu nereglamentē kādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Turklāt ar konkrētu pārejas noteikumu un ņemot vērā to, ka šo jautājumu nereglamentē nekādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto attiecīgo laikposmu vajadzētu uzskatīt par pagājušu dienā, kurā pabeigta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas. Lai samazinātu šīs regulas noteikumu apiešanas risku, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro pārskatīšanām, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu. Ir arī lietderīgi atcerēties, ka pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, nebūtu jāuzskata par pietiekamu pierādījumu Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta nozīmē. Šādiem pārejas noteikumiem, kas ļauj arī turpmāk piemērot aizsardzības pasākumus pret subsidētu importu, vajadzētu aizstāt trūkstošo regulējumu, jo pretējā gadījumā varētu rasties juridiskā nenoteiktība, un tiem arī vajadzētu nodrošināt ieinteresētajām pusēm pienācīgu iespēju pielāgoties tam, ka iepriekšējie noteikumi zaudē spēku un stājas spēkā jaunie noteikumi, un veicināt efektīvu, sakārtotu un objektīvu Regulas (ES) 2016/1036 pārvaldību.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“6.a   Šim nolūkam var izmantot avotus, kas ietver neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas, etalonus vai atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājā valstī, ar nosacījumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati par izmaksām. Saliktā normālā vērtība ietver samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu;

“6.a  a) Ja tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas, jo eksportētājas valsts ekonomiku kopumā vai kādu no tās nozarēm skar viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai etalonus attiecībā uz katru atsevišķu ražošanas faktoru. Šim nolūkam Komisija var izmantot avotus, kas ietver neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas, etalonus vai atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī, arī Savienības valstīs, ar nosacījumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati par izmaksām.

 

Ja ražotājs eksportētājs no valsts vai nozares, kurā ir viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, skaidri pierāda, ka to ne tieši, ne netieši neietekmē nekāds nozīmīgs kropļojums un ka tā viena vai vairāku atsevišķu ražošanas faktoru izmaksas nav izkropļotas, kā novērtēts saskaņā ar trešo daļu, šīs izmaksas izmanto normālās vērtības noteikšanai.

 

To, vai ražotāja eksportētāja konkrēta ražošanas faktora izmaksas nav izkropļotas un šāda konstatējuma uzticamību novērtē, inter alia, ņemot vērā iesaistītos daudzumus, to attiecību pret minētā ražošanas faktora kopējām izmaksām un faktisko izmantojumu ražošanā.

 

Šādi atsevišķi secinājumi neietekmē citu ražotāju eksportētāju normālo vērtību, tādēļ tos neekstrapolē un neattiecina uz visu valsti vai nozari neatkarīgi no Regulas (ES) 2016/1036 17. panta piemērošanas.

 

Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu. Ja ražotājs eksportētājs no valsts, par kuru uzskata, ka tajā ir viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, vai šīs valsts iestādes nesadarbojas saistībā ar ziņojuma sagatavošanu, piemēro Regulas (ES) 2016/1036 18. pantu;

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) var uzskatīt, ka attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu ir nozīmīgi kropļojumi a) apakšpunkta nozīmē, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās. Apsverot, vai ir nozīmīgi kropļojumi, var ņemt vērā, inter alia, šādu faktoru iespējamo ietekmi: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus.

b) nozīmīgi kropļojumi a) apakšpunkta nozīmē ir tie kropļojumi, kas pastāv, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un citu ražošanas faktoru izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās, vai ja netiek ievērotas ‑I pielikumā norādītās SDO pamatkonvencijas, daudzpusēji vides nolīgumi, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un attiecīgās ESAO konvencijas nodokļu jomā, un tā rezultātā tiek kropļota konkurence. Novērtējot, vai ir nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, šādu faktoru iespējamo ietekmi: liela valdības ietekme, tieša vai netieša, uz resursu sadalījumu, lēmumiem un uzņēmumiem; attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; nav pārredzamu un efektīvi funkcionējošu uzņēmējdarbības tiesību, kas nodrošinātu atbilstīgu korporatīvo pārvaldību, vai tās piemēro diskriminējoši, vai to izpilde nav atbilstīga; nav pārredzama un efektīvi funkcionējoša tiesību aktu kopuma, kas nodrošinātu īpašumtiesību ievērošanu un funkcionējoša bankrota režīma darbību, vai to piemēro diskriminējoši, vai tā izpilde nav atbilstīga; algu likmes nav noteiktas brīvās pārrunās starp darba ņēmējiem un vadību; pārredzama tiesību aktu kopuma trūkums diskriminējoši ietekmē kopuzņēmumus un ārvalstu investīcijas, un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus vai kuru darbība citādā ziņā nav neatkarīga no valsts, cita starpā ar nozaru subsīdijām, vai oligopols vai monopols attiecībā uz ražošanas faktoriem un jebkādi citi apstākļi, ko Komisija uzskata par atbilstošiem, lai novērtētu to, vai ir nozīmīgi kropļojumi.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecīgā gadījumā Komisijas dienesti var izstrādāt ziņojumu, kurā aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē. Šāds ziņojums un pierādījumi, uz kuriem tas ir balstīts, var tikt pievienots ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari. Ieinteresētajām pusēm ir pietiekama iespēja papildināt, izteikt piezīmes un paļauties uz ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus. Izdarītajos konstatējumos ņem vērā visus attiecīgās lietas materiālos iekļautos pierādījumus;

c) Komisijas dienesti sagatavo sīki izstrādātu ziņojumu, kurā aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē. Attiecībā uz valstīm, par kurām sākts būtisks skaits antidempinga lietu, ziņojumu pieņem līdz ... [ievietot datumu: 15 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Šādu ziņojumu un pierādījumus, uz kuriem tas ir balstīts, pievieno ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari.. Ieinteresētajām pusēm, tostarp Savienības rūpniecības nozarei un arodbiedrībām, ir pietiekama iespēja izteikt piezīmes un paļauties uz ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus. Šādas norādes ņem vērā, pieņemot lēmumu par attiecīgo ziņojumu sagatavošanu un atjaunināšanu. Sagatavojot ziņojumu, Komisija ņem vērā MVU ekonomiskās un komerciālās īpatnības un palīdz tiem ziņojumu izmantošanā. Izdarot secinājumus, Komisija ņem vērā visus izmeklēšanas lietā iekļautos būtiskos pierādījumus. Komisija sagatavo vai atjaunina ziņojumu pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ja mainījušies apstākļi konkrētā valstī vai nozarē. Komisija iekļauj analīzi par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par Savienības antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem un iepazīstina ar to Eiropas Parlamentu;

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) Savienības ražošanas nozare var paļauties uz c) apakšpunktā minēto ziņojumu normālās vērtības aprēķināšanai, iesniedzot sūdzību saskaņā ar 5. pantu vai pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. pantu;

d) Savienības ražošanas nozare var paļauties uz c) apakšpunktā minēto ziņojumu normālās vērtības aprēķināšanai, iesniedzot sūdzību saskaņā ar 5. pantu vai pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. pantu vai pieprasot atkārtotu izmeklēšanu saskaņā ar 12. pantu. Ja ziņojums liecina, ka ir viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, ziņojums saskaņā ar c) apakšpunktu ir pietiekams pierādījums, lai pamatotu normālās vērtības aprēķināšanu atbilstīgi a) apakšpunktam. Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozarei neuzliek papildu slogu saistībā ar to, lai noteiktu, vai trešā valstī vai nozarē ir nozīmīgi kropļojumi. Ja ziņojuma nav, Komisija izmanto visu pieejamo informāciju vai datus, lai noteiktu, vai ir nozīmīgi kropļojumi, un izmanto a) apakšpunktā minēto metodiku, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi;

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par attiecīgajiem avotiem, ko Komisija plāno izmantot, piemērojot a) apakšpunktu, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai. Šim nolūkam ieinteresētajām pusēm piešķir piekļuvi lietas materiāliem, ieskaitot visus pierādījumus, uz kuriem paļaujas izmeklēšanas iestāde, neskarot 19. pantu.

e) tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par attiecīgajiem avotiem, ko Komisija plāno izmantot, piemērojot a) apakšpunktu, tostarp par provizoriskiem nozīmīgu kropļojumu konstatējumiem, un tām atvēl 10 darba dienas piezīmju izteikšanai. Šim nolūkam ieinteresētajām pusēm pēc to reģistrācijas Komisijas uzturētā reģistrā piešķir piekļuvi lietas materiāliem, tostarp visiem pierādījumiem, uz kuriem paļaujas izmeklēšanas iestāde, neskarot 19. pantu. Komisija izdara galīgo secinājumu par to, vai eksportētājā valstī ir viens vai vairāki nozīmīgi kropļojumi, kas skar visu ekonomiku kopumā vai kādu tās nozari, un dara to zināmu pusēm ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas.

 

Secinājums, ka konkrētā valstī vai nozarē ir nozīmīgi kropļojumi, paliek spēkā līdz tā atsaukšanai, un to atsauc tikai tad, ja pietiekami pierādījumi ir pārliecinoši apliecinājuši, ka minēto valsti vai nozari vairs neietekmē nozīmīgi kropļojumi.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 7. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz importu no valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā tirgus ekonomikas valstī vai pārdošanas cenu no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo izstrādājumu, vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas procentu.

Attiecībā uz importu no valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā attiecīgā reprezentatīvā valstī, kas ir vai nu PTO dalībvalsts, vai nav uzskaitīta Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā. Pretējā gadījumā normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz pārdošanas cenu no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo izstrādājumu, vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas procentu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 7. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trešo tirgus ekonomikas valsti izvēlas pieņemamā veidā, pievēršot īpašu uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Tāpat ņem vērā arī termiņus; un, ja nepieciešams, izmanto trešo tirgus ekonomikas valsti, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu.

Attiecīgu reprezentatīvo valsti izvēlas pieņemamā veidā, pievēršot īpašu uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Tāpat ņem vērā arī termiņus; un, ja nepieciešams, izmanto attiecīgu reprezentatīvo valsti, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) 2016/1036

2. pants – 7. punkts – a apakšpunkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par izvēlēto trešo tirgus ekonomikas valsti, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai.”;

Tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par izvēlēto attiecīgo reprezentatīvo valsti, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai.”;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (punkts)

Regula (ES) 2016/1036

3. pants – 6. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(2a)  regulas 3. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. punktu, jāparāda, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu šīs regulas nozīmē. Jo īpaši jāparāda, ka apjoma un/vai cenas līmeņi, kas noteikti, ievērojot 3. punktu, ir ietekmējuši Savienības ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi.”

“6. Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem un labāko pieejamo informāciju, kas iesniegti saistībā ar 2. punktu, jāparāda, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu šīs regulas nozīmē. Jo īpaši jāparāda, ka apjoma un/vai cenas līmeņi, kas noteikti, ievērojot 3. punktu, ir ietekmējuši Savienības ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi.”

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2016/1036

11. pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar agrāko 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, attiecīgo laikposmu uzskata par pagājušu dienā, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas.

Ja pašreizēju antidempinga pasākumu pamatā ir normālā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 agrāko 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, 2. panta 6.a punktā minētā metodika neaizstāj sākotnējo metodiku, kas izmantota normālās vērtības noteikšanai, līdz dienai, kad pabeigta šo pasākumu pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc Regulas .... stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Regula (ES) 2016/1036

11. pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar agrāko 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, ikvienu pārskatīšanu saskaņā ar šo pantu atliek līdz dienai, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas.

Ja pašreizēju antidempinga pasākumu pamatā ir normālā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 agrāko 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, 2. panta 6.a punktā minētā metodika neaizstāj sākotnējo metodiku, kas izmantota normālās vērtības noteikšanai, līdz dienai, kad pabeigta šo pasākumu pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc Regulas .... stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2016/1036

16. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(5a)  regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ja Komisija uzskata par nepieciešamu, tā var sarīkot apmeklējumu, lai pārbaudītu importētāju, eksportētāju, tirgotāju, aģentu, ražotāju, tirdzniecības asociāciju un organizāciju dokumentāciju un pārbaudītu par dempingu un kaitējumu sniegto informāciju. Ja nav pienācīgas un savlaicīgas atbildes, Komisija var izvēlēties neveikt pārbaudes apmeklējumu.”

“1. Ja Komisija uzskata par nepieciešamu, tā nosūta pieredzējušus pārstāvjus veikt apmeklējumu, lai pārbaudītu importētāju, eksportētāju, tirgotāju, aģentu, ražotāju, tirdzniecības asociāciju un organizāciju dokumentāciju un pārbaudītu par dempingu un kaitējumu sniegto informāciju. Ja nav pienācīgas un savlaicīgas atbildes, Komisija var izvēlēties neveikt pārbaudes apmeklējumu.”

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2016/1036

18. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(5b)  regulas 18. panta 1. punkta 1. daļu aizstāj ar šādu:

“Gadījumā, ja kāda no ieinteresētajām pusēm atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus.”

“Gadījumā, ja kāda no ieinteresētajām pusēm atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, izdara pagaidu vai galīgos konstatējumus.”

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns)

Regula (ES) 2016/1036

18. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(5c)  regulas 18. panta 1. punkta 3. daļu aizstāj ar šādu:

„Ieinteresētajām pusēm dara zināmu to, kādas sekas var radīt nesadarbošanās.”

„Ieinteresētajām pusēm dara zināmu to, kādas sekas var radīt nesadarbošanās, un tās iekļauj reģistrā, kura izmantošana Komisijai un partnervalstīm ļaus pievērst vairāk uzmanības šo pušu darbībām.”

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.d punkts (jauns)

Regula (ES) 2016/1036

–I pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5d)  Regulā iekļauj šādu pielikumu:

 

“-I pielikums

 

1. Konvencija par piespiedu darbu, Nr. 29 (1930)

 

2. Konvencija par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību, Nr. 87 (1948)

 

3. Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu, Nr. 98 (1949)

 

4. Konvencija par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm, Nr. 100 (1951)

 

5. Konvencija par piespiedu darba izskaušanu, Nr. 105 (1957)

 

6. Konvencija par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā, Nr. 111 (1958)

 

7. Konvencija par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt, Nr. 138 (1973)

 

8. Konvencija par bērnu darba ļaunāko formu aizliegumu un tūlītēju rīcību to izskaušanai, Nr. 182 (1999)”

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Regula (ES) 2016/1037

10. pants – 7. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija attiecīgajai izcelsmes valstij un/vai eksportētājai valstij arī piedāvā apspriešanos attiecībā uz citām izmeklēšanā konstatētām subsīdijām. Šādos gadījumos Komisija nosūta uz izcelsmes valsti un/vai eksportētāju valsti galveno elementu kopsavilkumu par citām šādām subsīdijām, it īpaši šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām subsīdijām. Ja papildu subsīdijas nav minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, paziņojumā par procedūras sākšanu izdara grozījumus un grozīto versiju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzaicinot visas ieinteresētās puses izteikt piezīmes.

Komisija attiecīgajai izcelsmes valstij un/vai eksportētājai valstij arī piedāvā apspriešanos attiecībā uz citām izmeklēšanā konstatētām subsīdijām. Šādos gadījumos Komisija nosūta uz izcelsmes valsti un/vai eksportētāju valsti galveno elementu kopsavilkumu par citām šādām subsīdijām, it īpaši šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām subsīdijām. Ja papildu subsīdijas nav minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, paziņojumā par procedūras sākšanu izdara grozījumus un grozīto versiju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Visām ieinteresētajām pusēm dod papildu un pietiekamu laiku izteikt piezīmes.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo regulu piemēro visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas.

Šo regulu piemēro visām izmeklēšanām saskaņā ar Regulas (ES) 1036/2016 5. pantu, kuras sāktas ... [ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu] vai pēc minētās dienas. Pārējām izmeklēšanām šo regulu piemēro, sākot no dienas, kad ir pabeigta attiecīgo pasākumu pirmā termiņa beigu pārskatīšana.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0223.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (30.5.2017)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

(COM(2016)0721 – C8-0456/2016 – 2016/0351(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jerzy Buzek

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.     1

Regulas priekšlikums

2.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūciju par Ķīnas kā tirgus ekonomikas statusu,

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Savienībai būtu jāspēj efektīvi aizsargāt savu rūpniecību pret dempingu, un turpmākajai Savienības rīcībai jābūt saskaņā ar PTO noteikumiem. Instruments, kas paredz vienus un tos pašus noteikumus visiem tirdzniecības partneriem, ir pareizais pamats noturīgām tirdzniecības attiecībām.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā ir paredzēts pamatojums tam, kā būtu jānosaka normālā vērtība attiecībā uz importu no ārpustirgus ekonomikas valstīm. Ņemot vērā attīstību dažās valstīs, kuras ir PTO dalībvalstis, ir pareizi paredzēt, ka attiecībā uz šīm valstīm normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 1.– 6.a punktu, sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Attiecībā uz valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/7552 I pielikumā, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz 2. panta 7. punktu Regulā (ES) 2016/1036, kas grozīta ar šo regulu. Šai regulai nebūtu jāskar tirgus ekonomikas valsts statusa noteikšana kādai no PTO dalībvalstīm.

(2)  Ņemot vērā norises pasaules tirdzniecībā, kuras skar arī PTO dalībvalstis, tostarp šo norišu ietekmi uz iekšzemes rūpniecību, ir pareizi noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 1.– 6.a punktu, sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Attiecībā uz valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, bet ir PTO dalībvalstis vai kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/7552 I pielikumā, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz 2. panta 7. punktu Regulā (ES) 2016/1036, kas grozīta ar šo regulu.

__________________

__________________

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs saglabā skaidru atsauci uz PTO dalībvalstu tirgus ekonomikas vai ārpustirgus ekonomikas valsts statusu, kā paredzēts, piemēram, Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. panta d punktā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Ņemot vērā Padomes piekrišanu modernizēt Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentus un lai varētu īstenot efektīvus antidempinga pasākumus, ir jāņem vērā, ka mazākā maksājuma noteikums netaisnīgi samazina antidempinga maksājumus līdz apmēram, kas ir mazāks nekā dempinga starpība. Šajā nolūkā un, kā Eiropas Parlaments ierosinājis 2014. gada 16. aprīlī pirmajā lasījumā pieņemtajā nostājā par tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizēšanu, būtu jāatceļ mazākā maksājuma noteikums, būtu jāpaātrina tirdzniecības aizsardzības procedūras, būtu jāpiemēro pagaidu maksājumi un būtu jāatļauj arodbiedrībām un MVU iesniegt antidempinga sūdzības.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi precizēt, kādos apstākļos var uzskatīt, ka ir nozīmīgi kropļojumi, kas lielā mērā ietekmē brīvā tirgus spēkus. Konkrēti, ir lietderīgi precizēt, ka var uzskatīt, ka ir šāda situācija, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās. Ir arī lietderīgi precizēt, ka, apsverot to, vai ir šāda situācija, var ņemt vērā, inter alia, šādu kritēriju iespējamo ietekmi: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus. Ir arī lietderīgi noteikt, ka Komisijas dienesti var izstrādāt ziņojumus, kuros aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē; ka šādi ziņojumi un pierādījumi, uz kuriem tie ir balstīti, var tikt pievienoti ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari; un ka ieinteresētajām pusēm būtu jādod pietiekama iespēja izteikt piezīmes par ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus.

(3)  Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi precizēt, kādos apstākļos var uzskatīt, ka ir nozīmīgi kropļojumi, kas lielā mērā ietekmē brīvā tirgus spēkus. Konkrēti, ir lietderīgi precizēt, ka var uzskatīt, ka ir šāda situācija, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas un citi ražošanas faktori, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valsts iejaukšanās jebkādā līmenī, tostarp centrālā, reģiona un provinces līmenī. Ir arī lietderīgi precizēt, ka, apsverot to, vai ir šāda situācija, var ņemt vērā, inter alia, šādu kritēriju iespējamo ietekmi:

 

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, piemēram publiskas struktūras, par kuru veikto darbību tieši vai netieši atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem, piemēram, izmantojot valsts noteiktas cenas vai diskriminējošus nodokļu, tirdzniecības vai valūtas režīmus; vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus, tostarp ar resursu sadalījumu; nav pārredzamu un nediskriminējošu uzņēmējdarbības tiesību, kas nodrošinātu atbilstīgu korporatīvo pārvaldību, piemēram, starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, akcionāru aizsardzību un pareizas informācijas par uzņēmumiem publisku pieejamību; nav saskaņota, efektīva un pārredzama tiesību aktu kopuma, kas nodrošinātu īpašumtiesību ievērošanu un funkcionējoša bankrota režīma darbību, vai arī tāds tiek īstenots; nav patiesa finanšu sektora, kas darbotos neatkarīgi no valsts un kas juridiski un faktiski būtu pakļauts pietiekamiem garantijas noteikumiem un atbilstīgai uzraudzībai; netiek ievēroti starptautiskie sociālie un vides standarti, un tas ietekmē ražošanas izmaksas.

 

Ir arī lietderīgi noteikt, ka Komisijas dienestiem būtu pēc iespējas drīz jānāk klajā ar ziņojumiem, kuros aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē; ka šādi ziņojumi un pierādījumi, uz kuriem tie ir balstīti, būtu jāpievieno ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari, un attiecīgā gadījumā regulāri jāatjaunina; un ka ieinteresētajām pusēm būtu jādod pietiekama iespēja izteikt piezīmes par ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ir arī lietderīgi atcerēties, ka izmaksas parasti būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja vai ražotāja dokumentāciju. Tomēr, ja eksportētājā valstī ir nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ izmaksas, kas atspoguļotas attiecīgās ieinteresētās personas dokumentācijā ir mākslīgi pazeminātas, šādas izmaksas var koriģēt vai noteikt, izmantojot ikvienu pieņemamu pamatojumu, arī informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem, starptautiskām cenām vai etaloniem. Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi arī precizēt, ka, piemērojot ar šo regulu ieviestos noteikumus, būtu pienācīgi jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, arī attiecīgie novērtējuma ziņojumi par dominējošiem apstākļiem ražotāju eksportētāju iekšējā tirgū un pierādījumi, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

(4)  Ir arī lietderīgi atcerēties, ka izmaksas parasti būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja vai ražotāja dokumentāciju. Tomēr, ja eksportētājā valstī ir nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ izmaksas, kas atspoguļotas attiecīgās ieinteresētās personas dokumentācijā ir mākslīgi pazeminātas un neatspoguļo faktiskās tirgus vērtības, šādas izmaksas būtu jākoriģē vai jānosaka, izmantojot ikvienu pieņemamu pamatojumu, arī informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem vai neizkropļotām starptautiskām cenām vai etaloniem, attiecīgā gadījumā — arī Savienības cenām vai etaloniem. Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi arī precizēt, ka, piemērojot ar šo regulu ieviestos noteikumus, būtu pienācīgi jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, arī attiecīgie novērtējuma ziņojumi par dominējošiem apstākļiem ražotāju eksportētāju iekšējā tirgū un pierādījumi, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ja vien attiecīgo lietu nereglamentē kādi citi konkrētu pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Turklāt ar konkrētu pārejas noteikumu un ņemot vērā to, ka šo jautājumu nereglamentē nekādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto attiecīgo laikposmu vajadzētu uzskatīt par pagājušu dienā, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas. Lai samazinātu šīs regulas noteikumu apiešanas risku, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro pārskatīšanām, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu. Ir arī lietderīgi atcerēties, ka pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, nebūtu jāuzskata par pietiekamu pierādījumu Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta nozīmē. Šādiem pārejas noteikumiem vajadzētu aizstāt trūkstošo regulējumu, jo pretējā gadījumā varētu rasties juridiskā nenoteiktība, un tiem arī vajadzētu nodrošināt ieinteresētajām pusēm pienācīgu iespēju pielāgoties tam, ka iepriekšējie noteikumi zaudē spēku un stājas spēkā jaunie noteikumi, un veicināt efektīvu, sakārtotu un objektīvu Regulas (ES) 2016/1036 pārvaldību.

(6)  Ja vien attiecīgo lietu nereglamentē kādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Turklāt ar konkrētu pārejas noteikumu un ņemot vērā to, ka šo jautājumu nereglamentē nekādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.punktu, Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto attiecīgo laikposmu vajadzētu uzskatīt par pagājušu dienā, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas. Lai samazinātu šīs regulas noteikumu apiešanas risku, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro pārskatīšanām, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu. Ir arī lietderīgi atcerēties, ka pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.punktu, nebūtu jāuzskata par pietiekamu pierādījumu Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta nozīmē. Šādiem pārejas noteikumiem vajadzētu aizstāt trūkstošo regulējumu, jo pretējā gadījumā varētu rasties juridiskā nenoteiktība, un tiem arī vajadzētu nodrošināt ieinteresētajām pusēm pienācīgu iespēju pielāgoties tam, ka iepriekšējie noteikumi zaudē spēku un stājas spēkā jaunie noteikumi, un veicināt efektīvu, sakārtotu un objektīvu Regulas (ES) 2016/1036 pārvaldību.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Savienībai būtu jākoordinē savas darbības ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, veicot daudzpusējus vai divpusējus pasākumus pirms izmeklēšanas vai izmeklēšanas laikā. Šajā sakarībā Komisijai kopā ar mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem būtu jāveic salīdzinoša antidempinga aprēķinu analīze un rezultāti jāpaziņo ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  Ja, piemērojot šīs regulas šo vai kādu citu būtisku noteikumu, tiek konstatēts, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājā valstī, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai etalonus. Šim nolūkam var izmantot avotus, kas ietver neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas, etalonus vai atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājā valstī, ar nosacījumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati par izmaksām. Saliktā normālā vērtība ietver samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu;

a)  Ja tiek konstatēts, ka visu ekonomiku vai ekonomikas nozares skarošu nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājā valstī, normālo vērtību pamato ar cenu vai nosaka, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai etalonus attiecībā uz ikvienu ražošanas faktoru. Šim nolūkam var izmantot avotus, kas ietver neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas, etalonus vai atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī, arī Savienības valstīs, ar pietiekamu starptautisko sociālo un vides standartu līmeni, ar nosacījumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati. Saliktā normālā vērtība ietver samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.

 

Ja eksportētājs var skaidri pierādīt, ka tā cenas un izmaksas attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem neietekmē nozīmīgi kropļojumi, šīs cenas vai izmaksas izmanto, nosakot normālo vērtību;

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  var uzskatīt, ka attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu ir nozīmīgi kropļojumi a) apakšpunkta nozīmē, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās. Apsverot, vai ir nozīmīgi kropļojumi, var ņemt vērā, inter alia, šādu faktoru iespējamo ietekmi: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus;

b)  var uzskatīt, ka ir nozīmīgi kropļojumi a) apakšpunkta nozīmē, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas un citi ražošanas faktori, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valsts iejaukšanās jebkādā līmenī. Apsverot, vai ir nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, šādu faktoru iespējamo ietekmi:

 

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību tieši vai netieši atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes (piemēram, publiskas struktūras); valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem, piemēram, izmantojot valsts noteiktas cenas vai diskriminējošus nodokļu, tirdzniecības vai valūtas režīmus; vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus, cita starpā ar resursu sadalījumu; nav pārredzamu un nediskriminējošu uzņēmējdarbības tiesību, kas nodrošinātu atbilstīgu korporatīvo pārvaldību, piemēram, starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, akcionāru aizsardzību un pareizas informācijas par uzņēmumiem publisku pieejamību; nav saskaņota, efektīva un pārredzama tiesību aktu kopuma, kas nodrošinātu īpašumtiesību ievērošanu un funkcionējoša bankrota režīma darbību, vai arī tāds tiek īstenots; nav patiesa finanšu sektora, kas darbotos neatkarīgi no valsts un kas juridiski un faktiski būtu pakļauts pietiekamiem garantijas noteikumiem un atbilstīgai uzraudzībai; netiek ievēroti starptautiskie sociālie un vides standarti, attiecīgi ietekmējot ražošanas izmaksas;

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  tiek uzskatīts, ka saistībā ar attiecīgo izstrādājumu pastāv nozīmīgi kropļojumi a) apakšpunkta nozīmē, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas ir jaudas pārpalikuma rezultāts tādā ziņā, ka izstrādājuma cena vai izmaksas nav brīvā tirgus spēku darbības rezultāts, jo tās ietekmē pārprodukcijas apjoms, kas samazina nemainīgo izmaksu ietekmi;

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  attiecīgā gadījumā Komisijas dienesti var izstrādāt ziņojumu, kurā aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē. Šāds ziņojums un pierādījumi, uz kuriem tas ir balstīts, var tikt pievienots ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari. Ieinteresētajām pusēm ir pietiekama iespēja papildināt, izteikt piezīmes un paļauties uz ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus. Izdarītajos konstatējumos ņem vērā visus attiecīgās lietas materiālos iekļautos pierādījumus;

c)  Komisijas dienesti pēc iespējas drīz nāk klajā ar publisku ziņojumu, kurā aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē. Cita starpā ziņojumā attiecīgā gadījumā iekļauj informāciju par atbilstību starptautiskajiem vides un sociālajiem standartiem, kas ietekmē ražošanas izmaksas. Šāds ziņojums un pierādījumi, uz kuriem tas ir balstīts, kā arī attiecīgie konstatējumi iepriekšējās Savienības izmeklēšanās un valstu ziņojumos tiek pievienoti ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari. Ieinteresētajām pusēm, tostarp arodbiedrībām un MVU, ir pietiekama iespēja papildināt, izteikt piezīmes un paļauties uz ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus. Komisija par to attiecīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Izdarītajos konstatējumos ņem vērā visus konkrētās lietas materiālos iekļautos attiecīgos pierādījumus, kas balstās uz ticamu, drošu un savlaicīgu informāciju un pieejamiem datiem. Komisija regulāri vai vismaz ik pēc pieciem gadiem, vai tad, ja ir mainījusies situācija saistībā ar b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, atjaunina ziņojumu vai pierādījumus, uz kuriem tas ir balstīts;

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  Savienības ražošanas nozare var paļauties uz c) apakšpunktā minēto ziņojumu normālās vērtības aprēķināšanai, iesniedzot sūdzību saskaņā ar 5. pantu vai pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. pantu;

d)  Savienības ražošanas nozare un arodbiedrības var paļauties uz pierādījumiem c) apakšpunktā minētajā ziņojumā normālās vērtības aprēķināšanai, iesniedzot sūdzību saskaņā ar 5. pantu, pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. pantu vai pieprasījumu par atkārtotu izmeklēšanu saskaņā ar 12. pantu. Šis ziņojums ir pietiekams pierādījums, lai pamatotu normālās vērtības aprēķinu sūdzībā vai pieprasījumā, pamatojoties uz 6.a punktā norādīto metodiku. Turklāt, ja nozīmīgu daļu no tās Savienības ražošanas nozares, kas iesniedz sūdzību, veido MVU, normālās vērtības aprēķinus sūdzībā vai pieprasījumā var pamatot ar informāciju par attiecīgā izstrādājuma ražošanas izmaksām Savienībā;

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 2016/1036

2. pants – 6.a punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par attiecīgajiem avotiem, ko Komisija plāno izmantot, piemērojot a) apakšpunktu, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai. Šim nolūkam ieinteresētajām pusēm piešķir piekļuvi lietas materiāliem, ieskaitot visus pierādījumus, uz kuriem paļaujas izmeklēšanas iestāde, neskarot 19. pantu.”;

e)  tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses, tajā skaitā arodbiedrības un MVU, tiek informētas par attiecīgajiem avotiem, ko Komisija plāno izmantot, piemērojot a) apakšpunktu, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai. Šim nolūkam ieinteresētajām pusēm piešķir piekļuvi lietas materiāliem, ieskaitot visus pierādījumus, uz kuriem paļaujas izmeklēšanas iestāde, neskarot 19. pantu. Pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas paziņo par izmantojamo metodiku.”;

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

 

Līdz tai dienai Komisija būs publicējusi ziņojumu, kas minēts šīs regulas 1. panta 1. punktā attiecībā uz Regulas (ES) 2016/1036 6.a panta c) apakšpunktu.

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Aizsardzība pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

Atsauces

COM(2016)0721 – C8-0456/2016 – 2016/0351(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

21.11.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

21.11.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jerzy Buzek

5.12.2016

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Paloma López Bermejo

Izskatīšana komitejā

27.2.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

21

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Soledad Cabezón Ruiz, Jude Kirton-Darling, Constanze Krehl, Barbara Kudrycka, Olle Ludvigsson, Florent Marcellesi, Marian-Jean Marinescu, Marisa Matias, Markus Pieper, Sofia Sakorafa, Anne Sander, Pavel Telička, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fabio Massimo Castaldo, Nicola Danti, Gabriele Preuß

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Pavel Telicka, Lieve Wierinck

ENF

Angelo Ciocca, Jean-Luc Schaffhauser

PPE

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Christian Ehler, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Barbara Kudrycka, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Angelika Niebler, Markus Pieper, Herbert Reul, Massimiliano Salini, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Florent Marcellesi, Michel Reimon, Claude Turmes

21

-

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

GUE

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlícek, Paloma López Bermejo, Marisa Matias

S&D

José Blanco López, Soledad Cabezón Ruiz, Adam Gierek, Theresa Griffin, Jude Kirton-Darling, Peter Kouroumbashev, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Gabriele Preuβ, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

5

0

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský, Anneleen Van Bossuyt

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Aizsardzība pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

Atsauces

COM(2016)0721 – C8-0456/2016 – 2016/0351(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

9.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

21.11.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

21.11.2016

JURI

21.11.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Salvatore Cicu

28.11.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.1.2017

4.5.2017

 

 

Pieņemšanas datums

20.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Jude Kirton-Darling, Patricia Lalonde, Bernd Lange, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Franck Proust, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Klaus Buchner, Dita Charanzová, Nicola Danti, Seán Kelly, Sander Loones, Georg Mayer, Bolesław G. Piecha, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Birgit Collin-Langen, Edouard Martin, Massimiliano Salini

Iesniegšanas datums

27.6.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Dita Charanzová, Patricia Lalonde, Marietje Schaake, Hannu Takkula

ECR

Sander Loones, Emma McClarkin, Jan Zahradil

EFDD

William (The Earl of) Dartmouth

ENF

Georg Mayer, Franz Obermayr, Matteo Salvini

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Birgit Collin-Langen, Santiago Fisas Ayxelà, Seán Kelly, Franck Proust, Massimiliano Salini, Tokia Saïfi, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Danti, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Edouard Martin, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Joachim Schuster

Verts/ALE

Klaus Buchner

3

-

EFDD

Tiziana Beghin, David Borrelli

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

2

0

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Helmut Scholz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums