Procedūra : 2017/2025(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0242/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0242/2017

Debates :

PV 12/09/2017 - 20
CRE 12/09/2017 - 20

Balsojumi :

PV 13/09/2017 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0334

ZIŅOJUMS     
PDF 732kWORD 63k
28.6.2017
PE 602.942v02-00 A8-0242/2017

par ES politiskajām attiecībām ar Indiju

(2017/2025(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Cristian Dan Preda

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES politiskajām attiecībām ar Indiju

(2017/2025(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Indijas 2004. gadā izveidoto stratēģisko partnerību un 2005. gada 7. septembrī pieņemto Indijas un ES stratēģiskās partnerības kopējo rīcības plānu,

–  ņemot vērā ES un Indijas rīcības plānu 2020. gadam, ko pieņēma ES un Indijas 13. samitā, un šajā samitā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ES 2016. gada jūnija Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2001. gada 4. septembra paziņojumu „Eiropa un Āzija: pastiprinātas partnerības stratēģisks satvars” (COM(2001)0469),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 234/2014, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 28. oktobra ieteikumu Padomei par ES un Indijas attiecībām(2),

–  ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ES un Indijas attiecībām: stratēģiskās partnerattiecības(3),

–  ņemot vērā 2008. gada 24. septembra rezolūciju par gatavošanos ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmei (2008. gada 29. septembrī Marseļā)(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Indiju, tostarp rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma neievērošanas gadījumiem,

–  ņemot vērā 2012. gada 2. februāra rezolūciju par ES ārpolitiku attiecībā uz BRICS valstīm un citām jaunām lielvarām — mērķi un stratēģijas(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(6);

–  ņemot vērā 2012. gada 10. maija rezolūciju par jūras pirātismu(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu(8),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas darba braucienu uz Indiju 2017. gada 21. un 22. februārī,

–  ņemot vērā Āzijas un Eiropas sanāksmes (ASEM) 11. samitu, kas 2016. gada 15. un 16. jūlijā notika Ulanbatorā, un Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības (ASEP) 9. sanāksmi, kas 2016. gada 21. un 22. aprīlī notika Ulanbatorā, un abās sanāksmēs pieņemtās attiecīgās deklarācijas,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0242/2017),

A.   tā kā ES un Indija ir divas pasaulē lielākās demokrātijas, kas lepojas ar bagātu kultūras vēsturi un ir kopīgi apņēmušās veicināt mieru, stabilitāti, drošību, labklājību, ilgtspējīgu attīstību un sociālo taisnīgumu, kā arī ievērot cilvēktiesības, pamatbrīvības, tiesiskumu un labu pārvaldību;

B.  tā kā ES un Indija ir pēdējo divdesmit gadu laikā izveidojušas stratēģisku partnerību, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un intereses, ņemot vērā to, ka tās ir dabiskas partneres un stabilitātes nodrošinātājas pašreizējā daudzpolārajā pasaulē; tā kā šī stratēģiskā partnerība būtu jāpadziļina, jo tai ir liels potenciāls nodrošināt jaunu dinamiku starptautiskā līmenī, tostarp ANO, un risināt tādus jautājumus kā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana vai tiešo personisko kontaktu veidošana;

C.  tā kā ES un Indijas 13. samitā, kas notika 2016. gada 30. martā pēc četru gadu pārtraukuma, tika pieņemts jauns stratēģiskās partnerības rīcības plāns turpmākajiem pieciem gadiem;

D.  tā kā ES un Indijas 13. samitā tika pieņemta virkne kopīgu deklarāciju — par kopīgu programmu migrācijas un mobilitātes jomā, par Indijas un ES partnerību ūdens jomā, par partnerību tīras enerģijas un klimata jomā un par cīņu pret terorismu;

E.  tā kā ES un Indija kā svarīgas partneres ekonomikas, tirdzniecības un investīciju jomā (ES ir Indijas lielākā tirdzniecības partnere) kopš 2007. gada ir iesaistījušās sarunās par vērienīgu brīvās tirdzniecības un investīciju nolīgumu, kas būtu jānoslēdz pēc iespējas drīzāk; tā kā ES un Indijas rīcības plānā 2020. gadam ir atkārtoti apstiprināta abu pušu apņemšanās izveidot stabilu ekonomikas klimatu, kas būtu labvēlīgs tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības paplašināšanai;

F.  tā kā, palielinot koordināciju starp ES un tās dalībvalstīm jautājumā par attiecībām ar Indiju, tiktu radīta iespēja vēl vairāk stiprināt stratēģisko partnerību;

G.  tā kā Indija ir dinamiska demokrātija un atvērta valsts ar brīvu presi un aktīvu pilsonisko sabiedrību; tā kā ES un Indija ir regulāri apmainījušās ar paraugpraksi cilvēktiesību un demokrātijas jomā, tostarp par vārda brīvības un biedrošanās brīvības jautājumiem, kā arī izturēšanos pret migrantiem, minoritāšu tiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu, ko ES ir apņēmusies risināt,

Vērtīgas partnerības stabils pamats

1.  pauž pilnīgu atbalstu spēcīgākai un dziļākai ES un Indijas partnerībai, kas sakņojas to ciešajās politiskajās, ekonomiskajās, sociālajās un kultūras saiknēs un balstās uz kopīgajām demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un plurālisma vērtībām, kā arī savstarpēju cieņu un kopīgām interesēm;

2.  uzskata, ka abu partneru politisko attiecību pastiprināšana varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu reģionālās un starptautiskās sadarbības veicināšanā pasaulē, kurā jārisina dažādi globāla mēroga jautājumi, piemēram, saspīlējumi drošības jomā, starptautisko tiesību neievērošana, terorisms, ekstrēmisms un radikalizācija, transnacionāla organizētā noziedzība un korupcija, nereglamentēta migrācija un cilvēku tirdzniecība, klimata pārmaiņu ietekme, nabadzība, nevienlīdzība un cilvēktiesību neievērošana, kā arī aizvien lielāks populisms;

3.  uzsver, ka ES un Indijai kā divām pasaulē lielākajām demokrātijām ir kopīga atbildība par miera, tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanu visā pasaulē, tostarp pastiprinot sadarbību ANO līmenī;

4.  uzskata, ka kopš 1993. gada kopīgā politiskā paziņojuma ir ievērojami palielinājusies ES un Indijas attiecību kvalitāte un tvērums; uzsver to, cik svarīga ir 2004. gadā izveidotā ES un Indijas stratēģiskā partnerība, ar kuru bija paredzēts atzīt abu partneru ciešās saiknes un pārcelt abu attiecības augstākā un intensīvākā līmenī;

5.  uzsver, ka ES un Indijas partnerība vēl nav pilnībā sasniegusi savu potenciālu; uzskata, ka ir vajadzīga abu pušu spēcīgāka politiskā iesaiste, lai padarītu attiecības dinamiskākas un vērtīgākas to problēmu risināšanā, ar kurām abas partneres saskaras reģionālā un starptautiskā līmenī; prasa palielināt ieguldījumus saišu nostiprināšanā starp ES 27 dalībvalstīm un Indiju; uzsver, ka ir svarīgi pilnīgi izvērtēt stratēģiskās partnerības darbību, lai varētu rasties idejas par iespējām to vēl vairāk attīstīt;

ES un Indijai savstarpēji izdevīga spēcīgāka partnerība

6.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada 30. martā Briselē notika ES un Indijas 13. samits; mudina ES un Indiju organizēt samitus katru gadu, kā tās bija apņēmušās, ņemot vērā, ka šāda augsta līmeņa sanāksmes sniedz pozitīvu ieguldījumu sadarbības, savstarpējas sapratnes un savstarpējas redzamības palielināšanā;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināts ES un Indijas rīcības plāns 2020. gadam — vadlīnijas stratēģiskās partnerības intensificēšanai turpmākajos piecos gados; ņem vērā pozitīvi vērtējamo 2016. gadā atsākto sadarbību vairākās jomās, piemēram, drošības, cīņas pret terorismu, migrācijas un mobilitātes, tirdzniecības, tehnoloģijas un kultūras nodošanas, klimata pārmaiņu, attīstības, enerģētikas un ūdens jomās; prasa efektīvi īstenot šo rīcības plānu, nosakot skaidrus pasākumus un termiņus;

8.  atkārtoti pauž atbalstu tam, ka tiek noslēgts vispusīgs un vērienīgs brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) starp ES un Indiju, kuram vajadzētu būt ekonomiski, sociāli un politiski vērtīgam abām pusēm; atgādina, ka ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks un Indijā ir vērojams viens no augstākajiem IKP pieauguma līmeņiem pasaulē; tāpat atgādina, ka ES ir Indijas lielākā partnere tirdzniecības un investīciju jomā un importa un eksporta plūsmas starp tām ir salīdzinoši līdzsvarotas;

9.  pozitīvi vērtē to, ka ES un Indija ir atkal iesaistījušās diskusijās par to, kā turpināt sarunas par BTN, ko dēvē arī par plaša mēroga tirdzniecības un investīciju nolīgumu (BTIA); lai pēc iespējas drīzāk noslēgtu BTN, mudina abas puses turpināt sarunas savstarpības un savstarpēja izdevīguma garā un ņemot vērā starptautiskos standartus, kurus abas puses ir apņēmušās ievērot, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteiktos standartus, un uzņēmumu sociālās atbildības principu; atzīst, ka šāds nolīgums, kurā ir līdzsvaroti ņemtas vērā abu pušu intereses, var nodrošināt, ka pasākumi, tostarp tādi, ar kuriem tiek apkarota nabadzība un veicināta cilvēktiesību ievērošana, sniedz labumu gan Eiropas, gan Indijas pilsoņiem;

10.  iesaka ES līmenī pieņemt konsekventu stratēģiju attiecībām ar Indiju, nosakot skaidras prioritātes; vērš uzmanību uz ES iestāžu un dalībvalstu nozīmi šādas stratēģijas konsekventā un koordinētā īstenošanā; uzskata, ka ES prioritātes attiecībā uz Indiju varētu definēt atjauninātā ES un Āzijas attiecību stratēģijā;

11.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) apņemšanos veicināt ilgtermiņa investīcijas Indijas infrastruktūrā, kas ir būtiska ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ekonomikas, sociālajā un vides jomā; aicina EIB izpildīt savas saistības un palielināt atbalstu ilgtspējīgām investīcijām Indijā;

12.  uzsver parlamentu strukturētā dialoga nozīmi stratēģiskās partnerības funkcionēšanā; mudina Indijas parlamenta priekšsēdētāju izveidot Indijas un Eiropas draudzības grupu, kurā tiktu iekļauti Tautas palātas (Lok Sabha) un Augšpalātas (Rajya Sabha) deputāti un kura darbotos kā partnere Eiropas Parlamenta delegācijai attiecībām ar Indijas Republiku;

Plaša programma sadarbībai ārpolitikas un drošības politikas jomā

13.  atkārtoti norāda, ka mūsdienu starptautiskajā vidē gan ES, gan Indija saskaras ar akūtām drošības problēmām, attiecībā uz kurām ir nepieciešama diplomātiska reakcija, ko papildina pastiprināta atturēšana, starptautisko tiesību ievērošana un demokrātisku valstu sadarbība;

14.  uzsver to, ka pastāv ievērojams potenciāls palielināt sinerģijas starp ES un Indiju ārpolitikas un drošības politikas jomā; pauž pārliecību, ka ar regulāru un pastāvīgu dialogu var veidot savstarpēju sapratni un tādējādi palielināt ES un Indijas ārpolitikas darba kārtības koordināciju reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp par jautājumiem, attiecībā uz kuriem iepriekš ir ieņemtas atšķirīgas nostājas;

15.  atzinīgi vērtē ES un Indijas rīcības plānā 2020. gadam pausto apņemšanos izveidot forumus ārlietu un drošības jautājumu apspriešanai; uzsver to, ka, palielinot ārlietu un drošības jomā augsta līmeņa viedokļu apmaiņu biežumu un piešķirot tām lielāku nozīmību, tiktu radīta pievienotā vērtība;

16.  prasa, lai ES kopā ar savām dalībvalstīm un Indija turpinātu un stiprinātu savus centienus efektīva, uz noteikumiem balstīta multilaterālisma veicināšanā pasaules mērogā; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Padomi atbalstīt ANO Drošības padomes reformu, tostarp apmierinot Indijas lūgumu piešķirt tai pastāvīgā locekļa statusu; mudina ES un Indiju pēc iespējas vairāk koordinēt savas pozīcijas un iniciatīvas ANO līmenī par jautājumiem, kuros abu sadarbībai varētu būt izšķiroša nozīme, un darīt to arī citos starptautiskajos forumos, piemēram, PTO;

17.  atzīst vērtīgo un pastiprināto viedokļu apmaiņu par pasaules nozīmes jautājumiem Āzijas un Eiropas sanāksmē — daudzpusējās sadarbības forumā, kurā piedalās gan ES, gan Indija; atbalsta reģionālās integrācijas procesus Āzijā gan politiskā, gan ekonomiskā līmenī, jo tie var pozitīvi ietekmēt konfliktu skaita mazināšanu un reģiona labklājību;

18.  uzsver ievērojamo pievienoto vērtību, ko ES un Indijas sadarbība rada demokrātisku procesu atbalstīšanā Āzijā; turklāt uzsver ES un Indijas nozīmi humanitārās palīdzības un attīstības politikas nostādņu koordinēšanā, ņemot vērā intensīvo attīstības darbību, ko abas puses īsteno Āzijā, lai sniegtu pozitīvu ieguldījumu attiecīgo valstu politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā progresā, tostarp rūpējoties par minoritātēm un bezvalstniekiem, piemēram, rohingiem; aicina pastiprināt dialogu šajā jautājumā;

19.  ņem vērā Indijas un ES 2016. gada 30. marta kopīgo deklarāciju par cīņu pret terorismu, kuras mērķis ir pastiprināt sadarbību radikalizācijas, vardarbīga ekstrēmisma un terorisma novēršanā un apkarošanā; uzsver to, ka ir svarīgi censties veidot ES un Indijas drošības un tiesībaizsardzības dienestu sadarbību, izmantojot Eiropola satvarā jau iedibināto kārtību; iesaka veicināt Indijas un ES, tostarp tās dalībvalstu, paraugprakses un informācijas apmaiņu; mudina abas puses kopīgi atbalstīt to, lai ANO līmenī tiktu pieņemta visaptveroša konvencija par starptautisko terorismu, kā arī tiktu palielināta efektivitāte, ar kādu ANO veido teroristu sarakstus;

20.  uzsver to, ka ir svarīgi padziļināt ES un Indijas sadarbību Afganistānas jautājumā, proti, lai sniegtu palīdzību afgāņu vadītā un nodrošinātā miera un izlīguma procesā, stabilu iestāžu un darboties spējīgas valsts izveidē un tādas politiskās un ekonomiskās vides radīšanā, kas ļautu nostiprināt mieru un drošību; īpaši mudina palielināt politikas koordināciju drošības un militārajos jautājumos, attīstības atbalsta jomā un pasākumos, kas vērsti uz reģionālo jautājumu risināšanu; uzsver, ka „Āzijas sirds” process ir svarīgs forums reģionālas uzticēšanās veidošanai un politiskai sadarbībai;

21.  aicina no jauna pielikt pūles, lai notiktu Indijas un Pakistānas tuvināšanās un labu kaimiņattiecību atjaunošana, veidojot visaptverošu dialogu un, iespējams, izmantojot pakāpenisku pieeju, kas sāktos ar diskusiju par tehniskiem jautājumiem un uzticēšanās veidošanas pasākumiem un galu galā novestu pie augsta līmeņa politiskajām sanāksmēm; uzsver divpusējās dimensijas nozīmi virzībā uz ilgstoša miera un Indijas un Pakistānas sadarbības nodrošināšanu, kas sniegtu pozitīvu ieguldījumu reģiona drošībā un ekonomiskajā attīstībā; tomēr uzsver, ka abām valstīm kā kodollielvarām ir jāuzņemas atbildība par miera panākšanu; prasa ES veicināt un atbalstīt Indijas un Pakistānas izlīguma procesu; uzsver to, ka ir ārkārtīgi svarīgi apkarot terorismu visos tā veidos un izpausmēs, tostarp valsts atbalstītu terorismu;

22.  iesaka veidot turpmāku sadarbību attiecībā uz vispārēju atbruņošanos, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un kodoldrošību — mērķiem, kurus ir apņēmusies sasniegt gan ES, gan Indija; tādēļ aicina visas dalībvalstis atbalstīt Indijas iesniegumu par pievienošanos eksporta kontroles režīmiem, piemēram, Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupai, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmam, Vasenāras vienošanās procesam un Austrālijas grupai; atzinīgi vērtē to, ka Indija ir ratificējusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Papildprotokolu;

23.  atzinīgi vērtē gan Indijas, gan ES stingro nostāju attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) nelegālajām kodolprogrammām un ballistisko raķešu programmām, kas apdraud mieru reģionā un pasaulē, un mudina turpināt sadarbību pie tā, lai nodrošinātu ANO sankciju plašu īstenošanu pret Ziemeļkoreju;

24.  ņem vērā Indijas bažas attiecībā uz Ķīnu, jo īpaši saistībā ar tās pašpārliecināto politiku Dienvidķīnas jūrā, ievērojamo modernizāciju militārajā jomā, stratēģiskajām attiecībām ar Pakistānu un neatrisinātajām robežu problēmām; uzskata, ka vienīgi patiess dialogs, kas balstīts uz starptautisko tiesību principiem, var sekmēt šo atšķirīgo viedokļu saskaņošanu un uzticēšanās veidošanu;

25.  pozitīvi vērtē atbalstu, ko ES un Indijas 13. samitā abas puses pauda attiecībā uz to, lai visas Austrumukrainas konfliktā iesaistītās puses pilnībā īstenotu Minskas vienošanos; atgādina, ka ES ir stingri nosodījusi Krievijas agresīvo rīcību un pieņēmusi Krimas un Sevastopoles nelegālās aneksijas neatzīšanas politiku; pauž cerību, ka ES un Indija ar dialoga palīdzību varētu vēl vairāk saskaņot savas pozīcijas;

26.  mudina ES un Indiju gan samitos, gan regulārajās ārlietu un drošības jautājumu apspriedēs turpināt apmainīties viedokļiem par stāvokli Tuvajos Austrumos un iespējamām jomām, kurās varētu sadarboties, lai uzlabotu šā reģiona stabilizāciju, tostarp ar starptautiskā līmenī izvērstiem pasākumiem; vērš īpašu uzmanību uz to, ka ir svarīgi sadarboties, lai pašreizējā ANO līmenī saskaņā ar 2012. gada 30. jūnija Ženēvas paziņojumu pieņemtajā satvarā nodrošinātu noturīgu politisko risinājumu Sīrijā un atbalstītu valsts atjaunošanu un izlīgumu pēc tam, kad tiks panākta vienošanās un būs sākusies paļāvību rosinoša politiska pāreja, kuru vadīs un par kuru būs atbildīga pati Sīrija;

27.  uzsver, ka ES un Indija varētu uzlabot sadarbību un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz Āfrikas valstīm, lai nodrošinātu, ka to centieni attīstības jomā ir savstarpēji papildinoši;

28.  uzsver ievērojamās savstarpējās priekšrocības, ko ES un Indija varētu gūt, intensificējot sadarbību tādās jomās kā jūras drošība, kiberdrošība un datu aizsardzība, kā arī migrācija un mobilitāte;

29.  uzsver, ka ES un Indijai ir būtiskas kopīgas intereses un ka tām būtu jāpalielina sadarbība jūras drošības jomā, jo īpaši pirātisma apkarošanā, kā arī miera un stabilitātes saglabāšanā un jūras satiksmes ceļa nodrošināšanā Dienvidķīnas jūrā un Indijas okeānā; tādēļ iesaka izstrādāt kopīgas standarta darbības procedūras jūras drošības un pirātisma apkarošanas jomā, kā arī kopīgu sapratni attiecībā uz ANO Jūras tiesību konvenciju, kurā tiktu ņemta vērā navigācijas brīvība, risināti visi aktuālie jautājumi un noteikti vispiemērotākie kopīgie pasākumi sadarbībai minētās konvencijas satvarā;

30.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Indijas 13. samita laikā 2016. gada martā ES un Indija pieņēma kopīgu deklarāciju par partnerību tīras enerģijas un klimata jomā; uzsver Indijas un ES pozitīvo ietekmi sarunās par Parīzes klimata nolīguma noslēgšanu un abu partneru vadošo nozīmi pasaulē; mudina abas partneres pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka visas parakstītājas valstis šo nolīgumu īstenotu; šajā sakarībā prasa pastiprināt ES un Indijas sadarbību enerģētikas jomā un jo īpaši atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

31.  ar lielu interesi ņem vērā to, ka ES un Indijas 13. samitā 2016. gada martā tika pieņemta ES un Indijas kopīgā deklarācija par partnerību ūdens jomā; tādēļ aicina Savienību pastiprināt sadarbību ar Indiju un palielināt atbalstu Indijas ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas projektiem, piemēram, projektam „Tīra Ganga”;

32.  atzinīgi vērtē kopīgo deklarāciju par kopīgo programmu migrācijas un mobilitātes jomā, kuras mērķis ir nodrošināt sadarbības sistēmu, lai veicinātu atbilstīgu migrāciju, novērstu neatbilstīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību, kā arī maksimāli palielinātu mobilitātes ietekmi uz attīstību;

33.  uzskata, ka cilvēku savstarpējai apmaiņai vajadzētu būt vienam no ES un Indijas stratēģiskās partnerības galvenajiem aspektiem; īpaši uzsver to, ka ir svarīgi pastiprināt apmaiņu izglītības, kultūras un zinātniskās pētniecības, tostarp IT, jomā, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies apmaiņas studentu skaits programmā „Erasmus+”, kas būtu jāpaplašina vēl vairāk; tāpat arī pozitīvi vērtē sadarbības perspektīvas spēju veidošanā un iniciatīvas „Izgatavots Indijā” satvarā, kā norādīts rīcības plānā 2020. gadam, un uzsver to nozīmi tirdzniecības un sociālo attiecību intensificēšanā; prasa, lai minētajās programmās tiktu līdzvērtīgi iekļautas sievietes — studentes, zinātnieces, pētnieces un speciālistes;

Pastiprināta viedokļu apmaiņa par partnerības cilvēktiesību aspektu

34.  atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos intensificēt viedokļu apmaiņu par ES un Indijas stratēģiskās partnerības cilvēktiesību aspektu, jo pastiprināta sadarbība dažādos ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos var nākt par labu abu partneru pilsoņiem; īpaši uzsver nepieciešamību stiprināt abu partneru viedokļu apmaiņu un koordināciju ANO satvarā, tostarp īstenojot ieteikumus, kas tiek iekļauti vispārējā periodiskajā pārskatā par cilvēktiesībām; uzsver arī cilvēktiesību dialogu nozīmi; norāda, ka šajā jomā viedokļu apmaiņa nav notikusi kopš 2013. gada, un mudina šādu dialogu sarīkot pēc iespējas drīzāk;

35.  atgādina par saviem izsenis paustajiem iebildumiem pret nāvessodu jebkurā gadījumā un jebkādos apstākļos; atkārtoti prasa, lai nāvessodu izpildei Indijā nekavējoties tiktu piemērots moratorijs;

36.  atgādina, ka vārda un biedrošanās brīvība ir aktīvas demokrātiskas sabiedrības neatņemama daļa; izprot nepieciešamību veikt pasākumus, lai palielinātu pārredzamību un noteiktu ierobežojumus ārvalstnieku finansētām darbībām, kuras var apdraudēt mieru un stabilitāti vai iekšējo drošību; tomēr pauž bažas par to, kā pašreiz spēkā esošais Indijas tiesību akts par ārvalstu līdzdalību NVO finansēšanā (Ārvalstu līdzdalības regulēšanas akts) ietekmē biedrošanās un vārda brīvību;

37.  atzīst Indijas varas iestāžu ievērojamos centienus apkarot visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju kastas dēļ; tomēr ar bažām norāda, ka kastas dēļ notiekoša diskriminācija joprojām ir pamats ļaunprātīgām darbībām, un tādēļ mudina Indijas varas iestādes pastiprināt centienus, lai likvidētu šos cilvēktiesību pārkāpumus; turklāt mudina Indiju nodrošināt minoritāšu, jo īpaši reliģisku un etnisku minoritāšu, pilnīgu aizsardzību un uzsver iecietības pret dažādību veicināšanas lielo nozīmi starpkopienu vardarbības novēršanā; atzinīgi vērtē Indijas Augstākās tiesas rīkojumu atjaunot izmeklēšanu lietās par 2008. gadā pret kristiešiem vērsto vardarbību un izmaksāt cietušajiem pietiekamas kompensācijas;

38.  mudina Indiju ratificēt Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu un Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

39.  uzskata, ka saistībā ar to, ka ES un Indija ir atkārtoti apstiprinājušas apņemšanos stiprināt sadarbību cilvēktiesību jautājumos, abu partneru cilvēktiesību dialoga darba kārtībā būtu jāiekļauj arī sieviešu tiesību jautājums; atzinīgi vērtē Indijas valdības apņemšanos uzlabot sieviešu tiesības un ieviest sieviešu un vīriešu līdztiesību politikas plānošanā un mudina Indijas iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai izmeklētu un nepieļautu ar dzimumu saistītu vardarbību un veicinātu dzimumu līdztiesību; turklāt atzinīgi vērtē to, ka ES finansē Indijā projektus, ar kuriem tiek apkarota vardarbība pret sievietēm un bērniem, un iesaka saglabāt šo finansējumu; prasa uzlabot LGBTIQ tiesības un atcelt Indijas Kriminālkodeksa 377. pantu;

°

°  °

40.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un Indijas valdībai un parlamentam.

(1)

OV L 077, 15.3.2014., 77. lpp.

(2)

OV C 174, 14.7.2005., 63. lpp.

(3)

OV C 227 E, 21.9.2006., 589. lpp.

(4)

OV C 8 E, 14.1.2010., 69. lpp.

(5)

OV C 239 E, 20.8.2013., 1. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0120.

(7)

OV C 261 E, 10.9.2013., 34. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0424.


SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (4.5.2017)

Ārlietu komitejai

par ES politiskajām attiecībām ar Indiju

(2017/2025(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Mariya Gabriel

PA_Leg

IETEIKUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.1

Ziņojuma projekts

5.a atsauce (jauna)

Ziņojuma projekts

Grozījums

 

– ņemot vērā dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”1,

 

____________________

 

SWD(2015)0182.

Grozījums Nr.  2

Ziņojuma projekts

G apsvērums

Ziņojuma projekts

Grozījums

G. tā kā Indija ir dinamiska demokrātija un atvērta valsts ar brīvu presi un aktīvu pilsonisko sabiedrību; tā kā ES un Indija ir regulāri apmainījušās ar labāko praksi cilvēktiesību un demokrātiskās darbības jomā,

G. tā kā Indija ir dinamiska demokrātija un atvērta valsts ar brīvu presi un aktīvu pilsonisko sabiedrību; tā kā ES un Indija ir regulāri apmainījušās ar labāko praksi cilvēktiesību un demokrātiskās darbības jomā, tā kā sieviešu tiesības ir neatņemama cilvēktiesību daļa;

Grozījums Nr.  3

Ziņojuma projekts

Ga apsvērums (jauns)

Ziņojuma projekts

Grozījums

 

Ga. tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no ES pamatprincipiem, kas iekļauts Līgumā par Eiropas Savienību, un viens no ES mērķiem un uzdevumiem; tā kā ES rīkojas saskaņā ar šo principu arī ārējo attiecību jomā;

Grozījums Nr.  4

Ziņojuma projekts

Gb apsvērums (jauns)

Ziņojuma projekts

Grozījums

 

Gb. tā kā vīriešu rakstpratības īpatsvars Indijā ir 82,1 %, bet sieviešu vidū rakstpratības īpatsvars ir mazāks — 65,5 %; tā kā vīriešu un sieviešu līdzdalība darba tirgū šajā valstī ievērojami atšķiras (attiecīgi 54,4 % un 21,9 %);1 tā kā nopietnas bažas Indijā joprojām sagādā izvarošana, vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē;

 

_________________________________

 

http://in.one.un.org/gender-equity/

Grozījums Nr.  5

Ziņojuma projekts

10.a punkts (jauns)

Ziņojuma projekts

Grozījums

 

10.a norāda, ka ES un Indijas rīcības plāna 2020. gadam satvarā abām pusēm būtu jāstrādā pie tā, lai atlasītās ES pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Indijas programmās nodrošinātu savstarpēju piekļuvi pētniekiem un lai stiprinātu dialogu un sadarbību izglītības jomā, tostarp izmantojot Indijas GIAN programmu un ES programmu “Erasmus+”; prasa, lai šajās programmās tiktu līdzvērtīgi iekļautas sievietes — studentes, zinātnieces, pētnieces un speciālistes;

Grozījums Nr.  6

Ziņojuma projekts

23. punkts

Ziņojuma projekts

Grozījums

23. atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos apmainīties viedokļiem par ES un Indijas stratēģiskās partnerības cilvēktiesību aspektu, jo pastiprināta sadarbība cilvēktiesību jautājumos var nākt par labu abu partneru pilsoņiem; šajā sakarībā uzsver cilvēktiesību dialogu nozīmi; norāda, ka šajā jomā viedokļu apmaiņa nav notikusi kopš 2013. gada, un mudina šādu dialogu sarīkot pēc iespējas drīzāk;

23. atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos apmainīties viedokļiem par ES un Indijas stratēģiskās partnerības cilvēktiesību aspektu, jo pastiprināta sadarbība cilvēktiesību jautājumos var nākt par labu abu partneru pilsoņiem; šajā sakarībā uzsver cilvēktiesību dialogu nozīmi; norāda, ka šajā jomā viedokļu apmaiņa nav notikusi kopš 2013. gada, un mudina šādu dialogu sarīkot pēc iespējas drīzāk; prasa dialoga par cilvēktiesībām darba kārtībā kā vienu no prioritārām jomām iekļaut sieviešu tiesības un lielāku sieviešu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos;

Grozījums Nr.  7

Ziņojuma projekts

23.a punkts (jauns)

Ziņojuma projekts

Grozījums

 

23.a atzinīgi vērtē to, ka ES un Indijas rīcības plāna 2020. gadam satvarā ES un Indija ir apņēmušās noteikt iespējas pastiprinātai sadarbībai un koordinācijai starptautiskos forumos, tostarp iespējamu dialogu par sieviešu un vīriešu līdztiesību; prasa sākt šādu dialogu;

Grozījums Nr.  8

Ziņojuma projekts

23.b punkts (jauns)

Ziņojuma projekts

Grozījums

 

23.b atzinīgi vērtē to, ka Indijas valdība ir pastiprinājusi centienus, lai ieviestu un integrētu sieviešu un vīriešu līdztiesību politikas plānošanā, izveidojot iniciatīvas, lai glābtu meitenes un sniegtu viņām pilnvērtīgas iespējas, prasmju apguves un nodarbinātības programmas sievietēm un mikrofinansēšanas pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā dzīvojošām sievietēm lauku apgabalos, un stiprinot tiesību aktus, lai vērstos pret seksuālu uzmākšanos, vardarbību ģimenē un nevienlīdzīgu atalgojumu; aicina Indijas valdību turpināt un pastiprināt šos centienus;

Grozījums Nr.  9

Ziņojuma projekts

23.c punkts (jauns)

Ziņojuma projekts

Grozījums

 

23.c atzinīgi vērtē to, ka ES finansē Indijā projektus, ar kuriem tiek apkarota vardarbība pret sievietēm un bērniem un tostarp arī novērsta sieviešu dzimuma augļu iznīcināšana; aicina augsto pārstāvi un Komisiju saglabāt šo finansējumu un stiprināt projektus, kas sniedz sievietēm pilnvērtīgas iespējas;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.5.2017

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

2

12

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, James Carver, Lorenzo Cesa, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Iveta Grigule, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reinhard Bütikofer, Luis de Grandes Pascual, Neena Gill, María Teresa Giménez Barbat, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Marek Jurek, Javi López, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Igor Šoltes, Ernest Urtasun, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Dietmar Köster, Alex Mayer


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46

+

ALDE

 

Petras Auštrevičius, María Teresa Giménez Barbat, Iveta Grigule, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Bas Belder, Anna Elżbieta Fotyga, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

PPE

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Pál Csáky, Andrzej Grzyb, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Luis de Grandes Pascual, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Nikos Androulakis, Francisco Assis, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Dietmar Köster, Javi López, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Clare Moody, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri

2

-

EFDD

James Carver

NI

Georgios Epitideios

12

0

ENF

Mario Borghezio

GUE/NGL

Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

Janusz Korwin-Mikke

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Ernest Urtasun, Igor Šoltes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums