Procedūra : 2017/2026(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0243/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0243/2017

Debates :

PV 02/10/2017 - 18
CRE 02/10/2017 - 18

Balsojumi :

PV 03/10/2017 - 4.7
CRE 03/10/2017 - 4.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0367

ZIŅOJUMS     
PDF 643kWORD 63k
28.6.2017
PE 602.807v02-00 A8-0243/2017

par ES politiskajām attiecībām ar ASEAN

(2017/2026(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Reinhard Bütikofer

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES politiskajām attiecībām ar ASEAN

(2017/2026(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā to, ka 1967. gada 8. augustā tika nodibināta Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN),

–  ņemot vērā ES attiecību ar ASEAN galveno tiesisko regulējumu, proti, 1980. gada martā parakstīto ASEAN un EEK sadarbības nolīgumu(1),

–  ņemot vērā ASEAN hartu, ko parakstīja 2007. gada novembrī un ar ko tiek izveidots ASEAN juridiskas personas statuss, kā arī ASEAN tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma, tostarp Pastāvīgo pārstāvju komiteja (CPR), kas atbalsta un koordinē ASEAN darbu,

–  ņemot vērā ASEAN Reģionālo forumu (ARF), kas tika izveidots 1993. gadā, lai sekmētu dialogu un konsultācijas par politikas un drošības jautājumiem un veicinātu uzticību un preventīvo diplomātiju Āzijas un Klusā okeāna reģionā,

–  ņemot vērā to, ka ASEAN ietvaros ir vairākas iespējas atbalstīt uzticēšanās veidošanu reģionā: ARF, ASEAN aizsardzības ministru sanāksme (ADMM-Plus), Austrumāzijas augstākā līmeņa sanāksme (EAS), “ASEAN + trīs” (ASEAN pluss Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja) un “ASEAN + seši” (ASEAN pluss Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Indija, Austrālija un Jaunzēlande),

–  ņemot vērā spēkā esošos ASEAN tirdzniecības nolīgumus ar Japānu, Ķīnu, Dienvidkoreju, Indiju, Austrāliju un Jaunzēlandi,

–  ņemot vērā pašreizējās sarunas un/vai septiņu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un dažām ASEAN dalībvalstīm, proti, Bruneju Darusalamu, Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru, Taizemi un Vjetnamu, noslēgšanu,

–  ņemot vērā par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) notiekošās sarunas ar Indonēziju un Filipīnām, kā arī sarunas ar Malaiziju un Taizemi, kuras šobrīd ir apturētas, nākamajos mēnešos paredzēto BTN noslēgšanu ar Singapūru un Vjetnamu, kā arī sarunas par investīciju nolīgumu ar Mjanmu,

–  ņemot vērā ES tirdzniecības komisāres Cecilia Malmström un ASEAN finanšu ministru sanāksmi, kas 2017. gada 10. martā norisinājās Manilā,

–  ņemot vērā 9. Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības sanāksmi (ASEP9), kas notika 2016. gada 21. un 22. aprīlī Ulanbatorā, Mongolijā,

–  ņemot vērā 2007. gada martā pieņemto Nirnbergas deklarāciju par ES un ASEAN ciešāku partnerību un 2007. gada novembrī pieņemto rīcības plānu,

–  ņemot vērā Bandarseribegavanas rīcības plānu ASEAN un ES ciešākas partnerības stiprināšanai (2013–2017), ko pieņēma Brunejā Darusalamā 2012. gada 27. aprīlī,

–  ņemot vērā 2015. gada 18. maija kopīgo Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „ES un ASEAN — partnerība ar stratēģisku mērķi” (JOIN(2015)0022),

–  ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par ES un ASEAN attiecībām,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. oktobra Bangkokas deklarāciju par ASEAN un ES globālas partnerības veicināšanu attiecībā uz kopīgiem stratēģiskiem mērķiem,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā (TAC) 2012. gada 12. jūlijā Pnompeņā(2),

–  ņemot vērā Āzijas un Eiropas 11. augstākā līmeņa sanāksmi (ASEM11), kas notika 2016. gada 15. un 16. jūlijā Ulanbatorā, Mongolijā,

–  ņemot vērā Āzijas un Eiropas fondu (ASEF), ko nodibināja 1997. gada februārī, lai nodrošinātu nevalstiska dialoga forumu,

–  ņemot vērā ASEAN un ES Reģionālās integrācijas atbalsta programmu (APRIS), ASEAN Reģionālās integrācijas atbalsta programmu (ARISE) un Reģionālo ES un ASEAN dialoga instrumentu (READI) politikas saskaņošanas atbalstam un ar tirdzniecību nesaistītu nozaru regulējumam,

–  ņemot vērā 2007. gadā saskaņoto ASEAN ekonomiskās kopienas plānu,

–  ņemot vērā ASEAN 14. augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2009. gadā, kā arī ASEAN ekonomiskās kopienas, ASEAN politiskās drošības kopienas (APSC) un ASEAN sociālās un kultūras kopienas (ASCC) ASEAN vienotā tirgus ceļveža izstrādi,

–  ņemot vērā ASEAN 28. un 29. augstākā līmeņa sanāksmi, kas 2016. gada 6. un 7. septembrī norisinājās Vjentjanā (Laosā), un ASEAN 30. augstākā līmeņa sanāksmi, kas 2017. gada 26.–29. aprīlī norisinājās Manilā (Filipīnās),

–  ņemot vērā ASEAN un ES Apvienotās sadarbības komitejas 24. sanāksmi, kas notika Džakartā (Indonēzijā) 2017. gada 2. martā,

–  ņemot vērā ASEAN kopienas redzējumu 2025. gadam, kas tika pieņemts ASEAN 27. augstākā līmeņa sanāksmē, kura 2015. gada 18.–22. novembrī norisinājās Kualalumpurā (Malaizijā), un 2015. gada 31. decembra paziņojumu par ASEAN Ekonomikas kopienas izveidi, kuras mērķis ir izveidot iekšējo tirgu vairāk nekā 600 miljoniem cilvēku,

–  ņemot vērā Austrumāzijas 11. augstākā līmeņa sanāksmi (EAS), kura norisinājās 2016. gada 8. septembrī Vjentjanā (Laosā) un kurā piedalījās 18 valstu vadītāji no ASEAN dalībvalstīm, Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas (ASEAN+3), Indijas, Austrālijas un Jaunzēlandes (ASEAN+6), kā arī Krievijas un ASV,

–  ņemot vērā 2012. gada 18. novembrī pieņemto pirmo ASEAN cilvēktiesību deklarāciju un ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijas (AICHR) izveidi 2009. gadā,

–  ņemot vērā organizāciju “ASEAN”“ parlamentārieši par cilvēktiesībām” (APHR) — struktūru, kas dibināta 2013. gadā, lai veicinātu demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu visās ASEAN valstīs,

–  ņemot vērā ASEAN Miera un izlīguma institūtu (AIPR),

–  ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Konvenciju par bērna tiesībām un Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko ratificējušas visas ASEAN dalībvalstis,

–  ņemot vērā Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām: Apvienoto Nāciju Organizācijas satvara „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošana, ko ANO Cilvēktiesību padome pieņēma 2011. gada 16. jūnijā,

–  ņemot vērā ASEAN Konvenciju par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, ko 2015. gada novembrī parakstīja visas ASEAN dalībvalstis,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes vispārējos periodiskos pārskatus, kuru sagatavošanā piedalījušās visas ASEAN dalībvalstis,

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par ASEAN, jo īpaši 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par ES un ASEAN turpmākajām attiecībām(3),

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par ASEAN dalībvalstīm, jo īpaši 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Vjetnamu(4), 2015. gada 17. decembra rezolūciju par ES un Vjetnamas Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību (rezolūcija)(5), 2015. gada 17. decembra rezolūciju par ES un Vjetnamas Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību (piekrišana)(6), 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Filipīnu pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību (piekrišana)(7) un 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Filipīnu pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību (rezolūcija)(8),

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par ASEAN dalībvalstīm, jo īpaši 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Taizemi, it īpaši Andy Hall(9) lietu, 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Kambodžu(10), 2015. gada 26. novembra rezolūciju par politisko situāciju Kambodžā(11), 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Kambodžas likumprojektiem par NVO un arodbiedrībām(12), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par stāvokli Taizemē(13), 2015. gada 21. maija rezolūciju par rohingu bēgļu ciešanām, tostarp masu kapiem Taizemē(14), 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Mjanmas rohingu minoritātes stāvokli(15), 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par Mjanmu un jo īpaši par rohingu stāvokli(16), 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Malaiziju(17), 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Indonēziju, jo īpaši Hosea Yeimo, Ismael Alua un Džakartas gubernatora lietām(18) un 2016. gada 15. septembra(19) un 2017. gada 15. marta(20) rezolūciju par Filipīnām,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0243/2017),

A.  tā kā šogad tiek atzīmēta ASEAN 50. gadadiena, Romas līgumu 60. gadadiena un 40. gadadiena, kopš tika uzsāktas ES un ASEAN oficiālās attiecības;

B.  tā kā ASEAN ir kļuvusi par vienu no pasaules dinamiskākajiem un ātrāk augošajiem reģioniem, jo īpaši ekonomikas, tehnoloģiju un pētniecības ziņā, tai ir ģeopolitiski un ģeoekonomiski stratēģisks izvietojums, bagātīgi resursi, palielinātas ekonomiskās integrācijas mērķis un vērienīga ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) programma, jo īpaši izglītības jomā, un tā stingri aizstāv daudzpusējas attiecības; tā kā ASEAN valstu attīstības līmeņu izlīdzināšana ir būtiski svarīgs faktors, kas veicinās turpmāko integrācijas procesu un palīdzēs nodrošināt drošību, stabilitāti un sociālo, ekonomisko un politisko tiesību aizsardzību;

C.  tā kā ES un ASEAN integrācijas procesi, kurus ierosinājuši atšķirīgi apstākļi un kuriem ir atšķirīgs redzējums un uzdevumi, atšķiras; tā kā, lai gan tiem ir katram sava loģika, tie abi tomēr ir salīdzināmi, jo abas organizācijas, ievērojot savus noteikumus, vairākas desmitgades veicina mierīgu līdzāspastāvēšanu, reģionālo integrāciju un starptautisko sadarbību un attīstību un cenšas radīt uzticēšanos savu dalībnieku starpā; ASEAN un ES partnerība faktiski ir unikāla;

D.  tā kā abi reģioni ir sasnieguši ievērojamu mijiedarbības līmeni un ES un ASEAN attiecības ir visaptverošas un aptver plašu nozaru spektru, tostarp tirdzniecību un ieguldījumus, attīstību un ekonomikas un politikas jautājumus; tā kā ASEAN ir ES trešais lielākais tirdzniecības partneris, savukārt ES — ASEAN otrais lielākais tirdzniecības partneris, gadā veicot divpusēju preču tirdzniecību vairāk nekā EUR 200 miljardu vērtībā, un ES ir pirmā, kas ASEAN reģionā veikusi ārvalstu tiešos ieguldījumus; tā kā Eiropas uzņēmumiem ASEAN ir iespēja piekļūt plašākam reģionam; tā kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES un tās dalībvalstis ir pirmā palīdzības sniedzēja attīstības jomā reģionā un ES ir apsolījusi piešķirt vairāk nekā EUR 3 miljardus, lai samazinātu nabadzību un novērstu attīstības atšķirības ASEAN valstīs ar zemiem ienākumiem;

E.  tā kā ES pieredze iepriekš ir kalpojusi par iedvesmas avotu citiem reģionālajiem integrācijas procesiem;

F.  tā kā ES ir pastāvīgi atbalstījusi ASEAN un jo īpaši ASEAN sekretariāta darbu un, atzīstot ASEAN nozīmīgumu, īpaši šim nolūkam ir iecēlusi ES delegācijas sakariem ar ASEAN vadītāju, kurš uzsāka darbu 2015. gadā,

G.  tā kā pašlaik integrācijas process abos reģionos ir apdraudēts, tomēr vienlaicīgi tas paver jaunas iespējas; tā kā ES saskaras ar vairākām krīzēm; tā kā, neraugoties uz mērķi, kas paredz ASEAN centrālās lomas veicināšanu, ASEAN 2016. gadā saskārās ar iekšējās tirdzniecības samazināšanos ASEAN un problēmām, tostarp atšķirīgiem ārpolitikas virzieniem un plašāku ietekmi, ko radījušas iekšējās problēmas saistībā ar demokrātiju un tiesiskumu, starpreliģiju attiecībām, etniskajām minoritātēm, sociālo nevienlīdzību un cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp problēmām ar pārrobežu ietekmi;

H.  tā kā ES ir noteikusi, ka attiecībās ar trešām valstīm tā cilvēktiesības izvirzīs pirmajā plānā;

I.  tā kā ES 2014. gada decembrī Filipīnām piešķīra VPS+ statusu, un tā ir pirmā ASEAN valsts, kam pieejamas šādas tirdzniecības preferences; tā kā šis statuss Filipīnām nodrošina iespēju bez tarifiem eksportēt uz ES 66 % no saviem ražojumiem;

J.  tā kā ASV izstāšanās no Klusā okeāna valstu partnerības (TPP) var radīt jaunu impulsu reģionālas visaptverošas ekonomikas partnerības (RCEP) sarunām; tā kā Ķīna, kura izrāda lielāku apņēmību, ir uzsākusi tādas iniciatīvas kā "Viena josla, viens ceļš", kas rada izaicinājumu visām valstīm kaimiņreģionā un ārpus tā;

K.  tā kā saspīlējumi Dienvidķīnas jūrā (SCS) rada apdraudējumu un risku drošībai un stabilitātei reģionā; tā kā vislielākās bažas rada militarizācijas process SCS; tā kā ASEAN un Ķīnas dialogs par rīcības kodeksu joprojām ir ASEAN galvenais mehānisms viedokļu apmaiņai ar Ķīnu par SCS; tā kā Ķīnas pasākumi, kas ietver gan militārās patruļas un mācības, gan būvniecības darbības, neievērojot principus, kas izklāstīti 2002. gada deklarācijā par pušu rīcību Dienvidķīnas jūrā, joprojām rada bažas,

1.  sveic ASEAN dalībvalstis ASEAN 50. gadadienā un pilnībā atbalsta visus reģionālās integrācijas centienus; turklāt pauž savu atzinību par 40 gadu ilgajām ES un ASEAN attiecībām un atgādina savu ieteikumu attiecībā uz to, ka attiecības būtu jāpastiprina, izveidojot stratēģiskas partnerattiecības, kuru pamatā ir konkrētas darbības, reāli rezultāti un stabilāka patstāvīgā sadarbība; uzsver, ka ES ir ieinteresēta sadarboties ar šo stratēģiski svarīgā reģiona centrālo dalībnieku; uzsver, ka stratēģiskā partnerība dos iespēju ES nostiprināt savu ieguldījumu kopīgo mērķu īstenošanā Indijas un Klusā okeāna reģionā;

2.  uzsver stipru ASEAN un ES tirdzniecības un investīciju attiecību politisko vērtību un mudina abus partnerus arī turpmāk stiprināt savas ekonomiskās un politiskās attiecības; uzsver, ka ES un ASEAN tirdzniecības attiecību izaugsmei ir plašas iespējas; uzsver, ka ES ir ASEAN galvenais ārvalstu investors; uzsver arī sadarbības iespējas saistībā ar IAM īstenošanu; aicina paātrināt sadarbību, lai likvidētu attīstības atšķirības ASEAN valstīs; uzskata, ka daudzās jomās, piemēram, risinot pasaules mēroga problēmas, tostarp ar klimata pārmaiņām, pārrobežu organizēto noziedzību un terorismu, robežu pārvaldību, jūras drošību, finanšu sektora attīstību, pārredzamību un makroekonomikas politiku saistītās problēmas, varētu uzlabot sadarbību un īstenot labas prakses apmaiņu; uzsver centienus veidot augsta līmeņa ES un ASEAN sadarbību daudzpusējās institūcijās, piemēram, ne vien ANO, bet arī PTO attiecībā uz daudzpusējas tirdzniecības struktūras un brīvās tirdzniecības attiecību uzturēšanu, stiprināšanu un pilnveidi;

3.  pauž atzinību PV/AP un Komisijai par to, ka pieņemts kopīgs paziņojums, kuru apstiprinājušas dalībvalstis un kurā izklāstīts ceļvedis partnerattiecību padziļināšanai politiskajos, drošības un ekonomikas jautājumos, kā arī savienojamības, vides, dabas resursu un citās jomās, piemēram, cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES un ASEAN politisko dialogu; atgādina, ka ES aktīvs atbalsts ASEAN valstu integrācijai veicina to izturētspēju un reģiona stabilitāti; uzsver, ka ES sniedz tehnisko palīdzību un palīdz veidot iekšējā tirgus izveides spējas;

4.  atzinīgi vērtē ES delegācijas sakariem ar ASEAN vadītāja iecelšanu un ES misijas atklāšanu ASEAN 2015. gadā, kura tiek attīstīta, apliecinot ES un ASEAN attiecību nozīmīgumu;

5.  norāda — tā kā Apvienotajai Karalistei gadu gaitā ir bijusi nozīmīga un ietekmīga loma ES un ASEAN saiknes veicināšanā, ASEAN un ES un tās dalībvalstīm būs nepieciešama iespēja aktīvi pastiprināt attiecības, ņemot vērā jauno Brexit realitāti; aicina AK turpināt ciešu sadarbību ar ES un ASEAN partnerību; aicina paātrināt ES iesaistīšanos esošajos ASEAN vadītajos forumos; uzskata, ka ES būtu jāuzlabo un jāpastiprina diplomātiskie centieni ar ASEAN, lai veicinātu lielāku stabilitāti un drošību konfliktu zonās, kurās ir atjaunojusies spriedze, šim nolūkam cieši sadarbojoties ar attiecīgā reģiona partneriem un ievērojot starptautiskās tiesības;

6.  pauž nožēlu par to, ka ES ir novēloti un ierobežoti reaģējusi uz saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) pieņemto lēmumu par Dienvidķīnas jūras strīdu, un prasa ES nodrošināt UNCLOS noteikumu ievērošanu; atgādina, ka ES atbalsta mierīgā ceļā saskaņotus starptautisku strīdu atrisinājumus; uzstāj, ka ir jānodrošina kuģošanas brīvība; aicina Ķīnu pieņemt tiesas lēmumu; mudina puses saistībā ar UNCLOS censties miermīlīgi izšķirt strīdus, balstoties uz starptautisko tiesību principiem; atbalsta ASEAN dalībvalstu centienus panākt ātrāku Rīcības kodeksa attiecībā uz pušu rīcību Dienvidķīnas jūrā faktisku noslēgšanu;

7.  pauž nožēlu par tādām darbībām kā pārmērīga zemes meliorācija un par militāru iekārtu un arsenāla izvietošanu uz meliorētajām zemes platībām, kas rada militāra konflikta risku; pauž nopietnas bažas par aizsardzības izdevumu palielināšanos reģionā un tā kaimiņvalstīs un par pieaugošo konfliktu militarizāciju, jo īpaši Dienvidķīnas jūrā un Austrumķīnas jūrā; norāda, ka ES ir jāturpina atbalstīt miermīlīgu attiecību veidošana starp Ķīnu un tās Dienvidķīnas jūras kaimiņvalstīm, izmantojot konstruktīvus divpusējus un iekļaujošus daudzpusējus mehānismus; atbalsta visas darbības, kas Dienvidķīnas jūrai ļautu kļūt par „miera un sadarbības jūru”; prasa ES dalībvalstīm stingri ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu; uzsver masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas nozīmi, jo īpaši, ņemot vērā pēdējos notikumus Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā;

8.  atbalsta ES un ASEAN partnerību drošības jomā un pieredzes un labas prakses apmaiņu saistībā ar vairākiem galvenokārt nekonvencionāliem drošības jautājumiem, lai uzlabotu reģiona spējas, jo īpaši attiecībā uz dialoga un sadarbības uzlabošanu jautājumos par jūras drošību, pirātismu, cīņu pret organizēto noziedzību un atbalstu Eiropola un Inter-ASEAN Police (Aseanapol) sadarbībai šajā jomā, terorisma apkarošanu, kiberdrošību, klimata drošību, uzticības veicināšanas pasākumiem, preventīvo diplomātiju un mediāciju, krīžu pārvarēšanu, sagatavotību katastrofām un katastrofu seku likvidēšanu un humāno palīdzību; atbalsta lielāku ES ieguldījumu un iesaistīšanos ARF;

9.  atzinīgi vērtē 3. augsta līmeņa dialoga rīkošanu par sadarbību jūras satiksmes drošības jomā, kas 2016. gada 15. un 16. septembrī notika Taizemē, kurā tika noteiktas un ierosinātas konkrētas ASEAN un ES turpmākās sadarbības jomas jūras satiksmes drošības un preventīvās diplomātijas jomā; sagaida 4. ASEAN un ES augsta līmeņa dialogu par sadarbību jūras satiksmes drošības jomā, kas notiks 2017. gadā Filipīnās;

10.  atkārto, ka ES atbalsta ASEAN centrālo lomu un ASEAN nozīmīgo ieguldījumu dialoga veicināšanā un sadarbībā mieram, drošībai, stabilitātei un labklājībai Āzijas Klusā okeāna reģionā un ārpus tā; prasa izveidot funkcionētspējīgus un efektīvus strīdu izšķiršanas mehāniskus, kas paredzēti ASEAN hartas 8. nodaļā un 2010. gadā Hartai pievienotajā protokolā, tostarp juridiski saistošus pasākumus un noteikumus; norāda uz veiksmīgo pieredzi, kas Eiropas kontinentā 40 gados ir gūta attiecībā uz izpratni par drošību, kas ietver gan politisku un militāru dimensiju, gan ekonomikas un vides dimensiju, gan humāno dimensiju; pauž pārliecību, ka šo pieredzi ir iespējams izmantot attiecībā uz ASEAN centieniem nodrošināt reģiona mierīgu attīstību; uzsver, ka ES ir ieinteresēta iesaistīties turpmākajās reģiona darbībās saistībā ar visiem ASEAN vadītajiem procesiem;

11.  uzsver ES īpašo pieredzi iestāžu veidošanas, vienotā tirgus, regulējuma konverģences, konfliktu un krīzes pārvaldības, jūras satiksmes drošības, mediācijas, humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas jomā, kā arī tās neseno progresu aizsardzības integrācijas jomā un neseno veiksmīgo pieredzi attiecībā uz reģionālo normu noteikšanu un spēcīgas reģionālās arhitektūras izveidi cilvēktiesību un demokrātijas jomā un ES gatavību dalīties šajā pieredzē, ja tas ir lietderīgi; uzsver sarunas par ES un ASEAN visaptverošo gaisa transporta nolīgumu (CATA) un plašāku savienojamības programmu; norāda, ka 2014.–2020. gadā ES pusi no ASEAN paredzētā finansiālā atbalsta veltīs ASEAN savienojamībai;

12.  uzsver, ka daudzpusējā līmenī ir jāiesaistās sadarbībā ar pārējām reģiona jurisdikcijām, piemēram, ASEAN novērotājiem, Papua-Jaungvineju un Austrumtimoru, kā arī ar Ķīnu, Japānu un Taivānu;

13.  uzskata, ka ģeopolitiskā skatījumā ir ļoti labs iemesls atbalstīt sarunu atsākšanu par reģionālu ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīgumu, un atzinīgi vērtē nesen notikušās ES tirdzniecības komisāres Cecilia Malmström un ASEAN ekonomikas ministru sanāksmes secinājumus par jomas izpēti šajā ziņā, kā arī veiktos pasākumus, lai sasniegtu galīgo mērķi — reģionu savstarpējo nolīgumu; mudina stratēģiskā ziņā īstenot visus centienus, lai izvērtētu iespējas noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus ar visām ASEAN valstīm; atgādina, ka ASEAN ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris ārpus Eiropas, bet ES ir ASEAN otrais lielākais tirdzniecības partneris;

14.  uzsver, ka valsts un ārzemju uzņēmumiem, kas darbojas ASEAN valstīs, ir jāpiemēro korporatīvās sociālās atbildības principi; mudina ASEAN valstis nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas sociālās, vides un darba tiesības; prasa pilnībā un efektīvi īstenot SDO konvencijas un ievērot galvenos nodarbinātības standartus; aicina ASEAN un tās dalībvalstis faktiski īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, lai veicinātu pienācīgu nodarbinātības aizsardzību un pienācīgas kvalitātes darba apstākļu pieejamību, kā arī izveidot vidi, kas ir labvēlīgāka arodbiedrību attīstībai; aicina Komisiju un EĀDD izmantot visus pieejamos instrumentus, lai uzlabotu iepriekš minētā ievērošanu; turklāt uzsver, ka ir jānodrošina visu piespiedu vai obligātas nodarbinātības veidu izskaušana un bērnu darba izskaušana;

15.  aicina Eiropas uzņēmumus, kas veikuši ieguldījumus ASEAN reģionā, rīkoties saskaņā ar uzņēmumu sociālās atbildības principiem un ievērot Eiropas standartus patērētāju, darba un vides tiesību jomā un ievērot pirmiedzīvotāju tiesības;

16.  vienlaikus aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt iestāžu sociālo dialogu starp Āzijas un Eiropas Tautu forumu (AEPF) un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības struktūrām ES;

17.  norāda uz ASEAN paziņojumu, ka tā ir orientēta uz cilvēkiem un ka cilvēki ir tās darbību centrā, ka reģionālās integrācijas procesu likumību un atbilstību kā ES, tā ASEAN valstīs ietekmē pēc iespējas lielāka ieinteresēto personu skaita iesaistīšana šajā procesā un tā panākumu publiskošana; uzskata, ka tieši personiski kontakti, jo īpaši starp jauniešiem, ir ļoti svarīgs kultūras apmaiņas instruments, un prasa ievērojami paplašināt Erasmus + mehānismu ASEAN; uzsver, ka ASEAN valstīs ir plašas profesionālās apmācības iespējas, un uzsver sadarbības izredzes saistībā ar duālās apmācības sistēmu, ko izmanto konkrētās ES dalībvalstīs; mudina arī izstrādāt kultūras diplomātijas pasākumus saskaņā ar 2016. jūnija paziņojumu par Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģiju un neseno Parlamenta ziņojumu par šo pašu tematu; uzsver Āzijas un Eiropas fonda nozīmīgo funkciju un uzskata, ka būtu jāpaplašina atbalsts tā darbam;

18.  uzsver uzskatu, ka strukturēti apmaiņas pasākumi un sadarbība reģionu un pilsētu līmenī (pilsētu mērķsadarbība) ir interesants instruments, ko izmantot, lai paplašinātu praktisko divpusējo sadarbību, un vērš uzmanību uz konkrētām iniciatīvām, piemēram, Pilsētas mēru pakts vai Under2 MOU, kas būtu aktīvi jāatbalsta;

19.  iesaka ASEAN un ES gadadienu šogad atzīmēt ar ES un ASEAN jauno līderu apmaiņas programmas iniciatīvu, kas tiktu īstenota 2018. gadā, kad ASEAN būs Singapūras vadībā; uzskata, ka, ja tā būs veiksmīga, būtu jāizveido ikgadējs ES un ASEAN jauno līderu forums, lai apmainītos ar idejām un veidotu attiecības nolūkā atbalstīt ES un ASEAN turpmākās attiecības; turklāt ierosina kopīgi ar ASEAN partneriem izvērtēt praktiskās iespējas nodrošināt savstarpēji izdevīgu finansējumu pētniecības institūtiem vai akadēmiskajām programmām, kuru mērķis būtu pētīt integrācijas procesus un saistībā ar šiem procesiem gūto pieredzi attiecīgajā partnerreģionā;

20.  uzsver, ka ir jāveicina dzimumu līdztiesība, kā arī sieviešu līdzdalība, un jāuzlabo meiteņu un sieviešu dzīves apstākļi; uzsver, ka tādēļ būtiski svarīga nozīme ir izglītības pieejamībai, kas varētu veicināt sociālās un ekonomiskās pārmaiņas;

21.  uzsver, ka ES būtu arī jāveicina intensīvāki politikas dialogi un sadarbība tādos jautājumos kā pamattiesības, tostarp etnisko un reliģisko minoritāšu tiesības, un jautājumos, kas ir svarīgi visiem, cita starpā saistībā ar tiesiskumu un drošību, vārda brīvību un brīvu informācijas plūsmu, cīņu pret starptautisko noziedzību, korupciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, cilvēku un narkotiku kontrabandu, terorisma apkarošanu, ieroču neizplatīšanu, atbruņošanos, jūras satiksmes drošību un kiberdrošību;

22.  Atzinīgi vērtē pirmo ES un ASEAN politikas dialogu par cilvēktiesībām 2015. gada oktobrī un sagaida šādus dialogus arī turpmāk; pauž dziļas bažas par demokrātijas stāvokļa pasliktināšanos un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību pārkāpumus, kā arī nemitīgās represijas un diskrimināciju vairākās reģiona valstīs un to, ka bēgļiem un bezvalstniekiem vai pilsoniskajai sabiedrībai netiek nodrošinātas pietiekamas iespējas, jo īpaši attiecībā uz vides un darba tiesību, tiesību uz zemi aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem; brīdina, ka, nerisinot minoritāšu atstumtības jautājumus, tiktu apdraudēta ASEAN ilgtspēja un panākumi ilgtermiņā; pauž nožēlu par to, ka represīva attieksme pret narkotiku lietotājiem ir bijusi saistīta ar lieliem cilvēku upuriem un ārpustiesas nogalināšanu; uzsver, ka ASEAN valstu pilsoniskā sabiedrība ir jāiesaista lēmumu pieņemšanā saistībā ar reģionālās politikas veidošanu, nodrošinot jēgpilnu apspriešanos ar NVO un vietējām kustībām;

23.  pauž bažas par šķēršļiem saistībā ar nāvessoda atcelšanu reģionā un aicina visas ASEAN valstis atturēties no nāvessoda atjaunošanas un pildīt savas starptautiskās saistības; atzinīgi vērtē darbības, kas veiktas cīņā pret cilvēku tirdzniecību un piespiedu darbu, un aicina visas valdības arī turpmāk pastiprināt cietušo aizsardzību un starpvalstu sadarbību;

24.  prasa ASEAN piešķirt pienācīgus resursus Starpvaldību cilvēktiesību komisijai (AICHR); cer, ka AICHR piecu gadu darba plānā tiks ietverti konkrēti un izmērāmi mērķi un ka tās pilnvaras tiks pastiprinātas, lai tā varētu aktīvi uzraudzīt un izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, vainīgos par tiem saukt pie atbildības, un novērst šādus pārkāpumus; mudina AICHR izvērtēt un apspriest iespēju papildus izveidot ASEAN cilvēktiesību tiesu pēc citos pasaules reģionos esošā parauga;

25.  mudina ES un dalībvalstis meklēt visas sadarbības iespējas ar ASEAN valstīm demokrātijas stiprināšanas jomā; atbalsta Reģionālā ES un ASEAN dialoga instrumenta Cilvēktiesību mehānisma biroja darbu, lai publiskotu cilvēktiesību problēmas un pasākumus šajā jomā un informētu par cilvēktiesībām; mudina visas ASEAN dalībvalstis turpināt ratificēt ANO cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas statūtus (ICC) un atbalstīt iniciatīvas attiecībā uz pārejas tiesiskumu, izlīgumu un cīņu pret nesodāmību reģionā;

26.  pauž bažas par to, ka ASEAN dalībvalstīs dzīvo miljons bezvalstnieku; norāda, ka saskaņā ar UNHCR bezvalstniecības mandātu Mjanmas rohingi ir pasaulē lielākā vienotā bezvalstnieku grupa (vairāk nekā 1 miljons cilvēku), tomēr lielas bezvalstnieku grupas ir arī Brunejā, Vjetnamā, Filipīnās, Taizemē, Malaizijā un citur; mudina ASEAN dalībvalstis sadarboties un apmainīties ar labas prakses piemēriem un apvienot centienus, lai visā reģionā izbeigtu bezvalstniecību;

27.  atzīst ES ieguldījumu progresā, ko līdz šim panākušas ASEAN valstis, un aicina ES vienmēr turpināt dialogu, lai atbalstītu reģiona virzību ceļā uz demokrātiju, attīstību un integrāciju;

28.  pauž bažas par to, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs ASEAN; atgādina, ka ASEAN reģions šajā ziņā joprojām ir viens no visneaizsargātākajiem reģioniem; mudina ASEAN dalībvalstis paātrināt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un strauji samazināt atmežošanu, efektīvi ierobežot mežu ugunsgrēkus un attiecībā uz transportu un būvēm sākt izmantot videi draudzīgākas tehnoloģijas; atzinīgi vērtē ES iniciatīvu par jaunu īpašu ES un ASEAN dialogu par ilgtspējīgu attīstību; šajā ziņā norāda uz ES atbalstu nesprāgušas munīcijas iznīcināšanai dažās reģiona valstīs; mudina īstenot ES un ASEAN sadarbību ilgtspējīga tūrisma, pārtikas nekaitīguma, bioloģiskās daudzveidības, jo īpaši koraļļu rifu un mangrovju mežu aizsardzības jomā, un efektīvi novērst pārzveju šajā reģionā; uzsver, ka ir jāatbalsta ASEAN valstis, lai uzlabotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu un mežu ekosistēmu sistemātisku atveseļošanu; mudina ASEAN dalībvalstis apvienot centienus, lai uzlabotu ātrās reaģēšanas spēju dabas katastrofu gadījumos saskaņā ar ASEAN Nolīgumu par katastrofu pārvarēšanu un reaģēšanu ārkārtas situācijās (AADMER);

29.  aicina ES iestādes un ES dalībvalstis noteikt atbilstīgu prioritāti politiskās saziņas intensīvam grafikam, jo īpaši ministru līmenī, un pilnībā izmantot tās ASEAN dalībvalsts sniegtās iespējas, kas atbild par ASEAN dialoga ar ES koordinēšanu un ASEAN vadību; atgādina par iepriekšējiem pieprasījumiem nodrošināt reģionu savstarpējo ES un ASEAN parlamentāro asambleju un mudina plašāk izmantot parlamentāro publisko diplomātiju dažādās politikas jomās; vienlaicīgi prasa, lai tiktu stiprināta sadarbība ar ASEAN Starpparlamentāro asambleju (AIPA), veicot regulāru un lietišķu informācijas apmaiņu; aicina ES iestādes un dalībvalstis izmantot arī iespējas pastiprināt dialogu par reģionālajiem jautājumiem, kas aplūkoti ikgadējā Shangri-La dialoga forumā;

30.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ASEAN Parlamentārajai asamblejai, ASEAN Sekretariātam un ASEAN dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

  OV C 85, 8.4.1980., 83. lpp.

(2)

  OV L 154, 15.6.2012., 1. lpp.

(3)

  OV C 482, 23.12.2016., 75. lpp.

(4)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0276.

(5)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0468.

(6)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0467.

(7)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0262.

(8)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0263.

(9)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0380.

(10)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0274.

(11)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0413.

(12)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0277.

(13)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0343.

(14)

  OV C 353,27.9.2016., 52. lpp.

(15)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0506.

(16)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0316.

(17)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0465.

(18)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0002.

(19)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0349.

(20)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0088.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

58

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, James Carver, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Reinhard Bütikofer, Luis de Grandes Pascual, Neena Gill, María Teresa Giménez Barbat, Ana Gomes, Marek Jurek, Patricia Lalonde, Javi López, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Igor Šoltes, Renate Sommer, Ernest Urtasun, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Dietmar Köster, Costas Mavrides, Alex Mayer


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

58

+

ALDE

Petras Auštrevičius, María Teresa Giménez Barbat, Iveta Grigule, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Bas Belder, Anna Elżbieta Fotyga, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

PPE

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Pál Csáky, Arnaud Danjean, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Renate Sommer, Luis de Grandes Pascual, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Nikos Androulakis, Francisco Assis, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Dietmar Köster, Javi López, Andrejs Mamikins, Costas Mavrides, Alex Mayer, Clare Moody, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Elena Valenciano

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Ernest Urtasun, Igor Šoltes

2

-

EFDD

James Carver

NI

Georgios Epitideios

6

0

ENF

Mario Borghezio

GUE/NGL

Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

Janusz Korwin-Mikke

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums