Procedūra : 2017/2028(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0246/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0246/2017

Debates :

PV 12/09/2017 - 21
CRE 12/09/2017 - 21

Balsojumi :

PV 13/09/2017 - 9.16
CRE 13/09/2017 - 9.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0346

ZIŅOJUMS     
PDF 839kWORD 85k
28.6.2017
PE 601.131v02-00 A8-0246/2017

par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs

(2017/2028(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Petras Auštrevičius

Atzinuma sagatavotājs (*):

Stelios Kouloglou, Attīstības komiteja (*)

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs

(2017/2028(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas stājās spēkā 2005. gada 14. decembrī(1),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos un Padomes 2009. gada Ieteikumu par turpmāku kukuļošanas apkarošanu, 2009. gada Ieteikumu par nodokļu atskaitījumiem par ārvalstu valsts amatpersonām dotiem kukuļiem, kā arī citus saistītus instrumentus(2),

–  ņemot vērā 2012. gadā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019),

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2914. sanāksmē 2008. gada 8. decembrī pieņemtās ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem(3),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. novembrī pieņemto Eiropas Investīciju bankas (EIB) ziņojumu „Politika aizliegtas rīcības novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīciju bankas darbībās” („EIB krāpšanas apkarošanas politika”)(5),

–  ņemot vērā dokumentu „Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi: īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu „Aizsargāt, ievērot un labot””(6),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(8),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cīņu pret korupciju un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) rezolūciju(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(10),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs(12),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par nesen atklātajiem augsta līmeņa korupcijas gadījumiem FIFA(13),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas(14),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(15),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju, Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas attiecīgi 1998. gada 5. maijā un 1999. gada 1. maijā pieņemto rezolūciju (98) 7 un (99) 5, ar kurām izveidoja Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO),

–  ņemot vērā Džakartā 2012. gada 26. un 27. novembrī pieņemto paziņojumu par principiem pretkorupcijas aģentūrām(16),

–  ņemot vērā 2013. gada 22.–24. novembrī pieņemto Panamas deklarāciju par septīto ikgadējo Starptautiskās Pretkorupcijas iestāžu asociācijas (IAACA) konferenci un kopsapulci,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembrī pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas valsts iestādēm un Cilvēktiesību padomes 2016. gada 29. septembrī pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas valsts iestādēm(17),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Padomdevējas komitejas 2015. gada 5. janvāra galīgo ziņojumu par korupcijas negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu(18),

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Konvenciju par korupcijas novēršanu un apkarošanu (AUCPCC)(19),

–  ņemot vērā ANO iniciatīvu Globālais līgums (UN Global Compact), kas paredz saskaņot stratēģijas un pasākumus ar vispārējiem cilvēktiesību, nodarbinātības, vides un korupcijas apkarošanas principiem(20),

–  ņemot vērā organizācijas Transparency International ikgadējo korupcijas uztveres indeksu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A8-0246/2017),

A.  tā kā korupcija ir sarežģīta globāla parādība, kas skar gan ziemeļu, gan dienvidu valstis un to var definēt kā uzticētās varas ļaunprātīgu izmantošanu individuālam, kolektīvam, tiešam vai netiešam privātam labumam, kas būtiski apdraud sabiedrības intereses un sociālo, politisko un ekonomisko stabilitāti un drošību, graujot sabiedrības uzticēšanos un iestāžu efektivitāti un lietderību, kā arī demokrātijas vērtības, cilvēktiesības, ētiskumu, tiesiskumu, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību;

B.  tā kā korupcija var svārstīties no neliela mēroga centieniem ietekmēt atsevišķas personas, valsts amatpersonas vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu līdz plaša mēroga mēģinājumiem sagraut politiskās, ekonomiskās un/vai juridiskās sistēmas, lai veicinātu un finansētu terorismu, atbalstītu ekstrēmismu, samazinātu nodokļu ieņēmumus un atbalstītu organizētās noziedzības tīklus;

C.  tā kā korupciju izraisa politisko, ekonomisko un tiesu sistēmu nespēja nodrošināt stingru un neatkarīgu pārraudzību un pārskatatbildību;

D.  tā kā korupcijas mazināšana ir būtiska ekonomikas izaugsmei, nabadzības mazināšanai, labklājības radīšanai, izglītībai, dzīves apstākļu uzlabošanai, veselības aprūpei, infrastruktūras attīstībai un konfliktu atrisināšanai, kā arī uzticības iestādēm, uzņēmējdarbībai un politikai vairošanai;

E.  tā kā daudzās valstīs korupcija ir ne tikai ievērojams sistēmisks šķērslis demokrātijas īstenošanai, tiesiskuma ievērošanai, politiskajai brīvībai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī visām civilajām, politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras cilvēktiesībām, bet arī var radīt daudzus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā korupcija ir viena no visvairāk novārtā atstātajiem cilvēktiesību pārkāpumu cēloņiem, jo tā veicina netaisnību, nevienlīdzību, inter alia attiecībā uz finanšu un saimnieciskajiem resursiem, nesodāmību, patvaļīgu rīcību, politisko un reliģisko ekstrēmismu un konfliktus;

F.  tā kā korupcija, apdraudot demokrātijas nostiprināšanu un stiprinot cilvēktiesības, kā arī vājinot valsts iestādes, var izraisīt sociālus nemierus, tostarp vardarbību, sabiedrības protestus un nozīmīgu politisko nestabilitāti; tā kā korupcija joprojām ir sistemātiski neievērots konfliktu katalizators jaunattīstības valstīs, kā dēļ ir plaši izplatīti cilvēktiesību, tostarp starptautisko humanitāro tiesību, pārkāpumi un to veicēju nesodāmība; tā kā nemainīgā situācija korupcijas jomā un nelikumīgā iedzīvošanās bagātībā valsts amatos ir izraisījusi varas sagrābšanu un pie varas esošo kleptokrātu iesakņošanos;

G.  tā kā daudzās valstīs augsta līmeņa korupcija noved pie zemas cilvēku, sociālās un ekonomiskās attīstības, zema izglītības un citu publisko pakalpojumu līmeņa, ierobežotām pilsoniskām un politiskām tiesībām, mazas vai neesošas politiskās konkurences un plašsaziņas līdzekļu — gan tiešsaistes, gan tradicionālo — brīvības, kā arī tiesiskuma nepilnībām;

H.  tā kā korupcija ietekmē cilvēktiesību izmantošanu, rada konkrētas negatīvas sekas un nesamērīgi ietekmē visnelabvēlīgākajā situācijā esošās, atstumtākās un neaizsargātākās sabiedrības grupas, piemēram, sievietes, bērnus, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkus, trūcīgos, pirmiedzīvotājus vai minoritātēm piederīgos, proti, liedzot tām vienlīdzīgu piekļuvi dalībai politiskajā dzīvē, sabiedriskajām un sociālajām programmām un pakalpojumiem, tiesību sistēmai, drošībai, dabas resursiem, tostarp zemei, darbvietām, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem; tā kā korupcija ietekmē arī virzību uz diskriminācijas izbeigšanu, dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, ierobežojot sieviešu iespējas pieprasīt savu tiesību atzīšanu; tā kā korupcija izkropļo valsts izdevumu apjomu un sastāvu, būtiski kaitējot valsts spējai pilnībā izmantot visus pieejamos resursus, lai nodrošinātu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, demokrātijas un tiesiskuma pienācīgu darbību un kopēja ētiskuma izpratnes attīstību;

I.  tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) Nr. 16 centrā ir miers, tiesiskums, spēcīgu iestāžu veidošana un korupcijas apkarošana; tā kā, lai visur sasniegtu IAM Nr. 16, ES ir steidzami un tieši jārisina dažādi jautājumi, kuros viena no galvenajām lomām ir korupcijai, sākot no cilvēktiesību pārkāpumiem un beidzot ar nabadzību, badu un netaisnību;

J.  tā kā korupcijas apkarošanai ir nepieciešami saskaņoti centieni, lai vērstos gan pret augsta līmeņa korupciju, gan sīku korupciju trešās valstīs un ES dalībvalstīs, katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā hierarhisko patronāžu, atlīdzības sistēmas un klientelismu varas struktūrās, kuras bieži sasaista korupcijas noziegumus un nesodāmību augstākajā līmenī ar sīku korupciju, tieši ietekmējot iedzīvotāju dzīvi un viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem;

K.  tā kā korupcijas problēmu nevar risināt bez stingras politiskās apņemšanās visaugstākajā līmenī neatkarīgi no valstu pārraudzības un tiesībaizsardzības struktūru spējām, prasmēm un vēlēšanās;

L.  tā kā korupcija rada ārkārtīgi nelabvēlīgas sekas ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz nabadzības un nevienlīdzības pieaugumu sabiedrībā, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, drošību, piekļuvi vispārējai veselības aprūpei un kvalitatīvai izglītībai, infrastruktūrai, sociālekonomiskajām iespējām, kas nodrošina individuālo un kolektīvo emancipāciju, sevišķi ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un nodarbinātības iespējas, un attiecībā uz uzņēmējdarbības kavēšanu un investīciju zudumu;

M.  tā kā, piemēram, korupcija ES katru gadu IKP izteiksmē izmaksā no EUR 179 līdz 990 miljardiem(21);

N.  tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas informāciju katru gadu pasaulē kukuļos tiek samaksāts aptuveni USD 1 triljons un tiek lēsts, ka kopējais korupcijas radītais ekonomiskais zudums daudzkārt pārsniedz šo rādītāju;

O.  tā kā organizētā noziedzība, kas ir nopietna problēma daudzās valstīs un kam ir pārrobežu dimensija, bieži ir saistīta ar korupciju;

P.  tā kā korupcijas gadījumi un cilvēktiesību pārkāpumi parasti ir saistīti ar ļaunprātīgu varas izmantošanu, pārskatatbildības trūkumu, tiesiskuma kavēšanu, neatbilstošas ietekmes izmantošanu un dažādu diskriminācijas veidu, klientelisma un tirgus mehānismu kropļojumu institucionalizēšanu; tā kā ir cieša saistība starp korupciju un nepilnībām tiesiskumā un pārvaldībā un tā kā tas bieži mazina to iestāžu un struktūru efektivitāti, kurām uzticēts nodrošināt demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošanas pārbaudes un līdzsvaru un kuras ir, piemēram, parlamenti, tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes un pilsoniskā sabiedrība; tā kā valstīs, kurās tiesiskumu mazina korupcija, tiesisko sistēmu īstenošanu un stiprināšanu kavē korumpēti tiesneši, juristi, prokurori, policisti, izmeklētāji un revidenti;

Q.  tā kā korupciju un cilvēktiesību pārkāpumus rada neētiska rīcība un valsts pārvaldes vājums un tā kā sabiedrisko un privāto organizāciju uzticamību un likumību iespējams nodrošināt tikai tad, ja ikdienā to darbība balstās stingra ētiskuma kultūrā;

R.  tā kā tāda prakse kā krāpšana vēlēšanās, nelikumīga politisko partiju finansēšana, draugu būšana vai salīdzinoši pārmērīga naudas ietekme politikā mazina uzticību un paļāvību attiecībā uz politiskajām partijām un ievēlētajiem pārstāvjiem, vēlēšanu procesu un valdību, kaitē demokrātiskajai leģitimitātei un sabiedrības uzticībai politikai un var ievērojami vājināt pilsoniskās un politiskās tiesības; tā kā neatbilstīgs regulējums un politiskā finansējuma pārredzamības un uzraudzības trūkums var radīt iespējas neatbilstoši ietekmēt un iejaukties sabiedrisko lietu norisē; tā kā apsūdzības korupcijā var izmantot arī kā politisku instrumentu, lai diskreditētu politiķu reputāciju;

S.  tā kā korupcija tieslietu jomā pārkāpj vienlīdzības, nediskriminācijas, tiesu iestāžu pieejamības un tiesību uz taisnīgu tiesu un efektīvu tiesību aizsardzību principus, kas ir būtiski svarīgi visu pārējo cilvēktiesību īstenošanā un nesodāmības novēršanā; tā kā neatkarīgu tiesu iestāžu un valsts pārvaldes trūkums veicina neuzticēšanos valsts iestādēm, apdraudot tiesiskumu un reizēm kurinot uz vardarbību;

T.  tā kā korupciju ir sarežģīti izmērīt, jo parasti tā ietver nelikumīgu praksi, kas apzināti tiek slēpta, lai gan ir izstrādāti un ieviesti vairāki mehānismi korupcijas noteikšanai, uzraudzībai, mērīšanai un apkarošanai;

U.  tā kā tādas jaunas tehnoloģijas kā sadalītās virsgrāmatas vai atvērtā avota izmeklēšanas paņēmieni un metodes sniedz jaunas iespējas palielināt valdības darbību pārredzamību;

V.  tā kā cilvēktiesību aizsardzības un jo īpaši nediskriminācijas principa stiprināšana ir vērtīgs korupcijas apkarošanas instruments; tā kā korupcijas apkarošana, izmantojot krimināltiesības un privātās tiesības, nozīmē represīvu un korektīvu pasākumu veikšanu; tā kā cilvēktiesību, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšana un stiprināšana ir veiksmīgu un ilgtspējīgu korupcijas apkarošanas stratēģiju būtiski elementi;

W.  tā kā, izveidojot sinerģiju starp krimināltiesību pieeju un uz cilvēktiesībām balstītu pieeju korupcijas apkarošanā, varētu risināt korupcijas kolektīvās un vispārējās sekas un novērst cilvēktiesību sistemātisku vājināšanos tiešas vai netiešas korupcijas ietekmes dēļ;

X.  tā kā aizvien tiek attīstīta starptautisko pretkorupcijas pasākumu institucionālā un tiesiskā sistēma, tomēr tā tiek nepilnīgi īstenota politiskās gribas vai stabilu izpildes mehānismu trūkuma dēļ; tā kā uz cilvēktiesībām balstīta pieeja pretkorupcijas pasākumiem nodrošinātu paradigmas maiņu un varētu palīdzēt likvidēt šīs īstenošanas nepilnības, izmantojot jau esošos valsts, reģionālos un starptautiskos mehānismus, lai uzraudzītu cilvēktiesību saistību ievērošanu;

Y.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija ir vienīgais juridiski saistošais universālais pretkorupcijas instruments, kas ietver piecas galvenās jomas: novēršanas pasākumus, kriminālatbildības noteikšanu un tiesībaizsardzību, starptautisko sadarbību, līdzekļu atgūšanu un tehnisko palīdzību un informācijas apmaiņu;

Z.  tā kā pašreizējās starptautiskās saistības ir labs mehānisms atbilstīgu un saprātīgu pasākumu veikšanai, lai novērstu vai sodītu korupciju valsts un privātajā sektorā, jo īpaši saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un citiem attiecīgajiem cilvēktiesību instrumentiem;

AA.  tā kā tiesu iestādes, ombudi un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas var ieņemt svarīgu lomu korupcijas apkarošanā un to potenciālu var palielināt ciešā sadarbībā ar valsts un starptautiskajām pretkorupcijas aģentūrām;

AB.  tā kā būtu jārīkojas, lai valstīs apkarotu korupciju, uzlabojot pārredzamību, pārskatatbildību un nesodāmības apkarošanas pasākumus un piešķirot prioritāti tādu stratēģiju un konkrētu rīcībpolitiku izstrādei, kas ne tikai cīnās ar korupciju, bet arī palīdz izstrādāt un/vai pilnveidot sabiedrisko politiku šajā jomā;

AC.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram var būt izšķiroša nozīme, ietekmējot iestāžu reformu, kas stiprinātu pārredzamību un pārskatatbildību; tā kā var gūt mācību no cilvēktiesību kustību pieredzes, vairojot pilsoniskās sabiedrības izpratni par korupcijas nelabvēlīgajām sekām un veidojot alianses ar valsts iestādēm un privāto sektoru pretkorupcijas centienu atbalstīšanā;

AD.  tā kā brīvu tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļu neesamība ne tikai ierobežo vārda brīvību, kas ir viena no pamattiesībām, bet arī rada labvēlīgu augsni nepārredzamu prakšu, korupcijas un neatbilstīgas uzvedības uzplaukumam; tā kā neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un dažādiem un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme pārredzamības un kontroles nodrošināšanā, ziņojot, izmeklējot un atklājot korupciju un palielinot sabiedrības izpratni par saikni starp korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā vairākās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs, spēkā ir goda aizskāruma likumi, piemēram, ir noteikta kriminālatbildība par darbībām, kas ir uzskatāmas par goda aizskaršanu, tādējādi, iespējams, ierobežojot vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un atturot trauksmes cēlējus un žurnālistus no koruptīvu darbību atmaskošanas;

AE.  tā kā daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp pretkorupcijas asociācijas un cilvēktiesību asociācijas, arodbiedrības, pētnieciskā žurnālistika, emuāristi un trauksmes cēlēji vērš uzmanību uz korupciju, krāpšanu, nepareizu pārvaldību un cilvēktiesību pārkāpumiem, neraugoties uz to, ka pakļauj sevi atriebībai, tostarp darbavietā, neslavas celšanas un goda aizskaršanas apsūdzībām un personīgam apdraudējumam; tā kā nepietiekama aizsardzība pret atriebību, neslavas celšanas un goda aizskaršanas tiesību aktu izmantošanas un neatkarīgas un ticamas izmeklēšanas trūkums var atturēt cilvēkus no šādas informācijas sniegšanas; tā kā ES ir pienākums viņus aizsargāt, jo īpaši sniedzot publisku atbalstu, tostarp apmeklējot un vērojot cilvēktiesību pārkāpēju tiesas procesus un pēc iespējas efektīvāk izmantojot tādus savus sadarbības instrumentus kā Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR); tā kā ir nepieciešams nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu un pienācīgu īstenošanu; tā kā personām, kas vērš uzmanību uz korupciju, vajadzētu būt tiesībām uz savas identitātes konfidencialitātes saglabāšanu saskaņā ar taisnīgas tiesas garantijām; tā kā trauksmes cēlējiem būtu jāpiešķir starptautiska aizsardzība pret vajāšanu;

AF.  tā kā korupcijas apkarošanā būtu jāparedz arī pasākumi ar mērķi likvidēt organizēto noziedzību, nodokļu oāzes, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālu kapitāla plūsmu, kā arī to veicinošas shēmas, jo tie traucē valstu ilgtspējīgai attīstībai, progresam, labklājībai un pārskatatbildībai;

AG.  tā kā daudzām trešām valstīm vēl nav spēju veikt nodokļu informācijas apmaiņu ar ES valstīm, tādējādi tās no ES valstīm nesaņem informāciju par to valstspiederīgajiem, kuri, iespējams, izvairās no nodokļu maksāšanas;

AH.  tā kā ir pienācīgi jāuzrauga ES finansējums trešām valstīm, tostarp ārkārtas situācijās, izmantojot skaidru līdzsvara un atsvara sistēmu saņēmējvalstīs, lai novērstu korupcijas iespējas, kas varētu rasties, un vērstu uzmanību uz ļaunprātīgu izmantošanu un atklātu korumpētas amatpersonas;

AI.  tā kā korupcijas un nelikumīgu finanšu plūsmu kontrole ir politisks jautājums, kas ir jārisina globāli, pasaules un pārrobežu līmenī (G20, ANO, ESAO, PB, SVF);

AJ.  tā kā Starptautiskais sporta integritātes forums (IFSI), kas 2017. gada februārī notika Lozannā (Šveice), veicināja sadarbību starp valdībām, starptautiskajām sporta struktūrām un citām organizācijām, lai apkarotu korupciju sportā,

1.  prasa kolektīvi rīkoties valstu un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu korupciju, ņemot vērā, ka tā izplatās pāri robežām un ka ir jāsekmē valstu un reģionu ciešāka sadarbība paralēli pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbam cīņā pret korupciju; aicina valstis aktīvi iesaistīties starptautiskajos forumos, lai apspriestu un panāktu kopīgus lēmumus par paraugpraksi un politiku, kas ir piemērota katra reģiona īpašajai situācijai, nolūkā apkarot korupciju kā savstarpēji saistītu kompleksu un transversālu parādību, kura liek šķēršļus politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un uzkurina starptautisko noziedzību, tostarp ar terorismu saistītas darbības;

2.  apņemas katrā sasaukumā regulāri sagatavot atjauninātu ziņojumu par korupciju un cilvēktiesībām;

3.  uzskata, ka cīņā pret korupciju jāietver valsts un privātā sektora partnerības pieeja, un brīdina, ka šādas partnerības trūkums pastiprinās nabadzību, nevienlīdzību un kaitējumu reputācijai, samazinās ārējās investīcijas, apdraudēs jauniešu iespējas dzīvē un neļaus pārraut saiti starp koruptīvām darbībām un terorismu;

4.  pauž bažas par tādu pašreizējo valstu un starptautisko pretkorupcijas instrumentu īstenošanas un izpildes trūkumu kā ANO Pretkorupcijas konvencija, ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (Ruggie vadlīnijas), Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija un ESAO Konvencija par kukuļdošanas novēršanu; aicina parakstītājvalstis tos pilnībā piemērot, lai labāk aizsargātu savus iedzīvotājus; apņemas sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai palielinātu to valstu skaitu, kas izvēlas stiprināt demokrātiskos procesus un veidot atbildīgas iestādes;

5.  pauž bažas par vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu un atriebību, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļi, tostarp pretkorupcijas apvienības un cilvēktiesību kustības, žurnālisti, emuāristi un trauksmes cēlēji, kas ceļ gaismā un atmasko korupcijas gadījumus; aicina iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu viņu fizisko un garīgo neaizskaramību, un nodrošināt tūlītējas, vispusīgas un objektīvas izmeklēšanas, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem sodītu vainīgos;

6.  mudina 2016. gada Londonas Pretkorupcijas samita dalībniekus izpildīt savu apņemšanos pievērsties korupcijas cēloņiem un metodēm pārredzamības veicināšanai, kā arī nodrošināt atbalstu tiem, kas skarti visvairāk;

7.  atgādina, ka ir būtiski izstrādāt ES ārēju korupcijas apkarošanas stratēģiju, lai efektīvi cīnītos pret korupciju un finanšu noziegumiem;

8.  uzsver, ka valstīm ir jāievēro cilvēktiesību saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju, un mudina valstis, kuras vēl nav to izdarījušas, parakstīt šo konvenciju; uzsver, ka valstīm ir atbildība novērst un beigu beigās reaģēt uz jebkādu korupcijas nelabvēlīgu ietekmi to jurisdikcijā;

9.  atzīst, ka politisko procesu dalībnieku un uzņēmēju atbildībā ir ievērot cilvēktiesības un apkarot korupciju; uzsver, ka pretkorupcijas stratēģijās ir jāiestrādā cilvēktiesību perspektīva, lai īstenotu obligātu un efektīvu preventīvo politiku saistībā ar tādiem jautājumiem kā pārredzamība, tiesību akti par piekļuvi publiskai informācijai, trauksmes cēlēju aizsardzība un ārējās kontroles;

10.  iesaka ES pastiprināt atbalstu starptautiskajiem instrumentiem, lai palielinātu pārredzamību ekonomikas sektoros, kurus cilvēktiesību pārkāpumi un korupcija apdraud visvairāk;

11.  atbalsta mūsdienīgas, pārredzamas un efektīvas politikas un tiesiskā regulējuma izstrādi dabas resursu pārvaldībai un uzskata, ka šādi pasākumi var būt iedarbīgi līdzekļi cīņā pret korupciju; šajā sakarā atzinīgi vērtē Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un aicina ES modernizēt tās atbalstu, lai palīdzētu ar resursiem bagātām valstīm īstenot to kā spēcīgu globālu instrumentu, veicinot no dabas resursiem iegūtu ieņēmumu pārvaldības pārredzamību un pārskatatbildību; uzskata, ka efektīva tiesiskā regulējuma izveide, lai nodrošinātu, ka naftas, gāzes un kalnrūpniecības nozaru piegādes ķēdēs iesaistītie uzņēmumi un citas ieinteresētās personas pareizi piemēro EITI principus, ir izšķirīgi svarīgs pasākums, kas ES būtu jāatbalsta;

12.  iesaka, pievēršoties un ierobežojot nelikumīgas finanšu kapitāla plūsmas no Āfrikas, īpašu uzmanību pievērst kapitāla plūsmām no rūdu un minerālu ieguves vietām konfliktu zonās;

13.  norāda, ka korupcija ir sarežģīta parādība, kurai ir raksturīgi daudzveidīgi ekonomiski, politiski, administratīvi, sociāli un kultūras faktori un varas attiecības, un tāpēc atgādina — lai ar attīstības politiku veicinātu korupcijas apkarošanu, tajā, ņemot vērā kultūras un reģionālās īpatnības, līdztekus nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai un labākai integrācijai būtu jāveicina arī cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums un publiski sociālie pakalpojumi, tādējādi sekmējot labu pārvaldību un veidojot sociālo kapitālu, sociālo iekļautību un sociālo kohēziju;

14.  uzsver, ka viens no efektīvākajiem līdzekļiem korupcijas novēršanai ir samazināt valsts iejaukšanos un birokrātisko starpniecību un ierosināt vienkāršākus noteikumus;

Korupcijas un cilvēktiesību apsvērumi ES divpusējās attiecībās

15.  uzsver, ka ar ES palīdzības programmām finansētos projektos ir jāiekļauj vietējas un demokrātiskas līdzdalības princips, lai nodrošinātu minimālo pārredzamības standartu; uzsver, ka ES ārējie finanšu instrumenti būtu jābalsta uz pretkorupcijas normām, nosacījumiem, kas inter alia pievēršas rezultātiem un ietver skaidrus pieturpunktus, rādītājus un gada progresa ziņojumus, un uz partnervalstu saistībām, lai palielinātu ES finansiālā atbalsta apgūšanu;

16.  atgādina, ka pastāvīgi jāuzrauga ES finansētie projekti un būtu jāsauc pie atbildības saņēmējvalstu iestādes, ja ES līdzekļi nav izlietoti atbilstīgi, un uzsver, ka līgumu īstenošanas uzraudzībā jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji; turklāt uzsver, ka visiem līgumslēdzējiem, kas saņem ES līdzekļus, ir pilnībā jāatklāj visa pieprasītā informācija, tostarp faktiskās īpašumtiesības un korporatīvā struktūra;

17.  iesaka ES un citiem starptautiskiem dotāciju un aizdevumu sniedzējiem veikt dotāciju, aizdevumu un finanšu palīdzības revīziju, kā arī veikt saņēmēju valdību un organizāciju stingru uzticamības pārbaudi, lai novērstu, ka tiek maksāta „noma” kleptokrātiskām iestādēm un organizācijām, kuras tās kopā ar saviem sabiedrotajiem kontrolē; šajā kontekstā uzskata, ka būtu jāveicina arī salīdzinošā izvērtēšana;

18.  uzsver pretkorupcijas programmas izšķirīgi svarīgo nozīmi pievienošanās ES sarunu procesā;

19.  aicina ES nolīgumos ar trešām valstīm līdztekus cilvēktiesību klauzulām iekļaut arī pretkorupcijas klauzulu, kura pieprasītu uzraudzību, apspriešanos un, kā pēdējo risinājumu, sankciju uzlikšanu vai šādu nolīgumu apturēšanu nopietnas un/vai sistēmiskas korupcijas gadījumā, kas rada smagus cilvēktiesību pārkāpumus;

20.  aicina ES izstrādāt principus, lai apkarotu liela mēroga korupciju kā noziegumu saskaņā ar valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem, pievērsties nesodāmības par liela mēroga korupciju gadījumiem, stingrāk īstenojot pretkorupcijas tiesību aktus, un veikt reformas, lai novērstu sistēmiskās nepilnības valstu tiesiskajā regulējumā, kas ļauj liela mēroga korupcijā gūtajai peļņai nonākt pāri robežām un izvairīties no valsts finanšu regulatoru un nodokļu iestāžu pārraudzības;

21.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu pastāvīgi un strukturēti uzraudzīts un novērtēts, cik efektīvi ES dalībvalstis un valstis, ar kurām ES ir noslēgusi nolīgumus vai plāno to darīt, īsteno ANO Pretkorupcijas konvenciju;

22.  aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis, ņemot vērā Eiropas tiesību kopumu attiecībā uz cīņu pret korupciju, uzņemties vadību starptautiskā līmenī un popularizēt Savienības partnervalstīs cīņu pret korupciju;

23.  aicina ES visos atbilstīgajos cilvēktiesību dialogos un apspriedēs ar trešām valstīm veicināt pretkorupcijas pasākumus un efektīvus sabiedrības līdzdalības un sabiedriskās pārskatatbildības mehānismus, tostarp tiesības uz piekļuvi informācijai un atklāto datu principu īstenošanu, kā arī finansēt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt, ieviest un īstenot minētos pasākumus;

24.  uzsver atvērtā avota izmeklēšanas svarīgo nozīmi pretkorupcijas pētniecībā; aicina ES atbilstīgi finansēt organizācijas, kas strādā atvērtā avota izmeklēšanas un digitālas korupcijas pierādījumu vākšanas jomā, lai atklātu korumpētās amatpersonas un nodrošinātu pārskatatbildību;

25.  aicina ES finansēt pētniecību par sadalītās virsgrāmatas lietotnēm, kuras varētu izmantot, lai uzlabotu valsts aktīvu tirdzniecības pārredzamību, uzraudzīt ES ārējās palīdzības līdzekļu devēju naudu un izsekot tai, un palīdzēt novērst vēlētāju krāpšanu;

26.  atzinīgi vērtē noturīgos centienus Attīstības sadarbības instrumenta un Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros izveidot un konsolidēt neatkarīgas un efektīvas pretkorupcijas iestādes;

27.  aicina EĀDD un Komisiju izstrādāt kopīgas programmas cilvēktiesību un korupcijas apkarošanas jomā, jo īpaši iniciatīvas ar mērķi uzlabot pārredzamību, cīnīties pret nesodāmību un stiprināt pretkorupcijas aģentūras; uzskata, ka šajos centienos vajadzētu iekļaut nacionālo cilvēktiesību aizsardzības iestāžu, kas regulāri apliecina neatkarību un objektivitāti, kapacitātes atbalstīšanu, lai tās varētu rīkoties arī korupcijas gadījumos, tostarp izmeklējot saistību starp korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, sadarbojoties ar pretkorupcijas aģentūrām un attiecīgos jautājumus nododot prokuratūrai vai tiesībaizsardzības iestādēm; turklāt aicina ES un dalībvalstis nostiprināt tiesu iestāžu sadarbības programmas ar trešām valstīm, lai veicinātu paraugprakšu un efektīvu instrumentu apmaiņu cīņā pret korupciju;

28.  aicina ES turpināt atbalstīt trešās valstīs izveidotās pretkorupcijas iestādes, kas regulāri apliecina neatkarību un objektivitāti, piemēram, Gvatemalas Starptautisko komisiju pret nesodāmību (CICIG), kā arī iniciatīvas informācijas un paraugprakses apmaiņai un spēju veidošanas stiprināšanai; mudina šīs valstis nodrošināt iestādēm visus nepieciešamos instrumentus, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, kas padarītu to darbu efektīvu;

29.  aicina Komisiju un EĀDD iedalīt vairāk līdzekļu, lai palīdzētu ieviest un īstenot aizsardzības programmas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp pretkorupcijas asociāciju un cilvēktiesību kustību, locekļiem, žurnālistiem, emuāristiem un trauksmes cēlējiem, kas ceļ gaismā un atmasko korupcijas gadījumus un cilvēktiesību pārkāpumus; uzstāj, ka ikvienam turpmākam ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem (CTA) atjauninājumam, attīstības palīdzībai vai jebkādiem norādījumiem par to īstenošanu būtu jāiekļauj skaidras atsauces un pasākumi cilvēktiesību aizsardzības veicināšanai un korupcijas apkarošanai, lai cilvēkiem, nebaidoties no represijām, būtu vieglāk ziņot par aizdomām par korupciju un lai palīdzētu kopienām, kuras ir cietušas no tās; atzinīgi vērtē Komisijas nesen uzsākto apspriežu procesu par trauksmes cēlēju aizsardzību; uzsver, ka cilvēktiesību kontaktpunktiem ES delegācijās būtu arī jāpievērš īpaša uzmanība šīm mērķgrupām un cieši jāsadarbojas ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, nodrošinot viņu starptautisko redzamību un tādējādi arī izveidojot drošus kanālus ziņošanai par pārkāpumiem;

30.  uzsver, ka visām pārraudzības struktūrām, vietējām izpildes amatpersonām un prokuroriem, kas savā darbā apliecinājuši neatkarību un objektivitāti, kā arī trauksmes cēlējiem un konkrētu gadījumu lieciniekiem būtu jāsaņem palīdzība un atbalsts no ES vietējām pārstāvniecībām un tie būtu jāuzaicina piedalīties apmācībās Eiropā; uzsver, ka šis atbalsts atbilstošos gadījumos būtu jāpublisko;

31.  aicina ES delegācijas izmantot demaršus un publisko diplomātiju vietējā un starptautiskā līmenī, lai atmaskotu korupcijas un nesodāmības gadījumus, jo īpaši tad, ja tie izraisa smagus cilvēktiesību pārkāpumus; turklāt aicina ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības brīfingos EĀDD un dalībvalstīm iekļaut ziņojumus par korupciju (sistēmisku analīzi vai konkrētus gadījumus);

32.  iesaka EĀDD un ES delegācijām valsts cilvēktiesību un demokrātijas stratēģijas dokumentos pēc iespējas iekļaut konkrētu kritēriju par saikni starp korupciju un cilvēktiesībām un turklāt noteikt šo tēmu par vienu no ES īpašo pārstāvju pienākumu izpildes prioritātēm; proti, prasa ES pievērsties korupcijai jau plānošanas un stratēģijas dokumentos attiecībā uz konkrētām valstīm un sasaistīt jebkādu budžeta atbalstu trešām valstīm ar konkrētām reformām pārredzamības veicināšanai un citiem pretkorupcijas pasākumiem;

33.  iesaka, ka Eiropas Demokrātijas fondam un ES visaptverošajam cilvēktiesību aizstāvju mehānismam (protectdefenders.eu) būtu jāparedz konkrētas programmas to pretkorupcijas aktīvistu aizsardzībai, kuri dod ieguldījumu arī cilvēktiesību aizsardzībā;

34.  aicina ES izveidot sūdzību mehānismu, kuru tās ārējo darbību skartās personas var izmantot, lai iesniegtu sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas gadījumiem;

35.  atkārto iepriekšējās rezolūcijas izteikto aicinājumu ES pēc iespējas ātri Padomei ierosināt Magņitska sankciju sarakstu pret 32 Krievijas valsts amatpersonām, kas atbildīgas par Krievijas trauksmes cēlēja Sergeja Magņitska nāvi, lai Padome varētu sarakstu pieņemt un piemērot mērķtiecīgas sankcijas šīm amatpersonām, piemēram, ES vīzu saņemšanas aizliegumu un to Eiropas Savienībā esošo aktīvu iesaldēšanu;

36.  mudina ES dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt tiesību aktus, kuri paredz skaidrus kritērijus, kas ļauj iekļaut melnajā sarakstā un piemērot līdzīgas sankcijas trešo valstu personām un to ģimenes locekļiem, kuri ir izdarījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus vai ir atbildīgi par nozīmīgu korupcijas darbību, tostarp privāto vai publisko līdzekļu piesavināšanos personīgās interesēs, korupciju saistībā ar valsts līgumiem vai dabas resursu ieguvi, kukuļošanu vai līdzekļu nelikumīgas iegūšanas veicināšanu vai šādu līdzekļu pārsūtīšanu uz ārvalstu jurisdikcijām, piedalījušies šādās darbībās, ir atbildīgi par to pasūtīšanu, kontroli vai cita veida vadīšanu; uzsver, ka kritēriji amatpersonu iekļaušanai sarakstā būtu jāveido, pamatojoties uz labi dokumentētiem, saskaņotiem un neatkarīgiem avotiem un pārliecinošiem pierādījumiem, dodot iespēju attiecīgajām amatpersonām izmantot tiesiskās aizsardzības mehānismus; uzsver, ka ir svarīgi publiskot šo sarakstu, lai tajā nonāktu informācija, kas nepieciešama pilnvarotajām struktūrām, lai cita starpā veiktu klientu uzticamības pārbaudi saskaņā ar ES direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nepieļaušanu(22);

37.  aicina ES ievērot politikas saskaņotības attīstībai principu (LESD 208. pants), aktīvi iesaistīties korupcijas mazināšanā un, īpaši izmantojot ārpolitiku, tieši un nepārprotami apkarot nesodāmību;

38.  aicina ES pastiprināt tās oficiālās attīstības palīdzības pārredzamību un pārskatatbildību, lai efektīvi ievērotu Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvā (IATI) izklāstītos standartus un starptautiski pieņemtos attīstības efektivitātes principus; aicina ES arī izstrādāt spēcīgu visaptverošu riska pārvaldības sistēmu, piemēram, sasaistot budžeta atbalstu ar skaidriem korupcijas apkarošanas mērķiem, lai nepieļautu to, ka attīstības palīdzība veicina korupciju saņēmējvalstīs; šajā sakarā uzsver nepieciešamību izveidot stabilus mehānismus budžeta atbalsta īstenošanas uzraudzībai;

39.  aicina Komisiju augsta līmeņa korupcijas izskaušanas nolūkā budžeta atbalsta kontekstā pievērst uzmanību pārredzamībai darbībās, kas saistītas ar privatizāciju un publisko aktīvu, jo īpaši zemes, darījumiem, un piedalīties jaunattīstības valstīm paredzētajās ESAO atbalsta programmās valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības jomā;

40.  aicina Komisiju atbalstīt jaunattīstības valstis cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu, palīdzot tām veidot līdzsvarotas, efektīvas, taisnīgas un pārredzamas nodokļu sistēmas;

41.  uzskata, ka ES kā pasaules vadošajai līdzekļu devējai būtu jāveicina tādu sakarību veidošana, kas paredzētu, ka ES ārējā palīdzība tiek sniegta tad, ja tiek veiktas fiskālas reformas, kuras vērstas uz pārredzamības palielināšanu, datu pieejamības veicināšanu un tādu pieeju stimulēšanu, ko varētu izmantot kopā ar citiem līdzekļu devējiem;

42.  uzsver korupcijas ievērojami negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un tās sniegto labumu, uz ekonomikas attīstību, investīcijām un publiskā iepirkuma procedūrām, un mudina Komisiju ņemt vērā šo sakarību visos tirdzniecības nolīgumos un iekļaut tajos saistošas cilvēktiesību ievērošanas un korupcijas apkarošanas klauzulas;

43.  norāda, ka tirdzniecības politika palīdz aizsargāt un popularizēt vērtības, par kurām, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, iestājas Eiropas Savienība, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību, pamattiesību un brīvību ievērošanu un līdztiesību; uzsver, ka ir būtiski saskaņot Savienības ārējās un iekšējās politikas nostādnes, jo īpaši attiecībā uz korupcijas apkarošanu; uzsver, ka šajā sakarā Eiropas likumdevējiem ir jāuzņemas īpaša loma tirdzniecības attiecību veicināšanā, jo viņiem ir jāizvairās no tā, ka šīs attiecības rada korupcijas iespējas;

44.  uzskata tirdzniecības nolīgumus par svarīgu mehānismu, ar ko veicina korupcijas apkarošanas pasākumus un labu pārvaldību; atzinīgi vērtē pasākumus, ko ES jau ir veikusi savā tirdzniecības politikā, lai apkarotu korupciju, piemēram, izmantojot VPS+, ilgtspējīgas attīstības sadaļas un attiecībās ar tirdzniecības partneriem paredzot saistības ratificēt starptautiskas korupcijas apkarošanas konvencijas; atkārtoti apstiprina stratēģijā “Tirdzniecība visiem” noteikto mērķi iekļaut visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos vērienīgus korupcijas apkarošanas noteikumus; šajā sakarā prasa turpmākajos tirdzniecības nolīgumos paredzēt saistības attiecībā uz tādu daudzpusēju korupcijas apkarošanas konvenciju ievērošanu kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju un ESAO Konvenciju par kukuļdošanas novēršanu un, pārskatot jau noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, kā daļu no visaptverošas pieejas iekļaut un integrēt tajos horizontālus noteikumus;

45.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu parakstītājām pusēm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo konsultantu grupu aktīvu līdzdalību korupcijas apkarošanas programmu un starptautiskās tirdzniecības un investīciju nolīgumos paredzēto klauzulu īstenošanā; uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut trauksmes cēlēju aizsardzību, tiklīdz šajā jomā būs ieviesta ES mēroga sistēma;

46.  atzīst, ka ir svarīgi sniegt skaidras vadlīnijas un atbalstu uzņēmumiem, lai ieviestu viņu darbībā efektīvas atbilstības nodrošināšanas procedūras korupcijas apkarošanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot MVU un paredzot tirdzniecības nolīgumos īpašus noteikumus, kas palīdzētu tiem cīnīties pret korupciju; uzsver, ka attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu nepastāv viena universāla pieeja; aicina Komisiju apsvērt iespēju attīstības palīdzību piešķirt spēju veidošanas projektiem korupcijas apkarošanas jomā, piemēram, piedāvājot paraugprakses apmaiņu un apmācību, lai palīdzētu valstīm un uzņēmējdarbības sektoram pārvarēt šķēršļus, ar kādiem tie var saskarties šajā jomā;

47.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada februārī stājās spēkā PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kurā ir paredzēti pasākumi korupcijas apkarošanai pasaules tirdzniecībā; tomēr uzskata, ka tiesību aktu pieņemšana pati par sevi nav efektīva, bet ka galvenais ir to īstenošana; norāda, ka līdztekus tiesību aktu reformai būtu jāapmāca tiesu iestāžu darbinieki, jānodrošina publiska piekļuve informācijai un jāīsteno pārredzamības pasākumi, un aicina dalībvalstis cīņā pret korupciju sadarboties šo jautājumu risināšanā; turklāt norāda, ka tirdzniecības nolīgumi varētu palīdzēt uzraudzīt vietējās reformas korupcijas apkarošanas politikā;

48.  aicina Komisiju visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos apspriest iespēju iekļaut obligāti ievērojamus korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus un paredzēt korupcijas apkarošanas noteikumu īstenošanas efektīvu uzraudzību; šajā sakarā aicina dalībvalstis atbalstīt to, ka sarunu pilnvarās tiek iekļauti korupcijas apkarošanas noteikumi, kas atbilstu dalībvalstīm iesniegtajos pilnvaru projektos iekļautajiem Komisijas priekšlikumiem; atzinīgi vērtē to, ka ES un Meksikas nolīguma atjaunināšanas sarunu pilnvarās ir iekļauti korupcijas apkarošanas noteikumi; aicina Komisiju turpināt korupcijas apkarošanas centienus, palielinot pārredzamību sarunās par tirdzniecības nolīgumiem un iekļaujot tajos noteikumus, kas būtu vērsti uz lielāku sadarbību regulējuma jomā, muitas procedūru integritāti un globālās vērtības veidošanas ķēdēm; uzskata, ka korupcijas novēršanas labad ir jāievieš sadarbības klauzulas, piemēram, par informācijas apmaiņu un administratīvo un tehnisko palīdzību, ar mērķi veicināt un apmainīties ar tādu paraugpraksi, kas palīdzēs stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; mudina Komisiju paredzēt skaidrus un atbilstīgus nosacījumus un izpildes rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt un parādīt rezultātus;

49.  norāda, ka ir svarīgi uzturēt nemitīgu un regulāru dialogu ar ES tirdzniecības partneriem visā nolīgumu īstenošanā, lai nodrošinātu, ka gan nolīgumi kopumā, gan korupcijas apkarošanas noteikumi tiek pareizi uzraudzīti un īstenoti; ņem vērā stratēģijā “Tirdzniecība visiem” pausto Komisijas priekšlikumu sistēmiskas korupcijas un neveiksmīgas pārvaldības gadījumos izveidot apspriešanās mehānismus un aicina Komisiju paredzēt nolīgumā noteikto priekšrocību apturēšanu šādos sistēmiskas korupcijas gadījumos un tad, kad netiek ievērotas korupcijas apkarošanas saistības vai starptautiskie standarti korupcijas apkarošanas jomā, piemēram, ESAO kopējais ziņošanas standarts, ESAO rīcības plāns par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, faktisko īpašnieku centrālais reģistrs un Finanšu darbību darba grupas (FATF) ieteikumi; aicina Komisiju paredzēt skaidrus un atbilstīgus nosacījumus un izpildes rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt un uzskatāmi parādīt rezultātus; turklāt aicina Komisiju pārliecinoši, samērīgi un ātri reaģēt, ja saņēmējas valsts valdība nepilda noteiktās saistības; aicina Komisiju sistēmiskas korupcijas gadījumos izveidot apspriešanās mehānismus ar tirdzniecības partneriem un organizēt specializēto zināšanu apmaiņu, lai palīdzētu valstīm īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus;

50.  norāda, ka tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj obligātas un saistošas cilvēktiesību klauzulas, ar kurām tiek nodrošināts, ka privāti uzņēmumi un valsts iestādes ievēro cilvēktiesības un augstākos sociālos un vides standartus, kas ir būtiski korupcijas apkarošanā;

ES izlūkdatu par korupcijas tīkliem un starpniekiem uzkrāšana

51.  aicina EĀDD uzņemties vadību darba grupu izveidē no dalībvalstu vēstniecībām un ES delegācijām trešās valstīs, ar kuru starpniecību diplomātiskās amatpersonas varētu analizēt un apmainīties ar informāciju par vietējo korupcijas tīklu struktūru un darbību augstākajā varas līmenī un iegūt pietiekamus izlūkdatus, lai novērstu ES slepenas vienošanās ar kleptokrātiskiem režīmiem; uzskata, ka šāda informācija būtu jānodod ES iestādēm, izmantojot diplomātiskos un drošus kanālus; papildus ierosina ES delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām veicināt ciešus kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem, proti, iesaistoties regulārā dialogā ar īstām un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, lai vāktu uzticamu informāciju par vietējo korupciju, svarīgiem korupcijas iespēju radītājiem un arestētajām amatpersonām;

52.  uzskata, ka uzņēmumiem būtu arī jāziņo ES struktūrām, ja tiem tiek prasīti kukuļi un/vai tiek prasīts ieguldīt trešās valstīs, par partneriem izmantojot vietējos starpniekus vai fiktīvus uzņēmumus;

53.  uzsver — ņemot vērā savākto informāciju, konkrētai valstij paredzētās pamatnostādnes būtu jānosūta arī tajās izvietotajiem civilajiem un militārajiem spēkiem un ES līdzekļu devēju aģentūrām, lai vairotu izpratni par riskiem, ko rada sadarbošanās ar tādiem vietējiem līgumslēdzējiem, privātiem drošības uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuru faktiskie īpašnieki varētu būt saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un koruptīviem tīkliem;

Iekšējo un ārējo pasākumu saskaņotība

54.  uzskata, ka ES var kļūt par uzticamu un ietekmīgu līderi cīņā pret korupciju tikai tad, ja tā pienācīgi risina ar organizēto noziedzību, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītās problēmas savā teritorijā; šajā sakarā pauž nožēlu, ka Komisija nolēma neveikt pēcpasākumus saistībā ar savu 2014. gada ES pretkorupcijas ziņojumu, lai nodrošinātu jaunu analīzi par korupciju ES dalībvalstīs, kas arī būtu pastiprinājis ES ticamību attiecībā uz vērienīgas pretkorupcijas programmas veicināšanu ārējās politikas nostādnēs; uzsver, ka Komisijai un citām ES iestādēm būtu jāveic regulāri, vērienīgi un rūpīgi sagatavoti pārskati un pašnovērtējums saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas noteikumiem un tās pārskatīšanas mehānismu, un aicina Komisiju ierosināt turpmāko politiku un likumdošanas iniciatīvas, kas apkarotu korupciju un panāktu lielāku integritāti un pārredzamību dalībvalstīs;

55.  norāda, ka jebkurā ES dalībvalstī kriminālatbildības atcelšana korupcijai mazinātu sabiedriskās politikas ticamību un arī vājinātu ES spēju pasaulē veicināt vērienīgas pretkorupcijas programmas pieņemšanu; atbalsta ES dalībvalstu un Eiropas Revīzijas palātas ciešāku sadarbību;

56.  atkārtoti prasa ES dalībvalstīm vajadzības gadījumā grozīt krimināllikumus, lai noteiktu valsts prokuroru un tiesu jurisdikciju izmeklēt kukuļošanas vai publisku līdzekļu piesavināšanās noziegumus un tiesāt par tiem neatkarīgi no tā, kurā vietā noziegums izdarīts, ja vien ieņēmumi no šīm noziedzīgajām darbībām ir atrasti vai legalizēti attiecīgajā dalībvalstī vai personai ir cieša saistība ar šo dalībvalsti, proti, pilsonības, dzīvesvietas vai tāda uzņēmuma faktisko īpašumtiesību ziņā, kura centrālais birojs vai filiāles atrodas šajā dalībvalstī;

ES ieguldījums uz cilvēktiesībām balstītā pretkorupcijas pieejā daudzpusējos forumos

57.  aicina ES dalībvalstis ANO līmenī uzsākt diskusiju par stingrākiem standartiem attiecībā uz pretkorupcijas aģentūru neatkarību un pilnvarām, pamatojoties uz pieredzi, kas attiecībā uz valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm ir OHCHR, Cilvēktiesību iestāžu starptautiskajai koordinācijas komitejai un ANO struktūrām, jo īpaši Cilvēktiesību padomei (Parīzes principi);

58.  uzsver, ka ir jāstiprina pretkorupcijas aģentūru un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu saikne, pamatojoties uz valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu pilnvarām cīnīties pret korupciju kā potenciālu tiešu un netiešu cilvēktiesību pārkāpumu avotu;

59.  atgādina par savu aicinājumu ES dalībvalstīm atbalstīt jauna amata izveidi, proti, ANO īpašā referenta finanšu noziegumu, korupcijas un cilvēktiesību jautājumos ar plašām pilnvarām, iekļaujot uz mērķiem vērstu plānu un paredzot valstu veikto pretkorupcijas pasākumu regulāru novērtēšanu; aicina ES dalībvalstis uzņemties vadību Cilvēktiesību padomes dalībvalstu atbalsta mobilizēšanā un kopīgi veicināt tādas rezolūcijas pieņemšanu, kas paredzētu šādas pilnvaras;

60.  prasa ANO pieņemt standartu noteikšanas instrumentu attiecībā uz nelikumīgu finanšu plūsmu novēršanu, lai panāktu šī jautājuma risināšanā lielāku efektivitāti;

61.  uzsver nepieciešamību pastiprināt valstu un starptautisku ar korupciju saistītu komunikāciju un iedzīvotāju iesaistīšanai paredzētas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai uzsvērtu faktu, ka korupcija negatīvi ietekmē cilvēktiesības un inter alia izraisa sociālo nevienlīdzību, sociālā taisnīguma trūkumu un nabadzības palielināšanos; mudina ES izstrādāt un īstenot īpašas programmas par spēkā esošajiem krimināltiesību un procesuālo tiesību aktiem un sūdzību izskatīšanas mehānismiem; uzsver, ka izglītībai un objektīvai, neatkarīgai publiskai informācijai ir izšķiroša nozīme sociālo prasmju un ētikas principu mācīšanā, kas kalpo sabiedrības interesēm un veicina tiesiskumu un sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību;

62.  ierosina korupcijas apkarošanas un pārredzamības un paraugprakses veicināšanas nolūkos vispārējā regulārajā pārskatā izanalizēt jautājumu par korupciju kā cilvēktiesību pārkāpumu avotu un cilvēktiesību aizskārumu un vāja tiesiskuma rezultātu; uzsver pilsoniskās sabiedrības iespējamo ieguldījumu šajā procesā;

63.  mudina padziļināt starptautiskās saistības, lai izvirzītu korupcijas apkarošanu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu centrā kā mehānismu cīņai pret globālo nabadzību;

Korupcija un cilvēku tirdzniecība

64.  pauž bažas, ka cilvēku tirdzniecību var veicināt tādu sabiedrības locekļu korupcija, kuriem ir dažāda līmeņa uzticētas pilnvaras, piemēram, policijā, muitā, robežkontroles iestādēs un imigrācijas dienestos, un kuri var ignorēt, pieņemt un organizēt cilvēku tirdzniecību vai līdzdarboties tajā;

65.  šajā saistībā uzsver, ka svarīga nozīme ir tādām pretkorupcijas darbībām kā pārredzamības un pārskatatbildības veicināšana administrācijās, ieviešot maģistralizācijas mehānismu korupcijas apkarošanai un labākai koordinācijai starp cilvēku tirdzniecības novēršanas stratēģijām;

66.  uzsver, ka pret dzimumu jutīgai pieejai var būt svarīga nozīme, izstrādājot politiku cīņai pret korupciju cilvēku tirdzniecībā;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

67.  mudina visas ANO dalībvalstis un jo īpaši ES dalībvalstis pilnībā īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un savos valsts rīcības plānos cilvēktiesību jomā (kā noteikts ES rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju) iekļaut konkrētas apņemšanās attiecībā uz pretkorupcijas pasākumiem vai ieviest konkrētus tiesību aktus pret kukuļošanu;

68.  atzinīgi vērtē to, ka dažu ES dalībvalstu rīcības plānos ir iekļautas atsauces uz korupciju, un šajā sakarā ierosina veikt konkrētus pasākumus, lai novērstu korupciju un kukuļošanu, kas var radīt cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī lai sodītu par to; iesaka ES atbalstīt papildu pasākumus, kas veicinātu atbilstības un kukuļošanas/korupcijas apkarošanas kodeksu un standartu pieņemšanu un īstenošanu uzņēmumos, un noteikt, ka uzņēmumos, kuri pretendē uz publisku līgumu slēgšanu, vajadzētu būt ieviestam stingram kukuļošanas un korupcijas apkarošanas kodeksam un labas pārvaldības nodokļu jomā principiem; uzskata, ka publisku līdzekļu nepareizai izlietošanai, materiālā stāvokļa nelikumīgai uzlabošanai un kukuļošanai vajadzētu būt sodāmai, jo īpaši tad, ja tās korupcijas rezultātā tieši noved pie cilvēktiesību pārkāpumiem, un par šādām darbībām būtu jāpiemēro konkrētas krimināltiesībās paredzētas papildu sankcijas;

69.  atzinīgi vērtē pārskatīto Grāmatvedības direktīvu attiecībā uz prasību noteiktiem lieliem uzņēmumiem un grupām atklāt nefinanšu un daudzveidības informāciju(23), tostarp par centieniem cilvēktiesību un korupcijas apkarošanas jomā; mudina uzņēmumus atklāt visu attiecīgo informāciju saskaņā ar gaidāmajām norādēm, kuras izdos Komisija;

70.  atkārtoti aicina visas valstis un ES aktīvi un konstruktīvi piedalīties darbā, ko saistībā ar cilvēktiesībām pašreiz veic ANO atklātā starpvaldību darba grupa par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem, lai izstrādātu juridiski saistošu instrumentu, kas novērstu un izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp tos, kurus izraisa korupcija, un meklētu un nodrošinātu tiesiskās aizsardzības pieejamību šādu pārkāpumu gadījumā; aicina valstis darīt visu nepieciešamo, lai pret tiem, kas veic korupcijas darbības, saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas 35. pantu būtu iespējams ierosināt civilprocesu par radītajiem zaudējumiem;

71.  aicina ES un tās dalībvalstis piemērot ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem;

Zemes piesavināšanās un korupcija

72.  joprojām pauž bažas par zemes piesavināšanos uzņēmumu, ārvalstu investoru, valstu un starptautisko valsts dalībnieku, amatpersonu un iestāžu koruptīvo darbību rezultātā; uzsver, ka korupcija padara iespējamu zemes piesavināšanos bieži vien ar piespiedu padzīšanu, inter alia piešķirot trešām pusēm nelikumīgu kontroli pār zemi bez to cilvēku piekrišanas, kuri uz tās dzīvo;

73.  uzsver, ka saskaņā ar pētījumu rezultātiem korupcija ir plaši izplatīta zemes pārvaldībā un ir aizvien biežāk sabojā visus darījumu ar zemi posmus, izraisot daudzpusēju negatīvu ietekmi cilvēktiesību jomā, sākot no kopienu piespiedu pārvietošanas bez atbilstīgas kompensācijas un beidzot ar zemes aizstāvju nogalināšanu(24); turklāt ar bažām konstatē, ka situācijā, kad jaunattīstības valstīs aug pieprasījums pēc pārtikas, degvielas un precēm un palielinās liela mēroga investīcijas zemē, pastāv cilvēktiesību pārkāpumu saasināšanās risks;

74.  atgādina, ka finanšu sektoram ir svarīga nozīme tādu koruptīvu darbību novēršanā, kas jo īpaši veicina zemes piesavināšanos; atkārtoti norāda, ka bankām un finanšu iestādēm būtu jāveic klientu uzticamības pārbaudes, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas saistīta ar korupciju, un nodrošinātu, ka viņu atbalstītie investori veic efektīvas uzticamības pārbaudes attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu; aicina ES un tās dalībvalstis prasīt, lai tiktu sniegta detalizēta informācija par uzņēmumu veiktu zemes iegādāšanos trešās valstīs, un pastiprināt atbalstu jaunattīstības valstīm, palīdzot tām nodrošināt brīvprātīgo pamatnostādņu par zemes, zivsaimniecību un mežu īpašumu atbildīgu pārvaldību (VGGT) efektīvu īstenošanu kā līdzekli korupcijas apkarošanai darījumos ar zemi;

Vēlēšanas un demokrātiski ievēlētu struktūru darbība

75.  uzsver, ka vienam no korupcijas apkarošanas mērķiem vajadzētu būt tādu smagu pārkāpumu novēršanai, kas grauj demokrātiju un politiskos procesus, un neatkarīgu, objektīvu un efektīvu tiesu iestāžu veicināšanai; aicina stiprināt politisko partiju kā demokrātiskas pārstāvības un politiskas līdzdalības kanālu nozīmi, tām nodrošinot efektīvus instrumentus; šajā sakarā norāda, ka tādēļ būtisks demokrātijas saglabāšanas priekšnoteikums ir politiskā finansējuma regulējums, tostarp līdzekļu devēju un citu finanšu avotu identifikācija;

76.  ar bažām norāda, ka krāpšanās vēlēšanās un korupcija, kas saistīta ar vēlēšanu procesiem un ievēlētu pārstāvības struktūru un asambleju darbību, būtiski mazina uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un vājina pilsoniskās un politiskās tiesības, jo netiek nodrošināta līdzvērtīga un godīga pārstāvība un tiek apšaubīts tiesiskums; norāda uz vēlēšanu novērošanas misiju pozitīvo lomu, sekmējot pareizu vēlēšanu norisi un atbalstot vēlēšanu likumu reformu; mudina turpināt sadarbību ar specializētām starptautiskām struktūrām šajā jomā, piemēram, Eiropas Padomi un EDSO;

77.  uzsver konkrēto vajadzību uzturēt pēc iespējas augstākus ētiskos un pārredzamības standartus to starptautisko organizāciju un reģionālo asambleju darbībā, kas ir atbildīgas par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību un veicināšanu, izveidojot saiknes starp iestādēm un profesijām visā pasaulē, lai veidotu spējas un veicinātu kopīgu kultūras integritāti; uzsver nepieciešamību veicināt pārredzamības praksi, izstrādājot rīcības kodeksus un konkrētus pārredzamības pasākumus, lai novērstu un izmeklētu jebkādu krāpšanu vai nelikumīgu rīcību;

78.  uzsver nepieciešamību stingri reglamentēt lobēšanu saskaņā ar atklātības un pārredzamības principiem, lai nodrošinātu, ka visām interešu grupām ir vienlīdzīga piekļuve lēmumu pieņēmējiem, un lai izbeigtu korupciju un cilvēktiesību pārkāpumu risku; aicina ES un dalībvalstis noteikt un nosodīt visu veidu slēptu, neētisku un nelikumīgu lobēšanu; aicina ES veicināt pārredzamus lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesus gan dalībvalstīs, gan attiecībās ar trešām valstīm;

Nozīmīgi sporta pasākumi un to saistība ar cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju

79.  joprojām pauž bažas par smagiem cilvēktiesību, tostarp darba tiesību, pārkāpumiem un augsta līmeņa korupciju saistībā ar nozīmīgiem starptautiskiem sporta pasākumiem un no tiem izrietošiem plaša mēroga infrastruktūras projektiem; mudina uz sadarbību starp sporta pārvaldības iestādēm un starptautiskajām pretkorupcijas aģentūrām un NVO, lai nozīmīgu sporta pasākumu organizatoriem un tiem, kas piedalās konkursos par to rīkošanu, noteiktu pārredzamas un pārbaudāmas saistības cilvēktiesību jomā; uzsver, ka šiem kritērijiem vajadzētu būt iekļautiem šādu pasākumu organizēšanas tiesību piešķiršanas kritērijos;

80.  uzskata, ka arī lielām nevalstiskām starptautiskām sporta federācijām ir jābūt nozīmīgai lomai korupcijas apkarošanā un ierobežošanā un tām būtu jāpieliek lielākas pūles šajā sakarā, kā arī uzskata, ka šīm federācijām būtu arī jāuzņemas atbildība cilvēktiesību ievērošanas jomā un ka tāpēc valstu pretkorupcijas iestādēm būtu jāpiešķir plašākas pilnvaras attiecībā uz tādu korupcijas lietu izskatīšanu un sankciju piemērošanu, kas saistītas ar lielām nevalstiskām starptautiskām sporta federācijām;

81.  uzskata, ka augsta līmeņa korupcija sporta administrācijā, iepriekšēja vienošanās par spēļu iznākumu, iepirkumi, apstiprināšanas darījumi, vietas izvēle, nelikumīgas derības, dopinga lietošana un organizētās noziedzības iesaistīšanās ir nodarījusi kaitējumu sporta iestāžu uzticamībai;

82.  uzskata, ka integritāte sportā var dot ieguldījumu pasaules attīstības programmas izpildē un labā pārvaldībā starptautiskā līmenī;

Nodokļu oāzes

83.  mudina īstenot absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz nodokļu oāzēm un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, paaugstinot starptautiskos pārredzamības standartus, un mudina padziļināt starptautisko sadarbību, lai noteiktu īpašniekus slepenajiem pastkastīšu uzņēmumiem un trastiem, kuri tiek izmantoti kā kanāli nodokļu apiešanai, krāpšanai, nelikumīgai tirdzniecībai, kapitāla plūsmām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un labuma gūšanai no korupcijas;

84.  stingri atbalsta standartu ieviešanu publisku pārskatu sniegšanai par katru valsti atsevišķi Eiropā un trešās valstīs, ar kuriem tiktu noteikts, ka korupcijas un nodokļu apiešanas novēršanas nolūkā daudznacionālajiem uzņēmumiem būtu jāiesniedz ziņojumi ar galveno finanšu informāciju par katru jurisdikciju, kurā tās darbojas;

85.  atgādina par ES atbildību, apkarojot starptautisko uzņēmumu un privātpersonu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vēršoties pret nelikumīgajām finanšu plūsmām no jaunattīstības valstīm, kas būtiski ietekmē šo valstu spēju nodrošināt pietiekamus resursus, lai izpildītu savas saistības cilvēktiesību jomā;

86.  atzinīgi vērtē Eiropas ierosinātās iniciatīvas, lai pasaules līmenī attīstītu apmaiņu ar informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, tādējādi atbalstot kopējo ziņošanas standartu efektivitāti, kas var palīdzēt atklāt finanšu pārkāpumus;

87.  mudina sadarboties pasaules līmenī, lai izsekotu nozagtos līdzekļus un droši tos atgrieztu likumīgajiem īpašniekiem; atgādina, ka ES ir pienākums palīdzēt trešām valstīm atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus, kas noslēpti ES dalībvalstu finanšu sistēmās un nekustamajos īpašumos, un saukt pie atbildības pārkāpumu izdarītājus, iespēju radītājus un starpniekus; mudina ES šo ļoti svarīgo jautājumu noteikt par prioritāti trešās valstīs, kurās notiek demokratizācijas process, proti, novēršot juridiskus šķēršļus un pārvarot finanšu centru nevēlēšanos sadarboties; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi nodalīt īpašumu arestu un notiesāšanu pieprasītājvalstī, lai nodrošinātu savstarpēju tiesisko palīdzību un turpinātu tiesvedību, ja ir pietiekami pierādījumi par pārkāpumiem;

88.  atgādina, ka korupcija ir cieši saistīta ar tādām darbībām kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīga tirdzniecība; ņemot to vērā, uzsver, ka visu korupcijas apkarošanas stratēģiju pamatā vajadzētu būt pārredzamībai;

89.  uzsver, ka ES visos attiecīgajos starptautiskajos forumos prioritāri jāsekmē cīņa pret nodokļu oāzēm, banku darbības slepenību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī jāsekmē pārmērīgas profesionālās darbības slepenības atcelšana, daudznacionālo uzņēmumu publisku pārskatu sniegšana par darbību katrā valstī un uzņēmumu faktisko īpašnieku publisku reģistru izveide; norāda, ka vairums instrumentu cīņai pret nodokļu apiešanu un nemaksāšanu ir piemēroti korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai;

Plašsaziņas līdzekļu brīvība

90.  uzsver tradicionālo un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu lielo nozīmi cīņā pret korupciju un cilvēktiesību pārkāpumu atmaskošanā; aicina Komisiju risināt un mazināt goda aizskaršanas tiesību aktu iespējamo negatīvo ietekmi trešās valstīs un atkārtoti aicina visas dalībvalstis apsvērt iespēju atcelt kriminālatbildību par goda aizskaršanu un personas reputācijas aizsardzībai izmantot tikai civillietu tiesas prāvas; uzsver, ka digitālā drošība ir nozīmīgs aktīvistu aizsardzības elements; īpaši iesaka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību un sponsorēšanas pārredzamību nodrošināt ar valsts tiesību aktiem;

91.  aicina ES starptautiskajās attiecībās ar trešām valstīm lielāku nozīmi piešķirt plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanai, ņemot vērā tās svarīgumu; uzskata, ka politiskajam dialogam un sadarbībai, ko ES īsteno ar trešām valstīm, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu reformas, vajadzētu būt atklātiem, pārredzamiem un rūpīgi pārbaudītiem; šajā sakarā aicina ES nodrošināt, ka ES projekti trešās valstīs inter alia palīdz nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina ES publiski nosodīt tādu tiesību aktu ieviešanu, kas ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības;

92.  atbalsta atklāta un droša interneta vērtības, vairojot privātpersonu, organizāciju un valdību izpratni par koruptīvām darbībām, un pauž bažas, ka tie, kas cenšas ierobežot brīvību tiešsaistē, to dara, lai izvairītos no pārskatatbildības;

93.  uzstāj, ka iepirkumu līgumu slēgšanai jābūt godīgai, atbildīgai, atklātai un pārredzamai, lai novērstu un atklātu nodokļu maksātāju naudas līdzekļu zādzību vai nepareizu izlietošanu;

94.  norāda, ka visos forumos, kuru mērķis ir veidot dialogu ar trešām valstīm, tostarp divpusējos forumos, ES būtu jāuzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tiesības piekļūt publiskai informācijai; jo īpaši uzsver nepieciešamību noteikt standartus, kas nodrošina gan pēc iespējas pilnīgāku, gan ātrāku piekļuvi šādai informācijai, jo piekļuves ātrumam ir būtiska nozīme cilvēktiesību nodrošināšanā un korupcijas apkarošanā; aicina ES veicināt piekļuvi publiskai informācijai gan dalībvalstīs, gan trešās valstīs;

95.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Centrālajai bankai.

(1)

https://www.unodc.org/unodc/en/treaties/CAC/

(2)

http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/ConvCombatBribery_ENG.pdf

(3)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:l33601

(4)

http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E

(5)

http://www.eib.org/attachments/strategies/anti_fraud_policy_20130917_lv.pdf

(6)

http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf

(7)

http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/06/20-fac-business-human-rights-conclusions/

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0403.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0265.

(13)

OV C 407, 4.11.2016., 81. lpp.

(14)

OV C 208, 10.6.2016., 89. lpp.

(15)

OV C 181, 19.5.2016., 2. lpp.

(16)

https://www.unodc.org/documents/corruption/WG-Prevention/Art_6_Preventive_anti-corruption_bodies/JAKARTA_STATEMENT_en.pdf

(17)

http://nhri.ohchr.org/EN/AboutUs/Governance/Resolutions/A.HRC.RES.33.15%20EN.pdf

(18)

http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/HRC/RegularSessions/Session28/Documents/A_HRC_28_73_ENG.doc

(19)

http://www.eods.eu/library/AU_Convention%20on%20Combating%20Corruption_2003_EN.pdf

(20)

https://www.unglobalcompact.org/what-is-gc/mission/principles

(21)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/579319/EPRS_STU%282016%29579319_EN.pdf

(22)

OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.

(23)

OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.

(24)

Olivier De SchutterTainted Lands: Corruption in Large-Scale Land Deals” (“Sabojātās zemes: korupcija liela mēroga darījumos ar zemi”), International Corporate Accountability Roundtable & Global Witness (2016. gada novembris). https://www.globalwitness.org/en/campaigns/land-deals/tainted-lands-corruption-large-scale-land-deals/


Attīstības komitejaS ATZINUMS (2.6.2017)

Ārlietu komitejai

par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs

(2017/2028(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Stelios Kouloglou

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā korupcija ir globāla parādība, kas skar gan ziemeļu, gan dienvidu valstis un kas būtiski ietekmē vislielākajā trūkumā nonākušos cilvēkus jaunattīstības valstīs, apdraudot ilgtspējīgu attīstību, palielinot nevienlīdzību un padziļinot plaisu starp valdošo eliti un lielāko daļu iedzīvotāju; tā kā korupcija kaitē cilvēktiesībām, demokrātijai, demokrātiskajai pārskatatbildībai, labai pārvaldībai, tiesiskumam, juridiskajai noteiktībai, kā arī valstu ekonomikas spējām, sociālajam kapitālam un iestāžu uzticamībai;

B.  tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM) Nr. 16 ir vērsts uz mieru, tiesiskumu, spēcīgu iestāžu veidošanu un korupcijas apkarošanu; tā kā, lai vispārējā līmenī sasniegtu IAM Nr. 16, ES ir steidzami un tieši jārisina dažādi jautājumi, kuros galvenā loma ir korupcijai, sākot no cilvēktiesību pārkāpumiem un beidzot ar nabadzību, badu un netaisnību; tā kā prioritāšu sarakstā nepieciešamība apkarot korupciju vienmēr ir jāierindo virs komercinterešu ievērošanas,

1.  aicina ES ievērot politikas saskaņotību attīstībai (LESD 208. pants), aktīvi iesaistīties korupcijas mazināšanā un, izmantojot ārējās politikas nostādnes, tieši un nepārprotami apkarot nesodāmību;

2.  uzsver, ka saskaņā ar pētījumu rezultātiem korupcija ir plaši izplatīta zemes pārvaldībā un aizvien biežāk rada problēmas visos darījumu ar zemi posmos, izraisot plašu negatīvu parādību klāstu cilvēktiesību jomā, sākot no kopienu piespiedu pārvietošanas bez atbilstīgas kompensācijas un beidzot ar zemes aizstāvju nogalināšanu(1); turklāt ar bažām konstatē, ka situācijā, kad jaunattīstības valstīs aug pieprasījums pēc pārtikas, degvielas un precēm un palielinās liela mēroga investīcijas zemē, pastāv cilvēktiesību pārkāpumu saasināšanās risks;

3.  uzsver, ka pastāv virkne veidu, kā korupcija rada iespējas piesavināties zemi, īpaši, kad investori samaksā amatpersonām kukuli apmaiņā pret izdevīgu zemes nomu vai iegādi, nesaņemot piekrišanu no cilvēkiem, kas uz šīs zemes dzīvo, vai kad investori paļaujas uz vāju tiesiskumu vai korumpētām tiesiskās aizsardzības sistēmām, lai liegtu zemes lietotājiem piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; atkārtoti aicina investējošos uzņēmumus iegūt visu iesaistīto kopienu, tostarp pirmiedzīvotāju, brīvprātīgu, iepriekšēju un informētu piekrišanu un veikt uzticamības pārbaudes par cilvēktiesību ievērošanu, tostarp izveidojot spēcīgu trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu, lai nodrošinātu, ka to meitas uzņēmumi un uzņēmējdarbības partneri neiesaistītos korupcijā;

4.  atgādina, ka finanšu sektoram ir svarīga nozīme tādu koruptīvu darbību novēršanā, kas jo īpaši veicina zemes piesavināšanos; atkārtoti norāda, ka bankām un finanšu iestādēm būtu jāveic klientu uzticamības pārbaudes, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas saistīta ar korupciju, un nodrošinātu, ka investori veic efektīvas uzticamības pārbaudes attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu; aicina ES un tās dalībvalstis prasīt, lai tiktu sniegta detalizēta informācija par uzņēmumu veiktu zemes iegādāšanos trešās valstīs, un pastiprināt atbalstu jaunattīstības valstīm, palīdzot tām nodrošināt brīvprātīgo pamatnostādņu par zemes, zivsaimniecību un mežu īpašumu atbildīgu pārvaldību (VGGT) efektīvu īstenošanu kā līdzekli korupcijas apkarošanai darījumos ar zemi;

5.  norāda, ka tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj obligātas un saistošas cilvēktiesību klauzulas, ar kurām tiek nodrošināts, ka privāti uzņēmumi un valsts iestādes ievēro cilvēktiesības un augstākos sociālos un vides standartus, un kuras ir būtiskas korupcijas apkarošanā;

6.  norāda, ka korupcija ir sarežģīta parādība, kurai ir raksturīgi daudzveidīgi ekonomiski, politiski, administratīvi, sociāli un kultūras faktori un varas attiecības, un tāpēc atgādina — lai ar attīstības politiku veicinātu korupcijas apkarošanu, tajā, ņemot vērā kultūras un reģionālās īpatnības, līdztekus nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai un labākai integrācijai būtu jāveicina arī cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums un publiski sociālie pakalpojumi, tādējādi sekmējot labu pārvaldību un veidojot sociālo kapitālu, sociālo iekļautību un sociālo kohēziju;

7.  norāda, ka izglītība ir būtisks faktors korupcijas apkarošanā; mudina ES izstrādāt un īstenot konkrētas programmas, ar kurām tiktu veicināta informētība par korupciju, tās izmaksām sabiedrībai un apkarošanas līdzekļiem, tostarp pastāvošiem krimināltiesību aktiem, procesuāliem tiesību aktiem un sūdzību mehānismiem; pauž stingru pārliecību, ka izglītošana un informēšana par šo jautājumu būtu jāpalielina iekšējā līmenī, spēcīgi jāstimulē ārvalstīs un jāpielāgo mērķauditorijai (uzņēmējiem, vispārējai sabiedrībai u. c., tostarp skolēniem);

8.  ar bažām norāda, ka, īstenojot šīs problēmas risināšanai visatbilstīgākās starptautiskās konvencijas, piemēram, ANO Pretkorupcijas konvenciju, un iniciatīvas, kuru mērķis ir cīnīties pret korupciju un nelikumīgām finanšu plūsmām, netiek gūti konkrēti rezultāti; atgādina, ka ir būtiski izstrādāt ES ārēju korupcijas apkarošanas stratēģiju, lai efektīvi cīnītos pret korupciju un finanšu noziegumiem;

9.  norāda, ka korupcijas un nelikumīgu finanšu plūsmu apkarošana ir politiska atbilde, kuras īstenošanai ir nepieciešama saskaņota rīcība pasaules mērogā (G20, ESAO, ANO, Pasaules Banka, SVF), kā arī pārredzamība un saistoši noteikumi;

10.  aicina ES un tās dalībvalstis piemērot ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem;

11.  prasa ANO pieņemt standartu noteikšanas instrumentu attiecībā uz nelikumīgu finanšu plūsmu novēršanu, lai panāktu šī jautājuma risināšanā lielāku efektivitāti;

12.  aicina ES pastiprināt tās oficiālās attīstības palīdzības pārredzamību un pārskatatbildību, lai efektīvi ievērotu Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvā (IATI) izklāstītos standartus un starptautiski pieņemtos attīstības efektivitātes principus; aicina ES arī izstrādāt spēcīgu visaptverošas riska pārvaldības sistēmu, lai nepieļautu to, ka attīstības palīdzība veicina korupciju saņēmējvalstīs, piemēram, sasaistot budžeta atbalstu ar skaidriem korupcijas apkarošanas mērķiem; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību izveidot stabilus mehānismus budžeta atbalsta īstenošanas uzraudzībai;

13.  lai izskaustu augsta līmeņa korupciju, aicina Komisiju budžeta atbalsta sakarībā pievērst uzmanību pārredzamībai darbībās, kas saistītas ar privatizāciju un publisko aktīvu, jo īpaši zemes, darījumiem, un piedalīties jaunattīstības valstīm paredzētajās ESAO atbalsta programmās valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības jomā;

14.  aicina Komisiju atbalstīt jaunattīstības valstis cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, palīdzot tām veidot līdzsvarotas, efektīvas, taisnīgas un pārredzamas nodokļu sistēmas;

15.  atgādina, ka korupcija ir cieši saistīta ar tādām darbībām kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīga tirdzniecība; ņemot to vērā, uzsver, ka visu korupcijas apkarošanas stratēģiju pamatā vajadzētu būt pārredzamībai; īpaši uzsver, ka ir svarīgi risināt izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas un nodokļu apiešanu, kas apgrūtina vietējo resursu piesaistīšanu sociālajai politikai un apdraud izaugsmi un nodarbinātību, un to darīt, veicot efektīvus pasākumus, piemēram, paredzot obligātu pārskatu sniegšanu par katru valsti un obligātu informācijas atklāšanu par uzņēmumu, trastu vai sabiedrību faktisko īpašnieku;

16.  aicina ES izveidot sūdzību mehānismu, kuru tās ārējo darbību skartās personas var izmantot, lai iesniegtu sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas gadījumiem;

17.  uzskata, ka ES kā pasaules vadošajai līdzekļu devējai būtu jāveicina tādu sakarību izveidošana, kas paredzētu, ka ES ārējā palīdzība tiek sniegta tad, ja tiek veiktas fiskālas reformas, kuras vērstas uz pārredzamības palielināšanu, datu pieejamības veicināšanu un tādu pieeju stimulēšanu, ko varētu izmantot kopā ar citiem līdzekļu devējiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Paul Rübig, Judith Sargentini

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Judith Sargentini

 

-

 

 

 

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Olivier De Schutter, “Tainted Lands: Corruption in Large-Scale Land Deals” (“Notraipītā zeme: korupcija liela mēroga darījumos ar zemi”), International Corporate Accountability Roundtable & Global Witness (2016. gada novembris). https://www.globalwitness.org/en/campaigns/land-deals/tainted-lands-corruption-large-scale-land-deals/


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (30.5.2017)

Ārlietu komitejai

par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs

(2017/2028(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Karoline Graswander-Hainz

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka korupcija apgrūtina cilvēktiesību ievērošanu, līdztiesību, ekonomikas izaugsmi, cīņu pret nabadzību, attīstību un vidi; uzsver, ka tai ir ievērojami negatīva ietekme uz tirdzniecību un tās sniegto labumu, ekonomikas attīstību, investīcijām un publiskā iepirkuma procedūrām, un mudina Komisiju ņemt vērā šo sakarību visos tirdzniecības nolīgumos un iekļaut tajos saistošas cilvēktiesību ievērošanas un korupcijas apkarošanas klauzulas;

2.  norāda, ka tirdzniecības politika palīdz aizsargāt un popularizēt vērtības, par kurām, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, iestājas Eiropas Savienība, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību, pamattiesību un brīvību ievērošanu un līdztiesību; uzsver, ka ir būtiski saskaņot Savienības ārējās un iekšējās politikas nostādnes, jo īpaši attiecībā uz korupcijas apkarošanu; uzsver, ka šajā sakarībā Eiropas likumdevējiem ir jāuzņemas īpaša loma tirdzniecības attiecību veicināšanā, jo viņiem ir jāizvairās no tā, ka šīs attiecības rada korupcijas iespējas;

3.  uzskata tirdzniecības nolīgumus par svarīgu mehānismu, ar ko veicina korupcijas apkarošanas pasākumus un labu pārvaldību; atzinīgi vērtē pasākumus, ko ES jau ir veikusi savā tirdzniecības politikā, lai apkarotu korupciju, piemēram, izmantojot VPS+, ilgtspējīgas attīstības sadaļas un attiecībās ar tirdzniecības partneriem paredzot saistības ratificēt starptautiskas korupcijas apkarošanas konvencijas; atkārtoti apstiprina stratēģijā “Tirdzniecība visiem” noteikto mērķi iekļaut visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos vērienīgus korupcijas apkarošanas noteikumus; šajā sakarībā prasa turpmākajos tirdzniecības nolīgumos paredzēt saistības attiecībā uz tādu daudzpusēju korupcijas apkarošanas konvenciju ievērošanu kā UNCAC un ESAO Konvenciju par kukuļdošanas novēršanu un, pārskatot jau noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, kā daļu no visaptverošas pieejas iekļaut un integrēt tajos horizontālus noteikumus;

4.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu parakstītājām pusēm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo konsultantu grupu aktīvu līdzdalību korupcijas apkarošanas programmu un starptautiskās tirdzniecības un investīciju nolīgumos paredzēto klauzulu īstenošanā; ņemot vērā pašreiz notiekošās ES iekšējās diskusijas, atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, lai ieviestu visā ES efektīvus trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus, un uzskata, ka, tiklīdz šajā jomā būs ieviesta ES mēroga sistēma, būtu jāizvērtē trauksmes cēlēju aizsardzības iekļaušana turpmākajos tirdzniecības nolīgumos;

5.  atzīst, ka ir svarīgi sniegt skaidras vadlīnijas un atbalstu uzņēmumiem, lai ieviestu viņu darbībā efektīvas atbilstības nodrošināšanas procedūras korupcijas apkarošanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot MVU un paredzot tirdzniecības nolīgumos īpašus noteikumus, lai palīdzētu tiem cīnīties pret korupciju; uzsver, ka attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu nepastāv viena universāla pieeja; aicina Komisiju apsvērt iespēju palīdzēt spēju veidošanas projektiem korupcijas apkarošanas jomā, piemēram, piedāvājot paraugprakses apmaiņu un apmācību, lai palīdzētu valstīm un uzņēmējdarbības sektoram pārvarēt jebkādus šķēršļus, ar kādiem var saskarties šajā jomā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada februārī stājās spēkā PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kurā ir paredzēti pasākumi korupcijas apkarošanai pasaules tirdzniecībā; tomēr uzskata, ka tiesību aktu pieņemšana pati par sevi nav efektīva, svarīgi ir šos tiesību aktus īstenot; norāda, ka līdztekus tiesību aktu reformai būtu jāapmāca tiesu iestāžu darbinieki, jānodrošina publiska piekļuve informācijai un jāīsteno pārredzamības pasākumi, un aicina dalībvalstis cīņā pret korupciju sadarboties šo jautājumu risināšanā; turklāt norāda, ka ar tirdzniecības nolīgumu palīdzību varētu uzraudzīt vietējās reformas, kas tiek veiktas attiecībā uz politiku korupcijas apkarošanas jomā;

7.  aicina Komisiju visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos apspriest iespēju iekļaut obligāti ievērojamus korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus un paredzēt korupcijas apkarošanas noteikumu īstenošanas efektīvu uzraudzību; šajā sakarībā aicina dalībvalstis atbalstīt to, ka sarunu pilnvarās tiek iekļauti korupcijas apkarošanas noteikumi, kas atbilstu dalībvalstīm iesniegtajos pilnvaru projektos iekļautajiem Komisijas priekšlikumiem; atzinīgi vērtē to, ka ES un Meksikas nolīguma atjaunināšanas sarunu pilnvarās ir iekļauti korupcijas apkarošanas noteikumi; aicina Komisiju turpināt korupcijas apkarošanas centienus, palielinot pārredzamību sarunās par tirdzniecības nolīgumiem un iekļaujot tajos noteikumus, kas būtu vērsti uz lielāku sadarbību regulējuma jomā, muitas procedūru integritāti un globālās vērtības veidošanas ķēdēm; uzskata, ka korupcijas novēršanas nolūkos ir jāievieš sadarbības klauzulas, piemēram, par informācijas apmaiņu, un administratīvā un tehniskā palīdzība, kuras mērķis būtu tādas paraugprakses apmaiņa un veicināšana, kas palīdzētu stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; mudina Komisiju paredzēt skaidrus un atbilstīgus nosacījumus un izpildes rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt un parādīt rezultātus;

8.  norāda, ka ir svarīgi uzturēt nemitīgu un regulāru dialogu ar ES tirdzniecības partneriem visā nolīgumu īstenošanā, lai nodrošinātu, ka gan nolīgumi kopumā, gan korupcijas apkarošanas noteikumi tiek pareizi uzraudzīti un īstenoti; ņem vērā stratēģijā “Tirdzniecība visiem” pausto Komisijas priekšlikumu sistemātiskas korupcijas un neveiksmīgas pārvaldības gadījumos izveidot apspriešanās mehānismus un aicina Komisiju paredzēt nolīgumā noteikto priekšrocību apturēšanu šādos sistemātiskas korupcijas gadījumos un gadījumos, kad netiek ievērotas korupcijas apkarošanas saistības vai starptautiskie standarti korupcijas apkarošanas jomā, piemēram, ESAO kopējais ziņošanas standarts, ESAO rīcības plāns par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, faktisko īpašnieku centrālais reģistrs un FATF ieteikumi; aicina Komisiju paredzēt skaidrus un atbilstīgus nosacījumus un izpildes rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt un uzskatāmi parādīt rezultātus; turklāt aicina Komisiju pārliecinoši, samērīgi un ātri reaģēt, ja saņēmējas valsts valdība nepilda noteiktās saistības. aicina Komisiju sistemātiskas korupcijas gadījumos izveidot apspriešanās mehānismus ar tirdzniecības partneriem un organizēt specializēto zināšanu apmaiņu, lai palīdzētu valstīm īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

2

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Yannick Jadot, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Dita Charanzová, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Syed Kamall, Sajjad Karim, Seán Kelly, Fernando Ruas, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ramon Tremosa i Balcells, Jarosław Wałęsa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Dita Charanzová, Marietje Schaake, Hannu Takkula, Ramon Tremosa i Balcells

EFDD

Tiziana Beghin

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

PPE

Reimer Böge, Daniel Caspary, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Seán Kelly, Artis Pabriks, Franck Proust, Viviane Reding, Fernando Ruas, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa

S&D

Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Agnes Jongerius, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Sorin Moisă, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Yannick Jadot

2

ENF

Edouard Ferrand, Franz Obermayr

4

0

ECR

David Campbell Bannerman, Syed Kamall, Sajjad Karim, Joachim Starbatty

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

3

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Victor Boştinaru, Elmar Brok, James Carver, Lorenzo Cesa, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Alex Mayer, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reinhard Bütikofer, Luis de Grandes Pascual, María Teresa Giménez Barbat, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Marek Jurek, Igor Šoltes, Ernest Urtasun, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Costas Mavrides


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47

+

ALDE

Ilhan Kyuchyuk, Ivo Vajgl, Jozo Radoš, Javier Nart, María Teresa Giménez Barbat, Petras Auštrevičius

ECR

Anna Elżbieta Fotyga, Anders Primdahl Vistisen, Bas Belder, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko

PPE

Andrey Kovatchev, Andrzej Grzyb, Cristian Dan Preda, Dubravka Šuica, Elmar Brok, Francisco José Millán Mon, Jaromír Štětina, Julia Pitera, Lars Adaktusson, Lorenzo Cesa, Luis de Grandes Pascual, Michèle Alliot-Marie, Ramona Nicole Mănescu, Sandra Kalniete, Tunne Kelam

S&D

Alex Mayer, Ana Gomes, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Costas Mavrides, Demetris Papadakis, Elena Valenciano, Eugen Freund, Ioan Mircea Paşcu, Kati Piri, Nikos Androulakis, Tonino Picula, Victor Boştinaru

VERTS/ALE

Barbara Lochbihler, Ernest Urtasun, Igor Šoltes, Jordi Solé, Reinhard Bütikofer, Tamás Meszerics

3

EFDD

James Carver

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

4

0

GUE/NGL

Marie-Christine Vergiat, Miguel Urbán Crespo, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums