Procedūra : 2016/2325(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0250/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0250/2017

Debates :

PV 11/09/2017 - 24
CRE 11/09/2017 - 24

Balsojumi :

PV 12/09/2017 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0323

ZIŅOJUMS     
PDF 768kWORD 89k
5.7.2017
PE 602.728v03-00 A8-0250/2017

par Eiropas Kosmosa stratēģiju

(2016/2325(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Constanze Krehl

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Kosmosa stratēģiju

(2016/2325(INI))

Eiropas Parlaments,

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. pantu un XIX sadaļas 189. pantu,

  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumu “Kosmosa stratēģija Eiropai” (COM(2016)0705),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 28. februāra paziņojumu „ES kosmosa rūpniecības politika” (COM(2013)0108),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu „Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” (COM(2011)0152),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 14. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem” (COM(2010)0308),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC pušu 21. konferenci (COP 21) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto pušu 11. konferenci (CMP 11), kas notika Parīzē (Francija) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (EK) Nr. 911/2010(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(2),

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 512/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru(4),

–  ņemot vērā attiecīgos Padomes secinājumus un ministru 2016. gada 14. aprīļa Amsterdamas paziņojumu par sadarbību savienotas un automatizētas braukšanas jomā,

–  ņemot vērā 2016. gada jūnijā pieņemto Hāgas manifestu par kosmosa politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras kopīgo paziņojumu par kopīgu redzējumu un mērķiem Eiropas nākotnei kosmosa jomā, ko 2016. gada 26. oktobrī parakstījusi Komisija un aģentūra,

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai(5),

  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par kosmosa tirgus apguvi(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par ES kosmosa rūpniecības politiku — kosmosa nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla apgūšanu(7),

–  ņemot vērā 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs(8),

–  ņemot vērā 2011. gada 7. jūnija rezolūciju par globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem transporta jomā — īstermiņa un vidējā termiņa ES politika(9),

–  ņemot vērā 2016. gada janvāra pētījumu „Eiropas dalība kosmosa tirgū”(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0250/2017),

A.  tā kā kosmosa joma sniedz vairākkārtējus ieguvumus sabiedrībai un var palielināt Eiropas konkurētspēju, stimulējot daudzu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību un atbalstot lauksaimniecību, mežsaimniecību un jūras transportu; tā kā satelītu tehnoloģija var nodrošināt labāku piekļuvi sakaru tehnoloģijām, augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas sistēmām, kas ļauj īstenot informācijas apmaiņu reāllaikā, ātrai dabas katastrofu radīto seku novēršanai un efektīvākai robežu un drošības kontrolei;

B.  tā kā kosmosa tehnoloģijas, dati un pakalpojumi var sniegt atbalstu dažādām ES sabiedriskās politikas jomām un galveno politikas prioritāšu īstenošanai, piemēram, digitālā vienotā tirgus sekmēšanai, Eiropas ekonomikas stimulēšanai un klimata pārmaiņu apkarošanai;

C.  tā kā kosmoss Eiropas iedzīvotājiem ir nevis izdevums, bet gan ieguldījums, un tā kā vērienīga ES kosmosa stratēģija var nodrošināt ES patstāvību un pozīcijas stratēģiski nozīmīgajā kosmosa jomā, vienlaikus veicinot izaugsmi, konkurētspēju un darbavietu radīšanu ar kosmosu saistītajā ražošanā, darbībās un pakārtotajos pakalpojumos;

D.  tā kā Parlamenta un Padomes 2007. gada politiskie lēmumi nodrošināja finansējuma piešķiršanu Eiropas satelītnavigācijas programmām — Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam (EGNOS) un Galileo — un paredzēja panākt vienošanos par šo programmu pārvaldības struktūru,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Kosmosa stratēģija Eiropai” un atbalsta Komisijas apņemšanos pilnībā maksimizēt ekonomiskos un sabiedrības ieguvumus no kosmosa, paplašinot kosmosa tehnoloģiju un lietojumu izmantošanu sabiedriskās politikas jomu atbalstam, veicinot globāli konkurētspējīgu un inovatīvu Eiropas kosmosa nozari un stiprinot Eiropas neatkarību kosmosā un Eiropas kā pasaules līmeņa dalībnieces lomu, kā arī starptautisko sadarbību kosmosa jomā;

2.  atgādina Komisijai, ka ir noteikti jānodrošina ES kosmosa programmu nepārtrauktība un Galileo un Copernicus programmu turpmākā attīstība, jo īpaši lai radītu labvēlīgu un prognozējamu investīciju vidi pakārtotajā nozarē; uzskata, ka to var sasniegt tikai tad, ja ilgtermiņā tiek garantēts publiskā sektora finansējums kosmosa pamatprogrammām un pakārtotajai datu infrastruktūrai, tajā pašā laikā atzīstot nepieciešamību pēc nozīmīgas privātā sektora iesaistes;

3.  uzsver dalībvalstu, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) sasniegumus kosmosā, izmantojot jaunas tehnoloģijas, izpētes lidojumus un Zemes novērošanas un meteoroloģijas spējas;

4.  uzskata, ka ir nepieciešams novērtēt Galileo un Copernicus programmas pirms Komisija kā daļu no nākamās DFS ierosina jaunos likumdošanas priekšlikumus; uzskata, ka šim novērtējumam cita starpā būtu jāpievēršas: Eiropas GNSS aģentūras (GSA) turpmākajai lomai Galileo programmā un iespējamai lomai Copernicus programmā; tam, kā vienkāršot GSA attiecības ar EKA; un pašreizējam pārrāvumam starp aģentūras galvenajiem pienākumiem un deleģētajiem uzdevumiem; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt, ka GSA būs iepriekš sagatavojusies un spēs uzņemties jaunos uzdevumus;

5.  uzsver, ka novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā arī nākotnē plānotajās diskusijās par attiecībām starp ES un EKA, ņemot vērā kopīgo ES un EKA paziņojumu, kas parakstīts 2016. gada 26. oktobrī; aicina Komisiju sadarbībā ar EKA izpētīt dažādus variantus, kā vienkāršot sarežģīto Eiropas kosmosa pārvaldības institucionālo struktūru, tādējādi uzlabojot pienākumu sadali efektivitātes un izmaksu efektivitātes interesēs;

6.  uzskata, ka GSA būtu jānodrošina pietiekams darbinieku skaits, lai nodrošinātu tās netraucētu darbību un Eiropas GNSS programmu izmantošanu; aicina Komisiju pārskatīt GSA piešķirto resursu pietiekamību, ņemot vērā tās pašreizējos un turpmākos uzdevumus; uzskata, ka personāla politika un procedūra būtu jāpieskaņo GSA jaunajiem uzdevumiem saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

7.  uzsver — lai risinātu pašreizējās un nākotnes problēmas, nākamajā ES budžetā būtu jāiekļauj lielāks kosmosa jomas budžets, lai nodrošinātu atbalstu visā vērtības radīšanas ķēdē (kosmosa un zemes segments, Zemes novērošana, navigācija un sakari), un tas jānodrošina gaidāmajā DFS pārskatīšanā; atkārtoti uzsver, ka sekmīga attīstība pakārtotajos tirgos ir jo īpaši atkarīga no Galileo un Copernicus programmu savlaicīgas īstenošanas un nepārtrauktas attīstības, turklāt par prioritāti būtu jānosaka šo programmu atbilstošs finansējums; uzsver nepieciešamību, pieņemot lēmumus par nākamās DFS budžetu, saglabāt un attīstīt Eiropas pievienoto vērtību un ES kosmosa programmu vienreizējo ieguldījumu;

8.  aicina Komisiju izskatīt iespēju gūt labumu no sinerģijas starp ES kosmosa programmām, lai palielinātu efektivitāti un izmaksu efektivitāti; uzskata, ka ir arī svarīgi pastiprināt informācijas apmaiņu starp ES kosmosa politikā iesaistītajām ES aģentūrām, lai panāktu lielāku sinerģijas efektu; norāda uz dažādu darbības jomu pieaugošo konverģenci; aicina Komisiju publicēt gada ziņojumu par ES aģentūru sadarbības veidu un apmēru;

9.  uzsver, cik svarīgi ir identificēt un novērst visus pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai ar kosmosu saistītu produktu un pakalpojumu jomā;

Kosmosa jomas sniegto ieguvumu maksimizēšana sabiedrības un ES tautsaimniecības labā

10.  uzsver to, ka kosmosa programmas un to nodrošinātie pakalpojumi ir galvenie aktīvi tādās politikas jomās un ekonomikas sektoros kā enerģētika, klimats, vide, drošība un aizsardzība, veselība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, transports, tūrisms, digitālais tirgus un mobilie sakari, reģionālā politika un vietējā plānošana; uzskata, ka tiem ir milzīgas iespējas tādu problēmu risināšanā kā migrācija, robežu pārvaldība un ilgtspējīga attīstība; uzsver arī to, cik svarīga ir Eiropas kosmosa stratēģija visaptverošai ES jūrlietu politikai; norāda uz ievērojamo ieguvumu sabiedrībai no tālizpētes satelītu un sistēmu komerciālās izmantošanas;

11.  aicina Komisiju paātrināt pilnīgu Galileo, EGNOS un Copernicus programmu ekonomisko ekspluatāciju: nosakot atbilstošus mērķus attiecībā uz ieviešanu tirgū; uzlabojot piekļuvi Copernicus datiem un to apstrādi, lai ļautu uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, izstrādāt lietotnes, kas balstītas uz kosmosa datiem; nodrošinot labāku integrāciju ar citiem digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, intelektiskām transporta sistēmām, Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmu, upju informācijas pakalpojumiem, SafeSeaNet, kā arī tradicionālajām navigācijas sistēmām, un paplašinot kosmosa jomas risinājumu potenciālu; uzsver satelītnavigācijas un Zemes novērošanas datu un pakalpojumu sniegto labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcību Zemes novērošanas datiem paredzētu mākoņdatošanas platformu nodrošināšanā, lai Eiropa varētu izmantot visas priekšrocības, ko tās ekonomikai sniedz kosmosa pamatprogrammas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu lietotāju piekļuvi un kompetences attīstību; mudina Komisiju paātrināt tās darbu šajā jomā, lai pirmās datu platformas varētu sākt darboties 2018. gadā; uzskata, ka visiem konkursiem saistībā ar šīm platformām būtu jābūt pieejamiem privātiem dalībniekiem;

13.  prasa Komisijai novērtēt Copernicus pilnvaroto iestāžu darbību, jo īpaši nolūkā vienkāršot un optimizēt to konkursu procedūras, lai MVU būtu vieglāk pieteikties;

14.  uzsver nepieciešamību pēc “kosmosa jomai drošiem” tiesību aktiem un atkārtoti pauž pieprasījumu, kas izteikts iepriekš minētajā rezolūcijā par kosmosa tirgus apguvi, ka Komisijai pirms jaunu leģislatīvu un neleģislatīvu aktu priekšlikumu iesniegšanas jāveic sistemātiska pārbaude par to atbilstību kosmosa jomai; aicina Komisiju novērst šķēršļus kosmosa tehnoloģiju izmantošanai publiskajā sektorā, piemēram, lai uzraudzītu atbilstību jauniem un spēkā esošiem Eiropas tiesību aktiem; uzskata, ka sabiedrisko kārtību var ievērojami uzlabot, izmantojot kosmosa tehnoloģijas, pamatojoties uz tādiem piemēriem kā eZvans un digitālais tahogrāfs; prasa Komisijai un dalībvalstīm sekmēt kosmosa tehnoloģiju izmantošanu Eiropas, valstu, reģionālajās un vietējās iestādēs, piemēram, iegādājoties Eiropas Zemes novērošanas datus vai pakalpojumus, lai sasniegtu politiskos mērķus;

15.  norāda uz izmēģinājuma projektu par tīrāku kosmosu, izmantojot deorbitēšanu un inovatīvus kosmosa iekārtu materiālus, kurš ir paredzēts tam, lai pārbaudītu gaidāmās kosmosa nozares kopīgās tehnoloģiju ierosmes īstenošanas iespējamību un efektivitāti; atzīst, ka pietiekami resursi — gan publiskie, gan privātie — ir būtiski, lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares ilgtspēju un konkurētspēju, kā arī attīstītu ES kā globāla kosmosa nozares dalībnieka lomu;

16.  uzskata, ka Copernicus ieguldījums klimata pārmaiņu novēršanā ir jāattīsta tālāk; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nodrošināt iespējas Copernicus ietvaros pārraudzīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp CO2 emisijas, pie kā patlaban tiek strādāts programmā „Apvārsnis 2020”(11), lai risinātu noteiktas vajadzības, kas minētas COP 21 vienošanās tekstā, un varētu to efektīvi īstenot; atbalsta nākotnes satelītu izstrādi, kas ir attiecīgi paredzēti CO2 emisiju un metāna gāzes emisiju pārraudzībai;

17.  atzinīgi vērtē 2016. gada 15. decembrī programmas Galileo deklarētos sākotnējos pakalpojumus; uzsver, ka plaša Galileo signāla izmantošana ir priekšnoteikums spēcīga pakārtotā un ar kosmosu saistītu lietojumu un pakalpojumu tirgus attīstībai un ka būtu jāveic piemēroti pasākumi, tostarp atbilstošā gadījumā regulatīvie, lai panāktu pilnīgu savietojamību ar Galileo un EGNOS standartu ierīcēm, ko pārdod Eiropas Savienībā, un veicinātu Galileo un EGNOS iekārtu izmantošanu globālajā tirgū; aicina arī Komisiju apsvērt pasākumus, lai stiprinātu Eiropas GNSS pakārtotās ražošanas nozares konkurētspēju;

18.  aicina Komisiju nodrošināt, ka kritisko infrastruktūru uz GNSS tehnoloģiju balstītie pulksteņi ir savietojami ar Galileo un EGNOS tehnoloģijām, kas ir ļoti svarīgi no drošības viedokļa;

19.  uzsver satelītu spēju nodrošināt nepārtrauktu ļoti augstas kapacitātes savienojamību, jo īpaši attālos apgabalos un tālākajos reģionos, kam ir liela nozīme digitālās plaisas pārvarēšanā, ātrdarbīgu tīklu attīstībā un lietu interneta tīklu paplašināšanā, dodot iespēju attīstīt tādus pakalpojumus kā autonomās transportlīdzekļu vadīšanas, viedās transportlīdzekļu parku un kravu pārvaldības, e-pārvaldības, e-mācību un e-veselības lietotnes; uzsver zemes un ar kosmosu saistīto tehnoloģiju pievienoto vērtību ļoti augstas veiktspējas tīklu nodrošināšanā; uzstāj, ka Komisijai tas jāatzīst un pienācīgi jāņem vērā satelītu ieguldījums šajā jomā; uzsver arī nepieciešamību rezervēt šo satelītu pakalpojumu darbībai pietiekamas frekvenču joslas; aicina šo jautājumu risināt pašreiz notiekošajā likumdošanas darbā pie telekomunikāciju tīkliem, paredzot atbilstošas investīcijas pētniecībā un izstrādē; uzskata arī, ka Kosmosa stratēģija Eiropai būtu jāīsteno saskaņoti ar Komisijas digitālajām stratēģijām, saņemot atbalstu no dalībvalstīm un nozares, lai veicinātu efektīvu un uz pieprasījuma virzītu satelītsakaru izmantošanu ar mērķi veicināt visuresošu savienojamību visā ES teritorijā;

20.  uzsver Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) svarīgo lomu, veicinot pakārtotos kosmosa tirgus, jo īpaši ar publiskā iepirkuma starpniecību, tostarp valstīs, kurām vēl nav plašas kosmosa nozares, un ka šim jautājumam būtu jāpievēršas pašreiz notiekošajās diskusijās par kohēzijas politikas nākotni; atbalsta mērķtiecīgu kapacitātes veidošanas pasākumu ieviešanu, lai palīdzētu kosmosa darbībās jauniesaistītām dalībvalstīm un reģioniem; uzsver, ka reģionālajai dimensijai ir būtiska nozīme, lai ieguvumus no kosmosa jomas nogādātu līdz iedzīvotājiem, un ka vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste var radīt sinerģiju ar viedās specializācijas stratēģijām un ES pilsētprogrammu; tāpēc atbalsta lielāku reģionālo un vietējo iestāžu iesaisti sekmīgā ES kosmosa politikā, tostarp tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās; uzsver, ka Reģionu komitejai vajadzētu būt pilntiesīgam Copernicus lietotāju foruma dalībniekam, tādējādi atspoguļojot reģionālo un vietējo dalībnieku kā Copernicus datu lietotāju svarīgo nozīmi;

21.  uzsver, ka tādi lietotāji kā MVU un vietējās un reģionālās iestādes joprojām nav pietiekami informēti par iespējām, tostarp tām, ko nodrošina Eiropas Investīciju banka, saņemt finansējumu projektiem, kas ir saistīti ar Galileo vai Copernicus, un ka mērķtiecīga informācijas izplatīšana par šīm iespējām ir nekavējoties jāuzlabo;

22.  atzīst, ka kosmosa tehnoloģijas un abas ES vadošās kosmosa programmas padara sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa pārvadājumus viedākus, drošākus, stabilākus un ilgtspējīgākus, un integrē tos tādās stratēģiskās nākotnes nozarēs kā autonomi un internetam pieslēgti automobiļi un bezpilota lidaparāti; uzskata, ka kosmosa stratēģija var palīdzēt apmierināt jaunas transporta nozares vajadzības netraucētas savienojamības, stabilākas pozicionēšanas, intermodalitātes un sadarbspējas jomā; mudina Komisiju iesaistīt transporta jomas ieinteresētās personas dialogā ar kosmosa nozari, lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu Eiropas kosmosa tehnoloģiju izmantošanu transporta tirgū ar mērķi uzlabot ES transporta pakalpojumu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū; prasa Komisijai un dalībvalstīm pievērst uzmanību kosmosa tūrisma attīstībai;

23.  aicina Komisiju atbalstīt EGNOS nolaišanās procedūru īstenošanu ne tikai mazākās, bet arī lielākās lidostās; atkārtoti uzsver finansiālās priekšrocības un lielāku precizitāti, noturību un drošumu, ko EGNOS var nodrošināt drošības jomā kritiskiem lietojumiem, piemēram, attiecībā uz lidaparātu nosēdināšanu, un atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi paplašināt EGNOS pārklājumu, kā prioritāti aptverot arī Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļu, bet vēlāk arī Āfriku un Tuvos Austrumus; uzskata arī, ka Galileo varētu būt nozīmīga loma gaisa satiksmes vadībā kā galvenajam elementam uzraudzības pārejā no radariem uz satelītiem;

24.  turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai gaisa kuģi būtu aprīkoti ar kosmosa tehnoloģiju nodrošināto automātiskā atkarīgā novērošanas apraides režīma (ADS-B) tehnoloģiju, un ka svarīga ir prasība operatoriem obligāti aprīkot savus gaisa kuģus ar ADS-B, lai nodrošinātu to izsekošanas reāllaikā precizitāti un uzticamību un degvielas ietaupījumus;

25.  uzsver ES kosmosa programmu nozīmi jūras un jūrlietu jautājumu risināšanā, zvejas darbībām un zilajai ekonomikai kopumā, piemēram: nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā; okeānu veselības un zivju krājumu novērošanā un novērtēšanā; zivaudzētavu produktivitātes veicināšanā; jūras pētniecības veicināšanā; meklēšanas un glābšanas pakalpojumu sniegšanā, kā arī klāja medicīnisko iekārtu satelītpieslēguma nodrošināšanā; šajā sakarā norāda uz nepieciešamību pēc kosmosa tehnoloģijām, kas veido okeāna novērošanas spējas, un labas koordinācijas starp Galileo, EGNOS un Copernicus pakalpojumiem;

Globāli konkurētspējīgas un novatoriskas Eiropas kosmosa nozares veicināšana

26.  uzsver, ka Eiropas kosmosa nozares panākumi un konkurētspēja un revolucionāru tehnoloģiju attīstība ir lielā mērā atkarīgi no pētniecības un inovācijas; aicina 9. pamatprogrammā kosmosam īpaši paredzētajā budžeta pozīcijā piešķirt papildu līdzekļus un paplašināt tās darbības jomu; uzsver, ka ES, EKA un dalībvalstīm ir svarīgi pilnībā sadarboties, lai nodrošinātu efektivitāti un novērstu dublēšanos, jo īpaši tādās jomās, kurās finansējumu pētniecībai nodrošina vairāki dalībnieki; uzskata, ka ir jāveicina un jāfinansē pētniecība un inovācija daudz un dažādu kosmosa tehnoloģiju jomā; mudina Komisiju plašāk izmantot MVU paredzēto instrumentu uzņēmējdarbības iespēju paplašināšanai ar kosmosu saistīto produktu un pakalpojumu jomā gan programmā „Apvārsnis 2020”, gan turpmākajās pamatprogrammās;

27.  aicina Komisiju, cenšoties panākt noteikumu ievērošanu, tirgus dalībnieku godīgu praksi un tā rezultātā vienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskajā iepirkumā nodrošināt taisnīgu attieksmi pret ES uzņēmumiem salīdzinājumā ar uzņēmumiem no trešām valstīm, jo īpaši ņemot vērā cenas, ko uzņēmumi piemēro citiem klientiem pasaulē; norāda, ka Eiropas kosmosa nozare saskaras ar arvien spēcīgāku starptautisko konkurenci; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu stiprināt novatorisku iepirkuma shēmu izmantošanu;

28.  uzsver, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas rūpniecisko bāzi un nodrošināt ES stratēģisko neatkarību, diversificējot piegādes avotus un vislabākajā veidā izmantojot dažādos ES pakalpojumu sniedzējus; tādēļ uzskata, ka nozares iesaistīšana visos līmeņos ir jāveicina līdzsvarotā veidā, un aicina Komisiju atbalstīt Eiropas kosmosa nozari visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē; uzskata, ka kosmosa jomas kopām var būt noderīga loma kosmosa rūpniecības stratēģijā;

29.  aicina Komisiju atbalstīt centienus Eiropas mērogā izstrādāt jaunus kosmosa uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas, kas spēj radikāli mainīt šo nozari un samazināt izmaksas (piemēram, Eiropas tehnoloģijas, kas ļauj kosmosā nosūtīt tādus nelielus satelītus kā atkārtoti lietojamus gaisa balonus, vai palaišanas iekārtas);

30.  prasa Komisijai, kad tiek noteikti publisko iepirkuma līgumu ilgumi kosmosa infrastruktūras un pakalpojumu jomā, novērtēt MVU situāciju un vajadzības, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem;

31.  uzsver vajadzību vairāk ieguldīt Eiropas iedzīvotāju izglītībā un apmācībā par kosmosa jomu, tostarp lai pilnībā varētu izmantot iespējas, ko sniedz kosmosa joma pārejā uz digitālo sabiedrību; uzsver kosmosa politikas sasniegumu lielo nozīmi nākotnes paaudžu iedvesmošanā un Eiropas identitātes apziņas veicināšanā; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešams turpināt un paplašināt koordinētu pieeju Eiropas kosmosa izglītībai, kas var pievilināt jauniešus izvēlēties veidot karjeru kosmosa zinātnē un tehnoloģijās;

32.  uzsver, ka iesaistīšanās EKA izvēles programmās, kuru ietvaros Eiropas uzņēmumi un universitātes vai pētniecības institūti var piedalīties progresīvu tehnoloģiju kosmosa misijām un sistēmām izstrādāšanā, ir būtisks pamatinstruments Eiropas kosmosa nozares spēju attīstīšanai; uzsver, ka iesaistīšanās šādās programmās paver ceļu uzņēmējdarbībai šajā jomā un piekļuvei zinātniskiem projektiem ar ļoti augstu tehnoloģisko un zinātības intensitāti, kam var būt arī pozitīva ietekme uz transporta nozari;

Eiropas autonomijas stiprināšana saistībā ar nokļūšanu kosmosā un tā izmantošanu drošā un aizsargātā vidē

33.  atgādina, ka ES kosmosa programmas ir civila rakstura programmas, un atkārtoti uzsver apņemšanos nemilitarizēt kosmosa jomu; tomēr atzīst Eiropas kosmosa nozares stratēģisko dimensiju un to, ka ir jāuzlabo sinerģija starp civilajiem un drošības/aizsardzības aspektiem un jāizmanto kosmosa spējas drošības un drošuma vajadzībām, arī ņemot vērā ģeopolitisko vidi un kopējo drošības un aizsardzības politiku; uzskata, ka Komisijai būtu jāanalizē sinerģija starp Eiropas kosmosa programmām un 2016. gada novembrī ierosināto Eiropas aizsardzības rīcības plānu, lai nodrošinātu vispārējo saskaņotību šajā stratēģiskajā jomā;

34.  aicina Komisiju apkopot Eiropas Savienības un dalībvalstu institucionālo klientu pieprasījumus ar mērķi nodrošināt neatkarīgu, uzticamu un izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi kosmosam, izmantojot Eiropas raķešu palaišanas iekārtas Ariane, Vega un to turpmākos pilnveidotos modeļus; uzskata, ka tas ir stratēģiski ārkārtīgi svarīgi ārkārtas situāciju un krīžu pārvaldības funkcijām un spēcīgai Eiropas drošības un aizsardzības politikai;

35.  atbalsta Komisijas mērķi izvērtēt dažādus veidus, kā atbalstīt Eiropas raķešu palaišanas infrastruktūras objektus, kuriem šāds atbalsts ir nepieciešams, lai nodrošinātu ES politikas mērķus un vajadzības autonomijas, drošības un konkurētspējas jomā; tādēļ uzsver stratēģisko nozīmi, kas ir Eiropas kosmodromam Kuru (Francijas Gviānā), kā arī vajadzību pievērst īpašu uzmanību ekonomikas un sociālajiem ieguvumiem attiecībā uz teritoriju, kurā tas atrodas;

36.  atgādina, ka koncepcija par neatkarīgu piekļuvi kosmosam nav nodalāma no Eiropas neatkarīgās spējas kosmosa sistēmas iecerēt, izstrādāt, palaist, ekspluatēt un izmantot savā labā;

37.  norāda, ka nav skaidrības ne par palaišanas programmas turpināšanu Eiropā pēc 3–4 gadiem (Ariane 6 un Vega C), ne arī par šīs programmas finansiālo stāvokli; pauž bažas par to, ka nav izstrādāta vidēja termiņa un ilgtermiņa nesējraķešu palaišanas programma; mudina Komisiju izstrādāt darba programmu par kosmiskajām nesējraķetēm Eiropā nākamajiem 20 gadiem;

38.  aicina Komisiju veicināt alternatīvu palaišanas iekārtu tehnoloģiju attīstību un ekodizaina principu ievērošanu visās palaišanas iekārtās un kosmosa resursos;

39.  uzskata, ka turpmākajās satelītu sistēmu paaudzēs būtu jāturpina attīstīt Galileo infrastruktūras drošība, tostarp zemes segments un Galileo un Copernicus divējādā lietojuma spējas, kā arī precizitāte un šifrēšana; atgādina, ka Galileo publiski regulētajam pakalpojumam (PRS), kas pieejams tikai valstu pilnvarotiem lietotājiem, turpmāk varētu būt liela nozīme, reaģējot uz jauniem apdraudējumiem, jo īpaši krīzes gadījumā;

40.  vērš uzmanību uz kosmosa infrastruktūras neaizsargātību pret traucējumiem vai uzbrukumiem no valsts un nevalstisku dalībnieku puses un virkni citu apdraudējumu, tostarp sadursmēm ar kosmosa atkritumiem vai citiem satelītiem; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt kritisko infrastruktūru un komunikācijas līdzekļus, kā arī noturīgu tehnoloģiju izstrādi; atzīst pieaugošo nozīmi, kas ir kosmosa un ar kosmosu saistītām tehnoloģijām divējādam lietojumam, jo īpaši saziņā, izlūkošanā, novērošanā un rekognoscēšanā, reaģēšanā uz katastrofām un ieroču kontrolē, un uzsver kosmosa spēju īpašo nozīmi cīņā pret terorismu; turklāt mudina investēt, lai paātrinātu jaunu kosmosa spēju un tehnoloģiju izstrādi; uzskata, ka ir nepieciešams palielināt spējas novērst jaunus draudus kosmosa jomā, kas savukārt stiprinātu Eiropas kosmosa nozares spēju reaģēt uz mainīgajiem tirgiem, dalībniekiem un tehnoloģijām;

41.  aicina Komisiju mazināt riskus, ko rada kosmiskie atkritumi, uzlabojot pašreizējos kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) pakalpojumus ar mērķi izstrādāt programmu tādas neatkarīgas sistēmas izveidei, kas spētu noteikt kosmosa atkritumu apdraudējumu Eiropas kosmosa infrastruktūrai, un līdz ar to sagatavot pasākumus sadursmju novēršanai un ilgtermiņā aktīvai atkritumu savākšanai; atbalsta plānu paplašināt ES SST, lai to papildinātu ar kosmosa tehnoloģiju laikapstākļu prognozēm, un ierosina īpaši pievērsties Zemei tuvajiem objektiem, lai novērstu iespējamo katastrofas risku šādam objektam sadurties ar Zemi; uzsver, ka būtu tālāk jāattīsta un jāpaplašina spējas un zināšanas šajās jomās, tostarp tās, ko pienes EKA; vēlreiz apliecina nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas vairāk atklāto datu, lai stiprinātu pētniecību un inovācijas;

42.  atgādina, ka arvien pieaug kiberdrošības nozīme kosmosa programmās, un norāda, ka šī problēma ir īpaši nopietna, ņemot vērā, ka liela daļa mūsu ekonomikas ir atkarīga no kosmosa tehnoloģiju pakalpojumiem; aicina Komisiju mazināt ES kosmosa aktīviem radītos riskus, veicot atbilstošus pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot šifrēšanu, lai aizsargātu ar kosmosu saistīto infrastruktūru pret kiberdraudiem; turklāt prasa Komisijai nodrošināt, lai visās attiecīgajās aģentūrās būtu ieviesti ārkārtas situāciju plāni iespējamiem kiberuzbrukumu gadījumiem;

43.  uzskata, ka plānotā Govsatcom iniciatīva ir ārkārtīgi daudzsološa un nodrošina piekļuvi drošiem, efektīviem un izmaksu ziņā lietderīgiem pakalpojumiem Eiropas institucionālajiem dalībniekiem, kā arī apmierina lietotāju vajadzības daudzās jomās, vienlaikus stimulējot izaugsmi, konkurētspēju un inovāciju visā Eiropas satelītsakaru nozarē; aicina Komisiju gadījumā, ja ietekmes novērtējums ir pietiekami pozitīvs, izstrādāt plānoto Govsatcom iniciatīvu rentablā veidā, kas varētu ietvert spēju apvienošanu un koplietošanu vai pakalpojumu iegādi no komerciālo komunikāciju satelītiem, un nodrošināt, ka šī iniciatīva rada būtisku pievienoto vērtību un ļauj izvairīties no pastāvošo struktūru dublēšanas;

44.  uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt visaptverošu Eiropas kosmosa politiku, kas ir vērsta uz labākas kopējās ārpolitikas un drošības politikas efektīvu veicināšanu, nodrošinot attiecīgajām iestādēm neatkarīgu izlūkdatu vākšanas rīku, piemēram, reāllaika kosmosa situācijas apzināšanos;

Eiropas globālās nozīmes stiprināšana un starptautiskās sadarbības veicināšana

45.  aicina Komisiju veicināt ES kosmosa resursu izmantošanu un kosmosa rūpniecības spējas visos attiecīgajos ārējo attiecību aspektos;

46.  uzskata — lai nodrošinātu miermīlīgu un drošu kosmosa vidi, būs vajadzīga sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu atbildīgas uzvedības un ilgtspējības normas, jo īpaši saistībā ar kosmosa izpēti, un aicina Komisiju šajā sakarā cieši sadarboties ar EĀDD un dalībvalstīm;

47.  uzsver vajadzību pēc starptautiskas koordinācijas kosmosa satiksmes un atkritumu pārvaldības jomā, jo šāda satiksme neizbēgami pieaugs tā saukto „megakonstelāciju” un Zemei tuvo orbītu satuvināšanās rezultātā, ko varētu izraisīt arvien zemākas satelītu palaišanas izmaksas;

48.  prasa Komisijai uzraudzīt spēkā esošo privāto sektoru mērķus tādās jomās kā izejmateriālu ieguve kosmosā un apsvērt, kādu ietekmi tie varētu radīt attiecībā uz pašreizējo tiesisko regulējumu un jo īpaši Kosmosa līgumu; uzskata, ka būtu jāievēro Līguma pamatprincipi un ka ir jāizvairās no sacensības pēc neatjaunojamiem resursiem kosmosā; mudina dalībvalstis strādāt saskaņotas Eiropas pieejas virzienā un aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu vienprātības panākšanā; atzīst, ka kosmoss ir cilvēces kopīgs mantojums;

49.  ļoti atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izmantot ekonomikas diplomātiju, lai pavērtu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas kosmosa nozarei; uzsver, ka Komisijai un attiecīgā gadījumā dalībvalstu iestādēm, atsevišķi vai ar EKA starpniecību, un struktūrām, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA), būtu jāatbalsta Eiropas dalībnieki trešo valstu tirgos; iesaka iepriekš sagatavot šāda koordinēta atbalsta plānus;

Efektīvas izpildes nodrošināšana

50.  uzsver, ka Parlamentam būtu jāuzņemas aktīva loma ES kosmosa politikas attīstībā un ka tas būtu jāiesaista jebkādā informācijas apmaiņā, ko kosmosa jautājumos veic Komisija, Padome, EĀDD un EKA;

51.  uzskata, ka ir svarīgi panākt demokrātisko atbalstu investīcijām kosmosa jomā; aicina Komisiju piedāvāt labi izstrādātu un visaptverošu komunikācijas stratēģiju par ieguvumiem, ko kosmosa tehnoloģijas var sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem; mudina Komisiju, īstenojot šo stratēģiju, balstīt to uz šādiem trīs pīlāriem, no kuriem katrs attiecas uz kādu no svarīgām interešu grupām: a) sabiedrības izpratnes veicināšana par investīciju nepieciešamību kosmosa jomā; b) MVU un uzņēmēju informēšana par kosmosa pamatprogrammu iespējām; c) kosmosa jautājumu iekļaušana izglītības programmās, lai novērstu prasmju trūkumu; prasa Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt Parlamentam šīs komunikāciju stratēģijas izstrādes ceļvedi;

52.  aicina Komisiju izstrādāt laika grafiku stratēģijā ierosināto pasākumu īstenošanai, regulāri ziņot par tās izpildi, lai vajadzības gadījumā ierosinātu tiesību aktus un izstrādātu konkrētus un taustāmus papildu pasākumus, kas nepieciešami stratēģijā izklāstīto mērķu savlaicīgai sasniegšanai;

53.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Kosmosa aģentūrai.

(1)

OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)

OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.

(4)

OV L 150, 20.5.2014., 72. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0267.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0268.

(7)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0534.

(8)

OV C 227 E, 6.8.2013., 16. lpp.

(9)

OV C 380 E, 11.12.2012., 1. lpp.

(10)

Space Market Uptake in Europe”, ITRE komitejas pasūtīts pētījums, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A, 2016, ISBN 978-92-823-8537-1.

(11)

https://ec.europa.eu/research/participants/data/ref/h2020/wp/2016_2017/main/h2020-wp1617-leit-space_en.pdf, 48. lpp.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (31.5.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Kosmosa stratēģiju Eiropai

(2016/2325(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Geoffrey Van Orden

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst pieaugošo nozīmi, kas ir kosmosa un ar kosmosu saistītām tehnoloģijām drošības un aizsardzības operācijās, jo īpaši saistībā ar komunikāciju, izlūkdatiem, novērošanu un izlūkošanu, tostarp robežu un jūras novērošanu, reaģēšanu uz katastrofām un ieroču kontroli, kā arī komerciālajām un civilajām darbībām, un uzsver kosmosa spēju īpašo nozīmi cīņā pret terorismu; turklāt mudina investēt, lai paātrinātu jaunu kosmosa spēju un tehnoloģiju izstrādi;

2.  vērš uzmanību uz globālās drošības, infrastruktūras un kosmosa komunikāciju tehnoloģiju neaizsargātību pret traucējumiem vai uzbrukumiem no valsts un nevalstisku dalībnieku puses, kiberuzbrukumiem un uzbrukumiem paredzētu kosmosa ieroču pētniecību, kā arī kosmosa atkritumiem un satelītu sadursmēm; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt kritisko infrastruktūru un komunikācijas, kā arī noturīgu tehnoloģiju izstrādi un pārskatīt 1967. gada Kosmosa līgumu, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību, kas notikusi kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem;

3.  brīdina par pētniecību uzbrukumiem paredzētu kosmosa ieroču jomā, ko veic tādas valstis kā Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna, un par riskiem, ko tas varētu radīt būtiskai infrastruktūrai un komunikācijām, kā arī pašreizējām un plānotām kosmosa sistēmām;

4.  atgādina — lai saglabātu un stiprinātu Eiropas drošību, aizsardzību un stabilitāti, ir svarīgi nepieļaut sensitīvu kosmosa tehnoloģiju eksportu uz valstīm, kuras apdraud reģionālo vai globālo drošību un stabilitāti; atbalsta investīcijas tādās palaišanas iekārtās un to izstrādē, kā Vega C vai Ariane 6, lai Eiropas valstīm būtu autonoma un droša piekļuve kosmosam;

5.  prasa Eiropas Savienībai ar kosmosu saistītās jomās iegūt lielāku autonomiju; šajā sakarā uzskata, ka sadarbība ar Krieviju, piemēram, Galileo un Copernicus satelītu palaišanā, varētu apdraudēt sensitīvu kosmosa sistēmu drošību;

6.  mudina investēt kosmosa tehnoloģiju, resursu un spēju aizsardzības pasākumos saistībā gan ar ES atbalstītām programmām, gan Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanu un uzraudzību (SST);

7.  uzskata, ka pašreizējās Eiropas valstu divpusējās attiecības ar lielākajām draudzīgajām kosmosa lielvarām, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, Indiju un Japānu, attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto, lai stiprinātu kopējās drošības un aizsardzības intereses un uzlabotu būtiskās spējas atklāt un novērst jaunus draudus kosmosā un reaģēt uz tiem, kā arī konsolidētu šādu spēju galvenos līdzekļus ar mērķi uzlabot kosmosa politiku, kas stiprinātu Eiropas kosmosa nozares spēju reaģēt uz mainīgiem tirgiem, dalībniekiem un tehnoloģijām un veicinātu atbilstību līgumiem un konvencijām, kuras attiecas uz kosmosā veiktām darbībām;

8.  mudina dalībvalstis atjaunot centienus Apvienoto Nāciju Organizācijā vienoties par ierosināto Rīcības kodeksu kosmosā veiktām darbībām, lai veicinātu starptautiskus principus attiecībā uz atbildīgām, pārredzamām un miermīlīgām uzvedības normām un galu galā panāktu lielāku drošumu, drošību un ilgtspēju un novērstu bruņošanos kosmosā; uzsver, ka tas būtu jādara, uzsverot, ka darbības kosmosā būtu jāveic, ievērojot augstākā līmeņa uzmanību, pienācīgu rūpību un pārredzamību, lai vairotu uzticēšanos starp dalībniekiem, ņemot vērā darbību kosmosā straujo pieaugumu pēdējos gados, proti, vairāk nekā 70 valstīm ir satelīti un deviņām valstīm ir satelītu palaišanas iekārtas;

9.  atzīst, ka investīcijām kosmosa iekārtu pētniecībā un izstrādē ir ļoti liela ekonomiskā atdeve un tās rada divējāda lietojuma sinerģijas kosmosa programmās un starp civilajiem un aizsardzības aspektiem; mudina izstrādāt divējāda lietojuma sistēmas, kas atbilst ES dalībvalstu kosmosa drošības mērķiem, un uzsver nepieciešamību veicināt miermīlīgu uzvedību kosmosā; turklāt norāda, ka dažām dalībvalstīm jau ir divējāda lietojuma satelītu sistēmas, kas atbalsta gan civilās, gan valdības/militārās operācijas, un vērš uzmanību uz divējāda lietojuma sistēmu uzlaušanas risku; mudina nozari un operatorus nodrošināt augsta līmeņa sistēmu drošību, skaidri nošķirot publisko un privāto lietošanu;

10.  atzīst, ka, izņemot Galileo programmas publisko regulēto pakalpojumu (PRS) un Copernicus, atbildība par civilajām un militārajām kosmosa spējām joprojām ir valstu līmenī; norāda, ka Eiropas Savienības mērķi drošības un aizsardzības jomā daļēji tiek sasniegti ar Administratīvo vienošanos starp starpvaldību Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas Aizsardzības aģentūru.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Janusz Korwin-Mikke, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Angel Dzhambazki, Neena Gill, Ana Gomes, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Norica Nicolai, Soraya Post, Marietje Schaake, Jean-Luc Schaffhauser, Igor Šoltes, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vladimir Urutchev

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Norica Nicolai, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl

ECR

Angel Dzhambazki, Anna Elżbieta Fotyga, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Vladimir Urutchev, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Nikos Androulakis, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Andrejs Mamikins, David Martin, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Soraya Post, Boris Zala

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Ulrike Lunacek, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Bodil Valero, Igor Šoltes

6

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

Georgios Epitideios

3

0

EFDD

James Carver

ENF

Mario Borghezio

NI

Janusz Korwin-Mikke

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (9.6.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Kosmosa stratēģiju Eiropai

(2016/2325(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Evelyne Gebhardt

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju – rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Komisija paziņojumā “Kosmosa stratēģija Eiropai” norāda, ka Eiropas kosmosa nozare arvien vairāk kļūst par daļu no globālās pievienotās vērtības ķēdes un ka tā attīsta inovatīvus produktus un pakalpojumus, jo īpaši saistībā ar lietiskā interneta produktiem, kuri ir nozīmīgi arī ar kosmosa nozari nesaistītiem uzņēmumiem un kurus varētu pielāgot patērētāju vajadzībām,

B.  tā kā kosmoss Eiropas iedzīvotājiem ir nevis izdevums, bet gan ieguldījums un vērienīga ES kosmosa stratēģija var nodrošināt Eiropas patstāvību un pozīcijas stratēģiski nozīmīgajā kosmosa jomā, vienlaikus veicinot izaugsmi, konkurētspēju un darbavietu radīšanu ar kosmosu saistītajā ražošanā, darbībās un pakārtotajos pakalpojumos,

1.  aicina Komisiju veicināt kosmosa nozares konkurētspēju un novatorismu, izmantojot formulas, kas balstās ne tikai uz strukturālajiem un investīciju fondiem, bet arī uz privāto sektoru jomās, kurās tā līdzdalība ir ļoti svarīga; uzsver, ka būtu jāveicina vērienīga pētniecība kosmosa jomā, izmantojot plašu un uz nākotni vērstu pieeju, kas ņem vērā faktu, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt infrastruktūru un pakalpojumus ilgā laika posmā, lai pakārtotajās nozarēs radītu labvēlīgu vidi investīcijām, un rast veidus — gan finanšu, gan nefinanšu — , lai atbalstītu ar šo nozari un ar lietišķajām zinātnēm saistītus kosmosa pētniecības pasākumus un arī fundamentālos pētījumus šajā jomā, kuriem ir tieša ietekme uz izmantoto tehnoloģiju un kuri nodrošina nozarei augsti kvalificētus darbiniekus, jo viņi ir galvenie inovācijas veicinātāji;

2.  aicina Komisiju analizēt ar kosmosu saistītā tirgus darbību gan nesējraķešu, gan kosmosa resursu nozarē, kā arī šīs nozares izmantojošo pakalpojumu jomā; aicina Komisiju nodrošināt, ka šis regulējums ir atbilstošs konkurētspējīgai pieejai, kas mudina Eiropas piegādātājus ieiet arī citos tirgos;

3.  uzsver, ka sabiedrības vajadzībām plašāk izmantojot rezultātus, ko dod sabiedriskā sektora pētniecība kosmosa tehnoloģiju jomā, var rast konkurētspējīgus un starpnozaru risinājumus dažādām ES politikas pamatprioritātēm, tādējādi palīdzot apvienot un saskaņot politikas risinājumus, jo īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņas, resursu ilgtspējīga pārvaldība, migrācija, robežkontrole, cilvēku tuvināšana tālākos Savienības reģionos un nepieciešamība pēc pastāvīga pieslēguma nākotnes 5G tīklos;

4.  aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu finansējumu un izstrādāt dzīvotspējīgu pasākumus un mērķus attiecībā uz EGNOS, Galileo un Copernicus programmas ienākšanu tirgū un atbalstīt tādu lietotņu izstrādi, kas ļauj izmantot kosmosa datu un pakārtoto pakalpojumu potenciālu, lai veicinātu integrēta un unificēta vienotā tirgus izveidi šajā nozarē, jo īpaši tādēļ, ka kosmosa risinājumu potenciāls vēl nav pilnībā izmantots un kosmosa nozare ir labāk jāsaista ar citām politikas jomām un ekonomikas nozarēm gan ES, gan dalībvalstu līmenī; šajā sakarībā uzsver, ka kosmosa tehnoloģiju izmantošanai ir potenciāls veicināt izaugsmi un nodarbinātību;

5.  aicina Komisiju veicināt alternatīvu palaišanas iekārtu tehnoloģiju attīstību un ekodizaina principu ievērošanu visās palaišanas iekārtās un kosmosa resursos;

6.  norāda, ka visu kosmosa sistēmu pamatā ir informācijas tehnoloģijas, kuru programmatūras arvien biežāk ir tikušas pakļautas neatļautai piekļuvei, un tas var būtiski apdraudēt datu, tostarp satelītattēlu, ģeopozicionēšanas informācijas un satelītsakaru ticamību;

7.  tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm, kuras ir parakstījušas 1967. gada Kosmosa līgumu un ar to saistīto Konvenciju par atbildīgu rīcību kosmosā, lai veicinātu starptautiskos principus saistībā ar atbildīgu uzvedību kosmosā, pamatojoties uz atziņu, ka kosmoss ir cilvēces kopīgais mantojums, un strādāt, lai panāktu Kosmosa līguma un Mēness līguma vispārēju atzīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā un citos attiecīgajos daudzpusējos forumos;

8.  uzsver, ka steidzami ir jānovērš Konvencijas par atbildīgu rīcību kosmosā 2. pantā pastāvošā likumdošanas nepilnība un jānodrošina, ka valstis, kas pieļauj, finansē vai atbalsta kiberuzbrukumus kosmosa sistēmām, tiek tieši sauktas pie atbildības; uzsver, ka valstis, kas neievēro šo pienākumu, būtu jāuzskata par atbildīgām Kosmosa līguma VI panta nozīmē;

9.  aicina visas dalībvalstis nodrošināt, lai visās kosmosā un uz zemes izvietotajās iekārtās plaši izmanto sarežģītu šifrēšanu un veic visus pasākumus, lai nodrošinātu sakaru drošību un infrastruktūras izturētspēju;

10.  norāda, ka attālās izpētes satelītu vai sistēmu tautsaimnieciska izmantošana ir kļuvusi par ikdienas realitāti, kas ir devusi sabiebrībai ievērojamus ieguvumus;

11.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai attālās izpētes sistēmu komerciāla izmantošana ES radītu ieguvumus patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU; turklāt uzsver, ka, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un veicināt kosmosa darbību drošumu, drošību un ekonomisku attīstību, ir jāievieš vienoti noteikumi, lai nepieļautu, ka atšķirīgi īstenošanas noteikumi rada konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū vai pat apdraud drošību; prasa izveidot tiesisko regulējumu ar vienotiem noteikumiem, kas ļautu datus, kuri iegūti, izmantojot attālās izpētes sistēmas, darīt ieejamus iekšējā tirgū atkalizmantošanai procesos, kas rada pievienoto vērtību, un ka šie dati tiek aizsargāti no neatļautas piekļuves.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

8.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Pascal Arimont, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Kaja Kallas, Julia Reda, Marc Tarabella, Lambert van Nistelrooij, Sabine Verheyen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Peter Jahr, Markus Pieper

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

ECR

ENF

PPE

 

S&D

 

VERTS/ALE

Dita Charanzová, Kaja Kallas, Morten Løkkegaard

Daniel Dalton, Anneleen Van Bossuyt

Mylène Troszczynski

Pascal Arimont, Georges Bach, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Peter Jahr, Antonio López-Istúriz White, Jiří Pospíšil, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Lambert van Nistelrooij

Lucy Anderson, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella

Julia Reda, Igor Šoltes

2

-

PPE

Markus Pieper, Sabine Verheyen

1

0

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (2.6.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Kosmosa stratēģiju

(2016/2325(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Gesine Meissner

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst kosmosa tehnoloģiju nozīmi, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, drošāku, stabilāku, ilgtspējīgāku un integrētāku; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un uzskata, ka tas var palīdzēt apmierināt transporta nozares jaunās vajadzības netraucētas savienojamības, robustākas pozicionēšanas, intermodalitātes un sadarbspējas jomā;

2.  norāda, ka kosmosa pakalpojumi un piekļuve kosmosam ir atkarīgi, pirmkārt un galvenokārt, no transporta līdzekļiem (satelītiem, kosmiskajām nesējraķetēm, raķetēm); atzīst, ka kosmosa tehnoloģijas un kosmosa pakalpojumi (satelītu dati, ģeolokācija) ir stratēģiski nozīmīgi daudzās nozarēs, piemēram, transportā, telekomunikācijās, lauksaimniecībā un aizsardzībā;

3.  uzsver, ka transporta nozare piedāvā lielas iespējas jauniem un inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem lejupējās nozarēs, tostarp attiecībā uz drošību, efektivitāti vides jomā, datu straumēšanu, navigācijas, meklēšanas un glābšanas pakalpojumiem, kā arī satiksmes uzraudzību un pārvaldību; uzsver, ka uzņēmumi paļaujas uz piekļuvi datiem un uz sadarbību starp universitātēm, zinātniekiem, kā arī uz publiskā un privātā sektora sadarbību;

4.  norāda, ka apmācībām un profesionālo prasmju attīstībai ir svarīga loma, padarot ES kosmosa nozari patiesi neatkarīgu un autonomu; aicina Komisiju sniegt pastāvīgu atbalstu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī īstenot turpmākas pētniecības un attīstības programmas, lai veicinātu izglītību un apmācību un izplatītu ar kosmosu saistītajās jomās izdarītos atklājumus;

5.  uzsver, ka iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) izvēles programmās, kuru ietvaros Eiropas uzņēmumi un universitātes vai pētniecības institūti var piedalīties, izstrādājot progresīvas tehnoloģijas kosmosa misijām un sistēmām, ir būtisks pamatinstruments Eiropas kosmosa nozares spēju attīstīšanai; uzsver, ka iesaistīšanās šādās programmās paver ceļu uz uzņēmējdarbību šajā jomā un ļauj piekļūt projektiem ar ļoti augstu tehnoloģisko un zinātības intensitāti, un šiem projektiem var būt arī pozitīva ietekme uz transporta nozari;

6.  atzīst ES kosmosa programmas Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) potenciālu un nepieciešamību veicināt ar tiem gūto datu izmantošanu, kā arī radīt tirgus iespējas, veicot spēkā esošo tiesību aktu pārbaudi un iespējamu to pārstrādāšanu, kā arī sistemātisku kosmosa programmu savietojamības pārbaudi;

7.  aicina Komisiju atbalstīt centienus Eiropas mērogā izstrādāt jaunus kosmosa uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas, kas radikāli maina šo nozari un samazina izmaksas (piemēram, Eiropas tehnoloģijas, kas ļauj kosmosā nosūtīt nelielus satelītus, piemēram, atkārtoti lietojami gaisa baloni vai palaišanas iekārtas);

8.  atzīmē, ka ES transporta nozare ir atkarīga no kosmosa tehnoloģijām un to iespējām jebkurā brīdī precīzi noteikt pozīciju, jo īpaši svarīgi tas ir satiksmes pārvaldības, izsekošanas sistēmu un satelītnovērošanas jomā; uzsver priekšrocības, ko dod rūpīgāka un precīzāka satelītnovērošana un pozicionēšana, aviācijas nozarē izmantojot tādu tehnoloģiju kā jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), bet jūrniecības nozarē — globālo navigācijas satelītu sistēmu (GNSS);

9.  uzsver Galileo publisko regulēto pakalpojumu (PRP) nozīmi, atbalstot dalībvalstu valdību iestādes ar sabiedrības drošības un ārkārtas situāciju pakalpojumiem, jo īpaši krīžu gadījumā;

10.  atkārtoti norāda uz panākumiem, ko guva tādas programmas kā eZvans un digitālais tahogrāfs, pēc tam, kad tika pieņemts regulējums, kas noteica prasību obligāti īstenot uz GNSS balstītus pozicionēšanas pakalpojumus, un uzskata, ka kosmosa stratēģija būtiski uzlabos ceļu satiksmes drošību; norāda, ka satelītu dati ir potenciāli svarīgi saistībā ar transportlīdzekļu autonomo vadīšanu;

11.  atbalsta Komisijas valdības satelītsakaru (Govsatcom) iniciatīvu nolūkā nodrošināt uzticamus, drošus un rentablus satelītsakaru pakalpojumus Eiropas un valstu iestādēm un infrastruktūrām; uzsver tās nozīmi transporta nozarē, jo īpaši Arktikas jūras transportā, gaisa satiksmes pārvaldībā un bezpilota lidaparātu kontrolē un vadībā;

12.  uzskata, ka ar šo stratēģiju būtu jāpanāk neatkarīga un droša piekļuve kosmosa tehnoloģiju pakalpojumiem un datiem, kā arī tehnoloģiska neatkarība no trešo valstu pakalpojumiem; tomēr uzsver, ka starptautiskas partnerības ir Eiropas nozaru panākumus veicinošs faktors un ka sadarbība ar globāliem stratēģiskiem partneriem var palīdzēt izvairīties no divkāršas vai savstarpēji pārklājošas pētniecības un izstrādes un tādējādi veicināt investīciju efektivitāti; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot starptautiskas sadarbības programmas, tostarp ar citām aģentūrām un struktūrām trešās valstīs, lai globālajā tirgū popularizētu Eiropā izstrādātas kosmosa tehnoloģijas un veicinātu to konkurētspēju pasaules tirgū, izstrādājot un īstenojot patiesas ekonomiskās diplomātijas stratēģiju šai nozarei;

13.  aicina Komisiju strauji īstenot Kosmosa stratēģiju, lai dotu iespēju transporta nozarei nekavējoties izmantot priekšrocības, ko tā piedāvā jūras transporta novērošanas, multimodalitātes, pasažieru ērtības, paku piegādāšanas, civilo dronu navigācijas un transportlīdzekļu autonomās vadīšanas jomā, kā arī aicina uzlabot drošumu, pienācīgi ņemot vērā privātumu un datu aizsardzību; uzskata, ka Galileo un EGNOS programmas var būtiski palīdzēt nodrošināt ES tiesību aktu transporta jomā pareizu piemērošanu; uzskata, ka navigācijas satelītu sistēmas būtu vēl lielākā mērā jāintegrē citos digitālajos pakalpojumos, piemēram, intelektiska transporta sistēmās (ITS), Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā (ERTMS), upju informācijas pakalpojumā (RIS), SafeSeaNet, kā arī tradicionālajās navigācijas sistēmās;

14.  aicina Komisiju atbalstīt ES kosmosa nozari ceļā uz Galileo pilnīgu ieviešanu un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veikt konkrētus pasākumus, tostarp, reglamentējošus pasākumus, lai nodrošinātu Galileo izmantošanu tirgū, stimulētu sadarbspējīgu un savietojamu Eiropas ierīču, piemēram, mikroshēmojumu un uztvērēju izstrādi, un uzstāj, ka šie pasākumi būtu jāattiecina uz visiem transporta veidiem (gaisa, autoceļu, dzelzceļa, jūras un iekšējo ūdensceļu transportu);

15.  uzskata — lai veicinātu Eiropas kosmosa risinājumu īstenošanu transporta nozarē, ir nepieciešamas reglamentējoši noteikumi, kas nodrošinātu konkrētu transporta infrastruktūras uztvērēju, jo īpaši tādu stratēģisku nākotnes nozaru kā autonomu un tīklam pieslēgtu automobiļu, kā arī bezpilota lidaparātu (UAV) savietojamību ar Galileo.

16.  uzskata, ka turpmākajās satelītu sistēmu paaudzēs būtu padziļināti jāpilnveido Galileo infrastruktūras drošība;

17.  uzsver, ka EGNOS sniegtā precizitāte un integritāte ir būtiska gaisa, jūras, dzelzceļa un autoceļu satiksmē; atkārtoti uzsver — lai panāktu pārklājumu visā ES teritorijā, prioritārs uzdevums ir nodrošināt, ka EGNOS aptver arī Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļu, un turpmāk tas jāpaplašina arī uz Āfriku un Tuvajiem Austrumiem;

18.  atkārtoti uzsver finansiālās priekšrocības un lielāku precizitāti, noturību un drošumu, ko EGNOS var nodrošināt drošības jomā kritiskiem lietojumiem, piemēram, attiecībā uz lidaparātu nosēdināšanu, kā arī lidojumu uzraudzību un lidojumu atcelšanas gadījumu skaita un trokšņu samazināšanu; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka EGNOS tiek ieviests visās Eiropas lidostās;

19.  uzsver, cik svarīga ir programma Copernicus transportam un pasažieru drošībai, jo īpaši saistībā ar kuģu maršrutēšanas pakalpojumiem, pilsētu transporta tīklu izstrādi un gaisa piesārņojuma monitoringu; ir vienisprātis ar Komisiju par to, ka ir jāturpina sekmēt un veicināt Copernicus datu izmantošanu un aicina Komisiju turpināt paplašināt šīs programmas infrastruktūru;

20.  uzskata, ka būtu jāturpina attīstīt Galileo un Copernicus divējādā lietojuma piedāvātās iespējas, kā arī precizitāte un šifrēšana;

21.  atgādina, ka ir ļoti svarīgi paātrināt pāreju gaisa satiksmes vadībā no pašreizējās uzraudzības, kurā tiek izmantoti radari, uz uzraudzību no satelītiem, jo reāllaika uzraudzība var tikt nodrošināta tikai 30 % mūsu planētas teritorijas, un uzskata, ka GNSS tehnoloģijai varētu būt liela nozīme šīs pārejas īstenošanā;

22.  turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai lidmašīnas būtu aprīkotas ar kosmosa tehnoloģiju nodrošināto automātisko atkarīgo novērošanas apraides režīmu (ADS-B), un ka svarīga ir prasība operatoriem obligāti aprīkot savas lidmašīnas ar ADS-B, lai nodrošinātu to izsekošanas reāllaikā precizitāti un uzticamību, kā arī degvielas ietaupījumus;

23.  uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt Eiropas kosmosa infrastruktūru, un tāpēc atbalsta pilnīgi darbspējīgu Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) pakalpojumu izveidi; uzsver nepieciešamību veikt pienācīgus apsekojumus un nepieļaut vai samazināt kosmosa piesārņošanu kopumā un jo īpaši — piesārņošanu ar atkritumiem; šajā sakarā uzsver izmēģinājuma projekta “Tīrāks kosmoss ar deorbitēšanas palīdzību” un inovatīvu materiālu izmantošanas kosmosa iekārtās nozīmi, lai ierobežotu orbītā riņķojošu atkritumu pieaugumu un ar inovāciju palīdzību noteiktu ilgtspējīgus ilgtermiņa aizstāšanas risinājumus kosmosā izmantotajiem materiāliem; atkārtoti norāda, ka šā izmēģinājuma projekta mērķis ir pārbaudīt kopīgās tehnoloģiju ierosmes (KTI) piemērošanas kosmosa nozarei īstenojamību un efektivitāti, lai varētu piesaistīt investīcijas;

24.  norāda, ka nav īsti skaidrs, kā tiks turpināta Eiropas nesējraķešu programma pēc nākamajiem trīs līdz četriem gadiem (Ariane 6 un VEGA C) un kāds ir šīs programmas finansiālais stāvoklis; pauž bažas par to, ka nav nevienas vidēja vai ilgtermiņa nesējraķešu programmas; mudina Komisiju nākt klajā ar nesējraķetēm paredzētu darba programmu Eiropā turpmākajiem 20 gadiem;

25.  uzsver, ka Eiropas kosmosa nozare starptautiskajā tirgū saskaras ar negodīgu un arvien spēcīgāku konkurenci, jo trešo valstu institucionālie tirgi Eiropas uzņēmējiem ir slēgti, un tas nostāda viņus neizdevīgā stāvoklī;

26.  uzskata, ka apstākļos, kad ir skaidri pierādījumi par savstarpējības principa neievērošanu attiecībā uz institucionālo tirgu atvēršanu ļoti stratēģiskajā satelītu palaišanas orbītā nozarē, arī ES un tās partneriem savos institucionālajos tirgos, Eiropas programmu ietvaros palaižot orbītā satelītus, priekšroka ir jādod Eiropā ražotām nesējraķetēm;

27.  atbalsta Komisijas priekšlikumu apkopot Eiropas institucionālo klientu pieprasījumus, lai nodrošināt neatkarīgu, uzticamu un izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi kosmosam; stingri iesaka, lai Komisija kļūtu par Eiropas nesējraķešu nozares galveno institucionālo klientu un izskatītu veidus, kā atbalstīt Eiropas palaišanas infrastruktūru, ar mērķi nodrošināt, ka ES kosmosa nozare var efektīvi konkurēt ar citiem globālajiem dalībniekiem;

28.  aicina Komisiju ņemt vērā Galileo un Copernicus sinerģijas un vajadzības gadījumā arī to sinerģijas ar citām darbībām kosmosa jomā, lai nodrošinātu izmaksu ziņā lietderīgu īstenošanu (piemēram, izmantot Eiropas GNSS aģentūras (GSA) esošās spējas), ar mērķi maksimāli palielināt ieguvumus Eiropas ekonomikai; prasa Komisijai, izmantojot viedās finansēšanas instrumentus (piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF)), veicināt investīcijas transportam paredzētos kosmosa nozares pasākumos, un nodrošinātu tiem pienācīgu finansējumu nākamajā daudzgadu finanšu shēma (DFS); aicina Komisiju nākamajā DFS 2014.–2020. gadam garantēt finansējumu Galileo, EGNOS un Copernicus infrastruktūras atjaunināšanai, kā arī GNSS pakārtoto un tiešo lietojumu un Zemes novērošanas darbību atbalstam no 9. pamatprogrammas (tostarp no kopīgās tehnoloģiju ierosmes kosmosam) un Eiropas GNSS programmu budžeta;

29.  aicina Komisiju veicināt un atbalstīt MVU un jaunuzņēmumu lielāku iesaisti ar kosmosu saistītajās darbībās un pētniecībā; mudina Komisiju iesaistīt transporta jomas ieinteresētās personas dialogā ar kosmosa nozari, lai veicinātu Eiropas kosmosa tehnoloģiju izmantošanu transporta tirgū, kā arī nodrošinātu pārredzamību; aicina Komisiju darīt Eiropas transporta nozares ieinteresētajām personām pieejamu ar transporta nozari saistīto kosmosa jomas zinātnisko izpēti un datus, lai veicinātu jaunu novatorisku tehnoloģiju plašāku izmantošanu, tādējādi palielinot transporta pakalpojumu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos;

30.  prasa Komisijai un dalībvalstīm pievērst uzmanību arvien pieaugošajai kosmosa tūrisma attīstībai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Kateřina Konečná, Peter Kouroumbashev, Patricija Šulin, Evžen Tošenovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Barbara Kudrycka, Maria Noichl, Flavio Zanonato

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Jacqueline Foster, Evžen Tošenovský, Kosma Złotowski

EFDD

Daniela Aiuto

ENF

Georg Mayer

GUE/NGL

Tania González Peñas, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Barbara Kudrycka, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Wim van de Camp, Patricija Šulin

S&D

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Ismail Ertug, Peter Kouroumbashev, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Jens Nilsson, Maria Noichl, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, David-Maria Sassoli, Flavio Zanonato, Janusz Zemke, Claudia Țapardel

Verts/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

1

-

EFDD

Jill Seymour

1

0

NI

Bruno Gollnisch

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (27.4.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par kosmosa stratēģiju Eiropai

(2016/2325(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ricardo Serrão Santos

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ar 1998. gada Baveno manifestu tika izveidota Globālās vides un drošības novērošanas programma ar mērķi noteikt Eiropas globālās novērošanas lomu vides un drošības jomā; tā kā kopš 2012. gada šī iniciatīva saucas Copernicus;

B.  tā kā Parlamenta un Padomes 2007. gada politiskie lēmumi nodrošināja finansējuma piešķiršanu Eiropas satelītnavigācijas programmām — Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam (EGNOS) un Galileo — un paredzēja panākt vienošanos par šo programmu pārvaldības struktūru;

C.  tā kā Galileo būs daļa no kosmosa sistēmas nelaimē nonākušu kuģu meklēšanai un satelītsakarus izmantojošas meklēšanas un glābšanas (COSPAS- SARSAT) sistēmas;

D.  tā kā zvejniecība ir ļoti riskants darbs, kur negadījumi var notikt vienmēr un zvejnieku izdzīvošana nelaimes gadījumā parasti ir atkarīga no medicīniskās palīdzības pēc iespējas ātrākas saņemšanas;

E.  tā kā, lai varētu labāk analizēt zivju krājumus un jūras vidi, ir nepieciešams lielāks datu daudzums un tie jāsaņem ātrāk,

1.  atzinīgi vērtē kosmosa stratēģiju Eiropai, kam ir liela nozīme jūras un jūrniecības jautājumu risināšanā un zvejas darbībās, kā arī liels potenciāls, lai attīstītu cilvēka darbības jūrā un saglabātu jūras vidi;

2.  atzīst kosmosa stratēģijas Eiropai nozīmi, lai panāktu pārvaldes iestāžu un citu ieinteresēto personu koordinētu rīcību;

3.  aicina uzmanību pievērst tam, ka nekur netiek minēta saikne starp gaisa telpu un jūru, jo tajā nav atrodami vārdi “okeāns” un “jūra”;

4.  atzīst, ka kosmosa tehnoloģijas, dati un šādas tehnoloģijas izmantojoši pakalpojumi “jau tiek izmantoti daudzās valsts politikas un tautsaimniecības nozarēs”, tostarp zvejas darbību kontrolē, kuģu ceļu plānošanā un uzraudzībā un naftas plankumu un citu piesārņotāju atklāšanā un uzraudzībā, meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā un cīņā pret nelegālo zvejniecību un pirātismu;

5.  atzīst, ka, iespēja valsts iestādēm izmantot pastāvīgākas un sensitīvākas okeāna novērošanas kosmosa tehnoloģijas, ļaus viņām ātrāk reaģēt un būtiski ietaupīt, veicot precīzākas darbības, jo īpaši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā;

6.  uzsver, ka ir svarīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas un rosināt izstrādāt jaunas sistēmas, lai efektīvāk uzraudzītu un apkarotu NNN zveju;

7.  uzsver Galileo un EGNOS nozīmi jūras drošībā un navigācijā, izmantojot viņu lomu citu starptautisku sistēmu stiprināšanā un uzlabošanā un Eiropas tehnoloģiskās neatkarības veicināšanā;

8.  atgādina Komisijai labākas koordinācijas starp Galileo un EGNOS nozīmi, kā arī saistīto Copernicus pakalpojumu nozīmi drošības uzlabošanā;

9.  atzīst, ka ir nepieciešams izstrādāt drošas satelītsakaru sistēmas, lai apmierinātu pašreizējās un turpmākās vajadzības Eiropas jūrniecības kopienā, tostarp jūras uzraudzībā, kas izmanto tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS), kuras lielā mērā ir atkarīgas no satelītsakariem;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas Valdības satelītsakaru iniciatīvu (GOVSATCOM);

11.  uzsver Copernicus ieguldījumu tajā, lai pilnībā izprastu klimatu un laikapstākļus, okeānu dabiskos bioloģiskos procesus un agresīvas antropogēnas iejaukšanās, kas visi ir būtiski jautājumi zvejniecībai;

12.  atzinīgi vērtē Copernicus jūras dienesta nesen uzsākto “Okeāna stāvokļa ziņojumu”, kas ir vēl viens 80 Eiropas zinātnes ekspertu no vairāk nekā 25 iestādēm solis ceļā uz to, lai regulāri ik gadus izstrādātu ziņojumu par pasaules okeānu un Eiropas jūru stāvokli un veselību;

13.  uzsver nepieciešamību padarīt attēlu datus viegli pieejamus dažādām nozarēm, valstu aģentūrām, starptautiskām organizācijām, vietējiem plānotājiem un privātiem lietotājiem, tostarp okeānu virsmas temperatūras grafikus, kā arī datus par jūras vidi zvejniecībai; uzsver, ka Copernicus jūras vides novērošanas sistēmai, ko nodrošina Mercator Ocean, Copernicus atmosfēras novērošanas sistēmai un Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumam, ko nodrošina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs, būtu nepieciešami īpaši rīki, ko varētu izmantot Eiropas zvejnieki un kas būtu pieejami visās attiecīgajās Eiropas valstu valodās;

14.  uzsver nepieciešamību būtiski stiprināt izglītības un apmācības rīkus, kas ļauj pilnībā izmantot ar kosmosu saistītu rīku priekšrocības;

15.  uzskata, ka kosmosa tehnoloģiju attīstība ļaus nākotnē efektīvāk apsekot un izvērtēt zivju krājumus;

16.  uzskata, ka Kosmosa stratēģijai Eiropai vairāk jāpievēršas klimata pārmaiņām un to ietekmei uz jūras vidi;

17.  atzīst Copernicus Relay un Copernicus Academy tīklu nozīmi ieinteresēto personu dalības veicināšanā, iesaistot reģionālos lietotājus un palielinot centienus veicināt Copernicus datu un pakalpojumu plašāku izmantošanu;

18.  atzīst, ka ātrāka un precīzāka datu sniegšana radīs zivjaudzētavu ražīguma pieaugumu, pateicoties kaitīgu aļģu ziedēšanas uzraudzībai;

19.  atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt, lai turpmākās zinātniskās darbības labāk integrētu kosmosa izpētes tehnoloģiju iespējas ar citām politikas jomām, kas risina planētas un sabiedrības problēmas;

20.  piekrīt, ka Galileo, EGNOS un Copernicus vēl nav pilnībā izpētīti, un atzīst publiskā un privātā sektora alianses potenciālu attiecībā uz jautājumu par kosmosa stratēģiju;

21.  uzsver, ka kosmosa tehnoloģijām, kā arī to in situ komponentiem ir vajadzīgs liels budžets un ka ir svarīgi arī turpmāk ES budžetā atvēlēt šai nozarei nepieciešamos līdzekļus;

22.  uzsver, ka ES kosmosa nozare nodrošina darbvietas vairāk nekā 200 000 speciālistu, rada pievienoto vērtību vismaz EUR 46 miljardu apmērā un veicina sociālekonomisko inovāciju un izpēti zvejniecībā un jūras nozaru ekonomikā;

23.  mudina satelītdatu iegādi centralizēt un šajā sakarā izveidot specializētu centralizētu iepirkumu sistēmu, lai veicinātu datu kopīgu izmantošanu un radītu apjomradītus ietaupījumus; uzskata par paraugpraksi to, ka datus dažādu Savienības aģentūru vajadzībām, tostarp Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, iegādājas Eiropas Jūras drošības aģentūra;

24.  norāda, ka Komisija ierosina veicināt kosmosa risinājumu izmantošanu, jo īpaši sniedzot tehnisku atbalstu novatorisku un pārrobežu iepirkumu izmantošanā kosmosa risinājumiem;

25.  uzsver, ka ir svarīgi nemitīgi uzlabot meklēšanas un glābšanas spējas, un tādēļ mudina vēl vairāk integrēt Galileo satelītus šāda veida sistēmās;

26.  uzskata, ka esošo un nākotnes spēju konsolidācija patiesā Eiropas kosmosa tehnoloģijās balstītā jūras uzraudzības sistēmā, kura sniegs labumu vairākiem institucionālajiem lietotājiem un kuras pakalpojumus varētu komerciāli izmantot eksportam, varētu būt Komisijas novatorisko ieceru kosmosa nozarē tipisks gadījums;

27.  atbalsta ātrdarbīgu un uzticamu medicīnas iekārtām paredzētu satelītsakaru attīstīšanu gan izmantošanai uz zvejas kuģiem, gan meklēšanas un glābšanas vienībām, kam būtu jāspēj sazināties ar slimnīcām, nosūtot un saņemot medicīniskos datus, lai pēc iespējas ātrāk izvēlētos labāko rīcību;

28.  atgādina, ka tālākie reģioni un aizjūras zemes un teritorijas Eiropai sniedz īpašu dimensiju un ģeogrāfiskās iespējas, ļaujot attīstīt izvēršanas stacijas, monitoringa iekārtas un lokālo datu vākšanas sistēmas visā pasaulē; pauž nožēlu par to, ka tālākie reģioni un aizjūras zemes un teritorijas stratēģijā nav minēti;

29.  uzsver, ka kosmosa publiskās izmantošanas prioritātes, tostarp novērošana, būtu jāsaista ar Eiropas iniciatīvu likumdošanas vajadzībām, piemēram, “Jūras stratēģijas” pamatdirektīvu;

30.  atzīst potenciālu, ko piedāvā kosmosa infrastruktūras un no tām izrietošie pakalpojumi, kas efektīvi palīdz sasniegt starptautiskās okeānu pārvaldības mērķus, piemēram, īstenojot COP21 nolīgumu un mazinot klimata pārmaiņu ietekmi uz okeāniem, piekrasti un ekosistēmām, apkarojot jūras piesārņošanu vai sekmējot jūras teritoriālo plānošanu (JTP) pasaules līmenī;

31.  atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiek apmierinātas “dažādu ES aģentūru vajadzības”, piemēram, Eiropas Jūras drošības aģentūras un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras vajadzības, un uzsver, ka šīs institūcijas arī veicinās kosmosa stratēģijas Eiropai mērķu sasniegšanu; uzstāj, ka jānotiek sadarbībai un ir jādalās ar satelītu informāciju starp Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Jūras drošības aģentūru, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzi;

32.  aicina Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru pilnībā izmantot savas jaunās plašākās pilnvaras, sniedzot novērošanas un komunikāciju pakalpojumus, kuros izmanto vismodernākās tehnoloģijas, jo īpaši kosmosa infrastruktūru, lai atklātu kuģus, kuri pārvadā migrantus, un novērstu katastrofas jūrā;

33.  uzsver satelītu nodrošinātu lietotņu potenciālu zvejas kontroles uzlabošanā un palīdzībā aizsargāt jūras vidi;

34.  atgādina, ka viena no galvenajām vērtībām attiecībā uz privātā sektora veiktu kosmosa izpēti ir patentu sistēmas un aizsargātas informācijas attīstība, kas būtu jāuzsver, izstrādājot kosmosa stratēģiju Eiropai;

35.  atgādina, ka kosmosa stratēģijai Eiropai ļoti svarīga ir tehnoloģiskā un rūpnieciskā attīstība, un uzskata, ka tā stratēģijā nav pilnībā apzināta;

36.  uzsver, ka gaidāmās devītās pamatprogrammas (FP9) laikposmam pēc 2021. gada mērķos jāparedz gan integrēt kosmosa stratēģija Eiropai, zivsaimniecība un jūras nozaru izaugsme, gan iesaistīt šo jomu specializētās institūcijas;

37.  vērš uzmanību uz to, ka jauno tehnoloģiju, kas balstās uz uzlaboto intelektu, kognitīvo skaitļošanu un nervu sistēmām, straujā attīstība nav minēta kosmosa stratēģijā Eiropai;

38.  uzskata, ka Kosmosa stratēģija Eiropai ir attiecināma tikai uz tuvāko nākotni un tai trūkst vērienīguma attiecībā uz iespējamiem jauniem, tālejošiem un mobilizējošiem projektiem, tostarp viedas zivsaimniecības pārvaldības labā;

39.  uzskata, ka Eiropai ir jākļūst par pasaules līderi kosmosa tehnoloģiju pielietojumā jūras nozarēs, turpinot ieviest, izvērst un uzlabot:

  –  Copernicus, kas ir svarīgi, lai glābtu dzīvības jūrā un pēc plūdiem,

  –  Galileo, Eiropas radīto vispasaules satelītnavigācijas sistēmu,

  –  EGNOS, Eiropas diferenciālo globālo pozicionēšanas sistēmu, kas jau nodrošina navigācijas pakalpojumus lietotājiem jūrā saistībā ar cilvēku drošību,

  –  virs jūras virsmas izmantojamus bezpilota lidaparātus, piemēram, Satnav 2015. gada balvas ieguvēju izstrādāto ierīci, ko vada ar satelītdatu palīdzību un var izmantot glābšanas operācijās jūrā, piekrastē un Savienības iekšzemes ūdeņos.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Linnéa Engström, Sylvie Goddyn, Carlos Iturgaiz, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jens Gieseke, Verónica Lope Fontagné

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE Group

António Marinho e Pinto

ENF Group

Sylvie Goddyn

PPE Group

Alain Cadec, Jens Gieseke, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Verónica Lope Fontagné, Gabriel Mato, Jarosław Wałęsa

S&D Group

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos

Verts/ALE Group

Marco Affronte, Linnéa Engström

1

-

EFDD Group

John Stuart Agnew

3

0

ECR Group

Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Christian Ehler, Fredrick Federley, Francesc Gambús, Adam Gierek, Theresa Griffin, Françoise Grossetête, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Olle Ludvigsson, Florent Marcellesi, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Davor Škrlec, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Lieve Wierinck, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ALDE Group

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

EFDD Group

David Borrelli, Dario Tamburrano

ENF Group

Angelo Ciocca

GUE/NGL Group

Jaromír Kohlíček

PPE Group

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Herbert Reul, Paul Rübig, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen

S&D Group

José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Peter Kouroumbashev, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Csaba Molnár, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Verts/ALE Group

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Florent Marcellesi, Michel Reimon, Davor Škrlec

1

-

GUE/NGL Group

Paloma López Bermejo

1

0

GUE/NGL Group

Xabier Benito Ziluaga

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums