Procedūra : 2016/0230(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0262/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0262/2017

Debates :

PV 11/09/2017 - 21
CRE 11/09/2017 - 21
PV 16/04/2018 - 20
CRE 16/04/2018 - 20

Balsojumi :

PV 13/09/2017 - 9.8
CRE 13/09/2017 - 9.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2018 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0339
P8_TA(2018)0096

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1383kWORD 163k
17.7.2017
PE 599.777v02-00 A8-0262/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Norbert Lins

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Attīstības komitejas atzinums
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0479),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0330/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 22. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0262/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)   Ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. protokols par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a)   Ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokols par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ES ratificēt Parīzes nolīgumu. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10

(3)  Pēc tam, kad 2016. gada 4. oktobrī piekrišanu bija sniedzis Eiropas Parlaments, Padome 2016. gada 5. oktobrī Savienības vārdā ratificēja Parīzes nolīgumu. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Šajā sakarā šī regula ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas izvirzītas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10 Savienībai jāturpina rādīt piemēru un jāpastiprina centieni klimata jomā līdz tādiem līmeņiem, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķim.

__________________

__________________

10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx

10 http://www4.unfccc.int/ndcregistry/pages/Party.aspx?party=EUU

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un šajā nolūkā pasaulē ir nepieciešams sākt negatīva emisiju līmeņa periodu, kurā centrāla loma būs mežiem, lauksaimniecības zemei un mitrājiem, tostarp kūdrājiem. Parīzes nolīguma mērķis ir arī stiprināt globālo atbildi uz klimata pārmaiņu draudiem kontekstā ar ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību, tostarp palielināt spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu. Parīzes nolīgumā puses arī atzīst, ka pamatprioritāte ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un izskaust badu un ka pārtikas ražošanas sistēmas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi ir sevišķi neaizsargātas. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, pusēm ir jāpastiprina kolektīvie centieni mīkstināt klimata pārmaiņas un ierobežot globālo sasilšanu. Pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus. Parīzes nolīgumā puses arī atzīst, ka pielāgošanās pasākumus vajadzētu īstenot saskaņā ar pilnīgi pārredzamu pieeju, ņemot vērā ekosistēmas, un ka tajos būtu jābalstās uz un jāvadās pēc labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Ir būtiski mežus apsaimniekot ilgtspējīgi — atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti saskaņā ar “Forest Europe” procesu. Šis process ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu definē kā mežu un meža zemju apsaimniekošanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un to potenciālu gan tagad, gan nākotnē īstenot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un globālā mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām. Šāda apsaimniekošana arī paredz, ka šajā kontekstā tiek atzīta apmežošanas loma.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Lai panāktu negatīvu emisiju līmeni, kas nepieciešams Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai, uzskaites sistēmai attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (“LULUCF”) ir jābūt stingrai. Tā kā piesaistījumi ar LULUCF starpniecību ir atgriezeniski, tie būtu jāuzskata par atsevišķu pīlāru Savienības klimata politikas satvarā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).

(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Turklāt tehnoloģisko risinājumu īstenošana lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs veicina ražīguma palielināšanu un vides pēdas nospieduma samazināšanu. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju.

(6)  LULUCF sektors ir ļoti apdraudēts un ļoti jutīgs pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus šim sektoram ir milzīgs potenciāls nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un sniegt ievērojamu ieguldījumu Savienības un starptautisko ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā dod dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Sektors dod arī biomateriālus, kas zināmā mērā var fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus aizstāt ar atjaunojamu mazoglekļa biomasu no mežiem. Attiecībā uz šādu aizstāšanu ir jāņem vērā viss šo materiālu dzīves cikls no izejvielu ražošanas līdz pārstrādes un ražošanas posmiem. Bioekonomikai, tostarp materiālu aizstāšanai, piemēram, būvniecībā, un bioenerģijai, ir svarīga loma pārejā uz nefosilu ekonomiku. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus un saskaņā ar Parīzes nolīgumu ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu mežu un resursu pārvaldību un oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. LULUCF sektoram ir raksturīgi ilglaicīgi procesi, tāpēc ir vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas, lai ilgākā laikposmā būtu iespējamas ilgtspējīgas investīcijas.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Eiropas Savienībai būtu jākļūst par pasaules līderi, kas LULUCF sektorā veicinātu un eksportētu pētniecību un investīcijas ilgtspējīgā, progresīvā un inovatīvā praksē, metodēs un idejās, kā arī izplatītu informāciju par zaļām tehnoloģijām, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču vienlaikus saglabātu pārtikas ražošanu, tādējādi rādot piemēru saviem starptautiskajiem partneriem, tostarp jaunattīstības valstīm. Šajā kontekstā būtu jāuzlabo efektīva sadarbība un partnerība ar privātā sektora dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Piešķirot prioritāti finansējumam pētniecībai klimata pārmaiņu jomā, tiktu uzlabota LULUCF sektora loma saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Jo īpaši Savienības pētniecības un inovāciju programmas pastiprināšana 2021.–2028. gada periodā LULUCF sektorā varētu cita starpā padziļināt un izplatīt zinātnes un vietējo kopienu zināšanas par tās darbību, paātrinot ilgtspējīgas inovācijas, veicinot pāreju uz digitālo ēru, modernizējot apmācību un izglītības jomu, stiprinot sektora noturību un uzraugot bioloģisko daudzveidību un cilvēku darbību.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c)  Lai uzlabotu meža oglekļa uzskaites un ekosistēmas oglekļa bilances aprēķina precizitāti, būtu jāstiprina izpēte par atmirušas koksnes, jo īpaši rupju koksnes virszemes atlikumu un atmirušas apraktas koksnes nozīmi gan apsaimniekotos, gan neapsaimniekotos mežos. Pieejamie pierādījumi ir ierobežoti, tomēr tie liecina, ka atmirusi koksne var nodrošināt lielu oglekļa krātuvi un ka atmirušas koksnes neaizvākšana cita starpā var sniegt būtisku ieguldījumu saistībā ar bioloģisko daudzveidību un to var atzīt par svarīgu daļu siltumnīcefekta gāzu samazināšanas stratēģijā. Šī norāde ir būtiska, ņemot vērā, ka meža apsaimniekotāji var dot priekšroku atmirušas koksnes aizvākšanai, piemēram, ar enerģiju saistītos nolūkos, un ikviena lēmuma par pareizu mazināšanu un pielāgošanu pamatā vajadzētu būt informācijai un zinātniskam pamatojumam. Šādai pētniecībai 2017.–2020. gada periodā vajadzētu piešķirt speciālus resursus.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6d)  Savienība ir uzņēmusi virzību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi, kurus var sasniegt tikai tad, ja pienācīgi apsaimnieko mežus un apņemas apturēt atmežošanu un veicināt mežu atjaunošanu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

6.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6e)  Būtu jānodrošina holistiska pieeja tropu mežu iznīcināšanai, ņemot vērā visus atmežošanu sekmējošos elementus, kā arī UNFCCC sarunās sniegtajā Komisijas deklarācijā iekļauto mērķi pasaulē vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību zudumu un līdz 2020. gadam samazināt tropu mežu iznīcināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

6.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6f)  Mežsaimniecība un meži būtu jāapsaimnieko atbildīgi un būtu jāsniedz reāls ieguldījums valsts ekonomiskajā attīstībā, sniedzot dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem ar noteikumu, ka nenotiek jutīgu ekosistēmu atmežošana, netiek apstādīti kūdras purvi, stādījumus apsaimnieko, izmantojot modernas agroekoloģiskās metodes, lai pēc iespējas samazinātu nelabvēlīgu vides un sociālo ietekmi, un ka tiek ievērotas tiesības uz zemi, pirmiedzīvotāju kopienu tiesības, kā arī cilvēktiesības un darba ņēmēju tiesības.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

6.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6g)  Uzlabotas un ilgtspējīgas pārvaldības prakses var sniegt būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā LULUCF sektorā. Būtu jāveicina inovatīvas prakses attīstība un uzlabotas pārvaldības prakse zemes īpašniekiem, piemēram, precīzā lauksaimniecība, mežsaimniecība un agrodigitalizācija. Uzraudzība ar ģeoinformācijas un Zemes novērošanas palīdzību, kā arī paraugprakses apmaiņa ir potenciāli līdzekļi, ar kuriem var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus mērķus, tāpēc tie būtu jāveicina.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

6.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6h)  Agroekoloģija atvieglo pāreju no lineārām pārtikas sistēmām uz aprites sistēmām, kas atdarina dabas ciklus un varētu samazināt pārtikas un lauksaimniecības nozaru oglekļa un ekoloģisko pēdas nospiedumu. Ir svarīgi veicināt agroekoloģiju, kā arī agromežsaimniecību, ņemot vērā to devumu klimata pārmaiņu mazināšanā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/EK11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/EK11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai jebkādos apstākļos būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem, tostarp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, un dalībvalstīm ir jāatturas no šādu pienākumu noteikšanas šīs regulas īstenošanas laikā.

__________________

__________________

11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).

11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lauksaimniecība un zemes izmantošana ir nozares, kurām ir tieša un ievērojama ietekme uz Savienības bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem. Šī iemesla dēļ svarīgs mērķis politikai, kas ietekmē minētās nozares, ir nodrošināt saskanību ar Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķiem. Papildus pastāv citas Savienības politikas jomas, kas var kā sabiedriskā labuma sniegšanu stimulēt tādas prakses, kuras pārsniedz minimālās juridiskās prasības, pārspēj labu standarta praksi un veicina patiesu pielāgošanos un klimata pārmaiņu mazināšanu un oglekļa piesaistītāju pārvaldību. Būtu jāveic darbības ar mērķi īstenot un atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pieejām mežu un lauksaimniecības zemes integrētai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Lai gan ir atzīts, ka tās potenciāls samazināt emisijas, kas nav CO2, ir ierobežots, lauksaimniecībai ir jāspēj nodrošināt pienācīgu daļu no devuma klimata pārmaiņu mazināšanā. To var panākt, cita starpā veicinot uzlabotu laukkopību, lai palielinātu organiskā oglekļa saturu augsnē. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība starp KLP un šo regulu.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Mitrāji ir CO2 uzkrāšanas ziņā visefektīvākās ekosistēmas. Tāpēc mitrāju degradācija Savienībā ir ne tikai ar bioloģisko daudzveidību saistīta problēma, bet arī būtiska klimata problēma. No otras puses, aizsargājot un atjaunojot mitrājus, varētu gan sekmēt dabas aizsardzības centienus, gan samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas LULUCF sektorā. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā arī IPCC 2006. gada vadlīniju precizējums, kas gaidāms 2019. gadā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC pamatnostādnēm zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju.

(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC pamatnostādnēm zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju. Ņemot vērā, ka Savienība ir viens no līderiem klimata jomā, dalībvalstīm vajadzētu atkāpties no minētās standartvērtības tikai attiecībā uz apmežotu zemi un tikai ļoti ierobežotos apstākļos, kas pamatoti saskaņā ar IPCC vadlīnijām. Atkāpju izmantošanas iespējā ņem vērā, ka dalībvalstīs ir atšķirīgi dabas un ekoloģiskie apstākļi un līdz ar to dalībvalstu meža zemei ir atšķirīgas iezīmes.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu šīs kategorijas uzskaites kvalitāti.

(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem, kas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai risinātu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi, piemēram, nespēju apsaimniekot mežus Horvātijā tās teritorijas okupācijas, Horvātijas neatkarības kara, kā arī karalaika un pēckara apstākļu dēļ. Attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz arī saskaņotība un prasības attiecībā uz “Forest Europe” (Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā) par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido pārredzama procedūra dalībvalstīm, lai uzlabotu šīs kategorijas pārbaudāmību un uzskaites kvalitāti.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Nocirstas koksnes emisijas LULUCF sektorā varētu aizstāt emisijas ETS un kopīgo centienu sektoros, un šī regula to var gan izcelt, gan ņemt vērā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ja Komisija nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanā izvēlas izmantot izskatīšanas ekspertu grupas palīdzību saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301, tai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm.

(10)  Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanai būtu jāizveido ekspertu grupa saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301. Izskatīšanas ekspertu grupai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un būtu jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm. Izskatīšanas ekspertu grupai par nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanu būtu jākonsultējas ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK, kā arī ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.

(12)  Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana aizvietošanas ietekmes dēļ var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā (ņemot vērā enerģijas un CO2 intensitāti citās nozarēs, piemēram, cementa ražošana rada aptuveni 8 % no CO2 emisijām pasaulē) un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai atzītu un rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, nevis izmantot nocirstas koksnes produktus enerģijas mērķiem, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Lai papildus veicinātu un iekļautu pozitīvu aizstāšanas efektu, Komisijai ar deleģēto aktu jāiekļauj vairāk produktu nocirstas koksnes produktu aprēķinos. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.

(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Dalībvalstis būtu jāmudina investēt preventīvās darbībās, piemēram, ilgtspējīgas pārvaldības praksē, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar dabiskiem traucējumiem, tādējādi izvairoties no meža oglekļa piesaistītāju negatīvās ietekmes. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi.

(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi, neapdraudot Savienības vispārējo SEG samazināšanas mērķu vēriena līmeni. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai izmantot līdz pat 280 miljoniem tonnu neto piesaistījumu no apvienotām uzskaites kategorijām — attiecīgā gadījumā atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem un, ievērojot deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 7. panta 2. punktu Regulā (ES) [2017/...] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, apsaimniekotas meža zemes, lai nodrošinātu, ka tās pilda savas saistības saskaņā ar Regulu (ES) [2017/...] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar integrētu Enerģētikas savienības pārvaldību, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām.

(15)  Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar priekšlikumu regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību, ko Komisija iesniedza 2016. gada 30. novembrī.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Saskaņā ar UNFCCC Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un Līgumslēdzēju pušu konferencei iesniegt nacionālos pārskatus par antropogēnajām visu siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, izmantojot salīdzināmu metodiku, par ko vienojusies Pušu konference. Siltumnīcefekta gāzu pārskati ir būtiski, lai varētu sekot dekarbonizācijas mērķu īstenošanai un novērtēt tiesību aktu ievērošanu klimata jomā. Dalībvalstu pienākumi apkopot un administrēt nacionālos pārskatus ir izklāstīti Komisijas priekšlikumā regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību.

Grozījums Nr.     29

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS) un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.

(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu skaidri jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS), Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus, jo īpaši ar Sentinel-2, un Eiropas satelītnavigācijas sistēmām Galileo un EGNOS, kuras var lieti noderēt, lai apsekotu zemes izmantošanu. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas pārskatīšanu, pamatojoties uz jaunākajām pieņemtajām IPCC vadlīnijām, tostarp 2013. gada IPCC Mitrāju papildu vadlīnijām nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un UNFCC norādījumiem, un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu (ES) Nr. .../... par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.

(19)  Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar UNFCCC, Komisijai būtu jāpublicē paziņojums, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šajā regulā neparedz nekādus uzskaites vai ziņošanas pienākumus privātā sektora iesaistītajām pusēm, tostarp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šī regula palīdz Savienībai sasniegt Parīzes nolīguma mērķus.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  no 2026. gada apsaimniekoti mitrāji ir: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus, kas ir zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kura pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kuri pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.

2.  Periodā no 2021. gada līdz 2025. gadam dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “meža references līmenis” ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecībā uz periodu pēc 2030. gada dalībvalstis cenšas palielināt piesaistījumus, lai tie pārsniegtu emisijas. Komisija ierosina satvaru attiecībā uz mērķiem pēc 2030. gada, ietverot šādus lielākus piesaistījumus atbilstoši Savienības ilgtermiņa klimata mērķiem un saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (−).

1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās saskaņā ar ziņošanas norādījumiem, ko 2021.–2030. gada periodam ir pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (−).

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.

4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa, atmirusi koksne (virs zemes un aprakta atmirusi koksne) apsaimniekotā meža zemē un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas.

2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas, ja tas ir pienācīgi pamatots, balstoties uz IPCC vadlīnijām.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Apmežošanas pasākumus, ko 2017.–2030. gadā veic mitrājos (tostarp kūdrājos), Natura 2000 tīklā un Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītajās dzīvotnēs, jo īpaši dabiskajās un pusdabiskajās pļavu augu sabiedrībās, augstajos purvos, dumbrājos un zemajos jeb zāļu purvos, kā arī citos mitrājos (tostarp kūdrājos), saskaņā ar piemērotajiem bruto/neto uzskaites noteikumiem neatspoguļo valsts uzskaitē. Šādas teritorijas attiecīgā gadījumā ņem vērā tikai saistībā ar piesaistījumiem vai emisijām meža zemes kategorijā pēc tās pārejas uz meža zemi atbilstīgi 5. panta 3. punktam.

Pamatojums

Zālāju un mitrāju apmežošana var veicināt augsnes organisko vielu sadalīšanos, nevis lielāka oglekļa apjoma sekvestrēšanu. Apstrīdamais ar klimatu saistītais pamatojums, ka apmežošana no klimata perspektīvas vienmēr ir saprātīga rīcība, varētu apdraudēt vērtīgas ekosistēmas.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja dalībvalsts izvēlas savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, tā šo lēmumu attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim un attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu līdz 2025. gada 31. decembrim.

3.  Ja dalībvalsts izvēlas savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu 2021.–2025. gada periodā, tā šo lēmumu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

4.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu 2021.–2025. gada periodā, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem 2021.–2025. gada periodā atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis, kuras nav izvēlējušās iekļaut apsaimniekotus mitrājus savās saistībās saskaņā ar 2. pantu, 2021.–2025. gada periodā tomēr ziņo Komisijai par emisijām un piesaistījumiem no apsaimniekotiem mitrājiem.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci. Meža references līmenis ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā.

1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci.

2.  Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci. Dalībvalstis var šim 3,5 % skaitlim pieskaitīt apsaimniekotas meža zemes neto piesaistījumu summu, kas atbilst koka paneļiem, zāģmateriāliem un atmirušai koksnei saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neto piesaistījumus no koka paneļiem, kā norādīts 9. panta b) punktā, un zāģmateriāliem, kā norādīts minētā panta c) punktā, var atsevišķi uzskaitīt ārpus un papildus neto piesaistījumu skaitlim attiecībā uz apsaimniekotas meža zemes uzskaiti līdz pat 3 % līmenim no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neto piesaistījumus no oglekļa krātuves kategorijas “atmiruša koksne” var atsevišķi uzskaitīt ārpus un papildus neto piesaistījumu skaitlim attiecībā uz apsaimniekotas meža zemes uzskaiti līdz pat 3 % līmenim no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Kopējais skaitlis 3,5 % no neto piesaistījumiem pirmajā daļā plus neto piesaistījumi no apsaimniekotas meža zemes uzskaites no koka paneļiem, zāģmateriāliem un atmirušas koksnes kopā nepārsniedz 7 % no dalībvalsts emisijām tās bāzes gadā vai periodā, kā norādīts III pielikumā, reizinot ar pieci.

 

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 19902009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 20002012. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā. Komisija var piešķirt atkāpi no 2000.–2012. gada bāzes perioda, ja dalībvalsts iesniedz pamatotu pieprasījumu, pamatojot, ka šāda atkāpe ir absolūti nepieciešama datu pieejamības iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar mežu inventarizācijas laiku.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atkāpjoties no 2. daļas, meža references līmeni Horvātijai var aprēķināt, ņemot vērā tās teritorijas daļas okupāciju no 1991. līdz 1998. gadam, kara sekas un tā ietekmi uz mežu apsaimniekošanas praksi tās teritorijā, vienlaikus izslēdzot politikas ietekmi uz meža oglekļa piesaistītāju attīstību.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko un par to veic sabiedrisko apspriešanu.

Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko, tostarp publicējot internetā, un par to veic sabiedrisko apspriešanu.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.

4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Izmanto datus, ko sniedz visjaunākā pārbaudītā uzskaite par zemes izmantošanu un meža stāvokli. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, kā arī lai ziņotu par pozitīvu ieguldījumu, ko ir devusi noteikšanas laikā spēkā esošā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas politika, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija izskata nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā ierosinātie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām, Komisija var ierosinātos jaunos vai koriģētos meža references līmeņus pārrēķināt.

5.  Izskatīšanas ekspertu grupa, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301 un kuras sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji, apspriežoties ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju un Mežsaimniecības un korķa civilā dialoga grupu, izskata nacionālos mežsaimniecības uzskaites plānus un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā dalībvalstu pieņemtie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Komisija jaunos vai koriģētos meža references līmeņus var pārrēķināt tikai tad, ja nav nodrošināta atbilstība šī panta 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Komisija izstrādā kopsavilkuma ziņojumu un dara to publiski pieejamu.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus pieprasītos datus un informāciju pirmajā daļā minētajām pārskatīšanas un novērtējuma vajadzībām.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā. Līdz brīdim, kad minētais deleģētais akts stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.

6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā izskatīšanas ekspertu grupas atbilstīgi šā panta 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā.

 

Līdz brīdim, kad minētie deleģētie akti stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu šo regulu, papildinot nocirstas koksnes produktu kategorijas ar papildu produktiem, kam ir oglekļa sekvestrēšanas ietekme, pamatojoties uz IPCC vadlīnijām un nodrošinot vides integritāti, un atjauninot aprites cikla puses standarta vērtības, kas norādītas V pielikumā, lai tās pielāgotu tehnikas progresam.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   2021.–2025. gada perioda un 2026.–2030. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apmežotās zemes un apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt tādas siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (iegūstot “fona līmeni”) un kuras aprēķinātas saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.

1.   2021.–2025. gada perioda un 2026.–2030. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt tādas siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (iegūstot “fona līmeni”) un kuras aprēķinātas saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

11. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Novērtējumu par šajā pantā aprakstītā elastības mehānisma ietekmi iekļauj ziņojumā, kas minēts 15. pantā.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Komisija 2027. un 2032. gadā ziņo par Savienībā apsaimniekoto meža zemju emisiju un piesaistījumu kumulatīvo bilanci salīdzinājumā ar vidējo emisiju un piesaistījumu apjomu laikposmā no 1990. gada līdz 2009. gadam. Ja kumulatīvā bilance ir negatīva, Komisija iesniedz priekšlikumu par kompensēšanu un attiecīgā apjoma atskaitīšanu no dalībvalstu emisijas kvotām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu .../...1a.

 

__________________

 

1a   Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula …/… par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām (OV L …, …, … lpp.).

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].

2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 9., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

15. pants – -1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Sešu mēnešu veicinošā dialoga laikā, ko 2018. gadā īsteno saskaņā ar UNFCCC, Komisija publicē paziņojumu, kurā novērtē klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā pieņemto Savienības tiesību aktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem.

 

 

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un var attiecīgā gadījumā izvirzīt priekšlikumus.

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Ziņojumiem attiecīgā gadījumā var pievienot likumdošanas priekšlikumus.

(1)

OV C 75, 10.3.2017., 103. lpp.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Konteksts

Parīzē 2015. gada decembrī tika panākts vēsturisks juridiski saistošs klimata nolīgums. Šo nolīgumu piemēro 195 valstīs visā pasaulē, un tā mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C un censties ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālajiem līmeņiem.

To, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām starptautiskā līmenī, vēl vairāk apliecināja klimata pārmaiņu darbību izcelšana 17 ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmā, kas oficiāli stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Šie jaunie mērķi būs vispārēji jāpiemēro visiem, un to mērķis ir apkarot nabadzību un nevienlīdzību un novērst klimata pārmaiņas nākamo 15 gadu laikā.

Ņemot vērā šīs starptautiskās saistības, Eiropadome 2014. gada oktobrī pieņēma lēmumu par ES klimata un enerģētikas mērķiem laikposmam līdz 2030. gadam, un šeit jo īpaši būtu jāpiemin mērķis vismaz par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem. Šis mērķis kalpo arī kā ES starptautiskās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. Tas ir jāsasniedz, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas ETS nozarē par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeņiem un emisijas nozarēs, kas neietilpst ETS, par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeņiem.

LULUCF

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF) ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) uzskaites sistēmas kategorija, kas attiecas uz SEG emisijām. Tā ietver šādas oglekļa krātuves — dzīvā biomasa (virs un zem zemes), atmirušas organiskās vielas (atmirusi koksne un nobiras) un organiskais augsnes ogleklis. Emisijas rodas no zemes izmantojuma izmaiņas (piemēram, no pastāvīgo ganību pārveidošanas par aramzemi) un no mežu izciršanas. Piesaistījumos dominē CO2, ko absorbē esošie un jaunie meži. LULUCF sektors 2012. gadā veidoja neto piesaistījumus aptuveni 303 miljonu tonnu CO2e apjomā visā ES(1), kas atbilst aptuveni 9 % no citu nozaru emisijām.

Pašreizējā situācija

Uz LULUCF siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem Kioto protokolā paredzētās starptautiskās saistības pašlaik attiecas tikai līdz 2020. gadam.

Ar ierosināto regulu paredzēts izveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz SEG emisijām un piesaistījumiem LULUCF sektorā pēc 2021. gada, iekļaujot to ES klimata politikas satvarā. LULUCF tiktu saglabāts kā atsevišķs pīlārs, bet ar zināmu saikni ar kopīgo centienu sistēmu (tā dēvētā elastīguma klauzula). Meža īpašnieku un lauksaimnieku darbības mežos un augsnē uzkrātā oglekļa nodrošināšanai tādējādi palīdzētu izpildīt ES saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām.

ES lauksaimniecības un mežsaimniecības uzdevums

Referents uzskata, ka saikne starp lauksaimniecību un mežsaimniecību un klimata pārmaiņām ir daudzdimensionāla. Patlaban meži aizņem vairāk nekā 42 % no ES sauszemes virsmas, un tiem ir milzīgs potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanā ar CO2 piesaisti un glabāšanu. No otras puses, mežsaimniecības nozarei ir jāapmierina pieaugošais pieprasījums pēc kokmateriāliem, ko bieži izmanto kā izejvielu bioekonomikā. Lauksaimniecība saskaras ar arvien lielāku pieprasījumu pēc pārtikas un barības, un tai ir ierobežots potenciāls mazināšanas jomā. Abas jomas ir ļoti pakļautas klimata pārmaiņām, jo šīs darbības ir tieši atkarīgas no klimata apstākļiem, piemēram, vidējās temperatūras, nokrišņu daudzuma, ekstremāliem laikapstākļiem un izmaiņām saistībā ar kaitēkļiem un slimībām. Parīzes nolīgumā jo īpaši tika atzīts, “ka pamatprioritāte ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un izskaust badu un ka pārtikas ražošanas sistēmas pret klimata pārmaiņu ietekmi ir sevišķi neaizsargātas”, un tā mērķis ir „veicināt tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu”. Vajadzība panākt saskaņotību starp pārtikas nodrošinājumu un klimata pārmaiņu mērķiem ir noteikta arī Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos.

Šīs sarežģītās attiecības rada problēmas, cerības un iespējas LULUCF sektoram uzņemties svarīgu lomu attiecībā uz klimata pārmaiņām. Ziņojumā referents vēlas uzsvērt šos dažādos elementus.

Piesaistījumus izraisa augu un augsnes spēja absorbēt un saglabāt siltumnīcefekta gāzes no atmosfēras, izmantojot fotosintēzes procesu. Piemēram, ES meži absorbē gandrīz 10 % ekvivalentu no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām katru gadu un ir nozīmīgs oglekļa uzkrājums. Turklāt nocirstas koksnes produktiem var būt ļoti pozitīva aizstājošā ietekme, kad tos izmanto kā būvmateriālu (aizstājot energoietilpīgus produktus un uzglabājot oglekli) vai kā biomasu, ko sadedzina enerģijas iegūšanai (aizstājot fosilos kurināmos, bet radot SEG emisijas).

Dažādie ES mežu veidi atspoguļo tās ģeogrāfisko un klimatisko daudzveidību (boreālie meži, augstkalnu skujkoku meži u. c.). Tieši klimats, augsne, augstums virs jūras līmeņa un topogrāfija nosaka mežu iedalījumu. Turklāt atšķirībā no daudzām citām vietām pasaulē, kur atmežošana joprojām ir liela problēma, ES mežu platība palielinās; meža stādīšanas un dabiskas augšanas rezultātā laikposmā no 1990. līdz 2010. gadam mežu platība palielinājās par aptuveni 11 miljoniem hektāru. Sociālekonomiskā ziņā mežu apsaimniekošana nodrošina resursu, jo īpaši koksnes, ieguvi. Koksne galvenokārt tiek izmantota enerģijas ieguvei (42 % no apjoma), 24 % nonāk kokzāģētavās, 17 % tiek izmantoti papīra ražošanai un 12 % — paneļu ražošanai. No koksnes tiek iegūta aptuveni puse no ES patērētās atjaunojamo resursu enerģijas.

Referenta nostāja

Referents atzīst nozares milzīgo potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanā. Tomēr to var panākt tikai ar stabilu un uzticamu uzskaiti ES līmenī laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un ja “bez debeta” mērķis un iespējamie kredīti tiek sasniegti salīdzināmā un stingrā veidā. Mūsu ilgtermiņa mērķi klimata jomā ir atkarīgi arī no neto piesaistījumiem LULUCF sektorā, tomēr tam nevajadzētu mazināt mērķu vērienīgumu citās nozarēs. Būtu arī jānošķir “zaļās” CO2 emisijas no LULUCF sektora un CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas, un šajā sakarā ir būtiski panākt spēcīgu saskaņotību starp dažādām ES politikas jomām. Turklāt nekādā gadījumā nedrīkstētu apšaubīt subsidiaritātes principu.

Elastīgums

Ierosinātais elastīgums starp LULUCF regulu un Kopīgu centienu regulu ir noderīgs instruments, lai novērtētu, atalgotu un stimulētu mežsaimniecību un lauksaimniecību rīkoties pārdomāti attiecībā uz klimatu. Tāpēc referents uzskata, ka nebūtu jāsamazina 280 miljonu tonnu neto piesaistījumi, ko ierosināja Komisija.

Apmežošana

Ņemot vērā mežu lielo daudzveidību visā ES attiecībā uz augšanu un pārklājumu, pieejas apmežošanai un mežu apsaimniekošanai ir ārkārtīgi atšķirīgas. Būtu jāstimulē ilgtspējīga apmežošana, bet tās devuma potenciālu nevajadzētu novērtēt par augstu, ņemot vērā ievērojamo devumu no citām zemes izmantojuma kategorijām. Tāpēc referents atbalsta noklusējuma vērtību 20 gadi apmežošanas laikposmam, paredzot iespējamu izņēmumu uz laiku līdz 30 gadiem. Tomēr valstīm, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, būtu jāpamato savs pieprasījums, vismaz ievērojot starptautiskas procedūras un vadlīnijas. Šo laikposmu tālāk pagarināt nebūtu iespējams, jo tas varētu pazemināt ES mērķu vērienīgumu.

Meža references līmenis

Lai subsidiaritātes princips tiktu pilnībā ievērots, Komisija nedrīkstētu viena pati pieņemt lēmumu par meža references līmeņu noteikšanu. Referents atbalsta Kioto noteikumu uzlabošanu un ierosina trīspakāpju procesu.

1.  Dalībvalstis aprēķina jaunu meža references līmeni, atjauninot pašreizējās robežvērtības saskaņā ar Kioto protokola otro saistību periodu (II pielikums). Kritēriji, kas jāievēro, ir izklāstīti IV pielikumā.

2.  Saskaņā ar Komisijas lēmuma (C(2016)3301) noteikumiem ir jāizveido izskatīšanas ekspertu grupa, kurā ietilpst Komisijas pārstāvji un ievērojams skaits valstu ekspertu. Šī ekspertu izskatīšana būtu jāveido pēc pašreizējo Kioto noteikumu parauga, un tajā būtu jāparedz salīdzinošajam vērtējumam līdzīgs process starp dalībvalstīm.

3.  Komisija var pārrēķināt jaunos meža references līmeņus tikai tad, ja nav ievēroti IV pielikuma kritēriji.

Šis process būtu jāpabeidz, tostarp jāpieņem deleģētie akti pašreizējo Kioto references līmeņu atjaunināšanai, līdz 2020. gada beigām, tātad pirms pirmā uzskaites perioda sākuma saskaņā ar šo regulu. Pēc šo aktu pieņemšanas dalībvalstīm būs iespēja savus kredītus, kas radušies no apsaimniekotas meža zemes, integrēt 280 miljonu tonnu CO2e elastīgumā, kas piešķirts saskaņā ar Kopīgu centienu regulu.

Turklāt referents ierosina pielāgot references periodu un nomainīt to no 1990.–2009. gada uz 2000.–2012. gadu. Tādējādi varētu labāk ņemt vērā to, ka ne visas dalībvalstis spēj sniegt ticamus datus (inventarizācijas) par saviem mežiem 1990. gados. Turklāt, pagarinot periodu līdz 2012. gadam, varētu pilnībā integrēt arī nesenāko pabeigto Kioto protokola saistību periodu.

Meža apsaimniekošanas kredītu maksimālais apjoms

Referents ierosina mainīt meža apsaimniekošanas kredītu maksimālo apjomu dalībvalstu emisijām no 3,5 % uz 7 %. Tā kā Komisijas iesniegtais LULUCF priekšlikums ar referenta ieviestajām izmaiņām nodrošinās stabilu un uzticamu uzskaiti apsaimniekotas meža zemes kategorijā, pat maksimālā apjoma palielināšanas gadījumā joprojām tiks nodrošināta vides integritāte, vienlaikus dodot dalībvalstīm lielāku elastīgumu.

(1)

CO2 ekvivalents (CO2e) — siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums, kas veicina globālo sasilšanu 100 gadu termiņā tādā pašā apjomā kā oglekļa dioksīda (CO2) tonnas emisija.


Attīstības komitejas atzinums (3.5.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

(COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Florent Marcellesi

ĪSS PAMATOJUMS

No attīstības viedokļa raugoties, šajā regulā noteikti ir jāizvirza pēc iespējas augstāki mērķi. Komisijas priekšlikumā minētais 1,5 °C mērķis ir balstīts uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) konstatējumiem, kas liecina, ka tādi klimatatkarīgie reģioni kā mazo salu jaunattīstības valstis, Dienvidāzijas piekraste un sausuma skartie Āfrikas apgabali var ciest no bīstamām sekām, ja globālā temperatūra minēto līmeni pārsniedz. Saskaņā ar IPCC konstatējumiem 1,5 °C mērķi varēs sasniegt un pasaules nabadzīgākos reģionus aizsargāt tikai tad, ja zemes izmantošanas emisiju īpatsvars būs negatīvs, nevis vienīgi kompensējošs.

Lai meži pasaulē nodrošinātu negatīvu emisiju īpatsvaru, globālā taisnīguma apsvērumi liek ES šajā jomā uzņemties vadību. Nolūkā ievērot nabadzīgāku valstu tiesības uz izaugsmi ES būtu jāuzņemas pēc iespējas lielāka atbildība par mežu aizsardzību, kas jārisina globāli, jo īpaši ņemot vērā, ka šī regula būs pasaules pirmais mēģinājums noteikt, kā zemes izmantošanā radušās emisijas un piesaistījumus iekļaut globālajā oglekļa uzskaitē. Tādējādi tiks radīts nozīmīgs precedents visai pārējai pasaulei, ko noteikti kā modeli izmantos starptautiskās sarunās. Kā minēts Komisijas priekšlikumā, zemi izmanto daudziem mērķiem — piemēram, pārtikas ražošanai —, kas ir jāsamēro ar to iespējām kalpot kā CO2 piesaistītājsistēmai. Sevišķi svarīgi tas ir jaunattīstības valstīm ar lielu lauku iedzīvotāju skaitu, kas ir atkarīgi no zemes apstrādes. Turklāt šajā regulā būtu jāintegrē arī starptautiskie zemes lietošanas standarti, lai šādu aizsardzību nostiprinātu starptautiskajos zemes izmantošanas uzskaites noteikumos. Šie standarti jo nozīmīgāki būtu valstīs, kuru tiesību aktos nav skaidri atzītas paražu tiesības un kurās lauku pirmiedzīvotāju kopienas ir tikušas pārvietotas saglabāšanas projektu ietvaros. Visbeidzot, ar šo regulu būtu jāveicina tagadējo ainavu atjaunošana, nevis jaunu zemes platību apmežošana. Tādējādi tiek mazināts risks, ka LULUCF nozares klimata pasākumi atņems zemes platības nozīmīgiem izmantošanas mērķiem, tādiem kā pārtikas ražošana, kas jo īpaši svarīgi ir jaunattīstības valstīm.

Tādēļ atzinuma sagatavotājs ierosina Komisijas priekšlikumā izdarīt šādus grozījumus.

•  Priekšlikumā izvirzīt augstāku klimata rīcības mērķi, nosakot šādus pasākumus:

-  paaugstināt LULUCF nozares iekšējo mērķi;

-  izvirzīt stingrākus uzskaites noteikumus;

-  stimulēt mitrāju atjaunošanu;

-  pārskatīt regulā izvirzītā mērķa mērogu.

•  Ar šo regulu pēc iespējas būtu jāstimulē darbības, kas paplašina tagadējo zemes izmantošanas veidu CO2 piesaistītāja funkciju (ar agroekoloģiskiem pasākumiem vai apsaimniekoto aramzemes un ganību platību atjaunošanu), nevis jāapmežo jaunas zemes platības.

•  Šīs regulas īstenošanas darbībām būtu jāatbilst starptautiskajiem zemes tiesību aizsardzības standartiem.

•  Šīs regulas īstenošanas darbībām būtu jāatbilst arī ES bioloģiskās daudzveidības standartiem, kam ir nozīmīga ietekme uz attīstību, jo miljardiem planētas iedzīvotāju ir atkarīgi no ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ES ratificēt Parīzes nolīgumu. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10

(3)  Savienība 2016. gada 5. oktobrī oficiāli ratificēja Parīzes nolīgumu, tādējādi nodrošinot tā stāšanos spēkā 2016. gada 4. novembrī. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10Savienības mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir saskaņā arī ar Savienības un tās dalībvalstu saistībām sasniegt starptautiski apstiprinātos ilgtspējīgas attīstības mērķus līdz 2030. gadam, jo īpaši 13. mērķi, proti, steidzami risināt klimata pārmaiņas kā globālu uzdevumu, tostarp samazināt emisijas un veidot klimatnoturību.

_________________

_________________

10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx

10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozarei ir milzīgs potenciāls veicināt Savienības starptautisko saistību izpildi klimata jomā. Zemes apsaimniekošanai būtu jāatbilst vajadzībai veidot saskaņotu politiku un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši saistībā ar tās ietekmi uz vietējām kopienām un nodrošinātību ar pārtiku. Līdz ar to Savienības politikai LULUCF nozarē būtu jāiet roku rokā ar politikas saskaņotību attīstībai (PCD), jo īpaši attiecībā uz tās vidisko un ekonomisko dimensiju, lai veicinātu sinerģiju un klimata iekšpolitika atstātu labvēlīgu ietekmi uz trešām valstīm.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un līdz ar to pasaulē ir jāsāk negatīvā emisiju īpatsvara ēra, kurā lielākā loma būs mežiem. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.

Pamatojums

Lai sasilšanu iegrožotu līdz 1,5 °C un — ja vien emisiju samazināšanas jomā netiek panāktas radikālas izmaiņas, kas pārsniedz valstu noteiktās saistības —, arī noturētu zem 2 °C atzīmes, būs jārod veidi, kā atmosfērā samazināt oglekļa dioksīda īpatsvaru, dēvētu par “negatīvu emisiju īpatsvaru”. Labākais risinājums, kā to panākt ES, ir LULUCF radīto piesaistījumu palielināšana. Tāpēc šī regula ir izšķirīgs pīlārs Eiropas Savienībai, lai tā varētu īstenot savas Parīzes nolīguma saistības.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Lai panāktu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo negatīvo emisiju īpatsvaru, CO2 piesaistījumi no atmosfēras, izmantojot LULUCF, būtu jāīsteno atsevišķa Savienības klimata politikas pīlāra ietvaros.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Ar šo regulu rada nozīmīgu globālu precedentu ar zemes izmantošanu saistīto emisiju un piesaistījumu iekļaušanai saistībās, ko valstis noteikušas saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tāpēc ir būtiski ievērot taisnīguma un ilgtspējīgas attīstības principus un censties izskaust nabadzību, kā arī respektēt un veicināt starptautiskās cilvēktiesību saistības un pirmiedzīvotāju tiesības, kā to paredz Parīzes nolīgums.

Pamatojums

Šī regula ir pirmais mēģinājums pasaulē paredzēt uzskaites noteikumus zemes izmantošanas nozarē un tos integrēt valstu noteiktajās saistībās. Tos varētu izmantot kā izejas punktu zemes izmantošanas uzskaites noteikumiem arī ārpus ES. Līdz ar to ir būtiski, lai šie noteikumi ietvertu tādus principus kā zemes tiesību ievērošana un zemes izmantošanā radušos emisiju uzskatīšana par atsevišķu pīlāru, jo šie noteikumi jo nozīmīgāki būs dienvidu reģiona valstīm, kuru nabadzīgās kopienas ir vēl jo neaizsargātākas pret iespējamo pārvietošanu oglekļa dioksīda piesaistes projektu dēļ.

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Eiropas Savienībai būtu jākļūst par pasaules līderi, kas LULUCF nozarē veicinātu un eksportētu pētniecību un ieguldījumus ilgtspējīgā, progresīvā un inovatīvā praksē, metodēs un idejās, kā arī izplatītu informāciju par zaļām tehnoloģijām, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču vienlaikus saglabātu pārtikas ražošanu, tādējādi rādot piemēru saviem starptautiskajiem partneriem, tostarp jaunattīstības valstīm. Šajā kontekstā būtu jāuzlabo efektīva sadarbība un partnerība ar privātā sektora dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Šī regula būtu jāīsteno Parīzes nolīguma darbības ietvaros, jo īpaši ņemot vērā, cik būtiski ir nodrošināt, lai tiktu saglabāta visu ekosistēmu integritāte un aizsargāts mežu apvidos dzīvojošo kopienu iztikas veids un izturētspēja.

Grozījums Nr.     8

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20b)  Klimata pārmaiņas dziļi skar kopienu attīstību visā pasaulē. Ar Parīzes nolīgumu Savienība, veicot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanā, ir uzņēmusies saistības ievērot, veicināt un ņemt vērā savus pienākumus saistībā ar cilvēktiesībām, tiesībām uz veselību, kā arī pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu, migrantu, bērnu, personu ar invaliditāti un mazaizsargātu cilvēku tiesībām. Turklāt Savienība ievēros, veicinās un ņems vērā savus pienākumus saistībā ar tiesībām uz attīstību, kā arī dzimumu līdztiesību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un starppaaudžu taisnīgumu.

Grozījums Nr.     9

Regulas priekšlikums

20.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20c)  Būtu jānodrošina holistiska pieeja tropu mežu iznīcināšanai, ņemot vērā visus mežu iznīcināšanu sekmējošos elementus, kā arī UNFCCC sarunās sniegtajā Komisijas deklarācijā iekļauto mērķi pasaulē vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību zudumu un līdz 2020. gadam samazināt tropu mežu iznīcināšanu vismaz par 50 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

20.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20d)  Savienība ir uzņēmusi virzību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi, kurus var sasniegt tikai tad, ja pienācīgi apsaimnieko mežus un apņemas apturēt mežu iznīcināšanu un veicināt mežu atjaunošanu.

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

20.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20e)  Šajā regulā saskaņā ar UNFCCC būtu jāievēro katrai valstij pielāgota, dzimumu līdztiesību ievērojoša, līdzdalīga un pilnībā pārredzamu pieeju, ņemot vērā mazaizsargātās grupas, kopienas un ekosistēmas. Turklāt šāda pieeja būtu jābalsta uz un jāvadās pēc labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un — attiecīgā gadījumā — tradicionālajām zināšanām, pirmiedzīvotāju zināšanām un vietējām zināšanu sistēmām, lai pielāgošanos integrētu attiecīgajā sociālekonomiskajā un vidiskajā politikā un darbībās.

Grozījums Nr.     12

Regulas priekšlikums

20.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20f)  Mežsaimniecība un meži būtu jāapsaimnieko atbildīgi un būtu jāsniedz reāls ieguldījums valsts ekonomiskajā attīstībā, sniedzot dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem ar noteikumu, ka nenotiek jutīgu ekosistēmu atmežošana, netiek apstādīti kūdras purvi, stādījumus apsaimnieko, izmantojot modernas agroekoloģiskās metodes, lai pēc iespējas samazinātu nelabvēlīgu vidisko un sociālo ietekmi, un ka tiek ievērotas tiesības uz zemi, pirmiedzīvotāju kopienu tiesības, kā arī cilvēktiesības un darba ņēmēju tiesības.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ar šo regula veicina, lai Savienība izpildītu Parīzes nolīguma saistības un mērķus.

Pamatojums

LULUCF regula ir viens no pīlāriem, ar ko īsteno Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Savienība ir apņēmusies panākt, lai globālās temperatūras pieaugums būtu krietni zem 2° C, un censties to noturēt zem 1,5° grādiem. Parīzes nolīguma saistību izpilde ir izšķirīga, lai izvairītos no bīstamas ietekmes reģionos, kas ir visneaizsargātākie pret klimata pārmaiņām, tostarp mazās salu jaunattīstības valstis, Dienvidāzijas piekrastes reģioni un sausuma skartie Āfrikas reģioni.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  apsaimniekoti mitrāji: zemes izmantošana, kas reģistrēta kā mitrāji un tiek saglabāta kā mitrāji, cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi.

Pamatojums

Kūdrāji un mitrāji ir dzīvotnes ar augstu saglabāšanas vērtību un vienas no vissvarīgākajām oglekļa uzkrāšanas vietām ES un pasaulē. Tomēr, ja tos degradē, tie emitē lielu daudzumu siltumnīcefekta gāzu. Lai ar šo regulu dotu pareizos stimulus saglabāt un atjaunot šādas oglekļa uzkrāšanas vietas, mitrāju un kūdrāju uzskaitei ir jābūt obligātai.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem 1. punktā iekļautās definīcijas pielāgo zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstībai un nodrošina konsekvenci starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas 2006. gada IPCC Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”).

2.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem 1. punktā iekļautās definīcijas pielāgo zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstībai un nodrošina konsekvenci starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas 2006. gada IPCC Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”) un 2006. gada IPCC Vadlīniju par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem 2013. gada papildinājumā “Mitrāji”.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā visas jaunākās IPCC zemes izmantošanas uzskaites metodes.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis cenšas palielināt savus piesaistījumus attiecībā uz periodiem no 2021. līdz 2025. gadam un no 2026. līdz 2030. gadam. Turpmākajiem periodiem kopējos katras dalībvalsts piesaistījumus, kas uzskaitīti saskaņā ar šo regulu, palielina atbilstīgi Savienības ilgtermiņa mērķiem klimata jomā un Parīzes nolīgumā ietvertajām saistībām.

Pamatojums

Lai sasilšanu noturētu zem 1,5 grādiem un arī krietni zem 2 grādiem, mums saskaņā ar zinātnes konstatējumiem būs jāīsteno pasākumi atmosfēras atbrīvošanai no oglekļa dioksīda jeb “negatīvas emisijas”. Lai emisiju līmenis būtu negatīvs, nepietiek ar to, ka LULUCF piesaistījumi ir tādi paši kā emisijas — tiem ir jābūt lielākiem.

Grozījums Nr.     17

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Emisijas un piesaistījumus, kas radušies apmežotā zemē un atmežotā zemē, dalībvalstis 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā uzskaita kā kopējās emisijas un piesaistījumus katrā gadā.

1.  Emisijas no mežu iznīcināšanas un piesaistījumus no apmežošanas dalībvalstis 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā uzskaita kā kopējās emisijas un piesaistījumus katrā gadā.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 1990.–2009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references periodu, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 1990.–2009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā, kā arī nodrošina, ka tiek saglabāts vienāds enerģētikas un cietās biomasas vajadzībām izmantotās biomasas īpatsvars.

Pamatojums

Biomasas izmantošana cietos produktos (ar ilgu derīguma termiņu) no klimata viedokļa ir labāks resursu izmantošanas veids nekā tieši no meža ņemta biomasa enerģētikas vajadzībām (tūlītēja oksidēšanās). Ja ciršanas intensitāti saglabā taču enerģētikā izmantotās koksnes īpatsvars pieaug, tas nozīmē, ka tiek emitēts lielāks CO2 daudzums un līdz ar to uzskaitē būtu jāizmanto references periods.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušana klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

Atsauces

COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Florent Marcellesi

30.11.2016

Izskatīšana komitejā

28.2.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Rübig, Judith Sargentini

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Dariusz Rosati

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Paavo Väyrynen

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga

NI

Eleftherios Synadinos

PPE

György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Dariusz Rosati, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Željana Zovko, Anna Záborská

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Judith Sargentini

0

-

 

 

2

0

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (1.6.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0479 – C8-0330/20016 – 2016/0230(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Marisa Matias

ĪSS PAMATOJUMS

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā, kas notika 2015. gada decembrī, tika pieņemts Parīzes nolīgums. Šis nolīgums ir visai pasaulei svarīgs solis ceļā uz plašāku kolektīvo rīcību un straujāku globālo pāreju uz zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrību, kas noturīga pret klimata pārmaiņām, un tas aizstās saskaņā ar 1997. gada Kioto protokolu īstenoto pieeju. Tiek izstrādātas politikas nostādnes, lai sasniegtu ES saistošo mērķi — līdz 2030. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni. Nolīgumā ir noteikts ilgtermiņa mērķis un skaidri norādīts, ka ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai izšķiroša nozīme būs zemes izmantošanas un mežu nozares devumam.

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt, kā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektors no 2021. gada tiks iekļauts ES klimata politikas satvarā. Līdz šim saskaņā ar Kioto protokolu (kura termiņš būs notecējis 2020. gada beigās) ES un katrai dalībvalstij ir nācies pakļaut sevi ierobežojumiem, lai nepieļautu, ka LULUCF sektorā palielinās emisiju apjoms. Tātad Eiropas Savienībā vēl ir jāturpina pilnveidot LULUCF sektora pārvaldība.

Atzinuma sagatavotāja Komisijas priekšlikumu vērtē atzinīgi. Viņa uzskata, ka priekšlikums ir vērienīgs un ka tādēļ ir nepieciešams stingrāks uzskaites režīms, kas palīdzētu sasniegt 2030. gadam noteikto mērķi par 40 % samazināt SEG emisijas.

Atzinuma sagatavotāja ir nobažījusies, ka pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku. Viņa drīzāk ieteiktu šo pilnvarojuma periodu samazināt līdz 5 gadiem atbilstoši noteiktajiem ziņošanas periodiem (2021–2025 un 2026–2030).

Zemes izmantošanai un mežsaimniecībai ir unikāla spēja veicināt efektīvu klimata politikas īstenošanu. Tas tādēļ, ka minētā nozare ne vien emitē siltumnīcefekta gāzes, bet atmosfērā nonākušo CO2 spēj arī piesaistīt. Ieguldījums un iespējas, ko piedāvā mežu nozare, ir būtiski svarīgs aprites ekonomikas īstenošanai.

Šajā priekšlikumā atzinuma sagatavotāja pievēršas svarīgākajiem jautājumiem, kas konkrētajā jomā ir ITRE komitejas kompetencē, un cita starpā arī šādiem jautājumiem:

a)  vairāk finansējuma pētniecībai un izstrādei mežu apsaimniekošanas sektorā, ņemot vērā ģeogrāfisko daudzveidību;

b)  iespējas izmantot ES kosmosa programmas, piemēram, Zemes novērošanas satelītu sistēmu Copernicus, kas lieti noder LULUCF darbību monitoringam;

c)  pārtikas nodrošinājums un bioloģiskā daudzveidība;

d)  starptautisko nolīgumu un ES tiesību aktu izpilde;

e)  ietekme uz dalībvalstīm un ES uzskaites sistēmām;

f)  elastības iespējas;

g)  ilgtspējīga koksnes un cita mežos iegūta produkcija;

h)  meža references līmeņi.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

1.b atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ES ratificēt Parīzes nolīgumu. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10

(3)  Padome ratificēja Parīzes nolīgumu 2016. gada 5. oktobrī pēc tam, kad 2016. gada 4. oktobrī bija saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, un šis nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10

__________________

__________________

10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx.

10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un lai to īstenotu, kā uzskata zinātnieki, pasaulei jāpāriet uz emisiju samazināšanu un negatīvām emisijām. Lai šo mērķi sasniegtu, Pusēm jāpastiprina kolektīvie centieni mazināt klimata pārmaiņas un ierobežot globālo sasilšanu. Savienībai jāturpina rādīt piemēru un jāpastiprina centieni klimata jomā līdz līmeņiem, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķim. Pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus. Parīzes nolīgumā tiek uzsvērta ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas lielā nozīme, lai sasniegtu mērķi līdzsvarot emisijas un piesaistījumus un palielinātu spēju pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Grozījums Nr.     5

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Ar šo regulu būtu jāveicina pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku un Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķu sasniegšana, vienlaikus nodrošinot Savienības bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atbilstīgu aizsardzību, īstenojot pielāgošanās pasākumus. Šajā ziņā būtu jāievēro saskaņotība ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, Kopīgo centienu lēmumu, Savienības bioloģiskās daudzveidības un mežu stratēģijām, Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu.

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju.

(6)  LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus, kā arī nodrošinot ilgtspējīgus biomateriālus, kurus var izmantot kā oglekļa pagaidu krātuves un aizstājējus, kas aizstāj fosilos materiālus un kurināmo. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. Tā kā ilgtermiņā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas stratēģija, kuras mērķis ir uzturēt vai palielināt mežu oglekļa uzkrājumu apjomu, vienlaikus ik gadu no meža iegūstot stabilu materiālu daudzumu, radīs vislielāko ieguvumu klimata pārmaiņu seku mazināšanā.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)   Piešķirot prioritāti finansējumam pētniecībai klimata pārmaiņu jomā, tiktu uzlabota LULUF nozares loma saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Jo īpaši, paplašinot ES pētniecības un inovācijas programmu, kas paredzēta 2028.–2021. gadam LULUCF nozarē, varētu, inter alia, padziļināt un izplatīt zinātnes un vietējās sabiedrības zināšanas par tās darbību, paātrinot ilgtspējīgas inovācijas, veicinot pāreju uz digitālo ēru, modernizējot mācību un izglītības jomu, stiprinot LULUCF nozares noturību un uzraugot bioloģisko daudzveidību un cilvēku darbību.

Grozījums Nr.     8

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/EK11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/EK11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai jebkādos apstākļos būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem, un dalībvalstīm ir jāatturas no šādu pienākumu noteikšanas šīs regulas īstenošanas laikā.

_________________

_________________

11Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).

11Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).

Pamatojums

Šī ir pirmā reize, kad LULUCF noteikumi tiek iekļauti juridiskos pienākumos, ko paredz ES klimata sistēma. Svarīgi ir atkārtoti apliecināt privātām personām, ka šis priekšlikums tās administratīvi neietekmēs. Tādēļ ir svarīgi arī tas, ka dalībvalstis dara visu iespējamo, lai neradītu papildu slogu privātām personām.

Grozījums Nr.     9

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC vadlīnijām zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju.

(8)  Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC vadlīnijām zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgos dabas un ekoloģiskos apstākļus dalībvalstīs, arī dažādos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, kas ietekmē uzkrātā oglekļa daudzuma izmaiņu pārejas periodu faktisko garumu, būtu jāpiešķir atkāpes no šīs noklusējuma vērtības, kā pamatots IPCC pamatnostādnēs.

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu šīs kategorijas uzskaites kvalitāti.

(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem, un šīs atšķirības starp dalībvalstīm būtu jāņem vērā. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu šīs kategorijas uzskaites kvalitāti.

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ja Komisija nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanā izvēlas izmantot izskatīšanas ekspertu grupas palīdzību saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301, tai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm.

(10)  Ja un kamēr Komisija nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanā izvēlas izmantot izskatīšanas ekspertu grupas palīdzību saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301, tai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm.

Grozījums Nr.     12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Starptautiski apstiprinātajās IPCC vadlīnijās ir noteikts, ka emisijas no biomasas sadedzināšanas enerģētikas nozarē var uzskaitīt kā nulles emisijas, ja vien šīs emisijas tiek uzskaitītas LULUCF sektorā. Eiropas Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 38. pantu un Regulā (ES) Nr. 525/2013 paredzētajiem noteikumiem emisijas no biomasas sadedzināšanas tiek uzskaitītas kā nulles emisijas, līdz ar to atbilstība IPCC vadlīnijām tiktu panākta tikai tad, ja šīs emisijas tiktu pareizi aptvertas ar šo regulu.

(11)  Starptautiski apstiprinātajās IPCC vadlīnijās ir noteikts, ka emisijas no biomasas sadedzināšanas enerģētikas nozarē var uzskaitīt kā nulles emisijas, ja vien šīs emisijas tiek uzskaitītas LULUCF sektorā. ES emisiju sistēmas ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 38. pantu un Regulā (ES) Nr. 525/2013 paredzētajiem noteikumiem emisijas no biomasas sadedzināšanas tiek uzskaitītas kā nulles emisijas, līdz ar to atbilstība IPCC pamatnostādnēm tiktu panākta tikai tad, ja šīs emisijas tiktu pareizi aptvertas ar šo regulu. Šajā regulā paredzētajiem uzskaites noteikumiem nevajadzētu kavēt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu enerģētikas nozarē, radot emisijas LULUCF nozarē.

Grozījums Nr.     13

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.

(12)  Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Lai vēl vairāk veicinātu un iekļautu pozitīvu aizstāšanas efektu, Komisijai ar deleģētu aktu nocirstas koksnes aprēķinos būtu jāiekļauj vairāk produktu. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.

(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Ņemot vērā to, ka šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu vai atturēt dalībvalstis no preventīvu darbību veikšanas, piemēram, no ieguldījumiem, lai samazinātu risku, ka varētu rasties dabiski traucējumi.

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar integrētu Enerģētikas savienības pārvaldību, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām.

(15)  Lai nodrošinātu un garantētu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar integrētu Enerģētikas savienības pārvaldību, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām.

Grozījums Nr.     16

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Saskaņā ar UNFCCC Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un Līgumslēdzēju pušu konferencei iesniegt nacionālos pārskatus par antropogēnajām visu siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, izmantojot salīdzināmu metodiku, par ko vienojusies Pušu konference. Siltumnīcefekta gāzu pārskati ir būtiski, lai varētu sekot dekarbonizācijas mērķu īstenošanai un novērtēt tiesību aktu ievērošanu klimata jomā. Dalībvalstīm noteiktie pienākumi attiecībā uz valstu pārskatu sagatavošanu un pārvaldību ir ietverti regulā par Enerģētikas savienības pārvaldību (COM(2016)0759).

Grozījums Nr.     17

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Eiropas Vides aģentūrai būtu saskaņā ar savu gada darba programmu Komisijai attiecīgā gadījumā jāpalīdz ar siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu ikgadējās ziņošanas sistēmu, par rīcībpolitikām un pasākumiem sniegtās informācijas un valstu prognožu novērtēšanu, plānoto papildu rīcībpolitiku un pasākumu izvērtēšanu un atbilstības pārbaudēm, ko Komisija veic saskaņā ar šo regulu.

(16)  Eiropas Vides aģentūrai (EVA) vajadzētu saskaņā ar savu gada darba programmu palīdzēt Komisijai ar siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu ikgadējās ziņošanas sistēmu, par rīcībpolitikām un pasākumiem sniegtās informācijas un valstu prognožu novērtēšanu, plānoto papildu rīcībpolitiku un pasākumu izvērtēšanu un atbilstības pārbaudēm, ko Komisija veic saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.     18

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS) un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.

(17)  Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu skaidri jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS), Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus, jo īpaši ar Sentinel-2, un Eiropas satelītnavigācijas sistēmām Galileo un EGNOS, kuras var lieti noderēt, lai apsekotu zemes izmantošanu. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.

Grozījums Nr.     19

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.     20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šīs regulas pamatmērķis ir dot ieguldījumu, lai panāktu, ka globālais vidējās temperatūras pieaugums nepārsniegt 2°C atzīmi salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C.

Grozījums Nr.     21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  apsaimniekoti mitrāji: mitrāji, kuri saskaņā ar paziņoto izmantojumu paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi;

Grozījums Nr.     22

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus, kas ir zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kura pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kuri pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.

2.  Dalībvalstis, kurām nav īpašas uzskaites kategorijas attiecībā uz apsaimniekotiem mitrājiem [regulas spēkā stāšanās datums], var gūt labumu no piecu gadu pārejas perioda laikā, sākot ar [šīs regulas spēkā stāšanās datums], lai ievāktu ticamus un pārredzamus datus par apsaimniekotiem mitrājiem un izveidotu ziņošanas sistēmu saskaņā ar šo regulu. Datu piemērotību un ziņošanas sistēmu novērtē kā daļu no 12. pantā minētās atbilstības pārbaudes.

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Uzskaitot apmežotu zemi, atmežotu zemi un apsaimniekotu meža zemi, dalībvalstis iekļauj grāmatvedības kategoriju, kas attiecas uz nocirstas koksnes produktiem saskaņā ar 9. pantu.

Grozījums Nr.     24

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem 1. punktā iekļautās definīcijas pielāgo zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstībai un nodrošina konsekvenci starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas 2006. gada IPCC Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”).

2.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem 1. punktā iekļautās definīcijas pielāgo zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstībai un nodrošina konsekvenci starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas 2006. gada IPCC Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un visās atbilstīgajās IPCC papildu valdlīnijās (“IPCC vadlīnijas”).

Grozījums Nr.     25

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts, ņemot vērā 11. pantā paredzētās elastības iespējas, nodrošina, ka 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā emisijas nepārsniedz piesaistījumus, to aprēķinot kā kopējo emisiju un piesaistījumu summu attiecīgās dalībvalsts teritorijā visās 2. pantā minētajās kategorijās kopā atbilstoši uzskaitei, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis kā minimumu nodrošina, ka 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā emisijas nepārsniedz piesaistījumus, to aprēķinot kā kopējo emisiju un piesaistījumu summu attiecīgās dalībvalsts teritorijā visās 2. pantā minētajās kategorijās kopā atbilstoši uzskaitei, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.     26

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai izpildītu Savienības ilgtermiņa saistības, kas uzņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu, dalībvalstis iesniedz Komisijai rīcības plānu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulā [par enerģētikas pārvaldību, COM (2016)0759], ar ko nosaka ilgtermiņa mērķus oglekļa piesaistījumu un oglekļa uzkrājumu palielināšanai un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas prakses izplatīšanai.

Grozījums Nr.     27

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Gatavojot nacionālo uzskaiti, dalībvalstis nodrošina, ka zemes izmantošanas darbības tiek saskaņotas ar Savienības bioloģiskās daudzveidības un meža stratēģijām.

Grozījums Nr.     28

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas.

2.  Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas. Ikvienu lēmumu par šādas atkāpes piemērošanu pieņem, pamatojoties uz IPCC vadlīnijām, un to apstiprina izskatīšanas grupa, kas izveidota saskaņā ar 8. panta 5. punktu.

Grozījums Nr.     29

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

4.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

Grozījums Nr.     30

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nosaka jauno meža references līmeni, balstoties uz IV pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem. Tās līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2023. gada 30. jūnijam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu, kurā iekļauts jauns meža references līmenis.

Dalībvalstis nosaka jauno meža references līmeni, balstoties uz IV pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem. Tās līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2023. gada 30. jūnijam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu, kurā iekļauts jauns meža references līmenis. Pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisija sniedz vadlīnijas un tehnisko atbalstu.

Grozījums Nr.     31

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 1990.–2009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti līdz 2017. gadam attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2022. gadam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu, kas ir izteikti tonnās CO2 ekvivalenta gadā.

Grozījums Nr.     32

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko un par to veic sabiedrisko apspriešanu.

Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko, tostarp tiešaitē, un par to rīko sabiedrisko apspriešanu.

Grozījums Nr.     33

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.

4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Izmanto datus, ko sniedz visjaunākā pārbaudītā uzskaite par zemes izmantošanu un meža stāvokli. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, kā arī lai ziņotu par pozitīvu ieguldījumu, ko ir devusi noteikšanas laikā spēkā esošā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas politika, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās iesniedz Komisijai tehnisku references līmeņa korekciju.

Grozījums Nr.     34

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija izskata nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā ierosinātie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām, Komisija var ierosinātos jaunos vai koriģētos meža references līmeņus pārrēķināt.

5.  Izskatīšanas grupa, kuras sastāvā ir izraudzīti Komisijas un dalībvalstu eksperti, izskata nacionālos mežsaimniecības uzskaites plānus un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā ierosinātie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Dalībvalstis iesniedz Izskatīšanas grupai visus datus un informāciju, kas pieprasīti pārskatīšanas un novērtējuma vajadzībām. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām, attiecīgā dalībvalsts ierosinātos jaunos vai koriģētos meža references līmeņus pārrēķina. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, Komisija sagatavo kopsavilkumu ar ieteikumiem un to publisko, tostarp arī internetā.

Grozījums Nr.     35

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā. Līdz brīdim, kad minētais deleģētais akts stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.

6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā. Pirmo šādu deleģēto aktu, kuru sagatavo, pamatojoties uz dalībvalstu saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu iesniegtajiem datiem, pieņem ne vēlāk, kā līdz 2019. gada 31. decembrim. Līdz brīdim, kad minētais deleģētais akts stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.

Grozījums Nr.     36

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstīgi 6. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam izveidotajā uzskaitē, kas attiecas uz nocirstas koksnes produktiem, dalībvalstis, izmantojot V pielikumā norādīto pirmās kārtas sadalīšanās funkciju, metodiku un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības, norāda emisijas un piesaistījumus, ko radījušas izmaiņas to nocirstas koksnes produktu krātuvē, kuri pieder pie šādām kategorijām:

Dalībvalstis, izmantojot V pielikumā norādīto pirmās kārtas sadalīšanās funkciju, metodiku un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības, atskaitās par emisijām un piesaistījumiem, ko radījušas izmaiņas to nocirstas koksnes produktu krātuvē, kuri pieder pie šādām kategorijām:

Grozījums Nr.     37

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 14. pantu, lai atjauninātu kategorijas nocirstas koksnes produktu klāstā ar papildu produktiem, kuriem ir pozitīva aizstāšanas ietekme, ņemot vērā dalībvalstu ieguldījumu par katrai valstij specifiskajām apakškategorijām. Atjaunināšanu, veic, pamatojoties uz IPCC vadlīnijām, un Savienības LULUCF uzskaitēs tā nodrošina vides integritāti.

Grozījums Nr.     38

Regulas priekšlikums

11. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Novērtējumu par šajā pantā aprakstītā elastības mehānisma ietekmi, iekļauj ziņojumā, kas minēts 15. pantā.

Grozījums Nr.     39

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija atbilstības ziņojumus visaptveroši izskata, lai novērtētu 4. panta izpildi.

2.  Komisija atbilstības ziņojumus visaptveroši izskata, lai novērtētu 4. panta izpildi, un pamato katru atšķirību.

Grozījums Nr.     40

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija reģistrē emisiju un piesaistījumu apmēru katrā zemes uzskaites kategorijā katrā dalībvalstī un nodrošina pareizu 11. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanas uzskaiti Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu. Centrālais administrators automātiski pārbauda katru saskaņā ar šo regulu veikto darījumu un vajadzības gadījumā darījumus bloķē, lai nodrošinātu, ka nav neatbilstību. Šī informācija ir publiski pieejama.

1.  Komisija reģistrē emisiju un piesaistījumu apmēru katrā zemes uzskaites kategorijā katrā dalībvalstī un nodrošina pareizu 11. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanas uzskaiti Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu. Centrālais administrators automātiski un visaptveroši pārbauda katru saskaņā ar šo regulu veikto darījumu un vajadzības gadījumā darījumus bloķē, lai nodrošinātu, ka nav neatbilstību. Dalībvalsts saņem atpakaļ attiecīgu informāciju, un tai ir dotas tiesības uz to atbildēt. Prasību veikt korekcijas dalībvalsts iesniedz saprātīgi pieņemamā laikposmā. Komisija reģistrē šo notikumu izsekojamību un dara šo informāciju publiski pieejamu ar interneta starpniecību.

Grozījums Nr.     41

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].

2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 9., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 5 gadiem no [spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr.     42

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas un vienojas par kopīgu nostāju ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Grozījums Nr.     43

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un var attiecīgā gadījumā izvirzīt priekšlikumus.

Sešu mēnešu laikā pēc veicināšanas dialoga norises UNFCCC ietvaros 2018. gadā, 2024. gadā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķu sasniegšanā, un var attiecīgā gadījumā izvirzīt priekšlikumus, lai atjauninātu šo regulu un tās mērķus, atbilstoši izmaiņām, ko rada veicināšanas dialogs UNFCCC ietvaros un IPCC jaunākie zinātniskie atklājumi.

Grozījums Nr.     44

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A iedaļa – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  references līmeņi sekmē meža oglekļa uzkrājumu uzturēšanu vai palielināšanu, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgus ikgadējus ieguvumus no meža koksnes, šķiedrām vai enerģijas;

Grozījums Nr.     45

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A iedaļa – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  references līmeņiem būtu jānodrošina robusta un ticama uzskaite, lai garantētu, ka emisijas no biomasas un piesaistījumi biomasā tiek uzskaitīti pienācīgi;

(c)  references līmeņiem būtu jānodrošina apsaimniekotās meža zemes robusta un ticama uzskaite, lai garantētu, ka emisijas no biomasas un piesaistījumi biomasā tiek uzskaitīti pienācīgi;

Grozījums Nr.     46

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A iedaļa – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  references līmeņos ietver nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvi, sniedzot salīdzinājumu starp rezultātu, ko iegūst ar pieņēmumu, ka notiek momentāna oksidēšanās, un rezultātiem, ko iegūst, piemērojot pirmās pakāpes sadalīšanās funkciju un pussadalīšanās perioda vērtības;

svītrots

Grozījums Nr.     47

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A iedaļa – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  references līmeņos būtu jāņem vērā mērķis palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā noteikts ES meža stratēģijā, dalībvalstu nacionālajās meža rīcībpolitikās un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā;

(e)  references līmeņos būtu jāņem vērā mērķis palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā noteikts ES meža stratēģijā, dalībvalstu nacionālajās meža programmās un rīcībpolitikās, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā un Savienības bioloģiskās ekonomikas stratēģijā;

Grozījums Nr.     48

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A iedaļa – 1. daļa – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  references līmeņi nodrošina apstiprinājumu, ka, tos veidojot, nav tiešā veidā izmantoti pieņēmumi vai aplēses, kuru pamatā ir dalībvalsts vai ES politika, vai pieņēmumi un aplēses, kuru pamatā ir nākotnē iespējamās izmaiņas dalībvalsts vai ES politikā;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušana klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

Atsauces

COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Marisa Matias

5.10.2016

Izskatīšana komitejā

28.11.2016

22.3.2017

 

 

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

13

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Soledad Cabezón Ruiz, Jude Kirton-Darling, Constanze Krehl, Barbara Kudrycka, Olle Ludvigsson, Florent Marcellesi, Marian-Jean Marinescu, Marisa Matias, Markus Pieper, Anne Sander, Pavel Telička, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fabio Massimo Castaldo, Nicola Danti, Gabriele Preuß

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Pavel Telicka, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský, Anneleen van Bossuyt

PPE

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Christian Ehler, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Barbara Kudrycka, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Nadine Morano, Angelika Niebler, Markus Pieper, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

José Blanco López, Soledad Cabezón Ruiz, Adam Gierek, Theresa Griffin, Jude Kirton-Darling, Peter Kouroumbashev, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Gabriele Preuβ, Flavio Zanonato

13

-

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

ENF

Angelo Ciocca, Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlícek, Paloma López Bermejo, Marisa Matias

S&D

Carlos Zorrinho

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Florent Marcellesi, Michel Reimon, Claude Turmes

1

0

S&D

Kathleen Van Brempt

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (1.6.2017)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Elisabeth Köstinger

ĪSS PAMATOJUMS

Sekmīgai pārejai uz mazoglekļa ekonomiku ir vajadzīgs noturīgs klimata politikas satvars. Lai sāktu dekarbonizācijas procesu un to īstenotu ilgtspējīgi, atbilstīgs ieguldījums ir jāsaņem no visām nozarēm. Tāpēc nozīmīgs uz nākotni orientētas klimata politikas elements ir LULUCF nozares iekļaušana Eiropas Savienības klimata aizsardzības politikā laikposmā no 2021. gada un turpmāk.

Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai sabiedrībā ir vidiska, ekonomiska un sociāla funkcija. Šī daudzfunkcionālā ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības loma ir jāatzīst Eiropas klimata politikā. Tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas stimuli ir jāsaskaņo ar energoapgādes drošību un skaidru apņemšanos saglabāt Eiropu kā ilgtspējīgas pārtikas un biomasas ražošanas vietu. Lauksaimniecība un biomasas ilgtspējīga izmantošana nav pretrunā klimata mērķiem un līdz ar to ir uzskatāma par risinājuma daļu.

Lai radītu taisnīgas sākuma pozīcijas, jebkurā gadījumā ir jāņem vērā nozares ieguldījums. Kopš 1990. gada Eiropas lauksaimniecība jau ir samazinājusi emisijas par 24 %.

Vienlaikus noteikti ir vajadzīgs skaidrs nošķīrums starp fosilām un biogēnām siltumnīcefekta gāzēm. Lauksaimniecību un mežsaimniecību nedrīkst padarīt par citu piesārņotāju CO2 piesaistītājsistēmu. Ir jāatzīst aizstājefekts, ko rada bioenerģija, bioekonomika un koksnes izmantošana. Lai sasniegtu klimata politikas mērķus, ļoti būtisks elements ir zaļās ekonomikas iedzīvināšana.

Tādēļ Komisijas priekšlikumā būtu jāuzsver šādi grozījumi.

1) Nedrīkst sodīt ilgtspējīgas lauksaimniecības celmlaužus.

Dalībvalstīm, kas iepriekšējos gados jau ir īstenojušas vides un klimata pasākumus, ir jādod iespēja tos kompensēt, aprēķinot lauksaimniecības bāzes gadu.

2) Dalībvalstīs pastāv lielas atšķirības attiecībā uz mežu platībām un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Tāpēc ir jāpievēršas ne tikai iedarbīgām apmežošanas pasākumu radītām klimata aizsardzības sekām, bet jo īpaši jāatzīst arī potenciāls, kāds klimata aizsardzībā ir mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un biomasas izmantošanai.

3) Nosakot meža references līmeni, būtu jāizstrādā sistēma, kas atbilst subsidiaritātes principam.

Dalībvalstu kritērijos, nosakot meža references līmeni, ir jāņem vērā biomasas ilgtspējīga izmantošana, ES bioekonomikas stratēģijas īstenošana un energoapgādes drošība. Kā Eiropas Parlaments prasīja ziņojumā par jaunu ES meža stratēģiju(1), būtu jānostiprina Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja un Komisijai ar to būtu jāapspriežas tehniskās palīdzības jautājumos.

4) Deleģētie akti būtu jāizmato vienīgi tāpēc, lai grozītu nebūtiskus pamatakta elementus.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ES ratificēt Parīzes nolīgumu. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10

(3)  Padome Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gada 5. oktobrī pēc tam, kad 2016. gada 4. oktobrī piekrišanu bija sniedzis Eiropas Parlaments. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, un tā mērķis ir temperatūras paaugstināšanos pasaulē noturēt krietni zem 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni un turpināt centienus temperatūras paaugstināšanos ierobežot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni, un šos centienus veikt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu un nodrošinātību ar pārtiku. Nolīgumā arī uzsvērta ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīme virzībā uz mērķi panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaistījumiem. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.10

__________________

__________________

10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx

10 http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx

Pamatojums

Ir būtiski atjaunināt tekstu pēc Parīzes nolīguma ratificēšanas. Turklāt 3. apsvērums ir jāpapildina ar atsauci uz Parīzes nolīguma 2. panta 1.b punktu par pārtikas ražošanu un uz 5. pantu par mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi virzībā uz mērķi panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaistījumiem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.

(4)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Nolīguma mērķis ir arī vairot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu. Lai Parīzes nolīguma mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus. Puses atzīst, ka ietekmes mazināšanas pielāgošanās pasākumus vajadzētu īstenot saskaņā ar pilnībā pārredzamu pieeju, ņemot vērā ekosistēmas, un ka tajos būtu jābalstās un jāvadās pēc labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.

Pamatojums

Apsvērums par Parīzes nolīgumu būtu jāpapildina ar atsauci uz tā 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai uzsvērtu, ka nozarē ir vairāki mērķi un izaicinājumi, kā arī jāietver atsauce uz nolīguma 7. pantu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Lai panāktu negatīvu emisiju īpatsvaru, kas ir nepieciešams Parīzes nolīguma mērķu īstenošanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju piesaistījumiem no atmosfēras ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) starpniecību ir jābūt vērienīgiem, un tos nevajadzētu izmantot vienīgi tāpēc, lai kompensētu emisiju samazinājumus no citiem avotiem. Tā kā piesaistījumi ar LULUCF starpniecību ir atgriezeniski, tie nebūtu jāizmanto emisiju kompensēšanai un tie būtu jāuzskata par atsevišķu pīlāru Savienības klimata politikas satvarā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).

(5)  Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Turklāt tehnoloģisko risinājumu īstenošana lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē veicina ražošanas uzlabošanu un vides pēdas nospieduma samazināšanu. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju.

(6)  Cīņā pret klimata pārmaiņām uzdevums ir pazemināt pašreizējo CO2 emisiju līmeni atmosfērā un samazināt emisijas. LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus, ko panāk, aizstājot fosilā kurināmā veidus ar atjaunojamo enerģiju no meža biomasas un izmantojot organisko materiālu piesaistīšanas potenciālu, ko nodrošina mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī izmantojot organisko materiālu spējas aizstāt fosilo kurināmo, ņemot vērā šo materiālu pilnu aprites ciklu, proti, no izejvielu ražošanas līdz pārstrādes un ražošanas posmiem. Bioekonomika un bioenerģija ir neatsverami resursi virzībā uz nefosilu un zaļu ekonomiku. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Uzlabotas pārvaldības prakses var sniegt būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā LULUCF nozarē. Iespējamie veidi, kā palīdzēt dalībvalstīm sasniegt to mērķus, ir atbalsta sniegšana inovatīvas prakses izstrādei un zemes īpašnieku mudināšana izmantot progresīvas apsaimniekošanas prakses, piemēram, precīzo lauksaimniecību, precīzo mežsaimniecību un viedo lauksaimniekošanu.

Pamatojums

Precīzā lauksaimniecība un mežsaimniecība var samazināt emisijas, optimizējot, piemēram, degvielas, mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu. Šāda veida precīzā lauksaimniecība sniedz labumu lauksaimniekiem, mežu apsaimniekotājiem un videi.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumi un valsts politika ietekmē aramzemes, zālāju un mitrāju emisiju profilu. Attiecībā uz šajā regulā paredzēto zemes uzskaites kategoriju bāzes periodu aprēķinā būtu jāņem vērā agrovides pasākumi, ko dalībvalstis īstenojušas šajā periodā.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai agrovides pasākumu atzīšanā netiktu sodīti agrīnie īstenotāji.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu šīs kategorijas uzskaites kvalitāti.

(9)  Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem, kas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai risinātu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi, piemēram, nespēju apsaimniekot mežus Horvātijā tās teritorijas okupācijas, Horvātijas neatkarības kara, kā arī karalaika un pēckara apstākļu dēļ. Attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz arī saskaņotība un prasības attiecībā uz Forest Europe (Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā) par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido pārredzama procedūra dalībvalstīm, lai uzlabotu šīs kategorijas pārbaudāmību un uzskaites kvalitāti.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ja Komisija nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanā izvēlas izmantot izskatīšanas ekspertu grupas palīdzību saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301, tai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm.

(10)  Procedūrai, ar ko dalībvalstis nosaka meža references līmeni, vajadzētu būt pārskatāmai un saskaņotai ar Forest Europe (Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā)1a prasībām attiecībā uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, balstoties uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā. Šajā sakarībā būtu lietderīgi, ja Komisija pēc apspriešanās ar Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK1b, sniegtu tehnisku palīdzību saistībā ar pārbaudi, vai tiek ievēroti IV pielikumā noteiktie kritēriji.

 

__________________

 

1a Forest Europe –– ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā, starpvaldību sarunu komiteja, lai noslēgtu juridiski saistošu nolīgumu par mežiem Eiropā: http://www.foresteurope.org/.

 

1b Padomes 1989. gada 29. maija Lēmums 89/367/EEK, ar ko izveido Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju (OV L 165, 15.6.1989., 14. lpp.).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Starptautiski apstiprinātajās IPCC vadlīnijās ir noteikts, ka emisijas no biomasas sadedzināšanas enerģētikas nozarē var uzskaitīt kā nulles emisijas, ja vien šīs emisijas tiek uzskaitītas LULUCF sektorā. Eiropas Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 38. pantu un Regulā (ES) Nr. 525/2013 paredzētajiem noteikumiem emisijas no biomasas sadedzināšanas tiek uzskaitītas kā nulles emisijas, līdz ar to atbilstība IPCC vadlīnijām tiktu panākta tikai tad, ja šīs emisijas tiktu pareizi aptvertas ar šo regulu.

(11)  Starptautiski apstiprinātajās IPCC vadlīnijās ir noteikts, ka emisijas no biomasas sadedzināšanas enerģētikas nozarē var uzskaitīt kā nulles emisijas, ja vien šīs emisijas tiek uzskaitītas LULUCF sektorā. Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 38. pantu un Regulā (ES) Nr. 525/2013 paredzētajiem noteikumiem emisijas no biomasas sadedzināšanas tiek uzskaitītas kā nulles emisijas, līdz ar to atbilstība IPCC vadlīnijām tiktu panākta tikai tad, ja šīs emisijas tiktu pareizi aptvertas ar šo regulu. Šajā regulā paredzētajiem grāmatvedības noteikumiem par bioenerģiju nebūtu jākavē ilgtspējīgas biomasas izmantošana enerģētikas nozarē ar LULUCF nozarē radīto emisiju starpniecību.

Pamatojums

Bioenerģijas potenciāls fosilā kurināmā aizstāšanai ir jāatspoguļo pareizi.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.

(12)  Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana aizvietošanas ietekmes dēļ var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā (ņemot vērā enerģijas un CO2 intensitāti citās nozarēs, piemēram, cementa ražošana rada aptuveni 8 % no CO2 emisijām pasaulē) un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai atzītu, novērtētu un stimulētu darbības, ar ko vairāk izmanto nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek, tādējādi ierobežojot citu materiālu, kas nav bionoārdāmi, piemēram, plastmasas, izmantošanu. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.

(13)  Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu un nebūtu jāattur dalībvalstis no preventīvu pasākumu veikšanas, lai samazinātu ar dabiskiem traucējumiem saistīto risku.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi.

(14)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot skaidru nošķīrumu starp fosilu un biogēnu siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Tāpēc gada neto piesaistījumi no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas meža zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotu zālāju platībām būtu jāattiecina tikai uz lauksaimniecību. Dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot līdz 425 miljoniem tonnu neto piesaistījumu, kas izriet no šīs regulas noteikumiem, lai tās varētu izpildīt saistības, ko tām uzliek Kopīgu centienu regula.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18)  Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, nocirstas koksnes produktu kopajoma kategoriju atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu nolūkā atspoguļot izmaiņas IPCC pamatnostādnēs, kā to noteikušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK1a, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu (ES) Nr. .../... par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1b. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

 

1b OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.

(19)  Ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 28. februārim ziņo par šīs regulas mērķu vērienīguma līmeņa atbilstību. Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2023. gada un pēc tam ik pēc 3 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī regula attiecas uz I pielikuma A iedaļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un laikā no 2021. līdz 2030. gadam dalībvalstu teritorijā rodas kādā no šīm zemes uzskaites kategorijām:

1.  Šī regula attiecas uz I pielikuma A iedaļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un laikā no 2021. līdz 2030. gadam dalībvalstu teritorijā rodas kādā no šīm zemes uzskaites kategorijām un citām uzskaites kategorijām:

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  nocirstas koksnes produkti.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  Meža references līmenis ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi no apsaimniekotas meža zemes dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā.

Pamatojums

Regulas 8. panta 1. punktā noteiktā meža references līmeņa definīcija būtu jāsniedz 3. pantā kopā ar pārējām definīcijām.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem 1. punktā iekļautās definīcijas pielāgo zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstībai un nodrošina konsekvenci starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas 2006. gada IPCC Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”).

2.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem 1. punktā iekļautās definīcijas pielāgo, lai nodrošinātu konsekvenci starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas 2006. gada IPCC pamatnostādnēs par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC pamatnostādnes”), kā to pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts, ņemot vērā 11. pantā paredzētās elastības iespējas, nodrošina, ka 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā emisijas nepārsniedz piesaistījumus, to aprēķinot kā kopējo emisiju un piesaistījumu summu attiecīgās dalībvalsts teritorijā visās 2. pantā minētajās kategorijās kopā atbilstoši uzskaitei, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

Katra dalībvalsts, ņemot vērā 11. pantā paredzētās elastības iespējas, nodrošina, ka 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā emisijas nepārsniedz piesaistījumus, to aprēķinot kā kopējo emisiju un piesaistījumu summu attiecīgās dalībvalsts teritorijā visās 2. pantā minētajās zemes uzskaites un citās kategorijās kopā atbilstoši uzskaitei, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (-).

1.  Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites un citās kategorijās saskaņā ar ziņošanas norādījumiem, ko 2021.–2030. gada periodam ir pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (-).

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nepieļauj emisiju vai piesaistījumu dubultu uzskaiti, konkrētāk, emisijas un piesaistījumus, kas rodas vairāk nekā vienā zemes uzskaites kategorijā, uzskaita tikai vienā kategorijā.

2.  Dalībvalstis nepieļauj emisiju vai piesaistījumu dubultu uzskaiti, konkrētāk, emisijas un piesaistījumus, kas rodas vairāk nekā vienā uzskaites kategorijā, uzskaita tikai vienā kategorijā.

Pamatojums

Ierosināts iekļaut nocirstas koksnes produktus kā atsevišķu inventarizācijas un uzskaites kategoriju. Tas būtu saskaņā ar 2006. gada IPCC pamatnostādnēm un UNFCCC ziņošanas praksi. No tā izrietētu izmaiņas 5. panta 1., 2. un 4. punktā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.

4.  Dalībvalstis savā uzskaitē par katru uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu IPCC vadlīniju izmaiņām.

6.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru pieņemto IPCC pamatnostādņu izmaiņām.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā aramzemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajā aramzemē radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā aramzemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajā aramzemē radušies bāzes periodā vai tā bāzes gadā, kas noteikts saskaņā ar UNFCCC, reizinot ar pieci. Izvēlēto uzskaites atsauci Eiropas Komisijai paziņo līdz 2018. gada 31. decembrim. Dalībvalstis var kompensēt bāzes periodā īstenotos agrovides pasākumus.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos zālājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos zālājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

2.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos zālājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos zālājos radušies bāzes periodā vai tajā bāzes gadā, kas noteikts saskaņā ar UNFCCC, reizinot ar pieci. Izvēlēto uzskaites atsauci Eiropas Komisijai paziņo līdz 2018. gada 31. decembrim. Dalībvalstis var kompensēt bāzes periodā īstenotos agrovides pasākumus.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja agrovides pasākumi ir iekļauti 1. un 2. punktā minētajā bāzes periodā, dalībvalsts var iekļaut tādus pasākumus kā

 

-   pasākumi saistībā ar klimata pārmaiņām un klimata aizsardzību;

 

-   bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības veicināšana;

 

-   augsnes auglības veicināšana un

 

-   ūdens aizsardzības pasākumi.

Pamatojums

Ar šo regulu nevajadzētu sodīt dalībvalstis, kuras saskaņā ar KLP programmām jau ir īstenojušas vairākus agrovides pasākumus. Šādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai gūt labumu no pareizas darbības šajā periodā. Aprēķinot emisijas un piesaistījumus bāzes periodā, būtu jāņem vērā jau īstenotie agrovides pasākumi.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

4.  Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies bāzes periodā vai tajā bāzes gadā, kas noteikts saskaņā ar UNFCCC, reizinot ar pieci. Izvēlēto uzskaites atsauci Eiropas Komisijai paziņo līdz 2018. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci. Meža references līmenis ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā.

1.  Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci.

Pamatojums

Regulas 8. panta 1. punktā noteiktā meža references līmeņa definīcija būtu jāsniedz 3. pantā kopā ar pārējām definīcijām.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci.

svītrots

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nosaka jauno meža references līmeni, balstoties uz IV pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem. Tās līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2023. gada 30. jūnijam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu, kurā iekļauts jauns meža references līmenis.

Dalībvalstis nosaka jauno meža references līmeni, balstoties uz IV pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem. Tās līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2023. gada 30. jūnijam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz nacionālo mežsaimniecības uzskaites ziņojumu, kurā iekļauts jauns meža references līmenis.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 1990.–2009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites ziņojums ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir aktīvas, ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prakses turpināšanās saskaņā ar labākajiem pieejamajiem datiem un valsts pieņemtajām programmām un politikas nostādnēm, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā, un saskaņā ar dalībvalstu pašreizējo ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politiku un pasākumiem. Tā pamatā jābūt arī meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem un nacionālajām stratēģijām, ko dalībvalstis šajā jomā publicējušas līdz datumam, kad tiek iesniegts meža references līmenis, un ilgtermiņa analīzei, kas veikta, lai sasniegtu Parīzes nolīguma 4. panta 1. punktā noteikto mērķi, proti, šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem no siltumnīcefekta gāzes piesaistītājsistēmām.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko un par to veic sabiedrisko apspriešanu.

Nacionālo mežsaimniecības uzskaites ziņojumu publisko un par to veic sabiedrisko apspriešanu.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.

4.  Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites ziņojumā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija izskata nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā ierosinātie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām, Komisija var ierosinātos jaunos vai koriģētos meža references līmeņus pārrēķināt.

5.  Kā norādīts 4. pielikumā, Komisija nodrošina dalībvalsts iesniegtā nacionālā mežsaimniecības uzskaites ziņojuma un visu tehnisko koriģējumu vai pielāgojumu tehnisko novērtējumu, lai izvērtētu, kādā mērā jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Komisija sniedz dalībvalstīm tehniskus ieteikumus un izstrādā kopsavilkuma ziņojumu.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā. Līdz brīdim, kad minētais deleģētais akts stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.

6.  Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto tehnisko novērtēšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites ziņojumi vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi dalībvalstu aprēķini, kas veikti tehniskās novērtēšanas kontekstā. Ja dalībvalsts nav atjauninājusi savu meža references līmeni, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu ir piemērojama II pielikumā norādītā vērtība.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstīgi 6. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam izveidotajā uzskaitē, kas attiecas uz nocirstas koksnes produktiem, dalībvalstis, izmantojot V pielikumā norādīto pirmās kārtas sadalīšanās funkciju, metodiku un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības, norāda emisijas un piesaistījumus, ko radījušas izmaiņas to nocirstas koksnes produktu krātuvē, kuri pieder pie šādām kategorijām:

Dalībvalstis, izmantojot V pielikumā norādīto pirmās kārtas sadalīšanās funkciju, metodiku un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības, norāda emisijas un piesaistījumus, ko radījušas izmaiņas to nocirstas koksnes produktu krātuvē, kuri pieder pie šādām kategorijām:

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Emisijas un piesaistījumus, ko radījušas izmaiņas nocirstas koksnes produktu kopfondā, dalībvalstis 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā uzskaita kā kopējās emisijas un piesaistījumus katrā gadā.

Pamatojums

Nocirstas koksnes produkti faktiski ir cilvēka darbības rezultāts, tāpēc nocirstas koksnes produkti būtu jāuzskaita līdzīgi kā apmežota zeme. Tas nozīmē, ka uzskaitē tiktu iekļautas reālas oglekļa krājumu izmaiņas, kas ir saistītas ar nocirstas koksnes produktiem.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 14. pantu, lai atjauninātu nocirstas koksnes produktu kopfonda kategorijas, iekļaujot papildu produktus, piemēram, ilgtspējīgus, inovatīvus bioloģiskas izcelsmes produktus, kuriem ir pozitīva aizvietošanas ietekme, kā arī V pielikumā norādītās pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības.

Pamatojums

Lai LULUCF uzskaitē labāk atspoguļotu nākotnes inovatīvo, ilgtspējīgo bioloģiskās izcelsmes produktu oglekļa uzkrāšanas funkciju, Komisijai būtu jāierosina papildu kategorijas attiecībā uz nocirstas koksnes produktu kopfondu.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VI pielikumā izklāstīto metodiku un informācijas prasības, lai to pielāgotu IPCC vadlīniju izmaiņām.

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VI pielikumā izklāstīto metodiku un informācijas prasības, lai to pielāgotu IPCC vadlīniju izmaiņām, kuras ir pieņēmušas UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūras.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja kādas dalībvalsts kopējās emisijas pārsniedz piesaistījumus un attiecīgā dalībvalsts ir dzēsusi ikgadējo emisiju apjomu, kas iedalīts saskaņā ar Regulu [ ] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, šo daudzumu ņem vērā, izsverot, vai dalībvalsts izpildījusi tai 4. pantā noteiktās saistības.

1.  Ja kādas dalībvalsts kopējās emisijas pārsniedz piesaistījumus un attiecīgā dalībvalsts kā vienu no elastības iespējām ir izvēlējusies svītrot ikgadējo emisiju apjomu, kas iedalīts saskaņā ar Regulu Nr. (ES) .../... par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, šo daudzumu ņem vērā, izsverot, vai dalībvalsts izpildījusi tai 4. pantā noteiktās saistības.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].

2.  Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 9., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].

Pamatojums

Panta saskaņošana ar 9. pantā veiktajiem grozījumiem.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un var attiecīgā gadījumā izvirzīt priekšlikumus.

Ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 28. februārim ziņo par šīs regulas mērķu vērienīguma atbilstību. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2023. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc trim gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā ar mērķi nodrošināt šīs regulas atbilstību attiecīgajiem UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru pieņemtajiem lēmumiem un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

I pielikums – B daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  apmežotai zemei un apsaimniekotai meža zemei — nocirstas koksnes produkti.

(f)  nocirstas koksnes produkti gan no apmežotas zemes, gan apsaimniekotas meža zemes.

Pamatojums

Ierosināts iekļaut nocirstas koksnes produktus kā atsevišķu kategoriju, lai šos produktus izslēgtu no meža references līmeņa, un līdz ar to tekstā ir jāveic atbilstošas izmaiņas.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. tabula – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu meža references līmeņi, kuros ietverti arī nocirstas koksnes produkti

Dalībvalstu meža references līmeņi

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  references līmeņiem būtu jānodrošina robusta un ticama uzskaite, lai garantētu, ka emisijas no biomasas un piesaistījumi biomasā tiek uzskaitīti pienācīgi;;

(c)  references līmeņiem būtu jānodrošina robusta un ticama uzskaite, lai garantētu, ka emisijas un piesaistījumi no apsaimniekotas meža zemes izmantošanas tiek uzskaitīti pienācīgi un ka emisijas tiek līdzsvarotas ar piesaistījumiem;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  references līmeņos ietver nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvi, sniedzot salīdzinājumu starp rezultātu, ko iegūst ar pieņēmumu, ka notiek momentāna oksidēšanās, un rezultātiem, ko iegūst, piemērojot pirmās pakāpes sadalīšanās funkciju un pussadalīšanās perioda vērtības;

svītrots

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A daļa – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  references līmeņos būtu jāņem vērā mērķis palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā noteikts ES meža stratēģijā, dalībvalstu nacionālajās meža rīcībpolitikās un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā;

(e)  references līmeņos būtu jāņem vērā mērķis palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu nolūkā ražot enerģiju un aizstāt citas fosilās izejvielas, kā noteikts Savienības meža stratēģijā, dalībvalstu nacionālajās meža programmās un rīcībpolitikās un Savienības bioekonomikas un bioloģiskās daudzveidības stratēģijās; dalībvalsti, kas nesen ieviesusi vai vēlas ieviest jaunu meža apsaimniekošanas un ekspluatācijas politiku, kā rezultātā palielinās koksnes ieguve, nedrīkst sodīt ar atskaitījumiem šīs regulas izpratnē, ar nosacījumu, ka minētā politika ir proaktīva un ilgtspējīga, kā arī ilgtermiņā neizraisa attiecīgās dalībvalsts mežu kā piesaistītājsistēmas spēju samazināšanos.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

IV pielikums – A daļa – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  references līmeņi ir saskanīgi ar siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem, un to pamatā ir pārredzama, pilnīga, saskanīga, salīdzināma un pareiza informācija. Konkrētāk, ar modeli, ko izmanto references līmeņa izveidei, ir iespējams reproducēt vēsturiskos datus no valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata.

(g)  references līmeņi ir saskanīgi ar siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem, un to pamatā ir pārredzama, pilnīga, saskanīga, salīdzināma un pareiza informācija. Siltumnīcefekta gāzu pārskati ir saskaņoti ar attiecīgajiem UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru pieņemtajiem lēmumiem. Konkrētāk, ar modeli, ko izmanto references līmeņa izveidei, ir iespējams reproducēt vēsturiskos datus no valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

B.  Nacionālā mežsaimniecības uzskaites satvara elementi

B.  Nacionālā mežsaimniecības uzskaites ziņojuma elementi

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ko iesniedz saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ietver šādus elementus:

Nacionālajā mežsaimniecības uzskaites ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ietver šādus elementus:

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 1. punkts – f apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  emisijas no mežiem un nocirstas koksnes produktiem un piesaistījumi tajos atbilstoši ziņām, kas sniegtas siltumnīcefekta gāzu pārskatos, un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem;

(2)  emisijas no mežiem un piesaistījumi tajos atbilstoši ziņām, kas sniegtas siltumnīcefekta gāzu pārskatos, un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

IV pielikums – B daļa – 1. punkts – f apakšpunkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  meža raksturojums, tostarp vecuma klašu struktūra, pieaugumi, cirtmets un cita informācija par meža apsaimniekošanas darbībām saskaņā ar ierasto praksi;

(3)  meža raksturojums, tostarp vecuma klašu struktūra, pieaugumi, cirtmets un cita attiecīga informācija par meža apsaimniekošanas darbībām;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušana klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

Atsauces

COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Elisabeth Köstinger

30.8.2016

Izskatīšana komitejā

5.12.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

13

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Belder, Franc Bogovič, Hannu Takkula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christofer Fjellner

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Christofer Fjellner, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Marijana Petir

ECR

Bas Belder, Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk

ALDE

Jan Huitema, Ulrike Müller, Hannu Takkula

ENF

Edouard Ferrand, Philippe Loiseau

13

-

S&D

Eric Andrieu, Viorica Dăncilă, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

ALDE

Ivan Jakovčić

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Maria Lidia Senra Rodríguez

Verts/ALE

Martin Häusling, Bronis Ropė

EFDD

John Stuart Agnew, Marco Zullo

3

0

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Paolo De Castro

GUE/NGL

Matt Carthy

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Ziņojums par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai, (2014/2223(INI)),2015. gada 7. aprīlis.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušana klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām grozīšana

Atsauces

COM(2016)0479 – C8-0330/2016 – 2016/0230(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

20.7.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

ITRE

12.9.2016

TRAN

12.9.2016

AGRI

12.9.2016

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Lēmuma datums

TRAN

1.9.2016

 

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Norbert Lins

28.9.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.3.2017

25.4.2017

 

 

Pieņemšanas datums

11.7.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

9

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Rupert Matthews, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Krzysztof Hetman, Ulrike Müller, James Nicholson, Christel Schaldemose, Bart Staes, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Siôn Simon, Derek Vaughan

Iesniegšanas datums

17.7.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

53

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries

ECR

Arne Gericke, Julie Girling, Rupert Matthews, James Nicholson

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Luke Ming Flanagan, Kateřina Konečná, Estefanía Torres Martínez

NI:

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Krzysztof Hetman, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jo Leinen, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Peter Simon, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Derek Vaughan,Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Bart Staes

9

-

ALDE

Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller

EFDD

Julia Reid

ENF

Mireille D'Ornano, Jean-François Jalkh

PPE

Angélique Delahaye, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Giovanni La Via

6

0

ECR

Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

PPE

Karl-Heinz Florenz, Andrzej Grzyb

S&D

Jytte Guteland

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums