Procedūra : 2016/0238(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0263/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0263/2017

Debates :

PV 13/09/2017 - 20
CRE 13/09/2017 - 20
PV 28/05/2018 - 23
CRE 28/05/2018 - 23

Balsojumi :

PV 14/09/2017 - 8.11
CRE 14/09/2017 - 8.11
PV 29/05/2018 - 7.9
CRE 29/05/2018 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0357
P8_TA(2018)0212

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 997kWORD 105k
18.7.2017
PE 594.033v02-00 A8-0263/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

(COM(2016)0493 – C8-0336/2016 – 2016/0238(COD))

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Ulrike Rodust

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

(COM(2016)0493 – C8-0336/2016 – 2016/0238(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0493),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0336/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības 2017. gada 29. marta oficiālo paziņojumu par tās nodomu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu izstāties no Eiropas Savienības;

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0263/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  aicina Komisiju priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.     1

Regulas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

ar kuru izveido daudzgadu plānu atsevišķiem bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(4)  Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai zvejoto sugu krājumi tiktu atjaunoti un saglabāti virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY, un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Attiecībā uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu Regula (ES) Nr. 1380/2013 ietver skaidru mērķi saglabāt un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Tāpēc saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktu atbilstīgā izmantošanas intensitāte ir jāsasniedz līdz 2015. gadam, kur vien iespējams, un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, turklāt šāda intensitāte jāuztur turpmāk.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.

(5)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana, pilnībā ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi.

(6)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, mērķi un aizsardzības pasākumi, krājumu saglabāšanas mērķi un tehniskie pasākumi, kas jāpieņem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, pēc iespējas izvairoties no nevēlamas nozvejas un to samazinot, kā noteikts minētās regulas 15. pantā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. panta 3. punktu Komisijai daudzgadu plānā var piešķirt pilnvaras izveidot zivju krājumu aizsargājamas teritorijas.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā nebija atsauces uz KZP 8. panta 3. punktu, kur saskaņā ar deleģētajām pilnvarām Komisija daudzgadu plānā var būt pilnvarota izveidot bioloģiski jutīgas aizsargājamas teritorijas.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Atsevišķus kopīgu interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai Savienība apspriestos ar šīm trešām valstīm nolūkā nodrošināt, ka attiecīgie krājumi tiek ilgtspējīgi pārvaldīti. Nepastāvot oficiālam nolīgumam, Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai kopīgi vienotos par šo krājumu zveju nolūkā veicināt ilgtspējīgu pārvaldību, un šajā ziņā būtu jāpanāk, ka Savienības tirgus dalībniekiem tiek piemēroti vienlīdzīgi noteikumi, kas attiecīgi būtu jāizpilda un jāsekmē.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Šā plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem, palīdzēt īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentisko krājumu sugām, kurām piemēro nozvejas limitus, un palīdzēt īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(10)  Šā plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši atjaunot un saglabāt zivju krājumus tādā biomasas līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, palīdzēt īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentisko krājumu sugām, kurām piemēro nozvejas limitus, kā arī īstenot un realizēt KZP sociālekonomiskos aspektus un palīdzēt īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, samazinot zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Grozījums Nr.     9

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Turklāt ar šo plānu būtu jāpanāk, lai saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK nodrošinātu labu jūras vides stāvokli, kā arī uzturētu sugām un dzīvotnēm labvēlīgu saglabāšanas stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK1a un Padomes Direktīvā 92/43/EK1b.

 

_____________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

 

1b Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.

(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķrādītājiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un atbilst daudzgadu plānos izklāstītajiem mērķiem, termiņiem un robežapjomiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 1. punktu krājumus, ko pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, pēc iespējas jācenšas pārvaldīt atbilstīgi kopīgiem nolīgumiem, īstenojot mērķi, kas noteikts minētās regulas 2. panta 2. punktā. Turklāt šādiem nolīgumiem būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 1. un 2. pantā izvirzītie mērķi, kā arī 4. pantā minētās definīcijas.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ja nav pieejami ar MSY saistīti mērķapjomi, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja.

(14)  Ja nav pieejami maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķapjomi, daudzgadu plānā būtu jāparedz pasākumi, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā. Šiem pasākumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā, jānodrošina attiecīgo krājumu saglabāšana tādā apmērā, kurš ir vismaz līdzvērtīgs izmantošanas intensitātei, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Pamatojums

Daudzgadu plānā paredzētajiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot piesardzīgu pieeju, saskaņā ar KZP pamatregulas 9. panta 2. punktu ir jānodrošina attiecīgo krājumu saglabāšana vismaz tādā apmērā, kas ir vismaz līdzvērtīgs maksimālas ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Atpūtas zveja var būtiski ietekmēt zvejas resursus. Dalībvalstīm saskaņā ar datu vākšanas normatīvajām prasībām ir jāvāc nozvejas dati par atpūtas zveju. Ja šāda zveja atstāj ievērojami nelabvēlīgu ietekmi uz zvejas resursiem, plānā būtu jāparedz iespēja saskaņā ar proporcionalitātes principu lemt par īpašiem pārvaldības pasākumiem. Ikvienam pārvaldības un tehniskam pasākumam, kas attiecas uz atpūtas zveju Savienības līmenī, vajadzētu būt samērīgam ar mērķi, kādam tas paredzēts.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ir lietderīgi izmantot šādas sastopamības robežvērtības (ja tās ir pieejamas) attiecībā uz Norvēģijas omāra funkcionālajām vienībām: minimālā sastopamība (Abundancebuffer), kas atbilst references rādītājam Bbuffer, kuru Ziemeļjūrā sastopamā Norvēģijas omāra ilgtermiņa pārvaldības plānā definējusi Ziemeļjūras konsultatīvā padome42, un sastopamības limits (Abundancelimit), kas atbilst sastopamībai MSY Btrigger (līdzvērtīga rādītājam Blim), kuru definējusi ICES7.

(16)  Attiecībā uz Norvēģijas omāra funkcionālajām vienībām kā sastopamības robežvērtības ir lietderīgi izmantot ICES ieteikto minimālās sastopamības (Abundancebuffer) un sastopamības limita (Abundancelimit) rādītājus (ja tie ir pieejami):

_________________

 

42 Ilgtermiņa pārvaldības plāns: Norvēģijas omārs Ziemeļjūrā.

 

Pamatojums

Leģislatīvā tekstā nav jāatsaucas uz Padomdevējas komitejas ieteikumiem.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.

(17)  Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ir lietderīgi paredzēt, ka Norvēģijas omāram ICES IIa un IV zonā KPN nosaka, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošajam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus. Tomēr tas neliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.

(19)  Katrai funkcionālajai vienībai būtu jānosaka vismaz viena konkrēta Norvēģijas omāra KPN. Var noteikt arī atsevišķus pasākumus, ar kuriem aizsargā attiecīgās funkcionālās vienības.

Pamatojums

Atsevišķām funkcionālajām vienībām nosakot kopēju KPN, netiek nodrošināts, ka kādā no funkcionālajām vienībām nenotiek pārmērīga Norvēģijas omāra nozveja. Lai gan ICES jau vairākus gadus iesaka katrai funkcionālajai vienībai noteikt atsevišķu KPN apmēru, šajos apgabalos KPN nosaka visam apgabalam.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi.

(20)  Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi saglabāšanas pasākumi, jo īpaši pasākumi, lai pakāpeniski izskaustu izmetumus, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, vai līdz minimumam samazinātu zvejas negatīvo ietekmi uz ekosistēmu, kas vajadzības gadījumā jāprecizē sīkāk saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

Pamatojums

Grozījums atbilstīgi KZP pamatregulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Būtu jānosaka bentiskajiem krājumiem piemērojamie robežsliekšņi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina šīs regulas aptverto krājumu faktisku kontroli.

(25)  Būtu jānosaka bentiskajiem krājumiem piemērojamie robežsliekšņi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina šīs regulas aptvertās nozvejas izkraušanas faktisku kontroli.

Pamatojums

Formulējums pielāgots Baltijas jūras daudzgadu plāna 28. apsvērumam.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem: plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

(26)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem: plāns būtu jāizvērtē līdz ... [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] un pēc tam reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu ("plāns”) attiecībā uz bentiskajiem krājumiem Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā ("Ziemeļjūra”) un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto.

1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu ("plāns”) attiecībā uz bentiskajiem krājumiem Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā ("Ziemeļjūra” apzīmē šīs trīs zonas) un zvejniecībām, ietverot atpūtas zveju, kuras šos krājumus izmanto.

Grozījums Nr.     21

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neatkarīgi no 1. punkta šīs regulas 4., 5., 6. un 8. pantu piemēro 1.–4. grupas krājumu apgabaliem, kā definēts 2. pantā.

svītrots

Pamatojums

Šis grozījums ir daļa no kopuma, ar ko izveido ne tik sarežģītu 2. grupas sistēmu.

Grozījums Nr.     22

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem vai pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu lūgumu, Komisija uzskata, ka 2. pantā minētais saraksts ir jāpielāgo, Komisija var iesniegt priekšlikumu šā saraksta grozīšanai.

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Šajā regulā arī sīkāk izklāsta kārtību, kādā īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz visām tām sugām, kas nav šā panta 1. punktā jau norādītie krājumi.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1)  "bentiskie krājumi” ir zivis, tai skaitā plekstveidīgās zivis un Norvēģijas omārs, kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā;

1)  „bentiskie krājumi” ir apaļzivis, plekstveidīgo un plātņžauņu sugu zivis, Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un Ziemeļu garnele (Pandalus borealis), kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1a)  „labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi” ir zinātniskie ieteikumi, kurus pārbaudījusi ICES vai ZZTEK un kuru pamatā ir jaunākie pieejamie dati, kas atbilst visām Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un jo īpaši tās 25. pantā minētajām prasībām;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1b)  „FMSY diapazons” ir ICES aprēķināts diapazons, kuru ievērojot, ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājumu apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai sastopamības līmenis ir zemāks par nārsta bara biomasas minimālo robežlīmeni (MSY Btrigger), F vērtība jāsamazina tiktāl, ka tās augšējā robeža nav augstāka par punktu, kuru nosaka, FMSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai sastopamību konkrētajā KPN gadā, dalot ar MSY Btrigger;

Pamatojums

Ne vien apsvērumā, bet arī bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā paredzētā daudzgadu plāna normatīvajā daļā būtu jāiekļauj skaidra norāde uz ICES ieteikumiem (ICES ieteikuma princips).

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1c)  „MSY Flower” un „MSY Fupper” ir attiecīgi FMSY diapazona zemākā un augstākā vērtība;

Pamatojums

Šī definīcija ir pārņemta no Baltijas jūras daudzgadu plāna un ar to ievieš jēdzienus, kas izmantoti referentes grozītajā I pielikumā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2)  "1. grupa" ir turpmāk nosauktās zivis bentiskajos krājumos, kuriem šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi:

2)  "1. grupa" ir turpmāk nosauktās zivis bentiskajos krājumos, kuriem šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un I un II pielikumā uzskaitītie ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi:

a)  menca (Gadus morhua) IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā (Ziemeļjūra, Lamanša austrumu daļa, Skageraks), turpmāk "menca Ziemeļjūrā";

a)  menca (Gadus morhua) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VIId (Lamanša austrumu daļa) un IIIaW rajonā (Skageraks), turpmāk „menca IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā”;

b)  pikša (Melanogrammus aeglefinus) IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā (Ziemeļjūra, ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Skageraks), turpmāk "pikša";

b)  pikša (Melanogrammus aeglefinus) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VIa (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un IIIaW rajonā (Skageraks), turpmāk „pikša IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā”;

c)  jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un IIIa rajonā (Skageraks), turpmāk "jūras zeltplekste Ziemeļjūrā";

c)  jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un IIIa rajonā (Skageraks), turpmāk „jūras zeltplekste IV apakšapgabalā un IIIa rajonā”;

d)  saida (Pollachius virens) IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā (Ziemeļjūra, Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Skageraks un Kategats), turpmāk "saida";

d)  saida (Pollachius virens) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VI apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un IIIa rajonā (Skageraks un Kategats), turpmāk „saida IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā”;

e)  jūrasmēle (Solea solea) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra), turpmāk "jūrasmēle Ziemeļjūrā";

e)  jūrasmēle (Solea solea) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra), turpmāk „jūrasmēle IV apakšapgabalā”;

f)  jūrasmēle (Solea solea) IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā (Skageraks un Kategats, Baltijas jūras rietumu daļa), turpmāk "jūrasmēle Kategatā";

f)  jūrasmēle (Solea solea) IIIa rajonā (Skageraks un Kategats) un 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumu daļa), turpmāk „jūrasmēle IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā”;

g)  merlangs (Merlangius merlangus) IV apakšapgabalā un VIId rajonā (Ziemeļjūra un Lamanša austrumu daļa), turpmāk "merlangs Ziemeļjūrā";

g)  merlangs (Merlangius merlangus) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VIId rajonā (Lamanša austrumu daļa), turpmāk „merlangs IV apakšapgabalā un VIId rajonā”;

 

ga)  Eiropas jūrasvelns (Lophius piscatorius) IIIa rajonā (Skageraks un Kategats) un IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un VI apakšapgabalā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un Rokola);

 

gb)  Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) IVaE un IIIa rajonā.

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem grozītu 1. grupā iekļauto krājumu sarakstu, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā un šīs regulas I un II pielikumā.

 

(*Jāpievieno pielikumiem).

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3)  "2. grupa" ir turpmāk nosauktās Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālās vienības (FU), kam šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar sastopamību saistīti aizsardzības pasākumi:

3)  "2. grupa" ir turpmāk nosauktās Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālās vienības (FU), kam šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar sastopamību saistīti aizsardzības pasākumi, kā noteikts I un II pielikumā:

Grozījums Nr.     30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7)  "6. grupa" ir aizliegtās sugas, kuras zvejot nedrīkst un kuras kā tādas ir noteiktas ar Savienības tiesību aktu, kas attiecībā uz Ziemeļjūru pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā;

svītrots

Pamatojums

Priekšlikums regulējumam par tehniskiem pasākumiem (18. pants) un Regula Nr. 1380/2013 (12. un 13. pants) jau paredz pasākumus, kas būtu piemērojami šīm sugām.

Grozījums Nr.     31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8)  “7. grupa" ir bentiskie krājumi, kuriem mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi ir noteikti nevis šajā regulā, bet citos Savienības tiesību aktos;

svītrots

Grozījums Nr.     32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8a)  Attiecīgajiem krājumiem grozījumus piemēro tikai saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.  "MSY Btrigger" ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10a)  “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras dzīvos bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, kā arī sekmē taisnīga dzīves līmeņa nodrošināšanu personām, kas pārtiek no zvejas darbībām, paturot prātā sociālekonomiskos aspektus, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Ieguves apjomu, kas attiecībā uz visiem krājumiem, kuriem piemēro šo regulu, spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, sasniedz iespējami drīz, un jebkurā gadījumā to pakāpeniski sasniedz vēlākais līdz 2020. gadam un no tā brīža saglabā. Krājumiem, par kuriem nav pieejami zinātniskie ieteikumi un dati, piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā noteiktos mērķrādītājus. Šie mērķrādītāji nodrošina attiecīgo krājumu saglabāšanu tādā apmērā, kurš ir vismaz līdzvērtīgs mērķapjomam, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Pamatojums

Visām grupām vienādā mērā ir jāpiemēro gan mērķapjomi, gan termiņi, kas paredzēti KZP pamatregulā.

Grozījums Nr.     36

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Plāns palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punktā minētos sociālekonomiskos mērķus, jo īpaši palīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, palīdz izveidot efektīvu un pārredzamu zvejniecības un akvakultūras produktu iekšējo tirgu un palīdz nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū laistiem zvejniecības un akvakultūras produktiem.

Pamatojums

Šajā daudzgadu plānā vienmēr ir jāiekļauj un pienācīgi jāņem vērā KZP sociālekonomiskie apsvērumi un sociālekonomiskie mērķi.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir minimāla. Tas ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, jo īpaši uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargātām sugām, tostarp jūras zīdītājiem un jūras putniem, ir minimāla. Plāns papildina un ir saskanīgs ar ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktā, un Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, kā arī ar mērķiem un noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2009/147/EK un Direktīvā 92/43/EEK. Turklāt plānā paredz pasākumus, kuru mērķis ir mazināt nelabvēlīgās sociālekonomiskās sekas un ļaut uzņēmējiem iegūt lielāku ekonomisko ietekmi ilgtermiņā.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Plāns veicina to, ka krājumi, ko Savienība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 1. punktu pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, tiek pārvaldīti, atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, un kopējās zvejas iespējas nepārsniedz šīs regulas I pielikumā noteiktos diapazonus.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Plānā ņem vērā Savienības divpusējās attiecības ar trešām valstīm. Šo plānu ņem vērā turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.     40

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.

b)  sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Visus plānā paredzētos pasākumus īsteno atbilstīgi labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kā noteikts šīs regulas 2. panta 1.a punktā. ICES vai ZZTEK pārskata labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus līdz brīdim, kad Komisija ierosina attiecīgos pasākumus saskaņā ar šīs regulas 4., 5., 6. pantu un 18. pantu, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu 1. un 2. grupas krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā.

1.  Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu 1. un 2. grupas krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā, un tas atbilst 3. panta 1. punktā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas atbilst šīs regulas I pielikuma tabulu A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.

2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu un 17. pantu zvejas iespējas nosaka atbilstīgi plānā minētajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un tās atbilst šīs regulas I pielikuma tabulu A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.

Grozījums Nr.     44

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt zemākā līmenī nekā I pielikuma A slejā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības līmenis.

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt zemākā līmenī nekā I pielikumā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības līmenis.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

a)  ja, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

Grozījums Nr.     46

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  Lēmumus zvejot diapazona augšējās robežas apmērā pamato ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. panta c) apakšpunktu. Detalizētus zinātniskos pierādījumus publisko vismaz četras nedēļas pirms lēmumu par zvejas iespējām pieņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu, pamatojoties uz I pielikuma B sleju.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika, vai

b)  ja, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika, vai

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Zvejas iespējas nosaka tā, lai nodrošinātu, ka iespējamība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), kas norādīts jo īpaši II pielikuma B slejā, ir mazāka nekā 5 %.

Pamatojums

Analoģiski Baltijas jūras daudzgadu plāna 4. panta 7. punktam.

Grozījums Nr.     49

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Ja Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, uzskata, ka I pielikumā minētie zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāji vairs neatspoguļo precīzi plāna mērķus, Komisija var steidzamības kārtā iesniegt priekšlikumu minēto diapazonu grozīšanai.

Pamatojums

Iekļauts noteikums no Baltijas jūras pārvaldības plāna.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Minēto 3. un 4. grupas krājumu zvejas iespējas ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

1.  Minēto 3. un 4. grupas krājumu zvejas iespējas ir saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja nav tāda zinātniskā ieteikuma par zvejas izraisītu zivju mirstību, kurā izmanto maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, zvejas iespējas ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, kas nodrošina krājumu ilgtspējību saskaņā ar piesardzīgu pieeju.

2.  Ja nav tādu zinātnisko ieteikumu un datu par zvejas izraisītu zivju mirstību, kurā izmanto maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, zvejas iespējas un pasākumus nosaka, piemērojot piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, un saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktā izvirzītajiem mērķiem.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt, ka tiek piemērota KZP pamatregulā paredzētā piesardzīgā pieeja, lai attiecīgajiem krājumiem saskaņā ar KZP pamatregulas 9. panta 2. punktu nodrošinātu tādu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs pārvaldībai maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. grupas krājumus pārvalda, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.

5. grupas krājumus pārvalda, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, un saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. un 3. punktā izvirzītajiem mērķiem. Pienācīgas zinātniskās informācijas trūkums nav pamatojums tam, lai atliktu vai neveiktu pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir jūras bioloģisko resursu saglabāšana.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancebuffer, kuru vērtības norādītas II pielikuma tabulu A slejā, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītajai zivju mirstībai, kurā ņemts vērā biomasas vai sastopamības samazinājums, kas ir ārpus I pielikuma tabulu A slejā noteiktā diapazona.

1.  Kad labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancebuffer, kuru vērtības norādītas II pielikuma tabulu A slejā, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītajai zivju mirstībai, kurā ņemts vērā biomasas vai sastopamības samazinājums, un kas proporcionāli biomasas samazinājumam un saskaņā ar ICES ieteikuma principu ir ārpus I pielikuma tabulu A slejā noteiktā diapazona. Piemēro 2. panta 1.b apakšpunktā minēto ICES ieteikuma principu.

Pamatojums

Tā kā ierosinātā diapazona aprēķināšanas pamatā ir ICES ieteikumi (ICES ieteikuma princips), tad tie ir jāizmanto šiem aprēķiniem.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim vai jebkuras Norvēgijas omāra funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancelimit, kuru vērtības norādītas šīs regulas II pielikuma tabulu B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, ietver specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

2.  Kad labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim vai jebkuras Norvēģijas omāra funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancelimit, kuru vērtības norādītas šīs regulas II pielikuma tabulu B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, ietver specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem krājumu, kuriem piemēro šo regulu, nārsta bara biomasa kādā gadā ir mazāka par MSY Btrigger, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un zvejas izraisītā zivju mirstība lineāri tiek samazināta atbilstīgi biomasas samazinājumam un saskaņā ar ICES ieteikuma principu. Piemēro 2. panta 1. punkta 1.b apakšpunktā minēto ICES ieteikuma principu.

Pamatojums

Arī 3., 4., 5 un 7. grupai papildus tehniskajiem pasākumiem jābūt pieejamiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, zvejas izraisītas zivju mirstības samazināšana vai citi nozvejas samazināšanai paredzēti korektīvie pasākumi.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Ja saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem krājumu, kuriem piemēro šo regulu, nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim vai citu attiecīgu robežvērtību, tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Minētajos korektīvajos pasākumos jo īpaši var ietvert zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu, kā arī specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā.

Pamatojums

Arī 3., 4., 5 un 7. grupai papildus tehniskajiem pasākumiem jābūt pieejamiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, zvejas apturēšana vai citi nozvejas samazināšanai paredzēti korektīvie pasākumi.

Grozījums Nr.     57

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

 

a)  ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu;

 

b)  pasākumus saskaņā ar šīs regulas 11. un 11.a pantu.

 

Ja nārsta bara biomasa ir zemāka par 1. punktā minētajiem līmeņiem, izvēli starp šajā pantā minētajiem pasākumiem veic saskaņā ar situācijas veidu, nopietnību, ilgumu un atkārtošanos.

Pamatojums

Iekļauts noteikums no Baltijas jūras pārvaldības plāna.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpaši saglabāšanas pasākumi 3.–7. grupai

Īpaši saglabāšanas pasākumi

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka 3.–7. grupas bentiskā krājuma saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai kad kādā konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka nekā šīs regulas II pielikuma tabulu A slejā norādītie saglabāšanas references rādītāji, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:

Kad labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir nepieciešama korektīva rīcība, lai nodrošinātu, ka visi krājumi, kuriem piemēro šo regulu, tiek pārvaldīti saskaņā ar šīs regulas 3. pantā noteiktajiem mērķiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:

Pamatojums

Pielīdzināts Baltijas jūras daudzgadu plāna 6. panta 1. punktam, lai nodrošinātu, ka ir iespējams pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem saskaņā ar šīs regulas 3. panta mērķiem var nodrošināt krājumu saglabāšanu, samazināt nevēlamu nozveju vai samazināt zvejas negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

a)  zvejas rīku, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru raksturlielumu un specifikāciju noteikšanu vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, jo īpaši, lai samazinātu 6. grupas krājumu nevēlamu nozveju;

Pamatojums

Pielīdzinājums KZP pamatregulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Norādījumi par nārsta vietām un zivju krājumu atjaunošanas apgabaliem

 

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gadam norāda nārsta vietas un apgabalus, attiecībā uz kuriem ir nepārprotami pierādījumi, ka tajās lielā koncentrācijā ir zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas atsauces izmēru, un saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktu izveido kopīgus ieteikumus par zivju krājumu atjaunošanas apgabalu izveidi attiecībā uz krājumiem, kuriem piemēro šo regulu.

Pamatojums

Šis pants atbilst KZP pamatregulas 8. pantam.

Grozījums Nr.     62

Regulas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopējā pieļaujamā nozveja

Zvejas iespējas

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Piešķirot pieejamās zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro objektīvus un pārredzamus kritērijus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Kopīgi pārvaldot zivju krājumus ar trešām valstīm, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 2. punkta noteikumiem nodrošina zvejas iespēju apmaiņu.

Pamatojums

Transzonālo zivju krājumu zvejas iespēju apmaiņa ar trešām valstīm ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu pieejamo zvejas iespēju optimālu izmantošanu.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neskarot 8. pantu, KPN Norvēģijas omāra krājumam ICES IIa un IV zonā nosaka, summējot funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.

2.  Norvēģijas omāra krājumam ICES IIa un IV zonā kopējo pieļaujamo nozveju nosaka katrai funkcionālajai vienībai, kā arī kopējo KPN — ārpus funkcionālajām vienībām esošajiem statistiskajiem taisnstūriem.

Pamatojums

Norvēģijas omāra sastopamība attiecīgajās funkcionālajās vienībās var būt ļoti atšķirīga. Nosakot kopēju KPN kā krājumu summu funkcionālajās vienībās un ārpus funkcionālajām vienībām, zvejas radītā ietekme uz dažām funkcionālajām vienībām varētu būt pārāk liela, savukārt citās funkcionālajās vienībās varētu netikt izmantotas visas zvejas iespējas.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Atpūtas zvejas ietekme

 

1.  Analizē visus pieejamos datus par atpūtas zvejā gūto nozveju, lai novērtētu tās iespējamo ietekmi uz regulēto sugu krājumiem.

 

2.  Padome ņem vērā pirmajā punktā paredzēto novērtējumu. Attiecībā uz krājumiem, kuriem ir ievērojams atpūtas zvejā nozvejotais īpatsvars, Padome, nosakot zvejas iespējas, ņem vērā atpūtas zvejā gūto nozveju un inter alia:

 

a)  uzskata, ka atpūtas zvejā gūtās nozvejas kopējais rādītājs, kas aprēķināts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi par komerczvejas iespējām ir kopējā nozveja, kas atbilst zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomam;

 

b)  nosaka atpūtas zvejas ierobežojumus, tostarp dienas nozvejas limitus un zvejas aizlieguma sezonas vai

 

c)  citus pasākumus, ko uzskata par piemērotiem.

Grozījums Nr.     67

Regulas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi 1.–7. grupai

Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi

Grozījums Nr.     68

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas specifiku, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un

a)  atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas sugām, par kurām labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas specifiku, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un

Grozījums Nr.     69

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  īpaši noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo sevišķi lai uzraudzītu izkraušanas pienākuma īstenošanu, un

c)  īpaši noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo sevišķi uzraudzības un kontroles nolūkos, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nodrošinot pilnīgu izkraušanas pienākuma izpildi; un

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šā panta 1. daļā minētie pasākumi veicina šīs regulas 3. pantā uzskaitīto mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu un nārstojošu zivju aizsardzību.

Grozījums Nr.     71

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Tehniskie pasākumi

 

1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:

 

a)  zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

 

b)  zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

 

c)  konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

 

d)  minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

 

2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

Pamatojums

Iekļauts Baltijas jūras pārvaldības plāna 8. pants. Komisijas priekšlikumā tehniskie pasākumi ir saistīti vienīgi ar krājumu saglabāšanai paredzētiem pasākumiem. Šāda pieeja ir pārāk šaura. Būtu jāizveido īpaša nodaļa, kas ļautu ieviest vispārīgākus tehniskos pasākumus.

Grozījums Nr.     72

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Papildus iepriekšējas paziņošanas pienākumam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā, vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir 8–12 m, paziņo piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā prasīto informāciju, kura sniedzama tad, ja uz kuģa ir paturēts vismaz viens no šādiem zivju daudzumiem:

svītrots

a)  1. grupā: 1000 kg un/vai

 

b)  2. vai 4. grupā: 500 kg, un/vai

 

c)  3. grupā: 1000 kg, un/vai

 

d)  7. grupā: 1000 kg.

 

Pamatojums

Ņemot vērā pārvaldības sarežģītību, ko rada lielais ierosināto grupu skaits, mēs ierosinām saglabāt kontroles regulējuma noteikumus saskaņā ar labāka regulējuma principu un Parlamenta ieteikumiem, kas izklāstīti Parlamenta patstāvīgajā ziņojumā par zvejas kontroles saskaņošanu.

Grozījums Nr.     73

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

svītrots

Zvejas žurnāla kārtošanas prasības 1.–7. grupai

 

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 1. punkta, tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir 8 m vai vairāk un kuri zvejo no bentiskajiem krājumiem, zvejas žurnālu par savām darbībām kārto saskaņā ar minētās regulas 14. pantu.

 

Pamatojums

Šis noteikums pārvaldības plānā nav vajadzīgs un par to būtu jādiskutē plašāk, pārskatot kontroles regulējumu.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šā izvērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, kā arī tiek izvērtēts tas, cik lielā mērā ir sasniegti šīs regulas mērķi, tostarp zivju krājumu atjaunošanās virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un progress virzībā uz labu vides stāvokli. Šā izvērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija ziņojumu var iesniegt agrāk, ja to uzskata par nepieciešamu.

 

Komisija ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu virzībā uz šīs regula mērķu sasniegšanu, par zivju krājumu stāvokli ūdeņos un par šīs regulas darbības jomā ietvertajiem krājumiem, un šādu ziņojumu iesniedz, cik vien iespējams drīz pēc tam, kad ir pieņemts ikgadējais regulējums, ar ko nosaka zvejas iespējas, kādas pieejams Savienības ūdeņos un atsevišķos ārpussavienības ūdeņos. Ziņojumu pievieno Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā minētajam gada ziņojumam.

 

Ziņojumā ietver šādu informāciju:

 

1)  visaptverošus zinātniskos ieteikumus, pamatojoties uz kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, un

 

2)  zinātnisku pamatojumu, kas uzskatāmi parāda, ka noteiktās zvejas iespējas atbilst šīs regulas mērķiem un noteikumiem, jo īpaši zvejas izraisītas zivju mirstības mērķiem.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts

 

Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.

(Šis pants jāievieto X nodaļā)

Pamatojums

Šajā grozījumā papildināts Baltijas jūras daudzgadu plāna 17. pants par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (Regula (ES) Nr. 508/2014) atbalstu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos, lai sasniegtu plāna mērķus.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

1. pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I pielikums

I pielikums

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms

1. 1. grupa

1. 1. grupa

KRĀJUMS

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazons, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY)

KRĀJUMS

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazoni, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY)

 

A sleja

B sleja

 

A sleja

B sleja

 

Tabulā norādītās vērtības atbilst vērtībām, kuras norādītas jaunākajā ICES ieteikumā, kas sniegts pēc īpaša pieprasījuma, „Norādīt FMSY diapazonus atsevišķiem Ziemeļjūras un Baltijas jūras krājumiem”.

Menca Ziemeļjūrā

0,22 – 0,33

0,33 – 0,49

Menca IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Pikša

0,25 – 0,37

0,37 – 0,52

Pikša IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Jūras zeltplekste Ziemeļjūrā

0,13 – 0,19

0,19 – 0,27

Jūras zeltplekste IV apakšapgabalā un IIIa rajonā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Saida

0,20 – 0,32

0,32 – 0,43

Saida IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Jūrasmēle Ziemeļjūrā

0,11 – 0,20

0,20 – 0,37

Jūrasmēle VI apakšapgabalā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Jūrasmēle Kategatā

0,19 – 0,22

0,22 – 0,26

Jūrasmēle IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Merlangs Ziemeļjūrā

Nav noteikts

Nav noteikts

Merlangs IV apakšapgabalā un VIId rajonā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

 

 

 

Eiropas jūrasvelns IIIa rajonā un IV un VI apakšapgabalā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

 

 

 

Ziemeļu garnele IVaE un IIIa rajonā

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

2. 2. grupa

2. 2. grupa

Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazons, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY)(kā ieguves apjoms)

Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazoni, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY)(kā ieguves apjoms)

 

A sleja

B sleja

 

A sleja

B sleja

 

Tabulā norādītās vērtības atbilst vērtībām, kas norādītas jaunākajā ICES ieteikumā, kas sniegts pēc īpaša pieprasījuma, „Norādīt FMSY diapazonus atsevišķiem Ziemeļjūras un Baltijas jūras krājumiem”.

IIIa rajons (FU 3–4)

0,056 – 0,079

0,079 – 0,079

IIIa rajons (FU 3–4)

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Farn Deeps FU 6

0,07 – 0,081

0,081 – 0,081

Farn Deeps FU 6

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Fladen Ground FU 7

0,066 – 0,075

0,075 – 0,075

Fladen Ground FU 7

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Firth of Forth FU 8

0,106 – 0,163

0,163 – 0,163

Firth of Forth FU 8

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Moray Firth FU 9

0,091 – 0,118

0,118 – 0,118

Moray Firth FU 9

FMSY lower – FMSY

FMSY – FMSY upper

Pamatojums

Nostiprinot diapazonu aprēķināšanas principu, tos iespējams elastīgi pielāgot jaunākajiem un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Izsakot diapazonus skaitļos, kā ierosina Eiropas Komisija, tie tiek noteikti atbilstīgi pašreizējiem zinātniskajiem ieteikumiem un tos varētu koriģēt tikai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Turklāt krājumu nosaukumi atbilstīgi ICES apgabaliem, apakšapgabaliem un rajoniem ir skaidrāki un precīzāki.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

2. pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II pielikums

II pielikums

Saglabāšanas references rādītāji

Saglabāšanas references rādītāji

(kā minēts 7. pantā)

(kā minēts 7. pantā)

1. 1. grupa

1. 1. grupa

KRĀJUMS

Minimālais nārsta bara biomasas references rādītājs (tonnās) (MSY Btrigger)

Biomasas references rādītāja limits (tonnās) (Blim)

KRĀJUMS

Minimālais nārsta bara biomasas references rādītājs (tonnās) (MSY Btrigger)

Biomasas references rādītāja limits (tonnās) (Blim)

 

 

A sleja

B sleja

Menca Ziemeļjūrā

165 000

118 000

Menca IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā

165 000

118 000

Pikša

88 000

63 000

Pikša IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā

88 000

63 000

Jūras zeltplekste Ziemeļjūrā

230 000

160 000

Jūras zeltplekste IV apakšapgabalā un IIIa rajonā

230 000

160 000

Saida

200 000

106 000

Saida IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā

150 000

106 000

Jūrasmēle Ziemeļjūrā

37 000

26 300

Jūrasmēle VI apakšapgabalā

37 000

26 300

Jūrasmēle Kategatā

2 600

1 850

Jūrasmēle IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā

2 600

1 850

Merlangs Ziemeļjūrā

Nav noteikts

Nav noteikts

Merlangs IV apakšapgabalā un VIId rajonā

Nav noteikts

Nav noteikts

 

 

 

Eiropas jūrasvelns IIIa rajonā un IV un VI apakšapgabalā

Nav noteikts

Nav noteikts

 

 

 

Ziemeļu garnele IVaE un IIIa rajonā

Nav noteikts

Nav noteikts

2. 2. grupa

2. 2. grupa

Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)

Minimālais sastopamības references rādītājs (miljonos) (Abundancebuffer)

Sastopamības references rādītāja limits (miljonos) (Abundancelimit)

Norvēģijas omāra funkcionālā vienība (FU)

Minimālais sastopamības references rādītājs (miljonos) (Abundancebuffer)

Sastopamības references rādītāja limits (miljonos) (Abundancelimit)

 

 

A sleja

B sleja

IIIa rajons (FU 3–4)

Nepiemēro

Nepiemēro

IIIa rajons (FU 3–4)

Nepiemēro

Nepiemēro

Farn Deeps FU 6

999

858

Farn Deeps FU 6

999

858

Fladen Ground FU 7

3 583

2 767

Fladen Ground FU 7

3 583

2 767

Firth of Forth FU 8

362

292

Firth of Forth FU 8

362

292

Moray Firth FU 9

262

262

Moray Firth FU 9

262

262

Pamatojums

Lai precizētu saistību ar II pielikuma A un B sleju, šīs slejas tā arī ir jānosauc. Turklāt krājumu nosaukumi atbilstīgi ICES apgabaliem, apakšapgabaliem un rajoniem ir skaidrāki un precīzāki.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIa pielikums

 

Zvejai aizliegtās sugas

 

a)  ērkšķu raja (Amblyraja radiata);

 

b)  šādas zāģzivju sugas:

 

i)  šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);

 

ii)  pundurzāģzivs (Pristis clavata);

 

iii)  sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);

 

iv)  lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);

 

v)  zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

 

c)  milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias);

 

d)  parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia);

 

e)  gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā un ICES IIIa rajonā;

 

f)  rifu velnraja (Manta alfredi);

 

g)  divragainā velnraja (Manta birostris);

 

h)  šādas Mobula ģints raju sugas:

 

i)  velnzivs (Mobula mobular);

 

ii)  mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);

 

iii)  dzeloņastes raja (Mobula japanica);

 

iv)  gludastes raja (Mobula thurstoni);

 

v)  garragu raja (Mobula eregoodootenkee);

 

vi)  mūka velna raja (Mobula munkiana);

 

vii)  Čīles velna raja (Mobula tarapacana);

 

viii)  īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);

 

ix)  mazā velna raja (Mobula hypostoma);

 

i)  dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

 

j)  ģitārrajas (Rhinobatidae);

 

k)  eņģeļhaizivs (Squatina squatina);

 

l)  lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta) zvejā ar velkamajiem zvejas rīkiem ūdeņos, kas atrodas aiz sešu jūdžu robežas, ko mēra no dalībvalstu bāzes līnijām, ICES II un IV apakšapgabalā (Savienības ūdeņi);

 

m)  langustu (Palinuridae spp.) mātītes ar ikriem un omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem, izņemot gadījumus, kad tās izmanto krājumu tiešai atjaunošanai vai pārvietošanai.

Pamatojums

Priekšlikumā regulai ar tehniskajiem pasākumiem (COM(2016)0134 final) I pielikumā ir uzskaitītas aizliegtās sugas. Tā kā šis priekšlikums šobrīd vēl tiek apspriests, referente uzskata, ka šīs regulas 2. panta 7. punktā uzskaitītās aizliegtās sugas ir jādefinē sīkāk. Tālab ir pārņemti priekšlikumā regulai par tehniskajiem pasākumiem uzskaitītie aizliegumi, kuriem piemēro šo regulu.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

1. Komisijas priekšlikuma pamatojums

Pamatregulā paredzēts, ka daudzgadu plāni ir galvenais instruments, kas daudzus gadus nodrošina jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Daudzgadu plānos paredzēts ņemt vērā dažādu zvejniecību īpatnības.

Pamatojoties uz daudzgadu plāniem, tiek veidoti izmetumu plāni, kas precizē izkraušanas pienākumu attiecībā uz konkrētiem krājumiem un zvejniecībām un nodrošina iespēju piemērot izņēmumus.

Pieņemot Baltijas jūras daudzgadu plānu, tika pieņemts pirmais pamatregulā paredzētais daudzgadu plāns. Lai gan uzskata, ka šis plāns ir paraugs citu jūras teritoriju daudzgadu plāniem, tomēr ir jāņem vērā dažādu zvejniecību (un teritoriju) īpatnības.

Ietekmes novērtējumā, ar kuru pamatots šajā Komisijas priekšlikumā ierosinātais daudzgadu plāns (turpmāk tekstā — „Ziemeļjūras plāns”), ir formulēti šādi mērķi (31. lpp.):

•  samazināt nepietiekamu pārvaldību („nepietiekama nozveja”), izmantojot F(MSY) diapazonus;

•  aizsardzības pasākumi piesardzīgai pieejai;

•  atvieglot izkraušanas pienākuma piemērošanu;

•  reģionalizācijas īstenošanas sistēma.

Komisijas priekšlikums attiecas tikai uz bentiskajiem krājumiem, jo šo krājumu pārvaldība krasi atšķiras no pelaģisko un rūpniecisko krājumu pārvaldības.

2. Priekšlikuma saturs

Struktūra un apjoms

Kopumā Komisija ir pārņēmusi Baltijas jūras plāna struktūru. Dažas daļas ir grozītas vai izlaistas.

Priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta jauktu sugu zvejniecībām un bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā. Tajā nav aplūkota krājumu bioloģiskā mijiedarbība, jo zinātne patlaban to vēl nespēj pietiekami modelēt. Jauktu sugu zvejniecībās var notikt kritisko sugu („choke species”) piezveja.

Ņemot vērā šos faktus, Komisija savā priekšlikumā iekļauj diapazonu jēdzienu. Šiem diapazoniem jānodrošina iespēja zināmā mērā elastīgi risināt kritisko sugu jautājumu.

Komisija bentiskos krājumus iedala septiņās grupās. Šā iedalījuma pamatā ir konkrēti kritēriji, piemēram, kopējā pieļaujamā nozveja (turpmāk tekstā — „KPN”).

Komisija ir ieviesusi minimālās sastopamības jēdzienu (Abundancebuffer), ko izstrādājusi Ziemeļjūras konsultatīvā padome. Šis jēdziens ir ilgtspējīgāks par Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) izstrādāto sastopamības limitu (Abundancelimit).

Saderība un mehānismi

Lai gan zinātniskie ieteikumi un krājumu aprēķināšana galvenokārt attiecas uz tā dēvētajiem ICES apgabaliem, kuru pamatā ir bioloģijas atziņas un kuri laika gaitā ir jākoriģē atbilstīgi krājumu attīstības tendencēm, nosakot KPN, ņem vērā pārvaldības vienības, kas, salīdzinot ar ICES apgabaliem, ir nemainīgas. Tādējādi rodas atšķirība starp krājumu vienībām un pārvaldības vienībām.

Komisijas izvēlētajā klasifikācijā ir jāņem vērā, ka dažiem krājumiem, kas iekļauti 3. grupā, ir arī 1. grupas references rādītāji. Tā kā šie krājumi tomēr galvenokārt ir Ziemeļatlantijā, nākamajā daudzgadu plānā references rādītāji tiek noteikti Ziemeļrietumu Atlantijai. Tas nozīmē, ka šie krājumi ir iekļauti Ziemeļjūras plāna 7. grupā.

Veidojot 7. grupu, pamatā ir apsvērums, ka tiks izstrādāti daudzgadu plāni citiem apgabaliem, kuros, ja tiks saglabāta tā pati struktūra, FMSY diapazona krājumi būs 1. grupā.

Komisijas priekšlikumā merlangs ir iekļauts 1. grupā. ICES ieteikumā, kas attiecībā uz diapazoniem sniegts pēc īpaša pieprasījuma, merlangam nav noteikti diapazoni, tāpēc I pielikumā tie nav paredzēti. Komisija merlangu ir iekļāvusi 1. grupā, tā kā tuvākajā laikā ir sagaidāmi dati attiecībā uz diapazoniem. Turklāt nākamajā ICES ieteikuma versijā būs arī atjauninātas vērtības attiecībā uz pikšu.

Referente ir saņēmusi informāciju, ka 3. un 6. grupā ir iekļautas visas raju sugas. Turklāt 3. grupā ir arī menca Kategatā.

Referente ar ierosinātajiem grozījumiem ir centusies panākt apgabalu apzīmējumu saderību un viennozīmību. Tālab viņa ir pielāgojusi ieviesto nomenklatūru „Ziemeļjūra”. Viņa precizē, ka ICES IIIa rajons attiecas gan uz Skageraku, gan Kategatu, savukārt IIIaW attiecas tikai uz Skageraku.

Atlantijai un Ziemeļjūrai KPN tiek noteikta arī Savienības ūdeņiem IIa rajonā. Komisijas priekšlikuma šis 1. pantā minētais apgabals tomēr nav iekļauts 2. pantā izklāstītajās atsevišķo grupu definīcijās. Referente secina, ka šis apgabals nav iekļauts ICES krājumu aprēķinos.

1. un 2. grupu var koriģēt tikai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tas attiecas arī uz pielikumā paredzētajiem šo grupu diapazoniem. Toties 3. grupai var pievienot citus krājumus, ja Padome tām noteiktu KPN. Šajā gadījumā attiecīgie krājumi vairs nebūtu 5. grupā. Pretēja situācija var rasties, ja Padome pieņemtu lēmumu par kādas KPN atcelšanu. Šajā gadījumā attiecīgie krājumi no 3. grupas tiktu pārcelti uz 5. grupu.

Lai gan Baltijas jūras plānā piezvejas sugām ir paredzēts tikai deleģētais akts, Komisija saskaņā ar priekšlikumu attiecībā uz Ziemeļjūru var pieņemt „īpašus saglabāšanas pasākumus” (9. pants) dažādām grupām un lielam sugu klāstam.

3. Referentes nostāja

Lai precizētu situāciju, panāktu saderību ar spēkā esošajiem noteikumiem, piemēram, pamatregulu un Baltijas jūras plānu, un nodrošinātu elastību, referente, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, ierosina priekšlikuma grozījumus.

Jauktu sugu zvejniecības, diapazoni un elastība

Diapazoni ir ieviesti jau Baltijas jūras plānā. Referente ir nolēmusi pārņemt Baltijas jūras plāna diapazonu pieeju — galvenokārt tāpēc, ka Ziemeļjūrā ir jauktu sugu zvejniecības un pastāv kritisko sugu problēma.

Diapazoni nodrošina elastību, nosakot KPN. Pamatregulā ir noteikti arī citi elastīguma mehānismi. Tostarp dalībvalstis, piešķirot kvotas, ņem vērā nozvejas sastāvu. Referente šajā ziņā atbalsta Komisiju. Viņa uzskata, ka kvotu apmaiņas iespēja un selektivitāte vispirms ir jāizmanto, lai novērstu kvotu nepietiekamu izmantošanu. Komisija apgalvo, ka dalībvalstis līdz šim vēl nav izmantojušas starpsugu elastīguma iespēju. Šajā ziņā vēl ir iespējas samazināt kritisko sugu gadījumus. Turklāt pamatregulas 33. panta 2. punktā cita starpā ir paredzēta zvejas iespēju apmaiņa ar trešām valstīm, lai nodrošinātu kopā ar trešām valstīm pārvaldīto zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu.

ICES diapazonu augšējās robežas aprēķina pamatā ir tā dēvētais ICES ieteikuma princips. Tas ietver konkrētu mehānismu gadījumos, kad attiecīgie krājumi samazinās zem konkrētas robežvērtības. Augšējās robežas izmantošana ir pamatota tikai tad, ja piemēro ICES ieteikuma principu. Tālab referente normatīvajā daļā precizē šo saistību.

Likumdošana saskaņā ar KZP ir jāpamato ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Tas nozīmē arī, ka likumdošanai būtu jānodrošina arī elastīga iespēja reaģēt uz jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Tāpēc referente pielikumos nostiprina šo principu, nevis konkrētus skaitļus.

Labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi

Jau sarunās par Baltijas jūras plānu tika diskutēts par tematu „labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi”. UNCLOS šis jēdziens izmantots 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā arī pamatregulā, piemēram, 3. panta c) punktā. Šis jēdziens nav definēts. Parasti tiesību aktu tekstu pamatā ir ICES ieteikumi.

Jo īpaši saistībā ar sarunām par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2017. gadā kļuva skaidrs, ka ir jāprecizē jēdziena „labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi” nozīme. Tāpēc referente ievieš definīciju, kur paredzēts, ka zinātniskajam ieteikumam pirms izmantošanas jābūt publicētam un apstiprinātam.

Brexit un Norvēģija

Šim plānam jākļūst par labu darba dokumentu turpmākajai pārvaldībai kopā ar trešām valstīm. Šajā ziņā pilnā mērā ir jāizmanto pamatregulas 33. pantā paredzētās iespējas. Tālab Ziemeļjūras plāns ir jāizstrādā ātri.

Citi jautājumi

Komisijas priekšlikumā minētā 6. grupa attiecas uz aizliegto sugu sarakstu, kā tas nesen uzskaitīts Padomes Regulas (ES) 2017/127 12. pantā. Referente ierosina izmantot mazāk elastīgu sarakstu. Līdzīgi ir rīkojusies arī Komisija savā jaunākajā priekšlikumā par tehniskajiem pasākumiem. Turklāt šāds saraksts izslēgtu iespēju, ka krājumi. kuru KPN ir nulle, iekļūst šajā grupā.

Ietekmes novērtējums tika sagatavots tad, kad stājās spēkā pirmais izmetumu plāns Ziemeļjūras bentiskajām sugām. Komisija apgalvo, ka vienu gadu ilgā izmetumu plāna īstenošanas pieredze neietekmēs ietekmes novērtējuma pamatpieņēmumus. Referente turpmākajā darbā pie šā plāna ņems vērā paredzēto īstenošanas novērtējumu.

Elastīgums, ko ar reģionalizāciju ievieš daudzgadu plāni, un deleģētie akti nedrīkst radīt situāciju, kad Eiropas Parlaments nespēj pildīt savu uzraudzības funkciju.

Baltijas jūras plāna 17. pantā ir paredzēts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos, lai sasniegtu plāna mērķus. Referente pārņem šo pasākumu tādā pašā formulējumā.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

Atsauces

COM(2016)0493 – C8-0336/2016 – 2016/0238(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

3.8.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

BUDG

12.9.2016

ENVI

12.9.2016

REGI

12.9.2016

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

18.8.2016

BUDG

31.8.2016

ENVI

31.8.2016

REGI

8.9.2016

Referenti

       Iecelšanas datums

Ulrike Rodust

15.9.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

11.10.2016

9.11.2016

25.1.2017

22.3.2017

 

30.5.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

12.7.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

4

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Isabelle Thomas, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Ole Christensen, John Flack, Jens Gieseke, Julie Girling, Anja Hazekamp, Czesław Hoc, Maria Lidia Senra Rodríguez

Iesniegšanas datums

18.7.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

13

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

John Flack, Julie Girling, Peter van Dalen

ENF

Sylvie Goddyn

PPE

Alain Cadec

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Ole Christensen, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Isabelle Thomas

4

-

GUE/NGL

Anja Hazekamp

Verts/ALE

Marco Affronte, Ian Hudghton, Keith Taylor

7

0

GUE/NGL

Maria Lidia Senra Rodríguez

PPE

Jens Gieseke, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums