Procedūra : 2017/2027(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0268/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0268/2017

Debates :

PV 12/09/2017 - 19
CRE 12/09/2017 - 19

Balsojumi :

PV 13/09/2017 - 9.15
CRE 13/09/2017 - 9.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0345

ZIŅOJUMS     
PDF 602kWORD 78k
20.7.2017
PE 601.107v02-00 A8-0268/2017

par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku

(2017/2027(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Javi López

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Attīstības komitejas ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku

(2017/2027(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un īpaši tā V sadaļu par ES ārējo darbību,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un īpaši tā Piektās daļas I–III un V sadaļu (kopējā tirdzniecības politika, sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība, un starptautiski nolīgumi),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Eiropas Savienības globālo stratēģiju par ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumu „Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība” (COM(2009)0495),

–  ņemot vērā to, ka starp ES dalībvalstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm (LAK), ir spēcīgas kultūras, valodu, politiskās un vēsturiskās saites, kuras noteikusi arī pēdējās desmitgadēs novērojamo migrācijas procesu intensitāte;

–  ņemot vērā ES ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2015. gadā (valstu un reģionu jautājumi),

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju samitos līdz šim pieņemtās deklarācijas un īpaši deklarāciju, kura pieņemta ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) otrajā samitā, kurš notika Briselē 2015. gada 10. un 11. jūnijā ar nosaukumu “Veidojot mūsu kopīgo nākotni — kopīgs darbs, lai izveidotu plaukstošu, saliedētu un ilgtspējīgu sabiedrību mūsu iedzīvotājiem” un kurā pieņēma politisko paziņojumu “Partnerība nākamajai paaudzei”,

–  ņemot vērā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) Pilsoniskās sabiedrības foruma 2015. gada 11. maijā pieņemto deklarāciju „Eiropas un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona tautu līdztiesība, tiesības un demokrātiskā dalība“,

–  ņemot vērā pirmajā ES un CELAC ministru starpsamita sanāksmē, kura 2016. gada 25. un 26. oktobrī notika Santodomingo (Dominikānas Republikā), pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā deklarāciju, kura tika pieņemta 25. Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu un valdību vadītāju samitā, kurš 2015. gada 28. un 29. oktobrī notika Kartahenā (Kolumbijā), un tika veltīts „Jaunatnei, uzņēmējdarbībai un izglītībai“,

–  ņemot vērā politisko deklarāciju, kura 2017. gada 25. janvārī tika pieņemta Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) valsts un valdības vadītāju piektajā samitā, kurš notika Puntakanā (Dominikānas Republikā),

–  ņemot vērā tā 2016. gada 20. janvāra rezolūciju par miera procesa veicināšanu Kolumbijā(1),

–  ņemot vērā rezolūcijas par Venecuēlu, īpaši 2016. gada 8. jūnija(2) rezolūciju un 2017. gada 27. aprīļa(3) rezolūciju par situāciju Venecuēlā,

–  ņemot vērā tā 2017. gada 5. jūlija nenormatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par 43 pedagoģijas studentu pazušanu Meksikā(5),

–  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) rezolūcijas, īpaši 2016. gada 22. septembra rezolūciju par dažādu pašlaik notiekošu ES un LAK sarunu komerciālajiem aspektiem(6), rezolūciju par cīņu pret nabadzību, kura ietverta Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam iekļautajos ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM)(7), rezolūciju par politisko partiju finansēšanu Eiropas Savienībā un Latīņamerikā(8), rezolūciju par Ekonomiskajām un finanšu attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku, ņemot vērā ES un LAK reģionu stratēģiskās partnerattiecības(9), un 2014. gada 29. marta rezolūciju par sieviešu slepkavībām Eiropas Savienībā un Latīņamerikā(10),

–  ņemot vērā EuroLat 2016. gada 22. septembra ieteikumu par migrāciju, attīstību un ekonomisko krīzi(11),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas deklarāciju par 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulā (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām, jo īpaši tās 14. pantu par attiecīgo tautu īpašuma un valdījuma tiesībām, kas attiecas uz zemi,

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā(13),

–  ņemot vērā ieteikumus Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2014 par ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0268/2017),

A.  tā kā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis (LAK) ir nozīmīgs ES partneris tādu globālo problēmu kopīgā risināšanā kā nabadzības izskaušana, dzeramā ūdens pieejamība, vispārēja cilvēktiesību ievērošana, miers un drošība, sociālekonomiskā attīstība, labas pārvaldības trūkums, ilgtspēja, cīņa pret klimata pārmaiņām, digitālā transformācija un migrācijas pārvaldība;

B.  tā kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAK) partnerība ir balstīta uz ciešām vēsturiskām un kultūras saiknēm, plašu starpkultūru apmaiņu, spēcīgām un augošām tirdzniecības un investīciju plūsmām un kopīgām vērtībām, tostarp demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu;

C.  tā kā 33 LAK valstīs pastāv dažādas politiskās, ekonomiskās un kultūras situācijas un tām ES ārējās darbības kontekstā ir nepieciešamas atšķirīgas pieejas vienotas un saskaņotas sistēmas ietvaros, vienlaikus vienmēr aizsargājot ES vērtības, kuras ir saistītas ar demokrātiju un cilvēktiesībām;

D.  tā kā ES un LAK valstu ilgstošā partnerība ir balstīta uz vēsturiskām, kultūras, cilvēciskām un ekonomiskām saiknēm, kuras nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamām un kurām vajadzētu būt vēl horizontālāk orientētām, un šī partnerība ir arī balstīta uz kopīgiem principiem un vērtībām, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tiesiskumu, starptautisku mieru un drošību, un kopīgu atbalstu daudzpusējai globālās pārvaldības sistēmai, kuras pamatā ir kopīgas normas un dialogs;

E.  tā kā ES un LAK valstu iedzīvotāji kopā veido trešdaļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu iedzīvotājiem un rada aptuveni 25 % no pasaules IKP;

F.  tā kā politiskā dialoga un sadarbības pastiprināšana saistībā ar migrāciju, klimata pārmaiņām un enerģiju, organizētās noziedzības apkarošana un ieguldīšana ciešākās sociāli ekonomiskajās saiknēs, atvieglojot vīzu režīmu un nodrošinot studentu apmaiņas programmas un sadarbību pētniecības jomā, ir prioritātes ES ārējā darbībā attiecībā uz LAK valstīm;

G.  tā kā Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona stratēģiskās partnerattiecības, kura tika uzsāktas 1999. gada jūnijā, lai stiprinātu attiecības starp abiem reģioniem, vēl nav konsolidētas;

H.  tā kā pēdējos desmit gados LAK reģionā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, piemēram, liela iedzīvotāju daļa ir sasniegusi sabiedrības vidusslāni, pateicoties ekonomikas reformām un sociālās politikas virzieniem, efektīvākai šī reģiona valstīs gūtās bagātības pārdalei, kas sniedz plašākas iespējas iegūt izglītību, saņemt veselības aprūpi un pienācīgas kvalitātes mājokli, kā arī panākta vispārēja demokrātijas konsolidācija, bet arī ir beidzies izejvielu lielais cikls, kas miljoniem cilvēku radīja draudus atkal nonākt nabadzībā;

I.  tā kā pēc desmit gadus ilgas iespaidīgas ekonomiskās izaugsmes daudzās LAK reģiona valstīs ir sākusies stagnācija vai pat recesija, ko izraisīja tādu izejvielu augsto cenu cikla beigas, no kurām ir atkarīgas lielākā daļa LAK valstu, un ekonomiskā tempa palēninājums Ķīnā, kura pašlaik ir šā reģiona otra lielākā tirdzniecības partnera pēc ASV, tādējādi vājinot sasniegto progresu un radot atkārtotas nabadzības risku daudziem miljoniem iedzīvotāju ;

J.  tā kā dažās Latīņamerikas valstīs pastāv liels sabiedrības pieprasījums pēc lielākas demokrātijas, līdzdalības, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas politikas;

K.  tā kā tiesiskums, kas atspoguļojas stabilā tiesiskajā regulējumā, kurš nodrošina juridisko noteiktību, ir izšķirošs , lai piesaistītu investīcijas, kuras nepieciešamas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai;

L.  tā kā tiesiskuma ievērošana un stabila tiesiskā un politiskā sistēma ļauj abos reģionos nodrošināt brīvu uzņēmējdarbību un atbalstošu investīciju vidi, kas ietver juridiskās noteiktības principa aizsardzības pasākumus;

M.  tā kā augsts inflācijas līmenis kavē izaugsmi, un tādēļ šī problēma ir nekavējoties jānovērš; tā kā uzticams valūtas kurss ir būtisks valsts ekonomiskajai attīstībai; tā kā ir ļoti svarīgi īstenot tādu rūpniecības politiku, kas uzlabo ražīgumu, dažādo ekonomiku un piesaista investīcijas;

N.  tā kā asociācijas nolīgumi starp Eiropas Savienību un LAK valstīm palīdz uzlabot politisko un tirdzniecības dialogu un investīciju vidi, atvērto pakalpojumu nozari un publiskā iepirkuma tirgus un ļaujot īstenot infrastruktūras projektus;

O.  tā kā ir ļoti svarīgi, ka Latīņamerika un ES izstrādā kopīgu darba kārtību;

P.  tā kā ES pēdējos gados ir piedzīvojusi nopietnas pārmaiņas, proti, ekonomikas krīzi, ar Brexit saistītos izaicinājumus un bēgļu krīzi;

Q.  tā kā LAK valstīs pašlaik notiekošās svarīgās ģeopolitiskās pārmaiņas, kurām cita starpā raksturīgi aizvien lielāki Āzijas valstu centieni panākt ekonomisku partnerību reģionā, prasa, lai ES rīkotos kā patiesa LAK reģiona partneru sabiedrotā ne tikai attiecībā uz ekonomisko apmaiņu, bet arī kā partnere sociālā progresa jomā un kopīgo vērtību aizstāvēšanā;

R.  tā kā ES un Meksikas vispārējais nolīgums, ES un Čīles asociācijas nolīgums un ES un Mercosur starpreģionālās sadarbības pamatnolīgums stājās spēkā attiecīgi 1997., 2003. un 1999. gadā; tā kā šie nolīgumi ir būtiski ES un LAK valstīm, notiekošajām sarunām par šo nolīgumu atjaunināšanu ir nepieciešams vērienīgs stimuls, lai panāktu iespējami mūsdienīgus un progresīvus rezultātus;

S.  tā kā ES ir LAK reģiona galvenais attīstības palīdzības avots, kas redzams attīstības sadarbības instrumentā (ASI) 2014.–2020. gadam, galvenā investore un viena no galvenajām LAK reģiona tirdzniecības partnerēm un tā kā stipras Eiropas sadarbības pamatā ir finanšu un trīspusēja sadarbība,

T.  tā kā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ietvaros Komisija izstrādā jaunu attīstības programmu, tā kā ilgtspējīgas attīstības jēdziens jāpiemēro un jāattiecina uz visām Latīņamerikas valstīm (tostarp valstīm ar vidējiem ienākumiem) un tā kā šajā jaunajā pieejā ir jāņem vērā ne tikai ienākumi uz vienu iedzīvotāju, bet arī citi kritēriji;

U.  tā kā LAK valstis tika sistemātiski atstātas novārtā, nosakot galvenās ES ārpolitikas prioritātes, neskatoties uz to, ka ES un LAK valstis saista acīmredzamas un vēsturiski izveidojušās kultūras un valodu saites un ka nepieciešams rast jaunus sabiedrotos, lai nepieļautu ES ģeopolitiskās ietekmes lielāku samazināšanos pasaulē;

V.  tā kā ir ļoti liela nozīme visam Atlantijas reģionam, kas aptver ES, Ziemeļamerikas, Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Atlantijas okeāna piekrastes valstis Āfrikā tāpat kā nepieciešamībai sadarboties sadarbība starp Atlantijas reģioniem un valstīm, lai tās visas varētu risināt problēmas, kas ir kopīgas šajā plašajā teritorijā;

W.  tā kā nākamā PTO ministru konference notiks 2017. gada decembrī Buenosairesā un tā kā tajā piedalīsies arī dalībvalstu parlamentārās delegācijas;

X.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana nodrošina vispārēju piekļuvi informācijai un vārda brīvības aizsardzību;

Y.  tā kā Latīņamerikā atrodas 10 labākās valstis enerģētikas pārvaldības jomā un 20 % no pasaules naftas rezervēm;

Z.  tā kā divas Latīņamerikas valstis — Meksika un Brazīlija — ir kļuvušas par ES stratēģiskajiem partneriem,

1.  uzsver, ka ES un LAK valstu reģionālās partnerības pamatā ir kopīgi principi, vērtības un intereses, piemēram, demokrātija, cilvēktiesības, miers un solidaritāte, tiesiskums, neatkarīgas tiesu iestādes, kā arī apņemšanās tās saglabāt horizontālās attiecībās, un ka tai ir izšķiroša nozīme, veicinot šo divu reģionu sadarbības apmaiņas; uzsver, ka ekonomikas krīzes sākumā ES un LAK valstis saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem attiecībā uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un cīņu pret bezdarbu, digitālo transformāciju, sociālo iekļautību un dzimumu vienlīdzību , vienlaikus īstenojot kopīgas vērtības;

2.  uzsver, ka jaunā ģeopolitiskā situācija nostiprina LAK reģionu kā ES ārpolitikas stratēģisko prioritāti un iespēju, jo abiem reģioniem ir kopīgs pasaules redzējums, kura pamatā ir daudzpusējas attiecības, dialogs, ilgtspēja, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un iekļaujošas atvērtas sabiedrības; atzīst, ka attiecībās starp ES un LAK valstīm ir pozitīva un liela dalībnieku dažādība, tostarp valstis, pilsētas un vietējās struktūras, kā arī universitātes, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmumi un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja; aicina turpināt koordinēt nolīgumus, sadarbības pasākumus un augsta līmeņa politisko saziņu;

3.  uzskata, ka izšķiroša nozīme ir politiskās un ekonomiskās sadarbības paplašināšanai un stiprāku partnerību veidošanai ar LAK valstīm, īstenojot to kā papildinošas darbības divu reģionu, apakšreģionālā un divpusējā līmenī; uzsver, ka šai sadarbībai ir efektīvi jāveicina ekonomikas izaugsmes konsolidācija, izmantojot ilgtspējīgu sociālekonomiskās attīstības politiku un vienlaikus nodrošinot sociālo iekļaušanu, pilsoniskās brīvības, cilvēktiesības un mazinot nabadzību ; uzskata, ka ES un LAK partnerībā un tirdzniecības nolīgumos būtu jāņem vērā ekonomiskās atšķirības starp reģioniem un jācenšas nepalielināt esošo asimetriju; norāda, ka Eiropas uzņēmumu klātbūtne ir ļoti svarīga Latīņamerikas valstu ekonomikām un uzsver, ka to darbībām ir jāpiemēro spēkā esošie tiesību akti un uzraudzības procesi;

4.  uzsver ES un CELAC samitu nozīmi, jo tie ir kā divu reģionu stratēģiskas partnerattiecības instruments jauna politiskā dialoga ietvaros; aicina ES un CELAC arī pastiprināt šīs partnerattiecības un politisko dialogu, izmantojot tematisko dialogu un galvenās iniciatīvas, piemēram, Pētniecības un inovācijas kopējo iniciatīvu, strukturēto dialogu par migrāciju, narkotiku apkarošanas koordinācijas un sadarbības mehānismu, un strādājot pie skaidri noteiktām kopīgām interesēm, lai kopīgi risinātu svarīgas globālas problēmas labas pārvaldības, ekonomiskās izaugsmes, sociālās kohēzijas, kultūras, inovācijas un vides jomās tādos daudzpusējos forumos kā Apvienoto Nāciju Organizācija, G20 un PTO;

5.  atgādina par ES un LAK apņemšanos stiprināt sadarbību attiecībā uz pasaules mēroga programmu un atbalsta PTO daudzpusēju pieeju kā pamatu atvērtai tirdzniecības sistēmai, kas balstās uz paredzamiem, iekļaujošākiem noteikumiem, kuri ir efektīvi nabadzības mazināšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas mērķu sasniegšanā, un ir arī pārredzami un demokrātiski, un ar spēcīgāku parlamentāro dimensiju;

6.  atkārtoti pauž atbalstu reģionālajai integrācijai LAK reģionā un uzsver, ka nepieciešama lielāka šā reģiona dažādo reģionālās integrācijas shēmu koordinācija, vienlaikus ņemot vērā integrācijas tempa atšķirības; iesaka padziļināt dialogu, sadarbību un labākās prakses apmaiņu ar CELAC, Mercosur, Andu Kopienu, Centrālamerikas Integrācijas sistēmu (SICA) un Klusā okeāna valstu aliansi, lai pastiprinātu dialogu kopējo interešu jomās un vairāk nostiprinātu tā iestāžu sistēmu; iesaka uzlabot reģionālās iniciatīvas par politisko dialogu, sadarbību un apmaiņu ar labākajām praksēm, piemēram, ar Dienvidamerikas valstu savienību (UNASUR), Amerikas valstu organizāciju (OAS) un Karību valstu kopienu (CARICOM), lai sekmētu demokrātiju Dienvidamerikā; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt parlamentāro sadarbību starp ES un LAK, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu un dažādiem reģionālajiem parlamentiem, apmainoties ar politisku un institucionālu pieredzi un zināšanām; atzinīgi vērtē nesen uzsākto Mercosur un Klusā okeāna valstu alianses dialogu, sekmējot pakāpenisku konverģenci un pieaugumu saistībā ar apspriešanos par turpmākajiem reģionāliem un globālajiem izaicinājumiem;

7.  uzsver, ka politiskā stabilitāte, ekonomiskie noteikumi un spēcīgas iestādes, kas nodrošina tiesiskumu un pārredzamību, ir stūrakmeņi videi, kas piesaista ilgtermiņa investīcijas, pateicoties juridiskajai noteiktībai; atgādina, ka šādam tiesiskajam regulējumam ir vajadzīgas spēcīgas demokrātiskas iestādes un atbildīga ekonomikas plānošana, kā arī centieni stiprināt politisko dialogu un ekonomiskās partnerības gan reģionā, gan ar ārējiem partneriem; šajā saistībā atgādina, ka partnerībai ar ES ir galvenā nozīme;

8.  uzsver, cik dinamiski attīstās Klusā okeāna reģiona valstu alianse, kurā apvienojušās Čīle, Kolumbija, Meksika un Peru, un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos apsvērt iespēju ES iesaistīties minētajā aliansē kā novērotājai, kā to jau dara daudzas ES dalībvalstis;

9.  uzsver, ka pašreizējie globālie problēmjautājumi, tostarp cilvēktiesības, miers, drošība, cīņa pret korupciju un nesodāmība, labas pārvaldības trūkums, sociālekonomiski ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana, digitālā transformācija, masu migrācija, dzimumu līdztiesība, kiberdrošība, organizētā noziedzība un terorisms, narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība, klimata pārmaiņas, ģeopolitiskās izmaiņas, nevienlīdzība valstu iekšienē un starp tām, neoficiāls darbs un pieaugošs bezdarbs, piedāvā jaunas iespējas un sadarbības kanālus ES un LAK partnerattiecībām, lai stratēģiski rīkotos jomās, kurās ir vajadzīgs kopīgs redzējums un darba programma;

10.  uzsver, ka pat pēc ievērojamas ekonomiskās attīstības, kuras rezultātā nabadzības un nevienlīdzības līmenis kritās, nevienlīdzība joprojām rada ievērojamus šķēršļus LAK reģiona attīstībai, kur 175 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā un atstumtībā, īpaši sievietes un nepilngadīgie; uzsver, ka ekonomiskā izaugsme, tostarp sociālā attīstība, taisnīga bagātības sadale un vispārēja sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšana ir būtiska šā jautājuma risināšanā;

11.  atgādina, ka nabadzības izskaušana un nevienlīdzības samazināšana ir jārisina, izmantojot ekonomikas, sociālās kohēzijas un iekļaušanas politikas virzienus, plašākas darba iespējas un izglītības pieejamību, un uzsver, ka ir nepieciešams aizsargāt visus iedzīvotājus un paplašināt vidusslāni neatkarīgi no ekonomikas ciklu ietekmes, konsolidēt iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanas sasniegumus, tostarp nosakot sociālās aizsardzības griestus, un ievērot demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības;

12.  uzsver, ka nepieciešams integrēt tautsaimniecības globālajās vērtības ķēdēs, pamatojoties uz aprites ekonomikas modeli, un atzīt, ka ir svarīgi sagatavot divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus kā efektīvu instrumentu kopīgu globālo problēmu risināšanai, vienlaikus veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo dialogu kā ilgtspējīgas attīstības virzītājspēkus; uzsver, ka ir jārada apstākļi abu reģionu tautsaimniecību dažādošanai, samazinot to atkarību no izejvielām un neaizsargātību no cikliski mainīgajām izejvielu cenām pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi veicināt zinātnisko un tehnisko zināšanu pārnesi, stiprināt cilvēkkapitālu un dažādot nodarbinātību un ka šo mērķu sasniegšanai ir jāpaaugstina investīcijas izglītībā, apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā;

13.  atzinīgi vērtē 2016. gada 11. novembra protokolu par Ekvadoras pievienošanos ES brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Kolumbiju un Peru, kuru parakstīja ES, tās dalībvalstis, Ekvadora, Kolumbija un Peru; atgādina, ka ar šo nolīgumu tiek likvidēti augsti muitas tarifi un tehniski šķēršļi tirdzniecībai, tiek liberalizēti pakalpojumu tirgi, atvērti publiskā iepirkuma tirgi un paredzētas saistības attiecībā uz ātriem un efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;

14.  norāda, ka ES ir lielākais ārvalstu investors LAK reģionā un otrs lielākais LAK reģiona tirdzniecības partneris, veidojot divvirzienu ekonomiskās attiecības, kuru pamatā ir kvalitātes, sociālās atbildības, darbvietu izveides, tehnoloģiju nodošanas, pētniecības un inovācijas vērtības;

15.  mudina veidot jaunas publiskās un privātās partnerības, lai veicinātu ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbību, izaugsmi un ārvalstu investīcijas; uzsver, ka ir jāapkaro neoficiālā ekonomika un MVU nepietiekamā attīstība un zemā konkurētspēja; prasa veicināt un uzlabot mobilitāti starp abiem reģioniem, vienlaikus nodrošinot darba tiesību savstarpēju saskaņotību un pastiprinot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

16.  uzsver, ka abos reģionos ir nepieciešams attīstīt ilgtspējīgu un efektīvu nodokļu sistēmu kopā ar pienācīgu nodokļu maksāšanas kultūru, tostarp izveidot efektīvas galvenās grāmatvedības iestādes, kas varētu sekmēt ekonomisko izaugsmi un labklājības valstu izveidi, kuras paredzētu un nodrošinātu tādus sabiedriskos labumus un pakalpojumus kā piekļuvi valsts izglītībai, veselības, sociālās aizsardzības infrastruktūrai un drošību visiem iedzīvotājiem, un atkārto, ka nodokļu oāzes un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas postoši ietekmē ekonomisko un sociālo attīstību, progresu un labklājību, un ekonomikas un sociālo pārdalīšanas politiku pienācīgu darbību;

17.  uzsver, ka ekonomiskā izaugsme un tirdzniecība ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai, taču ar tiem nepietiek, lai mazinātu nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību; aicina īstenot efektīvus politikas virzienus, kas sekmētu šo problēmu mazināšanos, panākot diversificētu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kurā liela uzmanība tiek pievērsta sociālajiem jautājumiem, institucionālajam atbalstam un cilvēktiesību ievērošanai;

18.  uzskata, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) panākšanai ir jābūt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAK) sadarbības pamatmērķim; mudina Savienību palielināt budžeta atbalsta programmas;

19.  atbalsta jaunas Eiropas Komisijas attīstības programmas izveidi saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; atgādina, ka Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un tās mērķiem ir jābūt galvenajiem ES un LAK sadarbības instrumentiem, tostarp attiecībā uz visām šīs sadarbības ekonomiskajām, sociālajām un ilgtspējīgas attīstības dimensijām, ne tikai nabadzības izskaušanu; uzsver, ka ES ir jāturpina nodrošināt oficiālās attīstības palīdzība (OAP) visām LAK valstīm, tostarp valstīm ar vidējiem un augstākiem ienākumiem, uz kurām vairs neattiecas divpusējā sadarbība attīstības jomā saskaņā ar diferenciācijas principu, pamatojoties uz jaunu pieeju, kurā jāņem vērā ne tikai ienākumi uz vienu iedzīvotāju, bet arī citi kritēriji; noteikti pieprasa, lai Komisija izņēmuma kārtā un saskaņā ar ASI regulu paredzētu divpusēju sadarbību ar valstīm, kurām ir vidēji un augstāki ienākumi, kamēr vien ir spēkā attīstības sadarbības finanšu instruments 2014.–2020. gadam un pēc tam, lai turpinātu atbalstīt to centienus pārvarēt pašreizējās problēmas;

20.  mudina labāk koordinēt politikas virzienus un programmas, ar kurām atbalsta LAK reģionu, kā arī tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas; aicina pildīt politiskās saistības, par kurām tika panākta vienošanās ES un LAK reģionālajos samitos, un papildināt tās ar nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu;

21.  prasa Komisijai identificēt pieejamos instrumentus un piešķirt tiem pietiekamus līdzekļus, īstenojot piemērotas darbības to saskaņošanai ar efektivitātes, spējas veidot apropriācijas, harmonizēšanas, abpusēja atbildīguma, pārskatatbildības principiem un to atbilstībai LAK valstu attīstības stratēģijām, lai palīdzētu LAK risināt problēmas un sagatavoties iespējamam oficiālās attīstības palīdzības (OAP) samazinājumam nākotnē; aicina šādos instrumentos iekļaut zinātības un apmācības pārnesi un sniegt palīdzību, veicot nodokļu un publisko finanšu pārvaldības reformas, kuras sekmē izaugsmi un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu;

22.  aicina Komisiju piemērot saistošus attīstības efektivitātes principu kritērijus tās apvienošanas programmām, īpaši attiecībā uz līdzatbildību, saskaņošanu ar partnervalstīm, attīstību un finansiālo papildināmību, pārredzamību un pārskatatbildību;

23.  norāda, ka savu ģeogrāfisko un ģeoloģisko īpatnību dēļ LAK ir ārkārtīgi neaizsargāta pret dabas katastrofām un ka šī situācija vēl vairāk saasinās klimata pārmaiņu rezultātā, kuras ir jārisina globālā mērogā saskaņā ar kopējas, bet diferencētas atbildības principu; aicina Komisiju un LAK valstis novērst pamatcēloņus, īstenot klimatnoturības pasākumus un pieņemt riska novēršanas stratēģijas un protokolus, lai ārkārtas gadījumos strauji mobilizētu humāno palīdzību;

24.  mudina efektīvi īstenot dzimumu līdztiesību, veicināt sieviešu iespējas, kā arī politikas virzienus sieviešu iekļaušanai visās politiskās, ekonomiskās un sociālās dzīves jomās, lai palielinātu viņu aktīvu dalību sabiedrības dzīvē, stingri apkarojot sieviešu slepkavības, nodrošinot sieviešu fizisko un psiholoģisko drošību, veicinot piekļuvi darba tirgum un vienlīdzību nodarbinātībā un nodrošinot viņu pamattiesības, tostarp seksuālās un reproduktīvās tiesības; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot meiteņu un sieviešu dzīvi; uzsver, ka tādēļ piekļuve izglītībai ir būtiska un varētu izraisīt sociālas un ekonomiskas pārmaiņas; šajā saistībā atzinīgi vērtē 1994. gada Amerikas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu, sodīšanu un izskaušanu (Belenas konvencija) un prasa lielāku nozīmi piešķirt Belenas konvencijas sekretariātam un uzraudzības mehānismam (MESECVI); atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Stambulas konvencijas stāšanos spēkā 2016. gadā un aicina abu reģionu valstis, kuras to vēl nav parakstījušas, to izdarīt;

25.  uzskata, ka ir būtiska tāda valsts politika, īpaši attiecībā uz veselības aprūpi, izglītību un apmācību, kā arī privātas iniciatīvas, kura paver iespējas gandrīz 30 miljoniem jauniešu, kuri nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu; uzsver, ka ar attīstības programmām ir jānovērš konfliktu, vardarbības, organizētās noziedzības un slepkavību augstais līmenis, kas īpaši skar jauniešus un pusaudžus, un ir viena no galvenajām LAK valstu problēmām;

26.  atkārto, cik svarīga ir darbavietu kvalitāte un izglītības iespēju pieejamība jauniešiem, jo viņi iemieso turpmākas cerības panākt kontinenta ilgtermiņa politisko stabilitāti un ir galvenais faktors tās panākšanā; mudina turpināt sadarbību ar ekonomikas fondiem divpusējas universitāšu līdzdalības veidā, izmantojot stipendijas, zināšanu apmaiņu un ES un LAK studentu starptautisku mobilitāti, jo īpaši paplašinot Erasmus + programmu kā daļu no 2015. gadā uzsāktās augstākās izglītības partnerības ar CELAC ; ar gandarījumu norāda, ka 2015. gadā tika sekmīgi uzsākta programma Erasmus+, līdz 2020. gadam piedāvājot mobilitātes iespējas 6200 cilvēkiem un stipendijas 3500 cilvēkiem — galvenokārt CELAC studentiem; norāda, ka nepieciešams panākt pilnīgu un abpusēju universitāšu grādu atzīšanu un stiprināt divu reģionu sadarbību attiecībā uz kvalitāti un akreditācijas sistēmu;

27.  norāda, ka ES un CELAC sadarbībai ir būtiska nozīme zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā un ka ir svarīgi izveidot kopēju ES un CELAC pētniecības telpu, lai stiprinātu sadarbību pētnieku un profesoru mobilitātes jomā;

28.  uzsver bērnu tiesību būtisko nozīmi un nepieciešamību visām ES un LAK valstīm stingri ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām;

29.  mudina turpināt sadarbību, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijām, tādējādi pielāgojot sabiedrību digitālajai transformācijai;

30.  uzsver vispārējo tendenci un kopīgās problēmas pēdējo desmit gadu laikā brīvības un sociālo tiesību panākšanā, kā arī lielos centienus izstrādāt iekļaujošas sabiedriskās politikas neaizsargātāko grupu aizsardzībai un bagātības un ekonomikas izaugsmes vienlīdzīgai pārdalei, kas sniedza būtisku ieguldījumu, lai pēdējo 15 gadu laikā glābtu no nabadzības gandrīz 60 miljonus Latīņamerikas iedzīvotājus; aicina varas iestādes ievērot un garantēt demokrātisko principus, pamattiesības, brīvības un visu pilsoņu drošību, tostarp reliģisko minoritāšu, pirmiedzīvotāju, vides aktīvistu, LGTBI kopienas, iedzīvotāju ar invaliditāti, piespiedu kārtā pārvietotu personu un bezvalstnieku, un lauku teritoriju iedzīvotāju drošību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību — gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

31.  uzsver, ka ir jānodrošina reliģisko minoritāšu un LGTBI kopienas tiesības un drošība; mudina LAK valdības pieņemt tiesību aktus un veikt pasākumus, kuri aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus pret vajāšanu, draudiem, apmelošanas kampaņām, patvaļīgu apcietināšanu, spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un noslepkavošanu, kas bieži tiek vērsti pret viņiem; aicina aizsargāt pamatiedzīvotāju un lauku iedzīvotāju tiesības un intereses tādos attīstības projektos, kuriem ir nozīmīga ietekme uz vidi, un saistībā ar ieguves rūpniecības darbību, vispirms nodrošinot iepriekšējas apspriešanas un piekrišanas procedūras;

32.  pauž nožēlu par uzbrukumiem demokrātiski ievēlētiem opozīcijas līderiem, žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši tiem, kuri strādā pie vides jautājumiem, un viņu advokātiem; aicina iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu viņu fizisko un psiholoģisko neaizskaramību un panāktu tūlītēju, visaptverošu un objektīvu izmeklēšanu, lai vainīgos sauktu pie atbildības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

33.  atkārto, ka tirdzniecības un asociācijas nolīgumu sarunu un īstenošanas procesā būtu jānodrošina pilsoniskās sabiedrības un NVO aktīva iesaiste un apspriešanās ar tām;

34.  uzsver, ka līgumos ir jāatsaucas uz vārda un pulcēšanās brīvību LAK valstīs;

35.  mudina ES dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt tiesību aktus, kas ļauj iesaldēt aktīvus un noteikt vīzu ierobežojumus personām, kuras ir bijušas iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos;

36.  atkārto, ka politikas virzieniem un praksēm par migrāciju ir jāgarantē cilvēktiesību ievērošana, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm un neaizsargātām grupām, piemēram, nepilngadīgajiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus ņemot vērā problēmas kuras saistītas ar robežu aizsardzību un migrantu nekriminalizēšanu; uzsver visaptverošas pieejas nepieciešamību, kuras mērķis būtu atzīt migrējošo darba ņēmēju ekonomisko un sociālo ieguldījumu uzņēmējvalstīs, tranzītvalstu nozīmi un nepieciešamību izveidot likumīgus veidus, kā uzņēmējvalstīs iegūt pilsonību, īpašu uzmanību pievēršot pārvietotām personām, kam ir vajadzīgs patvērums; aicina īstenot pasākumus, lai veicinātu un uzlabotu mobilitāti valstu starpā, vienlaikus nodrošinot darba tiesību abpusēju saskaņotību un pastiprinot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

37.  mudina LAK valstis pārliecināties, ka sociālās, vides un darba tiesības tiek pilnībā ievērotas; prasa pilnīgi un efektīvi īstenot SDO konvencijas un ievērot darba pamatstandartus, kas cita starpā ietver biedrošanās brīvību un tiesības uz kolektīvām sarunām; turklāt uzsver, ka ir jānodrošina visu veidu piespiedu vai obligātā darba izskaušana;

38.  uzsver abu reģionu drošības izaicinājumus, tostarp terorismu un narkotisko vielu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī mudina īstenot pastāvīgus centienus, lai stiprinātu sadarbību drošības jomā, koordinējot policijas un militāros spēkus un īpašu uzmanību pievēršot informācijas apmaiņai; mudina Latīņamerikas valstis piedalīties ES organizētajās krīzes pārvarēšanas un miera uzturēšanas misijās, kā to jau dara Kolumbija un Čīle; mudina turpināt militāro sadarbību ar mērķi izveidot īpašu ārkārtas palīdzības korpusu dabas un humāno katastrofu novēršanai; prasa īstenot turpmāku sadarbību attiecībā uz jūras satiksmes drošību, atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu un bruņojuma kontroli;

39.  aicina vienprātīgi ievērot valstu teritoriālās integritātes principu;

40.  pauž nožēlu par humānās palīdzības samazināšanu un nosoda to, ka šie samazinājumi joprojām attiecas uz teritorijām (ziemeļu trīsstūris, kuru veido Centrālamerika, Haiti, Kolumbija), kurās pastāv vislielākā nepieciešamība pēc humānās palīdzības;

41.  nosoda dažu valstu valdību rīcību, kuras ir atteikušās no starptautiskās humānās palīdzības, tādējādi neradot iespēju apmierināt šo valstu būtiskākās pamatvajadzības; aicina PV/AP uzstāt, lai attiecīgās iestādes atļautu ielaist šādu palīdzību, un nākt klajā ar palīdzības plānu katrai valstij;

42.  aicina ES apņemties sniegt atbalstu tām LAK valstīm, kurās iedzīvotāji cieš no ilgstošas vardarbības un kurās ir nepieņemami augsts skaits slepkavību, nogalināšanu bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanas gadījumu, jo bez drošības nav iespējama patiesa labklājība, cieņa un laime; mudina LAK valstis veikt pasākumus cietumu pārpildītības novēršanai un ieslodzījuma apstākļu uzlabošanai, nodrošināt ieslodzīto fiziskās un psiholoģiskās integritātes aizsardzību, izmeklēt un sodīt spīdzināšanas un nežēlīgas izturēšanās gadījumus, un veicināt cilvēcīgāku izturēšanos pret ieslodzītajiem, lai tādējādi novērstu regulārus tādus masu nemierus cietumos, kuros tiek zaudētas cilvēku dzīvības;

43.  uzsver, ka ir jāstiprina sadarbība starp visām Atlantijas reģiona valstīm cīņā pret narkotiku tirdzniecību, iesaistot arī attiecīgās Rietumāfrikas valstis, kuras ir nozīmīgs narkotiku tranzīta ceļš starp Latīņameriku un Eiropu;

44.  prasa ES atbalstīt Centrālamerikas valstis, kuras ir skārusi organizētā noziedzība, kas apdraud to sociālās un politiskās struktūras;

45.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina atbalstīt Centrālamerikas drošības stratēģija (CASS) un Karību jūras reģiona valstu drošības stratēģija;

46.  uzsver, ka steidzami ir jāpastiprina centieni, lai apkarotu korupciju, nodokļu krāpšanu un nesodāmību, jo šie ir galvenie šķēršļi, kas kavē attīstību, lai ievērotu tiesiskumu, rīkotu brīvas un pārredzamas vēlēšanas, panāktu varas nošķiršanu un vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgai, objektīvai un profesionālai tiesiskajai sistēmai, atbalstītu labu pārvaldību, novērstu institucionālos trūkumus un stiprinātu administrāciju; atzīst darbu, ko šajā jomā ir veikusi programma EUROsociAL;

47.  aicina ES un LAK valstis apkarot korupciju ar tādu pasākumu klāstu, kurā cita starpā ietverta novēršana un tiesībaizsardzība, un kriminālvajāšana, un daudzpusēju un starptautisku pretkorupcijas konvenciju efektīva īstenošana, un norāda, ka korupcijas esamība apdraud ne tikai sociālo labklājību un sociālo vienlīdzību, bet arī demokrātiskas valdības politisko leģitimitāti un kvalitāti; uzsver, ka neatkarīgu tiesu iestāžu un neatkarīgas valsts pārvaldes trūkums veicina neuzticēšanos valsts iestādēm, apdraudot tiesiskumu un saasinot vardarbību; uzsver, ka ir nepieciešama pārredzamība, brīvi plašsaziņas līdzekļi un pilsoņu līdzdalība, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju; ņem vērā, ka ir jāievieš jauni starptautiskie noteikumi nodokļu oāžu prakses pārtraukšanai, piemēram, automātiska nodokļu informācijas apmaiņa un banku darbības noslēpuma atcelšana;

48.  aicina turpināt sadarbību saistībā ar nozīmīgiem abas puses interesējošiem vides jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas pārkārtošanai un dekarbonizācijas procesam, kas radīs ietekmi uz abu reģionu ekonomikām; uzsver, ka ir jāatbalsta pētniecība par atjaunojamiem energoresursiem un to izvēršana, dabas aizsardzība, meža apsaimniekošana un politikas virzieni, kas paredzēti, lai pievērstos klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām reģionā, kurš tieši izjūt šo pārmaiņu ietekmi, ņemot vērā vietējo un pamatiedzīvotāju kopienas tajās zonās, kurās tiek iegūti dabas resursi; uzsver, ka ir jāturpina atbalstīt tādas iniciatīvas kā EUROCLIMA vai RIOCC saskaņā ar Limas programmu attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, vidi, klimata pārmaiņām un enerģiju; atzīst kopīgo vajadzību īstenot enerģētisku pāreju, lai sekmīgi izpildītu Parīzes nolīguma noteikumus; uzsver, ka ir nepieciešamas turpmākas investīcijas un sadarbība starp ES un LAK iestādēm un uzņēmumiem, lai kopīgi īstenotu enerģētisko pāreju un dekarbonizāciju un uzlabotu pamatinfrastruktūru; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pārvaldību un tiesu procedūras attiecībā uz mežu aizsardzību un agrārekoloģiskās lauksaimniecības prakses paplašināšanu;

49.  uzsver, ka ir jāpaātrina ES un Mercosur sarunas, lai noslēgtu visaptverošu, līdzsvarotu un savstarpēji izdevīgu nolīgumu, kā norādīts Eiropadomes 2017. gada 9. marta secinājumos, lai varētu pabeigt starp ES un Latīņameriku pašreiz noslēgto nolīgumu kopuma izveidi; uzsver, ka ir nepieciešams pabeigt sarunas un panākt, lai Eiropas Parlaments galīgo nolīgumu ratificē pirms pašreizējā termiņa beigām, kas sniegs pozitīvu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darbvietu izveidē abās ekonomiskajās zonās, kā arī stiprinās savstarpējās vēsturiskās, kultūras, politiskās un sadarbības attiecības un uzticību starp abu reģionu iedzīvotājiem;

50.  uzsver, ka ir svarīgi paātrināt pašreiz notiekošās sarunas par ES un Meksikas vispārējā nolīguma atjaunināšanu, un aicina noslēgt nolīgumu līdz 2017. gada beigām; uzsver, ka ir svarīgi pabeigt ES un Čīles asociācijas nolīgumu līdz 2018. gada pirmajam trimestrim; aicina to dalībvalstu parlamentus, kuri to vēl nav izdarījuši, ratificēt ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu;

51.  uzsver, cik svarīga ir Ekvadoras nesenā pievienošanās daudzpusējam nolīgumam ar Kolumbiju un Peru, un atgādina, ka arī Bolīvija ir aicināta pievienoties, ja tā izlemtu piedalīties; atzinīgi vērtē Šengenas īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu attiecībā uz Peru un Kolumbiju; šajā sakarībā prasa tāpat atcelt vīzu režīmu ar Ekvadoru; norāda, ka šīs darbības sniedz ieguldījumu ES ekonomisko un kultūras saišu uzlabošanā ar šīm valstīm;

52.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi ES un LAK valstu asociācijas, tirdzniecības un investīciju nolīgumos sistemātiski iekļaut noteikumus par uzņēmumu sociālo atbildību un klauzulas par cilvēktiesību un sociālo tiesību aizsardzību;

53.  norāda, ka Meksikai un Brazīlijai ir piešķirts ES stratēģisko partneru statuss un aicina šādu statusu piešķirt Argentīnai kā svarīgai dalībniecei šajā reģionā un kā Mercosur un G20 loceklei, un atjaunināt iestāžu attiecību sistēmu;

54.  atzīst, cik svarīgi ir Ibērijas pussalas un Latīņamerikas samiti, kuriem pēdējos gados pastiprināti darbības mehānismi, vienlaikus atbalstot Ibērijas pussalas un Latīņamerikas ģenerālsekretariāta (SEGIB) pagaidu prezidentūru; uzsver to radīto pievienoto vērtību abu reģionu partnerībai kopumā, jo tie dod iespēju rīkot forumu dialogam, koordinācijai un sadarbībai; prasa šajā saistībā izveidot sadarbības mehānismu, ko varētu izveidot kā saprašanās memorandu vai pamatnolīgumu par sadarbību starp Komisiju un/vai EĀDD un SEGIB un ar ko varētu optimizēt un reglamentēt attiecības starp abām iestādēm strukturētākā, sakārtotākā un sistemātiskākā veidā; atzinīgi vērtē to, ka pēdējā samitā īpaša uzmanība ir pievērsta tādām svarīgām jomām kā jaunieši, izglītība un uzņēmējdarbība;

55.  atkārto, ka EuroLat asambleja un parlamentārās delegācijas ir ļoti veiksmīgi un lietderīgi forumi stratēģiskās partnerības parlamentārajai dimensijai un ES un LAK politiskajam dialogam, tostarp pilsoniskās sabiedrības — kuras nozīme būtu jānostiprina — līmenī, kā arī svarīgs līdzeklis, ar kuru pilsoņu prasības nonāk līdz ES un CELAC samitiem; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt asamblejas diskusiju un secinājumu pamanāmību un izplatību, gan sadarbojoties ar ES un CELAC samitiem, gan arī ar valstu un reģionālo iestāžu starpniecību;

56.  uzsver ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fonda kā starptautiskas organizācijas lomu un aicina visus tā sešdesmit divus locekļus nekavēties ar tā ratifikāciju, kam vajadzētu būt lielai nozīmei abu reģionu partnerības atbalstīšanā, un prasa izveidot pastāvīgus šī fonda un EuroLat asamblejas sadarbības mehānismus;

57.  atbalsta Eiropas Investīciju bankas ārējo aizdevumu pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz Latīņameriku ar mērķi uzturēt un izstrādāt operācijas, lai reaģētu uz tādu finansēšanas prioritāro jomu vajadzībām kā klimata pārmaiņu mazināšana, sociālās, ekonomiskās un vides infrastruktūras izstrāde un atbalsts MVU;

58.  prasa nodrošināt labāku daudzpusējo koordināciju starp ES dalībvalstīm, kas piedalās Amerikas Attīstības bankā (BID) un Latīņamerikas Andu Attīstības korporācijas (CAF) Attīstības bankā, lai maksimāli palielinātu LAK valstīs īstenoto attīstības programmu ekonomisko ietekmi;

59.  atgādina par atbalstu Kolumbijas miera procesam, kas ir svarīgs gan Kolumbijas iedzīvotāju nākotnei, gan šīs valsts reģiona stabilizācijai, un apņemas atbalstīt Kolumbijas valdību tā īstenošanā; uzsver šajā sakarībā, ka svarīgi ir iesaistīt visu Kolumbijas sabiedrību, jo īpaši cietušos un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī piespiedu kārtā pārvietotās personas un valdību vadītājus, lai garantētu cilvēktiesību aktīvistu un kopienu līderu drošību un aizsardzību; mudina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt politisko un finanšu atbalstu, tostarp saskaņā ar ASI regulu, īpaši tās 5. panta 2. punktu, un ar ES trasta fondu Kolumbijai, un atbalsta PV/AP īpašā sūtņa Kolumbijā devumu; izsaka vēlmi, lai arī Nacionālās atbrīvošanas armija apņemtos atbalstīt notiekošo miera procesu;

60.  pauž lielas bažas par demokrātijas, cilvēktiesību un sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos Venecuēlā un to, ka politiskā un sociālā nestabilitāte kļūst aizvien lielāka; aicina Venecuēlas valdību saglabāt valdības atzaru nodalījumu un neatkarību un pilnībā atjaunot Nacionālās asamblejas konstitucionālo autoritāti; turklāt aicina Venecuēlas valdību nodrošināt visu politisko ieslodzīto tūlītēju un beznosacījumu atbrīvošanu un cik vien ātri iespējams nākt klajā ar vēlēšanu grafiku, kas ļaus notikt brīviem un pārredzamiem vēlēšanu procesiem; aicina starptautisko sabiedrību, reģionālos partnerus un PV/AP veicināt un atbalstīt plašu nacionālo nolīgumu kā vienīgo iespējamo risinājumu; prasa PV/AP aktīvi izpētīt citus pasākumus, lai konstruktīvi veicinātu valsts politisko stabilizāciju; noraida šajā sakarībā jebkādus mēģinājumus nodot tās konstitucionāli atzītās pilnvaras jebkurai citai struktūrai;

61.  atzinīgi vērtē ES un Kubas Politiskā dialoga un sadarbības nolīguma parakstīšanu 2016. gada decembrī; uzsver, cik svarīgi ir paātrināt tā īstenošanu, kas var pozitīvi ietekmēt ES un CELAC partnerību kopumā; norāda, ka politiskajam dialogam un sadarbības nolīgumam ir jāsniedz ieguldījums Kubas iedzīvotāju dzīves apstākļu un sociālo tiesību uzlabošanā, virzības uz demokrātiju sekmēšanā un pamatbrīvību ievērošanā un veicināšanā; uzsver, ka tā spēkā esamība būs atkarīga no tā, cik efektīvi Kubas valdība īstenos nolīgumā noteiktos noteikumus par cilvēktiesībām, un pamatojoties uz Eiropas Parlamenta rezolūcijām;

62.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī CELAC dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0016.  

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0200.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0297.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0041.

(6)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/trade_en.pdf

(7)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/poverty_en.pdf

(8)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/pparties_en.pdf

(9)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/china_en.pdf

(10)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/athens2014/adopted_docs/femicide/1026102en.pdf

(11)

http://www.europarl.europa.eu/intcoop/eurolat/assembly/plenary_sessions/montevideo_2016/adopted_docs/migration_en.pdf

(12)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0141.

(13)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0280.


Attīstības komitejas ATZINUMS (31.5.2017)

Ārlietu komitejai

par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku

(2017/2027(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Enrique Guerrero Salom

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka pat pēc ievērojamas ekonomiskās attīstības, kuras rezultātā nabadzības un nevienlīdzības līmenis kritās, nevienlīdzība joprojām rada ievērojamus šķēršļus reģiona attīstībai, kur 175 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā un atstumtībā, īpaši sievietes un nepilngadīgie; uzsver, ka ekonomiskā izaugsme, tostarp sociālā attīstība, taisnīga bagātības sadale un vispārēja sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšana ir būtiska šā jautājuma risināšanā;

2.  uzskata, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) panākšanai ir jābūt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAK) sadarbības pamatmērķim; prasa Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) sadarboties ar LAK valstīm, lai vienotos par efektīvām stratēģijām, ar kurām panākt IAM; mudina Savienību palielināt budžeta atbalsta programmas;

3.  uzskata, ka atbalsta pārtraukšana būtu solis atpakaļ, kas traucētu reģiona turpmāko attīstību, jo Savienība ir lielākais līdzekļu devējs LAK reģionam, un atbalsta pārtraukšana, tostarp vidēju ienākumu valstīm, kur dažādos ģeogrāfiskos apgabalos, starp pilsētu un lauku teritorijām valda nevienlīdzība, kas īpaši skar sievietes un minoritātes; tādēļ aicina Komisiju un Padomi uzņemties skaidri apņemties kopā ar LAK un īpaši kopā ar Centrālameriku, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā turpmāko ES un ĀKK partnerību, nevienu neatstāt novārtā un atvieglot ietekmi uz valstīm, kuras nesen ir sasniegušas vidēju ienākumu statusu vai atrodas pārejas procesā uz šo statusu;

4.  uzskata, ka pašreizējā reģionālajā un globālajā kontekstā, ES ir jāpadziļina attiecības ar LAK, pievēršot uzmanību labākai sadarbībai visās jomās, lai augstākajā līmenī izveidotu divpusējas attiecības;

5.  prasa Komisijai norādīt pieejamos instrumentus un piešķirt tiem pietiekamus līdzekļus, īstenojot piemērotas darbības to saskaņošanai ar efektivitātes, spējas veidot apropriācijas, harmonizēšanas, abpusēja atbildīguma, pārskatatbildības principiem un to atbilstībai LAK valstu attīstības stratēģijām, lai palīdzētu LAK risināt problēmas un sagatavoties iespējamam oficiālās attīstības palīdzības (OAP) samazinājumam nākotnē; aicina šādos instrumentos iekļaut zinātības un apmācības nodošanu un sniegt palīdzību, veicot nodokļu un publisko finanšu pārvaldības reformas, kuras sekmēs izaugsmi un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu;

6.  atbalsta Latīņamerikas valstu iniciatīvu izveidot pamatnolīgumu valsts parāda pārstrukturēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā;

7.  pauž nožēlu par humānās palīdzības samazināšanu un noraida to, ka šie samazinājumi joprojām attiecas uz teritorijām (ziemeļu trīsstūris, kuru veido Centrālamerika, Haiti, Kolumbija), kurās pastāv vislielākā nepieciešamība pēc humānās palīdzības;

8.  nosoda dažu valstu valdību rīcību, kuras ir atteikušās no starptautiskās humānās palīdzības, tādējādi neradot iespēju apmierināt šo valstu būtiskākās pamatvajadzības; aicina PV/AP uzstāt, lai attiecīgās iestādes atļautu ielaist šādu palīdzību, un nākt klajā ar palīdzības plānu katrai valstij;

9.  uzsver, ka steidzami ir jāpastiprina centieni, lai apkarotu korupciju, nodokļu krāpšanu un nesodāmību, jo šie ir galvenie šķēršļi, kas kavē attīstību, lai ievērotu tiesiskumu, rīkotu brīvas un pārredzamas vēlēšanas, panāktu varas nošķiršanu un vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgai, objektīvai un profesionālai tiesiskajai sistēmai, atbalstītu labu pārvaldību, novērstu institucionālos trūkumus un stiprinātu administrāciju; atzīst darbu, ko šajā jomā ir veikusi programma EUROsociAL;

10.  ar bažām konstatē, ka zemes sagrābšana pēdējo desmit gadu laikā LAK ir saistīta ar lauksaimniecības pārtikas, barības un degvielas nozarēm, kā arī ar klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijām (proti, oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas programmu attiecināšana uz mežiem, kā tas ir REDD+ gadījumā); tāpat atzīmē, ka augošās reģionālās un starptautiskās prasības pēc izrakteņiem un fosilā kurināmā ir novedušas pie liela mēroga izrakteņu ieguves koncesijām, kuras var ietekmēt kopienu zemes tiesības; aicina LAK valstis atzīt visas likumīgās tiesības uz zemi, tostarp neformālās, pirmiedzīvotāju un paražu īpašumtiesības, saskaņā ar FAO pamatnostādnēm par īpašumtiesībām un ievērot principu par iepriekšēju, brīvu un apzinātu to vietējo iedzīvotāju piekrišanu, kurus skar zemes darījumi;

11.  uzsver, ka LAK ir augstākais noslepkavoto cilvēktiesību aizstāvju līmenis visu pasaules reģionu vidū; aicina attīstības programmās ņemt vērā cilvēktiesību aizstāvju ārkārtīgo neaizsargātību un sniegt ievērojamu ieguldījumu viņu aizsardzībā; aicina EĀDD pielikt lielākas pūles, lai pārraudzītu to līdzekļu pārvaldību, kuri ir iezīmēti cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai;

12.  aicina divpusējo attiecību attīstīšanā ņemt vērā starptautisko cilvēktiesību līgumu ievērošanu, dažādu valdību dalību reģionālajās struktūrās un sadarbību ar Amerikas Cilvēktiesību komisiju;

13.  uzskata, ka ir būtiska tāda valsts politika, īpaši attiecībā uz veselības aprūpi, izglītību un apmācību, kā arī privātas iniciatīvas, kas paver iespējas gandrīz 30 miljoniem jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu; uzsver, ka ar attīstības programmām ir jānovērš konfliktu, vardarbības, organizētās noziedzības un slepkavību augsts līmenis, kas īpaši skar jauniešus un pusaudžus, un ir viena no galvenajām LAK valstu problēmām;

14.  uzsver, ka ir svarīgi panākt un sekmēt lielākus ārvalstu ieguldījumus un privātā sektora iesaistīšanos saistībā ar cilvēktiesību, vides un darba tiesību ievērošanu un to, ka investori pieņem un īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgas ieguldīšanas principus, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību ieguldījumiem un uzņēmumu sociālās atbildības principa ievērošanu;

15.  ņem vērā ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par apvienošanas izmantošanu, aicina Komisiju piemērot saistošus attīstības efektivitātes principu kritērijus tās apvienošanas programmām, īpaši attiecībā uz līdzatbildību, saskaņošanu ar partnervalstīm, attīstību un finansiālo papildināmību, pārredzamību un pārskatatbildību;

16. aicina EIB un ES dalībvalstu attīstības finanšu iestādes efektīvi nodrošināt, , ka uzņēmumi, kuri saņem to atbalstu, nav iesaistīti nodokļu nemaksāšanā, izmantojot ārzonas centrus un nodokļu oāzes, un efektīvi izsekot un uzraudzīt plūsmas, parāda ilgtspējīgu un to ilgtspējīgas attīstības projektu pievienoto vērtību;

17.  uzsver, ka ir svarīgi saskaņot dažādas valsts politikas jomas, un mudina gan centrālajā, gan vietējā līmenī iesaistīt visus politiskos un sociālos dalībniekus, arodbiedrības un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas IAM sasniegšanā; uzskata, ka valsts sektoram vienmēr ir visi jānodrošina ar sabiedriskajiem labumiem, kuriem ir liela nozīme attīstībā, un ka ikkatram ir jānodrošina tiesiskā aizsardzība pret cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tad, kad šādus pārkāpumus veic korporācijas;

18.  uzsver, ka ekonomiskā izaugsme un tirdzniecība ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai, taču ar tiem nepietiek, lai mazinātu nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību; aicina īstenot efektīvu politiku, kas sekmētu šo problēmu mazināšanos, panākot diversificētu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kurā liela uzmanība tiek pievērsta sociālajiem jautājumiem, institucionālajam atbalsta un cilvēktiesību ievērošanai;

19.  uzsver, ka LAK joprojām saskaras ar nozīmīgām valsts parāda problēmām; aicina izmantot uz cilvēku vajadzībām balstītu pieeju parāda atmaksājamībai, īstenojot UNCTAD principus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO darbu saistībā ar starptautisku mehānismu valsts parāda pārvaldībai;

20.  norāda, ka savu ģeogrāfisko un ģeoloģisko īpatnību dēļ LAK ir ārkārtīgi neaizsargāta pret dabas katastrofām un ka šī situācija vēl vairāk saasinās klimata pārmaiņu rezultātā, kuras ir jārisina globālā mērogā saskaņā ar kopējas, bet diferencētas atbildības principu; aicina Komisiju un LAK valstis novērst pamatcēloņus, īstenot klimatnoturības pasākumus un pieņemt riska novēršanas stratēģijas un protokolus, lai ārkārtas gadījumos strauji mobilizētu humāno palīdzību;

21.  prasa, lai attīstības programmās LAK iekļautu transversālu dzimumu pieeju, ievērotu sieviešu pamatbrīvības un pamattiesības, nodrošinātu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un sekmētu darba iespēju pieejamību sievietēm; norāda, ka saskaņā ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu Ekonomikas komisijas (CEPAL) datiem, katru dienu tiek noslepkavotas vidēji 12 sievietes no šī reģiona; tādēļ uzsver, ka sieviešu slepkavību un dzimumu diskriminācijas izbeigšanai ir jābūt attīstības un IAM sasniegšanas prioritāram mērķim;

22.  atgādina par saistībām, kuras ES uzņēmās ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena) 2013. un 2015. gada rīcības plānos par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, un pauž bažas pa to, ka netiek īstenota šo plānu 7. sadaļa par dzimumu līdztiesības sekmēšanu; aicina dalībvalstis un EĀDD sadarboties un piešķirt ekonomiskos un institucionālos resursus, ar kuriem nodrošina ieteikumu par tās dzimumu līdztiesības sekmēšanas izpildi, par kuru ir panākta vienošanās minētajos rīcības plānos, jo īpaši attiecībā uz visa veida vardarbības izskaušanu, kā tas ir paredzēts Belenas Konvencijā, Stambulas konvencijā un Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW);

23.  mudina labāk saskaņot politikas virzienus un programmas, ar kurām atbalsta LAK reģionu, kā arī tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas; aicina izpildīt politiskās saistības, par kurām tika sasniegta vienošanās ES un LAK reģionālajos samitos, un papildināt tās ar nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Paul Rübig, Judith Sargentini

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Vincent Peillon, Elly Schlein

0

-

 

 

5

0

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Anna Záborská,

Verts/ALE

Maria Heubuch, Judith Sargentini

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.7.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

7

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Anders Primdahl Vistisen, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Luis de Grandes Pascual, András Gyürk, Javi López, Marietje Schaake, Eleni Theocharous, Ernest Urtasun, Bodil Valero, Paavo Väyrynen, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ádám Kósa


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule, Javier Nart, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen

ECR

Bas Belder, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

EPP

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, András Gyürk, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ádám Kósa, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, László Tőkés, Luis de Grandes Pascual, Jaromír Štětina

S&D

Francisco Assis, Brando Benifei, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Arne Lietz, Javi López, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Elena Valenciano, Boris Zala

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Ernest Urtasun, Bodil Valero

7

-

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

Janusz Korwin-Mikke

2

0

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

ENF

Mario Borghezio

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums