Procedūra : 2017/2011(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0294/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0294/2017

Debates :

PV 24/10/2017 - 18
CRE 24/10/2017 - 18

Balsojumi :

PV 25/10/2017 - 7.7
CRE 25/10/2017 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0413

ZIŅOJUMS     
PDF 875kWORD 84k
11.10.2017
PE 606.242v03-00 A8-0294/2017

par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu

(2017/2038(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Soraya Post

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu

(2017/2038(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā LES preambulu, jo īpaši tās otro ievilkumu un ceturto līdz septīto ievilkumu,

–  inter alia ņemot vērā LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro daļu un 6. pantu,

  inter alia ņemot vērā LESD 10. pantu un 19. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), kas izsludināta 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā un stājās spēkā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada decembrī,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1948. gadā,

–  ņemot vērā 1989. gada 20. novembrī Ņujorkā pieņemto ANO Konvenciju par bērna tiesībām, jo īpaši tās 3. pantu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju A/70/L.1 “Pārveidosim mūsu pasauli. Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

–  ņemot vērā ANO Rezolūciju A/RES/60/7 par holokausta piemiņu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2005. gada 1. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarāciju par antičigānisma un rasistiskās vardarbības pret romiem uzliesmojumu Eiropā, kas pieņemta 2012. gada 1. februārī,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) Vispārējās politikas ieteikumu Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskriminēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas politisko partiju hartu par nerasistisku sabiedrību, ko Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress pieņēma 32. sesijā 2017. gada martā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju 1985(2014) “Nacionālo minoritāšu stāvoklis un tiesības Eiropā” un Rezolūciju 2153(2017) “Romu un klejotāju iekļaušanas veicināšana”,

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra Thorbjorn Jagland 2017. gada 11. aprīļa paziņojumu par 10 mērķiem nākamajiem 10 gadiem,

–  ņemot vērā SDO Konvenciju par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā, 1958 (Nr. 111),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(4),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs, Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumus par romu integrācijas procesa paātrināšanu un 2016. gada 13. oktobra secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2016,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. jūnija secinājumus par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumus par romu integrāciju (COM(2010)0133, COM(2012)0226, COM(2013)0454, COM(2015)0299, COM(2016)0424), tostarp paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra ieteikumu “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”,

–  ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par romiem(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī(6),

  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā(7), jo īpaši 117.–122. punktu par romu tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2016. gada ziņojumu par pamattiesībām,

–  ņemot vērā Pamattiesību aģentūras apsekojumus EU-MIDIS I un EU-MIDIS II, kā arī citus apsekojumus un ziņojumus par romiem,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 14/2016 par ES politikas iniciatīvām un finansiālo atbalstu romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs,

–  ņemot vērā Eirobarometra aptauju “Diskriminācija ES 2015. gadā”,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojumus un ieteikumus, citu starpā tās rīcības plānu romu un sintu stāvokļa uzlabošanai EDSO teritorijā,

–  ņemot vērā sargorganizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, īpaši Eiropas Romu tiesību centra, Fundación Secretariado Gitano, OSF, ERGO un Amnesty International, ziņojumus un ieteikumus,

–  ņemot vērā Alianses pret antičigānismu references dokumentu par antičigānismu,

–  ņemot vērā Eiropas politikas pētījumu centra ziņojumu “Institucionālā antičigānisma apkarošana: reaģēšana un daudzsološas prakses Eiropas Savienībā un dažās dalībvalstīs”,

  ņemot vērā Berlīnē nesen izveidoto Eiropas Romu mākslas un kultūras institūtu (ERIAC), kura mērķis ir panākt 12 miljonu Eiropas romu iesaisti mākslā un kultūrā, dodot viņiem pašizpausmes iespējas un tādējādi palīdzot cīnīties pret antičigānismu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0294/2017),

A.  tā kā romu cilvēktiesības Eiropā joprojām ir ierobežotas;

B.  tā kā romi ir Eiropas kultūras un vērtību daļa un ir devuši savu ieguldījumu ES kultūras bagātībā, daudzveidībā, ekonomikā un kopīgajā vēsturē;

C.  tā kā “antičigānisms ir īpašs pret romiem vērsts rasisma veids, ideoloģija, kuras pamatā ir uzskats par rasu pārākumu, dehumanizācijas un institucionāla rasisma veids, kas zeļ vēsturiskas diskriminācijas augsnē, un tas cita starpā izpaužas kā vardarbība, naida runa, ekspluatācija, stigmatizācija un vistiešākā diskriminācija”(8);

D.  tā kā par spīti valstu, Eiropas un starptautiskiem centieniem noturīgs un strukturāls antičigānisms(9) vērojams visos Eiropas sabiedrības līmeņos, kur tas ik dienu izpaužas kā, piemēram, individuāla un institucionāla vienaldzība, diskriminācija, nevienlīdzība, iespēju trūkums, pazemošana, citādošana un vainas novelšana, stigmatizācija, naida runa un pakļaušana vardarbībai, galējai nabadzībai un dziļai sociālajai atstumtībai; tā kā antičigānisms palielinās un politiskās partijas gūst popularitāti, paužot klaji antičigāniskus uzskatus;

E.  tā kā dažādu veidu antičigānisms redzams dalībvalstu publisko iestāžu un institūciju darbā un darbībās gandrīz visās jomās un visos līmeņos, kur tas visbiežāk izpaužas tā, ka romiem nav vienlīdzīgas vai vispār nekādas piekļuves publiskajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, tiek liegtas vienlīdzīgas tiesības un vienāda attieksme, romi netiek ņemti vērā politikas veidošanas un zināšanu radīšanas procesos, viņi nav pietiekami pārstāvēti oficiālās iestādēs visos sabiedrības līmeņos, tiek veidotas diskriminējošas programmas un nepareizi tiek izlietotas romu dzīves uzlabošanai paredzētas finansējuma iespējas;

F.  tā kā netīšs antičigānisms novērojams pat ES iestāžu darbā, jo daudzas ES programmas un fondi, kas varētu labvēlīgi ietekmēt romu dzīves apstākļus un izredzes, romus nemaz neaizsniedz vai romus par saņēmējiem norāda vien simboliski, bet neņem vērā viņu faktiskos apstākļus un diskrimināciju, ar ko viņi saskaras;

G.  tā kā antičigānismu — lai cik neapzināts tas būtu — var konstatēt arī ES acquis, kas bieži vien neņem vērā faktiskos apstākļus un grūtības, ar kurām saskaras romi, kas, gadsimtiem bijuši pakļauti multiplai diskriminācijai, nevar izmantot tādas pašas tiesības, iespējas un aizsardzības līmeni, ko dod ES acquis, kā citi ES iedzīvotāji;

H.  tā kā mūsu sabiedrībā gan vārdos, gan darbībā ir izplatīta noturīga paternālistiska attieksme pret romiem: tā uzsver, ka romi ir “jāiekļauj” un “jāintegrē”, bet patiesībā ir nepieciešams fundamentāli mainīt pieeju; tā kā ir jānodrošina, ka viņiem ir piekļuve pamattiesībām un pilsonībai un iespējas tās pilnīgi izmantot mūsu sabiedrībā;

I.  tā kā romus pastāvīgi sauc par neaizsargātiem cilvēkiem, lai gan patiesībā tas, ka romiem tiek liegtas neatņemamas cilvēktiesības, vienāda attieksme un piekļuve labklājības sistēmai, pakalpojumiem, informācijai, tiesu iestādēm, izglītībai, veselības aprūpei, nodarbinātībai utt., liecina, ka struktūras, ko izveidojuši un uztur pie varas esošie, ir diskriminējošas un padara romus neaizsargātus; tā kā tas pierāda, ka attiecīgās iestādes nav pildījušas savus pienākumus cilvēktiesību jomā,

Piederība un līdzdalība

1.  uzsver, ka nolūkā cīnīties pret sabiedrības neapzināto vienprātību, ka romi ir atstumjami, apkarot viņu diskrimināciju un sociālo atstumtību, kā arī graut stereotipus, ko gadsimtu gaitā izveidojusi un nostiprinājusi populārā literatūra, mediji, māksla un valoda, ir būtiski svarīgi sabiedrību izglītot par romu daudzveidību, vēsturi, kultūru un to, kāds, cik plašs un smags ir antičigānisms, ar ko viņi ikdienā saskaras; šajā sakarā aicina dalībvalstis uzņemties pilnīgu atbildību par saviem iedzīvotājiem, kas ir romi, un sākt ilgtermiņa informētības veicināšanas un intersekcionālas sensibilizēšanas kampaņas;

2.  uzskata, ka aktīva un jēgpilna romu sociālā, ekonomiskā, politiskā un kulturālā līdzdalība ir izšķirīgi svarīga efektīvā cīņā pret antičigānismu un tik ļoti vajadzīgās abpusējās uzticēšanās panākšanai visas sabiedrības labā; norāda, ka par to kopīga atbildība ir Komisijai un dalībvalstīm; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, kas aptvertu gan proaktīvus, gan reaktīvus pasākumus, kuru pamatā būtu īsta un sistemātiska apspriešanās ar romu pārstāvjiem un NVO, un tos iesaistīt visos līmeņos — arī vietēji — sākto galveno programmu un projektu vadīšanā, uzraudzībā un novērtēšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt neatkarīgu romu pilsonisko organizāciju un sabiedrisko struktūru izveidi un progresīvu romu jauniešu līderu iespēcināšanu;

Izlīgums un uzticēšanās veidošana

3.  lai iedibinātu īstu savstarpēju uzticēšanos, mudina Komisiju izveidot ES līmeņa patiesības un izlīguma komiteju (pastāvošās struktūrās vai kā atsevišķu struktūru), lai atzītu gadsimtus ilgušo romu vajāšanu, atstumšanu un atraidīšanu, dokumentēt to oficiālā baltajā grāmatā, kā arī, pildot šos uzdevumus, sadarboties ar Eiropas Parlamentu un romu ekspertiem;

4.  aicina dalībvalstis izveidot valsts patiesības un izlīguma komitejas (pastāvošās struktūrās vai kā atsevišķas struktūras), lai atzītu gadsimtus ilgušo romu vajāšanu, atstumšanu un atraidīšanu, iesaistot parlamenta deputātus, valdības amatpersonas, juristus, romu pārstāvjus, NVO un vietējas organizācijas, un dokumentētu šos jautājumus oficiālā baltajā grāmatā, un mudina dalībvalstis skolu mācību programmās iekļaut romu vēsturi;

5.  aicina dalībvalstis pieminēt romu holokausta upurus, atzīmēt 2. augustu kā romu holokausta piemiņas dienu un, izmantojot vienkāršotu procedūru, piešķirt pienācīgu un tūlītēju kompensāciju vēl dzīvajiem holokausta upuriem, kā arī īstenot attiecīgu informētības veicināšanas kampaņu; aicina Komisiju un dalībvalstis atceres pasākumos, kas notiek ik gadu 27. janvārī, lai atzīmētu Holokausta upuru piemiņas dienu, pieminēt arī romus un rīkot brīvprātīgas ierēdņu apmācības par romu holokaustu;

Snieguma pārbaudes

6.  pauž bažas par to, ka, lai gan dalībvalstīs tiek īstenotas vairākas mērķorientētas programmas, lielākā daļa galveno programmu, arī tās, uz kurām attiecas struktūrfondi, neaizsniedz nelabvēlīgākā situācijā esošos iedzīvotājus, īpaši romus; tāpēc aicina Revīzijas palātu pilnīgāk un regulāri pārbaudīt sniegumu, kāds panākts tādās ES programmās kā ES nodarbinātības un izglītības programmas, piemēram, “Erasmus+” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI);

7.  aicina Komisiju:

–  novērtēt ES programmas un finansējuma iespējas, lai noteiktu, vai tās atbilst nediskriminēšanas un līdzdalības prasībām, un vajadzības gadījumā nekavējoties veikt korektīvos pasākumus,

–  izmantot stingru, uz kvalitāti orientētu ilgtermiņa uzraudzības un finanšu rēķinvedības sistēmu, lai pārbaudītu dalībvalstu sniegumu ES programmu izmantošanā,

–  romus saņēmējus aktīvi, efektīvi un pārredzami iesaistīt projektu uzraudzības un novērtēšanas procesā,

–  nodrošināt, ka pastāvošais sūdzību mehānisms ir vieglāk piekļūstams un pārredzamāks iedzīvotājiem, NVO un iestādēm, lai būtu iespējams ziņot par diskriminējošiem ES fondiem un programmām,

–  apturēt finansējumu gadījumos, kad ES finansējums ir lietots nepareizi,

–  reformēt ESI fondus tā, lai tie proaktīvāk sniegtu finanšu atbalstu antičigānisma apkarošanai, un

–  paplašināt finansēšanas programmas “Eiropa pilsoņiem” un “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, atzīstot pilsoniskās sabiedrības sargorganizāciju un citu relevanto ieinteresēto pušu svarīgo lomu antičigānisma monitoringā un pamattiesību ievērošanas nodrošināšanā;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis:

–  nodrošināt, ka relevantie ES finansētie intervences pasākumi, kas var ietekmēt romu kopienu, ir iekļaujoši un vērsti pret segregāciju,

–  nodrošināt, ka segregējošas prakses ir skaidri jāapraksta un nepārprotami jāizslēdz no finansējuma,

–  uzlabot finansējuma iespējas, lai nodrošinātu, ka radītās izglītības un nodarbinātības iespējas paver īstu un ilgtspējīgu ceļu, kā izkļūt no ilgtermiņa bezdarba, jo tas ir nepieciešams cilvēka cienīgai dzīvei,

–  nodrošināt, ka visi pieejamie resursi tiek izmantoti lietderīgi, un

–  palielināt ES līdzekļu apgūšanas līmeni, kas darāms atbilstoši romu integrācijas valsts stratēģijās noteiktajām prioritātēm;

9.  aicina dalībvalstis uzlabot vietējo un nacionālo iestāžu koordināciju, lai likvidētu administratīvos un politiskos šķēršļus un efektīvi izmantotu ES fondus romu, īpaši bērnu, situācijas uzlabošanai;

10.  atgādina par Padomes 2013. gada ieteikumu, ka sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības un diskriminācijas apkarošana, inter alia marginalizētu kopienu, piemēram, romu, sociāli ekonomiskās integrācijas veicināšana, būtu jāatvieglo, katrā dalībvalstī vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem piešķirot ieguldījumiem cilvēkkapitālā;

Vienlīdzīgu tiesību un antičigānisma apkarošanas nodrošināšana apmācības ceļā

11.  atgādina, ka minoritāšu tiesības un diskriminācijas aizliegums ir neatņemama pamattiesību daļa un attiecīgi uzskatāmas par ES vērtībām, kas jāievēro saskaņā ar LES 2. pantu; atgādina, ka ES var rīkoties saskaņā ar LES 7. pantu, ja ir skaidrs risks, ka dalībvalsts varētu smagi pārkāpt šīs vērtības; piekrīt, ka ir jāpieņem stingrs uzraudzības un sankciju mehānisms, ar ko nodrošinātu atbilstību pamattiesību standartiem un kas ļoti palīdzētu romiem, nopietni vēršoties pret antičigānisma izpausmēm un romu pamattiesību pārkāpumiem;

12.  ņemot vērā satraucošos NVO un sargorganizāciju ziņojumus, aicina Komisiju:

–  īstenot Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK un panākt tās izpildi, lai efektīvi novērstu un izskaustu jebkādu romu diskrimināciju un lai nodrošinātu, ka valsts, reģionālie un vietēji administratīvie noteikumi nav diskriminējoši un nenoved pie segregācijas,

–  īstenot Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI un panākt tā izpildi, jo tas nodrošina līdzekļus sekmīgai cīņai pret antičigānisku retoriku un vardarbību pret romiem;

13.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm transponēt un īstenot vienādas attieksmes direktīvas un arī turpmāk sākt pienākumu neizpildes procedūras bez izņēmuma pret visām dalībvalstīm, kuras pārkāpj, netransponē vai neīsteno vienādas attieksmes direktīvas, piemēram, Rasu vienlīdzības direktīvu (2000/43/EK)(10), Brīvas pārvietošanās un uzturēšanās direktīvu (2004/38/EK)(11), Cietušo tiesību direktīvu (2012/29/ES)(12), Padomes pamatlēmumu (2008/913/TI) par rasismu un ksenofobiju(13), Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2010/13/ES)(14) un Padomes Direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm (2004/113/EK)(15) un par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā un profesijā (2000/78/EK)(16);

14.  aicina Komisiju un Padomi rast izeju no strupceļa un atsākt sarunas par Diskriminācijas novēršanas direktīvu;

15.  nosoda to, ka konkrētas dalībvalstis noliedz savu romu izcelsmes valstspiederīgo nelīdztiesību, ka tām nav politiskās gribas labot savas kļūdas un nodrošināt romiem pamattiesību pieejamību un īstenošanu un ka tās romus pašus vaino viņu sociālajā atstumtībā, ko izraisījis strukturālais rasisms;

16.  aicina dalībvalstis:

–  skaidri nosodīt un sodīt romu holokausta noliegšanu, naida runu un vainas novelšanu, ko piekopj visu līmeņu politiķi un valsts amatpersonas un kas sastopama visu veidu medijos, jo tās sabiedrībā tieši nostiprina antičigānismu,

–  veikt papildu pasākumus, kas novērstu, nosodītu un apkarotu naida runu pret romiem, izmantojot arī kultūrdialogu;

17.  mudina Komisiju un dalībvalstis intensīvāk sadarboties ar NVO, lai nodrošinātu apmācību par paraugpraksi, kā apkarot aizspriedumus un kā efektīvi rīkot naida runas atspēkošanas kampaņas, apzinot NVO partneru īpašās vajadzības un prasības šajā aspektā; aicina Komisiju publicēt pilsoniskajai sabiedrībai paredzētu uzaicinājumu monitoringa un ziņošanas jomā attiecībā uz naida runu, naida noziegumiem un holokausta noliegšanu dalībvalstīs;

18.  aicina Parlamenta priekšsēdētāju nosodīt un sodīt EP deputātus, kas izsakās nomelnojoši, rasistiski vai ksenofobiski vai šādi uzvedas Parlamentā;

19.  pauž nožēlu par to, ka tiek pārkāptas romu tiesības uz brīvu pārvietošanos; aicina dalībvalstis atzīt, ka ES pamatprincipi jāpiemēro visiem iedzīvotājiem un ka Brīvas pārvietošanās direktīva neatļauj kolektīvu izraidīšanu un nekādu rasisku profilēšanu; aicina izcelsmes dalībvalstis uzņemties atbildību par visu iedzīvotāju nabadzības un atstumtības apkarošanu, kā arī aicina galamērķa dalībvalstis palielināt pārrobežu sadarbību, lai apkarotu diskrimināciju un ekspluatāciju un nepieļautu to, ka atstumtība turpinās arī galamērķa valstī;

20.  aicina dalībvalstis migrācijas kontekstā novērst neobjektivitāti pret romiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem; atgādina, ka dalībvalstīs ierodas patvēruma meklētāji no Rietumbalkānu valstīm, no kuriem liels skaits ir Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas romi, un ka šo parādību var sasaistīt ar īpašiem faktoriem, kas minētajās valstīs skar romu kopienu; aicina attiecībā uz relevantajām valstīm izcelsmes valsts informācijā iekļaut īpašu sadaļu par vajāšanu, ko izraisa antičigānisms;

21.  pauž nopietnas bažas par to, cik daudz Eiropā ir romu bezvalstnieku, jo bezvalstniecības dēļ viņiem tiek pilnībā liegti sociālie, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumi un viņi tiek atstumti pašā sabiedrības perifērijā; aicina dalībvalstis pielikt punktu bezvalstniecībai un nodrošināt, ka pamata cilvēktiesības var izmantot visi iedzīvotāji;

22.  aicina dalībvalstis dzimšanas reģistrāciju veikt nediskriminējoši un nodrošināt personu apliecinošus dokumentus visiem iedzīvotājiem, lai romiem netiktu liegta piekļuve galvenajiem pamatpakalpojumiem; aicina dalībvalstis nekavējoties veikt korektīvus pasākumus, lai apturētu diskrimināciju dzimšanas reģistrācijā, un ar vietējo pašvaldību starpniecību aktīvi rīkoties, lai visi bērni tiktu reģistrēti; aicina Komisiju novērtēt un uzraudzīt situāciju dalībvalstīs, dalīties paraugpraksē, kā identificēt aizsargāt personas, kurām nav atzītas pilsonības un piekļuves personu apliecinošiem dokumentiem, un sākt kampaņas, kas veicinātu informētību par dzimšanas reģistrācijas nozīmību;

23.  pauž nopietnas bažas par to, ka romiem nav vienlīdzīgas piekļuves veselības informācijai, pakalpojumiem un aprūpei, ka vien retajam ir veselības apdrošināšanas karte, un par rasistisku izturēšanos pret romiem; aicina dalībvalstis pieņemt efektīvus pasākumus, kas likvidētu visus šķēršļus, kuri liedz piekļuvi veselības aprūpes sistēmai; prasa dalībvalstīm vajadzības gadījumā nodrošināt finansējumu romiem paredzētām veselības aprūpes mediatoru programmām, kā arī palielināt informētību par veselības aprūpi un uzlabot piekļuvi vakcinācijai un profilaktiskajai veselības aprūpei romu kopienās;

24.  pauž bažas par diskrimināciju pret romietēm, kuras bieži vien tiek ievietotas segregētās, standartiem neatbilstošās dzemdību nodaļās, saskaras ar fizisku vardarbību, nolaidību, nepietiekamu aprūpi un sliktu izturēšanos no medicīnas darbinieku puses, mēģinot izmantot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus, un kuras bieži vien nevar piekļūt mobilajam veselības skrīningam; mudina dalībvalstis šajā nolūkā nekavējoties izveidot uzraudzības un korektīvo mehānismu un nodrošināt, ka medicīnas darbiniekus, kas pārkāpj ētikas principus, sauc pie atbildības; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot centienus sekmēt ilgtspējīgu un visaptverošu spēju veidošanu attiecībā uz romietēm, izveidot specializētas struktūras, piemēram, informācijas punktus, lai sniegtu pielāgotu informāciju par veselības aprūpi, un nodrošināt nepieciešamo atbalstu kopienas veselības iniciatīvām;

25.  aicina dalībvalstis, īstenojot ES programmu attiecībā uz romu valsts stratēģijām, prioritāti piešķirt bērniem, īpaši — nodrošinot romu bērniem piekļuvi veselības aprūpei, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un piekļuvi izglītībai; uzsver, ka cīņa pret romu bērnu analfabētismu ir izšķirīgi svarīga labākas romu integrācijas un iekļaušanas nolūkā, jo dos iespēju nākamajām paaudzēm uzlabot savas iespējas iesaistīties darba tirgū;

26.  mudina dalībvalstis nosodīt piespiedu sterilizāciju un piešķirt kompensācijas romietēm, kas bijušas pakļautas sistemātiskai un valsts atbalstītai sterilizācijai, kā arī publiski atvainoties sievietēm, kas cietušas no šā nozieguma pret cilvēci;

27.  pauž lielu satraukumu par romu bērnu nelikumīgu atņemšanu vecākiem; aicina dalībvalstis nekavējoties izmeklēt šādus gadījumus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tos nepieļautu;

28.  nosoda to, ka dalībvalstis nenodrošina romiem vienlīdzīgu tiesu iestāžu pieejamību un vienlīdzību likuma priekšā, proti, to, ka:

–  naida noziegumos cietušajiem netiek nodrošināts taisnīgums vai arī attiecīgās procedūras ir nepieņemami lēnas, īpaši tad, ja nodarījumu veikuši policisti,

–  romus skar nesamērīga kriminālatbildības noteikšana,

–  policijas darbības ir pārmērīgas (etniskā profilēšana, pārmērīgas apturēšanas un pārmeklēšanas procedūras, nevajadzīgi reidi romu apmetnēs, patvaļīga īpašuma konfiscēšana un iznīcināšana, pārmērīga spēka izmantošana aizturēšanas laikā, uzbrukumi, draudi, pazemojoša izturēšanās, fiziska vardarbība un tiesību liegšana policijā nopratināšanas un apcietinājuma laikā),

–  nepietiekamas policijas darbības pret romiem izdarītu noziegumu gadījumā: nepietiekama vai nekāda palīdzība, aizsardzība (piemēram, cilvēku tirdzniecības gadījumos un vardarbības ģimenē gadījumos) vai izmeklēšana gadījumos, kad par noziegumiem ziņojuši romi;

29.  aicina dalībvalstis:

–  garantēt, ka visi iedzīvotāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un nodrošināt, ka visiem ir vienlīdzīgi pieejamas tiesu iestādes un piekļuve procesuālajām tiesībām,

–  sniegt obligātu, uz cilvēktiesībām balstītu un pakalpojumorientētu dienesta apmācību tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un tiesu sistēmas amatpersonām visos līmeņos,

–  izmeklēt naida noziegumus un veikt kriminālvajāšanu par tiem, kā arī izstrādāt paraugprakses, kā identificēt un izmeklēt naida noziegumus, tostarp tādus, ko tieši motivējis antičigānisms,

–  izveidot policijā naida noziegumu apkarošanas vienības ar zināšanām par antičigānismu,

–  sekmēt pienācīgu policijas darbību un piemērot sankcijas gadījumos, kad policijas rīcība nav pareiza,

–  darbam ar policiju pieņemt strīdu izšķiršanas speciālistus,

–  mudināt policijā aktīvi pieņemt darbā romus,

–  nodrošināt, ka cietušo atbalsta programmas risina īpašās romu vajadzības un ka romi saņem palīdzību, kad viņi ziņo par noziegumiem un iesniedz sūdzības,

–  turpināt īstenot programmu JUSTROM — kopīgu Komisijas un Eiropas Padomes programmu attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību romietēm — un paplašināt tās ģeogrāfisko darbības jomu,

–  pilnībā īstenot ES Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīvu un intensificēt policijas un tiesu iestāžu sadarbību cilvēku tirdzniecības apkarošanas nolūkā, kā arī

–  pilnībā īstenot Direktīvu 2011/93/ES(17), lai novērstu un apkarotu seksuālo vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu un aizsargātu cietušos;

30.  aicina Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) arī turpmāk nodrošināt apmācības pamattiesību jomā un policijas spēku intersekcionālo sensibilizēšanu šajā sakarā;

31.  pauž nopietnas bažas par vispārizplatīto romu diskrimināciju mājokļu jomā, kam raksturīgs diskriminējošs īres un īpašumtiesību tirgus un sociālo mājokļu sistēma, romu piespiedu izlikšana no mājokļa un mājokļu iznīcināšana bez pienācīgu alternatīvu mājokļu nodrošināšanas, romu ievietošana segregētās apmetnēs un ārkārtas patversmēs, kur nav pamata pakalpojumu, sienu celšana ap romu apmetnēm, tas, ka publiskās iestādes nenodrošina romiem pilnīgu piekļuvi dzeramajam ūdensvada ūdenim un kanalizācijas sistēmai;

32.  aicina dalībvalstis pieņemt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret romiem attiecībā uz mājokļu pieejamību, un pilnīgi izmantot ES fondus, lai uzlabotu romu mājokļu situāciju, īpaši — sekmējot desegregāciju, izskaužot jebkādu teritoriālu segregāciju, veicinot kopienas vadītu vietējo attīstību un integrētus teritoriālos ieguldījumus ar ESI fondu atbalstu, kā arī izmantojot saskanīgu sabiedrisko mājokļu politiku; mudina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdenim, elektrībai un gāzei, un mājokļu infrastruktūru, kas atbilst valsts juridiskajām prasībām;

33.  aicina Komisiju apstākļos, kad ar rasisku ieganstu tiek veikta piespiedu izlikšana no mājokļiem, atzīt savu kompetenci; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka piespiedu izlikšana pilnībā atbilst Savienības tiesību aktiem un citām starptautisko cilvēktiesību saistībām, piemēram, tām, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas; aicina arī palielināt desegregācijas ekspertu skaitu un pieejamību visvairāk skartajās dalībvalstīs, lai palīdzētu iestādēm nodrošināt, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi patiešām veicina desegregāciju, un aicina Eiropas Sociālajā fondā un Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ESF-ERAF) paredzēt līdzekļus teritoriālās desegregācijas pasākumiem;

34.  atzinīgi vērtē proaktīvās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot romu mājokļu situāciju pilsētās; pieņem zināšanai iniciatīvu Eurocities, kas vāc pierādījumus, kartēšanas ceļā pētot pilsētās dzīvojošo romu kopienu specifiku, grūtības, ar kurām tās saskaras, un pilsētu reakciju uz šīm grūtībām;

35.  nosoda aizvien pastāvošo skolu segregāciju, tostarp pārmērīgu romu bērnu pārstāvību “speciālās skolās”, tikai romiem paredzētās skolās, speciālās klasēs, “konteinerskolās” utt.; aicina dalībvalstis izstrādāt un veikt īpašus skolu desegregācijas pasākumus un citus iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret romu bērniem un viņu pilnīgu piekļuvi kvalitatīvai vispārējai izglītībai un lai nodrošinātu, ka visi romu bērni iegūst vismaz obligāto izglītību; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir izpētīt priekšlaicīgas mācību izbeigšanas iemeslus, īpaši antičigānisma lomu šajā parādībā; turklāt mudina dalībvalstis meklēt jaunus līdzekļus, kā likvidēt pastāvošo izglītības plaisu, izmantojot pieaugušo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, kā arī ikdienējo un neformālo mācīšanos; uzstāj, ka tas būtu darāms, pievēršot uzmanību arī intersekcionālajai diskriminācijai, iesaistot romu speciālistus un skolu mediatorus un nodrošinot šādiem pasākumiem pietiekamus resursus;

36.  uzskata, ka romu diskriminācija nodarbinātības jomā, kam visbiežāk raksturīgs ilgtermiņa bezdarbs, nulles stundu līgumi, nestabili nodarbinātības apstākļi bez veselības un sociālās apdrošināšanas vai pensijām, darba tirgus šķēršļi (kas skar arī romus ar terciāro izglītību) un pārkvalificēšanās iespēju trūkums, ir pamats satraukumam un nav pieņemama; tāpēc mudina dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, kas nodrošinātu vienādu attieksmi pret romiem attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un nodarbinātības iespējām, un likvidēt tiešos un netiešos šķēršļus, tostarp diskrimināciju;

37.  aicina dalībvalstis sadarboties ar privāto sektoru, lai sekmētu romu mācību, nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas, īpaši augošajās tehnoloģiju nozarēs; aicina dalībvalstis ar vērienu izskatīt iespējas, kā jaunās tehnoloģijas varētu palīdzēt panākt romu sociālo un ekonomisko iekļautību un apkarot antičigānismu; uzsver reģionālās attīstības nozīmību ilgtspējīgā darbvietu radīšanā vismazāk attīstītajos reģionos;

38.  aicina dalībvalstis sekmēt politikas pasākumus, kam ir apliecināta būtiska pozitīva ietekme, piemēram, arodapmācību un apmācību darbavietā, individuālo konsultāciju pakalpojumus, pašnodarbinātību, sociālo uzņēmējdarbību un pirmās darba pieredzes programmas, lai sekmētu romu līdzdalību darba tirgū un romu kopienās novērstu nabadzības turpināšanos no paaudzes paaudzē;

39.  nosoda romu multiplo un intersekcionālo diskrimināciju, kas bieži vien ir neredzama vai slēpta; uzsver, ka politikā, kas vērsta pret vienu diskriminācijas formu, vajadzētu pievērst uzmanību arī konkrētām grupām, kas, ļoti iespējams, cieš no multiplas diskriminācijas; mudina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērt tam, lai uzlabotu izglītības ieguvi, līdzdalību, piekļuvi nodarbinātībai, mājokļiem, veselības aprūpei, un diskriminācijas novēršanai attiecībā uz romiem, kas saskaras ar multiplo un intersekcionālo diskrimināciju un nelīdztiesību, un viņiem paredzētas īpašas programmas iekļaut ES programmā attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada;

40.  pauž bažas par to, ka romietes saskaras ar multiplu un intersekcionālu diskrimināciju, būdamas sievietes un piederēdamas pie romu etniskās minoritātes, līdz ar to atrazdamās nelabvēlīgākā situācijā attiecībā uz līdzdalību sabiedrībā visos tās līmeņos un piekļuvi pamata pakalpojumiem un resursiem; uzsver, ka diskriminācija vēl smagāk skar romu sievietes un meitenes, kam nav personu apliecinošu dokumentu; uzsver, ka romu sieviešu un meiteņu situācijas uzlabošanai nepieciešama īpaša un mērķorientēta nediskriminējoša politika, kas dotu iespēju vienlīdzīgi piekļūt nodarbinātībai un izglītībai, tostarp mūžizglītībai, un kas nodrošinātu kvalitatīvus mājokļus — tas ir svarīgi, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus un apkarotu nabadzību un atstumtību;

41.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to romu integrācijas valsts stratēģijās (RIVS) ir iekļauta īpaša nodaļa par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību un ka katrā sadaļā, īpaši finansējuma piešķiršanas sadaļās, ir piemēroti dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pasākumi, kuru mērķis ir sieviešu tiesību veicināšana, un dzimumu līdztiesības perspektīva, ievērojot Padomes secinājumus par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, kuros prasīts visās politikās un darbībās romu iekļaušanas veicināšanai piemērot dzimumperspektīvu; aicina dalībvalstu valdības un vietējās pašvaldības RIVS sagatavošanā, īstenošanā, novērtēšanā un uzraudzībā iesaistīt romietes; uzsver, ka ir nepieciešams sistemātiski vākt un regulāri analizēt pēc dzimumiem dalītus datus, un aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt, vai politika romu sievietēm un meitenēm sniedz vēlamos uzlabojumus, un rīkoties, ja progress nav pietiekams; aicina Komisiju atbalstīt dzimumu līdztiesības sekmēšanu visu stratēģijas “Eiropa 2020” aspektu īstenošanā saskaņā ar sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam;

42.  aicina dalībvalstis ņemt vērā īpašās grūtības, ar ko saskaras romu sievietes un meitenes sakarā ar agrīnām un piespiedu laulībām un uzbrukumiem viņu fiziskajai integritātei, un mudina dalībvalstis sekmēt un atbalstīt datu vākšanu un izplatīšanu attiecībā uz juridiskajiem un citiem pasākumiem, kas valsts līmenī pieņemti, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret romu sievietēm un meitenēm;

43.  mudina uzņēmumus un vietējās pašvaldības izveidot apmācības shēmas un darba iespējas romietēm;

44.  aicina valdības iedrošināt un atbalstīt romu sieviešu īstenu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē;

45.  uzskata, ka līdztiesības struktūras ir izšķirīgi svarīgas nolūkā informēt romus par viņu tiesībām, palīdzēt viņiem īstenot savas tiesības un ziņot par diskrimināciju; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt standartus, lai nodrošinātu, ka līdztiesības struktūrām ir pienācīgas pilnvaras un resursi antičigānisma monitorēšanai un rīcībai antičigānisma gadījumos; aicina dalībvalstis atbalstīt līdztiesības struktūru darbu un institucionālās spējas attiecībā uz vienādas attieksmes veicināšanu, piešķirot tām pienācīgus resursus, lai tās varētu sniegt efektīvu juridisko un tiesisko palīdzību un stiprināt savu sadarbību ar romu juriskonsultiem nolūkā atvieglot ziņošanu par pārkāpumiem;

46.  pauž bažas par to, ka romu iesaiste vietējās, reģionālajās un nacionālās pārvaldes struktūrās ir ļoti zema gan sarunu partneru, gan ievēlētu pārstāvju statusā, un par to, ka valdības romiem negarantē iespēju pilnībā izmantot pilsonības dotās iespējas; šajā sakarā atzīst pilsoniskās sabiedrības izšķirīgo lomu; aicina paplašināt attiecīgo nacionālo un vietējo pašvaldību, ES, Eiropas Padomes un NVO sadarbību; mudina ES un dalībvalstu iestādes un politiskās partijas aktīvi sekmēt romu politisko līdzdalību un iespēcināšanu un viņu pieņemšanu darbā valsts pārvaldē; aicina īstenot romu iespēcināšanas programmas, arī tādas, kuru uzdevums būtu, ievērojot intersekcionālu pieeju, palielināt un nodrošināt romu ilgtermiņa līdzdalību vietējo, reģionālo un nacionālo pārvaldes struktūru pārstāvju statusā; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai panāktu, ka tiek uzlabota romu sieviešu līdzdalība politikas un lēmumu veidošanā;

47.  aicina dalībvalstis visām amatpersonām, kas ir atbildīgas par pienākumu izpildi un ir svarīgas ES un dalībvalstu tiesību aktu pareizā īstenošanā, sniegt obligātu, praktisku un intersekcionālu ar pamattiesībām un nediskriminēšanu saistītu apmācību, lai tām būtu zināšanas un prasmes, kuras vajadzīgas, lai varētu kalpot visiem iedzīvotājiem, izmantojot cilvēktiesībās balstītu pieeju;

48.  ņemot vērā mediju ietekmi uz sabiedrības priekšstatiem par etniskajām minoritātēm, aicina dalībvalstis:

–  sniegt sabiedrisko raidorganizāciju un mediju darbiniekiem obligātu apmācību, lai palielinātu viņu informētību par romu grūtībām un diskrimināciju un par kaitīgiem stereotipiem,

–  sekmēt romu pieņemšanu darbā sabiedriskajos medijos un

–  sekmēt romu pārstāvību sabiedrisko mediju valdēs;

49.  lai patiešām apturētu antičigānisma izplatīšanos, aicina dalībvalstis savās skolu mācību programmās visos līmeņos iekļaut obligātu izglītību cilvēktiesību, demokrātiska pilsoniskuma un politikas izpratnes jomā, lai novērstu romu nedrošību par savu identitāti un stiprinātu viņu pašapziņu un spēju īstenot un pieprasīt vienlīdzīgas tiesības;

50.  pauž nopietnas bažas par finansējuma samazinājumiem publiskajā sektorā, kas smagi ietekmējuši gan valstu, gan valsts finansētu NVO darbību romu līdztiesības veicināšanas jomā un ierobežojuši šo projektu iedarbības spēju; uzsver, ka valstij un tās institūcijām ir fundamentāla un neaizstājama loma līdztiesības veicināšanā;

Romu integrācijas valsts stratēģijas

51.  ar bažām norāda, ka ieguldītais darbs un finanšu līdzekļi un daudzās Eiropas un valstu programmas un fondi, kas vērsti uz romu kopienu, nav būtiski palīdzējuši uzlabot romu dzīves apstākļus un nav sekmējuši romu integrāciju, īpaši vietējā līmenī; tāpēc nolūkā cīnīties pret romu marginalizāciju, diskrimināciju un atstumtību, sekmēt romu integrāciju un apkarot antičigānismu aicina dalībvalstis:

–  romu integrācijas valsts stratēģijas veidot ar vērienu, vairāk pētīt sekmīgas vietējas prakses un programmas, kam raksturīga aktīva romu iesaiste, nolūkā apzināt viņu stāvokli, faktiskos apstākļus un grūtības, un īpašu uzmanību pievērst antičigānismam un tā sekām, lai izstrādātu labāku, visaptverošu un holistisku pieeju šim jautājumam, tādējādi ne tikai pievēršoties sociālajam un ekonomiskajam aspektam, bet arī cīnoties pret rasismu, tajā pašā laikā veicinot arī abpusēju uzticēšanos,

–  pilnībā īstenot savas romu integrācijas valsts stratēģijas,

–  novērtēt to lietderību un tās regulāri atjaunināt, noteikt skaidras darbības, pielāgotus pasākumus un izmērāmus mērķus un starpposma mērķus,

–  cieši sadarboties ar visām ieinteresētajām pusēm, arī reģionālajām un vietējām struktūrām, akadēmiskajām aprindām, privāto sektoru, vietējām organizācijām un NVO, un aktīvi iesaistīt romus,

–  vairāk attīstīt datu vākšanu, darbā uz vietas balstītas un uz finanšu aspektu un kvalitāti orientētas uzraudzības un ziņošanas metodes, jo tās ir izmantojamas efektīvā uz pierādījumiem balstītā politikā, var palīdzēt uzlabot īstenoto stratēģiju, darbību un pasākumu efektivitāti un izprast, kāpēc programmas un stratēģijas nesniedz ilgi gaidītos rezultātus,

–  nostiprināt savus nacionālos romu kontaktpunktus, gādājot, lai tiem būtu pietiekamas pilnvaras, nepieciešamie resursi un piemēroti darba apstākļi koordinācijas uzdevumu veikšanai;

Antičigānisms uzlabotas stratēģijas laikam pēc 2020. gada uzmanības centrā

52.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus un plašo lietderīgu mehānismu un līdzekļu klāstu, ko Komisija izstrādājusi, lai sekmētu romu sociālo un ekonomisko iekļaušanu, un to, ka Komisija ir sākusi ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam, kurā dalībvalstis aicinātas pieņemt valsts stratēģijas;

53.  aicina Komisiju:

–  ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada paplašināt, par pamatu izmantojot Revīzijas palātas, Pamattiesību aģentūras (FRA), NVO, sargorganizāciju un visu relevanto ieinteresēto pušu konstatējumus un ieteikumus, lai pieeja būtu labāka, atjaunināta un vēl vispusīgāka,

–  ES programmā laikam pēc 2020. gada antičigānismu izvirzīt uzmanības centrā līdzās sociālajai iekļaušanai un izglītības, nodarbinātības, mājokļu, veselības un citās jomās ieviest antidiskriminācijas indikatorus, jo antičigānisms apdraud romu integrācijas valsts stratēģiju sekmīgu īstenošanu,

–  antičigānismu skatīt kā horizontālu jautājumu un sadarbībā ar dalībvalstīm, FRA un NVO izstrādāt dalībvalstīm paredzētu praktisku pasākumu kopumu antičigānisma apkarošanai,

–  pabeigt darbu pie relevanto Komisijas dienestu Darba grupas romu jautājumos izveides, izveidojot komisāru līmeņa projekta grupu romu jautājumos, kurā būtu iesaistīti visi relevantie komisāri, kas darbojas vienlīdzīgu tiesību un nediskriminēšanas, pilsoniskuma, sociālo tiesību, nodarbinātības, izglītības un kultūras, veselības, mājokļu un attiecīgo ārējo dimensiju jomās, lai nodrošinātu, ka jauni ES fondi un programmas ir nediskriminējoši un savstarpēji papildinoši,

–  stiprināt un papildināt Komisijas Nediskriminēšanas un romu koordinācijas nodaļas darbu, nostiprinot komandu, piešķirot pienācīgus resursus un pieņemot darbā papildu darbiniekus, lai tai būtu pietiekamas spējas cīnīties pret antičigānismu, palielināt informētību par romu holokaustu un sekmēt holokausta atceri;

54.  aicina ES iestādes maģistralizēt romu tiesības ārējo attiecību kontekstā; stingri uzstāj, ka kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs ir jācīnās pret antičigānismu un jāveicina romu tiesības;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot un aktīvi izplatīt tālāk ECRI lietoto jēdziena “antičigānisms” darba definīciju, lai valstu iestādēm būtu, pēc kā skaidri vadīties;

56.  aicina visas Parlamenta politiskās grupas un dalībvalstu politiskās partijas ievērot pārskatīto Eiropas politisko partiju hartu par nerasistisku sabiedrību un prasa tām savu apņemšanos regulāri atjaunot un nosodīt un sodīt naida runu;

57.  aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru sagatavot pētījumu par antičigānismu ES un kandidātvalstīs, pievērst uzmanību antičigānismam darbā ar romu jautājumiem un monitorēt to visās attiecīgajās jomās;

58.  uzdod Parlamenta priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1)

OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(2)

OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(3)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(4)

OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)

OV C 4E, 7.1.2011., 7. lpp.; OV C 308E, 20.10.2011., 73. lpp.;OV C 199E, 7.7.2012., 112. lpp.; OV C 468, 15.12.2016., 36. lpp.; OV C 468, 15.12.2016., 157. lpp.

(6)

OV C 328, 6.9.2016., 4. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485.

(8)

ECRI vispārējais politikas ieteikums Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskriminēšanu.

(9)

Antičigānismu dažkārt apzīmē arī citādi, un dažādās dalībvalstīs dažkārt izmanto nedaudz atšķirīgus terminus, piemēram, Antiziganismus.

(10)

OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(11)

OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(12)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(13)

OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(14)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(15)

OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.

(16)

OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(17)

OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Romu labā(1) mēs pieprasām ne vairāk un ne mazāk kā to, ko pieprasām pārējās sabiedrības labā.

Gadu simtiem izturēšanās pret romiem bijusi prātam neaptverama un nepieņemama.

Viņiem ir bijušas liegtas cilvēktiesības. Viņi ir bijuši paverdzināti, atstumti, vajāti, iznīcināti, un pat mūsu sabiedrības emancipācija nepielika punktu sabiedrības antičigānismam. Antičigānisms ir uzskats, ka romi ir mazvērtīgāki, mazspējīgāki, bez izredzēm vai gribas panākt citus, nepiemēroti būt par labiem pilsoņiem valstīs, kur dzīvojuši gadsimtiem ilgi, un antičigānisms ir arī rīcība, kas balstīta uz šo uzskatu.

Kā antičigānisms izpaužas praksē? Saskaņā ar stereotipiem romi, kas ubago, to darot noziedzīgās grupās vai šādā situācijā esot nonākuši iedzimta slinkuma dēļ. Ja vecākiem, kas ir romi, ir gaišmatains bērns, tas noteikti esot nolaupīts. Ja romu bērni neapmeklē skolu, tad tas esot tāpēc, ka viņi esot brīvi kā putni un nevarot paciest disciplīnu. Ja romi ir spiesti dzīvot segregētā un žurku apsēstā apmetnē bez dzeramā ūdens, sanitārijas, apkures, tad ar to viss esot kārtībā, viņi jau esot pieraduši pie tādas dzīves. Un, kad romu mājas tiek nojauktas, to vietā nenodrošinot citus mājokļus, arī tas esot pieņemami, jo viņi jau var dzīvot aukstumā, viņiem ir biezāka āda. Mēs esam audzināti un mācīti šādi domāt un iesaistīties sociāli pieņemtajos un politiski institucionalizētajos dehumanizācijas procesos.

Svarīgs ir ne tikai antičigānisms mūsu izjūtās, bet arī vārdi, kādos tas izpaužas: romi paši par sevi nebūtu jāuzskata par neaizsargātiem cilvēkiem. Ja cilvēkiem tiek liegtas viņu pamata cilvēktiesības un vienāda attieksme, piekļuve labklājības sistēmai, pakalpojumiem, informācijai, tad neaizsargātības cēlonis ir nevis viņi paši, bet gan diskriminējošās struktūras, ko izveidojuši un uztur pie varas esošie.

Mēs pieprasām izbeigt paternālistisko attieksmi pret romiem gan vārdos, gan darbos. Un, tā kā vārdi ir svarīgi, mēs pieprasām arī mainīt to, kā mēs par viņiem runājam. Lai romi būtu iekļauti vai integrēti sabiedrībā, viņiem jābūt iespējai izmantot savas pamata cilvēktiesības. Ne vairāk, ne mazāk.

Pēc ārkārtīgi ilgas kavēšanās politiķiem beidzot būtu jāuzņemas atbildība par romiem, kas dzīvu viņu valstīs. Pretējā gadījumā politiskā retorika, kam raksturīga naida runa un vainas uzvelšana, vēl vairāk saindēs mūsu sabiedrību, kura — vismaz tā vairums no mums vēl cer — būs balstīta uz tādām vērtībām kā cieņa, tolerance un atvērtība.

Antičigānisms skaitliskā izteiksmē

Lai demonstrētu antičigānisma smagumu un tālejošās sekas, referente vēlas vērst uzmanību uz jaunāko Eiropas aptauju un pētījumu rezultātiem.

Tā kā jau gadu desmitiem trūkst īstas apņēmības vērsties pret antičigānismu, lielākajai daļai Eiropas romu dzīve ir skarba un bez labākām izredzēm.

Lai gan Eiropas sabiedrība ir kļuvusi aizvien vairāk un vairāk daudzveidīga, 2015. gada Eirobarometra aptauja par diskrimināciju Eiropas Savienībā(2) skaidri parāda, ka 20 % respondentu nejustos labi, strādājot kopā ar romu, un tikai 45 % respondentu būtu mierā ar to, ka viņu dēlam vai meitai būtu attiecības ar romu.

Diskriminācija uz etniskās izcelsmes pamata ir Eiropas Savienībā visplašāk izplatītā diskriminācijas forma, un par to liecina arī apsekojuma EU-MIDIS II(3) rezultāti. ES romu dzīves aina, kas atklājas šajā apsekojumā, ir nepieņemama:

•  80 % aptaujātajiem vecākiem, kas ir romi, un viņu bērniem draud nabadzība — pārējo iedzīvotāju gadījumā šis rādītājs ir 17 %;

•  ir risks, ka katrs trešais romu bērns vismaz reizi mēnesī dosies gulēt izsalcis;

•  47 % romu bērnu neapmeklē agrīnās pirmsskolas izglītības iestādes;

•  katras trešās apsekotās romu mājsaimniecības mājoklim nav ūdensvada ūdens; katra otrā romu ģimene dzīvo mājoklī, kura iekštelpās nav tualetes, dušas vai vannas istabas; katrai piektajai mājsaimniecībai ir mājoklis ar tekošu jumtu, mitrām sienām un pamatiem vai satrūdējušiem logu rāmjiem;

•  apsekojuma EU-MIDIS II laikā 63 % romu jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem nebija nedz nodarbināti, nedz mācījās izglītības vai apmācības iestādē, bet ES vidējais tās pašas vecuma grupas NEET rādītājs bija 12 %;

•  41 % romu uzskata, ka ir saskārušies ar diskrimināciju skolās, darbavietās, mājokļu jomā un slimnīcās.

Citas organizācijas, tostarp NVO, sargorganizācijas un starptautiskās organizācijas, ieskicē līdzīgu romu dzīves apstākļu ainu un dažādās antičigānisma izpausmes, kas viņus skar visos dzīves aspektos.

Mājokļi

•  Lai iegūtu dienai vajadzīgo ūdeni, kura nekaitīgums bieži vien nav pārbaudīts un kurā var nokļūt piesārņojums, 40 % aptaujāto romu ir jākāpj pāri žogam, jāšķērso šosejas vai jārēķinās ar klaiņojošiem suņiem. Ūdens nešanas slogs lielākoties jāuzņemas sievietēm un meitenēm. Ir liecības, ka daudziem romiem bez ūdens un kanalizācijas jādzīvo diskriminācijas dēļ, kā arī tādēļ, ka publiskās iestādes nav nodrošinājušas drošu piekļuvi šiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.(4)

•  Itālijā tūkstošiem romu ģimeņu dzīvo segregētās apmetnēs, kurās nav pamata pakalpojumu un kurās dzīves apstākļi ir ārkārtīgi zemā līmenī un nav piemēroti cilvēku dzīvei; šādas apmetnes mēdz būt, piemēram, pie atkritumu izgāztuvēm un lidostu skrejceļiem, bet tas ir pretrunā gan valsts noteikumiem par mājokļiem, gan arī starptautiskajiem standartiem.(5)

•  Čehijā diskriminācija īres sektorā ir piespiedusi aptuveni 100 000 romus dzīvot 4000 nekādiem standartiem neatbilstošos hosteļos vai kopmītnēs, par ko graustu izīrētāji no viņiem prasa maksu, kas var būt pat trīskārt lielāka nekā par parastu dzīvokli.(6)

•  2016. gadā Francijā vairāk nekā 10 000 romu (vairāk nekā sešas no 10 romu ģimenēm, tostarp gados vecāki cilvēki un mazi bērni) tika izlikti no savām mājām — daļa vairākas reizes —, turklāt lielākoties ziemas vidū un nenodrošinot nekādus citus mājokļus.(7)

•  2013.–2016. gadā Itālijā aptuveni 2200 cilvēki tika izlikti no neoficiālām apmetnēm, nenodrošinot pienācīgus alternatīvus mājokļus un daudzos uz laiku izmitinot pārpildītās un nolaistās segregētās ārkārtas patvertnēs, kurās nebija pirmās nepieciešamības funkciju. Šajos trīs gados katrs no viņiem tika izlikts no mājokļa vidēji vismaz piecas reizes.(8)

•  Bulgārijā 2016. gada februārī bija izdoti 514 nojaukšanas rīkojumi pret dzīvojamām ēkām, no kurām 500 (97 %) piederēja romiem. 201 no šiem rīkojumiem jau bija izpildīts. Šajos gadījumos romiem — arī bērniem un neaizsargātiem ģimenes locekļiem — netika piešķirts nekāds alternatīvs mājoklis, līdz ar to viņi kļuva par bezpajumtniekiem. Romu apmetņu likvidēšana notika masveidā. Romi netika iepriekš brīdināti par rīkojumu izpildes datumu, un vairums nevarēja vispirms izvākt savas mēbeles un personiskās lietas. Daļa zaudēja arī savus personu apliecinošos un citus dokumentus.(9)

•  Pēdējos gados Slovākijā ir uzceltas 14 sienas un barjeras, lai romus segregētu no pārējās sabiedrības.(10)

Veselības aprūpes piekļūstamība

•  Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā, Ungārijā un Čehijā veikti pētījumi rāda, ka romu zīdaiņu mirstība ir 2–6 reizes lielāka nekā pārējo iedzīvotāju bērniem.(11)

•  Romu paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem īsāks nekā vidēji Eiropā.(12)

•  Vairākās Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas slimnīcās ir segregētas standartiem neatbilstošas dzemdību nodaļas, un romietes dzemdību laikā tajās tiek pakļautas rasistiskai un fiziskai vardarbībai.(13)

Izglītības piekļūstamība

•  Skolu segregācija Eiropā ir apkaunojošs fakts. 2016./2017. mācību gadā Čehijā 3,7 % no visiem pamatskolu audzēkņiem bija romi, bet viņu īpatsvars to audzēkņu vidū, kuri tiek izglītoti atbilstoši programmām bērniem ar nelielu garīgu invaliditāti, ir 30,9 %.(14)

•  Neseni pētījumi rāda, ka 20 % Čehijas un Slovākijas romu ir mācījušies skolā vai klasē, kas bijusi paredzēta īpašām vajadzībām un sastāvējusi tikai vai gandrīz tikai no romiem; līdzīgas tendences redzamas arī citviet, tostarp Francijā, Grieķijā un Bulgārijā. Ungārijā un Slovākijā katrs otrais roms ir mācījies parastā skolā vai klasē, kas sastāvējusi tikai vai gandrīz tikai no romiem; Grieķijā, Čehijā, Bulgārijā, Francijā un Rumānijā situācija ir ļoti līdzīga.(15)

Darba iespējas

•  2010. gadā Zviedrijā 80 % romu bija bezdarbnieki.(16)

•  Spānijā 38,5 % romu strādā algotu darbu, savukārt pārējo iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir 83,6 %. Dziļi iesakņojušos sabiedrības aizspriedumu un stereotipu dēļ daudzās nozarēs romu darba iespējas ietekmē tādi faktori kā diskriminācija un noraidīšana uz etniskās izcelsmes pamata.(17)

Bezvalstniecība un personu apliecinošu dokumentu trūkums

•  Balkānu kara dēļ daudzi Itālijas romi ir bezvalstnieki vai var par tādiem kļūt. Tūkstošiem Itālijā dzimušu romu bērnu cieš no juridiskā statusa un pamata tiesību trūkuma, lai gan viņu ģimenes Itālijā dzīvojušas jau gadu desmitus.(18)

•  Tiek lēsts, ka Rumānijā aptuveni 15 000 romu nav dzimšanas apliecības, līdz ar to viņiem nav tiesību uz identitāti un pilsonības atzīšanu.(19)

Tiesu pieejamība un taisnīgs policijas darbs

•  Čehijā, Somijā(20), Vācijā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā romietes gadu desmitiem bijušas pakļautas piespiedu sterilizācijai. Vairākas valdības joprojām nav izveidojušas kompensācijas mehānismu un atzinušas, ka pirms 1990. gada romiešu sterilizācija bez informētas piekrišanas bija sistemātiska un valsts atbalstīta prakse un ka tā turpinājās arī 21. gadsimtā, šīm valstīm neaizsargājot sieviešu autonomiju un tiesības saņemt reproduktīvās veselības pakalpojumus.(21)

•  Bulgārijas romi divkārt vairāk nekā citi iedzīvotāji ziņo par policijas iecirkņos piedzīvotu sliktu izturēšanos, un nepilngadīgo romu gadījumā šis rādītājs sasniedz 70 %.(22)

•  Rumānijā daudzi aptaujātie romi, kas cietuši no vardarbības, norāda, ka iesniegt sūdzību būtu gan sarežģīti, gan veltīgi, jo visos procesa līmeņos jāsaskaras ar rasismu un diskrimināciju.(23)

Naida runa un naida noziegumi

•  Pret romiem ar vardarbīgiem uzbrukumiem un iebiedēšanu vēršas neonacistu un galēji labējo grupas, kā arī pret romiem noskaņoti protesti. Čehijā 32 % romu ir saskārušies ar naida runu un vardarbību; divas trešdaļas cietušo par šiem noziegumiem nav ziņojuši.

Vēsturiska informācija, kas izskan reti: holokaustā tika nogalināti 25–50 % Eiropas romu. Taču Nirnbergas tribunālā par romu nosūtīšanu uz gāzes kamerām neviens netika tiesāts, romi netika izsaukti par lieciniekiem, nevienam romam netika noteikta kompensācija par noziegumiem pret romiem.

Romu holokaustu pirmoreiz atzina Vācijas kanclers Helmuts Šmits 1982. gadā. Pastāvīgā ekspozīcija par Eiropas romu iznīcināšanu Aušvicā tika atklāta tikai 2001. gadā. Pirmā romu holokausta upuru piemiņas vieta tika atklāta vien 2012. gadā. Vairākās ES valstīs romu holokausta upuri joprojām nav saņēmuši pienācīgu kompensāciju, un Čehijā kādreizējā Leti nacistu koncentrācijas nometne, kur bija ieslodzīti romi, tagad ir cūku ferma.

(1)

Vārds “romi” te lietots kā visaptverošs termins, kas aptver dažādas radniecīgas grupas Eiropā neatkarīgi no tā, vai tās pastāvīgi uzturas vai neuzturas vienā vietā, kurām var būt ļoti atšķirīgas kultūras un dzīvesveidi, piemēram, romus, klejotājus, sintus, manušus, kalus, romanišelus, bojašus, aškali, Balkānu ēģiptiešus, jenišus, domus un lomus.

(2)

http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2077

(3)

http://fra.europa.eu/en/project/2015/eu-midis-ii-european-union-minorities-and-discrimination-survey/publications

(4)

http://www.errc.org/article/thirsting-for-justice-new-report-reveals-depth-of-discrimination-faced-by-europes-roma-in-accessing-water/4561

(5)

https://www.amnesty.org/en/documents/eur30/5078/2016/en/

(6)

http://www.errc.org/article/errc-submission-to-the-european-commission-on-the-eu-roma-framework-february-2016/4462

(7)

http://www.errc.org/article/thousands-of-roma-forced-onto-streets-of-france-in-2016/4549

(8)

http://www.errc.org/article/errc-submission-to-the-european-commission-on-the-eu-roma-framework-february-2016/4462

(9)

http://www.equalopportunities.eu/docs/REPORT-2017-en.pdf

(10)

http://www.ergonetwork.org/ergo-network/campaigns/wall-free-europe/; http://snslp.sk/CCMS/files/NHRI_Report_ICCPR_SNCHR.pdf

(11)

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-11-216_en.htm

(12)

Turpat.

(13)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/493021/IPOL-FEMM_ET(2013)493021_EN.pdf; http://www.szuleteshaz.hu/wp-content/uploads/2016/05/Roma-women-in-maternity-care.pdf; https://rm.coe.int/cc151casedoc1-en-complaint/1680725339; http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0016/235141/e96931.pdf

(14)

http://www.errc.org/cms/upload/file/czech-upr-march-2017.pdf

(15)

ttp://www.romaeducationfund.hu/sites/default/files/documents/segregation_of_roma_children_in_education_-_successes_and_challenges_-_final.pdf

(16)

http://www.regeringen.se/rattsdokument/statens-offentliga-utredningar/2010/07/sou-201055

(17)

https://www.gitanos.org/que-hacemos/areas/employment/en_cifras.html

(18)

http://www.statelessness.eu/sites/www.statelessness.eu/files/Italy_0.pdf

(19)

http://www.statelessness.eu/sites/www.statelessness.eu/files/Romania.pdf

(20)

https://www.researchgate.net/publication/316474619_On_the_History_of_Alegal_and_Coercive_Sterilization_Some_Legal_and_Ethical_Perspectives

(21)

http://www.errc.org/cms/upload/file/coercive-and-cruel-28-november-2016.pdf; http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/493021/IPOL-FEMM_ET(2013)493021_EN.pdf

(22)

http://www.errc.org/blog/roma-lives-matter-bulgarian-rom-killed-for-possession-of-pesticides/168

(23)

http://www.ohchr.org/EN/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx?NewsID=16737&LangID=


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums (12.7.2017)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu

(2017/2038(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Malin Björk

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Rezolūcijas priekšlikums

C apsvērums

 

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

C.  tā kā strukturāls antičigānisms vērojams visos Eiropas sabiedrības līmeņos;

C.  tā kā strukturāls antičigānisms vērojams visos Eiropas sabiedrības līmeņos un visās Eiropas ģeogrāfiskajās teritorijās;

Grozījums Nr.    2

Rezolūcijas priekšlikums

Da apsvērums (jauns)

 

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Da.  tā kā diskriminācija smagāk skar romu sievietes un meitenes, kam nav personu apliecinošu dokumentu;

Grozījums Nr.    3

Rezolūcijas priekšlikums

Ga apsvērums (jauns)

 

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Ga.  tā kā pēc aplēsēm romi ir lielākā Eiropas Savienības minoritāte; tā kā romu diskriminācijai un negatīviem stereotipiem par romiem Eiropā ir dziļas saknes; tā kā romietes saskaras ar multiplu un intersekcionālu diskrimināciju, būdamas sievietes un piederēdamas pie romu etniskās minoritātes;

Grozījums Nr.    4

Rezolūcijas priekšlikums

Gb apsvērums (jauns)

 

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Gb.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta aizliedz jebkādu diskrimināciju uz jebkāda pamata, arī etniskās izcelsmes, un paredz cieņu pret kultūru daudzveidību un vīriešu un sieviešu līdztiesību; tā kā Eiropas Savienībai skaidri jāapņemas cīnīties pret sociālo atstumtību, rasismu, diskrimināciju un dzimumu nelīdztiesību;

Grozījums Nr.    5

Rezolūcijas priekšlikums

Gc apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Gc.  tā kā par romu sieviešu un meiteņu iespēcināšanas līdzekļiem ir atzīti ieguldījumi romu sieviešu un meiteņu izglītībā un viņu rakstpratības un rēķinpratības uzlabošanā, lielāka viņu līdzdalība darbaspēkā un labāka piekļuve resursiem — no lielākas politiskās lomas sabiedrībā līdz labākai piekļuvei aizdevumiem un zemas īpašuma tiesībām;

Grozījums Nr.    6

Rezolūcijas priekšlikums

Gd apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Gd.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam paredz, ka Komisijai ir jāatbalsta dzimumu līdztiesības sekmēšana visos stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas aspektos; tā kā Padomes secinājumos par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (RIVS) prasīts visās politikās un darbībās, kas paredzētas romu integrācijas veicināšanai, ņemt vērā dzimumu aspektu;

Grozījums Nr.    7

Rezolūcijas priekšlikums

Ge apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Ge.  tā kā rasisms, nelabvēlīgi ekonomiskie apstākļi un citas diskriminējošas sistēmas līdzveido situāciju, kurai raksturīga romiešu daudzveidīga nevienlīdzība un iespēju samazināšanās;

Grozījums Nr.    8

Rezolūcijas priekšlikums

Gf apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Gf.  tā kā sievietes kopumā un marginalizētas sievietes, īpaši arī romietes, joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem, kas liedz jēgpilni darboties politiskajā līmenī;

Grozījums Nr.    9

Rezolūcijas priekšlikums

Gg apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Gg.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) datiem1a 2016. gadā tikai 16 % romu sieviešu bija nodarbinātas, savukārt romu vīriešiem nodarbinātības līmenis bija 34 %; tā kā dati turklāt liecina, ka 2016. gadā 72 % jaunu romiešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem nedz bija nodarbinātas, nedz mācījās vai apguva arodu, bet jauniem romu vīriešiem šis rādītājs bija 54 %; tā kā 71 % romiešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītību vai apmācību izbeidz priekšlaicīgi;

 

 

1a.http://fra.europa.eu/en/publication/2016/eumidis-ii-roma-selected-findings.

Grozījums Nr.    10

Rezolūcijas priekšlikums

Gh apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Gh.  tā kā romi ir īpaši neaizsargāti pret cilvēku tirdzniecību, jo viņus nesamērīgi skar diskriminācija un šķēršļi, kas ierobežo piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, skolām, veselības un sociālajiem pakalpojumiem un nodarbinātības iespējām; tā kā romu bērniem īpaši draud risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem — arī atkārtoti — seksuālas izmantošanas un ielu noziedzības nolūkā;

Grozījums Nr.    11

Rezolūcijas priekšlikums

Gi apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Gi.  tā kā Eiropā joprojām ļoti izplatīta ir vardarbība pret romu sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbība ģimenē, piespiedu laulības, piespiedu sterilizācija un verbāla vardarbība;

Grozījums Nr.    12

Rezolūcijas priekšlikums

1.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

1.a  pauž dziļu nožēlu par to, ka romi un jo īpaši romu sievietes un meitenes joprojām cieš no plaši izplatītas diskriminācijas un antičigānisma, kas veido nelabvēlīgu apstākļu, atstumtības, segregācijas un marginalizācijas apburto loku; uzsver, ka pret romiem vērsts rasisms jāapkaro visos līmeņos un ar visiem līdzekļiem; uzsver, ka šī parādība ir īpaši noturīga, vardarbīga, no jauna uzliesmojoša un izplatīta rasisma izpausme;

Grozījums Nr.    13

Rezolūcijas priekšlikums

5.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

5.a  aicina Komisiju nodrošināt diskriminācijas un rasisma novēršanas politikai nepieciešamos finanšu līdzekļus; uzsver, ka programmas, ko atbalsta ar ES kohēzijas fondiem, jāizstrādā tā, lai būtu garantēta cilvēktiesību perspektīva; aicina finansēšanas noteikumos iekļaut dzimumperspektīvu un intersekcionālo analīzi; uzskata, ka ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā palīdz izvērtēt, kā finansēšanas prioritātes, finanšu līdzekļu piešķiršana un programmu finansēšanas specifikācijas ietekmē sievietes; uzsver, ka ir nepieciešams sistemātiski vākt un regulāri analizēt pēc dzimumiem dalītus datus;

Grozījums Nr.    14

Rezolūcijas priekšlikums

6.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

6.a  aicina pieņemt un strauji īstenot Eiropas Piekļūstamības aktu, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi pakalpojumiem;

Grozījums Nr.    15

Rezolūcijas priekšlikums

7.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

7.a  aicina strauji apstiprināt un īstenot diskriminācijas novēršanas direktīvu, vienlaikus atzīstot, ka ir jāņem vērā īpaši jutīgi jautājumi, kā arī īstenot mērķorientētus pasākumus multiplās diskriminācijas apkarošanai un izveidot instrumentus, ar ko transversāli apkarot diskrimināciju visos sabiedrības sektoros;

Grozījums Nr.    16

Rezolūcijas priekšlikums

8. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

8.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas novērstu un apkarotu naida runu pret romiem;

8.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas novērstu naida runu pret romiem un kas pret to vērstos tāpat kā pret jebkādu citu rasistisku naida runu;

Grozījums Nr.    17

Rezolūcijas priekšlikums

13. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

13.  pauž nopietnas bažas par to, ka romiem nav vienlīdzīgas piekļuves veselības informācijai, pakalpojumiem un aprūpei, un par rasistisku izturēšanos pret romiem;

13.  pauž nopietnas bažas par to, ka romiem nav vienlīdzīgas piekļuves veselības informācijai, pakalpojumiem un aprūpei, un par rasistisku izturēšanos pret romiem; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot centienus sekmēt ilgtspējīgu un visaptverošu spēju veidošanu attiecībā uz romietēm, izveidot specializētas struktūras, piemēram, informācijas punktus, lai sniegtu pielāgotu informāciju par veselības aprūpi, un nodrošināt nepieciešamo atbalstu kopienas veselības iniciatīvām;

Grozījums Nr.    18

Rezolūcijas priekšlikums

13.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

13.a  aicina ES un dalībvalstis paātrināt visus centienus apkarot nevienlīdzību veselības aprūpē, nodrošinot romu kopienai vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai valsts veselības aprūpei un veicinot veselību — ar īpašu uzsvaru uz romu sieviešu un bērnu veselības aprūpes vajadzībām; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt romu sievietēm un jauniešiem piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pakalpojumiem;

Grozījums Nr.    19

Rezolūcijas priekšlikums

13.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

13.b  atzinīgi vērtē to, ka Komisija nesen ES vārdā parakstīja Stambulas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; mudina Padomi noslēgt konvencijas ratifikāciju no ES puses un dalībvalstis — pabeigt tās īstenošanu; aicina dalībvalstis konvencijas īstenošanā ņemt vērā īpašās grūtības, ar ko saskaras romu sievietes un meitenes sakarā ar agrīnām laulībām un uzbrukumiem viņu fiziskajai integritātei, piemēram, piespiedu sterilizāciju;

Grozījums Nr.    20

Rezolūcijas priekšlikums

14.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

14.a  aicina dalībvalstu valdības un vietējās iestādes romu integrācijas valsts stratēģiju (RIVS) sagatavošanā, īstenošanā, novērtēšanā un uzraudzībā ar sieviešu organizāciju, romu NVO un relevanto ieinteresēto pušu starpniecību iesaistīt romietes un izveidot saiknes starp dzimumu līdztiesības struktūrām, sieviešu tiesību organizācijām un sociālās iekļaušanas stratēģijām; turklāt aicina Komisiju dzimumu līdztiesības jautājumus konsekventi risināt stratēģijas “ES 2020” un nacionālo reformu programmu īstenošanā;

Grozījums Nr.    21

Rezolūcijas priekšlikums

15.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

15.a  lai risinātu cilvēku tirdzniecības problēmu romu kopienās, aicina dalībvalstis palielināt koordināciju un sadarbību ar romu pilsonisko sabiedrību un attīstīt tās spējas; aicina dalībvalstis tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, krasta apsardzei, prokuroriem un tiesnešiem nodrošināt papildu apmācību par dažādiem cilvēku tirdzniecības aspektiem, tostarp ar apmācību, kuras mērķis ir novērst negatīvus stereotipus un attieksmi pret romiem, ņemot vērā, ka viņi bieži vien ir cilvēku tirdzniecības upuri vai potenciālie upuri;

Grozījums Nr.    22

Rezolūcijas priekšlikums

15.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

15.b  mudina dalībvalstis sekmēt un atbalstīt datu vākšanu un izplatīšanu attiecībā uz juridiskajiem un citiem pasākumiem, kas valsts līmenī pieņemti, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret romu sievietēm un meitenēm;

Grozījums Nr.    23

Rezolūcijas priekšlikums

16.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

16.a  aicina ES un dalībvalstis apkarot un novērst cilvēktiesību pārkāpumus un aizsargāt cietušos, nodrošinot, ka tiek sniegta juridiskā palīdzība un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, un īpašu uzmanību pievērst situācijai, kādā ir romu sievietes, bērni, LGBTI, kā arī romi ar invaliditāti, kas bieži vien saskaras ar multiplu diskrimināciju;

Grozījums Nr.    24

Rezolūcijas priekšlikums

19.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

19.a  uzsver, ka romu sieviešu un meiteņu situācijas uzlabošanai nepieciešama īpaša un mērķorientēta nediskriminējoša politika, kas dotu iespēju vienlīdzīgi piekļūt nodarbinātībai un izglītībai, tostarp mūžizglītībai, un kas nodrošinātu kvalitatīvus mājokļus — tas ir galvenais, kas vajadzīgs, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus un apkarotu nabadzību un atstumtību;

Grozījums Nr.    25

Rezolūcijas priekšlikums

19.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

19.b  aicina dalībvalstis īstenot Padomes 2013. gada ieteikuma noteikumus par nodarbinātības iespēju veicināšanu civildienestā etniskajām minoritātēm, piemēram, romiem, jo īpaši romu sievietēm;

Grozījums Nr.    26

Rezolūcijas priekšlikums

19.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

19.c  mudina uzņēmumus un vietējās pašvaldības izveidot apmācības shēmas un darba iespējas romietēm;

Grozījums Nr.    27

Rezolūcijas priekšlikums

20.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

20.a  uzsver, ka dzimumsensitīvas romu iekļaušanas Eiropas Savienībā priekšnosacījumam vajadzētu būt ES mēroga rīcības plānam, kas balstītos uz pamattiesību aspektiem, uzsvērtu sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, piekļuvi tiesībām (arī izglītībai, veselības pakalpojumiem, nodarbinātībai, mājokļiem un sociālajai aizsardzībai), antirasismu un nediskriminēšanu un kam pamatā būtu uzdevumi, principi un instrumenti, kuri noteikti starptautiskajos cilvēktiesību līgumos, Pamattiesību hartā un Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW);

Grozījums Nr.    28

Rezolūcijas priekšlikums

20.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

20.b  aicina vākt statistikas datus par multiplo diskrimināciju, kas bieži vien ir neredzama un slēpta; aicina izveidot īpašas ES programmas, kas apkarotu multiplo diskrimināciju, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām; aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA) publicēt ziņojumu par šo tēmu;

Grozījums Nr.    29

Rezolūcijas priekšlikums

20.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

20.c  uzsver, ka nolūkā izskaust intersekcionālo un multiplo diskrimināciju, ar ko īpaši saskaras romu LGBTI, ir vajadzīga īpaša mērķorientēta politika;

Grozījums Nr.    30

Rezolūcijas priekšlikums

21. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

21.  pauž bažas par to, ka romu iesaiste vietējās, reģionālajās un nacionālās valdībās ir ļoti zema gan sarunu partneru, gan ievēlētu pārstāvju statusā, un par to, ka valdības romiem negarantē iespēju pilnībā izmantot pilsonības dotās iespējas;

21.  pauž bažas par to, ka romu iesaiste vietējās, reģionālajās un nacionālās valdībās ir ļoti zema gan sarunu partneru, gan ievēlētu pārstāvju statusā, un par to, ka valdības romiem negarantē iespēju pilnībā izmantot pilsonības dotās iespējas; aicina īstenot mērķorientētas iespēcināšanas programmas, kuru uzdevums būtu palielināt un nodrošināt romu sieviešu, jauniešu un LGBTI ilgtermiņa līdzdalību vietējo, reģionālo un nacionālo valdību pārstāvju statusā;

Grozījums Nr.    31

Rezolūcijas priekšlikums

21.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

21.a  aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai panāktu, ka visas politikas un darbību izstrādē tiek uzlabota romu sieviešu un meiteņu līdzdalība politikas un lēmumu veidošanā, un sekmēt romu sieviešu tiesību organizāciju iekļaušanu;

Grozījums Nr.    32

Rezolūcijas priekšlikums

21.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

21.b  aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt, vai un kā politika sniedz vēlamos uzlabojumus, īpaši romu sievietēm un meitenēm; aicina īstenot korektīvos pasākumus gadījumos, kad progress nav pietiekams;

Grozījums Nr.    33

Rezolūcijas priekšlikums

24.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

24.a  aicina īstenot mērķorientētus pasākumus, kuru uzdevums būtu romu sieviešu un meiteņu ekonomiskā iespēcināšana, piemēram, sociālās uzņēmējdarbības un mikrofinansējuma programmas, kā arī palielināt piekļuvi pakalpojumiem, lai izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību;

Grozījums Nr.    34

Rezolūcijas priekšlikums

24.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

24.b  uzsver, ka ir jāveicina romu sieviešu pilsoniskā un politiskā līdzdalība un līderība, tostarp kandidēšana uz vēlētiem amatiem; aicina ES un dalībvalstis atbalstīt mērķorientētas romu sieviešu un meiteņu pilsoniskās izglītības un līderības apmācības programmas;

Grozījums Nr.    35

Rezolūcijas priekšlikums

25.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

25.a  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to RIVS ir iekļauta īpaša nodaļa par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību un ka katrā sadaļā ir piemēroti dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pasākumi, kuru mērķis ir sieviešu tiesību veicināšana, un dzimumu līdztiesības perspektīva;

Grozījums Nr.    36

Rezolūcijas priekšlikums

27.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

27.a  aicina valdības iedrošināt un atbalstīt romu sieviešu īstu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, izmantojot plašu pasākumu klāstu, tostarp apsverot iespēju noteikt minimālās kvotas attiecībā uz sieviešu pārstāvību vēlētās struktūrās;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.7.2017

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

28.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Louis Michel, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Anna Hedh, Lívia Járóka, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Gilles Lebreton, Angelika Mlinar, Emil Radev, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Jaromír Štětina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46

+

PPE

Heinz K. Becker, Andrea Bocskor, Michał Boni, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Lívia Járóka, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Jaromír Štětina, Traian Ungureanu

S&D

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Dietmar Köster, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Soraya Post, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

ECR

Monica Macovei, Helga Stevens, Branislav Škripek

ALDE

Nathalie Griesbeck, Sophia in 't Veld, Louis Michel, Angelika Mlinar, Cecilia Wikström

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Malin Björk, Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Jean Lambert, Judith Sargentini

1

-

ENF

Lorenzo Fontana

3

0

EFDD

Laura Ferrara

ENF

Gilles Lebreton

PPE

Emil Radev

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums