Procedūra : 2016/0381(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0314/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0314/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 17/04/2018 - 6.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0099

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1304kWORD 155k
18.10.2017
PE 603.067v02-00 A8-0314/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

(COM(2016)0765 – C8-0499/2016 – 2016/0381(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Bendt Bendtsen

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

(COM(2016)0765 – C8-0499/2016 – 2016/0381(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0765),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0499/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Nīderlandes Senāts un Nīderlandes Pārstāvju palāta,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 26. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0314/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Savienība ir apņēmusies ieviest ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu. Enerģētikas savienība un Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam paredz vērienīgas Savienības saistības: vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (līdz 2030. gadam vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), palielināt patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru (vismaz līdz 27 %), panākt enerģijas ietaupījumus vismaz 27 % apmērā (turklāt šo mērķrādītāju paredzēts vēl pārskatīt, paturot prātā augstāku Savienības mērķrādītāju 30 % apmērā10) un vairot Eiropas enerģētisko drošību, konkurētspēju un ilgtspēju.

(1)  Savienība ir apņēmusies ieviest ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību. Enerģētikas savienība un Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam paredz vērienīgas Savienības saistības: vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (līdz 2050. gadam par 80 līdz 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), palielināt patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru saskaņā ar Direktīvu .../2018/ES [par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, COD (2016)0382], panākt enerģijas ietaupījumus saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, kas grozīta ar Direktīvu .../2018/ES [COD 2016/0376], un vairot Eiropas enerģētisko drošību, konkurētspēju, cenu pieņemamību un ilgtspēju.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu12. Tālab dalībvalstīm un investoriem ir vajadzīgi pieturas punkti, kas ļaus panākt ēku dekarbonizāciju līdz 2050. gadam. Lai nodrošinātu, ka līdz 2050. gadam ēku fonds ir dekarbonizēts, dalībvalstīm vajadzētu apzināt tos starpposma pasākumus, kas vajadzīgi vidēja termiņa (līdz 2030. gadam) un ilgtermiņa (līdz 2050. gadam) mērķu sasniegšanai.

(6)  Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam izveidot drošu, konkurētspējīgu un dekarbonizētu energosistēmu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir būtiski esošo ēku fondu, kas rada aptuveni 36 % no visām CO2 emisijām Savienībā, padarīt ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu līdz gandrīz nulles enerģijas standartam līdz 2050. gadam. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt izmaksefektīvu līdzsvaru starp energoapgādes dekarbonizēšanu un enerģijas galapatēriņa samazināšanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm un investoriem ir nepieciešams skaidrs redzējums, pēc kura virzīt savu politiku un pieņemt investīciju lēmumus un kurš ietver skaidri definētus valsts starpposma mērķus un pasākumus energoefektivitātes jomā nolūkā sasniegt īstermiņa (līdz 2030. gadam), vidēja termiņa (līdz 2040. gadam) un ilgtermiņa (līdz 2050. gadam) mērķus.

__________________

12 Paziņojums “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885 final).

 

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. pušu konferences (COP 21) 2015. gadā pieņemtais Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām ir jāatspoguļo Savienības centienos dekarbonizēt ēku fondu. Ņemot vērā, ka gandrīz 50 % no Savienības galīgā energopatēriņa izmanto siltumapgādē un aukstumapgādē un no tiem 80 % izmanto ēkās, Savienības enerģētikas un klimata mērķu sasniegšana ir būtiski atkarīga no Savienības centieniem atjaunot savu ēku fondu, piešķirot prioritāti energoefektivitātei un energoietaupījumiem, pilnībā izmantojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī nodrošinot atjaunojamo energoresursu efektīvu ieviešanu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES13 noteikumi par ilgtermiņa renovācijas stratēģijām būtu jāpārceļ uz Direktīvu 2010/31/ES, kur tie iederētos labāk.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES noteikumi par ilgtermiņa renovācijas stratēģijām būtu jāpārceļ uz Direktīvu 2010/31/ES, kur tie iederētos labāk, un būtu jāatjaunina, precizējot ieceres par ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu. Ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un to stimulētās renovācijas veicinās izaugsmi un konkurētspēju, radot vietējas darbvietas, kuras nevar nodot ārpakalpojumā, un nodrošinās pilsoņiem energoefektīvas, veselīgas un drošas ēkas.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lai veicinātu Savienības mērķu izmaksefektīvu sasniegšanu klimata un enerģētikas jomā, kā arī ēku izmaksefektīvu renovāciju, valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģijās būtu jāintegrē apsvērumi veselīguma un iekštelpu klimata uzlabošanai, tostarp apvienojot renovāciju ar azbesta un citu kaitīgu vielu aizvākšanu, nepieļaujot kaitīgu vielu nelikumīgu aizvākšanu un veicinot atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, Direktīvai 2009/148/EK1a un Direktīvai (ES) 2016/22841b.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā.

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Lai panāktu ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu un lai nodrošinātu, ka ilgtermiņa renovācijas stratēģijas ļaus panākt nepieciešamo progresu, it īpaši palielinot nozīmīgu renovāciju daudzumu, dalībvalstīm ir jāpiedāvā skaidras vadlīnijas un jānorāda izmērāmas, mērķtiecīgas darbības, tostarp attiecībā uz valsts ēku fonda segmentiem ar sliktāko sniegumu, enerģētiski nabadzīgiem patērētājiem, sociālajiem mājokļiem un mājsaimniecībām ar atšķirīgas motivācijas dilemmām, vienlaikus ņemot vērā cenu pieņemamību. Lai turpinātu atbalstīt nepieciešamos uzlabojumus valsts īres mājokļu fondā, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ieviest vai turpināt piemērot prasības attiecībā uz noteiktu energoefektivitātes līmeni izīrējamajiem īpašumiem saskaņā ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7 c)  Ņemot vērā Komisijas ietekmes novērtējumu, kur norādīts, ka renovācija būs nepieciešama vidēji 3 % ātrumā, lai izmaksefektīvi sasniegtu Savienības vērienīgos mērķus attiecībā uz energoefektivitāti, ir būtiski, lai dalībvalstis precizētu sagaidāmo iznākumu un devumu attiecībā uz vispārējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanu 2030. gadā [X %] apmērā saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, kas grozīta ar Direktīvu .../2018/ES [COD 2016/0376], ņemot vērā, ka katrs papildu ietaupītais 1 % enerģijas samazina gāzes importu par 2,6 % un tādējādi aktīvi veicina Savienības enerģētisko neatkarību.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7d)  Vērienīgie mērķi attiecībā uz esošā ēku fonda nozīmīgu renovāciju Savienībā radīs miljoniem darbvietu, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Šajā kontekstā dalībvalstīm ir jānorāda skaidra saikne starp savām valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģijām un atbilstīgām iniciatīvām prasmju attīstībai un izglītības veicināšanai būvniecības un energoefektivitātes nozarē.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Tāpat vajadzētu saskaņot Digitālā vienotā tirgus un Enerģētikas savienības programmas, lai tās kalpotu kopīgiem mērķiem. Energosistēmas digitalizācijas iespaidā enerģētikas nozare piedzīvo straujas pārmaiņas — sākot ar atjaunojamo energoresursu integrāciju un beidzot ar viedtīkliem un viedajām tehnoloģijām piemērotām ēkām. Ēku sektora digitalizācijai būtu vajadzīgi specifiski stimuli, lai veicinātu viedajām tehnoloģijām piemērotu sistēmu un digitālu risinājumu izmantošanu radītajā vidē.

(8)   Tāpat vajadzētu saskaņot Digitālā vienotā tirgus un Enerģētikas savienības programmas, lai tās kalpotu kopīgiem mērķiem. Energosistēmas digitalizācijas iespaidā enerģētikas nozare piedzīvo straujas pārmaiņas — sākot ar atjaunojamo energoresursu integrāciju un beidzot ar viedtīkliem un viedajām tehnoloģijām piemērotām ēkām. Tas rada jaunas energoietaupījumu iespējas, sniedzot patērētājiem precīzāku informāciju par to patēriņa modeļiem un ļaujot sistēmas operatoram labāk pārvaldīt elektrotīklu. Ēku sektora digitalizācijai un viedo pilsētu sistēmiskas attīstības veicināšanai būtu vajadzīgi specifiski stimuli, lai veicinātu atbilstošu un viedajām tehnoloģijām piemērotu sistēmu un digitālu risinājumu izmantošanu radītajā vidē, vienlaikus ņemot vērā digitāli mazāk iesaistītus patērētājus. Šajos stimulos būtu jāņem vērā Savienības savienojamības mērķi un ieceres attiecībā uz lieljaudas sakaru tīklu izveidošanu, kas ir priekšnoteikums viedajiem mājokļiem un labi savienotām kopienām, kā arī jānodrošina, ka šādu tīklu attīstību nekavē būvniecības risinājumi, kas varētu negatīvi ietekmēt savienojamību.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai šo direktīvu pielāgotu tehnikas progresam, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu nolūkā regulu papildināt, proti, definēt “vieduma indikatoru” un paredzēt tā izmantošanu. Lai izmērītu ēkas piemērotību IKT un elektronisko sistēmu izmantošanai nolūkā optimizēt ekspluatāciju un mijiedarboties ar tīklu, vajadzētu izmantot vieduma rādītāju. Vieduma indikators ļaus ēku īpašniekiem un lietotājiem gūt labāku izpratni par to, kāda ir ēku automatizācijas un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniskā monitoringa patiesā vērtība, bet ēkas lietotājiem — pārliecību par reālo ekonomiju, ko nodrošina šāda uzlabota funkcionalitāte.

(9)  Lai šo direktīvu pielāgotu tehnikas progresam, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, definējot “vieduma indikatoru” un paredzot tā izmantošanu saskaņā ar šajā direktīvā izklāstīto metodiku. Vieduma indikatoram vajadzētu būt saskaņotam ar energoefektivitātes sertifikātiem, un tas būtu jāizmanto tam, lai izmērītuēku piemērotību IKT un elektronisko sistēmu izmantošanai nolūkā optimizēt ekspluatāciju, veiktspēju un telpu komfortu un mijiedarboties ar tīklu. Vieduma indikators ļaus ēku īpašniekiem un lietotājiem gūt labāku izpratni par to, kāda ir ēku automatizācijas un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniskā monitoringa patiesā vērtība, bet ēkas lietotājiem — pārliecību par reālo ekonomiju, ko nodrošina šāda uzlabota funkcionalitāte.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Arī inovācija un jaunas tehnoloģijas ir faktori, kuru iespaidā ēku sektors var sekmēt vispārēju ekonomikas dekarbonizāciju. Piemēram, ēkas var būt faktors, kas stimulē elektrotransportlīdzekļu viedajai uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, kā arī dod iespēju dalībvalstīm, ja tās to vēlas, izmantot automobiļu akumulatorus kā elektroenerģijas avotu. Tālab būtu jāpaplašina ēkas inženiertehniskās sistēmas definīcija.

(10)  Arī inovācija un jaunas tehnoloģijas ir faktori, kuru iespaidā ēku sektors var sekmēt vispārēju ekonomikas dekarbonizāciju, tostarp transporta nozarē. Piemēram, ēkas var būt faktors, kas stimulē elektrotransportlīdzekļu viedās uzlādes ieviešanai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, kā arī dod iespēju dalībvalstīm, ja tās to vēlas, izmantot automobiļu akumulatorus kā elektroenerģijas avotu. Tālab būtu jāpaplašina ēkas inženiertehniskās sistēmas definīcija.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Iepriekšēja kabeļu un cauruļu ievilkšana rada atbilstošus nosacījumus uzlādes punktu ātrai izvietošanai vajadzības gadījumā un nepieciešamajās vietās. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina elektromobilitātes attīstība līdzsvarotā un izmaksefektīvā veidā. Jo īpaši gadījumos, kad tiek veikta liela renovācija, kas skar elektroinfrastruktūru, būtu jāveic pienācīga iepriekšēja kabeļu un cauruļu ievilkšana, lai nodrošinātu pietiekamus kabeļus, caurules un elektroenerģiju Direktīvas 2014/94/ES nozīmē attiecībā uz uzlādes punktu izveidi autostāvvietās.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Skaidram redzējumam par dekarbonizētu ēku fondu līdz 2050. gadam ir jābūt ļoti vērienīgam. Pietuvinot energopatēriņu nullei, ēkās ietvertās enerģijas daļai būs izšķirošāka nozīme visā ēku dzīves ciklā. Nākotnes redzējumā par dekarbonizētu ēku fondu būtu jāņem vērā ēkās ietvertās enerģijas daļa. Tādēļ kokmateriālu izmantošana būvniecībā ir labvēlīga klimatam.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c)  Būtu jāveicina jaunu risinājumu pētniecība un testēšana vēsturisko ēku un vietu energoefektivitātes līmeņa optimizēšanai, vienlaikus aizsargājot un saglabājot kultūras mantojumu.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

10.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10d)  Dalībvalstīm būtu jāņem vērā tas, ka saistībā ar inovāciju un jaunām tehnoloģijām ir nepieciešamas lielākas investīcijas izglītībā un prasmju pilnveidošanā, lai būtu iespējams sekmīgi ieviest šādas tehnoloģijas.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

10.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10e)  Izstrādājot šo direktīvu, nav iespējams paredzēt attīstību un inovāciju elektroniskās mobilitātes, ēku sektora vai viedo sistēmu nozarē. Tādēļ visā direktīvā būtu jāievēro tehnoloģiju neitralitātes princips.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

10.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10f)  Pieprasījumu pēc enerģijas var mazināt arī dabā balstīti risinājumi, piemēram, pārdomāta ielu veģetācija, zaļie jumti un sienas, kas ēkas izolē un noēno, tā mazinot vajadzību pēc siltumapgādes un aukstumapgādes un uzlabojot ēku energoefektivitāti.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

10.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10g)  Šajā direktīvā noteiktajām prasībām par elektromobilitātes infrastruktūru vajadzētu veidot daļu no holistiskas stratēģiskās pilsētplānošanas dalībvalstīs, lai veicinātu alternatīvus, drošus un ilgtspējīgus transporta veidus un izmantotu saskaņotu pieeju elektroinfrastruktūrai, piemēram, nodrošinot speciālu stāvvietas infrastruktūru elektrovelosipēdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ietekmes novērtējuma apzinātas divas kopas esošo noteikumu, kuru mērķi varētu sasniegt efektīvāk nekā tagad. Pirmkārt, par nevajadzīgu apgrūtinājumu ir kļuvis pienākums pirms būvniecības sagatavot alternatīvo augstefektīvo sistēmu pamatojumu. Otrkārt, konstatēts, ka ar noteikumiem par apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu nav iespējams pienācīgi un efektīvi nodrošināt šo inženiertehnisko sistēmu sniegumu gan ekspluatācijas sākumā, gan tās gaitā. Pašlaik nepietiekama vērība tiek pievērsta pat lētiem tehniskiem risinājumiem, kas atmaksājas ļoti īsā laikā, piemēram, apkures sistēmas hidrauliskajai balansēšanai un termostatisko vārstu uzstādīšanai/nomaiņai. Noteikumi par inspicēšanu ir grozīti, lai nodrošinātu, ka inspekcijas dod labākus rezultātus.

(11)  Ietekmes novērtējumā apzināti esošie noteikumi, kuru mērķi varētu sasniegt efektīvāk nekā tagad. Konstatēts, ka ar noteikumiem par apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu nav iespējams pienācīgi un efektīvi nodrošināt šo inženiertehnisko sistēmu sniegumu gan ekspluatācijas sākumā, gan tās gaitā. Turklāt pašlaik nepietiekama vērība tiek pievērsta pat lētiem tehniskiem risinājumiem, kas atmaksājas ļoti īsā laikā, piemēram, apkures sistēmas hidrauliskajai balansēšanai un termostatisko vārstu uzstādīšanai/nomaiņai, un tie būtu sīkāk jāizpēta, tostarp kā risinājumi palīdzībai enerģētiski nabadzīgiem patērētājiem. Noteikumi par inspicēšanu ir grozīti, lai nodrošinātu, ka inspekcijas dod labākus rezultātus.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Attiecībā uz jaunām ēkām dalībvalstīm būtu jāgādā par to, lai pirms būvniecības uzsākšanas tiktu ņemts vērā šādu augstas efektivitātes alternatīvo sistēmu tehniskais, vides un ekonomiskais pamatojums. Šādām sistēmām būtu jāietver decentralizētas energoapgādes sistēmas, kas izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem vai atlikumsiltuma saražotu enerģiju, koģenerāciju, centralizētu vai kopīgu apkuri vai dzesēšanu un siltumsūkņus;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  PVO 2009. gada vadlīnijas paredz, ka attiecībā uz iekštelpu gaisa kvalitāti energoefektīvākas ēkas nodrošina iemītniekiem augstāku komforta līmeni un labklājību un uzlabo veselību. Termiskie tilti, nepietiekama izolācija un neplānoti gaisa plūsmas ceļi var izraisīt virsmas temperatūras pazemināšanos zem rasas punkta un mitrumu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt pilnīgu un homogēnu izolāciju ēkām, tostarp balkoniem, logiem, jumtiem, sienām, durvīm un grīdai.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Noskaidrojies, ka jo sevišķi lielās būvēs inspicēšanas vietā ir lietderīgāk izmantot ēkas automatizāciju un ēkas inženiertehnisko sistēmu elektronisku monitoringu. Šādu iekārtu uzstādīšana būtu uzskatāma par pašu izmaksefektīvāko alternatīvu inspekcijām prāvās nedzīvojamās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas ir pietiekami lielas, lai iekārtu izmantošana atmaksātos mazāk nekā trijos gados. Tāpēc ir svītrota patlaban paredzētā iespēja izvēlēties alternatīvus pasākumus. Kas attiecas uz neliela mēroga iekārtām, uzstādītāju sniegta sistēmas sniegumu apliecinoša dokumentācija un šīs informācijas reģistrēšana energoefektivitātes sertifikātu datubāzēs palīdzēs verificēt atbilstību visām minimālajām prasībām, kas izvirzītas ēkas inženiertehniskajām sistēmām, un palielinās energoefektivitātes sertifikātu nozīmi. Bez tam saglabāsies iespēja sniegt tiešus ieteikumus par energoefektivitātes uzlabošanu esošo regulāro drošības inspekciju un ieplānoto apkopju gaitā.

(12)  Ēkas automatizācijai, iekārtu vadībai un ēkas inženiertehnisko sistēmu elektroniskam monitoringam ir milzīgs potenciāls nodrošināt izmaksefektīvus un ievērojamus energoietaupījumus gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Noskaidrojies, ka jo sevišķi lielās būvēs ir lietderīgi izmantot ēkas automatizāciju un ēkas inženiertehnisko sistēmu elektronisku monitoringu, kas dažos gadījumos var aizstāt inspekcijas prāvās nedzīvojamās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas ir pietiekami lielas, lai iekārtu izmantošana atmaksātos mazāk nekā trijos gados, jo tas ļauj rīkoties saskaņā ar sniegto informāciju, tādējādi nodrošinot energoietaupījumus laika gaitā. Tāpēc ir svītrota patlaban paredzētā iespēja izvēlēties alternatīvus pasākumus, tomēr vajadzētu būt iespējai atbrīvot no inspicēšanas prasības tehniskās sistēmas, uz kurām skaidri attiecas ESCO programma. Lai nepieļautu inspekcijas dublēšanu, iekārtas, ko ekspluatē komunālo pakalpojumu vai tīkla operators un kas ir pakļautas inspicēšanai sistēmu līmenī, vajadzētu atbrīvot no šīs prasības. Kas attiecas uz neliela mēroga iekārtām, uzstādītāju sniegta sistēmas sniegumu apliecinoša dokumentācija un šīs informācijas reģistrēšana energoefektivitātes sertifikātu datubāzēs palīdzēs verificēt atbilstību visām minimālajām prasībām, kas izvirzītas ēkas inženiertehniskajām sistēmām, un palielinās energoefektivitātes sertifikātu (EPC) nozīmi. Bez tam saglabāsies iespēja sniegt tiešus ieteikumus par energoefektivitātes uzlabošanu esošo regulāro drošības inspekciju un ieplānoto apkopju gaitā.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka esošo ēku energoefektivitātes uzlabojumi veicina arī veselīgas iekštelpu vides panākšanu, tostarp aizvācot azbestu un citas kaitīgas vielas un novēršot problēmas, piemēram, pelējumu, kā arī saglabājot ēku būtiskās drošības struktūras, jo īpaši saistībā ar ugunsdrošību un seismisko drošību.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Ir svarīgi nodrošināt, lai pasākumi, kas tiek veikti ēku energoefektivitātes uzlabošanai, nebūtu vērsti tikai uz ēkas apšuvuma uzlabošanu, bet aptvertu visus ēkas elementus un tehniskās sistēmas.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu, ka ar energoefektivitāti saistītie finansiālie pasākumi ēku renovācijā (atjaunošanā) tiek izmantoti pēc iespējas lietderīgāk, tos vajadzētu sasaistīt ar renovācijas pamatīguma pakāpi, ko savukārt vajadzētu novērtēt, salīdzinot pirms renovācijas un pēc renovācijas izdotos energoefektivitātes sertifikātus (EES).

(13)  Lai nodrošinātu, ka ar energoefektivitāti saistītie publiskie finansiālie pasākumi ēku renovācijā (atjaunošanā) tiek izmantoti pēc iespējas lietderīgāk, tos vajadzētu sasaistīt ar renovācijas pamatīguma pakāpi un tiem vajadzētu sekmēt holistisku ēku renovāciju kā labāko veiduaugstas energoefektivitātes un uzlabota telpu komforta nodrošināšanai. Šādas renovācijas vajadzētu novērtēt, salīdzinot pirms renovācijas un pēc renovācijas izdotos energoefektivitātes sertifikātus (EES), ja tas ir samērīgi ar renovācijas apjomu, vai līdzīgām piemērotām un samērīgām dokumentēšanas metodēm.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Finanšu mehānismiem un stimuliem būtu jāieņem centrāla vieta valstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijās, un dalībvalstīm tie būtu aktīvi jāveicina, tostarp veicinot energoefektīvus hipotēku standartus sertificētām ēku energoefektivitātes renovācijām, veicinot publisko iestāžu investīcijas energoefektīvā ēku fondā, piemēram, precizējot grāmatvedības standartus attiecībā uz publiskajām investīcijām, un nodrošinot patērētājiem pieejamus un pārredzamus konsultāciju instrumentus par finansēšanas iespējām ēku energoefektīvai renovācijai.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Mehānismi energoefektīvu jauno ēku finansēšanai, kā arī ēku fondam paredzētie energoefektivitātes pasākumi būtu jānodrošina no privātiem, publiskiem–privātiem un publiskiem avotiem. Attiecībā uz privātajām investīcijām būtu jāmazina risks investīcijām ēku fonda modernizācijā. Publisko un privāto partnerību izmantošana būtu īpaši jāapsver publisko ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, lai mazinātu finansiālo slogu mazākām un finansiāli nabadzīgākām pilsētām, reģioniem un dalībvalstīm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsekmē energoefektivitātes pasākumi, jo īpaši sociālajos mājokļos un vājāko tirgus dalībnieku mājokļos, sniedzot publisku finansiālo atbalstu, kam var izmantot Savienības fondu līdzekļus.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c)  Ja energoefektivitātes sertifikāts apliecina, ka ēkas efektivitāte ir uzlabojusies, vajadzētu būt iespējai sertifikācijas izmaksas iekļaut attiecīgās dalībvalsts nodrošinātajā stimulēšanas pasākumā.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Finansējumam piekļūt ir vieglāk, ja ir pieejama kvalitatīva informācija. Tas nozīmē, ka vajadzētu paredzēt, ka jādara zināms to publisko ēku faktiskais energopatēriņš, kuru kopējā lietderīgā platība pārsniedz 250 m².

(14)  Finansējumam piekļūt ir vieglāk, ja ir pieejama kvalitatīva informācija. Tas nozīmē, ka vajadzētu paredzēt, ka jādara zināms to publisko ēku, kuras pieder valstij, reģionam vai pašvaldībai vai kuras pieder privātīpašniekiem, bet tiek lietotas publiski, faktiskais energopatēriņš, kuru kopējā lietderīgā platība pārsniedz 250 m².

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Pašreizējās neatkarīgās energoefektivitātes sertifikātu (EES) kontroles sistēmas vajadzētu nostiprināt, lai nodrošinātu, ka sertifikāti ir kvalitatīvi, izmantojami atbilstības pārbaudei un statistikas sagatavošanai par reģionālo/nacionālo ēku fondu. Ir vajadzīgi kvalitatīvi dati par ēku fondu, un tos daļēji varētu iegūt no EES reģistriem un datubāzēm, ko pašlaik izstrādā un uztur teju visas dalībvalstis.

(15)  Pašreizējās neatkarīgās energoefektivitātes sertifikātu (EES) kontroles sistēmas vajadzētu nostiprināt, lai nodrošinātu, ka sertifikāti ir kvalitatīvi, izmantojami atbilstības pārbaudei un saskaņotas statistikas sagatavošanai par vietējo/reģionālo/nacionālo ēku fondu. Ir vajadzīgi kvalitatīvi dati par ēku fondu, un tos daļēji varētu iegūt no EES reģistriem un datubāzēm, ko pašlaik izstrādā un uztur teju visas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai sasniegtu ēku energoefektivitātes politikas mērķus, būtu jāuzlabo EES caurskatāmība, proti, jānodrošina, ka ir noteikti un tiek konsekventi piemēroti visi aprēķiniem vajadzīgie parametri — gan attiecībā uz sertifikāciju, gan minimālajām energoefektivitātes prasībām. Dalībvalstīm vajadzētu ieviest pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, piemēram, ka uzstādīto, nomainīto vai modernizēto ēkas inženiertehnisko sistēmu sniegums tiek dokumentēts tā, lai šos datus varētu izmantot ēku sertificēšanā un atbilstības pārbaudīšanā.

(16)  Lai sasniegtu ēku energoefektivitātes politikas mērķus, būtu jāuzlabo EES pārredzamība, proti, jānodrošina, ka ir noteikti un tiek konsekventi piemēroti visi aprēķiniem vajadzīgie parametri — gan attiecībā uz sertifikāciju, gan minimālajām energoefektivitātes prasībām. Dalībvalstīm vajadzētu ieviest pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, piemēram, ka uzstādīto, nomainīto vai modernizēto ēkas inženiertehnisko sistēmu sniegums tiek dokumentēts tā, lai šos datus varētu izmantot ēku sertificēšanā un atbilstības pārbaudīšanā. Lai nodrošinātu labi funkcionējošu EES sistēmu, Komisijai, pārskatot šīs direktīvas piemērošanu, būtu jānovērtē vajadzība pēc turpmākas EES saskaņošanas.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Tagad jau pilnībā pabeigtā ēku energoefektivitātes direktīvas CEN standartu kopuma atzīšana, veicināšana un piemērošana visās dalībvalstīs labvēlīgi ietekmētu šīs direktīvas pārskatīšanu.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Komisijas 2016. gada 29. jūlija Ieteikumā (ES) 2016/1318 par gandrīz nulles enerģijas ēkām izklāstīts, kā direktīvas īstenošana varētu vienlaikus nodrošināt ēku fonda pārveidi un pāreju uz ilgtspējīgāku energoapgādi, kas piedevām palīdzētu realizēt arī Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģiju. Lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu, ēku energoefektivitātes aprēķina pamatnoteikumus vajadzētu atjaunināt, izmantojot arī darbu, ko paveikusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) saskaņā ar Eiropas Komisijas uzdevumu M/480.

(17)  Komisijas 2016. gada 29. jūlija Ieteikumā (ES) 2016/1318 par gandrīz nulles enerģijas ēkām izklāstīts, kā direktīvas īstenošana varētu vienlaikus nodrošināt ēku fonda pārveidi un pāreju uz ilgtspējīgāku energoapgādi, kas piedevām palīdzētu realizēt arī Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģiju. Lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu, ēku energoefektivitātes aprēķina pamatnoteikumus vajadzētu atjaunināt, izmantojot arī darbu, ko paveikusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) saskaņā ar Eiropas Komisijas uzdevumu M/480. Ēku energoefektivitātes aprēķini būtu jāpiemēro nolūkā panākt optimālu energoefektivitāti, ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un izsakot ar primārās enerģijas izmantošanas skaitlisku rādītāju (kWh/(m²/gadā)), kas dalībvalstīm būtu jāpapildina, sniedzot papildu skaitlisku rādītāju par visas ēkas kopējām enerģijas vajadzībām.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šīs direktīvas mērķus, proti, samazināt vajadzību pēc enerģijas, kas vajadzīga, lai apmierinātu energopieprasījumu ēku tipiskas izmantošanas apstākļos, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis vienas pašas. Šīs direktīvas mērķu sasniegšanu var daudz pārliecinošāk panākt, rīkojoties Savienības līmenī, jo tas garantē saskanību, kopīgi izvirzītus mērķus, izpratni un politisko gribu. Tāpēc Savienība pieņem pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(19)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, samazināt vajadzību pēc enerģijas, kas vajadzīga, lai apmierinātu energopieprasījumu ēku tipiskas izmantošanas apstākļos, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet, ņemot vērā vajadzību nodrošināt konsekvenci attiecībā uz kopīgo mērķi, izpratni un politisko gribu, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Šī direktīva pilnībā respektē dalībvalstu īpatnības un atšķirības un to kompetenci saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu. Turklāt šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju apmainīties ar labāko praksi, lai veicinātu pāreju uz augsti energoefektīvu ēku fondu Savienībā.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – -1. daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

1. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  direktīvas 1. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

 

“Dalībvalstis minimālās prasības attiecībā uz ēku vispārējo energoefektivitāti var piemērot veselam rajonam, nevis vienai ēkai, lai holistiskas atjaunošanas shēmas ietvaros nodrošinātu integrētu pieeju rajona energosistēmai un mobilitātes sistēmai, ja katra ēka sasniedz šī rajona vispārējās energoefektivitātes attiecīgo minimālās prasības līmeni.”

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1. daļa

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  “ēkas inženiertehniskā sistēma” ir tehnisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, karstā ūdens apgādi, iebūvēto apgaismojumu, ēkas automatizāciju un vadību, elektroenerģijas ražošanu objektā un elektromobilitātes infrastruktūru objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju;

3.  “ēkas inženiertehniskā sistēma” ir tehnisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, iekštelpu gaisa kvalitātes pārvaldību, karstā ūdens apgādi, iebūvētās iekštelpu un āra apgaismojuma sistēmas, saules aizēnošanu, liftus un eskalatorus, ēkas automatizāciju un vadību, ēkas datu pārsūtīšanu un glabāšanu, elektroenerģijas ražošanu un uzglabāšanu objektā un elektromobilitātes infrastruktūru objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  direktīvas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

 

“(3a)  “trigera punkts” ir energoefektivitātes renovāciju veikšanai izdevīgs brīdis ēkas dzīves ciklā, piemēram, no izmaksefektivitātes, rentabilitātes vai pārtraukuma viedokļa;”

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 1. punkts – 3.b apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  direktīvas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

 

“(3b)  “ēkas renovācijas pase” ir ilgtermiņa ceļvedis, kas balstīts uz kvalitātes kritērijiem un energoauditu un kur izklāstīti attiecīgi pasākumi un renovācijas, kuras uzlabotu konkrētās ēkas energoefektivitāti;”

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1.c daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 1. punkts – 3.c apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  direktīvas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

 

“(3c)   “ēku automatizācijas un kontroles sistēma” ir sistēma, kas aptver visus automātiskas kontroles produktus, programmatūru un inženierijas pakalpojumus, tostarp savienojumus, monitoringu, optimizāciju, ekspluatāciju, cilvēku iejaukšanos un pārvaldību, lai panāktu energoefektīvu, ekonomisku un drošu ēku tehnisko sistēmu ekspluatāciju;”

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1.d daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 1. punkts – 3.d apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1d)  direktīvas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

 

“3.d  “pasīvs elements” ir ēkas siltumizolācijas elements vai citi tādu pasīvo tehnisko metožu elementi, kuru uzdevums ir samazināt siltumapgādes vai aukstumapgādes energopieprasījumu un apgaismojumam un ventilācijai nepieciešamo energopatēriņu, tādējādi uzlabojot telpu termisko un vizuālo komfortu;”

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1.e daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 1. punkts – 17. apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(1e)  direktīvas 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

17.  “lietderīgā nominālā jauda” ir maksimālā siltuma atdeve (kW), ko ražotājs noteicis un garantējis kā tādu, kuru var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, tajā pašā laikā ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti;

“17.  “lietderīgā nominālā jauda” ir maksimālā siltuma atdeve (kW), ko ražotājs noteicis un garantējis kā tādu, kuru var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, tajā pašā laikā ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti, kur:

 

(a)  “pilna slodze” ir maksimālais ēkas inženiertehnisko sistēmu jaudas pieprasījums, kas nepieciešams telpu apkurei, telpu dzesēšanai, ventilācijai un vietējai karstā ūdens apgādei; un

 

(b)  “daļēja slodze” ir daļa no pilnas jaudas, kas atbilst vidējiem ekspluatācijas apstākļiem;”

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1.f daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 1. punkts – 19.a apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1f)  direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“(19.a)  “dekarbonizēts ēku fonds” ir ēku fonds, kura energoefektivitāte ir gandrīz nulles enerģijas ēku līmenī un kura energoefektivitātes potenciāls ir izmantots līdz maksimumam.”

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  panta 1. punkts ir Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti16 4. pants, izņemot tā pēdējo daļu;

(a)  direktīvas 2.a pantā iekļauj šādu 1. punktu:

 

“1.   Dalībvalstis izstrādā ilgtermiņa stratēģiju, lai līdz 2050. gadam pārveidotu gan publisko, gan privāto dzīvojamo ēku un komercplatību valsts fondu par ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu. Stratēģija ietver pasākumus investīciju mobilizēšanai, lai veicinātu renovāciju, kas nepieciešama 2050. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Šajā stratēģijā iekļauj:

 

(a)  pārskatu par valsts ēku fondu, tostarp attiecīgas ēku tipoloģijas, vajadzības gadījumā pamatojoties uz statistisku paraugu izlasi;

 

(b)  noteiktas izmaksefektīvas pieejas un darbības ar mērķi stimulēt tehnoloģiski neitrālas renovācijas, kas atbilst ēkas veidam un klimatiskajai zonai, ņemot vērā attiecīgos trigera punktus ēkas dzīves ciklā;

 

(c)  politiku un darbības nolūkā stimulēt ēku izmaksefektīvas nozīmīgas renovācijas, tostarp vairākposmu pilnīgas renovācijas un siltumapgādes un dzesēšanas pieprasījuma dekarbonizāciju, piemēram, ieviešot ēku renovācijas pasu shēmu;

 

(d) politiku un darbības nolūkā atbalstīt mērķtiecīgus zemu izmaksu energoefektivitātes pasākumus un renovācijas;

 

(e)  politiku un darbības, kas vērstas uz valsts ēku fonda segmentiem ar sliktākajiem rādītājiem, enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar atšķirīgas motivācijas dilemmām, kā arī mājokļiem, kuros mitinās vairākas ģimenes, kuras saskaras ar grūtībām veikt renovācijas, vienlaikus ņemot vērā cenu pieņemamību;

 

(f)  politiku un darbības, kas vērstas uz visām publiskajām ēkām, tostarp sociālajiem mājokļiem;

 

(g)  politiku un darbības, kuru mērķis ir paātrināt tehnoloģisko pāreju uz viedām un labi savienotām ēkām un kopienām, kā arī ieviest ļoti augstas veiktspējas tīklus;

 

(h)  pārskatu par valsts iniciatīvām ar mērķi veicināt prasmes un izglītību būvniecības un energoefektivitātes nozarē, kā arī izglītību gan pasīvo elementu, gan viedo tehnoloģiju jomā;

 

(i)  tālredzīgu perspektīvu, kas privātpersonām, būvniecības nozarei, publiskajām iestādēm, tostarp pašvaldībām, mājokļu kooperatīviem un finanšu iestādēm palīdzētu pieņemt lēmumus par investīcijām;

 

(j)  ar pierādījumiem pamatotas aplēses par paredzēto energoietaupījumu un plašākiem ieguvumiem, piemēram, saistībā ar veselību, drošumu un gaisa kvalitāti.

 

Dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģiju izstrādāšanu un īstenošanu atbalsta strukturētas, pastāvīgas ieinteresēto personu platformas, kurās ir vietējo un reģionālo kopienu pārstāvji, sociālā dialoga pārstāvji, tostarp darba ņēmēji, darba devēji, MVU un būvniecības nozare, kā arī minoritāšu pārstāvji.

 

 

__________________

 

16 OV L 315, 14.11.2012., 13. lpp.

 

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 2. punkts –1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savā 1. punktā minētajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā dalībvalstis iekļauj ceļvedi, kurā norādīti skaidri pieturpunkti un pasākumi, ar kuriem sasniegt 2050. gadam izvirzīto ilgtermiņa mērķi — valsts ēku fonda dekarbonizāciju —, un nosprausti konkrēti pieturpunkti 2030. gadam.

Savās 1. punktā minētajās ilgtermiņa renovācijas stratēģijās dalībvalstis iekļauj ceļvedi, kurā norādīti skaidri pieturpunkti un darbības, ar kurām sasniegt 2050. gadam izvirzīto ilgtermiņa mērķi — nodrošināt valsts ēku fonda augstu energoefektivitāti un dekarbonizāciju —, un nosprausti konkrēti pieturpunkti 2030. un 2040. gadam, kā arī izmērāmi sasniegtā progresa rādītāji.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savās ilgtermiņa renovācijas stratēģijās dalībvalstis norāda, kā šie pieturpunktu mērķi palīdz sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzīto [X %] energoefektivitātes mērķi saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu .../2018/ES [COD 2016/0376], un Savienības mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bez tam ilgtermiņa renovācijas stratēģija sekmē enerģētiskās nabadzības mazināšanu.

Bez tam ilgtermiņa renovācijas stratēģijas galvenajos vilcienos izklāsta attiecīgās darbības, kas sekmē enerģētiskās nabadzības mazināšanu, vienlaikus atbalstot neaizsargātu mājsaimniecību vienlīdzīgu piekļuvi energoefektivitātes renovāciju finansēšanas instrumentiem.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Lai palīdzētu pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā, dalībvalstis ievieš mehānismus, kā:

3.  Lai radītu iespēju un palīdzētu pieņemt investīciju lēmumus, kā minēts 1. punktā, dalībvalstis ievieš vai patur spēkā mehānismus, kā:

(a)  grupēt projektus, lai investoriem atvieglotu 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās renovācijas (atjaunošanas) finansēšanu,

(a)  grupēt projektus, cita starpā izmantojot investīciju platformas, lai investoriem atvieglotu 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās renovācijas (atjaunošanas) finansēšanu,

(b)  novērst ar energoefektivitātes darbībām saistītu risku, kas rodas investoriem un privātajam sektoram, un

(b)  mazināt ar energoefektivitātes darbībām saistītu apzināto risku, kas rodas investoriem un privātajam sektoram, piemēram, piemērojot faktoru attiecībā uz nodrošinājumu sertificētām energoefektivitātes renovācijām, lai pazeminātu riska svērumu kapitāla prasībās;

(c)  izmantot publisko finansējumu, lai tādējādi piesaistītu papildu investīcijas no privātā sektora vai novērstu konkrētas tirgus nepilnības.”

(c)  izmantot publisko finansējumu, lai tādējādi piesaistītu papildu investīcijas no privātā sektora, tostarp iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” ietvaros, vai novērstu konkrētas tirgus nepilnības;

 

(ca)  ievērojot Eurostat norādes un paskaidrojumus ESA 2010 ietvaros, sniegt norādījumus par investīcijām energoefektīvu publisko ēku fondā un precizēt grāmatvedības noteikumu interpretāciju, lai atbalstītu visaptverošu pieeju publisko iestāžu investīcijām;

 

(cb)  atbalstīt palīdzību projektu izstrādē, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu apvienošanos grupās un konsorcijos, lai potenciālajiem klientiem varētu piedāvāt risinājumu paketes, un

 

(cc)  izveidot pieejamus un pārredzamus konsultāciju rīkus, piemēram, vienas pieturas aģentūras patērētājiem un energokonsultāciju pakalpojumus, informējot par energoefektivitātes renovācijām un pieejamiem finanšu instrumentiem ēku energoefektivitātes renovācijām.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija sniedz ieteikumus dalībvalstīm, pamatojoties uz uzkrāto un izplatīto labāko praksi attiecībā uz veiksmīgām publiskā un privātā finansējuma shēmām energoefektivitātes renovācijām, kā arī informāciju par shēmām mazapjoma energoefektivitātes renovācijas projektu apvienošanai. Turklāt Komisija sniedz dalībvalstīm ieteikumus par finanšu stimuliem renovācijai no patērētāju viedokļa, ņemot vērā izmaksefektivitātes atšķirības starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Pirms ilgtermiņa renovācijas stratēģijas iesniegšanas Komisijai katra dalībvalsts veic ilgtermiņa renovācijas stratēģijas projekta sabiedrisko apspriešanu vismaz trīs mēnešu ilgumā, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas. Katra dalībvalsts sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkumu publicē savas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas pielikumā.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Katra dalībvalsts integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā iekļauj detalizētu informāciju par tās ilgtermiņa renovācijas stratēģijas īstenošanu, tostarp par plānoto politiku un darbībām, saskaņā ar ziņošanas pienākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas ... [par Enerģētikas savienības pārvaldību] (2016/0375 (COD)) (Pārvaldības regula) [19. panta a) punktā].

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  panta 1. punkta otro daļu svītro;

(a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

 

“Attiecībā uz jaunām ēkām dalībvalstis gādā par to, lai pirms būvniecības uzsākšanas tiktu ņemts vērā šādu augstas efektivitātes alternatīvo sistēmu, ja tādas ir pieejamas, tehniskais, vides un ekonomiskais pamatojums.”

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 4. daļa

Direktīva 2010/31/ES

7. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  direktīvas 7. panta piekto daļu svītro;

(4)  direktīvas 7. panta piekto daļu aizstāj ar šādu:

 

“Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz ēkām, kurās notiek nozīmīga renovācija, tiek ņemtas vērā augsti efektīvas alternatīvās sistēmas, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski īstenojams, kā arī to, ka pienācīga uzmanība tiek pievērsta ugunsdrošībai un veselīgu iekštelpu klimata apstākļu veicināšanai.”

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  panta 1. punkta trešo daļu svītro;

(a)  panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

 

“Dalībvalstis pieprasa, lai jaunas ēkas tiktu aprīkotas ar pašregulējošām ierīcēm, ar ko istabas temperatūru var regulēt katrā istabā atsevišķi. Esošajās ēkās pašregulējošās ierīces, ar ko istabas temperatūru var regulēt katrā istabā atsevišķi, prasa ierīkot tad, ja tiek nomainīti siltumģeneratori.”

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka visās jaunās nedzīvojamās ēkās un visās nozīmīgi atjaunotās (renovētās) nedzīvojamās ēkās, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, vismaz viena no katrām desmit ir aprīkota ar tādu uzlādes punktu Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu17 nozīmē, kas spēj uzsākt un pārtraukt uzlādi, reaģējot uz cenas signāliem. Šo prasību visām nedzīvojamām ēkām, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

2.  Dalībvalstis pieprasa, ka visās jaunās nedzīvojamās ēkās un visās attiecībā uz ēkas vai stāvvietas elektroinfrastruktūru nozīmīgi atjaunotās (renovētās) nedzīvojamās ēkās, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, vismaz viena stāvvieta ir aprīkota ar uzlādes punktu un viena no katrām desmit stāvvietām ir aprīkota ar atbilstošiem kabeļiem vai cauruļvadiem, lai būtu iespējams ierīkot uzlādes punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES17 nozīmē.

 

2.a  Dalībvalstis pieprasa līdz 2025. gada 1. janvārim ierīkot minimālu skaitu uzlādes punktu visās publiskās un komerciālās nedzīvojamās ēkās, kam ir vairāk par 10 stāvvietām.

 

2.b  Dalībvalstis piemēro 2. punkta noteikumus dažādiem mērķiem izmantojamām ēkām, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, ja šīs ēkas ir jaunas vai tajās tiek veikta nozīmīga renovācija, kas ietver ēkas vai autostāvvietas elektroinfrastruktūru.

Dalībvalstis var nolemt iepriekšējā daļā minētās prasības nenoteikt vai nepiemērot ēkām, kas ir mazo un vidējo uzņēmumu — saskaņā ar definīciju Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļā īpašumā un lietošanā.

2.c  Dalībvalstis var nolemt 2. punktā minētās prasības nenoteikt vai nepiemērot ēkām, kas saskaņā ar definīciju Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļā ir mazo un vidējo uzņēmumu īpašumā un lietošanā.

__________________

__________________

17 OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka jaunuzceltās dzīvojamās ēkās un nozīmīgi atjaunotās (renovētās) dzīvojamās ēkās, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, tiek ievilkti kabeļi, lai būtu iespējams katru stāvvietu aprīkot ar elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka jaunās dzīvojamās ēkās un attiecībā uz ēkas vai tajā ierīkotas vai līdzās ierīkotas stāvvietas elektrības infrastruktūru nozīmīgi atjaunotās (renovētās) dzīvojamās ēkās, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, tiek ievilkti atbilstoši kabeļi vai caurules, lai būtu iespējams katru stāvvietu aprīkot ar elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis var nolemt 2. un 3. punktā minētās prasības nenoteikt vai nepiemērot publiskām ēkām, uz kurām jau attiecas Direktīva 2014/94/ES.;

4.  Dalībvalstis var nolemt 2. un 3. punktā minētās prasības nenoteikt vai nepiemērot publiskām ēkām, ja uz tām jau attiecas prasības, kas ir salīdzināmas ar Direktīvas 2014/94/ES transponēšanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka uz publiskām autostāvvietām, ko pārvalda privātas struktūras, attiecas 2. un 3. punktā minētās prasības.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 4.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Dalībvalstis novērš regulatīvos šķēršļus un nodrošina, ka pastāv vienkāršotas atļauju izsniegšanas un apstiprināšanas procedūras īpašniekiem un īrniekiem nolūkā nodrošināt uzlādes punktu ierīkošanu esošajās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 4.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.c  Papildus prasībām attiecībā uz elektromobilitātes infrastruktūru dalībvalstis ņem vērā vajadzību pēc alternatīvo degvielu infrastruktūras ēkās un mērķorientētas infrastruktūras izvēršanas, piemēram, elektromobilitātes koridoriem, kā arī vajadzību pēc saskaņotas politikas attiecībā uz nemotorizēto un zaļo mobilitāti, multimodalitāti un pilsētplānošanu.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – c apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad tiek uzstādīta, nomainīta vai modernizēta ēkas inženiertehniskā sistēma, tiek novērtēta un dokumentēta visas mainītās sistēmas kopējā energoefektivitāte un dokumentācija tiek nodota ēkas īpašniekam, lai tā būtu pieejama, kad tiek verificēta atbilstība saskaņā ar 1. punktu noteiktajām minimālajām prasībām un kad tiek izdoti energoefektivitātes sertifikāti. Dalībvalstis nodrošina, ka šī informācija tiek iekļauta 18. panta 3. punktā minētajā valsts energoefektivitātes sertifikātu datubāzē.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad tiek uzstādīta, nomainīta vai modernizēta ēkas inženiertehniskā sistēma, tiek novērtēta un dokumentēta visas mainītās sistēmas kopējā energoefektivitāte gan pilnas slodzes, gan nepilnas slodzes apstākļos un attiecīgos gadījumos tiek novērtēta arī ietekme uz iekštelpu gaisa kvalitāti. Šos rezultātus dokumentē, un dokumentāciju nodod ēkas īpašniekam, lai tā būtu pieejama, kad tiek verificēta atbilstība saskaņā ar 1. punktu noteiktajām minimālajām prasībām un kad tiek izdoti energoefektivitātes sertifikāti. Dalībvalstis nodrošina, ka šī informācija tiek iekļauta 18. panta 3. punktā minētajā valsts energoefektivitātes sertifikātu datubāzē.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – c apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 6. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija saskaņā ar 23. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo direktīvu papildina ar “vieduma indikatora” definīciju un ar nosacījumiem, ar kādiem “vieduma indikatoru” norāda kā iespējamiem jauniem īrniekiem vai pircējiem domātu papildu informāciju.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot “vieduma indikatora” definīciju pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un pamatojoties uz izklāstītu koncepciju un metodiku, kas noteikta Ia pielikumā. Definīcija ietver informāciju par to, kā šo indikatoru varētu ieviest pēc testēšanas posma, kā šis indikators būtu saistīts ar 11. pantā minētajiem energoefektivitātes sertifikātiem untas varētu sniegt papildinošu un jēgpilnu informāciju iespējamiem jauniem investoriem, īrniekiem, pircējiem un tirgus dalībniekiem.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 5. daļa – c apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 6. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vieduma indikators aptver pielāgojamību, uzlabotu funkcionalitāti un iespējas, ko dod starpsavienotāku un iebūvētu intelektisko ierīču integrēšana tradicionālajās ēkas inženiertehniskajās sistēmās. Tas uzlabo ēkas lietotāju un pašas ēkas spēju reaģēt uz komforta vajadzībām vai ekspluatācijas prasībām, iesaistīties pieprasījumreakcijā un sekmēt ēkai pievienoto energosistēmu un centralizētās infrastruktūras optimālu, netraucētu un drošu ekspluatāciju.

Vieduma indikators aptver uzlabotus energoietaupījumus, salīdzinošo vērtēšanu un pielāgojamību, uzlabotu funkcionalitāti un iespējas, ko dod starpsavienotāku un iebūvētu intelektisko ierīču integrēšana tradicionālajās ēkas inženiertehniskajās sistēmās. Tas uzlabo ēkas lietotāju un pašas ēkas spēju reaģēt uz komforta vajadzībām vai ekspluatācijas prasībām, jo īpaši daļējas slodzes apstākļos, tostarp pielāgojot energopatēriņu, iesaistīties pieprasījumreakcijā un sekmēt dažādo ēkai pievienoto energosistēmu, tostarp uz vietas ģenerētu atjaunojamo enerģiju, un centralizētās infrastruktūras optimālu, efektīvu, netraucētu un drošu ekspluatāciju.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 6. daļa – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

10. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis savus finansiālos pasākumus, kas domāti energoefektivitātes uzlabošanai ēku atjaunošanas (renovācijas) gaitā, sasaista ar šādas renovācijas dēļ panāktajiem enerģijas ietaupījumiem. Šādu ietaupījumu apmēru nosaka, salīdzinot pirms un pēc atjaunošanas (renovācijas) izdotos energoefektivitātes sertifikātus.

6.  Dalībvalstis savus finansiālos pasākumus, kas domāti energoefektivitātes uzlabošanai ēku atjaunošanas (renovācijas) gaitā, sasaista ar šādas renovācijas dēļ panāktajiem enerģijas ietaupījumiem. Ja tie ir samērīgi ar renovācijas apjomu, šādu ietaupījumu apmēru nosaka energoauditā vai salīdzinot pirms un pēc atjaunošanas (renovācijas) izdotos energoefektivitātes sertifikātus, vai izmantojot standarta vērtības ēkas energoietaupījumu aprēķināšanai vai līdzīgu piemērotu un pārredzamu dokumentācijas metodiku.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 6. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

10. pants – 6.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a  Ja dalībvalstis izveido EES reģistrēšanas datubāzi, datubāze nodrošina iespēju sekot līdzi aptverto ēku — neatkarīgi no to lieluma un kategorijas — faktiskajam energopatēriņam. Datubāze satur datus par tādu plaši apmeklētu publisko ēku energopatēriņu, kuru lietderīgā platība pārsniedz 250 m², un šie dati tiek regulāri atjaunināti.

6.a  Ja dalībvalstis izveido EES reģistrēšanas datubāzi vai izmanto jau esošu datubāzi, datubāze nodrošina iespēju sekot līdzi aptverto ēku — neatkarīgi no to lieluma un kategorijas — energopatēriņam. Datubāze satur datus par tādu publisko iestāžu īpašumā esošu, pārvaldītu vai izmantotu ēku energopatēriņu, kuru lietderīgā platība pārsniedz 250 m², un šie dati tiek regulāri atjaunināti.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 6. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

10. pants – 6.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.b  Agregētus un anonimizētus datus, kas atbilst ES datu aizsardzības prasībām, pēc pieprasījuma dara pieejamus vismaz publiskajām iestādēm statistikas un pētniecības vajadzībām.

6.b  Agregētus un anonimizētus datus, kas atbilst ES datu aizsardzības prasībām, pēc pieprasījuma dara pieejamus vismaz publiskajām iestādēm statistikas un pētniecības vajadzībām, un pilns datu kopums ir pieejams ēkas īpašniekam.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu ēkas apkures sistēmu pieejamo daļu — piemēram, siltumģeneratora, vadības sistēmas un cirkulācijas sūkņa(-u) — regulāru inspicēšanu nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar centralizētu inženiertehnisko sistēmu, kuras kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē apkures katla efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas apkures vajadzībām. Apkures katla lielums nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta apkures sistēma vai nemainās ēkas apkures vajadzības.;

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu ēkas apkures sistēmu pieejamo daļu — piemēram, siltumģeneratora, vadības sistēmas un cirkulācijas sūkņa(-u) — regulāru inspicēšanu nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar telpu un ūdens sildīšanas inženiertehnisko sistēmu, kuras kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 70 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē siltumģeneratora efektivitāti pilnas slodzes un daļējas slodzes apstākļos un siltumģeneratora lielumu salīdzinājumā ar ēkas apkures vajadzībām. Siltumģeneratora lielums nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta apkures sistēma vai nemainās ēkas apkures vajadzības;

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

‘2.  Kā alternatīvu 1. punktam dalībvalstis var noteikt prasības, ar kurām nodrošina, ka nedzīvojamās ēkas, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh gadā, ir aprīkotas ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmām. Šādas sistēmas spēj:

2.  Dalībvalstis nosaka prasības, ka nedzīvojamās ēkas, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh gadā, līdz 2023. gadam ir jāaprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmām. Šādas sistēmas spēj:

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pastāvīgi monitorēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu;

(a)  pastāvīgi monitorēt, reģistrēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu, lai panāktu optimālu energoefektivitāti pie pilnas slodzes un daļējas slodzes;

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Kā alternatīvu 1. punktam dalībvalstis var noteikt prasības, ar ko nodrošina, ka dzīvojamās ēkas ar centralizētām inženiertehniskajām sistēmām, kuru kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW, ir aprīkotas ar:

3.  Dalībvalstis var noteikt prasības, ka dzīvojamās ēkas ar inženiertehniskajām sistēmām, kuru kumulētā lietderīgā nominālā jauda telpas apkures un ūdens sildīšanas mērķiem pārsniedz 70 kW, ir aprīkotas ar:

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nepārtrauktu elektronisku monitoringa funkciju, kas mēra sistēmu efektivitāti un informē ēkas īpašniekus vai apsaimniekotājus, ja šī efektivitāte ir ievērojami mazinājusies un vajadzīga sistēmas apkope, un

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali un izmantošanu.”;

(b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu pilnas un daļējas slodzes apstākļos, tostarp hidraulisko balansēšanu.”;

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ēkas, kas atbilst 2. vai 3. punktam, atbrīvo no 1. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Ēkas inženiertehniskās sistēmas, uz kurām skaidri attiecas energoefektivitātes kritērijs vai līgumiska vienošanās par atrunātu energoefektivitātes līmeņa uzlabojumu, piemēram, energoefektivitātes līgumi, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27. apakšpunktā, vai kuras pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators un tādējādi energoefektivitātes monitoringa pasākumus tām veic sistēmas pusē, atbrīvo no šī panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 8. daļa – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamo daļu regulāru inspicēšanu nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar centralizētu inženiertehnisko sistēmu, kuras kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē gaisa kondicionēšanas efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas dzesēšanas vajadzībām. Lielums nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta gaisa kondicionēšanas sistēma vai nemainās ēkas dzesēšanas vajadzības.

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu pieejamo daļu regulāru inspicēšanu nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar gaisa kondicionēšanas un ventilācijas inženiertehnisko sistēmu, kuras kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 12 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē gaisa kondicionēšanas un ventilācijas efektivitāti pilnas slodzes un daļējas slodzes apstākļos un lielumu salīdzinājumā ar ēkas dzesēšanas vajadzībām. Lielums nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēma vai nemainās ēkas dzesēšanas vajadzības.

 

Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos atkarībā no gaisa kondicionēšanas sistēmu tipa un lietderīgās nominālās jaudas, vienlaikus ņemot vērā sistēmu inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 8. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kā alternatīvu 1. punktam dalībvalstis var noteikt prasības, ar kurām nodrošina, ka nedzīvojamās ēkas, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh gadā, ir aprīkotas ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmām. Šādas sistēmas spēj:

2.  Dalībvalstis nosaka prasības, ka nedzīvojamās ēkas, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh gadā, līdz 2023. gadam ir jāaprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmām. Šādas sistēmas spēj:

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 8. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pastāvīgi monitorēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu;

(a)  pastāvīgi monitorēt, analizēt, reģistrēt un koriģēt enerģijas izmantošanu, lai panāktu optimālu energoefektivitāti pie pilnas slodzes un daļējas slodzes;

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 8. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Kā alternatīvu 1. punktam dalībvalstis var noteikt prasības, ar ko nodrošina, ka dzīvojamās ēkas ar centralizētām inženiertehniskajām sistēmām, kuru kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW, ir aprīkotas ar:

3.  Dalībvalstis var pieprasīt dzīvojamās ēkas ar inženiertehniskajām sistēmām, kuru kumulētā lietderīgā nominālā jauda gaisa kondicionēšanai vai ventilācijai pārsniedz 12 kW, aprīkot ar:

(a)  nepārtrauktu elektronisku monitoringa funkciju, kas mēra sistēmu efektivitāti un informē ēkas īpašniekus vai apsaimniekotājus, ja šī efektivitāte ir ievērojami mazinājusies un vajadzīga sistēmas apkope, un

(a)  nepārtrauktu elektronisku monitoringa funkciju, kas mēra sistēmu efektivitāti un informē ēkas īpašniekus vai apsaimniekotājus, ja šī efektivitāte ir ievērojami mazinājusies un vajadzīga sistēmas apkope, un

(b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali un izmantošanu.

(b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu pilnas un daļējas slodzes apstākļos, tostarp hidraulisko balansēšanu.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 8. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ēkas, kas atbilst 2. vai 3. punktam, atbrīvo no 1. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 8. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Inženiertehniskās sistēmas, uz kurām skaidri attiecas līgumiska vienošanās par atrunātu energoefektivitātes līmeņa uzlabojumu vai citu atrunātu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, energoefektivitātes līgumi, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27. apakšpunktā, vai kuras pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators un tādējādi tām veic mērījumus sistēmas pusē, atbrīvo no šī panta 1. punktā noteiktās prasības.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 9. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  direktīvas 19. pantā gadskaitli “2017.” aizstāj ar “2028.”;

(9)  direktīvas 19. pantā gadskaitli “2017.” aizstāj ar “2024.”;

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 9.a daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

19. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  direktīvas 19. pantā pievieno šādu punktu:

 

“Komisija jo īpaši izvērtē vajadzību pēc energoefektivitātes sertifikātu tālākas saskaņošanas saskaņā ar 11. pantu.”

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 9.b daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

19.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.b  iekļauj šādu pantu:

 

“19.a pants

 

Komisija līdz 2020. gadam veic priekšizpēti, precizējot iespējas un grafiku ēkas renovācijas pases ieviešanai, iespējams, kā daļu no energoefektivitātes sertifikātu ieteikumu sadaļas, lai katrai konkrētai ēkai nodrošinātu ilgtermiņa pakāpeniskas renovācijas ceļvedi.”

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 10. daļa

Direktīva 2010/31/ES

20. pants – 2. punkts –1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis jo īpaši sniedz informāciju ēku īpašniekiem vai īrniekiem par energoefektivitātes sertifikātiem, to nolūku un mērķiem, par izmaksefektīviem veidiem, kā uzlabot attiecīgo ēku energoefektivitāti un, vajadzības gadījumā, par finanšu instrumentiem, kas pieejami attiecīgās ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

Dalībvalstis jo īpaši sniedz informāciju, izmantojot neatkarīgu, pieejamu un pārredzamu konsultāciju rīkus, piemēram, vienas pieturas aģentūras, īpašniekiem, pārvaldniekiem un īrniekiem un ēku rentablus pasākumus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, tostarp, veicot atjaunošanu, par energoefektivitātes sertifikātiem, to nolūku un mērķiem, par fosilās degvielas katlu aizstāšanu ar ilgtspējīgākām alternatīvām un par pieejamiem finanšu instrumentiem, lai uzlabotu attiecīgās ēkas energoefektivitāti.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

I pielikums – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“1.  Ēkas energoefektivitāte atspoguļo tās tipisko energopatēriņu tādām vajadzībām kā apkure, dzesēšana, mājsaimniecības karstā ūdens apgāde, ventilācija un apgaismojums.

“1.  Ēkas energoefektivitāte pārredzami atspoguļo tās tipisko energopatēriņu tādām vajadzībām kā apkure, dzesēšana, mājsaimniecības karstā ūdens apgāde, ventilācija, apgaismojums un citas inženiertehniskās sistēmas.

Ēkas energoefektivitāti izsaka ar skaitlisku norādi par primārās enerģijas izmantošanu (kWh/(m²/gadā)), kas ir harmonizēta gan energoefektivitātes sertifikācijas vajadzībām, gan nolūkā panākt atbilstību minimālajām energoefektivitātes prasībām. Energoefektivitāte un tās noteikšanai izmantotā metodoloģija ir caurskatāma un atvērta inovācijai.

Ēkas energoefektivitāti izsaka ar skaitlisku norādi par primārās enerģijas izmantošanu (kWh/(m²/gadā)), kas ir harmonizēta gan energoefektivitātes sertifikācijas vajadzībām, gan nolūkā panākt atbilstību minimālajām energoefektivitātes prasībām. Noteikšanai izmantotā metodoloģija ir pārredzama un atvērta inovācijai.

Dalībvalstis savu nacionālo aprēķina metodoloģiju apraksta, ievērojot attiecīgo Eiropas standartu — kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Komisijas doto pilnvarojumu M/480 Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) — valsts pielikumu sistēmu.;

Dalībvalstis savu nacionālo aprēķina metodoloģiju apraksta, ņemot vērā terminoloģiju un definīcijas, kas ietvertas attiecīgo Eiropas standartu — kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Komisijas doto pilnvarojumu M/480 Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) — valsts pielikumu sistēmā.;

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

I pielikums – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“2.   Telpas apkurei, telpas dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei un piemērotai ventilācijai nepieciešamo enerģiju aprēķina tā, lai nodrošinātu dalībvalstu noteiktu veselības un komforta minimālo līmeni.

“2.  Telpas apkurei, telpas dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei, apgaismojumam, ventilācijai un citām ēkas inženiertehniskajām sistēmām nepieciešamo enerģiju aprēķina tā, lai maksimāli uzlabotu veselību, iekštelpu gaisa kvalitāti un komforta līmeņus, ko dalībvalstis noteikušas valsts vai reģionālā līmenī. Jo īpaši nevajadzētu pieļaut nevienas iekšējās virsmas temperatūras pazemināšanos zem rasas punkta temperatūras.

Primārās enerģijas aprēķina pamatā ir katra energonesēja primārās enerģijas faktors, kā pamatā var būt valsts vai reģionālās gada svērtās vidējās vērtības vai cita specifiskāka informāciju, kas darīta pieejama par atsevišķu centralizētu sistēmu.

Primārās enerģijas aprēķina pamatā ir katra energonesēja primārās enerģijas faktors, kā pamatā var būt valsts vai reģionālās gada un, iespējams, arī sezonas vai mēneša svērtās vidējās vērtības vai cita specifiskāka informāciju, kas darīta pieejama par atsevišķu centralizētu sistēmu.

Primārās enerģijas faktoros neņem vērā atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energonesējos tā, lai aprēķinos līdzvērtīga būtu: a) no atjaunojamiem energoresursiem uz vietas iegūta enerģija (aiz individuāla skaitītāja, t. i., to neskaita kā piegādātu); un b) no atjaunojamiem energoresursiem caur energonesēju piegādāta enerģija.’;

Dalībvalstis aprēķinos vispirms ņem vērā enerģijas vajadzības un pēc tam līdzvērtīgi ņem vērā: a) no atjaunojamiem energoresursiem uz vietas iegūtu un izmantotu enerģiju (aiz individuāla skaitītāja, t. i., to neskaita kā piegādātu), un b) no atjaunojamiem energoresursiem caur energonesēju piegādātu enerģiju.

 

Primārās enerģijas faktoru piemērošana nodrošina ēku optimālas energoefektivitātes īstenošanu, tādējādi atbalstot 9. panta prasību izpildi valstī.”

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Direktīva 2010/31/ES

Ia pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Iekļauj šādu pielikumu:

 

“Ia PIELIKUMS

 

Kopēja vispārēja pamatmetodika 8. panta 6. punktā minētā ēkas “vieduma indikatora” definēšanai

 

1.  Komisija nosaka kopēju vispārēju pamatmetodiku par to, kā nosaka vieduma indikatora vērtību, ar ko novērtē, cik lielā mērā ēka vai ēkas daļa spēj pielāgoties iemītnieka un tīkla vajadzībām un uzlabot savu energoefektivitāti un vispārējo veiktspēju.

 

Metodikā ņem vērā daudzus elementus, tostarp viedos skaitītājus, ēkas automatizācijas un kontroles sistēmas, viedos termostatus, iebūvētu sadzīves tehniku, uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļiem, enerģijas uzglabāšanu un detalizētas funkcijas un šo elementu sadarbspēju. Šo ietekmi novērtē attiecībā uz potenciālo labvēlīgo ietekmi uz energoefektivitātes un veiktspējas līmeni, kā arī elastības iespēju, iekštelpu klimata apstākļiem un komfortu attiecīgajā ēkā vai ēkas daļā.

 

2.  Vieduma indikatoru nosaka un aprēķina saskaņā ar trim galvenajām funkcijām, kas attiecas uz ēku un ēkas tehniskajām sistēmām:

 

(a)  spēju efektīvi uzturēt augstu ēkas veiktspēju un darbību, izmantojot enerģijas pieprasījuma samazināšanu un lielāku atjaunojamo energoavotu (elektroenerģijas un siltuma) izmantošanu, tostarp ēkas spēju pārvaldīt savu pieprasījumu vai vietējo enerģijas ražošanu, pārdalot savus resursus;

 

(b)  spēju pielāgot savu darbības režīmu, reaģējot uz iemītnieka vajadzībām, nodrošināt augsta līmeņa iekštelpu veselības un klimata apstākļus, pievēršot pienācīgu uzmanību lietotājdraudzīgu displeju pieejamībai, attālinātas kontroles iespējai un ziņošanai par iekštelpu gaisa kvalitāti un energopatēriņu, un

 

(c)  ēkas kopējā elektroenerģijas pieprasījuma elastību, tostarp spēju nodrošināt iespēju aktīvi un pasīvi, kā arī tieši un netieši piedalīties pieprasījumreakcijā, ko nosaka atkarībā no tā, cik lielu daļu no ēkas slodzes var vienā reizē pārvietot, izsakot kā maksimumu kW, un to, cik lielu daļu no šīs elastības var tad piegādāt tīklam, izsakot kWh, ieskaitot aizvadīšanu un ievadīšanu.

 

Tas radītu iespēju un sniegtu atbalstu patērētāju aktīvai dalībai elektroenerģijas piegādes tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK*.

 

Pamatmetodikā ņem vērā Eiropas standartus, jo īpaši tos, kas izstrādāti saskaņā ar mandātu M/480.

 

3.  Pamatmetodika nodrošina pilnīgu sadarbspēju starp viedajiem skaitītājiem, ēku automatizācijas un kontroles sistēmām, iebūvētām sadzīves tehnikas ierīcēm, viedajiem termostatiem ēkā un iekštelpu gaisa kvalitātes sensoriem un ventilatoriem un veicina Eiropas standartu izmantošanu, tostarp Viedo ierīču atsauces ontoloģiju. Vieduma indikatorā ņem vērā un piešķir vērtību atvērtībai pret trešās puses sistēmām infrastruktūrā, piemēram, elektrotīklā un centralizētas siltumapgādes tīklā, elektrotransportlīdzekļu infrastruktūrā un pieprasījumreakcijas agregatoros, lai nodrošinātu sadarbspēju sakaros, sistēmu kontrolē un attiecīgo datu vai signālu pārraidīšanā.

 

4.  Pamatmetodikā iekļauj datu apstrādes procesu ēkas iekšienē vai ārpus ēkas robežām, kur varētu ietvert datus, kuru izcelsme ir ēkā vai kurus saņem pati ēka, lietotājs vai iemītnieks. Šis process pamatojas uz protokoliem, kas ļauj apmainīties ar autentificētām un šifrētām ziņām starp iemītnieku un attiecīgajiem izstrādājumiem vai ierīcēm ēkā. Jo īpaši personas datu apstrādē, piemēram, ja apstrādā datus, kas nāk no biežas un attālināta uzskaites vai dalītās uzskaites vai ko apstrādā viedtīklu operatori, nodrošina iemītnieku īpašumtiesību, datu aizsardzības, privātuma un drošības principu ievērošanu. Šajā kopējā pamatmetodikā izskata reāllaika datus un ar enerģiju saistītus datus no mākoņdatošanas risinājumiem un nodrošina datu, viedo skaitītāju nolasījumu un datu sakaru drošību un galalietotāju privātumu atbilstīgi attiecīgajiem Savienības datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem, kā arī labākajām pieejamajām kiberdrošības metodēm.

 

5.  Pamatmetodikā ņem vērā pozitīvo ietekmi, ko rada esošie komunikācijas tīkli, jo īpaši ātrdarbīgiem sakariem gatava ēkas fiziskā infrastruktūra, piemēram, ar brīvprātīgo marķējumu “gatavs platjoslai”, un to, ka pastāv piekļuves punkts daudzdzīvokļu ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES** 8. pantu.

 

6.  Pamatmetodikā nosaka vispiemērotāko formātu vai vizuālu norādi uz vieduma indikatora parametru, un tā ir vienkārša, pārredzama un viegli saprotama patērētājiem, īpašniekiem, investoriem un pieprasījumreakcijas tirgus dalībniekiem. Tā papildina energoefektivitātes sertifikātu, ciktāl ir izveidota saikne ar ēkas energoefektivitāti.

 

__________________

 

*   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

 

**   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (OV L 155, 23.5.2014., 1. lpp.).”

(1)

  OV C 246, 28.7.2017., 48. lpp.

(2)

  OV C 342, 12.10.2017., 119. lpp.


PASKAIDROJUMS

Savienības ēku fonds patērē būtisku daļu no Eiropas galīgā enerģijas pieprasījuma, jo īpaši attiecībā uz fosilo kurināmo. Uzlabotam ēku fondam ir ievērojams potenciāls uzlabot energoapgādes drošību un samazināt enerģijas importu Eiropā, samazināt Eiropas enerģijas patērētāju rēķinus par enerģiju, radīt veselīgākus dzīves apstākļus, kā arī veicināt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.

Lai izpildītu mūsu starptautiskās saistības saskaņā ar COP21 nolīgumu un lai sasniegtu Savienības dekarbonizācijas un energoefektivitātes mērķus izmaksefektīvā veidā, ar ETS nesaistītām nozarēm, piemēram, ēkām un transportam, ir jāīsteno savs potenciāls. Tāpēc ir vajadzīga vērienīga un nākotnes vajadzībām piemērota Ēku energoefektivitātes direktīva, lai nodrošinātu ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu Eiropas ēku fondu.

Dalībvalstu ilgtermiņa plānošanas un darbības pastiprināšana

Svarīgs elements nepieciešamās ēku fonda renovācijas nodrošināšanā ir nacionālās ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, ko iekļauj nacionālajos klimata un enerģētikas plānos saskaņā ar Pārvaldības regulu.

Referents iesaka pastiprināt prasības par nacionālo ilgtermiņa renovācijas stratēģiju saturu, lai īstenotu nepieciešamo renovāciju jo īpaši attiecībā uz esošo ēku fondu. Dalībvalstīm, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti, ir jānodrošina visaptverošas un vērienīgas renovācijas stratēģijas, kurās izklāstīti konkrēti pasākumi, pievēršoties sliktākajam ēku fondam, novēršot pretrunīgus stimulus, apsverot attiecīgus pavērsiena punktus ēkas dzīves ciklā, novēršot juridiskus grāmatvedības ierobežojumus publiskām investīcijām un nodrošināt piekļuvi informācijai par finanšu instrumentiem, kas patērētājiem ir pieejami renovācijai enerģētikas jomā.

Samērīgas elektromobilitātes prasības

Komisijas priekšlikuma mērķis ir izmantot direktīvas pārskatīšanu, lai vēl vairāk sekmētu transporta dekarbonizāciju, izmantojot infrastruktūru ap ēkām nolūkā veicināt elektromobilitātes infrastruktūras izvēršanu.

Referents iesaka šīs direktīvas prasībās pievērsties kabeļu vai cauruļvadu ievilkšanai, lai nodrošinātu samērīgu izmaksu līmeni, un prasību attiecināt tikai uz saistītu renovāciju, t. i., attiecībā uz elektrisko infrastruktūru vai autostāvvietu, lai nodrošinātu, ka netiek mazināti stimuli renovācijai. Turklāt referents pastiprina prasību attiecībā uz publiskām ēkām un publiskām autostāvvietām, ko pārvalda privātas struktūras, lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes sniedz atbilstīgu ieguldījumu.

Labāks regulējums un labi stimuli renovācijai

Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir iekļauti vairāki ierosinātie spēkā esošās direktīvas atjauninājumi, lai nodrošinātu mazāku administratīvo slogu renovācijai un sniegtu labākus apstākļus energorenovācijas veikšanai.

Referents papildina minēto priekšlikumu, lai nodrošinātu labāku regulējumu un pienācīgus stimulus veikt energorenovāciju. Ierosinājumi paredz stiprināt priekšlikuma elementus, kas attiecas uz ēku automatizāciju, precizēt tās patstāvīgo vērtību un paskaidrot tās izmantošanu vienkāršošanas nolūkā kā alternatīvu inspekcijām. Referents arī izklāsta īpašos nosacījumus, jomu un mērķi saistībā ar kompetences deleģēšanu Komisijai izstrādāt vieduma indikatoru. Turklāt referents ierosina precizēt dokumentācijas prasības attiecībā uz renovācijas panākto energoietaupījumu, lai nodrošinātu samērīgumu, ieviešot alternatīvas un pietiekami drošas dokumentācijas iespējas un tādējādi neapdraudot stimulus veikt renovāciju.

Pareizs priekšstats par ēku energoefektivitāti

Komisija ierosina primārās enerģijas faktora (PEF) aprēķināšanā diskontēt un paredzēt vienlīdzīgu attieksmi pret atjaunojamiem energoresursiem, kas ražoti uz vietas un citur. PEF tiek izmantots ēkas energoefektivitātes aprēķināšanā.

Referents uzskata, ka, lai nodrošinātu izmaksefektīvu atjaunojamo energoresursu izvēršanu, ir jāsaglabā norāde uz vienlīdzīgu attieksmi pret atjaunojamiem energoresursiem, kas ražoti uz vietas un citur, bet svītro atsauci uz obligātu diskontēšanu, kas var traucēt iegūt pareizu priekšstatu par ēku faktisko energopatēriņu un veiktspēju. Tādējādi varētu apdraudēt stimulus veikt energoefektivitātes uzlabošanu. Visus pārējos PEF jautājumus joprojām regulē Energoefektivitātes direktīva un Atjaunojamo energoresursu direktīva.


PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Organization

European Building Automation and Controls Association, EU.bac

Velux

Danish Energy Association

Rockwool

DG Energy

Veolia

Schöck

DONG Energy

Estonian Energy Ministry

Buildings Performance Institute Europe, BPIE

AFCO Worldwide

European Heat Pump Association, EHPA

KREAB

EUFORES

Confederation of Danish Industries, DI

Active House Alliance

European Alliance to Save Energy, EU-ASE

EUROPEAN RENEWABLE ENERGIES FEDERATION asbl

Schneider Electric

EpiCenter

EON

Danish District Heating Association, DANVA

Electric Underfloor Heating Alliance

ENEL SPA

Confederation of Danish Enterprises

Novozymes

Euroheat & Power

UNION FRANCAISE DE L’ELECTRICITE

Bosch

AmCham EU

The Danish Construction Association

Danish Ministry for Climate and Energy

Eco Council Denmark

Smart Energy Demand Coalition EU

WWF

Danish Association of Construction Clients, DACC

Local Government Denmark

European Historic Houses Association

International Union of Property Owners

Director General of the European Property Federation

Council of European Municipalities and Regions

Orgalime

CEZ group

Eni

European Environmental Bureau (EEB)

Climate Action Network Europe

European Energy Forum

HydrogenEurope

GD4S coalition

Eurelectric

SolarPowerEurope

WindEurope

FireSafeEurope

VOEWG

Swedish PermRep

Green Building Council Denmark

Confederation of Norwegian Enterprise

REHVA

ENGIE

Statoil

E.on

Fleishman Hillard

GRDF

Saint Gobain

PlasticsEurope

European Construction Industry Federation

Grace Public Affairs

Smart Energy Demand Coalition

European Forum for Manufacturing

British Chamber of Commerce in Belgium

Council of Gas Detection and Environmental Monitoring (CoGDEM)

European Facility Management Coalition

EuroCommerce

EDSO for Smart Grids

EnerginetDK

EnergyCoalition

Danfoss

Grundfoss

EnergiWatch

Cembreau

EDF

Dalkia

Enel

BDEW - German Association of Energy and Water Industries

EPEE

European Builders Confederation (EBC)

Eurima

EuroAce - European Alliance of Companies for Energy Efficiency in Buildings

FIEC - European Construction Industry Federation

Tesla

CoGen

European Federation of Building and Woodworkers

European Aluminium

Fédération du Commerce et de la Distribution

Knauf Insulation

The European Chemical Industry Council, CEFIC

CableEurope

BASF

ABB

Norsk Hydro ASA

CEMEX

Association of North German Chambers of Commerce and Industry

European Engineering Industries Association

International Energy Agency

European Copper Institute

BDR Thermea

EC Power A/S

Platform for Eletro-Mobility

European Solar Thermal Industry Federation (ESTIF)

German Federation of Companies in the Gas and Water Industry (figawa)

Glass for Europe

Shell

GreenEnergyOptions, GEO

SustainSolutions

European Mortgage Federation

European Construction Industry Federation

Siemens

Vattenfall

EUnited

HSSE

Dow

Renault Group

Transport & Environment

Bellona

Austrian Federal Economic Chamber (WKÖ)

Vestas

Housing Europe

Danish Social Housing Federation

Dutch Social Housing Federation

French Social Housing Federation

German Social Housing Federation

European Union of House builders and Developers

BEUC

World Green Building Council (WorldGBC)

Snam S.p.A.

BDI/BDA The German Business Representation

European Federation of Intelligent Energy Efficiency Services

German Retail Federation

Architects' Council of Europe - Conseil des Architectes d’Europe

Swedish Petroleum and Biofuel Institute

AFEP

Cercle de l'Industrie

ES-SO European Solar Shading Organization

E3G - Third Generation Environmentalism

European Economic and Social Committee

European Heating Industry (EHI)

Federal Chamber of German Architects

European Federation of National Organisations Working with the Homeless

NALCO Water

Avisa Partners

LightingEurope AISBL

BMW Group

Ecofys

Danske Arkitektvirksomheder

United Technologies Corporation UTC

EU association for engineering building services and installers

European Geothermal Energy Council

AEBIOM

EuroFuel

Rud-Pedersen

Client Earth


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (19.9.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

(COM(2016)0765 – C8-0499/2016 – 2016/0381(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Anneli Jäätteenmäki

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija priekšlikumā cenšas palielināt Eiropas ēku fonda energoefektivitāti un sniegt konstruktīvu ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Izraudzīta metode uzlabot spēkā esošās direktīvas īstenošanu un ierosināt atsevišķus noteikumus, kas ir plašāki nekā pašreizējā situācija. Par vadošo principu priekšplānā pamatoti ir izvirzīta energoefektivitāte.

Ņemot vērā Eiropas ēku renovācijas zemo ikgadējo rādītāju (aptuveni 0,4–1,2 % atkarībā no dalībvalsts) un sarežģīto mijiedarbību starp ES tiesību aktiem, valstu būvnormatīviem, būvniecības praksi, ekonomikas tendencēm un īpašumtiesību struktūru ēku fondā, tajā vēl joprojām ir milzīgs energotaupības potenciāls, kas nav izmantots. Ņemot vērā pašreizējās tendences, nākamajos gados situācija būtiski nemainīsies.

Ja netiks veikti turpmāki pasākumi, ar energoefektivitāti saistītus renovācijas pasākumus veiks, ja tie ir ekonomiski pamatoti un ir ieviesti atbilstīgi stimuli, lai sekmētu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.

Ir svarīgi, lai dalībvalstis zinātu, kāds ir to ēku fonds, un tādējādi palīdzētu dažādajiem tirgus dalībniekiem renovācijas darbu prioritāti noteikt, pamatojoties uz rentabilitāti. Šādi rīkoties tiek mudināts 2. panta grozījumā par ilgtermiņa renovācijas stratēģijām.

Pašlaik steidzami ir vajadzīgi plaši pieejami finanšu produkti, kas ietvertu un atbalstītu ar energoefektivitātes renovāciju saistītos pozitīvos aspektus, piemēram, augstāka aktīvu vērtība un veselīgāki dzīves apstākļi ēkā mītošajiem cilvēkiem. Ir jāatbalsta Komisijas centieni nodrošināt finansējumu, piemēram, iniciatīva “Energoviedu ēku vieda finansēšana”.

Referente vēlas uzsvērt divus svarīgus jautājumus: veselības apstākļi ēkās un Komisijas priekšlikums par elektromobilitāti.

Pirmkārt, nav iespējams pārspīlēt to, cik svarīgi ir veselības apstākļi ēkās. Veselīgu ēku projektē tā, lai apmierinātu tās iedzīvotāju vajadzības un ēku varētu pārveidot nolūkā pielāgoties nākotnes vajadzībām. Ēka ir izgatavota no ilgtspējīgiem, remontējamiem un pārstrādājamiem netoksiskiem materiāliem. Tā efektīvi izmanto enerģiju un to spēj arī ražot, ielaiž pietiekami daudz dabiskās gaismas un ir pienācīgi ventilēta un apsildīta, lai uzturētu labu iekštelpu gaisa kvalitāti un temperatūru.

Mūsdienās lielākā daļa cilvēku lielāko daļu laika pavada iekštelpās. Saskaņā ar aplēsēm desmitiem miljonu eiropiešu cieš no sliktas gaisa kvalitātes telpās, bieži vien pārmērīga mitruma dēļ, kas veido pelējumu un var arī radīt strukturālus ēkas bojājumus.

Skarto ēku diapazons ir dažāds — no privātiem mājokļiem līdz pat sabiedriskām ēkām. Tam, kā tiek celtas un uzturētas ēkas, ir milzīga ietekme uz sabiedrības veselību un visu iedzīvotāju labjutību.

Ēku energoefektivitāte un enerģētiskā nabadzība ir cieši saistītas. Ja dzīvojamo ēku renovācija tiek atlikta finansējuma trūkuma dēļ, pastāv risks, ka ēkās vēl vairāk pasliktināsies cilvēku dzīves apstākļi, kā arī samazinās dzīvojamā fonda vērtība.

Referente uzskata, ka priekšlikuma otrais svarīgākais jautājums ir elektromobilitāte, ko ieviesa ar grozīto 8. pantu.

Priekšlikumā aptvertas visas jaunās nedzīvojamās ēkas un esošās nedzīvojamās ēkas, kurās notiek vērienīgi renovācijas darbi un kurās ir vairāk nekā desmit autostāvvietas. Aptvertas arī jaunuzbūvētās dzīvojamās ēkas un ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi. Attiecībā uz pirmo kategoriju vismaz 10 % no autostāvvietām būtu jāaprīko ar uzlādes punktu. Attiecībā uz otro kategoriju katra autostāvvieta būtu jāaprīko ar kabeļiem.

Referente uzskata, ka Komisijas ierosinātie pienākumi saistībā ar uzlādes infrastruktūru apdraud gan privātā, gan publiskā sektora naudas efektīvu sadali.

Pašlaik uzlādes tehnoloģija strauji attīstās. Daudzas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus, lai radītu uzlādes infrastruktūru. Uzlādes punktu izmaksas samazinās. Privāti uzņēmumi un sabiedriski objekti vairākos gadījumos ir bijuši dzīvotspējīgi uzņēmējdarbības paraugi, kā ierīkot uzlādes tīklu un iekasēt maksu par elektrisko transportlīdzekļu uzlādi.

Attiecībā uz jaunām ēkām — gan dzīvojamām, gan nedzīvojamām — nepieciešamo infrastruktūru var integrēt projektēšanas procesā jau no paša sākuma. Tāpēc būtu gudri jaunās ēkās nodrošināt iespēju pielāgoties nākotnes risinājumiem, ierīkojot kabeļu sistēmu jau tagad. Tādējādi tiktu radīta pietiekama elastība attiecībā uz kabeļu izmēru izvēli un nodrošināts, ka vajadzības gadījumā nepieciešamā uzlādes infrastruktūra ir viegli ierīkojama.

Attiecībā uz esošajām nedzīvojamām ēkām šis pienākums būtu jāpiemēro tikai tad, ja renovācija skar ēkas elektroinfrastruktūru. Tas palīdzētu lielāku peļņas daļu novirzīt ieguldījumiem pašreizējos energoefektivitātes uzlabojumos.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Savienība ir apņēmusies ieviest ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu. Enerģētikas savienība un Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam paredz vērienīgas Savienības saistības: vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (līdz 2030. gadam vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), palielināt patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru (vismaz līdz 27 %), panākt enerģijas ietaupījumus vismaz 27 % apmērā (turklāt šo mērķrādītāju paredzēts vēl pārskatīt, paturot prātā augstāku Savienības mērķrādītāju 30 % apmērā10) un vairot Eiropas enerģētisko drošību, konkurētspēju un ilgtspēju.

(1)  Savienība ir apņēmusies ieviest ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību. Enerģētikas savienība un Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam paredz vērienīgas Savienības saistības: vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (līdz 2030. gadam vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), palielināt patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru (vismaz līdz 27 %), panākt enerģijas ietaupījumus vismaz 27 % apmērā (turklāt šo mērķrādītāju paredzēts vēl pārskatīt, paturot prātā augstāku Savienības mērķrādītāju vismaz 30 % apmērā10) un vairot Eiropas enerģētisko drošību, konkurētspēju un ilgtspēju, kā arī veicināt piekļuvi lētai enerģijai, lai samazinātu enerģētisko nabadzību.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Komisija ir līdzfinansējusi vairākus projektus, ar ko sekmē pieredzes apmaiņu un labu praksi reģionālās sadarbības jomā, ko var izplatīt visā Savienībā, lai uzlabotu šīs direktīvas īstenošanu. Šādi projekti ietver, piemēram, MARIE un tās papildinājumu SHERPA, kā arī ELIH-MED un PROFORBIOMED.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumi samazina pieprasījumu pēc krāšņu kurināmā, jo īpaši cietā kurināmā, un līdz ar to sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanu, samazinot piesārņojošu vielu emisiju un rentablā veidā sasniedzot Savienības gaisa kvalitātes politikas mērķus, ko jo īpaši noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/22841a. Tāpēc energoefektivitāte būtu jāuzskata par gaisa kvalitātes politikas elementu, jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir problemātiski sasniegt Savienības noteiktās gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtības un energoefektivitāte varētu palīdzēt sasniegt šos mērķus.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1.–31. lpp.).

Pamatojums

Mājokļu nozare Eiropā ir atbildīga par nozīmīgu piesārņojuma emisiju daļu, piemēram, BaP, PM2.5 un PM10, ko izraisa dūmi, sadegot ēku apkurē izmantotajam cietajam kurināmajam. Šie piesārņotāji palielina mirstību, saslimstību un hospitalizāciju, jo īpaši ņemot vērā, ka emisiju mērījumi bieži vien ievērojami pārsniedz robežvērtības, kas noteiktas ES gaisa kvalitātes tiesību aktos.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Savienībā aptuveni 50 miljonus mājsaimniecību ir skārusi enerģētiskā nabadzība. Enerģētiskā nabadzība būtu jāuzskata par mājsaimniecības nespēju saņemt energoapgādi pienācīgā līmenī, lai nodrošinātu komforta un veselības pamata līmeni, kam iemesls ir vairāku tādu faktoru kombinācija kā zemi ienākumi, augstas enerģijas cenas un nekvalitatīvs, neenergoefektīvs dzīvojamais fonds. Pašreizējie ēku renovācijas rādītāji ir nepietiekami, un visgrūtāk ir renovēt ēkas, kuras pieder vai kuras apdzīvo iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kam draud enerģētiskā nabadzība.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Saskaņā ar COP21 (Parīzes nolīgums) mērķiem Savienības ēku fondam līdz 2050. gadam būs jākļūst par “gandrīz nulles enerģijas ēkām” (nZEB). Pašreizējie ēku renovācijas rādītāji ir nepietiekami, un visgrūtāk ir renovēt ēkas, kuras pieder vai kuras apdzīvo iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kam draud enerģētiskā nabadzība.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu12. Tālab dalībvalstīm un investoriem ir vajadzīgi pieturas punkti, kas ļaus panākt ēku dekarbonizāciju līdz 2050. gadam. Lai nodrošinātu, ka līdz 2050. gadam ēku fonds ir dekarbonizēts, dalībvalstīm vajadzētu apzināt tos starpposma pasākumus, kas vajadzīgi vidēja termiņa (līdz 2030. gadam) un ilgtermiņa (līdz 2050. gadam) mērķu sasniegšanai.

(6)  Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu12. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu un nolūkā sasniegt šo mērķi dalībvalstīm un investoriem ir vajadzīgi vērienīgi uzdevumi un skaidri pieturas punkti un pasākumi, lai nodrošinātu ēku dekarbonizāciju un lai kopējā ēku energoefektivitāte tiktu uzlabota līdz tādam līmenim, kas līdz 2050. gadam ļauj sasniegt nZEB standartu. Lai nodrošinātu, ka līdz 2050. gadam ēku fonds ir dekarbonizēts, dalībvalstīm vajadzētu apzināt tos starpposma pasākumus, kas vajadzīgi vidēja termiņa (līdz 2030. un 2040. gadam) un ilgtermiņa (līdz 2050. gadam) mērķu sasniegšanai un esošā ēku fonda renovācijas rādītāju stimulēšanai, jo tagadējie renovācijas rādītāji ir nepietiekami.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Lai līdz 2050. gadam sasniegtu ēku fonda dekarbonizācijas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinātu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, būs jāīsteno holistiska pieeja energoefektīvu ēku definēšanai. Jaunu ēku būvniecības un esošo ēku renovācijas mērķim vajadzētu būt tādu ēku būvniecībai, kuras atbilst iemītnieku vajadzībām un kuras var pārveidot, lai pielāgotos nākotnes vajadzībām, kuras ir būvētas no izturīgiem, remontējamiem un pārstrādājamiem netoksiskiem materiāliem, efektīvi izmanto enerģiju un varētu arī ražot enerģiju, kuras ielaiž pietiekamu dabisko apgaismojumu, atbilst drošības prasībām, tostarp ugunsdrošības prasībām, un kuras tiek pienācīgi vēdinātas un apkurinātas, lai saglabātu veselīgu iekštelpu gaisa kvalitāti.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Parīzes nolīgums ir jāatspoguļo Savienības centienos dekarbonizēt savu ēku fondu, ņemot vērā, ka gandrīz 50 % no Savienības enerģijas galapieprasījuma tiek izmantoti siltumapgādē un aukstumapgādē, no kuriem 80 % izmanto ēkās. Tāpēc ir jāizpilda Savienības enerģētikas un klimata mērķi, apgādi vēlākais līdz 2050. gadam gandrīz 100 % pārorientējot uz atjaunojamiem energoresursiem, ko var sasniegt tikai tad, ja samazina enerģijas patēriņu un pilnībā ievēro principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, jo energoefektivitātes pasākumi ir visrentablākais veids, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c)  Tā kā pašlaik jau ir uzbūvēti ap 90 % no apbūves, kāda būs 2050. gadā, ir jādara vairāk, lai paātrinātu renovācijas rādītājus un dekarbonizētu esošo ēku fondu. Tā kā 30 gadi ir salīdzinoši īss laika periods, lai renovētu esošo ēku fondu, šodien noteiktie stimuli un standarti izšķirs to, vai Savienība sasniegs savus klimata un enerģijas jomā izvirzītos ilgtermiņa mērķus.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES13 noteikumi par ilgtermiņa renovācijas stratēģijām būtu jāpārceļ uz Direktīvu 2010/31/ES, kur tie iederētos labāk.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES13 noteikumi par ilgtermiņa renovācijas stratēģijām būtu jāpārceļ uz Direktīvu 2010/31/ES, kur tie iederētos labāk un kur tie papildinātu dalībvalstu plānus līdz 2050. gadam panākt, ka ēku fondu veido gandrīz nulles enerģijas ēkas. Saglabājot šo ilgtermiņa mērķi, būtu jānosaka saistoši atskaites punkti 2030. un 2040. gadam. Ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un renovācijas darbi, ko tās stimulē, palīdzēs uzlabot izaugsmi un konkurētspēju, radot darbvietas un nodrošinot patērētājiem tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju. Finanšu mehānismiem un finanšu stimuliem būtu jāieņem centrālā vieta dalībvalstu ilgtermiņa valsts renovācijas stratēģijās, un dalībvalstīm tie būtu aktīvi jāveicina. Turklāt būtu jāietver stratēģija, ar ko veicinātu speciālistu atbalsta un konsultāciju sniegšanu patērētājiem un speciālistu apmācību.

_________________

_________________

13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Būvniecības nozare vien Savienībā tieši nodrošina 18 miljonus darbvietu un rada aptuveni 9 % no Savienības IKP. Energoefektivitātes pasākumi būvniecības nozarē, izvirzot vērienīgus mērķus attiecībā uz esošā ēku fonda pamatīgu, pakāpenisku renovāciju, var paātrināt nozares un ar to saistītā darbaspēka modernizāciju un radīt miljoniem darbvietu Savienībā, jo īpaši mikrouzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos. Izmaksoptimalitātes aprēķinos, ko izmanto dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģiju izstrādei un lēmumu pieņemšanai par minimālajiem veiktspējas kritērijiem, būtu pienācīgi jāņem vērā arī energoefektivitātes pasākumu papildu ieguvumu ekonomiskā vērtība piemēram, darbvietu radīšana, aktīvu vērtība, mazāka atkarība no importa, veselība vai iekštelpu un āra gaisa kvalitāte, izmantojot saskaņotas atsauces vērtības, kas būtu daļa no Savienības norādījumiem par izmaksoptimalitātes aprēķinu metodiku.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Tā kā Savienībā ēku fonds tiek modernizēts, panākot augstāku energoefektivitātes līmeni, šis process kļūst aizvien sarežģītāks. Pieaug vajadzība pastiprināt sadarbību starp dažādiem speciālistiem uz vietas. Lai šo potenciālu izmantotu un uzlabotu ēku fondu, būtiski ir iegūt atbilstīgas profesionālās prasmes. Domāt sistēmiski būtu jāmudina jau izglītības sistēmas līmenī un jāturpina visā būvspeciālistu profesionālās dzīves laikā. Šajā kontekstā dalībvalstīm ir jānorāda skaidra saikne starp savām valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģijām un atbilstīgām iniciatīvām, ar ko veicinātu būvniecības un energoefektivitātes nozarē strādājošo tehnisko darbinieku un speciālistu prasmes, izglītību, mūžizglītību un iemaņas, kā arī uzlabotu pašvaldību un mazo uzņēmumu informētību par enerģiju, energoefektivitātes pasākumiem un ēku renovāciju.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)  Valsts renovācijas stratēģijās būtu jānosaka gaidāmie rezultāti un ieguldījums saistībā ar kopējā energoefektivitātes mērķa sasniegšanu īstermiņā (2030), vidējā termiņā (2040) un ilgtermiņā (2050).

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai šo direktīvu pielāgotu tehnikas progresam, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu nolūkā regulu papildināt, proti, definēt "vieduma indikatoru" un paredzēt tā izmantošanu. Lai izmērītu ēkas piemērotību IKT un elektronisko sistēmu izmantošanai nolūkā optimizēt ekspluatāciju un mijiedarboties ar tīklu, vajadzētu izmantot vieduma rādītāju. Vieduma indikators ļaus ēku īpašniekiem un lietotājiem gūt labāku izpratni par to, kāda ir ēku automatizācijas un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniskā monitoringa patiesā vērtība, bet ēkas lietotājiem — pārliecību par reālo ekonomiju, ko nodrošina šāda uzlabota funkcionalitāte.

(9)  Lai šo direktīvu pielāgotu tehnikas progresam, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu nolūkā regulu papildināt, proti, definēt "vieduma indikatoru" un paredzēt tā izmantošanu. Lai izmērītu ēkas piemērotību IKT un elektronisko sistēmu izmantošanai nolūkā optimizēt ekspluatāciju, jo īpaši enerģijas piegādi un izmantošanu (piemēram, ūdeni un gaisu), un mijiedarboties ar tīklu, vajadzētu izmantot vieduma rādītāju. Vieduma indikators ļaus ēku īpašniekiem un lietotājiem gūt labāku izpratni par to, kāda ir ēku automatizācijas un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniskā monitoringa patiesā vērtība, bet ēkas lietotājiem — pārliecību par reālo ekonomiju, ko nodrošina šāda uzlabota funkcionalitāte.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Arī inovācija un jaunas tehnoloģijas ir faktori, kuru iespaidā ēku sektors var sekmēt vispārēju ekonomikas dekarbonizāciju. Piemēram, ēkas var būt faktors, kas stimulē elektrotransportlīdzekļu viedajai uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, kā arī dod iespēju dalībvalstīm, ja tās to vēlas, izmantot automobiļu akumulatorus kā elektroenerģijas avotu. Tālab būtu jāpaplašina ēkas inženiertehniskās sistēmas definīcija.

(10)  Arī inovācija un jaunas tehnoloģijas ir faktori, kuru iespaidā ēku sektors var sekmēt vispārēju ekonomikas dekarbonizāciju. Piemēram, ēkas var būt faktors, kas stimulē elektrotransportlīdzekļu viedajai uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un arī dod iespēju dalībvalstīm, ja tās to vēlas, izmantot automobiļu akumulatorus kā elektroenerģijas avotu. Ņemot vērā energoefektivitātes mērķi, ēkās enerģijas avots var būt arī ūdens. Piemēram, siltuma atgūšanas ierīces var ražot siltumu no notekūdeņiem. Lai atspoguļotu kopējo dekarbonizācijas mērķi, būtu jāpaplašina ēkas inženiertehniskās sistēmas definīcija.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Ūdens ir daudzu ēku inženiertehnisko sistēmu, piemēram, siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu, un komunālās saimniecības pamatelements. Ūdens pārvadei izmantotās sūkņu un spiediena sistēmas patērē daudz enerģijas. Turklāt ūdens noplūdēs aiztek 24 % no kopējā ūdens patēriņa Savienībā, izraisot enerģijas un ūdens zudumus. Tāpēc efektīvāka apsaimniekošana un mazāks ūdens patēriņš jaunās un renovētās ēkās veicinātu resursu racionāla izmantojuma mērķa sasniegšanu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Ēku energoefektivitātes turpmākas uzlabošanas pasākumos būtu jāņem vērā Savienības nZEB kritēriji, kādi noteikti jaunu ēku būvniecībai līdz 2021. gadam, un prasība, ka līdz 2050. gadam visam ēku fondam pilnībā jāatbilst nZEB kritērijam, un šajā kontekstā būtu jāņem vērā arī klimata un vietējie apstākļi, kā arī iekštelpu klimats, veselības un drošības prasības, tostarp ugunsdrošības prasības, iekštelpu un āra gaisa kvalitāte un rentabilitāte, tostarp ar enerģiju nesaistīti ieguvumi.

Pamatojums

Komisijas Ieteikumā (ES) 2016/1318 definētie ES nZEB kritēriji kā vadlīnijas būtu jāizmanto dalībvalstīm, kas atpaliek no energoefektivitātes uzlabošanas prasību izpildes.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c)  Alternatīvu, drošu un ilgtspējīgu transporta veidu, piemēram, velosipēdu izmantojuma, veicināšana arī sekmētu kopējā ekonomikas dekarbonizācijas mērķa sasniegšanu un kā elements būtu jāiekļauj dalībvalstu ilgtermiņa stratēģijās, kuru mērķis ir uzlabot ēku fonda renovācijas rādītāju visā Savienībā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

10.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10d)  Dalībvalstīm būtu jāstimulē tādu dabisko būvmateriālu izmantošana, kuriem ir zems oglekļa saturs, un zaļo jumtu izmantošana nozīmīgā ēku renovācijā, jo tādējādi var efektīvi uzlabot gaisa kvalitāti, risināt ar klimata pasliktināšanos saistītās problēmas, jo īpaši pilsētvidē, un kopumā uzlabot ēku energoefektivitāti.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ietekmes novērtējuma apzinātas divas kopas esošo noteikumu, kuru mērķi varētu sasniegt efektīvāk nekā tagad. Pirmkārt, par nevajadzīgu apgrūtinājumu ir kļuvis pienākums pirms būvniecības sagatavot alternatīvo augstefektīvo sistēmu pamatojumu. Otrkārt, konstatēts, ka ar noteikumiem par apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu nav iespējams pienācīgi un efektīvi nodrošināt šo inženiertehnisko sistēmu sniegumu gan ekspluatācijas sākumā, gan tās gaitā. Pašlaik nepietiekama vērība tiek pievērsta pat lētiem tehniskiem risinājumiem, kas atmaksājas ļoti īsā laikā, piemēram, apkures sistēmas hidrauliskajai balansēšanai un termostatisko vārstu uzstādīšanai/nomaiņai. Noteikumi par inspicēšanu ir grozīti, lai nodrošinātu, ka inspekcijas dod labākus rezultātus.

(11)  Ietekmes novērtējuma apzinātas divas kopas esošo noteikumu, kuru mērķi varētu sasniegt efektīvāk nekā tagad. Pirmkārt, par nevajadzīgu apgrūtinājumu ir kļuvis pienākums pirms būvniecības sagatavot alternatīvo augstefektīvo sistēmu pamatojumu. Otrkārt, konstatēts, ka ar noteikumiem par apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu nav iespējams pienācīgi un efektīvi nodrošināt šo inženiertehnisko sistēmu sniegumu gan ekspluatācijas sākumā, gan tās gaitā. Pašlaik nepietiekama vērība tiek pievērsta lētiem tehniskiem risinājumiem, kas atmaksājas ļoti īsā laikā, piemēram, apkures sistēmas hidrauliskajai balansēšanai un termostatisko vārstu uzstādīšanai/nomaiņai, un tie būtu plaši jāizmanto, tostarp kā risinājumi, ar ko palīdzēt enerģētiski nabadzīgiem patērētājiem. Noteikumi par inspicēšanu ir grozīti, lai nodrošinātu, ka inspekcijas dod labākus rezultātus. Būtu jāņem vērā tādi faktori kā sākotnējais ēkas projekts un novietojums, lai panāktu lielāku sākotnējo energoefektivitāti, kas savukārt ļautu ietaupīt, veicot citus uzlabojumus, tādus kā montāža, apšuvums un apgaismojums. Lai iegūtu reāllaika datus, kas ļautu sistēmas optimizēt, kad tas nepieciešams, būtu jāuzstrādā arī uzraudzības sistēmas.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Noskaidrojies, ka jo sevišķi lielās būvēs inspicēšanas vietā ir lietderīgāk izmantot ēkas automatizāciju un ēkas inženiertehnisko sistēmu elektronisku monitoringu. Šādu iekārtu uzstādīšana būtu uzskatāma par pašu izmaksefektīvāko alternatīvu inspekcijām prāvās nedzīvojamās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas ir pietiekami lielas, lai iekārtu izmantošana atmaksātos mazāk nekā trijos gados. Tāpēc ir svītrota patlaban paredzētā iespēja izvēlēties alternatīvus pasākumus. Kas attiecas uz neliela mēroga iekārtām, uzstādītāju sniegta sistēmas sniegumu apliecinoša dokumentācija un šīs informācijas reģistrēšana energoefektivitātes sertifikātu datubāzēs palīdzēs verificēt atbilstību visām minimālajām prasībām, kas izvirzītas ēkas inženiertehniskajām sistēmām, un palielinās energoefektivitātes sertifikātu nozīmi. Bez tam saglabāsies iespēja sniegt tiešus ieteikumus par energoefektivitātes uzlabošanu esošo regulāro drošības inspekciju un ieplānoto apkopju gaitā.

(12)  Noskaidrojies, ka jo sevišķi lielās būvēs inspicēšanas un tehniskās apkopes vietā ir lietderīgāk izmantot ēkas automatizāciju un ēkas inženiertehnisko sistēmu elektronisku monitoringu. Šādu iekārtu uzstādīšana būtu uzskatāma par pašu izmaksefektīvāko alternatīvu inspekcijām prāvās nedzīvojamās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas ir pietiekami lielas, lai iekārtu izmantošana atmaksātos mazāk nekā trijos gados. Tāpēc ir svītrota patlaban paredzētā iespēja izvēlēties alternatīvus pasākumus. Kas attiecas uz neliela mēroga iekārtām, uzstādītāju sniegta sistēmas sniegumu apliecinoša dokumentācija un šīs informācijas reģistrēšana energoefektivitātes sertifikātu datubāzēs palīdzēs verificēt atbilstību visām minimālajām prasībām, kas izvirzītas ēkas inženiertehniskajām sistēmām, un palielinās energoefektivitātes sertifikātu nozīmi. Bez tam saglabāsies iespēja sniegt tiešus ieteikumus par energoefektivitātes uzlabošanu esošo regulāro drošības inspekciju un ieplānoto apkopju gaitā.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Inženiertehnisko sistēmu izmantošana būtu jāsaista ar iekārtām (jaunām tehnoloģijām, viedierīcēm), taču arī ar sistēmām, kas nosaka to darbību un mijiedarbību. Tas jo īpaši attiecas uz enerģijas pārvadi ēkās un sistēmās, lai efektīvi apsaimniekotu ūdens un gaisa patēriņu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Ja plānota vērienīga vairākposmu renovācija, inženiertehniskās sistēmas un ēku automatizācijas un kontroles sistēmas ir arī iespēja gūt ietaupījumus, kas atmaksāsies salīdzinoši īsā laikā, ļaujot gūt papildu ietaupījumus ilgākā laikā, ko varētu no jauna ieguldīt nākamajā renovācijas posmā.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu, ka ar energoefektivitāti saistītie finansiālie pasākumi ēku renovācijā (atjaunošanā) tiek izmantoti pēc iespējas lietderīgāk, tos vajadzētu sasaistīt ar renovācijas pamatīguma pakāpi, ko savukārt vajadzētu novērtēt, salīdzinot pirms renovācijas un pēc renovācijas izdotos energoefektivitātes sertifikātus (EES).

(13)  Lai nodrošinātu, ka ar energoefektivitāti saistītie gan publiskie, gan privātie finansiālie pasākumi ēku renovācijā (atjaunošanā) tiek izmantoti pēc iespējas lietderīgāk, tos vajadzētu sasaistīt ar renovācijas pamatīguma pakāpi, un būtu jāveicina holistiska pieeja ēku renovācijai, lai visas daļas un inženiertehniskās sistēmas, tostarp ēku tehniskā apkope, nodrošina augstu energoefektivitātes līmeni un uzlabo iekštelpu gaisa kvalitāti, kas labvēlīgi ietekmē veselību, labjutību, komfortu un produktivitāti. Šādu renovāciju vajadzētu novērtēt, salīdzinot pirms renovācijas un pēc renovācijas izdotos energoefektivitātes sertifikātus (EES), vai piemērot kādu citu pārredzamu un samērīgu metodi.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Ilgtermiņa renovācijas stratēģijas ar skaidriem atskaites punktiem un pasākumiem stimulē privātā sektora ieguldījumus energoefektivitātē. Būtu jāturpina stimulēt ilgtermiņa ieguldījumus, atvieglinot piekļuvi tādu aktīvu portfeļu pārfinansēšanai, kam piemīt energoefektivitātes uzlabojumu raksturlielumi.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Lai mudinātu renovēt, būtu jāpopularizē ilgtermiņa privātā finansējuma un riska novēršanas rīki, ieviešot energoefektīvus hipotekāro kredītu standartus sertificētai energoefektīvai ēku renovācijai. Būtu jāpiemēro zemāks riska svērums to finanšu iestāžu kapitāla prasībās, kas piedāvā energoefektīvus hipotekāros kredītus. Prasībās būtu jāatspoguļo energoefektivitātes potenciāls mazināt risku un tās jāpārskata, ņemot vērā riska novēršanas datu rezultātus, un attiecīgā gadījumā būtu jāapsver zemākas kapitāla nodevas piemērošana energoefektīvu hipotekāro kredītu nodrošinājumam.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c)  Šajā ziņā joprojām nozīmīgas ir maza mēroga energoefektivitātes darbības individuālos dzīvokļos. Šādas darbības bieži vien palīdz novērst enerģētisko nabadzību.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

13.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13d)  Ja jaunais energoefektivitātes sertifikāts apliecina uzlabojumus ēkas energoefektivitātē, tā izmaksas varētu iekļaut dalībvalsts nodrošinātajā stimulēšanas pasākumā.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Finansējumam piekļūt ir vieglāk, ja ir pieejama kvalitatīva informācija. Tas nozīmē, ka vajadzētu paredzēt, ka jādara zināms to publisko ēku faktiskais energopatēriņš, kuru kopējā lietderīgā platība pārsniedz 250 m².

(14)  Finansējumam piekļūt ir vieglāk, ja ir ieviesta vērienīga un stabila ilgtermiņa sistēma un ja ir pieejama kvalitatīva informācija. Šī informācija ietver arī EES datus, tehniskās apkopes un inspicēšanas informāciju un energoefektivitātes datubāzes. Publiskām ēkām, tostarp tām, kuru īpašnieki, pārvaldītāji un īrnieki ir publiskās iestādes, neatkarīgi no tā, vai tās pieder dalībvalstīm, reģionam vai pašvaldībai, vai arī ēkām, kas pieder privātpersonām, taču tās izmanto valsts iestādes, būtu jāpilda savs uzdevums un jārāda piemērs, tās pārveidojot par nZEB ēkām saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, un jādara zināms to faktiskais energopatēriņš.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Pašreizējās neatkarīgās energoefektivitātes sertifikātu (EES) kontroles sistēmas vajadzētu nostiprināt, lai nodrošinātu, ka sertifikāti ir kvalitatīvi, izmantojami atbilstības pārbaudei un statistikas sagatavošanai par reģionālo/nacionālo ēku fondu. Ir vajadzīgi kvalitatīvi dati par ēku fondu, un tos daļēji varētu iegūt no EES reģistriem un datubāzēm, ko pašlaik izstrādā un uztur teju visas dalībvalstis.

(15)  Pašreizējās neatkarīgās energoefektivitātes sertifikātu (EES) kontroles sistēmas vajadzētu nostiprināt, lai nodrošinātu, ka sertifikāti ir kvalitatīvi, izmantojami atbilstības pārbaudei un saskaņotas statistikas sagatavošanai par vietējo, reģionālo un nacionālo ēku fondu. Ir vajadzīgi kvalitatīvi dati par ēku fondu, un tos daļēji varētu iegūt no EES reģistriem un datubāzēm, ko pašlaik izstrādā un uztur teju visas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai sasniegtu ēku energoefektivitātes politikas mērķus, būtu jāuzlabo EES caurskatāmība, proti, jānodrošina, ka ir noteikti un tiek konsekventi piemēroti visi aprēķiniem vajadzīgie parametri — gan attiecībā uz sertifikāciju, gan minimālajām energoefektivitātes prasībām. Dalībvalstīm vajadzētu ieviest pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, piemēram, ka uzstādīto, nomainīto vai modernizēto ēkas inženiertehnisko sistēmu sniegums tiek dokumentēts tā, lai šos datus varētu izmantot ēku sertificēšanā un atbilstības pārbaudīšanā.

(16)  Lai sasniegtu ēku energoefektivitātes mērķus, kas ir daļa no Savienības saistošā energoefektivitātes mērķa — vismaz 40 % līdz 2030. gadam, būtu jāuzlabo EES caurskatāmība, proti, jānodrošina, ka ir noteikti un tiek konsekventi piemēroti visi aprēķiniem vajadzīgie parametri — gan attiecībā uz sertifikāciju, gan minimālajām energoefektivitātes prasībām. Dalībvalstīm vajadzētu ieviest pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, piemēram, ka uzstādīto, nomainīto vai modernizēto ēkas inženiertehnisko sistēmu sniegums tiek dokumentēts tā, lai šos datus varētu izmantot ēku sertificēšanā un atbilstības pārbaudīšanā.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju noteikt stingrākas energoefektivitātes prasības ēkām vai ēku elementiem, ciktāl šādi pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem. Tas nav pretrunā ne šīs direktīvas, ne Direktīvas 2012/27/EK mērķiem, ja šīs prasības zināmos apstākļos var ierobežot tādu ražojumu uzstādīšanu vai izmantošanu, uz ko attiecas citi piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti, ar nosacījumu, ka šīm prasībām nevajadzētu radīt nepamatotus šķēršļus tirgū.

(18)  Šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju noteikt stingrākas energoefektivitātes un iekštelpu gaisa kvalitātes prasības ēkām vai ēku elementiem, ciktāl šādi pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem. Tas nav pretrunā ne šīs direktīvas, ne Direktīvas 2012/27/EK mērķiem, ja šīs prasības zināmos apstākļos var ierobežot tādu ražojumu uzstādīšanu vai izmantošanu, uz ko attiecas citi piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti, ar nosacījumu, ka šīm prasībām nevajadzētu radīt nepamatotus šķēršļus tirgū.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Dalībvalstīm caurspīdīgu vai gaismu caurlaidīgu ēku energoefektivitātes komponenta aprēķini būtu jābalsta uz ēku norobežojošās konstrukcijas enerģijas bilanci, t. i., jāņem vērā enerģijas zudumi, kā arī ietaupījumi, ko rada pasīvais saules apstarojums.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b)  Pilsētu, reģionālās un pašvaldību iestādes jau tagad rāda piemēru, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, ēku renovācijas shēmas un enerģijas pašražošanu. Tādas organizācijas kā Pilsētas mēru pakts, viedās pilsētas un pašvaldības vai tādas pašvaldības, kurās atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir 100 %, ar savu struktūru rīcību palielina energoefektivitāti un nodrošina apmaiņu ar paraugpraksi enerģētikas pārkārtošanas jomā. Rajona mēroga projekti jo īpaši uzskatāmi parāda vajadzību apsvērt tādu ēku ekspluatācijas nodrošināšanu, kas ir integrētas vietējā energosistēmā, vietējā mobilitātes plānā un kopējā ekosistēmā.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18c)  Ir būtiski veidot daudzlīmeņu pārvaldības stratēģijas un makroreģionālu sadarbību atbilstīgi dažādajiem Savienības klimata apstākļiem un problēmām, ko klimats rada dažādiem reģioniem.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

18.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18d)  Šai direktīvai vajadzētu būt papildu instrumentam Enerģētikas savienībā un Savienības jaunajā enerģētikas pārvaldībā, ar ko risināt enerģētisko nabadzību. Tādēļ ar šo direktīvu Savienība tiek mudināta izstrādāt termina “enerģētiskā nabadzība” skaidru vienotu definīciju, un ir jāizskata līdzšinējie pētījumi, lai apmierinošu definīciju rastu pēc iespējas drīz.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  “ēkas inženiertehniskā sistēma” ir tehnisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, karstā ūdens apgādi, iebūvēto apgaismojumu, ēkas automatizāciju un vadību, elektroenerģijas ražošanu objektā un elektromobilitātes infrastruktūru objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju;

3.  “ēkas inženiertehniskā sistēma” ir tehnisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, iekštelpu gaisa kvalitāti, ventilāciju, ūdens sistēmas, karstā ūdens apgādi, iebūvēto apgaismojumu, ēkas automatizāciju un vadību, tostarp energovadību, elektroenerģijas ražošanu objektā un elektromobilitātes infrastruktūru objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju;

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  direktīvas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“3.a  “dekarbonizēts ēku fonds” ir augsti energoefektīvs ēku fonds, kurš ir renovēts tā, lai sasniegtu vismaz nZEB standarta līmeni, un kurā atlikušo energopieprasījuma daļu nodrošina ar atjaunojamiem energoresursiem;”

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

2. pants – 19.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  direktīvas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“19.a  “trigera punkts” ir izdevīgs brīdis ēkas ekspluatācijas ciklā, piemēram, no rentabilitātes vai nolietojuma viedokļa, kurā jāveic energorenovācija;”

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  panta 1. punkts ir Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti16 4. pants, izņemot tā pēdējo daļu;

a)  iekļauj šādu 1. punktu:

 

“1.   Dalībvalstis izstrādā ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, lai mobilizētu ieguldījumus gan publiskā, gan privātā sektora valsts dzīvojamo ēku un komercplatību fonda renovācijai ar mērķi mudināt un vadīt ēku fonda pārveidošanu augsti energoefektīvā un dekarbonizētā ēku fondā līdz 2050. gadam. Šādā stratēģijā ir ietverti:

 

a)  pārskats par valsts ēku fondu, vajadzības gadījumā pamatojoties uz statistisku paraugu izlasi;

 

b)  rentablu renovācijas pieeju noteikšana, kas atbilst ēkas veidam un klimatiskajai zonai, ņemot vērā attiecīgos trigera punktus ēkas ekspluatācijas ciklā;

 

c)  politika un pasākumi, ar ko veicināt ēku rentablu un visaptverošu renovāciju, tostarp visaptverošu vairākposmu renovāciju;

 

d)  uz nākotni orientēta perspektīva, kas privātpersonām, būvniecības nozarei un finanšu iestādēm palīdzētu pieņemt lēmumus par ieguldījumiem;

 

e)  ar pierādījumiem pamatotas aplēses par paredzamo enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem;

 

f)  papildu un/vai alternatīvi renovācijas pasākumi, piemēram, energoefektivitātes līgumi, neatkarīgi un viegli pieejami energokonsultāciju pakalpojumi, pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot patēriņa paradumus vai savienojumu ar efektīvu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu;

 

g)  politika un darbības ar kvantificējamiem mērķiem nolūkā pievērsties valsts ēku fonda segmentiem ar energoefektivitātes ziņā vissliktākajiem rādītājiem, enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kurās attiecībā uz renovāciju ir atšķirīga motivāciju;”

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  pievieno šādu punktu:

 

“1.a  Dalībvalstis kartē esošo ēku fondu atbilstīgi vecumam, tipam un energoapgādei, lai renovācijas vajadzībām noteiktu saistošus atskaites punktus un pasākumus, ņemot vērā valsts enerģētikas sistēmu.

 

Dalībvalstis uzrauga virzību uz atskaites punktu izpildi. Konstatējumi ir jāpublisko vismaz ik pēc trim gadiem, turklāt stratēģijas atjauninājumi ir jāiesniedz Komisijai.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedriska apspriešana par ilgtermiņa renovācijas stratēģiju notiek vismaz trīs mēnešus pirms stratēģijas iesniegšanas Komisijai. Sabiedriskās apspriešanas rezultātu publicē kā stratēģijas pielikumu.”

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab)  pievieno šādu punktu:

 

“1.b  Ilgtermiņa renovācijas stratēģijām pievieno valsts rīcības plānus. Dalībvalstis pieņem valsts rīcības plānus, kuros nosaka pasākumus, ar ko īstenot, novērtēt un uzraudzīt virzību uz ilgtermiņa renovācijas stratēģijās noteikto mērķu sasniegšanu. Valsts rīcības plānu sagatavošanā piedalās sabiedrība saskaņā ar prasībām Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu.”

Pamatojums

Pasākumi, ar ko sasniegt, uzraudzīt un novērtēt valsts ēku fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijās izvirzīto dekarbonizācija mērķu sasniegšanu, skaidri būtu jānorāda valsts līmenī sagatavojos rīcības plānos. Būtu jānodrošina sabiedrības iesaiste valsts rīcības plānu sagatavošanā un pieņemšanā.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ac)  pievieno šādu punktu:

 

“1.c  Dalībvalstis norāda, kā to atskaites punkti palīdz sasniegt Savienības 30 % energoefektivitātes mērķi līdz 2030. gadam saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES un Enerģētikas savienības atjaunojamās enerģijas mērķi saskaņā ar Direktīvu 2009/28/ES, un Savienības mērķi līdz 2050. gadam vismaz par 80 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savā 1. punktā minētajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā dalībvalstis iekļauj ceļvedi, kurā norādīti skaidri pieturpunkti un pasākumi, ar kuriem sasniegt 2050. gadam izvirzīto ilgtermiņa mērķi — valsts ēku fonda dekarbonizāciju —, un nosprausti konkrēti pieturpunkti 2030. gadam.

Savā 1. punktā minētajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā dalībvalstis iekļauj ceļvedi, kurā norādīti skaidri atskaites punkti un darbības, ar kurām sasniegt 2050. gadam izvirzīto ilgtermiņa mērķi — būtiski uzlabot energoefektivitāti un izveidot augsti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu —, un norādīti konkrēti atskaites punkti 2030. un 2040. gadam.

 

Nosakot šos atskaites punktus, dalībvalstis precizē, kā tie palīdz sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzīto 40 % energoefektivitātes mērķi saskaņā ar Savienības mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 80–95 % līdz 2050. gadam.

 

Turklāt ilgtermiņa renovācijas stratēģijā nosaka konkrētus pasākumus un finansēšanas instrumentus, ar ko samazināt enerģijas pieprasījumu un sekmēt enerģētiskās nabadzības mazināšanu.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bez tam ilgtermiņa renovācijas stratēģija sekmē enerģētiskās nabadzības mazināšanu.

Bez tam ilgtermiņa renovācijas stratēģija sekmē enerģētiskās nabadzības mazināšanu un paredz ceļvedi ar skaidriem atskaites punktiem un pasākumiem sociālo mājokļu fonda renovēšanai. Lai iekštelpās nodrošinātu un uzturētu veselīgu vidi, dalībvalstis apzina un risina neparedzētu un nevēlamu ēku renovācijas blakusietekmi uz veselību un komfortu.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ilgtermiņa stratēģija arī mudina būvniecības nozarē izmantot jaunās tehnoloģijas un īstenot iniciatīvas, kas orientētas uz prasmēm un izglītību saistībā ar viedo un tīklā savienoto tehnoloģiju izmantošanu ēkās, kā arī īstenot politiku un darbības, kuru mērķis ir paātrināt tehnoloģisko pāreju uz viedām un tīklā savienotām ēkām.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  grupēt projektus, lai investoriem atvieglotu 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās renovācijas (atjaunošanas) finansēšanu,

a)  palīdzēt projektu izstrādātājiem sagatavot, īstenot un uzraudzīt to plānotos energorenovācijas projektus un ieviest mehānismus, ar ko grupēt projektus, lai investoriem atvieglotu 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās renovācijas (atjaunošanas) finansēšanu,

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  novērst ar energoefektivitātes darbībām saistītu risku, kas rodas investoriem un privātajam sektoram, un

b)  novērst ar energoefektivitātes darbībām saistītu risku, kas rodas investoriem un privātajam sektoram, piemēram, atbalstīt ar energorenovāciju saistītu aizdevumu rezultativitātes datu izpaušanu, izstrādāt novērtēšanas shēmas, ar ko energoefektivitāti saista ar īpašuma vērtības pieaugumu, mudināt pārfinansēt ar energorenovāciju saistītus aktīvu portfeļus, un

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  darīt pieejamus neatkarīgus un viegli piekļūstamus energokonsultāciju pakalpojumus, kā arī pieejamus un pārredzamus konsultāciju rīkus, tādus kā patērētāju centrālie kontaktpunkti, kuros sniedz informāciju par finanšu strukturēšanu un piešķiršanu ēku renovācijai, un palīdz lietotājiem veikt pasākumus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, tostarp saistībā ar visaptverošu vai visaptverošu vairākposmu renovāciju, materiālu un tehnoloģiju izvēli un energoefektivitātes rezultātu uzraudzību;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  sekmēt MVU apvienošanos grupās, lai tie potenciālajiem klientiem varētu piedāvāt risinājumu paketes, un

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  radīt daudzlīmeņu pārvaldību, kas ietvertu visus reģionus un, ja iespējams, pašvaldības, kā arī nodot pieredzi par ēku energoefektivitāti, kas gūta, izstrādājot tādus projektus kā MARIE, SHERPA, ELIH-MED un PROFORBIOMED.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

2.a pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  pievieno šādu punktu:

 

“3.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo pantu ar papildu kritērijiem attiecībā uz ilgtermiņa renovācijas stratēģiju.”

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.a  direktīvas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)  ēkas, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, cik konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;

“a)  ēkas, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ, vai — ik gadu ierobežotā skaitā1a — neaizsargātas no dabiskiem materiāliem ar rokām būvētas dzīvojamās ēkas, ar mērķi saglabāt tradīcijas, tiktāl, cik konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu, unikalitāti vai izskatu;

 

_________________

 

1a Skaits nepārsniedz vienu tūkstošdaļu no dalībvalstī gadā uzbūvētajām ēkām.”

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  panta 1. punkta otro daļu svītro;

a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

 

“Saskaņā ar prasību sasniegt nZEB standartu dalībvalstis atbilstīgi Direktīvas ...* 15. panta 8. punktam un Direktīvas ... [Energoefektivitātes direktīva] 14. pantam nodrošina, ka pirms būvniecības sākšanas tiek apsvērta tādu augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu tehniskā, vidiskā un ekonomiskā realizējamība kā decentralizētas energoapgādes sistēmas, kas balstītas uz atjaunojamiem energoresursiem, koģenerācija, centralizēta vai blokapgādes apkure, kas balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, kā arī augstas efektivitātes siltumsūkņi, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK VII pielikumā.

 

_________________

 

* Direktīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija), COM(2016)0767 final/2.”

Pamatojums

Lai samazinātu dalībvalstīm radīto administratīvo slogu, vienlaikus ļaujot tām nodrošināt atbilstību Atjaunojamo energoresursu direktīvas (pārstrādāta redakcija) 15. panta 8. punktam un Direktīvas 2010/31/ES 9. panta 3. punkta c) apakšpunktam, būtu jāsaskaņo noteikumi par augstas energoefektivitātes alternatīvu sistēmu realizējamības novērtējumu. Jānorāda, ka šī prasība mazina iestrēgšanas efekta un balasta aktīvu risku, ņemot vērā, ka uzstādītās ierīces parasti darbojas ilgāk nekā vidēji 25 gadus.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

7. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3a)  direktīvas 7. pantā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

 

“Dalībvalstis nodrošina, ka energoefektivitātes uzlabojumi veicina veselīgas un komfortablas iekštelpu vides panākšanu.”

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/31/ES

7. pants – 5. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4)  direktīvas 7. panta piekto daļu svītro;

4)  direktīvas 7. panta piekto daļu aizstāj ar šādu:

 

“Saskaņā ar prasību sasniegt nZEB standartu dalībvalstis atbilstīgi Direktīvas ...* 15. panta 8. punktam un Direktīvas ... [Energoefektivitātes direktīva] 14. pantam nodrošina, ka pirms būvniecības sākšanas tiek apsvērta tādu augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu tehniskā, vidiskā un ekonomiskā realizējamība kā decentralizētas energoapgādes sistēmas, kas balstītas uz atjaunojamiem energoresursiem, koģenerācija, centralizēta vai blokapgādes apkure, kas balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, kā arī augstas efektivitātes siltumsūkņi, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK VII pielikumā.

 

_________________

 

* Direktīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija), COM(2016)0767 final/2.”

Pamatojums

Lai samazinātu dalībvalstīm radīto administratīvo slogu, vienlaikus ļaujot tām nodrošināt atbilstību Atjaunojamo energoresursu direktīvas (pārstrādāta redakcija) 15. panta 8. punktam un Direktīvas 2010/31/ES 9. panta 3. punkta c) apakšpunktam, būtu jāsaskaņo noteikumi par augstas energoefektivitātes alternatīvu sistēmu realizējamības novērtējumu. Jānorāda, ka šī prasība mazina iestrēgšanas efekta un balasta aktīvu risku, ņemot vērā, ka uzstādītās ierīces parasti darbojas ilgāk nekā vidēji 25 gadus.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  panta 1. punkta trešo daļu svītro;

a)  panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

 

“Dalībvalstis prasa veikt jaunuzstādītu vai nomainītu siltumapgādes sistēmu hidraulisko balansēšanu un stimulēt esošo siltumapgādes sistēmu hidraulisko balansēšanu. Dalībvalstis arī prasa veikt hidraulisko balansēšanu tad, ja esošajās ēkās nomaina siltumģeneratorus, izņemot gadījumu, kad sistēmas hidrauliskā balansēšana jau ir veikta.

 

Dalībvalstis prasa, lai jaunuzceltās ēkas tiktu aprīkotas ar pašregulējošām ierīcēm, ar ko istabas temperatūru var regulēt katrā istabā atsevišķi. Esošajās ēkās pašregulējošās ierīces, ar ko istabas temperatūru var regulēt katrā istabā atsevišķi, prasa ierīkot tad, ja tiek nomainīti siltumģeneratori.

Pamatojums

Hidrauliskā balansēšana novērš to, ka radiatori, kuri uzstādīti tālu no siltumsūkņa, pietiekami nesaņem karsto ūdeni, savukārt radiatori, kuri atrodas pie siltumsūkņa, tiek pārslogoti. Hidrauliskā balansēšana uztur konstantus temperatūras līmeņus un optimālu energopatēriņu. Pašregulējošās ierīces, ar ko regulē istabas temperatūru, un hidrauliskā balansēšana ir ļoti rentabli pasākumi, kas ļauj ēkās ietaupīt enerģiju. Dažās dalībvalstīs termostata radiatoru vārsti ir standarts kopš 1978. gada, savukārt citās — plaši izmanto parastos radiatoru vārstus. Nomainot atlikušos parastos vārstus, tiktu izpildīti 4 % no ES energopatēriņa samazināšanas mērķiem 2020. gadam. Ja ēkā nomaina parastos radiatoru vārstus, tiek ietaupīti aptuveni 13 %–19 % no ēkas siltumapgādei vajadzīgās enerģijas. Šādi pasākumi atmaksājas jau dažos mēnešos.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

b)  panta 2. punkta beigās pievieno šādus apakšpunktus:

 

(Grozījuma mērķis ir saglabāt Direktīvas 2010/31/ES 8. panta 2. punktu.)

(Saskaņā ar direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), jo īpaši 19.–22. pants, 18. pants un III pielikums.)

Pamatojums

Precīzi viedie skaitītāji var nodrošināt abus ieguvumus: ļaut piedalīties patērētājiem un veicināt energoietaupījumus ēkās, nodrošinot patērētāju informētību. Tāpēc noteikumi par viedu mērīšanu nebūtu jāsvītro no šīs direktīvas. Dalībvalstis turpina veicināt to, lai ikreiz, kad tiek būvēta ēka vai tajā veic nozīmīgu renovāciju, tiktu ieviestas inteliģentās mērīšanas sistēmas saskaņā ar pārskatīto direktīvu par elektrību, jo tas arī ļaus veikt rentablāku ekspluatāciju.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visās jaunās nedzīvojamās ēkās un visās nozīmīgi atjaunotās (renovētās) nedzīvojamās ēkās, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, vismaz viena no katrām desmit ir aprīkota ar tādu uzlādes punktu Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu nozīmē, kas spēj uzsākt un pārtraukt uzlādi, reaģējot uz cenas signāliem. Šo prasību visām nedzīvojamām ēkām, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Dalībvalstis nodrošina, ka visās jaunās nedzīvojamās ēkās ar vairāk nekā desmit stāvvietām un visās nozīmīgi atjaunotās (renovētās) nedzīvojamās ēkās, kam ēkas iekšienē vai ēkai piegulošajā teritorijā ir vairāk par desmit stāvvietām, gadījumā, ja renovācija skar ēkas vai stāvvietu elektroinfrastruktūru, vismaz viena no katrām trim stāvvietām ir aprīkota ar piemērotiem kabeļiem vai vadiem, lai varētu ierīkot uzlādes punktu Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu nozīmē, un ir ierīkots vismaz viens uzlādes punkts Direktīvas 2014/94/ES nozīmē, kas spēj dinamiski reaģēt uz cenas signāliem, nodrošinot vismaz 7 kW jaudu katrā stāvvietā ar uzlādes punktu. Šo prasību visām nedzīvojamām ēkām, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

_________________

_________________

17 OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

17 OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

Pamatojums

Attiecībā uz jaunām nedzīvojamām ēkām nepieciešamo elektronisko infrastruktūru var integrēt projektēšanā jau no procesa sākuma. Tāpēc būtu lietpratīgi jaunās ēkās garantēt pielāgošanos nākotnes risinājumiem, ierīkojot kabeļus vai ievelkot vadus. Attiecībā uz esošajām nedzīvojamām ēkām šis pienākums būtu jāpiemēro tikai tad, ja renovācija skar stāvvietu laukumu vai ēkas elektroinfrastruktūru. Stāvvietās būtu jāierīko simbolisks uzlādes punkts.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka jaunuzceltās dzīvojamās ēkās un nozīmīgi atjaunotās (renovētās) dzīvojamās ēkās, kam ir vairāk par 10 stāvvietām, tiek ievilkti kabeļi, lai būtu iespējams katru stāvvietu aprīkot ar elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka jaunās dzīvojamās ēkās un nozīmīgi atjaunotās (renovētās) dzīvojamās ēkās, ciktāl renovācija attiecas uz elektroinfrastruktūru vai stāvvietu, kam ēkas iekšienē vai ēkai piegulošajā teritorijā ir vairāk par desmit stāvvietām, tiek ierīkoti piemēroti kabeļi vai ievilkti vadi, lai atbilstīgi vislabākajai pieejamajai tehnoloģijai būtu iespējams katru stāvvietu aprīkot ar elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad tiek uzstādīta, nomainīta vai modernizēta ēkas inženiertehniskā sistēma, tiek novērtēta un dokumentēta visas mainītās sistēmas kopējā energoefektivitāte un dokumentācija tiek nodota ēkas īpašniekam, lai tā būtu pieejama, kad tiek verificēta atbilstība saskaņā ar 1. punktu noteiktajām minimālajām prasībām un kad tiek izdoti energoefektivitātes sertifikāti. Dalībvalstis nodrošina, ka šī informācija tiek iekļauta 18. panta 3. punktā minētajā valsts energoefektivitātes sertifikātu datubāzē.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad tiek uzstādīta, nomainīta vai modernizēta ēkas inženiertehniskā sistēma, tiek novērtēta un dokumentēta visas mainītās sistēmas kopējā energoefektivitāte un attiecīgā gadījumā iekštelpu gaisa kvalitāte, un dokumentācija tiek nodota ēkas īpašniekam, lai tā būtu pieejama, kad tiek verificēta atbilstība saskaņā ar 1. punktu noteiktajām minimālajām prasībām un kad tiek izdoti energoefektivitātes sertifikāti. Dalībvalstis nodrošina, ka šī informācija tiek iekļauta 18. panta 3. punktā minētajā valsts energoefektivitātes sertifikātu datubāzē.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

8. pants – 6. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vieduma indikators aptver pielāgojamību, uzlabotu funkcionalitāti un iespējas, ko dod starpsavienotāku un iebūvētu intelektisko ierīču integrēšana tradicionālajās ēkas inženiertehniskajās sistēmās. Tas uzlabo ēkas lietotāju un pašas ēkas spēju reaģēt uz komforta vajadzībām vai ekspluatācijas prasībām, iesaistīties pieprasījumreakcijā un sekmēt ēkai pievienoto energosistēmu un centralizētās infrastruktūras optimālu, netraucētu un drošu ekspluatāciju.;

Vieduma indikators aptver pielāgojamību, uzlabotu funkcionalitāti un iespējas, ko dod starpsavienotāku un iebūvētu intelektisko ierīču integrēšana tradicionālajās ēkas inženiertehniskajās sistēmās. Tas uzlabo ēkas lietotāju un pašas ēkas spēju reaģēt uz iekštelpu gaisa kvalitātes un termālā komforta vajadzībām vai ekspluatācijas prasībām, iesaistīties pieprasījumreakcijā un sekmēt ēkai pievienoto energosistēmu un centralizētās infrastruktūras optimālu, veselīgu, netraucētu un drošu ekspluatāciju.;

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

10. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis savus finansiālos pasākumus, kas domāti energoefektivitātes uzlabošanai ēku atjaunošanas (renovācijas) gaitā, sasaista ar šādas renovācijas dēļ panāktajiem enerģijas ietaupījumiem. Šādu ietaupījumu apmēru nosaka, salīdzinot pirms un pēc atjaunošanas (renovācijas) izdotos energoefektivitātes sertifikātus.

6.  Dalībvalstis savus finansiālos pasākumus, kas domāti energoefektivitātes uzlabošanai ēku atjaunošanas (renovācijas) gaitā, sasaista ar šādas renovācijas dēļ panāktajiem enerģijas ietaupījumiem un ar enerģiju nesaistītiem ieguvumiem, tādiem kā uzlabota iekštelpu gaisa kvalitāte. Šādu ietaupījumu un uzlabojumu apmēru nosaka, salīdzinot pirms un pēc atjaunošanas (renovācijas) izdotos energoefektivitātes sertifikātus vai rezultātus, kuri gūti ar kādu citu pārredzamu un samērīgu metodi, kas uzskatāmi parāda energoefektivitātes uzlabojumus un ar enerģiju nesaistītus ieguvumus, tādus kā uzlabota iekštelpu gaisa kvalitāte, un kas sniedz noderīgu informāciju, lai varētu atbalstīt privātā un publiskā finansējuma mobilizēšanu ieguldījumiem ēkās ar mērķi uzlabot energoefektivitāti vai iekštelpu gaisa kvalitāti. Šādus sertifikātus nodrošina arī digitālā versijā, kas sniedz iespēju attiecīgo informāciju iekļaut ēku uzlabojumu ietekmes modelēšanā un projektēšanā. Ja jaunais energoefektivitātes sertifikāts uzskatāmi parāda ēkas energoefektivitātes uzlabojumus, tā izmaksas var iekļaut attiecīgās dalībvalsts īstenotajā stimulēšanas pasākumā.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

10. pants – 6.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a  Ja dalībvalstis izveido EES reģistrēšanas datubāzi, datubāze nodrošina iespēju sekot līdzi aptverto ēku — neatkarīgi no to lieluma un kategorijas — faktiskajam energopatēriņam. Datubāze satur datus par tādu plaši apmeklētu publisko ēku energopatēriņu, kuru lietderīgā platība pārsniedz 250 m², un šie dati tiek regulāri atjaunināti.

6.a  Ja dalībvalstis izveido EES reģistrēšanas datubāzi, datubāze nodrošina iespēju sekot līdzi aptverto ēku — neatkarīgi no to lieluma un kategorijas — faktiskajam energopatēriņam. Datubāze satur datus par tādu publisko ēku energopatēriņu, kuru lietderīgā platība pārsniedz 250 m², un tādu sabiedrības plaši apmeklētu ēku energopatēriņu, kuru lietderīgā platība pārsniedz 250 m², un šie dati tiek regulāri atjaunināti.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

11. pants – 9.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6a)  direktīvas 11. pantam pievieno šādu punktu:

 

“9.a Komisija izvērtē vajadzību lielākā mērā saskaņot energoefektivitātes sertifikātus saskaņā ar 11. pantu, ņemot vērā to, vai ir iespējams ieviest uz atlasi balstītas valsts mēroga sistēmas, ar ko uzraudzītu šo sertifikātu darbības jomu.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu ēkas apkures sistēmu pieejamo daļu — piemēram, siltumģeneratora, vadības sistēmas un cirkulācijas sūkņa(-u) — regulāru inspicēšanu nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar centralizētu inženiertehnisko sistēmu, kuras kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē apkures katla efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas apkures vajadzībām. Apkures katla lielums nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta apkures sistēma vai nemainās ēkas apkures vajadzības.;

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu siltumģeneratora pieejamo daļu regulāru inspicēšanu nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar siltumģeneratoru, kura kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē siltumģeneratora efektivitāti un siltumģeneratora lielumu salīdzinājumā ar ēkas apkures vajadzībām, to, cik efektīva ir iespēja katrā istabā atsevišķi regulēt istabas temperatūru, un siltumapgādes sistēmas hidrauliskās balansēšanas efektivitāti. Siltumģeneratora lielums un hidrauliskā balansēšana nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta apkures sistēma vai nemainās ēkas apkures vajadzības.;

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pastāvīgi monitorēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu;

a)  pastāvīgi monitorēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu, kā arī ventilāciju un/vai citus ar iekštelpu gaisa labu kvalitāti saistītus elementus;

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali un izmantošanu.;

b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu, tostarp tādām funkcijām kā temperatūras regulēšana katrā istabā atsevišķi un dinamiska hidrauliskā balansēšana.;

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var īstenot pasākumus, ar ko nodrošinātu, ka lietotāji saņem atbilstīgas konsultācijas par siltumģeneratoru nomaiņu, citām siltumapgādes sistēmas modifikācijām un alternatīviem risinājumiem, lai novērtētu siltumģeneratora efektivitāti un piemēroto lielumu. Šīs pieejas kopējā ietekme ir līdzvērtīga tai, kādu rada saskaņā ar 1. punktu īstenotie pasākumi.;

Pamatojums

Dažas dalībvalstis jau ir īstenojušas inspicēšanai līdzvērtīgus pasākumus, tādus kā konsultāciju sistēmu ieviešana, kas ir bijušas veiksmīgas nolūkā uzlabot siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti. Ir jāsaglabā elastīguma un alternatīvu pasākumu īstenošanas iespēja dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

14. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Inženiertehniskām sistēmām, uz kurām skaidri attiecas līgumiska vienošanās par atrunātu energoefektivitātes uzlabojumu vai citu atrunātu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, energoefektivitātes līgumi, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. pantā 27. punktā, šā panta 1. punktu nepiemēro.

Pamatojums

Ir jāpalielina energoefektivitātes līgumu loma ēku energoefektivitātes palielināšanā, jo šie līgumi piedāvā holistisku pieeju renovācijai, tostarp finansējumu, būvdarbu veikšanu un energoapgādes pārvaldību. Noslēdzot energoefektivitātes līgumu, ēkas īpašnieki ar energoefektivitātes uzņēmumu paraksta līgumu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Inspicēšana un revīzija ir daļa šo šī līguma.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamo daļu regulāru inspicēšanu nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar centralizētu inženiertehnisko sistēmu, kuras kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē gaisa kondicionēšanas efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas dzesēšanas vajadzībām. Lielums nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta gaisa kondicionēšanas sistēma vai nemainās ēkas dzesēšanas vajadzības.;

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamo daļu regulāru inspicēšanu un monitorētu, vai ir jāveic to tehniskā apkope, nedzīvojamās ēkās, kuru kopējais primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 250 MWh, un dzīvojamās ēkās ar centralizētu inženiertehnisko sistēmu, kuras kumulētā lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW. Minētās inspicēšanas gaitā novērtē gaisa kondicionēšanas efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas dzesēšanas vajadzībām. Lielums nav jānovērtē atkārtoti, kamēr vien netiek mainīta gaisa kondicionēšanas sistēma vai nemainās ēkas dzesēšanas vajadzības.;

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pastāvīgi monitorēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu;

a)  pastāvīgi monitorēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu, kā arī ventilāciju un/vai citus ar iekštelpu gaisa labu kvalitāti saistītus elementus;

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali un izmantošanu.;

b)  efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu.;

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var īstenot pasākumus, ar ko nodrošinātu, ka lietotāji saņem atbilstīgas konsultācijas par gaisa kondicionēšanas sistēmas nomaiņu, citām gaisa kondicionēšanas sistēmas modifikācijām un alternatīviem risinājumiem, lai novērtētu gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāti un piemēroto lielumu. Šādas pieejas kopējā ietekme ir līdzvērtīga tai, kas izriet no 1. punkta.

Pamatojums

Dažām dalībvalstīm vajadzētu būt elastīguma iespējai izvēlēties inspicēšanai līdzvērtīgus pasākumus, tādus kā konsultāciju sistēmu ieviešana. Ir jāsaglabā elastīguma un alternatīvu pasākumu īstenošanas iespēja dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

15. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Inženiertehniskām sistēmām, uz kurām skaidri attiecas līgumiska vienošanās par atrunātu energoefektivitātes uzlabojumu vai citu atrunātu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, energoefektivitātes līgumi, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. pantā 27. punktā, šā panta 1. punktu nepiemēro.

Pamatojums

Ir jāpalielina energoefektivitātes līgumu loma ēku energoefektivitātes palielināšanā, jo šie līgumi piedāvā holistisku pieeju renovācijai, tostarp finansējumu, būvdarbu veikšanu un energoapgādes pārvaldību. Noslēdzot energoefektivitātes līgumu, ēkas īpašnieki ar energoefektivitātes uzņēmumu paraksta līgumu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Inspicēšana un revīzija ir daļa šo šī līguma.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2010/31/ES

19. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9)  direktīvas 19. pantā gadskaitli “2017.” aizstāj ar “2028.”;

9)  direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:

 

“19. pants

 

Pārskatīšana

 

Komisija, kurai palīdz saskaņā ar 26. pantu izveidotā komiteja, līdz 2024. gada 1. janvārim izvērtē šo direktīvu, ņemot vērā piemērošanā gūto pieredzi un panākumus, un vajadzības gadījumā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

 

Komisija līdz 2020. gada beigām publicē ietekmes novērtējumu par iespējamo direktīvas darbības jomas paplašināšanu, ņemot vērā tās iespējamo pārskatīšanu 2024. gadā, lai paredzētu kopējā energopatēriņa noteikšanu, kāds nepieciešams ēkas un tās daļu būvniecībai.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2010/31/ES

23. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 5., 8. un 22. pantā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās datums…].

2.  Pilnvaras pieņemt 5., 8. un 22. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 5 gadu laikposmu no XXX [direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

I pielikums – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ēkas energoefektivitāte atspoguļo tās tipisko energopatēriņu tādām vajadzībām kā apkure, dzesēšana, mājsaimniecības karstā ūdens apgāde, ventilācija un apgaismojums.

Ēkas energoefektivitāti nosaka, pamatojoties uz apkures, dzesēšanas, mājsaimniecības karstā ūdens apgādes, ventilācijas un apgaismojuma vajadzībām aprēķināto vai faktisko energopatēriņu, un tā atspoguļo tās tipisko energopatēriņu tādām vajadzībām kā apkure, dzesēšana, mājsaimniecības karstā ūdens apgāde, ventilācija un apgaismojums.

Pamatojums

Der Text aus dem aktuellen Anhang I der Richtlinie 2010/31/EU wurde wieder eingeführt. Um die Gesamtenergieeffizienz eines Gebäudes zu bestimmen, ist es nicht ausreichend einzig den Primärenergiebedarf zu evaluieren. Zuerst sollte die Energiemenge berechnet werden, die gebraucht wird, um den typischen Energieverbrauch eines Gebäudes zu decken. Dieser Endenergieverbrauch und der Primärenergiebedarf eines Gebäudes sollten zur Bewertung der Gesamtenergieeffizienz verwendet werden. Die Primärenergie beschreibt vielmehr die Qualität der verwendeten Energie als die Menge der Energie, die zur Deckung des Energiebedarfs eines Gebäudes nötig ist.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

I pielikums – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis savu nacionālo aprēķina metodoloģiju apraksta, ievērojot attiecīgo Eiropas standartu — kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Komisijas doto pilnvarojumu M/480 Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) — valsts pielikumu sistēmu.;

Divos gados pēc apstiprināšanas oficiālā balsojumā CEN dalībvalstis īsteno un piemēro EPB (Ēku energoefektivitātes) standartus savā nacionālajā aprēķina metodoloģijā, ievērojot attiecīgo Eiropas standartu — kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Komisijas doto pilnvarojumu M/480 Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) — valsts pielikumu sistēmu.;

Pamatojums

Lai nepieļautu iekšējā tirgus fragmentāciju, ir nepieciešama ES mēroga pieeja, ar ko paātrinātu inovāciju un energotaupību visā Eiropā. EPB standarti, ko nesen apstiprināja valstu standartizācijas struktūras, dod iespēju aprēķināt ēku energoefektivitāti visā Eiropā, izmantojot vienu un to pašu metodoloģiju. Šī metodoloģija ir balstīta uz jaunākajiem datiem, palīdzot tirgū ieviest visefektīvākās siltumapgādes tehnoloģijas. Divu gadu pārejas periods ļaus plānotājiem un arhitektiem testēt šos EPB standartus un novērst visas atlikušās nepilnības.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/31/ES

I pielikums – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Telpas apkurei, telpas dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei un piemērotai ventilācijai nepieciešamo enerģiju aprēķina tā, lai nodrošinātu dalībvalstu noteiktu veselības un komforta minimālo līmeni.

Telpas apkurei, telpas dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei un piemērotai ventilācijai nepieciešamo enerģiju, kas izteikta kā piegādātā enerģija un primārā enerģija, aprēķina tā, lai nodrošinātu dalībvalstu noteiktu pēc iespējas augstāku veselības, iekštelpu gaisa kvalitātes un komforta līmeni. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai ēkā nepieļautu jebkuras iekšējās virsmas temperatūras pazemināšanos zem rasas punkta temperatūras un lai nepieļautu pārkaršanu.

Pamatojums

Pārkaršana arī liela problēma, kas ietekmē ēku iemītnieku veselību un komfortu, kā arī ēku energoefektivitāti.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

I pielikums – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķina metodoloģija un primārās enerģijas faktori, ko piemēro dažādiem uz vietas saražotās atjaunojamās enerģijas nesējiem, un konversijas tehnoloģijas pienācīgi atspoguļo konkrētā enerģijas nesēja īpatnības, ņemot vērā kopējo energosistēmu, jo īpaši uz vietas konvertētā un patērētā enerģijas nesēja potenciālo alternatīvo izmantojumu un uz vietas saražotās enerģijas eksportēšanas potenciālu izmantošanai ārpus ražošanas vietas.

Pamatojums

Dažādiem uz vietas saražoto atjaunojamo energoresursu veidiem ir dažādas īpatnības, t. i., tos var izmantot alternatīvos veidos, tie dažādi mijiedarbojas ar kopējo energosistēmu u. c. Līdz ar to nolūkā noteikt energoefektivitātes prasības PEF būtu jānodala atbilstīgi divām lielām grupām: 1) konversijas tehnoloģijas, kas izmanto uz vietas saražotus un neeksportējamus atjaunojamos energoresursus (vides temperatūra), vai konversijas tehnoloģijas, kas izmanto uz vietas saražotus un eksportējamus atjaunojamos energoresursus (vēja mikroģeneratori); 2) konversijas tehnoloģijas, kas izmanto ārpus patēriņa vietas saražotus atjaunojamos energoresursus (granulas granulu apkures katliem).

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/31/ES

I pielikums – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  pievieno šādu punktu:

 

“5.a Aprēķinot caurspīdīgu vai gaismu caurlaidīgu ēku energoefektivitāti, dalībvalstīm jāņem vērā to enerģijas bilance, t. i., jāņem vērā enerģijas zudumi, kā arī enerģijas ietaupījumi, ko rada pasīvais saules apstarojums, kā arī jāņem vērā visi attiecīgie 3., 4. un 5. punktā minētie aspekti.

Pamatojums

Līdz šim dalībvalstīm nav doti norādījumi par ēkas to komponentu energoefektivitātes aprēķināšanu, kas veido ēkas norobežojošo konstrukciju. Kopīgas aprēķināšanas metodes varētu uzlabot līdzvērtīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ēku energoefektivitāte

Atsauces

COM(2016)0765 – C8-0499/2016 – 2016/0381(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

12.12.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.12.2016

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Anneli Jäätteenmäki

20.2.2017

Izskatīšana komitejā

29.5.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

0

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Arne Gericke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Jørn Dohrmann, Elena Gentile, Jan Huitema, Merja Kyllönen, Stefano Maullu, Mairead McGuinness, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Norbert Erdős, Jill Evans, György Hölvényi, Barbara Lochbihler, Olle Ludvigsson, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

53

+

ALDE

Catherine Bearder, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR

Jørn Dohrmann, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Piernicola Pedicini

ENF

Mireille D'Ornano, Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Merja Kyllönen

PPE

Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Birgit Collin-Langen, Norbert Erdős, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, György Hölvényi, Peter Liese, Norbert Lins, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Stefano Maullu, Mairead McGuinness, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Benedek Jávor

0

-

 

 

6

0

ALDE

Jan Huitema

VERTS/ALE

Marco Affronte, Jill Evans, Barbara Lochbihler, Davor Škrlec, Keith Taylor


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ēku energoefektivitāte

Atsauces

COM(2016)0765 – C8-0499/2016 – 2016/0381(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

12.12.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.12.2016

 

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Bendt Bendtsen

25.1.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.2.2017

29.5.2017

10.7.2017

 

Pieņemšanas datums

11.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

1

11

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Michel Reimon, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Borghezio, Rosa D’Amato, Jude Kirton-Darling, Olle Ludvigsson, Florent Marcellesi, Luděk Niedermayer

Iesniegšanas datums

23.10.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

51

+

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Lieve Wierinck

GUE/NHL

Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis, Xabier Benito Ziluaga

PPE

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Luděk Niedermayer, Aldo Patriciello, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská

S&D

José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jude Kirton-Darling, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Florent Marcellesi, Michel Reimon, Claude Turmes

1

-

EFDD

Jonathan Bullock

11

0

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

EFDD

David Borrelli, Rosa D'Amato, Dario Tamburrano

ENF

Mario Borghezio, Christelle Lechevalier

PPE

Hermann Winkler

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums