Procedūra : 2017/2126(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0328/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0328/2017

Debates :

PV 15/11/2017 - 20
CRE 15/11/2017 - 20

Balsojumi :

PV 16/11/2017 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0449

ZIŅOJUMS     
PDF 632kWORD 64k
23.10.2017
PE 604.708v03-00 A8-0328/2017

par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2016. gadā

(2017/2126 (INI))

Lūgumrakstu komiteja

Referente: Marlene Mizzi

PR_INI_AnnOmbud

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2016. gadā

(2017/2126(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2016. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantu,

–  ņemot vērā LESD 24. un 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu(2),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 220. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0328/2017),

A.  tā kā 2017. gada 17. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli tika iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2016. gadā un tā kā 2017. gada 30. maijā Briselē ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.  tā kā ar LESD 24. un 228. pantu Eiropas Ombuds tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

C.  tā kā LESD 15. pantā ir paredzēts, ka ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jādarbojas iespējami atklāti, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, un ka jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem; tā kā, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un pamatbrīvības, ir būtiski svarīgi nodrošināt, ka ES pilsoņiem tiek sniegti augstas kvalitātes pakalpojumi un ka ES administrācija atsaucas uz viņu vajadzībām un bažām;

D.  tā kā Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts nosaka: „ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

E.  tā kā Pamattiesību hartas 43. pantā ir noteikts, ka „ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

F.  tā kā Eiropas Ombuda galvenā prioritāte ir nodrošināt, ka ES pilsoņu tiesības tiek pilnībā ievērotas un tiesības uz labu pārvaldību no ES iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru puses atspoguļo visaugstākos standartus;

G.  tā kā 2016. gadā Ombudā pēc palīdzības vērsās 15 797 pilsoņi, no kuriem 12 646 saņēma ieteikumus, izmantojot interaktīvo ceļvedi Ombuda tīmekļa vietnē, bet 1271 prasību pārsūtīja citur informācijas sniegšanai un 1880 sūdzības izskatīja Ombuds;

H.  tā kā no visām 1880 sūdzībām, kuras 2016. gadā izskatīja Ombuds, 711 sūdzības attiecās uz Ombuda pilnvarām, bet 1169 — neattiecās;

I.  tā kā 2016. gadā Ombuds uzsāka 245 izmeklēšanas, no kurām 235 tika uzsāktas, pamatojoties uz sūdzībām, bet 10 — pēc paša iniciatīvas, tajā pašā laikā 291 izmeklēšana tika slēgta (278 pamatotas uz sūdzībām un 13 pēc paša iniciatīvas); tā kā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Eiropas Komisiju (58,8 %), kurai seko ES aģentūras (12,3 %), Eiropas Parlaments (6,5 %), Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (5,7 %), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (4,5 %), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (0,8 %) un citas iestādes (11,4 %);

J.  tā kā Ombuds katru gadu saņem daudzas sūdzības no personām un organizācijām par ES administrēšanu un tā kā galvenās trīs bažas Ombuda 2016. gadā slēgtajās izmeklēšanās bija: pārredzamība un publiska piekļuve informācijai un dokumentiem (29,6 %); ES personāla jautājumu laba pārvaldība (28,2 %) un pakalpojumu kultūra (25,1 %); tā kā pārējie jautājumi attiecas uz rīcības brīvības pienācīgu izmantošanu, tostarp pārkāpuma procedūrās, ES dotāciju un līgumu pareizu finanšu vadību un procesuālo tiesību un pamattiesību ievērošanu; tā kā šo jautājumu būtiskums liecina par to, ka Ombudam ir nozīmīga loma, palīdzot nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procedūras un pārvaldība ES līmenī ir pilnīgi pārredzama un objektīva, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un stiprinātu viņu uzticēšanos un sabiedrības uzticību;

K.  tā kā savā stratēģiskajā darbā Ombuda birojs 2016. gadā slēdza 5 stratēģiskās izmeklēšanas un uzsāka 4 jaunas stratēģiskās izmeklēšanas, cita starpā par tādiem jautājumiem kā īpašo padomnieku iespējamais interešu konflikts un ķīmisko testu kavēšana, un papildus tika uzsāktas 10 jaunas stratēģiskās iniciatīvas;

L.  tā kā Ombuds uzsāka plašu stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Komisija veic īpašo padomnieku iecelšanu un novērtē viņu interešu konfliktus, ņemot vērā to, ka šie īpašie padomnieki bieži vienlaikus strādā gan privātā sektora klientiem, gan ES;

M.  tā kā Ombuds veica izmeklēšanu par Eiropas Investīciju bankas (EIB) valdes locekļu rīcības kodeksu, konstatējot, ka tajā nav paredzēts pienākums iesniegt interešu deklarāciju vai publiskot finansiālās intereses;

N.  tā kā finanšu krīze ir izraisījusi ekonomikas un sociālo krīzi, mazinot uzticēšanos Eiropas iestādēm;

O.  kā Ombuds konstatēja administratīvu kļūdu, proti, laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam Komisijas sastāvs neizskatīja kāda bijušā komisāra izdarīto komisāru rīcības kodeksa pārkāpumu un neveica pienācīgu izmeklēšanu par to, vai šā komisāra darba līgums privātajā sektorā ir saderīgs ar ES Līgumos noteiktajiem pienākumiem; tā kā administratīvu kļūmju gadījumi attiecībā uz komisāru darbību pēc pilnvaru termiņa beigām, tostarp Komisijas priekšsēdētāja, palielina pilsoņu neuzticēšanos Komisijai;

P.  tā kā Ombuds sadarbojas arī ar citām starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO, un ir iesaistīts ES tiesiskajā regulējumā, kas ir saistīts ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCPRD) un kura uzdevums ir aizsargāt, veicināt un uzraudzīt šīs konvencijas īstenošanu ES iestāžu līmenī;

Q.  tā kā saskaņā ar 2016. gada marta Eirobarometra zibensaptauju par Eiropas Savienības pilsonību deviņi no desmit ES iedzīvotājiem (87 %) ir informēti par savu kā ES pilsoņu statusu un tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Parlamentam, Komisijai un Ombudam,

1.  apstiprina 2016. gada ziņojumu, ko iesniedzis Eiropas Ombuds, un atzinīgi vērtē tā skaidro un viegli saprotamo izklāstījumu, kurā norādīti vissvarīgākie fakti un skaitļi attiecībā uz Ombuda darbu 2016. gadā;

2.  izsaka atzinību Emily O’Reilly par izcilu darbu Ombuda pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā un par konstruktīvo sadarbību un pozitīvo iesaisti Parlamenta, jo īpaši Lūgumrakstu komitejas, un citu ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbā;

3.  atzīst stratēģisko izmeklēšanu un iniciatīvu nozīmi un atbalsta tās, kuras Ombuds, īstenojot stratēģiski nozīmīgus mērķus, veicis pēc pašas iniciatīvas, jo tas ir Eiropas pilsoņu sabiedrības interesēs; atzinīgi vērtē Ombuda centienus labāk izmantot stratēģisko darbu, lai lietas saistībā ar sūdzībām, kuru saturs ir līdzīgs, izskatītu kolektīvi;

4.  atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos ātri un efektīvi atbildēt uz ES pilsoņu vajadzībām un bažām, un atbalsta 2016. gadā ieviestās jaunās darba metodes un racionālāku lietu izskatīšanas procedūru, kas dod lielāku elastīgumu un efektivitāti, un lielāku ietekmi uz plašāku iedzīvotāju skaitu;

5.  atzīst, ka pašreizējie nepieredzētie pārbaudījumi, ar kuriem saskaras ES, piemēram, bezdarbs, ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība, migrācijas krīze un Brexit, liek visām Savienības iestādēm, birojiem un aģentūrām, tostarp Ombudam, strādāt vairāk un apņēmīgāk, lai ES mērogā nodrošinātu visaugstāko sociālā taisnīguma, pārskatatbildības un pārredzamības līmeni;

6.  uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot sociālo dialogu;

7.  uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā īpaši svarīga ir pilsoņu un iestāžu savstarpējā uzticēšanās;

8.  norāda, ka Ombuda birojs ir sasniedzis līdz šim otro augstāko rādītāju attiecībā uz tā lēmumu un/vai ieteikumu ievērošanu; iesaka Ombudam saglabāt modrību, konstatēt iemeslus, kāpēc tā ieteikumi netiek ievēroti, un informēt Eiropas Parlamentu par visiem gadījumiem, kuros ES administrācija atkārtoti nenodrošina atbilstību;

9.  norāda, ka 2016. gadā ir samazinājies Ombuda izmeklēto sūdzību skaits (245 izmeklētās lietas 2016.gadā un 261 — 2015.gadā) saistībā ar ES iestādēm; mudina ES iestādes, birojus un aģentūras savlaicīgi atbildēt un reaģēt uz Ombuda kritiskajām piezīmēm un uzlabot Ombuda ieteikumu un/vai lēmumu ievērošanas rādītāju;

10.  norāda, ka lielākā daļa 2016. gadā izskatīto Ombudu lietu tika slēgtas 12 mēnešu laikā un vidējais izmeklēšanas slēgšanai nepieciešamais laiks bija 10 mēneši, un tikai 30 % lietu slēdza pēc 12 mēnešiem vai vēl pāris mēnešus vēlāk; mudina ombudi turpināt uzlabot sava darba metodes un samazināt sūdzību apstrādei nepieciešamo laiku, jo īpaši lietās, kuras pēc 12 mēnešiem joprojām ir atvērtas, neietekmējot sava darba efektivitāti;

11.  norāda, ka ar pārredzamību saistīto izmeklēšanas lietu skaits atkal veido lielāko daļu no visām lietām, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, lobēšanas pārredzamību un piekļuvi ES dokumentiem, un tām seko citas problēmas, kas rodas dažādos gadījumos, sākot no pamattiesību pārkāpumiem un ētiskiem jautājumiem līdz ES līgumiem un subsīdijām;

12.  uzsver pārredzamības, labas pārvaldības un iestāžu pārbaužu un līdzsvara būtisko nozīmi ES iestāžu darbā; pauž nožēlu, ka izmeklētās lietas saistībā ar pārredzamību un piekļuvi informācijai un dokumentiem joprojām veido vairāk nekā 20 % no visām Ombudam iesniegtajām lietām, un jau gadiem ir viens no Eiropas iedzīvotāju svarīgākajiem problēmjautājumiem; aicina ES iestādes proaktīvi, uzņemoties iniciatīvu? publicēt informāciju un dokumentus, lai palielinātu pārredzamību un samazinātu administratīvas kļūmes;

13.  uzskata, ka ES iestāžu rīcībā esošo dokumentu maksimāla pārredzamība un pieejamība ir jāpadara par normu; atgādina par ES Tiesas judikatūru, kura paredz, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības publiski piekļūt Savienības iestāžu, struktūru un citu aģentūru dokumentiem un ka iespējamās atkāpes un izņēmumi attiecībā uz šīm tiesībām vienmēr būtu jāizvērtē, ņemot vērā pārredzamības un demokrātijas principus, kā priekšnosacījumu viņu demokrātisko tiesību izpildei; uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001, lai veicinātu Eiropas Ombuda darbu, kontrolējot, vai Eiropas Parlaments, Padome un Komisija piešķir piekļuvi dokumentiem;

14.  aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību un piekļuvi dokumentiem un informācijai attiecībā uz EU Pilot procedūrām saistībā ar saņemtajiem lūgumrakstiem un EU Pilot un pārkāpuma procedūrām, kas jau ir izbeigtas; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija šajā saistībā regulāri sazinātos ar Eiropas Parlamentu; rosina turpināt Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Komisija izskata sūdzības par pārkāpumiem saskaņā ar EU Pilot procedūru, un mudina Ombudu apņēmīgi un modri turpināt šīs lietas izmeklēšanu 2017. gadā;

15.  atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos panākt visaugstāko pārredzamības līmeni ES lēmumu pieņemšanas procesā; uzsver, ka ir nepieciešams uzraudzīt Ombuda ieteikumu par pārredzamību trialogos īstenošanu; aicina Padomi un Komisiju publicēt būtisko informāciju par trialogos pieņemtajiem lēmumiem; turklāt atkārtoti uzsver, ka nepieciešama pilnīga un pastiprināta pārredzamība tirdzniecības nolīgumos un sarunās, un aicina Ombudu turpināt centienus, lai uzraudzītu pārredzamību sarunās par visiem ES tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, vienlaikus paturot prātā, ka šai pārredzamībai nevajadzētu apdraudēt ES nostāju sarunās;

16.  atkārtoti uzsver pārredzamības nozīmību no ES iestāžu puses sarunās starp ES un Apvienotās Karalisti par tās izstāšanos no Savienības, neapdraudot pušu nostāju sarunās; aicina Ombudu uzraudzīt pārredzamības ievērošanu visā izstāšanās sarunu procesā;

17.  aicina palielināt pārredzamību ES ekonomikas un finanšu lēmumu pieņemšanas procesos, jo īpaši Eiropas Centrālās bankas veiktās banku uzraudzības jomā; turklāt atbalsta Ombuda ieteikumus palielināt Eiropas Investīciju bankas un Eurogrupas pārredzamību un pastiprināt to iekšējos ētikas noteikumus, vienlaikus atzīstot Ombuda nesenos centienus šajā saistībā un to, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 nav piemērojama Eurogrupai, jo Līgumu izpratnē tā nav iestāde vai struktūra; aicina nodrošināt, ka tiek ievēroti Ombuda ieteikumi par EIB sūdzību izskatīšanas mehānismu (EIB-CM), un uzsver neatkarīga sūdzību izskatīšanas mehānisma nozīmi; aicina Ombudu aktīvāk iesaistīties, lai nodrošinātu, ka jaunais EIB-CM arī turpmāk ir uzticams un efektīvs mehānisms, vienlaikus atbilstot darbības neatkarības, pārredzamības, pieejamības, savlaicīguma un atbilstošu resursu principiem;

18.  pilnībā atbalsta Ombuda galamērķi, kurš ir palīdzēt nostiprināt pārskatatbildības un pārredzamības struktūras un iestādes ES līmenī un uzlabot demokrātijas kvalitāti Eiropā;

19.  norāda uz Ombuda konstatējumiem saistībā ar administratīvām kļūmēm attiecībā uz Komisāru rīcības kodeksu; uzsver augstu morāles un ētikas standartu nozīmi ES administrēšanā un pieņem zināšanai Komisijas lēmumu paredzēt divu gadu pārejas periodu attiecībā uz bijušajiem komisāriem un trīs gadu pārejas periodu attiecībā uz bijušajiem Komisijas priekšsēdētājiem, taču pauž nelokāmu pārliecību, ka stingrāki ētikas noteikumi ir jāattiecina uz visām ES iestādēm, tostarp ES politiķiem un darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts pienākums izturēties godprātīgi un apdomīgi, kā arī lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību no privātā sektora; aicina Komisiju garantēt bijušo komisāru nodarbošanās pēc pilnvaru termiņa beigām un visas ar to saistītās informācijas proaktīvu publiskošanu un pilnīgu pārredzamību; atbalsta Ombuda ieteikumus par Kodeksa turpmāku pārskatīšanu saskaņā ar Līguma saistībām, padarot noteikumus skaidrākus un vieglāk īstenojamus, kas katrā atsevišķā gadījumā nodrošinātu ticamību un objektivitāti un novērstu interešu konfliktus; mudina Ombudu turpināt pārraudzīt un novērtēt Komisijas ad hoc ētikas komitejas neatkarības līmeni;

20.  pieņem zināšanai Komisijas pasākumus attiecībā uz Ombuda ieteikumiem par to, kā ir īstenoti ES darbinieku noteikumi, ar kuriem reglamentē tā dēvēto „virpuļdurvju” parādību, un ar nepacietību gaida Ombuda veiktās izmeklēšanas turpinājumu, novērtējot, kā praktiski darbojas noteikumi;

21.  aicina Ombudu turpināt savu darbu, lai nodrošinātu, ka tiek savlaicīgi publicēti visu to ES ierēdņu vārdi, kuri ir iesaistīti „virpuļdurvju” lietās, un lai garantētu visas saistītās informācijas pilnīgu pārredzamību;

22.   atbalsta Ombuda apņemšanos uzlabot ES lobēšanas pārredzamību un aicina Komisiju pilnībā ievērot Ombuda ieteikumus par ES pārredzamības reģistra uzlabošanu un izveidot to par obligātu galveno visu ES iestāžu un aģentūru pārredzamības centru; uzsver, ka šajā sakarā būtu jānosaka skaidra rīcība un saskaņoti un efektīvi termiņi; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku pārredzamību, tostarp attiecībā uz informāciju par finansējumu, interešu grupām un finansiālajām interesēm;

23.  atzinīgi vērtē Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Komisija veic interešu konflikta novērtējumus attiecībā uz tās īpašajiem padomniekiem; aicina Komisiju pilnībā īstenot Ombuda ieteikumus par īpašo padomnieku iecelšanas procedūrām un novērtēt jebkādu iespējamu interešu konfliktu pirms un pēc iecelšanas, kā arī nodrošināt publisku piekļuvi un informāciju attiecībā uz dokumentiem un sanāksmēm;

24.  atbalsta Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par Komisijas ekspertu grupām; mudina Ombudu nodrošināt, ka jaunajos Komisijas noteikumos tiek uzlabota interešu konfliktu pārvaldība un visu ieinteresēto personu — arī sabiedriski ieinteresēto personu — līdzsvarota un vienlīdzīga pārstāvība, tostarp iekļaujot visus ekspertus ES pārredzamības reģistrā;

25.  norāda uz Komisijas nostāju attiecībā uz tās sanāksmju ar tabakas ražošanas lobistiem pārredzamību un uz Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta īstenotajiem pārredzamības pasākumiem; atkārtoti aicina Komisiju mainīt tās darba praksi un padarīt to pilnībā pārredzamu, publicējot tiešsaistē informāciju par visām sanāksmēm ar lobistiem vai to juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī šo sanāksmju protokolus saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību (FCTC);

26.  atzinīgi vērtē Ombuda praktiskos ieteikumus par valsts ierēdņu saskarsmi ar lobistiem; mudina Ombudu uzlabot visu ES iestāžu darbinieku izpratni par šiem ieteikumiem, nodrošinot apmācības, seminārus un saistītus atbalsta pasākumus, un aicina visas ES iestādes īstenot Ombuda labas administratīvās prakses kodeksu un pārredzamības pasākumus, kas ir noteikti ANO Pamatkonvencijā par tabakas kontroli (FCTC);

27.  atzinīgi vērtē Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz Padomes sagatavošanas iestādēm, tostarp tās komitejām, darba grupām un Pastāvīgo pārstāvju komiteju (COREPER), apspriežot ES tiesību aktu projektus; mudina Ombudu prasīt Padomei uzlabot pārredzamību attiecībā uz tās sanāksmēm ar ieinteresētajām personām un pieņemtajiem lēmumiem, ievērot prasības saistībā ar piekļuvi dokumentiem un nodrošināt šādu piekļuvi savlaicīgi un bez kavēšanās;

28.  atzinīgi vērtē Ombuda darbu, risinot jautājumus, kas ir saistīti ar vispārējām sabiedrības interesēm, piemēram, pamattiesībām, zāļu drošību un efektivitāti, vides un veselības aizsardzību, un aizsardzību pret vides apdraudējumu; aicina Ombudu turpināt darbu pie saviem priekšlikumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai par šķēršļiem attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, kad tirgū tiek reģistrēti jauni kosmētikas līdzekļi, un EPSO par force majeure principa piemērošanu un EPSO konkursu pārredzamību;

29.  atbalsta Ombuda nozīmi proaktīvas un pārredzamas politikas izstrādē attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) klīniskajiem pētījumiem, un jo īpaši Ombuda ieteikumus par „Humira” — vienu no pasaulē pārdotākajām zālēm, kas tiek izmantotas Krona slimības ārstēšanā, — apstiprināšanu; mudina Ombudu turpināt uzraudzīt EMA, lai nodrošinātu, ka tā ievēro visaugstākos standartus attiecībā uz pārredzamību un piekļuvi informācijai par klīniskajiem pētījumiem, proti, standartus, kas ir sabiedrības interesēs un nozīmīgi ārstiem, pacientiem un pētniekiem;

30.  atzinīgi vērtē Ombuda sāktās izmeklēšanas procedūras pēc sūdzībām, kuras iesniegušas personas ar invaliditāti, un mudina aktīvi līdzdarboties ES pamatsistēmā saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un atzinīgi vērtē viņas ieguldījumu, īstenojot Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā; atkārtoti apstiprina pilnīgu atbalstu konvencijas pilnīgai īstenošanai ES līmenī;

31.  aicina Ombudu nodrošināt, ka Komisija ņem vērā Ombuda priekšlikumus un ieteikumus par Eiropas pilsoņu iniciatīvas (ECI) instrumenta turpmāku pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka ECI obligātās procedūras un nosacījumi ir patiesi skaidri, vienkārši, ērti piemērojami un samērīgi;

32.  aicina Ombudu nodrošināt, ka Komisija palīdzēs izveidot infrastruktūru, sniedzot juridiskas konsultācijas par Eiropas pilsoņu iniciatīvām, un izveidot tiesisko regulējumu, kas aizsargā ECI dalībniekus;

33.  atkārtoti atgādina, ka trauksmes cēlēji ir būtiski, lai atklātu administratīvu kļūmju gadījumus, un atbalsta pasākumus, ar ko efektīvi pastiprināt trauksmes celšanu un aizsargāt trauksmes cēlējus pret atriebību, un aicina Ombudu turpināt novērtēt, kā ES iestādēs tiek īstenoti jaunie iekšējie noteikumi par trauksmes celšanu; mudina veikt turpmākus pasākumus pēc Ombuda 2015. gada izmeklēšanas par ES iestāžu iekšējiem trauksmes celšanas noteikumiem; atzinīgi vērtē Ombuda iekšējos noteikumus šajā jomā un mudina ES iestādes izmantot tos kā paraugu; atkārtoti aicina pieņemt horizontālus ES tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību, kuros būtu noteikti atbilstīgi kanāli un procedūras ziņošanai par visu veidu administratīvām kļūmēm, kā arī pienācīgas garantijas un atbilstīgas tiesiskās garantijas visos līmeņos visiem trauksmes cēlējiem;

34.  atzinīgi vērtē Ombuda iniciatīvu labāko prakšu identificēšanai ES pārvaldībā un pievērst tām lielāku sabiedrības uzmanību ar Ombuda balvu par labu pārvaldību;

35.  mudina Ombudu turpināt sadarbību ar valstu ombudiem, izmantojot Eiropas ombudu tīklu; atbalsta ideju par Eiropas ombudu tīkla gadskārtējo konferenci Briselē, kas pirmoreiz notika 2016. gadā, un Komisijas apņemšanos efektīvāk sadarboties ar tīklu;

36.  ir atvērts idejai par Eiropas ombudu tīkla gadskārtējo konferenču rīkošanu Eiropas Parlamenta telpās, ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ciešo saistību ar Eiropas Ombudu;

37.  atgādina, ka Eiropas ombudu tīklam varētu būt svarīga loma, aizstāvot ES pilsoņu tiesības sarunās par AK izstāšanos no ES;

38.  atzinīgi vērtē Ombuda darbu, rīkojot sanāksmes ar atsevišķu valstu ombudiem un pilsonisko sabiedrību, un uzņēmējdarbības organizācijām; mudina Ombudu rīkot šādas sanāksmes visās dalībvalstīs un vairāk palielināt izpratni par to, ko Ombuda birojs var darīt Eiropas pilsoņu un uzņēmēju labā;

39.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1)

OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.

(2)

OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.


PASKAIDROJUMS

2017. gada 17. maijā Eiropa Parlamenta priekšsēdētājam Antonio Tajani tika oficiāli iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbu. 2017. gada 30. maijā Eiropas ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar ziņojumu.

Eiropas Ombuda pilnvaru juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 228. pants. Eiropas pilsoņu tiesības iesniegt sūdzības Eiropas Ombudam ir paredzētas LESD 24. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantā. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Ombuda pilnvaras tika paplašinātas, ietverot iespējamas pārvaldē pieļautas kļūdas saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), tostarp kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP).

Ombuda izmantotā jēdziena ,,kļūdas pārvaldē” definīcija, ko atbalsta Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, ir šāda: „Kļūda pārvaldē rodas, kad publiska struktūra nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu.” Attiecībā uz iestādēm tas nozīmē tiesiskuma, labas pārvaldes principu un pamattiesību ievērošanu. Pamattiesību harta ietver tiesības uz labu pārvaldību kā ES pilsoņu pamattiesības (41. pants), un attiecībā uz ES iestāžu pārvaldību tā ir saistošs dokuments.

Referente atzinīgi vērtē Ombuda gada ziņojuma lasītajam draudzīgo formātu, kāds bija arī 2015. gada ziņojums, pievēršoties galvenajiem jautājumiem un pievēršot uzmanību sīkākas informācijas sniegšanai par Ombuda darbību un paveikto darbu 2016. gadā. Ziņojums ietver skaidras un vienkāršas infografikas aptuveni tajos pašās jomās kā pagājušajā gadā.

Ombudā 2016. gadā pēc palīdzības vērsās 15 797 pilsoņi un 12 646 saņēma ieteikumus, izmantojot interaktīvo ceļvedi Ombuda tīmekļa vietnē, pārējās 1880 lietas tika izskatītas kā sūdzības, un 1271 gadījumā tie bija lūgumi sniegt informāciju, uz ko atbildi sniedza Eiropas Ombuda dienesti.

No visām Ombuda 2016. gadā 1880 izskatītajām sūdzībām 711 attiecās uz Ombuda pilnvarām un 1169 — neattiecās. Sūdzības, kas neattiecās uz Ombuda pilnvarām, sasniedza rekordzemu skaitu — 1169, pateicoties efektīvai komunikācijai par Ombuda darbu un interaktīvajam ceļvedim tā tīmekļa vietnē. 470 sūdzības (57,5 %), kas neattiecās uz Ombuda pilnvarām, tika pārsūtītas tīkla dalībniekiem, no kurām 429 — valstu vai reģionālajiem ombudiem, un 41 — Lūgumrakstu komitejai. Pārējās sūdzības pārsūtīja Komisijai (116, kas ir 14,2 % no visām pārsūtītajām sūdzībām) un pārējām iestādēm un struktūrām (407 – 49,8 %).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2016. gadā sūdzību skaits ir nedaudz mazāks (17 033 pilsoņi un 2077 sūdzības 2015. gadā). Attiecībā uz sūdzībām tika veiktas šādas darbības: 816 gadījumos (43,4 %) tika sniegts padoms vai arī sūdzību pārsūtīja citai sūdzību izskatīšanas struktūrai; 788 gadījumos (41,9 %) tika nosūtītas atbildes, informējot sūdzības iesniedzēju, ka nav iespējams sniegt papildu ieteikumus un 235 gadījumos (12,5 %) tika uzsākta izmeklēšana.

2016. gadā Ombuds uzsāka 254 izmeklēšanas procedūras, no kurām 235 bija sūdzības, bet 10 — pēc paša iniciatīvas, vienlaikus tika pabeigtas 291 izmeklēšanas (278 sūdzības un 13 — pēc paša iniciatīvas). No 291 pabeigtās izmeklēšanas 148 gadījumos (50,9 %) vienojās par risinājumu vai to atrisināja iestāde, 89 gadījumos (30,6 %) administratīvas kļūmes netika atklātas, 52 gadījumos (17,9 %) nebija pamatojuma turpmākai izmeklēšanai un 20 gadījumos (6,9 %) atklāja administratīvas kļūmes.

Referente atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā samazinājās Ombuda veikto izmeklēšanu skaits attiecībā uz Eiropas iestādēm (245 — 2016. gadā un 261 — 2015. gadā). Tomēr referente uzskata, ka ES iestādēm struktūrām, birojiem un aģentūrām ir jāturpina savlaicīgi atbildēt un reaģēt uz Ombuda kritiskajām piezīmēm un nepieciešams vēl vairāk uzlabot Ombuda ieteikumu un/vai lēmumu ievērošanas rādītāju.

Attiecībā uz valstīm, no kurām saņemtas sūdzības, visvairāk sūdzību iesniegts no Spānijas — 308, kurai seko Polija — 163, Beļģija — 150 un Apvienotā Karaliste — 145. No kādas valsts iesniegtu daudzu sūdzību skaits vēl nenozīmē, ka par tām tiks uzsākts proporcionāls izmeklēšanu skaits. Piemēram, kā norādīts Ombuda 2016. gada ziņojumā, no Beļģijas iesniegto 150 sūdzību gadījumā tika uzsāktas 50 izmeklēšanas lietas, bet no Spānijas iesniegto 308 sūdzību gadījumā uzsāka tikai 28 izmeklēšanas lietas.

Referente ziņojumā arī uzsver ar pārredzamību saistīto jautājumu un piekļuves informācijai un dokumentiem nozīmi, kas joprojām ir galvenie temati, par kuriem tiek iesniegtas sūdzības Ombudam (29,6 %), kam seko ES personāla jautājumu laba pārvaldība (28,2 %) un pakalpojumu kultūra (25,1 %). Pārējie gadījumi attiecas uz rīcības brīvības pienācīgu izmantošanu, tostarp pārkāpuma procedūrās, ES dotāciju un līgumu pareizu finanšu vadību, procesuālo un pamattiesību ievērošanu.

Pamatojoties uz jauno racionalizēto procedūru lietu izskatīšanai, sūdzības ar līdzīgu saturu var izskatīt kolektīvi kā stratēģiskās izmeklēšanas, no kurām 4 uzsāka un 5 slēdza 2016. gadā. 2016. gadā uzsāktās stratēģiskās izmeklēšanas attiecas uz Komisijas īpašo padomnieku interešu konflikta novērtējumiem, Komisijas izmēģinājuma programmu, atļauju piešķiršanu pesticīdu lietošanai Eiropas tirgū un kavēšanos piešķirt atļauju 20 pieteikumiem par ģenētiski modificētu pārtiku un barību.

Pārskata gadā Ombuds arī uzsāka 10 stratēģiskās izmeklēšanas attiecībā uz “virpuļdurvju” lietu, pārredzamības trūkumu ES un ASV sarunās par TTIP, UNCRPD, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda pārredzamību, Eurogrupas un EIB pārredzamību, personu ar invaliditāti piekļuvi Komisijas tīmekļa vietnēm un ECB uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa pārredzamību. Referente atbalsta Ombuda veikto stratēģisko darbu 2016. gadā, kas, pēc referentes domām, bija sabiedrības interesēs, palīdzot ES iestādēm uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti.

Attiecībā uz izmeklēšanām, kurās tika atklātas administratīvas kļūmes, 9 gadījumos (45 %) iestādei tika izteiktas kritiskas piezīmes un 11 gadījumos (55 %) iestāde pilnībā vai daļēji pieņēma Ombuda ieteikumu. Kritisku aizrādījumu izsaka, kad attiecīgā iestāde vairs nevar novērst administratīvo kļūmi, kad administratīvai kļūmei nav vispārēju seku vai nav nepieciešami ombuda turpmāki papildu kontroles pasākumi. Kritisku aizrādījumu Ombuds var izteikt arī tad, ja tas uzskata, ka ieteikuma projekts nebūtu efektīvs, vai ja attiecīgā iestāde nepieņem ieteikuma projektu, bet administratīvā kļūme nav tik smaga, lai būtu nepieciešams īpašs ziņojums Parlamentam.

Taču kritisks aizrādījums apstiprina sūdzības iesniedzējam viņa sūdzības pamatotību un norāda attiecīgajai iestādei uz pieļauto kļūdu, lai tā turpmāk varētu izvairīties no šādas darbības. Ombuds 2015. gadā izteica kritiskus aizrādījumus iestādēm 19 lietās.

Attiecībā uz iestādēm, par kurām Ombuds uzsāka izmeklēšanu, pirmā joprojām ir Eiropas Komisija ar vairāk nekā pusi no visām izmeklēšanām (58,8 %), kurai seko ES aģentūras (12,3 %), Eiropas Parlaments (6,5 %), Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (5,7 %), Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS) (4,5 %), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (0,8 %) un pārējās iestādes (11,4 %). Salīdzinājumā ar 2015. gadu, parējās iestādes ir iekļautas kā jauna kategorija, kuras saņem trešo lielāko izmeklēšanas procedūru skaitu un Eiropas Parlaments ir ceturtā iestāde, pārsniedzot EPSO.

Referente arī atzinīgi vērtē Ombuda 2016. gada oktobrī uzsākto iniciatīvu — aicinājumu piešķirt balvas par labu pārvaldību, lai noteiktu labākās prakses ES pārvaldībā un pievērstu tām lielāku sabiedrības uzmanību. Ombuds arī sagatavoja sarakstu, kurā uzskaitīts viss, kas jādara un ko nedrīkst darīt ierēdņi, kuri iesaistās saskarsmē ar lobistiem.

Tāpat Ombuds cieši sadarbojas ar saviem partneriem dalībvalstīs, izmantojot Eiropas ombudu tīklu (EOT). EOT 2016. gadā reorganizēja un tam piešķīra Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) ex-officio locekļa statusu. Patlaban Eiropas ombudu tīklā ir 96 biroji 36 Eiropas valstīs, un tas nodrošina platformu sadarbībai starp Ombudu un valsts vai reģionālajiem partneriem. Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja arī ir minētā tīkla locekle. Sūdzības, kas nav Ombuda kompetencē, daudzos gadījumos vislabāk var izskatīt kāds tīkla loceklis, piemēram, valsts vai reģionālais ombuds.

Galvenais tīkla pasākums 2016. gadā bija pirmā gadskārtējā konference, kuru organizēja Ombuds un kurš notika Briselē 19. un 20. jūnijā. Referente atbalsta ideju par Eiropas ombudu tīkla gadskārtējo konferenci, kura notika pirmoreiz 2016. gadā Briselē, kā arī Komisijas apņemšanos vairāk sadarboties ar tīklu. Konference, kas bija augstākā mēra interaktīva, bija atvērta pārējām ieinteresētajām pusēm, un tajā piedalījās 250 dalībnieki, lai runātu par aktuālām tēmām, tostarp Eiropas migrācijas krīzi, lobēšanas pārredzamības veicināšanu un tiesiskuma problēmām.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 33. panta 2. punktā paredzēts Eiropas Savienībā izveidot struktūru, lai veicinātu, aizsargātu un pārraudzītu šīs konvencijas īstenošanu. Eiropas Ombuda uzdevums ir aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības un nodrošināt, ka ES administrācija apzinās savus pienākumus attiecībā uz šīm tiesībām. Ombuds 2016. gada maijā uzsāka jaunu izmeklēšanu, kura joprojām turpinās, par to, vai ES kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (KVAS) atbilst UNCRPD, un par divām stratēģiskajām iniciatīvām, no kurām viena attiecas uz piekļuvi Komisijas pārvaldītajām tīmekļa vietnēm un tiešsaistes rīkiem un otra uz to, kā Eiropas skolas risina UNCRPD komitejas izvirzītos jautājumus attiecībā uz konvencijas īstenošanu.

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga sastāvdaļa. Ombuda 2016. gada budžets bija EUR 10 658 951 un iestādes štatu sarakstā ir 75 amata vietas.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Pál Csáky, Eleonora Evi, Rikke Karlsson, Jude Kirton-Darling, Svetoslav Hristov Malinov, Notis Marias, Roberta Metsola, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß, Laurenţiu Rebega, Virginie Rozière, Sofia Sakorafa, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Demetris Papadakis, Julia Pitera, Igor Šoltes, Ángela Vallina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mircea Diaconu


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDEECR

EFDD

GUE/NLG

PPE

 

S&D

 

VERTS/ALE

 

Mircea Diaconu, Cecilia WikströmRikke Karlsson

Eleonora Evi

Sofia Sakorafa, Ángela Vallina

Heinz K. Becker, Pál Csáky, Svetoslav Hristov Malinov, Roberta Metsola, Julia Pitera, Jarosław Wałęsa

Jude Kirton-Darling, Marlene Mizzi, Demetris Papadakis, Gabriele Preuß, Virginie Rozière

Igor Šoltes, Tatjana Ždanoka

 

1

-

ECR

Notis Marias

1

0

ENF

Laurenţiu Rebega

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums