Procedūra : 2017/0814(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0338/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0338/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 15/11/2017 - 13.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0432

ZIŅOJUMS     
PDF 646kWORD 65k
26.10.2017
PE 610.924v02-00 A8-0338/2017

par priekšlikumu iecelt Hannu Takkula par Revīzijas palātas locekli

(C8‑0330/2017 – 2017/0814(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Indrek Tarand

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS. Hannu Takkula DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. Hannu Takkula ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Hannu Takkula par Revīzijas palātas locekli

(C8‑0330/2017 – 2017/0814(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0330/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0338/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 19. oktobra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Hannu Takkula par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1. PIELIKUMS. Hannu Takkula DZĪVES APRAKSTS

Izglītība

Doktora grāds pedagoģijā, 2016. gads (Lapzemes Universitāte).

Maģistra grāds pedagoģijā, 1993. gads (Lapzemes Universitāte).

Valsts aizsardzības kurss, 1997. gads.

Ekonomikas politikas vadības apmācība, 1997. gads.

Profesionālā darbība

Eiropas Parlamenta deputāts, 2004.–2014. gads un 2015. gads–pašreiz.

Somijas parlamenta deputāts, 1995.–2004. gads.

Skolotājs Anetjervi pamatskolā, Posio, 1992.–1995. gads.

Vietējā radio kanāla Radio Roy galvenais redaktors, Rovaniemi, 1990.–1992. gads.

Ārštata žurnālists kultūras jautājumos, 1987.–1990. gads.

Grāmatvedis, Nopan rakennusliike Oy, 1985.–1986. gads.

Tamperes operas koris, 1984.–1986. gads.

Krupjē, Raha-automaattiyhdistys, RAY, 1982.–1983. gads.

Kurjers, Seuturakennus Oy un Oulun Rakennus, 1979.–1981. gads.

Apbalvojumi

Somijas Lauvas ordeņa pirmās pakāpes bruņinieks (FL K I), 2003. gads.

Darbības

Somijas Centra partija, priekšsēdētāja vietnieks, 2002.–2003. gads.

Somijas Volejbola asociācija, priekšsēdētāja vietnieks, 2015.–2016. gads.

Teosto ry, valdes loceklis-eksperts, 2014.–2016. gads.

Somijas un Izraēlas Tirdzniecības asociācija, grāmatvedis, 2009.–2015. gads.

Psoriāzes asociācija, Somija, priekšsēdētājs, 2004.–2011. gads.

Valsts Sporta padome, Somija, loceklis, 2002.–2007. gads.

Pasaules 2005. gada vieglatlētikas čempionāta organizēšanas komiteja, loceklis, 2003.–2005. gads.

Somijas Nacionālās operas fonda administratīvā valde, loceklis, 1999.–2004. gads.

Napapiirin Palloketut volejbola klubs, priekšsēdētājs, 2000.–2007. gads.

Lapzemes Jauniešu klubu asociācija, priekšsēdētājs, 1997.–2002. gads.

Somijas festivāls Jutajaiset, priekšsēdētājs, 1997.–2002. gads.

Rovaniemi lauku apgabals, pašvaldības domes deputāts, 2000.–2004. gads.

Ounasvaara slēpošanas klubs, Sabiedrisko attiecību komiteja, 1990.–1992. gads.

Posion Pyrintö, jauniešu treneris, Sabiedrisko attiecību komiteja, 1992.–1996. gads.

Somijas Skolotāju un studentu apvienība SOOL ry., priekšsēdētājs, 1990. gads.

Valodu prasmes

Somu valoda (dzimtā), angļu valoda (tekoši, darba valoda), zviedru valoda (vidēji, valodas prasmi apliecinošs sertifikāts, 1992. gads).

Somijas valsts parlamentā ieņemtie amati

Iepriekšējie amati Somijas valsts parlamentā

Valsts revidents, 1.1.2004.–8.9.2004.

Somijas delegācija EDSO Parlamentārajā asamblejā, 2.4.2003.–20.7.2004.

Somijas delegācija Eiropas Padomē, 2.4.2003.–20.7.2004.

Konvents par Eiropas nākotni, loceklis, 1.6.2003.–31.12.2003.

Somijas parlaments, revidents, 11.2.1997.–31.12.1999.

Delegācija Valsts sabiedriskajā pensiju fondā, loceklis, 16.6.1997.–1.4.2003.

Somijas delegācija Ziemeļu Padomē, 11.2.2000.–18.3.2003.

Vēlēšanu kolēģija, 31.3.1995.–23.3.1999.

Vadošā komisija, 29.4.2003.–20.7.2004., (priekšsēdētāja vietnieks) 30.4.2003.–20.7.2004.

Aizsardzības komiteja (locekļa aizvietotājs), 2.4.2003.–20.7.2004.

Ārlietu komiteja, 7.4.1999.–20.7.2004.

Nākotnes jautājumu komiteja (locekļa aizvietotājs), 27.2.1996.–23.3.1999.

Vides komiteja, 5.4.1995–18.3.2003.

Izglītības un kultūras komiteja, 5.4.1995.–23.3.1999., (locekļa aizvietotājs) 7.4.1999.–18.3.2003.

Darbība Eiropas Parlamentā

Politiskās grupas

27.4.2015.–      — Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa

14.7.2009.–30.6.2014: Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa

20.7.2004.–13.7.2009: Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa

Priekšsēdētāja vietnieks

1.2.2007.–13.7.2009: Kultūras un izglītības komiteja

Loceklis

1.2.2017.–   Budžeta kontroles komiteja

29.4.2015.–    Starptautiskās tirdzniecības komiteja  

29.4.2015.–    Delegācija attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm

29.4.2015.–:     PTO veltītās parlamentārās konferences vadības grupa

13.2.2012.–30.6.2014: Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi

19.1.2012.–30.6.2014: Kultūras un izglītības komiteja

16.9.2009.–30.6.2014: Delegācija Savienības Vidusjūrai parlamentārajā asamblejā

16.9.2009.–30.6.2014: Delegācija attiecībām ar Izraēlu

16.7.2009.–18.1.2012: Kultūras un izglītības komiteja

14.3.2007.–13.7.2009: Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi

31.1.2007.–31.1.2007: Kultūras un izglītības komiteja

15.1.2007.–30.1.2007: Kultūras un izglītības komiteja

15.9.2004.–13.3.2007: Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi

21.7.2004.–14.1.2007: Kultūras un izglītības komiteja

Locekļa aizvietotājs

2.9.2015.–     Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi

1.9.2015.–    Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju

1.9.2015.–    Delegācija Euronest parlamentārajā asamblejā

29.4.2015.–    Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

29.4.2015.–    Delegācija ES un Turcijas apvienotajā parlamentārajā komitejā

29.4.2015.–    Reģionālās attīstības komiteja

1.9.2015.–6.2.2017.: Kultūras un izglītības komiteja

19.1.2012.–30.6.2014: Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

16.9.2009.–12.2.2012: Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi

16.7.2009.–18.1.2012: Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

14.3.2007.–13.7.2009: Delegācija attiecībām ar Izraēlu

31.1.2007.–13.7.2009: Starptautiskās tirdzniecības komiteja

31.1.2007.–13.7.2009: Cilvēktiesību apakškomiteja

15.1.2007.–30.1.2007: Transporta un tūrisma komiteja

15.9.2004.–13.3.2007: Delegācija attiecībām ar Izraēlu

15.9.2004.–13.7.2009: Delegācija ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, 3.9.2004.–14.1.2007: Transporta un tūrisma komiteja

30.7.2004.–2.9.2004: Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, 22.7.2004.–29.7.2004: Transporta un tūrisma komiteja

Sadarbības grupas

27.4.2015.–     Sporta sadarbības grupa

20.9.2004.–30.6.2014.: Sporta sadarbības grupa

20.9.2004.–30.6.2014.: Mūzikas draugu sadarbības grupa

Publikācijas:

Grāmatas: Tulevaisuuden Puolesta, Sydänääniä Euroopasta (2014. gads); Quo vadis, Europe? (2009. gads);

Mistä löytyisi rohkeus? (2007. gads); Aamussa tuoksuu voitto-runosarja (dzejoļu krājums, 1985. gads).

Raksti: Sleju autors, 1995.–2004. gads, piemēram, Kaleva, Itä-Häme, Suomenmaa, Koillissanomat, Karjalainen, Forum24, Sanansaattaja.

Ieraksti: LP: Karavaani (1987. gads); CD: Matkan varrelta… (2013. gads).

Vaļasprieki un intereses

Sports, mūzika un organizatoriskas darbības.


2. PIELIKUMS. Hannu Takkula ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Profesionālā pieredze publisko finanšu jomā. Lūdzu, norādiet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu ietvert budžeta plānošanu, budžeta izpildi, budžeta pārvaldību, budžeta kontroli vai revīziju.

Esmu bijis vairākos valsts pārvaldes amatos, kuru pienākumi cita starpā ietvēruši budžeta plānošanu, budžeta izpildi, budžeta kontroli un revīziju. Manu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā ir papildus nostiprinājis darbs pašvaldības domes deputāta statusā un vairāk nekā 20 gadu darba pieredze parlamentā — vispirms Somijas parlamentā un pēc tam Eiropas Parlamentā. Uzkrājot šo pieredzi, finanšu darbību efektivitātes aplēšana ir kļuvusi par loģisku pieeju, ko piemēroju visos profesionālajos kontekstos.

Somijas parlaments 1997. gadā mani iecēla par Somijas Sociālās apdrošināšanas iestādes delegātu. Somijas Sociālās apdrošināšanas iestāde ir neatkarīga struktūra, ko reglamentē publiskās tiesības, un tās pārvaldi un darbības pārrauga parlamenta iecelti delegāti. Mani delegāta pienākumi ietvēra Sociālās apdrošināšanas iestādes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzraudzību. Delegācija pārbaudīja iestādes gada pārskatus un to pamatojumus un pieņēma lēmumu sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu valdībai saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu. Katru gadu mēs par savām darbībām ziņojām parlamentam. Delegāta pienākumus kopumā pildīju septiņus gadus, un tas man ļāva pilnībā izzināt budžeta plānošanu, budžeta kontroli un revīzijas veikšanu publisko finanšu jomā.

Divus gadus strādāju par revidentu Somijas parlamentā. Revidenti atbild par parlamenta un tā struktūru pārskatu un pārvaldes revīziju. Šo pienākumu joma aptvēra šādas parlamenta struktūras: Parlamenta kanceleja, Parlamenta ombuda birojs, Somijas Valsts revīzijas birojs un Starptautisko attiecību un ES lietu pētniecības institūts (Somijas Starptautisko lietu institūts).

Esmu arī bijis valsts revidenta amatā. Mani pienākumi ietvēra valsts budžeta pārvaldības likumības un pareizības, kā arī atbilstības uzraudzību. Īstenojot uzraudzību, valsts revidentiem ir jākoncentrē uzmanība uz publisko finanšu vispārējo stāvokli, kā arī uz jautājumiem, uz kuriem būtu pamatoti vērst parlamenta uzmanību.

Valsts revidenta amatā es īstenoju uzraudzību, apmeklējot un revidējot dažādas struktūras. Tāpat es varēju pieņemt lēmumu par to, kurās organizācijās veikt izpēti. Piemēram, es uzsāku izpēti par politehnikumu ietekmi uz reģionālo ekonomiku, un šīs izpētes konstatējumi nostiprināja reģionālo lēmumu pieņēmēju izpratni par izglītības jomā veikto ieguldījumu nozīmi reģionālajā attīstībā.

Eiropas Parlamentā esmu strādājis Budžeta kontroles komitejā, kas uzrauga Savienības budžeta resursu izlietojumu. Kā šīs komitejas loceklis es biju arī referents jautājumos par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). Darbs Budžeta kontroles komitejā sniedza man iespēju izpētīt Savienības budžeta pārvaldību. Veicot komitejas ietvaros uzticētos pienākumus, es spēju vēl padziļinātāk izzināt dažādu ES programmu un iestāžu darbības un finanses. Darbs šajā komitejā ir ļāvis precizēt manu vispārējo izpratni par attiecībām starp Savienības mērķiem, darbībām un finansēm, kuru guvu amata pilnvaru laikā Eiropas Parlamentā.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Lielāko daļu karjeras laika esmu veltījis politikai. Man politika vienmēr ir nozīmējusi kopīgu interešu jautājumu risināšanu kopā ar maniem kolēģiem, tādēļ visu sekmju un sasniegumu pamatā ir spēcīgi tīkli un prasmju un zināšanu koplietošana. Aprakstot lēmumus kā atsevišķas personas sasniegumus, netiek godprātīgi atspoguļots process.

Tāpat esmu strādājis gan valsts, gan privātajā sektorā un ieņēmis amatus nevalstiskās organizācijās. Katrā manas karjeras posmā ir bijuši sasniegumi, kas bija būtiski attiecīgajā periodā.

Manas karjeras pirmajos gados, iespējams, svarīgākais panākums tika gūts, strādājot Rovaniemi vietējā radio kanālā. Biju aktuālo notikumu žurnālists, kad mani paaugstināja amatā par galveno redaktoru un izpilddirektoru. Man lūdza uzlabot un reorganizēt finanšu grūtībās nonākušā radio kanāla darbību. Pieredze grāmatveža darbā man bija sniegusi profesionālas prasmes, kas vajadzīgas šā uzdevuma sekmīgai īstenošanai. Es samērā ātri sasniedzu un pārsniedzu valdes noteiktos finanšu mērķus. Tas agrīni parādīja, ka spēju efektīvi strādāt finanšu pārvaldības jomā. Manas sekmes šā uzdevuma izpildē un no valdes saņemtā ievērojamā atzinība bija vieni no maniem lielākajiem panākumiem ārpus politiskās karjeras.

Par politiskās karjeras pavērsieniem es uzskatu iecelšanu Somijas Centra partijas priekšsēdētāja vietnieka amatā 2002. gadā un pēc tam arī koalīcijas sarunvedēja amatā 2003. gadā. Koalīcijas izveides gaitā es biju atbildīgs par visu Izglītības un kultūras ministrijas administratīvo nodaļu. Tas ietvēra politisko programmu un budžeta satvaru izstrādi 2003.–2007. gada valdības pilnvaru laikam. Es biju atbildīgs par Izglītības un kultūras ministrijas administratīvās nodaļas dokumentācijas procesa virzību uz sekmīgu iznākumu, kas bija viens no faktoriem, kurš rosināja parlamentu apstiprināt valdības programmu. Es to uzskatu par vienu no savas karjeras svarīgākajiem panākumiem.

Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laikā esmu bijis iesaistīts daudzos tiesību aktu izstrādes procesos, kas skar iedzīvotāju dzīvi. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta deputāta amatā mans svarīgākais veikums ir saistīts ar programmu „Eiropa pilsoņiem”, kuras referents es biju. Mans ziņojums bija par pirmo programmu „Eiropa pilsoņiem”. Darbs jomā, kas bija jauna gan Komisijai, gan dalībvalstu pārstāvjiem, bija izaicinājums, bet tas arī sniedza gandarījumu. Manuprāt, programmas pozitīvā uzņemšana dalībvalstīs un daudzās pozitīvās iedzīvotāju atsauksmes apliecina manu spēju pārvaldīt dažādas jomas un koordinēt sadarbību starp iestādēm un interešu grupām.

Man personīgi labākā jebkad saņemtā atzinība, iespējams, ir no kāda bijušā audzēkņa, kurš sacīja, ka manas lekcijas ir bijušas jaunas, gaišākas nākotnes sākums. Es jutos aizkustināts, ka manā darbā izmantotās mācīšanas un motivēšanas metodes bija šādi ietekmējušas mana audzēkņa dzīvi.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās daudzkultūru un daudzvalodu organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?

Mācību laikā augstskolā mani ievēlēja par Somijas Skolotāju un studentu apvienības priekšsēdētāju; tā bija mana pirmā saskarsme ar Ziemeļvalstu un starptautisko studentu kustību. Vēlāk, kad strādāju pie savas doktora disertācijas par skolotāju izglītošanu Eiropā, es cieši sadarbojos ar visu dalībvalstu izglītības ministriem un vairākām augstskolām.

Veicot Somijas parlamenta deputāta pienākumus, es ar Parlamentu savienības starpniecību iesaistījos parlamentu sadarbībā. Turklāt kā Ziemeļu Padomes loceklis iesaistījos Ziemeļvalstu sadarbībā. Tāpat esmu arī pārstāvējis Somiju EDSO Parlamentārajā asamblejā, kā arī Eiropas Padomē un tās Cilvēktiesību komitejā.

Kā Somijas parlamenta Ārlietu komitejas loceklis es katru gadu līdzdarbojos Somijas delegācijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā un piedalījos Arktikas Padomes sanāksmēs; kā parlamenta Vadošās komitejas loceklis es piedalījos COSAC sanāksmēs.

Darbojoties Eiropas Parlamentā, esmu bijis iesaistīts PTO veltītās parlamentārās konferences vadības grupā. Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā, kuras loceklis es biju, man tika uzticēti vairāki ziņošanas uzdevumi, un es cieši sekoju Eiropas Savienības tirdzniecības politikai un tās īstenošanai. Pārstāvot Eiropas Parlamentu, esmu aktīvi līdzdarbojies parlamentu sadarbībā ar Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu valstīm, kā arī esmu bijis iesaistīts delegācijās attiecībām ar Jaunzēlandi, Austrāliju un Amerikas Savienotajām valstīm. Biju arī Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietnieks un vadīju Komisijas „Golden stars” apbalvojumu atlases komiteju. Apbalvojumu mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu.

Atbalsts daudzvalodībai un minoritāšu valodām ir bijis mans ilgtermiņa mērķis Eiropas Parlamentā. Kopš 2008. gada Parlamentā organizēju valodu nedēļu sadarbībā ar Kembridžas Universitātes Angļu valodas kā svešvalodas nodaļu valodas prasmju testēšanai. Kembridžas Universitāte 2013. gadā man piešķīra apbalvojumu par izcilu ieguldījumu, paužot atzinību par manu darbu atbalsta sniegšanā daudzvalodībai.

Es uzskatu, ka, ieņemot Revīzijas palātas locekļa amatu, es spēšu zinoši izvērtēt dažādu kultūru vidēs notiekošās darbības un izprast to dažādos izejas punktus un sarežģījumus.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Visos amatos, kam tikusi piemērota izpildes procedūra, esmu saņēmis apstiprinājumu par izpildi. Manis ieņemtie svarīgākie vadošie amati ir bijuši Somijas Centra partijas priekšsēdētāja vietnieka amats, Somijas Psoriāzes asociācijas priekšsēdētāja amats, Lapzemes Jauniešu klubu asociācijas priekšsēdētāja amats un Rovaniemi vietējā radio kanāla izpilddirektora amats.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Pirms darba uzsākšanas parlamentā mani izvirzīja vairākiem amatiem, pamatojoties uz manu profesionālo kvalifikāciju. Saskaņā ar demokrātisku vēlēšanu procesu mani no Somijas Centra partijas kandidātu saraksta ievēlēja Somijas parlamentā un vēlāk Eiropas Parlamentā.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Karjeras laikā mans mērķis ir bijis nostiprināt aktīvas pilsoniskās sabiedrības struktūras, lai ikvienam būtu iespēja pašattīstīties un pilnveidot savas profesionālās prasmes. Tas nozīmē Eiropas pamatvērtību, piemēram, demokrātijas, cilvēktiesību, uzskatu brīvības un tiesiskuma, konsolidēšanu tā, lai iedzīvotāju, kas jūtas neaizsargāti, rīcībā būtu vajadzīgie „drošības tīkli” laimīgas un drošas dzīves veidošanai.

1. Somijas izglītības jomas tiesību aktu reforma

Viens no iedzīvotāju labas un līdzsvarotas dzīves stūrakmeņiem ir piekļuve labai bezmaksas izglītībai. Izglītības un kultūras komitejas locekļa amatā mans galvenais uzdevums bija saistīts ar Somijas izglītības jomas tiesību aktu reformu laikā no 1995. līdz 1997. gadam, tādējādi palīdzot izveidot spēcīgu pamatu Somijas nākotnes sabiedrībai. Jau pēc pāris gadiem uzlabojumi Somijas skolu piedāvātajā izglītībā nodrošināja labākus rezultātus prasmju un zināšanu vērtējumos, kā arī mūsu sabiedrības zināšanu pieaugumu. Tieši tad tika ielikti pamati mūsu skolu sistēmas sekmīgajiem rezultātiem tādos starptautiskos salīdzinošos novērtējumos kā Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (PISA) un Starptautiskais Lasītprasmes novērtēšanas pētījums (PIRLS).

Būtiski, ka komitejas iniciatīvu atbalstīja visas politiskās grupas. Arī nozare reformas atbalstīja. Attiecīgais lēmums bija svarīgs pavērsiens Somijas izglītības politikas virzienu jaunas starptautiskās nodaļas iedibināšanā. Mūsu izglītības jomas tiesību aktu reforma ir bijusi piemērs daudzām valstīm gan Savienībā, gan ārpus tās. Daloties ar mūsu labāko praksi, šis lēmums (kas tika pieņemts valsts līmenī) ir arī veicinājis un pilnveidojis izglītību, mācīšanos un prasmes plašākā mērogā.

2. Konvents par Eiropas nākotni

Somijas parlamenta sastāvā es līdzdarbojos Konventā par Eiropas nākotni, pārstāvot savu politisko grupu un Somiju. Konvents darbojās 2002. un 2003. gadā. Tā mērķis bija vienkāršot Savienības struktūras un padarīt Savienību atvērtāku un demokrātiskāku.

Manuprāt, bija sevišķi svarīgi līdzdarboties Konventā par Eiropas nākotni saistībā ar sagatavošanos Eiropas Savienības paplašināšanai un diskusijām par to, kā veidot un plānot ES struktūras, vienlaikus ņemot vērā līdz pat 30 dalībvalstu vajadzības. Es uzskatu par svarīgu, ka papildus pamatu likšanai, lai Savienība varētu paplašināties austrumu virzienā, Konvents arī noteica, ka visas Eiropas valstis, kas vēlas ievērot mūsu kopīgās vērtības un kas atbilst Kopenhāgenas kritērijos paredzētajiem dalības nosacījumiem, ir laipni gaidītas pievienoties Savienībai.

Konventa par Eiropas nākotni ietvaros tika izvirzīts konstitūcijas projekts, kas noteica jaunu Savienības pamatu, ļaujot paplašināt Savienību. Turklāt tika uzsvērtas kopīgas pamatvērtības, kas balstās uz demokrātiju, un nostiprināti dalības principi. Kā Konventa loceklis es biju iesaistīts būtiska un plašas ietekmes lēmuma pieņemšanā, kurš lika pamatus vienotākai un lielākai Eiropai.

Viens no šīs paplašināšanās pamatprincipiem bija vienlīdzīga attieksme pret vecajām un jaunajām dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. Mēs vēlējāmies izbeigt Eiropas dalīšanu. Kā Eiropas lēmumu pieņēmējs es šā lēmuma izstrādes laikā jutos patiesi lepns par savu kontinentu. Revīzijas palātas locekļa amatā es vēlos turpināt savu darbu, iedvesmojoties no minētās pieredzes, lai mēs varētu nodrošināt, ka pret visiem ES iedzīvotājiem ir vienlīdzīga attieksme un ka viņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantots viņu ieguldījums kopīgajos Savienības līdzekļos, lai taisnīgi un līdzsvaroti attīstītu Savienību.

3. Attīstība un tirdzniecība Eiropas Savienībā

Trešais svarīgākais lēmums attiecas uz tirdzniecības politiku, un tam bija plaša ietekme uz attīstības politikas virzieniem. Somijas parlamenta Ārlietu komitejā es pārstāvēju savu grupu un biju atbildīgs par attīstības jautājumiem. Saistībā ar šiem pienākumiem es cieši sekoju līdzi Somijas divpusējiem attīstības projektiem.

Pārstāvot Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteju, es piedalījos Dohas sarunu kārtas daudzpusējās galīgajās sarunās Nairobi 2015. gadā. Šīs ministru sanāksmes rezultātā tika pieņemts lēmums atcelt eksporta subsīdijas, un tam ir ļoti ievērojama nozīme attīstības sadarbības jomā. Eksporta subsīdiju atcelšana atbalsta lauksaimniecības attīstību jaunattīstības valstīs un tādējādi sekmē finanšu stabilitāti. Šis lēmums arī atspoguļo Savienības solidaritāti tirdzniecības politikas jomā, kas ir viens no mūsu svarīgākajiem instrumentiem, lai ietekmētu jaunattīstības valstis un palīdzētu radīt to iedzīvotājiem labākas dzīves priekšnoteikumus.

Darbojoties tirdzniecības politikas jomā, esmu iepazinis šīs politikas nozares atbalsta mehānismus, it sevišķi ar makrofinansiālās palīdzības mehānisma starpniecību, kas paredzēts Savienības kaimiņvalstīm. Manuprāt, šie lēmumi par attīstību un tirdzniecības politiku ir bijuši sevišķi svarīgi — ne tikai Savienībai, bet arī visai cilvēcei kopumā.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Neatkarība ir būtiska prasība Revīzijas palātas locekļa darbā. Lai revīzijas iestādes darbības būtu vienlīdzīgas un efektīvas, ir nepieciešama objektivitāte un neatkarība, un revidentam ir jānodrošina, ka tā spriedumu neskar nekāda ārējā ietekme. Revīzijas palātas locekļa amatā es šo principu ievērošu bez nosacījumiem. Pildot savus pienākumus, es neievērošu valdību vai citu pušu norādījumus. Es vēlos nodrošināt atbilstību prasībai par pilnīgu neatkarību un atteikties no jebkādām darbībām, kas to varētu apdraudēt.

Ja rastos situācija, kurā būtu kaut mazākā interešu konflikta iespējamība, es par šo jautājumu nekavējoties informētu Revīzijas palātas priekšsēdētāju un lūgtu norādījumus par to, kā rīkoties. Tādējādi es varētu darīt visu, kas manos spēkos, lai pārliecinātos, ka netiek apdraudēta un visās darbībās tiek saglabāta mana objektivitāte.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Nē. Vienam no maniem dēliem ir MVU, kas Somijā pārvalda pirts rezervāciju pakalpojumus, un šā uzņēmuma darbība nav un nebūs saistīta ar Savienības darbībām vai ES finansētām darbībām.

9.  Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Pilnīgi noteikti. Eiropas Parlamenta deputāta amatā esmu sniedzis ziņas par savām finansiālajām saistībām. Esmu gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un vajadzības gadījumā tās publiskot. Tas ir svarīgi, lai nostiprinātu pārredzamības principu un iedzīvotāju uzticēšanos.

10.  Vai esat iesaistīts kādā tiesas procesā? Ja jā, lūdzu, norādiet sīkāk.

Nē, neesmu.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja jā, kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmis kādu politisku amatu? Ja jā, lūdzu, norādiet sīkāk.

Es esmu Eiropas Parlamenta deputāts un Somijas Centra partijas parlamentārās delegācijas priekšsēdētājs. Es esmu arī Somijas Centra partijas valdes locekļa aizstājējs.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēts, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Jā.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Kā Revīzijas palātas loceklim man būtu jārīkojas pilnīgi neatkarīgi un absolūti objektīvi ikvienas darbības ietvaros. Tas nozīmē, ka es pret ikvienu pārkāpuma, krāpšanas un korupcijas gadījumu izturētos vienādi — neatkarīgi no tā, kur notika pārkāpumi vai kuras valsts iedzīvotāji ir iesaistīti. Kā Revīzijas palātas loceklim man nedrīkst būt dubultu standartu saistībā ar kādu jautājumu risināšanu, un man ir vienmēr jāstrādā pilnīgi objektīvi un absolūti neatkarīgi.

Krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu novēršana ir sevišķi svarīga, lai uzturētu Eiropas Savienības uzticamību un ticamību. Ja būtu aizdomas par krāpšanu, es nekavējoties par šo jautājumu informētu Revīzijas palātas priekšsēdētāju un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Iedzīvotājiem jebkuros apstākļos ir jāspēj uzticēties Savienības struktūrām, it sevišķi Revīzijas palātai, kā arī tās locekļu objektivitātei.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?

  Valsts pārvaldē atbilstīgai finanšu pārvaldības kultūrai ir jābūt visaugstākajai prasībai. Viena no Savienības iedzīvotāju pamattiesībām ir nodokļu maksātāju naudas nevainojama pārvaldība. Saskaņā ar labas pārvaldības principu svarīgi ir ne tikai rīkoties atbilstīgi noteikumiem, bet arī dalīties ar pietiekamu informāciju.

Pareiza finanšu pārvaldība ietver trīs pamatprincipus: saimnieciskumu, lietderīgumu un efektivitāti. Revīzijas palātas uzdevums šo principu īstenošanā ir sniegt neatkarīgus revīzijas ziņojumus par attiecīgajām jomām un tos savlaicīgi publicēt. Tādējādi gan Eiropas Parlaments, gan ES iedzīvotāji laikus saņem informāciju par savu līdzekļu pārvaldību. Ziņojumos ir sīki jāapraksta kā labā prakse, tā arī jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Daloties gan ar pozitīvu, gan negatīvu informāciju par dažādiem jautājumiem, mēs iespējami efektīvi varam ietekmēt un uzlabot finanšu pārvaldību.

Savlaicīgumu nodrošina sekošana likumdošanas procesiem, tādējādi ļaujot Revīzijas palātai izvēlēties savu īpašo ziņojumu mērķus, lai tie būtu likumdošanas procesam pēc iespējas noderīgāki un sniegtu Parlamentam vajadzīgo informāciju. Tas ir arī saistīts ar Revīzijas palātas pašas resursu efektīvu izlietojumu.

Pirmkārt un galvenokārt ir jāpievērš uzmanība procesu pārredzamībai. Ikvienam nodokļu maksātājam ir jābūt skaidram priekšstatam par to, kur nonāk un kā tiek izmantoti līdzekļi. Dalīšanās ar šo informāciju nedrīkst būt izņēmums; ar to jādalās vienmēr. Savienības iedzīvotājiem ir jāspēj uzticēties, ka to līdzekļi tiek pienācīgi pārvaldīti.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

Mana profesionālā pieredze Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejā noteikti lieti noderēs, lai uzlabotu sadarbību starp Revīzijas palātu un Eiropas Parlamentu. Lai sniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantā (ar ko izveido Revīzijas palātu) minēto palīdzību, Revīzijas palātai ir jāņem vērā, ka ir svarīgi sadarboties ar Eiropas Parlamentu, plānojot Palātas darbu un revīzijas.

Lai šī sadarbība būtu sekmīga, ir jāspēj mijiedarboties. Lai abas svarīgās iestādes spētu efektīvi sadarboties, ir vajadzīga perspektīva plānošana. Skaidra Revīzijas palātas gada darba programma un gaidāmo revīzijas ziņojumu paredzētais termiņš atvieglos Parlamenta un it sevišķi Budžeta kontroles komitejas darba plānošanu. Tādējādi var tikt nodrošināts pienākumu savlaicīgums, ļaujot izvairīties no situācijām, kad Parlamentā nevar izskatīt kādu jautājumu, pirms tas nav aplūkots Budžeta kontroles komitejā likumdošanas un budžeta procesa ietvaros. Revīzijas palātai savs gada plāns ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam pietiekami savlaicīgi, lai Parlaments varētu sagatavot savu darba plānu un kalendāru.

Kā jau uzsvēru 14. iedaļā, savlaicīgums ir viena no prasībām, lai būtu iespējams kontrolēt finanšu izlietojumu un nodrošināt sevišķu efektivitāti.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība, un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Lietderības revīzijas sniedz priekšstatu par līdzekļu izlietojuma būtiskāko jautājumu, proti, vai tie tiek izlietoti atbilstīgi. Līdzekļus var izlietot tieši tā, kā paredzēts noteikumos, taču tas ne vienmēr nozīmē saimniecisku, lietderīgu un efektīvu pieeju. Vairāk būtu jāuzsver rezultātu sasniegšana, jo tas ļauj patiešām aplēst, vai līdzekļi ir izmantoti atbilstīgi.

Revīzijas palāta veic lietderības revīzijas, lai sagatavotu apsvērumus un ieteikumus, un Komisijas, it sevišķi par attiecīgo jautājumu atbildīgā komisāra un attiecīgā ģenerāldirektorāta, pienākums ir ņemt tos vērā.

Revīzijas palātas izdotie apsvērumi un ieteikumi ir jāņem vērā administratīvajos pasākumos, ko īsteno saistībā ar attīstības darbībām. Revīzijās iegūtā informācija ir jāizmanto, lai uzlabotu pastāvošos administratīvos procesus un plānotu turpmāko darbību. Tādējādi no veiktajām revīzijām un izrietošās informācijas var panākt vislielākos ieguvumus.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Sadarbība nepastāv, ja nav dialoga un mijiedarbības. Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas struktūru un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību varētu sākt pilnveidot, daloties ar labāko praksi. Dalīšanās ar dalībvalstu revīzijas iestāžu labāko praksi it sevišķi atvieglotu sadarbību starp struktūrām. Kā saistībā ar praksi norādīts šā gada ziņojumā, labākā prakse ir konstatējama un ar to var dalīties starptautiskā līmenī, arī ārpus ES robežām.

Arī saskaņotas revīzijas ir viens no sadarbības veidiem, kas ļauj attīstīt labu praksi. Īstenojot kopīgas darbības, ir jāievēro Līgumos noteiktais neatkarības princips. Sadarbība starp revīzijas iestādēm un Revīzijas palātu, it sevišķi saistībā ar darbu dalīšanu un izvairīšanos no pārklāšanās, varētu nodrošināt vērtīgus resursu ietaupījumus.

Darbojoties Revīzijas palātas locekļa amatā, es aktīvi iesaistītos dialogā gan ar Eiropas Parlamentu, gan dalībvalstu revīzijas iestādēm. Labas sadarbības pamatā ir Revīzijas palātas aktīva dalīšanās ar informāciju par tās darbībām, tādējādi veicinot pārredzamības principu Eiropas Parlamenta un dalībvalstu revīzijas iestāžu darbā. 

18.  Kā Jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Lai pienācīgi īstenotu budžetu, dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai uzticama un precīza informācija. Katras dalībvalsts iedzīvotājiem ir tiesības sagaidīt, ka dalībvalsts ievēros finanšu pārvaldības noteikumus, nodrošinās labas pārvaldības paraugprincipus un sniegs Komisijai patiesu un pietiekamu informāciju par maksājumu pamatojumu.

Tā kā pārzinu darbu Eiropas Parlamentā un it sevišķi Budžeta kontroles komitejā, kas cieši sadarbojas ar Revīzijas palātu, es noteikti ņemšu vērā to, ka ir lietderīgi sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam. Ir jāvirza ieguldījumi nolūkā uzlabot ziņojumu satura kvalitāti un tādējādi Parlamenta deputātiem sniegt būtisku informāciju — mērķim jābūt nodrošināt pievienoto vērtību Parlamenta darbam, it sevišķi saistībā ar budžeta izpildes ziņojumiem. Visai saziņai, ko Revīzijas palāta iesniedz Eiropas Parlamentam, jābūt skaidrai, un pastāvīgi jāpievērš uzmanība tās kvalitātei.

Revīzijas palātas gada ziņojums nav vienīgā iespēja dalīties ar informāciju. Gluži pretēji — ir vairāki veidi, kā dalīties ar analīzi par informācijas uzticamību. Revīzijas palāta varētu arī sagatavot ātrus un īsus ziņojumus par dalībvalstu sniegtās informācijas precizitāti konkrētās politikas jomās.

Nākamā gada gaitā ES izmaksās rekordlielu summu kohēzijas finansējuma ietvaros, kuru ir ietekmējuši neierasti kavējumi. Šādās situācijās mums it sevišķi jāspēj pilnībā uzticēties, ka visa informācija tiks sniegta patiesi un atbilstīgi, un vienlaikus jānodrošina, ka Revīzijas palāta savus resursus izlieto efektīvi, lai nepieļautu, ka maksājumi tiek veikti saskaņā ar kļūdainiem pamatojumiem. Pieaugot revīzijas vajadzību spiedienam, būs svarīgi precīzi novirzīt resursus, un Revīzijas palātai tas ir rūpīgi jāizplāno.

Viens no aspektiem, ko esmu vairākkārt minējis, ir dalīšanās ar informāciju. Komisijai ir aktīvi un skaidri jāinformē dalībvalstis par to, kāda informācija tām ir jāsniedz. Parlaments ir bieži norādījis, ka informācija ir pieejama internetā. Kad ir nepieciešama informācijas apmaiņa, vienmēr sākas diskusija par to, kā izvairīties no administratīvā sloga. Lai panāktu līdzsvaru, lielāks uzsvars ir jāliek uz pieejamību atbilstīgai un pietiekamai informācijai par maksājumu pamatojumiem, nevis uz racionalizētām administratīvajām procedūrām. Tas viss atgriežas pie pamatprincipa, ka Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir jāzina, kā un kādam nolūkam tiek izlietoti Savienības līdzekļi.

Papildjautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Jā. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļiem ir savi pienākumi jāpilda neatkarīgi, profesionāli un Savienības vispārējās interesēs. Lai šos pienākumus pildītu labi un sekmīgi, ir būtiski uzturēt konfidenciālas attiecības ar Parlamentu un Budžeta kontroles komiteju.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Revīzijas palātas locekļu daļēja nomaiņa — Somijas kandidāts

Atsauces

12248/2017 – C8-0330/2017 – 2017/0814(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

21.9.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

5.10.2017

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Indrek Tarand

2.10.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

9

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Monica Macovei, Notis Marias, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Indrek Tarand, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Karin Kadenbach, Julia Pitera, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Huitema, Wajid Khan, Momchil Nekov, Monika Smolková, Lieve Wierinck

Iesniegšanas datums

26.10.2017

Juridisks paziņojums