Procedūra : 2017/2121(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0350/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0350/2017

Debates :

PV 12/12/2017 - 12
CRE 12/12/2017 - 12

Balsojumi :

PV 13/12/2017 - 13.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0493

ZIŅOJUMS     
PDF 666kWORD 68k
13.11.2017
PE 607.921v02-00 A8-0350/2017

par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu

(2017/2121(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: David McAllister

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu

(2017/2121(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. un 36. pantu,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) deklarāciju par politisko atbildību,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) paziņojumu par Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un 2017. gada Komisijas un EĀDD kopīgo paziņojumu par stratēģisku pieeju izturētspējai ES ārējās darbības jomā,

–  ņemot vērā Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā paredzētos galvenos principus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti un valstu robežu neaizskaramību, kurus vienādi ievēro visas iesaistītās valstis,

–  ņemot vērā 2011. gada 12. decembra Komisijas un PV/AP kopīgo paziņojumu „Cilvēktiesības un demokrātija — ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0350/2017),

Ievads

1.  pauž pārliecību, ka neviena no dalībvalstīm viena pati nevar risināt mūsdienu problēmas; uzsver, ka kopīga ES rīcība ir efektīvākais veids, kā aizsargāt Eiropas intereses, stiprināt Eiropas vērtības, iesaistīties plašākā mērogā kā vienotai un ietekmīgai pasaules līmeņa dalībniecei un aizsargāt savus iedzīvotājus un dalībvalstis no aizvien pieaugošajiem apdraudējumiem to drošībai, tostarp globālajā digitālajā jomā; pauž bažas par ES drošības struktūru, kas joprojām ir nestabila un sadrumstalota, ņemot vērā, ka katru dienu nepārtraukti rodas jauni uzdevumi, un kurā tā saucamais hibrīdmiers ir kļuvis par neapmierinošu realitāti; mudina dalībvalstis rīkoties un piepildīt to Eiropas iedzīvotāju vēlmes, kuri ir atkārtoti uzsvēruši, ka ES ārpolitika un drošības politika, kuras pamatā ir pamatvērtības un cilvēktiesības, ir viens no svarīgākajiem un nepieciešamākajiem ES politikas virzieniem; uzskata, ka ir pēdējais laiks dalībvalstīm īstenot kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mehānismus, instrumentus un politiku, lai nodrošinātu ES spēju reaģēt uz ārējiem konfliktiem un krīzēm, stiprinātu partneru spējas un aizsargātu Eiropas Savienību;

2.  atgādina par ES apņemšanos izstrādāt kopēju ārpolitiku un drošības politiku, kuras pamatā ir tādas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību universālums un nedalāmība, kā arī pamatbrīvības un atbilstība ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām; uzskata — lai īstenotu šo apņemšanos un veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē, ES un tās dalībvalstīm jāpauž vienota nostāja un jānodrošina, ka šo vēstījumu sadzird;

3.  uzskata — lai ES gūtu panākumus, izskatot un risinot problēmas, ar kurām tā saskaras, un jo īpaši novēršot drošības apdraudējumu, tai ir jābūt gan efektīvai, uzticamai un uz vērtībām balstītai globālo procesu dalībniecei, spējot rīkoties un iesaistīties efektīvā dialogā ar citiem globāla mēroga dalībniekiem, kam nepieciešams vienots ES viedoklis un kopīga rīcība, gan arī jākoncentrē savi resursi uz stratēģiskām prioritātēm;

4.  atgādina, ka ES ārējās politikas jomām ir jābūt saskaņotām savā starpā, kā arī ar citām politikas jomām, kam ir ārējs aspekts, un ir jātiecas uz Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem mērķiem;

5.  uzskata, ka galvenie atskaites punkti, lai Eiropas Savienība piepildītu iedzīvotāju cerības, ir šādi:

–  koordinēt novērtējumu par būtiskiem apdraudējumiem un problēmām Eiropas Savienībā, kā arī saskaņot kopēju pieeju to risināšanai, īpaši ņemot vērā radikalizācijas novēršanu, kas var izraisīt teroristu grupu vervēšanu;

–  konsolidēt un padziļināt Eiropas projektu un tā ārējo darbību, cita starpā uzlabojot ES sadarbību un spējas tās kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp informācijas karā;

-  sadarboties ar valstīm, partneriem un starptautiskajām organizācijām un iestādēm, lai aizsargātu mieru, kura pamatā ir skaidri definēti un rūpīgi izvēlēti nosacījumi, kuru mērķis ir stiprināt uz noteikumiem balstītu politisko un ekonomisko kārtību pasaulē, tostarp cilvēktiesību aizsardzību, un sadarboties ar partneriem nolūkā uzņemties vadošo lomu samierināšanas, miera atjaunošanas, miera saglabāšanas un vajadzības gadījumā — miera iedibināšanas procesos;

Novērtējuma par būtiskiem apdraudējumiem un problēmām Eiropas Savienībā koordinēšana — pašreizējā politiskā un drošības vide

6.  uzsver, ka būtiski pamatnosacījumi ES stabilitātei ir ES pilsoņu drošības un ES teritorijas integritātes nodrošināšana, kaimiņvalstu stabilizācija, īpaši Rietumbalkānos, pievēršot uzmanību lielākai ES redzamībai šajā reģionā, sekmējot reformas, lai saglabātu uz noteikumiem balstītu, uz sadarbību vērstu starptautisko politisko un ekonomisko kārtību, konfliktu miermīlīga novēršana un dialogs ar plurālistiskām demokrātijām, kuras ir apņēmušās aizsargāt cilvēktiesības; aicina īstenot aktīvāku ES sabiedrisko diplomātiju un veicināt ES īstenoto projektu pamanāmību;

7.  uzskata, ka starptautiskā vidē, kurā ir aizvien vairāk konfliktu un nestabilitātes, tikai efektīva daudzpusība kopā ar maigo varu un ticamu stingro varu var stāties pretī nopietnām drošības problēmām, īpaši masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanai, drošības režīma pārkāpumiem Eiropā, terorismam, konfliktiem austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, pastarpinātajiem kariem, hibrīdkaram un informācijas karam, tostarp digitālajiem uzbrukumiem, un enerģētiskās drošības trūkumam; uzsver, ka šo problēmu vidū ir arī bēgļu krīzes humanitārais aspekts, agresīvā Ziemeļkorejas uzvedība, Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi un Ķīnas augošā militārā jauda, kurām būs pietiekoša tikai stingra diplomātiskā atbildes reakcija;

8.  uzskata, ka efektīvākas kopējas ārpolitikas un drošības politikas pamatā galvenokārt ir kopēju stratēģisko prioritāšu un redzējuma izveide; uzskata, ka ir svarīgi novērst nestabilitātes pamatcēloņus, kuri plaši izplatīti disfunkcionālu vai nestabilu valstu dēļ, un piespiedu un nelikumīgas migrācijas pamatcēloņus, proti, nabadzību, ekonomisko iespēju trūkumu un izglītības nepieejamību, sociālo atstumtību, bruņotus konfliktus, nedemokrātisku un sliktu pārvaldi, korupciju, klimata pārmaiņas, pieaugošo sektantismu, radikalizācijas draudus un ekstrēmisma ideoloģiju izplatību; atgādina par rīcības plānu, kuru pieņēma Valletas samita laikā un kurā pausts aicinājums izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm uzņemties kopīgu atbildību; uzsver, ka ir būtiski likvidēt nelegālo kontrabandas tīklu ekonomisko modeli;

9.  uzsver nepieciešamību vērsties pret autokrātiskām un nepotiskām tendencēm, pastiprināt atbalstu demokrātiskajiem spēkiem un cīņu pret islāma terorismu dienvidu kaimiņvalstīs un starp mūsu kaimiņvalstu kaimiņiem un partneriem, kā arī vērsties pret tiem grupējumiem, kuri aicina ES iedzīvotājus cīnīties par to ekstrēmistisko mērķi; atgādina, ka Sāhelas reģions un citas saistītās ģeogrāfiskās teritorijas ir prioritāri reģioni, lai nodrošinātu Eiropas Savienības drošību; norāda, ka nepieciešami saskaņoti ES, ASV un citu starptautisko partneru diplomātiskie centieni, lai kopīgi ar reģiona partneriem, proti, Turciju, Persijas līča valstīm un Irānu, strādātu pie nepieciešamības nepārprotami vērsties pret reliģisko ekstrēmismu un terorismu, kā arī šo globālo problēmu risināšanā izstrādātu vienotu stratēģiju atbilstīgi to uzņemtajām saistībām ANO līmenī, kuru mērķis ir pildīt starptautiskās tiesības un īstenot vispārējās vērtības; uzskata, ka diplomātiskie centieni būtu jāpapildina ar daudziem citiem rīkiem un instrumentiem, kuri ir ES rīcībā, tostarp arī vērstiem uz politisko, sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošanu, kas ļautu iedibināt un saglabāt ilgstošu mieru;

10.  uzskata, ka, vēršoties pret vardarbīgo ekstrēmismu, vienlaikus būtu jāievēro vispārējās cilvēktiesības; uzsver, ka ES jāvēršas pret valstīm, kuras atbalsta radikalizāciju un terorismu, un jānosoda tās, jo īpaši ja šādu atbalstu saņem struktūras, kuras ES atzinusi par teroristu organizācijām; uzsver, ka jāstiprina sadarbība ar valstīm, kurām ir pieredze cīņā pret terorismu;

11.  uzsver, ka ilgtspējīgu Sīrijas krīzes risinājumu var panākt vienīgi atbilstīgi esošajam regulējumam, par kuru ir panākta vienošanās ANO, un ka tā pamatā ir jābūt iekļaujošam, pašu Sīrijas iedzīvotāju vadītam politiskajam risinājumam, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās puses; turpina mudināt visus ANO Drošības padomes locekļus ievērot savas saistības attiecībā uz krīzi; atbalsta ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā aicinājumu Sīrijas pamiera garantētājām valstīm nekavējoties rīkoties, lai uzturētu pamiera režīmu;

12.  atzinīgi vērtē ES 2017. gada aprīlī pieņemto stratēģiju par Sīriju, kurā iekļautas sankcijas personām par viņu lomu ķīmisko ieroču izstrādē un izmantošanā; mudina paplašināt sankcijas, iekļaujot tos, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka visi, kas ir atbildīgi par starptautisko tiesību pārkāpumiem, jāsauc pie atbildības; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis kopā ar partneriem izskatīt iespēju izveidot Sīrijas kara noziegumu tribunālu, līdz veiksmīgi izdodas attiecīgo lietu nodot Starptautiskajai Krimināltiesai; uzsver, ka ES skaidri jāpauž pilnīga apņemšanās palīdzēt atjaunot Sīrijas valsti pēc konflikta;

13.  aicina visas iesaistītās puses gan Lībijā, gan ārpus tās, atbalstīt Lībijas politisko vienošanos, kas parakstīta 2015. gada 17. decembrī, un no tās izrietošo prezidentālo padomi, kas ir vienīgā iestāde, ko atzinusi starptautiskā sabiedrība un ANO; uzsver, ka krīzes atrisināšana Lībijā ir priekšnoteikums stabilitātei Vidusjūras reģionā; uzsver dienvidu kaimiņvalstu nozīmi, kā arī nepieciešamību izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona miera, labklājības, stabilitātes un integrācijas telpu; uzsver atbalstu divu valstu risinājumam Izraēlas un palestīniešu konfliktā, neatkarīgai, demokrātiskai, dzīvotspējīgai un vienotai palestīniešu valstij mierā un drošībā pastāvot līdzās drošai Izraēlas valstij; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ES politikas saskaņotību situācijās, kad notiek teritorijas okupācija vai aneksija;

14.  atzinīgi vērtē Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP), par kuru vienojās valstu grupa „trīs plus trīs” un Irāna, veiksmīgo īstenošanu; uzsver — visu pušu ieinteresētība pastāvīgi un pilnībā īstenot šo vienošanos ir ļoti būtiska, veicot globālos centienus saistībā ar ieroču neizplatīšanu un konfliktu risināšanu Tuvajos Austrumos; uzsver, ka KVRP ir daudzpusējs nolīgums, kuru apstiprināja ar ANO Drošības padomes rezolūciju un to nevar vienpusēji mainīt; uzsver drošības apdraudējumu, ko rada Irānas ballistisko raķešu programma, un uzsver nepieciešamību pilnībā īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2231, kurā pausts aicinājums Irānai neveikt nekādas darbības, kas saistītas ar ballistiskajām raķetēm, kas var piegādāt kodolieročus, tostarp raķešu palaišanu, izmantojot šādu ballistisko raķešu tehnoloģiju;

15.  norāda, ka ASV Valsts kases departaments ir oficiāli atjauninājis īpaši izraudzīto valstspiederīgo (SDN) pretterorisma sarakstu, lai tajā iekļautu Irānas revolucionāro gvardu korpusu (IRGC);

16.  pauž nopietnas bažas par notiekošo humanitāro katastrofu Jemenā; vēlreiz uzsver, ka ieilgušo konfliktu Jemenā nevar atrisināt militārā veidā, un atbalsta ES un ANO centienus, lai panāktu pamieru un sagatavotos miera sarunām; uzskata, ka ES ir jārīkojas, lai nodrošinātu etnisko un reliģisko minoritāšu turpmāko pastāvēšanu Vidējos Austrumos, īpaši Irākā un Sīrijā;

17.  nosoda to, ka Krievija atkārtoti izmanto savas veto tiesības ANO Drošības padomē, un uzskata, ka tas iedragā starptautiskos centienus nodrošināt mieru un atrisināt konfliktu Sīrijā un Eiropas Savienības dienvidu kaimiņreģionos plašāk;

18.  atzīst, ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai padarītu iespējamu likumīgu migrāciju un mobilitāti, tostarp divpusējā līmenī, veicinot labi pārvaldītu mobilitāti starp kontinentiem un to iekšienē, kā arī sekmējot politikas virzienus, kas popularizē likumīgus migrācijas ceļus, vienlaikus apkarojot nelikumīgos tīklus, kuri gūst peļņu no neaizsargātiem cilvēkiem; uzsver atsevišķo dalībvalstu veiktos centienus šajā jomā un uzskata, ka ir ļoti svarīgi stiprināt tiesisko un drošas piekļuves ceļu uz Eiropu; šajā saistībā pauž nožēlu par to, ka nav izstrādāta efektīva, līdzsvarota un ticama Eiropas migrācijas un patvēruma politika, par ko liecina pašreizējā krīze Vidusjūras reģionā, un aicina Padomi un dalībvalstis attiecīgi rīkoties;

19.  stingri uzskata, ka ir vajadzīga jauna pieeja ES attiecībām ar tās austrumu kaimiņiem; uzskata, ka atbalstam tām valstīm, kas vēlas panākt ciešākas saites ar ES, ir jābūt svarīgai ES ārpolitikas prioritātei; uzskata, ka sankciju pret indivīdiem un struktūrām Krievijā pagarināšana ir neizbēgams iznākums tam, ka nav īstenota Minskas vienošanās, un turpina uzskatīt, ka Minskas vienošanās pilnīga īstenošana, ko veic visas puses, ir pamats, lai rastu ilgtspējīgu politisko risinājumu konfliktam Ukrainas austrumos;

20.  uzsver, ka lielākā mērā uz sadarbību vērstas attiecības ar Krieviju iespējamas vien tad, ja Krievija pilnībā ievēro Eiropas drošības principus un starptautiskās tiesības; uzstāj, ka ES būtu jāapsver turpmāku un pakāpenisku sankciju noteikšana tādā gadījumā, ja Krievija turpinās pārkāpt starptautiskos tiesību aktus; atkārtoti pauž apņēmību atbalstīt Ukrainas un visu pārējo Austrumu partnerības valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti to starptautiski atzītajās robežās; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Krievijas 2014. gada 21. marta lēmums par Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai joprojām ir nelikumīgs, un stingri nosoda Krievijas iestāžu pēc tam pieņemto lēmumu spiestā kārtā piešķirt visiem Krimas iedzīvotājiem Krievijas pases; aicina PV/AP un Padomi uzņemties aktīvāku un efektīvāku lomu ieilgušu un iesaldētu konfliktu risināšanā;

21.  nosoda to, ka Krievija vairākkārt pārkāpusi starptautiskās tiesības, un tās izvērsto hibrīdkaru; tomēr atzīst iespēju veidot pamatotu un saskaņotu, selektīvu sadarbību un dialogu ar Krieviju kopēju interešu jomās, lai nodrošinātu pārskatatbildību un starptautisko tiesību ievērošanu; uzsver nepieciešamību saglabāt un veicināt turpmākas sadarbības iespēju, ar nolūku atrisināt globālās krīzes gadījumos, kad pastāv tiešas vai netiešas ES intereses vai iespēja sekmēt ES vērtības;

22.  uzskata, ka attiecību normalizācija ir nepieciešama gan ES, gan Krievijai un ka jebkurā ES un Krievijas stratēģijā ir jāuzsver stiprākas saistības un atbalsts ES austrumu partneriem; uzsver, ka ES vajadzētu paturēt iespējamību padziļināt divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju, ja Krievija ievēro starptautiskās tiesības un parakstītos nolīgumus, un aptur tās arvien uzstājīgāko attieksmi pret kaimiņiem un Eiropu;

23.  atkārto, ka valstu suverenitāte, neatkarība un domstarpību miermīlīga atrisināšana ir Eiropas drošības režīma galvenie principi, kuri attiecas uz visām valstīm; tādēļ atklāti nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, tostarp nelikumīgo Krimas aneksiju un Krievijas sponsorēto konfliktu Ukrainas austrumdaļā; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pieprasīt, lai Krievija aptur savu agresiju un atbrīvo visus politiskos ieslodzītos; aicina starptautisko sabiedrību aktīvāk un efektīvāk risināt konfliktu un atbalstīt visus centienus, lai sasniegtu noturīgu un miermīlīgu risinājumu, kurā ievērota Ukrainas vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte, īpaši ar Ukrainas iestāžu piekrišanu izvietojot visā tās teritorijā miera veidošanas un miera uzturēšanas misiju;

24.  uzsver, ka nepieciešama stratēģiska pārorientēšanās uz Rietumbalkāniem, atzīstot, ka ES jāīsteno savas ieceres attiecībā uz šo reģionu, jo tas sniegtu jaunu impulsu ticamai ES paplašināšanās politikai, kuras pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji, un stiprinātu tiesiskumu un valsts iestāžu izturētspēju; uzskata, ka Rietumbalkānu stabilitātei arī turpmāk jābūt būtiskai prioritātei; aicina pielikt vairāk pūļu, lai uzlabotu sociālekonomiskos un politiskos apstākļus reģionā; pauž pārliecību, ka Eiropas integrācija un reģionālais izlīgums ir labākais veids, kā novērst draudus, ko izraisa destabilizējoša ārvalstu iejaukšanās un ietekme, plašu salafistu un vahabītu tīklu finansēšana un ārvalstu kaujinieku vervēšana, organizētā noziedzība, būtiskas valstu domstarpības, dezinformācija un hibrīddraudi; uzsver, ka nepieciešams arī turpmāk sekmēt ļoti efektīvas politiskās sabiedrības šajā reģionā;

25.  atkārto, ka ES durvis būs atvērtas dalībai, tiklīdz visi šie kritēriji būs izpildīti; atzinīgi vērtē Berlīnes procesa un Triestes samita laikā īstenotos centienus sniegt papildu stimulus Rietumbalkānu valstu virzībai uz dalību ES; atkārtoti norāda, ka īpaša uzmanība un atbalsts jāveltī nozīmīgu institucionālu un politisku reformu īstenošanai Rietumbalkānos un aicina Komisiju pārdomāt iespēju piešķirt papildus finanšu līdzekļus Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA), kas ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai palīdzētu īstenot šīs reformas;

26.  atgādina, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanai ir nepieciešama kaimiņos esošo trešo valstu iesaistīšanās; prasa lielāku atbalstu kaimiņvalstu kaimiņiem, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, lai novērstu globālas problēmas un risinātu kopīgus jautājumus; uzsver nepieciešamību sekmēt sieviešu, neaizsargātu sociālo grupu un minoritāšu iespēju palielināšanu un aizsardzību, jo īpaši Āfrikā, kur ir nepieciešama cieša Eiropas un vietējo MVU sadarbība, partnerībā ar pilsonisko sabiedrību, un kur ir vajadzīgs atbalsts, lai izveidotu demokrātiskas, pārredzamas un efektīvas iestādes un sekmētu uz noteikumiem balstītu globālu kārtību;

27.  uzskata, ka starptautiskās sadarbības un attīstības politikas pamatnostādnes ir būtiski instrumenti, ar kurām panākt minētos mērķus, un mudina padarīt pārredzamāku, labāku, efektīvāku un lietderīgāku ES finansējuma piešķiršanu un izmantošanu un panākt lielāku sinerģiju ar citām starptautiskajām organizācijām; uzsver, ka jāpievēršas ievērotajiem drošības apdraudējumiem Āfrikā, lai novērstu jebkuras teroristu grupas radītos terorisma draudus, garantētu indivīdu vervēšanas novēršanu, apkarotu radikālās ideoloģijas un uzlabotu energoapgādes drošību, izmantojot videi nekaitīgus un ilgtspējīgus energoresursus, vienlaikus atbalstot ārpustīkla risinājumus;

28.  stingri nosoda pašreizējo prezidentu jebkādus mēģinājumus palikt pie varas, pārkāpjot, apejot vai nelikumīgi grozot vēlēšanu tiesību aktus un jo īpaši konstitūcijas; tāpat nosoda arī jebkādu stratēģiju, lai atceltu vai apietu pilnvaru termiņa ierobežojumus; mudina visu valstu valdības veikt pasākumus, lai nodrošinātu visa vēlēšanu procesa pārredzamību un integritāti, kā arī veikt visas nepieciešamās darbības un piesardzības pasākumus, lai novērstu krāpšanu vai jebkādu nelikumīgu praksi; šajā saistībā pauž bažas par politiskajām krīzēm un ar tām saistīto vardarbību un cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem, jo īpaši Lielo ezeru reģiona valstīs; atkārtoti pauž uzticību stingrām vēlēšanu novērošanas misijām un, ja nepieciešams, finansiālam, tehniskam un loģistikas atbalstam kā risinājumam, lai nodrošinātu godīgus, ticamus un demokrātiskus vēlēšanu procesus;

29.  mudina izstrādāt saskaņotu, spēcīgu stratēģiju Sāhelas reģionam ar mērķi uzlabot pārvaldību un pārskatatbildību, kā arī valsts un reģionālo iestāžu likumību un vairot drošību, novērst gan radikalizāciju, gan cilvēku tirdzniecību un tirdzniecību ar ieročiem un narkotikām, un stiprināt gan ekonomikas, gan attīstības politiku;

30.  atkārto, ka nepieciešams atjaunināt ES un Āzijas attiecību stratēģiju; šajā sakarībā atbalsta spēcīgāku sadarbību Āzijas un Eiropas sanāksmē, tostarp saistībā ar tās parlamentāro dimensiju; mudina atbalstīt ciešāku reģionālo sadarbību un uzticības veidošanas pasākumus Dienvidāzijā, lai mazinātu spriedzi starp Indiju un Pakistānu; iesaka turpināt atbalstīt ES miera vidutāja lomu Afganistānas vadītajā un īstenotajā miera procesā; uzsver, ka miera, stabilitātes un labklājības saglabāšana Klusā okeāna reģionā ir būtiski svarīga ES un tās dalībvalstīm; uzskata, ka ir svarīgi steidzamā kārtā izstrādāt atjauninātu ES stratēģiju Ziemeļaustrumu Āzijas reģionam, ņemot vērā nepārtraukto Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) militarizāciju un agresīvo un bezatbildīgo attieksmi; nosoda Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) testus un provokācijas un tās daudzkārtējos ANO Drošības padomes rezolūciju un starptautisko saistību pārkāpumus; mudina izmantot ES diplomātisko ietekmi spiediena izdarīšanai uz KTDR, lai pārliecinātu tās vadītājus atteikties no masu iznīcināšanas ieročiem; prasa mobilizēt visus pieejamos diplomātiskos līdzekļus, tostarp sankcijas, lai novērstu šīs krīzes saasināšanos; aicina miermīlīgā veidā neatgriezeniski atteikties no kodolieročiem Korejas pussalā un pilnībā īstenot visas attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas;

31.  uzsver, ka miera, stabilitātes un labklājības saglabāšana Klusā okeāna reģionā ir būtiski svarīga ES un tās dalībvalstīm; aicina visas iesaistītās puses ar miermīlīgiem līdzekļiem atrisināt domstarpības un atturēties no vienpusējām darbībām nolūkā mainīt status quo, tostarp Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā un Taivānas jūras šaurumā, lai nosargātu reģionālo drošību; atkārtoti pauž stingru apņēmību atbalstīt Taivānas nozīmīgo līdzdalību starptautiskajās organizācijās un darbībās;

32.  atgādina, ka Latīņamerikas valstīm ar ES ir kopīgās vērtības, principi un ticība efektīvai daudzpusībai, un uzskata, ka ES un Latīņamerikas partnerība ir svarīga un tā būtu jānostiprina, lai kopīgi risinātu nozīmīgas problēmas pasaulē; pauž dziļas bažas par kiberuzbrukumiem pret tiesnešiem un demokrātiski ievēlēto opozīciju un pilsoniskās sabiedrības līderiem Venecuēlā; uzsver, ka tiesiskuma ievērošana, korupcijas apkarošana, virzība uz demokrātiju un pamattiesību un cilvēktiesību veicināšana ir pamats ciešākai integrācijai un sadarbībai ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm (LAK);

33.  atgādina par atbalstu Kolumbijas miera procesam, kas ir svarīgs gan Kolumbijas iedzīvotāju nākotnei, gan reģiona stabilizācijai; prasa, lai visus FARC aktīvus, tostarp bagātību, kas iegūta no narkotiku kontrabandas, izmantotu, lai atlīdzinātu konflikta upuriem;

Eiropas projekta konsolidācija un padziļināšana, stiprinot ES spējas

34.  mudina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis katrā attiecīgajā iespējā pieņemt visaptverošu ES pieeju un uzskata, ka saskanīga, saskaņota rīcība visās ES politikas jomās, vienlaikus ņemot vērā un īstenojot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši humānās palīdzības, lauksaimniecības, attīstības, tirdzniecības, enerģētikas, klimata, zinātnes un kiberaizsardzības un drošības jomā, būtu saskaņoti un strukturēti jāpiemēro ES ārējā darbībā, lai izmantotu ES kolektīvo spēku; uzskata, ka enerģētiskā drošība, cilvēktiesību ievērošana un klimata diplomātija joprojām ir svarīgi ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas papildu aspekti, kam būtu jāpievēršas visaptverošas pieejas ietvaros, un ka vēl vairāk jāveicina Enerģētikas savienība;

35.  atzīst, ka klimata pārmaiņas varētu nopietni ietekmēt reģionālo un globālo stabilitāti, jo globālā sasilšana ietekmē strīdus par teritoriju, pārtiku, ūdeni un citiem resursiem, kā arī vājina tautsaimniecības, apdraud reģionālo drošību un izraisa migrācijas plūsmas; turklāt mudina ES un dalībvalstis novērtēt, kādā veidā valstu un ES militārajā plānošanā varētu ietvert klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas un kādas varētu būtu atbilstošās spējas, prioritāte un atbildes reakcija;

36.  uzsver, ka nākotnes Eiropas sadarbību aizsardzības jomā būtiski ietekmē Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES, un aicina turpināt ES un Apvienotās Karalistes, kuri ir nozīmīgi starptautiskiem partneri, sadarbību, lai saglabātu Eiropas drošību; uzsver, ka prezidenta vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs radīja neskaidrības transatlantiskajā partnerībā, un uzsver, ka ES aizsardzībai ir nepieciešams pretsvars un stratēģiskās autonomijas izveide;

37.  uzskata — lai padarītu kopējo ārpolitiku un drošības politiku pārliecinošāku, efektīvāku un vairāk balstītu uz vērtībām, ES būtu jāuzlabo sava enerģētiskā drošība, nekavējoties mazinot un vidējā termiņā pilnībā novēršot pašreizējo atkarību no naftas un gāzes, ko piegādā autoritāri režīmi;

38.  uzsver, ka pašreizējais lēmumu pieņemšanas process KĀDP, kura pamatā ir vienprātība ES Padomes līmenī, ir galvenais šķērslis ES efektīvai un savlaicīgai ārējai darbībai; uzskata, ka arī KĀDP ir jāpiemēro kvalificēta vairākuma balsošana; uzskata, ka ES iestādēm ir jāuzlabo sava spēja paredzēt konfliktus un krīzes, tostarp izmantojot atbilstīgu īstermiņa un ilgtermiņa politikas ietekmes novērtējumu, un jānovērš problēmu pamatcēloņi; uzskata, ka ES ir jāspēj ātrāk un efektīvāk reaģēt uz krīzēm, kas izvēršas plašumā, un ka jāpievērš lielāka uzmanība konfliktu novēršanai, galvenokārt izmantojot civilus līdzekļus agrīnā stadijā; aicina dalībvalstis praksē īstenot Parlamenta ieteikumus piemērot principu „pienākums aizsargāt”; uzsver nepieciešamību padziļināt dalībvalstu, partnervalstu un starptautisko organizāciju sadarbību un uzsver, ka ir svarīgi efektīvi apmainīties ar informāciju un saskaņot preventīvas darbības;

39.  aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savus centienus, lai palielinātu ES spēju novērst hibrīddraudus un kiberdraudus, uzlabot ES un tās partnervalstu spējas stāties pretī viltus ziņām un dezinformācijai, sagatavot skaidrus kritērijus viltus ziņu atpazīšanas sekmēšanai, piešķirt vairāk resursu un pārveidot Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu par pilnvērtīgu EĀDD nodaļu; šajā sakarībā prasa attīstīt kopīgas, visaptverošas riska un neaizsargātības analīzes spējas un metodes un veicināt ES izturētspējas un stratēģiskās komunikācijas spējas; uzsver, ka neatkarīgajiem tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga nozīme kultūras daudzveidības un starpkultūru spēju veicināšanā un ka šādi plašsaziņas līdzekļi ir jāstiprina kā uzticamas informācijas avots, jo īpaši ES un tās kaimiņvalstīs, un uzsver, ka jāturpina stiprināt visas ES TV kanāli un radiostacijas; aicina Komisiju labāk saskaņot šos jautājumus ar EĀDD un dalībvalstīm;

40.  uzskata, ka Eiropas spēks ir tās spēja veidot kopīgas vērtības un cieņu pret kultūru dažādību, kas vieno visus Eiropas iedzīvotājus; uzskata, ka šajā sakarā Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme kā demokrātijas, brīvības, tiesiskuma, cilvēktiesību un vienlīdzīgu iespēju veicinātājai un tai būtu jāturpina popularizēt tās vērtības ārpus ES; atgādina, ka cilvēktiesības ir KĀDP neatņemama daļa, un tām vajadzētu būt galvenajam ārpolitikas nosacījumam, un turklāt, ka šai politikai ir jābūt konsekventai un principiālai; uzsver, ka kultūras diplomātijai vajadzētu kļūt par būtisku ES ārējās darbības daļu, un mudina Komisiju paplašināt „Erasmus+“ programmu un veicināt vērienīgas zinātnes diplomātijas attīstību; prasa nodrošināt ciešāku koordināciju ar UNESCO un Pasaules mantojuma komiteju un ar nevalstiskajiem dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā galvenajiem ES partneriem;

41.  norāda, ka ANO Drošības padomes 2008. gada 19. jūnija Rezolūcijā Nr. 1820(2008) tika konstatēts, ka izvarošanu un citas seksuālas vardarbības formas var uzskatīt par kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci vai būtisku aktu attiecībā uz genocīdu, un ka sievietēm ir jānodrošina civiliedzīvotāju aizsardzība bruņotu konfliktu situācijās;

42.  uzskata, ka spēcīgas aizsardzības rūpniecības attīstīšana nostiprina ES tehnoloģisko neatkarību; prasa attīstīt nepieciešamos industriālos un tehnoloģiskos resursus, kas vajadzīgi kiberdrošības uzlabošanai, tostarp veicinot kiberdrošības produktu vienotā tirgus popularizēšanu; prasa būtiski palielināt finanšu resursus un cilvēkresursus ES iestādēs, lai palielinātu ES kiberdrošības un kiberaizsardzības spējas; uzsver nepieciešamību integrēt kiberaidzsardzību ārējās darbībās un kopējā ārpolitikā un drošības politikā, un aicina uzlabot spējas atklāt kibernoziegumus;

43.  atzīst, ka informatīvais karš un kiberkarš pret ES dalībvalstīm un citām rietumvalstīm ir tīšs mēģinājums destabilizēt un diskreditēt politiskās, ekonomiskās un sociālās struktūras; atgādina, ka ES dalībvalstīs, kuras ir arī NATO dalībvalstis, drošība tiek garantēta saskaņā ar alianses līguma 5. pantu; aicina ES dalībvalstis, ES iestādes, NATO, Amerikas Savienotās Valstis un citus uzticamus partnerus ciešāk koordinēt kiberaizsardzību;

44.  uzsver, ka neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga nozīme kultūras daudzveidības un starpkultūru spēju veicināšanā un ka šādi plašsaziņas līdzekļi ir jāstiprina kā uzticamas informācijas avots, jo īpaši ES un tās kaimiņvalstīs, un ir jāturpina stiprināt ES spējas apkarot viltus ziņas un nepatiesas informācijas sniegšanu; šajā sakarībā uzsver vajadzību ES līmenī panākt lielāku izturētspēju pret šādas informācijas izplatīšanu internetā; aicina Komisiju labāk saskaņot šos jautājumus ar EĀDD;

45.  uzskata, ka Eiropai ir jāturpina stiprināt sadarbība kopējās aizsardzības jomā, lai aizstāvētu tās kopējās vērtības un principus un stratēģisko autonomiju; uzsver, cik svarīga ir saikne starp ārējo un iekšējo drošību, labāku resursu izmantošanu un riska kontroli Eiropas perifērijā; atgādina, ka saikne starp attīstību un drošību ir svarīgs princips, uz kura balstās Savienības pieeja rīcībai ārēju krīžu un konfliktu situācijās; aicina dalībvalstis efektīvi izmantot visu Lisabonas līguma potenciālu saistībā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), un šajā sakarā atzinīgi vērtē īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā; mudina pārskatīt ES pieeju civilajām KDAP misijām, lai nodrošinātu to pienācīgu plānošanu, īstenošanu un atbalstu; uzskata, ka būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) spējas, pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un ES kaujas vienības; mudina dalībvalstis šajā sakarībā sniegt papildu finansējumu;

46.  uzskata, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāizstrādā efektīva ārpolitika un drošības politika, un jāsadarbojas ar NATO un citiem starptautiskajiem partneriem, Apvienoto Nāciju Organizāciju, NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem un citām pusēm kopīgu problēmu risināšanā, miera, labklājības un stabilitātes veicināšanā pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi veicināt informētību un politisko apņēmību steidzami īstenot vērienīgu, efektīvu un strukturētu KDAP; mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis novērst ES komunikācijas problēmas, uzlabojot ES ārējās darbības pārskatatbildību un pamanāmību; aicina dalībvalstis un ES iestādes izpildīt aizsardzības mērķus saskaņā ar ES globālo stratēģiju un Komisijas plāniem uzlabot ES aizsardzības pētniecības un spēju attīstību;

47.  aicina Komisiju savā priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) pilnībā apsvērt arvien pieaugošās problēmas saistībā ar drošību; uzskata, ka KĀDP budžeta apmēram un elastīgumam ir jāatbilst ES pilsoņu vēlmēm attiecībā uz ES uzdevumu garantēt drošību; uzstāj, ka attiecībā uz ES politiku un instrumentiem drošības jomā ir vajadzīgs pasaules mēroga redzējums, cita starpā nodrošinot sekmīgu sadarbību ar ierosināto Eiropas Aizsardzības fondu; aicina dalībvalstis censties sasniegt mērķi atvēlēt aizsardzības izdevumiem 2 % no IKP un 20 % no sava aizsardzības budžeta tērēt ekipējumam, ko par vajadzīgu atzinusi Eiropas Aizsardzības aģentūra; turklāt norāda, ka jebkādi jauni politikas virzieni ir jāatbalsta ar jauniem finansējuma avotiem; norāda, ka dažādām dalībvalstīm ir grūtības uzturēt ļoti plašu un pilnībā operatīvu aizsardzības spēju loku, galvenokārt finansiālu ierobežojumu dēļ; tādēļ aicina panākt lielāku sadarbību un saskaņotību attiecībā uz to, kuras spējas saglabāt, lai dalībvalstis varētu specializēties noteiktās spējās un efektīvāk izlietot savus resursus; uzskata, ka savietojamība ir izšķirošs elements, lai dalībvalstu spēki būtu saderīgāki un integrētāki; atgādina, ka KĀDP apropriāciju īpatsvars bija 3,6 % no 4. izdevumu kategorijas saistībām 2016. gadā un 0,2 % no kopējā ES budžeta; pauž nožēlu par to, ka KĀDP nodaļas līdzekļu nepilnīgs izmantojums un sistemātiski pārvietojumi no tās norāda uz pastāvīgu mērķtiecības trūkumu attiecībā uz to, lai ES rīkotos kā pasaules līmeņa dalībniece;

48.  norāda, ka politiskie strupceļi ANO Drošības padomē kavē starptautiskās sabiedrības rīcību un neļauj atrisināt krīzi; atkārtoti aicina dalībvalstis atbalstīt Drošības padomes sastāva un darbības reformas;

Sadarbība ar koalīcijām un iestādēm, kuras rūpējas par drošību

49.  uzsver, ka ES ir stratēģiski ieinteresēta saglabāt un padziļināt savas transatlantiskās attiecības, pamatojoties uz kopējo vērtību īstenošanu, starptautisko tiesību ievērošanu un multilaterālismu; aicina ES turpināt attīstīt tās stratēģisko autonomiju un izveidot pašu spējas labāk risināt reģionālos un starptautiskos konfliktus, kas ietekmē ES; uzskata, ka ES un ASV būtu jāpievēršas transatlantisko struktūru pielāgošanai mūsdienu uzdevumiem, piemēram, cilvēktiesību aizstāvībai, klimata pārmaiņu novēršanai, cīņai pret starptautisko terorismu un korupciju, radikalizācijas novēršanu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanai, kā arī jāstājas pretī trešo valstu centieniem destabilizēt ES un NATO; turklāt uzsver, cik svarīgi ir turpināt un uzlabot sadarbību starp ES un ASV divpusējā veidā un ar NATO starpniecību par kopējiem jautājumiem; atgādina, ka ES un ASV viena otrai ir vissvarīgākie partneri un ka vienpusējas darbības mērķis ir vienīgi vājināt transatlantisko partnerību; uzskata, ka Eiropā ir jāpadziļina labvēlīga alianse starp privāto un publisko sektoru un ir jāstiprina stratēģiskas attiecības ar ASV; aicina Padomi un EĀDD saskaņoti rosināt ASV eksteritoriālo sankciju jautājumu dialogā ar ASV valdību;

50.  stingri atbalsta 2016. gada Varšavas augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, jo īpaši par ES un NATO sadarbību, un atzinīgi vērtē lēmumus par ciešāku NATO un ES sadarbību daudzās jomās, kā arī ASV, Kanādas un citu daudznacionālo spēku izvietošanu gar ES austrumu robežu;

51.  aicina palielināt izlūkdatu apmaiņu dalībvalstu starpā un palielināt starpiestāžu izlūkdatu apmaiņu un koordināciju starp ES, dalībvalstīm un NATO, un uzstāj, ka tām ir jāturpina pēc iespējas cieši sadarboties savstarpēji papildinošā veidā, pilnībā ievērojot Eiropas pamatvērtības un normas; atzīst, ka informācijas apmaiņa un koordinēta rīcība starp ES, tās dalībvalstīm un NATO sniegs rezultātus tādās jomās kā terorisma apkarošana, reakcija uz hibrīddraudiem, situācijas apzināšanās, izturētspējas veidošana, stratēģiskā komunikācija, kiberdrošība un spēju veidošana attiecībās ar Eiropas Savienības partneriem; uzskata, ka turpmāka saskaņošana un ciešāka sadarbība ar citām daudzpusējām struktūrām, kā, piemēram, Eirokorpusu ir nepieciešama, lai palielinātu ES drošību; atkārto, ka stratēģisko partnerību atjaunošanai ir jābūt ES prioritātei;

52.  uzsver Parlamenta nozīmi, izstrādājot patiesi kopīgu ārpolitiku, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju cerībām; aicina Padomi saskaņot rīcību ar Parlamentu galvenajos ārpolitikas lēmumu pieņemšanas posmos;

53.  atzīst PV/AP veikto darbu un aicina viņu arī turpmāk nodrošināt turpmāko gada ziņojumu lielāku kodolīgumu un tālredzību, koncentrējoties uz svarīgākajām nākamā gada prioritātēm un iepriekšējā gadā īstenoto pasākumu novērtējumu, tostarp attiecībā uz to finansiālo ietekmi, lai sniegtu vispusīgu pārskatu par ES sniegumu šajā jomā;

°

°  °

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īstenošanu (2016/2036(INI))

Ārlietu komiteja, referents: David McAllister

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza GUE/NGL deputāti Sabine Lösing un Takis Hadjigeorgiou, Miguel Urban Crespo, Javier Couso Permuy

Ziņojumā apgalvots, ka ES politika ir balstīta uz vērtībām, apņemas aizsargāt cilvēktiesības un vēlas novērst nestabilitātes pamatcēloņus, piemēram, nabadzību, ekonomisko iespēju trūkumu, sociālo atstumtību, bruņotus konfliktus un piespiedu migrāciju, vienlaikus neņemot vērā ES KĀDP politikas ievērojamo atbildību, jo tā ir viena no lielākajām ieroču eksportētājām pasaulē un īsteno agresīvu tirdzniecības un ekonomikas politiku. Ziņojumā tiek pausts uzskats, ka ir būtiski nostiprinātu tiesisku un drošu ceļu uz Eiropu, bet netiek pievērsta uzmanība ES (finanšu) atbalstam, kas paredzēts bēgļu aizturēšanai Ziemeļāfrikā un visu uz ES vedošo ceļu de facto slēgšanai.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā:

•  tiek minēts miermīlīgs un diplomātisks konflikta atrisinājums, bet pausts atbalsts spēcīgai aizsardzības rūpniecības un paredzētas prasības aizsardzības spēju finansēšanai;

•  pieprasa vienprātības principa atcelšanu Padomē attiecībā uz KĀDP, taču atbalsta lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu;

•  atzinīgi vērtē īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, atbalsta ES finansētu pastāvīgo strukturēto sadarbību un ES kaujas vienības;

•  pieprasa turpināt ES un NATO sadarbību, atbalsta iekšējās un ārējās drošības apvienošanu.

Mēs prasām:

-  tūlītēju atbruņošanos (tostarp kodolatbruņošanos) ES un globālā līmenī;

-  nefinansēt militārus izdevumus no ES budžeta, stingri interpretējot LES 41. panta 2. punktu, ar kuru ir aizliegts no ES budžeta finansēt darbības izdevumus, kuri radušies operācijās, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus;

-  likvidēt NATO.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (10.10.2017)

Ārlietu komitejai

par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu

(2017/2121(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jean Arthuis

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka, lai gan saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) 2016. gadam pieņemto budžeta apropriāciju līmenis bija EUR 326,8 miljoni saistību apropriācijās un EUR 298,1 miljons maksājumu apropriācijās, no KĀDP nodaļas veikto pārvietojumu īpatsvars 2016. gadā sasniedza līdz šim nebijušu līmeni, proti, EUR 124,4 miljonus saistību apropriācijās un EUR 69 miljonus maksājumu apropriācijās;

2.  norāda, ka pēc tam, kad tiks apstiprināts apropriāciju pārvietojums Nr. DEC 07/2017 par EUR 85 miljoniem no KĀDP nodaļas uz ES Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā un palielināts plānotais patēriņš, līdz 2017. gada beigām KĀDP aplēstais deficīts būs EUR 55,6 miljoni, ja tiks apstiprināti visi plānotie darījumi;

3.  atgādina, ka KĀDP apropriāciju īpatsvars bija 3,6 % no 4. izdevumu kategorijas saistībām 2016. gadā un 0,2 % no kopējā ES budžeta; pauž nožēlu par to, ka KĀDP nodaļas līdzekļu nepilnīgs izmantojums un sistemātiski pārvietojumi no tās norāda uz pastāvīgu mērķtiecības trūkumu attiecībā uz to, lai ES rīkotos kā pasaules līmeņa dalībniece;

4.  atkārtoti aicina pilnībā izmantot Līguma instrumentus līdzekļu palielināšanai saistībā ar KĀDP un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), proti, nodrošināt pastāvīgo strukturēto sadarbību un sākumfondu misiju sākotnējam posmam; atkārtoti uzsver — lai uzlabotu izmaksu efektivitāti, ir vajadzīga sinerģija; uzskata, ka ES sadarbība aizsardzības jomā ir jānostiprina, meklējot citas iespējas kopīgi iegādāties un uzturēt spēkus un materiālu, jo šādas pieejas rezultātā uzlabotos ES resursi un spējas, un tā varētu pozitīvi ietekmēt aizsardzības pētniecību un ar rūpniecību saistītus jautājumus; norāda, ka dalībvalstu finansiālo ierobežojumu dēļ būtu nepieciešama lielāka koordinācija un skaidrāki lēmumi attiecībā uz to, kuras spējas uzturēt, lai dalībvalstis varētu specializēties noteiktās spējās; aicina dalībvalstis pārskatīt un ievērojami paplašināt Athena finansēšanas mehānismu un pilnībā izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras ierosinātos sadarbības projektus, ja tie ES nodrošina pievienoto vērtību;

5.  aicina Komisiju savā priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai pilnībā apsvērt arvien pieaugošās problēmas saistībā ar drošību; uzskata, ka KĀDP budžeta apmēram un elastīgumam cita starpā ir jāatbilst ES pilsoņu vēlmēm attiecībā uz ES uzdevumu garantēt drošību, kā arī varbūtējām problēmām un iespējām saistībā ar ES uzdevumu veikt stratēģiska dalībnieka funkcijas pēc Brexit; uzstāj, ka attiecībā uz ES politiku un instrumentiem drošības jomā ir vajadzīgs pasaules mēroga redzējums, cita starpā nodrošinot sekmīgu sadarbību ar ierosināto Eiropas Aizsardzības fondu; aicina dalībvalstis censties sasniegt mērķi atvēlēt aizsardzības izdevumiem 2 % no IKP un 20 % no sava aizsardzības budžeta tērēt ekipējumam, ko par vajadzīgu atzinusi Eiropas Aizsardzības aģentūra; turklāt norāda, ka jebkādi jauni politikas virzieni ir jāatbalsta ar jauniem finansējuma avotiem;

6.  norāda — lai gan Eiropas Savienības pārraudzības misija Gruzijā, EULEX KOSOVO un EUPOL AFGHANISTAN vēsturiski ir vienīgās misijas, kurām ir savas budžeta pozīcijas, no budžeta viedokļa daudz svarīgākas misijas, piemēram, EUCAP Somalia, EUCAP Sahel Niger un EUAM Ukraine, visas ietilpst vispārējā pozīcijā; uzskata, ka, lai ievērotu pārredzamības un specifikācijas principu, apropriācijas, kas paredzētas atsevišķām nozīmīgākajām misijām, būtu jāiekļauj atsevišķās KĀDP nodaļas budžeta pozīcijās.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Pina Picierno, Răzvan Popa, Paul Rübig, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Pierre Vieu, Auke Zijlstra

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Urmas Paet

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, John Howarth, Pina Picierno, Răzvan Popa, Isabelle Thomas, Derek Vaughan, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Manuel dos Santos

10

-

ECR

Richard Ashworth, Bernd Kölmel

EFDD

Jonathan Arnott

ENF

Auke Zijlstra, Stanisław Żółtek,

GUE/NGL

Liadh Ní Riada, Marie-Pierre Vieu

NI

Eleftherios Synadinos

VERTS/ALE

Jordi Solé, Monika Vana

1

0

VERTS/ALE

Indrek Tarand

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

6.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

6

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petras Auštrevičius, Bas Belder, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Manolis Kefalogiannis, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ramona Nicole Mănescu, Alex Mayer, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Alojz Peterle, Julia Pitera, Jean-Luc Schaffhauser, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Neena Gill, Ana Gomes, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Gilles Pargneaux, Bodil Valero

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bogdan Andrzej Zdrojewski


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Javier Nart, Urmas Paet, Hilde Vautmans

PPE

Arnaud Danjean, Michael Gahler, Manolis Kefalogiannis, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Julia Pitera, László Tőkés, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Jaromír Štětina

S&D

Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Alex Mayer, Clare Moody, Gilles Pargneaux, Elena Valenciano, Boris Zala

6

-

EFDD

James Carver

ENF

Mario Borghezio, Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Sabine Lösing

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

7

0

ECR

Bas Belder, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

VERTS/ALE

Barbara Lochbihler, Jordi Solé, Bodil Valero

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums