Procedūra : 2017/2013(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0357/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0357/2017

Debates :

PV 12/12/2017 - 2
CRE 12/12/2017 - 2

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 2405kWORD 214k
16.11.2017
PE 604.514v03-00 A8-0357/2017

par izmeklēšanu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

(2017/2013(INI))

Izmeklēšanas komiteja, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Referents: Petr Ježek, Jeppe Kofod

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
SECINĀJUMI
 OVERVIEW OF ACTIVITIES DURING THE MANDATE
 I. COMMITTEE COMPOSITION
 II. COMMITTEE MEETINGS and MISSIONS
 III. ACTIVITIES OF THE COMMITTEE
 1. Programme of hearings and missions
 2. List of speakers (hearings and missions)
 3. Fact-finding missions of the PANA Committee Mission reports
 3.01. Mission to United Kingdom (9-10 February 2017)
 3.02. Mission to Malta (20 February 2017)
 3.03. Mission to Luxembourg (2-3 March 2017)
 3.04. Mission to United States (21-24 March 2017)
 3.05. Mission to Portugal (22-23 June 2017)
 3.06. Mission to Cyprus (7 July 2017)
 3.07. Mission to Switzerland (14-15 September 2017)
 4. State of play on ‘Who refused to participate in hearing/delegation and why?’
 IV. LIST OF EXTERNAL STUDIES
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

SECINĀJUMI

par izmeklēšanu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

(2017/2013(INI))

Izmeklēšanas komiteja, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 116. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija lēmumu par Izmeklēšanas komitejas izveidi, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, šīs komitejas kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu(2),

–  ņemot vērā Starptautiskā Pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) atklājumus par ārzonu uzņēmumu izmantošanu, kuri ir kļuvuši zināmi kā “Panamas dokumenti”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 27. jūlijā pieņemto rezolūciju par Adisabebas rīcības programmu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvu 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada februāra rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK(6),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK(7),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīvu 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/56/ES, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Direktīvu 2012/17/ES, ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra Ieteikumu 2012/771/ES par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās(13) un Komisijas 2012. gada 6. decembra Ieteikumu 2012/772/ES par agresīvu nodokļu plānošanu(14),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra(15) un 2016. gada 6. jūlija(16) rezolūcijas par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(17),

–  ņemot vērā ziņojumu par ES finanšu izlūkošanas vienību (FIU) platformas projektu “Informācijas apkopošana un trūkumu analīze attiecībā uz ES FIU pilnvarām un šķēršļiem informācijas ieguvei un apmaiņai” (2016. gada 15. decembris),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2005. gada 16. maija Konvenciju par terorisma novēršanu (Varšavas konvenciju),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM(2016)0024),

–  ņemot vērā Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2017. gada 7. marta ziņojumu(18) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK (COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD)),

–  ņemot vērā 2015. gada 18. septembrī ESAO publicēto ziņojumu “Nodokļu iestāžu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāžu sadarbības uzlabošana: nodokļu iestāžu piekļuve finanšu izlūkošanas vienību informācijai kriminālizmeklēšanas un civiltiesiskās izmeklēšanas nolūkos”,

–  ņemot vērā 2013. gada februārī publicēto galīgo ziņojumu par Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finansēto projektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas ekonomiskā un juridiskā efektivitāte” (ECOLEF) (JLS/2009/ISEC/087),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (CbCR priekšlikums),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (COM(2017)0335),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2016)0685),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016)0683),

–  ņemot vērā ESAO 2017. gada jūnija Daudzpusējo konvenciju par to, lai īstenotu ar nodokļu līgumiem saistītus pasākumus nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) novēršanai,

–  ņemot vērā ANO 2015. gada 15. janvāra publikāciju “Galīgais pētījums par nelikumīgām finanšu plūsmām, cilvēktiesībām un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”, kuru sagatavojis neatkarīgs eksperts un kurā tiek aplūkota ārējā parāda un citu saistītu valstu starptautisko finanšu saistību ietekme uz visu cilvēktiesību, bet it īpaši ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību, pilnīgu izmantošanu,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos Magdalena Sepúlveda Carmona 2014. gada 22. maija ziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 198. pantu,

A.  tā kā Eiropas Parlaments 2016. gada 8. jūnijā izveidoja Izmeklēšanas komiteju, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA komiteju);

B.  tā kā pārkāpums nozīmē to, ka Savienības iestādes vai struktūras, vai dalībvalstis ir rīkojušās nelikumīgi Savienības tiesību aktu īstenošanā, proti, ar savu darbību vai bezdarbību tās nav ievērojušas tiesību aktus;

C.  tā kā administratīva kļūme nozīmē sliktu pārvaldību vai tās trūkumu, kas notiek, piemēram, tad, ja kāda iestāde neievēro labas pārvaldības principus, un tā kā administratīvas kļūmes piemēri ietver administratīvus pārkāpumus un bezdarbību, ļaunprātīgu varas izmantošanu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu, negodīgu rīcību, nelikumīgas procedūras, nepareizu darbību vai nekompetenci, diskrimināciju, kavēšanos, no kuras ir iespējams izvairīties, informācijas nesniegšanu vai atteikšanos to sniegt, nolaidību un citus trūkumus, kas atspoguļo nepareizu darbību Savienības tiesību aktu piemērošanā jebkurā jomā, uz kuru tie attiecas;

D.  tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu slēpšana — tostarp izmantojot starptautiskus noziedzīgus tīklus —, lai maskētu nelikumīgi gūtu ienākumu izcelsmi nolūkā radīt iespaidu, ka tie iegūti no likumīgiem avotiem; tā kā šādi pārkāpumi ir pazīstami kā predikatīvi nodarījumi un tā kā saskaņā ar Finanšu darbību darba grupas (FATF) 2012. gada ieteikumiem un Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD), kas piemērojama no 2017. gada 26. jūnija, tie ietver nodokļu noziegumus;

E.  tā kā 2015. gada aprīļa Eiropas Drošības programmā ir uzsvērta nepieciešamība risināt problēmu, kas saistīta ar saikni starp terorismu un organizēto noziedzību, un tas, ka organizētā noziedzība veicina terorismu, izmantojot dažādus kanālus, tai skaitā ieroču piegādi, finansēšanu ar narkotiku kontrabandas palīdzību un iefiltrēšanos finanšu tirgos;

F.  tā kā minētā komiteja tika izveidota pēc “Panamas dokumentu” publicēšanas; tā kā “Panamas dokumenti” ir līdz šim lielākā informācijas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas noplūde; tā kā no juridiskās firmas un licencētās trasta sabiedrības “Mossack Fonseca” noplūdušie 2,6 terabaiti kofidenciālās informācijas ietvēra 11,5 miljonus dokumentu un kopumā saturēja vairāk datu nekā Wikileaks (2010. g.), Offshore Leaks (2013. g.), Luxleaks (2014. g.) un Swissleaks (2015. g.) kopā;

G.   tā kā “Panamas dokumentu” publicēšana bija rezultāts vispusīgam izmeklēšanas darbam, ko veica Starptautiskajā Pētniecisko žurnālistu konsorcijā (ICIJ) apvienojušies žurnālisti no 107 mediju organizācijām 80 valstīs, kuri, izmantojot liela datu apjoma apstrādei paredzētu jaunāko programmatūru, analizēja dokumentus, kas ietvēra detalizētu informāciju par Mossack Fonseca operācijām;

H.  tā kā “Panamas dokumenti” uzskatāmi parāda brīvu mediju un izmeklējošās žurnālistikas nozīmi, kā arī trauksmes cēlēju lomu valstīs, kurās labi darbojas demokrātiskā iekārta, un tā kā Eiropas Parlaments tos atzīst par vērtīgu informācijas avotu un neaizstājamu faktoru integritātes, pārredzamības un pārskatatbildības veicināšanā gan publiskās, gan privātās institūcijās;

I.  tā kā trauksmes celšanu saistībā ar Savienības finanšu interesēm var definēt kā ļaundarības, tostarp, bet ne tikai, korupcijas, krāpšanas, interešu konfliktu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, organizētās noziedzības iefiltrēšanās un minēto darbību piesegšanas, atklāšanu vai ziņošanu par to;

J.  tā kā trauksmes cēlēju veikta ziņošana par praksi, kas varētu apdraudēt sabiedrības intereses vai kaitēt tām, tiek veikta, balstoties uz viņu vārda un informācijas brīvību, kas ir paredzēta ES Pamattiesību hartā, un tā kā viņi šajā ziņošanā iesaistās ar augstu pienākuma un pilsoniskās morāles apziņu; tā kā trauksmes cēlēji nereti riskē ar personisko drošību, kas tiek aizsargāta saskaņā ar Pamattiesību hartas 6. pantu;

K.  tā kā ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai par jebkādām represijām pret trauksmes cēlējiem tiktu piemērots atbilstošs sods, jo saskaņā ar ESAO sniegto informāciju vairāk nekā trešdaļai organizāciju, kas ir ieviesušas ziņošanas mehānismu, nav rakstiski izklāstītas politikas attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību pret represijām vai arī tās nav informētas par šādu politiku;

L.  tā kā, piemēram, Komisija savā 2016. gada 5. jūlija paziņojumā apgalvo, ka ziņotāju aizsardzība gan publiskajā, gan privātajā sektorā palīdz risināt sliktas pārvaldības un pārkāpumu, tostarp pārrobežu korupcijas, problēmas, un uzsver, ka pārrobežu korupcija Eiropas nodokļu iestādēm liedz iespēju iekasēt leģitīmus nodokļu ieņēmumus;

M.  tā kā ir svarīgi uzsvērt, ka lielākā daļa uzņēmumu un privātpersonu ievēro likumus; tā kā tādēļ ir izšķiroši svarīgi, lai tiktu atklātas nelikumīgas darbības un novērstas tiesību aktu nepilnības, vienlaikus neradot nevajadzīgu slogu likumus ievērojošiem nodokļu maksātājiem;

N.  tā kā “Panamas dokumentu” gadījumā noplūdinātie dati ietvēra konfidenciālus ierakstus par 213 634 ārzonas uzņēmumiem, kā arī 12 pašreizējo un bijušo valsts vadītāju, gandrīz 200 politiķu no visas pasaules un daudzu dažādās jomās slavenu personu vārdus; tā kā Mossack Fonseca šos ārzonas uzņēmumus bija izveidojusi un pārvaldījusi laikposmā no 1970. līdz 2015. gadam un attiecīgo datu noplūdes laikā 55 728 vienības joprojām bija aktīvas; tā kā lielais vairākums joprojām aktīvo vienību — aptuveni 90 % — atradās Britu Virdžīnu Salās, Panamā un Seišelās;

O.  tā kā ceturtā daļa no pasaules ārvalstu tiešo investīciju apjoma tiek turēta divās valstīs — Nīderlandē un Luksemburgā(19); tā kā saskaņā ar pieejamiem statistikas datiem Nīderlande ir valsts, kurā ir Eiropas Savienībā visaugstākais pastkastītes uzņēmumu skaits;

P.  tā kā Mossack Fonseca ar saviem aptuveni 5 līdz 10 % no ārzonas slepenības tirgus un 21 jurisdikcijā nodibinātajām korporatīvajām vienībām(20) nav vislielākā firma, kas iesaistījusies ārzonu slepenības darījumdarbībā; tā kā tas liecina par to, ka “Panamas dokumenti” ir tikai aisberga redzamā daļa;

Q.   tā kā Eiropols uzskata, ka “Panamas dokumenti” veido tikai 0,6 % no kopējā ik gadu reģistrētā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu skaita;

R.  tā kā PANA komiteja ir sasaukusi sanāksmes, vadījusi faktu vākšanas misijas un pasūtījusi pētījumus, lai turpinātu izmeklēt arī tās praktizētās darbības, kas nav dokumentētas “Panamas dokumentos”(21);

S.  tā kā krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nelikumīgas darbības, kas ir saistītas ar izvairīšanos no nodokļu saistībām, savukārt nodokļu apiešana ir nepiedienīga vai apšaubāma nodokļu režīmu izmantošana, lai mazinātu nodokļu saistības vai izvairītos no tām, vienlaikus nereti pārkāpjot vismaz likuma garu, kas tiek šķietami ievērots(22); tā kā tiek uzskatīts, ka, veicot agresīvu nodokļu plānošanu, nodokļu saistību mazināšanas nolūkā tiek izmantoti nodokļu sistēmas juridiski tehniskas nianses vai neatbilstība starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām; tā kā “Panamas dokumenti” atklāja vairākus gadījumus, kad nolūkā mērķtiecīgi apiet nodokļus, izvairīties no nodokļu maksāšanas vai legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus tika izmantotas ārzonas vienības; tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā(23) attiecībā uz ļaunprātīgas likumu izmantošanas principu nodokļu uzlikšanas jomā tika noteikts, ka dalībvalstu valstspiederīgie nedrīkst mēģināt ļaunprātīgi vai krāpnieciski izmantot ES tiesību aktu noteikumus; tā kā vairākas dalībvalstis(24) nodokļu jautājumiem piemēro likumu ļaunprātīgas izmantošanas koncepciju;

T.  tā kā pēdējos gados notikušo datu noplūžu rezultātā ir ievērojami palielinājusies informētība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu krāpšanas shēmām un korupciju un tā kā šie jautājumi ir kļuvuši par politisku problēmu, kas ir piesaistījusi lielu uzmanību starptautiskā mērogā, kā arī par problēmu, kas raisa bažas ES iedzīvotājos;

U.  tā kā šo problēmu efektīvai atrisināšanai ir nepieciešama labāka nodokļu politikas saskaņotība un citi ekonomikas pārvaldības veidi, tādi kā tirdzniecības politika un līgumi par investīciju šķīrējtiesu;

V.  tā kā ienākumi, kas netiek uzrādīti un aplikti ar nodokli, samazina dalībvalstu nodokļu ieņēmumus un apdraud finanšu sistēmas stabilitāti(25); tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana rada negodīgu konkurenci, kas it īpaši skar mazos un vidējos uzņēmumus un tos lielos uzņēmumus, kuri neizmanto sarežģītas struktūras; tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu apiešana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apdraud nodokļu ieņēmumu godīgu sadali dalībvalstīs un līdz ar to izkropļo konkurenci iekšējā tirgū; tā kā masveida nodokļu apiešana, ko praktizē privātpersonas, kuru rīcībā ir liels ieguldīšanai pieejamu un finansiāli likvīdu aktīvu apjoms (turpmāk “bagātas privātpersonas”), un uzņēmumi, ne tikai netaisnīgi nostāda nelabvēlīgākā situācijā parastos nodokļu maksātājus un samazina publiskās finanses un sociālos izdevumus, bet arī apdraud labu pārvaldību, makroekonomisko stabilitāti, sociālo kohēziju un sabiedrības uzticēšanos institūcijām;

W.  tā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir viens no galvenajiem dalībvalstu ieņēmumu avotiem un tā kā saskaņā ar pieejamiem datiem vispārējā starpība starp PVN ieņēmumu aplēsēm un faktiski iekasēto tā summu, proti, PVN iztrūkums ir EUR 159,5 miljardi;

X.  tā kā ar līdzekļiem, ko valstu iestādes neiekasēja ar “Panamas dokumentos” atklātajām darbībām saistītā nodokļu ieņēmumu zaudējuma dēļ, būtu bijis iespējams atbalstīt 1,5 miljonus darbvietu visā Eiropā(26);

Y.  tā kā publiskās institūcijas ir atbildīgas par regulatīvo un uzraudzības satvaru, kā arī par nodokļu uzlikšanu; tā kā šo iestāžu rīcībā ir tādi instrumenti kā regulēšana, uzņēmumu reģistri, nodokļu jomas tiesību akti un uzraudzība un līdz ar to tām ir būtiska loma nodokļu oāžu un ārzonas finanšu centru pastāvēšanā; tā kā šie centri patiesībā var darboties tikai tad, ja valdības tam rada nepieciešamos apstākļus;

Z.  tā kā nedz nodokļu oāzēs, nedz citās jurisdikcijās ārzonas struktūras, kas piedāvā preferenciālus režīmus, nevarētu pastāvēt, ja neiesaistītos tādi iespēju nodrošinātāji un starpnieki kā bankas, grāmatvedības firmas, nodokļu konsultanti, bagātības pārvaldītāji un juristi;

AA.  tā kā atsevišķas valdības un jurisdikcijas, tostarp Eiropas Savienībā, ir specializējušās vai iesaistījušās konkurenci kropļojošu preferenciālu nodokļu režīmu izveidē starptautisku uzņēmumu un bagātu privātpersonu labā, kuru darījumiem šajās jurisdikcijās nav ekonomiskās būtības un kurus pārstāv tikai čaulas uzņēmumi;

AB.  tā kā — pretēji LuxLeaks lietai — iespējamā politiski redzamu personu iesaistīšanās “Panamas dokumentos” atklātajās, iespējams, nelikumīgajās darbībās var radīt situāciju, kad dažu valstu valdības nav ieinteresētas pienācīgi izmeklēt šādus gadījumus; tā kā dažas valstis ārpus ES, kuras pieļauj zemu pārredzamības līmeni un kurās pastāv aizdomas par valdības amatpersonu korupciju, nav ieinteresētas veikt nekādus pasākumus, lai reaģētu uz “Panamas dokumentos” atklāto informāciju;

AC.  tā kā Komisija ir citējusi aplēses, saskaņā ar kurām izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas radītie ikgadējie ieņēmumu zaudējumi tikai Eiropas Savienībā vien sastāda vismaz EUR 1 triljonu(27); tā kā tas tiešā veidā skar gan dalībvalstu, gan ES budžetu; AD.  tā kā zaudētā attīstības finansējuma kopsumma jaunattīstības valstīs (t. i., zaudētie nodokļu ieņēmumi un neiegūtā reinvestētā peļņa) ir aptuveni EUR 250 miljardi gadā;

AE.  tā kā kopš 2014. gada nav tikuši uzskaitīti vismaz USD 7,6 triljoni pasaules kopējā privātā finanšu kapitāla, kas ir USD 95,5 triljoni; tā kā 8 % no pasaules privātā finanšu kapitāla tiek turēti ārzonās, radot vispārējus nodokļu ieņēmumu zaudējumus USD 190 miljardu apjomā; tā kā saskaņā ar aplēsēm Eiropā ārzonās tiek turēti USD 2,6 triljoni privātā finanšu kapitāla, ik gadu radot nodokļu ieņēmumu zaudējumus USD 78 miljardu apjomā(28);

AF.  tā kā 2011. gadā tika aprēķināts, ka lielo starptautisko uzņēmumu veiktās izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas rezultātā pasaulē katru gadu tiek zaudēts aptuveni USD 3,1 triljons(29);

AG.  tā kā Krievijas jurists Sergejs Magņickis atmaskoja plašu uzmanību piesaistījušu ar “Panamas dokumentiem” saistītu starptautiskā līmenī veiktas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu un tā kā šo lietu saistībā ar aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju izmeklēja ES dalībvalstīs un visā pasaulē;

AH.  tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja prasīja uzlabot starptautisko sadarbību tādu līdzekļu t. s. naudas plūsmas izsekošanā, kuri iegūti, izmantojot nodokļu krāpniecisku atmaksāšanu, ko atmaskoja Sergejs Magņickis; tā kā nedz pret Sergeju Magņicki izdarītā nozieguma, nedz viņa atklāto noziegumu izpildītāji, nedz personas, kas no tā guva labumu, netika saukti pie atbildības;

AI.  tā kā tiek lēsts, ka starptautiskā līmenī veiktas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apmēri pasaulē sasniedz 2–5 % no IKP; tā kā saskaņā ar Eurojust statistiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu skaits pieaug(30) un tāpēc, lai cīnītos pret šādiem starptautiskiem noziegumiem, ir nepieciešama koordinēta atbildes reakcija vairākās jurisdikcijās;

AJ.  tā kā vairākas ES dalībvalstis un aizjūras zemes un teritorijas (AZT) ir iekļautas 100 slepenību visvairāk ievērojošo valstu sarakstā(31); tā kā Luksemburga un Vācija šajā sarakstā ieņem attiecīgi 6. un 8. vietu;

AK.  tā kā “Panamas dokumenti” atklāja to, ka regulāri tiek izmantota nelikumīga prakse, tāda kā dokumentu datēšana ar atpakaļejošu datumu, un to, ka juristi, bagātības pārvaldītāji un citi iesaistītie starpnieki acīmredzami ignorē uzticamības pamatpārbaudi, tostarp ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā, par ko liecina, piemēram, dokumentētā darījumdarbības attiecību uzturēšana ar uzņēmumiem, kuru ieceltie direktori pārstāvēja līdz pat 1000 pastkastītes uzņēmumu vai arī bija miruši jau vairākus gadus;

AL.  tā kā “Panamas dokumenti” atklāja arī to, ka valstu valdības, parlamenti un valstu un Eiropas iestādes klaji nepieņem tiesību aktus vai nenodrošina to īstenošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un nodokļu kontroles jomā, tādējādi atvieglojot finanšu noziegumu izdarīšanu;

AM.  tā kā dalībvalstis kopumā ir uzsākušas vismaz 1300 apstākļu izpētes, revīzijas un izmeklēšanas saistībā ar “Panamas dokumentu” atklāto informāciju; tā kā dalībvalstis ir identificējušas vairāk nekā 3000 ES reģistrētu nodokļu maksātāju un uzņēmumu, kas ir saistīti ar “Panamas dokumentiem”; tā kā tā rezultātā pēdējos 12 mēnešos valstu iestādes nodokļos par iepriekš nedeklarētiem līdzekļiem jau ir atguvušas desmitiem miljonu dolāru vai eiro(32);

AN.  tā kā Starptautiskais Pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ) savā ziņojumā par “Panamas dokumentiem” ir iekļāvis atsauci uz uzrādītāja akcijām, tās aprakstot kā vienu no veidiem, kā aizsargāt uzņēmumu īpašnieku anonimitāti, apgrūtinot iespēju noskaidrot šādu uzņēmumu galīgos īpašniekus; tā kā faktiskās un galīgās īpašumtiesības personas pilnīgi anonīmi un bez jebkādām pēdām un turpmākas dokumentēšanas var nodot cita citai; tā kā ar uzrādītāja akciju palīdzību privātpersona vai vienība var kontrolēt uzņēmumu, vienlaikus veicot uzņēmējdarbību ar publiskiem līdzekļiem;

AO.  tā kā ES ir pasaules mēroga līdere cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; tā kā tai šī līderība ir jāsaglabā, pieņemot par starptautiskajiem standartiem un ieteikumiem stingrākus standartus un ieteikumus šajās jomās, lai paaugstinātu globālo līmeni,

1. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana

Ārzonas struktūras

1.  atzīmē, ka pastāv dažādas definīcijas attiecībā uz to, kas ir ārzonas finanšu centrs, nodokļu oāze, slepenības oāze, nodokļu jurisdikcija, kas nesadarbojas, un augsta riska valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ziņā; atzīmē, ka vienotu definīciju trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē atbilstošu un efektīvu tiesību aktu pieņemšanu nolūkā apkarot nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

2.  atgādina, ka atkarībā no izvēlētās ārzonas finanšu centra definīcijas šo centru skaits un ārzonas finanšu apjoms variē robežās no USD 1 triljona līdz USD 21 triljonam(33);

3.  atzīst, ka ārzonas finanšu centriem parasti ir šādas iezīmes: 1) darījumdarbība galvenokārt ir orientēta uz nerezidentiem; 2) zemas vai mērenas uzraudzības un finansiālās prasības un/vai minimāla informācijas atklāšana; 3) zemas (neprecizētas) vai nulles nodokļu likmes shēmu pastāvēšana(34); 4) finanšu sistēmas ar neproporcionālu ārējo aktīvu un saistību attiecību pret iekšzemes finanšu starpniecību; 5) ļoti specifisku un ierobežotu nodokļu priekšrocību vai tādas administratīvās prakses pastāvēšana, kas sniedz selektīvas priekšrocības nodokļu plānotājiem;

4.  atzīmē, ka “brīvostas” var būt ārzonas uzglabāšanas vietas, kas nodrošina iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un veikt vērtslietu beznodokļu tirdzniecību; uzsver, ka ESAO kritiski vērtē brīvostas, uzskatot, ka šāda veida uzglabāšanas vietas var tikt arī izmantotas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, jo tās apiet starptautiskos pārredzamības noteikumus;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Rīcības kodeksa jautājumu grupa pašlaik izstrādā ES kopējo sarakstu, kurā tiks iekļautas nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas;

6.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izstrādājusi un regulāri atjaunina ES sarakstu, kurā tiek iekļautas augsta riska trešās valstis, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmā, kuri apdraud Savienības finanšu sistēmu;

7.  atzīst, ka iepriekš minētie saraksti dažu valstu gadījumā var pārklāties, lai gan tiem ir atšķirīgi mērķi, atšķirīgi kritēriji, atšķirīgs informācijas apkopošanas process un atšķirīgas sekas; tomēr uzskata, ka abiem sarakstiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem un ka abi kopā tie nodrošinās augstu aizsardzību ES dalībvalstu nodokļu bāzēm, ES finanšu sistēmas integritāti un vienotā tirgus pienācīgu darbību;

8.  atzīmē, ka Mossack Fonseca bija iesaistījusies Eiropas Investīciju bankas pārvaldītajos projektos un ka Komisija 2016. gadā bloķēja 18 projektus, novēršot EUR 1 miljarda nonākšanu nodokļu oāzēs;

9.  ar bažām atzīmē ciešo kopsakarību starp čaulas uzņēmumu un nodokļu nolēmumu skaitu un atsevišķām nodokļu jurisdikcijām un ES dalībvalstīm;

Kopējs ES saraksts, kurā iekļautas nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas

10.  atzinīgi vērtē to, ka Padome plāno līdz 2017. gada beigām izveidot kopēju ES sarakstu, kurā tiks iekļautas nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas, nolūkā novērst ārējus riskus dalībvalstu nodokļu bāzēm, kurus rada trešās valstis un ES jurisdikcijas, kas atrodas tuvu ES un kas atsakās ievērot starptautiskos labas pārvaldības standartus nodokļu jomā; tomēr atzīmē, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) trešo valstu apakšgrupas veiktā un pārraudzītā atbilstības pārbaude nav pilnībā pārredzama un neļauj Parlamentam īstenot pārbaudes pilnvaras; uzsver, ka iepriekš minētajam sarakstam jābūt reālistiskam un objektīvam, lai tas būtu ticams un atjaunotu uzticēšanos ES darbībām, kuru mērķis ir cīņa pret nodokļu oāzēm;

11.  atzīmē, ka minētā saraksta(35) mērķis ir nodrošināt kopēju ES metodiku trešo valstu nodokļu jurisdikciju izvērtēšanai, atbilstības pārbaudei un uzskaitei, ļaujot dalībvalstīm identificēt jurisdikcijas, kas veicina nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(36); atzīmē, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) ir izņēmusi skaidro formulējumu “nav uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tā likme ir tuvu nullei” kā kritēriju nodokļu oāžu noteikšanai un iekļaušanai šādā sarakstā;

12.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada maijā Padome atbalstīja ierosināto saraksta izveidi un pieprasīja, lai ES saraksts būtu gatavs līdz 2017. gada beigām; pauž nožēlu par Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) pārredzamības trūkumu šajā procesā;

Informācijas apmaiņa

13.  atgādina, ka saskaņā ar ESAO kopējo ziņošanas standartu jurisdikcijām reizi gadā ir jāiegūst informācija no savām finanšu institūcijām un jāveic automātiska informācijas apmaiņa ar citām jurisdikcijām; pauž nožēlu, ka ASV nav apņēmušās ieviest šo jauno starptautisko standartu; norāda, ka arī kopējam ziņošanas standartam ir nepilnības, un atzinīgi vērtē to, ka ESAO strādā pie tā uzlabošanas, lai padarītu to efektīvāku; pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā kopējo ziņošanas standartu būs ieviesusi mazāk nekā puse no jurisdikcijām, kuras bija apņēmušās to izdarīt;

14.  atgādina, ka 2011. gada 15. februārī Ekonomikas un finanšu (ECOFIN) padome pieņēma Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (DAC 1); atgādina, ka šī direktīva valstu nodokļu iestādēm nosaka pienākumu pēc pieprasījuma sniegt informāciju par citas dalībvalsts nodokļu maksātāju, pat tad, ja šī informācija ir tikai bankas vai citas finanšu institūcijas rīcībā; atzīmē, ka 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā valstu normatīvie un administratīvie noteikumi, ar ko īsteno šo direktīvu, izņemot noteikumus par automātisku apmaiņu ar informāciju par atsevišķām ienākumu kategorijām(37), kuri stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī;

15.  atgādina, ka vairāku pārstrādāšanu rezultātā DAC 1 piemērošanas joma tika sekmīgi paplašināta, tajā iekļaujot automātisku apmaiņu ar informāciju par nodokļu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenu noteikšanu, obligātu apmaiņu ar nodokļu informāciju par katru valsti atsevišķi un apmaiņu ar informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, tādējādi valstu nodokļu iestādēm nodrošinot piekļuvi centrālajiem faktisko īpašnieku reģistriem, kurus uztur finanšu izlūkošanas vienības;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 21. jūnija priekšlikumu grozīt Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām (DAC 6);

Konstatējumi

17.  konstatē, ka ārzonas vienības nereti tiek izveidotas kā čaulas uzņēmumi(38) bez ekonomiska loģiskā pamata vai ekonomiskās būtības izveides valstī;

18.  uzsver, ka svarīgākie iemesli ārzonas vienību izveidei visbiežāk ir naudas un aktīvu izcelsmes un galīgā faktiskā īpašnieka(39) identitātes slēpšana, mantojuma, ienākuma vai kapitāla pieauguma nodokļa apiešana vai izvairīšanās no tā maksāšanas valstīs, kurās galīgie faktiskie īpašnieki ir rezidenti(40), aktīvu aizsargāšana no kreditoriem vai mantiniekiem, izvairīšanās no sankcijām, noziedzīgas darbības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas maskēšana un aktīvu nodošana no privātpersonas vai uzņēmuma jaunam uzņēmumam, neuzņemoties to iepriekšējā turētāja saistības vai trastam nodotos aktīvus atstājot neapliktus ar nodokli; atzīmē, ka vairāki “Panamas dokumenti” uzskatāmi parādīja, ka starpniekiem un Mossack Fonseca šie iemesli bija zināmi;

19.  piebilst, ka starptautisku uzņēmumu gadījumā čaulas un pastkastītes uzņēmumi tiek izmantoti arī agresīvas nodokļa plānošanas shēmās, lai atvieglotu transfertcenu mehānismu izmantošanu; atgādina Parlamenta nostāju, ka starptautisku korporāciju veikta agresīva nodokļa plānošana nav savienojama ar korporatīvo sociālo atbildību(41);

20.  atzīmē, ka no visām ES dalībvalstīm vislielākais “Panamas dokumentos” atklāto ārzonas vienību skaits bija Apvienotajai Karalistei (17 973 vienības), kurai sekoja Luksemburga (10 877 vienības) un Kipra (6374 vienības), kā arī Latvija, Īrija, Spānija, Igaunija un Malta(42); norāda, piemēram, ka reiz Mossack Fonseca tikai vienas nedēļas laikā Luksemburgā izveidoja 115 uzņēmumus(43); uzsver, ka 12 no 21 valsts, kuras Mossack Fonseca izmanto visvairāk čaulas uzņēmumu vai citu sarežģītu struktūru izveidei, bez Apvienotās Karalistes ietver Lielbritānijas aizjūras teritorijas un Lielbritānijas atkarīgās teritorijas vai Sadraudzības dalībvalstis; 

21.  ar bažām atzīmē, ka nesenie Football Leaks atklājumi un vairāki nesen atklātie individuālie izvairīšanās no nodokļu maksāšanas gadījumi futbola pasaulē parādīja, ka valstu tiesību aktos joprojām pastāv daudz nepilnību un neatbilstību attiecībā uz tādu ienākumu aplikšanu ar nodokli, kuri izriet no attēla izmantošanas tiesībām un futbolistu starptautiskas pārcelšanas; 

22.  uzsver, ka, pamatojoties uz akcionāriem, kas identificēti kā fiziskas personas, ES pilsoņiem pieder aptuveni 9 % no Mossack Fonseca nodibinātajām ārzonas korporatīvajām vienībām(44);

23.  uzsver, ka datu noplūdināšanas laikā joprojām bija aktīvas 55 728 vienības, no kurām aptuveni 90 % bija reģistrētas Britu Virdžīnu Salās, Panamā vai Seišelās;

24.  atzīmē, ka ārzonas jurisdikcijās un dažās ES dalībvalstīs uzņēmumu reģistri un iestādes bieži vien nepieprasa informāciju, kas nepieciešama faktisko īpašnieku, kritērijiem atbilstošo akcionāru, uzraudzības valdes locekļu, valdes locekļu un ģenerāldirektoru identificēšanai, bilances informāciju vai peļņas un zaudējumu pārskatus vai nedalās šajā informācijā; atzīmē, ka galīgo faktisko īpašnieku identificēšana dažās valstīs balstās tikai uz faktisko īpašumtiesību informācijas pašdeklarēšanu bez jebkādas turpmākas pārbaudes(45);

25.  atzīmē, ka lielākajā daļā ārzonas galamērķu nav nekādu nodokļu maksāšanas un ziņošanas pienākumu(46); ir nobažījies par to, ka vairākas no šīm jurisdikcijām savos valsts tiesību aktos vai administratīvajā praksē iekļauj šķēršļus informācijas apmaiņai ar ārvalstu kompetentajām iestādēm;

26.  atzīmē, ka ESAO Fiskālo lietu komiteja nevienu no trim iepriekš minētajām jurisdikcijām, proti, Britu Virdžīnu Salas, Panama un Seišelas, nav iekļāvusi to nodokļu oāžu sarakstā, kuras nesadarbojas; atgādina, ka Britu Virdžīnu Salas, Panama un Seišelas pēc tam, kad tās oficiāli apņēmās piemērot ESAO globālos pārredzamības un informācijas apmaiņas standartus, laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam no šī saraksta tika svītrotas, lai gan nav tikusi konstatēta šo standartu reāla piemērošana un šīs valstis turpina darboties kā nodokļu oāzes; pauž nožēlu par to, ka ESAO nodokļu oāžu sarakstā kopš 2017. gada jūlija ir tikai viena valsts;

27.  uzsver, ka dažas jurisdikcijas piedāvā iespēju būt par rezidentu vairākās jurisdikcijās, izmantojot dubultas pases vai ieguldītāju vīzu programmas, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumu šajās jurisdikcijās(47); norāda uz konkrētiem gadījumiem, kad šādas ieguldītāju vīzu programmas ir tikušas ļaunprātīgi izmantotas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai(48);

28.  uzsver, ka ikviena ārzonas jurisdikcija privātpersonām un uzņēmumiem sniedz to darījumdarbības modelim pielāgotus pakalpojumus; norāda, ka ārzonas pakalpojumu sniedzēji izmanto nodokļu priekšrocības un īpašos nodokļu režīmus, ko dažas jurisdikcijas piedāvā, lai nodrošinātu struktūras, kuras slēpj faktiskā īpašnieka identitāti, un ka tie vajadzības gadījumā šīs struktūras dažu minūšu laikā var pārcelt uz citu jurisdikciju (piemēram gadījumos, kad nodokļu iestādes sāk izmeklēšanu iepriekšējā jurisdikcijā);

29.  atzīmē, ka lielākā daļa no “Panamas dokumentos” atklātajām ārzonas struktūrām tika izveidotas no Apvienotās Karalistes, Luksemburgas un Kipras un ka šīm valstīm vajadzēja rasties aizdomām, ka šāda rīcība samazina nodokļu bāzi citās dalībvalstīs, kurās galīgie faktiskie īpašnieki ir rezidenti; uzsver, ka, piemēram, Luksemburgā daudzi ārzonas uzņēmumi tika izveidoti tikai tāpēc, lai apietu ienākumu gūšanas vietā ieturēto nodokli(49) (ko piemēro tikai fiziskām personām, nevis ārzonas uzņēmumiem), un ka daži no tiem joprojām bija aktīvi pēc DAC 1 stāšanās spēkā; atzīmē, ka pārredzamības palielināšana attiecībā uz galīgo faktisko īpašnieku identitāti, izveidojot publiskus reģistrus, atturētu no pārkāpumu izdarīšanas;

30.  atzīmē, ka Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 75 % no iestāžu izmeklētajos ar īpašumu saistītajos korupcijas gadījumos bija iesaistīti slepenās jurisdikcijās reģistrēti anonīmi uzņēmumi; piebilst, ka 78 % iesaistīto uzņēmumu bija reģistrēti Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijās vai tās atkarīgajās teritorijās; atzīmē, ka Apvienotās Karalistes valdība ir pilnvarota izmantot īpašas prerogatīvas, lai Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijām un atkarīgajām teritorijām liktu ieviest centralizētus publiskos uzņēmumu īpašumtiesību reģistrus, un pārtraukt slepenību nodokļu jomā;

31.  norāda, ka Eiropas Savienībā tādas speciālās ekonomiskās zonās kā Madeira lielie uzņēmumi un bagātas privātpersonas ļaunprātīgi izmanto peļņas slēpšanai, lai par to nebūtu jāmaksā nodokļi; tādēļ uzskata, ka Komisijai būtu jāpārskata attiecīgo shēmu statuss, ja nav tikuši sasniegti to sākotnējie mērķi, un jāpārskata arī pamatnostādnes par ES reģionālā atbalsta piešķiršanu, pamatojoties uz stingrākiem nosacījumiem nodokļu jomā;

32.  atzīmē, ka regulatoriem, uzraudzītājiem un piemērojamo nodokļu tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanas iestādēm un struktūrām trūkst atbilstošas kapacitātes, tostarp pieejamu kvalificētu cilvēkresursu un tehnoloģisko un finanšu resursu; norāda, piemēram, ka tikai Eiropas Banku iestāde (EBI) piešķir resursus, lai nodrošinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas koordinēšanu ar citām ES finanšu iestādēm, taču pie šī jautājuma strādā tikai 0,8 darbinieki; pauž nožēlu par to, ka Eiropas līmenī nav pieņemta kopēja izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas definīcija, kas atvieglotu sadarbību starp dalībvalstīm; norāda, ka divu vai vairāku dalībvalstu administratīvo sadarbību un juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kavē valstu tiesību aktu neatbilstība; pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs, piemēram, Luksemburgā, vienkārša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas netika vai vēl joprojām netiek uzskatīta par smagu noziegumu un ka tas kavē pārrobežu administratīvo sadarbību un juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās; pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs, tostarp atkal jau Luksemburgā, nozieguma izdarīšanas laiks vēl joprojām tiek uzskatīts par sākumpunktu noilguma perioda aprēķināšanai, tādējādi potenciāli kavējot pārrobežu administratīvo sadarbību un juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās; atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis, piemēram, Luksemburga, jau ir grozījušas vai plāno grozīt tiesību aktus, lai likvidētu šķēršļus pārrobežu administratīvajai sadarbībai un juridiskās palīdzības sniegšanai krimināllietās;

33.  atzīmē, ka Komisija pret dalībvalstīm ir uzsākusi pārkāpuma procedūru 18 lietās par DAC 1 netransponēšanu(50), 13 lietās attiecībā uz DAC 2(51) īstenošanu un 8 lietās attiecībā uz DAC 3 īstenošanu; atgādina, ka direktīva par nodokļu iestāžu administratīvu sadarbību, ar kuru nosaka, ka valstu nodokļu iestādes apmainās ar pārskatiem par katru valsti atsevišķi, dalībvalstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2017. gada 4. jūnijam; atzīmē, ka vēl joprojām nav slēgtas pret 11 dalībvalstīm, proti, Bulgāriju, Kipru, Horvātiju, Igauniju, Grieķiju, Ungāriju, Maltu, Poliju, Portugāli, Čehiju un Slovākiju, ierosinātās pārkāpumu procedūras(52);

34.  uzsver, ka šāds resursu trūkums nodokļu iestādēs mazina spēju efektīvi ievērot DAC noteikto prasību veikt spontānu informācijas apmaiņu un ka Eiropas Savienībā tā ir sistēmiska problēma;

35.  secina, ka DAC noteikumi, it īpaši 1. un 2. pants un 8. panta 1. punkts — par spontānu informācijas apmaiņu — netika īstenoti, kas deva pamatu konstatēt administratīvas kļūmes nolaidības vai bezdarbības dēļ; norāda, ka dalībvalstīm bija pamats pieņemt, ka ārzonas struktūru dēļ citas dalībvalstis zaudēja nodokļu ieņēmumus, taču tās šo nodokļu informāciju nesniedza attiecīgajām citām dalībvalstīm; norāda, ka jau 2012. gadā Padomes Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) atzina, ka trūkst spontānas informācijas apmaiņas par nodokļu nolēmumiem(53); secina, ka Komisija nav efektīvi nodrošinājusi DAC noteikumu ievērošanu;

2. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā

36.  atgādina, ka Finanšu darbību darba grupa (FATF) ir noteikusi globālus standartus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret teroristu finansēšanu un ka visi tās dalībnieki, tostarp “Panamas dokumentos” minētie svarīgākie ārzonas finanšu centri (Britu Virdžīnu Salas, Panama un Seišelas), ir apņēmušies šos standartus īstenot;

37.  atzīmē, ka Eiropas Padomes Varšavas konvencija ir visaptverošākā starptautiskā konvencija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā pusēm tiek prasīts pieņemt leģislatīvus pasākumus, lai atvieglotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, tās gadījumu izmeklēšanu un attiecīgo kriminālvajāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku efektīvu iesaldēšanu un konfiscēšanu; pauž nožēlu par to, ka Varšavas konvenciju līdz šim ir ratificējušas tikai 18 dalībvalstis(54);

38.  atzīst, ka pašreizējais ES regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (AMLD IV), kurā ir identificēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski trīs līmeņos, proti, pārvalstiskā līmenī, dalībvalstu līmenī un atbildīgo subjektu līmenī — klienta uzticamības pārbaudes ietvaros; tomēr pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu pieejas finanšu noziegumu apkarošanai nav vairāk saskaņotas(55);

39.  uzsver, ka AMLD III ietver četrus galvenos noteikumus, proti, klienta uzticamības pārbaudi, ziņošanas pienākumus, uzskaites pienākumus un īstenošanas nodrošināšanu; atgādina, ka AMLD III īstenošanas termiņš bija 2007. gada 15. decembris;

40.  atzīmē, ka ar AMLD IV ir uzlabota pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošanas joma attiecībā uz darījumu veikšanu ar augsta riska valstīm, kā arī definīcijas un pienākumi attiecībā uz politiski redzamām personām un galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, samazināts skaidrā naudā veiktu maksājumu slieksnis — no 15 000 EUR līdz 10 000 EUR — un paplašināts atbildīgo subjektu loks, tajā iekļaujot visu azartspēļu sektoru, nevis tikai kazino; atgādina, ka viens no kritērijiem korporatīvu vienību faktisko īpašnieku identificēšanai ir akciju turējums “25 % akciju plus viena akcija” vai arī vairāk nekā 25 % līdzdalības daļa īpašumtiesībās; atgādina, ka AMLD IV stājās spēkā 2017. gada 26. jūnijā, taču tikai sešas dalībvalstis Eiropas Komisijai ir paziņojušas par savlaicīgu un pilnīgu tās transponēšanu valsts tiesību aktos(56); aicina pārējās dalībvalstis steidzami transponēt AMLD IV;

ES saraksts, kurā iekļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas režīma ziņā augsta riska trešās valstis

41.  atgādina, ka 2016. gada 14. jūlijā Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmos, proti, Afganistānu, Bosniju un Hercegovinu, Gajānu, Irāku, Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, Sīriju, Ugandu, Vanuatu, Jemenu, Irānu un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku;

42.  norāda, ka tas ir identisks FATF izveidotajam sarakstam un ka tajā nav iekļauta neviena no “Panamas dokumentos” minētajām valstīm;

43.  atgādina, ka Komisija ierosināja šo sarakstu grozīt, svītrojot no tā Gajānu un iekļaujot tajā Etiopiju; atkārto Parlamenta 2017. gada 19. janvāra un 17. maijā paustos iebildumus attiecībā uz minētajiem deleģētajiem aktiem;

44.  atzīmē, ka kopš 2007. gada FATF ir veikusi pārbaudes attiecībā uz atbilstību un nepilnībām vairāk nekā 80 valstīs un ka 61 valsts tika iekļauta publiskajā sarakstā, kurā uzrādītas valstis, kurās ir stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmos; vērš uzmanību uz FATF apgalvojumiem, ka kopš tā laika 51 valsts ir veikusi šo nepilnību novēršanai nepieciešamās reformas, piemēram, ieviešot tiesiskos un regulatīvos satvarus un reformas, apņemoties ievērot starptautiskos nodokļu standartus, tādus kā ESAO kopējie ziņošanas standarti, un ir izņemta no minētā saraksta; uzsver, ka izņemšanai no publiskā saraksta nebūtu jānotiek tikai tāpēc, ka attiecīgā valsts apņemas veikt reformas, bet gan tikai pēc FATF veiktas pamatīgas izvērtēšanas, kuras rezultāti apstiprina to, ka ir izdarītas reālas izmaiņas;

45.  pauž nožēlu par to, ka FATF veiktās izvērtēšanas un salīdzinošās pārbaudes rezultātā tika izveidots saraksts, kas nav noderīgs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmas risināšanai;

Finanšu izlūkošanas vienības (FIU)

46.  atgādina, ka saskaņā ar AMLD III katrai dalībvalstij ir pienākums izveidot FIU, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp dažādajiem dalībvalstu izlūkošanas dienestiem nolūkā cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, ka katras valsts FIU ir jābūt piešķirtiem atbilstošiem resursiem, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus, un ka FIU jābūt pienācīgi apgādātām, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu piekļuvi finanšu, administratīvajai un ar tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanu saistītajai informācijai, kas tām vajadzīga savu uzdevumu pienācīgai izpildei, tostarp lai nodrošinātu sadarbspēju starp attiecīgo iestāžu datubāzēm;

47.  atgādina, ka institūcijām un fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas minētā direktīva(57), ir jāinformē FIU, ja tām ir aizdomas par to, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai teroristu finansēšana, vai arī tiek izdarīti vai tikuši izdarīti šādu darbību mēģinājumi, kā arī jāaizpilda ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un pēc pieprasījuma jāsniedz visa attiecīgā informācija;

48.  atzīmē, ka trūkst vienotas aizdomīgu darījumu definīcijas un ka pašreizējā definīcija dažos gadījumos tiek uzskatīta par neatbilstošu;

49.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieprasa savām kredītiestādēm un finanšu institūcijām ieviest sistēmas, kas tām ļautu saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnīgi un ātri atbildēt uz FIU informācijas pieprasījumiem;

50.  atzīmē un atzinīgi vērtē sadarbības tīkla “FIU.net” izveidi Eiropola ietvaros; atgādina, ka Egmonta grupa — starptautiska FIU sadarbības struktūra — sastāv no 154 FIU, kas darbojas visā pasaulē; pauž nožēlu par to, ka Eiropā vairākām FIU saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu joprojām nav atļauts veiktu datu tiešu apmaiņu ar ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām; pauž nožēlu par to, ka Eiropolam nav vajadzīgo izmeklēšanas pilnvaru, lai sāktu kriminālvajāšanu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

Konstatējumi

51.  konstatē, ka vairāki starpnieki, piemēram, Berenberg Bank Vācijā vai Pilatus Bank Maltā, pienācīgi neveica obligātās pastiprinātās klienta uzticamības pārbaudes pasākumus — nedz darījumdarbības attiecību izveidē ar klientiem, nedz arī šo darījumdarbības attiecību laikā —, pat gadījumos, kad bija aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; tādēļ uzsver, ka atbildīgie subjekti kompetentajām FIU nav ziņojuši vai ir ziņojuši nevienmērīgi par gadījumiem, kad pastāvēja aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju(58);

52.  konstatē, ka daudzos gadījumos netika veikta izmeklēšana, lai identificētu ārzonas vienību galīgos faktiskos īpašniekus, vai arī veiktā izmeklēšana nebija pietiekama; uzsver, ka minētā iemesla dēļ nebija iespējams noteikt vienības īpašumtiesības un kontroles struktūru un/vai iegūt informāciju par darījumdarbības attiecību mērķi un plānoto raksturu34; uzsver, ka atsevišķi publiskotie “Panamas dokumenti” liecina par to, ka Mossack Fonseca zināja, ka daži tās klienti vai filiāles ne vienmēr pienācīgi veica klienta uzticamības pārbaudi(59); uzsver, ka Mossack Fonseca atzina, ka dažos gadījumos tā nezināja, kas bija reģistrēto vienību faktiskie īpašnieki(60);

53.  nosoda to, ka, lai pielāgotos savu klientu īpašajām prasībām attiecībā uz lietojumu, Mossack Fonseca pieprasīja lielāku maksu par pakalpojumiem, neveicot pienācīgas uzticamības pārbaudes, lai gan pilnībā apzinājās, ka šie pakalpojumi ir saistīti ar augstāku risku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ziņā(61);

54.  uzsver, ka līdz ar to valstu FIU vai citām kompetentajām iestādēm pieejamā dokumentācija nav pietiekama, lai veiktu pienācīgu izmeklēšanu un analīzi saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

55.  atzīmē, ka vairākas valstis, tai skaitā dažas dalībvalstis, nesen ir izstrādājušas pilsonības iegūšanas programmas personām, kas nav ES rezidenti, — tā saucamās zelta vīzas jeb ieguldītāju programmas —, kuru ietvaros pilsonība tiek piešķirta apmaiņā pret finanšu ieguldījumu attiecīgajā valstī bez līdzekļu izcelsmes pienācīgas pārbaudes un atbilstošas klienta uzticamības pārbaudes veikšanas, kā rezultātā tiek vājināta cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; uzsver, ka no šīm programmām izrietošā dubultā pilsonība var arī apdraudēt automātiskas nodokļu informācijas apmaiņas mērķu īstenošanu;

56.  atzīmē, ka dokumentācijas un izmeklēšanas trūkums attiecas arī uz atsevišķām dzīvības apdrošināšanas polisēm, ko izsniedz apdrošināšanas sabiedrības un kas klientiem tiek piedāvātas, izmantojot apdrošināšanas starpniekus vai jebkuru citu vienību, kura saskaņā ar AMLD III ir identificēta kā finanšu institūcija;

57.  atgādina dažu FIU izteikto prasību nodrošināt tām lielāku piekļuvi informācijai, izmantojot ciešāku sadarbību ar to partneriem, kā arī piekļuvi vairāk informācijas avotiem, tādiem kā centralizēti dati par banku kontiem vai nekustamā īpašuma vai dzīvības apdrošināšanas produktu reģistri(62);

58.  atzīmē, ka dažos gadījumos nodokļu vai citas iestādes vai uzraudzības institūcijas bija atklājušas ārzonas struktūru pastāvēšanu, bet neziņoja par tām FIU(63);

59.  atzīmē, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu izmeklēšanā Eiropas Savienībā būtiska problēma ir laikietilpīgais un neefektīvais mehānisms, kā arī juridiskie un tehniskie šķēršļi, kas kavē un/vai ievērojami novēlo sadarbību starp ES FIU; atzīmē, ka ES dalībvalstu FIU atšķiras struktūras, lieluma un pilnvaru ziņā, ka tām nereti trūkst resursu un ka šīs atšķirības ietekmē veidu, kādā dalībvalstu FIU vāc, analizē un izplata informāciju, un galu galā arī informācijas apmaiņu starp tām; uzsver, ka tā rezultātā dalībvalstu FIU reakcija ir sadrumstalota, asimetriska un nesalīdzināma(64);

60.  atgādina, ka ir ļoti svarīgi, lai FIU būtu neatkarīgas un autonomas un lai tās ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem saņemtu tieši un ekskluzīvi, kas tā ir ne visās dalībvalstīs;

61.  pauž nožēlu, ka Komisija nevar veikt pati savu pienācīgu izvērtējumu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ziņā augsta riska trešām valstīm, jo tai nav pietiekama kvalificēta personāla, lai saskaņā ar AMLD izpildītu šo pienākumu;

62.  īpaši norāda uz ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita palielināšanos, ko veicinājuši jaunie tiesību akti, un uz to, ka resursu trūkuma dēļ FIU minēto problēmu var risināt tikai daļēji(65); atzīmē, ka 67 % no visiem Savienībā iesniegtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem attiecas uz Apvienoto Karalisti un Nīderlandi; atzīmē arī, ka dažās valstīs ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem apmērs nešķiet samērīgs ar regulēto nozaru darbībām(66); norāda, ka dažu FIU saņemtie uz robežvērtību balstītie ziņojumi var uzlabot to piekļuvi informācijai(67);

63.  atzinīgi vērtē Eiropola ietvaros FIU.net veikto darbu, tomēr pauž nožēlu par to, ka pašreizējā FIU.net platforma nav efektīva, jo līmenis, kādā dalībvalstis to izmanto, atšķiras, un ES līmenī trūkst resursu un kompetences;

64.  atzīmē — Eiropols uzskata, ka kriptovalūtas rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, un ka tāpēc nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas stratēģijās īpaša uzmanību būtu jāpievērš jauniem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas paņēmieniem(68);

65.  atzīmē, ka Eiropols savu datubāzi, kurā iekļautas privātpersonas un uzņēmumi, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību kriminālnoziegumos, salīdzināja ar “Panamas dokumentiem” un konstatēja 3469 iespējamus atbilstības gadījumus; norāda, ka 1722 no šiem atbilstības gadījumiem ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un 116 — ar terorismu; atzīmē, ka lielākā daļa minēto gadījumu tika konstatēti Apvienotajā Karalistē un ka tā iemesls, visticamāk, ir šīs valsts finanšu sektora apmērs; norāda, ka organizācijas “Islāma valsts” kontrolē esošām bankām ir piekļuve SWIFT un līdz ar to tās var pārvest līdzekļus uz ES un cauri tai; atzīmē — bankas izmeklēšanas komitejas locekļiem ir apstiprinājušas to, ka tās ir iesniegušas daudzus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar teroristu finansēšanu; atzīmē, ka nedz Komisija, nedz Padome, nedz bankas, nedz FIU nevarēja sniegt informāciju par to, cik daudz banku kontu ES dalībvalstīs tika iesaldēti teroristu finansēšanas dēļ;

66.  atzīmē, ka kavēšanās ar atbildēšanu uz pieprasījumiem ietekmē FIU sadarbību un ka atbildes uz šiem pieprasījumiem bieži vien ir nekvalitatīvas un nav pietiekami detalizētas, tādējādi radot šķērsli pašu FIU starptautiskai sadarbībai; pauž nožēlu par to, ka atsevišķas FIU ierobežo nosūtītās informācijas izmantošanu, tostarp aizliedzot to izmantot tiesas vajāšanā vai fiskālajā izmeklēšanā; atzīmē, ka dažām Eiropas FIU ir nācies saskarties ar to, ka to sadarbības pieprasījumus ar partneriem ārpus Eiropas kavē juridiski vai administratīvi šķēršļi trešo valstu jurisdikcijās;

67.  pauž nožēlu par to, ka ne visas ES FIU ir pilnvarotas vērsties ar informācijas pieprasījumiem pie atbildīgajiem subjektiem un ka daudzos gadījumos šiem pieprasījumiem par nosacījumu tiek izvirzīta ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iepriekšēja saņemšana; atzīmē, ka tāpēc dažas FIU nevar ziņošanas vienībām pieprasīt informāciju ārvalstu FIU vārdā, ja to datubāzē nav reģistrēti attiecīgi aizdomīgi darījumi;

68.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs nav skaidru pamatnostādņu par savstarpēju sadarbību starp valstu FIU un valstu nodokļu iestādēm nodokļu saistību izpildes nodrošināšanas nolūkā;

69.  atzinīgi vērtē to, ka ar AMLD IV — kuras transponēšanas termiņš beidzās 2017. gada 26. jūnijā — nodokļu noziegumi tika atzīti par predikatīviem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; norāda, ka šajā direktīvā ir skaidri noteikts, ka atšķirības starp nodokļu nozieguma definīcijām valstu tiesību aktos nemazinās FIU spēju veikt informācijas apmaiņu; pauž nožēlu par to, ka nav kopējas Eiropas līmenī pieņemtas nodokļu nozieguma definīcijas(69), kas līdz šim ir kavējis ar nodokļu noziegumiem saistītu lietu izmeklēšanu un tajās iesaistīto personu kriminālvajāšanu Savienībā, kā arī par to, ka vairākas Eiropas valstis par nodokļu noziegumiem uzskata tikai ļoti smagus nodarījumus nodokļu jomā; atzīmē, ka FIU starptautiskā sadarbība joprojām var tikt atteikta, pamatojoties uz būtiskajām atšķirībām starp dalībvalstīm attiecībā uz to, kā tiek definēti un kriminalizēti predikatīvi nodarījumi, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; atzīmē pašlaik notiekošās sarunas par priekšlikumu direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesību palīdzību, kuras mērķis ir paredzēt minimālos noteikumus attiecībā uz kriminālpārkāpumu un sankciju noteikšanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumu jomā;

70.  atzīmē, ka AMLD IV ir iekļauts pienākums izveidot centrālus galīgo faktisko īpašnieku reģistrus; pauž nožēlu par to, ka līdz šim ne visas dalībvalstis ir izpildījušas šo pienākumu un ka ne visām FIU ir piekļuve informācijai par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem; konstatē, ka šo centrālo reģistru padarīšana par publiski pieejamiem ieinteresētajām personām, tostarp kompetentajām iestādēm, atbildīgajiem subjektiem un iedzīvotājiem, atvieglotu galīgo faktisko īpašnieku un/vai anomālu darbību un pārkāpumu, par kuriem pastāv aizdomas, identificēšanu un palielinātu pārskatatbildību;

71.  uzsver, ka ES FIU platforma, veicot informācijas apkopošanu un trūkumu analīzi attiecībā uz FIU, konstatēja vairākus trūkumus; norāda, ka šo trūkumu iemesls ir AMLD III noteikumu neatbilstoša īstenošana vai to neīstenošana, it īpaši attiecībā uz piekļuvi informācijai par banku kontiem, un būtiskas neatbilstības starp valstu pieejām;

72.   atzinīgi vērtē to, ka līdz 2016. gada maijam 16 dalībvalstis bija ieviesušas automatizētus mehānismus, kas tām ļauj identificēt banku un maksājumu kontu turētājus, vai arī bija šādas ieviešanas procesā(70); atzīmē — ziņojumā uzvērts, ka FIU trūkst atbilstošas kapacitātes iegūt informāciju no atbildīgajiem subjektiem un veikt pārrobežu gadījumu kopīgu analīzi, lai identificētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas draudus, riskus un tendences(71);

73.  uzsver, ka ES FIU platformas veiktajā informācijas apkopošanā tika secināts arī tas, ka trūkst pietiekami detalizētu un saskaņotu Eiropas līmeņa noteikumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu;

74.  uzsver, ka dažas dalībvalstu institūcijas, kas atbild par noteikumu īstenošanu un tās nodrošināšanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jomā, šķiet, nav pilnībā brīvas no politiskas ietekmes38; norāda, ka dažās dalībvalstīs policijas rīcības brīvība attiecībā uz to, izmeklēt vai ne FIU iesniegto un apstiprināto informāciju, bezdarbības gadījumā var nozīmēt administratīvu kļūmi; atzīmē, ka Maltas FIU ir sagatavojusi ziņojumu par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā iesaistītas Maltas politiski redzamas personas, taču, neraugoties uz to, policijas izmeklēšana līdz šim nav veikta; pauž bažas par apgalvojumiem, ka kompetentās iestādes, iespējams, neievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus, kas paredzēti IV Kapitāla prasību direktīvā, it īpaši prasības, kas jāievēro kritērijiem atbilstošiem akcionāriem, un atbilstības un piemērotības prasības, kas jāievēro pārvaldības struktūrām, kad tās piešķir banku darbības licenci(72);

75.  atzīmē, ka “Panamas dokumentos” minēto politiski redzamo personu vidū figurē vismaz vienas dalībvalsts — Maltas — valdības ministra vārds; norāda, ka lielākajā daļā dalībvalstu, uz kurām PANA komitejas pārstāvji devās faktu vākšanas misijā(73), izmeklēšana sākās pēc “Panamas dokumentu” atklājumiem; tomēr pauž nožēlu, ka dažās valstīs, tai skaitā Maltā, neraugoties uz FIU sniegtajiem pierādījumiem par nopietnu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, policijas izmeklēšana nav veikta; pauž nožēlu par to, ka šāds izmeklēšanas trūkums liedza iespēju identificēt tos starpniekus Maltā, kuri, iespējams, nav pildījuši savus pienākumus, tostarp klienta uzticamības pārbaudes, un nepieciešamības gadījumā tiem piemērot sankcijas; vērš uzmanību uz tiešsaistes azartspēļu nozari un tās licencēšanas procedūrām Maltā, kuras, iespējams, neatbilst tiesību aktiem, jo tiešsaistes azartspēļu nozare tās milzīgo darījumu/ finanšu plūsmu apjomu un netiešā kontakta elementu dēļ ir augsta riska nozare, kā tas tika konstatēts pārvalstiskā līmenī veiktajā riska novērtējumā(74); nosoda to, ka Komisija — neraugoties uz to, ka tās uzmanība tika pievērsta attiecīgajam jautājumam — tālāk neizmeklēja to, ka Malta, iespējams, neievēro AMLD noteikumus; 

76.  pauž bažas par to, ka dažās ES dalībvalstīs ir zems atbilstības starptautiskajiem standartiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un cīņas pret teroristu finansēšanu jomā līmenis, kā norādīts FATF un Moneyval veiktajos salīdzinošajos izvērtējumos; uzsver, ka vairākām dalībvalstīm tika nosūtīta vēstule par pārkāpuma procedūras sākšanu, jo tās nebija īstenojušas AMLD III, un ka sešu dalībvalstu (Beļģijas, Francijas, Spānijas, Īrijas, Polijas un Zviedrijas) gadījumā lietas izskatīšana 2008. gada oktobrī tika nodota Eiropas Savienības Tiesai; atzīmē, ka Polijas lieta tika atsaukta, bet pārējām piecām dalībvalstīm tika noteiktas sankcijas par direktīvas neīstenošanu noteiktajā termiņā; tomēr uzsver, ka tas rada jautājumus par to, vai pārkāpuma procedūras ir pietiekamas, lai pārbaudītu īstenošanas kvalitāti dalībvalstīs;

77.  saskaņā ar 2015. gada 25. novembra rezolūcijā par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(75) (2015/2066(INI)) iekļautajiem ieteikumiem no jauna apliecina atbalstu Komisijas kā konkurences jomā kompetentās iestādes svarīgajai lomai pašlaik notiekošajās izmeklēšanās par valsts atbalsta piešķiršanu, kurās tiek izskatīti nodokļu nolēmumi, ko dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, un pauž nožēlu par Īrijas valdības lēmumu Eiropas Savienības Tiesā apstrīdēt Komisijas lēmumu, ar ko Īrijai tiek pieprasīts atgūt EUR 13 miljardus, ko nodokļos nav samaksājis Apple Inc.;

78.  secina, ka, pienācīgi nereaģējot uz šiem trūkumiem, dalībvalstis nav efektīvi nodrošinājušas AMLD III īstenošanu; pauž nopietnas bažas par to, ka dalībvalstis, nepiešķirot FIU pilnvaras sadarboties, kā paredzēts AMLD III, pārkāpj LESD 4. pantu par lojālu sadarbību(76); norāda arī uz to, ka Komisija, nesākot pārkāpuma procedūras, iespējams, nav nodrošinājusi šo noteikumu īstenošanu; 79.  atzīmē, ka dažas dalībvalstis bieži ir izmantojušas nodokļu amnestiju ārzonās turētu nedeklarētu aktīvu legalizēšanai, kā rezultātā šo valstu jurisdikcijās, iespējams, tika legalizēti nelegāli iegūti aktīvi un tika liegta iespēja veikt pienācīgu izmeklēšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

80.  pauž nožēlu par to, ka Komisija personāla trūkuma dēļ neveica pienācīgu AMLD īstenošanas uzraudzību dalībvalstīs; atzīmē, ka Komisija neveica neatkarīgu izvērtēšanu attiecībā uz ES sarakstu, kurā iekļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas režīma ziņā augsta riska trešās valstis;

81.  pauž nožēlu par to, ka laikposmā no 2011. gada līdz 2014. gadam Eiropas un valstu institūcijas, kas uzrauga banku darbību, un valstu nodokļu iestādes nepievērsa uzmanību kapitāla pārvedumiem no Portugāles uz ārzonām, kā rezultātā bez jebkādas nodokļu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas pārbaudes uz ārzonām, galvenokārt uz Panamu, tika pārskaitīti vismaz EUR 10 miljardi, no kuriem EUR 8 miljardi tika pārskaitīti pēc tādu korporāciju rīkojuma, kuras ir saistītas ar grupu “Espírito Santo”, pirms bankas “Espírito Santo” bankrota, taču laikā, kad regulatori jau izmeklēja minētās bankas un grupas darbības; atzīmē, ka saskaņā ar tiesvedību sākušā prokurora nesen izvirzīto apsūdzību grupa “Espírito Santo” bija uzpirkusi bijušo Portugāles premjerministru José Sócrates;

3. Starpnieki(77)

Tiesiskais regulējums

82.  atgādina, ka saskaņā ar AMLD IV atbildīgā subjekta pašreizējā definīcija ietver finanšu iestādes, kredītiestādes, revidentus, grāmatvežus, nodokļu konsultantus, notārus, trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējus, nekustamā īpašumu aģentus, azartspēļu pakalpojumu sniedzējus un citus neatkarīgus juridisko profesiju pārstāvjus; atgādina, ka saskaņā ar AMLD IV dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to kompetentajām par uzraudzību atbildīgajām iestādēm ir to pienākumu veikšanai nepieciešamie finanšu, tehniskie un cilvēkresursi (AMLD III 37. pants un ceturtās AMLD IV 48. pants), un atzīmē, ka FATF un Moneyval savstarpējā izvērtējuma ziņojumos ir konstatēti trūkumi resursu jomā;

83.  atgādina atbildīgo subjektu pienākumu veikt klienta uzticamības pārbaudi un ziņot par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atbilstoši AMLD; atzīmē, ka uz juridisko profesiju pārstāvjiem tas attiecas tikai tad, ja viņi nav pakļauti dienesta noslēpumam vai ja viņiem nav piešķirtas privilēģijas;

84.  atgādina, ka pastiprināta klienta uzticamības pārbaude ir jāveic īpaši attiecībā uz klientiem, kas ir politiski redzamas personas, un citiem augsta riska klientiem, lai noteiktu to bagātības un līdzekļu izcelsmi; atgādina, ka kredītiestādēm un finanšu institūcijām ir jāievieš tādas sistēmas, kas tām ļautu saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnībā un ātri atbildēt uz FIU pieprasījumiem;

85.  atzīmē, ka dalībvalstis ir nodibinājušas daudzas dažādas uzraudzības struktūras, lai saskaņā ar AMLD kontrolētu dažāda veida par ziņošanu atbildīgos subjektus, un ka tāpēc konsultantu un starpnieku darbību regulē un uzrauga vai nu valdības struktūras, vai pašregulējošas profesionālas struktūras;

86.  atgādina, ka dažos gadījumos, kad starpnieki bija ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli, pašregulējošās profesionālās struktūras rīkojās tikai pēc “Panamas dokumentu” atklājumiem, kas liecina par neatbilstošiem vai neefektīviem regulatīvajiem un sankciju piemērošanas mehānismiem;

87.  uzsver, ka daudzās dalībvalstīs izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ko atvieglo šie iespēju nodrošinātāji, nav ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistīts predikatīvs noziegums, jo šo valstu kriminālkodeksā tā neietilpst smagu noziegumu kategorijā, un ka dažās dalībvalstīs izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nenozīmīgs nodarījums un tāpēc tiek uzskatīta tikai par administratīvu pārkāpumu; atzīmē, ka AMLD IV — kuras transponēšanas termiņš beidzās 2017. gada 26. jūnijā — mērķis ir šī jautājuma saskaņošana;

88.  atzīmē, ka Padome ir aicinājusi Komisiju “apsvērt likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz noteikumiem par obligātu informācijas izpaušanu, ņemot par paraugu ESAO BEPS 12. darbību, lai ieviestu efektīvākus faktorus, kas mazina stimulus starpniekiem, kuri palīdz shēmās saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu”;

89.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 21. jūnija priekšlikumu par obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām; pieņem zināšanai, ka Komisija kā vienu no pārrobežu darījumiem raksturīgām iezīmēm ir norādījusi shēmas, kurās saņēmējs ir rezidents nodokļu vajadzībām jurisdikcijā, kas nepiemēro nekādu uzņēmumu ienākuma nodokli vai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmi vai tiesību aktos noteiktu likmi, kura ir zemāka par pusi no Savienībā vidējās tiesību aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes;

90.  pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā ir paredzēts tikai ziņošanas pienākums un nevis atklātās shēmas aizliegšana tūlīt pēc tam, kad tā ir pārbaudīta un pārbaudes rezultātā atzīta par nodokļu režīma nepareizu izmantošanu;

91.  atgādina, ka Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (CRD IV) dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt, ka finanšu institūcijām, kas atzītas par atbildīgām par atbilstoši AMLD III pieņemtu valsts tiesību aktu noteikumu nopietnu pārkāpšanu, tiek piemērots administratīvs sods; atgādina — CRD IV paredz, ka kompetentās iestādes atsaka atļaujas izsniegšanu kredītiestādes darbības sākšanai, ja, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt kredītiestādes pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tām nav pārliecības par akcionāru vai dalībnieku piemērotību, cita starpā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka tiek vai ir tikusi veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai teroristu finansēšana vai arī tiek izdarīti vai tikuši izdarīti šādu darbību mēģinājumi, vai ka ierosinātā iegāde varētu palielināt iepriekš minēto darbību risku;

92.  atgādina, ka Eiropas Parlaments, balsojot par īpašo komiteju TAXE un TAX2 ziņojumiem, nobalsoja par konsultantu darbību stingru regulēšanu nolūkā aizliegt jebkādu interešu konfliktu un par to veiktās nodokļu iestāžu konsultēšanas nošķiršanu no privāto klientu konsultēšanas;

93.  atgādina, ka 2006. gada direktīva par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātajām revīzijām (SAD 2006) bija jāīsteno līdz 2008. gada 29. jūnijam;

94.  atzīmē, ka grozītā direktīva par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātajām revīzijām (SAD 2014) un regula par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās bija jāīsteno līdz 2016. gada 17. jūnijam, izņemot regulas 16. panta 6. punktu, kas bija jāīsteno līdz 2017. gada 17. jūnijam; norāda, ka “Panamas dokumenti” atklāja nepieciešamību pārskatīt Direktīvu 2014/56/ES;

Konstatējumi

95.  atzīmē, ka “Panamas dokumentos” ir minēti 14 000 starpnieku, no kuriem aptuveni 2700 jeb 19 % atrodas ES(78);

96.  atzīmē, ka “Panamas dokumentos” minētie ES starpnieki ir atbildīgi par 39 700 Mossack Fonseca dibinātu vienību izveidi, kas ir aptuveni 20 % no kopējā Mossack Fonseca dibināto vienību skaita;

97.  atzīmē, ka visizplatītākie starpnieku veidi ir juridiskās firmas, grāmatveži, trasta un fiduciārie uzņēmumi un bankas, taču arī daudzi citi pašregulējoši vai neregulēti profesionāļi var sniegt nodokļu un finanšu pakalpojumus, tādus kā ārzonas korporāciju dibināšana un nodokļu plānošana;

98.  atzīmē, ka īpaši bankas, bagātības pārvaldītāji, revidenti, konsultanti nodokļu jomā un juridiskie konsultanti joprojām nav precīzi definēti un netiek pietiekami regulēti nedz ar ES, nedz dalībvalstu un trešo valstu tiesību aktiem; uzskata, ka to sniegto pakalpojumu starptautiskais raksturs padara to darbību pareizu un pienācīgu uzraudzību un sankcionēšanu par īpaši grūtu uzdevumu;

99.  konstatē, ka tas, vai starpnieki tiek uzraudzīti vai arī ir pašregulējoši, ir atkarīgs no jurisdikcijas un starpnieka vai konsultanta veida; atzīmē, ka daudzas no šīm struktūrām atrodas ārpus atbildīgo subjektu jurisdikcijas un ka tāpēc uz daudziem gadījumiem tiesību aktu prasības neattiecas; atzīmē, ka lielākā daļa ES starpnieku atrodas Apvienotajā Karalistē, Luksemburgā un Kiprā(79), kas ierindojas starp tām desmit valstīm, kurās ir visaktīvākie “Panamas dokumentos” uzskaitītie starpnieki(80), kā arī valstīs, kas ietilpst Eiropas Ekonomikas zonā (piemēram, Lihtenšteinā) vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (piemēram, Šveicē);

100.  konstatē, ka trasti un fiduciārie uzņēmumi, kā arī uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji veido visnozīmīgāko grupu, kas Mossack Fonseca lūdz izveidot ārzonas vienības, un ka nākamās nozīmīgākās grupas ir grāmatveži, konsultanti, tostarp nodokļu jautājumos, un juristi, kas ir atbildīgi par aptuveni vienu trešdaļu no nodibinātajām ārzonas vienībām(81); atgādina, ka Mossack Fonseca ieguva klientus galvenokārt pēc starpnieku ieteikuma un ka šie jaunie klienti tika pakļauti ne pārāk rūpīgai klienta uzticamības pārbaudei(82);

101.  uzsver, ka starpnieki palīdz dibināt čaulas uzņēmumus un atvērt kontus, bieži vien norīkojot ieceltu direktoru pārvaldīt aktīvus faktiskā saņēmēja vārdā, kā rezultātā tiek nodrošināta galīgā faktiskā īpašnieka anonimitāte; atgādina Francijas FIU sniegtos pierādījumus tam, ka bankas, juridiskās firmas, grāmatveži un citi starpnieki ir galvenie ārzonas struktūru un tīklu izstrādātāji saviem klientiem un ka Mossack Fonseca galvenokārt ir tikai pakalpojumu sniedzējs to ieviešanai;

102.  uzsver, ka nekustamā īpašuma tirgus privātpersonām nodrošina būtisku iespēju legalizēt vai ieguldīt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, jo īpašums tiek pirkts ar anonīmu čaulas uzņēmumu vai trastu starpniecību, kuri netiek pakļauti pienācīgai uzticamības pārbaudei, it īpaši tad, ja dalībvalstu tiesību akti ļauj ārvalstu uzņēmumiem un citām juridiskām struktūrām iegādāties īpašumu, neatklājot to faktiskā īpašnieka identitāti(83), kā tas izrādījās, piemēram, Londonas nekustamā īpašuma tirgus gadījumā; vērš uzmanību uz nepieciešamību pastiprināt uzraudzības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas standartus šajā jomā; uzsver, ka šajā sakarā ir svarīgi, lai ar Eiropas līmenī centralizēta nekustamā īpašuma reģistra palīdzību iestādēm un sabiedrībai pilnībā tiktu darīta pieejama informācija par nekustamā īpašuma piederību un kontroli;

103.  uzsver, ka apdrošināšanas un it īpaši dzīvības apdrošināšanas produkti ir ļoti pievilcīgs un vienkāršs līdzeklis, kā legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, un ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizētāji un teroristu organizācijas veic galējus pasākumus, lai slēptu savas finanšu darbības un padarītu tās par tādām, ko nevar atšķirt no likumīgiem darījumiem;

104.  pauž bažas par neseno tendenci veidot jaunus stratēģiskus kanālus un inovatīvus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veidus, tādus kā nelikumīgi iegūta kapitāla plūsma caur luksusa nekustamā īpašuma tirgu, vērtspapīru pārdošana un dzīvības apdrošināšanas polises un šī kapitāla “attīrīšana” ar minēto instrumentu palīdzību; konstatē, ka nelikumīgi iegūti līdzekļi, kas noguldīti, veicot šos darījumus, tiek pārvērsti par likumīgiem līdzekļiem, kuri iegūti likumīgu darījumu rezultātā; tādēļ pauž cerību, ka nolūkā novērst jaunu nelikumīgu parādību rašanos, tiks paplašināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas noteikumu piemērošanas jomā, tajā iekļaujot arī luksusa nekustamā īpašuma tirgu;

105.  uzsver, ka dažos gadījumos atbildīgie subjekti savus klienta uzticamības pārbaudes pienākumus ārpakalpojuma veidā uzticēja trešām personām, kā rezultātā nereti klienta uzticamības pārbaude tika veikta nepilnīgi vai netika veikta vispār; uzsver, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pienākumi attiecas tikai uz tiem atbildīgajiem subjektiem, kas ietilpst AMLD IV piemērošanas jomā, un nevis uz trešām personām; norāda, ka Eiropas Parlamenta pilnvarojumā attiecībā uz trialoga sarunām par AMLD V ierosināts, ka dalībvalstīm būtu jāprasa kompetentajām iestādēm efektīvi uzraudzīt tādu personu darbības, kurām atbildīgie subjekti un pašregulējošās struktūras deleģē ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret teroristu finansēšanu saistītus uzdevumus;

106.  atzīmē — lai izvairītos no obligātās klienta uzticamības pārbaudes veikšanas un nodrošinātu galīgā faktiskā īpašnieka anonimitāti, atsevišķi atbildīgie subjekti izmanto juridisko arbitrāžu starp dažādām jurisdikcijām;

107.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs un trešās valstīs izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nav kriminālnoziegums un ka tas rada šīs parādības izplatīšanās risku; norāda, ka no konsultantiem nodokļu jautājumos tiek sagaidīts, ka viņi atradīs klientam visizdevīgākās nodokļu struktūras, jo citādi viņiem nāksies atlīdzināt klientam nodarītos zaudējumus;

108.   ar bažām atzīmē, ka saskaņā ar atsevišķu dalībvalstu tiesību aktiem atsevišķi starpnieki nav pakļauti kriminālvajāšanai par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ja šāds nodarījums tiek veikts citā dalībvalstī vai trešā valstī;

109.  norāda uz to, ka nenotiek sadarbība uzraudzības jomā un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm dalībvalstīs un ES kopumā;

110.  uzsver, ka netiek pietiekami nodrošināta spēkā esošo ES tiesību aktu īstenošana un ka tas ļauj starpniekiem formāli pildīt savus pienākumus, tādus kā klienta uzticamības pārbaude un citi ziņošanas pienākumi, vienlaikus apejot noteikumu būtību, it īpaši, atsaucoties uz dienesta noslēpumu vai banku darbības slepenību; pauž nožēlu par to, ka starpnieki, it īpaši finanšu vienības, īsteno decentralizētu pieeju, saskaņā ar kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standarti dažādās filiālēs būtiski atšķiras; uzskata, ka starpnieka galvenajai mītnei vienmēr vajadzētu būt atbildīgai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu ievērošanas nodrošināšanu visās darījumdarbības jomās un filiālēs;

111.  ar lielām bažām atzīmē, ka digitālo tehnoloģiju attīstība un to aizvien pieaugošā un plašākā izmantošana tirdzniecības, ekonomikas un finanšu darījumos ļauj vieglāk kavēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un nodokļu kontroli, savukārt valstu nodokļu, tiesībaizsardzības un tiesu iestādes nav pienācīgi apgādātas šādu problēmu risināšanai;

Banku loma un pienākumi

112.  atzīmē, ka bankas, citas finanšu institūcijas un bagātības pārvaldītāji ir aktīvi dalībnieki šādas prakses sākšanā, jo tie bija izveidojuši aptuveni vienu sesto daļu no “Panamas dokumentos” atklātajām vienībām; uzsver, ka bankas darbojās kā starpnieki aptuveni 9 % no Mossack Fonseca izveidotajām ārzonas korporatīvajām vienībām; atzīmē, ka vairākas “Panamas dokumentos” minētās bankas laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam tika glābtas, izmantojot publiskos līdzekļus;

113.  atgādina, ka lielākā daļa nelikumīgo finanšu plūsmu, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, notiek caur starptautisko banku sistēmu; pauž nožēlu, ka Eiropas bankas, attiecībā uz kurām tika pierādīts, ka tās aktīvi un sistemātiski iesaistās šādā praksē, turpina brīvi darboties un tām netika piemērotas nekādas sankcijas;

114.  atzīst, ka bankas bija iesaistītas četrās plašās darbībās, proti, ārzonas struktūru nodrošināšanā un pārvaldībā, bankas kontu atvēršanā ārzonas vienībām, citu finanšu produktu nodrošināšanā un starpniekbankas pakalpojumu sniegšanā(84) un ka tika konstatēts, ka finanšu pakalpojumu nozare — gan bankas, gan konsultanti ieguldīšanas jautājumos, gan juridiskās firmas — saviem klientiem piedāvā iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas(85);

115.  ar lielām bažām atzīmē, ka bieži vien valstu un Eiropas līmeņa regulatīvās institūcijas nepārbauda bagātības izcelsmi un līdz ar to ļauj politiski redzamām personām no kleptokrātiskiem režīmiem un citiem noziedzniekiem veikt ieguldījumus un kļūt par akcionāriem ES bankās, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumos un lielās ekonomiskās grupās, tādējādi faktiski atvieglojot šādu noziedzīgi iegūtu aktīvu legalizāciju ES finanšu sistēmā; uzsver, ka minētais ietver arī to, ka netiek nodrošināta Eiropas banku, uzņēmumu un ekonomisko grupu saiknes ar to pārvaldītājstruktūrām vai mātesuzņēmumiem, kas atrodas jurisdikcijās, kuras nesadarbojas vai nepietiekami nodrošina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu īstenošanu, konsolidēta uzraudzība un rūpīga pārbaude;

116.  uzsver, ka bankām ir ļoti svarīga loma aizdomīgu darījumu atklāšanā un ziņošanā par tiem valstu FIU un ka atsevišķas bankas valstu FIU un līdzekļu atgūšanas vienībām neatvieglo izmeklēšanu, piemēram, nesniedzot digitālā formātā pilnīgu informāciju par aizdomīgām vienībām vai darījumiem; norāda uz PANA komitejai iesniegtajiem pierādījumiem par to, ka atsevišķas bankas saviem klientiem bija atvērušas kontus pirms klienta uzticamības pārbaudes prasību izpildes un faktisko īpašnieku identificēšanas; atzīmē, ka uzraudzības institūcijas ir piemērojuši naudas sodu vairākām “Panamas dokumentos” minētām bankām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas standartu neievērošanu, taču piemērotās sankcijas ir zemākas nekā tās, kas par līdzīgiem pārkāpumiem ir noteiktas ar likumu ASV; pauž nožēlu par to, ka soda nauda, ko uzraudzības iestādes piemēro atbildīgajiem finanšu subjektiem, nav apliekama ar nodokli;

117.  atzīst, ka banku starpniecība ārzonas struktūru izveidē kopš 2007. gada — kad tika atklāts, ka bankas plašā mērogā veicina izvairīšanos no ES 2005. gada Uzkrājumu direktīvas noteikumu ievērošanas, — ir ievērojami mazinājusies; atzīmē, ka ar banku starpniecību izveidoto ārzonas vienību skaita samazināšanos kopš 2008. gada veicināja arī ar reputāciju un regulējumu saistītais risks pēc finanšu krīzes(86); tomēr atzīst, ka globālā līmenī statistikas dati neuzrāda caur nodokļu oāzēm novirzīto līdzekļu apjoma vispārēju samazināšanos, vismaz ne līdz 2014. gadam(87), bet gan drīzāk liecina par izmantoto jurisdikciju un instrumentu reorganizāciju; atzīmē, ka līdz ar Luksemburgā, Austrijā un Beļģijā (līdz 2009. gadam) piemērotā ienākumu izcelsmes vietā ieturamā nodokļa likmes pakāpenisku palielināšanos — no 15 % 2005. gadā līdz 20 % 2008. gadā un līdz 35 % 2011. gadā — ārzonu naudas līdzekļi arvien vairāk tika novirzīti uz pastkastītes uzņēmumiem tādās jurisdikcijās kā Bahamu Salas, Singapūra un Honkonga; tomēr norāda, ka saskaņā ar “Panamas dokumentiem” starpniecības darījumdarbību ir pārņēmuši citu profesiju pārstāvji, proti, juristi;

118.  atzīmē, ka lielo banku filiālēm, kas finanšu centros sniedz privātos banku pakalpojumus, ir būtiska loma pārrobežu pakalpojumu sniegšanā bagātām privātpersonām; norāda, ka 20 lielākās Eiropas bankas aptuveni vienu no katriem četriem savas peļņas euro reģistrē zemu nodokļu jurisdikcijās, ka šī summa 2015. gadā bija EUR 25 miljardi un ka darījumdarbība, ko bankas veic zemu nodokļu jurisdikcijās, nav samērīga ar iedzīvotāju īpatsvaru šajās jurisdikcijās (11 % no pasaules iedzīvotāju kopskaita) un to IKP īpatsvaru (5 % no pasaules IKP)(88);

119.  uzsver, ka bankas ne vienmēr bija ievērojušas savas iekšējās pamatnostādnes vai regulatīvās prasības (attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi), ka dažos gadījumos tā vietā, lai pienācīgi piemērotu principu “pazīsti savu klientu”, tās nebija klasificējušas klientus pienācīgajā augsta riska kategorijā un ka sekojošie ziņojumi par pastiprinātu uzticamības pārbaudi bija nepilnīgi(89); ar bažām norāda uz gadījumiem, kad politiski redzamas personas vai viņu paziņas ir finanšu institūciju īpašnieki vai pārvaldītāji, tostarp ES dalībvalstīs, un ka tas ietekmē veidu, kādā šīs institūcijas veic uzticamības pārbaudes;

120.  konstatē, ka klientu uzticamības pārbaudes galvenokārt balstās uz bankas kontu atverošo vienību pašdeklarāciju vai procedūru formālu izpildi bez pienācīgas klienta profila izpētes(90);

121.  atzīmē, ka dažas no atbildēm, kuras starpnieki sniedza PANA komitejai, šķiet, ir pretrunā no “Panamas dokumentiem” iegūtajai informācijai(91); nosoda jebkādu iespējami nepatiesu ziņu sniegšanu PANA komitejai;

Banku darbības uzraudzība

122.  atzīmē, ka uzraudzība, ko pēc “Panamas dokumentu” publiskošanas veica dalībvalstu kompetentās iestādes, bija atšķirīga — tā izpaudās gan kā visu uzraudzīto banku pilnīga pārbaude, izmantojot alternatīvu metodi, gan kā izlases veida pārbaude, gan arī kā pilnīga bezdarbība;

123.  norāda, ka dažās dalībvalstīs kompetento iestāžu pilnvaras aprobežojas ar to, ka tiek pārbaudīts, vai pastāv nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas nolūkā veiktas kontroles; atzīmē, ka finanšu uzraudzības institūcijām piešķirto pilnvaru diverģence starp dalībvalstīm traucē pilnībā īstenot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas standartus un labu sadarbību; norāda, ka ECB — vislielākā prudenciālās uzraudzības institūcija ES — saskaņā ar VUM nav kompetenta veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas uzraudzību, un ka tas traucē kompetentajām iestādēm veikt konfidenciālas informācijas apmaiņu ar ECB;

124.  atzīmē, ka kompetento iestāžu spēju pārbaudīt korporatīvu grupas līmeņa politikas nostādņu un procedūru īstenošanu dažkārt apgrūtina valsts tiesību akti datu aizsardzības un banku noslēpuma jomā;

125.  atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (EBI) sniegto informāciju līdz 2016. gada decembrim notika sazināšanās ar gandrīz 1300 bankām, vai nu izmantojot pārbaudes, ko neveic uz vietas, vai šādas pārbaudes kombinējot ar apmeklējumiem uz vietas; gaida galīgos rezultātus, ko paredzēts darīt zināmus 2017. gada trešajā ceturksnī; norāda uz agrīnajiem rezultātiem, kas vedina uz domām, ka dažos gadījumos ir tikuši konstatēti trūkumi;

126.  atzīmē, ka 2016. gada decembrī EBI savas Uzraudzības padomes locekļiem nosūtīja aptaujas anketu, lai gūtu vispārēju priekšstatu par uzraudzību pēc “Panamas dokumentu” publiskošanas; norāda, ka šīs aptaujas rezultāti vēl nav publiskoti;

127.  atzīmē, ka tikai nedaudzas kompetentās iestādes saistībā ar “Panamas dokumentiem” neaprobežojās ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmas risināšanu un ka tikai nedaudzas no tām ir atzinušas acīm redzamo saikni ar fiskālajiem noziegumiem;

128.  konstatē, ka dalībvalstu iestādes neveica finanšu institūciju efektīvu uzraudzību pat pirms “Panamas dokumentu” atklājumiem un ka tās nepiemēroja atbilstošas sankcijas finanšu institūcijām, uz kurām attiecas CRD IV un attiecībā uz kurām tika konstatēts, ka tās ir atbildīgas par to valsts noteikumu nopietnu pārkāpšanu, kuri ir pieņemti saskaņā ar AMLD III; atzīmē, ka atklājumi par Azerbaidžānas “naudas mazgātavu” (Azerbaijani Laundromat) uzskatāmi parādīja, ka dažas finanšu uzraudzības institūcijas nenodrošina to, ka finanšu institūcijas pilda AMLD noteiktos pienākumus, pat pēc FATF jauno ieteikumu pieņemšanas 2012. gadā;

129.  norāda, ka 20 svarīgākās ES bankas īpašās nodokļu jurisdikcijās reģistrē vairāk peļņas nekā var pamatot ar tajās notiekošas reālās ekonomiskās darbības apjomu un ka lielākoties tās attiecīgajās valstīs nenodarbina nevienu personu un šajās jurisdikcijās maksā zemas likmes nodokļus vai tos nemaksā vispār(92); uzskata, ka ES kompetentās iestādes nespēj nodrošināt šādas ES banku trešās valstīs īstenotas prakses efektīvu uzraudzību un ka tas var apdraudēt banku savienības finanšu stabilitāti;

130.  atzīmē, ka vairāk nekā 20 kompetento ES banku uzraudzības iestāžu veiktā uzraudzība bija tiešs “Panamas dokumentu” publicēšanas rezultāts(93);

Juristi un juridiskās firmas

131.  norāda uz grūtībām regulēt ārzonas struktūru izveidē un uzturēšanā iesaistīto juristu un juridisko firmu darbību, jo tie bieži darbojas pārrobežu mērogā un vismaz vienā trešā valstī, kurās juridiskās prasības netiek pakļautas rūpīgai pārbaudei, tostarp pienācīgai uzticamības pārbaudei(94);

132.  uzsver, ka juristi un juridiskās firmas bieži sniedz konsultācijas ieguldījumu un nodokļu jautājumos un palīdzību ārzonas vienību izveidē, nereti tiešā saziņā ar galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem;

133.  atzīmē, ka juristu un citu pārsvarā pašregulējošu profesiju pārstāvju iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits ir mazs(95) un ka juristi šos ziņojumus bieži vien sniedz, medijos publicēto atklājumu mudināti;

134.  atzīst, ka vairākumā dalībvalstu juristu uzraudzību veic advokatūra un profesionālas advokātu asociācijas, kas aktīvi neuzrauga savu biedru darbību, bet gan rīkojas uz klientu sūdzību pamata; pauž nožēlu, ka statistika par valstu advokātu asociāciju piemērotajām sankcijām vai disciplinārajiem pasākumiem nav publiski pieejama visās ES valstīs;

135.  atzīmē, ka jurista profesijas pārstāvji par AMLD noteikto pienākumu jebkādu nepildīšanu ir pakļauti stingru sankciju (administratīvu un dažkārt kriminālu) piemērošanai; tomēr norāda arī uz to, ka šo stingro disciplināro procedūru piemērošana tikai retos gadījumos noved pie izslēgšanas no advokatūras(96);

136.  atzīmē, ka visās dalībvalstīs, nemaz nerunājot par ES kopumā, nav skaidri noteikta un konsekventa to tiesību aktu noteikumu piemērošanas joma, kuri reglamentē atsevišķu noteiktu praktizējošu profesionāļu, piemēram, juristu un notāru, profesionālā noslēpuma privilēģiju, kas ļauj atteikties liecināt vai sniegt pierādījumus nodokļu jautājumos;

137.  īpaši uzsver, ka saskaņā ar teritorialitātes principu daudzās dalībvalstīs juristiem nevar piemērot sankcijas par to, ka viņi nerezidentiem sniedz konsultācijas par to, kā citā jurisdikcijā izvairīties no nodokļu maksāšanas vai legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus;

138.  atzīmē, ka juriskonsulti, atsaucoties uz dienesta noslēpumu, ir izslēguši sevi no juridisku pienākumu pildīšanas, lai izvairītos no klientu uzticamības pārbaužu veikšanas, pat gadījumos, kad viņi nedarbojas kā juristi, bet gan kā finanšu pakalpojumu sniedzēji(97);

Grāmatveži, grāmatvedības uzņēmumi un revidenti

139.  atzīmē, ka grāmatvedības uzņēmumu personāls galvenokārt sastāv no profesionāliem grāmatvežiem, revidentiem un juridiskajiem un nodokļu ekspertiem;

140.  atzīmē, ka “Panamas dokumentos” minētajās svarīgākajās jurisdikcijās (Britu Virdžīnu Salās, Panamā un Seišelās) nodibinātajām ārzonas vienībām revīzijas prasības netiek piemērotas; tomēr uzsver, ka gadījumos, kad ārzonas vienības ir apvienotas mātesuzņēmumos, tās būtu jāpakļauj revīzijai; konstatē, ka uzraudzības institūcijas dažās jurisdikcijās prasa bankām un citiem finanšu starpniekiem veikt revīziju attiecībā uz daļu no to procedūrām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūrām;

141.  atzīmē, ka “Panamas dokumentos” atklātajās shēmās grāmatvedības uzņēmumiem bija galvenokārt konsultanta un/vai ārzonas struktūru uzturētāja loma, savukārt revidenti nebija aktīvi iesaistīti, jo ārzonas vienībām revīzijas prasība bieži vien netiek piemērota; tomēr norāda, ka četri lielākie tirgū dominējošie grāmatvedības uzņēmumi bija iesaistīti citos nodokļu skandālos, piemēram, LuxLeaks, un ka to darbība gan konsultēšanā par nodokļu jautājumiem, gan revīzijas jomā rada nopietna interešu konflikta iespējamību;

142.  atzīmē, ka grāmatvedības uzņēmumi bieži izdod iekšējās pamatnostādnes par praksi, ko tie uzskata par pieņemamu, taču ar šo pašregulāciju nepietiek, lai efektīvi cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, ko tie veicina un dara iespējamu;

143.  atzīmē, ka revidenti un konsultanti nodokļu jautājumos ir darbojušies kā globāli integrēti uzņēmumi, lai gan pasniedza sevi kā daudzas atsevišķas juridiskas personas, kurām nav kopēja īpašnieka, bet kurus saista līgumiska vienošanās piemērot vienotus standartus ar kopīgu nosaukumu, nolūkā vājināt atbildību, mazināt regulatīvās izmaksas un risku, ierobežot juridisko risku un pasargāt savus klientus no regulatīvas iztaujāšanas(98);

144.  nosoda to, ka to ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits, kurus grāmatveži iesniedz FIU, ir mazs un neatspoguļo nozares pakļautību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam(99);

145.  uzsver, ka grāmatvedības uzņēmumiem ne tikai bija svarīga loma agresīvas nodokļu plānošanas shēmu izstrādē saviem klientiem, bet tie arī palīdzēja valstu valdībām izstrādāt nodokļu kodeksus un tiesību aktus, tādējādi nonākot būtiskā interešu konfliktā;

146.  pauž bažas par šādu neizvēlīgumu un interešu konfliktiem, kas attiecas uz revidentiem un konsultantiem, juristiem un juridiskajām firmām, kuri bieži darbojas kā valdības konsultanti nodokļu tiesību aktu izstrādē, strādā pie iecerēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas instrumentu jomā un pat veic izmeklēšanu un revīziju regulatoru uzdevumā, un tajā pašā laikā apkalpo vai kādreiz ir apkalpojuši regulētās vienības;

Trasti, citas līdzīgas juridiskas struktūras un uzticības personas

147.  atgādina, ka trasta un fiduciārajiem uzņēmumiem un līdzīgām juridiskām struktūrām ir svarīga loma ārzonas vienību izveidē un uzturēšanā; šajā sakarā atzīmē, ka Eiropola saistībā ar “Panamas dokumentiem” veiktajās izmeklēšanās tika konstatētas 3469 iespējamas atbilsmes ierakstiem par kriminālnozieguma izdarīšanu aizdomās turamo personu datubāzē un ka tās atklāja arī trasta struktūru plašu izmantošanu aktīvu un identitātes slēpšanai;

148.  atzīmē, ka trasts ir aktīvu kopums, kas izveidots, izmantojot privātu līgumu, kuru parakstījušas trīs puses (trasta dibinātājs, uzticamības persona un labuma guvējs), un ka tam kā tādam nav korporatīvas personas statusa;

149.  pauž nožēlu par to, ka iekšzonas jurisdikciju politikas veidotājiem ir grūti vērsties pret trasta un fiduciārajiem uzņēmumiem to ierobežotās fiziskās klātbūtnes un ierobežotās likumdevējiem un iestādēm pieejamās informācijas dēļ;

150.  atzīmē, ka trasta uzņēmumi darbojas galīgo faktisko īpašnieku vārdā, taču to tiešie klienti vairākumā gadījumu ir citi starpnieki, tādi kā citi trasta uzņēmumi, juridiskās firmas, grāmatvedības uzņēmumi un bankas;

151.  atzīmē, ka trasti var būt neatkarīgi uzņēmumi vai piederēt cita veida pakalpojumu uzņēmumiem, tādiem kā juridiskās firmas vai bankas;

152.  atzīmē, ka trasti var arī būt daļa no sarežģītām starptautisku ekonomisko grupu izmantotām izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas shēmām un bieži vien ir daļa no starptautisku uzņēmumu shēmām(100);

153.  uzsver risku, ka nākotnē noteikta veida komerciālie un nekomerciālie trasti var kļūt par vēl nozīmīgāku instrumentu ļaunprātīgas izmantošanas darbību veikšanai, jo tie nav juridiskas personas un tāpēc atšķirībā no uzņēmumiem uz tiem neattiecas nekāda veida grāmatvedības vai juridiskās informācijas atklāšanas prasības, piemēram, iesniegt gada pārskatus; turklāt trastu reģistra neesamības dēļ nodokļu iestādēm ir ļoti grūti iegūt informāciju par trastos izvietotajiem aktīviem;

4. Trešo valstu dimensija

Konstatējumi

154.  atgādina, ka dažu trešo valstu, tostarp ASV, tiesību aktos centralizēta informācijas vākšana vai ziņošana(101) par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem pašlaik nav noteikta kā juridisko personu pienākums;

155. uzsver, ka dažas trešo valstu jurisdikcijas dalās ar Eiropas FIU informācijā par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem tikai izlūkošanas nolūkā, taču neatbild uz starptautiskiem sadarbības pieprasījumiem, tādējādi liedzot iespēju šo informāciju izmantot tiesā; 

156.  uzsver, ka atsevišķas trešās valstis uzņēmumu piesaistīšanai izmanto īpašus nodokļu režīmus; norāda, ka atsevišķās jurisdikcijās ir ārkārtīgi viegli izveidot uzņēmumu bez identitātes atklāšanas, jo tiek prasīts sniegt tikai minimālu informāciju; konstatē, ka vienkāršu juridisku dokumentu izveide tiešsaistē prasa tikai dažus soļus; pauž nožēlu, ka tas varētu izraisīt tādas prakses izplatīšanos, kuru izmanto, lai apietu nodokļus un izvairītos no to maksāšanas;

157.  konstatē — lai gan ASV tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ir mazāk vērienīgi nekā attiecīgie ES tiesību akti, it īpaši attiecībā uz galīgo faktisko īpašnieku pārredzamību (ņemot vērā to, ka ASV nav centralizēta galīgo faktisko īpašnieku reģistra), ASV ir labāki rezultāti šo tiesību aktu efektīvā īstenošanā un tās nodrošināšanā;

158.  norāda uz nodokļu maksājumu atlikšanas sistēmu ASV, kura ļauj starptautiskiem uzņēmumiem ārvalstīs gūto peļņu neierobežotu laiku glabāt ārzonā un tādējādi izvairoties no nodokļiem, kas jāmaksā tad, kad šī peļņa tiek repatriēta;

159.  atgādina savu prasību pastiprināt ES lomu starptautiskā mērogā, paužot vienotu nostāju, un strādāt pie kopīga ES satvara izveides divpusējiem nolīgumiem nodokļu jautājumos kā līdzekļa, ar ko novērst labvēlīga nodokļu līguma valsts izvēli (treaty shopping); uzskata, ka līdz ar brīvās tirdzniecības nolīgumu ieviešanu vienlaikus būtu jāpastiprina noteikumi par ciešāku sadarbību nodokļu jomā, kuri novērstu nodokļu apiešanu, un tajos būtu jāietver labas nodokļu pārvaldības principi;

160.  atzīmē, ka Komisija sniedz komentārus par katru FATF vai Moneyval veikto dalībvalstu izvērtējumu, un ierosina šos komentārus nākotnē publiskot;

Jaunattīstības valstis

161.  uzsver, ka laikā, kad palielinās nevienlīdzība, mazāk attīstītās valstis nesamērīgi ietekmē izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ar ārzonas struktūru palīdzību; atzīmē, ka 30 % no Āfrikas finanšu kapitāla tiek turēti ārzonā, radot nodokļu ieņēmumu zaudējumus USD 14 miljardu apjomā(102);

162.  uzsver, ka nelikumīgām finanšu plūsmām ir postoša ietekme uz jaunattīstības valstīm(103); atzīmē, ka saskaņā ar organizācijas “Global Financial Integrity” 2014. gada decembra ziņojumā iekļautajām aplēsēm jaunattīstības un jaunietekmes valstis nelikumīgās finanšu plūsmās laikposmā no 2003. gada līdz 2012. gadam zaudēja USD 6,6 triljonus, nelikumīgajai līdzekļu aizplūšanai pieaugot galvu reibinošā ātrumā — par 9,4 % vidēji gadā(104);

163.  vērš uzmanību uz nepieņemamo situāciju, kad daži uzņēmumi, kas darbojas jaunattīstības valstīs, izmanto korupciju, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, transfertcenu noteikšanu un anonīmas uzņēmuma īpašumtiesības, lai mazinātu savas nodokļu saistības vai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus, kamēr miljoniem cilvēku nav pieejams pienācīgs uzturs, veselības aizsardzība un izglītība(105);

164.  atzīmē, ka finanšu kontu elektronisko reģistru trūkums jaunattīstības valstīs kompetentajām iestādēm apgrūtina vai padara neiespējamu finanšu vai grāmatvedības informācijas iegūšanu;

165.  pauž bažas par to, ka jaunattīstības valstīm būs grūti ieviest ESAO informācijas automātiskas apmaiņas sistēmu 2017. gada beigās vai 2018. gadā, jo tām trūkst tehnisko un cilvēkresursu un institucionālās kapacitātes, un ka tas var šīm valstīm liegt iespēju izmantot minētā instrumenta sniegtos labumus cīņā pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atzīmē, ka attiecībā uz globālā līmeņa sadarbību vēl ir jāizstrādā vienota pieeja vienkāršiem principiem tādā veidā, lai nodrošinātu efektīvus rezultātus; pauž bažas par to, ka divu ātrumu starptautiskā informācijas automātiskas apmaiņas sistēma var radīt risku, ka jaunattīstības valstis tiek izslēgtas no savstarpējas apmaiņas;

166.  atzīmē, ka Āfrikas kontinents ik gadu nelikumīgās finanšu plūsmās zaudē vismaz USD 50 miljardus, proti, divreiz vairāk nekā tas saņem starptautiskās palīdzības veidā; saprot jaunattīstības valstu pārstāvju uzstājīgo aicinājumu aizliegt nodokļu oāzes, jo tajās tiek uzkrāts nelikumīgu darbību rezultātā iegūts kapitāls(106);

167.  uzskata, ka to valstu fiskālās kapacitātes uzlabošana, kuras skar izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, var sniegt ievērojamus ieguvumus; atgādina tiešo saikni starp iekasēto nodokļu robežvērtību un valdības institucionālo kapacitāti; šajā sakarā atgādina zinātniskos aprēķinus, kas liecina, ka nodokļu pārvaldības kapacitātes uzlabošana par 10 % atbilst ikgadējam IKP pieaugumam par 1,5 %;

168.  atzīmē, ka ES darbības nodokļu pārredzamību ietekmē arī Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas veikto investēšanas darbību veidā, jo tās savās portfeļinvestīcijās izmanto nepārredzamas investīciju struktūras, un prasa rīkoties, lai risinātu šīs problēmas;

169.  pauž bažas par nelikumīgu finanšu plūsmu aizvien lielāko negatīvo ietekmi, jo tās kavē ekonomikas izaugsmi, sociālo attīstību, cīņu pret nevienlīdzību, kā arī valdību pilnvaru un institucionālās kapacitātes palielināšanu;

170.  atzīmē, ka BEPS procesā jaunattīstības valstis nebija iesaistītas kā vienlīdzīgi sarunu partneri un ka tas nesniedza efektīvus risinājumus nabadzīgāko valstu problēmām nodokļu jomā — tostarp problēmai, kas saistīta ar nodokļu jomas līgumu globālo tīklu —, kuras jaunattīstības valstīm bieži traucē uzlikt nodokļus to teritorijā gūtajai peļņai; uzsver, ka tikai pilnīga jaunattīstības valstu iesaistīšana globālajā nodokļu reformā var sniegt efektīvus risinājumus globālām problēmām;

5. Trauksmes cēlēji

171.  norāda uz to, ka LuxLeaks, “Panamas dokumenti”, Swiss Leaks, Bahamas Leaks, Football Leaks un vairākas citas informācijas noplūdes parādīja, cik svarīga var būt trauksmes cēlēju loma cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu, agresīvu nodokļu plānošanu un korupciju vai cita veida slēptas uzvedības atmaskošanā; tādēļ uzsver, ka trauksmes cēlēju aizsardzība var palīdzēt aizsargāt sabiedrības intereses, veicināt labu pārvaldību un stiprināt tiesiskumu; atzīmē, ka tikmēr, kamēr atbildīgie subjekti par neziņošanu vai nepareizu ziņu sniegšanu iestādēm par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju riskēs saņemt tikai nelielu naudas sodu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un cīņa pret teroristu finansēšanu būs nopietni apgrūtināta;

172.  uzsver, ka publiskajām institūcijām, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska loma, lai atbalstītu trauksmes cēlējus un palīdzētu viņiem veidot attiecības savas organizācijas iekšienē;

173.  pauž nožēlu, ka dažas valstis trauksmes cēlēju kriminālvajāšanu izmanto kā slepenības aizsardzības līdzekli(107); uzskata par ļoti nožēlojamu to, ka LuxLeaks gadījumā līdz šim ir tikuši apsūdzēti tikai trauksmes cēlēji un žurnālisti, savukārt LuxLeaks dokumentos atklātajos nodokļu nolēmumos iesaistīto uzņēmumu un starpnieku praksei netika pievērsta pienācīga uzmanība; atgādina, ka Eiropas Parlaments vairākkārt ir prasījis rīkoties, lai uzlabotu trauksmes cēlēju un žurnālistu aizsardzību;

174.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija pašlaik izvērtē nākotnē iespējamās horizontālās vai turpmākās nozaru darbības jomu ES līmenī, lai stiprinātu trauksmes cēlēju aizsardzību; atzīmē, ka Parlamentā pieņemšanas procesā pašlaik atrodas pastāvīgs ziņojums, kurā izklāstīti ieteikumi attiecībā uz šo jautājumu;

6. Institucionālā sadarbība

175.  atgādina, ka atbilstoši LES 4. panta 3. punktam “saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos”;

176.  atzīmē, ka lojālas sadarbības princips ietver prasību dalībvalstīm veikt visus atbilstošos pasākumus, lai saglabātu Savienības tiesību aktu piemērošanas jomu un efektivitāti; atgādina, ka dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu pasākumu veikšanas, kuri varētu nopietni apdraudēt ES tiesību aktos noteiktā rezultāta sasniegšanu;

177.  atzinīgi vērtē veiksmīgo sadarbību ar Komisiju attiecībā uz priekšsēdētāja Ž. K. Junkera un komisāru V. Jourovas un P. Moskovisī uzklausīšanu, kā arī Komisijas ierēdņu līdzdalību PANA komitejas sanāksmēs; tomēr pauž nožēlu, ka dažas no viedokļu apmaiņā sniegtajām atbildēm bija pilnībā neapmierinošas;

178.  atzinīgi vērtē 25 dalībvalstu finanšu un tieslietu ministru sniegtās atbildes uz Komitejas nosūtītās anketas jautājumiem; tomēr pauž nožēlu, ka uz tiem neatbildēja Malta un Ungārija un ka Malta kā toreizējā Padomes prezidentvalsts izrādīja īpašu nevēlēšanos sadarboties(108);

179.  norāda uz to, ka bija nepieciešami seši mēneši, lai ar Komisiju panāktu vienošanos par piekļuvi neklasificētiem konfidenciāliem dokumentiem, un ka šī aizkavēšanās būtiski apgrūtināja PANA komitejas darbu; uzsver, ka ne visi saņemtie dokumenti ir atjaunināti un ka bieži vien tie ir pamatīgi rediģēti vai ir izsvītrotas to daļas, radot vēl vienu būtisku šķērsli PANA komitejas darbam; atgādina, ka minētajos neklasificētajos dokumentos sniegto informāciju Komisija un Padome uzskatīja par konfidenciālu un ka līdz ar to PANA komitejai netika atļauts to iekļaut savā galīgajā ziņojumā;

180.  atzīmē, ka PANA komiteja vairākkārt ir aicinājusi pašreizējo un nākamo Padomes prezidentvalsti piedalīties uzklausīšanās, lai apspriestu sadarbību un turpmāko rīcību cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un pauž nožēlu, ka šie uzaicinājumi konsekventi ir tikuši noraidīti, aizbildinoties ar nepārliecinošiem iemesliem;

181.  atzīmē, ka, neraugoties uz Padomei iesniegtajiem pieprasījumiem, attiecīgie dokumenti PANA komitejai netika darīti pieejami; tādēļ apšauba Padomes politisko gribu uzlabot pārredzamību un sadarbību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ievērot Līguma noteikumus un lojālas sadarbības principu; uzsver — Parlaments uzskata, ka pilsoņiem vajadzētu būt lietas kursā par savas valsts valdības nostāju šādos svarīgos jautājumos;

182.  ar nožēlu atzīmē, ka kopš brīža, kad tika izveidota Eiropas Parlamenta komiteja “Panamas dokumentu” lietas izmeklēšanai, Padome mēģināja traucēt tās darbu, tostarp 2016. gada 1. jūlijā izdodot Pastāvīgo pārstāvju komitejai adresētu informatīvu piezīmi par PANA komiteju, kurā tā prasa izstrādāt saskaņotu un vienotu dalībvalstu pieeju, lai ierobežotu izmeklēšanas jomu, un atbalsta atteikšanos piedalīties izmeklēšanā noteiktos apstākļos;

183.  pauž nožēlu par to, ka Padomes Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) priekšsēdētājs noraidīja uzaicinājumu piedalīties PANA komitejas uzklausīšanā, šo noraidījumu pamatojot ar neskaidru legālistisku iemeslu (“nav ES institūcija”);

184.  uzskata, ka Padomes un tās Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) iesaistīšanās sadarbībā līdz šim ir bijusi ļoti neapmierinoša un ka tas pats par sevi jau ir bijis nopietns šķērslis PANA komitejas darbam un konstatējumiem;

185.  atzīmē — tā kā Komisija un Padome pastāvīgi atsakās sniegt piekrišanu priekšlikumam Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu, Parlamenta izmeklēšanas un īpašajām komitejām salīdzinājumā ar līdzīgām komitejām dalībvalstu parlamentos un ASV Kongresā joprojām nav pietiekamu pilnvaru, piemēram, tiesību izsaukt lieciniekus un nodrošināt piekļuves sniegšanu dokumentiem;

186.  pauž cerību, ka tiks paplašinātas nodokļu iestāžu uzraudzības pilnvaras, lai nodrošinātu stingrāku nepārskatāmības uzraudzību un pastiprinātu finanšu izlūkošanu;

187.  tādēļ secina, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ vairākas dalībvalstis, kā arī Padome un tās struktūrvienības ir pārkāpušas lojālas sadarbības principu;

7. Secinājumi

188.  secina, ka “Panamas dokumentu” atspoguļotā pamatā esošā problēma ir naudas pārvietošana starp dažādām jurisdikcijām — gan ārzonā, gan iekšzonā —, lai līdz minimumam samazinātu vai nemaksātu nodokļus vai arī legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus; uzskata, ka šādas prakses apkarošanai ir nepieciešama lielāka politiskā griba, labāks regulējums un stingrāka tiesību aktu īstenošanas nodrošināšana un uzraudzība;

189.  uzskata, ka, izmantojot trastus, čaulas uzņēmumus, nodokļu oāzes un sarežģītas starptautiskas finanšu struktūras, daži starptautiski uzņēmumi un bagātas privātpersonas ir veiksmīgi pasargājuši savu bagātību, piemēram, no nodokļu iestādēm un citām institūcijām, kurām ir likumīgas finansiālas prasības pret tiem, un tādējādi padarījuši sevi par brīviem no nodokļu maksāšanas, izvietojot savu bagātību likumdošanas vakuumā;

190.  secina, ka sadarbības un koordinācijas trūkums starp ES iestādēm un aģentūrām, dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir sistēmiska problēma;

191.  secina, ka dažas dalībvalstis regulāri nesniedz attiecīgo informāciju vēlamajā apjomā un kvalitātē un ka kopumā nešķiet, ka tās patiesi censtos bargi vērsties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ka līdz ar to tās pārkāpj LES paredzēto lojālas sadarbības principu; secina, ka šīs dalībvalstis cenšas slēpt savus pārkāpumus;

192.  atgādina, ka pārredzamībai, informācijas apmaiņai, tiesību aktu īstenošanas pienācīgai nodrošināšanai un apkarošanas metožu pastāvīgai uzlabošanai ir svarīga nozīme cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; secina, ka ir pamatota visu lielo uzņēmumu nodokļu informācijas publiska sniegšana par katru valsti;

193.  secina, ka pirms “Panamas dokumentu” atklājumiem spēkā esošie ES tiesību akti bija nepilnīgi un ka ne vienmēr tika efektīvi nodrošināta to īstenošana, tādējādi ļaujot starpniekiem formāli pildīt savus pienākumus, tādus kā klienta uzticamības pārbaude un citi ziņošanas pienākumi, un vienlaikus apejot noteikumu būtību; atzīmē, ka kopš tā laika ir pārskatīti vairāki ES tiesību akti, piemēram, DAC un AMLD, ir iesniegti jauni tiesību aktu priekšlikumi, piemēram, par pārskatu sniegšanu par katru valsti un starpnieku darbības regulēšanu, un daži citi priekšlikumi ir atjaunoti, piemēram, tiesību akta priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); atzīmē, ka Komisijas priekšsēdētājs ir apņēmies nākt klajā ar priekšlikumiem, lai pastiprinātu dalībvalstu sadarbību nodokļu jomā, šajā nolūkā nosakot pienākumu atbildēt uz grupas pieprasījumiem nodokļu jautājumos, lai dalībvalsts varētu sniegt visu informāciju, kas citām dalībvalstīm nepieciešama to personu pārrobežu kriminālvajāšanai, kuras izvairās no nodokļu maksāšanas, un arī sagatavot nodokļu reformas priekšlikumus saskaņā ar LESD 116. pantu — kas paredz, ka Padome un Eiropas Parlaments kopīgi pieņem lēmumu —, lai novērstu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū; 

194.  it īpaši secina, ka ir panākts būtisks pakāpenisks progress attiecībā uz galīgo faktisko īpašnieku reģistra izveidi, kura pieejamība balstās uz leģitīmām interesēm; uzsver, ka pašlaik notiekošās AMLD pārskatīšanas mērķis ir palielināt ES FIU pilnvaras un atvieglot to sadarbību, ka to darbības joma joprojām ir pārāk ierobežota un ka ir jādalās finanšu informācijā, ne tikai lai apkarotu visus ekonomiskos noziegumus, bet arī lai izsekotu ienākumiem, kas gūti ar krāpšanu saistītu darbību rezultātā;

195.  secina, ka viens no galvenajiem šķēršļiem nelikumīgu nodokļu apiešanas shēmu likvidēšanai joprojām ir grūtības pienācīgi identificēt galīgos faktiskos īpašniekus un ka PANA komitejas atklāto finanšu plūsmu un uzņēmumu struktūru starptautiskais raksturs šo problēmu padara vēl sarežģītāku;

196.  uzsver, ka personu, kas apiet nodokļus, radošums apsteidz tiesību aktu izstrādi un ka starpnieki un iespēju nodrošinātāji cenšas nepārkāpt likumus, izmantojot radošu pieeju; šajā sakarā uzsver, ka regulatīvās neatbilstības starp valstīm izmantošana ir svarīgs faktors, kas ļauj šādu praksi īstenot;

197.  secina, ka bagātības pārvaldība joprojām ir lielā mērā neregulēta profesija un ka būtu jāpieņem saistoši starptautiski noteikumi un standarti, lai šo grupu labāk regulētu un definētu;

198.  atzīmē, ka nodokļi būtu jāmaksā peļņas gūšanas vietā; pauž nožēlu par to, ka nepilnīgi Savienības tiesību akti vai neefektīva to īstenošanas nodrošināšana deva iespēju pastāvēt “Panamas dokumentu” atklātajām darbībām un finanšu struktūrām, kas veiksmīgi apgāja minēto pamatprincipu; secina, ka ir jāpieņem vienota ES pieeja, lai cīnītos pret čaulas un pastkastītes uzņēmumiem trešās valstīs, AZT un tālākajos reģionos, un, balstoties uz galīgo saņēmēju pārredzamību, reizi par visām reizēm jāizbeidz visāda veida prakse, kas paredzēta, lai Savienībā izvairītos no godīgas nodokļu maksāšanas pilnā apmērā;

199.  secina, ka minētā situācija bija iespējama tāpēc, ka dalībvalstis nepietiekami īstenoja tiesību aktus un Komisija efektīvi nenodrošināja to īstenošanu; pauž nožēlu par to, ka dažkārt politisku iemeslu dēļ pat tiesību aktu pastāvēšana un to īstenošanai pietiekams personāls nenodrošina to efektīvu īstenošanu;

200.  uzskata, ka ar dalībvalstīm saistītajās AZT, dažas no kurām minētas “Panamas dokumentos”, trūkst nepieciešamās infrastruktūras, finanšu resursu un cilvēkresursu kapacitātes, lai nodrošinātu finanšu nozares uzraudzību vietējā līmenī(109);

201.  atzīmē, ka Komisijai nav pietiekamu resursu, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā īstenoti ES tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas novēršanas jomā;

202.  pauž nožēlu par to, ka atsevišķas dalībvalstis Padomes līmenī bieži vien bloķē nodokļu politikas jautājumus, lai aizsargātu nodokļu oāzes; tādēļ prasa atcelt dalībvalstu vienprātības principu nodokļu jautājumos, lai panāktu progresu cīņā par fiskālo taisnīgumu un mazinātu slogu ES iedzīvotājiem;

203.  secina, ka FIU ir liela nozīme cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; tomēr konstatē atšķirīgu institūciju pastāvēšanu ES un to, ka tām nav pietiekama personāla, lai varētu pildīt savus uzdevumus, tostarp izskatīt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kuru skaits jaunu tiesību aktu pieņemšanas rezultātā kļūst aizvien lielāks, un ka tās minēto problēmu var risināt tikai daļēji; secina, ka dalībvalstu institūcijām, kas atbild par to noteikumu īstenošanu un īstenošanas nodrošināšanu, kuri attiecas uz krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir jābūt pilnībā neatkarīgām no politiskās ietekmes; secina, ka ir jānodrošina, lai FIU veiktajai izmeklēšanai attiecīgā gadījumā sekotu policijas veikta kriminālizmeklēšana, un uzsver, ka pretējā gadījumā policijas bezdarbība ir jāuzskata par administratīvu kļūmi; pauž nožēlu par to, ka daudzos gadījumos FIU ir politiski neobjektīvas;

204.  atzīmē, ka grūtības, kas saistītas ar informācijas apmaiņu starp FIU un tās informācijas izmantošanu, kas iegūta no ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem un ziņojumiem par aizdomīgām darbībām, daļēji izriet no FIU nevienādās attīstības dažādās pasaules daļās;

205.  secina, ka attiecīgajos gadījumos sankcijas ne vienmēr tiek piemērotas vai arī tās nav pietiekami atturošas; šajā sakarā pauž nožēlu, ka dalībvalstis turpina iebilst pret to, ka Savienība piemēro sankcijas tām trešām valstīm, kuru nodokļu režīms tiek uzskatīts par Savienībai kaitējošu;

206.  secina, ka, pamatojoties uz PANA komitejas konstatējumiem, ir iespējams identificēt vairākus administratīvas kļūmes gadījumus ES tiesību aktu īstenošanā, proti:

  dalībvalstu iestādes nav spontāni paziņojušas nodokļu informāciju citām dalībvalstīm gadījumos, kad bija pamats uzskatīt, ka citas dalībvalstis varētu zaudēt nodokļu ieņēmumus (DAC 9. panta 1. punkts), un Komisija nenodrošināja efektīvu DAC īstenošanu;

  dalībvalstu iestādes nerīkojās gadījumos, kad pastāvēja pierādījumi par faktisko īpašnieku nopietnu un pastāvīgu neidentificēšanu saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi, un nepieprasīja, lai pirms darījuma attiecību nodibināšanas vai pirms darījuma veikšanas tiktu pārbaudīta klienta un faktiskā īpašnieka identitāte (AMLD III 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 9. panta 1. punkts), un Komisija nenodrošināja AMLD III efektīvu īstenošanu;

  dalībvalstu iestādes nenodrošināja, ka saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atbildīgos subjektus var saukt pie atbildības par valsts noteikumu — tostarp to, kas paredz informācijas par faktiskajiem īpašniekiem sniegšanu kompetentajām iestādēm (AMLD III 39. panta 1. punkts) —, pārkāpumiem, un Komisija nenodrošināja efektīvu AMLD III īstenošanu;

  Komisija neiesniedza to trešo valstu sarakstu, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas režīmā;

  dalībvalstu iestādes nepiemēroja administratīvu sodu un citus administratīvus pasākumus institūcijām, kas bija atzītas par atbildīgām par atbilstoši AMLD III pieņemtu valsts noteikumu nopietniem pārkāpumiem, kā to paredz Direktīvas 2013/36/ES (CRD IV) 67. panta 1. punkta o) apakšpunkts un 67. panta 2. punkts, un Komisija nenodrošināja efektīvu CRD IV īstenošanu;

  dalībvalstis neīstenoja lojālu sadarbību Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) ietvaros un līdz ar to neievēroja LESD 4. pantā noteikto lojālas sadarbības principu; Komisija nepildīja Līgumu uzraudzītājas pienākumu;

207.  pauž nožēlu, ka atsevišķas ES institūcijas nesadarbojas ar PANA komiteju; norāda, ka tas ir lojālas sadarbības principa pārkāpums;

208.  secina, ka Padomes Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) raksturīgā noslēgtība un slepenība, kā arī uz plašu vienprātību balstītā neefektīvā lēmumu pieņemšanas procedūra kavē tādu tiesību aktu efektīvu un ātru izstrādi, pieņemšanu un īstenošanu Eiropas Savienībā, kuri ir būtiski svarīgi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanā; tādēļ uzsver nepieciešamību uzlabot pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz minētajā grupā iesaistījušos dalībvalstu darbībām, paziņojumiem un nostājām un veikt pamatīgu šīs grupas reformu;

209.  uzskata, ka prasība nodrošināt vienprātību Padomē attiecībā uz tiesību aktu grozīšanu vai pieņemšanu palēnina progresu nodokļu jomā Eiropas Savienībā;

210.  pauž dziļu nožēlu par to, ka daudzas ieinteresētās personas atteicās tikties ar PANA delegāciju vai ierasties PANA komitejā vai neapmierinoši atbildēja uz jautājumiem;

211. nosoda Maltas žurnālistes Daphne Caruana Galizia — kas bija viena no aktīvākajiem žurnālistiem cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas medijos plaši atspoguļoja “Panamas dokumentu” skandālu un kas gāja bojā 2017. gada 16. oktobrī mašīnā ievietotas bumbas sprādzienā — slepkavību; atkārtoti uzsver, ka šādi gadījumi ES dalībvalstīs ir pilnīgi nepieņemami;

212.  tādēļ secina, ka ir palikuši neatbildēti vairāki jautājumi attiecībā uz šīs problēmas mēroga pilnīgas noskaidrošanas mērķi un šajās shēmās izmantotajām metodēm, un ierosina turpināt izmeklēšanu Eiropas Parlamenta pastāvīgā komitejā vai augsta līmeņa darba grupā.

(1)

OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0253.

(3)

OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(4)

OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.

(5)

  OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.

(6)

  OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(7)

  OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.

(8)

  OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.

(9)

  OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

(10)

  OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.

(11)

  OV L 158, 27.5.2014., 196. lpp.

(12)

  OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.

(13)

  OV L 338, 12.12.2012., 37. lpp.

(14)

  OV L 338, 12.12.2012., 41. lpp.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.

(16)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0457.

(18)

A8-0056/2017.

(19)

Skatīt: EurodadFifty shades of tax dodging” (“Maksājamā nodokļu apjoma nelikumīgas samazināšanas piecdesmit nokrāsas”), Brisele, 2015. gada oktobris, 19. lpp.

(20)

Skatīt: Willem Pieter de GroenRole of advisors and intermediaries in the schemes revealed in the Panama Papers” (“Konsultantu un starpnieku loma “Panamas dokumentos” atklātajās shēmās”), Eiropas Politikas pētījumu centrs, 2017. gada aprīlis.

(21)

Pilnu darbību sarakstu, tostarp runātāju vārdus, skatīt šā ziņojuma II daļā, kas ietver uz Kipru, Portugāli, Maltu, ASV, Apvienoto Karalisti, Luksemburgu un Šveici nosūtīto delegāciju ziņojumus.

(22)

ESAO “Glossary of Tax Terms” (“Nodokļu terminu glosārijs”), Parīze, 2017. g.

(23)

C-255/02, Halifax un citi, ES Tiesa, 2006. gada 21. februāris; C-196/04, Cadbury Schweppes un Cadbury Schweppes Overseas, ES Tiesa, 2006. gada 12. septembris.

(24)

It īpaši Francija, Itālija, Vācija, Polija un Nīderlande.

(25)

Sk., piemēram, Anna Meyendorff un Anyan V. Thakor (eds.)Designing financial systems in transition economies: strategies for reform in Central and Eastern Europe” (“Finanšu sistēmu izstrāde pārejas ekonomikas valstīs: reformu stratēģijas Centrāleiropā un Austrumeiropā”), 2002. g., S. 102 [Krievija kā piemērs], vai Keith Blackburn, Niloy Bose un Salvatore CapassoTax evasion, the underground economy and financial development” (“Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ēnu ekonomika un finansiālā attīstība”) (2012. g.): http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S016726811200128X.

(26)

PANA komitejas pētījums “The Impact of Schemes revealed by the Panama Papers on the Economy and Finances of a Sample of Member States” (““Panamas dokumentu” atklāto shēmu ietekme uz atlasīto dalībvalstu ekonomiku un finansēm”).

(27)

https://ec.europa.eu/taxation_customs/fight-against-tax-fraud-tax-evasion/a-huge-problem_en

(28)

Skatīt: Gabriel ZucmanThe Hidden Wealth of Nations – The Scourge of Tax Havens” (“Nāciju apslēptā bagātība: nodokļu oāžu radītais posts”), Kalifornijas universitāte, 2015. g.

(29)

Tax Justice Network, 2011. gada novembris.

(30)

148 nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi 2012. gadā, 202 gadījumi — 2013. gadā, 221 — 2014. gadā un 285 — 2015. gadā.

(31)

Finanšu slepenības indekss 2015. gadā, Tax Justice Network.

(32)

ICIJWhere Are They Now? A Year Later, Mixed Fortunes For Panama Papers Line-Up” (“Kur viņi ir tagad? “Panamas dokumentos” minēto personu dažādie likteņi gadu vēlāk”), 2017. g.

(33)

Pēc PANA komitejas pasūtījuma veiktais pētījums “Offshore activities and money laundering: recent findings and challenges”(“Ārzonas darbības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija: nesenie konstatējumi un risināmie jautājumi”), prof. Dr. Brigitte Unger, Utrehtas universitātes Ekonomikas skola, Nīderlande.

(34)

Prof. Dr. Brigitte Unger, turpat.

(35)

Sagatavojis komisārs P. Moskovisī.

(36)

Provizoriska trešo valstu jurisdikcijas raksturojošu rādītāju tabula tika publicēta 2016. gada septembrī. Tā ietver divus rādītāju kopumus, kurus izmanto, lai noteiktu risku ES dalībvalstīm, un šie rādītāju kopumi ir šādi: 1) jurisdikcijas ekonomisko saikņu ar ES, finanšu pakalpojumu apmēra un finanšu stabilitātes faktoru izvērtējums; 2) jurisdikcijas radītā riska izvērtējums, nosakot, vai tā ir pietiekami pārredzama un vai tajā pastāv labvēlīgs uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms vai nulles likmes uzņēmumu ienākuma nodoklis.

(37)

Ienākumi no nodarbinātības, direktoru atalgojums, dividendes, kapitāla pieaugums, autoratlīdzība, atsevišķi dzīvības apdrošināšanas produkti, pensijas, īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu un ienākumi no tā.

(38)

Saskaņā ar ESAO definīciju čaulas uzņēmums ir uzņēmums, kas oficiāli ir reģistrēts, nodibināts kā korporatīva vienība vai citādi juridiski organizēts kādā valstī, bet kas tajā darbojas tikai kā ienākumu tālāknodošanas vienība.

(39)

Galīgais faktiskais īpašnieks ir fiziska persona, kas ir galīgi atbildīga par konkrēto vienību.

(40)

Sk., piemēram, Nordea Group Compliance, Nordea Group Operational Risk un Mannheimer Swartling Advokatbyra kopīgo ziņojumu “Report on Investigation of Nordea Private Banking in Relation to Offshore Structures” (“Ziņojums par Nordea Private Banking veikto izmeklēšanu attiecībā uz ārzonas struktūrām”), Nordea, 2016. g.

(41)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā, referenti: Anneliese Dodds un Ludek Niedermayer, pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0457).

(42)

Role of advisors and intermediaries in the schemes revealed in the Panama Papers” (“Konsultantu un starpnieku loma “Panamas dokumentos” atklātajās shēmās”), Willem Pieter de Groen, Eiropas Politikas pētījumu centrs, 2017. gada aprīlis.

(43)

Jan Lukas Strozyk (Norddeutsche Rundfunk) uzstāšanās PANA komitejas 2016. gada 27. septembrī rīkotajā uzklausīšanā.

(44)

Role of advisors and intermediaries in the schemes revealed in the Panama Papers” (“Konsultantu un starpnieku loma “Panamas dokumentos” atklātajās shēmās”), Willem Pieter de Groen, Eiropas Politikas pētījumu centrs, 2017. gada aprīlis.

(45)

Ekspertu komitejas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumu novērtēšanai (MONEYVAL) priekšsēdētāja Daniel Thelesklaf uzstāšanās PANA komitejas 2016. gada 13. oktobrī rīkotajā uzklausīšanā.

(46)

ESAO ģenerālsekretāra ziņojums G20 valstu finanšu ministriem, Bādenbādene (Vācija), 2017. gada marts: http://www.oecd.org/tax/oecd-secretary-general-tax-report-g20-finance-ministers-march-2017.pdf

(47)

Brooke HarringtonCapital without borders, wealth managers and the one percent” (“Kapitāls bez robežām, bagātības pārvaldītāji un viens procents”), Harvard University Press, 2016. g.

(48)

The golden visa deal: We have in effect been selling off British citizenship to the rich” (“Zelta vīzu darījums: mēs faktiski pārdodam Apvienotās Karalistes pilsonību bagātniekiem”), David Pegg, The Guardian, 2017. gada 4. jūlijs.

(49)

Sk., piemēram, Nordea Group Compliance, Nordea Group Operational Risk un Mannheimer Swartling Advokatbyra kopīgo ziņojumu “Report on Investigation of Nordea Private Banking in Relation to Offshore Structures” (“Ziņojums par Nordea Private Banking veikto izmeklēšanu attiecībā uz ārzonas struktūrām”), Nordea, 2016. g. To, tiekoties ar PANA komitejas delegāciju, apstiprināja arī Beļģijas Valsts izmeklēšanas komiteja.

(50)

Tika sāktas 14 tiesiskas darbības par to, ka dalībvalstis nebija paziņojušas par iekšzemes noteikumiem (tādējādi neievērojot noteikto transponēšanas termiņu, proti, 2013. gada 1. janvāri). Vēl vienā lietā pārkāpuma procedūra tika sākta par netransponēšanu (tostarp attiecībā uz spontānu informācijas apmaiņu), un sešas tiesiskas darbības tika sāktas par iespējamu DAC 1 nepareizu transponēšanu. No šīm sešām darbībām trīs vēl joprojām nav pabeigtas.

(51)

Transponēšanas termiņš bija 2016. gada 1. janvāris.

(52)

Drīz vajadzētu tikt slēgtām pārkāpuma procedūrām, kas tika sāktas pret Grieķiju un Portugāli.

(53)

Padomes Rīcības kodekss attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, 2012. gada 10. septembra pamatojuma dokuments: “Rīcības kodeksa jautājumu grupas 2012. gada 17. aprīļa sanāksmē apspriestā uzraudzības darbība parādīja, ka praksē nenotiek spontāna informācijas apmaiņa par nodokļu nolēmumiem.”

(54)

Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija.

(55)

Fighting tax crimes – cooperation between Financial Intelligence Units” (“Cīņa pret nodokļu noziegumiem: finanšu izlūkošanas vienību sadarbība”), Dr. Amandine Scherrer un Dr. Anthony Amicelle, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), 2017. gada marts.

(56)

Šīs sešas dalībvalstis ir: Apvienotā Karaliste, Čehija, Itālija, Slovēnija, Vācija un Zviedrija. Austrija, Francija, Īrija, Latvija, Slovākija, Spānija un Ungārija ir paziņojušas par daļēju transponēšanu.

(57)

Šo direktīvu piemēro (2. pants): kredītiestādēm, finanšu iestādēm, revidentiem, ārštata grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem, nekustamo īpašumu aģentiem, citām fiziskām un juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm un kazino.

(58)

Nordea privāto banku darbību izmeklēšana parādīja, ka šī banka neievēroja iekšējās pamatnostādnes vai regulatīvās prasības Luksemburgā. Konkrētāk, tā neklasificēja klientus atbilstošajā augsta riska kategorijā, un sekojošā ziņošana par pastiprināto uzticamības pārbaudi bija nepilnīga. Pastiprinātās uzticamības pārbaudes prasības ietver, piemēram, informācijas vākšanu par līdzekļu izcelsmi un kontu mērķi. Turklāt uzticamības pārbaude ir regulāri jāatkārto un no jauna jāizvērtē. Tomēr tā saucamā pastāvīgā uzticamības pārbaude netika veikta sistemātiski. Saskaņā ar bankas veikto iekšējo izmeklēšanu (Nordea, 2016. g.) informācija daudzos gadījumos netika atjaunināta. Uz līdzīgām īstenošanas un izpildes nodrošināšanas problēmām norādīja bijusī Vācijas Berenberg Bank par atbilstību atbildīgā amatpersona, kas sniedza liecību PANA komitejai.

(59)

Savā 2010. gada 24. septembra e-pasta vēstulē Jürgen Mossack rakstīja: “Varētu šķist, ka Mossfon UK neveic pamatīgu uzticamības pārbaudi (vai to neveic vispār), un varbūt turpmāk mums pašiem būs jāveic uzticamības pārbaude par visiem — gan pašreizējiem, gan turpmākiem — Mossfon UK klientiem, kas ir arī mūsu klienti”.

(60)

Savā e-pasta vēstulē par apmaiņu starp Mossack Fonseca un UBS Mossack Fonseca pārstāvis rakstīja: “Viņš paskaidroja, ka UBS nekad nav bijusi viens no mūsu līgumpartneriem. Es viņam šajā jautājumā nepiekritu un piebildu, ka dažos gadījumos mēs pat nezinām, kas ir faktiskais īpašnieks. [..] Es atbildēju, ka agrāk konkrēti mums pēc UBS un citu banku pieprasījuma ziņas par faktiskā īpašnieka identitāti netika sniegtas”.

(61)

Savā 2009. gada 5. maija e-pasta vēstulē kāds Mossack Fonseca pārstāvis paskaidroja, ka cena par divu fondu izveidi “ir augstāka galvenokārt tāpēc, ka īpašais nolūks, kādā klients vēlas izmantot šo fondu, un īpašais elastīgais pakalpojums, ko mēs sniedzam (neveicot pārāk rūpīgu uzticamības pārbaudi), noteikti ir saistīts ar augstāku risku”.

(62)

Kā PANA komitejas faktu vākšanas misijas laikā tika ierosināts Apvienotajai Karalistei.

(63)

Fighting tax crimes – cooperation between Financial Intelligence Units” (“Cīņa pret nodokļu noziegumiem: finanšu izlūkošanas vienību sadarbība”), Dr. Amandine Scherrer un Dr. Anthony Amicelle, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), 2017. gada marts.

(64)

Ziņojums par ES FIU platformas projektu “Informācijas apkopošana un trūkumu analīze attiecībā uz ES FIU pilnvarām un šķēršļiem informācijas ieguvei un apmaiņai”, 2012. gada 15. decembris.

(65)

PANA komitejas 2017. gada 21. jūnija uzklausīšana par FIU.

(66)

Apvienotās Karalistes FIU, iespējams, saņem vienu no lielākajiem ziņojumu apjomiem ES, jo tā ir viens no Eiropas lielākajiem finanšu tirgiem un tajā darbojas režīms ziņošanai par aizdomīgām darbībām. Ziņojumu apjoms Nīderlandē ir neparasti liels, un to var izskaidrot ar to, ka šīs valsts FIU saņem nevis ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, bet gan ziņojumus par neparastiem darījumiem, kuru lielāko daļu veic biržas/ naudas pārvedumu institūcijas, kam ir jāziņo par visiem darījumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 2000.

(67)

Īpaši Kiprā, Maltā un Luksemburgā, kas, ņemot vērā regulēto nozaru lielumu to jurisdikcijā, saņem ļoti maz ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem.

(68)

PANA komitejas 2016. gada 14. novembra atklātā uzklausīšana.

(69)

Tas, vai nodokļu noziegums tiek kriminalizēts gadījumos, kad tas tiek pastrādāts kā pozitīva darbība, bezdarbības dēļ vai abu šo iemeslu dēļ, un vai nodokļu noziegumus izskata administratīvas struktūras vai tiesu iestādes.

(70)

Itālija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija, Francija, Čehija, Polija, Vācija, Lietuva, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Nīderlande un Austrija.

(71)

EPRS pētījums “Member States' capacity to fight tax crimes” (“Dalībvalstu spēja apkarot nodokļu noziegumus”):http://www.europarl.europa.eu/cmsdata/125760/EPRS_STUD_603.257_MS_capabilities_tax_crimes.pdf.

(72)

Maltas Finanšu izlūkošanas un analīzes vienības (FIAU) noplūdinātie ziņojumi.

(73)

Apvienotā Karaliste, Luksemburga, Malta, Portugāle un Kipra.

(74)

COM(2017)0340, 5. lpp.

(75)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.

(76)

Fighting tax crimes – cooperation between Financial Intelligence Units” (“Cīņa pret nodokļu noziegumiem: finanšu izlūkošanas vienību sadarbība”), Dr. Amandine Scherrer un Dr. Anthony Amicelle, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), 2017. gada marts.

(77)

Šajā nodaļā minētie īpatsvari balstās uz ICIJ datiem, ko pēc Parlamenta PANA komitejas pieprasījuma analizēja Eiropas politikas pētījumu centrs (CEPS).

(78)

  “Role of advisors and intermediaries in the schemes revealed in the Panama Papers” (“Konsultantu un starpnieku loma “Panamas dokumentos” atklātajās shēmās”), Willem Pieter de Groen, Eiropas Politikas pētījumu centrs, 2017. gada aprīlis.

(79)

Role of advisors and intermediaries in the schemes revealed in the Panama Papers” (“Konsultantu un starpnieku loma “Panamas dokumentos” atklātajās shēmās”), Willem Pieter de Groen, Eiropas Politikas pētījumu centrs, 2017. gada aprīlis.

(80)

10 svarīgākās valstis, kurās darbojas starpnieki, ICIJ.

(81)

Pamatojoties uz apkopoto informāciju par starpniekiem, kas ir atbildīgi par aptuveni 86% no ICIJ datubāzē iekļautajām vienībām.

(82)

Mossack Fonseca 2012. gada 3. februāra e-pasta vēstulē uzņēmuma pārstāvis skaidro, ka ir bijusi vienošanās ar HSBC Private Bank (Luksemburgā) strādāt tieši ar Mossack Fonseca un ka jaunie klienti tiks pakļauti ne pārāk rūpīgai pienācīgas uzticamības pārbaudei (“Ddlight”), kas balstīsies tikai uz šīs bankas sniegto informāciju.

(83)

Maíra MartiniDoors wide open: corruption and real estate in four key markets” (“Durvis plaši atvērtas: korupcija un nekustamais īpašums četros svarīgākajos tirgos”), 2017. gads.

(84)

Obermayer and Obermaier, 2016. g.

(85)

Norbert Naulin sniegtās rakstiskās atbildes PANA komitejai, PANA komitejas 2016. gada 14. novembrī rīkotā uzklausīšana.

(86)

Report on investigation of Nordea Private Banking in relation to offshore structures (ziņojums par Nordea Private Banking veikto izmeklēšanu attiecībā uz ārzonas struktūrām), 2016. gada 20. jūnijs, un Beļģijas Parlamentārās izmeklēšanas komitejas pārstāvju misija, 2017. gada 26. aprīlis.

(87)

Saskaņā ar SVF, Starptautisko norēķinu bankas, Eiropas Komisijas un ekonomista Gabriel Zucman sniegtajiem datiem.

(88)

OxfamOpening the vaults” (“Seifu atvēršana”), 2017. g.

(89)

PANA komitejas 2017. gada 9. februārī rīkotā uzklausīšana.

(90)

PANA komitejas 2016. gada 13. oktobrī un 2017. gada 24. janvārī rīkotās uzklausīšanas.

(91)

Piemēram, Société Générale PANA komitejai apgalvoja, ka tā nav faktiskais īpašnieks diviem fondiem — Rousseau un Valvert —, kurus tā lūdza izveidot Mossack Fonseca, taču ICIJ konsorcija žurnālistu publicētie “Panamas dokumenti” liecina par pretējo. Līdzīgi Maltas starpniekfirma “Nexia BT” atbildēja uz PANA komitejas rakstiski uzdotajiem jautājumiem, apgalvojot, ka vienam no tās dibinātājiem nav attiecību ar Maltas premjerministra biroja vadītāju Keith Schembri, lai gan viņš bija parakstījis Mossack Fonseca adresētu ieteikuma vēstuli, kurā paskaidroja, ka viņam jau daudzus gadus ir darījumu un personiskas attiecības ar K. Schembri.

(92)

OxfamOpening the vault: The use of tax havens by Europe’s biggest banks” (“Seifu atvēršana: kā Eiropas lielākās bankas izmanto nodokļu oāzes”), 2017. gada marts. https://www.oxfam.org/en/research/opening-vaults

(93)

EBI rakstiska atbilde PANA komitejai, PANA komitejas 2016. gada 13. oktobrī rīkotā uzklausīšana.

(94)

Kā tas ir Šveicē, kur gadījumos, kad juristi darbojas kā iecelti direktori, viņiem saskaņā ar Šveices tiesību aktiem nav jāveic klientu uzticamības pārbaude.

(95)

Fighting tax crimes – cooperation between Financial Intelligence Units” (“Cīņa pret nodokļu noziegumiem: finanšu izlūkošanas vienību sadarbība”), Dr. Amandine Scherrer un Dr. Anthony Amicelle, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), 2017. gada marts.

(96)

Rules on independence and responsibility regarding auditing, tax advice, accountancy, account certification services and legal services” (“Noteikumi par neatkarību un atbildību attiecībā uz revīziju, konsultēšanu nodokļu jautājumos, grāmatvedību, pārskatu sertificēšanas pakalpojumiem un juridiskajiem pakalpojumiem”), Ian Roxan un Saipriya Kamath (Londonas Ekonomikas skola) un Willem Pieter De Groen (Eiropas politikas pētījumu centrs), 2017. gada aprīlis.

(97)

PANA komitejas viedokļu apmaiņa ar valstu parlamentu pārstāvjiem un Mark Pieth, 2017. gada 31. janvāris.

(98)

Richard Murphy un Saila Naomi StausholmThe Big 4, a study on opacity” (“Četri svarīgākie grāmatvedības uzņēmumi: pētījums par nepārredzamību”), 2017. gada jūlijs.

(99)

Skatīt, piemēram, FATF savstarpējā izvērtējuma ziņojumus vai “Fighting tax crimes – cooperation between Financial Intelligence Units” (“Cīņa pret nodokļu noziegumiem: finanšu izlūkošanas vienību sadarbība”), Dr. Amandine Scherrer un Dr. Anthony Amicelle, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), 2017. gada marts.

(100)

Brooke Harrington rakstiska atbilde PANA komitejai, PANA komitejas 2017. gada 24. janvārī rīkotā uzklausīšana.

(101)

PANA komitejas ziņojums par darba braucienu uz ASV, 2017. gada 21.–24. marts.

(102)

Gabriel Zucman, Teresa Lavender Fagan un Thomas Piketty (2015. g.) “The Hidden Wealth of Nations – The Scourge of Tax Havens” (“Nāciju apslēptā bagātība: nodokļu oāžu radītais posts”), University of Chicago Press, 2015. g.

(103)

ESAO “Illicit Financial Flows from Developing Countries:Measuring OECD Responses” (“Nelikumīgas finanšu plūsmas no jaunattīstības valstīm: ESAO atbildes reakcijas izvērtēšana”), 2014. g., 15. lpp.

(104)

Global Financial Integrity.

(105)

Marc TranTax Evasion Still Crippling Africa as Rich Countries Fail to Deliver Support” (“Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas joprojām kropļo Āfriku, jo bagātās valstis tai nesniedz atbalstu”), The Guardian, 2013. gada 10. maijs.

(106)

PANA komitejas 2017. gada 6. aprīlī rīkotā uzklausīšana par jaunattīstības valstīm.

(107)

Joseph E. Stiglitz un Mark PiethOvercoming the shadow economy” (“Ēnu ekonomikas pārvarēšana”), 2016. gada novembris.

(108)

Dānija galu galā atbildēja uz PANA komitejas nosūtītajiem jautājumiem 2017. gada 30. augustā.

(109)

Tax evasion, money laundering and tax transparency in the EU Overseas Countries and Territories” (“Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un nodokļu pārredzamība ES aizjūras zemēs un teritorijās”), Dr. Isabelle Ioannides un Jan Tymowski, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), 2017. gada aprīlis.


OVERVIEW OF ACTIVITIES DURING THE MANDATE

July 2016 - December 2017

* * *


I. COMMITTEE COMPOSITION

1. Bureau

Werner Langen

Chairman

EPP

Ana Gomes

1st Vice-Chair

S&D

Pirkko Ruohonen-Lerner

2nd Vice-Chair

ECR

Fabio De Masi

3rd Vice-Chair (until 22 October 2017)

GUE/NGL

Eva Joly

4th Vice-Chair

Greens/EFA

 

 

2. Coordinators

Dariusz Rosati

EPP

Markus Ferber

(Deputy Coordinator)

EPP

Peter Simon

S&D

Bernd Lucke

ECR

Michael Theurer (until 30 June 2017)

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz (from 1st July 2017)

ALDE

Louis Michel(Deputy Coordinator)

 

ALDE

Patrick Le Hyaric

GUE/NGL

Matt Carthy(Deputy Coordinator)

 

GUE/NGL

Sven Giegold

Greens/EFA

David Coburn

EFDD

Barbara Kappel

ENF

3. Co-Rapporteurs

Jeppe Kofod

S&D

Petr Jezek

ALDE

 

4. Shadow-Rapporteurs

Ludek Niedermayer

EPP

Angel Dzhambazki

ECR

Miguel Urbán Crespo

GUE/NGL

Molly Scott Cato

Greens/EFA

Marco Valli

EFDD

Barbara Kappel

ENF

5. Members

The committee is composed of 65 Members distributed by political groups as follows:

EPP

20

S&D

17

ECR

6

ALDE

6

GUE/NGL

4

Greens/EFA

4

EFDD

3

ENF

4

N-A

1

List of Members as of 18 October 2017

FULL Members

 

SUBSTITUTES

L

EPP

19/20

 

L

EPP

19/20

DE

M. BALZ Burkhard

 

 

BG

M. ADEMOV Asim Ahmedov

 

MT

M. CASA David

 

 

FR

M. CADEC Alain

 

FR

M. ENGEL Frank

 

 

EL

M. CHRISTOFOROU Lefteris

 

DE

M. FERBER Markus

 

 

FR

Mme DATI Rachida

 

PT

M. FERNANDES José Manuel

 

 

EN

M. HAYES Brian

 

ES

M. DE GRANDES PASCUAL Luis

 

 

SV

M. HÖKMARK Gunnar

 

DE

M. KARAS Othmar

 

 

DE

M. JAHR Peter

 

FR

M. LAMASSOURE Alain

 

 

EN

M. KELLY Seán

 

NL

Mme DE LANGE Esther

 

 

EL

M. KYRTSOS Georgios

 

DE

M. LANGEN Werner

(Chair)

 

HR

Mme MALETIĆ Ivana

 

FR

Mme LE GRIP Constance

 

 

DE

M. MANN Thomas

 

ES

M. MATO Gabriel

 

 

IT

M. MARTUSCIELLO Fulvio

 

PT

M. MELO Nuno

 

 

EN

M. SCHÖPFLIN György

 

MT

Mme METSOLA Roberta

 

 

DE

M. SCHULZE Sven

 

CS

M. NIEDERMAYER Luděk

 

 

SK

M. ŠTEFANEC Ivan

 

FI

Mme PIETIKÄINEN Sirpa

 

 

RO

M. STOLOJAN Theodor Dumitru

 

PL

M. ROSATI Dariusz

 

 

IT

M. TAJANI Antonio

 

SL

Mme TOMC Romana

 

 

HU

M. WINKLER Iuliu

 

NL

M. VANDENKENDELAERE Tom

 

 

MT

M. ZAMMIT DIMECH Francis

 

L

S&D

15/17

 

L

S&D

17/17

FR

M. BAYET Hugues

 

 

FR

Mme BERÈS Pervenche

 

IT

M. COFFERATI Sergio Gaetano

 

 

EN

Mme CHILDERS Nessa

 

IT

M. GASBARRA Enrico

 

 

FR

Mme DELVAUX Mady

 

PT

Mme GOMES Ana

(1st VC)

 

SL

Mme FAJON Tanja

 

IT

M. GUALTIERI Roberto

 

 

PL

Mme GERINGER DE OEDENBERG Lidia Joanna

ES

M. JÁUREGUI ATONDO Ramón

 

 

EN

Mme GILL Neena

 

EL

Mme KAILI Eva

 

 

DE

M. LIETZ Arne

 

DA

M. KOFOD Jeppe

 

 

SV

M. LUDVIGSSON Olle

 

DE

M. KÖSTER Dietmar

 

 

EN

Mme MCAVAN Linda

 

ET

Mme LAURISTIN Marju

 

 

HU

M. NIEDERMÜLLER Péter

 

ES

M. LÓPEZ AGUILAR Juan Fernando

 

 

RO

M. PAVEL Emilian

 

FR

M. MAUREL Emmanuel

 

 

FR

Mme ROZIÈRE Virginie

 

DE

Mme REGNER Evelyn

 

 

MT

M. SANT Alfred

 

DE

M. SIMON Peter

 

 

PT

M. DOS SANTOS Manuel

 

NL

M. TANG Paul

 

 

IT

Mme SCHLEIN Elly

 

L

ECR

6/6

 

HU

M. SZANYI Tibor

 

 

IT

M. VIOTTI Daniele

 

BG

M. DZHAMBAZKI Angel

 

 

 

L

ECR

4/6

PL

M. LEGUTKO Ryszard Antoni

 

 

DE

M. LUCKE Bernd

 

 

EN

M. KARIM Sajjad

 

FI

Mme RUOHONEN-LERNER Pirkko

(2nd VC)

 

NL

M. LOONES Sander

 

EN

Mme SWINBURNE Kay

 

 

IT

M. SERNAGIOTTO Remo

 

LV

M. ZĪLE Roberts

 

 

EN

M. TANNOCK Charles

 

L

ALDE

6/6

 

L

ALDE

6/6

CS

M. JEŽEK Petr

 

 

LT

M. AUŠTREVIČIUS Petras

 

FR

M. MICHEL Louis

 

 

ES

M. CALVET CHAMBON Enrique

 

NL

Mme VAN NIEUWENHUIZEN Cora

 

 

FR

M. CORNILLET Thierry

 

ES

Mme PAGAZAURTUNDÚA RUIZ Maite

 

FR

Mme GRIESBECK Nathalie

 

DE

M. THEURER Michael

 

 

NL

Mme IN ‘T VELD Sophia

 

ES

M. TREMOSA I BALCELLS Ramon

 

 

SV

M. TORVALDS Nils

 

L

GUE/NGL

4/4

 

L

GUE/NGL

4/4

EN

M. CARTHY Matt

 

 

ES

Mme ALBIOL GUZMÁN Marina

 

DE

M. DE MASI Fabio

(3rd VC)

 

EL

M. HADJIGEORGIOU Takis

 

FR

M. LE HYARIC Patrick

 

 

EL

M. KOULOGLOU Stelios

 

ES

M. URBÁN CRESPO Miguel

 

 

PT

M. VIEGAS Miguel

 

L

Greens/EFA

4/4

 

L

Greens/EFA

4/4

FR

M. DURAND Pascal

 

 

FI

Mme HAUTALA Heidi

 

DE

M. GIEGOLD Sven

 

 

DE

M. REIMON Michel

 

FR

Mme JOLY Eva

(4th VC)

 

ES

M. SOLÉ Jordi

 

EN

Mme SCOTT CATO Molly

 

 

ES

M. URTASUN Ernest

 

L

EFDD

3/3

 

L

EFDD

3/3

EN

M. COBURN David

 

 

EN

M. BATTEN Gerard

 

EN

M. FINCH Raymond

 

 

EN

M. CARVER James

 

DE

Mme VON STORCH Beatrix

 

 

IT

M. VALLI Marco

 

L

ENF

4/4

 

L

ENF

3/4

IT

M. BORGHEZIO Mario

 

 

IT

M. FONTANA Lorenzo

 

DE

Mme KAPPEL Barbara

 

 

FR

M. MONOT Bernard

 

FR

M. LEBRETON Gilles

 

 

DE

M. PRETZELL Marcus

 

IT

M. ZANNI Marco

 

 

 

 

 

L

N-A

1/1

 

 

 

 

EL

M. ZARIANOPOULOS Sotirios

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


II. COMMITTEE MEETINGS and MISSIONS

The constitutive meeting took place on 12 July 2016.

The PANA Committee held 30 ordinary meetings and 16 Coordinators’ meetings from July 2016 until November 2017.

PANA Committee meetings

  28 meetings in Brussels

  2 meetings in Strasbourg

1 joint meeting

  with ECON with National Parliaments, in Brussels, on 31 January 2017

1 joint hearing

  with JURI on ‘The EU-wide protection of whistleblowers’, in Brussels, on 21 June 2017

2 workshops

  on ‘How to better prepare works of Inquiry Committee’, in Brussels, on 19 and 20 October 2016

  on ‘Offshore activities and money laundering: recent findings and challenges , in Brussels, on 26 January 2017

Coordinators’ meetings

  12 July 1016 in Brussels

  8 September 2016 in Brussels

  12 September 2016 in Strasbourg

  12 October 2016 in Brussels

  8 November 2016 in Brussels

  21 November 2016 in Strasbourg

  7 December 2016 in Brussels

  23 January 2017 in Brussels

  2 February 2017 in Brussels

  13 February 2017 in Strasbourg (‘Joint PANA/AFCO/EMIS Coordinators’ meeting’)

  13 March 2017 in Strasbourg

  3 April 2017 in Strasbourg

  4 May 2017 in Brussels

  30 May 2017 in Brussels

  12 October 2017 in Brussels

  28 November 2017 in Brussels

Shadow-Rapporteurs meetings

  11 September 2017 in Strasbourg

  25 September 2017 in Brussels

  2 October 2017 in Strasbourg

  9 October 2017 in Brussels

  11 October 2017 in Brussels

In addition, the Chair, Werner Langen, the two co-rapporteurs, Jeppe Kofod and Petr Jezek, and the Greens Coordinator, Sven Giegold, were invited to a meeting with the Members of Belgian Special Committee into the Panama Papers, on 26 April 2017, in the premises of the Belgian Parliament.

* * *

The PANA Committee held 7 fact-findings missions from February 2017 until September 2017:

  9-10 February - Mission to United Kingdom

  20 February - Mission to Malta

  2-3 March - Mission to Luxembourg

  21-24 March - Mission to USA (Washington and Delaware)

  22-23 June - Mission to Portugal

  7 July - Mission to Cyprus

  14-15 September - Mission to Switzerland


III. ACTIVITIES OF THE COMMITTEE

1. Programme of hearings and missions

Date

Topic / objective

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Thursday, 13 October 2016

9.00 - 12.30

Public hearing

Anti-money laundering and tax evasion: Who sets the rules and how?

Wednesday, 19 October 2016, 15.00 - 18.00

Thursday, 20 October 2016

9.00 - 17.30

Workshop

“How to better prepare works of Inquiry Committee”

Tuesday, 8 November 2016

14.00 - 15.30Public hearing

 

Hearing with Věra Jourová, Member of the European Commission responsible for Justice, Consumers and Gender Equality on “Anti-Money Laundering: state of play of the implementation of EU legislation

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Wednesday, 16 November 2016

11.00 - 12.30

Extraordinary meeting

Exchange of views with Professor Joseph E. Stiglitz

Wednesday, 7 December 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

Hearing with Pierre Moscovici, Member of the European Commission responsible for Economic and Financial Affairs, Taxation and Customs on “Fight against tax evasion and anti-money laundering: state of play of progress made at EU level

Tuesday, 24 January 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Thursday, 26 January 2017

11.00 - 12.00

Committee meeting

Working document on the inquiry into Money Laundering, Tax Avoidance and Tax Evasion

Thursday, 26 January 2017

14.00 - 16.00

Workshop

Workshop on "Offshore activities and money laundering: recent findings and challenges”

Interparliamentary week

Tuesday, 31 January 2017

9.30 - 11.15

Joint hearing ECON/PANA with National Parliaments

Panama Papers, Bahamas leaks: which follow-up did national Parliaments give to the revelations? Which lessons can be learned?

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Thursday, 9 February pm - Friday 10 February 2017

Mission

Mission to United Kingdom

Monday, 20 February 2017

Mission

Mission to Malta

Thursday, 2 March pm - Friday 3 March am

Mission

Mission to Luxembourg

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

21 to 24 March 2017

Mission

Mission to USA

Thursday, 6 April 2017

9.00 - 12.00 (Strasbourg)

Public hearing

Impact of the schemes revealed by the Panama Papers

Thursday, 27 April 2017

14.30 - 18.00

Committee meeting

Presentation of studies (Part I)

Session 1: Money laundering and tax evasion: What’s the impact on Member States and how effective are they in fighting it?

Tuesday, 2 May 2017

15.00 - 18.30

Committee meeting

Presentation of studies (Part II)

Session 2: Offshore practices: The roles and responsibilities of intermediaries and the relations of EU Member States with their overseas countries and territories

Thursday, 4 May 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Hearing with Commissioner Pierre Moscovici, Member of the European Commission responsible for Economic and Financial Affairs, Taxation and Customs

Tuesday, 9 May 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Cooperation in tax matters with European jurisdictions

Tuesday, 30 May 2017

15.00 - 16.30

Public hearing

Hearing with the President of the European Commission, J.C. Juncker

Tuesday, 30 May 2017

16.45 - 17.30

Public hearing

Hearing with F. Rocha Andrade

Wednesday, 21 June 2017

9.00 - 11.00

Joint PANA/JURI public hearing

Joint PANA-JURI hearing

The EU-wide protection of whistleblowers’

Wednesday, 21 June 2017

15.00 - 17.30

Public hearing

Financial Intelligence Units (FIUs) ins and outs and the Russian "Laundromat" case

Thursday, 22 June 2017

Friday, 23 June 2017

Mission

Mission to Portugal

Monday, 3 July 2017

19.00 - 20.30 (Strasbourg)

Public hearing

Hearing with Věra Jourová, Member of the European Commission responsible for Justice, Consumers and Gender Equality

Friday, 7 July 2017

Mission

Mission to Cyprus

Monday, 10 July 2017

16.30 - 18.30

Committee meeting

Consideration of draft report + draft recommendation

Tuesday, 11 July 2017

14.00 - 16.00

Committee meeting

Exchange of views with EU Finance Ministers

Thursday, 14 September

Friday, 15 September 2017

Mission

Mission to Switzerland

Tuesday, 26 September 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Hearing on “Tax planning: do celebrities and companies breach the EU law?”

Thursday, 12 October 2017

10.00 - 12.30

Committee meeting

Consideration of amendments

Wednesday, 18 October

14.00 - 17.30

Committee meeting

Vote on draft report and draft recommendation

Tuesday, 28 November 2017

10.00 - 12.30

Public hearing

Hearing on "Money Laundering: The case of NLB financial group Slovenia and Azerbaijan Laundromat revelations"

Tuesday, 28 November 2017

15.00 - 18.00

Public hearing

Hearing on “The Paradise Papers - What are they about and why are they relevant”


2. List of speakers (hearings and missions)

Name

Date

Meeting/Delegation

Organisation

Function

Country

Link

Gerard Ryle

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

International Consortium of Investigative Journalists (ICIJ)

Director

United States

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Bastian Obermayer

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

Süddeutsche Zeitung

Journalist

Germany

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Frederik Obermaier

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

Süddeutsche Zeitung

Journalist

Germany

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Kristof Clerix

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

Knack Magazine

Journalist

Belgium

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Oliver Zihlmann

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

Sonntagszeitung /

Le Matin Dimanche

Journalist

Switzerland

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Julia Stein

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

Norddeutscher Rundfunk (NDR)

Journalist

Germany

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Jan Strozyk

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

Norddeutscher Rundfunk (NDR)

Journalist

Germany

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Minna Knus

Tuesday, 27 September 2016

09.00 - 11.30

Public hearing

MOT (Finnish Broadcasting Company)

Journalist

Finland

Panama papers – Discussion with the investigative journalists behind the revelations

Michael Lennard

Thursday, 13 October 2016

9.00 - 12.30

Public hearing

International Tax Cooperation Section U.N. Dept. of Economic and Social Affairs - United Nations (UN)

Chief of International Tax Cooperation Section U.N.

Switzerland

Anti-money laundering and tax evasion: Who sets the rules and how?

Caroline Malcolm

Thursday, 13 October 2016

9.00 - 12.30

Public hearing

OECD’s Centre for Tax Policy and Administration

Senior Counsellor and Advisor to the Director and Deputy Director

France

Anti-money laundering and tax evasion: Who sets the rules and how?

Daniel Thelesklaf

Thursday, 13 October 2016

9.00 - 12.30

Public hearing

Committee on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism (MONEYVAL)

President

France

Anti-money laundering and tax evasion: Who sets the rules and how?

Isabelle Vaillant

Thursday, 13 October 2016

9.00 - 12.30

Public hearing

European Banking Authority (EBA)

Director for Regulations

European Union

Anti-money laundering and tax evasion: Who sets the rules and how?

Elise J. Bean

Wednesday, 19 October 2016 and

Thursday, 20 October 2016

Workshop

Levin Center at Wayne State University Law School

Co-Director of Training and Conferences

United States

“How to better prepare works of Inquiry Committee”

Katie Bailey

Wednesday, 19 October 2016 and

Thursday, 20 October 2016

Workshop

U.S. House of Representatives' Subcommittee on Government Operations within the Committee on Oversight and Government

Staff Director

United States

“How to better prepare works of Inquiry Committee”

Věra Jourová

Tuesday, 8 November 2016

14.00 - 15.30Public hearing

 

European Commission

Commissioner responsible for Justice, Consumers and Gender Equality

European Commission

European Union

Hearing with Commissioner Věra Jourová

Giovanni Kessler

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

European Anti-Fraud Office (OLAF)

Director General

European Union

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Simon Riondet

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

EUROPOL

Business manager – Head of the Financial intelligence Group

European Union

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Klaus Meyer-Cabri

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

EUROJUST

German Member of EUROJUST’s College

European Union

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Philippe de Koster

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

CTIF-CFI (Belgian Financial Intelligence Unit)

President

Belgium

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Michel Claise

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

Ministry of Justice

Prosecutor

Belgium

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Norbert Naulin

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

“EOKS” (Investigation Group

Organised Crime – Tax Fraud)

Head of the special investigation unit “EOKS” of the North Rhine-Westphalia tax authorities who analyse leaked data

Germany

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Patrick Montagner

Monday, 14 November 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

College of the French prudential supervisor

Deputy Secretary General

France

“Anti-money laundering and tax evasion: Who assures compliance with the rules and enforces them?

Joseph E. Stiglitz

Wednesday, 16 November 2016

11.00 - 12.30

Public hearing

Columbia University in New York

University Professor at Columbia University Former Chair of the Panama Papers Inquiry Committee

United States

Exchange of views with Professor Joseph E. Stiglitz

Pierre Moscovici

Wednesday, 7 December 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

European Commission

Commissioner responsible for Economic and Financial Affairs, Taxation and Customs

European Union

Hearing with Commissioner Pierre Moscovici and Ashish Kumar, Policy Analyst at Financial Action Task Force (FATF)

Ashish Kumar

Wednesday, 7 December 2016

15.00 - 18.30

Public hearing

Financial Action Task Force (FATF)

Policy Analyst

France

Hearing with Commissioner Pierre Moscovici and Ashish Kumar, Policy Analyst at Financial Action Task Force (FATF)

Ronen Palan

Tuesday, 24 January 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Tax Justice Network

Senior advisor

United Kingdom

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Brooke Harrington

Tuesday, 24 January 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

 

Copenhagen Business School

Associate Professor

Denmark

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Daniel Hall

Tuesday, 24 January 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Burford Capital

Director and co-head of Burford’s global corporate intelligence

United Kingdom

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Rupert Manhart

Tuesday, 24 January 2017

09.00 - 12.30

Public hearing

Anti-money laundering Committee of The Council of Bars and Law Societies of Europe (CCBE)

Chair

Belgium

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Richard Frimston

Tuesday, 24 January 2017

09.00 - 12.30

Public hearing

Anti-money laundering Committee of The Council of Bars and Law Societies of Europe (CCBE)

Member of the CCBE and expert on topics relating to tax, beneficial ownership, and offshore activities aspects

Belgium

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Wim Mijs

Tuesday, 24 January 2017

09.00 - 12.30

Public hearing

European Banking Federation (EBF)

Chief Executive Officer

Belgium

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Roger Kaiser

Tuesday, 24 January 2017

09.00 - 12.30

Public hearing

European Banking Federation (EBF)

Senior Policy Adviser

Belgium

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Stef van Weeghel

Tuesday, 24 January 2017

09.00 - 12.30

Public hearing

Price Waterhouse Coopers (PWC)

Global Tax Policy Leader

Belgium

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part I)

Brigitte Unger

Thursday, 26 January 2017

14.00 - 16.00

Workshop

Utrecht University

Chair of public sector economics

The Netherlands

Working document on the inquiry into Money Laundering, Tax Avoidance and Tax Evasion

Mark Pieth

Interparliamentary week

Tuesday, 31 January 2017

9.30 - 11.15

Joint hearing ECON/PANA with National Parliaments

University of Basel, Switzerland

Professor of Criminal Law and Criminology

Former Member of Panama Papers Inquiry Committee

Switzerland

Panama Papers, Bahamas leaks: which follow-up did national Parliaments give to the revelations? Which lessons can be learned?

Ed Groot

Interparliamentary week

Tuesday, 31 January 2017

9.30 - 11.15

Joint hearing ECON/PANA with National Parliaments

Dutch Parliamentary Committee of Inquiry into Tax structures

Chair

The Netherlands

Panama Papers, Bahamas leaks: which follow-up did national Parliaments give to the revelations? Which lessons can be learned?

Ahmed Ahmed Laaouej

Interparliamentary week

Tuesday, 31 January 2017

9.30 - 11.15

Joint hearing ECON/PANA with National Parliaments

Belgian Special Committee on the Panama Papers

Chair

Belgium

Panama Papers, Bahamas leaks: which follow-up did national Parliaments give to the revelations? Which lessons can be learned?

Kai Jan Krainer

Interparliamentary week

Tuesday, 31 January 2017

9.30 - 11.15

Joint hearing ECON/PANA with National Parliaments

Committee on Finance of the Austrian National Council

Vice-Chair

Austria

Panama Papers, Bahamas leaks: which follow-up did national Parliaments give to the revelations? Which lessons can be learned?

Benedikt Strunz

 

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Norddeutscher Rundfunk/ NDR

Journalist

Germany

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Aleksandra Helena Sobisz

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Berenberg Bank

Former compliance officer

Germany

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Katrin Keikert

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Berenberg Bank

Former compliance officer

Germany

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Michael Kemmer

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Association of German Banks

General Manager and member of the Board of Directors

Germany

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

 

Thorsten Höche

 

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Association of German Banks

Head of the legal department

Germany

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Ulrike Paul

 

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Bundesrechtsanwaltskammer (BRAK or German Federal Bar)

Vice-President

Germany

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Frank Johnigk

 

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Bundesrechtsanwaltskammer (BRAK or German Federal Bar)

Head of the Department Money Laundering and Criminal Law

Germany

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Søren Kristensen

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Danish Broadcasting Corporation (DR), International Consortium of Investigative Journalists (ICIJ)

Journalist

Denmark

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Matthew Elderfield

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Nordea

Head of Group Compliance and Member of Nordea Executive Management

Sweden

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Johan Ekwall

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Nordea

Chief of staff

Sweden

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Biörn Riese

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Mannheimer Swartling

Member of the Corporate Sustainability & Risk Management,

M&A and Corporate Commercial groups

Sweden

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Andreas Steen

Thursday, 9 February 2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Mannheimer Swartling

Member of Corporate Commercial practice

group

Sweden

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part II)

Prem Sikka

Thursday, 9 February

Friday 10 February 2017

Mission to UK

Essex Business School

Professor of Accounting

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Sol Picciotto

Thursday, 9 February

Friday 10 February 2017

Mission to UK

Lancaster University

Emeritus Professor, Senior Fellow, International Centre for Tax & Development

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Rita de la Feria

Thursday, 9 February

Friday 10 February 2017

Mission to UK

University of Leeds

Professor

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Murray Worthy

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Anti-corruption organisation Global Witness

Expert on money laundering

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Rachel Davies

Thursday, 9 February

Friday 10 February 2017

Mission to UK

Transparency International UK

Senior Advocacy Manager

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Richard Murphy

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Tax Justice Network

Chartered accountant and political economist

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Oliver Pearce

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Oxfam

Policy Manager for tax and inequality

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Peter Dempsey

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Self-employed

Lawyer

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Douglas Flint

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

Group Chairman

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Paul Rankin

Thursday, 9 February

Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

Managing Director Group Government Affairs

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Iain McKinnon

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

Group Head of Tax

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Paul Kelly

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

Head of Tax Transparency

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Hank Cole

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

Global Head of Operational Intelligence

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Barbara Patow

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

Global Head of Strategic Initiatives, AML

United Kingdom

Mission to United Kingdom

David Rowe-Francis

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

UK Head of AML

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Will Morgan

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

HSBC

Group Government Affairs, Financial System Integrity

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Ian Messer

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Law Society of Scotland

Representative of Solicitors Regulation Authority (SRA)

United Kingdom

Mission to United Kingdom

John Riches

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Law Society of England and Wales (LSEW)

Chair, Society of Trust and Estate Practitioners (STEP) Public Policy Committee

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Sandy Bhogal

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Law Society of England and Wales (LSEW)

Chair of International Tax Law

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Edward Craft

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Law Society of England and Wales (LSEW)

Member of the LSEW Company Law Committee

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Amy Bell

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Law Society of England and Wales (LSEW)

Chair of the LSEW AML Task Force

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Robert Hodgkinson

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Institute of Chartered Accountants in England and Wales (ICAEW)

Executive Director

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Frank Haskew

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Institute of Chartered Accountants in England and Wales (ICAEW)

Head of Tax

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Ian Young

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Institute of Chartered Accountants in England and Wales (ICAEW)

International Tax Manager

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Simon Tosserams

Thursday, 9 February Friday 10 February 2017

Mission to UK

Institute of Chartered Accountants in England and Wales (ICAEW)

EU Affairs Executive

United Kingdom

Mission to United Kingdom

Edward Scicluna

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

EU Presidency

Maltese Government

Minister of Finance

Malta

Mission to Malta

Joe V. Bannister

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Malta Financial Service Authority

Chair

Malta

Mission to Malta

Marianne Scicluna

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Malta Financial Service Authority

Director-General

Malta

Mission to Malta

Anton Bartolo

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Malta Financial Service Authority

Director of Enforcement

Malta

Mission to Malta

Lawrence Cutajar

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Maltese Police

Police Commissionner

Malta

Mission to Malta

Daphne Caruana Galizia

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Self-employed

Journalist

Malta

Mission to Malta

Ivan Camilleri

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Times of Malta

Journalist

Malta

Mission to Malta

Matthew Vella

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Malta Today

Journalist

Malta

Mission to Malta

Alexander Balzan

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

One News

Journalist

Malta

Mission to Malta

Pierre Mifsud

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

EMD Advocates

Founding partner

Malta

Mission to Malta

Malcolm Booker

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Deloitte Malta

Chief Executive Officer

Malta

Mission to Malta

Manfred Galdes

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

ARQ Risk and Compliance

Ltd.

Director

Malta

Mission to Malta

Paul Mifsud

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Sparkasse Bank

Managing Director

Malta

Mission to Malta

Konrad Mizzi

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Maltese Government

Minister within the Office of the Prime Minister

Malta

Mission to Malta

Beppe Fenech Adami

Monday, 20 February 2017

Mission to Malta

Parliament of Malta

National Deputy

Malta

Mission to Malta

Pierre Gramegna

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

Luxembourg Government

Minister for Finance

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Félix Braz

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

Luxembourg Government

Minister for Justice

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Eugène Berger

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

Luxembourg Chamber of Deputies

Member of Finance Committee

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Fabien Grasser

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

Le Quotidien Luxembourg

Journalist

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Anthony A Simcic

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

HSBC Luxembourg

Managing Director Head of Private Banking

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Claude Marx

Thursday, 2 March pm - Friday 3 March am

Commission de Surveillance du Secteur Financier (CSSF)

Director-General

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Claude Simon

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

Commission de Surveillance du Secteur Financier (CSSF)

Member of the management Board and Member of SSM Board of Supervisors

Luxembourg

Mission to Luxembourg

François Prum

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

Luxembourgish Bar

Head of Luxembourgish Bar

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Wim Piot

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

PwC Luxembourg

Managing Partner and Tax Leader

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Elizabeth Jane McCormick

Thursday, 2 March - Friday 3 March 2017

Mission to Luxembourg

KPMG

Global Head of Tax

Luxembourg

Mission to Luxembourg

Patrick Suet

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

Société Générale Bank & Trust

Chairman

France

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Anne Michel

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

Le Monde, ICIJ

Journalist

France

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Sylvie David-Chino

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

BNP Paribas

Global Head of IFS Compliance

France

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Albert Allo

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

TracFin (Traitement du renseignement et action contre les circuits financiers clandestins)

Deputy Director

France

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Olivier Boutellis-Taft

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

Accountancy Europe, NGO

Chief Executive Officer

Belgium

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Paul Gisby

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

Accountancy Europe, NGO

Manager for taxation and transparency

Belgium

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Oliver Zihlmann

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

Sonntagszeitung | Le Matin Dimanche, ICIJ

Journalist

Switzerland

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Jean-Bernard Schmid

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

Swiss Ministry of Justice

Public Prosecutor

Switzerland

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Peter Lutz

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

Self-regulatory organisation for the combating of money laundering of the Swiss Bar Association and Swiss Notary Association

President

Switzerland

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Giuseppe Marino

Monday, 6 March 2017

15.00 - 18.30

Public hearing

University of Milan

Professor Theory & Practice of International Tax Law

Italy

The role of lawyers, accountants and bankers in Panama Papers (Part III)

Caroline Vicini

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delegation of the European Union to the United States

Deputy Head of Delegation

Washington DC,

United States

Mission to USA

Elise Bean

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Levin Center at Wayne State University Law School

Co-Director of Training and Conferences

Washington DC,

United States

Mission to USA

Gerard Ryle

21 to 24 March 2017

Mission to USA

International Consortium of

Investigative Journalists (ICIJ)

Director

Washington DC,

United States

Mission to USA

Gary Kalman

21 to 24 March 2017

Mission to USA

FACT Coalition

Executive Director

Washington DC,

United States

Mission to USA

Tom Cardamone

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Global Financial Integrity

Managing Director

Washington DC,

United States

Mission to USA

Jane Gravelle

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Government and Finance Division

Researcher

Washington DC,

United States

Mission to USA

Ron Wyden

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Committee on Finance

National Deputy

(Senator)

Washington DC,

United States

Mission to USA

Richard Neal

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Ways and Means Committee

National Deputy

Washington DC,

United States

Mission to USA

Tom Carper

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Subcommittee on Investigations

National Deputy

(Senator)

Washington DC,

United States

Mission to USA

Orrin Hatch

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Committee on Finance

National Deputy

(Senator)

Washington DC,

United States

Mission to USA

Peter C. Schwartzkopf

21 to 24 March 2017

Mission to USA

House Representatives of the General Assembly

National Deputy

Delaware,

United States

Mission to USA

Valerie Longhurst

21 to 24 March 2017

Mission to USA

House Representatives of the General Assembly

National Deputy

Delaware,

United States

Mission to USA

Daniel B. Short

21 to 24 March 2017

Mission to USA

House Representatives of the General Assembly

National Deputy

Delaware,

United States

Mission to USA

David B. McBride

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delaware General Assembly

National Deputy

(Senator)

Delaware,

United States

Mission to USA

Margaret

Rose Henry

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delaware General Assembly

National Deputy

(Senator)

Delaware,

United States

Mission to USA

F. Gary Simpson

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delaware General Assembly

National Deputy

(Senator)

Delaware,

United States

Mission to USA

Charles M. Elson

21 to 24 March 2017

Mission to USA

John L Weinberg Center for Corporate Governance at the University of

Delaware

Professor

Delaware,

United States

Mission to USA

Jeffrey W. Bullock

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delaware Executive Branch

National deputy

(Secretary of State)

Delaware,

United States

Mission to USA

Rick Geisenberger

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delaware Executive Branch

National deputy

(Secretary of Treasury)

Delaware,

United States

Mission to USA

Kristopher Knight

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delaware Executive Branch

National deputy

(Deputy Secretary of State and Director of the Corporations Division)

Delaware,

United States

Mission to USA

Matt Denn

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Delaware Department of Justice

Attorney General

Delaware,

United States

Mission to USA

Lawrence A. Hamermesh

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Widener University

Professor of Corporate and Business Law

Delaware,

United States

Mission to USA

 

Paul L. Regan

21 to 24 March 2017

Mission to USA

Widener University

Associate Director, Institute of Delaware

Corporate and Business Law

Delaware,

United States

Mission to USA

Alvin Mosioma

Thursday, 6 April 2017

9.00 - 10.30 (Strasbourg)

Public hearing

Tax Justice Network - Africa

Founding Executive Director

Kenya

Impact of the schemes revealed by the Panama Papers

Nuhu Ribadu

Thursday, 6 April 2017

9.00 - 10.30 (Strasbourg)

Public hearing

Nigerian government

(former anti-corruption official)

Official

Nigeria

Impact of the schemes revealed by the Panama Papers

Will Fitzgibbon

Thursday, 6 April 2017

9.00 - 10.30 (Strasbourg)

Public hearing

International Consortium of Investigative Journalists (ICIJ)

Journalist

USA

Impact of the schemes revealed by the Panama Papers

Ahmed Ahmed Laaouej

Wednesday 26 April 2017

16.00 - 17.30

Meeting in the premises of the Belgian Parliament

Belgian Special Committee on the Panama Papers

Chair

Belgium

Meeting with the Members of Belgian Special Committee into the Panama Papers

Luk Van Biesen

Wednesday 26 April 2017

16.00 - 17.30

Meeting in the premises of the Belgian Parliament

Belgian Special Committee on the Panama Papers

National Deputy

Belgium

Meeting with the Members of Belgian Special Committee into the Panama Papers

Roel Deseyn

Wednesday 26 April 2017

16.00 - 17.30

Meeting in the premises of the Belgian Parliament

Belgian Special Committee on the Panama Papers

National Deputy

Belgium

Meeting with the Members of Belgian Special Committee into the Panama Papers

Mark Delanote

Wednesday 26 April 2017

16.00 - 17.30

Meeting in the premises of the Belgian Parliament

Belgian Special Committee on the Panama Papers

National Deputy

Belgium

Meeting with the Members of Belgian Special Committee into the Panama Papers

Mike Beke

Thursday, 27 April

2017

14.30 - 18.00

Committee Meeting

Blomeyer & Sanz

Researcher

Spain

Presentation of studies (Part I)

David Buck

Thursday, 27 April

2017

14.30 - 18.00

Committee Meeting

Centre for Strategy & Evaluation Services (CSES)

Researcher

United Kingdom

Presentation of studies (Part I)

Jack Malan

Thursday, 27 April

2017

14.30 - 18.00

Committee Meeting

Centre for Strategy & Evaluation Services

Researcher

United Kingdom

Presentation of studies (Part I)

Amandine Scherrer

Thursday, 27 April

2017

14.30 - 18.00

Committee Meeting

European ParliamentEuropean Parliamentary

 

Research Service (EPRS)

Researcher

European Union

Presentation of studies (Part I)

Anthony Amicelle

Thursday, 27 April

2017

14.30 - 18.00

Committee Meeting

International Centre for Comparative Criminology, Université de Montréal, Canada

Researcher

Canada

Presentation of studies (Part I)

Willem Pieter de Groen

 

Tuesday, 2 May 2017

15.00 - 18.30

Committee meeting

Centre for European Policy Studies (CEPS)

Researcher

Belgium

Presentation of studies (Part II)

Ian Roxan

Tuesday, 2 May 2017

15.00 - 18.30

Committee meeting

London School of Economics (LSE)

Researcher

United Kingdom

Presentation of studies (Part II)

Herman Bröring

Tuesday, 2 May 2017

15.00 - 18.30

Committee meeting

Centre for European Financial Services Law at the University of Groningen

Researcher

The Netherlands

Presentation of studies (Part II)

Peter Clegg

Tuesday, 2 May 2017

15.00 - 18.30

Committee meeting

University of the West of England, Bristol

Researcher

United Kingdom

Presentation of studies (Part II)

Alexandre Maitrot de la Motte

 

Tuesday, 2 May 2017

15.00 - 18.30

Committee meeting

University of Paris-Est Créteil

Researcher

France

Presentation of studies (Part II)

Pierre Moscovici

Thursday, 4 May

2017

9.00 - 12.30

Public hearing

European Commission

Commissioner responsible for Economic and Financial Affairs, Taxation and Customs

European Union

Hearing with Commissioner Pierre Moscovici

Rui Gonçalves

Tuesday, 9 May

2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Government of Madeira

Regional Secretary for Finance

Madeira, Portugal

Cooperation in tax matters with European jurisdictions

James Tipping

Tuesday, 9 May

2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Finance Centre of the Government of Gibraltar

Finance Director

Gibraltar, UK

Cooperation in tax matters with European jurisdictions

Richard Walker

Tuesday, 9 May

2017

9.00 - 12.30

Public hearing

States of Guernsey Policy & Resources Committee

Director of financial crime policy

Guernsey, Channel Islands

Cooperation in tax matters with European jurisdictions

Colin Powell

Tuesday, 9 May

2017

9.00 - 12.30

Public hearing

Government

Adviser to the Chief Minister

Jersey, Channel Islands

Cooperation in tax matters with European jurisdictions

Jean-Claude Juncker

Tuesday, 30 May

2017

15.00 - 16.30

Public hearing

European Commission

President of the European Commission

European Union

Hearing with the President of the European Commission, J.C. Juncker

 

Fernando Rocha Andrade

 

Tuesday, 30 May

2017

16.45 - 17.30

Public hearing

Government of Portugal

Secretary of State of Tax affairs

Portugal

Hearing with F. Rocha Andrade

Vigjilenca Abazi

 

Wednesday, 21 June 2017

9.00 - 11.00

Joint PANA/JURI public hearing

Maastricht University

Academic

The Netherlands

Joint PANA-JURI hearing

The EU-wide protection of whistleblowers’

Cathy James

Wednesday, 21 June 2017

9.00 - 11.00

Joint PANA/JURI public hearing

Public concern at work

Whistleblower

United Kingdom

Joint PANA-JURI hearing

The EU-wide protection of whistleblowers’

Frédérique Berrod

Wednesday, 21 June 2017

9.00 - 11.00

Joint PANA/JURI public hearing

College of Europe

Academic

Belgium

Joint PANA-JURI hearing

The EU-wide protection of whistleblowers’

Rosita Hickey

Wednesday, 21 June 2017

9.00 - 11.00

Joint PANA/JURI public hearing

EU Ombudsman

Head of Strategic Inquiries

European Union

Joint PANA-JURI hearing

The EU-wide protection of whistleblowers’

Charlotte Grass

Wednesday, 21 June 2017

9.00 - 11.00

Joint PANA/JURI public hearing

Group Vallourec

Head of Competition and Conformity

France

Joint PANA-JURI hearing

The EU-wide protection of whistleblowers’

Sebastian Fiedler

Wednesday, 21 June 2017

15.00 - 17.30

Public hearing

Bund Deutscher Kriminalbeamter (BDK)

Vice-Chair

Germany

Financial Intelligence Units (FIUs) ins and outs and the Russian "Laundromat" case

Paolo Costanzo

Wednesday, 21 June 2017

15.00 - 17.30

Public hearing

Italian FIU, Banca d'Italia

Manager at Banca d’Italia

Italy

Financial Intelligence Units (FIUs) ins and outs and the Russian "Laundromat" case

Paul Cristian Radu

Wednesday, 21 June 2017

15.00 - 17.30

Public hearing

 

International Consortium of Investigative Journalists (ICIJ)

Journalist

Romania

Financial Intelligence Units (FIUs) ins and outs and the Russian "Laundromat" case

Viesturs Burkāns

Wednesday, 21 June 2017

15.00 - 17.30

Public hearing

Latvian Office for Prevention of Laundering of Proceeds Derived from Criminal Activity

Head of Latvian FIU

Latvia

Financial Intelligence Units (FIUs) ins and outs and the Russian "Laundromat" case

Duarte Pacheco

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Parliamentary Inquiry Committee of Banco Espírito Santo (BES) and working group on combating economic, financial and fiscal crime

National Deputy

Portugal

Mission to Portugal

Cecília Meireles

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Parliamentary Inquiry Committee of Banco Espírito Santo (BES) and working group on combating economic, financial and fiscal crime

National Deputy

Portugal

Mission to Portugal

Eurico Brilhante Dias

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Parliamentary Inquiry Committee of Banco Espírito Santo (BES) and working group on combating economic, financial and fiscal crime

National Deputy

Portugal

Mission to Portugal

Mário Centeno

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Government of Portugal

Minister of Finance

Portugal

Mission to Portugal

Helena Borges

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Tax and Customs Authority

Public Authority

Director General

Portugal

Mission to Portugal

Fernando Rocha Andrade

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Government of Portugal

Secretary of State of Tax affairs

Portugal

Mission to Portugal

Fernando Teixeira dos Santos

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Government of Portugal

Former Minister of Finance

Portugal

Mission to Portugal

Sérgio Vasques

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Government of Portugal

Former Secretary of State of Tax Affairs

Portugal

Mission to Portugal

Maria Luís Albuquerque

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Government of Portugal

Former Minister of Finance

Portugal

Mission to Portugal

Paulo Núncio

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Government of Portugal

Former Secretary of State of Tax Affairs

Portugal

Mission to Portugal

Elisa Ferreira

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Banco de Portugal

Board member in charge of prudential supervision

Portugal

Mission to Portugal

Luís Máximo dos Santos

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Banco de Portugal

Board member in charge of legal enforcement and money laundering matters

Portugal

Mission to Portugal

Luís Costa Ferreira

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Banco de Portugal

Head of the Banking Prudential Supervision Department

Portugal

Mission to Portugal

João Raposo

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Banco de Portugal

Head of the Legal Enforcement Department

Portugal

Mission to Portugal

Micael Pereira

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Expresso (ICIJ)

Journalist

Portugal

Mission to Portugal

João Pedro Martins

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Público

Economist and Offshore researcher

Portugal

Mission to Portugal

Pedro Crisóstomo

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Público

Journalist

Portugal

Mission to Portugal

Amadeu Guerra

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Ministry of Justice

Deputy Attorney General

Portugal

Mission to Portugal

José Ranito

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Ministry of Justice

Prosecutor

Portugal

Mission to Portugal

Tahamara Dias

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Ministry of Justice

Prosecutor

Portugal

Mission to Portugal

Mariana Raimundo

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Financial Intelligence Unit (FIU) Portugal

Director

Portugal

Mission to Portugal

João Paulo Batalha

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Transparency International (TIAC) Portugal

Executive Director

Portugal

Mission to Portugal

Susana Coroado

Thursday, 22 June

Friday, 23 June 2017

Mission to Portugal

Transparency International (TIAC) Portugal

Vice-Chair

Portugal

Mission to Portugal

Věra Jourová

Monday, 3 July 2017

19.00 - 20.30 (Strasbourg)

Public hearing

European Commission

Commissioner responsible for Justice, Consumers and Gender Equality

 

European Union

Hearing with Commissioner Věra Jourová

Harris Georgiades

Thursday, 6 July

Friday, 7 July 2017

Mission to Cyprus

Government of the Republic of Cyprus

Minister of Finance

Cyprus

Mission to Cyprus

Yiorgos Lakkotrypis