Procedūra : 2017/0056(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0377/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0377/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 14
CRE 15/01/2018 - 14

Balsojumi :

PV 16/01/2018 - 5.1
CRE 16/01/2018 - 5.1
Balsojumu skaidrojumi
PV 29/05/2018 - 7.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0001
P8_TA(2018)0214

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 782kWORD 84k
27.11.2017
PE 604.541v02-00 A8-0377/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā

(COM(2017)0128 – C8-0121/2017 – 2017/0056(COD))

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Linnéa Engström

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā

(COM(2017)0128 – C8-0121/2017 – 2017/0056(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0128),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0121/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

-  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  –  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0377/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Īstenojot SPRFMO pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, tostarp rīku un paņēmienu, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot vietējai ekonomikai nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni.

Pamatojums

Pielāgojums no nesen pieņemtās ICCAT regulas.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju zvejošanu Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā.

Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju krājumu zvejošanu Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā.

Pamatojums

Jāizmanto pareizs termins no ANO Nolīguma par zivju krājumiem.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  trešo valstu zvejas kuģiem, kuri lūdz piekļuvi Savienības ostai vai tiek inspicēti Savienības ostā un uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā iegūti zvejas produkti.

c)  trešo valstu zvejas kuģiem, kuri lūdz piekļuvi Savienības ostām vai tiek inspicēti Savienības ostās un uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā iegūti zvejas produkti.

Pamatojums

Precizējums.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “SPRFMO konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, kā noteikts Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijā, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā, un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošajiem apgabaliem;

(1)  “SPRFMO konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts 5. pantā Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā;

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “zvejas kuģis” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī atbalsta kuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kā arī zvejas produktu pārvadāšanai aprīkoti transportkuģi, izņemot konteinerkuģus;

(2)  “zvejas kuģis” ir kuģis, ko izmanto vai gatavojas izmantot zvejai, tostarp zivju apstrādes kuģi, palīgkuģi, kravas kuģi un jebkuri citi kuģi, kas ir tieši iesaistīti minētajās zvejas darbībās;

Pamatojums

Tiek izmantota definīcija no SPRFMO konvencijas. Priekšlikumā bija izmantota NNN zvejas regulas definīcija. NNN zvejas regulā, Kontroles regulā un pamatregulā tiek izmantotas dažādas zvejas kuģu definīcijas.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  “grunts zvejas pēdas nospiedums” ir grunts zvejas telpiskā ietekme, kas noteiktu laiku turpinās SPRFMO konvencijas apgabalā;

(7)  “grunts zvejas pēdas nospiedums” ir grunts zvejas telpiskā ietekme SPRFMO konvencijas apgabalā laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;

Pamatojums

Teksts jāsaskaņo ar terminoloģiju CMM 03–2017 6. punktā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “iedibināta zvejniecība” ir zvejniecība, kurā iepriekšējos desmit gados nav bijis zvejas aizlieguma un ir notikusi zvejošana vai kurā iepriekšējos desmit gados ir zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu;

svītrots

Pamatojums

Šis termins nekur citur šajā priekšlikumā nav lietots un rada vien neskaidrību.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  “lielapjoma pelaģiskajā zvejā izmantots dreifējošs tīkls” (dreifējošs žaunu tīkls) ir žaunu tīkls vai cita veida tīkls vai tīkli, kuru garums pārsniedz 2,5 km un kuru mērķis ir panākt, ka zivis iekļūst, iepinas vai ieķeras šajos tīklos, kuri dreifē uz ūdens virsmas vai ūdenī.

Pamatojums

SPRFMO CMM 08–2013 aizliedz lielapjoma zveju ar dreifējošiem tīkliem, un šī definīcija, kas pārņemta no CMM, papildina šajā sakarā ierosināto jauno 17.a pantu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 10.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  “dziļūdens žaunu tīkli” (vairāksienu tīkli, nostiprināti tīkli, noenkuroti tīkli, nogremdēti tīkli) ir viena, divas vai trīs nostieptas linuma kārtas, kas tiek noturētas vertikāli uz vai pie grunts un kurās zivis ieķeras ar žaunām, iepinas vai iekļūst. Dziļūdens žaunu tīkli sastāv no vienas, retāk divām vai trim linuma kārtām, kas kopā nostiprinātas pie vienām un tām pašām stiprinājuma virvēm. Vairākus tīklu veidus var apvienot vienā zvejas rīkā. Šos tīklus var izmantot atsevišķi pa vienam vai — un tā notiek biežāk — lielu skaitu tīklu novietojot rindā (“tīklu rinda”). Zvejas rīkus var nostiprināt vai noenkurot pie grunts vai ļaut tiem dreifēt vai nu brīvi, vai pievienotiem pie kuģa.

Pamatojums

SPRFMO CMM 08–2013 aizliedz dziļūdens žaunu tīklus, un šī definīcija, kas pārņemta no CMM, papildina šajā sakarā ierosināto jauno 17.a pantu.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  “NNN zvejas darbības” ir nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. pantā;

(11)  “NNN zveja" ir zvejas darbības, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1. punktā;

Pamatojums

Nevis “NNN zvejas darbības”, bet “NNN zveja” ir pareizais termins, kas lietots Regulā (EK) Nr. 1005/2008.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 16. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  “jutīga jūras ekosistēma” ir jūras ekosistēma, kas saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu ir uzskatāma par tādu, kuras integritāti apdraud būtiska nelabvēlīga ietekme, ko normālos zvejas darbību apstākļos rada fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem, un tādas ekosistēmas ir, piemēram, rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas.

(16)  “jutīga jūras ekosistēma” ir jūras ekosistēma, kas saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu ir uzskatāma par tādu, kuras integritāti (t.i., ekosistēmas struktūru vai darbību) apdraud būtiska nelabvēlīga ietekme, ko normālos zvejas darbību apstākļos rada fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem, un tādas ekosistēmas ir, piemēram, rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas.

Pamatojums

Definīcija jāpapildina pēc Regulas (EK) Nr. 734/2008 parauga.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Čīles stavridas zvejas iespēju piešķiršana

 

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, piešķirot tām pieejamās Čīles stavridas krājumu zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas gan taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, īpaši ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, gan paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

Pamatojums

Pielāgojums no nesen pieņemtās ICCAT regulas.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

7. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā. Ja tas nav praktiski iespējams, kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

6.  Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā. Ja tas nav praktiski iespējams un ja bioloģiskie atkritumi jāizsviež darbības drošības apsvērumu dēļ, kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

Pamatojums

Teksts no CMM 09–2017, 1.a punkta zemsvītras piezīmes.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.

4.  Ja iespējams, Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.

Pamatojums

EK priekšlikums ir tālejošāks nekā SPRFMO pieņemtais ieteikums. Ir jāpieturas pie teksta, ko attiecībā uz saglabāšanas pasākumiem apstiprinājusi reģionālā organizācija.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Savienības zvejas kuģi pārstrādā zivju atkritumus zivju miltos un patur uz kuģa visus atkritummateriālus; vienīgie pieļaujamie izsviedumi ir šķidrumi / pārstrādes ūdens. Ja tas nav praktiski iespējams, zvejas kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

5.  Ja tas ir iespējami un lietderīgi, Savienības zvejas kuģi pārstrādā zivju atkritumus zivju miltos un patur uz kuģa visus atkritummateriālus; vienīgie pieļaujamie izsviedumi ir šķidrumi / pārstrādes ūdens. Ja tas nav praktiski iespējams, zvejas kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

Pamatojums

EK priekšlikums ir tālejošāks nekā SPRFMO pieņemtais ieteikums. Ir jāpieturas pie teksta, ko attiecībā uz saglabāšanas pasākumiem apstiprinājusi reģionālā organizācija.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Zvejas rīkus pēc katras zvejas darbības tīra, lai izņemtu iepinušās zivis un grunts materiālus un tādējādi mazinātu iespēju, ka zvejas rīku izmantošanas laikā tiem pietuvosies putni.

6.  Ja iespējams, zvejas rīkus pēc katras zvejas darbības tīra, lai izņemtu iepinušās zivis un grunts materiālus un tādējādi mazinātu iespēju, ka zvejas rīku izmantošanas laikā tiem pietuvosies putni.

Pamatojums

EK priekšlikums ir tālejošāks nekā SPRFMO pieņemtais ieteikums. Ir jāpieturas pie teksta, ko attiecībā uz saglabāšanas pasākumiem apstiprinājusi reģionālā organizācija.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  visus datus par novērotajiem jūrasputnu pietuvošanās gadījumiem.

Pamatojums

EK priekšlikumā nav iekļauts SPRFMO pieņemtais ieteikums. Ir jāpieturas pie teksta, ko attiecībā uz saglabāšanas pasākumiem apstiprinājusi reģionālā organizācija.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  vidējo nozvejas apjomu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;

b)  vidējo ikgadējās nozvejas apjomu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;

Pamatojums

Precizējums.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. sadaļa – II a nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

II a nodaļa

 

Žaunu tīkli

Pamatojums

Šis pasākums ir paredzēts CMM 08–2013, un tas ir jātransponē Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Žaunu tīkli

 

1.   Lielapjoma pelaģiskā zveja ar dreifējošiem tīkliem un jebkādu dziļūdens žaunu tīklu izmantošana ir aizliegta visā SPRFMO konvencijas apgabalā.

 

2.   Karoga dalībvalstis, kuru kuģi vēlas šķērsot SPRFMO konvencijas apgabalu ar žaunu tīkliem uz borta:

 

a)   paziņo par to SPRFMO sekretariātam vismaz 36 stundas pirms iebraukšanas SPRFMO konvencijas apgabalā, tostarp sniedzot ziņas par paredzamo iebraukšanas un izbraukšanas dienu un uz klāja esošā žaunu tīkla garumu;

 

b)   nodrošina, ka to kuģi izmanto kuģu novērošanas sistēmu (VMS) un, atrodoties SPRFMO konvencijas apgabalā, reģistrējas tajā ik pēc divām stundām;

 

c)   30 dienu laikā pēc tam, kad kuģis izbraucis no SPRFMO konvencijas apgabala, iesniedz VMS pozīcijas ziņojumus SPRFMO sekretariātam, un

 

d)   ja žaunu tīkli ir nejauši pazaudēti vai pārkrituši pāri kuģa bortam, šā notikuma datumu, laiku, vietu un pazaudēto žaunu tīklu garumu (metros) paziņo SPRFMO sekretariātam cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā 48 stundu laikā pēc zvejas rīka pazaudēšanas.

Pamatojums

Šis pasākums ir paredzēts CMM 08–2013, un tas ir jātransponē Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti SPRFMO kuģu reģistrā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās attiecībā uz SPRFMO konvencijas apgabalā iegūtām zivīm.

5.  Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti SPRFMO kuģu reģistrā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās attiecībā uz SPRFMO pārziņā esošajām sugām konvencijas apgabalā.

Pamatojums

Precīzāks formulējums.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 3. un 4. punktu.

4.  Šā panta piemērošana neskar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 3. un 4. punktu.

Pamatojums

Precīzāks formulējums.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  apstiprina kontaktpunktu, kuram nosūtāmi inspekcijas ziņojumi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. panta 3. punktu.

c)  apstiprina kontaktpunktu, kurš saņem inspekcijas ziņojumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. panta 3. punktu.

Pamatojums

Labojums, lai saskaņotu ar formulējumu CMM 07–2017 5. punktā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vismaz 120 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas liecina par jebkura zvejas kuģa iespējamu neatbilstību SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām SPRFMO konvencijas apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda šo informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 90 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

Dalībvalstis vismaz 150 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas liecina par jebkura zvejas kuģa iespējamu neatbilstību SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām SPRFMO konvencijas apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda šo informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 120 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

Pamatojums

Komisijai vajag pietiekami daudz laika, lai tā varētu ievērot CMM 07–2017 2. punktā paredzētos termiņus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

30.a pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tās zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādes, kurai Komisija ir paziņojusi par kuģa iekļaušanu NNN zvejas kuģu saraksta projektā, paziņo kuģa īpašniekam par kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā un par sekām, kas var rasties, ja kuģa iekļaušanu apstiprinās ar pārvietošanu uz SPRFMO pieņemto NNN zvejas kuģu [oficiālo] sarakstu.

2.  Kad Komisijai ir paziņots, ka zvejas kuģis ar dalībvalsts karogu ir iekļauts SPRFMO NNN zvejas kuģu saraksta projektā, Komisija par to paziņo attiecīgās dalībvalsts iestādēm, kuras savukārt informē kuģa īpašnieku par kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā un par sekām, kas var rasties, ja kuģa iekļaušanu apstiprinās ar pārvietošanu uz SPRFMO pieņemto NNN zvejas kuģu [oficiālo] sarakstu.

Pamatojums

Precīzāks formulējums.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

30.c pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  kuģa pozīcijas datums un laiks (UTC);

e)  kuģa pozīcija (garums un platums), datums un laiks (UTC);

Pamatojums

Ierosinātais formulējums ir neskaidrs.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) ir jauna struktūra, kas izveidota līdzās WCPFC un I-ATTC un kas ir atbildīga par tādu zivju zvejniecības pārvaldību, kuras nav tālu migrējošās zivis. Komisijas priekšlikuma mērķis ir transponēt dažādus (līdz šim pieņemti 15) saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (CMM), kas aptver visdažādākos jautājumus no NNN zvejas līdz pasākumiem ūdensputnu mirstības samazināšanai un izpētes zvejai.

SPRFMO uzsāka darbību 2012. gada 24. augustā. Interesenti ar līdzšinējo procedūru var iepazīties Carmen Fraga ziņojumā par ES pievienošanos (A7-0274/2011). Pašlaik organizācijai ir 15 līgumslēdzējas puses un divas sadarbības valstis, kas nav līgumslēdzējas puses (Libērija un Panama). Beliza bija līgumslēdzēja puse vairākus gadus, taču 2016. gada maijā izstājās no organizācijas.

SPRFMO tīmekļa vietnē ir sniegts aptverošs kopsavilkums par zvejas darbībām šajā mūsu planētas plašajā reģionā:

“Komerciāla zvejniecība parasti ir koncentrēta ražīgākajās vietās, kur ir pastāvīga uzturvielu pieplūde, un bieži vien saistīta ar zemūdens augstienēm un kalnu grēdām. Zemūdens augstienes un kalnu grēdas arī ir vienīgās vietas, kas ir pietiekami seklas, lai varētu veikt grunts zveju. Kaut arī Klusā okeāna dienvidu daļas tāljūrā ir daudz zemūdens augstieņu un kalnu sistēmu, šķiet, ka zināma apjoma zvejas darbības notiek tikai virs augstākajām no tām: Lorda Hova augstienē, Dienvidtasmānijas augstienē un Luisvilas kalnu grēdā. Visās šajās vietās dzīvo vai nu vienas un tās pašas zivju sugas, vai arī sugas, kas savstarpēji cieši saistītas.

Klusā okeāna dienvidu daļas tāljūras zvejniecību var iedalīt bentiskajā (zvejo galvenokārt bezmugurkaulniekus, kuri dzīvo jūras dibenā), grunts (zvejo galvenokārt zivis, kuras uzturas tuvu dibenam) un pelaģiskajā (zvejo galvenokārt zivis un garneles, kuras uzturas pie ūdens virsmas un vidējā dziļumā) zvejā. Bentisko un grunts sugu komerciāla zveja ir ierobežota līdz aptuveni 1500 m dziļumam. Grunts zvejā galvenokārt komerciāli tiek zvejotas tādas sugas kā Atlantijas lielgalvis, dorija, sarkanā zobaine un sviesta zivs. Pelaģiskā zveja notiek neatkarīgi no dziļuma, bet parasti notiek vietās, kur ir uzturvielu pieplūde. Svarīgākā komerciālajā zvejā ķertā pelaģisko sugu zivs ir Čīles stavrida.

Pašlaik izmantojamās zvejas metodes ir zveja ar riņķvadiem un pelaģisko trali, grunts tralēšana, pelaģiskā un grunts zveja ar āķu jedām un zveja ar murdiem.”

ES šajā reģionā galvenokārt iesaistīta Čīles stavridu zvejā ar pelaģiskajiem traļiem, un zvejošana te uzsākta jau 1979. gadā. Kādu laiku zveja šajā apgabalā netika veikta vispār, 2005. gadā tā gan atsākās, taču kopumā nozveja nav liela un veido mazāk par 10 % no kopējā apjoma. Šajā zvejā ir iesaistīti kuģi no četrām dalībvalstīm, tomēr tie visi ir saistīti ar vienu uzņēmumu.

Pirms 2010. gada tika veikta nozīmīga dziļūdens sugu nozveja.

Pašreizējo Čīles stavridas krājumu statusu analizēja zinātniskā komiteja, kura secināja, ka zvejas izraisītā zivju mirstība bija mazāka par F-MSY līmeni, taču vienlaikus biomasa bija zem līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY (B-MSY). Tā ieteica 2017. un 2018. gadā saglabāt nozveju līmenī, kas nepārsniedz 493 000 tonnu — 2017. gada KPN noteikta 443 000 tonnu apmērā, no kurām ES daļa ir 30 115 tonnas.

Komisijas priekšlikums

CMM sīka analīze un salīdzinājums ar priekšlikumu liecina, ka ar Komisijas priekšlikumu kopumā tiek veikta visaptveroša pieņemto attiecīgo CMM transponēšana. Daži SPRFMO pieņemtie noteikumi KZP ietvaros jau darbojas — tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā VMS, vairākiem kontroles noteikumiem utt., un tie, protams, šajā priekšlikumā atkārtoti nav iekļauti. Tomēr tiek ierosināti vairāki grozījumi, turklāt daži no tiem ir samērā nelieli, bet citi — krietni nozīmīgāki.

Daudzos CMM paredzēti procedūras termiņi, kuros līgumslēdzējām pusēm jāsniedz informācija. Tāpēc vajadzīgi iekšēji termiņi arī ES procedūrām, un, kaut arī tie kopumā noteikti veiksmīgi, tiek ierosināti daži papildinājumi.

Priekšlikumā izmantotā SPRFMO konvencijas apgabala definīcija nav pareiza. Turklāt papildu izpēte atklāja, ka tā nav tikusi pareizi transponēta arī KPN un kvotu regulā. Pamatojoties uz Juridiskā dienesta ieteikumu, šķiet, ka vienkāršākais risinājums ir svītrot definīciju un izmantot vienīgi 2. panta par darbības jomu a) punktā sniegto atsauci uz konvencijas apgabalu.

Zvejas kuģa definīcija arī nesaskan ar definīciju SPRFMO konvencijā. Izrādās, ka KZP ietvaros tiek izmantotas daudzas un dažādas zvejas kuģa definīcijas, un šādas situācijas iemesli ne vienmēr ir skaidri. Aplūkojot vien trīs tiesību aktus, kas piemērojami pasaules mērogā, proti, 2008. gada NNN zvejas regulu, 2009. gada Kontroles regulu un 2013. gada pamatregulu, var konstatēt, ka ikvienā no tām lietota atšķirīga definīcija. Savā priekšlikumā Komisija izvēlējusies definīciju no NNN zvejas regulas, taču tā atšķiras no SPRFMO konvencijas definīcijas. Tāpēc, vēlreiz balstoties uz Juridiskā dienesta ieteikumu, nolemts ierosināt grozījumu, pieņemot SPRFMO konvencijas definīciju.

CMM 08–2013 nosaka pilnīgu aizliegumu veikt gan lielapjoma pelaģisko zveju ar dreifējošiem tīkliem, gan izmantot visu veidu dziļūdens žaunu tīklus. Komisija nav transponējusi šo pasākumu, iespējams, tāpēc, ka pašlaik neviens Savienības kuģis žaunu tīklus neizmanto. Dziļūdens žaunu tīklu aizliegums neatspoguļojas arī nekur citur KZP ietvaros. Tomēr tas ir starptautisks pienākums un tāpēc būtu jātransponē ES tiesību aktos, pievienojot arī attiecīgo zvejas rīku definīcijas.

Visbeidzot, SPRFMO ir pieņēmusi daudzus nepieciešamus darbību ierobežojumus (zvejai gan ar traļiem, gan āķu jedām), lai mazinātu jūrasputnu sagūstīšanas iespēju. Tas ir apsveicami, jo ES jūrasputnu rīcības plāns vērš uzmanību uz to, ka zvejniecības darbībās pasaulē iet bojā liels daudzums jūrasputnu. CCAMLR ziņo, ka jūrasputnu mirstību zvejā ar āķu jedām var samazināt par vairāk nekā 90 % ar samērā vienkāršu un efektīvu zvejas rīku un zvejas prakses tehnisku pielāgošanu. Līdzīgi efektīvi pasākumi jūrasputnu mirstības mazināšanai jāizmanto arī SPRFMO, kā arī citās okeāna teritorijās. To pieprasa ES apņemšanās izmantot labāko praksi.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumi, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā

Atsauces

COM(2017)0128 – C8-0121/2017 – 2017/0056(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

29.3.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

3.4.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

3.4.2017

ENVI

3.4.2017

REGI

3.4.2017

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

30.5.2017

REGI

29.5.2017

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Linnéa Engström

27.4.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

21.6.2017

25.9.2017

 

 

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

France Jamet, Verónica Lope Fontagné, Maria Lidia Senra Rodríguez

Iesniegšanas datums

27.11.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE Group

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai,

ECR Group

Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

ENF Group

France Jamet

GUE/NGL Group

Liadh Ní Riada, Maria Lidia Senra Rodríguez

NI

Diane Dodds

PPE Group

Alain Cadec, Werner Kuhn, Verónica Lope Fontagné, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Jarosław Wałęsa

S&D Group

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

Verts/ALE Group

Marco Affronte, Linnéa Engström, Ian Hudghton

2

-

EFDD Group

David Coburn, Mike Hookem

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums