Procedūra : 2016/0284(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0378/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0378/2017

Debates :

PV 27/03/2019 - 26
CRE 27/03/2019 - 26

Balsojumi :

PV 12/12/2017 - 5.5
CRE 12/12/2017 - 5.5
PV 28/03/2019 - 8.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0322

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1195kWORD 144k
27.11.2017
PE 604.674v02-00 A8-0378/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

(COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD))

Juridiskā komiteja

Referents: Tiemo Wölken

Atzinuma sagatavotāja (*):

Petra Kammerevert, Kultūras un izglītības komiteja

(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAs atzinums
 PIELIKUMS: JURIDISKAS UN FIZISKAS PERSONAS, KAS ATZINUMA SAGATAVOTĀJAI SNIEGUŠAS NODERĪGU INFORMĀCIJU
 RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAs atzinums
 IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAs atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

(COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0594),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0384/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 25. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0378/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)   Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību, ir nepieciešams visā Savienībā esošo lietotāju interesēs nodrošināt tādu televīzijas un radio programmu plašāku izplatīšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, atvieglinot iespēju licencēt autortiesības un blakustiesības uz šādu programmu raidījumos ietvertiem darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Turklāt televīzijas un radio programmas ir svarīgi kultūras un valodu daudzveidības, sociālās kohēzijas un informācijas piekļūstamības veicināšanas līdzekļi.

(1)   Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un īpaši lai palielinātu piekļuvi informācijai, ir nepieciešams visā Savienībā esošo lietotāju interesēs nodrošināt ziņu un aktuālo notikumu programmu plašāku izplatīšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, atvieglinot iespēju licencēt autortiesības un blakustiesības uz tajās ietvertiem darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Turklāt ziņu un aktuālo notikumu programmas ir svarīgi kultūras un valodu daudzveidības, sociālās kohēzijas un informācijas piekļūstamības veicināšanas līdzekļi.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2а)  Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu jācenšas nodrošināt, lai to tehniskie pakalpojumi pakāpeniski kļūtu pieejami personām ar redzes un dzirdes traucējumiem.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)    Sniegt raidījumus papildinošus tiešsaistes pakalpojumus un retranslācijas pakalpojumus un tādējādi arī nodrošināt televīzijas un radio programmu brīvu apriti Savienības teritorijā kavē vairāki šķēršļi. Raidorganizācijas katru dienu daudzas stundas raida ziņu, kultūras, politiskus, dokumentālus vai izklaides raidījumus. Šīm programmām ir daudzveidīgs saturs, piemēram, audiovizuāli darbi, mūzikas darbi, literāri vai grafiski darbi, kas saskaņā ar Savienības likumiem ir aizsargāti ar autortiesībām un/vai blakustiesībām. Tādēļ ar daudziem tiesību īpašniekiem un par dažādām darbu un citu aizsargātu tiesību objektu kategorijām tiesības tiek nokārtotas sarežģītā procesā. Bieži vien tiesības jānokārto īsā laikā, jo īpaši, ja tiek gatavoti ziņu vai aktuālo notikumu raidījumi. Lai raidorganizācijas savus tiešsaistes pakalpojumus varētu darīt pieejamus pāri robežām, tām nepieciešamas vajadzīgās tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem visās attiecīgajās teritorijās, kas tiesību nokārtošanu padara vēl sarežģītāku.

(3)    Raidorganizācijas katru dienu daudzas stundas raida ziņu un aktuālo notikumu raidījumus. Šīm programmām ir daudzveidīgs saturs, kas saskaņā ar Savienības likumiem ir aizsargāts ar autortiesībām un/vai blakustiesībām. Tādēļ ar daudziem tiesību īpašniekiem un par dažādām darbu un citu aizsargātu tiesību objektu kategorijām tiesības tiek nokārtotas sarežģītā procesā. Attiecībā uz ziņu un aktuālo notikumu programmām ir svarīgi īsā laikā precizēt ar tām saistītās tiesības. Lai raidorganizācijas savus papildinošos tiešsaistes pakalpojumus varētu darīt pieejamus pāri robežām, tām nepieciešamas vajadzīgās tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem visās attiecīgajās teritorijās.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)    Retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs. Pastāv arī risks, ka tiesību īpašnieku darbus un citus aizsargātus tiesību objektus izmanto bez atļaujas vai bez atlīdzības maksāšanas.

(4)    Televīzijas vai radio programmu, tostarp darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu, retranslācijas pakalpojumu operatori veic izziņošanas sabiedrībai darbību neatkarīgi no tā, vai radio vai televīzijas programmu retranslācija tiek veikta, izmantojot tādus pašus tehniskos līdzekļus vai atšķirīgus tehniskos līdzekļus salīdzinājumā tiem, ko izmanto sākotnējai apraidīšanas darbībai, un neatkarīgi no tā, vai šāda retranslācija notiek faktiskajā vai plānotajā sākotnējās apraidīšanas uztveršanas zonā. Tā kā ar retranslācijas pakalpojumiem parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, retranslācijas pakalpojumu operatoriem nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs. Producenti, autori, radošie profesionāļi un citi tiesību īpašnieki saskaras arī ar risku, ka viņu darbus un citus aizsargātus tiesību objektus izmanto bez atļaujas vai bez pienācīgas un taisnīgas atlīdzības maksāšanas.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Retranslācijas pakalpojumu nolūkos, ar kuriem parasti piedāvā vairākas programmas, viņiem vajadzētu būt iespējai saskaņā ar līgumu slēgšanas brīvības principu iegūt nepieciešamās licences tādā apjomā, cik lielā skaitā tiek izmantoti retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertie darbi un citi aizsargāti tiesību objekti, un tādējādi, nodrošinot tiesību īpašniekiem nepieciešamo taisnīgo atlīdzību, viņi arī turpmāk varētu piedāvāt lielu satura daudzveidību. Šāda iespēja kalpotu arī patērētāju interesēm.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)    Tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem ir cita starpā saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK1 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK2.

(5)    Tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem ir cita starpā saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK1 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK2, kas ir būtisks instruments tiesību īpašnieku augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanai.

_________________

_________________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā, OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā, OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)    Tādējādi tas, kā pāri robežām tiek sniegti apraidi papildinoši tiešsaistes pakalpojumi un retranslētas tādas televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, būtu jāatvieglina, attiecīgi pielāgojot tiesisko regulējumu, kas reglamentē šādai darbībai būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu.

(7)    Tādējādi tas, kā pāri robežām tiek sniegti apraidi papildinoši ziņu un aktuālo notikumu programmu tiešsaistes pakalpojumi un retranslētas tādas televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, būtu jāatvieglina, attiecīgi pielāgojot tiesisko regulējumu, kas reglamentē šādai darbībai būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu. Tā kā tiesiskā regulējuma pielāgošanas rezultātā var tikt ierobežota ekskluzīvu tiesību īstenošana, šis tiesiskais regulējums būtu jāpiemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai cita aizsargāta tiesību objekta parastajai izmantošanai un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses. Tādēļ, paturot prātā arī teritorialitātes principa nozīmīgumu radoša satura, jo īpaši audiovizuālu darbu, finansēšanai un producēšanai, jebkura likumdevēja iejaukšanās darbībai neizbēgami vajadzētu būt ārkārtīgi ierobežotai un šaurai, un atbilstošai Savienībā spēka esošajiem nepieciešamības un proporcionalitātes principiem.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)    Papildinošie tiešsaistes pakalpojumi, kurus aptver šī regula, ir tie raidorganizāciju piedāvātie pakalpojumi, kuriem ir skaidrs un subordinēts sakars ar apraidi. Pie tiem pieder pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi televīzijas un radio programmām lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu, un pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi noteiktā laikā pēc raidījuma televīzijas un radio programmām, kuras iepriekš raidorganizācija ir raidījusi (tā sauktie arhīvtelevīzijas pakalpojumi). Pie papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem pieder arī pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi tādam materiālam, kurš bagātina vai citādi paplašina raidorganizācijas raidītās televīzijas un radio programmas, tostarp nodrošinot attiecīgās programmas satura priekšskatīšanu, paplašināšanu, papildināšanu vai pārskatīšanu. Par papildinošu tiešsaistes pakalpojumu nevajadzētu uzskatīt piekļuves nodrošināšanu atsevišķiem televīzijas vai radio programmā iestrādātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Līdzīgi papildināta tiešsaistes pakalpojumu definīcija neaptver piekļuves nodrošināšanu darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem neatkarīgi no apraides, piemēram, pakalpojumus, kas dod piekļuvi atsevišķiem muzikāliem vai audiovizuāliem darbiem, mūzikas albumiem vai video.

(8)    Papildinošie tiešsaistes pakalpojumi, kurus aptver šī regula, ir tie raidorganizāciju piedāvātie pakalpojumi, kuriem ir skaidrs un subordinēts sakars ar apraidi. Pie tiem pieder pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi ziņu un aktuālu notikumu programmām stingri lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu, un pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi noteiktā laikā pēc raidījuma ziņu un aktuālu notikumu programmām, kuras iepriekš raidorganizācija ir raidījusi (tā sauktie arhīvtelevīzijas pakalpojumi). Par papildinošu tiešsaistes pakalpojumu nevajadzētu uzskatīt piekļuves nodrošināšanu atsevišķiem televīzijas vai radio programmā iestrādātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Līdzīgi papildināta tiešsaistes pakalpojumu definīcija neaptver piekļuves nodrošināšanu darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem neatkarīgi no apraides, piemēram, pakalpojumus, kas dod piekļuvi atsevišķiem muzikāliem vai audiovizuāliem darbiem, mūzikas albumiem vai video.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)    Lai atvieglinātu tiesību nokārtošanu attiecībā uz papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu pāri robežām, ir nepieciešams nodrošināt, ka attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām būtiskām darbībām, kas notiek papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanā, piekļūšanā tam vai tā izmantošanā, tiek iedibināts izcelsmes valsts princips. Šis izcelsmes valsts princips būtu jāpiemēro tikai attiecībām starp tiesību īpašniekiem (vai tiesību subjektiem, kas pārstāv tiesību īpašniekus, piemēram, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) un raidorganizācijām, kā arī vienīgi nolūkā sniegt papildinošu tiešsaistes pakalpojumu, piekļūt tam vai to izmantot. Izcelsmes valsts principu nevajadzētu piemērot tālākai ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargāta un papildinošā tiešsaistes pakalpojumā ietverta satura publiskošanai vai reproducēšanai.

(9)    Lai atvieglinātu tiesību nokārtošanu, atļaujot raidorganizācijām papildinošu tiešsaistes pakalpojumu, kas saistīti vienīgi ar zinu un aktuālu notikumu programmām, sniegšanu pāri robežām, ir nepieciešams nodrošināt, ka attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām būtiskām darbībām, kas notiek papildinoša šādu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanā, piekļūšanā tam vai tā izmantošanā, tiek iedibināts izcelsmes valsts princips. Šis izcelsmes valsts princips būtu jāpiemēro tikai attiecībām starp tiesību īpašniekiem (vai tiesību subjektiem, kas pārstāv tiesību īpašniekus, piemēram, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) un raidorganizācijām, kā arī vienīgi nolūkā sniegt šādus ar ziņām un aktuālu notikumu programmām saistītus papildinošus tiešsaistes pakalpojumus, piekļūt tiem vai tos izmantot. Izcelsmes valsts principu nevajadzētu piemērot tālākai ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargāta un papildinošā tiešsaistes pakalpojumā ietverta satura publiskošanai vai reproducēšanai.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Šajā regulā paredzētais izcelsmes valsts princips nebūtu jāattiecina uz papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem, kuri ir galvenokārt vai tikai un vienīgi paredzēti apraidīšanai citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā ir raidorganizācijas galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta. Šāds pakalpojums, kas galvenokārt vai tikai un vienīgi ir paredzēts noteiktai dalībvalstij, ir pakalpojums, kura programmas ir skaidri paredzētas iedzīvotājiem konkrētā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir raidorganizācijas galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta, un skatītāju auditorija skaidri aprobežojas ar minētās konkrētās dalībvalsts iedzīvotājiem; turklāt attiecībā uz šīm programmām ir maz ticams, ka tām atradīsies skatītāji vai klausītāji ārpus konkrētās dalībvalsts, kurai programmas ir paredzētas. Aspekti, kas ļauj identificēt mērķauditoriju, jo īpaši ietver valodu, tostarp valodu, subtitrus, reklāmas, dublēšanu, auditoriju, kurai ir paredzēta apraides pakalpojuma popularizēšana un/vai programmas veidošanas vietējo mērogu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)    Tā kā uzskatāms, ka papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšana, piekļuve tam vai tā izmantošana notiek tikai dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, bet faktiski papildinošu tiešsaistes pakalpojumu var sniegt pāri robežām citās dalībvalstīs, ir nepieciešams nodrošināt, ka, nonākot pie maksājamās summas par attiecīgajām tiesībām, puses ņemtu vērā visus papildinoša tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, pakalpojuma iezīmes, auditoriju, tostarp auditoriju dalībvalstīs, kurās raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, un citās dalībvalstīs, kurās papildinošajam tiešsaistes pakalpojumam piekļūst un to izmanto, un valodas versiju.

(10)    Tā kā uzskatāms, ka papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšana ziņu un aktuālu notikumu programmām, piekļuve tam vai tā izmantošana notiek tikai dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, bet faktiski papildinošu tiešsaistes pakalpojumu var sniegt pāri robežām citās dalībvalstīs, ir nepieciešams nodrošināt, ka, nonākot pie maksājamās summas par attiecīgajām tiesībām, pusēm būtu jāizmanto objektīvi kritēriji un jāņem vērā visi papildinoša tiešsaistes pakalpojuma aspekti, piemēram, pakalpojuma iezīmes, tostarp pieejamības ilgums tiešsaistē, iespējamā un faktiskā auditorija, tostarp auditorija dalībvalstīs, kurās raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, un citās dalībvalstīs, kurās papildinošajam tiešsaistes pakalpojumam piekļūst un to izmanto, un visas pieejamās valodu versijas.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)    To, kā izmantojamas tiesības, kuras skar šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteiktiem apraides tehniskajiem līdzekļiem vai noteiktām valodas versijām, joprojām būs iespējams ierobežot ar līgumiskās brīvības principu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

(11)    Ir nepieciešams atgādināt, ka ar līgumslēgšanas brīvības principu un spēkā esošo licencēšanas modeļu, piemēram, ekskluzīvu teritoriālo licenču, kuras padara iespējamus finansēšanas mehānismus, kas ir būtiski audiovizuālo darbu ražošanai, kā arī optimālu sadali un kultūras daudzveidības veicināšanu, atbalstīšanas nolūkos vajag turpināt to tiesību izmantošanas ierobežošanu, kuras ietekmē šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, ar nosacījumu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Šīs regulas mērķis nav mudināt izmantot izdevīgāko tiesību aktu izvēles praksi. „Izcelsmes valsts” princips nebūtu jāpiemēro tiešsaistes pakalpojumiem, kuri galvenokārt vai tikai ir paredzēti citai auditorijai, nevis tās dalībvalsts auditorijai, kurā ir raidorganizācijas galvenā uzņēmējdarbības vieta, lai ierobežotu praksi, raidorganizācijai mēģinot veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, lai izvairītos no nelabvēlīgām finansiālām saistībām vai savā labā izmantotu labvēlīgākus licencēšanas nosacījumus salīdzinājumā ar dalībvalsti, kurā ir tās galvenās uzņēmējdarbības veikšanas vieta. Lai novērtētu, vai tiešsaistes pakalpojums ir paredzēts auditorijai ārpus raidorganizācijas dalībvalsts, būtu jāņem vērā pakalpojuma iezīmes, kā arī izmantotās valodu versijas.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)   Pamatojoties uz līgumslēgšanas brīvības principu un lai netiktu nepamatoti skarti pašreizējie licencēšanas modeļi, tādi kā ekskluzīva teritoriālā licencēšana, pārrobežu retranslācija no citas vai uz citu dalībvalsti tiek ierobežota, atļaujot kabeļiem līdzīgu vai IPTV līdzīgu pakalpojumu retranslāciju pārvaldītās vidēs.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11c)  Šī regula saskaņā ar līgumiskās brīvības principu neatceļ pašreizējos licencēšanas modeļus, tādus kā teritoriālā licencēšana, un neskar spēkā esošos valsts līgumtiesību noteikumus autortiesību jomā attiecībā uz pienācīgu atalgojumu, kā arī spēkā esošos kolektīvā pārvaldījuma risinājumus retranslācijai dalībvalstī.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)    Tādu retranslācijas pakalpojumu operatori, ko piedāvā satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet nav tiešsaistes pārraide, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atvērtā internetā piedāvāti retranslācijas pakalpojumi, jo šiem pakalpojumiem ir citādas īpašības. Tie nav saistīti ne ar vienu konkrētu infrastruktūru, un to spēja nodrošināt kontrolētu vidi ir ierobežota salīdzinājumā, piemēram, ar kabeļtīkliem vai slēgtiem uz IP balstītiem tīkliem.

(12)    Tādu retranslācijas pakalpojumu operatori, ko piedāvā satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, vai kabeļiem līdzīgu vai IPTV līdzīgu pakalpojumu operatori pārvaldītās vidēs, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet nav tiešsaistes pārraide, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atvērtā internetā piedāvāti retranslācijas pakalpojumi, kas nav kabeļiem līdzīgivai IPTV līdzīgi pakalpojumi pārvaldītā vidē, jo šiem pakalpojumiem ir citādas īpašības. Tie nav saistīti ne ar vienu konkrētu infrastruktūru, un to spēja nodrošināt kontrolētu vidi ir ierobežota salīdzinājumā, piemēram, ar kabeļtīkliem vai slēgtiem uz IP balstītiem tīkliem.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)    Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos, digitālajos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu 2014/26/ES un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli.

(13)    Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos un digitālajos zemes tīklos, kā arī kabeļiem līdzīgiem vai IPTV līdzīgiem pakalpojumiem pārvaldītā vidē un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu 2014/26/ES un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli. Tiesības atteikt atļauju kā tādas paliek neskartas, un tikai šo tiesību īstenošanas veids tiek reglamentēts zināmā apjomā. Tas arī nozīmē, ka vienmēr ir iespējams lemt, vai ir piešķiramas tiesības uz retranslāciju.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Kolektīvajām pārvaldības organizācijām vajadzētu būt iespējai piemērot noteikumus par šajā regulā paredzēto retranslācijas tiesību īstenošanu, kolektīvo līgumu ar kādu retranslācijas pakalpojuma operatoru paplašināti attiecinot arī uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus organizācija nepārstāv, ja šāda sistēma ir paredzēta valsts tiesību aktos.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Raidorganizācijas, kas to programmas saturošus signālus, kuri paredzēti publiskai uztveršanai, izplatītājiem, kuri saskaņā ar Bernes konvenciju ir trešā puse attiecībā pret raidorganizāciju, pārraida, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu, ir kopā ar izplatītājiem solidāri atbildīgas par vienotu un nedalāmu izziņošanu sabiedrībai un publiskošanu, kā noteikts Direktīvas 2001/29/EK 3. pantā, un tie šo uzdevumu veic kopā. Tāpēc šādām raidorganizācijām un šādiem izplatītājiem no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem būtu jāsaņem atļauja attiecībā uz to attiecīgo līdzdalību šādās darbībās.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Regulas 4. pantā paredzētais atbrīvojums saistībā ar raidorganizāciju tiesībām neierobežo tiesību īpašnieku iespēju izvēlēties nodot savas tiesības kolektīvā pārvaldījuma organizācijai un tādējādi saņemt tiešu daļu no retranslācijas pakalpojumu operatora maksātās atlīdzības.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)    Lai nepieļautu, ka izcelsmes valsts principa piemērošana tiek apieta, pagarinot līdzšinējos nolīgumus par to, kā tiek īstenotas autortiesības un blakustiesības, kas būtiski attiecas uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanu, kā arī papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, izcelsmes valsts principu nepieciešams piemērot arī līdzšinējiem nolīgumiem, tomēr ar pārejas periodu.

(15)    Lai nepieļautu, ka ziņu un aktuālu notikumu programmām paredzētā izcelsmes valsts principa piemērošana tiek apieta, pagarinot līdzšinējos nolīgumus par to, kā tiek īstenotas autortiesības un blakustiesības, kas būtiski attiecas uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanu, kā arī papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, šo principu nepieciešams piemērot arī līdzšinējiem nolīgumiem, tomēr ar pārejas periodu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Raidorganizācijas, kas to programmas saturošus signālus, kuri paredzēti publiskai uztveršanai, izplatītājiem pārraida, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu, ir kopā ar izplatītājiem solidāri atbildīgas par vienotu un nedalāmu izziņošanu sabiedrībai un publiskošanu, kā noteikts Direktīvas 2001/29/EK 3. pantā, un tie šo uzdevumu veic kopā. Tāpēc šādām raidorganizācijām un izplatītājiem no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem būtu jāsaņem atļauja attiecībā uz to attiecīgo līdzdalību šādās darbībās.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)    Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Nosacījums, ka, īstenojot publiskošanas tiesības attiecībā uz retranslācijas pakalpojumiem, ir vajadzīgs obligātais kolektīvais pārvaldījums, tiesību īpašnieku tiesību īstenošanu gan varētu traucēt, tomēr konkrētiem pakalpojumiem tādu nosacījumu ir nepieciešams mērķēti izvirzīt — arī lai, atvieglinot šo tiesību nokārtošanu, darītu iespējamu plašāku televīzijas un radio programmu pārrobežu izplatīšanu.

(16)    Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Nosacījums, ka, īstenojot publiskošanas tiesības attiecībā uz retranslācijas pakalpojumiem, notiek obligātais kolektīvais pārvaldījums, tiesību īpašnieku tiesību īstenošanu traucē, tomēr tādu nosacījumu ir nepieciešams mērķēti izvirzīt un ierobežoti attiecināt to uz konkrētiem pakalpojumiem, kas ir līdzīgi kabeļu un satelītu retranslācijām un notiek pārvaldītā vidē.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)    Kad regula kādu laiku būs bijusi spēkā, tā būtu jāpārskata, lai cita starpā novērtētu, kādā mērā Eiropas patērētāju interesēs un tādējādi arī Savienības kultūru daudzveidības vairošanas interesēs ir palielinājusies papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšana pāri robežām.

(18)    Saskaņā ar labāka regulējuma principiem regula būtu jāpārskata, kad kādu laiku būs bijusi spēkā, lai novērtētu regulas, tostarp noteikumus par tiešu signāla pievadīšanu, ietekmi uz Eiropas radošajām nozarēm, uz Eiropas audiovizuālo darbu finansēšanu un uz tiesību īpašniekiem. Pārskatā būtu jāņem arī vērā, kādā mērā Eiropas patērētāju un uzņēmumu interesēs un tādējādi arī Savienības kultūru daudzveidības vairošanas interesēs ir palielinājusies papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšana pāri robežām, kā arī ieguldījumu līmenis jaunā saturā.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)    Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, sekmēt papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un atvieglināt tādu televīzijas un radio programmu retranslēšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, kā arī to, ka to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība drīkst pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz papildinošu tiešsaistes pakalpojumu pārrobežas sniegšanu šī regula iedibina iespējinošus mehānismus, kas atvieglina autortiesību un blakustiesību nokārtošanu. Šī regula raidorganizācijām neuzliek pienākumu sniegt šādus pakalpojumus pāri robežām. Šī regula arī neuzliek pienākumu retranslācijas pakalpojumu operatoriem savos pakalpojumos iekļaut televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs. Šī regula attiecas tikai uz noteiktu retranslācijas tiesību īstenošanu, ciktāl tas nepieciešams, lai būtu vienkāršāk licencēt autortiesības un blakustiesības šādu pakalpojumu sakarā, un tikai attiecībā uz televīzijas un radio programmām, kuru izcelsme ir citās Savienības dalībvalstīs,

(19)    Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, sekmēt papildinošu raidorganizāciju tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu ziņu un aktuālu notikumu programmām pāri robežām un atvieglināt tādu televīzijas un radio programmu retranslēšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, kā arī to, ka to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus dažos gadījumos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība drīkst pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz raidorganizāciju dažu papildinošu tiešsaistes pakalpojumu pārrobežas sniegšanu šī regula iedibina iespējinošus mehānismus, kas atvieglina autortiesību un blakustiesību nokārtošanu. Šī regula arī neuzliek pienākumu retranslācijas pakalpojumu operatoriem savos pakalpojumos iekļaut televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs. Šī regula attiecas tikai uz noteiktu retranslācijas tiesību īstenošanu, ciktāl tas nepieciešams, lai būtu vienkāršāk licencēt autortiesības un blakustiesības šādu pakalpojumu sakarā, un tikai attiecībā uz televīzijas un radio programmām, kuru izcelsme ir citās Savienības dalībvalstīs,

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Programmu retranslācija no citām dalībvalstīm ir darbība, kas pakļauta autortiesībām un dažos gadījumos — blakustiesībām. Tālab tiešsaistes pakalpojumiem būtu jāsaņem atļauja no katra tiesību īpašnieka katrā retranslētās programmas daļā. Saskaņā ar šo regulu atļaujas būtu jāpiešķir ar līgumu, ja vien nav paredzēti pagaidu izņēmumi esošo tiesību licencēšanas shēmu ietvaros.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

-1. pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. pants

 

Subject matter

 

1.   Ar šo regulu nosaka juridiskus mehānismus, kas atvieglina autortiesību un blakustiesību nokārtošanu, kas nepieciešamas tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, un atvieglina digitālas retranslācijas slēgtā vidē.

 

2.   Šādi juridiskie mehānismi ietver izcelsmes valsts principa noteikšanu attiecībā uz šādu tiesību īstenošanu. Juridiskie mehānismi ietver arī noteikumus par retranslācijai būtisko autortiesību un blakustiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu, par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tiesiskajām prezumpcijām attiecībā uz pārstāvību un par to, kā raidorganizācijas īsteno retranslācijas tiesības.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)   "retranslācija" ir jebkāda vienlaicīga, nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija un nav retranslācija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/2120 definētā interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību, bet kas paredzēta tam, lai sabiedrība pa vadu, pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet ne tiešsaistes pārraidīšanā, uztvertu sabiedriskai uztveršanai paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek.

(b)   "retranslācija" ir jebkāda vienlaicīga, nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija, aprobežojoties ar kabeļiem līdzīgiem vai IPTV līdzīgiem pakalpojumiem, kuri ir paredzēti tam, lai sabiedrība pa vadu, pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet ne tiešsaistes pārraidīšanā, uztvertu sabiedriskai uztveršanai paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)   "tieša signālu pievadīšana" ir divu vai vairāku pakāpju process, kurā raidorganizācijas to programmas saturošus signālus, kas paredzēti sabiedriskai uztveršanai, tieši pārraida izplatītājiem, kas ir citas organizācijas, nevis raidorganizācijas atbilstoši Bernes konvencijai, izmantojot privātu līniju, — pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, — tādā veidā, ka minētos programmas saturošos signālus to pārraidīšanas laikā sabiedrība nevar uztvert; izplatītāji savukārt šīs programmas piedāvā sabiedrībai vienlaicīgi ar to apraidi un nepārveidotā un nesaīsinātā veidā, lai sabiedrība varētu tās skatīties vai klausīties, izmantojot kabeļtīklus, mikroviļņu sistēmas, ciparu virszemes, uz IP balstītus un mobilo sakaru tīklus vai līdzīgus tīklus.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)   "pārvaldītas vides” ir definētas vienīgi kā kabeļiem līdzīgi vai IPTV līdzīgi pakalpojumi ar drošu un ierobežotu piekļuvi, kad operators retranslācijas pakalpojumu līgumā pilnvarotiem lietotājiem nodrošina no viena gala līdz otram šifrētu retranslāciju.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

"Izcelsmes valsts" principa piemērošana papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem

"Izcelsmes valsts" principa piemērošana tiešsaistes pakalpojumiem ziņu un aktuālu notikumu apraidēm

  Par tādām darbībām kā publiskot un darīt pieejamu, kuras notiek, ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā tiekot sniegtam papildinošam tiešsaistes pakalpojumam, kā arī par reproducēšanas darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, attiecībā uz šīm darbībām būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu uzskata, ka tās notiek vienīgi dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā uzņēmējdarbība.

  Par tādām darbībām kā publiskot un darīt pieejamu, kuras notiek, ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā tiekot sniegtam sākotnēju ekskluzīvu ziņu un aktuālu notikumu programmu apraidi papildinošam tiešsaistes pakalpojumam, kā arī par šādu zinu un aktuālu notikumu programmu reproducēšanas darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, attiecībā uz šīm darbībām būtisko autortiesību un blakustiesību iegūšanu un šo iegūto tiesību īstenošanu uzskata, ka tās notiek vienīgi dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā uzņēmējdarbība.

  Nosakot summu, kas maksājama par šīm tiesībām saskaņā ar 1. punktā noteikto izcelsmes valsts principu, puses ņem vērā visus papildinošā tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, papildinošā tiešsaistes pakalpojuma īpašības, auditoriju un valodas versiju.

  Nosakot summu, kas maksājama par šīm tiesībām saskaņā ar 1. punktā noteikto izcelsmes valsts principu, puses ņem vērā visus papildinošā tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, papildinošā tiešsaistes pakalpojuma īpašības, tostarp pieejamības ilgumu tiešsaistē, auditoriju un visas pieejamās valodu versijas.

 

  Šā panta 2. punkts neierobežo pušu brīvību vienoties par konkrētām metodēm vai kritērijiem, lai aprēķinātu summu, kas maksājama par šīm tiesībām saskaņā ar izcelsmes valsts principu, piemēram, tām, kas balstītas uz raidorganizācijas ieņēmumiem, kurus rada tiešsaistes pakalpojumi.

 

  Šā panta 1. un 2. punkts neskar autortiesībās paredzēto teritorialitātes un līgumiskās brīvības principu un neskar Direktīvā 2001/29/EK noteiktās tiesības. Ņemot to vērā, pusēm ir tiesības turpināt vienoties par ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto tiesību izmantošanu, ja vien šie ierobežojumi ir saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem.

 

  Televīzijas un radio programmas sākotnējās pārraides retranslācija no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, izmantojot papildinošu tiešsaistes pakalpojumu, kā ir definēts šajā regulā, notiek, ievērojot piemērojamās autortiesības, blakustiesības un tiesības uz citiem aizsargātiem objektiem un pamatojoties uz individuāliem un kolektīviem līgumiem starp autortiesību īpašniekiem, blakustiesību tiesību subjektiem, citu aizsargātu objektu tiesību subjektiem un retranslācijas pakalpojumu operatoriem.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Kā retranslācijas tiesības īsteno tiesību īpašnieki, kas nav raidorganizācijas

Kā retranslācijas, neizmantojot kabeļus, tiesības īsteno tiesību īpašnieki, kas nav raidorganizācijas

 

(-1)   Retranslācijas tiesības ir ekskluzīvas tiesības, un tās ir jāpiešķir ar autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauju.

(1)   Autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kas nav raidorganizācijas, savas tiesības piešķirt vai atteikt retranslācijas atļauju drīkst īstenot tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību.

(1)   Autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kas nav raidorganizācijas, īsteno savas tiesības piekļūt retranslācijas pakalpojumiem pārvaldītās vidēs tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību.

(2)   Ja tiesību īpašnieks 1. punktā minēto tiesību pārvaldīšanu nav nodevis kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, par pilnvarotu tāda tiesību īpašnieka vārdā pārvaldīt šīs tiesības uzskata kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kas pārvalda tās pašas kategorijas tiesības tās dalībvalsts teritorijā, kurā retranslācijas pakalpojuma operators cenšas nokārtot tiesības uz retranslāciju.

 

(3)   Ja minētās kategorijas tiesības minētās dalībvalsts teritorijā pārvalda vairāk nekā viena kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tiesību īpašnieks brīvi izvēlas, kuru no šīm kolektīvā pārvaldījuma organizācijām uzskatīt par pilnvarotu pārvaldīt viņa vai viņas tiesības. Ja šādā situācijā tiesību īpašnieks neizvēlas kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, to, kuru kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzskatīt par tādu, kurai uzticēts pārvaldīt šā tiesību īpašnieka tiesības, norāda dalībvalsts, kuras teritorijā retranslācijas pakalpojuma operators cenšas nokārtot tiesības uz retranslāciju.

(3)   Ja minētās kategorijas tiesības minētās dalībvalsts teritorijā pārvalda vairāk nekā viena kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tiesību īpašnieks brīvi izvēlas, kuru no šīm kolektīvā pārvaldījuma organizācijām uzskatīt par pilnvarotu pārvaldīt viņa vai viņas tiesības. Ja šādā situācijā tiesību īpašnieks neizvēlas kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, to, kuru kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzskatīt par tādu, kurai uzticēts pārvaldīt šā tiesību īpašnieka tiesības, norāda dalībvalsts, kuras teritorijā retranslācijas pakalpojuma operators cenšas nokārtot tiesības uz retranslāciju.

(4)   Tiesību īpašniekam tiesības un pienākumi, kas izriet no nolīguma starp retranslācijas pakalpojuma operatoru un kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kuru uzskata par pilnvarotu pārvaldīt viņa vai viņas tiesības, ir tādas pašas kā tiem tiesību īpašniekiem, kas minēto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pilnvarojuši, un viņš vai viņa uz šīm tiesībām var pretendēt attiecīgās dalībvalsts noteiktajā laikā, kas nav īsāks par trim gadiem no tās retranslācijas dienas, kurā ietverts viņa vai viņas darbs vai cits aizsargāts tiesību objekts.

 

(5)   Dalībvalsts var paredzēt, ka tad, ja tiesību īpašnieks dod atļauju darba vai cita aizsargāta tiesību objekta sākotnējai pārraidīšanai tās teritorijā, tiek uzskatīts, ka viņš vai viņa ir piekritis(-usi) savas retranslācijas tiesības īstenot nevis individuāli, bet gan saskaņā ar šo regulu.

 

 

(5a) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas uztur datubāzi, lai varētu sniegt informāciju saistībā ar šajā pantā reglamentēto autortiesību un blakustiesību pārvaldīšanu, tostarp informāciju par tiesību īpašnieku un tiesību izmantošanas veidu, teritoriju un laika periodu.

 

(5b)   Šīs regulas vajadzībām arī ir pieejama iespēja meklēt mediāciju un novērst sarunu stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā paredzēts Padomes Direktīvas 93/83/EEK 11. pantā un 12. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Raidorganizāciju programmu izmantošana ar retranslāciju

 

Televīzijas vai radio programmā iekļautu to darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu retranslācija, kurus sākotnēji sabiedrībai ir izziņojusi raidorganizācija ir šādas programmas izziņošanas darbība sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai retranslācijas pakalpojuma operators izmanto tādus pašus tehniskos līdzekļus vai atšķirīgus tehniskos līdzekļus salīdzinājumā tiem, ko izmanto sākotnējai apraidīšanas darbībai, un neatkarīgi no tā, vai šāda retranslācija notiek faktiskajā vai plānotajā sākotnējās apraidīšanas uztveršanas zonā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Raidorganizāciju programmu izmantošana ar tieša signāla pievadīšanas procesa palīdzību Raidorganizācijas, kas to programmas saturošus signālus, kuri paredzēti publiskai uztveršanai, izplatītājiem, kas ir citas organizācijas, nevis raidorganizācijas atbilstoši Bernes konvencijai, pārraida, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu, ir kopā ar izplatītājiem solidāri atbildīgas par vienotām un nedalāmām izziņošanas sabiedrībai un publiskošanas darbībām, ko tās veic kopā, kā noteikts Direktīvas 2001/29/EK 3. pantā. Tāpēc šādām raidorganizācijām un šādiem izplatītājiem no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem būtu jāsaņem atļauja attiecībā uz to attiecīgo līdzdalību šādās darbībās.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

svītrots

Pārejas noteikumi

 

Ja pēc [the date mentioned in Article 7(2) + 2 years, to be inserted by OPOCE]] nolīgumi par tādu [the date mentioned in Article 7(2), to be inserted by OPOCE ] spēkā esošu autortiesību vai blakustiesību īstenošanu, kuras būtiski attiecas uz tādām papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas laikā notiekošām darbībām kā publiskot un darīt pieejamu, kā arī uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanai, piekļuvei tam, vai tā izmantošanai nepieciešamām reproducēšanas darbībām, zaudē spēku, no minētā datuma tos reglamentē 2. pants.

 

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ne vēlāk kā [3 years after the date mentioned in Article 7(2) to be inserted by OPOCE] Komisija šo regulu pārskata un ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

(1)  Ne vēlāk kā[3 years after the date mentioned in Article 7(2) to be inserted by OPOCE] Komisija šo regulu pārskata un ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu dara viegli un efektīvi pieejamu sabiedrībai.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju, kas nepieciešama 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

(2)  Dalībvalstis Komisijai savlaicīgi un precīzi sniedz informāciju, kas nepieciešama 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  To piemēro no [6 months following the day of its publication, to be inserted by OPOCE].

(2)  To piemēro no [18 months following the day of its publication, to be inserted by OPOCE].

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Vienkāršota piekļuve televīzijas un radio programmām, izmantojot internetu, ir digitālā vienotā tirgus izveides būtisks elements. Joprojām pastāvošajām valsts robežām digitālajā jomā ir jākļūst atvērtākām, lai arī pāri tām nodrošinātu piekļuvi tiešsaistē jau pieejamajam digitālajam saturam. Tas ir absurds, ka digitālajam saturam, kura ātra un vienkārša pārraidāmība un pieejamība ir pati par sevi saprotama, tiek noteikti valsts robežu šķēršļi, kamēr fiziskas preces jau sen var pārvietot pāri valstu robežām.

Autortiesību jomā ģeogrāfiskās bloķēšanas pasākumi ir tiesību aktu sadrumstalotības, kā arī teritorialitātes principa piemērošanas rezultāts.

Kamēr teritorialitātes principa piemērošanu regula neierobežo, tiesību aktu sadrumstalotības aspekts ir atrisināts, ieviešot juridisku fikciju izcelsmes valsts principa veidā. Šādā aspektā regula ir ļoti līdzsvarots kompromiss starp konkurējošām interesēm. Referents iebilst pret turpmākiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir šīs regulas darbības jomu padarīt mazāk nozīmīgu.

Tiesiskā regulējuma sadrumstalotība rada pārmērīgi augstas darījumu izmaksas, kas atturēs raidorganizācijas nodrošināt pārrobežu piekļuvi. Apstāklis, ka nav legālu piekļūšanas iespēju, neļauj darbiem pilnībā izpaust to sociālo vērtību. Raidorganizāciju programmas arvien biežāk vairs tiek patērētas, nevis izmantojot tradicionālos pārraidīšanas veidus, piemēram, kabeļus, satelītus un gaisa tehnoloģijas, bet gan ar interneta starpniecību. Tomēr mainās ne tikai piekļuves veids raidorganizāciju pakalpojumiem, bet arī patērētāju izturēšanās kopumā — pāriešana no lineārās televīzijas uz nelineāro, dažādu pakalpojumu lietošana ar nobīdi laikā, izmantojot kādu gala iekārtu pēc izvēles. Jo īpaši šī pāreja ir raksturīga jaunajai paaudzei. Tomēr priekšlikumā netiek atbalstīta ideja par valstu licenču atcelšanu, aizstājot tās ar vienotu Eiropas licenci. Daudz lielākā mērā tiek izmantots zināmais un pārbaudītais Direktīvas 93/83/EEK 1. II panta b) punktā iekļautais princips ar nosaukumu „izcelsmes valsts” princips, attiecinot to arī uz tiešsaistes jomu. Praksē tādējādi tiek vienkāršota pārvaldība, nosakot, kuras dalībvalsts autortiesību tiesību aktus piemēro. Šādā veidā tiek samazinātas darījumu izmaksas. Savukārt attiecībā uz raidorganizāciju operatoriem ar regulu pienākums darīt pieejamus pašu resursus ieviests netiek.

Referents apzinās Eiropas kino nozares un tās saglabāšanas, kā arī tās veicināšanas nozīmi. Tā nodrošina apmēram 1 miljonu darbvietu — scenāriju autoriem, filmēšanas grupām un aktieriem, kā arī apkalpojošam personālam utt. Turklāt tā palīdz turpināt saglabāt kultūras daudzveidību, bez kuras nevar pastāvēt un funkcionēt informācijas sabiedrība un demokrātija.

Tomēr šī daudzveidība var pilnībā izvērsties, ja tā ir pieejama ikvienam indivīdam. Tikai šādā veidā var sekmēt plašas publiskas diskusijas. Šī kultūras daudzveidības izpausme tiek veicināta ar šo regulu, kamēr, no otras puses, daudzveidība gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā netiek apšaubīta.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ar regulu dažādām iedzīvotāju grupām Eiropas Savienībā nodrošina reālas ievērojamas priekšrocības ikdienas dzīvē. Kamēr regula par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamības nodrošināšanu iekšējā tirgū (turpmāk tekstā — „pārnesamības regula”) attiecībā uz maksas pakalpojumiem garantē jau apmaksātu pakalpojumu pārrobežu lietošanu, ar šo regulu izvirza nosacījumu, ka uzturēšanās citā dalībvalstī ir ar pagaidu raksturu. Regula attiecas uz gadījumiem, kad uzturēšanās notiek tūrisma, atvaļinājuma vai studiju nolūkos.

Savukārt šī regula koncentrējas uz tādu personu grupām, kuras ilgstoši uzturas kādā dalībvalstī, bet kuriem tomēr ir likumīgas intereses piekļūt tādu raidorganizāciju tiešsaistes piedāvājumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs.

Šādā situācijā ir apmēram 13,6 miljonu pilsoņu, kuri aktīvi izmanto viņu un viņu pēcnācējiem ES tiesībās garantētās tiesības uz personu brīvu pārvietošanos, kā arī darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Šajā sakarībā, pretēji situācijai vienotajā analogajā tirgū, ļoti skaidri izpaužas joprojām spēkā esošās krāsās dalībvalstu robežas digitalajā tirgū. Kamēr personu brīva pārvietošanās un preču brīva aprite iekšējā tirgū ir garantēta, situācija attiecībā uz piekļuvi raidorganizāciju pakalpojumiem un tādējādi arī programmām no izcelsmes valsts ir atšķirīga.

Turklāt no šīs regulas labumu gūs vairākās dalībvalstīs dzīvojošas lingvistiskas minoritātes. Turklāt Tieši pierobežas reģionos nav iespējams noskaidrot, kāpēc ar vecām tehnoloģijām ir iespējama piekļuve raidorganizāciju programmām attiecīgajā dzimtajā valodā, kamēr ar jau nostiprinājušos tehnoloģiju, ko piedāvā internets, tas joprojām tiek liegts.

Tiek padarīta iespējama likumīgo interešu īstenošana veicināt svešvalodas, kas ir pamatā Eiropas tautu savstarpējai sapratnei, klausoties radioprogrammas.

Turklāt tiek atvieglota piekļuve raidījumiem no citām dalībvalstīm visā Eiropā, tādējādi nodrošinot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas publiskuma attīstībā.

Visbeidzot, pakalpojumi, kurus regulē Pārnesamības regula, parasti nodrošina vienīgi izklaidējošus piedāvājumus, kamēr uz piekļuvi ziņu raidījumiem un informācijas piedāvājumiem minētā regula neattiecas. Tomēr šāda piekļuve, jo īpaši tā dēvēto viltus ziņu un vismaz daļējas uzticēšanās tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem laikmetā, ir būtiski nepieciešama. Šai piekļuvei ir īpaša, demokrātijas īstenošanai svarīga nozīme. Vienkāršota piekļuve programmai no citām dalībvalstīm ir atzinīgi vērtējama informācijas sabiedrībā, kas jāatbalsta.

Konkurences tiesību akti ierobežo līgumu slēgšanas brīvību tikai ar nosacījumu, ja runa ir par vienošanām, kas vērstas pret konkurenci (LESD 101. un 102. pants). Tomēr autortiesību uzdevums nav nodrošināt aizsardzību pret primāro tiesību iespējamiem pārkāpumiem. Turklāt Eiropas Savienības Tiesa spriedumā tā dēvētajā Murphy lietā(1) nepārprotami konstatē, ka no Tiesas judikatūras par licences līgumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām izriet, ka ekskluzīvas vienošanās par atsevišķu dalībvalsti, no kuras notiek pārraidīšana, pati par sevi nav iemesls automātiski pieņemt, ka noticis konkurences tiesību pārkāpums. Ir nepieciešami papildu faktori, lai pamatotu šādu pieņēmumu.

Ja paplašināti tiek piemērots izcelsmes valsts princips, vairs nav nepieciešams pamatojošs iemesls saskaņā ar konkurences tiesībām nepieciešamo raidīšanas tiesību trūkuma attaisnošanai. Tomēr ir iespējamas citas likumīgas intereses, kuras turpina attaisnot ģeogrāfiskās bloķēšanas pasākumus, piemēram, vietējas intereses un kultūras īpatnības.

Regulējuma nepieciešamību tāpat vēl vairāk apstiprina tas, ka 82 procenti publisko un 62 procenti privāto raidorganizāciju izmanto kaut kāda veida ģeogrāfisko bloķēšanu, tādējādi ievērojami apgrūtinot piekļuvi informācijas piedāvājumiem. To cilvēku skaits, kuri piekļūst saturam, izmantojot tā dēvētos privātos video tīklus, skaidri liecina, ka pēc piekļuves ir pieprasījums. Šī vajadzība būtu no tiesību aktu viedokļa jāapmierina tā, lai padarītu iespējamu legālu piekļuvi.

Referents ierosina turpmāk minētos svarīgos uzlabojumus Komisijas tekstā.

·Noteikumi par atlīdzību. Referents vēlreiz uzsver Eiropas filmu ārkārtīgi lielo nozīmi no kultūras viedokļa. Lai jo īpaši ņemtu vērā bažas, kuras ir pauduši Eiropas filmu radītāji, referents ierosina precizēt noteikumus par atlīdzību, kas iekļauti 2. II pantā un ieviešot atlīdzības noteikumu 3. pantā. Izdarot šo precizējumu, tiks nodrošināts, ka autori, jo īpaši „nišu” darbu autori, tiek papildus pienācīgi atalgoti.

·Piemērošanas joma, kas aptvertu tikai papildinošus tiešsaistes pakalpojumus, šķiet pārāk šaura, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un piedāvājumus, kas ātri mainās. Lai nodrošinātu pienācīgu šīs regulas darbības jomu, referents uzskata, ka ir jāsvītro saikne ar raidījumu. Jau šobrīd pastāv raidorganizāciju pakalpojumu sniedzēju programmas, kuras ir pieejamas vienīgi tiešsaistē.

·Pārejas noteikums attiecībā uz izcelsmes valsts principa piemērošanu iepirktām mākslas filmām un iepirktām televīzijas seriālu epizodēm, kas nav ražojumi pēc pasūtījuma, lai varētu pielāgot uzņēmējdarbības modeļus jaunajam regulējumam.

·Turklāt arī cieša sakritība laikā nav nepieciešama, un referents ierosina svītrot šo ierobežojumu. Ierobežojumi laikā jau ir iekļauti dalībvalstu tiesību aktos. Referents uzskata, ka līguma pušu ziņā būtu jāatstāj vienošanās par piekļuves ilgumu un par pušu atbilstošu un pienācīgu atalgojumu.

·Tiek noteikta atbildība par signalu tiešu pievadīšanu.

·Tālākas pārraidīšanas režīms ar kabeli, pastāvot kabeļa tīklu operatoru salīdzināmībai, ir jāveido tehnoloģiski neitrāli, lai ņemtu vērā tehnoloģiju progresu arī šajā jomā.

(1)

ES Tiesas 2011. gada 4. oktobra spriedums C–403/08 un C–429/08, 137.f apsvērums.


KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAs atzinums (28.6.2017)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par noteikumiem par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

(COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Petra Kammerevert

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Digitālo tehnoloģiju un interneta attīstība ir mainījusi televīzijas un radio programmu izplatīšanu un piekļuvi tām. Lietotāji arvien vairāk sagaida, ka viņiem būs piekļuve televīzijas un radio programmām gan tiešraidē, gan pēc pieprasījuma, izmantojot tādus tradicionālos kanālus kā satelīts vai kabelis, kā arī ar tiešsaistes pakalpojumu starpniecību. Tādējādi raidorganizācijas arvien vairāk papildus saviem televīzijas un radio programmu raidījumiem piedāvā savu apraidi papildinošus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, simultānraides un arhīvtelevīzijas pakalpojumus. Retranslācijas pakalpojumu operatori, kas TV un radio programmu raidījumus sakopo paketēs un nepārveidotus un nesaīsinātus sniedz lietotājiem vienlaicīgi ar sākotnējo raidījuma pārraidīšanu, izmanto dažādus retranslācijas paņēmienus, piemēram, kabeli, satelītu, digitālo zemes apraidi, slēgtus uz IP balstītos vai mobilos tīklus, kā arī atvērto internetu. Lietotāji, tostarp Savienības valodu minoritāšu pārstāvji, kā arī personas, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes dalībvalsts, arvien vairāk prasa piekļuvi TV un radio programmu raidījumiem, kuru izcelsme ir ne tikai pašu dalībvalstī, bet arī citās Savienības dalībvalstīs.

(2)  Digitālo tehnoloģiju un interneta attīstība ir mainījusi un turpina mainīt televīzijas un radio programmu izplatīšanu un piekļuvi tām. Lietotāji arvien vairāk sagaida, ka viņiem būs piekļuve televīzijas un radio programmām gan tiešraidē, gan pēc pieprasījuma, izmantojot tādus tradicionālos kanālus kā satelīts vai kabelis, kā arī ar tiešsaistes pakalpojumu starpniecību. Tādējādi raidorganizācijas arvien vairāk papildus saviem televīzijas un radio programmu raidījumiem piedāvā tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, simultānraides, tīmekļapraides un arhīvtelevīzijas pakalpojumus, kas papildina to tradicionālo lineāro izlaidi. Turklāt raidorganizācijas pašlaik veido arī televīzijas programmām un radioprogrammām līdzīgas programmas, kas ir pieejamas vai nu vienīgi tiešsaistē, vai tiešsaistē vispirms. Šāda prakse ir aizvien biežāk sastopama realitāte, ko var izskaidrot ar mainīgiem tirgus apstākļiem un patērētāju prasībām. Retranslācijas pakalpojumu operatori, kas TV un radio programmu raidījumus sakopo paketēs un nepārveidotus un nesaīsinātus sniedz lietotājiem vienlaicīgi ar sākotnējo raidījuma pārraidīšanu, izmanto dažādus retranslācijas paņēmienus, piemēram, kabeli, satelītu, digitālo zemes apraidi, slēgtus uz IP balstītos vai mobilos tīklus, kā arī atvērto internetu. Minēto iemeslu dēļ televīzijas un radio programmu izplatīšana un piekļuve tām arvien vairāk tiek nodrošināta, izmantojot vairākas platformas un tehnoloģiski neitrālus instrumentus. Lietotāji, tostarp Savienības valodu minoritāšu pārstāvji, kā arī personas, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes dalībvalsts, jebkurā platformā bezrobežu vidē arvien vairāk prasa piekļuvi TV un radio programmu raidījumiem, kuru izcelsme ir ne tikai pašu dalībvalstī, bet arī citās Savienības dalībvalstīs.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Sniegt raidījumus papildinošus tiešsaistes pakalpojumus un retranslācijas pakalpojumus un tādējādi arī nodrošināt televīzijas un radio programmu brīvu apriti Savienības teritorijā kavē vairāki šķēršļi. Raidorganizācijas katru dienu daudzas stundas raida ziņu, kultūras, politiskus, dokumentālus vai izklaides raidījumus. Šīm programmām ir daudzveidīgs saturs, piemēram, audiovizuāli darbi, mūzikas darbi, literāri vai grafiski darbi, kas saskaņā ar Savienības likumiem ir aizsargāti ar autortiesībām un/vai blakustiesībām. Tādēļ ar daudziem tiesību īpašniekiem un par dažādām darbu un citu aizsargātu tiesību objektu kategorijām tiesības tiek nokārtotas sarežģītā procesā. Bieži vien tiesības jānokārto īsā laikā, jo īpaši, ja tiek gatavoti ziņu vai aktuālo notikumu raidījumi. Lai raidorganizācijas savus tiešsaistes pakalpojumus varētu darīt pieejamus pāri robežām, tām nepieciešamas vajadzīgās tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem visās attiecīgajās teritorijās, kas tiesību nokārtošanu padara vēl sarežģītāku.

(3)  Raidorganizācijas katru dienu daudzas stundas raida ziņu un jaunākajiem notikumiem veltītus raidījumus. Šīm programmām ir daudzveidīgs saturs, piemēram, audiovizuāli darbi, mūzikas darbi, literāri vai grafiski darbi, kas saskaņā ar Savienības likumiem ir aizsargāti ar autortiesībām un/vai blakustiesībām. Tādēļ ar daudziem tiesību īpašniekiem un par dažādām darbu un citu aizsargātu tiesību objektu kategorijām tiesības tiek nokārtotas sarežģītā procesā. Bieži vien tiesības jānokārto īsā laikā. Lai raidorganizācijas savus tiešsaistes pakalpojumus varētu darīt pieejamus pāri robežām, tām nepieciešamas vajadzīgās tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem visās attiecīgajās teritorijās, kas tiesību nokārtošanu padara vēl sarežģītāku.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs. Pastāv arī risks, ka tiesību īpašnieku darbus un citus aizsargātus tiesību objektus izmanto bez atļaujas vai bez atlīdzības maksāšanas.

(4)  Retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem ir cita starpā saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes15 Direktīvu 2001/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes16 Direktīvu 2006/115/EK.

(5)  Tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem ir cita starpā saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK15 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK16.Šādu instrumentu pamatmērķis ir izveidot tiesību īpašnieku augsta līmeņa aizsardzību.

_________________

_________________

15Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.).

Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.)

16Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.).

Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.)

Grozījums Nr.     5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Padomes Direktīva 93/83/EEK17 atvieglina citās Savienības dalībvalstīs tapušu televīzijas un radio programmu satelītapraidi pāri robežām un retranslāciju pa kabeli. Tomēr šīs direktīvas noteikumi par raidorganizāciju pārraidēm attiecas tikai uz pārraidīšanu ar satelīta starpniecību un tādējādi neattiecas uz apraidi papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem, savukārt noteikumi par citās dalībvalstīs tapušu televīzijas un radio programmu retranslācijām attiecas tikai uz vienlaicīgu, bez pārveidojumiem un īsinājumiem veiktu retranslēšanu pa kabeli vai mikroviļņu sistēmām un neattiecas uz šādām retranslācijām ar citu tehnoloģiju palīdzību.

(6)  Padomes Direktīva 93/83/EEK17 atvieglina citās Savienības dalībvalstīs tapušu televīzijas un radio programmu satelītapraidi pāri robežām un retranslāciju pa kabeli.

_________________

_________________

17Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, OV L 248, 6.10.1993., 15.–21. lpp.

17Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, OV L 248, 6.10.1993., 15.–21. lpp.

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Tādējādi tas, kā pāri robežām tiek sniegti apraidi papildinoši tiešsaistes pakalpojumi un retranslētas tādas televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, būtu jāatvieglina, attiecīgi pielāgojot tiesisko regulējumu, kas reglamentē šādai darbībai būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu.

svītrots

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Papildinošie tiešsaistes pakalpojumi, kurus aptver šī regula, ir tie raidorganizāciju piedāvātie pakalpojumi, kuriem ir skaidrs un subordinēts sakars ar apraidi. Pie tiem pieder pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi televīzijas un radio programmām lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu, un pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi noteiktā laikā pēc raidījuma televīzijas un radio programmām, kuras iepriekš raidorganizācija ir raidījusi (tā sauktie arhīvtelevīzijas pakalpojumi). Pie papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem pieder arī pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi tādam materiālam, kurš bagātina vai citādi paplašina raidorganizācijas raidītās televīzijas un radio programmas, tostarp nodrošinot attiecīgās programmas satura priekšskatīšanu, paplašināšanu, papildināšanu vai pārskatīšanu. Par papildinošu tiešsaistes pakalpojumu nevajadzētu uzskatīt piekļuves nodrošināšanu atsevišķiem televīzijas vai radio programmā iestrādātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Līdzīgi papildināta tiešsaistes pakalpojumu definīcija neaptver piekļuves nodrošināšanu darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem neatkarīgi no apraides, piemēram, pakalpojumus, kas dod piekļuvi atsevišķiem muzikāliem vai audiovizuāliem darbiem, mūzikas albumiem vai video.

svītrots

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  To, kā izmantojamas tiesības, kuras skar šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteiktiem apraides tehniskajiem līdzekļiem vai noteiktām valodas versijām, joprojām būs iespējams ierobežot ar līgumiskās brīvības principu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

(11)  To, kā izmantojamas tiesības, kuras skar šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteiktiem apraides tehniskajiem līdzekļiem, piemēram, ģeogrāfisko bloķēšanu vai ģeogrāfiskajiem filtriem, vai noteiktām valodas versijām, joprojām vajadzētu būt iespējai ierobežot ar līgumiskās brīvības principu un nolūkā atbalstīt esošos licencēšanas modeļus, piemēram, ekskluzīvas teritoriālās licences, kuras padara iespējamus finansēšanas mehānismus, kas ir būtiski audiovizuālo darbu ražošanai, kā arī optimālu sadali un kultūras daudzveidības veicināšanu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Daudzu starptautisko kopražojumu līgumu pamatā ir tas, ka katrs kopražotājs tiesības uz kopražojumu īsteno atsevišķi un neatkarīgi, sadalot savā starpā izmantošanas tiesības pa teritoriālajām robežām. Īstenojot savas tiesības, katram sadarbības partnerim ir jāņem vērā ikviena cita sadarbības partnera tiesības, vienlaicīgi respektējot pušu finansējuma daļu. Ja audiovizuālo kopražojumu viena kopražotāja atļauja uz izziņošanu vai padarīšana par pieejamu sabiedrībai varētu nopietni kaitēt kāda cita kopražotāja izmantošanas tiesību vērtībai, nolīgumos starp kopražotājiem varētu iekļaut noteikumus attiecībā uz situācijām, kad pēdējam pieminētajam kopražotājam ir jādod sava piekrišana attiecībā uz bijušā kopražotāja atļauju, piemēram, ja padara pieejamu darbu valodas versiju vai versijas, tostarp ja versija ir dublēta vai tai ir pievienoti subtitri, sakrīt ar valodu vai valodām, kas ir plaši saprotamas teritorijā, kas ar līgumu ir piešķirta citam kopražotājam. Tāpēc līgumos starp kopražotājiem varētu prasīt, ciktāl tas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehnisku pasākumu paredzēšanu, lai novērstu attiecīgās puses iejaukšanos citas puses īstenotajā izmantošanā teritorijā, par kuru panākta vienošanās.

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Tiešas pievadīšanas tehnoloģijas ļauj raidorganizācijas programmas saturošu signālu pārraidīt ekskluzīvi tikai retranslācijas pakalpojumu operatoriem. Operatori savukārt apkopo signālus un nodrošina ar tiem savus lietotājus, un bieži vien tas notiek iekļaujot citus saistītus pakalpojumus ar pievienoto vērtību, piemēram, arhīvtelevīzijas, vietējās pārnesamības un straumēšanas pakalpojumus. Tādu programmu nodrošināšana, kuras grupē un pārvalda raidorganizācijas, veido ievērojamu daļu no kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatoru ienākumiem. Retranslācijas pakalpojumu operatoriem būtu jāturpina atlīdzības maksāšana tiesību īpašniekiem neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Tādu retranslācijas pakalpojumu operatori, ko piedāvā satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet nav tiešsaistes pārraide, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atvērtā internetā piedāvāti retranslācijas pakalpojumi, jo šiem pakalpojumiem ir citādas īpašības. Tie nav saistīti ne ar vienu konkrētu infrastruktūru, un to spēja nodrošināt kontrolētu vidi ir ierobežota salīdzinājumā, piemēram, ar kabeļtīkliem vai slēgtiem uz IP balstītiem tīkliem.

(12)  Tādu retranslācijas pakalpojumu operatori, ko piedāvā satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, kā arī ar interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/21201a, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta, kā arī tiešsaistes pārraides starpniecību, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. No šīs regulas darbības jomas vajadzētu izslēgt atvērtā internetā piedāvātus retranslācijas pakalpojumus tikai tāda gadījumā, ja tie nespēj nodrošināt slēgtu vidi salīdzinājumā, piemēram, ar kabeļtīkliem vai slēgtiem, uz IP balstītiem tīkliem.

 

_________________

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos, digitālajos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu18 2014/26/ES un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli.

(13)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos, digitālajos zemes tīklos, uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu 2014/26/ES18 un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli.

__________________

__________________

18Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26.februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72. lpp.).

Grozījums Nr.     13

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai apmierinātu lietotāju pieprasījumu, retranslācijas tiesības, kā noteikts šajā regulā un Padomes Direktīvā 93/83/EEK, būtu jāpiemēro arī funkcijām, kas ir cieši saistītas ar lineāro apraidi, attiecībā uz kuru ir iegūtas retranslācijas tiesības. Pakalpojumi ar laika nobīdi retranslācijas laikā vai pēc tās, kas ir pieejami tikai noteiktu laikposmu, par kuru vienojās līgumā, kas noslēgts starp pusēm, piemēram, uz internetu balstīti PVR (personas videoieraksti) un televīzijas raidījumi ar laika nobīdi, būtu jāuzskata par šādām funkcijām. Funkcija, ar kuru aizstāj raidorganizācijas tiešsaistes pakalpojumus, nebūtu jāuzskata par funkciju, kas ir cieši saistīta ar lineāro apraidi, attiecībā uz kuru ir iegūtas retranslācijas tiesības. Tāpēc retranslācijas tiesību īstenošana nebūtu jāattiecina uz šādu retranslācijas operatora piedāvātu funkciju.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nepieļautu, ka izcelsmes valsts principa piemērošana tiek apieta, pagarinot līdzšinējos nolīgumus par to, kā tiek īstenotas autortiesības un blakustiesības, kas būtiski attiecas uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanu, kā arī papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, izcelsmes valsts principu nepieciešams piemērot arī līdzšinējiem nolīgumiem, tomēr ar pārejas periodu.

svītrots

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Raidorganizācijām, kas to programmas saturošus signālus, kuri paredzēti publiskai uztveršanai, izplatītājiem pārraida, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu, vajadzētu būt kopā ar izplatītājiem solidāri atbildīgiem par vienotu un nedalāmu izziņošanu sabiedrībai un publiskošanu, kā noteikts Direktīvas 2001/29/EK 3. pantā, un tie šo uzdevumu veic kopā. Minētā iemesla dēļ šādām raidorganizācijām un izplatītājiem būtu no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem jāsaņem atļauja saistībā ar to attiecīgo līdzdalību šādās darbībās.

Grozījums Nr.     16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – aa. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  „jaunāko notikumu programmas” ir apraides žurnālistikas žanrs, kurā galvenā uzmanība pievērsta detalizētai analīzei un diskusijām par jaunākajiem notikumiem, kas ir notikuši nesen vai notiek pārraides laikā;

Grozījums Nr.     17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  „ziņu raidījumi” ir programmas žanrs, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta ziņām, kas sagatavotas pēc iespējas drīzai informācijas sniegšanai, un bieži tas notiek ar minimālu analīzi;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  "retranslācija" ir jebkāda vienlaicīga, nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija un nav retranslācija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/212019 definētā interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību, bet kas paredzēta tam, lai sabiedrība pa vadu, pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet ne tiešsaistes pārraidīšanā, uztvertu sabiedriskai uztveršanai paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek.

(b)  „retranslācija” ir jebkāda vienlaicīga, nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija un nav retranslācija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/2120 definētā interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību, bet kas paredzēta tam, lai sabiedrība pa vadu, pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet ne tiešsaistes pārraidīšanā, uztvertu sabiedriskai uztveršanai galu galā paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek. Šīs regulas piemērošanas joma attiecas uz tiešsaistes retranslācijām, ja tās ir saistītas ar konkrētu infrastruktūru vai spēj nodrošināt kontrolētu lietotāju grupas vidi;

__________________

__________________

19Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

19Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

Grozījums Nr.     19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  „slēgta vide” ir jebkura vide, kurā retranslācijas operators piedāvā retranslācijas pakalpojumu tikai nosakāmai lietotāju grupai;

Grozījums Nr.     20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  „tieša signālu pievadīšana” ir divu vai vairāku pakāpju process, kurā raidorganizācijas to programmas saturošus signālus, kas paredzēti sabiedriskai uztveršanai, pārraida „no punkta uz punktu” pakalpojumu sniedzējiem — pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, — tādā veidā, ka minētos programmas saturošos signālus to pārraidīšanas laikā sabiedrība nevar uztvert, un minētie izplatītāji savukārt šīs programmas piedāvā sabiedrībai vienlaicīgi ar to apraidi un nepārveidotā un nesaīsinātā veidā, lai sabiedrība varētu tās skatīties vai klausīties, izmantojot kabeli, mikroviļņu sistēmas vai satelīta, ciparu virszemes, uz IP balstītus vai līdzīgus tīklus.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šā panta 1. punktu nepiemēro tiešsaistes pakalpojumiem, kuri, vērtējot tos kopumā, galvenokārt un vienīgi ir paredzēti auditorijai ārpus tās dalībvalsts, kurā ir raidorganizācijas galvenā uzņēmējdarbības vieta.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Šā panta 1. punkts neierobežo līgumu slēgšanas brīvību autortiesībās, kā arī neskar no Direktīvas 2001/29/EK izrietošās tiesības. Tiesību īpašnieki un tiesību izmantotāji var vienoties par to tiesību ģeogrāfiskās darbības jomas ierobežošanu, kuras skar izcelsmes valsts princips, ar nosacījumu, ka viņi ievēro attiecīgos noteikumus.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Šā panta 1. punkts neattiecas uz šādu darbu izziņošanu sabiedrībai, publiskošanu un reproducēšanu:

 

i)  audiovizuālo darbu, uz kuriem raidorganizācijai ir licence, ko tām piešķīrusi trešā persona, tostarp citas raidorganizācijas, izņemot, gadījumus, ja šādus audiovizuālus darbus ir pasūtījusi un pilnībā finansējusi raidorganizācija, kas piedāvā 1. punktā minēto tiešsaistes pakalpojumu;

 

ii)  audiovizuālus kopražojuma darbus, ja vien tos pilnībā nav finansējusi raidorganizācija, kā arī 

 

iii)  darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, kas iekļauti sporta pasākumu pārraidēs.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Līgumu slēgšanas brīvības princips nodrošina iespēju turpināt ierobežot to tiesību izmantošanu, kurām piemēro 1. punktā paredzēto izcelsmes valsts principu, tostarp vienojoties par absolūtu teritoriālu ekskluzivitāti. Ja lēmumi saistībā ar Savienības tiesību aktiem novērš līguma noteikumus, ar kuriem piešķir un/vai īstenot absolūtu teritoriālu ekskluzivitāti, 1. punktā iekļauto noteikumu pārstāj piemērot.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Ja autors ir nodevis savas retranslācijas tiesības kādai raidorganizācijai vai producentam, šim autoram saglabājas tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņa darbu retranslāciju. Šādu tiesību pārvaldību var uzticēt kādai autorus pārstāvošai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

 

Šis noteikums neliedz īstenot darba koplīgumus, darbības līgumus un raidorganizāciju, producentu un arodbiedrību kopīgus noteikumus par atalgojumu ar nosacījumu, ka autoram piešķir taisnīgu atlīdzību par viņa darbu retranslāciju.

Grozījums Nr.     26

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

svītrots

Pārejas noteikumi

 

Ja pēc [the date mentioned in Article 7(2) + 2 years, to be inserted by OPOCE]] nolīgumi par tādu [the date mentioned in Article 7(2), to be inserted by OPOCE ] spēkā esošu autortiesību vai blakustiesību īstenošanu, kuras būtiski attiecas uz tādām papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas laikā notiekošām darbībām kā publiskot un darīt pieejamu, kā arī uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanai, piekļuvei tam, vai tā izmantošanai nepieciešamām reproducēšanas darbībām, zaudē spēku, no minētā datuma tos reglamentē 2. pants.

 

Grozījums Nr.     27

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Raidorganizāciju programmu izmantošana ar tieša signāla pievadīšanas procesa palīdzību

 

Raidorganizācijas, kas to programmas saturošus signālus, kuri paredzēti publiskai uztveršanai, izplatītājiem pārraida, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu, ir kopā ar šādiem izplatītājiem solidāri atbildīgas par vienotu un nedalāmu izziņošanu sabiedrībai un publiskošanu, kā noteikts Direktīvas 2001/29/EK 3. pantā, un tie šo uzdevumu veic kopā. Minētā iemesla dēļ šādas raidorganizācijas un šādi izplatītāji no attiecīgajiem tiesību turētājiem saņem atļauju attiecībā uz to attiecīgo līdzdalību šādās darbībās.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ne vēlāk kā [3 years after the date mentioned in Article 7(2) to be inserted by OPOCE] Komisija šo regulu pārskata un ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

(1)  Ne vēlāk kā [trīs gadus pēc 7. panta 2. punktā minētā datuma, kas jānorāda OPOCE] Komisija šo regulu pārskata un ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu dara viegli un efektīvi pieejamu sabiedrībai.


PIELIKUMS: JURIDISKAS UN FIZISKAS PERSONAS, KAS ATZINUMA SAGATAVOTĀJAI SNIEGUŠAS NODERĪGU INFORMĀCIJU

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīga vienīgi atzinuma sagatavotāja. Atzinuma projekta sagatavošanas laikā līdz tā pieņemšanai komitejā referente ir saņēmusi informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Juridiska persona un/vai fiziska persona

Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU)

Eiropas Komponistu un dziesmu sacerētāju alianse (ECSA)

Eiropas autoru un komponistu apvienību grupa (GESAC)

Starptautiskā mūzikas izdevēju savienība (ICMP)

ARD

ZDF

Vodafone

Eiropas Radio asociācija (AER)

Audiovizuālo darbu starptautiskās kolektīvās pārvaldības asociācija (AGICOA)

Globālo mobilo sakaru asociācija (GSMA)

Eiropas Filmu aģentūru direktoru asociācija (EFADs)

Patērētāju aizsardzības centrāles federālā apvienība (reģistrēta apvienība)

Audiovizuālo darbu autoru biedrība (SAA)

Sabiedrība muzikālo uzvedumu uzvešanas un mehāniskās pavairošanas tiesībām (GEMA)

Informācijas ekonomikas, telekomunikāciju un jaunu plašsaziņas līdzekļu federālā apvienība (Bitkom)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Noteikumi par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

Atsauces

COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

6.10.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

6.10.2016

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

16.3.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Petra Kammerevert

25.10.2016

Izskatīšana komitejā

28.2.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Stefano Maullu, Morten Messerschmidt, Luigi Morgano, Momchil Nekov, John Procter, Michaela Šojdrová, Martin Sonneborn, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emma McClarkin, Martina Michels

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Borrelli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ECR

Angel Dzhambazki, Emma McClarkin, Morten Messerschmidt, John Procter

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Michaela Šojdrová

S&D

Silvia Costa, Giorgos Grammatikakis, Momchil Nekov, Julie Ward, Krystyna Łybacka

Verts/ALE

Helga Trüpel

9

-

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

EFDD

David Borrelli

ENF

Dominique Bilde

GUE/NGL

Curzio Maltese, Martina Michels

NI

Martin Sonneborn

S&D

Petra Kammerevert

Verts/ALE

Jill Evans

1

0

S&D

Luigi Morgano

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAs atzinums (23.6.2017)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

(COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jerzy Buzek

ĪSS PAMATOJUMS

Šā regulas priekšlikuma mērķis ir veicināt televīzijas un radio programmu plašāku izplatību, attiecinot konkrētus 1993. gada Satelītu apraides un kabeļu retranslācijas direktīvas principus arī uz tiešsaistes vidi, kā arī attiecinot izcelsmes valsts principu uz raidorganizāciju sniegtiem papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem, un paplašināt tiesību obligāto kolektīvo pārvaldību retranslācijas pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot nevis kabeļus, bet slēgtus tīklus.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas vispārējo pieeju attiecināt izcelsmes valsts principu uz raidorganizāciju sniegtiem papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem nolūkā veicināt autortiesību un saistīto darbu licencēšanu. Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē arī noteikumus par tiesību obligātās kolektīvās pārvaldības paplašināšanu, taču uzskata, ka būtu jāietver arī atvērtā internetā piedāvāti retranslācijas pakalpojumi, ja tie ir saistīti ar kontrolētu vidi, piemēram, lietotāju grupu, kas nosakāma, pamatojoties uz lietotāja reģistrāciju vai verifikāciju.

Vienlaikus būtu jāuzsver, ka šie jaunie noteikumi ir saderīgi ar līgumiskās brīvības principu, kam ir būtiska nozīme Eiropas audiovizuālo darbu ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanā. Atzinuma sagatavotājs vēlas, lai Komisija šīs regulas pārskatīšanā nostiprinātu šos noteikumus, ņemot vērā šīs regulas ietekmi uz audiovizuālajiem darbiem paredzēto finansējumu un investīcijām tajos Eiropā.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību, ir nepieciešams visā Savienībā esošo lietotāju interesēs nodrošināt tādu televīzijas un radio programmu plašāku izplatīšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, atvieglinot iespēju licencēt autortiesības un blakustiesības uz šādu programmu raidījumos ietvertiem darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Turklāt televīzijas un radio programmas ir svarīgi kultūras un valodu daudzveidības, sociālās kohēzijas un informācijas piekļūstamības veicināšanas līdzekļi.

(1)  Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu kultūras un valodu daudzveidību, sociālo kohēziju un piekļuvi informācijai, ir nepieciešams visā Savienībā esošo lietotāju interesēs nodrošināt tādu televīzijas un radio programmu plašāku izplatīšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, atvieglinot iespēju licencēt autortiesības un blakustiesības uz šādu programmu raidījumos ietvertiem darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1а)   Būtu jāveicina uzņēmējdarbības saišu izveide starp plašsaziņas līdzekļiem un radio pakalpojumu operatoriem ES dalībvalstīs, lai pēc jebkurā attiecīgajā dalībvalstī dzīvojoša patērētāja pieprasījuma varētu nodrošināt pakalpojumu komplektu, kas ietver citas dalībvalsts programmas.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Digitālo tehnoloģiju un interneta attīstība ir mainījusi televīzijas un radio programmu izplatīšanu un piekļuvi tām. Lietotāji arvien vairāk sagaida, ka viņiem būs piekļuve televīzijas un radio programmām gan tiešraidē, gan pēc pieprasījuma, izmantojot tādus tradicionālos kanālus kā satelīts vai kabelis, kā arī ar tiešsaistes pakalpojumu starpniecību. Tādējādi raidorganizācijas arvien vairāk papildus saviem televīzijas un radio programmu raidījumiem piedāvā savu apraidi papildinošus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, simultānraides un arhīvtelevīzijas pakalpojumus. Retranslācijas pakalpojumu operatori, kas TV un radio programmu raidījumus sakopo paketēs un nepārveidotus un nesaīsinātus sniedz lietotājiem vienlaicīgi ar sākotnējo raidījuma pārraidīšanu, izmanto dažādus retranslācijas paņēmienus, piemēram, kabeli, satelītu, digitālo zemes apraidi, slēgtus uz IP balstītos vai mobilos tīklus, kā arī atvērto internetu. Lietotāji, tostarp Savienības valodu minoritāšu pārstāvji, kā arī personas, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes dalībvalsts, arvien vairāk prasa piekļuvi TV un radio programmu raidījumiem, kuru izcelsme ir ne tikai pašu dalībvalstī, bet arī citās Savienības dalībvalstīs.

(2)  Tiešsaistes tirdzniecības vietu digitālo tehnoloģiju attīstība ir mainījusi televīzijas un radio programmu izplatīšanu un piekļuvi tām. Lietotāji arvien vairāk sagaida, ka viņiem būs piekļuve televīzijas un radio programmām gan tiešraidē, gan pēc pieprasījuma, izmantojot tādus tradicionālos kanālus kā satelīts vai kabelis, kā arī ar tiešsaistes pakalpojumu starpniecību. Tādējādi raidorganizācijas arvien vairāk papildus saviem televīzijas un radio programmu raidījumiem piedāvā savu apraidi papildinošus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, simultānraides un arhīvtelevīzijas pakalpojumus, lai paplašinātu savu regulāro programmu klāstu. Retranslācijas pakalpojumu operatori, kas TV un radio programmu raidījumus sakopo paketēs un nepārveidotus un nesaīsinātus sniedz lietotājiem vienlaicīgi ar sākotnējo raidījuma pārraidīšanu, izmanto dažādus retranslācijas paņēmienus, piemēram, kabeli, satelītu, digitālo zemes apraidi, slēgtus uz IP balstītos vai mobilos tīklus, kā arī atvērto internetu. Minēto iemeslu dēļ televīzijas un radio programmu izplatīšana un piekļuve tām arvien vairāk tiek nodrošināta, izmantojot vairākas platformas un tehnoloģiski neitrālus instrumentus. Lietotāji, tostarp Savienības valodu minoritāšu pārstāvji, kā arī personas, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes dalībvalsts, vai kas tajā ir uz laiku ieceļojuši, jebkurā platformā bezrobežu vidē arvien vairāk prasa piekļuvi TV un radio programmu raidījumiem, kuru izcelsme ir ne tikai pašu dalībvalstī, bet arī citās Savienības dalībvalstīs.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2а)  Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji cenšas nodrošināt, lai to tehniskie pakalpojumi pakāpeniski kļūtu pieejami personām ar redzes un dzirdes traucējumiem.

Grozījums Nr.     5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Sniegt raidījumus papildinošus tiešsaistes pakalpojumus un retranslācijas pakalpojumus un tādējādi arī nodrošināt televīzijas un radio programmu brīvu apriti Savienības teritorijā kavē vairāki šķēršļi. Raidorganizācijas katru dienu daudzas stundas raida ziņu, kultūras, politiskus, dokumentālus vai izklaides raidījumus. Šīm programmām ir daudzveidīgs saturs, piemēram, audiovizuāli darbi, mūzikas darbi, literāri vai grafiski darbi, kas saskaņā ar Savienības likumiem ir aizsargāti ar autortiesībām un/vai blakustiesībām. Tādēļ ar daudziem tiesību īpašniekiem un par dažādām darbu un citu aizsargātu tiesību objektu kategorijām tiesības tiek nokārtotas sarežģītā procesā. Bieži vien tiesības jānokārto īsā laikā, jo īpaši, ja tiek gatavoti ziņu vai aktuālo notikumu raidījumi. Lai raidorganizācijas savus tiešsaistes pakalpojumus varētu darīt pieejamus pāri robežām, tām nepieciešamas vajadzīgās tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem visās attiecīgajās teritorijās, kas tiesību nokārtošanu padara vēl sarežģītāku.

(3)  Raidorganizācijas katru dienu daudzas stundas raida ziņu un jaunākajiem notikumiem veltītus raidījumus. Šīm programmām ir daudzveidīgs saturs, piemēram, audiovizuāli darbi, mūzikas darbi, literāri vai grafiski darbi, kas saskaņā ar Savienības likumiem ir aizsargāti ar autortiesībām un/vai blakustiesībām. Tādēļ ar daudziem tiesību īpašniekiem un par dažādām darbu un citu aizsargātu tiesību objektu kategorijām tiesības tiek nokārtotas sarežģītā procesā. Bieži vien tiesības jānokārto īsā laikā, jo īpaši, ja tiek gatavoti ziņu vai aktuālo notikumu raidījumi. Lai raidorganizācijas savus tiešsaistes pakalpojumus varētu darīt pieejamus pāri robežām, tām nepieciešamas vajadzīgās tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem visās attiecīgajās teritorijās, kas tiesību nokārtošanu padara vēl sarežģītāku.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs. Pastāv arī risks, ka tiesību īpašnieku darbus un citus aizsargātus tiesību objektus izmanto bez atļaujas vai bez atlīdzības maksāšanas.

(4)  Retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs. Pastāv arī risks, ka tiesību īpašnieku darbus un citus aizsargātus tiesību objektus izmanto bez atļaujas vai bez taisnīgas atlīdzības maksāšanas, ja piekļuve pakalpojumam netiek sniegta, pamatojoties uz individuālu abonēšanu, nosakāmu lietotāju grupu vai par maksu. Šādu risku var novērst, izmantojot līgumiskas vienošanās.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem ir cita starpā saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK15 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK16.

(5)  Tiesības uz darbiem un citiem aizsargātiem tiesību objektiem ir cita starpā saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK15 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK16, kas ir būtisks instruments tiesību īpašnieku aizsardzībai.

_________________

_________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.

16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā, OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.

16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā, OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Padomes Direktīva 93/83/EEK17 atvieglina citās Savienības dalībvalstīs tapušu televīzijas un radio programmu satelītapraidi pāri robežām un retranslāciju pa kabeli. Tomēr šīs direktīvas noteikumi par raidorganizāciju pārraidēm attiecas tikai uz pārraidīšanu ar satelīta starpniecību un tādējādi neattiecas uz apraidi papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem, savukārt noteikumi par citās dalībvalstīs tapušu televīzijas un radio programmu retranslācijām attiecas tikai uz vienlaicīgu, bez pārveidojumiem un īsinājumiem veiktu retranslēšanu pa kabeli vai mikroviļņu sistēmām un neattiecas uz šādām retranslācijām ar citu tehnoloģiju palīdzību.

(6)  Padomes Direktīva 93/83/EEK17 atvieglina citās Savienības dalībvalstīs tapušu televīzijas un radio programmu satelītapraidi pāri robežām un retranslāciju pa kabeli. Tomēr šīs direktīvas noteikumi par raidorganizāciju pārraidēm attiecas tikai uz pārraidīšanu ar satelīta starpniecību un tādējādi neattiecas uz apraidi papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem, savukārt noteikumi par citās dalībvalstīs tapušu televīzijas un radio programmu retranslācijām attiecas tikai uz vienlaicīgu, bez pārveidojumiem un īsinājumiem veiktu retranslēšanu pa kabeli vai mikroviļņu sistēmām.

__________________

__________________

17 Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, OV L 248, 6.10.1993., 15.–21.lpp.

17 Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, OV L 248, 6.10.1993., 15.–21.lpp.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Tādējādi tas, pāri robežām tiek sniegti apraidi papildinoši tiešsaistes pakalpojumi un retranslētas tādas televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, būtu jāatvieglina, attiecīgi pielāgojot tiesisko regulējumu, kas reglamentē šādai darbībai būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu.

(7)  Tādēļ, lai veicinātu pāri robežām sniegtos apraidi papildinošos tiešsaistes pakalpojumus un tādu televīzijas un radio programmu retranslēšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, ir jāpielāgo konkrēts tiesiskais regulējums, kas reglamentē šādai darbībai būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu. Tiešsaistes pārrobežu piekļuve Eiropā nodrošinātajam saturam tiks paplašināta, raidorganizāciju papildinošajos tiešsaistes pakalpojumos iekļaujot arī pakalpojumus, kurus galvenokārt veido tādu darbu sniegšana sabiedrībai, kas ir producēti to redakcionālās atbildības ietvaros un kas tiek pārraidīti tikai tiešsaistē.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Papildinošie tiešsaistes pakalpojumi, kurus aptver šī regula, ir tie raidorganizāciju piedāvātie pakalpojumi, kuriem ir skaidrs un subordinēts sakars ar apraidi. Pie tiem pieder pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi televīzijas un radio programmām lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu, un pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi noteiktā laikā pēc raidījuma televīzijas un radio programmām, kuras iepriekš raidorganizācija ir raidījusi (tā sauktie arhīvtelevīzijas pakalpojumi). Pie papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem pieder arī pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi tādam materiālam, kurš bagātina vai citādi paplašina raidorganizācijas raidītās televīzijas un radio programmas, tostarp nodrošinot attiecīgās programmas satura priekšskatīšanu, paplašināšanu, papildināšanu vai pārskatīšanu. Par papildinošu tiešsaistes pakalpojumu nevajadzētu uzskatīt piekļuves nodrošināšanu atsevišķiem televīzijas vai radio programmā iestrādātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Līdzīgi papildināta tiešsaistes pakalpojumu definīcija neaptver piekļuves nodrošināšanu darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem neatkarīgi no apraides, piemēram, pakalpojumus, kas dod piekļuvi atsevišķiem muzikāliem vai audiovizuāliem darbiem, mūzikas albumiem vai video.

(8)  Papildinošie tiešsaistes pakalpojumi, kurus aptver šī regula, ir tie raidorganizāciju piedāvātie pakalpojumi, kuriem ir skaidrs un subordinēts sakars ar apraidi. Pie tiem pieder pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi televīzijas un radio programmām lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu, un pakalpojumi, kas noteiktā laika periodā sniedz piekļuvi pēc raidījuma televīzijas un radio programmām, kuras iepriekš raidorganizācija ir raidījusi, vai pirms raidījuma televīzijas un radio programmām, kuras raidorganizācija pārraidīs (piemēram, arhīvtelevīzijas pakalpojumi vai ieskati). Pie papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem pieder arī pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi tādam materiālam, kurš bagātina vai citādi paplašina raidorganizācijas raidītās televīzijas un radio programmas, tostarp nodrošinot attiecīgās programmas satura priekšskatīšanu, paplašināšanu, papildināšanu vai pārskatīšanu, kā arī visi raidorganizācijas pakalpojumi, kurus veido tikai tādu darbu sniegšana sabiedrībai, kurus raidorganizācija ir producējusi. Tiešsaistes pakalpojumu definīcija neaptver piekļuves nodrošināšanu darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem neatkarīgi un nošķirti no raidorganizācijas programmu izvēles, piemēram, pakalpojumus, kas dod piekļuvi atsevišķiem muzikāliem vai audiovizuāliem darbiem, mūzikas albumiem vai video.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā uzskatāms, ka papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšana, piekļuve tam vai tā izmantošana notiek tikai dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, bet faktiski papildinošu tiešsaistes pakalpojumu var sniegt pāri robežām citās dalībvalstīs, ir nepieciešams nodrošināt, ka, nonākot pie maksājamās summas par attiecīgajām tiesībām, puses ņemtu vērā visus papildinoša tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, pakalpojuma iezīmes, auditoriju, tostarp auditoriju dalībvalstīs, kurās raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, un citās dalībvalstīs, kurās papildinošajam tiešsaistes pakalpojumam piekļūst un to izmanto, un valodas versiju.

(10)  Tā kā uzskatāms, ka papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšana notiek tikai dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, bet faktiski papildinošu tiešsaistes pakalpojumu var sniegt pāri robežām citās dalībvalstīs, ir nepieciešams nodrošināt, ka, nonākot pie maksājamās summas par attiecīgajām tiesībām, puses ņemtu vērā visus papildinoša tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, pakalpojuma iezīmes, iespējamo un faktisko auditoriju, tostarp auditoriju dalībvalstīs, kurās raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, un citās dalībvalstīs, kurās papildinošajam tiešsaistes pakalpojumam piekļūst un to izmanto, un visas valodu versijas. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz tiešsaistes pakalpojumi, kas vispirms un galvenokārt ir paredzēti auditorijai ārpus tās dalībvalsts, kurā raidorganizācijai ir galvenā darījumdarbības vieta.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  To, kā izmantojamas tiesības, kuras skar šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteiktiem apraides tehniskajiem līdzekļiem vai noteiktām valodas versijām, joprojām būs iespējams ierobežot ar līgumiskās brīvības principu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

(11)  Šī regula neskar ne Direktīvā 2001/29/EK paredzētās tiesības, ne šādu papildinošu tiešsaistes pakalpojumu ieguvi vai pārdošanu uz līguma pamata. Tāpēc to, kā izmantojamas tiesības, kuras skar šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteiktiem apraides tehniskajiem līdzekļiem vai noteiktām valodas versijām, joprojām būs iespējams ierobežot ar tiesību teritoriālās izmantošanas un līgumiskās brīvības principu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst valstu un Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Tādu retranslācijas pakalpojumu operatori, ko piedāvā satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet nav tiešsaistes pārraide, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atvērtā internetā piedāvāti retranslācijas pakalpojumi, jo šiem pakalpojumiem ir citādas īpašības. Tie nav saistīti ne ar vienu konkrētu infrastruktūru, un to spēja nodrošināt kontrolētu vidi ir ierobežota salīdzinājumā, piemēram, ar kabeļtīkliem vai slēgtiem uz IP balstītiem tīkliem.

(12)  Operatori, kas piedāvā retranslācijas pakalpojumus satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos un tamlīdzīgos tīklos, kā arī citus konkrētus retranslācijas pakalpojumus, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta un tiešsaistes pārraižu starpniecību, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj arī atvērtā internetā piedāvāti retranslācijas pakalpojumi, ja tos sniedz kontrolētā un slēgtiem tīkliem pielīdzināmā vidē, piemēram, skaidri nosakāmu abonētāju vai reģistrētu lietotāju grupai.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos, digitālajos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu 2014/26/ES18 un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli.

(13)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos, digitālajos zemes tīklos, uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu 2014/26/ES un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli.

__________________

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū, OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū, OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Raidorganizācijām, kas savus programmas saturošus signālus, kuri paredzēti publiskai uztveršanai, izplatītājiem pārraida, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu, vajadzētu būt kopā ar to izplatītājiem solidāri atbildīgām par vienotu un nedalāmu izziņošanu sabiedrībai un publiskošanu, kā noteikts Direktīvas 2001/29/EK 3. pantā, un tie šo uzdevumu veic kopā. Tāpēc šādām raidorganizācijām un izplatītājiem no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem būtu jāsaņem atļauja attiecībā uz to attiecīgo līdzdalību šādās darbībās.

Grozījums Nr.     16

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Autortiesību un blakustiesību piemērošana dažos gadījumos ir sadalīta atbilstīgi vairākām teritoriāli noteiktām valsts tiesībām ar dažādiem tiesību īpašniekiem, un to dažos gadījumos īsteno cits uzņēmums. Tādēļ ir vajadzīga datubāze, ko uztur kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, lai atvieglotu tiesību īpašnieku identificēšanu un raidorganizāciju un retranslācijas pakalpojumu sniedzēju spēju noslēgt licences līgumus.

Grozījums Nr.     17

Regulas priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14c)  Regulas 4. pantā paredzētais atbrīvojums saistībā ar raidorganizāciju tiesībām neierobežo tiesību īpašnieku iespēju izvēlēties nodot savas tiesības kolektīvā pārvaldījuma organizācijai un tādējādi saņemt tiešu daļu no retranslācijas pakalpojumu operatora maksātās atlīdzības.

Grozījums Nr.     18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nepieļautu, ka izcelsmes valsts principa piemērošana tiek apieta, pagarinot līdzšinējos nolīgumus par to, kā tiek īstenotas autortiesības un blakustiesības, kas būtiski attiecas uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanu, kā arī papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, izcelsmes valsts principu nepieciešams piemērot arī līdzšinējiem nolīgumiem, tomēr ar pārejas periodu.

svītrots

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Nosacījums, ka, īstenojot publiskošanas tiesības attiecībā uz retranslācijas pakalpojumiem, ir vajadzīgs obligātais kolektīvais pārvaldījums, tiesību īpašnieku tiesību īstenošanu gan varētu traucēt, tomēr konkrētiem pakalpojumiem tādu nosacījumu ir nepieciešams mērķēti izvirzīt — arī lai, atvieglinot šo tiesību nokārtošanu, darītu iespējamu plašāku televīzijas un radio programmu pārrobežu izplatīšanu.

(16)  Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Nosacījums, ka, īstenojot publiskošanas tiesības attiecībā uz retranslācijas pakalpojumiem, ir vajadzīgs obligātais kolektīvais pārvaldījums, tiesību īpašnieku tiesību īstenošanu gan varētu traucēt, tomēr konkrētiem pakalpojumiem tādu nosacījumu ir nepieciešams mērķēti izvirzīt — arī lai, atvieglinot šo tiesību nokārtošanu, darītu iespējamu plašāku televīzijas un radio programmu pārrobežu izplatīšanu, kā arī piekļuvi informācijai. Turklāt šīs regulas noteikumi neskar dalībvalstīs spēkā esošus nosacījumus attiecībā uz tiesību pārvaldījumu, piemēram, paplašinātām kolektīvām licencēm, pārstāvības un tālāknodošanas tiesisko prezumpciju, kolektīvo pārvaldījumu vai līdzīgus pasākumus, vai jebkādu to kombināciju.

Grozījums Nr.     20

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Kad regula kādu laiku būs bijusi spēkā, tā būtu jāpārskata, lai cita starpā novērtētu, kādā mērā Eiropas patērētāju interesēs un tādējādi arī Savienības kultūru daudzveidības vairošanas interesēs ir palielinājusies papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšana pāri robežām.

(18)  Kad regula kādu laiku būs bijusi spēkā, tā būtu jāpārskata, lai, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas* par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamības nodrošināšanu iekšējā tirgū stāšanos spēkā, cita starpā novērtētu, kādā mērā Eiropas patērētāju interesēs un tādējādi arī Savienības kultūru daudzveidības vairošanas interesēs ir palielinājusies papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšana pāri robežām, īpašu uzmanību pievēršot tās ietekmei uz ieguldījumu veikšanu Eiropas saturā.

 

__________________

 

* Regula vēl nav pieņemta.

Grozījums Nr.     21

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, sekmēt papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un atvieglināt tādu televīzijas un radio programmu retranslēšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, kā arī to, ka to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība drīkst pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz papildinošu tiešsaistes pakalpojumu pārrobežas sniegšanu šī regula iedibina iespējinošus mehānismus, kas atvieglina autortiesību un blakustiesību nokārtošanu. Šī regula raidorganizācijām neuzliek pienākumu sniegt šādus pakalpojumus pāri robežām. Šī regula arī neuzliek pienākumu retranslācijas pakalpojumu operatoriem savos pakalpojumos iekļaut televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs. Šī regula attiecas tikai uz noteiktu retranslācijas tiesību īstenošanu, ciktāl tas nepieciešams, lai būtu vienkāršāk licencēt autortiesības un blakustiesības šādu pakalpojumu sakarā, un tikai attiecībā uz televīzijas un radio programmām, kuru izcelsme ir citās Savienības dalībvalstīs,

(19)  Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, sekmēt papildinošu raidorganizāciju tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un atvieglināt tādu televīzijas un radio programmu retranslēšanu, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, kā arī to, ka to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība drīkst pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz papildinošu raidorganizāciju tiešsaistes pakalpojumu pārrobežas sniegšanu šī regula iedibina iespējinošus mehānismus, kas atvieglina autortiesību un blakustiesību nokārtošanu. Šī regula raidorganizācijām neuzliek pienākumu sniegt šādus pakalpojumus pāri robežām. Šī regula arī neuzliek pienākumu retranslācijas pakalpojumu operatoriem savos pakalpojumos iekļaut televīzijas un radio programmas, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs. Šī regula attiecas tikai uz noteiktu retranslācijas tiesību īstenošanu, ciktāl tas nepieciešams, lai būtu vienkāršāk licencēt autortiesības un blakustiesības šādu pakalpojumu sakarā, un tikai attiecībā uz televīzijas un radio programmām, kuru izcelsme ir citās Savienības dalībvalstīs,

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  "papildinošs tiešsaistes pakalpojums” ir tiešsaistes pakalpojums, kurā ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā sabiedrībai tiek sniegtas radio vai televīzijas programmas, tam notiekot tajā pašā laikā, kad raidorganizācija tās apraida, vai noteiktu laiku pēc tam, un jebkāds šādu apraidi papildinošs materiāls, ko raidorganizācija producējusi vai kas tai producēts;

(a)  “papildinošs tiešsaistes pakalpojums” ir raidorganizācijas producēts tiešsaistes pakalpojums, kurā ar šādas organizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā tiek sniegti šādi pakalpojumi:

 

(i) “arhīvtelevīzijas pakalpojums” ir pakalpojums, kurā sabiedrībai uz noteiktu laika periodu tiek sniegtas raidorganizācijas iepriekš pārraidītas radio un televīzijas programmas;

 

(ii) “simultānraides pakalpojums” ir pakalpojums, kurā sabiedrībai tiek sniegtas radio vai televīzijas programmas lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu;

 

(iii) “papildinoši paplašināti audiovizuālie materiāli” ir pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi materiāliem, kas bagātina vai paplašina raidorganizācijas raidītās televīzijas un radio programmas, tostarp nodrošinot attiecīgās programmas satura priekšskatīšanu, paplašināšanu, papildināšanu vai pārskatīšanu.

 

Šīs definīcijas ietver raidorganizācijas sniegtus tiešsaistes pakalpojumus, kurus veido raidorganizācijas producētu darbu sniegšana sabiedrībai, un tie ir darbi, kuri tiek pārraidīti tikai tiešsaistē;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  "retranslācija" ir jebkāda vienlaicīga, nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija un nav retranslācija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/212019 definētā interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību, bet kas paredzēta tam, lai sabiedrība pa vadu, pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet ne tiešsaistes pārraidīšanā, uztvertu sabiedriskai uztveršanai paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek.

(b)  “retranslācija” ir jebkāda vienlaicīga, nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija, bet kas paredzēta tam, lai sabiedrība pa vadu, pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību vai tiešsaistes pārraidi, uztvertu sabiedriskai uztveršanai paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī retranslācija ir līdzvērtīga retranslācijām, ko nodrošina kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, un to nodrošina slēgtā vidē, un ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek, un kura attiecībā uz šādu retranslāciju ir ieguvusi attiecīgās tiesības. Šīs regulas darbības joma attiecas uz tiešsaistes retranslācijām, ja tās notiek kontrolētā vidē un ja nepārprotami var noteikt šādu retranslācijas pakalpojumu saņēmēju grupu.

__________________

 

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.     24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  “tieša signālu pievadīšana” ir divu vai vairāku pakāpju process, kurā raidorganizācijas to televīzijas vai radio programmas saturošus signālus, kas paredzēti sabiedriskai uztveršanai, pārraida “no punkta uz punktu” pakalpojumu sniedzējiem — pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, — tādā veidā, ka minētos programmas saturošos signālus to pārraidīšanas laikā sabiedrība nevar uztvert. Pakalpojumu sniedzēji šīs programmas piedāvā sabiedrībai vienlaicīgi ar to apraidi un nepārveidotā un nesaīsinātā veidā, lai sabiedrība varētu tās skatīties vai klausīties, izmantojot dažādus paņēmienus, piemēram, kabeli, mikroviļņu sistēmas, satelīta, ciparu virszemes, uz IP balstītus, mobilo sakaru vai līdzīgus tīklus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Par tādām darbībām kā publiskot un darīt pieejamu, kuras notiek, ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā tiekot sniegtam papildinošam tiešsaistes pakalpojumam, kā arī par reproducēšanas darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, attiecībā uz šīm darbībām būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu uzskata, ka tās notiek vienīgi dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā uzņēmējdarbība.

(1)  Par tādām darbībām kā publiskot un darīt pieejamus ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, kuras notiek, ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā tiekot sniegtam papildinošam tiešsaistes pakalpojumam, kā arī par ziņu un aktuālo notikumu raidījumu reproducēšanas darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu papildinošu tiešsaistes pakalpojumu, attiecībā uz šīm darbībām būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu uzskata, ka tās notiek vienīgi dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā darījumdarbības vieta.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Šā panta 1. punkts neskar autortiesībās paredzēto teritorialitātes un līgumiskās brīvības principu un neskar Direktīvā 2001/29/EK noteiktās tiesības. Ņemot to vērā, pusēm ir tiesības turpināt vienoties par ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto tiesību izmantošanu, ja vien šie ierobežojumi ir saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Nosakot summu, kas maksājama par šīm tiesībām saskaņā ar 1. punktā noteikto izcelsmes valsts principu, puses ņem vērā visus papildinošā tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, papildinošā tiešsaistes pakalpojuma īpašības, auditoriju un valodas versiju.

(2)  Nosakot summu, kas maksājama par šīm tiesībām saskaņā ar 1. punktā noteikto izcelsmes valsts principu, puses ņem vērā visus papildinošā tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, papildinošā tiešsaistes pakalpojuma īpašības, auditoriju dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā darījumdarbības vieta, kā arī auditoriju citās dalībvalstīs, un dažādas valodu versijas.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Visi strīdi par to tiesību īstenošanu, kuras izriet no šā panta, ir piekritīgi tās dalībvalsts kompetentajai jurisdikcijai, kurā tiešsaistes pakalpojumu sniedzošajai raidorganizācijai ir darījumdarbības vieta.

Grozījums Nr.     29

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Šā panta 1. punktu nepiemēro papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem, kas vispirms un galvenokārt ir paredzēti auditorijai ārpus tās dalībvalsts, kurā raidorganizācijai ir galvenā darījumdarbības vieta.

Grozījums Nr.     30

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Ja autors savas retranslācijas tiesības ir nodevis producentam, viņš patur neatsaucamas tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darba retranslāciju, un šīs tiesības drīkst īstenot ar autorus pārstāvošas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību, izņemot gadījumus, kad šādu atlīdzību audiovizuālā satura autoriem garantē citi kolektīvā pārvaldījuma nolīgumi.

Grozījums Nr.     31

Regulas priekšlikums

3. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar raidorganizāciju tiešsaistes piedāvājumu integrēto atkārtoto izmantošanu uz tās pašas darbu grupas tiesību subjektiem, kurus vēl nepārstāv reprezentatīva apvienība, var paplašināti attiecināt tādu kolektīvu līgumu, kuru noslēgusi darbu izmantotāju reprezentatīva apvienība attiecībā uz darbu noteiktu grupu. Nepārstāvētie tiesību subjekti var jebkurā laikā iebilst pret šādu paplašinātu attiecināšanu un pēc tam īstenot savas tiesības vai nu individuāli, vai kolektīvi citā grupā.

Grozījums Nr.     32

Regulas priekšlikums

3. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas uztur datubāzi, lai varētu sniegt informāciju saistībā ar autortiesību un blakustiesību piemērošanu, tostarp tiesību īpašnieku, izmantošanas veidu, teritoriju un laika periodu, kas attiecas uz aizsargātajiem darbiem.

Grozījums Nr.     33

Regulas priekšlikums

3. pants – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)  Šā panta 1.–5. punkts attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kas sabiedrībai translē raidorganizāciju televīzijas un radio programmas, kas saņemtas, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu.

Grozījums Nr.     34

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Raidorganizāciju programmu izmantošana ar tieša signāla pievadīšanas procesa palīdzību

 

Raidorganizācijas, kas to programmas saturošus signālus, kuri paredzēti publiskai uztveršanai, izplatītājiem pārraida, izmantojot tiešu signāla pievadīšanas procesu, ir kopā ar šādiem izplatītājiem solidāri atbildīgas par vienotu un nedalāmu izziņošanu sabiedrībai un publiskošanu, kā noteikts Direktīvas 2001/29/EK 3. pantā, un tie šo uzdevumu veic kopā. Šādos apstākļos gan raidorganizācijai, gan iesaistītajiem izplatītājiem būtu no attiecīgajiem tiesību subjektiem jāsaņem atļauja saistībā ar to attiecīgo līdzdalību šādās darbībās.

Grozījums Nr.     35

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

svītrots

Pārejas noteikumi

 

Ja pēc [the date mentioned in Article 7(2) + 2 years, to be inserted by OPOCE]] nolīgumi par tādu [the date mentioned in Article 7(2), to be inserted by OPOCE ] spēkā esošu autortiesību vai blakustiesību īstenošanu, kuras būtiski attiecas uz tādām papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas laikā notiekošām darbībām kā publiskot un darīt pieejamu, kā arī uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanai, piekļuvei tam, vai tā izmantošanai nepieciešamām reproducēšanas darbībām, zaudē spēku, no minētā datuma tos reglamentē 2. pants.

 

Grozījums Nr.     36

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  To piemēro no [6 months following the day of its publication, to be inserted by OPOCE].

(2)  To piemēro no [12 mēneši pēc tās publikācijas datuma, kas jānorāda OPOCE].

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Noteikumi par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

Atsauces

COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

6.10.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

6.10.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Angelika Mlinar

21.11.2016

Izskatīšana komitejā

24.4.2017

25.4.2017

 

 

Pieņemšanas datums

21.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

15

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Christian Ehler, Fredrick Federley, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Lieve Wierinck, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, Constanze Krehl, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Florent Marcellesi, Anne Sander, Davor Škrlec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ECR

Edward Czesak, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

PPE

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Herbert Reul, Paul Rübig, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen

S&D

José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Peter Kouroumbashev, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Csaba Molnár, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

15

-

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Lieve Wierinck

EFDD

David Borrelli, Dario Tamburrano

GUE

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlícek, Paloma López Bermejo

Verts/ALE

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Florent Marcellesi, Michel Reimon, Davor Škrlec

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAs atzinums (6.6.2017)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

(COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Vicky Ford

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Digitālo tehnoloģiju un interneta attīstība ir mainījusi televīzijas un radio programmu izplatīšanu un piekļuvi tām. Lietotāji arvien vairāk sagaida, ka viņiem būs piekļuve televīzijas un radio programmām gan tiešraidē, gan pēc pieprasījuma, izmantojot tādus tradicionālos kanālus kā satelīts vai kabelis, kā arī ar tiešsaistes pakalpojumu starpniecību. Tādējādi raidorganizācijas arvien vairāk papildus saviem televīzijas un radio programmu raidījumiem piedāvā savu apraidi papildinošus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, simultānraides un arhīvtelevīzijas pakalpojumus. Retranslācijas pakalpojumu operatori, kas TV un radio programmu raidījumus sakopo paketēs un nepārveidotus un nesaīsinātus sniedz lietotājiem vienlaicīgi ar sākotnējo raidījuma pārraidīšanu, izmanto dažādus retranslācijas paņēmienus, piemēram, kabeli, satelītu, digitālo zemes apraidi, slēgtus uz IP balstītos vai mobilos tīklus, kā arī atvērto internetu. Lietotāji, tostarp Savienības valodu minoritāšu pārstāvji, kā arī personas, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes dalībvalsts, arvien vairāk prasa piekļuvi TV un radio programmu raidījumiem, kuru izcelsme ir ne tikai pašu dalībvalstī, bet arī citās Savienības dalībvalstīs.

(2)  Digitālo tehnoloģiju un interneta attīstība ir mainījusi televīzijas un radio programmu izplatīšanu un piekļuvi tām. Lietotāji arvien vairāk sagaida, ka viņiem būs piekļuve televīzijas un radio programmām gan tiešraidē, gan pēc pieprasījuma, izmantojot tādus tradicionālos kanālus kā satelīts vai kabelis, kā arī ar tiešsaistes pakalpojumu starpniecību. Tādējādi raidorganizācijas arvien vairāk papildus saviem televīzijas un radio programmu raidījumiem piedāvā savu apraidi papildinošus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, simultānraides un arhīvtelevīzijas pakalpojumus. Retranslācijas pakalpojumu operatori, kas TV un radio programmu raidījumus sakopo paketēs un nepārveidotus un nesaīsinātus sniedz lietotājiem vienlaicīgi ar sākotnējo raidījuma pārraidīšanu, izmanto dažādus retranslācijas paņēmienus, piemēram, kabeli, satelītu, digitālo zemes apraidi, slēgtus uz IP balstītos vai mobilos tīklus, kā arī atvērto internetu. Lietotāji, tostarp Savienības valodu minoritāšu pārstāvji, kā arī personas, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes dalībvalsts, arvien vairāk prasa piekļuvi TV un radio programmām, tostarp arhīvtelevīzijas pakalpojumiem, kuru izcelsme ir ne tikai pašu dalībvalstī, bet arī citās Savienības dalībvalstīs. Šāds augošs pieprasījums ir pozitīvs pavērsiens un ģeogrāfiskā bloķēšana nebūtu automātiski jāattiecina uz visu Savienībā ražoto un tiešsaistē raidīto audiovizuālo saturu. Tomēr Eiropas satura teritoriālās finansēšanas modelis ir svarīgs sekmīgai Eiropas audiovizuālo mediju nozares attīstībai.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs. Pastāv arī risks, ka tiesību īpašnieku darbus un citus aizsargātus tiesību objektus izmanto bez atļaujas vai bez atlīdzības maksāšanas.

(4)  Retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri parasti piedāvā vairākas programmas, kas lielā skaitā izmanto retranslētajās televīzijas un radio programmās ietvertus darbus un citus aizsargātus tiesību objektus, nepieciešamās licences jāiegūst ļoti īsā laikā, tāpēc arī viņiem tiesību nokārtošana ir būtisks slogs. Pastāv arī risks, ka tiesību īpašnieku darbus un citus aizsargātus tiesību objektus izmanto bez atļaujas vai bez pienācīgas atlīdzības maksāšanas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Papildinošie tiešsaistes pakalpojumi, kurus aptver šī regula, ir tie raidorganizāciju piedāvātie pakalpojumi, kuriem ir skaidrs un subordinēts sakars ar apraidi. Pie tiem pieder pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi televīzijas un radio programmām lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu, un pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi noteiktā laikā pēc raidījuma televīzijas un radio programmām, kuras iepriekš raidorganizācija ir raidījusi (tā sauktie arhīvtelevīzijas pakalpojumi). Pie papildinošiem tiešsaistes pakalpojumiem pieder arī pakalpojumi, kas sniedz piekļuvi tādam materiālam, kurš bagātina vai citādi paplašina raidorganizācijas raidītās televīzijas un radio programmas, tostarp nodrošinot attiecīgās programmas satura priekšskatīšanu, paplašināšanu, papildināšanu vai pārskatīšanu. Par papildinošu tiešsaistes pakalpojumu nevajadzētu uzskatīt piekļuves nodrošināšanu atsevišķiem televīzijas vai radio programmā iestrādātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Līdzīgi papildināta tiešsaistes pakalpojumu definīcija neaptver piekļuves nodrošināšanu darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem neatkarīgi no apraides, piemēram, pakalpojumus, kas dod piekļuvi atsevišķiem muzikāliem vai audiovizuāliem darbiem, mūzikas albumiem vai video.

(8)  Papildinošie tiešsaistes pakalpojumi, kurus aptver šī regula, ir tie raidorganizāciju piedāvātie pakalpojumi, kas ietver pakalpojumus, ar ko sniedz piekļuvi televīzijas un radio programmām lineārā veidā vienlaicīgi ar raidījumu, un nelineāri pakalpojumi, ar ko sniedz piekļuvi ne agrāk kā vienu mēnesi pirms raidījuma, tā laikā vai pēc raidījuma televīzijas un radio programmu raidījumam, ko raidorganizācija ir raidījusi (tā sauktie straumēšanas un arhīvtelevīzijas pakalpojumi). Turklāt papildinošie tiešsaistes pakalpojumi ietver arī pakalpojumus, kas sniedz piekļuvi tādam materiālam, kurš bagātina vai citādi paplašina raidorganizācijas raidītās televīzijas un radio programmas, tostarp nodrošinot attiecīgās programmas satura priekšskatīšanu, paplašināšanu, papildināšanu vai pārskatīšanu, kā arī speciāli tiešsaistes videi radītam materiālam. Par papildinošu tiešsaistes pakalpojumu nevajadzētu uzskatīt piekļuves nodrošināšanu atsevišķiem televīzijas vai radio programmā iestrādātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem. Līdzīgi papildināta tiešsaistes pakalpojumu definīcija neaptver piekļuves nodrošināšanu mūzikas albumiem vai video.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā uzskatāms, ka papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšana, piekļuve tam vai tā izmantošana notiek tikai dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, bet faktiski papildinošu tiešsaistes pakalpojumu var sniegt pāri robežām citās dalībvalstīs, ir nepieciešams nodrošināt, ka, nonākot pie maksājamās summas par attiecīgajām tiesībām, puses ņemtu vērā visus papildinoša tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, pakalpojuma iezīmes, auditoriju, tostarp auditoriju dalībvalstīs, kurās raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, un citās dalībvalstīs, kurās papildinošajam tiešsaistes pakalpojumam piekļūst un to izmanto, un valodas versiju.

(10)  Tā kā uzskatāms, ka papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšana, piekļuve tam vai tā izmantošana notiek tikai dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, bet faktiski papildinošu tiešsaistes pakalpojumu var sniegt pāri robežām citās dalībvalstīs, ir nepieciešams nodrošināt, ka, nonākot pie pienācīgā atalgojumā samaksājamās summas par attiecīgajām tiesībām, puses ņemtu vērā visus papildinoša tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, pakalpojuma iezīmes, faktisko un potenciālo auditoriju, tostarp auditoriju dalībvalstīs, kurās raidorganizācijai ir tās galvenā uzņēmējdarbība, un citās dalībvalstīs, kurās papildinošajam tiešsaistes pakalpojumam piekļūst un to izmanto, un visas pieejamās valodu un subtitru versijas. Turklāt šādam atalgojumam vajadzētu būt saprātīgam salīdzinājumā ar sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  To, kā izmantojamas tiesības, kuras skar šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteiktiem apraides tehniskajiem līdzekļiem vai noteiktām valodas versijām, joprojām būs iespējams ierobežot ar līgumiskās brīvības principu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

(11)  Kā ir pierādījusi Padomes Direktīvas 93/83/EEK īstenošana, ir būtiski atgādināt to, kā izmantojamas tiesības, kuras skar šajā regulā noteiktais izcelsmes valsts princips, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteiktiem apraides tehniskajiem līdzekļiem vai noteiktām valodas versijām, un atsevišķu līgumu veidu un izpildi, joprojām būs iespējams ierobežot ar līgumiskās brīvības principu, ja vien jebkādi šādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi atbilst valstu un Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Kā to apstiprinājusi Tiesa, tiesību turētājiem ir iespēja saņemt pienācīgu atalgojumu par viņu darbu vai citu līguma priekšmetu izmantošanu saskaņā ar LESD 101. pantu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Šī regula saskaņā ar līgumiskās brīvības principu neatceļ pašreizējos licencēšanas modeļus, tādus kā teritoriālā licencēšana, un neskar spēkā esošos valsts autortiesību noteikumus attiecībā uz pienācīgu atalgojumu, kā arī spēkā esošos kolektīvā pārvaldījuma risinājumus retranslācijai dalībvalstī.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Tādu retranslācijas pakalpojumu operatori, ko piedāvā satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet nav tiešsaistes pārraide, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atvērtā internetā piedāvāti retranslācijas pakalpojumi, jo šiem pakalpojumiem ir citādas īpašības. Tie nav saistīti ne ar vienu konkrētu infrastruktūru, un to spēja nodrošināt kontrolētu vidi ir ierobežota salīdzinājumā, piemēram, ar kabeļtīkliem vai slēgtiem uz IP balstītiem tīkliem.

(12)  Tādu retranslācijas pakalpojumu operatori, ko piedāvā satelīta tīklos, digitālos zemes tīklos, gan atvērtos, gan slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, sniedz pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko sniedz kabeļu retranslācijas pakalpojumu operatori, kad tie vienlaicīgi, bez pārveidojumiem un īsinājumiem sabiedriskai uztveršanai retranslē televīzijas un radio programmu sākotnējo pārraidi no citas dalībvalsts, ja šī sākotnējā pārraide notiek pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet nav tiešsaistes pārraide, un ja tā ir paredzēta sabiedriskai uztveršanai. Tādējādi tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā un gūt labumu no mehānisma, ar kuru ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu. Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj uz IP balstīti retranslācijas pakalpojumi, ko piedāvā gan slēgtos tīklos, gan atvērtā internetā, un uz šiem pakalpojumiem būtu jāattiecina mehānisms, ar ko ievieš tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu, ciktāl tie nodrošina kontrolētu vidi, kas ir salīdzināma ar slēgtiem tīkliem, un spēj apliecināt, ka šie pakalpojumi tiek sniegti skaidri definējamai abonentu vai reģistrēto lietotāju grupai. Šādu pakalpojumu iekļaušanai ir izšķirīga nozīme, lai atbilstīgi patērētāju gaidām nodrošinātu šādu pakalpojumu pārnesamību dzīvesvietas dalībvalstī, kā arī ārpus tās robežām, izmantojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/... 1aizveidoto mehānismu.

 

__________________

 

1a Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamības nodrošināšanu iekšējā tirgū (2015/0284(COD)).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos, digitālajos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos, un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu 2014/26/ES18 un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli.

(13)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību to retranslācijas pakalpojumu operatoriem, kuri tiek piedāvāti satelīta tīklos, digitālajos zemes tīklos, slēgtos uz IP balstītos tīklos, mobilajos tīklos vai tamlīdzīgos tīklos un atvērtā internetā, ja var nodrošināt kontrolētu vidi un definējamu lietotāju grupu, un pārvarētu atšķirības valstu likumos attiecībā uz šādiem retranslācijas pakalpojumiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro Direktīvā 93/83/EEK definētajai kabeļu retranslācijai. Ar minēto direktīvu iedibināto noteikumu vidū ir pienākums tiesības uz atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu retranslācijas pakalpojumu operatoram īstenot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Tas neskar Direktīvu 2014/26/ES18 un jo īpaši tās noteikumus par tiesību īpašnieku tiesībām attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izvēli.

__________________

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū, OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū, OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Uz tādiem izplatītājiem kā kabeļu vai platformu operatori, kas programmas pārraidīšanas signālus saņem, izmantojot publiskai uztveršanai paredzētu tiešu signāla pievadīšanas procesu, būtu jāattiecina šajā regulā izklāstītie obligātā kolektīvā pārvaldījuma noteikumi pat tad, ja publiskošana nav notikusi pirms signālu ir pārraidījis operators. Tādēļ izplatītājiem saskaņā ar obligāto kolektīvo pārvaldījumu no attiecīgajiem tiesību turētājiem būtu jāsaņem atļauja par izplatītāju attiecīgo līdzdalību šādās darbībās. Jēdziens “tieša signāla pievadīšana” ir tehnisks termins, ar ko apraksta īpašu situāciju, kurā kabeļu vai platformu operatori apraides signālu saņem tieši no raidorganizācijas telpām vai ar slēgta privātā tīkla starpniecību, lai šāds apraides signāls publiskai uztveršanai netiktu pārraidīts pirms to ir pārraidījis signālu saņemošais operators. Šādā situācijā, kas ir ierasta dalībvalstīs, pastāv tikai viena vienīga šāda programmas pārraidīšanas signāla publiskošana. Šāds precizējums ir būtisks, lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem saistībā ar publiskošanas jēdziena interpretāciju, jo šādā gadījumā sekas pārsniegtu retranslācijas jomu.

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Autortiesību un blakustiesību piemērošana dažos gadījumos atbilstīgi vairākām teritoriāli noteiktām valsts tiesībām ir sadalīta starp dažādiem tiesību turētājiem, un to dažos gadījumos īsteno cits uzņēmums. Šā iemesla dēļ ir vajadzīga datubāze, ko uztur kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, lai atvieglotu tiesību īpašnieku identificēšanu un raidorganizāciju un retranslācijas pakalpojumu sniedzēju spēju noslēgt licences līgumus.

Grozījums Nr.     12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nepieļautu, ka izcelsmes valsts principa piemērošana tiek apieta, pagarinot līdzšinējos nolīgumus par to, kā tiek īstenotas autortiesības un blakustiesības, kas būtiski attiecas uz papildinoša tiešsaistes pakalpojuma sniegšanu, kā arī papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, izcelsmes valsts principu nepieciešams piemērot arī līdzšinējiem nolīgumiem, tomēr ar pārejas periodu.

svītrots

Grozījums Nr.     13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Nosacījums, ka, īstenojot publiskošanas tiesības attiecībā uz retranslācijas pakalpojumiem, ir vajadzīgs obligātais kolektīvais pārvaldījums, tiesību īpašnieku tiesību īstenošanu gan varētu traucēt, tomēr konkrētiem pakalpojumiem tādu nosacījumu ir nepieciešams mērķēti izvirzīt — arī lai, atvieglinot šo tiesību nokārtošanu, darītu iespējamu plašāku televīzijas un radio programmu pārrobežu izplatīšanu.

(16)  Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Nosacījums, ka, īstenojot publiskošanas tiesības attiecībā uz retranslācijas pakalpojumiem, ir vajadzīgs obligātais kolektīvais pārvaldījums, tiesību īpašnieku tiesību īstenošanu gan varētu traucēt, tomēr konkrētiem pakalpojumiem tādu nosacījumu ir nepieciešams mērķēti izvirzīt — arī lai, atvieglinot šo tiesību nokārtošanu, darītu iespējamu plašāku televīzijas un radio programmu pārrobežu izplatīšanu. Šī regula neskar jebkādus dalībvalstīs patlaban vai nākotnē spēkā esošus nosacījumus attiecībā uz tiesību pārvaldījumu, piemēram, paplašinātām kolektīvām licencēm, pārstāvības un tālāknodošanas tiesisko prezumpciju, kolektīvo pārvaldījumu vai līdzīgus pasākumus, vai jebkādu to kombināciju.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Kad regula kādu laiku būs bijusi spēkā, tā būtu jāpārskata, lai cita starpā novērtētu, kādā mērā Eiropas patērētāju interesēs un tādējādi arī Savienības kultūru daudzveidības vairošanas interesēs ir palielinājusies papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšana pāri robežām.

(18)  Saskaņā ar labāka regulējuma principiem regula būtu jāpārskata, kad tā kādu laiku būs bijusi spēkā, lai cita starpā novērtētu regulas ietekmi un pirmām kārtām to, kādā mērā Eiropas patērētāju interesēs un tādējādi arī Savienības kultūru daudzveidības vairošanas interesēs ir palielinājusies papildinošu tiešsaistes pakalpojumu sniegšana pāri robežām. Šādā pārskatīšanā strīdu izšķiršanas mehānisma ietvaros attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot satura pārrobežu pieejamību pieprasījumvideo platformās un kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2017/...1a 10. pantā. Ja ar šādu mehānismu satura pārrobežu pieejamība pieprasījumvideo platformās netiek būtiski uzlabota, būtu jāapsver šādu pakalpojumu ietveršana šīs regulas darbības jomā.

 

_________________

 

1a Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (COM(2016)0593).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  "papildinošs tiešsaistes pakalpojums" ir tiešsaistes pakalpojums, kurā ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā sabiedrībai tiek sniegtas radio vai televīzijas programmas, tam notiekot tajā pašā laikā, kad raidorganizācija tās apraida, vai noteiktu laiku pēc tam, un jebkāds šādu apraidi papildinošs materiāls, ko raidorganizācija producējusi vai kas tai producēts;

(a)  "papildinošs tiešsaistes pakalpojums" ir tiešsaistes pakalpojums, kurā ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā sabiedrībai ne agrāk kā vienu mēnesi iepriekš tiek sniegtas raidorganizācijas vai tās uzdevumā producētas radio vai televīzijas programmas, ietverot kopražojumus, tam notiekot vienlaicīgi ar raidorganizācijas apraidi, tās laikā vai noteiktu laiku pēc tam, un jebkāds šādu apraidi papildinošs materiāls, ko raidorganizācija producējusi vai kas tai producēts, ietverot kopražojumus;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  "retranslācija" ir jebkāda vienlaicīga, nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija un nav retranslācija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/21201 definētā interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību, bet kas paredzēta tam, lai sabiedrība pa vadu, pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, bet ne tiešsaistes pārraidīšanā, uztvertu sabiedriskai uztveršanai paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek.

(b)  "retranslācija" ir jebkāda nemainīta un nesaīsināta retranslācija, kas nav Direktīvā 93/83/EEK definētā kabeļu retranslācija, kontrolētā vidē un paredzēta tam, lai sabiedrība pa vadu vai pa gaisu, tostarp ar satelīta starpniecību, uztvertu sabiedriskai uztveršanai paredzētu televīzijas un radio programmu sākotnēju pārraidi no citas dalībvalsts, ja vien puse, kura veic šādu retranslāciju, nav raidorganizācija, kura veic sākotnējo pārraidi vai kuras kontrolē un atbildībā šāda pārraide notiek

__________________

 

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  "tiešā signāla pievadīšana" ir divu vai vairāku pakāpju process, kurā raidorganizācijas, izmantojot privātu līniju, no punkta uz punktu un tā, lai programmu pārraides signālus nevarētu publiski uztvert pārraidīšanas laikā, savus programmu pārraides signālus pārraida izplatītājam, kurš pēc tam šīs programmas publisko nepārveidotā un nesaīsinātā veidā, lai tās varētu skatīties vai klausīties, izmantojot kabeli, mikroviļņu sistēmas, satelīta, ciparu virszemes, uz IP balstītus vai līdzīgus tīklus.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Par tādām darbībām kā publiskot un darīt pieejamu, kuras notiek, ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā tiekot sniegtam papildinošam tiešsaistes pakalpojumam, kā arī par reproducēšanas darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, attiecībā uz šīm darbībām būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu uzskata, ka tās notiek vienīgi dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā uzņēmējdarbība.

(1)  Neskarot iespēju nodot ekskluzīvās tiesības, par tādām darbībām kā publiskot un darīt sabiedrībai pieejamu, kuras notiek, ar raidorganizācijas pašas spēkiem vai tās kontrolē un atbildībā tiekot sniegtam papildinošam tiešsaistes pakalpojumam, kā arī par reproducēšanas darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu papildinoša tiešsaistes pakalpojuma piekļūstamību vai izmantošanu, attiecībā uz šīm darbībām būtisko autortiesību un blakustiesību īstenošanu uzskata, ka tās notiek vienīgi dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā uzņēmējdarbība. Visi strīdi par šādu autortiesību un blakustiesību īstenošanu ir piekritīgi šīs dalībvalsts jurisdikcijai.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Nosakot summu, kas maksājama par šīm tiesībām saskaņā ar 1. punktā noteikto izcelsmes valsts principu, puses ņem vērā visus papildinošā tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, papildinošā tiešsaistes pakalpojuma īpašības, auditoriju un valodas versiju.

(2)  Nosakot pienācīgo summu, kas maksājama par šīm tiesībām saskaņā ar 1. punktā noteikto izcelsmes valsts principu, puses ņem vērā visus papildinošā tiešsaistes pakalpojuma aspektus, piemēram, papildinošā tiešsaistes pakalpojuma īpašības, auditoriju, potenciālo auditoriju dalībvalstī, kurā raidorganizācijai ir galvenā darījumdarbības vieta, un visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un visas valodas versijas un subtitru versijas.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Panta 1.–5. punktu piemēro arī tiešās signāla pievadīšanas gadījumos, kā noteikts 1. panta ba) apakšpunktā.

Grozījums Nr.     21

Regulas priekšlikums

3. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas uztur datubāzi, lai sniegtu informāciju saistībā ar autortiesību un blakustiesību piemērošanu, tostarp tiesību īpašnieku, izmantošanas veidu, teritoriju un laika periodu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Noteikumi par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

Atsauces

COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

6.10.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

6.10.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Vicky Ford

11.10.2016

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Julia Reda

Izskatīšana komitejā

9.2.2017

20.3.2017

 

 

Pieņemšanas datums

11.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Edward Czesak, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Kaja Kallas, Arndt Kohn, Julia Reda, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Ulrike Trebesius

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anne-Marie Mineur

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Dita Charanzová, Kaja Kallas, Jasenko Selimovic

ECR

Edward Czesak, Daniel Dalton, Ulrike Trebesius

EFDD

Marco Zullo

PPE

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Ildikó Gáll-Pelcz, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein

S&D

Lucy Anderson, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sergio Gutiérrez Prieto, Arndt Kohn, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella

6

-

ECR

Anneleen Van Bossuyt

ENF

Mylène Troszczynski

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Dennis de Jong

Verts/ALE

Pascal Durand, Julia Reda

1

0

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Noteikumi par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

Atsauces

COM(2016)0594 – C8-0384/2016 – 2016/0284(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

14.9.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

6.10.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

6.10.2016

ITRE

6.10.2016

IMCO

6.10.2016

CULT

6.10.2016

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

INTA

12.10.2016

 

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

16.3.2017

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Tiemo Wölken

12.10.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

23.3.2017

29.5.2017

7.9.2017

 

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Daniel Buda, Angelika Niebler, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Flack, Emma McClarkin, Sabine Verheyen

Iesniegšanas datums

27.11.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14

+

ALDE

ECR

EFDD

ENF

PPE

S&D

Jean-Marie Cavada

John Flack, Emma McClarkin

Joëlle Bergeron

Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

Daniel Buda, Rosa Estaràs Ferragut, Angelika Niebler, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Enrico Gasbarra

9

-

ALDE

GUE:NGL

S&D

VERTS/ALE

António Marinho e Pinto

Jiří Maštálka

Mady Delvaux, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner, Tiemo Wölken

Max Andersson, Julia Reda

1

0

EFDD

Isabella Adinolfi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums