Procedūra : 2016/0074(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0381/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0381/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 13
CRE 15/01/2018 - 13

Balsojumi :

PV 16/01/2018 - 5.3
CRE 16/01/2018 - 5.3
Balsojumu skaidrojumi
PV 16/04/2019 - 8.23
CRE 16/04/2019 - 8.23

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0003
P8_TA(2019)0381

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1617kWORD 300k
28.11.2017
PE 580.765v02-00 A8-0381/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

(COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Gabriel Mato

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMA RAKSTS
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

(COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2016)0134),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0117/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 13. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. decembra atzinumu2,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0381/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 494/2002

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Pastāvošie noteikumi ir jāvienkāršo, lai uzņēmējiem, valstu iestādēm un ieinteresētajām personām uzlabotos izpratne un atbilstība. Būtu jāievēro Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzētais apspriešanās process ar konsultatīvajām padomēm, un būtu jācenšas nodrošināt, ka pilnībā tiek ievēroti visi mērķi attiecībā uz saglabāšanu un ilgtspēju.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Vienkāršojot pašreizējos noteikumus par tehniskajiem pasākumiem, nevajadzētu vājināt saglabāšanas un ilgtspējas standartus.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ir jāizstrādā tehnisko pasākumu regulējuma satvars. Minētajā satvarā būtu jāietver vispārīgi noteikumi, kas piemērojami visos Savienības ūdeņos, un jāparedz tādu tehnisko pasākumu izveide, kuros, iedzīvinot ar KZP ieviesto reģionalizācijas procesu, tiek ņemta vērā zvejniecību reģionālā specifika.

(3)  Ir jāizstrādā tehnisko pasākumu regulējuma satvars. Minētajā satvarā būtu jāietver vispārīgi noteikumi, kas piemērojami visos Savienības ūdeņos, un jāparedz tādu tehnisko pasākumu izveide, kuros, iedzīvinot ar KZP ieviesto reģionalizācijas procesu, tiek ņemta vērā zvejniecību reģionālā specifika. Ar minēto procesu būtu jānodrošina iespēja efektīvi apvienot kopējos noteikumus un vietējās situācijas, kā arī situāciju katrā zonā. Tomēr šis process nedrīkstētu radīt sava veida KZP renacionalizāciju, un konsultatīvajām padomēm būtu jāturpina nodrošināt, ka reģionalizācija notiek atbilstoši Savienības pieejai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 14. apsvērumu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Satvaram būtu jāaptver zvejas resursu ieguve un izkraušana, kā arī zvejas rīku ekspluatācija un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbība.

(4)  Satvaram būtu jāaptver zvejas resursu ieguve un izkraušana, kā arī zvejas rīku ekspluatācija un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbība, kā arī būtu jāņem vērā sociālekonomiskā dinamika.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Attiecīgā gadījumā tehniskie pasākumi būtu jāpiemēro atpūtas zvejai, kas var būtiski ietekmēt zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumus.

(6)  Atpūtas zveja var būtiski ietekmēt jūras vidi, zivju un citu sugu krājumus, un tādēļ tai būtu jāpiemēro tehniskie pasākumi.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Zivis, ko nozvejojuši atpūtas makšķernieki (āķu un makšķerēšanas rīku zveja), tiek atlaistas ūdenī ar augstiem izdzīvotības rādītājiem, ja vien zinātniskie pierādījumi nenorāda citādi.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 izkraušanas pienākums attiecas uz visu tādu sugu nozveju, uz kurām attiecas nozvejas limiti. Tomēr, ja atpūtas zvejā šo sugu īpatņi ir nozvejoti un nekavējoties atbrīvoti un zinātniskie pierādījumi apliecina augstus šo sugu izdzīvotības rādītājus, kā tas var būt to zivju gadījumā, ko nozvejojuši atpūtas zvejnieki, kas izmanto makšķerēšanas aprīkojumu, vajadzētu būt iespējai izslēgt attiecīgo zveju no izkraušanas pienākuma, piemērojot procedūras, kas noteiktas minētajā regulā, īpaši pieņemot pasākumus saskaņā ar daudzgadu plāniem un/vai izmetumu samazināšanas plāniem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz īstenot KZP mērķus, proti, zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, samazināt nevēlamas nozvejas un izskaust izmetumus, un jāpalīdz sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK18.

(7)  Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz īstenot KZP mērķus.

__________________

 

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Tehniskajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem attiecībā pret noteiktajiem mērķiem. Pirms to pieņemšanas ir jāņem vērā to iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Tehnisko pasākumu, darbības programmu izpildes panākšanai un īstenošanai un attiecīgā gadījumā atļauju izdošanai, konstrukcijas un ekspluatācijas ierobežojumu noteikšanai kuģiem un konkrētiem zvejas rīkiem nevajadzētu traucēt sasniegt labākus veselības un drošības standartus kuģiem, kas veic zvejas darbības.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)  Tehniskajiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, vajadzētu atbilst Stratēģiskajam plānam bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, kas pieņemts saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un vajadzētu palīdzēt īstenot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam, īpaši mērķi nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ar to saistītos pasākumus.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Tehniskajos pasākumos būtu īpaši jāparedz zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzība, ko nodrošina, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nozvejas. Turklāt ar tehniskajiem pasākumiem būtu līdz minimumam jāsamazina un, kad vien iespējams, jānovērš zvejas rīku ietekme uz jūras ekosistēmu un jo īpaši uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Tiem būtu jāpalīdz arī īstenot pārvaldības pasākumus ar mērķi izpildīt Padomes Direktīvā 92/43/EEK19, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK20 un Direktīvā 2008/56/EK paredzētos pienākumus.

(8)  Tehniskajiem pasākumiem būtu īpaši jāveicina zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzība, ko nodrošina, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nozvejas. Turklāt ar tehniskajiem pasākumiem būtu līdz minimumam jācenšas samazināt un, kad vien iespējams, novērst zvejas rīku negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu un jo īpaši uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Vajadzētu izveidot stimulus, kas veicinātu tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu, kuru ietekme uz vidi ir neliela. Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz arī īstenot pārvaldības pasākumus ar mērķi izpildīt Padomes Direktīvā 92/43/EEK19, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK20 un Direktīvā 2008/56/EK paredzētos pienākumus.

__________________

__________________

19 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

19 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Jutīgo sugu nejaušas sagūstīšanas problēma būtu jārisina vispusīgi un saistībā ar visiem zivsaimniecības un zvejas rīku veidiem, ņemot vērā gan stingras aizsardzības līmeni, kas tām nodrošināms atbilstoši Direktīvai 92/43/EEC, Direktīvai 2009/147/EK un Direktīvai 2008/56/EK, gan to lielo neaizsargātību, gan pienākumu sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka mērķrādītāji, kuri saistīti ar nevēlamu nozveju apjomiem, jutīgu sugu piezveju apjomiem un jūras gultnes dzīvotņu platībām, ko nelabvēlīgi ietekmē zveja, un kuri atspoguļo KZP mērķus, Savienības vides tiesību aktu (jo īpaši Padomes Direktīvas 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK21) mērķus un starptautisko paraugpraksi.

(9)  Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka snieguma rādītāji par to, kā tiek samazināta par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju nozveja un jutīgu sugu nejauša sagūstīšana, kā arī par zvejas darbību radītās negatīvās vidiskās ietekmes uz jūras dzīvotnēm samazināšanu, ievērojot KZP un Savienības vides tiesību aktu (jo īpaši Direktīvas 92/43, Direktīvas 2009/147/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK21) mērķus.

__________________

__________________

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Dalībvalstīm vajadzētu iespējami plašāk izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/20141a pieejamos pasākumus, lai atbalstītu zvejnieku īstenotos tehniskos pasākumus un lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā KZP sociālekonomiskie mērķi.

 

_______________

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Būtu jāaizliedz konkrēti destruktīvi zvejas rīki vai metodes, kurās izmanto sprāgstvielas, indes, apdullinošas vielas, elektrisko strāvu, pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, velkamas ierīces un greiferus, ko izmanto sarkano koraļļu vai cita tipa koraļļu un koraļļveidīgo sugu ieguvei, un harpūnu šautenes, taču jāparedz izņēmums attiecībā uz elektroimpulsa trali, kuru drīkst izmantot saskaņā ar konkrētiem stingriem nosacījumiem.

(11)  Būtu jāaizliedz konkrēti destruktīvi zvejas rīki vai metodes, kurās izmanto sprāgstvielas, indes, apdullinošas vielas, elektrisko strāvu, pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, velkamas ierīces un greiferus, ko izmanto sarkano koraļļu vai cita tipa koraļļu un koraļļveidīgo sugu ieguvei, un harpūnu šautenes, taču jāparedz izņēmums attiecībā uz elektroimpulsa trali, kuru drīkst izmantot saskaņā ar konkrētiem stingriem nosacījumiem. Šajā sakarībā ir nepieciešams nodrošināt atbilstošas zināšanas par tādu novatorisku zvejas rīku kā elektroimpulsa traļu ietekmi un kumulatīvo ietekmi, pirms šo zvejas rīku izmantošana ir ļoti izplatījusies. Turklāt vajadzētu būt ieviestai uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmai, kas būtu paredzēta izpildes un pētniecības, kā arī novērtēšanas mērķiem. Visbeidzot, pašreizējām atļaujām būtu jāveic atkārtots zinātniskais novērtējums, pirms tiek piešķirts “neaizliegtas darbības” statuss.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Ir vajadzīgas precīzas un kvantificētas zināšanas par tādu novatorisku zvejas rīku kā elektroimpulsa traļu ietekmi un kumulatīvo ietekmi uz jūras vidi un sugām, pirms to izmantošana ir sasniegusi komerciālu mērogu. Būtu jāizveido efektīva uzraudzības un novērtēšanas programma.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, zveja ar stacionāriem tīkliem ICES IIIa, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° W ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 600 metru, arī turpmāk būtu jāaizliedz, lai tādā veidā aizsargātu jutīgas dziļūdens sugas.

(14)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, zveja ar stacionāriem tīkliem ICES IIIa, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° W ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 600 metru, arī turpmāk būtu jāaizliedz, lai tādā veidā aizsargātu jutīgas dziļūdens sugas, ja vien dalībvalstis, sadarbībā ar ZZTEK veicot zinātniskus pētījumus vai īstenojot ar reģionalizāciju saistītu īpašu pārvaldību, kurā cita starpā varētu iekļaut šajā apgabalā zvejojošo kuģu skaita samazināšanu vai zvejas mēnešu skaita samazināšanu, vai ar daudzgadu plāniem, nepierāda, ka šīm zivsaimniecībām ir ļoti zems haizivju piezvejas vai izmetumu līmenis.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dažu retu zivju sugu, piemēram, dažu haizivju un raju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

(15)  Dažu zivju sugu, kuras ir retas vai kuru bioloģiskās īpašības padara tās īpaši jutīgas pret pārzveju, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai ieguves sektoram palīdzētu izpildīt izkraušanas pienākumu, dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem atvieglo par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu uzglabāšanu un noieta tirgu atrašanu. Šiem pasākumiem būtu jāietver atbalsts investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalsts investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

(21)  Lai ieguves sektoram palīdzētu izpildīt izkraušanas pienākumu un ar pilnīgu šā pienākuma ievērošanu nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem atvieglo par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu uzglabāšanu un noieta tirgu atrašanu. Šiem pasākumiem būtu jāietver atbalsts investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalsts investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Gadījumos, kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka pastāv to sugu būtiskas nevēlamas nozvejas, uz kurām neattiecas nozvejas limiti un tātad arī izkraušanas pienākums, dalībvalstīm būtu jāīsteno izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izpētīt veidus, kā samazināt šādas nozvejas, un ieviest atbilstošus tehniskos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.

(23)  Gadījumos, kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka pastāv sugu būtiskas nevēlamas nozvejas, dalībvalstīm būtu jāīsteno izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izpētīt veidus, kā samazināt šādas nozvejas, un ieviest atbilstošus tehniskos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Ja reģionālā līmenī tehniskie pasākumi nav ieviesti, būtu jāpiemēro noteikti atsauces standarti. Minētie atsauces standarti būtu jāatvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Tajos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā mazināt jūras zīdītāju un jūras putnu piezvejas konkrētos apgabalos un jebkādi citi reģionāli pasākumi, kuri patlaban ir spēkā un joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kamēr vēl nav ieviesti reģionāli pasākumi.

(24)  Ja reģionālā līmenī tehniskie pasākumi nav ieviesti, būtu jāpiemēro noteikti atsauces standarti. Minētie atsauces standarti būtu jāatvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Tajos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā minimizēt un iespēju robežās novērst jūras zīdītāju un jūras putnu nejaušu sagūstīšanu konkrētos apgabalos un jebkādi citi reģionāli pasākumi, kuri patlaban ir spēkā un joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kamēr vēl nav ieviesti reģionāli pasākumi.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar KZP iestrādāto reģionalizācijas procesu dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām var izstrādāt kopīgus ieteikumus par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem, kuri atšķiras no atsauces standartiem.

(25)  Lai pielāgotu tehniskos pasākumus zivsaimniecības reģionālajai specifikai, saskaņā ar KZP iestrādāto reģionalizācijas procesu dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm un balstoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem būtu jāspēj izstrādāt kopīgus ieteikumus par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem, kuri atšķiras no atsauces standartiem, pat gadījumā, ja nav sagatavots daudzgadu plāns.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgiem atsauces standartiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība.

(26)  Reģionalizācija būtu jāizmanto, lai radītu īpaši pielāgotus pasākumus, kuros ņemta vērā katra zivsaimniecības apgabala specifika, kā arī aizsargātas tā jutīgās sugas un dzīvotnes. Šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu būt ilgtspējīgiem un vismaz nodrošināt atsauces standartiem līdzvērtīgus izmantošanas modeļus un aizsardzības līmeni. Visu reģionālo tehnisko pasākumu pieņemšanu vajadzētu balstīt uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Lēmumiem, ko pieņem dalībvalstu reģionālās grupas saskaņā ar reģionalizāciju, būtu jāatbilst tādiem pašiem demokrātiskās uzraudzības standartiem, kādi ir iesaistītajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.     27

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b)  Reģionalizācija būtu jāizmanto kā līdzeklis, kas veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, dalību un sniegtu iespējas zvejniekiem un sekmētu viņu iesaistīšanos, lai, strādājot ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, konsultatīvajām padomēm un zinātniekiem, viņi varētu radīt īpaši pielāgotus pasākumus, kuros tiktu ņemta vērā katra zvejas apgabala specifika un aizsargāti tā vides apstākļi.

Grozījums Nr.     28

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Ja kādai konkrētai dalībvalstij ir tiešas pārvaldības intereses, var tikt iesniegti priekšlikumi par atsevišķiem tehniskiem pasākumiem, lai grozītu esošos saglabāšanas pasākumus, apspriežoties ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

Grozījums Nr.     29

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus ar mērķi ieviest izmēra un sugu ziņā selektīvus zvejas rīkus, kas būtu alternatīva daudzgadu plānos noteiktajiem linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpārliecinās par to, ka šādu zvejas rīku izmantošana nodrošina vismaz līdzīgus vai labākus selektivitātes modeļus nekā atsauces zvejas rīki.

(28)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus ar mērķi ieviest izmēra un sugu ziņā selektīvus zvejas rīkus, kas būtu alternatīva linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpārliecinās par to, ka šādu zvejas rīku izmantošana nodrošina vismaz līdzīgus vai labākus selektivitātes modeļus nekā atsauces zvejas rīki.

Grozījums Nr.     30

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka specifikācijas, platības, ilgums, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

(29)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka specifikācijas, platības, ilgums, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāgarantē tas, ka netiek apdraudēti KZP mērķi, proti, jānodrošina jūras sugu mazuļu aizsardzība, vienlaikus gādājot par to, lai tirgus netiktu izkropļots un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

(30)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpalīdz sasniegt KZP mērķus, nodrošinot, ka tiek pilnībā aizsargāti jūras sugu mazuļi, vienlaikus gādājot par to, lai tirgus netiktu izkropļots un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Kā papildu pasākums zivju mazuļu vai nārsta baru aizsardzības nolūkos būtu jāatļauj noteikt reāllaika zvejas aizliegumu noteikšana saistībā ar tiem noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, kas būtu izstrādājami kopīgu ieteikumu satvarā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu noteikšanas un atcelšanas nosacījumi, kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

(31)  Kā papildu pasākums zivju mazuļu vai nārsta baru vai jutīgu sugu aizsardzības nolūkos būtu jāatļauj noteikt reāllaika zvejas aizliegumu noteikšana saistībā ar tiem noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, kas būtu izstrādājami kopīgu ieteikumu satvarā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu noteikšanas un atcelšanas nosacījumi, tostarp attiecīgā gadījumā izņēmumi, kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes zinātnisko novērtējumu, ko pienācīgi izvērtējusi ZZTEK, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku, piemēram, elektroimpulsa traļa, izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

(32)  Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes zinātnisko novērtējumu, ko pienācīgi izvērtējusi ZZTEK, tostarp dažu zvejas rīku iespējamo negatīvo ietekmi, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku, piemēram, elektroimpulsa traļa, izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu tiešu vai kumulatīvu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras dzīvotnēm, īpaši jutīgām dzīvotnēm vai nemērķa sugām, vai arī apdraudētu laba jūras ūdeņu vides stāvokļa panākšanu.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai līdz minimumam samazinātu jutīgu sugu piezvejas un zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāizstrādā papildu apdraudējuma mazināšanas pasākumi ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka šādu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nopietni apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums attiecīgajā reģionā. Šādus noteikumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, jo dažos apgabalos vaļveidīgie un jūras putni tajos tiek sagūstīti ievērojamā skaitā.

(33)  Lai līdz minimumam samazinātu un iespēju robežās novērstu jutīgu sugu nejaušu sagūstīšanu un zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāizstrādā papildu apdraudējuma mazināšanas pasākumi ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka šādu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nopietni apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums attiecīgajā reģionā, lai aizsargātu jūras vidi, vietējo zivju krājumus un attiecīgās vietējās krastu kopienas. Šādus noteikumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, jo dažos apgabalos vaļveidīgie un jūras putni tajos tiek sagūstīti ievērojamā skaitā.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai saglabātu pašreizējos detalizētos ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz jutīgu jūras ekosistēmu sarakstiem, kā arī uz specifiskiem tehniskiem pasākumiem, kas saistīti ar konkrētiem zilās jūras līdakas un sarkanasaru aizsardzības pasākumiem. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko Savienības tiesību aktos iestrādā turpmākus grozījumus tajos NEAFC pieņemtajos pasākumos, kuri ir dažu konkrēti noteiktu nebūtisku šīs regulas elementu priekšmets un kuri saskaņā ar NEAFC konvencijas noteikumiem kļūst saistoši Savienībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī,

svītrots

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Lai nekavētu zinātnisko pētniecību, krājumu mākslīgu atjaunošanu un pārvietošanu, šīs regulas noteikumi nebūtu jāpiemēro operācijām, kas varētu būt vajadzīgas šādu darbību veikšanai.

(36)  Lai nekavētu zinātnisko pētniecību, krājumu tiešu atjaunošanu un pārvietošanu, šīs regulas noteikumi nebūtu jāpiemēro operācijām, kas varētu būt vajadzīgas šādu darbību veikšanai.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībā ir vajadzīga tūlītēja rīcība, būtu jādod Komisijai iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties un ar kuriem nosaka tehniskos pasākumus apdraudējuma mazināšanai, ar šiem aktiem papildinot šo regulu vai citus tehniskos pasākumus, kas noteikti citos Savienības tiesību aktos, vai atkāpjoties no šīs regulas vai minētajiem citiem pasākumiem. Minētie pasākumi būtu jāizstrādā jo īpaši tā, lai reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem; lai nodrošinātu nārstojošo zivju vai gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu aizsardzību, kad to krājumi ir ļoti mazi; lai reaģētu uz citām izmaiņām krājumu saglabāšanās stāvoklī, kas varētu apdraudēt krājuma stāvokli. Tie var ietvert velkamo vai stacionāro zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus vai zvejas darbību ierobežojumus konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

(37)  Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu un dzīvotņu aizsardzībā ir vajadzīga tūlītēja rīcība, būtu jādod Komisijai iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties un ar kuriem nosaka tehniskos pasākumus apdraudējuma mazināšanai, ar šiem aktiem papildinot šo regulu vai citus tehniskos pasākumus, kas noteikti citos Savienības tiesību aktos, vai atkāpjoties no šīs regulas vai minētajiem citiem pasākumiem. Minētie pasākumi būtu jāizstrādā jo īpaši tā, lai reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem, vai pēc jutīgu sugu nejaušas sagūstīšanas, lai nodrošinātu nārstojošo zivju vai gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu aizsardzību, kad to krājumi ir ļoti mazi, vai lai reaģētu uz citām izmaiņām krājumu vai jutīgu sugu saglabāšanās stāvoklī, kas varētu apdraudēt krājuma stāvokli, kā arī lai novērstu zvejas radītu sugu populāciju un dzīvotņu stāvokļa pasliktināšanos un nodrošinātu citus nepieciešamos saglabāšanas pasākumus. Šādos pasākumos var ietvert velkamo vai stacionāro zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus vai zvejas darbību ierobežojumus konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai tādā veidā atjauninātu sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta; lai atjauninātu sarakstu ar jutīgiem apgabaliem, kuros zveja būtu jāierobežo; lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no daudzgadu plāniem, un lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu plāniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(38)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai nolūkā izstrādāt tehnisko pasākumu snieguma rādītājus par tādu zivju nozveju, kuru izmērs ir mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, definētugalvenās zivsaimniecības jomas un nozveju līmeņus, kas attiecas uz šīm galvenajām zivsaimniecības jomām, atjauninātu sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta; lai atjauninātu sarakstu ar jutīgiem apgabaliem, kuros zveja būtu jāierobežo; lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no daudzgadu plāniem, vai vajadzības gadījumā — neietilpst daudzgadu plānos; un lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu samazināšanas plāniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un balstoties uz ZZTEK novērtējumu. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Līdz 2020. gada beigām un pēc tam reizi trijos gados Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un tās secīgu izvērtējumu, ko veikusi ZZTEK, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā būtu jānovērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot šīs regulas mērķus un sasniegt šīs regulas mērķrādītājus. Ja, pamatojoties uz minēto ziņojumu, ir pierādījumi, ka reģionālā līmenī mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, attiecīgā reģiona dalībvalstīm būtu jāiesniedz plāns, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu minēto mērķu un mērķrādītāju izpildi. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei visi vajadzīgie grozījumi šajā regulā.

(40)  Līdz ... [ trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi trijos gados Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un tās secīgu izvērtējumu, ko veikusi ZZTEK, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā būtu jānovērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot šīs regulas mērķus un panākt snieguma rādītāju līmeni. Ja, pamatojoties uz minēto ziņojumu, ir pierādījumi, ka reģionālā līmenī mērķi nav sasniegti vai ka snieguma rādītāju līmenis ir neapmierinošs, attiecīgā reģiona dalībvalstīm būtu jāiesniedz plāns, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu minēto mērķu panākšanu un uzlabotu snieguma rādītāju līmeni. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei visi vajadzīgie grozījumi šajā regulā.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/200629, (EK) Nr. 1098/200730, (EK) Nr. 1224/200931 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/201132 un (ES) Nr. 1380/201333 būtu attiecīgi jāgroza.

(42)  Regulas (EK) Nr. 1967/200629, (EK) Nr. 1098/200730, Padomes Regula (EK) Nr. 1224/200931 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/201333 būtu attiecīgi jāgroza.

__________________

__________________

29 Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

29 Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

30 Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

30 Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

31 Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

31 Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2001., 44. lpp.).

 

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Lai papildinātu vai grozītu spēkā esošos detalizētos noteikumus, ar kuriem transponē ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM), būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz Regulā (ES) Nr. 1343/2011 paredzētajiem tehniskajiem pasākumiem. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko Savienības tiesību aktos iestrādā turpmākus grozījumus tajos GFCM pieņemtajos pasākumos, kuri ir dažu konkrēti noteiktu nebūtisku šīs regulas elementu priekšmets un kuri saskaņā ar GFCM nolīguma noteikumiem kļūst saistoši Savienībai. Regula (ES) Nr. 1343/2011 būtu attiecīgi jāgroza. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī,

svītrots

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  zvejas rīku ekspluatāciju un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbību.

(b)  zvejas rīku ekspluatāciju.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  minēto zvejas rīku un jūras ekosistēmu mijiedarbību.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo regulu piemēro darbībām, ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

1.  Neskarot 29. pantu, šo regulu piemēro visām zvejas darbībām (atpūtas vai komerciālām), ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Regulas 7. un 14. pantu un V–X pielikuma A daļu piemēro arī atpūtas zvejai.

2.  Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Būdami kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanas atbalsta instrumenti, tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā un jo īpaši minētā panta 2. un 3. punktā un 5. punkta a) un j) apakšpunktā.

1.  Tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Turklāt tehniskie pasākumi:

2.  Turklāt tehniskie pasākumi sekmē šādu mērķu sasniegšanu:

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  optimizē izmantošanas modeļus, lai nodrošinātu jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību;

(a)  nodrošina ilgtspējīgus izmantošanas modeļus, lai panāktu jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību; un nodrošina atbilstošus aizsardzības pasākumus;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošina to, ka Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK minēto jūras sugu un citu jutīgu sugu īpatņu piezvejas, kas rodas zvejojot, tiek līdz minimumam samazinātas un, kad vien iespējams, izskaustas, lai tās neapdraudētu šo sugu saglabāšanās stāvokli;

(b)  nodrošina to, ka jutīgu jūras sugu, jo īpaši to, kas minēti Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK, nejauša sagūstīšana, ko izraisa zveja, tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošina to, ka zvejas vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta, lai neapdraudētu minēto dzīvotņu saglabāšanās stāvokli;

(c)  nodrošina to, ka zvejas negatīvā vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta, cita starpā izmantojot piemērotus stimulus;

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  palīdz ieviest zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai izpildītu Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK, 2008/56/EK un 2000/60/EK paredzētos pienākumus.

(d)  ievieš zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai izpildītu Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK, 2008/56/EK un 2000/60/EK paredzētos pienākumus.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķrādītāji

Snieguma rādītāji

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus:

1.  Lai novērtētu, vai tehniskie pasākumi sekmē 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus snieguma rādītājus:

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošināt to, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 15. pantu nepārsniedz 5 % (pēc tilpuma);

(a)  apjomu, kādā par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas tiek pakāpeniski samazinātas līdz konkrētiem līmeņiem attiecībā uz galvenajām zivsaimniecības jomām;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošināt to, ka jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu piezvejas nepārsniedz līmeņus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos;

(b)   apjomu, kādā jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu nejauša sagūstīšana tiek pakāpeniski samazināta un, ja iespējams, pilnībā izskausta;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošināt to, ka zvejas darbību vidiskā ietekme uz jūras gultnes dzīvotnēm nepārsniedz līmeņus, kas vajadzīgi, lai katram dzīvotņu tipam, ko novērtē saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, sasniegtu labu vides stāvokli katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, gan attiecībā uz dzīvotnes kvalitāti, gan uz telpisko apmēru, kura robežās ir jāsasniedz prasītie līmeņi.

(c)   apjomu, kādā zvejas darbību negatīvā vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm, tostarp jūras gultnes jutīgām dzīvotnēm, tiek līdz minimumam samazināta un nepārsniedz līmeņus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu labu vides stāvokli, īpaši attiecībā uz ikvienu dzīvotņu tipu, kas novērtēts saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, gan attiecībā uz dzīvotnes kvalitāti, gan uz telpisko apmēru, kura robežās ir jāsasniedz prasītie līmeņi.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, kas šo regulu papildinātu, atbilstoši 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam definējot:

 

(a) šajā apakšpunktā minētās galvenās zivsaimniecības jomas;

 

(b) par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas pašreizējos līmeņus katrai no šīm galvenajām zivsaimniecības jomām, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem par 2013.–2015. atsauces gadu;

 

(c) konkrētos līmeņus, līdz kuriem katrā no galvenajām zivsaimniecības jomām jāsamazina par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas, lai sasniegtu mērķi nodrošināt ilgtspējīgus izmantošanas modeļus un aizsargāt jūras sugu mazuļus.

 

Nosakot konkrētos līmeņus, kas minēti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, ņem vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, tostarp ZZTEK ieteikumus, kā arī esošās un nākotnes tehniskās iespējas attiecībā uz izvairīšanos no tādu jūras sugu īpatņu nozvejas, kuri ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Šā panta 1.a punktā minēto deleģēto aktu mērķiem dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] var iesniegt kopīgu ieteikumu.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Ja šā panta 1.b punkta noteiktajā termiņā nav iesniegts kopīgs ieteikums vai ja dalībvalstu iesniegtais kopīgais ieteikums nav saderīgs ar šīs regulas mērķiem, Komisija līdz... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 6. punkta, pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot elementus, kas minēti šā panta 1.a punkta pirmajā daļā, saskaņā ar šīs regulas 32. pantu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.d punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.d  Lai panāktu, ka pamazām tiek samazinātas par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas, kas nodrošinātu ilgtspējīgas izmantošanas modeļus, šā panta 1.a punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētos konkrētos līmeņus pārskata reizi trijos gados, izmantojot 1.a, 1.b un 1.c punktā izklāstīto procedūru, un līmeņus vajadzības gadījumā vēl vairāk samazina saskaņā ar labākiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem un esošajām un nākotnes tehniskajām iespējām attiecībā uz šādu nozveju nepieļaušanu.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šo mērķrādītāju sasniegšanas apmērs tiks izskatīts 34. pantā paredzētajā ziņošanas procesā.

2.  Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu veic saistībā ar 34. pantā paredzēto ziņošanas procesu.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “Ziemeļjūra” ir ICES IIa, IIIa un IV rajons34;

(a)  “Ziemeļjūra” ir Savienības ūdeņi ICES IIa, IIIa un IV rajonā34;

__________________

__________________

34 ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) rajoni, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

34 ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) rajoni, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “ziemeļrietumu ūdeņi” ir ICES V (izņemot Va zonu un Vb zonas ūdeņus, kas nav Savienības ūdeņi), VI un VII apakšapgabals;

(c)  “ziemeļrietumu ūdeņi” ir Savienības ūdeņi ICES V, VI un VII apakšapgabalā;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  “tālākie reģioni” ir ūdeņi ap Līguma 349. panta pirmajā daļā minētajiem tālākajiem reģioniem, iedalīti trijos jūras baseinos: Atlantijas okeāna rietumu daļa, Atlantijas okeāna austrumu daļa un Indijas okeāns;

(g)  “Savienības ūdeņi Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā” ir kādas dalībvalsts suverenitātei vai jurisdikcijai pakļauti ūdeņi ap Gvadelupu, Francijas Gviānu, Martiniku, Majotu, Reinjonas salu un Senmartēnu.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “izmantošanas modelis” ir zvejas noslodzes sadalījums pa krājuma vecumsastāva grupām;

(1)  “izmantošanas modelis” ir zvejas izraisītas zivju mirstības sadalījums pa krājuma vecumsastāva un izmēra grupām;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “selektivitāte” ir kvantitatīvi izteikta varbūtība, ka ar noteikta izmēra linuma acīm (vai āķiem) tiks nozvejotas konkrēta izmēra zivis;

(2)  “selektivitāte” ir varbūtība, ka ar noteikta veida zvejas rīkiem tiks nozvejotas konkrētas sugas vai konkrēta izmēra zivis;

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “selektīvā zveja” ir zvejas metode, kura dod iespēju zvejot un iegūt zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus atkarībā no to izmēra un sugas un zvejas operācijas laikā nepieļaut nemērķa sugu īpatņu piezvejas vai tos neskartus atlaist jūrā;

svītrots

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “specializētā zveja” ir noteiktu sugu vai sugu kombināciju zveja, kurā minētās sugas vai sugu kopējā nozveja veido vairāk nekā 50 % nozvejas ekonomiskās vērtības;

(4)  “specializētā zveja” ir zvejas piepūle, kas vērsta uz noteiktu sugu vai sugu grupu, kuru precīza kombinācija atšķiras zivsaimniecību vidū un konkrēti noteikumi par minimālajām tehniskajām specifikācijām attiecībā uz linuma acs izmēru un selektīvām ierīcēm katrā zivsaimniecībā tiek noteikti reģionālā līmenī;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  “sugas saglabāšanās stāvoklis” ir sugas saglabāšanās stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 1. panta i) punkta definīciju;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 5.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  “dzīvotnes saglabāšanās stāvoklis” ir dabiskas dzīvotnes saglabāšanās stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) punkta definīciju;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 7. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  “jutīga suga” ir suga, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās dzīvotni, izplatību, populācijas lielumu un populācijas stāvokli, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas sugas ir jo īpaši sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, sugas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK, un sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK;

(7)  “jutīga suga” ir suga, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās dzīvotni, izplatību, populācijas lielumu vai populācijas stāvokli, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas sugas ir jo īpaši sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, sugas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK, un sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 8. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  “mazās pelaģiskās sugas” ir makrele, siļķe, stavridas, Eiropas anšovs, sardīne, putasu, argentīnas, brētliņa, kaproīdas;

(8)  “mazās pelaģiskās sugas” cita starpā ir tādas sugas kā makrele, siļķe, stavrida, Eiropas anšovs, sardīne, putasu, argentīna, brētliņa, kaproīdas, bopsa, zeltainā sardinella un Madeiras sardinella;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 9.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  “tradicionālā (iztikas) zveja ar pasīviem zvejas rīkiem“ ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvie resursi tiek izmantoti ierobežotā vietējā līmenī tikai un vienīgi personiskām vajadzībām un pielietojot tradicionālus zvejas rīkus un paņēmienus;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 10. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar KZP, lai veicinātu visu ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību un palīdzētu sasniegt KZP mērķus;

(10)  “konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu un veic savu darbību saskaņā ar minētās regulas 44. un 45. pantu un III pielikumu;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 11. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  “tralis” ir zvejas rīks, kuru aktīvi velk viens vai vairāki zvejas kuģi un kuram ir konusa vai piramīdas formas linuma pamatdaļa (traļa pamatdaļa), ko aizmugurē noslēdz āmis; “velkamie zvejas rīki” ir traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuriem ir konusa vai piramīdas formas pamatdaļa, ko aizmugurē noslēdz maiss (āmis), vai kuri sastāv no diviem gariem spārniem, pamatdaļas un maisa (āmja), un kurus ūdenī aktīvi pārvieto;

(11)  “tralis” ir tāds zvejas rīks ar tīklu, kuru aktīvi velk viens vai vairāki zvejas kuģi un ko aizmugurē noslēdz maiss (āmis);

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  „velkamie zvejas rīki“ ir traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kurus ūdenī aktīvi pārvieto viens vai vairāki kuģi vai jebkura cita mehanizēta sistēma;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 12. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  “grunts tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai uz vai tuvu pie jūras gultnes;

(12)  “ gultnes grunts tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai uz vai tuvu pie jūras gultnes;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 13. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  “pāru grunts tralis” ir grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi, kas katrs velk vienu traļa pusi. Traļa horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp abiem kuģiem, kad tie velk zvejas rīku;

(13)  “gultnes grunts pāra tralis” ir grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi, kas katrs velk vienu traļa pusi. Traļa horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp abiem kuģiem, kad tie velk zvejas rīku;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 15. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  “rāmja tralis” ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošina tērauda vai koka stienis (rāmis), kura linums ir aprīkots ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm un kuru aktīvi velk pa grunti;

(15)  “rāmja tralis” ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošina rāmis, spārni vai līdzīgs aprīkojums;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 16. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  “elektroimpulsa tralis” ir zvejas paņēmiens, kurā zivju zvejošanai izmanto elektrisko lauku. Elektroimpulsa tralis ir aprīkots ar vairākiem elektrodiem, kas piestiprināti zvejas rīka vilkšanas virzienā un raida īsus elektroimpulsus;

(16)  “elektroimpulsa tralis” ir tralis, kurš jūras bioloģisko resursu zvejošanai izmanto elektroimpulsus;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 17.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  “no krasta velkami vadi” ir apņemoši vadi un velkami vadi, ko izmet no kuģa un velk no krasta vai no kuģa, kas pietauvots vai noenkurots krastā;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 20. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  “stacionāri tīkli” ir jebkāda veida žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuri ir noenkuroti pie grunts (žaunu tīkli vai nostiprināti tīkli) vai var brīvi peldēt pa straumi (dreifējoši tīkli jeb driftertīkli), lai zivis tajos iepeldētu un iepītos vai ieķertos linuma acīs;

(20)  “stacionāri tīkli” ir jebkāda veida žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuri ir noenkuroti pie grunts (žaunu tīkli vai nostiprināti tīkli), lai zivis tajos iepeldētu un iepītos vai ieķertos linuma acīs;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 21. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  “dreifējošs tīkls” jeb driftertīkls ir tīkls, kas izgatavots no vienas vai vairākām linuma kārtām, kuras savstarpēji paralēli ir piestiprinātas augšējai virvei vai virvēm, un ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums, un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu vai ierobežo tā dreifēšanu, piemēram, ar peldošu enkuru vai gruntī iegremdētu enkuru, kas piestiprināts pie viena tīkla gala;

(21)  “dreifējošs tīkls” jeb driftertīkls ir tīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums, un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu vai ierobežo tā dreifēšanu;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 22. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  “grunts žaunu tīkls” ir tīkls, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes. Ar to nozvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas ieķeras linuma acīs, un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(22)  “žaunu tīkls” ir stacionārs zvejas rīks, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 23. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  “grunts iepinējtīkls” ir viens linuma gabals, kas piesiets pie virvēm tā, lai tam būtu vairāk vaļīga linuma nekā žaunu tīklam. Iepinējtīkliem parasti ir mazāk pludiņu uz augšējās virves, un zvejas laikā tie neatrodas tik augstu kā grunts žaunu tīkls, un tie ir nostiprināti vai arī tos var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(23)  “iepinējtīkls” ir stacionārs tīkls, ko veido linuma gabali, kas piesieti pie virvēm tā, lai tam būtu vairāk vaļīga linuma nekā žaunu tīklam.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 24. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  “grunts vairāksienu tīkls” ir tīkls, kas izgatavots no divām vai vairākām linuma kārtām, no kurām abas ārējās kārtas ir ar liela izmēra acīm un starp kurām atrodas kārta ar maza izmēra acīm, un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(24)  “vairāksienu tīkls” ir stacionārs tīkls, kas izgatavots no divām vai vairākām linuma kārtām, no kurām abas ārējās kārtas ir ar liela izmēra acīm un starp kurām atrodas kārta ar maza izmēra acīm;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 26. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  “āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt ļoti gara un pie kuras regulāros attālumos ir piestiprinātas auklas ar āķiem ar ēsmu vai bez tās. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

(26)  “āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt mainīga garuma un pie kuras attālumos, ko nosaka konkrētās mērķa sugas, ir piestiprinātas atzaru auklas ar āķiem. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 27. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  “zivju ķeramie grozi un venteri” ir no dažādiem materiāliem izgatavotas lamatas sprostu vai grozu formā, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei un ir novietotas uz jūras gultnes atsevišķi vai rindās un ar virvēm (auklām) savienotas ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tām ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

(27)  “zivju ķeramie grozi un venteri” ir lamatas sprostu vai grozu formā, kas konstruētas vēžveidīgo, gliemju vai zivju ieguvei un ir novietotas uz jūras gultnes vai piekarinātas virs tās, vai nu atsevišķi, vai rindās un ar virvēm (auklām) savienotas ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tām ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 28. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  “rokas āķu rinda” ir zvejas paņēmiens, kurā viena zvejas aukla tiek turēta ar rokām. Pie auklas ir piestiprināts viens vai vairāki mānekļi vai āķi ar ēsmu;

(28)  “rokas āķu rinda” ir viena zvejas aukla, kas tiek turēta ar rokām un pie kuras tiek piestiprināts viens vai vairāki mānekļi vai āķi ar ēsmu;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 29. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  “Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas ar šķērveida kustībām no jūras grunts ievāc, piemēram, gliemenes vai sarkanos koraļļus;

(29)  “Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas var izmantot šķērveida kustības, lai no jūras grunts ievāktu, piemēram, gliemenes vai sarkanos koraļļus;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 30. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  “āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma, t. i., viscaur vienāds perimetrs, vai arī konusa forma. Tas ir izgatavots no viena vai vairākiem vienāda acu izmēra linuma paneļiem (linuma gabaliem), kuru malas paralēli traļa asij ir sastiprinātas ar šuvi, pie kuras var būt piestiprināta sānu virve. Regulatīvos nolūkos pieņem, ka āmi veido pēdējās 50 linuma acis;

(30)  “āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma, t. i., viscaur vienāds perimetrs, vai arī konusa forma. Tas ir izgatavots no viena vai vairākiem linuma paneļiem (linuma gabaliem), kuru malas ir laterāli sastiprinātas. Regulatīvos nolūkos pieņem, ka āmi veido pēdējās 50 linuma acis;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 31. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  “linuma acs izmērs” ir velkama zvejas rīka āmja linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 517/200840 paredzēto procedūru;

(31)  “linuma acs izmērs” ir:

 

(a)   mezglotā linumā — lielākais attālums starp pretējiem linuma acs mezgliem, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta;

 

(b)   bezmezglu linumā — lielākais attālums starp diviem pretējiem linuma acs stūriem pa visgarāko asi, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta;

__________________

 

40 Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

 

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 32. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  “kvadrātveida linuma acs” ir linuma acs forma, ko iegūst, piestiprinot linumu ar 45° novirzi no N virziena tā, lai linuma acu rindas būtu paralēlas un novietotas 90° leņķī pret traļa asi;

(32)  “kvadrātveida linuma acs” ir četrstūra acs, ko veido divi pāri vienāda nominālā garuma paralēlu malu, no kurām viens pāris ir paralēls, bet otrs — perpendikulārs tīkla garenvirziena asij;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 33. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  “rombveida linuma acs” ir parasta rombveida acs linuma plāksnē;

(33)  “rombveida linuma acs” sastāv no četrām vienāda garuma malām, no kurām divas linuma acs diagonāles ir perpendikulāras un viena diagonāle ir paralēla tīkla garenvirziena asij;

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 36. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  “selektīvais linums” ir ierīce, kas piestiprināta pie visa garneļu traļa perimetra netālu no rāmja un kas konusveidīgi sašaurinās līdz smailam galam, kurš ir piestiprināts pie garneļu traļa apakšējās linuma plāksnes. Vietā, kur selektīvais linums ir savienots ar āmi, tiek izgriezts izejas logs, lai sugas vai īpatņi, kas ir pārāk lieli, lai izietu cauri linuma acīm, varētu izkļūt no zvejas rīka, bet garneles izietu cauri selektīvajam linumam un nokļūtu āmī;

svītrots

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 38. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  “ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīkus pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tie atkal pilnībā ir pacelti uz zvejas kuģa;

(38)  “ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīku pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tas atkal ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa;

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 39. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  “zvejas rīka monitoringa sensori” ir attāli elektroniski sensori, kurus var novietot uz traļa vai riņķvada, lai uzraudzītu galvenos darbības parametrus, tādus kā attālums starp traļa durvīm vai nozvejas apmērs;

(39)  “zvejas rīka monitoringa sensori” ir attāli elektroniski sensori, kuri ir piestiprināti, lai uzraudzītu galvenos darbības parametrus, tādus kā attālums starp traļa durvīm vai nozvejas apjoms;

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 39.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a)  “āķu jeda ar gremdēm” ir āķu jeda, kuru veido āķi ar ēsmu un kurai piestiprināts papildu svars, lai palielinātu tās iegrimšanas ātrumu un tādējādi tā būtu īsāku laiku piekļūstama jūras putniem;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 40. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  “akustiskā atbaidīšanas ierīce” ir attāla ierīce, ko izmanto, lai, raidot skaņas signālus, pievērstu jūras zīdītāju uzmanību un brīdinātu tos par zvejas rīku klātesību;

(40)  “akustiskā atbaidīšanas ierīce” ir attāla ierīce, kas raida skaņas signālus, lai atturētu tādas sugas kā jūras zīdītājus no zvejas rīkiem;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 42. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  “augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās varētu likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

(42)  “augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās būtu vajadzējis likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 43.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43a)  “būtiska negatīva ietekme” ir būtiska negatīva ietekme, kas definēta Regulas (EK) Nr. 734/2008 2. panta c) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 45.a apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(45a)  “snieguma rādītāji“ ir parametru kopums, kuru mērķis ir novērtēt tehnisko pasākumu efektivitāti.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  jebkāda veida šāviņus;

(g)  jebkāda veida šāviņus, izņemot tos, kurus izmanto, lai nogalinātu sprostā vai lamatās nokļuvušas tunzivis, vai šāviņus no rokā turamiem šķēpiem un žebērkļu šautenēm, kuras izmanto atpūtas zvejā bez akvalanga no rītausmas līdz krēslai;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav izgatavota no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai.

1.  Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai, vai selektivitātes ierīcēm ar mērķi uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Aizliegts izgatavot āmi vai piestiprināt ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru. Šis noteikums neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu nodilumu, kā arī lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas.

3.  Uz zvejas kuģiem aizliegts izmantot vai transportēt ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru. Šis noteikums neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu nodilumu, kā arī lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas, vai pievienot nozvejas kontroles ierīces.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vispārīgi stacionāro tīklu izmantošanas ierobežojumi

Vispārīgi stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu izmantošanas ierobežojumi

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  garspuru tunzivs (Thunnus alalunga),

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 600 metru.

5.  Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metru.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

10. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Neskarot 5. punktu:

 

(a) piemēro konkrētas atkāpes, kas noteiktas V pielikuma C daļas 6. punktā, VI pielikuma C daļas 6.–9. punktā un VII pielikuma C daļas 4. punktā, ja jūras kartē norādītais dziļums ir starp 200 un 600 metriem;

 

(b) 5. panta e) punktā definētajā zvejas zonā grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir atļauts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metru.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aizliegts ar nolūku nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā minēto sugu zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Piezvejā iegūtiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.

3.  Nejauši iegūtiem 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalstī tiek īstenota oficiāla programma, ar kuru tiek savākti un zinātniski pētīti I pielikumā uzskaitīto sugu īpatņi.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka I pielikuma sarakstā ir jāizdara grozījums, lai pievienotu jaunas sugas, kurām nepieciešama aizsardzība, Komisija ir pilnvarota šādus grozījumus pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 32. pantu.

4.  Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka I pielikuma sarakstā ir jāizdara grozījums, lai pievienotu jaunas sugas, kurām nepieciešama aizsardzība, vai lai svītrotu sugas, kuras vairs nav jāiekļauj sarakstā, Komisija ir pilnvarota šādus grozījumus pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 32. pantu.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

5.  Pirms saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtiem pasākumiem būtu jāveic 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto snieguma rādītāju novērtējums.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jūras zīdītāju, jūras putnu un jūras rāpuļu piezvejas

Jūras zīdītāju, jūras putnu un jūras rāpuļu sagūstīšana

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Piezvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

2.  Nejauši sagūstītiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Zvejas kuģu operatori reģistrē un nodod attiecīgajām iestādēm informāciju par minētajām nejaušajām sagūstīšanām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/10041a.

 

_______________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas iegūti piezvejā, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties, un ar nosacījumu, ka attiecīgās kompetentās valsts iestādes iepriekš ir pilnībā informētas.

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas iegūti nejauši, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties. Jūras sugu īpatņu paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī vai izkraušana ir atļauta, ja īpatnis ir miris un ar nosacījumu, ka tas var tikt izmantots zinātniskiem nolūkiem. Attiecīgās kompetentās valsts iestādes tiek pilnībā informētas.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalstī tiek īstenota oficiāla programma, ar kuru tiek savākti un zinātniski pētīti jūras putnu, rāpuļu un zīdītāju īpatņi.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

5.  Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt šīs regulas mērķus attiecībā uz 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem snieguma rādītājiem.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

12. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis uzrauga saskaņā ar šo pantu pieņemto nejaušas sagūstīšanas minimizēšanas pasākumu efektivitāti un ziņo Komisijai par progresu līdz... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi trijos gados.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā.

1.  II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā. Dalībvalstis veic atbilstošu novērtējumu, ja zvejas rīki ir izmantoti Direktīvā 92/43/EEK paredzētajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un Direktīvā 2009/147/EK paredzētajās īpaši aizsargājamās teritorijās.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ir aizliegts tīši traucēt, noplicināt vai iznīcināt jutīgas dzīvotnes un jutīgu sugu vairošanās vai atpūtas vietas.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, arī pievienot jaunus apgabalus, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

2.  Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts steidzami grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija nāk klajā ar priekšlikumu pieņemt šādus grozījumus, tā iekļauj pilnīgu jutīgā apgabala karti un pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā sociālā, ekonomiskā un vidiskā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja šādas dzīvotnes ir sastopamas ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

3.  Ja II pielikumā iekļautie apgabali ir ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai aizsargātu apgabalus, kur to suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos ir vai, ļoti iespējams, ir Regulas (EK) Nr. 734/2008 2. panta b) punktā definētas trauslas jūras ekosistēmas, un slēdz minētos apgabalus grunts zvejas darbībām, ja vien labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi neliecina, ka šādām darbībām nav būtiskas negatīvas ietekmes uz šīm ekosistēmām. Šādi pasākumi atbilst ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajām rezolūcijām, īpaši Rezolūcijai 61/105 un Rezolūcijai 64/72, un nodrošina aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgas vismaz tam, kāds jutīgām jūras ekosistēmām paredzēts Regulā (EK) Nr. 734/2008.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktu un 15. panta 12. punktu;

(a)  nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību tā, lai lielākā nozvejoto zivju daļa pirms to nozvejošanas būtu sasniegusi nārstošanas vecumu, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktu un 15. panta 12. punktu;

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  aizliegtu jūras sugu mazuļu tirgošanu lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu un 15. panta 11. punktu;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Importēti zivsaimniecības produkti, kas paredzēti cilvēku pārtikai

 

Importēti zivsaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā un kas iegūti ārpus Savienības ūdeņiem 5. pantā minētajos apgabalos, apakšapgabalos un rajonos, atbilst minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, kas noteikti šīs regulas pielikumos.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz pasākumus, kuri vajadzīgi, lai atvieglotu uzglabāšanu vai atrastu noieta tirgus tādu īpatņu nozvejām, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru un ir izkrauti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu. Minētie pasākumi var ietvert atbalstu investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalstu investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

Dalībvalstis paredz piemērotus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai atvieglotu uzglabāšanu vai atrastu noieta tirgus tādu īpatņu nozvejām, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru un ir izkrauti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu. Minētajos pasākumos ietver atbalstu investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā, kā arī atbalstu investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Augstākas kategorijas zivju atlasīšana un zivju izlaišana no zvejas rīkiem ir aizliegta prakse.

1.  Augstākas kategorijas zivju atlasīšana ir aizliegta prakse.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tādu sugu nozvejām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu ir brīvas no izkraušanas pienākumu piemērošanas.

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro zvejas darbībām Vidusjūrā vai tādu sugu nozvejām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu ir brīvas no izkraušanas pienākumu piemērošanas.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sugas, kurām nav noteikti nozvejas limiti

Izmēģinājuma projekti nevēlamas nozvejas novēršanai

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust tādu sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

1.  Dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust nevēlamas nozvejas. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka to sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti, ir ievērojamas, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā paredzēto procedūru var noteikt tehniskos pasākumus attiecīgo nevēlamo nozveju samazināšanai. Minētos tehniskos pasākumus piemēro tikai zvejas kuģiem ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

2.  Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka to sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti, ir ievērojamas, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā vai šīs regulas 18. pantā paredzēto procedūru nosaka tehniskos pasākumus, lai novērstu vai pēc iespējas vairāk samazinātu attiecīgo nevēlamo nozveju.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja citas dalībvalstis vēlas ieviest līdzīgus tehniskos pasākumus, saskaņā ar 18. pantu var iesniegt kopīgu ieteikumu.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Atkāpe no izkraušanas pienākuma

 

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta, zvejas kuģiem, kas brīvprātīgi piedalās nozvejas un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēmā, nav jāizkrauj netirgojamas nozvejas, ar noteikumu, ka attiecīgā gadījumā tās tiek reģistrētas un atskaitītas no kvotām.

 

2. Šā panta 1. punktā minētās pilnīgas dokumentācijas sistēmas ļauj reģistrēt visus datus par zvejas darbībām, tostarp nozvejas un izmetumus.

 

3. Šā panta 1. punktā minētās pilnīgas dokumentācijas sistēmas var izveidot dalībvalsts, saņemot Komisijas apstiprinājumu, vai ar Savienības aktu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz:

 

(a) šo pilnīgo dokumentācijas sistēmu izveidošanu vai apstiprināšanu;

 

(b) reģistrējamiem datiem un šo sistēmu specifikācijām, pienācīgi ņemot vērā šā panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

17.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.b pants

 

Dokumentācija

 

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 49. pantu dalībvalstis var ieviest elektroniskos uzraudzības pasākumus, lai dokumentētu nozveju, izmetumus un zvejas darbību.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – 5.a iedaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a IEDAĻA

 

ZVEJAS KUĢU PIELĀGOŠANA

 

17.c pants

 

Tilpības pielāgošana

 

Ir atļauts palielināt kuģu tilpību jauniem un esošiem zvejas kuģiem, lai uzlabotu drošību uz kuģa, darba apstākļus, produktu higiēnu un kvalitāti, kā arī palielināt tāda kuģa tilpību, kas paredzēts, lai uzglabātu nevēlamas nozvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, ja vien tilpības palielināšana nepalielina kuģa nozvejas iespējas. Attiecīgos tilpumus neņem vērā ne zvejas kapacitātes vērtēšanā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā noteiktās maksimālās kapacitātes kontekstā, ne minētās regulas 23. pantā minētajos iekļaušanas/izslēgšanas režīmos.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

18. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprincipi

Reģionālie tehniskie pasākumi

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

(g)  XI pielikumā attiecībā uz tālākajiem reģioniem.

(g)  XI pielikumā attiecībā uz Savienības ūdeņiem Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tomēr noteikumus par linuma acs izmēriem, kas izklāstīti V–XI pielikuma B daļā piemēro tikai tad, ja līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ja par to pašu attiecīgās zivsaimniecības jautājumu nav pieņemts neviens deleģētais akts saskaņā ar šā panta 2. punktu. Ja kļūst piemērojama šīs regulas pielikuma B daļa, Komisija neatkarīgi no 6. panta 1. punkta 4. apakšpunkta līdz tai pašai dienai pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 32. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar specializētās zvejas definīciju, lai attiecīgajā zvejas zonā un attiecīgajām zivsaimniecībām piemērotu B daļu.

 

Līdz dienai, kad beidzas termiņš, kas noteikts šā punkta otrajā daļā, vai līdz dienai, kad tiek pieņemts otrajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, attiecīgajos zvejas apgabalos ... [diena pirms šīs regulas stāšanās spēkā*] joprojām ir spēkā linuma acs izmēriem piemērojamie noteikumi.

 

________________________

 

* Ja šī pieeja tiek pieņemta, pēc tam, kad ir noteikti pasākumi, kas būs spēkā līdz šeit norādītajam termiņam, sarunās ar Padomi ir jāpielāgo 35–41. pants.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus un ņemtu vērā katra reģiona īpatnības, vajadzības gadījumā saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu var pieņemt tehniskos pasākumus, kas atšķiras no šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā paredzēto procedūru var iesniegt kopīgus ieteikumus, kuros reģionālā līmenī noteikti atbilstoši tehniskie pasākumi, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem pasākumiem.

2.  Ja par attiecīgo zivsaimniecību nav pieņemts daudzgadu plāns vai ja attiecīgajā daudzgadu plānā nav paredzēti tehniskie pasākumi vai šādu tehnisko pasākumu pieņemšanas procedūra, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot atbilstošus reģionālā līmeņa tehniskos pasākumus, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem pasākumiem, īpaši nosakot reģionālā līmenī piemērojamus linuma acs izmērus. Lai pieņemtu minētos deleģētos aktus, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] var iesniegt kopīgu ieteikumu. Komisija publisko dalībvalstu kopīgos ieteikumus tūlīt pēc to iesniegšanas un publisko visus zinātniskos novērtējumus, kas veikti, lai nodrošinātu to atbilstību Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 5. punktam.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Saskaņā ar 1.a  un 2. punktu pieņemtie pasākumi:

 

(a) cenšas panākt šīs regulas 3. pantā noteiktos mērķus, īpaši ņemot vērā tās 4. pantā izklāstītos snieguma rādītājus;

 

(b) atbilst labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā;

 

(c) rada zvejas kuģiem stimulus izmantot selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar mazāku ietekmi uz vidi, tostarp ar zvejas iespēju iedalīšanas palīdzību; un

 

(d) ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem vai — linuma acs izmēra noteikumu gadījumā — ... [diena pirms šīs regulas stāšanās spēkā] piemērojamiem pasākumiem attiecībā uz izmantošanas modeļiem un aizsardzības līmeni, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar 2. punktu ieteiktie tehniskie pasākumi ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.

3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 5. punktu dalībvalstis kopīgajiem ieteikumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, ņem par pamatu labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus. Šajos zinātniskajos ieteikumos ņem vērā šo pasākumu ietekmi uz mērķsugām un jutīgām sugām un dzīvotnēm, pierādot ieguvumus jūras ekosistēmas saglabāšanā.

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1., 3. un 6. punkta Komisija var pieņemt šādus deleģētos aktus arī tad, ja nav sniegts šajos punktos minētais kopīgais ieteikums.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

svītrots

Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos

 

1.  Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

 

2.  Saskaņā ar 1. pantu noteiktie pasākumi var:

 

a)  grozīt vai papildināt V–XI pielikumā noteiktos pasākumus;

 

b)  atkāpties no V–XI pielikumā noteiktajiem pasākumiem attiecībā uz konkrētu apgabalu vai laikposmu, ja vien var pierādīt, ka minētie pasākumi neveicina saglabāšanu attiecīgajā apgabalā vai laikposmā vai ka alternatīvi pasākumi sasniegtu tos pašus mērķus.

 

3.  Daudzgadu plānā var noteikt, kāda veida tehniskos pasākumus attiecībā uz konkrēto reģionu var pieņemt atbilstīgi 1. un 2. punktam.

 

4.  Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemtie pasākumi:

 

a)  ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti šīs regulas 3. un 4. pantā;

 

b)  ir noteikti, vadoties pēc labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā, un

 

c)  ar zvejas iespēju iedalīšanas palīdzību rada zvejas kuģiem stimulus izmantot selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar mazāku ietekmi uz vidi.

 

5.  Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu, kā minēts 1. punktā, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato minēto pasākumu pieņemšanu.

 

6.  Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

 

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai noteiktu izmēra un sugas ziņā selektīvus zvejas rīkus, tās iesniedz pierādījumus, kas apliecina, ka minētie zvejas rīki atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 18. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai noteiktu izmēra un sugas ziņā selektīvus zvejas rīkus, tās iesniedz pierādījumus, kas apliecina, ka minētie zvejas rīki atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kas minēti V–VIII un X pielikuma C daļā un XI pielikuma B daļā, vai izveidotu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, minētajos kopīgajos ieteikumos attiecībā uz šādiem apgabaliem ietver turpmāk norādītos elementus:

Kad dalībvalstis saskaņā ar 18. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kas minēti V–VIII un X pielikuma C daļā un XI pielikuma B daļā, vai izveidotu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, vai tos svītrotu, minētajos kopīgajos ieteikumos attiecībā uz šādiem apgabaliem ietver turpmāk norādītos elementus:

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja dalībvalstis nepieņem kopīgus ieteikumus, Komisija saskaņā ar 32. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izveido zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, kas minēti V–X pielikuma A daļā, to mērķis ir nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību.

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 18. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, kas minēti V–X pielikuma A daļā, to mērķis ir nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību. Kopīgu ieteikumu pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, un tajos ņem vērā bioloģiskais pamatojums, īpaši sugas dzimumgatavību sasniegušu īpatņu izmērs. Kopīgi ieteikumi neapdraud kontroles un izpildes noteikumus, kas attiecas uz zivsaimniecības produktu izkraušanu un tirdzniecību.

Grozījums Nr.     152

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu noteikt reāllaika zvejas aizliegumus un noteikumus par zvejas darbību vietas maiņu ar mērķi nodrošināt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta baru aizsardzību, tās ietver šādus elementus:

Kad dalībvalstis saskaņā ar 18. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu noteikt reāllaika zvejas aizliegumus un noteikumus par zvejas darbību vietas maiņu ar mērķi nodrošināt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta baru, vai jutīgu sugu aizsardzību, tās ietver šādus elementus:

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a   Ja reāllaika zvejas liegumi vai zvejas darbību vietas maiņa skar tikai vienas dalībvalsts kuģus, pieņem pasākumus, kas mazina to ietekmi uz skartajiem kuģiem un kas balstās uz labākajiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu izmantot novatoriskus zvejas rīkus, tostarp V pielikuma E daļā aprakstīto elektroimpulsa trali, vai paplašināt šādu zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, tās iesniedz novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm.

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 18. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu izmantot novatoriskus zvejas rīkus, tostarp V pielikuma E daļā aprakstīto elektroimpulsa trali, vai paplašināt šādu zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, tās iesniedz novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm.

 

Šādu novērtējumu veic, pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku izmantošanu izmēģinājuma laikā, kas ilgst vismaz četrus gadus un neaptver vairāk kā 5 % no zvejas kuģiem šajā zvejas veidā.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja minētie novērtējumi liecina, ka izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

3.  Novatorisku zvejas rīku izmantošana ir atļauta komerciālā mērogā tikai tad, ja 1. punktā minētais novērtējums liecina, ka salīdzinājumā ar esošajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un paņēmieniem to izmantošana neradītu tiešu vai kumulatīvu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras dzīvotnēm, tostarp jutīgām dzīvotnēm, vai nemērķa sugām.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  sniegt informāciju par to, cik efektīvi ir pastāvošie ietekmējuma mazināšanas pasākumi un uzraudzības procedūras;

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  norādīt pasākumus, ar kuriem līdz minimumam samazina zvejas rīku ietekmi uz 13. pantā minētajām dzīvotnēm vai citām ārpus NATURA 2000 teritorijām esošām jutīgām dzīvotnēm,

-  norādīt pasākumus, ar kuriem līdz minimumam samazina zvejas rīku ietekmi uz 13. pantā minētajām dzīvotnēm;

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka notiek pienācīgas apspriedes ar zvejniekiem, kurus tieši skar šie pasākumi.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  atkāpes, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu;

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus.

2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus. Tie ir vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.a pants

 

Izmēģinājuma projekti par nozvejas un izmetumu pilnīgu dokumentāciju

 

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot izmēģinājuma projektus, ar kuriem tiek izveidota nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēma, kuras pamatā ir izmērāmi mērķrādītāji un mērķi, lai panāktu uz rezultātiem balstītu zivsaimniecības pārvaldību.

 

2. Šā panta 1. punktā minētie izmēģinājuma projekti var atkāpties no V–XI pielikumu B daļā izklāstītajiem pasākumiem konkrētā apgabalā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka šie izmēģinājuma projekti tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un 4. pantā izklāstītos snieguma rādītājus un jo īpaši uzlabot attiecīgo zvejas rīku vai zvejas paņēmienu selektivitāti vai citādi mazināt to vidisko ietekmi. Viena gada periodu var pagarināt uz vēl vienu gadu ar tādiem pašiem nosacījumiem. Izmēģinājuma projektos var iekļaut ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts zvejas kuģiem attiecīgajā zvejas veidā.

 

3. Ja dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par 1. punktā minēto izmēģinājuma projektu izveidošanu, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato to pieņemšanu. ZZTEK novērtē minētos kopīgos ieteikumus un šo novērtējumu publisko. Sešu mēnešu laikā pēc projekta beigām dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti tā rezultāti, tostarp detalizēts novērtējums par selektivitātes un citādas vidiskās ietekmes izmaiņām.

 

4. ZZTEK novērtē 3. punktā minēto ziņojumu. Ja ZZTEK secina, ka jaunie rīki vai zvejas paņēmieni veiksmīgi panāk 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija saskaņā ar LESD var iesniegt priekšlikumu, ar ko vispārīgi atļautu lietot šo rīku vai paņēmienu. ZZTEK novērtējumu publisko.

 

5. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot tehniskās specifikācijas 1. punktā minētajai nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēmai.

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

svītrots

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC)

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai tādā veidā:

 

a)   transponētu Savienības tiesību aktos konkrētus tehniskos pasākumus, par kuriem vienojusies Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), tostarp jutīgu jūras ekosistēmu sarakstus un īpašus tehniskos pasākumus, kas attiecas uz zilās jūras līdakas un sarkanasaru zvejniecībām un ir noteikti NEAFC Ieteikumos 05:2013, 19:2014, 01:2015, 02:2015, un

 

b)   pieņemtu citus tehniskus pasākumus, ar kuriem papildina vai groza dažus nebūtiskus elementus leģislatīvajos aktos, ar kuriem transponē NEAFC ieteikumus.

 

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1.  Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic saistībā ar zinātnisku izpēti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tos pārdod citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā.

(b)  par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju gadījumā tos pārdod citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

30. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Krājumu mākslīga atjaunošana un pārvietošana

Tieša krājumu atjaunošana un pārvietošana

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu mākslīgas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.

1.  Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu tiešas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja krājumu mākslīgu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz vienu mēnesi iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.

2.  Ja krājumu tiešu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz vienu mēnesi iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus. Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

1.  Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu vai jūras dzīvotņu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus. Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos, vai uz jebkuru citu nepieciešamu saglabāšanas pasākumu.

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā trīs gadus.

3.  Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā divus gadus.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz 2020. gada beigām un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā noteiktos mērķus un sasniegt 4. pantā noteiktos mērķrādītājus.

1.  Līdz ...[trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā minētos mērķus, pamatojoties uz 4. pantā noteiktajiem snieguma rādītājiem.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, sešu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas attiecīgā reģiona dalībvalstis iesniedz plānu, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu.

2.  Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti vai ka ir pārsniegti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie konkrētie galveno zivsaimniecības jomu līmeņi attiecībā uz tādu īpatņu nozvejām, kuri ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, divpadsmit mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas attiecīgā reģiona dalībvalstis iesniedz plānu, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu un jūras sugu īpatņu, kuri ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, nozveju samazināšanu līdz līmeņiem, kuri minēti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

34. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija palīdz dalībvalstīm izveidot valsts rīcības plānu, kā novērst grūtības, kas konstatētas, īstenojot jaunus tehniskos pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt 4. pantā izklāstītās prasības. Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus minētā rīcības plāna īstenošanai.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

34. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ja ziņojumā norādīts, ka dalībvalsts nav spējusi izpildīt savas saistības attiecībā uz kontroli un datu vākšanu, Komisija var pārtraukt vai apturēt EJZF finansējumu šai dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 100. un 101. pantu.

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  regulas 3., 8., 9., 10., 11., 12., 14., 15., 16. un 25. pantu svītro;

a)  regulas 3., 8., 9., 10., 11., 12. pantu, 13. panta 3. punkta otro daļu, 14., 15., 16. un 25. pantu svītro;

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

36. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

36. pants

svītrots

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1098/2007

 

Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. un 9. pantu svītro.

 

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uz kuģa vienlaikus neatrodas un netiek izmantoti velkamie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 80 milimetriem, vai viens vai vairāki riņķvadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, vai

(a)  uz kuģa vienlaikus neatrodas un netiek izmantoti velkamie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 70 milimetriem, vai viens vai vairāki riņķvadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, vai

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

atlasītās zivis tiek sasaldētas tūlīt pēc atlasīšanas, un neatlasītās zivis tiek atlaistas jūrā, un

atlasītās zivis tiek sasaldētas pēc atlasīšanas, un neatlasītās zivis tiek atlaistas jūrā, un

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā.

iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a   Kuģa karoga valsts kompetentā iestāde apstiprina saldētājkuģu plānus, lai nodrošinātu to atbilstību piemērojamiem noteikumiem.

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

Article 38

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38. pants

svītrots

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1343/2011

 

Regulas (ES) Nr. 1343/2011 26. pantu groza šādi:

 

1)  pievieno šādu punktu:

 

“h)  regulas 4., 10., 12., 15., 15.a, 16., 16.b, 16.c, 16.d, 16.f, 16.g, 16.h, 16.i, 16.j un 16.k pantā minētajiem tehniskajiem pasākumiem.”;

 

2)  pievieno šādu daļu:

 

“Turklāt Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai Savienības tiesību aktos transponētu citus tehniskos pasākumus, ko noteikusi GFCM un kas kļuvuši obligāti Savienībai, un lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus elementus leģislatīvajos aktos, ar kuriem transponē GFCM ieteikumus par tehniskiem pasākumiem.”

 

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 atceļ.

Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005, kā arī Komisijas Regulu (EK) Nr. 494/20021a atceļ.

 

____________________________

 

1aKomisijas 2002. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 494/2002, ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIII.a, VIII.b, VIII.d un VIII.e rajonā (OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.).

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

I pielikums – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(na) Rietumeiropas sīga (Coregonus oxyrinchus) ICES IVb apakšapgabalā (Savienības ūdeņos);

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

I pielikums – nb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(nb) Adrijas store (Acipenser naccarii) un Atlantijas store (Acipenser sturio) Savienības ūdeņos;

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

I pielikums – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o)  langustu (Palinuridae spp.) mātītes ar ikriem un omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem visos Savienības ūdeņos, izņemot gadījumus, kad tās izmanto krājumu tiešai atjaunošanai vai pārvietošanai;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

I pielikums – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p)  Eiropas dateļgliemene (Lithophaga lithophaga) un gliemene Pholas dactylus Savienības ūdeņos Vidusjūrā.

(p)  Eiropas dateļgliemene (Lithophaga lithophaga), gliemene Pinna nobilis un gliemene Pholas dactylus Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

I pielikums – pa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(pa) jūrasezis Centrostephanus longispinus.

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Eiropas zirnekļkrabja izmēru nosaka, kā parādīts 5.a attēlā, mērot galvkrūšu vairoga garumu pa viduslīniju no galvkrūšu vairoga malas starp rostriem līdz galvkrūšu vairoga pretējai malai.

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Ēdamā krabja izmēru nosaka, kā parādīts 5.b attēlā, mērot galvkrūšu vairoga maksimālo platumu perpendikulāri garuma viduslīnijai.

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.c  Buksina izmēru nosaka, kā parādīts 5.c zīmējumā, mērot čaulas garumu.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.d  Zobenzivs izmēru nosaka, kā parādīts 5.d attēlā, mērot tās garumu no astes spuras sazarojuma līdz apakšžokļa galam.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.a attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a att. Eiropas zirnekļkrabis (Maia squinada)

 

 

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.b attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b att. Ēdamais krabis (Cancer pagarus)

 

 

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.c attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.c att. Buksins (Buccinum spp)

 

 

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.d attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.d att. Zobenzivs (Xiphias gladius)

 

 

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 14. rinda

Makreles (Scomber spp.)

20 cm

Grozījums

 

Makreles (Scomber spp.)

30 cm1a

 

__________________

 

1a  Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 15. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm

Grozījums

 

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm1a

 

__________________

 

1a  Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 16. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Stavridas (Trachurus spp.)

15 cm

Grozījums

Stavridas (Trachurus spp.)

15 cm 1a

 

__________________

 

1a  Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 17. rinda

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

12 cm vai 90 īpatņi kilogramā

Grozījums

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

12 cm vai 90 īpatņi kilogramā1a

 

__________________

 

1a  Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 19. rinda

Sardīne (Sardina pilchardus)

11 cm

Grozījums

Sardīne (Sardina pilchardus)

11 cm1a

 

__________________

 

1a  Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 20. rinda

Omārs (Homarus gammarus)

87 mm

Grozījums

Omārs (Homarus gammarus)

87 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 34. rinda

Langusti (Palinurus spp.)

95 mm

Grozījums

Langusti (Palinurus spp.)

95 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 13. rinda

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Kopējais garums 105 mm

 

Galvkrūšu vairoga garums 32 mm

Grozījums

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Kopējais garums 105 mm

 

Galvkrūšu vairoga garums 32 mm

 

Norvēģijas omāra aste 59 mm

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 14. rinda

Makreles (Scomber spp.)

20 cm

Grozījums

Makreles (Scomber spp.)

20 cm 1a

 

__________________

 

1a Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 15. rinda

Siļķe (Clupea harengus)

18 cm

Grozījums

Siļķe (Clupea harengus)

18 cm1a

 

__________________

 

1a Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 16. rinda

Stavridas (Trachurus spp.)

15 cm

Grozījums

Stavridas (Trachurus spp.)

15 cm1a

 

__________________

 

1a Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    206

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2.b rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

Grozījums

Vismaz 90 mm

Skageraks un Kategats

Aprīko ar augšpusē piestiprinātu linuma plāksni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 270 mm (rombveida acis) vai 140 mm1a (kvadrātveida acis).

 

 

__________________

 

 

1a Kategata apakšrajonā aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras linuma acs izmērs ir 120 mm (traļiem periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim un riņķvadiem periodā no 1. augusta līdz 31. oktobrim).

Grozījums Nr.    207

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 4. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 80 mm

ICES IVb rajons uz dienvidiem no 54° 30'N un ICES IVc rajons

Jūrasmēļu specializētā zveja ar rāmja trali [vai elektroimpulsa trali]. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprināta plāksne, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm

Grozījums

Vismaz 80 mm1a

ICES IVb un IVc rajons

Jūrasmēļu (15 % no nozvejas) specializētā zveja ar rāmja trali. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprina plāksni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm.

 

 

Merlanga, makreles un tādu sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti (kopumā 55 % no nozvejas). Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 100 mm.

__________________

 

 

1a Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādus rāmja traļus ar linuma acs izmēru starp 32 un 99 mm uz ziemeļiem no līnijas, kas savieno turpmāk norādītos punktus: punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55°N platuma, tad uz austrumiem līdz 55° platumam, 5° E garumam, tad uz ziemeļiem līdz 56oN platumam un uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56°N platuma. Jebkādus rāmja traļus ar linuma acs izmēru no 32 līdz 119 mm aizliegts izmantot ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā uz ziemeļiem no 56°00′N.

 

 

Grozījums Nr.    208

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 4.b rinda (jauna)

 

 

Grozījums

Vismaz 40 mm

Viss apgabals

Kalmāru specializētā zveja (85 % no nozvejas) (Lolignidae, Ommastrephidae).

Grozījums Nr.    209

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 6. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja

 

 

Esmarka mencas specializētā zveja. Esmarka mencas zvejā aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem ir 22 mm

 

 

Crangon crangon specializētā zvejaAprīko ar šķirotājrežģi, selektīvo linumu vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.

Grozījums

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (80 % no nozvejas).

 

 

Esmarka mencu specializētā zveja (50 % no nozvejas). Esmarka mencas zvejā aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem ir 35 mm.

 

 

Brūnās garneles un Ēzopa ziemeļgarneles specializētā zveja (90 % no nozvejas). Aprīko ar selektīvo linumu vai šķirotājrežģi atbilstīgi valsts standartiem.

Grozījums Nr.    210

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.  Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr.    211

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ziemeļjūrā un Skagerakā / Kategatā stacionārajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

Ziemeļjūrā un Skagerakā / Kategatā stacionārajiem tīkliem un dreifējošajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

Grozījums Nr.    212

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1  Tūbīšu zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm, vai ar stacionārajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, ir aizliegta ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un pēc tam loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

1.1  Tūbīšu zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, ir aizliegta ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Grozījums Nr.    213

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kuģi, kuru dzinēju jauda nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto grunts traļus vai dāņu vadus;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    214

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  pāru kuģi, kuru apvienotā dzinēju jauda nekad nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto pāru grunts traļus;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    215

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot grunts traļus vai dāņu vadus, un pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot pāru grunts traļus, ja šādi kuģi neiesaistās jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētajā zvejā un ievēro attiecīgos noteikumus par linuma acs izmēru, kas iekļauti šā pielikuma B daļā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    216

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.2  Regulas (EK) Nr. 2347/20021 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 6.1. punktā noteiktās atkāpes.

6.2  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/23361 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuru zveja ir skaidri aizliegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pēc iespējas drīzāk ielaiž atpakaļ jūrā. Tās nozvejotās dziļūdens haizivis, kuru sugām ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dalībvalstij nav pietiekamas kvotas, Komisija drīkst piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punkta noteikumus. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 6.1. punktā noteiktās atkāpes.

__________________

__________________

1 Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regula (ES) 2016/2336, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (OV L 354, 23.12.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    217

Regulas priekšlikums

V pielikums – E daļa – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2. Zveja, izmantojot elektriskos impulsus, ir atļauta tikai tad, ja:

 

– katra rāmja traļa maksimālā elektriskā jauda kW nepārsniedz tā rāmja garumu metros, reizinātu ar 1,25;

 

– faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;

 

– kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto jaudu uz vienu rāmi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējos 100 tralējumos, un nepilnvarotas personas nevar modificēt šo automātisko datorvadības sistēmu;

 

– pie gruntsstropes netiek izmantotas smaguma ķēdes.

Grozījums Nr.    218

Regulas priekšlikums

VI pielikums – A daļa – 2. tabula – 15. rinda

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm

Grozījums

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm1a

 

__________________

 

1a Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    219

Regulas priekšlikums

VI pielikums – A daļa – tabula – 16. rinda

Stavridas (Trachurus spp.)

15 cm3

 

__________________

 

3 Savienības ūdeņos ICES V apakšapgabalā, VI apakšapgabalā uz dienvidiem no 56° N un VII apakšapgabalā, izņemot ICES VIId, VIIe, VIIf rajonu, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

Grozījums

Stavridas (Trachurus spp.)

15 cm3, 3a

 

__________________

 

3 Savienības ūdeņos ICES V apakšapgabalā, VI apakšapgabalā uz dienvidiem no 56° N un VII apakšapgabalā, izņemot ICES VIId, VIIe, VIIf rajonu, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

 

3a Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    220

Regulas priekšlikums

VI pielikums – A daļa – tabula – 17. rinda

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

12 cm vai 90 īpatņi kilogramā

Grozījums

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

12 cm vai 90 īpatņi kilogramā1a

 

__________________

 

1a Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    221

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 120 mm

Viss apgabals

Nav

Grozījums

Vismaz 100 mm1a

Viss apgabals

Nav

__________________

 

 

1a Pakāpeniski jāievieš divu gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. ICES VIId un VIIe rajonā linuma acs izmēram jābūt vismaz 100 mm.

 

 

Grozījums Nr.    222

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 6.a rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

Grozījums

Mazāks par 16 mm

Viss apgabals

Tūbīšu specializētā zveja (90 % no nozvejas).

Grozījums Nr.    223

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.  Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr.    224

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ziemeļrietumu ūdeņos stacionārajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

Ziemeļrietumu ūdeņos stacionārajiem tīkliem un dreifējošajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

Grozījums Nr.    225

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 2. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 120 mm1

Viss apgabals

Nav

Grozījums

Vismaz 120 mm1

Viss apgabals

Nav

__________________

 

 

1 Eiropas jūrasvelnu specializētajā zvejā (30 % no nozvejas) izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 220 mm. ICES VIId un VIIe rajonā pollaku un heku specializētajā zvejā izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 110 mm.

 

 

Grozījums Nr.    226

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – tabula – 4. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (80 % no nozvejas).

 

 

Svītraino jūras barbju specializētā zveja (50 % no nozvejas).

Grozījums Nr.    227

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt zvejas darbības, kurās izmanto velkamos zvejas rīkus vai stacionāros tīklus, apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt zvejas darbības, kurās izmanto velkamos grunts zvejas rīkus vai grunts stacionāros tīklus, apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Grozījums Nr.    228

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2  Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā ir atļauts izmantot grunts traļus, ja šādi traļi ir aprīkoti ar selektīvām ierīcēm, kuras novērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Ja mencas piezvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, kas darbojas 3.1. punktā minētajā apgabalā, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst zvejot minētajā apgabalā.

3.2  Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā ir atļauts izmantot grunts traļus, ja šādi traļi ir aprīkoti ar selektīvām ierīcēm, kuras novērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

Grozījums Nr.    229

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 9. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Stacionāro tīklu izmantošana ICES Vb, VIa, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā

9.  Stacionāro tīklu izmantošana ICES Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc,VIIh,VIIj, VIIk rajonā

Grozījums Nr.    230

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 9. punkts – 9.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.2.  Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 9.1. punktā noteiktās atkāpes.

9.2.  Regulas (ES) Nr. 2016/2336 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuru zveja ir skaidri aizliegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pēc iespējas drīzāk ielaiž atpakaļ jūrā. Tās nozvejotās dziļūdens haizivis, kuru sugām ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dalībvalstij nav pietiekamas kvotas, Komisija drīkst piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punkta noteikumus. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 9.1. punktā noteiktās atkāpes.

Grozījums Nr.    231

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 15. rinda

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm

Grozījums

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm1a

 

__________________

 

1a  Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

 

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

 

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

Grozījums Nr.    232

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 18. rinda

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

42 cm

Grozījums

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

36 cm

Grozījums Nr.    233

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 23. rinda

Karaliskās vēdekļgliemenes (Chlamys spp.)

40 mm

Grozījums

Karaliskās vēdekļgliemenes (Chlamys spp., Mimachlamys spp.)

40 mm

Grozījums Nr.    234

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 26. rinda

Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)

35 mm

Grozījums

Manilas gliemene (Ruditapes philippinarum)

35 mm

Grozījums Nr.    235

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 34. rinda

Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)

750 g

Grozījums

Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)

1000 g

Grozījums Nr.    236

Regulas priekšlikums

VII pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 6. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 55 mm

ICES IXa rajons uz austrumiem no 7°23´48''W

Vēžveidīgo specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 55 mm

ICES IXa rajons

Vēžveidīgo specializētā zveja (30 % no nozvejas).

Grozījums Nr.    237

Regulas priekšlikums

VII pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 7. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (90 % no nozvejas).

 

 

Garneļu (30 % no nozvejas) (Palaemon serratus, Crangron crangon) un krabju (Polybius henslowi) specializētā zveja

Grozījums Nr.    238

Regulas priekšlikums

VII pielikums – B daļa – 2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.  Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr.    239

Regulas priekšlikums

VII pielikums – B daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dienvidrietumu ūdeņos piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

Dienvidrietumu ūdeņos piemēro šādus stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs izmērus.

Grozījums Nr.    240

Regulas priekšlikums

VII pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 2. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 100 mm

Viss apgabals

Nav

Grozījums

Vismaz 100 mm1a

Viss apgabals

Nav

__________________

 

 

1a ICES VIIIc un IX rajonā heku un jūrasmēļu (50% no nozvejas) specializētajā zvejā izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm. Eiropas jūrasvelnu specializētajā zvejā (30 % no nozvejas) izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 220 mm.

 

 

Grozījums Nr.    241

Regulas priekšlikums

VII pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 4. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (80 % no nozvejas)1a.

 

 

__________________

 

 

1.a Sardīņu zvejā var izmantot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 40 mm.

Grozījums Nr.    242

Regulas priekšlikums

VII pielikums – C daļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2.  Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 1. punktā noteiktās atkāpes.

4.2.  Regulas (ES) Nr. 2016/2336 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuru zveja ir skaidri aizliegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pēc iespējas drīzāk ielaiž atpakaļ jūrā. Tās nozvejotās dziļūdens haizivis, kuru sugām ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dalībvalstij nav pietiekamas kvotas, Komisija drīkst piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punkta noteikumus. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 1. punktā izklāstītās atkāpes.

Grozījums Nr.    243

Regulas priekšlikums

VII pielikums – C daļa – 4. punkts – 4.2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.2.a  Komisija, apspriežoties ar ZZTEK, var nolemt izslēgt konkrēta veida zivsaimniecības ICES VIII, IX un X zonā no 4. panta 1. punkta darbības jomas, ja ar dalībvalstu sniegtu informāciju vai īstenojot ar reģionalizāciju saistītu īpašu pārvaldību, kas varētu ietvert arī šajā apgabalā zvejojošo kuģu skaita samazināšanu, zvejas mēnešu skaita samazināšanu u. c. pasākumus, vai ar daudzgadu plāniem tiek pierādīts, ka šīm zivsaimniecībām ir ļoti zems haizivju piezvejas vai izmetumu līmenis.

Grozījums Nr.    244

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 3. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 105 mm

Viss apgabals

Aprīko ar Bacoma tipa izejas logu, kura linuma acs izmērs ir vismaz 110 mm

Grozījums

Vismaz 105 mm

Viss apgabals

Aprīko ar Bacoma tipa izejas logu, kura linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm1a.

 

 

__________________

 

 

1.a Ir aizliegts izmantot rāmja traļus.

Grozījums Nr.    245

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 3.b rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

Grozījums

Vismaz 32 mm

22.–27. apakšrajons

Siļķu, makreļu, stavridu un putasu specializētā zveja (80 % no nozvejas)

Grozījums Nr.    246

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 4. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 105 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 16 mm

28.–32. apakšrajons

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (80 % no nozvejas).

Grozījums Nr.    247

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 2. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 157 mm

Viss apgabals

Laša specializētā zveja

Grozījums

svītrots

 

 

Grozījums Nr.    248

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 3. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 110 mm

Viss apgabals

Mencas un plekstveidīgo zivju specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 110 mm

Viss apgabals

Nav1a

 

 

__________________

 

 

1.a Lašu specializētajā zvejā (30 % no nozvejas) izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 157 mm.

Grozījums Nr.    249

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 4.a rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

Grozījums

Mazāks par 90 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (80 % no nozvejas)

Grozījums Nr.    250

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 4.b rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

Grozījums

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

Tādu sugu specializētā zveja, uz kurām neattiecas KPN (izņemot plekstes) (60 % no nozvejas)

Grozījums Nr.    251

Regulas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Āmis ar kvadrātveida acīm2, kuru izmērs ir vismaz 40 mm

Viss apgabals

Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 44 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm²

Grozījums

Āmis ar kvadrātveida acīm2, kuru izmērs ir vismaz 40 mm

Viss apgabals

Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm²

Grozījums Nr.    252

Regulas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – 1.a punkts (jauns)

 

 

Grozījums

1.a  Apņemošo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Linuma acs izmēri

Ģeogrāfiskās zonas

Nosacījumi

Vismaz 14 mm

Viss apgabals

Nav

Grozījums Nr.    253

Regulas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vidusjūrā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

Vidusjūrā piemēro šādus grunts žaunu tīklu linuma acs izmērus.

Grozījums Nr.    254

Regulas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Pastāvošās atkāpes no šīs daļas 1., 1.a un 2. punkta noteikumiem, kuras attiecas uz apņemošajiem zvejas rīkiem, kuras ietekmē Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantā minētais pārvaldības plāns un kuras ir pieņemtas saskaņā ar minētās regulas 9. pantu, paliek spēkā, ja vien saskaņā ar šīs regulas 18. pantu netiek paredzēts citādi.

Grozījums Nr.    255

Regulas priekšlikums

IX pielikums – C daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot vairāk 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos (tostarp Plesionika spp., Pasiphaea spp. vai līdzīgas sugas).

Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot vairāk nekā 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos.

Grozījums Nr.    256

Regulas priekšlikums

IX pielikums – C daļa – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ļoti lokalizētas flotes, kuras izmanto nerūpnieciskos zvejas rīkus, drīkst zvejot dziļūdens vēžveidīgos (tostarp Plesionika spp., Pasiphaea spp. vai līdzīgas sugas).

Grozījums Nr.    257

Regulas priekšlikums

IX pielikums – C daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Ierobežojumi zemūdens zvejai ar žebērkļu šautenēm

 

Ir aizliegts zvejot ar žebērkļu šautenēm, izmantojot akvalangu un naktī no krēslas līdz rītausmai.

Grozījums Nr.    258

Regulas priekšlikums

X pielikums – B daļa – 1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.  Bentisko krājumu zvejai paredzēto velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr.    259

Regulas priekšlikums

X pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

Drīkst izmantot arī āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm

Grozījums

Vismaz 40 mm

Viss apgabals

Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm1a.

 

 

__________________

 

 

1a. Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida linumu (ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).

Grozījums Nr.    260

Regulas priekšlikums

X pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 2. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 400 mm

Viss apgabals

Akmeņplekstes specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 400 mm

Viss apgabals

Akmeņplekstes zveja ar grunts žaunu tīkliem

Grozījums Nr.    261

Regulas priekšlikums

X pielikums – C daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

C daļa

svītrots

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

 

Zvejas aizlieguma sezona ar mērķi aizsargāt akmeņpleksti

 

Akmeņplekstes specializētā zveja, pārkraušana citā kuģī, izkraušana un pirmā pārdošana Savienības ūdeņos Melnajā jūrā ir atļauta katru gadu no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam.

 

Grozījums Nr.    262

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr.    263

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tālākajos reģionos piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

Savienības ūdeņos Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

Grozījums Nr.    264

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – tabula – 3. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 45 mm

Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā

Garneļu (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) specializētā zveja

Grozījums

Vismaz 45 mm

Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā

Garneļu (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) specializētā zveja (15 % no nozvejas).

Grozījums Nr.    265

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – tabula – 4. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vismaz 14 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja ar apņemošajiem vadiem

Grozījums

svītrots

 

 

Grozījums Nr.    266

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Riņķvadu linuma acs atsauces izmēri

 

Savienības ūdeņos Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā piemēro šādus riņķvadu linuma acs izmērus.

Grozījums Nr.    267

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – 1.a punkts (jauns) – tabula (jauna)

 

 

Grozījums

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskās zonas

Nosacījumi

Vismaz 14 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja ar riņķvadiem

(1)

OV C 389, 21.10.2016., 93. lpp.

2 OV C 185, 9.6.2017., 82. lpp.


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Komisijas priekšlikuma pamats

Tehnisko pasākumu mērķis ir ierobežot nevēlamas nozvejas — vai nu zivju mazuļus, vai arī nozvejas mērķim neatbilstošas sugas — un samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un ekosistēmām. Lai sasniegtu šos mērķus, ar tehniskiem pasākumiem reglamentē, ko, kā, ar ko, kad un kur drīkst zvejot. Tas ir, ar šiem pasākumiem reglamentē dažādas zvejas metodes, kā arī vietas un laika ierobežojumus, sugas, ko aizliegts zvejot, un pasākumus jutīgu ekosistēmu aizsardzībai. Tajos paredz noteikumus par zvejas rīku konstrukciju un citām tehniskām īpašībām, kā arī to izmantošanu. Tāpat šajos pasākumos ir iekļauti noteikumi par tādiem nozvejas aspektiem kā zivju minimālais izmērs un nozvejas sastāvs.

Tehniskie pasākumi ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatelements. Laika gaitā tehnisko pasākumu skaits ir pieaudzis, un tagad tiem ir veltītas vairāk nekā trīsdesmit regulas. Tādējādi tie šobrīd veido sarežģītu, neviendabīgu un neorganizētu noteikumu kopumu, kurā bieži vien trūkst saskaņotības un pat vērojamas pretrunas. Tas rada zvejniekiem grūtības pasākumu piemērošanā un ir izraisījis viņos neuzticēšanos. Lai gan bija ārkārtīgi nepieciešams pārskatīt un vienkāršot pasākumus, divi iepriekšējie mēģinājumi to darīt, proti, 2002. un 2004. gadā, cieta neveiksmi.

Ar KZP reformu 2013. gadā tika ieviesti divi elementi, kas būtiski mainīja satvaru, kurā tiek izstrādāti tehniskie pasākumi. Pirmkārt, ar reģionalizācijas palīdzību lēmumu pieņemšana būtu jātuvina vietējam līmenim, ļaujot tieši iesaistīties ieinteresētajām personām. Otrkārt, izkraušanas pienākums rada zvejniekiem stimulu izvairīties no nevēlamas nozvejas, un tas ir viens no tehnisko pasākumu galvenajiem uzdevumiem.

2. Priekšlikuma saturs

Komisija 2016. gada 11. martā iesniedza priekšlikumu par tehnisko pasākumu reformēšanu. Komisijas priekšlikuma mērķis ir vienkāršot spēkā esošos noteikumus, optimizēt tehnisko pasākumu devumu jaunās KZP mērķu sasniegšanā un jo īpaši panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un nodrošināt elastību, kas nepieciešama, lai pielāgotu tehniskos pasākumus atšķirīgu zvejniecību īpatnībām, izmantojot reģionāla līmeņa lēmumu pieņemšanas procedūru.

Priekšlikuma pamatā ir visām jūrām paredzēts vispārēji piemērojamu pasākumu kopums un virkne atsauces pasākumu, kas atsevišķi paredzēti katram no septiņiem jūras baseiniem. Priekšlikumā ir paredzēta arī pilnvaru deleģēšana reģionālu pasākumu izstrādei.

Tādējādi šī priekšlikuma galvenie elementi ir vienkāršošana un reģionalizācija. Komisija ir izvēlējusies pieeju, ar kuru no vispārējā satvara tiek maksimāli svītroti atsauces standarti, atvēlot plašas iespējas reģionalizācijai, kas ļautu piemērot katrai zvejniecībai atbilstīgus atsauces standartus. No otras puses, reģionalizācija tiek ierosināta kā regulējuma vienkāršošanas līdzeklis. Turklāt tiek pausta cerība, ka reģionalizācija uzlabos tehnisko pasākumu efektivitāti, nodrošinot tiem nepieciešamo elastību.

3. Referenta nostāja

Referents atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto pieeju, kas balstīta uz rezultātiem. Jācer, ka šāda pieeja samazinās mikropārvaldību un veicinās lielāku nozares iesaisti. Šā dokumenta uzdevums ir noteikt robežas starp vienkāršošanu un nepieciešamību pēc detalizētiem noteikumiem atsevišķos gadījumos, no vienas puses, un reģionalizāciju un noteikumiem, uz kuriem joprojām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes īstenota koplēmuma procedūra, no otras puses.

Pirmā problēma ir saistīta ar to, ka gan iestādes, gan ieinteresētās personas atbalstīja vienkāršošanu un racionalizēšanu, bet redzējums attiecībā uz abām koncepcijām ievērojami atšķiras. Piemēram, Komisija ierosina vienkāršot, izveidojot kopīgu pamatu visiem ūdens baseiniem un likvidējot pašlaik pastāvošās neskaitāmās atkāpes. Tā rezultātā ievērojams skaits zvejniecību kļūtu nelikumīgas vienas nakts laikā. Tā ir viena no problēmām, kas saistīta ar vienkāršošanu. No otras puses, dažos forumos tiek paustas bažas par to, ka reģionalizācija tiks izmantota kā līdzeklis tehnisko pasākumu pieņemšanas nacionalizēšanai. Taču gan Lisabonas līgumā, gan kopējā zivsaimniecības politikā ir paredzēti ierobežojumi, lai nepieļautu šādu notikumu attīstību.

Attiecībā uz tehnisko pasākumu mērķiem un mērķrādītājiem referents neatbalsta Komisijas pieeju. Lai gan referents atbalsta uz rezultātiem balstītu pārvaldības pieeju un uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt tehnisko pasākumu efektivitāti, viņš iesaka aizstāt terminu “mērķrādītāji” ar terminu “izpildes rādītāji”. Šis termins ir labāk piemērots efektivitātes novērtēšanas darbībām.

Referents nepiekrīt tādai teksta redakcijai, saskaņā ar kuru KZP mērķu sasniegšana balstās vienīgi uz tehnisko pasākumu īstenošanu. Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz sasniegt KZP mērķus, taču tie ir tikai viens no šīs politikas instrumentiem gluži tāpat kā daudzgadu plāni, KPN, kvotas un citi. Tādēļ ir vēlams lietot terminu “palīdz”, nevis “nodrošina”.

Nešķiet pamatoti noteikt kā mērķrādītāju 5 % pielaidi nozvejai, kas ir mazāka par minimālo izmēru. Ir jāatceras, ka šie 5 % ir izņēmums attiecībā uz tādu instrumentu kā izkraušanas pienākums. Šī iemesla dēļ šķiet pārmērīgi iekļaut to mērķrādītāju kategorijā. Tomēr šķiet pamatoti izmantot kā izpildes rādītāju maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kas ir īstens KZP mērķis.

Komisija arī ierosina noteikt vairākus mērķrādītājus saskaņā ar dažādām direktīvām. Ir skaidrs, ka gan tehniskajiem pasākumiem, gan visam KZP tiesību aktu kopumam vajadzētu būt saskaņā ar Savienības vides politiku, taču, balstoties uz direktīvām regulas mērķu īstenošanā, tiek radītas dažādas problēmas, kas izraisa juridisko nenoteiktību.

Direktīvas pēc definīcijas ir adresētas dalībvalstīm, kurām tās jātransponē valsts tiesību aktos. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas nekad netiek pakārtotas direktīvām. Turklāt, piemēram, Ūdens pamatdirektīvai vispār nav nekādas saistības ar tehniskiem pasākumiem, jo tie nekādi neietekmē ūdens kvalitāti.

Attiecībā uz Jūras stratēģijas pamatdirektīvu jau ir pierādījies tas, ka pastāv nopietnas problēmas, tostarp saistībā ar definīciju izstrādi un laba vides stāvokļa nodrošināšanu. Tikai divas dalībvalstis ir izstrādājušas atbilstošas laba vides stāvokļa definīcijas attiecībā uz komerciāli izmantotu zivju krājumu labu stāvokli. Deviņu dalībvalstu izstrādātās definīcijas tika kvalificētas kā daļēji atbilstošas, savukārt, attiecībā uz citām deviņām dalībvalstīm Komisija uzskatīja, ka definīcijas nebija atbilstošas.

Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir minēta gan kā konkrēts mērķis (3. pants), gan kā mērķrādītājs (4. pants), un tas apgrūtina priekšlikuma izpratni. Vēl vienu problēmu rada tas, ka galu galā tehnisko pasākumu mērķrādītāji tiktu noteikti ar Komisijas lēmumu. Būtu ļoti neparasti, ja Eiropas Parlamenta un Padomes regulas mērķi tiktu noteikti ar Komisijas lēmumu.

Mērķu, kuru pamatā ir starptautiski nolīgumi, noteikšana rada cita veida problēmas. Komisija ierosina noteikt tehnisko pasākumu mērķus ar starptautisku nolīgumu palīdzību neatkarīgi no tā, vai ES ir parakstījusi šos nolīgumus.

Līdz šim, ja ES ir parakstījusi starptautisku nolīgumu attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem, šis nolīgums ir ticis transponēts ES tiesībās. Piemēram, ir tehnisko pasākumu regulas, kuras atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālasamblejas ieteikumiem(1) vai tādām starptautiskajām konvencijām, kas pieņemtas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, un kurās ES ir līgumslēdzēja puse(2).

Komisija ierosina nodrošināt atbilstību maksimālajam komerciāli neizmantojamo sugu piezvejas līmenim, nepārsniedzot starptautiskajos nolīgumos noteikto līmeni. Pirmkārt, Komisija nenorāda minētos nolīgumus, jo tas radītu institucionālu jautājumu, proti, ierosināto noteikumu dēļ varētu notikt jebkāda starptautiska nolīguma, tostarp trešo valstu starpā noslēgtu nolīgumu, transponēšana Savienības tiesību aktos. Turklāt ir jāņem vērā, ka ES noslēgtie starptautiskie nolīgumi tiek pieņemti ar piekrišanas procedūru, un Parlaments nepiedalās sarunās par to saturu. Savukārt regulai par tehniskajiem pasākumiem piemēro koplēmuma procedūru.

Vienkāršošana un detalizēti noteikumi

Referents atzinīgi vērtē vienkāršošanu, ņemot vērā to, ka spēkā esošo tiesību aktu kopums ir plašs un nepārskatāms un tādējādi tiek apgrūtināta šo tiesību aktu piemērošana. Tomēr attiecībā uz Komisijas ierosinātajiem pielikumiem šī vienkāršošana ir bijusi pārmērīga un tiek ieviesti pasākumi, kas nav pielāgoti faktiskajai situācijai. Komisija arī nav ņēmusi vērā nepieciešamību atrisināt dažas problēmas, kas radušās saistībā ar pašreizējo tiesību aktu piemērošanu.

Komisijas priekšlikumā vienkāršošana arī rada laika nobīdi starp tehniskajiem pasākumiem, kas ir iekļauti pielikumos, kuri stāsies spēkā nekavējoties, un tehniskajiem pasākumiem, kuri tiks pieņemti vēlāk reģionalizācijas satvarā un ar kuriem tiks izdarīti grozījumi minētajos pielikumos. Šī laika nobīde var radīt neskaidrības attiecībā uz praktisko īstenošanu un tūlīt pat pārtraukt dažu zvejniecību darbu.

Referents uzskata, ka vienkāršošana nenozīmē jaunu noteikumu izgudrošanu, bet gan drīzāk to, ka pastāvošie noteikumi būtu jāpadara saprotamāki un būtu jāveicina tas, ka zvejnieki tos piemēro. Lai izvairītos no problēmām, būtu nepieciešams ar šo regulu cik vien iespējams saglabāt pašreizējo stāvokli.

Reģionalizācija un atsauces standarti

Referents uzskata, ka vietējā līmenī pieņemti lēmumi var sekmēt labāku tiesību aktu izstrādi, pielāgojot to zvejniecības vai jūras baseina specifiskajām īpatnībām. Reģionalizācijai būtu jāļauj pielāgot tehnisko pasākumu jomā pieņemtos lēmumus reālajai situācijai zvejniecībās. Tās mērķis ir likvidēt pašreizējā regulējuma neelastību un dot priekšroku progresīvākiem un vietējai situācijai vairāk pielāgotiem tiesību aktiem. Reģionalizācijas pieeja atbilst vēlmei nodrošināt tehnisko pasākumu panākumus, pamatojoties uz rezultātiem. Otra medaļas puse ir tā, ka Eiropas Parlaments zaudē savas pilnvaras.

Reģionalizācijai nebūtu jānoved pie tādas ekstremālas situācijas, kad atsauces standarti tiek samazināti līdz minimumam un pamataspektu piemērošanu var grozīt ar deleģētajiem aktiem. Tas nozīmētu, ka viss, par ko tiktu nolemts regulā par tehniskajiem pasākumiem, būtu tikai pārejošas dabas: Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu kopīgiem ieteikumiem un bez Eiropas Parlamenta iesaistes, varētu ar deleģētiem aktiem grozīt šīs regulas pamatelementus. Tas būtu nepieņemami.

Reģionalizācijai nekādā gadījumā nevajadzētu novest pie renacionalizācijas. Ir jāatceras, ka ES zivsaimniecības politika ir kopēja politika un tā nav nejaušība: kopīgie zivju krājumi un migrējošās zivju sugas ir jāpārvalda kopīgiem spēkiem. Tādēļ par dažiem svarīgiem pamatprincipiem joprojām vajadzētu lemt, izmantojot ES galveno iestāžu koplēmuma procedūru. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka operatoriem visā Eiropas Savienībā tiek piemēroti vienādi noteikumi, un tiktu veicināta tehnisko pasākumu īstenošana un uzraudzība.

Referents uzskata, ka daudzgadu plāniem vajadzētu ieņemt svarīgu vietu zvejas resursu pārvaldībā un ka tie ir vispiemērotākais instruments specifisku tehnisko pasākumu pieņemšanai un īstenošanai reģionalizācijas satvarā.

Protams, tam, ka nepastāv daudzgadu plāni, nevajadzētu kavēt reģionalizāciju. Šādā gadījumā nebūtu jāattur dalībvalstis no kopīgu ieteikumu iesniegšanas reģionālā līmenī, kuru rezultātā Komisija pieņemtu deleģētos aktus saskaņā ar KZP pamatregulas 18. pantā noteikto procedūru.

(1)

Regula (EK) Nr. 734/2008 (Jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzība atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki),

(2)

Regula (EK) Nr. 520/2007 un Regula (EK) Nr. 302/2009 (Starptautiskā konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu), kā arī Regula (EK) Nr. 601/2004 (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija).


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (10.3.2017)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

(COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Claudiu Ciprian Tănăsescu

ĪSS PAMATOJUMS

Tehniskie pasākumi ir noteikumi, kas reglamentē kā, kur un kad zvejnieki drīkst zvejot, un tiem ir svarīga loma, nodrošinot, ka zvejošana notiek ekoloģiski ilgtspējīgā veidā. Tā kā joprojām satraucošs zivju krājumu daudzums Eiropas ūdeņos tiek pārzvejots un joprojām ir augsts nemērķa sugu piezvejas līmenis, neraugoties uz vislabākajiem centieniem novērst šīs problēmas ar izmaiņām regulējumā, ir skaidrs, ka pašreizējā tehnisko pasākumu regulējuma struktūra nav panākusi optimālus rezultātus. Īpaši pēc jaunās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatregulas pieņemšanas ir būtiski pielāgot tehnisko pasākumu satvaru KZP paredzēto mērķu īstenošanai. Turklāt jaunajiem tehniskajiem pasākumiem ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem un saistībām vides jomā, lai nodrošinātu zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī aizsargātu jutīgas sugas un dzīvotnes.

Komisijas priekšlikums ir solis pareizajā virzienā. Lai turpmāk panāktu lielākus rezultātus, zivsaimniecības ir jāpārvalda aktīvākā veidā, sadarbojoties ar zvejniekiem un visām citām ieinteresētajām personām. Iespēju šādai uzlabotai pārvaldībai sniedz tehnisko pasākumu reģionalizācija pareizā regulējumā un ar nosacījumu, ka reģionalizācijas process ievēro kopējos mērķus un cenšas sasniegt Savienības vides saistības to pašreizējā vai augstākā līmenī. Lai būtu pilnīgi skaidrs, ka reģionalizācijas procesam ir jānotiek jau esošo uzdevumu kontekstā, tekstā ir skaidrāk jāiekļauj un jāintegrē noteikumi, kas saistīti īpaši ar Putnu un Dzīvotņu direktīvām (Direktīva 92/43/EEK un 2009/147/EK).

Turklāt daži Komisijas priekšlikuma aspekti pieprasa arī labāku formulējumu, lai veiksmīgāk nodrošinātu jaunās pieejas rezultātus, jo ar jaunajiem tehniskajiem pasākumiem ir jāievēro arī citi Savienības zivsaimniecības un vides pārvaldības principi. Pirmkārt, zivsaimniecības politikai ir jābūt zinātniski pamatotai — lēmumus par mūsu kopīgo dabas resursu apsaimniekošanu ir jāpamato uz iespējami precīzākiem datiem, labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kuri ir publiski un pārskatāmi, un gadījumā, ja dati ir neuzticami vai zinātniskie pierādījumi ir nepārliecinoši, jāpiemēro piesardzīga pieeja. Otrkārt, īpaši pēc tam, kad zivsaimniecībā ir ieviesta uz rezultātiem balstīta pārvaldība, priekšlikuma īstenošanas, uzraudzības un izpildes noteikumiem ir jāatbilst to mērķiem. Dalībvalstīm ir jāizmanto jaunā sistēma un aktīva, ieinteresētās personas iekļaujoša regulatīva pieeja, lai izveidotu „atbilstības kultūru“.

Attiecībā uz vides jautājumiem jauno tehnisko pasākumu satvaram ir būtiski nodrošināt pareizu tehnisko pasākumu pamatscenāriju un pareizos nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jānotiek reģionalizācijai. Ir skaidrs, ka satvaram ir jāspēj strauji reaģēt gadījumos, kad dati un zinātnes ieteikumi parāda, ka tā darbība nav optimāla. Tādā veidā jaunajiem tehniskajiem pasākumiem ne tikai ir jācenšas sasniegt jaunie mērķi, bet tiem ir jāsasniedz noteiktie mērķi; ja šie mērķi netiek sasniegti, šie tehniskie pasākumi nav piemēroti.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Ir vajadzīga spēkā esošo noteikumu vienkāršošana, lai uzņēmējiem, valstu iestādēm un ieinteresētajām personām būtu labāka izpratne un attieksme. Būtu jāveicina šīs nozares līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai standarti tiktu saglabāti un netiktu vājināta ilgtspēja.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Attiecīgā gadījumā tehniskie pasākumi būtu jāpiemēro atpūtas zvejai, kas var būtiski ietekmēt zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumus.

(6)  Tehniskie pasākumi būtu jāpiemēro atpūtas zvejai, kas var būtiski ietekmēt jūras vidi un zivju un citu sugu krājumus.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Aizsargājamo sugu netīšas nozvejas un nogalināšanas problēma jārisina vispusīgi un saistībā ar visiem zvejas un zvejas rīku veidiem, ņemot vērā gan stingras aizsardzības līmeni, kas tām nodrošināms atbilstoši Padomes Direktīvai 92/43/EEK, gan to lielo neaizsargātību un pienākumu sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka mērķrādītāji, kuri saistīti ar nevēlamu nozveju apjomiem, jutīgu sugu piezveju apjomiem un jūras gultnes dzīvotņu platībām, ko nelabvēlīgi ietekmē zveja, un kuri atspoguļo KZP mērķus, Savienības vides tiesību aktu (jo īpaši Padomes Direktīvas 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK21) mērķus un starptautisko paraugpraksi.

(9)  Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka mērķrādītāji, kuri saistīti ar nevēlamu nozveju apjomiem, jutīgu sugu piezveju apjomiem un jūras gultnes dzīvotņu platībām, ko nelabvēlīgi ietekmē zveja, un kuri atspoguļo KZP mērķus, Savienības vides tiesību aktu (jo īpaši Padomes Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK21) mērķus un starptautisko paraugpraksi.

__________________

__________________

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dažu retu zivju sugu, piemēram, dažu haizivju un raju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

(15)  Dažu zivju sugu, kuras ir retas vai kuru bioloģiskie raksturlielumi padara tās īpaši jutīgas pret pārzveju, piemēram, dažu haizivju un raju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Būtu jāaizliedz augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšana un zivju izlaišana no zvejas rīkiem, izņemot gadījumus, kad ir ieviesti atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma.

(22)  Būtu jāaizliedz augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšana un zivju izlaišana no zvejas rīkiem. Zivju izlaišana no zvejas rīkiem būtu jāatļauj tikai gadījumos, kad ir ieviesti atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, un tikai tad, ja atbrīvojumiem tiek ieviestas datu vākšanas prasības.

Pamatojums

Slipping is a method to handle fish prior to hauling it on board, meaning that the sorting takes place already in the water. It is therefore in line with the intention of exemptions from the landing obligation in cases where high survivability rates have been proven. High-grading is an economic choice for discarding low priced fish already on board. This practice may have tremendous effects on the different species according to their survival capacities, e.g.nephrops with survival rates are above 90% vs other species such as sole. Therefore a different approach shall be taken concerning these 2 practices

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Ja reģionālā līmenī tehniskie pasākumi nav ieviesti, būtu jāpiemēro noteikti atsauces standarti. Minētie atsauces standarti būtu jāatvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Tajos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā mazināt jūras zīdītāju un jūras putnu piezvejas konkrētos apgabalos un jebkādi citi reģionāli pasākumi, kuri patlaban ir spēkā un joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kamēr vēl nav ieviesti reģionāli pasākumi.

(24)  Ja reģionālā līmenī tehniskie pasākumi nav ieviesti, būtu jāpiemēro noteikti atsauces standarti. Minētie atsauces standarti būtu jāatvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Tajos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā minimizēt un iespēju robežās novērst jūras zīdītāju un jūras putnu piezvejas konkrētos apgabalos un jebkādi citi reģionāli pasākumi, kuri patlaban ir spēkā un joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kamēr vēl nav ieviesti reģionāli pasākumi.

Grozījums Nr.     8

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar KZP iestrādāto reģionalizācijas procesu dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām var izstrādāt kopīgus ieteikumus par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem, kuri atšķiras no atsauces standartiem.

(25)  Dalībvalstīm sadarbībā ar ieinteresētajām personām vajadzētu izstrādāt kopīgus ieteikumus par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem saskaņā ar KZP iestrādāto reģionalizācijas procesu, pat ja nav daudzgadu plānu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgiem atsauces standartiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība.

(26)  Ar šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu censties sasniegt augstu vides ilgtspēju, un tiem vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgiem atsauces standartiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība. Reģionālu tehnisko pasākumu pieņemšanu vajadzētu balstīt uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem.

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Būtu jāizmanto reģionalizācija kā līdzeklis, lai veicinātu to, ka piedalās visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp NVO, un sniegtu iespējas zvejniekiem un veicinātu viņu iesaistīšanos, lai viņi varētu strādāt ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, konsultatīvajām padomēm un zinātniekiem, lai radītu īpaši pielāgotus pasākumus, kuros tiktu ņemta vērā katra zvejas apgabala specifika un aizsargāti tā vides apstākļi;

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b)  Lēmumiem, ko pieņem dalībvalstu reģionālās grupas saskaņā ar reģionalizāciju, būtu jāatbilst tādiem pašiem demokrātiskās uzraudzības standartiem, kādi ir iesaistītajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.     12

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Ja ir tiešas pārvaldības intereses, kas attiecas uz vienu atsevišķu dalībvalsti, var tikt iesniegti priekšlikumi par atsevišķiem tehniskiem pasākumiem, lai grozītu esošos aizsardzības pasākumus, apspriežoties ar attiecīgo konsultatīvo padomi.

Grozījums Nr.     13

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus ar mērķi ieviest izmēra un sugu ziņā selektīvus zvejas rīkus, kas būtu alternatīva daudzgadu plānos noteiktajiem linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpārliecinās par to, ka šādu zvejas rīku izmantošana nodrošina vismaz līdzīgus vai labākus selektivitātes modeļus nekā atsauces zvejas rīki.

(28)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus ar mērķi ieviest izmēra un sugu ziņā selektīvus zvejas rīkus, kas būtu alternatīva linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpārliecinās par to, ka šādu zvejas rīku izmantošana nodrošina vismaz līdzīgus vai labākus selektivitātes modeļus nekā atsauces zvejas rīki.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka specifikācijas, platības, ilgums, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

(29)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka specifikācijas, platības, ilgums, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāgarantē tas, ka netiek apdraudēti KZP mērķi, proti, jānodrošina jūras sugu mazuļu aizsardzība, vienlaikus gādājot par to, lai tirgus netiktu izkropļots un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

(30)  Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāgarantē KZP mērķu sasniegšana, nodrošinot, ka tiek aizsargāti jūras sugu mazuļi, vienlaikus gādājot par to, lai tirgus netiktu izkropļots un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Kā papildu pasākums zivju mazuļu vai nārsta baru aizsardzības nolūkos būtu jāatļauj noteikt reāllaika zvejas aizliegumu noteikšana saistībā ar tiem noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, kas būtu izstrādājami kopīgu ieteikumu satvarā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu noteikšanas un atcelšanas nosacījumi, kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

(31)  Kā papildu pasākums zivju mazuļu vai nārsta baru vai jutīgu sugu aizsardzības nolūkos būtu jāatļauj noteikt reāllaika zvejas aizliegumu noteikšana saistībā ar tiem noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, kas būtu izstrādājami kopīgu ieteikumu satvarā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu noteikšanas un atcelšanas nosacījumi, kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes zinātnisko novērtējumu, ko pienācīgi izvērtējusi ZZTEK, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku, piemēram, elektroimpulsa traļa, izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

(32)  Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes zinātnisko novērtējumu, ko pienācīgi izvērtējusi ZZTEK, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku, piemēram, elektroimpulsa traļa, izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu tiešu vai kumulatīvu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras dzīvotnēm, īpaši jutīgām dzīvotnēm vai nemērķa sugām.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai līdz minimumam samazinātu jutīgu sugu piezvejas un zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāizstrādā papildu apdraudējuma mazināšanas pasākumi ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka šādu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nopietni apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums attiecīgajā reģionā. Šādus noteikumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, jo dažos apgabalos vaļveidīgie un jūras putni tajos tiek sagūstīti ievērojamā skaitā.

(33)  Lai līdz minimumam samazinātu un iespēju robežās novērstu jutīgu sugu piezvejas un zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāizstrādā papildu apdraudējuma mazināšanas pasākumi ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka šādu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums attiecīgajā reģionā. Šādus noteikumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, jo dažos apgabalos vaļveidīgie un jūras putni tajos tiek sagūstīti ievērojamā skaitā.

Grozījums Nr.     19

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai tādā veidā atjauninātu sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta; lai atjauninātu sarakstu ar jutīgiem apgabaliem, kuros zveja būtu jāierobežo; lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no daudzgadu plāniem, un lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu plāniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(38)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai tādā veidā atjauninātu sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta; lai atjauninātu sarakstu ar jutīgiem apgabaliem, kuros zveja būtu jāierobežo; lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no daudzgadu plāniem, un lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu plāniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un balstoties uz ZZTEK novērtējumu. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Visi pieņemtie tehniskie pasākumi ir jāpieņem ar nosacījumu, ka pozitīvu novērtējumu ir devusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Saskaņā ar KZP šīs komitejas uzdevums ir sniegt pamatotus zinātniskos ieteikumus. Tāpēc visi tehniskie pasākumi būtu jāizvērtē ZZTEK, jo šo pasākumu ietekme uz teritorijām vai nemērķa sugām varētu nebūt zināma vai tā vēl varētu būt neizpētīta.

Grozījums Nr.     20

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Būdami kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanas atbalsta instrumenti, tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā un jo īpaši minētā panta 2. un 3. punktā un 5. punkta a) un j) apakšpunktā.

1.  Būdami kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanas atbalsta instrumenti, tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā un jo īpaši minētā panta 1., 2. un 3. punktā un 5. punkta a), i) un j) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  optimizē izmantošanas modeļus, lai nodrošinātu jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību;

(a)  nodrošina ilgtspējīgus izmantošanas modeļus, kas garantē zvejas resursu saglabāšanu un aizsargā jutīgus jūras sugu izmērus un vecumus, jo īpaši mazuļus un nārsta barus;

Grozījums Nr.     22

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošina to, ka Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK minēto jūras sugu un citu jutīgu sugu īpatņu piezvejas, kas rodas zvejojot, tiek līdz minimumam samazinātas un, kad vien iespējams, izskaustas, lai tās neapdraudētu šo sugu saglabāšanās stāvokli;

(b)  nodrošina to, ka Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK minēto jūras sugu un citu jutīgu sugu īpatņu piezvejas, kas rodas zvejojot, tiek līdz minimumam samazinātas un, kad vien iespējams, izskaustas;

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošina to, ka zvejas vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta, lai neapdraudētu minēto dzīvotņu saglabāšanās stāvokli;

(c)  nodrošina to, ka zvejas ekoloģiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta;

Grozījums Nr.     24

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  nodrošina, ka ir izpildīti kritēriji, kas paredzēti Komisijas Lēmuma 2010/477/ES pielikuma B daļā izklāstītajam 1., 3., 4. un 6. raksturlielumam.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus:

1.  Tehniskie pasākumi sasniedz šādus mērķrādītājus:

Grozījums Nr.     26

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts– a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošināt to, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 15. pantu nepārsniedz 5 % (pēc tilpuma);

(a)  nodrošināt to, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas nepārsniedz apjomu, kas noteikts dalībvalstu reģionālo grupu kopīgajos ieteikumos, un ir saskaņā ar izmetumu plāniem, vienlaikus būtu jāņem vērā zivju sugu un zvejas rīku mainīgums.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošināt to, ka jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu piezvejas nepārsniedz līmeņus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos;

(b)  nodrošināt to, ka jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu piezvejas nepārsniedz līmeņus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos, nosakot par mērķi pakāpenisku šādu piezveju novēršanu;

Grozījums Nr.     28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  nodrošināt to, ka zvejas darbību vidiskā ietekme uz jūras gultnes dzīvotnēm nepārsniedz līmeņus, kas vajadzīgi, lai katram dzīvotņu tipam, ko novērtē saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, sasniegtu labu vides stāvokli katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, – gan attiecībā uz dzīvotnes kvalitāti, gan uz telpisko apmēru, kura robežās ir jāsasniedz prasītie līmeņi.

(c)  nodrošināt to, ka zvejas darbību ekoloģiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm, tostarp jūras gultnes jutīgām dzīvotnēm, tiek līdz minimumam samazināta un nepārsniedz līmeņus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu labu vides stāvokli, jo īpaši, katram dzīvotņu tipam, ko novērtē saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, — gan attiecībā uz dzīvotnes kvalitāti, gan uz telpisko apmēru, kura robežās ir jāsasniedz prasītie līmeņi, ar mērķi nodrošināt, ka ir izpildīti kritēriji, kas paredzēti Komisijas Lēmuma 2010/477/ES pielikuma B daļā izklāstītajam 6. raksturlielumam;

Grozījums Nr.     29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  nodrošināt to, ka tiek pakāpeniski novērsta nevēlamo zivju piezveju, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti kritēriji, kas paredzēti Komisijas Lēmuma 2010/477/ES pielikuma B daļā izklāstītajam 1., 3. un 4. raksturlielumam.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “izmantošanas modelis” ir zvejas noslodzes sadalījums pa krājuma vecumsastāva grupām;

(1)  “izmantošanas modelis” ir zvejas noslodzes sadalījums pa krājuma vecumsastāva un izmēra grupām;

Grozījums Nr.     31

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “selektīvā zveja” ir zvejas metode, kura dod iespēju zvejot un iegūt zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus atkarībā no to izmēra un sugas un zvejas operācijas laikā nepieļaut nemērķa sugu īpatņu piezvejas vai tos neskartus atlaist jūrā;

(3)  “selektīvā zveja” ir zvejas metode, kura dod iespēju zvejot un iegūt zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus atkarībā no to izmēra un sugas un zvejas operācijas laikā nepieļaut nemērķa sugu īpatņu un regulētu sugu mazuļu piezvejas vai tos neskartus atlaist jūrā;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 6.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  „dabiskās dzīvotnes saglabāšanas stāvoklis“ ir dabiskās dzīvotnes saglabāšanas stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) apakšpunkta definīciju;

Grozījums Nr.     33

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 9. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

(9)  “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras dzīvos bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 10. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar KZP, lai veicinātu visu ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību un palīdzētu sasniegt KZP mērķus;

(10)  “konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar KZP un ievērojot 43.–45. pantu, un ieinteresēto personu pārstāvība, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 III pielikumu, lai palīdzētu sasniegt KZP mērķus;

Pamatojums

Konsultatīvo padomju sastāvā ir jāievēro KZP noteiktais pārstāvības līdzsvars.

Grozījums Nr.     35

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 42. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  “augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās varētu likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

(42)  “augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās būtu vajadzējis likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

Pamatojums

Attiecībā uz augstākas kategorijas zivju atlasīšanas praksi tā ir ekonomiska izvēle, kam bieži ir milzīgas sekas uz atsevišķām sugām, jo izdzīvotības rādītājs atšķiras atkarībā no konkrētās sugas un no tā, cik ilgu laiku tās atradušās uz kuģa. Praksē noteicošais princips ir tāds, ka šīs zivis būtu jāizkrauj, bet nevis elastīga pieeja, kas balstās uz ekonomiskiem faktoriem.

Grozījums Nr.     36

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a   Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem šo pantu piemēro ūdeņos atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka I pielikuma sarakstā ir jāizdara grozījums, lai pievienotu jaunas sugas, kurām nepieciešama aizsardzība, Komisija ir pilnvarota šādus grozījumus pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 32. pantu.

4.  Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka I pielikuma sarakstā ir jāizdara grozījums, Komisija ir pilnvarota šādus grozījumus pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 32. pantu.

Pamatojums

Saraksts būtu jāgroza ne tikai tad, kad jaunai sugai ir nepieciešama aizsardzība, bet arī tad, ja, piemēram, kādai sugai ir nepieciešama aizsardzība citā papildu teritorijā, vai arī ja sugai aizsardzība vairāk nav nepieciešama.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

5.  Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) un ca) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Piezvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

2.  Piezvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Šā panta 1. punktā minētajām sugām zvejas kuģa operatori reģistrē un nodod attiecīgajām iestādēm informāciju par piezvejas laikā nozvejotiem un atbrīvotiem sugas īpatņiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/12511a.

 

__________________

 

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1701 (2016. gada 19. augusts), ar ko nosaka noteikumus par formātu, kādā jāiesniedz zvejniecības un akvakultūras datu vākšanas darba plāni (izziņots ar dokumenta numuru C(2016)5304), OV L 260, 27.9.2016.,153. lpp.

Pamatojums

Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/1251 par datu vākšanu ir noteikts, ka jutīgu sugu piezveju var reģistrēt kuģa žurnālā. Turklāt zvejnieki bieži sadarbojas ar zinātniekiem, lai nodrošinātu viņiem mirušus sugas īpatņus. Tas ir svarīgs zvejnieku ieguldījums izpratnes palielināšanā par šīm sugām.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas iegūti piezvejā, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties, un ar nosacījumu, ka attiecīgās kompetentās valsts iestādes iepriekš ir pilnībā informētas.

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas iegūti piezvejā, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties, vai ja īpatnis ir miris un tādēļ var tikt izmantots zinātniskiem nolūkiem. Attiecīgās kompetentās valsts iestādes tiek pilnībā informētas.

Pamatojums

Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/1251 par datu vākšanu ir noteikts, ka jutīgu sugu piezveju var reģistrēt kuģa žurnālā. Turklāt zvejnieki bieži sadarbojas ar zinātniekiem, lai nodrošinātu viņiem mirušus sugas īpatņus. Tas ir svarīgs zvejnieku ieguldījums izpratnes palielināšanā par šīm sugām.

Grozījums Nr.     41

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, dalībvalsts var tās karoga kuģiem noteikt apdraudējuma mazināšanas pasākumus vai konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā paredzēto procedūru. Šādi pasākumi līdz minimumam samazina un, kad vien iespējams, izskauž 1. punktā minēto sugu nozvejas, tie ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.  Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, dalībvalsts var tās karoga kuģiem noteikt apdraudējuma mazināšanas pasākumus vai konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā paredzēto procedūru. Šādi pasākumi līdz minimumam samazina un, kad vien iespējams, izskauž 1. punktā minēto sugu vai citu nejauši noķertu sugu nozvejas, tie ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā.

1.  II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā. Direktīvā 92/43/EEK paredzētajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un Direktīvā 2009/147/EK paredzētajās īpašajās aizsargājamajās teritorijās zvejas rīku izmantošana var notikt, tikai ievērojot Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2. punktu un 6. panta 3. punktu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktu un 15. panta 12. punktu;

(a)  nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību, lai lielākā nozvejoto zivju daļa pirms to nozvejošanas būtu sasniegusi nārstošanas vecumu, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktu un 15. panta 12. punktu;

Grozījums Nr.     44

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tādu sugu nozvejām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu ir brīvas no izkraušanas pienākumu piemērošanas.

2.  Neskarot šā panta 1. punktu, zivju izlaišana no zvejas rīkiem var tikt piemērota tādu sugu nozvejām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu ir brīvas no izkraušanas pienākumu piemērošanas.

Pamatojums

Zivju izlaišanā no zvejas rīkiem šķirošana notiek jau ūdenī. Tādēļ tas atbilst nodomam piemērot atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma gadījumos, kad ir tikuši konstatēti augsti izdzīvotības rādītāji. Augstākas kategorijas zivju atlasīšana ir ekonomiska izvēle to mazcenas zivju izmešanai, kuras jau atrodas uz kuģa. Šai praksei var būt milzīgas sekas uz dažādajām sugām atkarībā no to izdzīvošanas spējām, tādēļ ievēro atšķirīgu pieeju attiecībā uz izkraušanas pienākumu šīm divām praksēm.

Grozījums Nr.     45

Regulas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sugas, kurām nav noteikti nozvejas limiti

Tādu nevēlamu sugu nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti

Grozījums Nr.     46

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā paredzēto procedūru var iesniegt kopīgus ieteikumus, kuros reģionālā līmenī noteikti atbilstoši tehniskie pasākumi, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem pasākumiem.

2.  Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā paredzēto procedūru var iesniegt kopīgus ieteikumus, kuros reģionālā līmenī noteikti atbilstoši tehniskie pasākumi, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem pasākumiem. To darot, dalībvalstīm būtu jācenšas, cik vien iespējams, iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar 2. punktu ieteiktie tehniskie pasākumi ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.

3.  Saskaņā ar 2. punktu ieteiktie tehniskie pasākumi cenšas panākti augstu vides ilgtspēju un ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.

Grozījums Nr.     48

Regulas priekšlikums

19. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos

Tehniskie pasākumi reģionalizācijas kontekstā

Grozījums Nr.     49

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

1.  Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. un 3. punkta Komisija var pieņemt šādus deleģētos aktus arī tad, ja par tiem nav kopīga ieteikuma.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu, kā minēts 1. punktā, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato minēto pasākumu pieņemšanu.

5.  Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu, kā minēts 1. punktā, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato minēto pasākumu pieņemšanu. Zinātniskos pierādījumus dara publiski pieejamus ne vēlāk kā tad, kad Komisijai tiek iesniegti kopīgie ieteikumi.

Grozījums Nr.     51

Regulas priekšlikums

19. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

6.  Komisija lūdz ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

Pamatojums

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) novērtējums nedrīkstētu būt neobligāts. Saskaņā ar KZP šīs komitejas uzdevums ir sniegt pamatotus zinātniskos ieteikumus. Tāpēc kopīgie ieteikumi, ar ko paredz tehniskus pasākumus, vienmēr būtu jāizvērtē ZZTEK, jo šo pasākumu ietekme uz teritorijām vai nemērķa sugām varētu nebūt visaptveroši izpētīta.

Grozījums Nr.     52

Regulas priekšlikums

19. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Tehnisko pasākumu pieņemšana saskaņā ar 1. un 2. punktu ir atkarīga no ZZTEK pozitīva vērtējuma.

Pamatojums

Visi ieteikumi, ar ko groza, papildina vai atkāpjas no spēkā esošajiem pasākumiem, ir zinātniski jāizvērtē ZZTEK, jo šo pasākumu ietekme uz teritorijām vai nemērķa sugām varētu vēl nebūt zināma vai tā varētu nebūt visaptveroši izpētīta. Šie pasākumi būtu jāpieņem tikai tad, ja novērtējums ir pozitīvs.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, kas minēti V–X pielikuma A daļā, to mērķis ir nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību.

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, kas minēti V–X pielikuma A daļā, to mērķis ir nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību. Kopīgu ieteikumu pamatā ir labākie zinātniskie pierādījumi, un tajos tiek ņemti vērā bioloģiskie aspekti, īpaši sugas dzimumgatavību sasniegušu īpatņu izmērs. Kopīgi ieteikumi neapdraud kontroles un izpildes noteikumus, kas attiecas uz zivju produktu izkraušanu un tirdzniecību.

Grozījums Nr.     54

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu noteikt reāllaika zvejas aizliegumus un noteikumus par zvejas darbību vietas maiņu ar mērķi nodrošināt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta baru aizsardzību, tās ietver šādus elementus:

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu noteikt reāllaika zvejas aizliegumus un noteikumus par zvejas darbību vietas maiņu ar mērķi nodrošināt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta baru, vai jutīgu sugu aizsardzību, tās ietver šādus elementus:

Pamatojums

Jutīgas sugas saskaņā ar definīciju 6. panta 7. punktā ir sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK. Reāllaika zvejas liegumiem arī vajadzētu būt izvēles variantam šo sugu aizsardzībai.

Grozījums Nr.     55

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu izmantot novatoriskus zvejas rīkus, tostarp V pielikuma E daļā aprakstīto elektroimpulsa trali, vai paplašināt šādu zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, tās iesniedz novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm.

1.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu izmantot novatoriskus zvejas rīkus, tostarp V pielikuma E daļā aprakstīto elektroimpulsa trali, vai paplašināt šādu zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, tās iesniedz novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām, uz citām sugām ekosistēmā un uz dzīvotnēm. Šādu novērtējumu veic, pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku izmantošanu pārbaudes laikā, kas nedrīkst pārsniegt 5 % no zvejas kuģiem šajā zvejas veidā vismaz divus gadus.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja minētie novērtējumi liecina, ka izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

3.  Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja minētie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu tiešu vai kumulatīvu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras dzīvotnēm, tostarp jutīgām dzīvotnēm, vai nemērķa sugām.

Grozījums Nr.     57

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus.

2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus. Tie ir vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem

Atsauces

COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

11.4.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.4.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Claudiu Ciprian Tănăsescu

27.4.2016

Izskatīšana komitejā

30.1.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

22

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Caputo, Albert Deß, Eleonora Evi, Anja Hazekamp, Merja Kyllönen, James Nicholson, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Bart Staes, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edouard Martin, Lieve Wierinck

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds, Lieve Wierinck

ECR

Mark Demesmaeker, Julie Girling

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Estefanía Torres Martínez

NI

Zoltán Balczó

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Edouard Martin, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Davor Škrlec, Bart Staes

22

-

ECR

Ian Duncan, Arne Gericke, Urszula Krupa, James Nicholson, Boleslaw G. Piecha

EFDD

Julia Reid

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Albert Deß, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Peter Liese, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

3

0

ENF

Mireille D’Ornano, Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem

Atsauces

COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

11.3.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

11.4.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

11.4.2016

ENVI

11.4.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

24.5.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Gabriel Mato

12.4.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

19.4.2016

12.7.2016

8.9.2016

10.10.2016

 

10.11.2016

25.4.2017

30.5.2017

 

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Barbara Matera, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anja Hazekamp, Yannick Jadot, France Jamet, Verónica Lope Fontagné, Francisco José Millán Mon, Maria Lidia Senra Rodríguez

Iesniegšanas datums

28.11.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE Group

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR Group

Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

GUE/NGL Group

Liadh Ní Riada

NI

Diane Dodds

PPE Group

Alain Cadec, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Verónica Lope Fontagné, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa

S&D Group

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

5

-

EFDD Group

David Coburn, Mike Hookem

Verts/ALE Group

Marco Affronte, Linnéa Engström, Ian Hudghton

2

0

ENF Group

France Jamet

GUE/NGL Group

Maria Lidia Senra Rodríguez

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums