Procedūra : 2016/0375(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0402/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0402/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 12
CRE 15/01/2018 - 12
PV 12/11/2018 - 14
CRE 12/11/2018 - 14

Balsojumi :

PV 17/01/2018 - 10.6
CRE 17/01/2018 - 10.6
Balsojumu skaidrojumi
PV 13/11/2018 - 4.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0011
P8_TA(2018)0443

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1716kWORD 214k
14.12.2017
PE 604.777v02-00 A8-0402/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013

(COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referenti: Michèle Rivasi, Claude Turmes

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS: TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
  Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013

(COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0759),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, kā arī 192. panta 1. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0497/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 26. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0402/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai un pārredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus iedzīvinot Savienības labāka regulējuma principus.

(1)  Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai, iekļaujošai, rentablai, pārredzamai un paredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. pušu konferences ietvaros 2015. gadā pieņemto Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”) ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus ierobežojot administratīvo sarežģītību.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Šīs regulas mērķis ir atbalstīt taisnīgu pāreju attiecībā uz iedzīvotājiem un reģioniem, kurus nelabvēlīgi varētu ietekmēt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības un nacionālā līmenī.

(3)  Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu un veicinātu pētniecību un inovāciju, izmantojot pievilcīgas investīcijas, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības, makroreģionālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Pilnībā funkcionējoša un noturīga Enerģētikas savienība pārveidotu Savienību par vadošu inovācijas, investīciju, izaugsmes un sociālās un ekonomiskās attīstības reģionu, kas savukārt sniegtu labu piemēru tam, kā īstenot vērienīgus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanā, kuri ir nesaraujami saistīti ar pasākumiem inovācijas, investīciju un izaugsmes veicināšanai.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Komisijas priekšlikums ir izstrādāts līdzās un pieņemts kopā ar vairākām citām iniciatīvām konkrētās enerģētikas politikas jomās, konkrētāk, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un tirgus modeļa jomā. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras pamatprincipi ir prioritāte energoefektivitātei, Savienības globālās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā un taisnīgums pret enerģijas patērētājiem.

(4)  Komisijas priekšlikums ir izstrādāts līdzās un pieņemts kopā ar vairākām citām iniciatīvām konkrētās enerģētikas politikas jomās, konkrētāk, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes (tostarp ēku energoefektivitātes) un tirgus modeļa jomā. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras pamatprincipi ir prioritāte energoefektivitātei, Savienības globālās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā un taisnīgums pret enerģijas patērētājiem, tostarp risinot enerģētiskās nabadzības problēmu un veicinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī vienojās par Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju.

(5)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī ierosināja Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju. Tomēr šajā regulā ir atspoguļoti nozaru tiesību aktos apstiprinātie mērķrādītāji.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī piekrita, ka Komisija ar dalībvalstu atbalstu veiks neatliekamus pasākumus, lai steidzamības kārtā un ne vēlāk kā 2020. gadā nodrošinātu pašreizējo elektroenerģijas starpsavienojumu 10 % minimālā mērķa sasniegšanu vismaz tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav sasniegušas integrācijas minimālo līmeni iekšējā enerģijas tirgū.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Parīzes nolīgums paredzēja daudz vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, tā parakstītājiem apņemoties saglabāt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Savienībai ir jāsagatavojas daudz lielākam un straujākam emisiju samazinājumam, nekā tas sākotnēji bija paredzēts. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķi, proti, 21. gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp antropogēnajām emisijām no avotiem un SEG piesaistījumiem piesaistītājos, Savienībai, pamatojoties uz vienlīdzības principu, būtu jātiecas ES iekšienē sasniegt nulles līmeņa emisijas līdz 2050. gadam un pēc tam panākt negatīvu emisiju īpatsvaru.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c)  Klimata sistēmā kopējo siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā ietekmē antropogēno emisiju kumulatīvais kopapjoms attiecīgā laikposmā. Lai izpildītu Parīzes nolīguma saistības, kopējais oglekļa dioksīda emisiju apmērs ir jāizvērtē atbilstīgi centieniem ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un Savienībai jānosaka taisnīga Savienības daļa atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā. Ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijās vajadzētu ņemt vērā šo oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6d)  Savienībai un dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata klimata un enerģētikas mērķrādītāji un vajadzības gadījumā jāizvirza augstāki mērķrādītāji, lai ņemtu vērā secīgās pārskatīšanas, kas veiktas UNFCCC procesā, un jaunākos zinātniskos datus par klimata pārmaiņu tempu un ietekmi.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

6.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6e)  Lai arī Savienība apņēmās līdz 2030. gadam panākt vairāk nekā vērienīgus SEG samazinājumus, tā nevar apkarot klimata pārmaiņas tikai saviem spēkiem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizmanto katra iespēja pārliecināt jo īpaši tās valstis, kuras gūst labumu no starptautiskās tirdzniecības ar Savienību, uzņemties proporcionālu daļu atbildības un palielināt savu mērķrādītāju līmeni līdz Savienības līmenim.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī14 arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, atvēlot dalībvalstīm vajadzīgo elastību un pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.

(7)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī14 arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu un nodrošinot pietiekamu elastīgumu dalībvalstīm, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās klimata un enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.

__________________

__________________

14 Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).

14 Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos16 atzīts, ka Enerģētikas savienības pārvaldība būs svarīgs instruments centienos sekmīgi un efektīvi izveidot Enerģētikas savienību un sasniegt tās mērķus. Tajos uzsvērts, ka pārvaldības sistēmai vajadzētu būt balstītai uz principiem, kas paredz klimata un enerģētikas rīcībpolitiku īstenošanas stratēģisko plānošanu un ziņošanu par to savstarpēji integrēt, kā arī par enerģētikas un klimata politiku atbildīgo aktoru darbību koordinēt Savienības, reģionālā un nacionālā līmenī. Tajos turklāt tika uzsvērts, ka pārvaldībai būtu jānodrošina apstiprināto 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšana un ka pārvaldība dotu iespēju uzraudzīt Savienības kopīgo progresu virzībā uz piecās Enerģētikas savienības dimensijās izvirzītajiem rīcībpolitiskajiem mērķiem.

(10)  Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos16 atzīts, ka Enerģētikas savienības pārvaldība būs svarīgs instruments centienos sekmīgi un efektīvi izveidot Enerģētikas savienību un sasniegt tās mērķus. Tajos uzsvērts, ka pārvaldības sistēmai vajadzētu būt balstītai uz principiem, kas paredz klimata un enerģētikas rīcībpolitiku īstenošanas stratēģisko plānošanu un ziņošanu par to savstarpēji integrēt, kā arī par enerģētikas un klimata politiku atbildīgo aktoru darbību koordinēt Savienības, reģionālā un nacionālā līmenī. Tajos turklāt tika uzsvērts, ka pārvaldībai būtu jānodrošina apstiprināto 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšana un ka pārvaldība dotu iespēju uzraudzīt katras dalībvalsts un Savienības kopīgo progresu virzībā uz piecās Enerģētikas savienības dimensijās izvirzītajiem mērķrādītājiem un mērķiem.

__________________

__________________

16 Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumi (EUCO 14632/15).

16 Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumi (EUCO 14632/15).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Tāpēc galvenajam Enerģētikas savienības pārvaldības mērķim vajadzētu būt: dot iespēju sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara mērķrādītājus. Tāpēc šī regula ir saistīta ar sektorālajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji. Lai gan dalībvalstīm ir vajadzīga elastība izvēlēties rīcībpolitikas, kas vislabāk sader ar valsts energoresursu struktūru un vislabāk atbilst valsts vajadzībām, šai elastībai vajadzētu būt savienojamai ar ciešāku tirgus integrāciju, lielāku konkurenci, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un pakāpenisku pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

(12)  Tāpēc galvenajam Enerģētikas savienības pārvaldības mērķim vajadzētu būt: dot iespēju sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara mērķrādītājus SEG emisiju samazināšanas, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā. Tāpēc šī regula ir saistīta ar sektorālajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji. Lai gan dalībvalstīm ir vajadzīga elastība izvēlēties rīcībpolitikas, kas vislabāk sader ar valsts energoresursu struktūru un vislabāk atbilst valsts vajadzībām, šai elastībai vajadzētu būt savienojamai ar ciešāku tirgus integrāciju, lielāku konkurenci, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, pamatojoties uz sevišķi energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu enerģētikas sistēmu. Būtu jāievieš ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju obligāta veidne, lai nodrošinātu šo stratēģiju kvalitāti un salīdzināmību.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai varētu notikt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, jāmainās investīciju modeļiem un vajadzīgi attiecīgi stimuli visā rīcībpolitiku spektrā. Lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, ir jākāpina Eiropas ekonomikas efektivitāte un inovativitāte, un šiem samazinājumiem turklāt būtu jāuzlabo gaisa kvalitāte.

(13)  Lai varētu notikt sociāli pieņemama pāreja uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, būtiski jāmainās investīciju modeļiem, jo īpaši attiecībā uz publiskām un privātām investīcijām, un vajadzīgi attiecīgi stimuli visā rīcībpolitiku spektrā, kā arī jāveic reģionālo tirgu reformas. Lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, ir jākāpina Eiropas ekonomikas efektivitāte un inovativitāte, un šiem samazinājumiem turklāt būtu jārada ilgtspējīgas darbvietas un jāuzlabo gaisa kvalitāte.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveic konkrētas darbības, ar kurām aizliegtu subsīdijas enerģijai, vismaz fosilajam kurināmajam, lai izpildītu G7 un G20, kā arī Parīzes nolīguma starptautiskās saistības.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Tā kā siltumnīcefekta gāzes un gaisa piesārņotāju avoti galvenokārt ir vieni un tie paši, uz SEG samazināšanu vērsta rīcībpolitika var līdztekus uzlabot gaisa kvalitāti, tā kompensējot daļu SEG samazināšanas īstermiņa izmaksu vai visas šīs izmaksas. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK18 ziņotie dati ir vērtīgs resurss SEG pārskata un nacionālo plānu sagatavošanā, būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir apkopot un ziņot datus, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK sniegtajos ziņojumos un SEG pārskatā ir saskanīgi.

(14)  Tā kā siltumnīcefekta gāzes un gaisa piesārņotāju avoti galvenokārt ir vieni un tie paši, uz SEG samazināšanu vērsta rīcībpolitika var līdztekus uzlabot sabiedrības veselību un gaisa kvalitāti, jo īpaši pilsētu rajonos, tā kompensējot SEG samazināšanas īstermiņa izmaksas. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK18 ziņotie dati ir vērtīgs resurss SEG pārskata un nacionālo plānu sagatavošanā, būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir apkopot un ziņot datus, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK sniegtajos ziņojumos un SEG pārskatā ir saskanīgi.

__________________

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Kā paredz Komisijas stingrā apņemšanās panākt labāku regulējumu, Enerģētikas savienības pārvaldībai vajadzētu ievērojami mazināt dalībvalstu, Komisijas un citu Savienības iestāžu administratīvo slogu, kā arī nodrošināt Savienības un nacionālā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu saskanību un piemērotību attiecībā uz energosistēmas pārkārtošanu virzībā uz mazoglekļa ekonomiku.

(16)  Kā paredz Komisijas stingrā apņemšanās panākt labāku regulējumu un saskaņā ar pētniecības, inovācijas un investīciju politiku, Enerģētikas savienības pārvaldībai vajadzētu ievērojami mazināt dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu, Komisijas un citu Savienības iestāžu administratīvo sarežģītību, kā arī nodrošināt Savienības, makroreģionālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu saskanību un piemērotību attiecībā uz energosistēmas pārkārtošanu virzībā uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Enerģētikas savienības mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Tāpēc plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, pēc iespējas vairāk būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.

(17)  Enerģētikas savienības mērķrādītāju un mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām, tādējādi kaitējot rentabilitātei. Plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, attiecīgā gadījumā būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Nolūkā realizēt dekarbonizāciju ir nepieciešams pašreizējo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums, un dalībvalstīm būtu jāsagatavo kvantitatīvs un kvalitatīvs vērtējums.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina nacionālo enerģētikas un klimata plānu un mazoglekļa emisiju ilgtermiņa stratēģiju rīcībpolitikas saskanība ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāaptver desmit gadus ilgi periodi un jāsniedz pārskats par pašreizējo energosistēmu un rīcībpolitisko situāciju. Tajos būtu jānosaka nacionālie mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām, kā arī attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā jābūt analīzei. Nacionālajos plānos, kas aptver pirmo periodu — no 2021. līdz 2030. gadam —, īpaša uzmanība jāveltī 2030. gadam izvirzītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt, lai nacionālie plāni būtu saskanīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzētu šos mērķus sasniegt.

(18)  Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāaptver desmit gadus ilgi periodi un jāsniedz pārskats par pašreizējo energosistēmu un rīcībpolitisko situāciju. Tajos būtu jānosaka nacionālie mērķrādītāji vai mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām, kā arī attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā jābūt analīzei. Nacionālajos plānos, kas aptver pirmo periodu — no 2021. līdz 2030. gadam —, īpaša uzmanība jāveltī 2030. gadam izvirzītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt, lai nacionālie plāni būtu saskanīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzētu šos mērķus sasniegt.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Sagatavojot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, dalībvalstīm būtu jāizvērtē enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits, ņemot vērā nepieciešamos iekšzemes energopakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīves pamatstandartus attiecīgās valsts kontekstā, un ko mājsaimniecības, iespējams, nevar atļauties tādu problēmu kombinācijas dēļ kā zemi ienākumi, augsti izdevumi par enerģiju un zema energoefektivitāte. Dalībvalstīm būtu jāizklāsta pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi enerģētiskās nabadzības novēršanai un vajadzības gadījumā jāiekļauj nacionālais mērķis samazināt enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu. Komisijai būtu jāpieņem vienota metodika, kā dalībvalstīm definēt enerģētisko nabadzību, un katrai dalībvalstij būtu jādefinē enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem valstī.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Savienības finansējums no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas tiek iekļauts to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Valsts piešķīrumiem no daudzgadu finanšu shēmas pēc 2020. gada būtu aktīvi jāpalīdz sasniegt Enerģētikas savienības mērķrādītājus un mērķus, jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomās, ietverot piesaistījumus piesaistītājos, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti. Šajā ziņā plānošanas procesam valstu un vietējā līmenī attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada būtu jānotiek saistībā ar Komisijas novērtējumu par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, lai atspoguļotu izvirzītos vērienīgos mērķus, jo īpaši ņemot vērā Parīzes nolīguma un ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Dalībvalstīm būtu jāizveido pastāvīga daudzlīmeņu enerģētikas dialoga platforma, iesaistot tajā vietējās pārvaldes iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, darījumu aprindas, investorus un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai apspriestu dažādas iespējas, kas paredzētas enerģētikas un klimata rīcībpolitikās. Šīs platformas kontekstā būtu jāapspriež integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kā arī klimata un enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana enerģētikas un klimata jomā atstāj ietekmi uz vidi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai sabiedrībai tiktu dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un tās apspriešanā, attiecīgā gadījumā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK24 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (“ANO/EEK”) 1998. gada 25. jūnija Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina sociālo partneru iesaiste integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā.

(20)  Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana enerģētikas un klimata jomā atstāj ietekmi uz vidi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai sabiedrībai tiktu dotas agrīnas un reālas iespējas aktīvi iesaistīties integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju sagatavošanā un apspriešanā, attiecīgā gadījumā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK24 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (“ANO/EEK”) 1998. gada 25. jūnija Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Dalībvalstīm turklāt jau agrīnos integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju plānošanas un ziņošanas procesu un sagatavošanas posmos būtu jānodrošina sociālo partneru, vietējo iestāžu un visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaiste.

__________________

__________________

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.)

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.)

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Sekmīgi sasniegt Enerģētikas savienības mērķus nebūs iespējams bez reģionālās sadarbības. Lai novērstu nesaskanību un potenciālu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nodrošinātu, ka kopīgi tiek sasniegti kopīgie mērķi, dalībvalstīm būtu jādod iespēja izteikt piezīmes par citu dalībvalstu plāniem pirms to galīgās redakcijas izstrādes. Lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un sekmētu tirgus integrāciju un enerģētisko drošību, būtu katrā ziņā reģionāli jāsadarbojas nacionālo plānu izstrādē un to galīgās redakcijas izstrādē, kā ar to vēlākajā īstenošanā.

(21)  Dalībvalstīm ir nepieciešama makroreģionālā un reģionālā sadarbība, lai kopīgi īstenotu atsevišķas rīcībpolitikas un pasākumus, kas veicina kopējo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu izmaksoptimālā veidā. Komisijai būtu jāveicina šāda sadarbība starp dalībvalstīm. Lai novērstu nesaskanību un potenciālu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nodrošinātu, ka kopīgi tiek sasniegti kopīgie mērķi, dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja izteikt piezīmes par citu dalībvalstu plāniem pirms to galīgās redakcijas izstrādes. Lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un sekmētu tirgus integrāciju un enerģētisko drošību, būtu katrā ziņā makroreģionāli un reģionāli jāsadarbojas nacionālo plānu izstrādē un to galīgās redakcijas izstrādē, kā ar to vēlākajā īstenošanā.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānosaka atjaunojamo energoresursu projekti, kas ir Enerģētikas savienības interesēs (RPEI), kas ir pārrobežu projekti un kas sekmē atjaunojamo energoresursu 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanu. Attiecībā uz RPEI būtu jāparedz viegla piekļuve atļauju izsniegšanas procedūrām un piekļuve Savienības, valstu un vietējam finansējumam.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi dodot drošību investoriem, nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Tomēr vienu reizi plāna aptvertajā desmit gadu periodā būtu jāparedz nacionālo plānu atjauninājumi, lai dalībvalstīm dotu iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Plānus, kas aptver 2021.–2030. gada periodu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atjaunināt līdz 2024. gada 1. janvārim. Mērķrādītāji, mērķi un devumi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Atjauninājumos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.

(22)  Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi nodrošinot investīciju noteiktību, nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Regulāra nacionālo plānu iesniegšana pēc katra desmit gadu perioda dod dalībvalstīm iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Mērķrādītāji un mērķi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Šajos plānos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, ir katrā ziņā vajadzīgas stabilas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas. Turklāt Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam izziņot savas ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz gadsimta vidum.

(23)  Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, ir katrā ziņā vajadzīgas stabilas ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas. Turklāt Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam izziņot savas ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz gadsimta vidum.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas 2050. gadam un laikposmam pēc tam, nosakot visas vajadzīgās pārmaiņas dažādās nozarēs, kas jāveic, lai pārietu uz atjaunojamo energoresursu sistēmu un sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Stratēģijām būtu jāatbilst taisnīgai Savienības daļai atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā, un tās būtu jāizstrādā atklātā un pārredzamā veidā, pilnībā iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām un būtu tām jāatbilst.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23b)  Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozare ir ļoti apdraudēta un ļoti jutīga pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus šai nozarei ir milzīgs potenciāls nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un sniegt ievērojamu devumu Savienības un starptautisko ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. Devumu klimata pārmaiņu mazināšanā šī nozare var nodrošināt dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus, kā arī nodrošinot biomateriālus, kas var aizstāt fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir jo īpaši palielināt spēju sekvestrēt oglekli, būtu efektīvi, ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu resursu pārvaldību un oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. Ilgtermiņa stratēģijas ir būtiskas, lai ilgākā laikposmā būtu iespējamas ilgtspējīgas investīcijas.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23c)  Izstrādājot turpmākos starpsavienojumus, ir būtiski veikt pilnīgu izmaksu un ieguvumu novērtējumu, ietverot pilnīgu tehnisko, sociālekonomisko un vidisko ietekmi, kā tas prasīts TEN-E regulā, un ņemt vērā starpsavienojumu pozitīvās papildu sekas, tādas kā atjaunojamo energoresursu integrācija, piegādes drošība un lielāka konkurence iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Tāpat kā plānošanas gadījumā, Savienības sektorālie tiesību akti enerģētikas un klimata jomā nosaka ziņošanas prasības, kas bieži vien bijušas lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī, bet, tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās — piemēram, SEG mazināšanā, atjaunojamo energoresursu jomā, energoefektivitātē un tirgus integrācijā — iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt pienācīgu sekojumu nacionālo plānu īstenošanai un vajadzību mazināt administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāsagatavo divgadu progresa ziņojumi par plānu īstenošanu un citām energosistēmas norisēm. Tomēr dažas ziņas, konkrētāk, ziņas par klimatu, kuru sniegšana izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Savienības regulām, tomēr būtu jāsniedz ik gadu.

(24)  Tāpat kā plānošanas gadījumā, Savienības sektorālie tiesību akti enerģētikas un klimata jomā nosaka ziņošanas prasības, kas bieži vien papildus tirgus reformām bijušas lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī, bet, tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un ir nerentablas, kā arī tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās — piemēram, SEG mazināšanā, atjaunojamo energoresursu jomā, energoefektivitātē un tirgus integrācijā — iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt pienācīgu sekojumu nacionālo plānu īstenošanai un vajadzību mazināt administratīvo sarežģītību, dalībvalstīm būtu jāsagatavo divgadu progresa ziņojumi par plānu īstenošanu un citām energosistēmas norisēm. Tomēr dažas ziņas, konkrētāk, ziņas par klimatu, kuru sniegšana izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Savienības regulām, tomēr būtu jāsniedz ik gadu.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Integrētajos dalībvalstu progresa ziņojumos būtu jāaplūko tie paši elementi, kas paredzēti nacionālo plānu veidnē. Tā kā integrētie progresa ziņojumi ir tehniska rakstura un pirmie progresa ziņojumi jāsniedz 2021. gadā, ziņojumu veidne būtu jānosaka vēlākā īstenošanas aktā vai aktos. Progresa ziņojumi būtu jāsagatavo, lai garantētu pārredzamību Savienībai, citām dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem. Tiem vajadzētu pilnīgi aptvert visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas un pirmajā periodā vienlaikus īpašu uzsvaru likt uz jomām, uz kurām attiecas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītāji.

(25)  Integrētajos dalībvalstu progresa ziņojumos būtu jāaplūko tie paši elementi, kas paredzēti nacionālo plānu veidnē. Tā kā integrētie progresa ziņojumi ir tehniska rakstura un pirmie progresa ziņojumi jāsniedz 2021. gadā, ziņojumu veidne būtu jānosaka vēlākā īstenošanas aktā vai aktos. Progresa ziņojumi būtu jāsagatavo, lai garantētu pārredzamību Savienībai, citām dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm, tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem, un citām ieinteresētajām personām, kā arī sabiedrībai kopumā. Tiem vajadzētu pilnīgi aptvert visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas un pirmajā periodā vienlaikus īpašu uzsvaru likt uz jomām, uz kurām attiecas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītāji.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Regulas (ES) Nr. 525/2013 īstenošanā gūtā pieredze liecina, cik liela nozīme ir informācijas pārredzamībai, precizitātei, saskanībai, pilnīgumam un salīdzināmībai. Balstoties uz šo pieredzi, šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstu progresa ziņojumos būtiska vieta tiek atvēlēta ziņām par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm. Šajos ziņojumos sniegtajai informācijai vajadzētu būt katrā ziņā vajadzīgai Regulas [ ] [ESR] saistību savlaicīgas izpildes pierādīšanai. Sistēmu pārvaldīšanai un pastāvīgai uzlabošanai gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī līdzās labākiem norādījumiem par ziņošanu vajadzētu ievērojami palīdzēt aizvien uzlabot informāciju, kas vajadzīga, lai sekotu dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam.

(28)  Regulas (ES) Nr. 525/2013 īstenošanā gūtā pieredze liecina, cik liela nozīme ir informācijas pārredzamībai, precizitātei, saskanībai, pilnīgumam un salīdzināmībai. Balstoties uz šo pieredzi, šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis izmanto uzticamus un konsekventus datus un pieņēmumus visās piecās dimensijās un dara publiski pieejamus datus, kas izmantoti scenāriju izstrādē un modelēšanā, un ka dalībvalstu progresa ziņojumos būtiska vieta tiek atvēlēta ziņām par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm. Šajos ziņojumos sniegtajai informācijai vajadzētu būt katrā ziņā vajadzīgai Regulas [ ] [ESR] saistību savlaicīgas izpildes pierādīšanai. Sistēmu pārvaldīšanai un pastāvīgai uzlabošanai gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī līdzās labākiem norādījumiem par ziņošanu vajadzētu ievērojami palīdzēt aizvien uzlabot informāciju, kas vajadzīga, lai sekotu dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai mazinātu dalībvalstīm un Komisijai radīto administratīvo slogu, Komisijai būtu jāizveido tiešsaistes ziņošanas platforma, kas atvieglotu saziņu un veicinātu sadarbību. Tam vajadzētu nodrošināt ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un uzlabot nacionālās ziņošanas pārredzamību. E-ziņošanas platformai vajadzētu papildināt, ņemt vērā un izmantot esošos — piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Eurostat un Kopīgā pētniecības centra — ziņošanas procesus, datubāzes un e-rīkus, kā arī Savienības vides vadības un audita shēmas sniegto pieredzi.

(30)  Lai palielinātu pārredzamību enerģētikas un klimata politikas veidošanā un mazinātu dalībvalstīm un Komisijai radīto administratīvo sarežģītību, Komisijai būtu jāizveido publiska tiešsaistes platforma, kas atvieglotu publisku piekļuvi informācijai, saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm, kā arī sadarbību dalībvalstu starpā. Tam vajadzētu nodrošināt ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un uzlabot nacionālās ziņošanas pārredzamību. E-platformai vajadzētu papildināt, ņemt vērā un izmantot esošos — piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Eurostat un Kopīgā pētniecības centra — ziņošanas procesus, datubāzes un e-rīkus, kā arī Savienības vides vadības un audita shēmas sniegto pieredzi.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Kas attiecas uz datiem, kas Komisijai sniedzami nacionālās plānošanas un ziņošanas ietvaros, dalībvalstīm nebūtu dubultā jāsniedz dati un statistikas dati, kas jau darīti pieejami ar Eurostat starpniecību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/200927 tādā pašā formā, kā vajadzīgs šajā regulā noteikto plānošanas un ziņošanas pienākumu izpildei, un joprojām ar tādām pašām vērtībām ir pieejami no Eurostat. Ja tas ir iespējams un laika ziņā ir lietderīgi, nacionālajos enerģētikas un klimata plānos sniegtajiem datiem un prognozēm būtu jābalstās uz Eurostat datiem un Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzēto Eiropas statistikas datu ziņošanas metodiku un jābūt ar tiem saskanīgiem.

(31)  Lai izvairītos no novēlotas rīcības Savienības līmenī, Komisijai nolūkā novērtēt paveikto 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā būtu jāizmanto Eiropas Vides aģentūras sniegtās gada SEG emisiju, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes aplēses. Kas attiecas uz datiem, kas Komisijai sniedzami nacionālās plānošanas un ziņošanas ietvaros, dalībvalstīm nebūtu dubultā jāsniedz dati un statistikas dati, kas jau darīti pieejami ar Eurostat starpniecību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/200927 tādā pašā formā, kā vajadzīgs šajā regulā noteikto plānošanas un ziņošanas pienākumu izpildei, un joprojām ar tādām pašām vērtībām ir pieejami no Eurostat. Ja tas ir iespējams un laika ziņā ir lietderīgi, nacionālajos enerģētikas un klimata plānos sniegtajiem datiem un prognozēm būtu jābalstās uz Eurostat datiem un Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzēto Eiropas statistikas datu ziņošanas metodiku un jābūt ar tiem saskanīgiem.

__________________

__________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Paturot prātā vajadzību kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā izvirzītos mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi Komisijai novērtēt nacionālos plānus un − uz progresa ziņojumu pamata − šo plānu īstenošanas gaitu. Pirmajā desmit gadu periodā tas it sevišķi attiecas uz 2030. gadam izvirzīto Savienības līmeņa enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu un nacionālā devuma nodrošināšanu šo mērķrādītāju sasniegšanā. Šāda novērtēšana būtu jāveic reizi divos gados un reizi gadā tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un novērtējumi būtu jākonsolidē Komisijas ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli.

(32)  Paturot prātā vajadzību kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā izvirzītos piecu dimensiju mērķus, jo īpaši mērķi izveidot pilnībā funkcionējošu un noturīgu Enerģētikas savienību, ir ārkārtīgi svarīgi Komisijai novērtēt nacionālo plānu projektus, kā arī paziņoto nacionālo plānu īstenošanu, balstoties uz progresa ziņojumiem. Tas it sevišķi attiecas uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības līmeņa enerģētikas un klimata mērķrādītājiem pirmajā desmit gadu periodā. Šāda novērtēšana būtu jāveic reizi divos gados un reizi gadā tad, ja tas ir nepieciešams, un novērtējumi būtu jākonsolidē Komisijas ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Tā kā aviācijā rodas CO2 un citu gāzu emisijas, tostarp slāpekļa oksīdu emisijas, un tā iespaido tādus mehānismus kā pastiprināta spalvmākoņu veidošanās, tā atstāj ietekmi uz pasaules klimatu. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, Regulā (ES) Nr. 525/2013 jau ir paredzēts no jauna novērtēt, kāda ir aviācijas ar CO2 nesaistītā ietekme uz pasaules klimatu. Tam izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes novērtējumiem, Komisija varētu apsvērt attiecīgas rīcībpolitikas šīs problēmas risināšanai.

(33)  Tā kā aviācijā rodas CO2 un citu gāzu emisijas, tostarp slāpekļa oksīdu emisijas, un tā iespaido tādus mehānismus kā pastiprināta spalvmākoņu veidošanās, tā atstāj ietekmi uz pasaules klimatu. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, Regulā (ES) Nr. 525/2013 jau ir paredzēts no jauna novērtēt, kāda ir aviācijas ar CO2 nesaistītā ietekme uz pasaules klimatu. Tam izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes novērtējumiem, Komisijai līdz 2020. gada 1. martam būtu jāapsver attiecīgas rīcībpolitikas šīs problēmas risināšanai un vajadzības gadījumā jāiesniedz likumdošanas priekšlikums.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Saskaņā ar spēkā esošajām UNFCCC pamatnostādnēm attiecībā uz ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm aprēķini un ziņošana par metāna emisijām ir balstīta uz globālās sasilšanas potenciāla (GWP) vērtībām 100 gadu laikposmā. Ņemot vērā augstās GWP vērtības un metāna relatīvi īso noturību atmosfērā, kas izraisa būtisku ietekmi uz klimatu īstermiņā un vidējā termiņā, Komisijai būtu jāanalizē, kāda ietekme uz rīcībpolitikām un pasākumiem būtu metāna emisiju 20 gadu laikposma pieņemšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, Komisijai, izmantojot Savienības stratēģiju metāna emisiju jomā, būtu jāapsver attiecīgās politikas iespējas ātri risināt jautājumu par metāna emisijām, prioritarizējot ar enerģiju un atkritumiem saistītās metāna emisijas.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā. Komisijai būtu dalībvalstīm pēc vajadzības jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu maksimāli jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.

(34)  Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā, un vajadzības gadījumā dialogs būtu jāveido arī starp dalībvalstīm. Komisijai būtu dalībvalstīm jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Ja nacionālo enerģētikas un klimata plānu vai to atjauninājumu vēriens nav pietiekams, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam nospraustos Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus, Komisijai Savienības līmenī būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti (tādējādi novēršot vēriena nepietiekamību). Ja Savienības progress virzībā uz šiem mērķiem un mērķrādītājiem nav pietiekams to sasniegšanai, Komisijai līdzās ieteikumu sniegšanai būtu jāveic pasākumi Savienības līmenī vai dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu (tādējādi novēršot progresa nepietiekamību). Attiecībā uz kopīgo mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo centienu dalīšanu šādos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu agrīnie vērienīgie devumi 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā. Atjaunojamo energoresursu jomā šādi pasākumi var ietvert dalībvalstu iemaksas Komisijas pārvaldītā finansēšanas platformā, kas tiktu izmantota atjaunojamo energoresursu projektu finansēšanā visā Savienībā. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstu nacionālie atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2020. gadam būtu jāizmanto par bāzlīnijas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Energoefektivitātes jomā papildu pasākumi var būt īpaši orientēti uz produktu, ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu.

(35)  Ja integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu vēriens, mērķrādītāji, rīcībpolitikas un pasākumi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam nospraustos Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus, Komisijai Savienības līmenī būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti, un dalībvalstīm līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāpaaugstina nacionālie mērķrādītāji atjaunojamās enerģijas jomā (tādējādi novēršot vēriena nepietiekamību). Ja Savienības progress virzībā uz šiem mērķiem un mērķrādītājiem nav pietiekams to sasniegšanai, Komisijai līdzās ieteikumu sniegšanai būtu jāveic pasākumi Savienības līmenī vai dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu (tādējādi novēršot progresa nepietiekamību). Attiecībā uz kopīgo mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo centienu dalīšanu šādos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu agrīnie vērienīgie centieni 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā. Atjaunojamo energoresursu jomā šādi pasākumi var ietvert brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas Komisijas pārvaldītā finansēšanas platformā, kas tiktu izmantota atjaunojamo energoresursu projektu, tostarp Enerģētikas savienības nozīmes projektu, finansēšanā visā Savienībā. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstu nacionālie atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2020. gadam būtu jāizmanto par bāzlīnijas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un būtu jāsaglabā visā periodā. Energoefektivitātes jomā papildu pasākumi var būt īpaši orientēti uz produktu, ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, ar ciešu Eiropas Parlamenta iesaisti. Komisijai būtu pēc vajadzības dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi nacionālo plānu izstrādē un ar to saistītajā spēju veidošanā.

(38)  Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, ar ciešu Eiropas Parlamenta iesaisti. Komisijai būtu dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā un ar to saistītajā spēju veidošanā, mobilizējot iekšējos resursus no Eiropas Vides aģentūras, Kopīgā pētniecības centra, iekšējās modelēšanas struktūras un vajadzības gadījumā piesaistot neatkarīgus ekspertus.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(41a)  Šajā regulā ir ietverti noteikumi par to, ka energoefektivitāti uzskata par vienu no infrastruktūras prioritātēm, atzīstot, ka tā atbilst SVF un citu ekonomikas iestāžu izmantotajai infrastruktūras definīcijai, un nosaka to par būtisku elementu un prioritāru apsvērumu turpmākajos lēmumos par investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā1a.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. jūnija rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES)-(2015/2232(INI)).

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Šajā regulā noteiktajā īstenošanas aktu sagatavošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Enerģētikas savienības komitejas. Tai būtu jāaizstāj Klimata pārmaiņu komiteja un attiecīgi citas komitejas un jāpārņem to uzdevumi.

(43)  Šajā regulā noteiktajā īstenošanas aktu sagatavošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Enerģētikas un klimata komitejas. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar noteikumu īstenošanu klimata jomā, Komisijai būtu jāsaņem atbalsts no Klimata pārmaiņu jautājumu komitejas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(44a)  Sagatavojot šīs regulas turpmāko pārskatīšanu un ņemot vērā Savienības kiberdrošības stratēģijas kontekstu, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai pastāv vajadzība papildus dalībvalstu centieniem īstenot vienotas plānošanas un ziņošanas prasības, lai uzlabotu Savienības energosistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret jebkāda veida kiberdraudiem, jo īpaši ņemot vērā potenciāli kritisko kiberuzbrukumu skaita pieaugumu iepriekšējos desmit gados, lai jebkādos apstākļos garantētu enerģētisko drošību. Tomēr šādai uzlabotai koordinācijai Savienībā nebūtu jāskar dalībvalstu nacionālās drošības intereses un nevajadzētu izpaust sensitīvu informāciju.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu ievieš pārvaldības mehānismu, ar ko:

1.  Ar šo regulu ievieš pārvaldības mehānismu, ar ko:

 

(-a)  īsteno ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti, lai atbilstīgi Parīzes nolīgumam izpildītu Savienības saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā;

(a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto ES enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;

(a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;

 

(aa)  veido partnerības un sadarbību starp dalībvalstīm makroreģionālā un reģionālā līmenī, lai izpildītu Enerģētikas savienības mērķrādītājus, mērķus un saistības;

(b)  nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz UNFCCC un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

(b)  nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz UNFCCC un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi;

 

(ba)  veicina lielāku regulatīvo noteiktību, kā arī lielāku drošību investoriem un palīdz pilnībā izmantot iespējas, ko nodrošina ekonomiskā attīstība, investīciju stimuli, darbvietu radīšana un sociālā kohēzija;

 

(bc)  atbalsta tādu pāreju, kas būtu taisnīga iedzīvotājiem un reģioniem, kurus nelabvēlīgi varētu ietekmēt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.

Pārvaldības mehānisma pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodus, no kuriem pirmais ir 2021.–2030. gads, atbilstošie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi, ko sniedz dalībvalstis, un Eiropas Komisijas izveidotā integrētā monitoringa kārtība. Tas Komisijai un dalībvalstīm nosaka strukturētu, iteratīvu procesu, kas reglamentē nacionālo plānu galīgās redakcijas izstrādi un to vēlāku īstenošanu, arī reģionālās sadarbības aspektā, kā arī attiecīgo Komisijas rīcību.

Pārvaldības mehānisma pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodus, no kuriem pirmais ir 2021.–2030. gads, atbilstošie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi, ko sniedz dalībvalstis, un Eiropas Komisijas izveidotā integrētā monitoringa kārtība. Tas Komisijai un dalībvalstīm nosaka strukturētu, pārredzamu, iteratīvu procesu, nodrošinot sabiedrības un vietējo iestāžu pilnīgu līdzdalību nacionālo plānu galīgās redakcijas izstrādē un to vēlākā īstenošanā, arī makroreģionālās un reģionālās sadarbības aspektā, kā arī attiecīgo Komisijas rīcību.

2.  Šī regula attiecas uz šīm piecām Enerģētikas savienības dimensijām:

2.  Šī regula attiecas uz šīm piecām Enerģētikas savienības dimensijām:

(a)  enerģētiskā drošība,

(a)  enerģētiskā drošība,

(b)  enerģijas tirgus,

(b)  iekšējais enerģijas tirgus,

(c)  energoefektivitāte,

(c)  energoefektivitāte,

(d)  dekarbonizācija un

(d)  dekarbonizācija un

(e)  pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

(e)  pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767], Direktīvā 2010/31/ES un Direktīvā 2012/27/ES.

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767], [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)XXX], Direktīvā 2010/31/ES un Direktīvā 2012/27/ES.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;

(3)  “pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls centrālās vai subnacionālās valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 27 %, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam par vismaz 27 % uzlabot energoefektivitāti (šis mērķrādītājs līdz 2020. gadam jāpārskata, orientējoties uz 30 % ES līmeni), un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, ko Eiropadome vai Padome un Parlaments varētu vienoties vēl izvirzīt 2030. gadam;

svītrots

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  “agrīni centieni” ir agrīns progress, ko dalībvalsts panākusi kopš 2021. gada un turpina censties, lai sasniegtu savu atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju, kā minēts [pārstrādātās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] 3. pantā, un energoefektivitātes uzlabošanas mērķrādītāju, kā minēts Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 17.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  “prioritāte energoefektivitātei” ir tādu pasākumu prioritarizēšana visos enerģētikas plānošanas, rīcībpolitikas un investēšanas lēmumos, ar kuriem enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, izmantojot izmaksoptimālus enerģijas galapatēriņa ietaupījumus, pieprasījumreakcijas iniciatīvas un efektīvāku enerģijas pārveidi, pārvadi un sadali;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 18.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  “vietējā iestāde” ir publiska iestāde, kas ir juridiska persona, valsts struktūras elements, pakļauta valsts pārvaldei, pārskatatbildīga pilsoņiem un kas parasti sastāv no lēmumu pieņemšanas vai politikas veidošanas struktūras (padome vai asambleja) un izpildstruktūras (mērs vai cita vecākā amatpersona), kas tieši vai netieši ievēlēta vai izraudzīta vietējā līmenī un kas ietver dažādus pārvaldes līmeņus, tādus kā ciemati, pašvaldības, rajoni, apgabali, provinces, reģioni;

Pamatojums

Šīs definīcijas mērķis ir precizēt terminu “vietējā iestāde”, kas minēts vairākos šīs regulas pantos.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 18.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b)  “taisnīga pāreja” ir visaptveroši centieni nolūkā atbalstīt darba ņēmējus un kopienas, kurus varētu nelabvēlīgi ietekmēt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 18.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18c)  “fosilā kurināmā subsīdija” ir subsīdija, kā definēts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 18.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18d)  “fosilais kurināmais” ir ogles, gāze, nafta un visi pārējie fosilo kurināmo materiālu atvasinājumi;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni

Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni

1.  Katra dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nākamie plāni aptver desmit gadu periodu tieši pēc iepriekšējā plāna aptvertā perioda beigām.

1.  Līdz... [PB: 6 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūnijā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas aptver desmit gadu periodu. Līdz 2024. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem katra dalībvalsts iesniedz sekojošos integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam.

2.  Integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus veido šādas galvenās sadaļas:

2.  Integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus veido šādas galvenās sadaļas:

(a)  pārskats par kārtību, kādā izstrādāts integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns; šajā pārskatā ietver kopsavilkumu, aprakstu par apspriešanu un ieinteresēto personu iesaisti un to rezultātiem, kā arī par reģionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm plāna sagatavošanā;

(a)  pārskats par kārtību, kādā izstrādāts integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kurā ietverts:

 

(1)  kopsavilkums,

 

(2)  apraksts par apspriešanu un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, uzņēmumu, sociālo partneru un iedzīvotāju iesaisti un šo pasākumu rezultātiem,

 

(3)  apraksts par makroreģionālo un reģionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm plāna sagatavošanā;

(b)  apraksts par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām;

(b)  apraksts par nacionālajiem mērķiem un mērķrādītājiem katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām;

(c)  to rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus, mērķrādītājus un devumus;

(c)  to plānoto rīcībpolitiku, pasākumu un investēšanas stratēģiju apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus un mērķrādītājus;

(d)  pašreizējās situācijas apraksts katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, arī energosistēmas un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu apraksts, kā arī prognozes par b) punktā minēto mērķu saskanību ar jau esošajām (īstenotajām un pieņemtajām) rīcībpolitikām un pasākumiem;

(d)  pašreizējās situācijas apraksts katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, arī energosistēmas un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu apraksts, kā arī prognozes par b) punktā minēto mērķu un mērķrādītāju saskanību ar jau esošajām (īstenotajām un pieņemtajām) rīcībpolitikām un pasākumiem, un to regulatīvo un neregulatīvo šķēršļu un apgrūtinājumu apraksts, kuri kavē mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu;

(e)  novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) punktā minēto mērķu sasniegšanu;

(e)  novērtējums, kurā aplūkota atsevišķo un agregēto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz 1., 4., 13.a un 14. pantā minēto mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un vidiskā, tostarp gaisa kvalitātes un dabas aizsardzības, kā arī veselības, makroekonomiskā un sociālā ietekme;

 

(ea)  novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz konkurētspēju saistībā ar Enerģētikas savienības piecām dimensijām;

 

(eb)  novērtējums, kurā aplūkota iespējamā ietekme uz klimatu dalībvalstī, tostarp tiešā un netiešā ietekme, un noturības stratēģijas, ar kurām pārvaldīt ietekmi uz klimatu, piemēram, nacionālie pielāgošanās plāni;

 

(ec)  pēc investīciju stratēģijas izstrādes — plānoto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanai nepieciešamo publisko un privāto investīciju aplēses;

(f)  šīs regulas II pielikumā norādītajām prasībām un struktūrai atbilstošs pielikums, kurā izklāstīta dalībvalstu metodika un rīcībpolitiskie pasākumi, ar kuriem iecerēts panākt energoekonomiju, kas prasīta Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantā un tās V pielikumā.

(f)  šīs regulas II pielikumā norādītajām prasībām un struktūrai atbilstošs pielikums, kurā izklāstīta dalībvalstu metodika un rīcībpolitiskie pasākumi, ar kuriem iecerēts panākt energoekonomiju, kas prasīta Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantā un tās V pielikumā.

3.  Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti un visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus.

3.  Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis:

 

(i)  ierobežo visām attiecīgajām ieinteresētajām personām radīto administratīvo sarežģītību un izmaksas;

 

(ii)  ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti, jo īpaši principu “prioritāte energoefektivitātei”;

 

(iii)  visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto ticamus un nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus un modelēšanas uzdevumiem izmantotos datus dara publiski pieejamus;

 

(iv)  nodrošina atbilstību 1. pantā izklāstītajiem mērķiem un 14. pantā paredzētajām nacionālajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;

 

(v)  izvērtē enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu, ņemot vērā nepieciešamos iekšzemes energopakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīves pamatstandartus attiecīgajā valsts kontekstā, un izklāsta pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus enerģētiskās nabadzības novēršanai, tostarp sociālās politikas pasākumus un citas attiecīgās nacionālās programmas.

 

Ja dalībvalstī ir ievērojams enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits, ko apliecina uz verificējamiem datiem balstīts novērtējums, izmantojot ģeogrāfiskās dispersijas rādītājus, dalībvalsts savā plānā ietver nacionālo indikatīvo mērķi enerģētiskās nabadzības samazināšanai;

 

(vi)  ietver noteikumus, lai novērstu, mazinātu vai, sabiedriskas nozīmes projekta gadījumā, kuram nav alternatīvu, kompensētu jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas konstatēta, veicot saskaņā ar 15.–22. pantu prasīto integrēto ziņošanu;

 

(vii)  ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

 

3.a  Dalībvalstis nodrošina, lai pēc pirmā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna katrā nākamajā plānā, kas Komisijai paziņots saskaņā ar 1. punktu, tiktu grozīti nacionālie mērķrādītāji un mērķi, kā minēts 4. pantā, lai atspoguļotu izvirzītos vērienīgākos mērķus salīdzinājumā ar tiem, kas izklāstīti iepriekšējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

 

3.b  Dalībvalstis dara pieejamus sabiedrībai plānus, ko tās iesniedz Komisijai saskaņā ar šo pantu.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nacionālie mērķi, mērķrādītāji un devumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām

Mērķrādītāji un mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nosaka šādus galvenos mērķus, mērķrādītājus un devumus, kā precizēts I pielikuma A iedaļas 2. punktā:

Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nosaka šādus galvenos mērķus un mērķrādītājus, kā precizēts I pielikuma A iedaļas 2. punktā:

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  trajektorijas, ko dalībvalsts plāno izmantot, lai saglabātu un veicinātu oglekļa piesaistījumus piesaistītājos saskaņā ar 14. pantā minētajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām;

iii)  citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 3. pantā, devums šā mērķrādītāja sasniegšanā, izteikts kā dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ar lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada;

i)  orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 3. pantā;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas nacionālais mērķrādītājs enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā, kas noteikts saskaņā ar 3. pantu un Ia pielikumu Direktīvā (ES).../... [Direktīvas pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar COM(2016)0767], ar lineāro trajektoriju no 2021. gada un turpmāk, kā noteikts šīs regulas Ia pielikumā.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib)  Šā panta ia) punktā minētā trajektorija:

 

i)  sākas ar atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru 2020. gadā, kā noteikts I pielikuma A daļas tabulas trešajā slejā Direktīvā (ES).../... [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar COM(2016)0767]. Ja dalībvalsts pārsniedz saistošo 2020. gada nacionālo mērķrādītāju, tās trajektorija var sākties ar 2020. gadā sasniegto līmeni;

 

ii)  sastāv no atjaunojamo energoresursu enerģijas divu gadu starpposma mērķrādītājiem, kas saskaņā ar Ia pielikumu aprēķināti, kā vidējais rādītājs divos iepriekšējos gados;

 

iii)  atbilst vismaz 2030. gada nacionālajam mērķrādītājam.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ic)  Šā panta ia) un ib) punktā minētā dalībvalsts trajektorija, kopā ņemot, tiek pieskaitīta Savienības saistošajai lineārajai trajektorijai un atbilst Savienības saistošajam mērķrādītājam, proti, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ir vismaz 35 %;

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – id apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

id)  dalībvalsts trajektorijas atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējam īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā no 2031. gada un turpmāk atbilst ilgtermiņa enerģētikas un klimata stratēģijām.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;

ii)  dalībvalsts indikatīvās trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras dalībvalsts plāno izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe un kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW;

iii)  indikatīvās trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras dalībvalsts plāno izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe, kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW, ieskaitot energoatjaunināšanu;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – iiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia)  dalībvalsts īpatsvars, kā arī mērķrādītāji un trajektorijas, atjaunojamo energoresursu enerģijai, ko saražo pilsētas, atjaunojamo energoresursu energokopienas un ražojoši patērētāji 2021.–2030. gadā, tostarp prognozētais enerģijas bruto galapatēriņš Mto.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  attiecībā uz fosilo kurināmo un nolūkā sasniegt Savienības ilgtermiņa mērķi, proti, līdz 2040. gadam kļūt par pilnībā dekarbonizētu ekonomiku:

 

(a)  dalībvalsts pārskats par pašreizējām tiešajām un netiešajām fosilā kurināmā subsīdijām;

 

(b)  dalībvalsts trajektorijas, ko izmanto, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski atceltu fosilā kurināmā tiešās un netiešās subsīdijas;

 

(c)  dalībvalsts trajektorijas, ko izmato, lai pakāpeniski pārtrauktu fosilā kurināmā izmantošanu.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 30 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte.

(1)  saistošais nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 40 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte, norādot minētā mērķrādītāja trajektoriju no 2021. gada un turpmāk.

Dalībvalstis savu devumu izsaka kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā un 2030. gadā, norādot lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada. Tās paskaidro izmantoto metodiku un izmantotos pārrēķina koeficientus;

Dalībvalstis savu energoefektivitātes mērķrādītāju izsaka kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā un 2030. gadā. Tās paskaidro izmantoto metodiku un izmantotos pārrēķina koeficientus saskaņā ar IV un V pielikumu ... [grozītajā redakcijā saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)761];

 

Pirmajā apakšpunktā minētā trajektorija sastāv no divu gadu starpposma mērķrādītājiem, ko nosaka no 2022. gada un pēc tam ik pēc diviem gadiem;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  kumulatīvais enerģijas ietaupījumu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu;

(2)  kumulatīvais enerģijas papildu ietaupījumu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā un pēc tam saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  nacionālā dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;

(3)  balstoties uz pašreizējā ēku fonda analīzi, nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģiju atskaites punkti 2030. un 2040. gadam, mērot progresu virzībā uz 2050. gada mērķa sasniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES [kas grozīta ar priekšlikumu COM(2016)765] 2.a pantu;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kā arī progress virzībā uz nacionālā ēku fonda pārveidošanu augsti energoefektīvā un dekarbonizētā ēku fondā, tostarp uz pierādījumiem balstītas prognozēto enerģijas ietaupījumu aplēses un plašāki ieguvumi, kas jāsasniedz 2020.–2030. gadā;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  kopējā renovējamā platība vai līdzvērtīgi ikgadējie enerģijas ietaupījumi, kas jāgūst 2020.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru;

(4)  kopējā renovējamā platība un attiecīgie ar renovāciju panāktie enerģijas ietaupījumi vai līdzvērtīgi ikgadējie enerģijas ietaupījumi, kas izriet no alternatīvas pieejas un kas jāpanāk 2020.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [kas grozīta ar priekšlikumu COM(2016)0761]5. pantu;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  apzinātais enerģijas ietaupījumu potenciāls siltumapgādes un aukstumapgādes jomā, tostarp augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas un inovatīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptveroša izvērtējuma rezultāti;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  citi nacionālie energoefektivitātes mērķi, arī ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji tādās jomās kā transports, siltumapgāde un aukstumapgāde;

(5)  citi nacionālie energoefektivitātes mērķi, arī ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji tādās jomās kā transports, ražošanas rūpniecība un ūdens un notekūdeņu pārvaldība, vai nozaru sasaistīšanas politikas mērķi; kā arī efektivitāte citās nozarēs ar augstu energoefektivitātes potenciālu visā pārvades ķēdē, sākot no primārās enerģijas līdz galalietotājam, vai arī datu centros;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm;

(1)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm nolūkā palielināt makroreģionālo, reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību;

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;

(2)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm nolūkā palielināt makroreģionālo, reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu) izmantošanu;

(4)  nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastīguma palielināšanu, jo īpaši izmantojot tādus līdzekļus kā energoefektivitātes pasākumi, iekšzemes un reģionālie atjaunojamie energoresursi, pieprasījumreakcija un uzkrāšana;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 15 %; dalībvalstis paskaidro izmantoto metodiku;

(1)  elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā indikatīvo elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 15% un ņemot vērā nacionālos un reģionālos tirgus apstākļus un potenciālu, visus izmaksu un ieguvumu analīzes aspektus, KIP faktisko īstenošanas līmeni, kā arī pašreizējo starpsavienojumu tirgusspējas palielināšanas pasākumus; dalībvalstis paskaidro izmantoto metodiku, ņemot vērā Komisijas ierosināto metodiku;

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām;

(2)  galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un tās modernizāciju, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām. Attiecībā uz ikvienu plānotu, nozīmīgu infrastruktūras projektu — sākotnējais novērtējums par tā saderību ar Enerģētikas savienības piecām dimensijām un devumu šo dimensiju īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz piegādes drošību un konkurenci;

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgu integrāciju un sasaistīšanu, un mērķu sasniegšanas grafiks;

(3)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, lielāku sistēmas elastību, jo īpaši, likvidējot šķēršļus, kuri kavē cenu brīvu veidošanos, tirgus integrāciju un sasaistīšanu, viedtīkliem, agregēšanu, pieprasījumreakciju, uzkrāšanu, decentralizētu ražošanu, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismiem, reāllaika cenu signāliem, un mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas līdzdalību bez diskriminācijas, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu, tostarp izmantojot agregēšanu visos enerģijas tirgos, un mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar to, lai patērētāji piedalītos enerģētikas sistēmā un gūtu labumu no pašražošanas un jaunajām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību un energosistēmas elastīgumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, un mērķu sasniegšanas grafiks;

(4)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, nodrošinot, ka netiek ieviests neviens jaudas mehānisms, vai, ja tādi tiek ieviesti piegādes drošības dēļ, tie ir pēc iespējas ierobežoti, un mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar Enerģētikas savienību; attiecīgā gadījumā arī mērķu sasniegšanas grafiks. Šiem mērķrādītājiem un mērķiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti Enerģētikas savienības stratēģijā un SET plānā;

(1)  nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiska atbalsta sniegšanai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar Enerģētikas savienību un prognozēto sviras efektu, ko tā atstāj uz privātiem pētījumiem; attiecīgā gadījumā arī mērķu sasniegšanas grafiks. Šiem mērķrādītājiem un mērķiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti Enerģētikas savienības stratēģijā un SET plānā;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  nacionālie 2050. gadam izvirzītie mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanas mērķi;

(2)  nacionālie 2050. gadam izvirzītie mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu tehnoloģiju veicināšanu;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  nacionālie konkurētspējas mērķi.

svītrots

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu devuma noteikšanas process atjaunojamo energoresursu jomā

Dalībvalstu mērķrādītāja noteikšanas process atjaunojamo energoresursu jomā

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts devums attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējā gadā, kā paredzēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis ņem vērā šādus elementus:

1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts mērķrādītājs attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējā gadā, kā paredzēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis ņem vērā šādus elementus:

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  taisnīgs izmantojuma sadalījums visā Eiropas Savienībā,

i)  taisnīgs un rentabls izmantojuma sadalījums visā Eiropas Savienībā,

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  atjaunojamo energoresursu bāzlīnijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā, kā noteikts Direktīvas (ES) .../... [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas] 3. panta 3. punktā;

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, lai to devumi kopā ļautu panākt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Savienības līmenī līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.

2.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, lai to mērķrādītāji kopā ļautu panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Savienības līmenī līdz 2030. gadam lineārā trajektorijā sasniedz vismaz 35 %.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu devuma noteikšanas process energoefektivitātes jomā

Dalībvalstu saistošā mērķrādītāja noteikšanas process energoefektivitātes jomā

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums attiecībā uz 2030. gadu un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka:

1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts saistošais nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs attiecībā uz 2030. gadu un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka:

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nepārsniedz 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galīgās enerģijas, Savienības pirmā desmit gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nepārsniedz 1321 Mtoe primārās enerģijas un 987 Mtoe galīgās enerģijas;

(a)  Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nepārsniedz 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galīgās enerģijas, Savienības pirmā desmit gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nepārsniedz 1132 Mtoe primārās enerģijas un 849 Mtoe galīgās enerģijas;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Nosakot savu 1. punktā minēto devumu, dalībvalstis var ņemt vērā apstākļus, kas atstāj iespaidu uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, piemēram:

2.  Nosakot savu 1. punktā minēto mērķrādītāju, dalībvalstis var ņemt vērā apstākļus, kas atstāj iespaidu uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, piemēram:

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām

Nacionālās rīcībpolitikas, pasākumi un investēšanas stratēģijas katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām

Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apraksta galvenās esošās (īstenotās un pieņemtās) un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajā plānā izvirzītos mērķus, arī pasākumus reģionālās sadarbības nodrošināšanai un pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgu finansējumu nacionālā un reģionālā līmenī.

Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apraksta galvenās esošās (īstenotās un pieņemtās) un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajā plānā izvirzītos mērķus, arī pasākumus reģionālās sadarbības nodrošināšanai un pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgu finansējumu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, ietverot Savienības programmu un instrumentu mobilizāciju.

 

Galveno pašreizējo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajos plānos izvirzītos mērķus, aprakstu papildina vispārējs pārskats par ieguldījumiem, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

 

Dalībvalstis nosaka energoefektivitāti par infrastruktūras prioritāti. Dalībvalstis energoefektivitātes programmas iekļauj savas infrastruktūras plānošanā un ēku renovāciju nosaka par investīciju prioritāti.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis, ievērojot I pielikumā norādīto struktūru un formātu, apraksta pašreizējo situāciju katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, tostarp energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus nacionālā plāna iesniegšanas laikā vai saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju. Dalībvalstis arī nosaka un apraksta prognozes, kādas izmaiņas pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā) katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām gaidāmas esošo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu iespaidā.

1.  Dalībvalstis, ievērojot I pielikumā norādīto struktūru un formātu, apraksta pašreizējo situāciju katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, tostarp energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus nacionālā plāna iesniegšanas laikā vai saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju. Dalībvalstis arī nosaka un apraksta prognozes, kādas izmaiņas pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam (arī 2030. gadā) katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām gaidāmas esošo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu iespaidā. Dalībvalstis dara pieejamus sabiedrībai pieņēmumus, parametrus un metodiku, kas izmantoti prognožu un scenāriju izstrādei.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ietekme uz energosistēmas attīstību un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā), kādu atstātu plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi;

(a)  ietekme uz energosistēmas attīstību un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā), kādu atstātu plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi. Tam jāietver nozaru sasaistes, digitalizācijas un uzlabota tirgus modeļa radīto sinerģiju novērtējums, kā arī ieguvumu novērtējums gaisa kvalitātes un piegādes drošības ziņā;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  7. pantā minēto un I pielikumā precizēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi

(b)  7. pantā minēto un I pielikumā precizēto individuālo un agregēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, veselības, vidiskā, pratības un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi. Metodiku, ko izmanto minētās ietekmes novērtēšanai, dara publiski pieejamu un mudina izmantot izmaksu un ieguvumu analīzi;

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  konkrētā politikas dimensijā esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība un atšķirīgās dimensijās esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam. Prognozes par piegādes drošību, infrastruktūru un tirgus integrāciju balsta uz robustiem energoefektivitātes scenārijiem.

(c)  konkrētā politikas dimensijā esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība un atšķirīgās dimensijās esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam. Novērtējumā kvantitatīvi un kvalitatīvi izvērtē ikvienu dokumentētu mijiedarbību starp valsts rīcībpolitikām un pasākumiem un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem. Prognozes par piegādes drošību, infrastruktūru un tirgus integrāciju balsta uz robustiem energoefektivitātes scenārijiem.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  veids, kā atsevišķas un agregētas pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi papildus publiskajām finansēm, kas nepieciešamas to īstenošanai, piesaistīs privātās investīcijas.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti

Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti

1.  Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem sagatavo un Komisijai iesniedz 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu.

1.  Katra dalībvalsts līdz 2018. gada 1. jūnijam sagatavo un Komisijai iesniedz sava pirmā 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu. Katra dalībvalsts līdz 2023. gada 1. janvārim sagatavo un Komisijai iesniedz sava otrā plāna projektu un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz turpmāko plānu projektus.

2.  Komisija saskaņā ar 28pantu var dalībvalstīm adresēt ieteikumus par plānu projektiem. Minētajos ieteikumos jo īpaši izklāsta:

2.  Komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms 3panta 1. punktā minētā plāna iesniegšanas termiņa novērtē plānu projektus un saskaņā ar 28. pantu dalībvalstīm sniedz konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai:

(a)  mērķu, mērķrādītāju un devumu vērienīgumu, orientējoties uz Enerģētikas savienības mērķu un it sevišķi Savienības 2030. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu;

(a)  nodrošinātu, ka dalībvalstis kopīgi sasniedz Enerģētikas savienības mērķus un visu Enerģētikas savienības dimensiju mērķrādītājus;

 

(aa)  nodrošinātu, ka dalībvalstis sasniedz nacionālos mērķrādītājus un mērķus;

(b)  ar dalībvalstu un Savienības līmeņa mērķiem saistītās rīcībpolitikas un pasākumus un citas rīcībpolitikas un pasākumus, kas varētu būt relevantas pārrobežu līmenī;

(b)  uzlabotu atsevišķas spēkā esošās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, kas ietverti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, tostarp tos, kas varētu būt relevanti pārrobežu līmenī;

 

(ba)  ierosinātu nacionālajos enerģētikas un klimata plānos pieņemt papildu rīcībpolitikas un pasākumus;

(c)  integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu savstarpējo mijiedarbību un konsekvenci vienā Enerģētikas savienības dimensijā un vairākās dimensijās.

(c)  nodrošinātu integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu konsekvenci vienā Enerģētikas savienības dimensijā un vairākās dimensijās;

 

(ca)  nodrošinātu, ka investīciju stratēģijas un instrumenti ir konsekventi ar dalībvalstu rīcībpolitikām un pasākumiem, kas paredzēti attiecīgo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanai;

3.  Izstrādājot savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgo redakciju, dalībvalstis maksimāli ņem vērā jebkādus Komisijas ieteikumus.

3.  Izstrādājot savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgo redakciju, dalībvalstis maksimāli ņem vērā jebkādus Komisijas ieteikumus. Ja attiecīgās dalībvalsts nostāja atšķiras no Komisijas ieteikuma, attiecīgā dalībvalsts sniedz savas nostājas iemeslus un tos publisko.

 

3.a  Dalībvalstis publisko 1. punktā minētos plānu projektus.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot nekādas citas Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties 9. pantā minēto plānu projektu sagatavošanā, un, sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedzot Komisijai, pievieno sabiedrības viedokļu kopsavilkumu. Ciktāl piemērojami Direktīvas 2001/42/EK noteikumi, uzskata, ka saskaņā ar minēto direktīvu sarīkotās apspriešanas izpilda arī šajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar sabiedrību.

Neskarot nekādas citas Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties 9. pantā minēto plānu projektu un 14pantā minēto ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanā, kad ir iespējami jebkādi risinājumi un var notikt efektīva sabiedriskā apspriešana.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nosaka pamatotus termiņus, atvēlot pietiekamu laiku, lai sabiedrība tiktu informēta, varētu sagatavoties un efektīvi piedalīties dažādos plānošanas procesa posmos. Dalībvalstis pienācīgi ņem vērā vienlīdzīgu līdzdalību un nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta, vai nu sniedzot publiskus paziņojumus vai izmantojot citus atbilstīgus līdzekļus, piemēram, elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami, par visiem praktiskajiem pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgo līdzdalību, un nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejami visi attiecīgie dokumenti.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Dalībvalstis, iesniedzot Komisijai savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektus un galīgos plānus, kā arī ilgtermiņa stratēģijas, iekļauj sabiedrības viedokļu kopsavilkumu un izklāsta, kā šie viedokļi ir ņemti vērā.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Ciktāl piemērojami Direktīvas 2001/42/EK noteikumi, uzskata, ka saskaņā ar minēto direktīvu rīkotās apspriešanas izpilda arī šajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar sabiedrību.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.d  Īstenojot šo pantu, dalībvalstis ierobežo administratīvo sarežģītību.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platforma

 

1.  Dalībvalstis partnerattiecību garā izveido pastāvīgu klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platformu, lai atbalstītu vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, darījumu aprindu, investoru, jebkādu citu attiecīgo ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības aktīvu iesaistīšanos enerģētikas pārkārtošanas pārvaldībā.

 

2.  Dalībvalstis savā nacionālajā klimata un enerģētikas dialoga platformā sniedz dažādus risinājumus un scenārijus, kas paredzēti savas valsts īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa enerģētikas un klimata rīcībpolitikās, kā arī sniedz katra risinājuma izmaksu un ieguvumu analīzi. Klimata un enerģētikas dialoga platformas ir forumi, kuros apspriež un izstrādā plānus, stratēģijas un ziņojumus saskaņā ar 10. pantu.

 

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka klimata un enerģētikas dialoga platformās ir iesaistīti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, kā arī nodrošina darbības pārredzamību.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Reģionālā sadarbība

Makroreģionālā un reģionālā sadarbība

1.  Dalībvalstis savstarpēji reģionāli sadarbojas, lai rezultatīvi sasniegtu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus.

1.  Dalībvalstis savstarpēji makroreģionāli un reģionāli sadarbojas, maksimāli ņemot vērā visas pašreizējās un iespējamās sadarbības formas, lai rezultatīvi sasniegtu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītos mērķrādītājus un mērķus.

2.  Dalībvalstis labu laiku pirms savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 9. panta 1. punktu noskaidro reģionālās sadarbības iespējas un apspriežas ar kaimiņdalībvalstīm un citām ieinteresētajām dalībvalstīm. Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta šādas reģionālās apspriešanas rezultātus un attiecīgā gadījumā arī to, kā ņemti vērā komentāri.

2.  Dalībvalstis labu laiku pirms savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 9. panta 1. punktu noskaidro makroreģionālās un reģionālās sadarbības iespējas, ņemot vērā pašreizējo makroreģionālo sadarbību, jo īpaši Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP), Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas gāzes savienojumu (CESEC), Centrālrietumu Reģionālo enerģijas tirgu (CWREM), Ziemeļu jūru valstu atkrastes energotīkla iniciatīvu (NSCOGI), Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecības, un apspriežas ar kaimiņdalībvalstīm un citām ieinteresētajām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un Espo konvenciju. Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta šādas reģionālās apspriešanas rezultātus un attiecīgā gadījumā arī to, kā ņemti vērā komentāri. Iesaistoties makroreģionālā sadarbībā, dalībvalstis vienojas par pārvaldības struktūru, saskaņā ar kuru vismaz reizi gadā notiktu tikšanās ministru līmenī.

 

2.a  Komisija pēc divu vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma veicina dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu daļu kopīgu izstrādi, inter alia izveidojot šādai izstrādei paredzētu attiecīgu sistēmu. Īstenojot makroreģionālo vai reģionālo sadarbību, dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta rezultātus un iesniedz tos Komisijai. Šādas makroreģionālas vai reģionālas sadarbības rezultāts var aizstāt attiecīgā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atbilstīgās daļas.

 

2.b  Lai veicinātu tirgus integrāciju un rentablas rīcībpolitikas, Komisija atbilstīgi ilgtermiņa redzējumam, kā arī balstoties uz pašreizējiem tirgus apstākļiem un saskaņā ar šo pantu, nosaka makroreģionālas vai reģionālas sadarbības iespējas, aptverot vienu vai vairākas no piecām Enerģētikas savienības dimensijām. Balstoties uz minētajām iespējām, Komisija saskaņā ar 28. pantu var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, lai sekmētu efektīvu sadarbību, partnerattiecības un apspriešanos.

3.  Komisija sekmē dalībvalstu sadarbību un apspriešanos par plānu projektiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, to galīgās redakcijas izstrādes perspektīvā.

3.  Komisija sekmē dalībvalstu sadarbību un apspriešanos par plānu projektiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, to galīgās redakcijas izstrādes perspektīvā.

4.  Dalībvalstis savā galīgajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ņem vērā komentārus, kas saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemti no citām dalībvalstīm, un paskaidro, kā šie komentāri ņemti vērā.

4.  Dalībvalstis savā galīgajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ņem vērā komentārus, kas saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemti no citām dalībvalstīm, un paskaidro, kā šie komentāri ņemti vērā.

5.  1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis turpina reģionālā līmenī sadarboties, arī īstenojot savos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus.

5.  1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis turpina makroreģionālā līmenī sadarboties, arī īstenojot savos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus.

 

5.a  Dalībvalstis arī paredz sadarbību ar Enerģētikas kopienas parakstītājvalstīm un trešām valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Atjaunojamo energoresursu projektu, kas ir Enerģētikas savienības interesēs, identifikācija un finansēšana

 

1.  Dalībvalstis, kas kopīgi sadarbojas jebkādā no 11. pantā minētajiem veidiem, izveido reģionālo sarakstu ar atjaunojamo energoresursu projektiem, kuri ir Enerģētikas savienības interesēs (RPEI) un kuri sekmē 4. panta 2. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanu. Šāds saraksts ir daļa no 3. pantā minētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem.

 

2.  Izstrādājot savu RPEI sarakstu, dalībvalstis ņem vērā šādus kritērijus:

 

(a)  potenciālais kopējais ieguvums no projekta;

 

(b)  projektā piedalās vismaz divas dalībvalstis, kas iesaistītas sadarbības mehānismā, kurš var būt jebkurš no Direktīvā (ES) .../... [Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādāta redakcija] izklāstītajiem mehānismiem;

 

(c)  projekts tiek īstenots vienas dalībvalsts teritorijā vai starptautiskajos ūdeņos, un tam ir būtiska pārrobežu ietekme.

 

3.  Pēc integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saņemšanas Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Savienības RPEI projektu sarakstu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, lai izveidotu Savienības RPEI projektu sarakstu.

 

4.  Izveidojot Savienības sarakstu, Komisija:

 

(a)  nodrošina, ka tiek iekļauti tikai tie projekti, kas atbilst 2. pantā minētajiem kritērijiem;

 

(b)  nodrošina konsekvenci reģionu starpā;

 

(c)  nosaka pārvaldāmu RPEI kopskaitu;

 

(d)  nodrošina labvēlīgu attieksmi pret RPEI nozarēs, kurās dalībvalstis ir izstrādājušas kopīgu reģionālo ieviešanas trajektoriju 2030. gadam.

 

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, lai noteiktu metodiku, kas dalībvalstīm jāizmanto, veicot šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto analīzi, kurā ņem vērā ietekmi uz vidi, veselību, makroekonomiku, prasmēm un sociālo jomu.

 

6.  Līdz 2021. gada 30. jūnijam katra dalībvalsts ieceļ vienu valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par Savienības sarakstā iekļauto RPEI projektu atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu un koordinēšanu. Kompetentā iestāde rīkojas tā, lai veicinātu visaptveroša lēmuma pieņemšanu.

 

7.  Ja RPEI projekta īstenošanā rodas ievērojamas grūtības, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iecelt Savienības līmeņa koordinatoru uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu un ko divas reizes var pagarināt. Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 347/2013 6. panta noteikumus.

 

8.  Šīs regulas 10. pantā paredzētos noteikumus piemēro RPEI atlases procesam, ko veic dalībvalstis.

 

9.  Savienības sarakstā iekļautie RPEI ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu dotāciju, aizdevumu, pašu kapitāla, finanšu instrumentu un garantiju fondu veidā. Turklāt Komisija izveido Savienības līmeņa instrumentu, ar ko veicina finansiālu atbalstu Savienības sarakstā iekļautajiem RPEI un ko tieši vai netieši pārvalda Komisija. Šajā instrumentā var apvienot Savienības un valstu fondus, jo īpaši iekļaut finansēšanas platformu, kas izveidota ar 27. panta 4. punktu.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija novērtē integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus un to atjauninājumus, kas tai paziņoti saskaņā ar 3. un 13. pantu. Tā jo īpaši novērtē,

Komisija novērtē integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas tai paziņoti saskaņā ar 3. pantu. Tā jo īpaši novērtē,

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  vai izvirzītie mērķrādītāji, mērķi un devumi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;

(a)  vai izvirzītie mērķrādītāji un mērķi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  vai esošās un paredzētās rīcībpolitikas un pasākumi, kā arī ar tiem saistītās ieguldījumu stratēģijas ir pietiekami, lai īstenotu 4. pantā minētos nacionālos mērķus;

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Taisnīgas pārejas iniciatīva darba ņēmējiem un kopienām

 

1.  Ar šo regulu ievieš Taisnīgas pārejas iniciatīvu, lai atbalstītu darba ņēmējus un kopienas, ko varētu nelabvēlīgi ietekmēt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Iniciatīva būtu jāveido kā dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu, Komisijas, vietējo un reģionālo partneru, kā arī sociālo partneru pārstāvju padome, kas sagatavotu uzaicinājumus iesniegt projektus taisnīgas pārejas jomā.

 

2.  Uzaicinājumu iesniegt projektus mērķis ir īstenot praksē vidi saudzējošas iespējas un atbalstīt darba ņēmējus un kopienas enerģētikas pārkārtošanas procesā. Sagatavojot uzaicinājumus iesniegt projektus, padomes locekļu nolūkam vajadzētu būt:

 

(a)  saglabāt un veidot pienācīgas un ilgtspējīgas darbvietas;

 

(b)  uzlabot darba ņēmēju apmācību un prasmes vidi saudzējošos procesos un tehnoloģijās;

 

(c)  uzlabot sociālās aizsardzības shēmas, tostarp aktīva darba tirgus politiku.

 

3.  Komisija izveido Savienības līmeņa finansēšanas platformu, kas nodrošina tiešu finansiālu atbalstu Taisnīgas pārejas iniciatīvai.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

svītrots

Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšana

 

1.  Dalībvalstis līdz 2023. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai Komisijai apstiprina, ka plāns joprojām ir derīgs.

 

2.  Līdz 2024. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem dalībvalstis Komisijai paziņo jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājumu, ja vien saskaņā ar šā panta 1. punktu nav apstiprinājušas, ka plāns joprojām ir derīgs.

 

3.  Dalībvalstis 2. punktā minētajā atjauninājumā izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus maina tikai tā, lai tos padarītu vērienīgākus par tiem, kas izvirzīti jaunākajā paziņotajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

 

4.  Dalībvalstis atjauninātajā plānā cenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā saskaņā ar 15. līdz 22. pantu.

 

5.  Gatavojot 2. punktā minēto atjauninājumu, dalībvalstis ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

 

6.  Atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un novērtēšanā piemēro 9. panta 2. punktā un 11. pantā noteiktās procedūras.

 

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas

Ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Atbilstība vispārējam klimata mērķim

 

Komisija līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniedz ziņojumu par atlikušo oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu, kas atbilst sāktajiem centieniem ierobežot temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, konkrēti — līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un publicē analīzi par Savienības taisnīgo ieguldījumu līdz 2050. un 2100. gadam.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas

Ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā

1.  Dalībvalstis sagatavo un Komisijai līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem paziņo savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas 50 gadu perspektīvā, kuru mērķis ir palīdzēt

1.  Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā līdz 2019. gada 1. janvārim pieņem un pēc tam ik pēc pieciem gadiem paziņo savas ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā 30 gadu perspektīvā, kuru mērķis ir palīdzēt

(a)  izpildīt Savienībai un tās dalībvalstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus piesaistītājos;

(a)  izpildīt Savienībai un tās dalībvalstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus piesaistītājos pa desmit gadu posmiem;

(b)  sasniegt mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

(b)  sasniegt mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ierobežot Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas zem taisnīgas tās daļas atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā;

(c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielākus piesaistījumus piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi līdz 2050. gadam izmaksefektīvi samazināt emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990gada līmeni, ņemot vērā attīstīto valstu grupā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar IPCC.

(c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielākus piesaistījumus piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar IPCC, lai samazinātu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksefektīvā veidā un palielinātu piesaistījumus piesaistītājos nolūkā izpildīt Parīzes nolīgumā noteiktos uzdevumus attiecībā uz temperatūru, lai 2050gadā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas būtu nulles līmenī, un pēc tam ātri pārietu uz negatīvām emisijām;

 

(ca)   ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā izveidot augsti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu.

2.  Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijās norāda:

2.  Ilgtermiņa klimata un enerģētikas emisiju stratēģijās ietver II pielikumā noteiktos elementus un norāda:

(a)  kopējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus piesaistītājos;

(a)  kopējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus piesaistītājos, nosakot atsevišķu mērķrādītāju palielināt piesaistījumus piesaistītājos, kas atbilst centieniem ierobežot temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Parīzes nolīguma uzdevumiem;

(b)  emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;

(b)  lai panāktu dekarbonizāciju, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp arī elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, siltumapgādes un aukstumapgādes un ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;

(c)  gaidāmo progresu pārejā uz mazu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiku, ietverot siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, iekšzemes kopprodukta CO2 emisijas intensitāti un ar to saistītās pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas;

(c)  gaidāmo progresu pārejā uz mazu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiku, ietverot siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, iekšzemes kopprodukta CO2 emisijas intensitāti un ar to saistītās ilgtermiņa ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas;

 

(ca)  paredzamo progresu attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu, ieskaitot enerģijas taupīšanu, atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo daļu un atjaunojamo energoresursu enerģijas plānoto uzstādīto jaudu;

 

(cb)  sagaidāmo ekonomikas būtiskas dekarbonizācijas devumu makroekonomikas attīstībā un sociālajā attīstībā, kā arī attiecībā uz veselības apdraudējumiem un ieguvumiem un vides aizsardzību;

(d)  sasaisti ar citu nacionālo ilgtermiņa plānošanu.

(d)  sasaisti ar citiem nacionālajiem ilgtermiņa mērķiem, plānošanu un citām rīcībpolitikām, pasākumiem un ieguldījumiem.

 

2.a  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza IIa pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.

3.  Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām un 3. pantā minētajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vajadzētu būt savstarpēji saskanīgiem.

3.  Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas minēti 3. pantā, atbilst ilgtermiņa stratēģijām klimata un enerģētikas jomā.

4.  Dalībvalstis savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas un to atjauninājumus, ja tādi ir, nekavējoties dara publiski pieejamus.

4.  Dalībvalstis un Komisija izstrādā savas stratēģijas atklāti un pārredzami un nodrošina, ka sabiedrībai, sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, investoriem, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām tiek dotas agrīnas un reālas iespējas piedalīties ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju sagatavošanā, un dara šīs stratēģijas un visas papildu analīzes un datus sabiedrībai pieejamus, tostarp izmantojot 24. pantā minēto e-platformu.

 

4.a  Komisija atbalsta dalībvalstis to ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanā, sniedzot informāciju par attiecīgās jomas zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, kas ir svarīga 1. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Komisija arī nodrošina dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām iespējas sniegt papildu informāciju un apspriest to redzējumu, un izstrādā paraugpraksi un norādes, ko dalībvalstis var izmantot to stratēģiju izstrādes un īstenošanas posmā.

 

4.b  Komisija izvērtē, vai nacionālās ilgtermiņa stratēģijas ir piemērotas 1. pantā izklāstīto Savienības mērķu kopīgai sasniegšanai. Komisija var sniegt dalībvalstīm ieteikumus, lai sekmētu minētā mērķa īstenošanu un palīdzētu dalībvalstīm to centienos sagatavot un īstenot to ilgtermiņa stratēģijas.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  informācija par progresu virzībā uz integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķrādītāju, mērķu un devumu sasniegšanu un to sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;

(a)  informācija par progresu virzībā uz integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  saskaņā ar 10. pantu veiktas sabiedriskās apspriešanas rezultāti;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  informācija par sasniegtajiem panākumiem, kas gūti, atbalstot aktīvu iesaisti saskaņā ar 10.a pantu;

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ac)  attiecīgā informācija un dati par paveikto 14. pantā minētajās ilgtermiņa enerģētikas un klimata stratēģijās izklāstīto uzdevumu, mērķu un saistību sasniegšanā un saistību izpildē;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

15. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar 27. panta 2. vai 3. punktu, attiecīgā dalībvalsts savā šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas pieņemti vai ko plānots pieņemt un īstenot šo ieteikumu ievērošanai. Šāda informācija ietver detalizētu īstenošanas grafiku.

5.  Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar 27. panta 2. vai 3. punktu, attiecīgā dalībvalsts savā šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas pieņemti vai ko plānots pieņemt un īstenot šo ieteikumu ievērošanai. Šāda informācija ietver detalizētu īstenošanas grafiku. Ja attiecīgā dalībvalsts izdara atkāpes no Komisijas ieteikuma, tā sniedz uz uzticamiem datiem un objektīviem kritērijiem balstītu detalizētu pamatojumu un dara to pieejamu sabiedrībai.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

15. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis ziņojumus, kas saskaņā ar šo pantu iesniegti Komisijai, dara pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)   trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;

(4)  trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, tostarp biodegvielu īpatsvaru, moderno biodegvielu īpatsvaru, no lauksaimniecības zemē izaudzētiem kultūraugiem saražotas biodegvielas īpatsvaru, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  mērķi un trajektorijas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, ko saražo reģioni, pilsētas, energokopienas un ražojoši patērētāji;

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, biodegvielu īpatsvars, moderno biodegvielu īpatsvars, to biodegvielu īpatsvars, kas saražotas no lauksaimniecības zemē audzētām pamatkultūrām, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija);

(5)  attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, enerģija, kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā;

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt, ka tiek sasniegts nacionālais devums saistošā Savienības līmeņa 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kas minēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, arī sektoriem specifiski un tehnoloģijām specifiski pasākumi, un īpaša izskatīšana par to, kā īstenoti [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 23., 24. un 25. pantā noteiktie pasākumi;

(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt, ka tiek sasniegti nacionālie mērķrādītāji saistošā Savienības līmeņa 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kas minēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, arī sektoriem specifiski un tehnoloģijām specifiski pasākumi, un īpaša izskatīšana par to, kā īstenoti [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 23., 24. un 25. pantā noteiktie pasākumi;

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  konkrēti pasākumi, lai novērtētu, padarītu pārredzamu un mazinātu vajadzību pēc visu laiku darbināmas jaudas, kas var mazināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa trajektorija no 2020. gada līdz 2030. gadam kā nacionālais energoekonomiskais devums 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tostarp izmantotā metodika;

(1)  primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa trajektorija no 2020. gada līdz 2030. gadam kā nacionālo enerģijas ietaupījumu saistošie mērķrādītāji 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tostarp izmantotā metodika;

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;

(2)  publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku, kā arī publisko un privāto nedzīvojamo ēku nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas 2030. gadam izvirzītā indikatīvā nacionālā energoefektivitātes devuma, kā arī citu 6. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, arī plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, pasākumi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla realizācijai un citi energoefektivitāti veicinoši pasākumi;

(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas 2030. gadam izvirzītā saistošā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja, kā arī citu 6. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, arī plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, pasākumi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla realizācijai un citi energoefektivitāti veicinoši pasākumi;

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  nacionālā energoefektivitātes pienākuma shēma un alternatīvi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantam saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

(3)  nacionālā energoefektivitātes pienākuma shēma un alternatīvi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantam saskaņā ar šīs regulas II pielikumu, tostarp enerģijas ietaupījumi, kas sasniegti, pateicoties valsts energoefektivitātes saistībām un/vai alternatīviem pasākumiem, kuri pieņemti, piemērojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7., 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu, kā arī ietekme uz patērētāju rēķiniem un prasības ar sociālu mērķi;

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercplatību nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, arī rīcībpolitikas un pasākumi izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai;

(4)  publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, arī rīcībpolitikas un pasākumi, lai novirzītu ieguldījumus uz izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanu, jo īpaši ņemot vērā ar pierādījumiem pamatotas aplēses par paredzēto enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem saskaņā ar 2.a pantu Direktīvā (ES).../... [Direktīva par ēku energoefektivitāti, COD 0381/16];

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir attīstīt augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekonomisko potenciālu saskaņā ar 14. panta 2. punktu Direktīvā (ES) .../... [Direktīva 2012/27/ES, kurā grozījumi izdarīti ar priekšlikumu COM(2016)0761];

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  attiecīgā gadījumā progress citās īstenotajās, pieņemtajās un plānotajās rīcībpolitikās, pasākumos un darbībās, kas izriet no ilgtermiņa renovācijas stratēģijām saskaņā ar 2. panta a) punktu Direktīvā (ES).../... [Direktīva par ēku energoefektivitāti, COD 0381/16], tostarp tajos, kas paredzēti valsts ēku fonda segmentiem ar sliktāko sniegumu, kā arī piekļuvei informācijai un finansējumam;

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nacionālie mērķi attiecībā uz energoavotu un piegādātājvalstu dažādošanu, akumulāciju un pieprasījumreakciju;

(a)  nacionālie mērķi attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu palielināšanu un piegādes, piegādes ceļu un piegādātājvalstu dažādošanu, akumulāciju un pieprasījumreakciju;

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;

(b)  nacionālie mērķi un pasākumi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm, un kas nerada šķēršļus Enerģētikas savienības veiksmīgai īstenošanai;

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastīguma uzlabošanu, jo īpaši īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, izmantojot iekšzemes un reģionālos atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju un akumulāciju;

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā sakarā ar elektrotīklu starpsavienotības 15 % mērķrādītāju;

(a)  elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā sakarā ar indikatīvu elektrotīklu starpsavienotības vismaz 15 % mērķrādītāju;

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām;

(b)  galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un tās modernizēšanu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām;

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgu integrāciju un sasaistīšanu;

(d)  attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi un pasākumi, kas saistīti ar sistēmas elastību, jo īpaši, likvidējot šķēršļus, kuri kavē cenu brīvu veidošanos, tirgus integrāciju un sasaistīšanu, viedtīkliem, agregāciju, pieprasījumreakciju, uzglabāšanu, decentralizētu ražošanu, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismiem un reāllaika cenu signāliem;

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību, tostarp enerģētiskās nabadzības apstākļos esošo mājsaimniecību skaitu;

svītrots

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  nacionālie mērķi un pasākumi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas līdzdalību bez diskriminācijas, pieprasījumreakciju un uzglabāšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos;

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  nacionālie mērķi un pasākumi attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka patērētāji līdzdarbojas enerģētikas sistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunajām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas pietiekamības nodrošināšanu;

(f)  attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi saistībā ar elektroenerģijas sistēmas pietiekamības nodrošināšanu, nodrošinot, ka netiek ieviests neviens jaudas mehānisms, vai, ja tādi tiek ieviesti piegādes drošības dēļ, tie ir pēc iespējas ierobežoti;

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  nacionālie pasākumi, lai noteiktu vai pārskatītu tirdzniecības zonas ar mērķi novērst strukturālu pārslodzi, maksimāli palielinātu ekonomisko efektivitāti un pārrobežu tirdzniecību un nodrošinātu energoapgādes drošību;

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi a) līdz f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

(g)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi a) līdz fa) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a pants

 

Integrētā ziņošana par enerģētisko nabadzību

 

Vajadzības gadījumā dalībvalsts integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā iekļauj kvantitatīvu informāciju par enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu, kā arī informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanai saskaņā ar 3. panta 3. punkta v) apakšpunktu.

 

Ja tiek piemērota 3. panta 3. punkta v) apakšpunkta otrā daļa, attiecīgā dalībvalsts integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā iekļauj informāciju par to, kā tiek īstenots tās nacionālais indikatīvais mērķis samazināt enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu.

 

Komisija datus, ko dalībvalstis tai paziņojušas saskaņā ar šo pantu, dara zināmus Eiropas Enerģētiskās nabadzības novērošanas centram.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nacionālie mērķi attiecībā uz kopējiem (publiskā un privātā sektora) izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un veiktspējas uzlabojumiem;

(b)  nacionālie mērķi attiecībā uz kopējiem publiskā un, ja tādi pieejami, privātā sektora izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un veiktspējas uzlabojumiem;

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām;

(d)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam;

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā valsts līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu.

(g)  attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā valsts līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu. Informācija par to, kā ir izmantots jebkāda veida Komisijas finansiāls ieguldījums finansēšanas instrumentos, kuros dalībvalstis apvieno savus nacionālos resursus, tiek publicēta.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  savu tuvināto siltumnīcefekta gāzu pārskatu par X-1 gadu;

svītrots

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)   tuvināto bruto galapatēriņu enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un to tuvināto enerģijas bruto patēriņu, primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu par X-1 gadu;

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sakarā ar a) apakšpunktu Komisija, balstoties uz dalībvalstu tuvinātajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem vai savām aplēsēm, ja tuvināto pārskatu dalībvalsts līdz minētajam datumam nav paziņojusi, ik gadu sagatavo tuvināto Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 30. septembrim dara publiski pieejamu.

Tādēļ Komisija, balstoties uz dalībvalstu tuvinātajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem vai savām aplēsēm, ja tuvināto pārskatu dalībvalsts līdz minētajam datumam nav paziņojusi, ik gadu sagatavo tuvināto Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 30. septembrim dara publiski pieejamu.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. jūlijam un pēc tam katru gadu (“X gads”) iesniedz Komisijai savus tuvinātos siltumnīcefekta gāzu pārskatus par X-1 gadu;

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24. pants

24. pants

E-ziņošanas platforma

E-platforma

1.  Komisija izveido tiešsaistes ziņošanas platformu, lai atvieglotu saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm un veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm.

1.  Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, Komisija izveido publisku tiešsaistes platformu nolūkā atvieglot saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm, veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un atvieglot publisko piekļuvi informācijai.

2.  Tiklīdz tiešsaistes platforma ir darbotiesspējīga, dalībvalstis to izmanto, lai iesniegtu Komisijai šajā nodaļā minētos ziņojumus.

2.  Tiklīdz tiešsaistes platforma ir darbotiesspējīga, dalībvalstis to izmanto, lai iesniegtu Komisijai šajā nodaļā minētos ziņojumus. Dalībvalstis minētos ziņojumus dara publiski pieejamus.

 

2.a  Komisija izmanto e-platformu, lai atvieglotu sabiedrībai tiešsaistes piekļuvi integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektiem un to galīgajām versijām un nacionālajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas plāniem, kas minēti 3., 9. un 14. pantā.

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz 2021. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, citu saskaņā ar šo regulu ziņoto informāciju, indikatoriem un Eiropas statistikas datiem (ja pieejami) novērtē:

1.  Līdz 2021. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, citu saskaņā ar šo regulu ziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras datiem, indikatoriem un Eiropas statistikas datiem (ja pieejami) novērtē:

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienības līmenī panākto progresu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp — pirmajā desmit gadu periodā — 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu;

(a)  Savienības līmenī panākto progresu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp — pirmajā desmit gadu periodā — 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu, un attiecīgi nolūkā ievērot pārskatīto ES klimata un enerģētikas rīcību, kā izklāstīts 38. pantā;

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  Savienības līmenī panākto progresu enerģijas avotu un piegādātāju dažādošanā, veicinot pilnībā funkcionējošu un noturīgu Enerģētikas savienību, kas balstīta uz energoapgādes drošību, solidaritāti un uzticību;

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  katras dalībvalsts progresu tās mērķrādītāju, mērķu un devumu sasniegšanā un tās integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izklāstīto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā;

(b)  katras dalībvalsts progresu tās mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā un tās integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izklāstīto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā;

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  vispārējo ietekmi, kādu integrētajos nacionālajos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumi atstāj uz Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem, lai pārskatītu Savienības nacionāli noteikto devumu un būtiski palielinātu saskaņā ar Parīzes nolīgumu paredzēto saistību apjomu;

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  integrētajos nacionālajos plānos paredzēto rīcībpolitiku un pasākumu vispārējo ietekmi uz ES ETS darbību;

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc)  dalībvalstu aprēķinu precizitāti, ko tās veikušas attiecībā uz nacionālā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu pārklāšanās radīto ietekmi uz ES ETS pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, vai, ja šādi aprēķini nav veikti, pati veic šādas ietekmes novērtējumu;

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija iepriekš paziņo indikatorus, ko tā plāno izmantot šādos novērtējumos.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas panākts attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības bruto galapatēriņā, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 20 % 2020. gadā un kura sasniedz vismaz 27 % 2030. gadā, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta i) punktā.

2.  Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas panākts attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības bruto galapatēriņā, balstoties uz saistošu lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 20 % 2020. gadā un kura sasniedz vismaz 35% 2030. gadā, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta ic) punktā.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Energoefektivitātes jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas kopīgi panākts attiecībā uz to, lai 2030. gadā Savienības līmenī energopatēriņš nepārsniegtu 1321 Mtoe primārās enerģijas un 987 Mtoe galīgās enerģijas, kā minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Energoefektivitātes jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas kopīgi panākts attiecībā uz to, lai 2030. gadā Savienības līmenī energopatēriņš nepārsniegtu 1132 Mtoe primārās enerģijas un 849 Mtoe galīgās enerģijas, kā minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izvērtē, vai ir sasniegts Savienības atskaites punkts — ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un ne vairāk kā 1086 Mtoe galīgās enerģijas patēriņa 2020. gadā;

(a)  novērtē, vai atsevišķas dalībvalstis dara pietiekami, lai sasniegtu savu nacionālo saistošo mērķrādītāju, un vai ir sasniegts Savienības mērķrādītājs — ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un ne vairāk kā 1086 Mtoe galīgās enerģijas patēriņa 2020. gadā;

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Līdz 2019. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija novērtē Direktīvas 2009/31/EK īstenošanu.

svītrots

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26. pants

26. pants

Sekojumdarbības, ja ir konstatēta nesaskanība ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un Kopīgo centienu regulas mērķrādītājiem

Sekojumdarbības, ja ir konstatēta nesaskanība ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un Kopīgo centienu regulas mērķrādītājiem

1.  Balstoties uz novērtējumu saskaņā ar 25. pantu, Komisija atbilstīgi 28. pantam sniedz dalībvalstij ieteikumus, ja rīcībpolitiku izstrāde šajā dalībvalstī nav saskanīga ar Enerģētikas savienības virsmērķiem.

1.  Balstoties uz novērtējumu saskaņā ar 25. pantu, Komisija atbilstīgi 28. pantam sniedz dalībvalstij ieteikumus, ja rīcībpolitiku izstrāde šajā dalībvalstī nav saskanīga ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un ar Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķrādītājiem.

 

1.a  Dalībvalsts, kas plāno izmantot Regulas (ES) Nr..../... [Kopīgu centienu regula] 7. pantā paredzēto elastīgumu, minētajā plānā saskaņā ar šīs regulas 3. pantu iekļauj paredzētā lietojuma līmeni, kā arī plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, lai pārsniegtu Regulas (ES) Nr..../... [LULUCF] 4. pantā paredzētās prasības laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam līdz vajadzīgajam līmenim.

2.  Komisija var sniegt atzinumus par rīcības plāniem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas [..] [ESR] 8. panta 1. punktu.

2.  Komisija var sniegt atzinumus par rīcības plāniem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas [..] [ESR] 7. pantu un 8. panta 1. punktu.

 

2.a  Komisija var uz laiku apturēt iespēju dalībvalstij pārskaitīt ikgadējās emisiju kvotas kādai citai dalībvalstij.

 

2.b  Ņemot vērā augsto globālās sasilšanas potenciālu un metāna relatīvi īso noturību atmosfērā, Komisija analizē, kāda ietekme uz rīcībpolitikām un pasākumiem būtu metāna emisiju 20 gadu laikposma pieņemšanai. Komisija izskata politikas iespējas ātri risināt metāna emisiju jautājumu un nākt klajā ar Savienības stratēģiju metāna emisiju jomā, attiecīgajā gadījumā ņemot vērā aprites ekonomikas mērķus un par prioritāti uzskatot enerģētiku un ar atkritumiem saistītās metāna emisijas.

 

2.c  Komisija 2027. un 2032. gadā ziņo par Savienībā apsaimniekoto meža zemju emisiju un piesaistījumu kumulatīvo bilanci salīdzinājumā ar vidējo emisiju un piesaistījumu apjomu laikposmā no 1990. gada līdz 2009. gadam. Ja kumulatīvais līdzsvars ir negatīvs, Komisija iesniedz priekšlikumu par kompensēšanu un attiecīgā apjoma atskaitīšanu no dalībvalstu emisijas kvotām saskaņā ar Regulu (ES) .../... [ESR].

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja, balstoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un to atjauninājumu novērtējumu atbilstīgi 12. pantam, Komisija secina, ka nacionālo plānu vai to atjauninājumu mērķrādītāji, mērķi un devumi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam izvirzītos Savienības mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti, tā veic pasākumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir nacionālajos plānos un to atjauninājumos noteiktie dalībvalstu devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.

1.  Ja, balstoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, atbilstīgi 12. pantam Komisija secina, ka nacionālo plānu vai to atjauninājumu mērķrādītāji un mērķi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus, tā veic pasākumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti.

 

Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, neskarot citus pasākumus, dalībvalsts nacionālais mērķrādītājs 2030. gadam tiek pārskatīts, ievērojot Direktīvas (ES).../... [RED pārstrādātā redakcija] 3. panta 2. punktu un Ia pielikumu līdz 2020. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta b) apakšpunktam, Komisija secina, ka kāda dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu integrētajā nacionālajā klimata un enerģētikas plānā noteikto mērķrādītāju, mērķu un devumu sasniegšanā vai rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā, tā sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij atbilstīgi 28. pantam. Sniedzot ieteikumus, Komisija ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu.

2.  Ja, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta b) apakšpunktam, Komisija secina, ka kāda dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu integrētajā nacionālajā klimata un enerģētikas plānā noteikto trajektoriju, mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā vai rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā, tā sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij atbilstīgi 28. pantam.

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja, balstoties uz dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu kopvērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam un vajadzības gadījumā vēl citiem informācijas avotiem, Komisija secina, ka Savienība var nesasniegt Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — jo sevišķi Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, tā var sniegt ieteikumus visām dalībvalstīm atbilstīgi 28. pantam, lai mazinātu šādu risku. Komisija papildus ieteikumu sniegšanai vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu jo sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanu.

3.  Ja, balstoties uz dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu kopvērtējumu atbilstīgi 25. pantam vai vajadzības gadījumā vēl citiem informācijas avotiem, Komisija secina, ka Savienība var nesasniegt Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — jo sevišķi Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, tā sniedz ieteikumus visām dalībvalstīm atbilstīgi 28. pantam, lai mazinātu šādu risku. Sniedzot ieteikumus, Komisija ņem vērā to, cik vērienīgi dalībvalstis cenšas sasniegt 2030. gadam izvirzītos Savienības mērķrādītājus. Komisija papildus ieteikumu sniegšanai vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu jo sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Šādos pasākumos ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos, jo īpaši no 2021. gada uzsāktos, centienus sekmēt 2030. gadam izvirzīto Savienības mērķrādītāju sasniegšanu, to, kā dalībvalstis ievēro savus nacionālos mērķrādītājus un trajektorijas, arī jebkādu devumu finanšu platformas ietvaros saskaņā ar šā panta 4. punkta c) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Energoefektivitātes jomā šādi papildu pasākumi jo sevišķi var uzlabot:

 

(a)  ražojumu energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2009/125/EK un Direktīvai 2010/30/ES;

 

(b)  ēku energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/31/ES un Direktīvai 2012/27/ES un

 

(c)  transporta energoefektivitāti.

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ja, pamatojoties uz novērtējumu, ko Komisija veic saskaņā ar 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tā secina, ka kāds infrastruktūras projekts var potenciāli kavēt noturīgas Enerģētikas savienības izveidi, Komisija sniedz sākotnējo novērtējumu par projekta atbilstību iekšējā enerģētikas tirgus ilgtermiņa mērķiem, jo īpaši ņemot vērā ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam sasniegt nulles līmeņa emisijas, un iekļauj tajā attiecīgajai dalībvalstij adresētus ieteikumus saskaņā ar 28. pantu. Pirms šāda novērtējuma sniegšanas Komisija var konsultēties ar citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, neskarot 3. punktā minētos Savienības līmeņa pasākumus, Komisija, balstoties uz 2023. gadā veicamo novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 2. punktam, secina, ka 25. panta 2. punktā minētā lineārā Savienības trajektorija nav kopīgi sasniegta, dalībvalstis līdz 2024. gadam nodrošina, ka uzrādītā neatbilstība tiek kompensēta ar papildu pasākumiem, piemēram:

4.  Ja atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, neskarot 3. punktā minētos Savienības līmeņa pasākumus, Komisija, balstoties uz 2023. gadā veicamo novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 2. punktam un pēc tam reizi divos gados, secina, ka kāda dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu, lai sasniegtu tās nacionālo 2030. gada mērķrādītāju, jo īpaši attiecībā uz tās trajektoriju, attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gadam un pēc tam attiecīgi reizi divos gados konstatētā neatbilstība tās trajektorijai tiek kompensēta viena gada laikā ar papildu pasākumiem, piemēram:

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  darbība lielāka tādas elektroenerģijas īpatsvara sekmēšanai, kas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, pamatojoties uz Direktīvas (EU) .../... [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātā redakcija] 4. pantā paredzētajiem kritērijiem;

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  finansiāla ieguldījuma sniegšana Savienības līmenī izveidotā finansēšanas platformā, kas palīdz finansēt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus un ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;

(c)  brīvprātīga finansiāla ieguldījuma sniegšana Savienības līmenī izveidotā finansēšanas platformā, kas palīdz finansēt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus, jo īpaši tos, kas atbilst Enerģētikas savienības interesēm, un ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  izmantojot sadarbības mehānismus, kas noteikti Direktīvā (ES).../... [RED pārstrādātā redakcija];

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir attiecīgās dalībvalsts agrīnie devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā.

Šādos pasākumos ņem vērā konkrētās dalībvalsts atbilstību tās nacionālajam atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājam un trajektorijai.

 

Komisija vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus papildus nacionālā līmenī veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta Savienības saistošā lineārā trajektorija un Savienības 2030. gada saistošais mērķis attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja energoefektivitātes jomā, neskarot citus Savienības līmeņa pasākumus atbilstīgi 3. punktam, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 3. punktam, 2023. gadā secina, ka progress virzībā uz 25. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā Savienības energoefektivitātes mērķrādītāja kopīgu sasniegšanu nav pietiekams, līdz 2024. gadam veic pasākumus, kas papildina Direktīvā 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītajā redakcijā] un Direktīvā 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] noteiktos, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti 2030. gadam izvirzītie Savienības saistošie energoefektivitātes mērķrādītāji. Šādi papildu pasākumi jo sevišķi var uzlabot:

5.  Ja energoefektivitātes jomā, neskarot citus Savienības līmeņa pasākumus atbilstīgi 3. punktam, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 3. punktam, 2023. gadā un pēc tam reizi divos gados secina, ka dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu, lai sasniegtu tās nacionālo saistošo mērķrādītāju un trajektoriju, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka līdz 2024. gadam un pēc tam attiecīgi reizi divos gados konstatētā neatbilstība tās trajektorijai tiek kompensēta viena gada laikā ar papildu pasākumiem.

(a)  ražojumu energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/30/ES un Direktīvai 2009/125/EK;

 

(b)  ēku energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītajā redakcijā] un Direktīvai 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] un

 

(c)  transporta energoefektivitāti.

 

Grozījums Nr.    187

Regulas priekšlikums

27. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Katra attiecīgā 4. vai 5. punktā minētā dalībvalsts savā nākamajā progresa ziņojumā, kas minēts 15. pantā, norāda papildu īstenotos, pieņemtos un plānotos pasākumus, lai novērstu neatbilstību tās 2030. gada nacionālajiem mērķrādītājiem un trajektorijām.

Grozījums Nr.    188

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalībvalsts savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā, kas sagatavots nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir maksimāli ņēmusi vērā ieteikumu un kā tā to īstenojusi vai plāno īstenot. Tā sniedz pamatojumu, ja tā ieteikumu kādā aspektā nav izpildījusi;

(b)  dalībvalsts savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā, kas sagatavots nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ņēmusi vērā ieteikumu un kā tā to īstenojusi vai plāno īstenot. Tā norāda iemeslus, ja tā ieteikumu kādā aspektā nav izpildījusi;

Grozījums Nr.    189

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

(c)  ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas sniegti atbilstīgi 9. panta 2. punktam un Eiropas pusgada kontekstā.

Grozījums Nr.    190

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija nekavējoties dara pieejamus šos ieteikumus visām dalībvalstīm un tos publisko.

Grozījums Nr.    191

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  vispārējs novērtējums par paveikto virzībā uz principu „prioritāte energoefektivitātei” un „taisnīgums pret enerģijas patērētājiem” pilnīgu integrēšanu;

Pamatojums

Kā otrs plānu un pasākumu horizontālais princips būtu jānosaka princips „taisnīgums pret enerģijas patērētājiem”.

Grozījums Nr.    192

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jb)  progresa ziņojums konkurētspējas uzlabošanas jomā;

Grozījums Nr.    193

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – jc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jc)  dalībvalstu paveiktais ceļā uz pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā tiešas un netiešas subsidēšanas līdz 2020. gadam;

Grozījums Nr.    194

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka)  finansiāls tādu elektroenerģijas izmaksu novērtējums, ko sedz galapatērētājs, pamatojoties uz indikatoriem, ar kuriem uzrauga faktiskos tēriņus piecām Enerģētikas Savienības dimensijām;

Grozījums Nr.    195

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz 2021. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot nacionālās inventarizācijas sistēmas, lai aplēstu šīs regulas III pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaistījumus piesaistītājos un lai nodrošinātu, ka to siltumnīcefekta gāzu pārskati ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

1.  Līdz 2021. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot nacionālās inventarizācijas sistēmas saskaņā ar UNFCCC prasībām, lai aplēstu šīs regulas III pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaistījumus piesaistītājos un lai nodrošinātu, ka to siltumnīcefekta gāzu pārskati ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

Grozījums Nr.    196

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija 2027. un 2032. gadā veic dalībvalstu atbilstīgi šīs regulas 23. panta 3. punktam iesniegto nacionālās inventarizācijas datu visaptverošu izskatīšanu, lai monitorētu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus vai iegrožojumus atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 4., 9. un 10. pantam un emisiju samazinājumus un piesaistījumu palielināšanu piesaistītājos atbilstīgi Regulas [..] [LULUCF] 4. un 12. pantam, kā arī citus Savienības tiesību aktos noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai iegrožošanas mērķrādītājus. Dalībvalstis pilnīgi iesaistās šajā procesā.

1.  Komisija veic dalībvalstu atbilstīgi šīs regulas 23. panta 3. punktam iesniegto nacionālās inventarizācijas datu visaptverošu izskatīšanu, lai monitorētu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus vai iegrožojumus atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 4., 9. un 10. pantam un emisiju samazinājumus un piesaistījumu palielināšanu piesaistītājos atbilstīgi Regulas [..] [LULUCF] 4. un 12. pantam, kā arī citus Savienības tiesību aktos noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai iegrožošanas mērķrādītājus. Dalībvalstis pilnīgi iesaistās šajā procesā.

Grozījums Nr.    197

Regulas priekšlikums

31. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Datus par katru dalībvalsti, kas ievadīti atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 11. pantam izveidotajos reģistros viena mēneša laikā pēc dienas, kurā veikta šā panta 5. punktā minētā pārbaude par atbilstību Regulai [..] [LULUCF], izmanto 2021. un 2026. gada atbilstības pārbaudei atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 9. pantam. Atbilstības pārbaudi atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 9. pantam par katru gadu laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam un laikposmā no 2027. līdz 2030. gadam veic dienā, kas iekrīt vienu mēnesi pēc dienas, kurā veikta atbilstības pārbaude par iepriekšējo gadu. Šajā pārbaudē ietver izmaiņas minētajos datos, kuras izdarītas sakarā ar to, ka konkrētā dalībvalsts izmanto elastības iespējas atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 5., 6. un 7. pantam.

6.  Datus par katru dalībvalsti, kas ievadīti atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 11. pantam izveidotajos reģistros viena mēneša laikā pēc dienas, kurā veikta šā panta 5. punktā minētā pārbaude par atbilstību Regulai [..] [LULUCF], izmanto atbilstības pārbaudei atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 9. pantam. Atbilstības pārbaudi atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 9. pantam par katru gadu [gadi saskaņā ar Regulas (ES) .../... [ESR] 9. pantā minēto atbilstības ciklu veic dienā, kas iekrīt vienu mēnesi pēc dienas, kurā veikta atbilstības pārbaude par iepriekšējo gadu Šajā pārbaudē ietver izmaiņas minētajos datos, kuras izdarītas sakarā ar to, ka konkrētā dalībvalsts izmanto elastības iespējas atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 5., 6. un 7. pantam.

Grozījums Nr.    198

Regulas priekšlikums

31. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Pēdējo atbilstības pārbaudi, kas minēta šā panta 6. punktā, — prasību pārbaudi saskaņā ar [9.a pants; Rezerve agrīnai rīcībai] [ESR] — veic Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma izmantot šo rezervi. Šai pārbaudei var sekot izmaiņas datos par katru atbilstīgo dalībvalsti, ja tiek izpildītas [9.a pants; Rezerve agrīnai rīcībai [ESR] paredzētās prasības.

Grozījums Nr.    199

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Vides aģentūra atbilstoši savai gada darba programmai palīdz Komisijai tās darbā attiecībā uz dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijām, lai tiktu izpildīts 14., 15., 16., 17., 18., 19., 23., 24., 25., 29., 30., 31., 32. un 34. pants. Tas pēc vajadzības ietver šādu palīdzību:

Eiropas Vides aģentūra atbilstoši savai gada darba programmai palīdz Komisijai tās darbā attiecībā uz dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijām, lai tiktu izpildīts 13.a, 14., 15., 16., 17., 18., 19., 23., 24., 25., 29., 30., 31., 32. un 34. pants. Tas pēc vajadzības ietver šādu palīdzību:

Grozījums Nr.    200

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  apkopot Savienības tuvināto atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un tuvināto primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu.

Grozījums Nr.    201

Regulas priekšlikums

37. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Enerģētikas savienības komiteja

Enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumu komiteja

Grozījums Nr.    202

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai palīdz Enerģētikas savienības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē, un tā strādā attiecīgajās nozaru struktūrās, kas ir svarīgas šīs regulas kontekstā.

1.  Komisijai šīs regulas īstenošanā palīdz Enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Grozījums Nr.    203

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī komiteja aizstāj komiteju, kas izveidota ar Lēmuma 93/389/EEK 8. pantu, Lēmuma Nr. 280/2004/EK 9. pantu un Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. pantu. Atsauces uz komiteju, kas izveidota atbilstīgi minētajiem aktiem, uzskata par atsaucēm uz komiteju, kas izveidota ar šo regulu.

2.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, attiecībā uz šīs regulas 15., 17., 23., 31. un 32. panta īstenošanu Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu jautājumu komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. pantam.

Grozījums Nr.    204

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2026. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību, tās devumu Enerģētikas savienības pārvaldībā un šīs regulas plānošanas, ziņošanas un monitoringa noteikumu atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem vai turpmākiem lēmumiem, kas saistīti ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu. Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt priekšlikumus.

Sešu mēnešu laikā pēc veicinošā dialoga, kas 2018. gadā jārīko saistībā ar UNFCCC, lai izsvērtu, ciktāl Pusēm ir kopīgi izdevies panākt progresu virzībā uz globālo ilgtermiņa mērķi, un sešu mēnešu laikā pēc globālās izsvēršanas 2023. gadā un pēc katras nākamās globālās izsvēršanas reizes Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un īstenošanu, tās devumu Enerģētikas savienības pārvaldībā un šīs regulas plānošanas, ziņošanas un monitoringa noteikumu atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem vai turpmākiem lēmumiem, kas saistīti ar UNFCCC, un to, kā tā palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus. Ziņojumiem attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus ar mērķi uzlabot Savienības rīcību klimata un enerģētikas jomā.

Grozījums Nr.    205

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Savienība iesniedz jaunu vai pārskatītu Parīzes nolīgumā paredzēto nacionāli noteikto devumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz nepieciešamos likumdošanas priekšlikumus visu attiecīgo Savienības tiesību aktu grozīšanai.

Pamatojums

ES ir jānodrošina, ka tā spēj ievērot Parīzes nolīguma piecu gadu pārskatīšanas mehānismu, kā arī jebkādu tiesību aktu saskaņošanu ar koncepciju, ka devums var tikt pārskatīts un palielināts reizi piecos gados. Šis grozījums nodrošinās, ka vērienīgums ar laiku tiks palielināts saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Grozījums Nr.    206

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 98/70/EK

7.a pants – 1. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  7.a panta 1. punkta trešās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“katra piegādātā degvielas vai enerģijas veida kopējo apjomu; un”;

 

Grozījums Nr.    207

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  18. panta 1. punkta e) apakšpunktu svītro;

svītrots

Grozījums Nr.    208

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. daļa – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  I pielikuma 2. daļas 2., 3., 4. un 7. punktu svītro;

(1)  I pielikuma 2. daļas 4. un 7. punktu svītro;

Grozījums Nr.    209

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/652

III pielikums – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“1.   Dalībvalstīm jāziņo 3. punktā uzskaitītie dati. Šie dati jāpaziņo par visu degvielu un enerģiju, kas laista tirgū attiecīgajā dalībvalstī. Ja ar fosilajām degvielām tiek sajauktas vairākas biodegvielas, jānorāda dati par katru biodegvielu.”;

“1.   Dalībvalstīm reizi gadā jāziņo 3. punktā uzskaitītie dati. Šie dati jāpaziņo par visu degvielu un enerģiju, kas laista tirgū attiecīgajā dalībvalstī. Ja ar fosilajām degvielām tiek sajauktas vairākas biodegvielas, jānorāda dati par katru biodegvielu.”;

Grozījums Nr.    210

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/652

III pielikums – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  3. punkta e) un f) apakšpunktu svītro;

svītrots

Grozījums Nr.    211

Regulas priekšlikums

49.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

49.a pants

 

EEZ

 

1.  Līdz... [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Apvienotās komitejas lēmuma projektu ar šo regulu saistītajai EEZ Apvienotajai komitejai, lai ļautu EEZ EBTA valstīm pilnībā īstenot šīs regulas noteikumus, tādējādi sekmējot Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

 

2.  Pēc iekļaušanas EEZ EBTA, pieņemot Apvienotās komitejas lēmumu, dalībvalstu saistības attiecībā pret citām dalībvalstīm, kas paredzētas šajā regulā, tiek piemērotas arī EEZ EBTA valstīm, kuras šo regulu ir īstenojušas savā teritorijā.

Grozījums Nr.    212

Regulas priekšlikums

50.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

50.a pants

 

Enerģētikas kopiena

 

Līdz... [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija ierosina tās iekļaušanu Enerģētikas Kopienā, kā to paredz Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma 79. pants. Pēc iekļaušanas, pieņemot Enerģētikas Kopienas ministru padomes lēmumu un piemērojot jebkādas Enerģētikas Kopienas dibināšanas līguma 24. pantā paredzētās izmaiņas, dalībvalstu saistības attiecībā pret citām dalībvalstīm, kas paredzētas šajā regulā, tiek piemērotas arī Enerģētikas savienības līguma dalībvalstīm, kuras šo regulu ir īstenojušas savā teritorijā.

Grozījums Nr.    213

Regulas priekšlikums

51. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

51. pants

51. pants

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no šīs regulas 50. panta, Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2018., 2019. un 2020. gadu.

Atkāpjoties no šīs regulas 50. panta, Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2018., 2019. un 2020. gadu.

 

Regulas (ES) Nr. 525/2013 11. panta 3. punktu turpina piemērot attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu.

Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu turpina piemērot SEG pārskatu datu par 2018., 2019. un 2020. gadu izskatīšanai.

Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu turpina piemērot SEG pārskatu datu par 2018., 2019. un 2020. gadu izskatīšanai.

Regulas (ES) Nr. 525/2013 22. pantu turpina piemērot minētajā pantā prasītā ziņojuma iesniegšanai.

Regulas (ES) Nr. 525/2013 22. pantu turpina piemērot minētajā pantā prasītā ziņojuma iesniegšanai.

 

Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. panta 1. punktu turpina piemērot attiecībā uz šīs regulas 15., 17., 23., 31. un 32. panta īstenošanu, kā arī tad, ja tie ir minēti citos Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr.    214

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.  Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

iii.  Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības un visas sabiedrības iesaistīšana

Grozījums Nr.    215

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – 1.4. apakšpunkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4.  Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

1.4.  Makroreģionālā un reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

Grozījums Nr.    216

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – 1.4. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā reģionālā sadarbība

ii.  Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā makroreģionālā un reģionālā sadarbība

Grozījums Nr.    217

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.1.  Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un piesaistījumi (plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, 2030. gada satvara mērķrādītājs – visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu iekšzemē vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni)1

2.1.1.  Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un piesaistījumi1

__________________

__________________

1. Jānodrošina saskanība ar ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām atbilstīgi 14. pantam.

1. Jānodrošina saskanība ar ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām atbilstīgi 14. pantam.

Grozījums Nr.    218

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia.  Dalībvalsts nacionālās trajektorijas pēc 2021. gada, lai uzturētu un palielinātu oglekļa piesaistījumus piesaistītājos saskaņā ar Parīzes nolīgumu

Grozījums Nr.    219

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.1. punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām. Attiecīgā gadījumā citi mērķi un mērķrādītāji, ietverot sektoru mērķrādītājus un pielāgošanās uzdevumus

ii.  Citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām. Attiecīgā gadījumā citi mērķi un mērķrādītāji, ietverot sektoru mērķrādītājus un pielāgošanās uzdevumus

Grozījums Nr.    220

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Dalībvalsts plānotais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā kā tās nacionālais devums saistošā ES mērķrādītāja – vismaz 27 % 2030. gadā – sasniegšanā

i.  Dalībvalsts nacionālais mērķrādītājs atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā

Grozījums Nr.    221

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.  Trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iii.  Dalībvalsts trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā (sadalīti pa veidiem: autotransports, dzelzceļa transports un aviotransports)

Grozījums Nr.    222

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.  Trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, ietverot paredzamo kopējo enerģijas bruto galapatēriņu (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējo plānoto uzstādīto jaudu (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem

iv.  Trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, ietverot paredzamo kopējo enerģijas bruto galapatēriņu (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējo neto plānoto uzstādīto jaudu (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem

Grozījums Nr.    223

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v.  Trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītāju

v.  Dalībvalsts trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām, nošķirot iekšējo ražošanu un importu. Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītāju

Grozījums Nr.    224

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – va apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

va.  Dalībvalsts daļa, kā arī trajektorijas un mērķi atjaunojamo energoresursu enerģijai, ko 2030. gadā saražo pilsētas, energokopienas un ražojošie patērētāji, un atjaunojamās enerģijas trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam, tostarp sagaidāmais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš

Grozījums Nr.    225

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – vi apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi.  Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija)

vi.  Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ēkās, enerģija, kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā)

Grozījums Nr.    226

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Indikatīvs nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 30 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte; izteikts kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūtais līmenis 2020. gadā un 2030. gadā, ar minētā devuma lineāro trajektoriju no 2021. gada; ietverot izmantoto metodiku un pārrēķina koeficientus

i.  Līdz 2030. gadam izpildāms saistošs dalībvalsts energoefektivitātes mērķrādītājs, kas minēts Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā un izteikts kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūtais līmenis 2020. gadā un 2030. gadā, ar minētā mērķrādītāja lineāro trajektoriju no 2021. gada; ietverot izmantoto metodiku un pārrēķina koeficientus

Grozījums Nr.    227

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Kumulatīvs enerģijas ietaupījuma apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu

ii.  Kumulatīvs enerģijas ietaupījuma papildu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā un turpmākajos periodos saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu

Grozījums Nr.    228

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.  Dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi

iii.  Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi 2030. un 2040. gadam atbilstīgi mērķim līdz 2050. gadam panākt gandrīz nulles enerģijas un dekarbonizētu ēku fondu

Grozījums Nr.    229

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.  Kopējā renovējamā platība vai līdzvērtīgs ikgadējais enerģijas ietaupījums, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru

iv.  Kopējā renovējamā platība un attiecīgais enerģijas ietaupījums vai līdzvērtīgs ikgadējais enerģijas ietaupījums, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru

Grozījums Nr.    230

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu enerģijas avotus un energopiegādes no trešām valstīm, uzlabotu uzkrāšanu un pieprasījumreakciju

i.  Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu enerģijas avotus un energopiegādes no trešām valstīm, uzlabotu energotaupības pasākumu sākšanu, uzkrāšanu un pieprasījumreakciju

Grozījums Nr.    231

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm

ii.  Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no fosilo kurināmo (naftas, ogļu un gāzes) un attiecīgā gadījumā citu kurināmo enerģijas importa no trešām valstīm

Grozījums Nr.    232

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.  Nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu enerģijas) izmantošanu

iv.  Nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastīguma palielināšanu

Grozījums Nr.    233

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, saistībā ar 2014. gada oktobra Eiropadomes noteikto mērķi

i.  Elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, — vismaz 15%, ņemot vērā starpsavienojumu mērķrādītāju 2020. gadam — 10%

Grozījums Nr.    234

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām

i.  Galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un tās modernizāciju, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no 2. minētajām Enerģētikas savienības dimensijām;

Grozījums Nr.    235

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgus integrāciju un sasaistīšanu, ietverot mērķu izpildes grafiku

i.  Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, lielāku sistēmas elastību, tirgus integrāciju un sasaistīšanu, viedtīkliem, agregēšanu, pieprasījumreakciju, uzkrāšanu, decentralizētu ražošanu, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismiem, reāllaika cenu signāliem, ietverot mērķu izpildes grafiku;

Grozījums Nr.    236

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia.  Nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas nediskriminējošu līdzdalību, pieprasījuma reakciju un uzglabāšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos, un šo mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr.    237

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib.  Nacionālie mērķi, kas saistīti ar to, lai nodrošinātu, ka patērētāji piedalās enerģētikas sistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunajām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem;

Grozījums Nr.    238

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.  Nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai

iii.  Nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai, pārredzamības palielināšanai, piegādātāja maiņas veicināšanai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai

Grozījums Nr.    239

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.4.4.  Enerģētiskā nabadzība

2.4.4.  Enerģētiskā nabadzība

Nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību, ietverot mērķu izpildes grafiku

Ieviest nacionālo mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības definīciju, pamatojoties uz ES rādītājiem, kas norāda uz zemiem ienākumiem, augstām enerģijas izmaksām, dzīvojamo ēku fonda nepietiekamu kvalitāti un zemu energoefektivitāti, un attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi samazināt enerģētisko nabadzību, ietverot mērķu izpildes grafiku

Grozījums Nr.    240

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.5. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai saistībā ar Enerģētikas savienību, vajadzības gadījumā ietverot mērķu izpildes grafiku; atspoguļojot Enerģētikas savienības stratēģijas un SET plāna prioritātes

i.  Nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskam atbalstam pētniecībai un inovācijas iniciatīvām saistībā ar Enerģētikas savienību un tās prognozēto daudzkāršojošo iedarbību uz privāto pētniecību, vajadzības gadījumā ietverot mērķu izpildes grafiku. atspoguļojot Enerģētikas savienības stratēģijas un SET plāna prioritātes

Grozījums Nr.    241

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.5. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, ietverot ilgtermiņa mērķus (2050), mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanai, tostarp energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā skarot saistīto oglekļa transportēšanas un uzkrāšanas infrastruktūru

ii.  Nacionālie 2050. gadam izvirzītie mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu tehnoloģiju veicināšanu

Grozījums Nr.    242

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1.1  SEG emisijas un piesaistījumi (plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, 2030. gada satvara mērķrādītājs)

3.1.1  SEG emisijas un piesaistījumi

i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu [ ] [ESR] noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai [ ] [LULUCF ], kuri aptver visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistījumu veicināšanai, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi 50 gadu laikā kļūt par mazoglekļa ekonomiku un panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaistījumiem atbilstīgi Parīzes nolīgumam

i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu [ ] [ESR] noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai [ ] [LULUCF ] un trajektorijas, lai uzturētu un palielinātu oglekļa piesaistījumus piesaistītājos, kas minēti 2.1.1. punktā, kuri aptver visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistījumu veicināšanai, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi līdz 2050 gadam kļūt par ekonomiku, kuras siltumnīcefekta gāzu neto emisijas būtu nulles līmenī, un pēc tam ātri pāriet uz negatīvām emisijām atbilstīgi Parīzes nolīgumam

ii.  Reģionālā sadarbība šajā jomā

ii.  Reģionālā sadarbība šajā jomā

iii.  Attiecīgā gadījumā, neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, finansēšanas pasākumi, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, šajā jomā nacionālā līmenī

iii.  Attiecīgā gadījumā, neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, finansēšanas pasākumi, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, šajā jomā nacionālā līmenī

Grozījums Nr.    243

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo devumu saistošajā ES mērķrādītājā 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un trajektorijas, kā norādīts 2.1.2. punktā, ietverot pasākumus, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām6

i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo mērķrādītāju 2030. gadam un saistošo ES līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un trajektorijas, kā norādīts 2.1.2. punktā, ietverot pasākumus, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām6

__________________

__________________

6. Plānojot šos pasākumus, dalībvalstis ņem vērā esošo iekārtu ekspluatācijas laika beigas un energoatjaunināšanas potenciālu.

6. Plānojot šos pasākumus, dalībvalstis ņem vērā esošo iekārtu ekspluatācijas laika beigas un energoatjaunināšanas potenciālu.

Grozījums Nr.    244

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.  Īpaši pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, nolūkā veicināt enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iii.  Īpaši nacionālie pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu un uz fiskāliem pasākumiem, kā arī ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, nolūkā veicināt enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

Grozījums Nr.    245

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.  Īpaši pasākumi nolūkā ieviest vienotu kontaktpunktu, racionalizēt administratīvās procedūras, nodrošināt informāciju un apmācību un atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus un energokopienas

iv.  Īpaši pasākumi nolūkā novērst pārlieku apgrūtinošas izmaksas un šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai un ieviest vienotu kontaktpunktu, racionalizēt administratīvās procedūras, kā arī nodrošināt informāciju un apmācību Sagaidāmā ietekme, kas izpaužas kā paaugstināta jauna atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jauda

Grozījums Nr.    246

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – iva apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iva.  Konkrēti pasākumi, ar kuriem patērētājiem tiek piešķirtas tiesības un sniegti stimuli ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju pašu patēriņam, individuāli vai kolektīvi ražojot, uzglabājot, patērējot un pārdodot savu saražoto atjaunojamo energoresursu enerģiju, un sagaidāmā ietekme, kas izpaužas kā paaugstināta jauna atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jauda

Grozījums Nr.    247

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – via apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

via.  Citi plānoti vai pieņemti pasākumi atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai, īpaši, bet ne tikai šādi pasākumi:

 

(a)  pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka visas publiskās pārvaldes struktūras (valsts, reģionālās un vietējās) savos pasākumos integrē atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu;

 

(b)  noteikumi publiskā iepirkuma likumos, kuru mērķis ir nodrošināt, ka publiskās pārvaldes iestādes (valsts, reģionālā un vietējā līmenī) savā publiskajā iepirkumā iekļauj zaļos līgumtiesību piešķiršanas kritērijus, lai neatkarīgi no iepērkamajiem pakalpojumiem vai produktiem veicinātu to, ka uzņēmumi, kas cenšas iegūt līgumu, izmanto atjaunojamos energoresursus;

 

(c)  noteikumi par to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ir prasība, lai varētu saņemt attiecīgi valsts subsīdijas vai atbalstu.

Grozījums Nr.    248

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.3. punkts – iva apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iva.  Nacionālās rīcībpolitikas, grafiki un pasākumi, kas ieplānoti, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski izbeigtu fosilā kurināmā tiešu un netiešu subsidēšanu

Grozījums Nr.    249

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai, ietverot plānotos pasākumus un instrumentus (arī finansiālus) ēku energoefektivitātes veicināšanai, it sevišķi attiecībā uz turpmāk norādīto.

Plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas saistošā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai, ietverot plānotos pasākumus un instrumentus (arī finansiālus) ēku energoefektivitātes veicināšanai, it sevišķi attiecībā uz turpmāk norādīto:

Grozījums Nr.    250

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto)7 nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, ietverot rīcībpolitikas un pasākumus izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai

ii.  Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku un nacionālā ēku fonda (gan publisko, gan privāto ēku)7renovācijas ilgtermiņa stratēģija, ietverot energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu rīcībpolitikas, pasākumus un darbības izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai, kā arī tos, kas vērsti uz ēku fonda segmentiem ar sliktākajiem rādītājiem un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām

__________________

__________________

7. Saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītās redakcijas] 2.a pantu.

7. Saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītās redakcijas] 2.a pantu.

Grozījums Nr.    251

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.  Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energovadības sistēmu atbalstam9, patērētāju informēšanas un mācību pasākumi10 un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi11)

iv.  Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas saistošā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energovadības sistēmu atbalstam9, patērētāju informēšanas un mācību pasākumi10 un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi11)

__________________

__________________

9. Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu.

9. Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu.

10. Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 12. un 17. pantu.

10. Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 12. un 17. pantu.

11. Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 19. pantu.

11. Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 19. pantu.

Grozījums Nr.    252

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – iva apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iva.  Tādu rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir veicināt vietējo enerģijas kopienu devumu i), ii), iii) un iv) apakšpunktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā

Grozījums Nr.    253

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.4. apakšpunkts – 3.4.3. punkts– ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Pasākumi energosistēmas elastīguma uzlabošanai saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, ietverot tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršanu

ii.  Pasākumi energosistēmas elastīguma uzlabošanai, ietverot tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršanu, viedtīklu un uzglabāšanas infrastruktūras izveidi, pieprasījumreakcijas un decentralizētas ražošanas palielināšanu, kā arī cenu veidošanas pielāgošanu, tostarp reāllaika cenu signāliem

Grozījums Nr.    254

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.4. apakšpunkts – 3.4.3. punkts– iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia.  Pasākumi, lai visos enerģijas tirgos nodrošinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas nediskriminējošu līdzdalību, pieprasījumreakciju un uzglabāšanu, tostarp izmantojot agregāciju

Grozījums Nr.    255

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.4. apakšpunkts – 3.4.3. punkts– iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.  Pasākumi nolūkā nodrošināt prioritāru piekļuvi elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem vai iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, un prioritāru šādas elektroenerģijas dispečēšanu un nepieļaut šādas elektroenerģijas samazinājumus vai pārdispečēšanu18

iii.  Pasākumi, kas saistīti ar sistēmas darbības noteikumu un prakses pielāgošanu, lai palielinātu sistēmas elastību; mērķrādītāji, kas saistīti ar nosūtīšanas noteikumiem, kuri palīdz sasniegt nacionālos atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus; pasākumi, kas saistīti ar tādu noteikumu izmantošanu, kuri mazina un kompensē atjaunojamo energoresursu enerģijas tālāku nosūtīšanu un samazināšanu; pasākumi agregācijas palielināšanai18

__________________

__________________

18. Saskaņā ar [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 864, un Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861].

18. Saskaņā ar [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 864, un Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861].

Grozījums Nr.    256

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.5.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.5.a  Princips “prioritāte energoefektivitātei”

 

Izklāsts, kā dimensijās, rīcībpolitikās un pasākumos tiek ņemts vērā princips “prioritāte energoefektivitātei”

Grozījums Nr.    257

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.4. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, atkarība no enerģijas importa, ietverot attiecīgos riskus

i.  Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, tostarp pieprasījumreakcija, atkarība no enerģijas importa, ietverot attiecīgos riskus

Grozījums Nr.    258

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.6. apakšpunkts – iiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia.  Pašreizējais nacionālo fosilo kurināmo atbalstošo subsīdiju līmenis

Grozījums Nr.    259

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.6. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.  Šā punkta i.–iii. apakšpunktā norādīto aspektu attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

iv.  Šā punkta i.–iiia apakšpunktā norādīto aspektu attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

Grozījums Nr.    260

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.6.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.6.a  Princips “energoefektivitāte ir prioritāra”

 

Izklāsts, kā dimensijās, rīcībpolitikās un pasākumos tiek ņemts vērā princips “energoefektivitāte ir prioritāra”

Grozījums Nr.    261

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKU UN PASĀKUMU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS29

5.  PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKAS PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU STRATĒĢIJU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS29

__________________

__________________

29. Plānotās rīcībpolitikas un pasākumi ir varianti, par kuriem norit debates un kurus reālistiski varētu pieņemt un īstenot pēc nacionālā plāna iesniegšanas dienas. Attiecīgās 5.1. punkta i. apakšpunktā noteiktās prognozes tāpēc ietver ne tikai īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus (prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi), bet arī plānotās rīcībpolitikas un pasākumus.

29. Plānotās rīcībpolitikas un pasākumi ir varianti, par kuriem norit debates un kurus reālistiski varētu pieņemt un īstenot pēc nacionālā plāna iesniegšanas dienas. Attiecīgās 5.1. punkta i. apakšpunktā noteiktās prognozes tāpēc ietver ne tikai īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus (prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi), bet arī plānotās rīcībpolitikas un pasākumus.

Grozījums Nr.    262

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.1.  Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, ietverot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi (kā aprakstīts 4. iedaļā)

5.1.  Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku, pasākumu un investīciju stratēģiju ietekme uz energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, ietverot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi (kā aprakstīts 4. iedaļā)

Grozījums Nr.    263

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.  Rīcībpolitiku mijiedarbības (starp esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) novērtējums vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam

ii.  Rīcībpolitiku mijiedarbības (starp esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) novērtējums vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, sevišķi lai gūtu skaidru priekšstatu par energoefektivitātes/energotaupības rīcībpolitiku ietekmi uz enerģijas sistēmas lielumu un lai samazinātu risku, ka investīcijas enerģijas piegādē var “noklīst”

Grozījums Nr.    264

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  Esošo un plānoto nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumi.

Grozījums Nr.    265

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.2.3. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.2.3.  Veselība un labklājība

 

i.  Ietekme uz gaisa kvalitāti un ar to saistītā ietekme uz veselību

 

ii.  Cita veida ietekme uz veselību un labklājību (piemēram, ūdens, trokšņa u.c. piesārņojums, pieaugošs skaits cilvēku, kas pārvietojas ar kājām vai velosipēdu, svārstsatiksme vai cita veida izmaiņas transporta izmantošanā utt.)

Grozījums Nr.    266

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.2.4. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.2.4.  Ietekme uz vidi

 

i.  Jebkāds detalizēts stratēģisks vides vai ietekmes uz vidi novērtējums, kas saistīts ar šo stratēģiju vai nacionālajiem plāniem

 

ii.  Ar ūdeni saistītie aspekti, piemēram, pieprasījums pēc ūdens vai ūdens ieguve (ņemot vērā potenciālās klimata pārmaiņas nākotnē), hidroenerģijas vai plūdmaiņu enerģijas u.c. ietekme uz saldūdens un jūras dzīvotnēm

 

iii.  Jebkādas paaugstinātas mobilizācijas saistībā ar bioenerģijas (no lauksaimniecības kultūrām iegūta enerģija, mežu biomasa utt.) izmantošanu ietekme uz vidi (un klimatu) un tās saikne ar stratēģiju piesaistei zemes izmantošanas nozarē

Grozījums Nr.    267

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.2.6. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.2.6.  Investīciju ietekme

 

i.  esošās investīciju plūsmas;

 

ii.  pieņēmumi par investīcijām nākotnē, kas saistīti ar katru no plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem, tostarp plānoto rīcībpolitiku un pasākumu riska profils;

 

iii.  nozaru vai tirgus riska faktori vai šķēršļi valsts (vai makroreģionālā) līmenī;

 

iv.  papildu publiskā finansiālā atbalsta vai resursu analīze, kas vajadzīga saskaņā ar iii) punktu apzināto trūkumu novēršanai;

 

v.  kvalitatīvs investoru uzticības novērtējums, ietverot projekta posmu redzamību un investīciju iespēju rentabilitāti un pievilcīgumu;

 

vi.  iepriekšējā gada novērtējums pret tā prognozēm, nākotnes izredzes, ņemot vērā būtiskus faktorus, ar kuriem saskaras investori.

Grozījums Nr.    268

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Attiecīgā gadījumā izmaksas, kas saistītas ar atjaunojamo energoresursu integrāciju, ņemot vērā dažādus starpsavienojumu scenārijus.

Grozījums Nr.    269

Regulas priekšlikums

Ia pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ia pielikums

 

NACIONĀLĀS TRAJEKTORIJAS ATJAUNOJAMO ENERGURESURSU ENERĢIJAS ĪPATSVARAM ENERĢIJAS BRUTO GALAPATĒRIŅĀ LAIKPOSMĀ NO 2020. LĪDZ 2030. GADAM

 

Direktīvas 4.a panta 2. punkta otrajā daļā minētā trajektorija sastāv no šādiem no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas starpposma mērķrādītājiem:

 

S2020 + 0,20 (S2030 – S2020), kā vidējā vērtība divu gadu periodam (2021–2022);

 

S2020 + 0,40 (S2030 – S2020), kā vidējā vērtība divu gadu periodam (2023–2024),

 

S2020 + 0,60 (S2030 – S2020), kā vidējā vērtība divu gadu periodam (2025–2026), un

 

S2020 + 0,80 (S2030 – S2020), kā vidējā vērtība divu gadu periodam (2027–2028),

 

kur

 

S2020 = mērķrādītājs, kas attiecīgajai dalībvalstij jāsasniedz 2020. gadā saskaņā ar [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016)0767,] 3. pantu un I pielikumu — A daļa,

 

un

 

S2030 = mērķrādītājs, kas attiecīgajai dalībvalstij jāsasniedz 2030. gadā.

Grozījums Nr.    270

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  transportā izmantotās enerģijas pārdošanas apjoms, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

(b)  transportā izmantotās enerģijas pārdošanas apjoms, kas izslēgts no aprēķina, ja tāds ir, [ktoe];

Grozījums Nr.    271

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pašpatēriņam saražotās enerģijas daudzums, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

(c)  pašpatēriņam saražotās enerģijas daudzums, kas izslēgts no aprēķina, ja tāds ir, [ktoe];

Grozījums Nr.    272

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 2. un 3. punktā minēto b), c), d) un e) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu piemērošana:

(f)  enerģijas pārdošanas apjomi vai enerģijas ietaupījuma apjoms [ktoe], kas ir atbrīvoti saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 2. un 3. punktu;

Grozījums Nr.    273

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, izmantotās enerģijas pārdošanas apjoms [ktoe], kas izslēgts no aprēķina saskaņā ar b) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr.    274

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  enerģijas pārveidošanas, sadales un pārvades sektoros gūtā enerģijas ietaupījuma apjoms [ktoe] saskaņā ar c) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr.    275

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  enerģijas ietaupījuma, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam, apjoms [ktoe] saskaņā ar d) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr.    276

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  uz ēkām vai ēkās pašpatēriņam saražotās enerģijas apjoms [ktoe], ja pie tā noveduši rīcībpolitikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju jaunuzstādīšanu, saskaņā ar e) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr.    277

Regulas priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIa pielikums

 

ILGTERMIŅA STRATĒĢIJU KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS JOMĀ VISPĀRĒJAIS SATVARS

 

1.  STRATĒĢIJU IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS

 

1.1.  Kopsavilkums

 

1.2.  Konteksts

 

1.2.1.  Ilgtermiņa stratēģiju nacionālās, ES un starptautiskās politikas konteksts

 

1.2.2.  Tiesiskā regulējuma konteksts

 

1.3.  Apspriešanās

 

1.3.1.  Apspriešanās ar sabiedrību un ieinteresētajām personām (valsts parlamentu, vietējām un reģionālajām, publiskajām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām)

 

1.3.2.  Apspriešanās ar citām dalībvalstīm, trešām valstīm un ES iestādēm

 

2.  NACIONALĀS ILGTERMIŅA STRATĒĢIJAS KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS JOMĀ

 

2.1.  KOPĒJIE SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU SAMAZINĀJUMI UN PIESAISTĪJUMU PIESAISTĪTĀJOS PIEAUGUMS

 

2.1.1.  Oglekļa dioksīda emisiju kopapjoms līdz 2100. gadam saskaņā ar Parīzes nolīgumu

 

2.1.2.  Trajektorija rentablai pārejai uz nulles līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisijām — līdz 2050. gadam — un pēc tam ātrai pārejai uz negatīvām emisijām

 

2.1.3.  Nacionālais mērķis 2030. gadam un starpposmu mērķi 2040. un 2050. gadam, kas saskaņoti ar 2.1.2. punktā minēto trajektoriju

 

2.1.4.  Starptautiskā dimensija

 

2.1.5.  Ilgtermiņa pielāgošanās uzdevumi

 

2.2.  ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU ENERĢIJA

 

2.2.1.  Trajektorija uz atjaunojamiem energoresursiem balstītas sistēmas izveidei enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2050. gadam

 

2.2.2.  Nacionālais mērķrādītājs no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas daļai enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un starpposma mērķi vismaz 2035., 2040. un 2045. gadam, kas saskaņoti ar 2.2.2. punktā minēto trajektoriju

 

2.3.  ENERGOEFEKTIVITĀTE

 

2.3.1.  Trajektorija nolūkā panākt, ka līdz 2050. gadam tiek izveidota maksimāli energoefektīva ekonomika, kā tas paredzēts 2.1.2. un 2.2.1. punktā

 

2.3.2.  Nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs, kas izteikts kā absolūtais primārās enerģijas patēriņa un galaenerģijas patēriņa līmenis 2030. gadā, un starpposma mērķi vismaz 2035., 2040. un 2045. gadam

 

3.  NOZARU STRATĒĢIJAS

 

3.1.  Enerģētikas sistēma

 

3.1.1.  Nākotnē sagaidāmais pieprasījums pa enerģijas nesēju veidiem

 

3.1.2.  Nākotnē sagaidāmā ražošanas jauda, ieskaitot centralizēto un decentralizēto uzglabāšanu, pa tehnoloģiju veidiem

 

3.1.3.  Paredzētā vai nākotnē iespējamā emisiju trajektorija vai diapazons

 

3.1.4.  Galveno energoefektivitātes, pieprasījuma puses elastības un enerģijas patēriņa veicinātāju apraksts un to attīstība laikā no 2021. gada

 

3.1.5.  Īss to rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kas iecerēti, lai līdz 2050. gadam enerģijas bruto galapatēriņā panāktu 2.2.1. punktā minēto uz atjaunojamiem energoresursiem balstīto sistēmu un maksimāli energoefektīvu un elastīgu ekonomiku, cita starpā paredzot trajektorijas katrai tehnoloģijai

 

3.2.  Rūpniecība

 

3.2.1.  Sagaidāmās emisiju trajektorijas pa nozarēm un enerģijas piegādes avoti

 

3.2.2.  Dekarbonizācijas iespējas vai politikas pieejas un visi esošie mērķrādītāji, plāni vai stratēģijas, ietverot elektrifikāciju, alternatīvus kurināmā veidus, energoefektivitātes pasākumus utt.

 

3.3.  Ēkas

 

3.3.1.  Paredzamais pieprasījums pēc enerģijas ēku sektorā pa ēku kategorijām, ietverot komercplatības, dzīvojamās ēkas un publiskās ēkas

 

3.3.2.  Turpmākie energoapgādes avoti

 

3.3.3.  Iespējas samazināt pieprasījumu pēc enerģijas, renovējot esošās ēkas, un attiecīgie sociālie, ekonomiskie un vides ieguvumi

 

3.3.4.  Politikas pasākumi esošā ēku fonda renovācijas stimulēšanai

 

3.4.  Transports

 

3.4.1.  Sagaidāmie emisiju un enerģijas avoti pa transporta veidiem (piemēram, vieglās automašīnas, vieglie kravas automobiļi, kravas autotransports, kuģniecība, aviācija, dzelzceļš)

 

3.4.2.  Dekarbonizācijas iespējas vai politikas pieejas

 

3.5.  Lauksaimniecība un zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)

 

3.5.1.  Pašreizējās visu avotu un atsevišķu siltumnīcefekta gāzu radītās emisijas

 

3.5.2.  Emisiju samazināšanas iespējas un politikas pasākumi, lai uzturētu un palielinātu piesaistītājus, tostarp nacionālie mērķrādītāji vai mērķi

 

3.5.3.  Saikne ar lauksaimniecības un lauku attīstības rīcībpolitikām

 

3.6.  Starpnozaru stratēģijas elementi un citas attiecīgās nozares

 

4.  FINANSĒJUMS

 

4.1.  Aprēķini par nepieciešamajiem ieguldījumiem

 

4.2.  Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar publisko finansējumu un privāto investīciju stimulēšanu

 

4.3.  Attiecīgās pētniecības, izstrādes un inovāciju stratēģijas

 

5.  ANALĪTISKAIS PAMATS UN SOCIĀLI EKONOMISKĀ IETEKME

 

5.1.  Modelēšana, scenāriji vai analīze, kas veikta stratēģijas izstrādes gaitā

 

5.2.  Konkurētspēja un ekonomiskā ietekme

 

5.3.  Ietekme veselības, vides un sociālajā jomā

 

5.4.  Stratēģija 3. daļā minēto nozaru ilgtermiņa izturētspējas nodrošināšanai

 

6.  Pielikumi (pēc vajadzības)

 

6.1.  Papildu analīze

 

6.1.1.  Detalizēta informācija par jebkādu 2050. gada situācijas modelēšanu (tostarp pieņēmumi) un/vai citām kvantitatīvām analīzēm, indikatoriem utt.

 

6.1.2.  Datu tabulas vai citi tehniskie pielikumi

 

6.2.  Citi avoti

Grozījums Nr.    278

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)  informācija par dalībvalsts nodomu izmantot Regulas [ ] [ESR] 5. panta 4. un 5. punktā paredzēto elastīgumu.

(n)  informācija par dalībvalsts nodomu izmantot Regulas [ ] [ESR] 5. panta 4., 5. un 7. punktā paredzēto elastīgumu un 5. panta 5.a punktā paredzēto ieņēmumu izlietojumu.

Grozījums Nr.    279

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – m apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  primārā biomasa, kas iegūta mežsaimniecībā un ko tieši izmanto enerģijas ražošanai

(1)  primārā biomasa, kas iegūta mežsaimniecībā un ko tieši izmanto enerģijas ražošanai vai ražo pārstrādāta koksnes kurināmā ražošanai

Grozījums Nr.    280

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – m apakšpunkts – 1. punkts– a apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  apaļkoki (norādot atsevišķi rūpnieciskos apaļkokus un kurināmo koksni)

iii)  apaļkoki (norādot atsevišķi rūpnieciskos apaļkokus, pirmskomercializācijas starpcirtes un kurināmo koksni)

Grozījums Nr.    281

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – m apakšpunkts – 2. punkts– ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  kūtsmēsli

Grozījums Nr.    282

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  enerģijas ietaupījums, kas X-3 un X-2 gadā sasniegts, izmantojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu;

(b)  enerģijas ietaupījuma kopējais daudzums, kas X-3 un X-2 gadā sasniegts, izmantojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu, kā arī

 

i)  panāktais ietaupījumu apjoms ar katru rīcībpolitiku, pasākumu vai individuālo darbību;

 

ii)  skaidrojums par to, kā un uz kādu datu pamata šie ietaupījumi ir aplēsti;

 

iii)  skaidrojums par to, vai dalībvalsts ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu ietaupījumu kopējo apjomu, kas jāsasniedz līdz katra Direktīvas 2012/27/ES [grozīta ar priekšlikumu COM(2016)0761] 7. pantā norādītā laikposma beigām. Ja dalībvalsts nav uz pareizā ceļa, tā sniedz sīkāku skaidrojumu par koriģējošām darbībām, kuras tā plāno veikt, lai panāktu ietaupījumus;

 

iv)  pamatojums gadījumā, ja progresa ziņojumā iekļautie pasākumi atšķiras no pasākumiem, kuri ir iekļauti dalībvalsts paziņojumā;

Grozījums Nr.    283

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  biomasas ražošanas un izmantošanas ietekme uz ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs, ietverot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

(b)  biomasas ražošanas un izmantošanas ietekme uz ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs, ietverot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ūdens un gaisa kvalitāti un zemes izmantošanas tiesībām, ņemot vērā ar Direktīvu 2008/98/EK izveidotos atkritumu hierarhijas principus;

Grozījums Nr.    284

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir nozīmīgs Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā avots, – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai.

(f)  attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir to izejvielu avots, no kā iegūst un ražo Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo, – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai.

Grozījums Nr.    285

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)   bioenerģijas ilgtspējības kritēriju efektivitātes novērtējums, kā izklāstīts Direktīvā (ES).../... [Atjaunojamo energoresursu direktīva], kuri rada siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, aizsargājot oglekļa dioksīda piesaistītājus, bioloģisko daudzveidību, nodrošinātību ar pārtiku un cilvēku tiesības izmantot zemi.

(1)

OV C 342, 12.10.2017.

(2)

OV C 246, 28.7.2017.


PASKAIDROJUMS

2016. gads ir bijis vissiltākais gads cilvēces vēsturē, tādēļ Enerģētikas savienībai ir jāapzinās globālās sasilšanas problēma un jāizveido spēcīga pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu saistību izpildi saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Lai to panāktu, mūsu ziņojumā par Enerģētikas savienības pārvaldību ir pausts aicinājums noteikt atbilstošu ES oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu, aprēķinot maksimālo siltumnīcefekta gāzu apjomu, ko ES joprojām var emitēt, lai mēs varētu dzīvot pasaulē, kurā klimata pārmaiņas ir ierobežotas līdz 1,5°C līdz gadsimta beigām. Ziņojumā arī pausts aicinājums Komisijai pievērsties klimata politikas problemātiskajam jautājumam, proti, metānam. Ņemot vērā augsto globālās sasilšanas potenciālu un īso metāna noturību atmosfērā, Savienībai būtu steidzami jāapsver attiecīgas politikas iespējas un jānāk klajā ar visaptverošu stratēģiju metāna emisiju jomā. Stratēģijām attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu un metāna emisijām jāveido pamats uzticamai ilgtermiņa plānošanai laikposmam līdz 2050. gadam.

Lai saglabātu globālo sasilšanu zem 1,5°C līmeņa, vēlākais līdz 2050. gadam ir jāievieš nulles līmeņa emisiju, augstas energoefektivitātes un pilnībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem balstīta ekonomika. Tādējādi spēcīga un iekļaujoša pārvaldība ir saistīta ar vērienīgākiem mērķiem attiecībā uz mūsu izvirzītajiem mērķrādītājiem 2030. gadam energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā. Ņemot vērā to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju izmaksas samazinās, ir pienācis laiks izvērtēt potenciālu, kāds ir visām enerģētikas pārkārtošanā iesaistītajām ieinteresētajām personām, t. i., pilsētām un reģioniem, iedzīvotājiem, kooperatīviem, investoriem, uzņēmumiem u. c. Izstrādājot minēto pārvaldību, vajadzētu iesaistīt un koordinēt visus šīs jomas dalībniekus nolūkā veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.  Tas samazinās ģeopolitisko risku, ierobežojot mūsu atkarību no importa, un sekmēs videi draudzīgu izaugsmi, radot miljoniem jaunu darbvietu Eiropā.

Ziņojumā arī tiek pavērts ceļš turpmākai pārrobežu sadarbībai, izmantojot makroreģionālo partnerību. Šīm partnerībām ir potenciāls nodrošināt viedtīklu izvēršanu un atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes sekmēšanu ar optimālām izmaksām. Ziemeļu jūras, Baltijas jūra, Dienvidaustrumeiropa, Centrāleiropa un Rietumeiropa un Vidusjūras baseins ir ģeogrāfiski apgabali, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis var ļoti daudz iegūt, rīkojoties kopīgi. Šādas makroreģionālās partnerības noteiks atjaunojamo energoresursu projektus, kas ir Enerģētikas savienības interesēs (piemēram, atkrastes vējparki, komunālo pakalpojumu nodrošināšanai izmantojamas fotoelementu iekārtas, pilsētu īstenoti pārrobežu projekti), un Komisijai būtu jāizveido īpaša finanšu platforma, lai sniegtu tām atbalstu.

ES ir jāatgūst iedzīvotāju uzticēšanās, nodrošinot uzticamus ES tiesību aktus, pilnīgu pārredzamību, saistošus mērķrādītājus un Eiropas mēroga investīcijas nozarēs, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi, piemēram, ēku fonda renovācijā un elektromobilitātē. Tādējādi ziņojumā izklāstītā daudzlīmeņu pārvaldība palīdzēs dalībvalstīm sasniegt minētos mērķus.


PIELIKUMS: TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Pārvaldības regulējums — Pārredzamība — to organizāciju saraksts, ar kurām tikās referenti Michèle Rivasi un Claude Turmes

Deputātu līmenī

AEBIOM

Agentur

Agora Energiewende

Akuo Energy

Berliner E-Agentur

Bundersverband Erneuerbare Energie (BEE)

Business Europe

Chatham House

Confederation of Swedish Enterprise

Croatia Energy Agency

Climate Alliance

Danish Energy Association

Dong Energi

EDSO for smart grids

European Geothermal Energy Council

Eurogas

Fern

Fortum

Fraunhofer Institut

IDDRI

Innogy

Leaders of Sustainable Biofuels

National Grid

Norwea

PGE Polska Grupa Energetyczna

PKA

Rockwool

Siemens

Solaire Direct

Stattnet

Total

VkU

Wind Europe

WWF

50 Hertz

Darba līmenī

CEZ

Cofalec

European Climate Foundation

European Heat Pump Association

Enedis

Euro Heat and Power

European Association for the Storage of Energy

EU-ACE

EWE

Friends of the Earth

Knauf Insulation

Rescoop

Romanian Energy Council

RTE

RWE/Innogy

Saint-Gobain

Shell

Statoil


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS (16.10.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013

(COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jens Rohde

ĪSS PAMATOJUMS

Vajadzība izveidot Enerģētikas savienības pārvaldību pirmo reizi tika minēta Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Minētajai pārvaldībai būtu jāpalīdz nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, dodot dalībvalstīm nepieciešamo rīcības brīvību un pilnībā ievērojot dalībvalstu brīvību noteikt savu energoresursu struktūru. Secinājumos uzsvērts, ka pārvaldība būtu jāveido, pamatojoties uz pašreizējām struktūrām, piemēram, valstu programmām klimata jomā un valstu plāniem attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti. Enerģētikas savienības stratēģija, kas pieņemta 2015. gada 25. februārī, paplašināja pārvaldības darbības jomu, papildus klimata un enerģētikas politikas satvaram laikposmam līdz 2030. gadam tajā iekļaujot arī visas piecas Enerģētikas savienības jomas, proti: enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās; iekšējais enerģijas tirgus; pieprasījuma ierobežošana; dekarbonizācija, kas ietver atjaunojamo energoresursu enerģiju; un pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Turklāt Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūcijā par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību pausts aicinājums Enerģētikas savienības pārvaldību veidot vērienīgu, uzticamu, pārredzamu, demokrātisku un ar pilnīgu Parlamenta iesaisti, kā arī nodrošināt 2030. gadam izvirzīto klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu.

Pamatojoties uz minēto, apspriežamā Komisijas priekšlikuma mērķis ir izveidot Enerģētikas savienības pārvaldības regulējuma satvaru, pamatojoties uz diviem galvenajiem pīlāriem: pirmkārt, pašreizējo enerģētikas un klimata jomas plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumu racionalizēšana, lai ņemtu vērā labāka regulējuma principus; otrkārt, efektīva dalībvalstu un Komisijas savstarpējā politikas veidošanas procesa (kurā cieši iesaistītas citas ES iestādes) virzīšana, lai sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus, jo sevišķi 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā.

Priekšlikums ir sagatavots paralēli Komisijas veiktajai Atjaunojamo energoresursu direktīvas, Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanai. Turklāt šajā priekšlikumā pilnībā integrēta Klimata pārraudzības mehānisma regula Nr. 525/2013 (MMR) ar mērķi nodrošināt enerģētikas un klimata jomas integrāciju, jo ir atjaunināti spēkā esošie noteikumi, lai tie būtu piemēroti ierosinātās Kopīgo centienu regulas un Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) īstenošanas uzraudzībai un Parīzes nolīgumā noteikto ES saistību izpildei. Saskaņā ar Komisijas pausto tās priekšlikums ļaus ievērojami samazināt administratīvo slogu. Kopumā ar priekšlikumu ir integrēti, racionalizēti vai atcelti vairāk nekā 50 spēkā esošie plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi.

Attiecībā uz lauksaimniecību priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstīm ir pienākums ziņot par:

- to ilgtermiņa zemu emisiju stratēģijām, tostarp emisiju samazināšanu un piesaistīšanas veicināšanu lauksaimniecības nozarē;

- valsts prognožu un mērķu īstenošanu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, tostarp tās biodegvielas īpatsvaru, kas ražota no nozīmīgākajām lauksaimniecības kultūrām;

- tādu pasākumu īstenošanu, ar ko veicina no biomasas iegūtas enerģijas izmantošanu, tostarp biomasas izmantošanu lauksaimniecības nozarē;

- galīgo enerģijas patēriņu pa atsevišķām nozarēm, tostarp lauksaimniecībā.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā soli pareizajā virzienā. Tas ir vērienīgs priekšlikums. Tomēr viņš ierosina dažus grozījumus, kas ir galvenokārt tehniska rakstura grozījumi, šādā nolūkā:

- saistībā ar ziņošanu par atjaunojamo energoresursu enerģiju Komisija var paredzēt skaidras pamatnostādnes dalībvalstīm par ziņošanu bioenerģijas jomā;

- ja Komisija secina, ka kāda dalībvalsts nav panākusi pietiekami daudz tās integrētajā valsts klimata un enerģētikas plānā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā vai pasākumu īstenošanā, Komisija nāk klajā ar konkrētām prasībām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir jāizpilda. Šīs īpašās prasības ir paredzētas, lai aizstātu sistēmu, kurai atbilstīgi Komisija sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij, kā paredzēts Komisijas priekšlikumā. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ieteikumi šajā gadījumā pietiekamā mērā nesasniedz vajadzīgo, jo nav saistoši;

- dalībvalstīm nebūs jāziņo par iekšzemes patēriņa preču cenu un zemes izmantojuma izmaiņām, kas saistītas ar apjomīgāku biomasas un citu atjaunojamo energoresursu enerģijas veidu izmantošanu, jo šāda ziņošana dalībvalstīm būtu pārāk apgrūtinoša un gandrīz neiespējama;

- ir racionalizēts un saskaņots dažu Komisijas teksta daļu formulējums.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai un pārredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus iedzīvinot Savienības labāka regulējuma principus.

(1)  Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai un pārredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības mērķu un Parīzes nolīguma mērķrādītāju sasniegšanu ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus iedzīvinot Savienības labāka regulējuma principus.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Nevienu šīs regulas noteikumu nedrīkst interpretēt tā, lai skartu vai ierobežotu LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā apstiprinātās dalībvalstu tiesības.

Pamatojums

LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā ir apstiprinātas dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izdarīt izvēli starp dažādiem energoresursu avotiem un noteikt savas energoapgādes vispārējo struktūru.Tā kā ES regula nedrīkst skart vai apdraudēt Līgumu noteikumus, ir svarīgi uzsvērt, ka ES likumdevējs ir ņēmis vērā iepriekš minētās dalībvalstu tiesības.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Enerģētikas savienībai būtu jāaptver piecas pamatdimensijas: enerģētiskā drošība, iekšējais enerģijas tirgus, energoefektivitāte, dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

(2)  Enerģētikas savienībai būtu jāveic pāreja uz augstas efektivitātes energosistēmu, kas lielā mērā balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem un aptver piecas pamatdimensijas: enerģētiskā drošība un patērētājiem pieejamas cenas, iekšējais enerģijas tirgus, energoefektivitāte, dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības un nacionālā līmenī.

(3)  Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana, lai nodrošinātu visiem taisnīgu piekļuvi enerģijai. Šo mērķi vislabāk var sasniegt ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības, nacionālā un reģionālā līmenī, kā arī ar pētniecības un vietējas energoapgādes sekmēšanu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī vienojās par Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju.

(5)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī vienojās par Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Energoefektivitātes mērķrādītājiem vajadzētu būt indikatīviem un saskaņā ar Padomes 2014. gada oktobra secinājumiem. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī14 arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, atvēlot dalībvalstīm vajadzīgo elastību un pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.

(7)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī14 arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, atvēlot dalībvalstīm vajadzīgo elastību un pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, Parīzes nolīguma mērķus, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās enerģētikas un klimata rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm, lai saglabātu un veicinātu skarto ekosistēmu oglekļa piesaistītājfunkciju, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un izmantoto resursu ilgtspēju ilgtermiņā. Lai turklāt valstu un Eiropas līmenī saglabātu stabilitāti, konkurētspēju un saprātīgas cenas, dalībvalstīm ir jācenšas panākt līdzsvaru starp pašreizējo ražošanas jaudu, tehnoloģijām un resursiem nolūkā turpināt centienus popularizēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

_________________

_________________

14 Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).

14 Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Enerģētikas savienības mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Tāpēc plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, pēc iespējas vairāk būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.

(17)  Enerģētikas savienības mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus saskanīgām nacionālajām rīcībpolitikām. Pašreizējā plānošana, ziņošana un monitorings klimata un enerģētikas jomā būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Enerģētikas savienības īstenošanas nolūkā ir svarīgi attiecībā uz fosilajām degvielām ieviest atbilstīgu ziņošanas prasību.Tai būtu jāietver informācija par ražošanas kritērijiem, kas saistīti ar ieguves vietu un metodi.Minētā iemesla dēļ Komisijai līdz 2018. gada decembrim būtu jāsniedz fosilajām degvielām piemērojamo kritēriju saraksts un jāīsteno ziņošanas prasība.

Pamatojums

Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās enerģētikas pārkārtošanā. Nopietnas enerģētikas politikas īstenošanas nolūkā arī fosilajām degvielām ir jāpiemēro stingrāks novērtējums, lai panāktu salīdzināmību. Fosilajām degvielām nekādā gadījumā nebūtu jāpiemēro atvieglotas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi dodot drošību investoriem, nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Tomēr vienu reizi plāna aptvertajā desmit gadu periodā būtu jāparedz nacionālo plānu atjauninājumi, lai dalībvalstīm dotu iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Plānus, kas aptver 2021.–2030. gada periodu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atjaunināt līdz 2024. gada 1. janvārim. Mērķrādītāji, mērķi un devumi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Atjauninājumos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.

(22)  Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi apmierinot dalībvalsts iedzīvotāju vajadzības, sekmējot enerģētisko drošību un nodrošinot noteiktību investoriem, nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Tomēr vienu reizi plāna aptvertajā desmit gadu periodā būtu jāparedz nacionālo plānu atjauninājumi, lai dalībvalstīm dotu iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Plānus, kas aptver 2021.–2030. gada periodu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atjaunināt līdz 2024. gada 1. janvārim. Atjauninājumos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā. Pakāpeniskā pārejā uz jaunākās paaudzes biodegvielām būtu jāņem vērā pašreizējie dalībvalstu ieguldījumi pirmās paaudzes biodegvielas ražošanā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  LULUCF nozare ir ļoti apdraudēta un ļoti jutīga pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus šai nozarei ir milzīgs potenciāls nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un sniegt ievērojamu devumu Eiropas un starptautisko ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. Tā var sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus un nodrošinot biomateriālus, kas var aizstāt fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir jo īpaši palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu resursu pārvaldību un oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. Ilgtermiņa stratēģijas ir būtiskas, lai nodrošinātu ilgtspējīgas investīcijas ilgākā laikposmā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Ir svarīgi veicināt investīcijas attiecībā uz progresīvām un ilgtspējīgām biodegvielām, kas iegūtas no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumiem, un to attīstību, nodrošinot konsekvenci starp ES politikas virzieniem un mērķiem enerģētikas, klimata, aprites ekonomikas un lauksaimniecības jomā un veicinot investīcijas bioekonomikā un aprites ekonomikā, lai pārvarētu grūtības izstrādāt biomasas piegādes ķēdes, cita starpā izmantojot iespējamus regulētos tarifus elektroenerģijai, kas saražota no cietajām vai gāzveida degvielām, kuras iegūtas no biomasas atkritumiem, lai tehnoloģijas atkritumu biomasas pārvēršanai enerģijā netiktu izslēgtas no tirgus.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Ņemot vērā metāna augsto globālās sasilšanas veicinātāja potenciālu un salīdzinoši īso palikšanas laiku atmosfērā, Komisija varētu apsvērt iespējamos politikas virzienus, lai pievērstos metāna emisijām, izņemot enteriskās metāna emisijas, kas dabiski rodas atgremotāju audzēšanas procesā, un nodrošinātu saskaņu ar aprites ekonomikas politiku un atkritumu izmantošanu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā. Komisijai būtu dalībvalstīm pēc vajadzības jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu maksimāli jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.

(34)  Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā. Atzīstot dalībvalstu kompetenci šajā jomā, Komisija var sniegt dalībvalstīm ieteikumus, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu maksimāli jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, ar ciešu Eiropas Parlamenta iesaisti. Komisijai būtu pēc vajadzības dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi nacionālo plānu izstrādē un ar to saistītajā spēju veidošanā.

(38)  Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, tostarp emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu, cieši iesaistot Eiropas Parlamentu. Komisijai ar Eiropas Parlamenta atbalstu būtu pēc vajadzības dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi nacionālo plānu izstrādē un ar to saistītajā spēju veidošanā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā pilnvaras noteikt nacionālos enerģētikas un klimata plānus, ņemot vērā ES mērķrādītājus.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Eiropas Vides aģentūrai būtu saskaņā ar savu gada darba programmu Komisijai vajadzības gadījumā jāpalīdz ar novērtēšanu, monitoringu un ziņošanu.

(40)  Eiropas Vides aģentūrai būtu saskaņā ar savu gada darba programmu Komisijai vajadzības gadījumā jāpalīdz ar novērtēšanu, monitoringu un ziņošanu. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Vides aģentūras sniegtie padomi par biodegvielas ražošanas ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  enerģētiskā drošība,

(a)  enerģētiskā drošība un patērētājiem pieejamas cenas;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nākamie plāni aptver desmit gadu periodu tieši pēc iepriekšējā plāna aptvertā perioda beigām.

1.  Katra dalībvalsts līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nākamie plāni aptver desmit gadu periodu tieši pēc iepriekšējā plāna aptvertā perioda beigām.

Pamatojums

Ierosinātais termiņš nav pieņemams. Nacionālo plānu sagatavošanas termiņš būtu jāsaskaņo ar apspriežu pasākumiem katrā dalībvalstī, tādiem kā stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, sabiedriskās apspriešanas, kas minētas 10. pantā, un pieņemšana valdībā. Tas jāsaista arī ar darbu pie regulējuma, jo vēl aizvien nav novērstas būtiskas pretrunas attiecībā uz plāna būtību. Pašlaik notiek darbs pie svarīga regulējuma, kas iekļauts tiesību aktu kopumā “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” un ievērojami ietekmēs nacionālajos plānos iekļaujamos principus.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  to rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus, mērķrādītājus un devumus;

(c)  to rīcībpolitiku, pasākumu un investēšanas stratēģiju apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus, mērķrādītājus un devumus;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) punktā minēto mērķu sasniegšanu;

(e)  novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku, pasākumu un investēšanas stratēģiju ietekme uz b) punktā minēto mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  rezultāti, kas gūti apspriešanās un sadarbībā ar vietējām iestādēm, pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, attiecīgajām nozarēm un iedzīvotājiem;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti un visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus.

3.  Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis nepieļauj administratīvu slogu un papildu izmaksas, ņemot vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti un visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus.

Pamatojums

Īstenojot klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, par prioritāti ir jānosaka administratīvā sloga mazināšana.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 1. punkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  dalībvalsts saistošais nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītājs un saistošie ikgadējie nacionālie limiti saskaņā ar Regulu [ ] [ESR];

i)  dalībvalsts saistošais nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītājs un saistošie ikgadējie nacionālie limiti saskaņā ar Regulu [ ] [ESR], bet neatbilst Direktīvas 98/70/EK [ESR] 7.a panta 2. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. punkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 3. pantā, devums šā mērķrādītāja sasniegšanā, izteikts kā dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ar lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada;

i)  orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 3. pantā, devums šā mērķrādītāja sasniegšanā, izteikts kā dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā, ņemot vērā pirmās paaudzes biodegvielām paredzēto investīciju amortizāciju, ar lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. punkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;

ii)  trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā, nodrošinot optimālu biomasas izmantojumu siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. punkts – iiia daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia)  trajektorijas, kurām atbilstīgi pakāpeniski palielina piejaukuma īpatsvara prasības no lauksaimniecības atkritumiem iegūtajām biodegvielām un kuras piemēro fosilo degvielu piegādātājiem;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iva daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iva)  dažādu energoresursu potenciāla mazināt klimata pārmaiņas reālistiski, precīzi, holistiski un visaptveroši novērtējumi, ietekmes uz siltumnīcefekta gāzu apjomu atmosfērā apmērs un laiks, kas vajadzīgs, lai klimata pārmaiņu mazināšanas procesi sāktu samazināt SEG koncentrāciju.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis kolektīvi nodrošina, ka devums no biodegvielām un bioloģiskiem šķidrajiem kurināmiem, kā arī transportā izmantotajām biomasas degvielām, ja tās ražotas no graudaugiem un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem un kultūraugiem, kas kā galvenā kultūra tiek audzēti lauksaimniecības zemē galvenokārt enerģijas nolūkiem, 2030. gadā nepārsniedz 7 % no Savienībā aprēķinātā enerģijas galīgā bruto patēriņa transporta nozarē.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  7. pantā minēto un I pielikumā precizēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi;

(b)  7. pantā minēto un I pielikumā precizēto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz makroekonomiku, vidi, veselību un sociālo jomu, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar 1. punktā minēto pašreizējo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu prognozēm;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem sagatavo un Komisijai iesniedz 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu.

1.  Dalībvalstis līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem sagatavo un Komisijai iesniedz 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu.

Pamatojums

Ierosinātais termiņš nav pieņemams. Nacionālo plānu sagatavošanas termiņš būtu jāsaskaņo ar apspriežu pasākumiem katrā dalībvalstī, tādiem kā stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, sabiedriskās apspriešanas, kas minētas 10. pantā, un pieņemšana valdībā. Tas jāsaista arī ar darbu pie regulējuma, jo vēl aizvien nav novērstas būtiskas pretrunas attiecībā uz plāna būtību. Pašlaik notiek darbs pie svarīga regulējuma, kas iekļauts tiesību aktu kopumā “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” un ievērojami ietekmēs nacionālajos plānos iekļaujamos principus.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis 2. punktā minētajā atjauninājumā izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus maina tikai tā, lai tos padarītu vērienīgākus par tiem, kas izvirzīti jaunākajā paziņotajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

svītrots

Pamatojums

Ja salīdzināšanai ar iepriekšējiem plāniem ietver formulējumu "vērienīgāki mērķrādītāji", tas ierobežotu dalībvalstu pilnvaras pieņemt lēmumus par pielāgojumiem, ko tās uzskata par vēlamiem savās enerģētikas stratēģijās.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;

(b)  emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu pašreizējās piesaistītājas dzīvotnes un veicinātu dabisko oglekļa piesaistīšanu, izmantojot labi funkcionējošas un noturīgas ekosistēmas un ekosistēmu pakalpojumus, tostarp īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, saskaņā ar ES saistībām;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  informācija par nacionālajiem plāniem un stratēģijām, kas skar pielāgošanos klimata pārmaiņām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu;

(d)  informācija par nacionālajiem plāniem un stratēģijām, kas skar pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz progresīvo biodegvielu pētniecību un investīcijām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)   trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;

(4)   trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem valsts mērogā;

Pamatojums

Ziņošana par LULUCF piesaistītājiem būtu jāveic valsts līmenī saskaņā ar priekšlikumu regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (COM(2016)479).

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija var noteikt skaidras pamatnostādnes dalībvalstīm attiecībā uz ziņošanu par šīm trajektorijām, tostarp definīcijas un metodiku resursu vienību pārrēķināšanai enerģijas vienībās;

Pamatojums

Ziņošanai par bioenerģiju ir vajadzīgas skaidras pamatnostādnes un aprēķini.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)   attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, biodegvielu īpatsvars, moderno biodegvielu īpatsvars, to biodegvielu īpatsvars, kas saražotas no lauksaimniecības zemē audzētām pamatkultūrām, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija);

(5)   citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, biodegvielu īpatsvars, moderno biodegvielu īpatsvars, to biodegvielu īpatsvars, kas saražotas no lauksaimniecības zemē audzētām pamatkultūrām, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija);

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)   pasākumi, ar kuriem veicina biomasas enerģijas izmantošanu, it sevišķi pasākumi jaunu biomasas avotu mobilizēšanai, ņemot vērā biomasas pieejamību (gan iekšzemes potenciālu, gan importu no trešām valstīm) un biomasas izlietojumu citām vajadzībām (lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros), kā arī pasākumi saražotās un izmantotās biomasas ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai;

(5)   pasākumi, ar kuriem veicina biomasas enerģijas izmantošanu, it sevišķi pasākumi jaunu biomasas avotu mobilizēšanai, ņemot vērā biomasas pieejamību (gan iekšzemes potenciālu, gan importu no trešām valstīm) un biomasas izlietojumu citām vajadzībām, tostarp lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros, kā arī pasākumi saražotās un izmantotās biomasas ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām;

(d)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši attiecībā uz fosilajām degvielām un kodoldegvielām;

Pamatojums

Tirgus kropļošanas novēršanas nolūkā nekavējoties ir jāveic pasākumi, lai atteiktos no jebkādām subsīdijām attiecībā uz fosilajām degvielām un kodoldegvielām.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2021. gada 15martam un pēc tam ik gadu (X gads) dalībvalstis ziņo Komisijai:

Līdz 2021. gada 31jūlijam un pēc tam ik gadu (X gads) dalībvalstis ziņo Komisijai:

Pamatojums

Būtu jāsaglabā tagadējais MMR termiņš (jūlija beigas) ziņošanai par tuvinātajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (X-1) gadā. Ja termiņu saīsina, tiks apgrūtināta savlaicīga datu sniegšana, jo trūks statistikas datu par darbībām, kas nepieciešamas emisiju aprēķināšanai (X-1) gadā (X) gada sākumā.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  Savienības līmenī panākto progresu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp — pirmajā desmit gadu periodā — 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu;

(a)  Savienības līmenī panākto progresu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp — pirmajā desmit gadu periodā — 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu un attiecīgi ņemtu vērā pārskatīto ES klimata un enerģētikas rīcības plānu, kā izklāstīts 38. pantā;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija, novērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, ņem vērā leģitīmos un īpašos valstu apstākļus, ko par tādiem savos novērtējumos ir atzinušas valsts un Eiropas līmeņa kompetentās iestādes un ar ko var pamatot jebkādu kavēšanos, nodrošinot dalībvalstu devumu kolektīvā Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā un jo īpaši pašu valstu sev izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanā.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Komisija iepriekš paziņo rādītājus, ko tā plāno izmantot šādos novērtējumos.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas panākts attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības bruto galapatēriņā, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 20 % 2020. gadā un kura sasniedz vismaz 27 % 2030. gadā, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta i) punktā.

2.  Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas panākts attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības bruto galapatēriņā, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 20 % 2020. gadā un kura sasniedz vismaz 27 % 2030. gadā, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta i) punktā. Tas ietver holistisku un visaptverošu novērtējumu nolūkā saglabāt un palielināt oglekļa piesaistes spējas un samazināt SEG emisijas.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

26. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sekojumdarbības, ja ir konstatēta nesaskanība ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un Kopīgo centienu regulas mērķrādītājiem

Sekojumdarbības, ja ir konstatēta nesaskanība ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un mērķrādītājiem, kas paredzēti Kopīgo centienu regulā un Direktīvā [pārstrādātā Direktīva 2009/28/EK, kā ierosināts priekšlikumā COM(2016) 767]

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja, balstoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un to atjauninājumu novērtējumu atbilstīgi 12. pantam, Komisija secina, ka nacionālo plānu vai to atjauninājumu mērķrādītāji, mērķi un devumi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam izvirzītos Savienības mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti, tā veic pasākumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir nacionālajos plānos un to atjauninājumos noteiktie dalībvalstu devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.

1.  Ja, balstoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un to atjauninājumu novērtējumu atbilstīgi 12. pantam, Komisija secina, ka nacionālo plānu vai to atjauninājumu mērķrādītāji, mērķi un devumi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam izvirzītos Savienības mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti, tā veic pasākumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti, ņemot vērā dalībvalstīm pieejamo elastības iespēju. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos un jo īpaši Savienības līmenī izveidotajā atjaunojamās enerģijas projektu finansēšanas platformā ņem vērā to, cik vērienīgi ir nacionālajos plānos un to atjauninājumos noteiktie dalībvalstu devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ja, balstoties uz dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu kopvērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam un vajadzības gadījumā vēl citiem informācijas avotiem, Komisija secina, ka Savienība var nesasniegt Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — jo sevišķi Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, tā var sniegt ieteikumus visām dalībvalstīm atbilstīgi 28. pantam, lai mazinātu šādu risku. Komisija papildus ieteikumu sniegšanai vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu jo sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanu.

3.   Ja, balstoties uz dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu kopvērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam un vēl citiem informācijas avotiem, Komisija secina, ka Savienība var nesasniegt Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — jo sevišķi Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, tā nāk klajā ar īpašām prasībām visām dalībvalstīm atbilstīgi 28. pantam, lai mazinātu šādu risku. Komisija papildus īpašo prasību paziņošanai veic Savienības līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu jo sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanu.

Pamatojums

Ieteikumi pēc definīcijas nav pietiekami saistoši. Tādēļ Komisijai labāk vajadzētu nākt klajā ar īpašām prasībām, kas dalībvalstīm ir jāizpilda.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja energoefektivitātes jomā, neskarot citus Savienības līmeņa pasākumus atbilstīgi 3. punktam, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 3. punktam, 2023. gadā secina, ka progress virzībā uz 25. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā Savienības energoefektivitātes mērķrādītāja kopīgu sasniegšanu nav pietiekams, līdz 2024. gadam veic pasākumus, kas papildina Direktīvā 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītajā redakcijā] un Direktīvā 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] noteiktos, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti 2030. gadam izvirzītie Savienības saistošie energoefektivitātes mērķrādītāji. Šādi papildu pasākumi jo sevišķi var uzlabot:

5.  Ja energoefektivitātes jomā, neskarot citus Savienības līmeņa pasākumus atbilstīgi 3. punktam, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 3. punktam, 2023. gadā secina, ka progress virzībā uz 25. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā Savienības energoefektivitātes mērķrādītāja kopīgu sasniegšanu nav pietiekams, un ja dalībvalstis līdz 2024. gadam neveic papildu pasākumus, kas papildina Direktīvā 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītajā redakcijā] un Direktīvā 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] noteiktos, tā veic turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti 2030. gadam izvirzītie Savienības saistošie energoefektivitātes mērķrādītāji. Šādi papildu pasākumi jo sevišķi var uzlabot:

Pamatojums

Piemērojot noteikumu, ar ko Komisiju automātiski pilnvarotu veikt pasākumus pēc savas iniciatīvas, ja tiek konstatēts, ka Komisijas noteiktie energoefektivitātes mērķrādītāji netiks sasniegti, Energoefektivitātes direktīva netiktu īstenota saskaņā ar subsidiaritātes principu. Ja pastāv risks, ka kāda dalībvalsts nesasniegs savus energoefektivitātes mērķrādītājus, attiecīgajām valstīm, ņemot vērā situāciju valstī un jau veiktos pasākumus, pašām ir jāizlemj, kādi papildu pasākumi būtu piemēroti un lietderīgi.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

28. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ieteikumi dalībvalstīm

Īpašas prasības dalībvalstīm

Pamatojums

Ieteikumi pēc definīcijas nav pietiekami saistoši. Tādēļ Komisijai vajadzētu nākt klajā ar īpašām prasībām, kas dalībvalstīm ir jāizpilda.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)   attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā ieteikumu, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;

svītrots

Pamatojums

Ieteikumi pēc definīcijas nav pietiekami saistoši. Tādēļ Komisijai vajadzētu nākt klajā ar īpašām prasībām, kas dalībvalstīm ir jāizpilda.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija nodrošina ieteikumu publiskošanu un pieejamību.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. daļa – 2.1.1. apakšpunkts – ii daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.   Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām. Attiecīgā gadījumā citi mērķi un mērķrādītāji, ietverot sektoru mērķrādītājus un pielāgošanās uzdevumus

ii.   Citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām. Citi mērķi un mērķrādītāji, ietverot sektoru mērķrādītājus un pielāgošanās uzdevumus

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. daļa – 2.1.1. apakšpunkts – v daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v.   Trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;

v.   Trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem valsts mērogā;

Pamatojums

Ziņošana par LULUCF piesaistītājiem būtu jāveic valsts līmenī saskaņā ar priekšlikumu regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (COM(2016)479).

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. daļa – 2.1.1. apakšpunkts – v daļa – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija var noteikt skaidras pamatnostādnes dalībvalstīm attiecībā uz ziņošanu par šīm trajektorijām, tostarp definīcijas un resursu vienību pārrēķinu enerģijas vienībās

Pamatojums

Ziņošanai par bioenerģiju ir vajadzīgas skaidras pamatnostādnes un aprēķini.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. daļa – 2.1.1. apakšpunkts – vi daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi.   Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija)

vi.   Citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija)

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1.1. apakšpunkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu [ ] [ESR] noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai [ ] [LULUCF], kuri aptver visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistījumu veicināšanai, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi 50 gadu laikā kļūt par mazoglekļa ekonomiku un panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaistījumiem atbilstīgi Parīzes nolīgumam

i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu [ ] [ESR] noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai [ ] [LULUCF] un mērķim sekmēt piesaisti piesaistītājos, aptverot visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistījumu veicināšanai, ieskaitot stimulus īstenot un veicināt, tostarp izmantojot uz rezultātiem balstītus maksājumus, darbības saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas pieejām mežu, aramzemes, zālāju un mitrāju integrētai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, kuras prasības pārsniedz labās prakses standartu un noteikto bāzes līniju, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi 50 gadu laikā kļūt par mazoglekļa ekonomiku un panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaistījumiem atbilstīgi Parīzes nolīgumam

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. daļa – 3.1.2. apakšpunkts – vi daļa – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-   citus biomasas izmantojumus citos sektoros (lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros); kā arī pasākumi biomasas ražošanas un izmantošanas ilgtspējas nodrošināšanai

-   citus biomasas izmantojumus citos sektoros, tostarp lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros; kā arī pasākumi biomasas ražošanas un izmantošanas ilgtspējas nodrošināšanai

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  izejvielu cenu un zemes izmantojuma izmaiņas attiecīgajā dalībvalstī, kas saistītas ar biomasas un citu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas veidu plašāku izmantošanu;

(d)  ja dati pieejami, izejvielu cenu un zemes izmantojuma izmaiņas attiecīgajā dalībvalstī, kas saistītas ar biomasas un citu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas veidu plašāku izmantošanu;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)   tādu biodegvielu attīstība un īpatsvars, kuras saražotas no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, ietverot resursu novērtējumu, kas koncentrējas uz ilgtspējas aspektiem, kuri saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un lopbarības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

(g)   tādu biodegvielu attīstība un īpatsvars, kuras saražotas no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, ietverot resursu novērtējumu, kas koncentrējas uz ilgtspējas aspektiem, kuri saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek izmantoti pārtikas un lopbarības produkti, ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

Pamatojums

Formulējums ir jāuzlabo: pārtikas un lopbarības produkti tiek izmantoti biodegvielas ražošanai, nevis aizstāti. Turklāt attiecībā uz šeit minētajiem diviem principiem ir sarežģīti novērtēt “pienācīgu” ņemšanu vērā.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  kopražošanas un pirmās paaudzes biodegvielu izmantošanas paredzamā ietekme uz proteīna koncentrātu un citas dzīvnieku barības pašpietiekamu nodrošinājumu un cenu;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(hb)  no lauksaimniecības zaudējumiem un atkritumiem iegūtu biodegvielu ražošanas vai izmantošanas paredzamā ietekme uz ES bioekonomikas attīstību;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – m apakšpunkts – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  zari un koku galotnes (ziņošana ir brīvprātīga)

i)  zari un koku galotnes

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – m apakšpunkts – 1. punkts – a apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  celmi (ziņošana ir brīvprātīga)

ii)  celmi

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

Annex VII – part 1 – 1. punkts – m apakšpunkts – 1. punkts – b apakšpunkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  miza (ziņošana ir brīvprātīga)

i)  miza

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  tādu biodegvielu tehnoloģiskā attīstība, pieejamība un ilgtspēja, kuras saražotas no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, ietverot novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un lopbarības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

(d)   tādu biodegvielu tehnoloģiskā attīstība, pieejamība un ilgtspēja, kuras saražotas no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, ietverot novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek izmantoti pārtikas un lopbarības produkti, ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

Pamatojums

Formulējums ir jāuzlabo: pārtikas un lopbarības produkti tiek izmantoti biodegvielas ražošanai, nevis aizstāti. Turklāt attiecībā uz šeit minētajiem diviem principiem ir sarežģīti novērtēt “pienācīgu” ņemšanu vērā.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir nozīmīgs Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā avots, – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai.

(f)   attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā izejvielu avots, – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt konsekventu un atbilstīgu ziņošanu Komisijai. Formulējums “nozīmīgs” nav pietiekami skaidrs; tā nozīme laika gaitā var mainīties, tādēļ tas būtu jāsvītro.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Enerģētikas savienības pārvaldība

Atsauces

COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD)

Atbildīgās komitejas

ENVI

16.1.2017

ITRE

16.1.2017

 

 

Atzinumu sniedza

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

16.1.2017

Atzinuma sagatavotājs(-a)

  Iecelšanas datums

Jens Rohde

7.2.2017

55. pants — Komiteju kopīgās sanāksmes

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

18.5.2017

Pieņemšanas datums

10.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

11

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Ivan Jakovčić, Philippe Loiseau, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Jens Rohde, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Brannen, Alberto Cirio, Angélique Delahaye, Norbert Lins, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Vladimir Urutchev, Ramón Luis Valcárcel Siso, Hilde Vautmans, Miguel Viegas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

PPE

Daniel Buda, Alberto Cirio, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Jens Gieseke, Esther Herranz García, Norbert Lins, Marijana Petir, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Vladimir Urutchev

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paul Brannen, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Viorica Dăncilă, Maria Noichl, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

ALDE

Ivan Jakovčić, Ulrike Müller, Jens Rohde, Hilde Vautmans

NI

Diane Dodds

11

-

ECR

Stanisław Ożóg

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez, Miguel Viegas

Verts/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

EFDD

John Stuart Agnew, Marco Zullo

ENF

Philippe Loiseau

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Enerģētikas savienības pārvaldība

Atsauces

COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.11.2016

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

16.1.2017

ITRE

16.1.2017

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

16.1.2017

BUDG

16.1.2017

ECON

16.1.2017

IMCO

16.1.2017

 

AGRI

16.1.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

25.1.2017

BUDG

12.1.2017

ECON

31.1.2017

IMCO

25.1.2017

Referenti

       Iecelšanas datums

Michèle Rivasi

12.5.2017

Claude Turmes

12.5.2017

 

 

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

18.5.2017

Izskatīšana komitejā

23.3.2017

21.6.2017

11.9.2017

 

Pieņemšanas datums

7.12.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

46

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, José Blanco López, Biljana Borzan, Paul Brannen, Jonathan Bullock, Reinhard Bütikofer, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Edward Czesak, Miriam Dalli, Jakop Dalunde, Angélique Delahaye, Pilar del Castillo Vera, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Ashley Fox, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Theresa Griffin, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Eva Kaili, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Urszula Krupa, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Peter Liese, Norbert Lins, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Susanne Melior, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Annie Schreijer-Pierik, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Lieve Wierinck, Jadwiga Wiśniewska, Flavio Zanonato, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Mireille D’Ornano, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Cornelia Ernst, Eleonora Evi, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Gunnar Hökmark, Peter Jahr, Florent Marcellesi, Rupert Matthews, Gesine Meissner, Nuno Melo, Ulrike Müller, Markus Pieper, Răzvan Popa, Gabriele Preuß, Dennis Radtke, Dominique Riquet, Bart Staes, Mihai Ţurcanu, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Maria Arena, Marie-Christine Boutonnet, Norbert Erdős, John Flack, Ana Gomes, Maria Grapini, Ingeborg Gräßle, Mary Honeyball, Arndt Kohn, Gilles Lebreton, Lukas Mandl, Nosheena Mobarik, Norica Nicolai, Emilian Pavel, Jozo Radoš, Claudia Schmidt, Helmut Scholz, Jasenko Selimovic, Ricardo Serrão Santos, Monika Smolková, Bogdan Brunon Wenta, Gabriele Zimmer

Iesniegšanas datums

14.12.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

61

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Gesine Meissner, Angelika Mlinar, Ulrike Müller, Norica Nicolai, Jozo Radoš, Dominique Riquet, Jasenko Selimovic, Lieve Wierinck

ECR

Arne Gericke

EFDD

Eleonora Evi, Dario Tamburrano, Marco Zullo

GUE/NGL

Stefan Eck, Cornelia Ernst, Helmut Scholz, Gabriele Zimmer

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Maria Arena, Inés Ayala Sender, José Blanco López, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Ana Gomes, Maria Grapini, Theresa Griffin, Jytte Guteland, Mary Honeyball, Karin Kadenbach, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Arndt Kohn, Edouard Martin, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Emilian Pavel, Pavel Poc, Răzvan Popa, Gabriele Preuß, Ricardo Serrão Santos, Monika Smolková, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Bas Eickhout, Rebecca Harms, Martin Häusling, Benedek Jávor, Florent Marcellesi, Michèle Rivasi, Bart Staes, Claude Turmes

46

-

ECR

Edward Czesak, Jørn Dohrmann, Hans-Olaf Henkel, Urszula Krupa, Evžen Tošenovský, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Jonathan Bullock, Mireille D'Ornano, Julia Reid

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

ENF

Marie-Christine Boutonnet, Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh, Gilles Lebreton, Christelle Lechevalier

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Angélique Delahaye, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Karl-Heinz Florenz, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Ingeborg Gräßle, Gunnar Hökmark, Peter Jahr, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Nuno Melo, Angelika Niebler, Markus Pieper, Dennis Radtke, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Annie Schreijer-Pierik, Sven Schulze, Mihai Ţurcanu, Vladimir Urutchev, Bogdan Brunon Wenta, Pilar del Castillo Vera

9

0

ECR

John Flack, Ashley Fox, Julie Girling, Rupert Matthews, Nosheena Mobarik, John Procter

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

PPE

José Inácio Faria

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums