ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli

12.1.2018 - (C8‑0401/2017 – 2017/0819(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Indrek Tarand

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli

(C8‑0401/2017 – 2017/0819(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0401/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0003/2018),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2018. gada 11. janvāra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

1. PIELIKUMS. EVA LINDSTRÖM DZĪVES APRAKSTS

Izglītība

1983   Bakalaura grāds ekonomikā, uzņēmējdarbības ekonomikā, statistikā un ekonomikas vēsturē, Stokholmas Universitāte

Amati un norīkojumi

Kopš 2014. gada   Uzņēmējdarbības un inovācijas ministra Mikael Damberg valsts sekretāre

2013–2014   Labklājības nozares uzņēmumu īpašumtiesību prasību izmeklēšanas vadītāja

2003–2010   Ģenerālrevidente

1997–2003   Finanšu ministrijas budžeta direktore

1994–1997   Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore

Citi amati

2013–2014   Zviedrijas Transporta administrācijas valdes priekšsēdētāja vietniece

2012–2014   Ziemeļvalstu Investīciju bankas Kontroles komitejas priekšsēdētāja

2011–2014   Finansinspektionen (Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes) valdes locekle

2011–2014   Zviedrijas Veselības un aprūpes pakalpojumu analīzes aģentūras valdes priekšsēdētāja

2011–2014   Nationalmuseum konsultatīvās padomes locekle

2011–2014   Zviedrijas Fiskālās politikas padomes priekšsēdētāja vietniece

2011–2012   Försäkringskassan (Zviedrijas sociālās apdrošināšanas aģentūras) konsultatīvās padomes locekle

2010–2014   Eva Lindström Consulting AB priekšsēdētāja

1998–2003 Svenska Spel AB valdes locekle

2. PIELIKUMS. EVA LINDSTRÖM ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Lūdzu, miniet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

Man ir vairāk nekā 25 gadu pieredze ar aizvien lielāku atbildību publisko finanšu un revīzijas jomā, tostarp veicot uzraudzības un pārvaldības pienākumus. Pieredze, ko guvu, strādājot Zviedrijas Valsts revīzijas birojā, Zviedrijas Finanšu ministrijas Budžeta departamentā, Zviedrijas Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijas valsts sekretāres amatā un dažādu Zviedrijas valsts aģentūru valdēs, ir devusi man plašas un dziļas zināšanas publisko finanšu pārvaldības un revīzijas jomā, kā arī labas vadības prasmes.

Kopš 2014. gada: valsts sekretāre Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā. Šajā amatā, darbojoties kā politiski iecelta augstākā amatpersona, kas pēc dienesta pakāpes seko valdības ministram, esmu atbildīga par rūpniecības jautājumu un valsts uzņēmumu pārvaldību. Esmu arī administratīvi atbildīga par ministrijas ikdienas darba koordināciju un pārvaldību.

Pildot valsts sekretāres pienākumus, esmu bijusi atbildīga par darbu saistībā ar Zviedrijas valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības modeļa uzlabošanu. Cita starpā esmu aktīvi darbojusies ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jomā, tostarp iekļaujot programmu 2030. gadam valsts uzņēmumu pārvaldībā. Svarīgs valdības mērķis ir paaugstināt valsts uzņēmumu portfeļa vērtību, kas tika sasniegts, man strādājot valsts sekretāres amatā.

Pildot valsts sekretāres pienākumus, ministra vadībā esmu arī bijusi atbildīga par Zviedrijas valdības rūpniecības iniciatīvu „Viedā rūpniecība”. Rūpniecības nozare ir būtiski svarīga Zviedrijas ekonomikai, bet, lai tā saglabātu savu vietu inovācijas un globālo procesu jomā, ir vajadzīga modernizācija. Šim nolūkam esmu uzņēmusies vadību tādas Zviedrijas rūpniecības stratēģijas izveidē, kas ir vērsta uz digitalizāciju, ilgtspēju, cilvēkkapitālu un pētniecību.

2003–2010: ģenerālrevidente Zviedrijas Valsts revīzijas birojā (VRB). Kā ģenerālrevidente es dažādos laikos biju atbildīga par lielāko daļu politikas jomu, kurās darbojas VRB, ieskaitot gan finanšu, gan arī lietderības revīziju. Pēdējos divus gadus ģenerālrevidentes amatā es biju VRB administratīvā vadītāja. Kad tiku iecelta par ģenerālrevidenti, VRB bija tikko izveidots — tā bija jauna, no valdības neatkarīga iestāde, kas ir tieši atbildīga Zviedrijas Riksdāgam. Šajā posmā es palīdzēju izveidot jauno VRB, tostarp izstrādājot procesus, procedūras un revīzijas sistēmas, kā arī oficiāli noformējot darba attiecības ar Riksdāgu un tā komitejām.

Zviedrijas Valsts revīzijas biroju pārvalda trīs ģenerālrevidenti, kurus ieceļ Zviedrijas Riksdāgs. Ģenerālrevidenti kopīgi lemj par to, kā savstarpēji sadalīt revīzijas jomas, un tad katrs ģenerālrevidents lemj par veicamajām revīzijām un to, kā tas darāms un kādi secinājumi ir jāizdara attiecīgajā atbildības jomā. Visu trīs ģenerālrevidentu neatkarību aizsargā konstitūcija, un Zviedrijas VRB ir daļa no Zviedrijas Riksdāga centrālās kontroles varas. Aģentūra nodrošina Riksdāgam koordinētu un neatkarīgu valsts finanšu revīziju. Šis uzdevums ir unikāls, jo Zviedrijas VRB ir vienīgā iestāde, kas var veikt visu valsts finanšu revīziju. VRB veic revīziju visās izpildvaras struktūrās, un tā ir neatkarīga organizācija, kas atbild Riksdāgam. VRB veic gan lietderības, gan finanšu revīziju. Turklāt iestāde veicina parlamentārās kontroles pilnvaru un demokrātijas attīstību citās valstīs, pildot VRB starptautisko funkciju.

Kad strādāju Valsts revīzijas birojā, tas aktīvi piedalījās arī Starptautiskajā Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (INTOSAI) un tam bija būtiska loma augstāko revīzijas iestāžu starptautisko standartu (ISSAI) izstrādē. Birojam bija īpaši svarīga nozīme INTOSAI pieņemto finanšu revīzijas standartu izstrādē. Līdz 2007. gadam VRB vadīja INTOSAI Profesionālo standartu komiteju, un birojs ir arī vadījis Finanšu revīzijas apakškomiteju.

1997–2003: budžeta direktore un Budžeta departamenta vadītāja Zviedrijas Finanšu ministrijā. Šajā amatā es biju atbildīga par valsts budžeta procesa kvalitātes nodrošināšanu un budžeta sarunu vadīšanu ar nozaru ministrijām, kā arī par departamenta darbiniekiem, kuru skaits tolaik bija aptuveni 80 cilvēku. Mani pienākumi arī ietvēra ar valsts budžeta un ES budžeta revīziju saistītu jautājumu risināšanu. Kā budžeta direktore es biju atbildīga arī par jauna budžeta procesa īstenošanu, kas tika ieviests, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti pēc Zviedrijas finanšu krīzes 20. gs. 90. gadu sākumā.

Budžeta departaments atbild par valdības darba vadīšanu un koordinēšanu saistībā ar centrālās valdības budžetu un par budžeta politiku, regulēšanu un izpildes kontroli. Budžeta departamentu vada budžeta direktors, un pašlaik tam ir septiņas nodaļas. Departamenta centrā ir nodaļas, kas kopā ar nozaru ministrijām risina visus jautājumus, kuriem ir ietekme uz budžetu vai ekonomiku. Šīs nodaļas arī uzrauga, kā nozaru ministrijas sagatavo savus priekšlikumus. Lai noteiktu, vai sabiedriskā darbība tiek veikta efektīvi, šīs nodaļas analizē darbības mērķus un rezultātus. Īpaša nodaļa Budžeta departamentā atbild par centrālās valdības ieņēmumu un izdevumu apkopošanu un modeļu izstrādi. Šī nodaļa arī strādā ar izdevumu prognozēm un atbild par finanšu pārvaldības jautājumiem. Vēl viena svarīga nodaļa Budžeta departamentā ir ES budžeta nodaļa, kas nodarbojas ar visiem jautājumiem, kuri saistīti ar ES budžetu, tostarp revīziju un budžeta izpildes apstiprināšanu.

1994–1997: direktore un nodaļas vadītāja Zviedrijas Finanšu ministrijas Budžeta departamentā. Es biju vadītāja nodaļā, kas atbild par jautājumiem izglītības, sociālā nodrošinājuma un labklājības nozarē. Tas kopumā veidoja pusi no valsts budžeta. Šajā laikā es palīdzēju panākt lielus ietaupījumus un īstenot strukturālās reformas pēc Zviedrijas finanšu krīzes 20. gs. 90. gadu sākumā.

Papildus šiem amatiem esmu darbojusies vairāku Zviedrijas valsts aģentūru valdēs.

Zviedrijas Fiskālās politikas padomes locekle, vēlāk priekšsēdētāja vietniece (2011–2014). Zviedrijas Fiskālās politikas padome ir valdības aģentūra, kas tika izveidota 2007. gada 1. augustā. Padomē ir seši locekļi, un tai palīdz sekretariāts, kurā ir pieci darbinieki. Padomes kompetencē ir sniegt neatkarīgu novērtējumu par valdības fiskālo politiku. Padomes uzdevums ir pārbaudīt un novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti fiskālās un ekonomiskās politikas mērķi, kurus ierosinājusi valdība un par kuriem lēmumu pieņēmis Zviedrijas Riksdāgs.

Zviedrijas Veselības un aprūpes pakalpojumu analīzes aģentūras valdes priekšsēdētāja (2011–2014). Es kļuvu par valdes priekšsēdētāju, kad aģentūra sāka darbību, tāpēc biju atbildīga par procesu un procedūru izstrādi. Laikā, kad biju valdes priekšsēdētāja, aģentūra publicēja ap 25 ziņojumiem, kuros analizēta Zviedrijas veselības aprūpes nozare un sniegti ieteikumi politikas jomā. Aģentūras uzdevums ir stiprināt pacientu un lietotāju pozīciju, analizējot veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumus no pacientu un iedzīvotāju perspektīvas. Tas ietver veselības un aprūpes pakalpojumu analīzi, kā arī pārskatu par to, cik efektīvas ir valdības saistības un darbības šajā jomā. Zviedrijas Veselības un aprūpes pakalpojumu analīzes aģentūra palīdz arī Zviedrijas valdībai, sniedzot konsultatīvu atbalstu un ieteikumus, lai paaugstinātu valsts vadīto iestāžu darbības un pārvaldības efektivitāti.

Atbalsta pētījumu ekspertu grupas (EBA) priekšsēdētāja vietniece (2013–2014). Es biju EBA valdes locekle, kad tā tikko sāka darbību, tāpēc piedalījos aģentūras izveidē un palīdzēju izstrādāt tās procedūras. EBA ir valdības komiteja, kuras uzdevums ir novērtēt un analizēt Zviedrijas starptautisko palīdzību attīstības jomā. EBA kompetencē ir pasūtīt pētījumus un organizēt seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar Zviedrijas attīstības sektoru. Ekspertu grupā ir apvienojušies vairāki komitejas locekļi, kas regulāri tiekas, lai apspriestu un pasūtītu pētījumus par palīdzību attīstības jomā. Vēl viens EBA uzdevums ir pieņemt pieejamās zināšanas un pētījumus par starptautisko palīdzību attīstības jomā un veicināt to izmantošanu attīstības politikā. EBA novērtējumi un analīzes galvenokārt attiecas uz vispārējiem jautājumiem Zviedrijas attīstības palīdzības jomā, nevis uz individuāliem atbalsta projektiem.

Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes Finansinspektionen valdes locekle (2011–2014). Aģentūras uzdevums ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti, kā arī nodrošināt patērētāju efektīvu aizsardzību. Finansinspektionen pilnvaro, uzrauga un kontrolē visus uzņēmumus, kuri darbojas Zviedrijas finanšu tirgos. Tā kopumā uzrauga gandrīz divus tūkstošus uzņēmumu, tostarp bankas un citas kredītiestādes, vērtspapīru un fondu pārvaldības sabiedrības, biržas, apstiprinātās tirdzniecības vietas un darījumu starpniekiestādes, kā arī apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas brokerus un savstarpējās palīdzības biedrības. Finansinspektionen vada valde, kas atbild par iestādes darbībām. Valde lemj par galvenajiem un svarīgākajiem jautājumiem, tādiem kā jauni noteikumi, sankcijas un darbību plānošana.

Zviedrijas Publiskā sektora ekonomikas ekspertu grupas (ESO) valdes locekle (1997–2002) un priekšsēdētāja (2002–2003). ESO uzdevums ir paplašināt un padziļināt zināšanu bāzi, kas pieejama turpmākajiem ekonomiskās un fiskālās politikas lēmumiem. To galvenokārt nodrošina, uzdodot pētniekiem un iestādēm veikt pētījumus, kas tiek publicēti ESO publikāciju sērijā un ESO tīmekļa vietnē. ESO darba raksturīga iezīme ir neatkarība, t. i., visas darbības tiek veiktas neatkarīgi no politiskiem apsvērumiem. ESO pilnvaras ir formulētas vispārīgi, sniedzot valdei plašas iespējas patstāvīgi lemt par jautājumiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība. Tajā pašā laikā par ESO ziņojumos ietvertajiem secinājumiem atbild tikai to autori.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Jaunā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja izveide. Kā viena no pirmajiem ģenerālrevidentiem es piedalījos jaunā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja izveidē 2003. gadā. Tā bija pilnīgi jauna struktūra, kas atbildīga Zviedrijas Riksdāgam. Atbildības par valsts revīzijas iestādi nodošana no valdības Riksdāgam ir jautājums, par ko Zviedrijas Riksdāgs dažādos kontekstos diskutēja jau kopš 20. gs. 80. gadiem. Tomēr 1998. gadā Riksdāgs izveidoja komisiju, pievēršoties jautājumam par to, kā revīzijas iestādei varētu garantēt pēc iespējas lielāku neatkarību tās darbībās. Savā ziņojumā komisija ierosināja, lai valsts revīzijas iestāde turpmāk atbild tieši Riksdāgam. 2000. gada decembrī Riksdāgs vienbalsīgi apstiprināja priekšlikumu izveidot jaunu Zviedrijas VRB jeb Riksrevisionen, ko vadīs trīs ģenerālrevidenti. Zviedrijas VRB tika izveidots 2003. gada 1. jūlijā, apvienojot Riksdāga un Valsts revīzijas aģentūras revidentus, kā neatkarīga iestāde, ko kontrolē Zviedrijas Riksdāgs.

Ārējās revīzijas reforma, kas Zviedrijā tika īstenota 2003. gadā, bija svarīgs solis, lai nodrošinātu valdības līdzekļu neatkarīgu revīziju saskaņā ar Limas deklarāciju. Galvenās ārējās revīzijas iestādes iepriekšējo statusu (t. i., valdības pakļautībā) varētu daļēji izskaidrot ar Zviedrijas administratīvo tradīciju, kas ietver salīdzinoši lielu autonomiju, kāda ir Zviedrijas valsts aģentūrām attiecībā uz valdību. Tomēr šīs sistēmas nepilnības ar laiku kļuva acīmredzamas, un Riksdāgā bija plaša vienprātība par labu reformai. Neraugoties uz to, VRB jaunā loma kā neatkarīgai iestādei, ko kontrolē Zviedrijas Riksdāgs un kas ir pilnvarota revidēt ne tikai valdības aģentūras, bet arī pašu valdību, bija pilnīgi jauns elements Zviedrijas konstitucionālajā struktūrā, neiztiekot bez sākotnējām problēmām. Biroja darbības pirmajos gados mums ar kolēģiem bija jāpieliek lielas pūles, veidojot aktīvu dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī pārskatot, ko lietderības revīzija nozīmē Zviedrijas kontekstā. Šā procesa divi galvenie elementi bija lielāks uzsvars uz pārskatatbildību un stingrāka kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Lai to panāktu, bija jābalstās uz biroja darbinieku plašo pieredzi, kā arī jāpārskata veids, kā tika veikts revīzijas darbs, jo īpaši lietderības revīzijas jomā. Iespēja piedalīties procesā, lai šī vēsturiskā pāreja uz starptautiskajām neatkarības un pārskatatbildības normām būtu veiksmīga, ir sniegusi man ļoti īpašu praktisku pieredzi jauna konstitucionālā pīlāra izveidē. Es uzskatu, ka tas ir viens no maniem lielākajiem profesionālajiem sasniegumiem. Šodien VRB ir Zviedrijas valsts pārvaldes sistēmas neatņemama daļa, kas darbojas neatkarīgi un efektīvi, nodrošinot augstas kvalitātes revīzijas ziņojumus.

Budžeta konsolidācija 20. gs. 90. gados. Vadot Finanšu ministrijas Budžeta departamenta nodaļu, kas atbild par jautājumiem izglītības, sociālā nodrošinājuma un labklājības nozarē, man bija svarīga loma vajadzīgo taupības pasākumu īstenošanā, lai panāktu valsts budžeta līdzsvaru pēc finanšu krīzes 20. gs. 90. gadu sākumā.

Pēc ekonomikas lejupslīdes 20. gs. 90. gadu sākumā, kad centrālās valdības parāds pāris gadu laikā divkāršojās, valdība 1994. gadā izstrādāja fiskālās konsolidācijas programmu. Tā ietvēra skaidri noteiktu mērķi — līdz, vēlākais, 1998. gadam stabilizēt parāda procentuālo daļu no IKP. Šī konsolidācijas programma, kas pirmajā gadā sasniedza aptuveni EUR 5 miljardus un laikposmā no 1995. līdz 1998. gadam — EUR 12 miljardus, balstījās uz ievērojamiem samazinājumiem apvienojumā ar būtisku nodokļu palielinājumu. Programma bija apzināti intensīvāka īstenošanas sākumposmā, lielāko daļu pasākumu koncentrējot perioda sākumā, lai parādītu Zviedrijas valdības apņemšanos un atjaunotu finanšu tirgu uzticēšanos tās spējai atrisināt problēmas. Konsolidācijas programma bija veiksmīga, un mērķi tika sasniegti. Šīs programmas rezultātā gūtais neto uzlabojums valsts finansēs 1995.–2000. gada periodā pārsniedza 12 % no IKP. Pēc 1993. gadā piedzīvotā budžeta deficīta 11 % apmērā no IKP 1998. gadā Zviedrija sasniedza pārpalikumu 2 % apmērā no IKP.

Es uzskatu, ka mana svarīgā loma budžeta konsolidācijas procesā šajā Zviedrijas ekonomikai grūtajā laikā ir ievērojams karjeras sasniegums. Šodien Zviedrijas valsts finanses ir stabilas, ekonomika ir pilnībā atlabusi un izaugsmes rādītāji pašlaik ir spēcīgi.

Jaunās budžeta procedūras īstenošana. Pēc lejupslīdes un tai sekojošajiem smagajiem lēmumiem par taupības pasākumiem Zviedrija nolēma budžeta procedūru pilnībā mainīt. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, tika ieviesti vairāki procesi procedūras stiprināšanai un augšupējas budžeta veidošanas novēršanai. Pamatideja bija nodrošināt skaidri lejupēju budžeta procesu. Kopējos izdevumus nevarēja noteikt, saskaitot dažādās preferences, bet tie jābalsta uz visaptverošu ekonomisko novērtējumu. Šim nolūkam tika ieviesti vairāki kvantitatīvie mērķi un ierobežojumi. Jaunā procesa galvenie komponenti bija neto aizdevumu pārpalikuma mērķis, izdevumu maksimālā robeža un līdzsvarota budžeta prasība vietējās valdības sektoram. Lielākā daļa šo lēmumu tika pieņemti pirms manas iecelšanas budžeta direktores amatā. Tomēr, kad biju budžeta direktore, man bija jāpārliecinās, ka jaunie noteikumi tiek īstenoti pareizi un uzmanība tiek koncentrēta uz mērķi nākotnē nodrošināt stabilu procesu. Šajā laikā izveidotais process ar dažām izmaiņām joprojām tiek izmantots, un tas mums ir kalpojis labi. Zviedriju tās stingro noteikumu dēļ starptautiskā līmenī bieži uzskata par labu piemēru, un kopš Zviedrijas valsts finanšu ieviešanas tās ir pastāvīgi uzlabojušās. Piedalīšanās šo jauno procedūru īstenošanā ir svarīgs profesionāls sasniegums.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un multilingvistiskās organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?

Svarīga darba daļa, strādājot par ģenerālrevidenti Zviedrijas Valsts revīzijas birojā, bija dalība Eiropas Revīzijas palātas kontaktkomitejā. 2005. gadā Zviedrija organizēja komitejas sanāksmi, kuru es vadīju. Es augstu novērtēju sanāksmes telpas un kontaktu veidošanas iespējas, ko nodrošina komiteja. Turklāt es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt komitejas darbu, lai nodrošinātu labu sadarbību starp ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem un Eiropas Revīzijas palātu.

Veicot valsts sekretāres pienākumus Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā, es dažkārt ministra vietā pārstāvēju Zviedrijas valdību Eiropadomes Konkurētspējas padomes (COMPET) sanāksmēs. Kā politikas veidotāja Padome cenšas uzlabot ES konkurētspēju un stiprināt izaugsmi. Pildot šo uzdevumu, tā aptver dažādas politikas jomas, tostarp iekšējo tirgu, rūpniecību, pētniecību un inovāciju, kā arī kosmosu.

Pirms tam, veicot kopīgu uzdevumu ar Ziemeļu Ministru padomi 1986. un 1987. gadā, es strādāju Oslo un Kopenhāgenā. Uzdevums ietvēra ar Ziemeļvalstu tirdzniecības politiku saistīto izmaksu un ietekmes analīzi apģērbu un tekstilizstrādājumu tirgū.

Vēl viena svarīga starptautiska pieredze bija dalība ESAO vecāko budžeta ierēdņu darba grupā, kamēr biju vadītāja Finanšu ministrijas Budžeta departamentā. Darba grupa tiekas reizi gadā, lai aplūkotu galvenos budžeta veidošanas jautājumus un attiecīgās politikas iespējas, un veic analīzi un pētījumus par visiem budžeta veidošanas jautājumiem, ietverot budžeta veidošanas sistēmu pārskatīšanu, īpašu budžeta sistēmu aspektu salīdzinošo analīzi un visaptverošas datubāzes uzturēšanu.

Turklāt es biju Ziemeļvalstu Investīciju bankas (ZIB) Kontroles komitejas priekšsēdētāja vietniece un vēlāk priekšsēdētāja. Kontroles komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka ZIB darbības tiek veiktas saskaņā ar statūtiem, un būt atbildīgai par ZIB gada pārskatu revīziju. ZIB ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starptautiska finanšu iestāde. Tā finansē projektus, kas uzlabo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konkurētspēju un vidi.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Nekad neesmu ieņēmusi amatu, kuram piemēro apstiprināšanas procedūru.

5.  Kuri no Jūsu iepriekšējiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Lai es tiktu iecelta vadošos amatos Zviedrijas Finanšu ministrijā, kā arī valsts aģentūru valdēs, bija vajadzīgs Zviedrijas valdības lēmums. Tomēr šie amati ir civildienesta ierēdņa līmenī.

Turklāt pašlaik esmu valsts sekretāre Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā. Zviedrijas pārvaldes sistēmā valsts sekretārs ir par ministriju atbildīga politiski iecelta augstākā amatpersona, kas tieši pakļauta valdības ministram un pēc dienesta pakāpes seko tūlīt aiz viņa. Atšķirībā no ministriem valsts sekretāri nav valdības locekļi. Valsts sekretārs atšķirībā no ministra galvenokārt nodarbojas ar ministrijas ikdienas darba organizēšanu un vadīšanu, kā arī nodrošina valdības politikas efektīvu īstenošanu.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā?

Pirmkārt, man bija svarīga loma, pieņemot lēmumu par to, kā organizēt jaunizveidotā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja (VRB) darbu, tostarp lēmumu par lietderības revīzijas procesa jauno struktūru. Kā viena no pirmajiem ģenerālrevidentiem es piedalījos jaunā Zviedrijas Valsts revīzijas biroja izveidē 2003. gadā. Tā bija pilnīgi jauna struktūra, kas atbildīga Zviedrijas Riksdāgam. Zviedrijas VRB tika izveidots 2003. gada 1. jūlijā, apvienojot Riksdāga un Valsts revīzijas aģentūras revidentus, kā neatkarīga iestāde, ko kontrolē Zviedrijas Riksdāgs. VRB izveide ietvēra darba organizēšanu, darbinieku pieņemšanu, jaunu ziņošanas veidu ieviešanu un jaunas pārvaldības kultūras radīšanu. Attiecībā uz lietderības revīzijas jauno struktūru es aktīvi iesaistījos jaunā procesa, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ar revidējamām pusēm īstenotā dialoga veidu, komunikācijas stratēģijas un jaunu attiecību ar dažādām Riksdāga komitejām izveidē. Tādējādi, piedaloties šajā procesā, man bija būtiska loma lēmumu pieņemšanā par to, kā izstrādāt svarīgu revīzijas mehānismu, lai kontrolētu valdības līdzekļu efektīvu izmantošanu, kas galu galā veicina demokrātisko pārskatatbildību un uzticēšanos publiskajam sektoram.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt jaunā budžeta procesa īstenošanu, kad biju budžeta direktore, ko minēju jau iepriekš. Kā ikvienā politiskā organizācijā galīgos lēmumus politiskā līmenī pieņēma valdība un Riksdāgs. Tomēr manai organizācijai un man bija būtiska nozīme, nodrošinot politisko lēmumu izpildi, un tam bija liela ietekme uz Zviedrijas ekonomiku un valsts finansēm.

Treškārt, manā pašreizējā valsts sekretāres amatā Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā man ir bijusi svarīga loma, pieņemot lēmumu par Zviedrijas valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības modeļa pilnveidošanu. Tas ietver vairākas politiskas pārmaiņas, tostarp i) lielāku nodokļu pārredzamību, ii) valdēs pieprasītā dzimumu līdztiesības līmeņa precizēšanu, iii) ilgtspējīgas uzņēmējdarbības politikas un programmas 2030. gadam integrēšanu korporatīvajā pārvaldībā un iv) precizētu valžu atbildību par iekšējo kontroli, riska pārvaldību un atbilstību. Visas šīs pārmaiņas kopā veicina valsts uzņēmumu labāku darbu, un, man pildot valsts sekretāres pienākumus, valsts uzņēmumu portfeļa vērtība ir būtiski pieaugusi.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Neatkarība, godprātība, objektivitāte un profesionalitāte ir revidentu pamatprincipi un Eiropas Revīzijas palātas uzticamības priekšnosacījums.

Neatkarības princips ir ļoti skaidri pausts Līgumā (286. pantā), kur noteikts, ka „Revīzijas palātas locekļus izraugās no personām, kas savā valstī darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs (..). Viņu neatkarībai ir jābūt neapšaubāmai”, un tas, ka, „pildot pienākumus, Revīzijas palātas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus”.

Ja tikšu iecelta par Eiropas Revīzijas palātas locekli, es ievērošu ES tiesību aktos un Revīzijas palātas locekļu ētikas pamatnostādnēs un rīcības kodeksā izklāstītos principus un noteikumus un nodrošināšu atbilstību tiem. Tas nozīmē, ka es nelūgšu un nepieņemšu nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus un atturēšos no jebkādas darbības, kas nav savienojama ar Revīzijas palātas locekļa pienākumiem vai novestu pie neatkarības zaudēšanas, vai tiktu uzskatīta par tādu.

Turklāt es centīšos saglabāt ne tikai faktisko, bet arī šķietamo neatkarību, kas nozīmē, ka, pat ja noteiktas saistības atbildīs noteikumiem, es tās neuzņemšos, ja tās jebkādā veidā varētu radīt šaubas par manu neatkarību.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Ne man, ne maniem tuviem radiniekiem nav nekādu uzņēmējdarbības vai finansiālu interešu vai citu saistību, kas varētu būt nesavienojamas ar maniem turpmākajiem pienākumiem Revīzijas palātā.

9.  Vai Jūs esat gatava Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Jā, es atklāšu visas savas finansiālās intereses un citas saistības saskaņā ar Revīzijas palātas locekļu rīcības kodeksu, lai šo informāciju varētu publiskot.

10.  Vai esat iesaistīta kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Nē, es neesmu iesaistīta nevienā tiesas procesā.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmusi kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Pašlaik un pēdējos trīs gadus esmu valsts sekretāre Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrijā. Zviedrijas pārvaldes sistēmā valsts sekretārs ir par ministriju atbildīga politiski iecelta augstākā amatpersona, kas tieši pakļauta valdības ministram un pēc dienesta pakāpes seko tūlīt aiz viņa. Atšķirībā no ministriem valsts sekretāri nav valdības locekļi. Valsts sekretārs atšķirībā no ministra galvenokārt nodarbojas ar ministrijas ikdienas darba organizēšanu un vadīšanu, kā arī nodrošina valdības politikas efektīvu īstenošanu.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēta, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Es neieņemu nevienu vēlētu amatu un pašreiz nepildu amata pienākumus nevienā politiskajā partijā. Ja tikšu iecelta, es atkāpšos no visām pašreizējām funkcijām, lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību. Pilnvaru laikā es neuzņemšos nekādas funkcijas vai pienākumus, kas varētu radīt interešu konflikta situāciju vai kuru dēļ varētu tikt uzskatīts, ka šāda situācija var rasties.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Saistībā ar nopietniem pārkāpumiem vai krāpšanu Zviedrijā es rīkotos tāpat kā saistībā ar šādiem gadījumiem jebkurā citā dalībvalstī. Uz visām dalībvalstīm attiecas vienādi budžeta disciplīnas un finanšu pārvaldības principi. Ja rastos aizdomas par krāpšanu, es ievērotu Revīzijas palātas noteiktās procedūras un par šo gadījumu ziņotu OLAF.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?

Pareizas finanšu pārvaldības kultūra ir labas pārvaldības daļa, ko raksturo budžeta apropriācijas, kas tiek izmantotas saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Es gribētu to papildināt ar likumības, pārredzamības, godprātības un skaidras pārskatatbildības ķēdes principiem kā vienlīdz svarīgām publisko resursu pareizas finanšu pārvaldības iezīmēm.

Iekšējās kontroles sistēmu kvalitāte ir labas pārvaldības neatņemama daļa, un tā ir būtiska visās organizācijās. Šajā saistībā COSO principi ļoti labi apraksta to, kā ikviens efektīvas iekšējās kontroles sistēmas komponents palīdz īstenot struktūras uzdevumus. Šie komponenti ir šādi: 1) kontroles vide, 2) riska novērtējumi, 3) kontroles darbības, 4) informācija un komunikācija un 5) uzraudzība.

Šajā kontekstā Eiropas Revīzijas palātai kā ārējam revidentam Eiropas Savienībā ir būtiski svarīga loma efektīvas pārskatatbildības nodrošināšanā ES līmenī. Tai ir unikāls stāvoklis un iespēja sniegt Eiropas Parlamentam objektīvu informāciju un pārliecību par šiem jautājumiem.

Manā izpratnē Revīzijas palātas gada pārskats ir ES pārskatatbildības ķēdes pamatelements. Esmu dzirdējusi, ka tas daudzreiz ir ticis uzlabots, lai to padarītu būtiskāku un lietderīgāku, un tam ir bijusi liela nozīme Komisijas veiktās ES budžeta pārvaldības pakāpeniskā uzlabošanā.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tāds, ka Revīzijas palātas statistikas revīziju varētu papildināt ar revīziju, kas balstīta uz risku, proti, revīzijas objektu izvēle tiek balstīta uz analīzi par to, kurās jomās varētu rasties problēmas vai pārkāpumi. Šāda pieeja varētu palīdzēt Revīzijas palātai īstenot pareizas finanšu pārvaldības kultūru, efektīvi izmantojot tās resursus un nodrošinot, ka problēmām, kas radušās konkrētās jomās, tiek pievērsta pienācīga uzmanība.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

Tas ir ļoti svarīgs aspekts, nodrošinot ES budžeta izpildes demokrātisku pārraudzību. Revīzijas palātas ziņojumu ietekme ir atkarīga no Eiropas Parlamenta turpmākās rīcības saistībā ar tiem.

Es uzskatu, ka Revīzijas palātai un tās revidentiem, saglabājot neatkarību, ir aktīvi jāieklausās Eiropas Parlamenta vajadzībās un jānodrošina, ka Revīzijas palātas sagatavotie ziņojumi ir lietderīgi un atbilst Parlamenta deputātu prasībām. Lai to panāktu, ir vajadzīgs ciešs dialogs un regulāri kontakti starp Revīzijas palātu un Eiropas Parlamentu. Viena šā procesa daļa ir regulāra viedokļu apmaiņa un Eiropas Parlamenta agrīna iesaiste Revīzijas palātas plānošanas darbā. Esmu dzirdējusi, ka Revīzijas palāta ir skaidri norādījusi, cik svarīgi ir veicināt labu sadarbību, ieceļot īpašu locekli, kas atbild par iestāžu savstarpējām attiecībām.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība, un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Lietderības revīzija kopumā ne tikai sniedz pievienoto vērtību, bet veido arī finanšu revīzijai vajadzīgu papildinājumu. Revīzijas palātas veiktajam darbam lietderības revīzijas jomā ir svarīga nozīme, kas var radīt vērtību plašam ieinteresēto personu lokam, jo īpaši Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, un galu galā, protams, Eiropas iedzīvotājiem.

Pēc manām domām, svarīgākā pievienotā vērtība, ko sniedz lietderības revīzija, ir tas, ka tā garantē neatkarīgu, objektīvu un ticamu kontroli par ES budžeta izpildi un tā nodrošinātajām vērtībām Eiropas Savienībai. Visbeidzot, lai nodrošinātu pārskatatbildību un iegūtu ES iedzīvotāju uzticēšanos, ir jāpārliecinās, ka ES līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi.

Lai sasniegtu šo mērķi, Revīzijas palātas ziņojumiem ir jābūt būtiskiem, savlaicīgiem un ļoti kvalitatīviem. Ieteikumiem ir jābūt konkrētiem, bet ne pārāk detalizētiem, kā arī konstruktīviem un tālredzīgiem, lai palīdzētu likumdevējiem un izpildvaras iestādēm. Lai nodrošinātu uzlabojumus turpmākajās ES finansētajās programmās, ir būtiska arī strukturēta un sistemātiska revīzijas ieteikumu izpildes kontrole.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Es atzīstu, ka valsts revīzijas iestādes ir Revīzijas palātas partneri. Tomēr dažādu iemeslu dēļ valsts revīzijas iestādēm un Revīzijas palātai ir jāstrādā vairāk vai mazāk atsevišķi. Tāpēc ciešākas sadarbības iniciatīvas patiešām rada problēmas, tomēr es uzskatu, ka ir arī iespējas, kā mūsu darbu uzlabot, mācoties vienam no otra. Kā minēju iepriekš, kamēr biju ģenerālrevidente Zviedrijas Valsts revīzijas birojā, es piedalījos arī Revīzijas palātas kontaktkomitejā. Mans iespaids no šīs pieredzes ir tāds, ka patiešām ir iespējas, kā veidot ciešāku sadarbību.

18.  Kā Jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Labam ziņojumam ir jābūt pārliecinošam, būtiskam, savlaicīgam, uzticamam un skaidram. Ir arī svarīgi efektīvi izmantot tabulas, grafikus un vizuālos materiālus, lai sniegtu lasītājam skaidrāku priekšstatu.

Viens svarīgs mērķis, kas noteikts Revīzijas palātas stratēģijā 2018.–2020. gadam, ir jautājums par personāla resursu labāku pielāgošanu dažādiem produktiem. Manuprāt, tas ietver arī palīdzību revidentiem, meklējot pareizo pieeju, valodu un formulējumu, lai sagatavotu skaidrāku vēstījumu, ko var labāk saprast. Es uzskatu, ka skaidras revīzijas rokasgrāmatas, apmācība un kvalitātes kontrole ir svarīgi aspekti Revīzijas palātas ziņošanas pilnveidošanā. Vēl viens mērķis ir uzlabot ziņojumu apkopošanu, lai Revīzijas palātai būtu attiecīgajam tematam vajadzīgais produkts.

Attiecībā uz jautājumu par to datu precizitātes pārbaudi, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai, Revīzijas palāta atkarībā no konteksta var izmantot gan padziļinātās, gan arī horizontālās revīzijas. Piemēram, sniedzot vispārējā stāvokļa apskatus, Revīzijas palāta var nodrošināt dažādu veidu salīdzinošo novērtēšanu un salīdzināmu informāciju par šiem jautājumiem. Kopā ar atbilstības un lietderības revīzijām Revīzijas palātai ir vajadzīgie instrumenti, lai sniegtu plašākus ziņojumus, piemēram, par ģeogrāfiskajām tendencēm un to analīzi, un tādējādi nodrošinātu patiesu pievienoto vērtību Eiropas Parlamentam.

Plašākā nozīmē Revīzijas palāta nevar tieši pieprasīt dalībvalstīm uzlabot Komisijai iesniegtos datus. Tieši Komisija ir atbildīga par dialogu ar dalībvalstīm jautājumā par datu kvalitātes uzlabošanu. Revīzijas palātas kompetencē ir kontrolēt, lai Komisijas un dalībvalstu veiktais datu uzlabošanas darbs būtu atbilstošs standartiem un efektīvs.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Jā. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta un jo īpaši Budžeta kontroles komitejas cieņa, paļāvība un uzticēšanās man ir svarīga, lai veiktu Revīzijas palātas locekles pienākumus.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Revīzijas palātas locekļu daļēja nomaiņa — Zviedrijas kandidāts
Atsauces	14085/2017 – C8-0401/2017 – 2017/0819(NLE)
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums	15.11.2017
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 16.11.2017
Referenti        Iecelšanas datums	Indrek Tarand 30.11.2017
Izskatīšana komitejā	11.1.2018
Pieņemšanas datums	11.1.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Bart Staes, Indrek Tarand, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Brian Hayes, Marian-Jean Marinescu
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Norbert Erdős, Wolf Klinz, Sven Schulze, Lieve Wierinck
Iesniegšanas datums	12.1.2018