Procedūra : 2017/2084(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0005/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0005/2018

Debates :

PV 05/02/2018 - 23
CRE 05/02/2018 - 23

Balsojumi :

PV 06/02/2018 - 5.7
CRE 06/02/2018 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0026

ZIŅOJUMS     
PDF 920kWORD 90k
23.1.2018
PE 609.590v02-00 A8-0005/2018

par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā

(2017/2084(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Jerzy Buzek

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā

(2017/2084(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” (COM(2016)0763),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu, kuru Eiropas Savienība ratificēja 2016. gada 4. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. septembra paziņojumu “Ceļā uz integrētu energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu: Eiropas energosistēmas pārveides paātrināšana” (COM(2015)6317),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080) un Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūciju par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885) un Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par “Enerģētikas ceļvedi 2050” –– enerģija nākotnei(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra priekšlikumu regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību (COM(2016)0759) un jo īpaši tajā paredzēto Enerģētikas savienības pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensiju un 22. pantu “Integrētā ziņošana par pētniecību, inovāciju un konkurētspēju”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumu “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2017)0376),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva" (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8–0005/2018),

A.  tā kā pētniecība, izstrāde un inovācija ir atsevišķa ES Enerģētikas savienības dimensija, turklāt pētniecība, izstrāde un inovācija enerģētikas jomā būtiski veicina ES rūpniecības vadošo lomu, globālo konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu, kā arī dalībvalstu un Savienības kopējo enerģētisko drošību, samazinot atkarību no enerģijas importa un veicinot visu energoavotu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu;

B.  tā kā ES joprojām ir globāla līdere augstas kvalitātes mazemisiju enerģētikas inovācijās, tostarp attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un jaunām tīrajām tehnoloģijām, nodrošinot ES stabilu pamatu turpmāka progresa panākšanai tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, tostarp izstrādājot akumulatorus e-mobilitātei un enerģijas uzglabāšanai; tā kā vērienīga un mērķtiecīga klimata un enerģētikas politika, jo īpaši klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam un enerģētikas ceļvedis 2050. gadam, ir būtiski dzinējspēki šīs vadošās lomas sasniegšanai; tā kā šajā kontekstā Parīzes nolīgums būtiski palielināja globālo centienu vērienīguma līmeni un parakstītāju konkrētās saistības attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu; tā kā ES arī turpmāk ir jāsaglabā savas politikas un instrumentu vērienīgums, lai raidītu pareizus investīciju signālus un nezaudētu savu globāli vadošo pozīciju tīras enerģijas pētniecības un inovācijas tirgū;

C.  tā kā ES, tostarp Eiropas rūpniecības, turpmākajai konkurētspējai ir svarīgi, lai tiktu veicinātas inovācijas energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā un pētniecība un izstrāde; tā kā ES kļūs par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā tikai tad, ja tiks ieviestas rentablas inovācijas un īstenoti pastiprināti pētniecības un attīstības centieni šajā konkrētajā jomā; tā kā principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošana ir jāpamato ar stingru inovācijas politiku Eiropas līmenī, jo īpaši saistībā ar sistēmu integrāciju;

D.  tā kā pilnībā funkcionējošs un konkurētspējīgs iekšējais enerģijas tirgus ar atbilstīgu tiesisko regulējumu un infrastruktūru ir būtisks, lai turpinātu stimulēt pētniecību, izstrādi un inovāciju un maksimāli palielinātu jauno un tīro tehnoloģiju ienākšanu tirgū visos ES reģionos, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus un skaidrību attiecībā uz regulējumu un investīcijām, tādējādi ļaujot Savienībai pilnībā izmantot tehnoloģiski neitrālu enerģētikas inovāciju potenciālu, kas sekmē efektivitāti, energoavotu mazemisiju un ilgtspējīgu izmantošanu un decentralizētus ražošanas, uzglabāšanas un transporta risinājumus un tehnoloģijas;

E.  tā kā inovācijai tīras enerģijas jomā būtu jāsekmē pieejama energoapgāde Eiropas patērētājiem, samazinot enerģijas tarifus, nodrošinot lielāku kontroli pār savu enerģijas patēriņu un ražošanu un piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas patērē mazāk enerģijas;

F.  tā kā ES un tās dalībvalstu enerģētikas politika un finansēšanas instrumenti, tostarp attiecīgās publiskās investīcijas, būtu jāveido tā, lai pilnībā izmantotu paātrinātas tehniskās attīstības tendences, un galvenokārt būtu jākoncentrējas uz pakāpenisku pāreju uz videi nekaitīgām, augsti efektīvām, mazemisiju enerģētikas sistēmām; tā kā tirgus, tehnoloģiju vai zinātniskās nenoteiktības dēļ finansējums no privātā sektora bieži ir nepietiekams vai nav pieejams; tā kā ES ir jādod stingri un saskaņoti signāli un stimuli, lai nodrošinātu investoriem nepieciešamo noteiktību un palielinātu privātās investīcijas tīras enerģijas inovācijā, pētniecībā, izstrādē un ieviešanā;

G.  tā kā inovāciju pirmkārt un galvenokārt virza inovatori un tirgus pieprasījums; tā kā Komisijai primāri vajadzētu koncentrēties uz veicinošas struktūras izveidi inovatoriem, sākot no vienkāršotas piekļuves pētniecības finansējumam un beidzot ar zināšanu pārvēršanu komerciāli dzīvotspējīgos produktos; tā kā šajā kontekstā var noderēt partnerības starp pētniekiem un attiecīgajiem rūpnieciskajiem partneriem;

H.  tā kā enerģijas subsīdijas ietekmē tirgus cenas, maskējot patiesās izmaksas enerģijai no dažādiem avotiem un patiesās izmaksas ar enerģiju saistītām tehnoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot pētniecības un investīciju apstākļus tīras enerģijas inovācijai, kā arī turpmāko ieviešanu; tā kā subsīdiju izmantošana būtu pakāpeniski jāizbeidz un līdz tam laikam šai izmantošanai būtu jāaprobežojas ar pagaidu instrumentiem, kuru mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu tirgu, kas veicinātu jaunu, tīru tehnoloģiju ieviešanu, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomās;

I.  tā kā enerģijas avotu, izplatīšanas tīklu un tehnoloģiju radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla izvērtējums (LCA) būtu jāņem vērā kā atsauce, ES līmenī izstrādājot konkrētus politikas virzienus un stimulus, kuru mērķis ir sekmēt tīrus, mazemisiju un energoefektīvus risinājumus un tehnoloģijas, tostarp izejvielu un izrakteņu ilgtspējīgu ieguvi; tā kā uzmanība būtu jāpievērš tādām tīras enerģijas inovācijām, kam ir tieša ietekme uz iedzīvotājiem un ražojošiem patērētājiem, nodrošinot viņu līdzdalību enerģētikas pārkārtošanā un padarot šo pārkārtošanu pieejamāku;

J.  tā kā ar enerģiju saistītā pētniecība un inovācija tika atzīta par prioritāru jomu 7. pamatprogrammā un programmā “Apvārsnis 2020”, bet 9. pamatprogrammā tas būtu jāturpina, ņemot vērā Savienības saistības Enerģētikas savienībā un saskaņā ar Parīzes nolīgumu, lai efektīvāk piesaistītu publisko un privāto finansējumu pētniecībai un izstrādei un lai palīdzētu mazināt investīciju riskus visperspektīvākajai inovācijai tīras enerģijas jomā, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā;

K.  tā kā transporta nozarei, kuras energopatēriņš ir trešdaļa no ES energopatēriņa, ir milzīgs energoefektivitātes un oglekļa emisiju samazināšanas potenciāls un tāpēc tai vajadzētu būt nozīmīgai lomai pārejā uz jauniem enerģijas risinājumiem un uz mazoglekļa sabiedrību,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ar ko izveido satvaru, lai paātrinātu ES inovāciju tīras enerģijas jomā; uzsver, ka enerģijas inovācijai nepieciešams regulatīvais un finansēšanas satvars, kas saskaņots ar ES Enerģētikas ceļvedi 2050. gadam un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un kas veicina visu energoavotu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, tādējādi panākot enerģijas ietaupījumus un plašākus ieguvumus, tostarp tādās jomās kā veselība, drošība un gaisa un ūdens kvalitāte, vienlaikus nodrošinot Savienības rūpniecības konkurētspēju, energoapgādes drošību un atbilstību ES līgumā noteiktajiem pienākumiem, kā arī vispusīgu atbildi vides problēmām; atzīst, ka satvars ES tīras enerģijas inovācijas paātrināšanai ir neatņemama daļa no plašāka tiesību aktu priekšlikumu kopuma, kas norādīts paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, un tāpēc tam būtu jāpastiprina tās dažādi elementi, Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un plašāki Enerģētikas savienības tiesību akti un principi, jo īpaši tie, kas iekļauti 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā un 2050. gada ceļvedī, vienlaikus ievērojot LESD 191. un 194. panta noteikumus;

2.  atzīst, ka sekmīga enerģētikas inovāciju ieviešana ir daudzdimensionāls uzdevums, kas ietver gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses vērtības ķēdes, cilvēkkapitālu, tirgus dinamiku, regulējumu, inovāciju un rūpniecības politikas jautājumus; uzsver, ka šā uzdevuma īstenošanā ir jāiesaistās iedzīvotājiem — gan patērētājiem, gan ražojošiem patērētājiem —, kā arī plašam ieinteresēto personu lokam, tostarp akadēmiskajām aprindām, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām (RTO), MVU, jaunuzņēmumiem, enerģētikas un būvniecības uzņēmumiem, mobilitātes nodrošinātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, iekārtu ražotājiem, IT un telekomunikāciju uzņēmumiem, finanšu iestādēm, Savienībai, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, atjaunojamās enerģijas kopienām, NVO, izglītotājiem un sabiedriskās domas veidotājiem; uzsver tādu jaunu uzņēmējdarbības modeļu vērtību, kuri izmanto inovatīvas digitālās tehnoloģijas, lai cita starpā optimizētu tīras enerģijas pašražošanu, uzglabāšanu, apmaiņu un pašpatēriņu uz vietas un palielinātu piekļuvi atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

3.  uzskata, ka, lai īstenotu izmaksefektīvu enerģētisko pāreju uz videi draudzīgām, uz patērētājiem orientētām un lielākā mērā digitalizētām un decentralizētām sistēmām ar aktīviem ražojošajiem patērētājiem un ražojošo patērētāju kopienām, ir jāveic pētniecība un jāizvērš inovācija visās energosistēmas nozarēs, tostarp jāīsteno ar konkrētām tehnoloģijām nesaistīti un sistēmiski risinājumi, citstarp tādi, kas palielina efektivitāti un decentralizētu enerģijas ražošanu; atzīst, ka šī pāreja sekmē jaunus organizatoriskos modeļus, jo īpaši enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un uzglabāšanā, elektromobilitātē, darījumdarbībā un vajadzību pārvaldībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā; atzīst, ka ir nepieciešami kopēji standarti, lai veicinātu savienotu un digitalizētu energosistēmu; uzsver, ka ilgtspējīgiem liela mēroga izmēģinājuma projektiem, tostarp kopienās īstenotiem, var būt nozīmīga loma sistēmiskas inovācijas enerģētikas jomā īstenošanā;

4.  atgādina, ka ES pētniecības un inovācijas politikā energoefektivitātei vajadzētu būt transversālai un horizontālai prioritātei, ko piemēro visām nozarēm un kas attiecas ne tikai uz projektiem, kuri ir saistīti ar enerģiju, un kas sistemātiski veicina un stimulē energoefektīvāku procesu, pakalpojumu un preču radīšanu, īstenojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” visā enerģijas ķēdē, tostarp enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā;

5.  atzīst, ka ir svarīgi turpināt Eiropas enerģijas tirgu liberalizāciju, jo īpaši likvidējot šķēršļus brīvai cenu veidošanai un pakāpeniski izbeidzot piešķirt enerģijas subsīdijas, lai veicinātu turpmāku inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kuras novedīs pie ilgtspējīgākas enerģijas izmantošanas un kas veicinās atjaunojamās enerģijas lielāku piedāvājumu, radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu tirgu, kas spēj enerģijas patērētājiem, ražojošajiem patērētājiem, kopienām un uzņēmumiem nodrošināt labākus nosacījumus;

ES darbību saskaņotība

6.  konstatē, ka tīras enerģijas pētniecība, izstrāde un inovācija lielā mērā ir atkarīga no stabila tirgus un no tiesiskā regulējuma paredzamības un noteiktības, kam nepieciešams vērienīgs un izpildāms ilgtermiņa politikas redzējums, tostarp ar enerģētiku un klimatu saistīti mērķi un saistības, pastāvīgi mērķtiecīgi stimuli un ilgtermiņa pašu kapitāls, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tehnoloģijām, tādējādi veicinot inovāciju, atvieglojot energoapgādi, samazinot šķēršļus ienākšanai tirgū un atvieglojot tīras enerģijas inovāciju, lai sasniegtu kritisko masu, kas nepieciešama ieviešanai tirgū; atzinīgi un kā veicināmu vērtē pievēršanos galvenajām tehnoloģijām, kā apstiprināts energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā (SET plānā) un Komisijas paziņojumā; atkārtoti uzsver LESD 194. panta noteikumus un norāda, ka tie ir jāatspoguļo politikā un finanšu instrumentos, kas atbalsta inovāciju tīras enerģijas jomā; tomēr uzsver, ka lielāku prioritāti nepieciešams piešķirt transversālai, starpnozaru un sistēmiskai inovācijai enerģētikas jomā, kā arī izglītības un uzņēmējdarbības sekmēšanai, jo inovāciju virza ne tikai tehnoloģijas; uzsver, ka šajā sistemātiskajā pieejā vajadzētu efektīvi integrēt dažādus pieejamos vai izstrādē esošos risinājumus, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu integrāciju; prasa Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformas izmantot, lai palīdzētu konstatēt perspektīvas tīras enerģijas inovācijas, kurām būtu vērts sniegt mērķtiecīgu atbalstu;

7.  mudina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgos gadījumos reģionus ieviest mehānismus, kuri ļautu saskaņot ES, valstu un reģionālās pētniecības un enerģētikas inovāciju programmas, lai sekmētu sinerģijas un izvairītos no dublēšanās, tādējādi nodrošinot visefektīvāko izmantošanu dalībvalstīs pieejamajiem resursiem un infrastruktūrai, kā arī energoavotiem, ar nolūku maksimizēt jaunu tehnoloģiju un inovāciju iekļūšanu tirgū un veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus visā ES; uzskata, ka attiecīgās informācijas iekļaušana integrētos valstu enerģētikas un klimata plānos varētu veicināt šo mērķi; šajā kontekstā uzsver to, cik svarīgi ir veicināt paraugprakses un informācijas apmaiņu, kā arī racionalizējot noteikumus par dalību enerģētikas inovāciju programmās visām organizācijām, uzņēmumiem, universitātēm un institūtiem gan no ES, gan no trešām valstīm;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos arī turpmāk no programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas Pētniecības padomes finansēt fundamentālos pētījumus; uzsver, ka ir vēl vairāk jāpastiprina kopīgo pētījumu finansējums, kas tiek piešķirts enerģētikas nozarei ar mērķi risināt programmā “Apvārsnis 2020” noteiktās sabiedrības problēmas, un ir arī jāracionalizē enerģijas inovācijas citu sabiedrības problēmu risināšanā; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu stiprināt tirgu veidojošas inovācijas, papildus jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvai nodibinot Eiropas Inovācijas padomi, lai sekmētu tādu progresīvu inovāciju radīšanu, kuras spētu aptvert un radīt jaunus tirgus; uzskata, ka tirgū balstītu finanšu instrumentu (piemēram, aizdevumu un kapitāla) izveidei nevajadzētu kaitēt dotāciju finansējumam, kas bezpeļņas un sabiedriskajiem dalībniekiem, piemēram, akadēmiskajām aprindām, universitātēm un pilsoniskajai sabiedrībai, ļauj piedalīties augstvērtīgos transnacionālos Eiropas projektos;

9.  joprojām pauž bažas par pastāvošo finanšu instrumentu lielo skaitu un sarežģītību un uzsver, ka ir jāpanāk labāka saskaņotība starp attiecīgajiem fondiem, tostarp struktūrfondiem, kas paredzēti tīras enerģijas projektiem, un jāpadara saprotamāki pašreizējie finansēšanas instrumenti ES un dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju izstrādāt dažādu finansēšanas instrumentu plānu visos vērtības ķēdes posmos un uzskata, ka būtu jānovērtē iespēja apvienot dažādus instrumentus, vienlaikus raugoties, lai netiek apdraudēta to savstarpējā papildināmība; turklāt uzskata, ka dažās dalībvalstīs trūkst spēju izstrādāt atbalsta pasākumus ar enerģiju saistītai inovācijai, jo īpaši valsts finansiālā atbalsta shēmās, un šajā sakarā aicina Komisiju vēl vairāk stiprināt šīs spējas, vienlaikus nodrošinot saskaņotu un vienkāršotu ES finansēšanas sistēmu tīras enerģijas inovācijai;

10.  aicina Komisiju novērtēt savu ar enerģētiku saistīto finanšu instrumentu un fondu darbības rezultātus un sniegt paātrinātu atbildi, lai uzlabotu instrumentus, ja ir konstatētas konkrētas problēmas, neatbilstība vai uzlabojumu nepieciešamība, un pielāgot minētos instrumentus un fondus jaunajiem ES enerģētikas mērķiem;

11.  aicina Komisiju Eiropas Savienības rūpniecības politikas ietvaros ierosināt mērķtiecīgu, ilgtermiņa un tehnoloģiski neitrālu enerģijas dimensiju, kas pamatotos uz augstu energoefektivitāti, turpmāku tirgus liberalizāciju un lielāku pārredzamību, lai palīdzētu izvairīties no investīcijām balasta aktīvos; uzsver, ka šai dimensijai vajadzētu būt neatņemamai daļai no Savienības rūpniecības politikas stratēģijas un rīcības plāna; uzsver inovatīvu procesu un tehnoloģiju lomu emisiju rezultātu uzlabošanā energoietilpīgās nozarēs; aicina Komisiju energoefektivitāti un resursu efektivitāti izvirzīt pētniecības un inovācijas priekšplānā un mudina dalībvalstis no ETS izsoles ieņēmumiem veikt pamatotas investīcijas energoefektivitātē un ilgtspējīgās mazoglekļa tehnoloģijās; uzsver Inovācijas fonda izveidošanu, lai atbalstītu mazoglekļa tehnoloģiju un procesu inovāciju ETS IV posmā; uzskata, ka ir svarīgi veicināt atvērtas inovācijas sistēmu, kurā rūpniecība un uzņēmumi apkopo savu atšķirīgo pieredzi un kopā izstrādā kvalitatīvus un ilgtspējīgus risinājumus; atzīst Tīras enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas foruma lomu būtisku enerģētikas inovāciju ieviešanā, tostarp fotoelementu un vēja enerģijas nozarēs, bet iespējams cita starpā arī attiecībā uz glabāšanas risinājumiem, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un enerģiju ražojošiem bioprocesiem; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos un atbalstu nozares virzītām iniciatīvām, lai veicinātu ES vadošo lomu globālā mērogā attiecībā uz tīru enerģiju un mazemisiju tehnoloģiju risinājumiem;

12.  atgādina, ka saules fotoelementu nozarei jābūt Eiropas rūpniecības politikas centrā, lai apmierinātu augošā globālā tirgus pieprasījumu, ņemot vērā to, ka lielākā daļa saules fotoelementu un moduļu mūsdienās tiek ražoti ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt Ķīnā; uzsver, ka ES ir jābūt pilnībā integrētai jaunajā investīciju ciklā, lai saglabātu vadošo pozīciju pētniecībā un izstrādē attiecībā uz fotoelementu ražošanas iekārtām, kā arī dažiem citiem segmentiem, piemēram, invertoriem, izejvielām, ēkās integrētiem fotoelementiem, ekspluatāciju, apkopi un sistēmu līdzsvarošanu; turklāt uzsver, ka ir jāsaglabā sava zinātība par sistēmu integrāciju, piemēram, neliela apmēra fotoelementu risinājumiem jaunattīstības valstīm;

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis enerģētikas nozarē un citās saistītās nozarēs pastiprināt centienus atbalstīt inovāciju attiecībā uz ilgtspējīgu izejvielu ieguvi, uzlabotu produktu konstrukciju, otrreizēju pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un esošo metālu un materiālu kaskādes veida izmantošanu aprites ekonomikas un energotaupības kontekstā;

14.  atzīst saikni starp digitalizāciju, IT un pētniecību un inovāciju enerģētikas jomā, jo īpaši attiecībā uz uzlabotu datu vākšanu, savietojamību, saistīto datu drošību un privātuma garantijām; uzskata, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, piemēram, blokķēdes sistēmai, var būt sava loma ar enerģiju saistītu procesu efektivitātes uzlabošanā un attiecībā uz to, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti enerģētikas sistēmas pārveidošanā, tostarp izmantojot enerģijas vienādranga tirdzniecību; aicina Komisiju šajā sakarā atbalstīt šo iniciatīvu, uzlabot tās tiesisko regulējumu un nodrošināt saskaņotību starp saistītiem aspektiem Enerģētikas savienībā, digitālajā vienotajā tirgū, kiberdrošības stratēģijās un Eiropas datu aizsardzības regulējumā, lai nostiprinātu Savienības spēju būt šīs jaunās tendences priekšplānā;

15.  aicina Komisiju izveidot īpašu starpdienestu grupu, kuras uzdevums cita starpā būtu:(a)

  veicināt jaunas politikas plānošanu kopīgu pētījumu un inovācijas jomā, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci un novērstu biežas izmaiņas prioritātēs;

(b)  noteikt attiecīgās ieinteresētās personas visos plašākas ES enerģētikas inovāciju ekosistēmas līmeņos un visās nozarēs, tostarp atkrastes vēja un citu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju nozarēs;

(c)  identificēt esošos ieinteresēto personu forumus, kas saistīti ar enerģētikas pētniecību un inovāciju, jo īpaši energoefektivitāti un atjaunojamajiem energoresursiem; sekmēt kopu veidošanos, iekļaušanos starptautiskajos vērtības radīšanas tīklos, kā arī investīcijas un inovāciju; nodrošināt instrumentus starpnozaru, starpdisciplīnu un reģionālai apmaiņai, tostarp attiecībā uz enerģētikas inovācijas projektiem, valstu un vietējiem ilgtermiņa enerģētikas inovāciju politikas virzieniem, kopīgām investīciju iespējām, enerģētikas pārkārtošanas iedzīvināšanu iedzīvotāju vidū un vietēja līmeņa iniciatīvām;

(d)  stimulēt visu līmeņu publiskās iestādes izstrādāt kapitāla piesaistīšanas plānus un sniegt stimulus inovācijai tīras enerģijas jomā, lai uzlabotu investoru uzticību un uzsāktu privātā kapitāla mobilizāciju;

(e)  izveidot apkopojumu par paraugpraksi, labākajiem politikas un finansēšanas instrumentiem enerģētikas jomā, tostarp PPP, publisko iepirkumu un nodokļu atvieglojumiem, apmaiņas un informācijas mehānismiem, komunikācijas instrumentiem un kampaņām, kā arī darbības vadlīnijas un tehnisko palīdzību attiecībā uz inovācijas sekmēšanu tīras enerģijas jomā, ieviešanu un ražojošo patērētāju iesaistīšanu, lai nodrošinātu, ka ES var sniegt pienācīgu atbalstu visiem inovācijas cikla posmiem, un sniegtu praktisku instrumentu kopumu dalībvalstīm, vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām;

(f)  izvērtēt iespējas izstrādāt inovāciju sekmējošus, racionalizētus un elastīgus noteikumus par dalību 9. pamatprogrammas un ESI fondu regulu pasākumos, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa ietekmes panākšanai, lai tos labāk saskaņotu, novērstu pieteikumu iesniedzēju resursu izniekošanu un veicinātu izcilību inovācijā visā Eiropā;

(g)  izveidot mehānismu ar mērķi atbalstīt transnacionālu enerģētikas jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp Eiropas inkubatoru sistēmu, lai nodrošinātu, ka enerģētikas inovācijas un uzņēmējdarbības modeļu ieviešana tirgū pārvar inovācijas cikla “nāves ieleju”;

(h)  palielināt sinerģiju ar programmu „Apvārsnis 2020” un citām finansēšanas iniciatīvām, lai stiprinātu pētniecības un inovācijas spēju veidošanu ES reģionos, kuros ir zems darbības līmenis;

(i)  sniegt padomus Eiropas iestādēm par saskaņotu iepirkuma praksi, sekmējot plašāku enerģētikas inovāciju ieviešanu; palīdzēt Eiropas līmenī noteikt konkrētus mērķus attiecībā uz inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu;

(j)  izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai izveidotu efektīvu un vienotu padomdevēju struktūru inovatoriem par enerģētikas inovāciju finansēšanu, izmantojot ES, dalībvalstu un Eiropas Investīciju bankas līmenī pieejamo finansējumu un instrumentus, kā arī citus potenciālos privātos avotus; pastiprināt tehnisko palīdzību informācijas apkopošanā par privātā un publiskā finansējuma iespējām un norādīt pieteikumu iesniedzējiem uz atbilstošāko finansēšanas mehānismu, jo īpaši energoefektivitātes jomā, kur mazu projektu apvienošana plašākos portfeļos ir neaizstājama;

(k)  identificēt veidus, kā ES tiesību aktos publiskā iepirkuma jomā stimulēt inovatīvus energorisinājumus publiskajā sektorā;

16.  uzsver, ka publiskais iepirkums var būt inovācijas virzītājspēks, kā arī veicināt ilgtspējīgāku izaugsmi, kas ir atzīts arī ilgtspējīgas attīstības mērķos; norāda, ka ilgtspējīgu produktu, pakalpojumu un publisku būvdarbu izvēle ir svarīga un var izveidot pirmtirgus vai jaunus tirgus inovatīviem produktiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvas ietvaros, ar kuru ieviesīs pasākumus saistībā ar ES iepirkumu, lai cita starpā mudinātu dalībvalstis izvirzīt vērienīgus inovāciju iepirkuma mērķus; turklāt uzsver, ka vietējām un reģionālām iestādēm var būt svarīga loma, rādot labu piemēru, kā arī apmainoties ar paraugpraksi forumos, piemēram, Pilsētas mēru paktā;

17.  mudina Komisiju ietekmes novērtējumos stiprināt konkurētspējas pārbaudes inovācijas spēju aspektu un visos jaunajos enerģētikas politikas priekšlikumos un spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanā ņemt vērā pētniecības un inovācijas spējas, neapdraudot tiesību aktu efektivitāti;

18.  prasa Komisijai nodrošināt, ka tās darbs pie inovācijas, no vienas puses, un standarti un sadarbspēja, no otras puses, ir pilnīgi saskaņoti, lai ES ieņemtu vadošo lomu pasaulē attiecībā uz standartu noteikšanu tīras enerģijas un lietu interneta integrētajās nozarēs; šajā kontekstā kā paraugu atzinīgi vērtē jaunā Eiropas viedierīču standarta (SAREF) izstrādi, kas varētu izveidot jaunu ES balstītu atsauces valodu attiecībā uz datiem, kas ir saistīti ar enerģētiku, ļaujot mājsaimniecības ierīcēm apmainīties ar informāciju ar jebkuru enerģijas pārvaldības sistēmu;

19.  atgādina, ka enerģētikas inovācijas politikai ir jābūt saskaņotai ar ES apņemšanos saglabāt un pastiprināt CO2 piesaistītājus, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību, jo īpaši mežos, uz sauszemes un jūrās;

20.  mudina attiecīgās dalībvalstis sniegt pienācīgu ieguldījumu, lai sasniegtu mērķi pētniecībai un izstrādei novirzīt 3 % no ES IKP; norāda, ka kopējais palielinājums līdz 3 % līmenim Eiropas pētniecībai un inovācijai papildus nodrošinātu vairāk nekā EUR 100 miljardus gadā; atgādina, ka divas trešdaļas no finansējuma pētniecībai un izstrādei ir paredzēts piesaistīt no privātā sektora;

Ilgtermiņa finansēšanas noteiktība

21.  atkārtoti aicina palielināt 9. pamatprogrammai paredzēto kopējo budžetu vismaz līdz EUR 120 miljardiem un mudina Komisiju 9. pamatprogrammā ar ilgtspējīgiem mazemisiju enerģētikas projektiem saistīta finansējuma īpatsvaru palielināt vismaz par 50 % salīdzinājumā ar attiecīgo „Apvārsnis 2020” līmeni, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu ES enerģētikas pārkārtošanai un efektīvi īstenotu Enerģētikas savienību; jo īpaši prasa pastiprināt 9. pamatprogrammas finanšu resursus, lai stimulētu progresu un tirgus izveides inovāciju, ko veic jo īpaši MVU un jaunuzņēmumi; uzsver, ka liela nozīme ir spēcīgiem izcilības kritērijiem, lai ES kļūtu par globālu centru inovācijai, pētniecībai un vadošajām tehnoloģijām, tostarp fundamentālajai pētniecībai; norāda uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma rezultātiem, kas liecina, ka 2017. gada 1. janvārī programma bija zem paredzētā līmeņa attiecībā uz izdevumiem saistībā ar klimata pārmaiņām un ilgtspējību; atzinīgi vērtē pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma palielināšanu “Sabiedrības problēmu risināšanai” 2018. gada budžetā, tomēr joprojām pauž lielas bažas par samazinājumu enerģētikas projektiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ko uzskata par nesaderīgu ar Enerģētikas savienības mērķiem;

22.  atkārtoti uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansēto investīciju kvalitāte un īpaši jākoncentrējas uz labāka ģeogrāfiskā sadalījuma stimulēšanu, ņemot vērā pašreizējo līdzsvara trūkumu ESIF ģeogrāfiskajā pārklājumā un mazāk attīstītu un pārejas posmā esošu reģionu īpašās vajadzības; atzīst, ka ir jāsadarbojas ar valstu attīstību veicinošajām investīciju bankām, investīciju platformām un tiesīgajiem finanšu starpniekiem, iespējams, tiem deleģējot ES garantijas izmantošanu; prasa būtiski pastiprināt Eiropas Investīciju konsultāciju centra lomu un spējas, jo īpaši nodrošinot vietējo klātbūtni un proaktīvu lomu projektu sagatavošanā;

23.  uzskata, ka 9. pamatprogrammā būtu jāatbalsta tādas iniciatīvas kā “100 % atjaunojamās enerģijas pilsētas”, iesaistot pilsētu un vietējās pārvaldes iestādes ar mērķi ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas iespējas pilsētu elektroapgādē, mobilitātē, siltumapgādē un aukstumapgādē, izmantojot inovāciju projektus, kas potenciāli varētu ietvert viedtīklus, enerģijas sistēmas pārvaldību, darbības nozaru sasaistes nodrošināšanai, elektrotransportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu utt.;

24.  atzīst SET plāna, zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) InnoEnergy un attiecīgo kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu lomu enerģētikas inovācijas veicināšanā; uzsver, ka šīs dažādās sistēmas ir labāk jāsavieno ar cita starpā InnovFin iniciatīvu, ESIF un ierosināto Paneiropas Riska kapitāla fondu fonda programmu, tādējādi īstenojot saskaņotu un mērķtiecīgu investīciju stratēģiju tīras enerģijas inovāciju jomā, kas palīdzētu agrīna posma projektiem, jaunuzņēmumiem un MVU efektīvi pārvarēt tā dēvēto “nāves ieleju” un sasniegt tirgus gatavības līmeni, kas vajadzīgs globāliem panākumiem; uzskata, ka efektīvi stimuli investīcijām enerģētikas inovācijā, izmantojot valsts investīciju fondus un pensiju fondus, varētu būtiski ietekmēt nepieciešamā pašu kapitāla piesaisti;

25.  atgādina, ka pirmie jauna veida projekti (FOAK) ir ļoti riskanti un kapitāls un aizdevumi tiek nodrošināti daudz zemākā līmenī, nekā finansējot pārbaudītas mazoglekļa tehnoloģijas; šajā nolūkā aicina Komisiju likvidēt atlikušos regulatīvos šķēršļus un ierosināt SET-FOAK kapitāla fonda izveidi;

26.  konstatē, ka Eiropas Inovācijas padome (EIP) varētu palīdzēt agrīnā attīstības posmā esošiem uzņēmumiem atrast finansējumu, un ierosina tai uzņemties lomu koordinēt dažādus virzienus saskaņotā investīciju stratēģijā tīras enerģijas inovāciju jomā; prasa sniegt vairāk informācijas par EIP struktūru un saskaņotību ar spēkā esošajiem inovācijas atbalsta instrumentiem;

27.  uzskata, ka iedzīvotāju virzītai enerģētikas inovācijai nepieciešams samazināt šķēršļus iekļūšanai tirgū un ka tā paver neizmantotas iespējas inovāciju finansēšanai; aicina Komisiju izpētīt efektīvus veidus enerģētikas inovācijas veicināšanai, izmantojot citstarp kolektīvo finansēšanu, un apsvērt iespēju izveidot enerģētikas inovācijas kolektīvās finansēšanas pašu kapitāla fondu; uzskata, ka jauniem un daudzveidīgiem finansēšanas veidiem vajadzētu papildināt jau esošos veidus;

28.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt viedtīklu tehnoloģiju, kā arī veicināt un integrēt augšupēju decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, tostarp izmantojot kopas un kooperatīvās shēmas; aicina Komisiju atbalstīt šīs tīras enerģijas inovācijas jomas ar finanšu mehānismiem, tostarp tādiem, kas mazinātu risku privātajām investīcijām un mazinātu slogu publiskajām investīcijām energosistēmu modernizācijā; turklāt atzinīgi vērtē Komisijas nodomu palielināt stimulēšanas balvu izmantošanu kā vērtīgu instrumentu augšupēju nozīmīgu inovāciju veicināšanai;

29.  uzsver — lai veicinātu augšupēju pieeju inovācijai, būtu jāsekmē maza mēroga izmantošanas veidi (piemēram, NegaWatt, ražošana uz vietas un vietēja uzglabāšana) un to apvienošana un apkopošana, lai piesaistītu vairāk investīciju un palielinātu pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem vai daudzdzīvokļu ēkām;

ES vadošā loma pasaulē

30.  atgādina Parīzes nolīguma mērķus attiecībā uz to, lai veicinātu globālos centienus paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā; uzsver nepieciešamību turpināt finansēt pētījumus un datu vākšanu par klimata pārmaiņām; aicina Komisiju atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) izpētīt dažādas iespējas palīdzēt jaunattīstības valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm enerģētikas pārkārtošanā, izmantojot cita starpā spēju veidošanas pasākumus, palīdzot samazināt kapitāla izmaksas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektiem, veicinot iespējamu tehnoloģiju nodošanu un sniedzot risinājumus viedo pilsētu attīstībai, kā arī attālām un lauku kopienām, tādējādi stiprinot enerģijas inovāciju ekosistēmas jaunattīstības valstīs un palīdzot tām gūt rezultātus Parīzes nolīguma saistību īstenošanā; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesen izveidoto Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai;

31.  aicina Komisiju izmantot visas iespējas, ko sniedz Inovācijas misijas iniciatīva, lai tās locekļi varētu ievērot un izpildīt savu apņemšanos dubultot ikgadējos izdevumus tīras enerģijas pētniecībai un izstrādei 2015.–2020. gada laikposmā; uzsver, ka ir svarīgi meklēt sinerģijas ar citām globālām iniciatīvām, piemēram, cita starpā ar “Breakthrough Energy Coalition” un globālajiem kapitāla un investīciju fondiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē Savienības vadošo lomu attiecībā uz saules gaismas pārveidošanas inovācijas uzdevumu un pieejamas ēku siltumapgādes un aukstumapgādes inovācijas uzdevumu; šajā kontekstā prasa izpētīt iespēju koordinēt darba dalīšanu enerģētikas inovāciju jomā globālā mērogā;

32.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgas tīras enerģijas tehnoloģiju eksportam un sistēmiskus risinājumus, tostarp īpašu atbalsta mehānismu un mērķtiecīgu palīdzību, ko sniegtu ES delegācijas trešās valstīs; šajā sakarībā uzsver ieguldījumu, ko šīs stratēģijas īstenošanā var dot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA);

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izvērtēt patentu reģistrācijas procedūras un pieprasa likvidēt nevajadzīgu administratīvo slogu, kas palēnina novatorisku produktu ienākšanu tirgū un ietekmē ES vadošo lomu pārejā uz tīru enerģiju;

Iedzīvotāju virzīta inovācija enerģētikas jomā

34.  uzskata, ka — lai paātrinātu inovāciju tīras enerģijas jomā, Eiropas iedzīvotājiem ir jāmaina domāšana, no vienkāršas informētības par enerģētikas jautājumiem virzoties uz dziļāku izpratni par nepieciešamajām izmaiņām uzvedībā, jo īpaši attiecībā uz enerģijas ietaupījumiem un jauniem ražošanas patēriņa modeļiem, kas vajadzīgi aktuālo problēmu risināšanai saistībā ar ilgtspējīgu izaugsmi, un lai visās jomās varētu izmantot digitālās revolūcijas un inovācijas sniegtās priekšrocības un galu galā sekmīgi īstenot enerģētikas pārkārtošanu; norāda, ka inovācija var veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti enerģijas ražošanā, tostarp iepludinot tīklā pašražoto elektroenerģiju, kā arī dot ieguldījumu enerģijas efektīvākā izmantošanā, samazinot patēriņu mājsaimniecību līmenī un tādējādi samazinot emisijas un rēķinus;

35.  uzsver, ka ir jāstiprina Eiropas zināšanu bāze un jāmazina sadrumstalotība, veicinot izcilību zinātnē un izglītībā, lai izveidotu pētniecības centrus, kuri ir akadēmiski izcili starptautiskā mērogā; uzsver, ka ir jāizstrādā stratēģija, kas Eiropai nodrošinātu talantīgu ārvalstu speciālistu piesaisti, vienlaikus saglabājot saikni ar talantīgākajiem Eiropas speciālistiem, kuri dzīvo ārzemēs; atzīst, ka kvalificēts darbaspēks nodrošina Eiropai lielas priekšrocības un ir galvenais dzinulis ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

36.  atzīst, ka ir būtiski nodrošināt Eiropas iedzīvotāju un kopienu pilnīgi demokrātisku iesaisti, kas ir svarīgs noteikums sekmīgai enerģētikas pārkārtošanai; tāpat uzsver, ka šādas pārveides efektīvai īstenošanai ir nepieciešama atklātība, pārredzamība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ka tā jābalsta uz godīgu konkurenci;

37.  uzskata, ka inovācijai tīras enerģijas un energoefektivitātes jomā ir potenciāls radīt jaunas un labākas darbvietas; uzskata — lai pārvaldītu sekmīgu pāreju uz ilgtspējīgu dekarbonizētu ekonomiku, ir jānodrošina, ka darba tirgi var pienācīgi reaģēt uz novatorisku tīras enerģijas sistēmu jaunajām prasībām;

38.  aicina Komisiju savās pētniecības un izstrādes iniciatīvās lielāku uzmanību pievērst saiknei starp inovāciju energosistēmās un jauniem profesionālās darbības virzieniem, izglītības vajadzībām, darbvietām un apmācības prasībām;

39.  atzīst nepieciešamību pēc sistēmiskas izglītības un iesaistīšanas sistēmām, kas izstrādātas, lai ļautu sabiedrībai pilnībā iesaistīties enerģētikas sistēmas pārveidošanā un ļautu visu vecumu Eiropas iedzīvotājiem no informētības un izpratnes pakāpeniski pāriet uz aktīvu līdzdalību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu; aicina Komisiju, dalībvalstis, vietējās iestādes un privāto sektoru veicināt patērētāju informētu izvēli un iedzīvotāju iesaistīšanos ar enerģiju saistītos pasākumos, cita starpā izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas, visaptverošu un pieejamu informāciju par patērētās enerģijas rēķiniem un cenu salīdzināšanas instrumentiem, sekmējot pašražošanu, pieprasījumreakciju un sadarbīgas koplietošanas shēmas, līdzdalības budžetus un kolektīvo finansēšanu ar enerģiju saistītiem ieguldījumiem, nodokļu un ieguldījumu atvieglojumus, kā arī tehnoloģiskus risinājumus un jauninājumus; aicina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās iestādes apzināt paraugpraksi, kas palīdz novērst mājsaimniecību enerģētisko nabadzību;

40.  uzskata, ka reģioniem un pilsētām ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgu enerģijas modeļu nostiprināšanā; atzīst, ka reģioniem un pilsētām ir svarīga loma, sekmējot atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu un palīdzot inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā attīstīt „no apakšas uz augšu”; norāda, ka reģioni un pilsētu teritorijas ir vispiemērotākās, kur pārbaudīt un īstenot integrētus risinājumus, iesaistot šajā procesā iedzīvotājus; šajā saistībā uzsver, ka liela nozīme ir Pilsētu mēru paktam, jo tas tiecas sekmēt globālu paraugprakses apmaiņu un nodrošināt resursu un ieguldījumu apvienošanu; norāda, ka arī lauku reģionos ir nepieciešamas inovācijas, kas var risināt tādas problēmas kā nošķirtība vai demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī tur jāsniedz jauni pakalpojumi;

41.  mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt reģionālās un vietējās iestādes, tām veicot koordinētus pasākumus, lai stimulētu enerģētikas inovāciju vietējā un reģionu līmenī ar mērķi izstrādāt saskaņotas stratēģijas; uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana radikāli ietekmēs nodarbinātību dažos Eiropas Savienības reģionos, un šajā kontekstā uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kas saskaras ar tādām problēmām kā pakāpeniska enerģijas ražošanas ierobežošana no lignīta, akmeņoglēm un cita veida cietā fosilā kurināmā, kā arī tā ietekmēs ieguves rūpniecību, reaģējot uz kādu dalībvalsts, vietējo iestāžu vai nozares lēmumu vai uz citiem apstākļiem; uzsver, ka ir jāpalīdz šiem reģioniem izstrādāt iekļaujošas, vietējas un taisnīgas pārkārtošanas stratēģijas un jānovērš ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un vidi, kā arī jāpārveido attiecīgās teritorijas; norāda uz finanšu iespējām sniegt šādu atbalstu, daļēji izmantojot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūtos ieņēmumus, kā arī Modernizācijas fondu, kas jāizveido laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam; uzskata, ka iekļaujošos ieinteresēto personu procesos būtu jāparedz, kā labāk piesaistīt alternatīvus novatoriskus uzņēmumus, jaunuzņēmumus un nozares ar mērķi izveidot ilgtspējīgu reģionālo ekonomiku, palielinot cilvēku pašcieņu un palīdzot elektroenerģijas ražošanas jaudu aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem vai energoefektivitātes risinājumiem; prasa, lai pētniecības un inovācijas politika būtu vērsta uz attiecīgo reģionu atdzīvināšanu, nodrošinot ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmes iespējas, jo īpaši tad, ja atteikšanās no lignīta, ogļu vai cita veida cietā fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanā ir saistīta ar kalnrūpniecības darbībām;

42.  aicina Komisiju palīdzēt vietējām un reģionālajām iestādēm iegūt plašākas pilnvaras īstenot ar tīru enerģijas saistītas inovācijas, piemēram, viedās pilsētas, e-mobilitāti un viedtīklus, kā arī attiecībā uz atjaunojamo enerģijas veidu ienākšanu tirgū atkarībā no to gatavības līmeņa, un palīdzēt šīm iestādēm risinātu problēmas, ar ko tās saskaras enerģētikas pārkārtošanas procesā, piemēram, iedzīvotāju iesaisti; mudina apmainīties ar paraugpraksi, apvienot ieguldījumus, labāk izvērtēt izredzes projektu īstenošanā piesaistīt banku finansējumu un izstrādāt finansēšanas stratēģijas, piemēram, ekonomisko pamatojumu, kā arī izmantot publisko iepirkumu un aizdevumus;

43.  uzskata, ka transporta nozarei ir milzīgs potenciāls un tai vajadzētu ieņemt svarīgu lomu enerģētikas pārkārtošanā, un mudina Komisiju atbalstīt pašreizējo finansējumu elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūras ieviešanai; aicina Komisiju turpināt atbalstīt un izstrādāt papildu iniciatīvas, piemēram, Eiropas līmeņa elektromobilitātes iniciatīvu un kopuzņēmumu „Kurināmā elementi un ūdeņradis”;

44.  mudina Komisiju atzīt ūdeņraža priekšrocības mobilitātes jomā, kā arī ieguvumus, ko sniedz transporta un elektroenerģijas nozaru savienošana, un radīt stimulus jauniem uzņēmējdarbības modeļiem līdzīgās jomās, piemēram, viedai uzlādei un transportlīdzekļu piesaistei tīklam, kas elektrisko transportlīdzekļu īpašniekiem ļautu elastīgi pārdot enerģijas pārpalikumus elektroenerģijas sistēmai; aicina Komisiju nodrošināt finansējumu inovācijām ar mērķi izstrādāt ūdeņraža uzglabāšanas risinājumu, uzlabotus ilgtermiņa uzglabāšanas risinājumus elektriskajiem transportlīdzekļiem, izstrādāt ūdeņraža uzlādes infrastruktūru, kā arī infrastruktūru un pieslēgšanas risinājumus, tostarp uzlādes infrastruktūru elektriskajiem transportlīdzekļiem; mudina dalībvalstis un vietējās iestādes uzsākt jaunas iniciatīvas, piemēram, ieviest fiskālus stimulus saistībā ar elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu ienākšanu tirgū, nodokļu samazinājumus un atbrīvojumus elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu īpašniekiem, kā arī daudzveidīgas citas iniciatīvas saistībā ar elektrisko transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu, piemēram, cenu samazinājumus, prēmiju maksājumus un piemaksas elektrisko transportlīdzekļu pircējiem, kā arī bezmaksas autostāvvietu izveidi elektriskiem transportlīdzekļiem;

45.  atzīmē, ka ES pētniecības un izstrādes programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros tiek daudz darīts, lai transporta nozarē līdz 2050. gadam panāktu 60 % SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni(4); atgādina, ka ES pētniecības un inovācijas programmas ir galvenais faktors, kas ļauj enerģijas, IKT inovācijas un intelektiska transporta sistēmas ieviest tirgū; aicina Komisiju pieejamo finansējumu turpmāk uzskatāmāk novirzīt savstarpēji saistītām stratēģiskām prioritātēm, piemēram, mazemisiju mobilitātei, alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūrai, elektromobilitātei un integrētam pilsētransportam, īpašu uzmanību pievēršot visu veidu piesārņojošām emisijām, trokšņa mazināšanai, ceļu satiksmes drošībai, satiksmes pārslodzei un sastrēgumiem, un to darīt, nodrošinot tehnoloģiju neitralitātes principa ievērošanu; norāda arī, ka ir svarīgi izstrādāt modernus biodegvielas veidus, palielināt dzelzceļa pārvadājumu un velotransporta īpatsvaru;

46.  Atzinīgi vērtē to, ka Komisija ar publisko iepirkumu atbalstīs inovatīvu tīras enerģijas risinājumu ieviešanu tirgū, atzinīgi vērtē „tīro” autotransporta līdzekļu direktīvas pārskatīšanu un atzīst iespējamo ieguvumu sabiedriskā transporta iestādēm un operatoriem, autobusu ražotājiem, piegādes nozarei, enerģijas piegādātājiem, valsts un starptautiskajām asociācijām un pētniecības centriem; aicina Komisiju bez vilcināšanās nākt klajā ar priekšlikumiem šajā jomā;

47.  mudina izveidot Stratēģisko transporta pētniecības un inovāciju programmu, kuras pamatā būtu ceļveži, kas izstrādāti, Komisijai apspriežoties ar dalībvalstīm, kā arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm un operatoriem, un atbilstīgs pārvaldības mehānisms, lai atbalstītu transporta nozarē tik ļoti nepieciešamo pētniecību, inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu un veicinātu zemu emisiju mobilitāti; aicina šo ceļvežu secinājumus iekļaut Komisijas gada darba programmā;

48.  prasa nodrošināt integrētu un koordinētu pieeju, lai vērā tiktu ņemta ES pilsētvides dimensija, valstu politikas virzieni un likumdošana, kā arī prasa nodrošināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi, lai atbalstītu un mudinātu dalībvalstis uzlabot iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti un vides stāvokli pilsētu teritorijās; mudina izstrādāt kooperatīvas intelektiskā transporta sistēmas un autonomus transportlīdzekļus, un ieviest komunikācijas infrastruktūras, lai nodrošinātu lielu jaudu un zemu latentumu, kas nepieciešams 5G tīklam; infrastruktūras kvalitātes jomā aicina aktīvi censties samazināt nevienlīdzību un uzlabot sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām un starp vairāk attīstītiem reģioniem un tiem reģioniem, kuri ir mazāk attīstīti;

49.  uzsver, cik svarīgs ir jaunais 2017. gada jūnijā parakstītais Eiropas Konsenss par attīstību, kurā ir noteikts kopējs redzējums un satvars ES un tās dalībvalstu darbībām attīstības sadarbības jomā; atzīmē, ka pirmo reizi 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un saistītie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, ir vispārēji piemērojami visām valstīm, ņemot vērā ES apņēmību būt vadošam spēkam to īstenošanā; uzskata, ka Konsenss saskaņo Savienības attīstības sadarbības politiku ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un paredz nozīmīgus pasākumus ilgtspējīgas enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā;

50.  atgādina ka Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 8. pantā ir noteikts, ka „ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu”, ņemot vērā ES mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, un atbilstīgi ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

51.  atgādina, ka Parīzes nolīgumu un KNR programmu mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī nodrošināt horizontālās partnerības, daudzlīmeņu pārvaldības, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības principu ievērošanu;

52.  uzskata, ka būtu jāpastiprina sinerģijas starp ES politikas virzieniem, izmantojot vienotu un konsekventu ES nostāju attiecībā uz antidempinga pasākumiem, lai tādējādi nodrošinātu, ka ražošanas nozare pilnībā gūst labumu no enerģētikas pārkārtošanas;

53.  atzīst, ka Eiropas reģioniem un pilsētām ir svarīga loma, sekmējot atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu visā pasaulē un virzot augšupēji inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā; prasa visām enerģētikas tehnoloģijām, kas ienāk ES tirgū, piemērot tādus pašus vides kvalitātes standartus; pauž bažas par pilsētu zaļo teritoriju nosargāšanas iespējām.

o

o    o

54.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0444.

(2)

OV L 36, 29.1.2016., 62. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(4)

  Kā norādīts Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144).


PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Mūsdienu tautsaimniecība piedzīvo būtiskas pārmaiņas attiecībā uz to, kā tiek ražota, pārvadīta, uzglabāta un lietota enerģija. Šīs pārejas pamatā ir trīs elementi: svarīgākais ir nepieciešamība nodrošināt cenu ziņā pieejamu, uzticamu un drošu enerģiju mūsu ekonomikas izaugsmei; ilgtermiņā pastāvīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai ir aizvien ilgtspējīgāk jāizmanto pieejamie resursi; visbeidzot, jaunās tehnoloģijas, tostarp tās, ko pēdējā laikā piedāvā attīstība digitālajā jomā, paver plašas iespējas pārveidot visu enerģētikas sistēmu.

Eiropas Savienība ir pasaules līdere šajā enerģētikas pārkārtošanā, kas Savienībai ir ārkārtīgi būtisks faktors globālās konkurences priekšrocību nodrošināšanai. Kopš 2005. gada tas ir atspoguļots vairākos stratēģiskos dokumentos un vēlāk Eiropadomes secinājumos un Komisijas centienos, kuru rezultātā tika pieņemts klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums 2020. gadam. Plašāka ES enerģētikas pārkārtošanas sociālekonomiskā ietekme izpaudās stratēģijā „Eiropa 2020”, klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam un ES enerģētikas stratēģijā 2050. gadam. Ar visaptverošu priekšlikumu par Enerģētikas savienības satvaru un saistītiem 2016. un 2017. gada tiesību aktiem, kas patlaban tiek īstenoti vai ir pieņemšanas procesā, ES ir izveidojusi vajadzīgo bāzi, lai sekmīgi vadītu šo padziļināto enerģētikas pārkārtošanas procesu.

Šajā sakarībā, arvien vairāk tautsaimniecības sistēmām īstenojot un meklējot enerģētikas pārejas radītās priekšrocības, ES spējai paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā ir ārkārtīgi svarīga nozīme. Minēto iemeslu dēļ Savienība cenšas nodrošināt tās rūpniecības konkurētspēju pasaulē, noturīgu izaugsmi un augstas kvalitātes darbvietas saviem iedzīvotājiem, vienlaikus veicot pāreju uz augstas efektivitātes ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un stiprinot vispārējo energoapgādes drošību un neatkarību no importa.

Pamats turpmākai attīstībai ir stabils. Pasaules ekoloģiski tīru tehnoloģiju inovācijas 2017. gada indeksā piecas ES dalībvalstis ir ierindotas starp 10 valstīm, kas guvušas vislielākos panākumus jaunu tīro tehnoloģiju inovācijā. Šis īpatsvars aptuveni saglabājas visos reitingos, kur 11 ES dalībvalstis ierindojas 20 labāko valstu skaitā un 20 ES dalībvalstis — 40 pasaulē izvērtēto valstu skaitā. Par ES vadošo lomu pasaulē augstvērtīgu klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju izgudrojumu jomā liecina arī dati, ko publicējusi Eiropas Patentu iestāde. Vienlaikus pieejamie statistikas dati rāda, ka tikai piecas ES dalībvalstis ir atbildīgas par aptuveni 80 % no patentētajām inovācijām šajā jomā. Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem saskaņā ar 2016. gada datiem, ko publicējusi Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra, ES ir atbildīga par gandrīz 21 % no pasaules atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudas, līdz ar to ES ir pasaules līdere saražotajā apjomā uz vienu iedzīvotāju un absolūtos skaitļos atpaliek tikai no Ķīnas. Tomēr jaunietekmes valstis, jo īpaši Āzijā, strauji tuvojas šiem rādītājiem, un attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudas koeficientu ES jau tagad atpaliek no daudziem tās galvenajiem konkurentiem un ir zem vidējā līmeņa pasaulē. Tas viss skaidri liecina par vēl neizmantoto ES kopējo potenciālu, ar ko varētu panākt ievērojamu progresu, stiprinot vadošo lomu tīras enerģijas inovāciju jomā.

Atzīstot šo horizontālo ietekmi un izmaiņas enerģētikas jomā, referents atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā”, kas tika publicēts kā daļa no tiesību aktu kopuma „Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”. Referents ir pārliecināts — lai panāktu nozīmīgu progresu enerģētikas pētniecības jomā un sekmīgā inovāciju ieviešanā, ES ir vajadzīgi politikas virzieni un instrumenti, kas nav smagnēji un spēj reaģēt uz strauji mainīgo vidi, jo īpaši jaunām tehnoloģijām, taču vienlaikus nodrošina prognozējamību un ilgtermiņa noteiktību, kas ir svarīga vajadzīgo ieguldījumu piesaistei. Referents vēlētos uzsvērt, ka nolūkā turpināt stimulēt ar enerģiju saistītu pētniecību un sekmīgi ieviest jauninājumus ir būtiski nodrošināt pilnībā funkcionējošu iekšējo tirgu.

II. Galvenie referenta argumenti

II.1. ES darbību saskaņotība

Referents atzīst, ka, izstrādājot konkrētus politikas virzienus un stimulus, kuru mērķis ir mazu emisiju risinājumi ES līmenī, ir jāveic energoavotu un tehnoloģiju aprites cikla novērtējums (LCA) attiecībā uz enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, uzglabāšanu, izmantošanu, kā arī pārstrādi vai atlieku cita veida izmantošanu. Atzīstot vispārējo pozitīvo ietekmi, ko rada mērķtiecīgi pasākumi energoefektivitātes jomā un ilgtspējīga un tehnoloģiju ziņā neitrāla visu ES pieejamo vietējo avotu izmantošana, sākot no atjaunojamiem energoresursiem līdz tīrām akmeņogļu tehnoloģijām, referents uzskata, ka lielāka prioritāte būtu jāpiešķir horizontālai un sistēmiskai inovācijai enerģētikas jomā, ar ko sasniedz visas enerģētikas sistēmas nozares. Tas ir nepieciešams, lai sasniegtu ES ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, un efektīvi nodrošinātu dalībvalstu tiesības pašām noteikt savu energoresursu struktūru, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantā. Šī pieeja ir atspoguļota visā ziņojumā.

Referents uzskata, ka dažādu politikas jomu tiesiskā regulējuma vispārēja saskaņotība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina inovāciju enerģētikas jomā. Te ir runa par stabilu ilgtermiņa politikas redzējumu, kas apvieno dažādus aspektus, tostarp struktūrfondus, un privātās shēmas. Svarīga nozīme ir arī novatoriem pieejamo finanšu konsultāciju un vispārējo konsultāciju pakalpojumu uzlabošanai. Turklāt referents ir pārliecināts par vajadzību efektīvi koordinēt ES un valstu programmas, lai novērstu darbību pārklāšanos un nodrošinātu iespējami efektīvāko pašreizējās pētniecības infrastruktūras un līdzekļu izmantošanu.

II.2. Ilgtermiņa finansēšanas noteiktība

Referents atzīst, ka nākamajai pamatprogrammai (2021–2027) būs ārkārtīgi svarīga nozīme tehnoloģiski neitrālu inovāciju tīras enerģijas jomā stimulēšanā. Šajā sakarībā referents atkārto Parlamenta aicinājumu palielināt kopējo 9. pamatprogrammas budžetu līdz EUR 120 miljardiem un turklāt ierosina ar enerģētiku saistīto finansējumu palielināt par 50 % salīdzinājumā ar attiecīgo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līmeni. Tā rezultātā faktiski vairāk nekā divkārt būtu jāpalielinās ES ieguldījumiem enerģētikas pētniecībā un inovācijā saskaņā ar pamatprogrammu. Šis priekšlikums ir jāpapildina ar ES pašreizējo ieguldījumu instrumentu, kā arī privāta pašu kapitāla lielāku saskaņošanu un apvienošanu, izvērtējot iedzīvotāju tiešas iesaistes iespējas.

II.3. ES vadošā loma pasaulē

Centienu koordinēšana ar pasaules mēroga partneriem, izmantojot inovācijas iniciatīvu, un dažādām koalīcijām un iniciatīvām, ko paredz Parīzes nolīgums, ir svarīgs aspekts, ar ko veicina ES vadošo lomu pasaulē enerģētikas inovāciju jomā. Referents ir pārliecināts, ka ir jāpalielina ieguldījumi enerģētikas inovācijā, izpētot arī iespējas īstenot darba dalīšanu starp vadošajām valstīm šajā jomā, kā arī veicinot ES tīras enerģijas tehnoloģiju eksportu.

II.4. Iedzīvotāju virzīta inovācija enerģētikas jomā

Referents pilnībā piekrīt viedoklim, ka iedzīvotājiem ir jābūt galvenajai lomai enerģētikas pārkārtošanā un inovāciju veicināšanā. Energosistēmām kļūstot izkliedētākām un vērstām uz ražojošiem patērētājiem, enerģētikas joma kopumā kļūst demokrātiskāka. Tas attiecas ne tikai uz ražošanu un patēriņu, bet arī uz jauniem pakalpojumiem un risinājumiem, kā arī inovāciju izstrādi un īstenošanu enerģētikas jomā. Referents uzskata, ka ES centieni paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā būs veiksmīgi tikai tad, ja tā pilnībā atzīs, ka eiropiešiem ir jāmaina redzējums. Tas vairs nav jautājums par labāku informētību un politikas un procesu izpratni. Informācijas tehnoloģijām un digitalizācijai veicinot sistēmu decentralizāciju un paverot aizvien jaunus iedzīvotāju iesaistes veidus, visu vecumu eiropieši pakāpeniski tiks aizvien aktīvāk iesaistīti enerģētikas inovāciju virzīšanā. Tas būs garš ceļš, tāpat kā visi sociālie procesi, un tas ir pienācīgi jāvirza, izmantojot sistēmisku izglītošanu un iesaistes shēmas. Ar zināšanu un inovācijas kopienas InnoEnergy palīdzību Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts jau ir sācis darbu pie enerģijas jautājumu sociālās integrēšanas aspektiem, un referents pauž stingru pārliecību, ka šim procesam būs aizvien lielāka nozīme turpmākajos gados, tādēļ tas būtu jāattīsta un pilnībā jāatbalsta.

Energosistēma ir daudzu cilvēku darbību pamatā. Tās pārveidošana ietekmēs ne tikai ekonomiku. Mobilizējot ES unikālo potenciālu radīt inovācijas visās enerģētikas nozarēs un varbūt jo īpaši sistēmisku risinājumu jomā, var nodrošināt vislabākās iespējas pārvērst ar padziļinātu enerģētikas pārveidi saistītās problēmas par atspēriena punktu virzībai uz drošu un ilgtspējīgu izaugsmi un ES vadošo lomu rūpniecībā, kā arī veidot būtisku pamatu aktīvas un uz zināšanām balstītas nākotnes sabiedrības attīstībai. Kopumā, ņemot vērā ES enerģētikas pārkārtošanas mērķus, tas varētu būt Eiropas ieguldījums tādas nākotnes attīstībā, kādu mēs vēlamies nodrošināt nākamo paaudžu eiropiešiem.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (25.10.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā

(2017/2084(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Stefan Eck

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka tīras enerģijas jomā Eiropas Savienība ir viena no pasaules līderiem un ir viena no lielākajām publiskā finansējuma piešķīrējām šai jomai; uzskata, ka pētniecība un inovācija, ar tai piešķirto vairāk nekā EUR 10 miljardu finansējumu, ir izšķiroši svarīga, lai atbalstītu Eiropas globālo konkurētspēju un vadošās pozīcijas moderno enerģētikas tehnoloģiju un energoefektivitātes risinājumu jomā;

2.  uzskata, ka iedzīvotāju, kā patērētāju, ražotāju un nodrošinātāju izvēle ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina inovatīvu mazoglekļa risinājumu ieviešanu, kam ir būtiska ietekme uz zaļās enerģijas patēriņa palielināšanu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk pievērsties tam, lai atbalstītu un veicinātu šādu risinājumu pieejamību iedzīvotājiem, tostarp mājsaimniecību un jo īpaši kopienu līmenī; šajā sakarā atbalsta Komisijas plānoto ēku fonda dekarbonizāciju līdz 2050. gadam, jo tās enerģijas pieprasījums ir 40 % no enerģijas galapieprasījuma Savienībā; pauž bažas par pieejamajiem instrumentiem un finanšu atbalstu, lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi, kas noteikts Komisijas paziņojumā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atkārtoti apstiprinājusi tās mērķi paātrināt pāreju uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, iesniedzot visaptverošu stratēģiju privāto investīciju stimulēšanai, īpaši pielāgotiem finanšu instrumentiem un finansējumam pētniecībai un inovācijai; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu investēt vairāk nekā EUR 2 miljardus no pamatprogrammas "Apvārsnis" darba programmas fondiem tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, eletromobilitātē, ēku fonda dekarbonizācijā un atjaunojamo energoresursu integrācijā;

4.  norāda uz to, ka pētniecība un inovācija palīdz padarīt Eiropu par labāku vietu dzīvei un darbam, veicinot konkurētspēju un stimulējot izaugsmi, kā arī darbvietu radīšanu; uzskata, ka visnotaļ ir jāatbalsta pasākumi tīras enerģijas inovāciju paātrināšanai, veicinot publiskās un privātās investīcijas un ES rūpniecisko konkurētspēju, vienlaikus mazinot pārejas uz tīru enerģiju sociālo ietekmi;

5.  uzsver, cik izšķiroši svarīgi ir klimata un tīras enerģijas politikas virzieni, kas ir inovācijas veicinātāji reālajā ekonomikā; atgādina, ka ES vadošo lomu ekoinovācijās ir veicinājuši saistoši standarti un pauž bažas par to, ka, nepalielinot pašreizējo klimata un enerģētikas politikas virzienu vērienīgumu, ES jau zaudē tās līderpozīcijas jaunu tehnoloģiju un konceptuālu inovāciju tirgū;

6.  atzīst, ka lielāks finansējums pētniecības projektiem nodrošinās izmaksu samazināšanos un konkurētspējīgāku Eiropas enerģijas uzkrāšanas nozari; mudina dalībvalstis apvienot savus resursus, lai īstenotu liela apjoma projektus mazoglekļa inovācijas jomā, tādējādi uzlabojot sadarbību starp galvenajām Eiropas pētniecībā ieinteresētajām personām; uzskata, ka tas paātrinās koordināciju starp ieinteresētajām personām, veicinot to konkurētspēju;

7.  uzsver oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas potenciālu, jo tas ir inovatīvs risinājums, lai efektīvi samazinātu fosilā kurināmā radītās emisijas no rūpnieciskajiem procesiem;

8.  atgādina, ka regulējuma kvalitāte un publiskā sektora integritāte ir publiskās pārvaldības tās divas dimensijas, kas ir izšķiroši svarīgas, lai nodrošinātu investīcijas tīras enerģijas inovācijā un infrastruktūrā; atbalsta publisku un privātu organizāciju īstenotu dažādu finanšu instrumentu intensīvāku izmantošanu, lai ieviestu inovatīvus tīras enerģijas risinājumus; ņem vērā privātā finansējuma inovatīvām tehnoloģijām nepilnības un mudina labāk izmantot publiskos līdzekļus, lai uzlabotu privāto investīciju pieplūdumu;

9.  uzsver, cik svarīga ir ES pilsētprogramma un atzinīgi vērtē politisko pāreju uz to, ka pašvaldību un reģionālās iestādes veic zaļās investīcijas, tādējādi veicinot sadarbību šajā jomā; uzsver, cik svarīgs ir Pasaules mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, ņemot vērā vietējo un reģionālo iestāžu būtisko iesaisti pārejā uz mazoglekļa ekonomiku;

10.  atzīmē, ka jūras un okeāni nodrošina atjaunojamo energoresursu lielu potenciālu, jo īpaši Atlantijas piekrastē, un šie resursi var kļūt par vienu no lielākajiem tīras enerģijas avotiem; uzskata, ka jūras atjaunojamo energoresursu enerģija, kas ietver gan jūras vēju, gan okeānu pašu enerģiju, piedāvā ES iespēju veicināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu, nostiprināt energoapgādes drošību un ar tehnoloģiskām inovācijās stimulēt konkurētspēju;

11.  uzsver, ka publiskās ūdensapgādes un kanalizācijas iekārtas ir energoietilpīgas, kā arī no neapstrādātiem notekūdeņiem izdalās siltumnīcefekta gāzes; atzīmē, ka aprites ekonomikā ir jāveicina konsekventi politikas virzieni, jo īpaši ņemot vērā, ka izšķiroši svarīga ir enerģijas un ūdens apsaimniekošanas ciešā saistība, un šiem politikas virzieniem būtu jānodrošina ūdens efektīvāka izmantošana, energopatēriņa samazināšana un tirgū vērtīgu materiālu piegādes veicināšana, automatizētu sistēmu un pieejamu datu sistēmu ieviešana, kā arī inovācija un jaunās tehnoloģijas;

12.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai Eiropas pāreju uz mazoglekļa ekonomiku nākotnē virza visu kopīgās intereses, galveno uzmanību pievēršot patērētāju vajadzībām, MVU un sabiedriskajiem pakalpojumiem; mudina veikt inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu;

13.  ierosina pastiprināt centienus, lai investētu pētniecībā un inovācijā, skolēnu un studentu izglītošanā par tehnoloģijām un ar veselību saistītiem jautājumiem, kā arī sadarbībā zināšanu trīsstūrī (izglītība, zinātne un uzņēmējdarbība), tostarp par atjaunojamo energoresursu enerģijas avotiem un energoefektivitāti, un to ietekmi uz iedzīvotāju veselību;

14.  uzskata, Eiropas ūdens apsaimniekošanas un enerģētikas politikas virzieniem vajadzētu būt saistītiem, veicinot sadarbību un ciešāku integrāciju starp rūpniecības nozarēm, veicinot inovatīvus finansēšanas veidus un pilsētu ūdensaprites ciklā vairāk izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģiju nevis fosilo kurināmo, bet to darot tā, lai neapdraudētu uzticamību un efektivitāti;

15.  uzsver, ka par slogu, ko rada fosilā kurināmā ieguve un izmantošana, kas degradē vidi, piesārņo gaisu un palielina veselības jomas izmaksas, atbildīgām ir jābūt visām ieinteresētajām personām; uzskata, ka subsīdijas fosilajam kurināmam ir būtisks šķērslis inovācijām tīras enerģijas jomā un uzstāj, ka šie līdzekļi ir jānovirza tīras enerģijas inovācijām un ieviešanai; aicina Komisiju un dalībvalstis kopīgi izstrādāt ceļakarti subsīdiju izbeigšanai fosilajam kurināmam līdz 2020. gadam, kuras jāizstāj ar līdzvērtīgām subsīdijām mājsaimniecību un kopienu tīras enerģijas projektiem, paredzot stingrus termiņus un izmērāmus rezultātus, kas katrai valstij jānodrošina;

16.  atzīmē Tīras enerģijas tiesību aktu kopumu, ar kuru Komisija nāca klajā 2016. gada 30. novembrī un ar kuru tiek ieviests tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu un iekšējā enerģijas tirgus jomā, lai nodrošinātu apgādes drošību un energoefektivitāti Eiropas Savienībā laikposmā pēc 2020. gada; tomēr pauž nožēlu par to, ka šajā tiesību aktu kopumā ir saglabātas spēkā subsīdijas fosilajam kurināmam un nav arī nekādu izmaiņu attiecībā uz kodolenerģiju, kā arī nav ieviesti nekādi noteikumi par šo ražošanas veidu ārējo izmaksu internalizāciju;

17.  uzsver, cik svarīga ir energotaupība un energoefektivitāte saistībā ar tīras enerģijas inovācijām; uzsver, ka energoefektivitāte ir jāuzskata gan par degvielu/enerģijas ražošanas jautājumu, gan arī par patēriņa jautājumu;

18.  atgādina par Parīzes nolīguma pušu saistībām saglabāt mežus kā uztvērējsistēmas un uzlabot to stāvokli, un atzīmē biomasas enerģijas ierobežoto potenciālu, jo tās izmantošana var negatīvi ietekmēt klimatu, ekosistēmu pakalpojumus, kā arī citos veidos negatīvi ietekmēt vidi;

19.  uzsver, cik svarīgs ir jaunais 2017. gada jūnijā parakstītais Eiropas Konsenss par attīstību, kurā ir noteikts kopējs redzējums un satvars ES un tās dalībvalstu darbībām attīstības sadarbības jomā; atzīmē, ka pirmo reizi 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi un saistītie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam ir vispārēji piemērojami visām valstīm, ņemot vērā ES apņēmību būt vadošam spēkam to īstenošanā; uzskata, ka Konsenss saskaņo Savienības attīstības sadarbības politiku ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tas paredz nozīmīgus pasākumus ilgtspējīgas enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā;

20.  uzsver, cik svarīga lauksaimniecības ekonomikai un enerģētikas pārkārtošanai ir kūtsmēslu pārstrāde, biofermentācija un barības elementu uzlabošana Savienībā un dalībvalstīs, piemēram, ražojot zaļo gāzi, elektroenerģiju un siltumu un gūstot attiecīgos enerģijas ietaupījumus, uzlabojumus gaisa un augsnes kvalitātes jomā un emisiju samazinājumu;

21.  norāda, ka enerģētiskā nabadzība skar aptuveni 54 miljonus ES iedzīvotāju (10,8 % no ES iedzīvotājiem), kas 2012. gadā nespēja atbilstīgi apsildīt savus mājokļus; aicina Komisiju veicināt stingras ēku energoefektivitātes politikas ieviešanu, jo tās patērē lielāko daļu (40 %) no ES patērētās enerģijas, mudinot uz modernizācijas darbiem, ar ilgtermiņa mērķi — dekarbonizēt ES ēkas, kas patlaban vēl nav ne tuvu maksimālajai energoefektivitātei.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Rupert Matthews, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Julia Reid, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Merja Kyllönen, Ulrike Müller, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Răzvan Popa, Sven Schulze

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Valentinas Mazuronis, Ulrike Müller, Nils Torvalds

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Rupert Matthews

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Luke Ming Flanagan, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Herbert Dorfmann, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Peter Liese, Norbert Lins, Annie Schreijer-Pierik, Sven Schulze, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, John Howarth, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Răzvan Popa, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Benedek Jávor, Bart Staes, Keith Taylor

1

-

EFDD

Julia Reid

3

0

ENF

Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh

NI

Zoltán Balczó

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (24.11.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā

(2017/2084(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Isabella De Monte

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā transporta nozarei, kuras enerģijas patēriņš ir trešdaļa no ES enerģijas patēriņa, ir milzīgs energoefektivitātes un oglekļa emisiju samazināšanas potenciāls un tāpēc tai vajadzētu būt nozīmīgai lomai pārejā uz jauniem enerģijas risinājumiem un uz mazoglekļa sabiedrību; tā kā, lai to nodrošinātu, ir nepieciešami moderni inovatīvi uzkrāšanas risinājumi un infrastruktūra, kuru pamatā būtu alternatīvi enerģijas avoti, kā arī nepieciešama digitāla inovācija transporta uzņēmumu un viedās mobilitātes pakalpojumu atbalstam, jo īpaši transporta nozares MVU, jaunuzņēmumiem un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem;

B.  tā kā transporta nozarei ir izšķiroša nozīme Parīzes klimata nolīguma īstenošanā un tā mērķa — ierobežot globālo temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C — sasniegšanā; tā kā transporta nozares dekorbanizācija ir atkarīga no atjaunojamo energoresursu enerģijas ieviešanas un tāpēc, lai panāktu nozaru integrāciju, ir nepieciešama cieša saikne starp enerģijas un transporta nozari, kā arī starp industriālo un zinātnisko pētniecību, pilnībā ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu;

C.  tā kā energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas un elektromobilitātes pastiprināta veicināšana un atbalstīšana līdztekus digitalizācijai, intelektiskām transporta sistēmām un viedai infrastruktūrai, kas optimizē enerģijas ražošanu, paātrinās pāreju uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, kas atbalstītu darbvietu izveidi, izaugsmi un ieguldījumus, un stimulētu Eiropas ekonomikas;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu(1) un tajā ierosinātos pasākumus, tostarp Komisijas un Eiropas Investīciju bankas plānus izveidot Tīrāka transporta mehānismu, līdzīgi pašreizējam Zaļās kuģniecības mehānismam, lai atbalstītu jaunu alternatīvās enerģijas transporta risinājumu ieviešanu, izstrādi un inovāciju; kā arī atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) paredzēto lomu privāto investīciju mobilizācijai šajā jomā; uzsver, ka publiskās un privātās partnerības un kopuzņēmumi pētniecības, attīstības un inovācijas jomā (piemēram, kopīgā tehnoloģiju ierosme kurināmā elementu un ūdeņraža jomā) varētu samazināt riska faktoru, tādējādi radot atbilstīgus stimulus un apstākļus investoru piesaistīšanai tīrai enerģijai;

2.  aicina Komisiju novērtēt infrastruktūras vajadzības alternatīvo degvielu ieviešanai, lai risinātu visas īpašās enerģijas problēmas atbilstoši dažādām transporta nozarēm, tostarp dzelzceļa, vieglo un smago transportlīdzekļu, kā arī aviācijas, kuģniecības un ūdensceļu transportam;

3.  pauž stingru pārliecību, ka, lai sasniegtu ES atjaunojamo energoresursu enerģijas ieviešanas mērķus, politikas veidotājiem steidzami nepieciešams uzlabot investīciju vidi, ne tikai attiecībā uz investīciju politiku, bet arī attiecībā uz konkurences, tirdzniecības un finanšu tirgus politiku; atgādina, ka investīciju vide ir viens no galvenajiem faktoriem, kas attur no investēšanas un inovācijas atjaunojamo energoresursu enerģijā, un ka plašākai investīciju videi nevajadzētu būt pretrunā investēšanai un inovācijai atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

4.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt un izvērst visdaudzsološākās inovācijas un vismodernākās tehnoloģijas Eiropā, šajā nolūkā izmantojot augšupēju, uz lietotāju orientētu, tehnoloģiski neitrālu un starpdisciplināru pieeju enerģētikas, transporta un digitālo tehnoloģiju saskares jomā, jo īpaši to tehnoloģiju gadījumā, kuras sniedz ievērojamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aiztaupījumu, ievērojot aprites cikla aspektu (tostarp ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi un elektrotransportlīdzekļi); atzinīgi vērtē Eiropas Pētniecības padomes darbu fundamentālo pētījumu jomā un Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Inovācijas padomi; uzskata, ka sinerģijas starp Eiropas transporta tīklu, telekomunikāciju un atjaunojamo energoresursu enerģijas tīkliem ir vairāk jāatbalsta nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS);

5.  atzīmē, ka ES pētniecības un izstrādes programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros tiek daudz darīts, lai transporta nozarē līdz 2050. gadam panāktu 60 % SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni(2) atgādina, ka ES pētniecības un inovācijas programmas ir galvenais faktors, kas ļauj enerģijas, IKT inovācijas un intelektiska transporta sistēmas ieviest tirgū; aicina Komisiju pieejamo finansējumu turpmāk uzskatāmāk novirzīt savstarpēji saistītām stratēģiskām prioritātēm, piemēram, mazemisiju mobilitātei, alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūrai, elektromobilitātei un integrētam pilsētransportam, īpašu uzmanību pievēršot visu veidu piesārņojošām emisijām, trokšņa mazināšanai, ceļu satiksmes drošībai, satiksmes pārslodzei, sastrēgumiem, un to darīt, nodrošinot tehnoloģiju neitralitātes principa ievērošanu; norāda arī, ka ir svarīgi izstrādāt modernās biodegvielas, palielināt dzelzceļa pārvadājumu un velotransporta īpatsvaru;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija atbalstīs inovatīvu tīras enerģijas risinājumu ieviešanu tirgū ar publisko iepirkumu un atzinīgi vērtē „tīro” autotransporta līdzekļu direktīvas pārskatīšanu, un atzīst iespējamo ieguvumu sabiedriskā transporta iestādēm un operatoriem, autobusu ražotājiem, piegādes nozarei, enerģijas piegādātājiem, valsts un starptautiskajām asociācijām un pētniecības centriem; aicina Komisiju bez vilcināšanās nākt klajā ar priekšlikumiem šajā jomā;

7.  mudina izveidot Stratēģisko transporta pētniecības un inovāciju programmu, kuras pamatā būtu ceļveži, kas izstrādāti, apspriežoties ar dalībvalstīm un Komisiju, kā arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm un operatoriem, un atbilstīgs pārvaldības mehānisms, lai atbalstītu transporta nozarē tik ļoti nepieciešamo pētniecību, inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu un veicinātu zemu emisiju mobilitāti; aicina šo ceļvežu secinājumus iekļaut Komisijas gada darba programmā;

8.  uzsver, ka nepieciešams dalīties ar paraugpraksi un izvērst tās ieviešanu, kā arī apmainīties ar informāciju starp dalībvalstīm un izvērst viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu pilsētvides projektu ieviešanu; uzsver ieguvumus no stingrākiem CO2 emisiju standartiem pēc 2020.-2021. gada saskaņā ar ES dekarbonizācijas mērķiem, kas ir inovācijas un efektivitātes virzītājs, prasa nodrošināt integrētu un koordinētu pieeju, lai vērā tiktu ņemta ES pilsētvides dimensija un valstu politikas virzieni un likumdošana, kā arī prasa nodrošināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi, lai atbalstītu un mudinātu dalībvalstis uzlabot iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, kā arī vides stāvokli pilsētu teritorijās; mudina izstrādāt kooperatīvas intelektiskā transporta sistēmas un autonomus transportlīdzekļus, un ieviest komunikācijas infrastruktūras, lai nodrošinātu lielu jaudu un zemu latentumu, kas nepieciešams 5G tīklam; infrastruktūras kvalitātes jomā aicina aktīvi censties samazināt nevienlīdzību un uzlabot sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām un starp vairāk attīstītiem reģioniem un tiem reģioniem, kuri ir mazāk attīstīti;

9.  atzīmē, ka transports rada gandrīz vienu ceturtdaļu SEG emisiju Eiropā un ir galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis pilsētās; norāda, ka autobusi ir jebkuras sabiedriskā transporta sistēmas nozīmīga daļa, ka daudzās ES pilsētās tas ir vienīgais sabiedriskais transports un ka autobusu elektrifikācija līdztekus ar daudziem ilgtspējīgas alternatīvās degvielas risinājumiem ir daudzsološa iespēja samazināt ES sabiedriskā transporta pakalpojumu oglekļa emisiju ietekmi;

10.  uzsver, ka mums ir ari jābūt spējīgiem ražot tīru enerģiju, ja mēs vēlamies ieviest "tīrus'' transportlīdzekļus; uzskata, ka elektrotransportlīdzekļi, kurus apgādā ogļu elektrostacijas, gluži vienkārši neiederas bezoglekļa ekonomikas koncepcijā;

11.  uzsver, ka jebkurām investīcijām nākotnes tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, kuras nepieciešamas tīrai un bezoglekļa mobilitātei, jānosaka pamatprasība mainīt pievadītās enerģijas veidu;

12.  atbalsta Komisijas tālejošos mērķus, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību piešķirt prioritāti energoefektivitātei, tostarp nodrošināt vienotu ES viedo elektrotīklu, sniegt lielāku finansiālo atbalstu, jo īpaši MVU un tūrisma nozarei, un pieņemt tīras enerģijas politikas virzienus, lai paātrinātu pāreju uz zemu emisiju alternatīviem energoavotiem; mudina dalībvalstis pievienoties iniciatīvai "Misija inovācija" un nākamajos gados palielināt savus tīras enerģijas pētniecības publiskos izdevumus; mudina Komisiju investēt arī mērķtiecīgās komunikācijas kampaņās, kuras tiecas palielināt informētību par enerģijas ražošanas ciklu, problēmām, kas skar pētniecību šajā jomā, un riskiem saistībā ar neilgtspējīgu patēriņa modeli;

13.  norāda, ka attiecībā uz transportu ir skaidrs, ka no atjaunojamiem energoresursiem un citiem alternatīviem energoresuriem ražota elektrība ir daudzsološa alternatīva fosilajam kurināmajam; tomēr uzsver, ka būs vajadzīgi būtiski ieguldījumi, lai attīstītu nepieciešamo infrastruktūru; atgādina, ka svarīgi ir atzīt to, ka, pārslēdzoties vai pat pārejot uz tīrākas enerģijas alternatīvām, dažām nozarēm tas būs sarežģītāks posms nekā citām; uzsver nepieciešamību pastiprināt inovatīvu atjaunojamās enerģijas sistēmu pētniecību transporta nozarē, piemēram, tādu, kas izmanto saules un vēja enerģiju kuģiem, sasaistot atjaunojamās enerģijas avotus ar elektriskā dzelzceļa tīkliem, un lai gan aviācija, visticamāk, paredzamā nākotnē joprojām būs atkarīga no ogļūdeņražu degvielām, uzsver, ka nepieciešama pētniecība par risinājumiem attiecībā uz aviācijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdi, kas varētu palīdzēt samazināt ražošanas un inovācijas ietekmi uz vidi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

2

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Pavel Telička, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Mark Demesmaeker, Jill Evans, Maria Grapini, Peter Kouroumbashev, Jozo Radoš, Olga Sehnalová

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Fernando López Aguilar

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

GUE/NGL

 

PPE

 

S&D

 

Verts/ALE

Gesine Meissner, Jozo Radoš, Dominique Riquet, Pavel Telička

Merja Kyllönen

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp,

Lucy Anderson, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Peter Kouroumbashev, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Juan Fernando López Aguilar, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Olga Sehnalová, Janusz Zemke

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Jill Evans

2

-

EFDD

Peter Lundgren, Jill Seymour

5

0

ECR

ENF

Mark Demesmaeker, Jacqueline Foster, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

Marie-Christine Arnautu

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

COM(2016)0763.

(2)

  Kā noteikts Komisijas baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144)


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (8.12.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā

(2017/2084(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Monika Smolková

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina ka Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 8. pantā ir noteikts, ka „ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu”, ņemot vērā ES mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un atbilstīgi ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu; šajā sakarā uzsver, ka nepieciešama lielāka ES nozaru politikas un finansēšanas politikas virzienu saskaņotība; mudina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt pilsētas, reģionus un pilsonisko sabiedrību, nodrošinot tiem aktīvu lomu konkrētu pasākumu izstrādē un īstenošanā;

2.  atgādina, ka saskaņā ar Parīzes nolīgumu un KNR programmām mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī nodrošināt horizontālās partnerības, daudzlīmeņu pārvaldības, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības principu ievērošanu;

3.  atgādina, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) nodrošina nozīmīgas iespējas inovācijai enerģētikas jomā un inovatīvu risinājumu nonākšanai tirgū un tādējādi tiem var būt svarīga nozīme Eiropas enerģētikas pārkārtošanā; atzinīgi vērtē Komisijas plānus ieviest mērķorientētus finanšu instrumentus un panākt vēlamo līdzsvaru starp dotācijām un finanšu instrumentiem un uzsver, ka publiskā un privātā sektora partnerības (PPP), kā arī kopuzņēmumi pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā var veicināt privātā sektora investīcijas tīrā enerģijā; uzsver, ka ir jāpastiprina ESI fondu atbalsts reģioniem un pilsētām enerģētikas pārkārtošanas jomā; īpaši norāda uz to, ka ir jāpalielina ekonomiskais atbalsts un resursi vietēju enerģētikas atjaunošanas programmu īstenošanai; mudina dalībvalstis un Komisiju izbeigt tiešu vai netiešu atbalstu tirgu kropļojošām vai videi kaitīgām subsīdijām, lai novirzītu finanšu plūsmas pētniecībai tīras enerģijas jomā; atgādina, ka stratēģijā "Eiropa 2020" ir dots solījums prioritāti piešķirt energoefektivitātei un iniciatīvām atjaunojamo energoresursu jomā;

4.  atzīmē vispārējo progresu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanā attiecībā uz pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu; tomēr uzsver, ka rezultāti ir ļoti atšķirīgi no dalībvalsts uz dalībvalsti; norāda uz to, ka lielākas investīcijas ar tīru enerģiju saistītos zinātniskos pasākumos varētu palīdzēt gan sasniegt noteiktos mērķus, gan nodrošināt taustāmus rezultātus; atgādina, ka saistoši standarti un mērķi varētu risināt klimata pārmaiņu un vides problēmas, nodrošināt ilgtspējīgu energoapgādes drošību un saglabāt ES konkurences priekšrocības klimatam nekaitīgu energotehnoloģiju jomā; uzsver, ka lielākā daļa patlaban izmantoto energotehnoloģiju (piemēram, vēja un saules enerģija) ir ļoti atkarīgas no mainīgiem laika apstākļiem un tas var ietekmēt energoapgādes stabilitāti atsevišķos reģionos vai pat dalībvalstīs un tāpēc aicina pienācīgu uzmanību veltīt elektroenerģijas tīklu starpsavienojamībai, strāvas rezerves līdzsvarošanai, uzkrāšanai un citiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnībā funkcionējošu kopējo enerģijas tirgu; prasa nodrošināt, lai pētniecībā un inovatīvos projektos īpaša uzmanība tiktu veltīta atjaunojamo energoresursu enerģijas kooperatīviem, atjaunojamo energoresursu enerģijas decentralizācijai un pašražošanas iniciatīvām, kā arī MVU inovatīvām darbībām; turklāt norāda, cik svarīgi ir saglabāt teritoriālo līdzsvarotību ES un nodrošināt plašāku atbalstu tiem reģioniem un pilsētām, kas ir mazāk attīstīti šajā jomā;

5.  uzskata, ka pārdomātas specializācijas pieeju (ar vairāk nekā 120 pētniecības un inovācijas stratēģijām lietpratīgai specializācijai), kas noteikta reformētajā kohēzijas politikā 2020.–2014. gadam, vajadzētu vēl pilnveidot; šajā sakarībā arī mudina izveidot reģionālas partnerības, tostarp enerģētikas jomā, īpašu uzmanību veltot pārrobežu sadarbības projektiem; uzsver, ka ir jāuzlabo saņēmējiem paredzētā informācija vietējā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu, ka maksimāli iesaistās mazie un vidējie uzņēmumi, kuri strādā šajā jomā, kā arī gados jauni uzņēmēji, kā arī ir jāuzlabo sadarbība ar universitātēm, tādējādi panākot inovatīvo risinājumu strauju īstenošanu; uzsver, ka laikā pēc 2020. gada ir nepieciešama nepārtraukta un pastiprināta kohēzijas politika, lai tiktu sasniegti ES mērķi tīras enerģijas jomā;

6.  uzsver dažu teritoriju, piemēram, tālāko reģionu, īpašās iezīmes un sniegtās iespējas tīras enerģijas inovāciju jomā; šajā sakarā uzsver, ka mazāk attīstītiem, attāliem un lauku reģioniem ir nepieciešams papildu atbalsts, lai nodrošinātu enerģētikas konverģenci visos ES reģionos;

7.  uzstāj, cik svarīga ir augšupēja, starpdisciplināra un tehnoloģiski neitrāla pieeja, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas – vietējās, reģionālās un valsts iestādes, universitātes un MVU – lai stimulētu pētniecību, izstrādi un inovāciju gan attiecībā uz tehnoloģijām, gan partnerībām Eiropas Inovāciju padomes paspārnē, kas varētu dot ieguldījumu inovatīvu projektu jomā, jo īpaši izmantojot jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu veicināšanas pasākumus attiecībā uz MVU; uzsver — lai nodrošinātu veiksmīgu enerģētikas pārkārtošanu jau agrīnos politikas veidošanas posmos ir jābūt iesaistītām reģionālām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām, tostarp vismazākajām no tām;

8.  pauž bažas par pašreizējo finanšu instrumentu (“Apvārsnis 2020”, ESI fondu, Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda utt.) daudzveidību un sarežģītību, kurus var izmantot kā papildu instrumentu tikai attiecībā uz tām nozarēm, kurās tie izrādījušies piemērotāki nekā dotācijas kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai, un uzstāj, ka ir jācenšas tos vienkāršot un saskaņot, lai reģionālās un vietējās iestādes, kā arī mazo projektu atbalstītāji varētu vieglāk piekļūt finansējuma avotiem, un tādējādi tiktu veicināta vispārējā ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija; uzsver, ka šie instrumenti ir jāizstrādā tā, lai tie atbilstu atšķirīgo reģionu konkrētajām vajadzībām; norāda — lai veicinātu sinerģijas un mazinātu ES fondu pārklāšanos, ir jāpilnveido vienas pieturas konsultāciju mehānismu un Eiropas Investīciju projektu portālu, lai tādējādi virzītu potenciālos investorus uz viņiem piemērotu finansēšanas instrumentu izmantošanu; uzsver, ka ES finanšu instrumentu vienkāršošana un izlīdzināšana nebūs pietiekama, ja tas tiks darīts izmantojot vienīgi privātās investīcijas, un uzsver, ka būs vajadzīgs ES publiskais finansējums, lai apmaksātu nepieciešamos un vērienīgos infrastruktūras projektus, ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar piekļuvi finanšu instrumentiem un procedūru sarežģītību, jo saņēmēji to ir minējuši kā galveno šķērsli; norāda, ka laikā pēc 2020. gada kohēzijas politikā nevajadzētu būt nekādiem obligātiem mērķrādītājiem attiecībā uz finanšu instrumentu izmantošanu; atbalsta ideju par to, ka kohēzijas politikā laikposmam pēc 2020. gada ir jāpalielina ar klimatu saistītie izdevumi;

9.  uzsver, ka ir nepieciešams stabils, ilgtspējīgs, pārredzams un paredzams regulējums, lai varētu izstrādāt inovatīvus projektus, resursu piešķiršanā pamatojoties uz tematiku un ģeogrāfisko izvietojumu, nodrošinot inovāciju tiešāku novadīšanu pie iedzīvotājiem; uzskata, ka dalībvalstīm ir izšķiroša loma enerģētikas pārkārtošanas jomā, un uzsver, ka ES līmenī ir jākoordinē tie pētniecības un inovācijas pasākumi, kas paredzēti enerģētikas pārkārtošanas veicināšanai, lai tādējādi sasniegtu ES enerģētikas mērķus; uzskata, ka ir jāpieliek vairāk pūļu mazāk attīstīto reģionu enerģētikas pārkārtošanas veicināšanai, lai tie varētu izmantot tīras enerģijas un aprites ekonomikas potenciālu, tādējādi nodrošinot drīzu kohēziju; mudina dalībvalstis pievienoties iniciatīvai "Misija inovācija" un palielināt publiskos izdevumus pētniecībai; uzskata, ka ESI fonda turpmākā plānošana būtu ciešāk jāsaskaņo ar valstu enerģētikas un klimata plāniem laikposmam pēc 2030. gada;

10.  uzskata, ka ES Pilsētattīstības programma ir nozīmīgs instruments pilsētu iesaistīšanai un arī ES enerģētikas pārkārtošanas veicināšanai, un uzsver, cik svarīgi ir stimuli inovācijai ēku energoefektivitātes jomā, lai līdz 2050. gadam līdz minimumam samazinātu enerģijas patēriņu; aicina Pilsētattīstības programmas īstenošanā piemērot elastīgu un konkrētiem gadījumiem izstrādātu pieeju, nodrošinot stimulus un vadlīnijas tam, lai pilnībā varētu izmantot pilsētu potenciālu; norāda, ka reģioni un pilsētu teritorijas ir vispiemērotākās, kur pārbaudīt un īstenot integrētus enerģētikas risinājumus tiešā sasaistē ar iedzīvotājiem; uzskata, ka jāpastiprina sinerģijas starp ES politikas virzieniem, izmantojot vienotu un konsekventu ES nostāju attiecībā uz antidempinga pasākumiem, lai tādējādi nodrošinātu, ka ražošanas nozare pilnībā gūst labumu no enerģētikas pārkārtošanas;

11.  atzinīgi vērtē Direktīvas par ēku energoefektivitāti gaidāmo pārskatīšanu; tomēr aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai uzlabotu apstākļus nabadzīgām mājsaimniecībām; uzskata energoefektivitātes uzlabošanu par jaunu darbvietu radīšanas iespēju, jo īpaši būvniecības nozarē; tāpēc iesaka veicināt bioekonomiku, jo īpaši starp gados jauniem uzņēmjiem, kas ir aktīvi šajā nozarē;

12.  uzsver, ka, cik vien iespējams ir jāpaplašina Investīciju plāns Eiropai, lai finansējumu saņemtu arī MVU, un šis plāns ir jāpielāgo to vajadzībām;

13.  uzskata, ka enerģētikas pārkārtošanas centrā ir jābūt iedzīvotājiem un inovācijas virzītājspēks ir vairāk decentralizēta augšupēja, uz lietotājiem orientēta sistēma, kurā patērētāji, vietējās energokopienas, pilsētas un mazi jaunuzņēmumi var līdzdarboties un veicināt turpmāko izstrādi un inovācijas; tāpēc atbalsta tos centienus, kas vērsti uz bērnu un jauniešu tehnoloģiskās izglītības atbalstu un saskaņošanu ES; norāda, cik svarīga ir administratīvā kapacitāte un sabiedrības izpratne par gala mērķiem un iespējām, iesaistoties pārejā uz tīru enerģiju;

14.  uzsver, cik svarīgi ir konstatēt un novērst pārmērīgu birokrātiju un negodīgu tirgus praksi, jo tām ir negatīva ietekme uz revolucionāru jaunu tehnoloģiju agrīniem posmiem;

15.  atzīst, ka Eiropas reģioniem un pilsētām ir bijusi svarīga loma, sekmējot atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu visā pasaulē un virzot augšupēji inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā; prasa visām enerģētikas tehnoloģijām, kas ienāk ES tirgū, piemērot tādus pašus vides kvalitātes standartus; pauž bažas par pilsētu zaļo teritoriju nosargāšanas iespējām.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

7.12.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, John Flack, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Konstantinos Papadakis, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Viorica Dăncilă, Andor Deli, Tunne Kelam, Norica Nicolai, Bronis Ropė, Claudia Schmidt, Milan Zver

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg, Norica Nicolai

ECR

John Flack, Ruža Tomašić

EFDD

Rosa D’Amato

GUE/NGL

Ángela Vallina

PPE

Pascal Arimont, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Tunne Kelam, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Claudia Schmidt, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller, Milan Zver

S&D

Victor Boştinaru, Andrea Cozzolino, Viorica Dăncilă, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Monika Vana

1

-

NI

Konstantinos Papadakis

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Fredrick Federley, Ashley Fox, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Edouard Martin, Csaba Molnár, Nadine Morano, Aldo Patriciello, Miroslav Poche, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Patrizia Toia, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Mario Borghezio, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Werner Langen, Morten Løkkegaard, Florent Marcellesi, Marian-Jean Marinescu, Rupert Matthews, Clare Moody, Răzvan Popa, Dennis Radtke, Michèle Rivasi, Sofia Sakorafa, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Mihai Ţurcanu


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Kaja Kallas, Morten Løkkegaard, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Rupert Matthews, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

David Borrelli

ENF

Barbara Kappel

PPE

Bendt Bendtsen, Michał Boni, Jerzy Buzek, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Nadine Morano, Aldo Patriciello, Dennis Radtke, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Anna Záborská, Mihai Ţurcanu

S&D

José Blanco López, Jens Geier, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Csaba Molnár, Clare Moody, Miroslav Poche, Răzvan Popa, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Max Andersson, Reinhard Bütikofer, Florent Marcellesi, Michèle Rivasi, Claude Turmes

3

-

EFDD

Jonathan Bullock

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Sofia Sakorafa

2

0

ENF

Mario Borghezio, Christelle Lechevalier

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 2. februārisJuridisks paziņojums