Procedūra : 2017/2054(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0007/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0007/2018

Debates :

PV 07/02/2018 - 4
CRE 07/02/2018 - 4

Balsojumi :

PV 07/02/2018 - 7.2
CRE 07/02/2018 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0029

ZIŅOJUMS     
PDF 739kWORD 65k
26.1.2018
PE 608.038v02-00 A8-0007/2018

par Eiropas Parlamenta sastāvu

(2017/2054(INL) – 2017/0900(NLE))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referenti: Danuta Maria Hübner un Pedro Silva Pereira

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 I ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
 II ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Parlamenta sastāvu

(2017/2054(INL)2017/0900(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā LES 10. pantu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā(2),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu un tai pielikumā pievienoto priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(3);

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija lēmumu 2013/312/ES, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu,

–  ņemot vērā 1998. gada 10. aprīlī noslēgto Lielās piektdienas vienošanos;

–  ņemot vērā Reglamenta 45., 52. un 84. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0007/2018),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta sastāva veidošanā ir jāievēro LES 14. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, proti, kopējais Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt septiņi simti piecdesmit deputātus, neskaitot priekšsēdētāju, un šo pārstāvību īsteno pēc degresīvas proporcionalitātes principa, ievērojot, ka katrai dalībvalstij ir vismaz seši deputāti, bet neviena no dalībvalstīm neiegūst vairāk par deviņdesmit sešām deputātu vietām;

B.  tā kā LES 14. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem;

C.  tā kā LES un Līgumā par Eiropas Savienības darbību uzsvērts tas, cik nozīmīga ir līdztiesība un vienlīdzīga attieksme Savienības iestādēs pret iedzīvotājiem; tā kā ir būtiski sekmēt vienlīdzīgu pārstāvību, lai palielinātu Eiropas Parlamenta kā likumdevējas iestādes, kas pārstāv Savienības pilsoņus, leģitimitāti;

D.  tā kā Eiropas Parlaments izskatīja vairākus pasūtītos un saņemtos priekšlikumus pastāvīgai sistēmai, ar kuru paredz vietu sadali, pamatojoties uz matemātiskām formulām;

E.  tā kā 2017. gada 29. martā un saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu Apvienotās Karalistes valdība paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības un tā kā divu gadu termiņš, lai apspriestu un noslēgtu izstāšanās līgumu, beidzas 2019. gada 29. martā, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt;

F.  tā kā, ja vien nemainīsies pašreizējā tiesiskā situācija, Apvienotā Karaliste brīdī, kad 2019. gadā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts;

G.  tā kā savā 2015. gada 11. novembra priekšlikumā Padomes lēmumam, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, Eiropas Parlaments izklāstīja savu nostāju par kopīga vēlēšanu apgabala izveidi, kura kandidātu sarakstu augšgalā ir katras politiskās saimes kandidāts Komisijas priekšsēdētāja amatam;

H.  tā kā vairākas dalībvalstis nesen izteica atbalstu vienota vēlēšanu apgabala izveidei, sākot ar Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām; tā kā vienota vēlēšanu apgabala izveidošanas priekšnoteikums ir grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas būtu jāpieņem vismaz vienu gadu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā to paredz Venēcijas komisijas Labas prakses kodekss vēlēšanu jautājumos;

I.  tā kā šāda vēlēšanu apgabala izveidošana nostiprinātu Eiropas pilsonības jēdzienu un stiprinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu Eiropas dimensiju;

J.  tā kā ne tikai saraksti, ko iesniedz Eiropas politiskās partijas, būtu pieņemami kā transnacionāli saraksti Eiropas Parlamenta vēlēšanām kopējā vēlēšanu apgabalā, bet arī saraksti, ko iesniedz valstu politiskās partijas vai kustības, kas nav saistītas ar kādu Eiropas politisko partiju un kas atbilst iepriekš noteiktiem Eiropas kritērijiem;

K.  tā kā savā 2015. gada 11. novembra priekšlikumā Padomes lēmumam, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, Eiropas Parlaments pieprasīja ieviest obligāto robežvērtību vēlēšanu apgabaliem un dalībvalstīm ar tikai vienu vēlēšanu apgabalu, kur tiek izmantota sarakstu sistēma un kas aptver vairāk nekā noteiktu vietu skaitu; uzskata, ka šī robežvērtība jānosaka, ņemot vērā jauno vietu sadalījumu,

1.  konstatē, ka pašreizējais vietu sadalījums Eiropas Parlamentā, kā tas noteikts Eiropas Padomes Lēmumā 2013/312/ES, attiecas vienīgi uz 2014.–2019. gada parlamentāro sasaukumu; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs jauns lēmums par Eiropas Parlamenta sastāvu 2019.–2024. gada sasaukumam;

2.  atzīst, ka pašreizējā vietu sadalījumā vairākos gadījumos nav ievērots degresīvās proporcionalitātes princips un tāpēc tas ir jākoriģē attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā;

3.  atzīst, ka vairākas dalībvalstis uzskata, ka, lemjot par vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā, ir jāņem vērā balsošanas sistēma Padomē;

4.  uzsver, ka, lai gan matemātiskās formulas parāda lielu potenciālu nodrošināt pastāvīgu sistēmu vietu sadalījumam, šobrīd Parlamentam ierosināt pastāvīgu sistēmu ir politiski neizdevīgi;

5.  atzīst, ka, ja vien pašreizējā tiesiskā situācija nemainīsies, Apvienotā Karaliste brīdī, kad 2019. gadā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vairs nebūs dalībvalsts;

6.  ierosina, sākot ar nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, piemērot jaunu vietu sadali Parlamentā, kurā ievēroti LES 14. pantā noteiktie kritēriji; gadījumā, ja mainās augstāk minētā juridiskā situācija saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, vietu sadalījumam, ko piemēroja Parlamenta 2019.–2014. gada sasaukuma laikā, vajadzētu būt spēkā, līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības kļūst juridiski stājusies spēkā;

7.  uzsver, ka deputātu vietu atbrīvošanās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības atvieglos jauna vietu sadalījuma pieņemšanu Eiropas Parlamentā, kas atbildīs degresīvās proporcionalitātes principam; turklāt uzsver, ka ierosinātais jaunais vietu piešķīrums ļaus samazināt Parlamenta lielumu; norāda, ka pietiks izmantot tikai daļu no deputātu vietām, kas atbrīvosies līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos, lai nodrošinātu, ka deputātu vietas nezaudē neviena dalībvalsts un vienlaikus ir iespējams piešķirt ievērojamu skaitu vietu vienotajam vēlēšanu apgabalam;

8.  uzsver, ka Parlamenta lieluma samazināšana varētu atstāt noteiktu vietu skaitu, lai ņemtu vērā iespējamu turpmāku Eiropas Savienības paplašināšanos un deputātu ievēlēšanu no transnacionāliem sarakstiem vienotajā vēlēšanu apgabalā;

9.  atgādina, ka saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanās Ziemeļīrijas pilsoņiem ir neatņemamas tiesības uz to, lai viņiem būtu Apvienotās Karalistes pilsonība vai Īrijas pilsonību, vai abas pilsonības, un saskaņā ar tiesībām uz Īrijas pilsonību — arī Savienības pilsonība;

10.  atgādina, ka degresīvās proporcionalitātes princips, kā noteikts Līgumos, ir balstīts uz katras dalībvalsts vietu skaitu, nevis uz kandidātu valstspiederību;

11.  aicina Padomi ātri pabeigt pārskatīt Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās;

12.  uzsver, ka Eiropas Parlamenta ierosinātā reformu veikšana Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās palīdzēs nostiprināt vēlēšanu Eiropas dimensiju un raidīs pozitīvu vēstījumu Eiropas projekta nākotnei;

13.  uzsver, ka, pārskatot Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, tiek izveidots juridiskais pamats, lai izveidotu vienotu vēlēšanu apgabalu;

14.  uzskata, ka ierosinātais sadalījums, pamatojoties uz Līgumu principiem, nodrošina stabilu pamatu metodei, lai noteiktu vietu sadali nākotnē, ievērojot LES 14. pantā noteiktos kritērijus, jo īpaši degresīvās proporcionalitātes principu, kā arī tas ir taisnīgs, pārredzams, objektīvs, atbilstošs jaunākajām demogrāfiskajām pārmaiņām un ir saprotams Eiropas pilsoņiem;

15.  pamatojoties uz LES 14. panta 2. punktā paredzētajām iniciatīvas tiesībām, iesniedz Eiropadomei pielikumā pievienoto priekšlikumu Eiropadomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu; uzsver, ka minētais lēmums, kuram vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana, ir jāpieņem steidzami, lai dalībvalstis varētu laikus veikt nepieciešamos iekšējos pasākumus Eiropas Parlamenta 2019.–2024. gada sasaukuma vēlēšanu rīkošanai;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tai pievienoto Eiropadomes lēmuma priekšlikumu, kā arī iepriekš minēto Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu Eiropadomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Minētajā pantā ir noteikts, ka „pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā”.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0082.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0395.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS

Priekšlikums

EIROPADOMES LĒMUMAM,

ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1) Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punkta pirmā daļa nosaka Eiropas Parlamenta sastāva kritērijus, proti, ka Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju, šī pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši deputāti katrai dalībvalstij, un nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām;

(2)  Līguma par Eiropas Savienību 10. pants paredz, inter alia, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, pilsoņi Savienības līmenī tiek tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un dalībvalstis Padomē pārstāv to valdības, kas par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem. Tāpēc Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punkts par Eiropas Parlamenta sastāvu piemērojams saistībā ar plašāku Līgumos noteikto institucionālo kārtību, kas ietver arī noteikumus par lēmumu pieņemšanu Padomē;

(3)  atbilstīgajam juridiskajam pamatam vienotam vēlēšanu apgabalam, kurš aptver visu Savienības teritoriju, ir jābūt nodrošinātam ar Padomes lēmumu, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, precizējot, saskaņā ar 223. panta 1. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, noteikumus par to, kā izveidot šādu vienotu vēlēšanu apgabalu;

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punkta noteikumus, rīkojas atbilstoši šādiem principiem:

— Eiropas Parlamenta vietu sadalījumā pilnībā izmanto Līgumā par Eiropas Savienību noteikto minimālo un maksimālo slieksni katrai dalībvalstij, lai sadalījums pēc iespējas labāk atbilstu attiecīgajam iedzīvotāju skaitam dalībvalstīs,

–  degresīvo proporcionalitāti definē šādi: attiecība starp katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un vietu skaitu pirms noapaļošanas līdz veseliem skaitļiem ir mainīga atkarībā no attiecīgā dalībvalstu iedzīvotāju skaita tādējādi, ka katrs Eiropas Parlamenta deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks, pārstāv vairāk pilsoņu nekā katrs deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks, un otrādi — jo dalībvalstī ir vairāk iedzīvotāju, jo lielāks skaits vietu tai pienākas,

  vietu sadalījums atspoguļo demogrāfisko attīstību dalībvalstīs.

2. pants

  Kopējo iedzīvotāju skaitu dalībvalstīs, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem visjaunākajiem datiem, aprēķina Komisija (Eurostat) saskaņā ar metodi, ko nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1260/2013(1).

3. pants

1. Ar šo pārstāvju skaitu Eiropas Parlamentā, kurus ievēlē katrā dalībvalstī, 2019.–2024. gada parlamentārajam sasaukumam nosaka šādi:

Beļģija

21

Bulgārija

17

Čehija

21

Dānija

14

Vācija

96

Igaunija

7

Īrija

13

Grieķija

21

Spānija

59

Francija

79

Horvātija

12

Itālija

76

Kipra

6

Latvija

8

Lietuva

11

Luksemburga

6

Ungārija

21

Malta

6

Nīderlande

29

Austrija

19

Polija

52

Portugāle

21

Rumānija

33

Slovēnija

8

Slovākija

14

Somija

14

Zviedrija

21

2. Tomēr, ja 2024.–2019. gada parlamentārā sasaukuma sākumā Apvienotā Karaliste joprojām ir Savienības dalībvalsts, pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā no katras dalībvalsts, kuri stājas amatā, ir tāds, kā paredzēts Eiropadomes Lēmuma 2013/312/ES(2) 3. pantā, līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības kļūst juridiski stājusies spēka.

Tiklīdz juridiski ir stājusies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā, ko ievēlē katrā dalībvalstī, ir tāds, kāds norādīts šā panta 1. punktā.

Pārstāvji Eiropas Parlamentā, kuri aizpilda papildu deputātu vietas, kas izriet no starpības starp deputātu vietu skaitu, kas piešķirtas minētajai dalībvalstij saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu, ieņem savas vietas Parlamentā vienlaicīgi.

4. pants

Pēc tam, kad ir stājies spēkā atbilstīgs juridiskais pamats transnacionāliem sarakstiem, izveido vienotu vēlēšanu apgabalu, kurš aptver visu Savienības teritoriju. Šāda vienota vēlēšanu apgabala nosacījumi ir paredzēti Padomes lēmumā, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās.

Tomēr, ja 2019.–2024. gada parlamentārā sasaukuma sākumā Apvienotā Karaliste joprojām ir Savienības dalībvalsts un ja Eiropas Parlamentā ir pārstāvji, kas ievēlēti no transnacionāliem sarakstiem, viņi ieņem savas vietas, tiklīdz ir juridiski stājusies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

Pārstāvju skaitu, kas ievēlēti no vienotā vēlēšanu apgabala, nosaka, pamatojoties uz dalībvalstu skaitu.

5. pants

Pietiekami savlaicīgi pirms 2024.–2029. gada sasaukuma sākuma Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu iesniedz Eiropadomei priekšlikumu par atjauninātu vietu sadalījumu.

6. pants

Šis Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Datums ...

Eiropadomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku (OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.).

(2)

Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmums 2013/312, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (OV L 181, 29.6.2013., 57. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Vietu sadalījums Parlamentā ir politiski jutīgs jautājums, jo tam ir tieša ietekme uz to, kā pilsoņi tiek pārstāvēti vienīgajā tieši ievēlētajā Eiropas iestādē. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta sastāvs balstās uz godīgiem, pārredzamiem, objektīviem, ilgtspējīgiem un taisnīgiem principiem.

Eiropas Parlamenta deputātu vietu sadalījumā ir jāievēro Līguma par Eiropas Savienību 14. panta vispārīgie noteikumi. Šie noteikumi attiecas uz Parlamenta vietu skaitu, maksimālo un minimālo vietu skaitu, ko piešķir katrai dalībvalstij, un to, ka vietas ir jāpiešķir saskaņā ar degresīvās proporcionalitātes principu. Šo principu pašlaik nosaka Eiropas Padomes Lēmums 2013/312/ES.

Pašreizējais vietu sadalījums Parlamentā tikai daļēji atbilst degresīvās proporcionalitātes principam, kas izklāstīts sekundārajos tiesību aktos. Pašreizējo sadalījumu pieņēma kā „pragmatisku risinājumu”, ar kuru arī bija paredzēts daļēji kompensēt nelīdzsvarotību, kas izriet no pašreizējās balsošanas sistēmas Padomē. 2013. gadā šis pragmatiskais risinājums balstījās uz principu „neviens neiegūst un neviens nezaudē vairāk kā vienu vietu Parlamentā”, kas tika panākts izsvērta politiskā kompromisa rezultātā. Šāds politiskais kompromiss nozīmēja, ka dažos gadījumos Eiropas Parlamenta deputāti no dalībvalstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu pārstāv vairāk pilsoņu nekā viņu kolēģi no dalībvalstīm ar salīdzinoši lielāku iedzīvotāju skaitu(1). Tas ir pretrunā degresīvās proporcionalitātes principam, kāds pašreiz ir noteikts.

Eiropas Parlaments vienmēr ir uzskatījis, ka nepieciešams apsvērt sistēmas izveidošanu vietu sadalei saistībā ar balsošanas sistēmas pārskatīšanu Padomē, lai nodrošinātu iestāžu līdzsvaru(2). Uz šo jautājumu ir netieši norādīts Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmumā 2013/312/ES, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu. Tomēr ir jānorāda, ka balsošanas noteikumu mainīšanai Padomē būtu vajadzīgas izmaiņas Līgumos.

Gadu gaitā Parlaments ir atzinis, ka svarīga nozīme ir pastāvīgai sistēmai, lai godīgi, objektīvi un pārredzami(3) sadalītu vietas Parlamentā pirms katrām jaunām Eiropas vēlēšanām atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti Līgumos. Šajā sakarā tas ir centies rast piemērotu metodi, uzdodot izstrādāt vairākus pētījumus, lai pārbaudītu vairākus matemātiskos modeļus vietu sadalei Parlamentā. Tomēr pastāvīgas sistēmas vēl joprojām nav.

Parlaments savā 2013. gada 13. marta rezolūcijā par Eiropas Parlamenta sastāvu, ņemot vērā 2014. gadā gaidāmās vēlēšanas(4), apņēmās ierosināt sistēmu vietu sadalījumam tajā. Šī ideja tika iekļauta 4. pantā Eiropadomes 2013. gada jūnija lēmumā, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu(5) (kam Parlaments sniedza savu piekrišanu). Šis lēmums paredzēja Eiropas Parlamentam līdz 2016. gada beigām iesniegt priekšlikumu par to, kā noteikt „...sistēmu, kas ļautu nākotnē pirms katrām jaunām Eiropas Parlamenta vēlēšanām [...] vietas dalībvalstīm piešķirt [...]”. Nepārvaramu politisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes 2016. gada 23. jūnija referendumu, Parlaments nevarēja sagatavot priekšlikumu līdz 2016. gada beigām, kā to prasīja Eiropadomes lēmums.

Referenti ir izskatījuši vairākus priekšlikumus pastāvīgai sistēmai, kādā veikt vietu sadali Parlamentā, pamatojoties uz matemātiskām formulām(6). To priekšlikumu vidū, kas bija vistuvāk tam, lai atbilstu visiem kritērijiem, bija FPS metode (abreviatūra no „fiksēts, proporcionāls iedzīvotāju skaitam un kvadrātsakne no iedzīvotāju skaita”). Tā uzrāda interesantus rezultātus, kas būtu jāanalizē sīkāk un būtu jāņem vērā attiecībā uz turpmāko vietu sadalījumu, sākot no 2024. gada vēlēšanām.

Šajā un citās formulās ir ievēroti formālie nosacījumi, kas vajadzīgi tāda Parlamenta sastāva izveidošanai, kas pilnībā atbilst LES 14. panta 2. punkta prasībām, bet tās nesniedz risinājumu, kas būtu arī politiskā ziņā pieņemams ilgtermiņā, kā arī pašreizējos apstākļos. Šīs pašreizējās politiskās situācijas dēļ ir ļoti grūti šobrīd izšķirties par pastāvīgu sistēmu deputātu vietu sadalījumam Parlamentā. Politisko nenoteiktību vēl vairāk saasina juridiskā nenoteiktība, ko radījis tas, ka Apvienotā Karaliste iedarbināja 50. pantu. Tā tas ir jo īpaši tāpēc, ka procedūra šīs rezolūcijas pielikumā pievienotā Eiropadomes lēmuma noslēgšanai ir jāpabeidz līdz 2018. gada vasarai (tas ir saistīts ar juridiskiem ierobežojumiem dažās dalībvalstīs). Tobrīd AK izstāšanās no ES vēl nebūs pabeigta. Tāpēc nav ne juridiski, ne politiski iespējams šajā posmā ierosināt pastāvīgu sistēmu Parlamenta vietu sadalei.

Turklāt, tā kā Parlaments jau ir uzsvēris, cik liela nozīme ir saiknei starp pastāvīgu sistēmu vietu sadalei Parlamentā un Padomes balsošanas sistēmas pārskatīšanu, ko nevar panākt bez Līgumu pārskatīšanas, referenti uzskata, ka sistēmas izveidošana būtu jāatliek līdz laikam, kad būs nobrieduši politiskie apstākļi visaptverošai diskusijai par līdzsvaru iestāžu starpā.

Referentu priekšlikums: uz principiem balstīts risinājums

Referenti piedāvā projektu Padomes lēmumam par Eiropas Parlamenta sastāvu, kurā paredzēts tāds vietu sadalījums starp dalībvalstīm, kas ir taisnīgs, objektīvs un pamatojas uz skaidriem principiem. Ņemot vērā, ka dalībvalstīm pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanām ir nepieciešama juridiskā noteiktība par to, cik deputātus tās ievēlēs 2019.–2024. gada sasaukumam, referenti ierosina saglabāt pašreiz spēkā esošo sadalījumu laikposmā, kamēr AK vēl joprojām ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Jaunais sadalījums stātos spēkā, tiklīdz AK būs oficiāli un juridiski izstājusies no Savienības.

Šis jaunais sadalījums balstās uz trim principiem:

1.  Ievērot degresīvās proporcionalitātes principu, kā to paredz LES 14. pants

2.  Nevienai no dalībvalstīm nezaudēt nevienu deputāta vietu

3.  Tās deputātu vietas, kuras atbrīvojas pēc AK izstāšanās no ES, pārdalīt minimāli

Ierosinātais risinājums ir dzīvotspējīga izvēle pašreizējā politiskajā situācijā, un tā pilnībā ievēro šos trīs iepriekš minētos principus un visus kritērijus, kas uzskaitīti LES 14. pantā. Referentu piedāvātajā priekšlikumā tiek izmantots minimāls skaits AK vietu, kas atbrīvosies pēc tam, kad AK izstāšanās no ES būs oficiāli un juridiski pabeigta, tādējādi samazinot Parlamentu līdz 705 deputātiem. Tas nozīmē, ka atliek 46 deputātu vieta, ko var izmantot iespējamās turpmākās paplašināšanās vai daļēji izmantot vienotam vēlēšanu apgabalam.

Turklāt jaunais sadalījums, kas balstīts uz principiem, koriģē visus degresīvās proporcionalitātes principa pārkāpumus, neizraisot valstīm deputāta vietu zaudējumus un vienlaikus samazinot Parlamentu.

I pielikumā ir parādīts, kā referentu priekšlikums ietekmē vietu sadalījumu starp dalībvalstīm. Jo īpaši tas pierāda, ka piedāvātajā risinājumā ir ievērots degresīvās proporcionalitātes princips, atbilstot šādiem diviem kritērijiem:

(1)  mazāka valsts nesaņem vairāk vietu nekā lielāka valsts,

(2)  attiecība starp iedzīvotāju skaitu un deputātu vietu skaitu pirms noapaļošanas līdz veseliem skaitļiem pieaug, ja pieaug iedzīvotāju skaits.

Attiecībā uz jautājumu par vienotu vēlēšanu apgabalu referenti uzsver, ka tas būtu jārisina Eiropas vēlēšanu likuma reformas ietvaros. Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. novembra rezolūcija par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu uzsvēra iespēju izveidot vienotu vēlēšanu apgabalu, kura kandidātu sarakstos pirmajā vietā ir katras politiskās saimes kandidāts Komisijas priekšsēdētāja amatam. Tādēļ, tiklīdz būs pieņemts juridiskais pamats, būtu jālemj par vienota vēlēšanu apgabala izveidošanu nākamajām vēlēšanām un daļas Parlamenta deputātu vietu atlikšanu rezervē šim mērķim.

(1)

Francijas, Apvienotās Karalistes un Spānijas deputāti Eiropas Parlamentā pārstāvēja vairāk pilsoņu nekā EP deputāti no Vācijas, deputāti no Nīderlandes pārstāvēja vairāk pilsoņu nekā deputāti no Rumānijas, deputāti no Zviedrijas un Austrijas — vairāk nekā Ungārijas deputāti EP parlamentā, uz vienu EP deputātu no Dānijas bija vairāk pārstāvēto nekā uz vienu deputātu no Bulgārijas un deputātiem no Īrijas — vairāk nekā deputātiem no Slovākijas.

(2)

Šis jautājums ir ierosināts Parlamenta rezolūcijās P6_TA(2007)0429 un P7_TA-PROV(2014)0082.

(3)

Norādījumi par vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā starp dalībvalstīm

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/note/join/2011/432760/IPOL-AFCO_NT(2011)432760_EN.pdf un padziļināta analīze attiecībā uz „Eiropas Parlamenta reformu: sastāvs, procedūra un leģitimitāte”: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2015/510002/IPOL_IDA(2015)510002_EN.pdf

(4)

P6_TA(2013)0082.

(5)

Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmums, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu.

(6)

Padziļināta analīze par Eiropas Parlamenta sastāvu, Politikas departaments C, PE 583.117, un priekšlikumi attiecībā uz FPS metodi, ko piedāvāja prof. Victoriano Ramirez Gonzalez, un risinājumu „700 vietas, bez zaudējumiem”, ko piedāvāja prof. Grimmett, prof. Pukelsheim, prof. Ramirez Gonzalez, prof. Slomczynski un prof. Zyczkowski


PIELIKUMS

Uz principu balstīts risinājums vietu sadalījumam Parlamentā 2019.–2024. gada sasaukumam:

 

Iedzīvotāju skaits 2017. gadā(1)

Pašreizējais vietu sadalījums

Iedzīvotāju skaits, rēķinot uz vienu deputātu

Jaunais sadalījums

Iedzīvotāju skaits, rēķinot uz vienu deputātu

Vācija

82064489

96

854838

96

854838

Francija

66661621

74

900833

79

854636

Apvienotā Karaliste

65341183

73

895085

 

 

Itālija

61302519

73

839761

76

806612

Spānija

46438422

54

859971

59

800662

Polija

37967209

51

744455

52

744455

Rumānija

19759968

32

617499

33

617499

Nīderlande

17235349

26

662898

29

615548

Beļģija

11289853

21

537612

21

537612

Grieķija

10793526

21

513977

21

513977

Čehija

10445783

21

497418

21

497418

Portugāle

10341330

21

492444

21

492444

Ungārija

9830485

21

468118

21

468118

Zviedrija

9998000

20

499900

21

476095

Austrija

8711500

18

483972

19

458500

Bulgārija

7153784

17

420811

17

420811

Dānija

5700917

13

438532

14

407208

Somija

5465408

13

420416

14

390386

Slovākija

5407910

13

415993

14

386279

Īrija

4664156

11

424014

13

358781

Horvātija

4190669

11

380970

12

349222

Lietuva

2888558

11

262596

11

262596

Slovēnija

2064188

8

258024

8

258024

Latvija

1968957

8

246120

8

246120

Igaunija

1315944

6

219324

7

187992

Kipra

848319

6

141387

6

141387

Luksemburga

576249

6

96042

6

96042

Malta

434403

6

72401

6

72401

KOPĀ

510860699

751

 

705

 

(1)

Noteikts ar Padomes Lēmumu 2016/2353.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS (23.1.2018)

saskaņā ar Reglamenta 52.a panta 4. punktu

Kazimierz Ujazdowski ECR grupas vārdā

Mēs nepiekrītam lēmumam pārdalīt deputātu vietas pēc Brexit. EP zaudē milzīgas iespējas samazināt savu deputātu skaitu līdz 678 deputātiem. Mazāks Eiropas Parlaments būtu efektīvāks, un mūsu pilsoņi ļoti atzinīgi novērtētu budžeta samazināšanu. Turklāt šā ziņojuma autori — pretēji iepriekšējām EP rezolūcijām — neiesniedza objektīvus kritērijus jaunajam vietu sadalījumam un tāpēc vietu sadalījums ir patvaļīgs.

ECR grupa arī neatbalsta aicinājumus nākotnē izveidot transnacionālu sarakstu. Transnacionālu Eiropas Parlamenta deputātu esamība, kuri neiekļautos tradicionālajās vēlēšanu iecirkņu robežās un tās pārsniegtu, tikai panāks to, ka pilsoņi sajutīsies vēl attālinātāki no ES. Ir naivi uzskatīt, ka tas uzlabos pārskatatbildību un dalību Eiropas vēlēšanās, ja tas diemžēl būs gluži pretēji.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Mercedes Bresso, Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Diane James, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Guy Verhofstadt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Pervenche Berès, Roberto Gualtieri, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jérôme Lavrilleux, Georg Mayer, Rainer Wieland


I ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

par priekšlikuma projektu Eiropadomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu

21

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Guy Verhofstadt

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

PPE

Michał Boni, Elmar Brok, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin

S&D

Pervenche Berès, Mercedes Bresso, Ramón Jáuregui Atondo, Jo Leinen, Claudia Țapardel, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Pascal Durand, Josep-Maria Terricabras

4

-

ECR

Morten Messerschmidt, Kazimierz Michał Ujazdowski

ENF

Georg Mayer

NI

Diane James

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


II ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma projektu

20

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Guy Verhofstadt

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

PPE

Michał Boni, Elmar Brok, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Paulo Rangel, György Schöpflin

S&D

Pervenche Berès, Mercedes Bresso, Ramón Jáuregui Atondo, Jo Leinen, Claudia Țapardel, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Pascal Durand, Josep-Maria Terricabras

4

-

ECR

Morten Messerschmidt, Kazimierz Michał Ujazdowski

ENF

Georg Mayer

NI

Diane James

1

0

PPE

Markus Pieper

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 5. februārisJuridisks paziņojums