Procedūra : 2016/0365(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0015/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0015/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 27/03/2019 - 18.1
CRE 27/03/2019 - 18.1

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0300

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1390kWORD 193k
31.1.2018
PE 610.797v02-00 A8-0015/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365

(COM(2016)0856 – C8-0484/2016 – 2016/0365(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referenti: Kay Swinburne, Jakob von Weizsäcker

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365

(COM(2016)0856 – C8-0484/2016 – 2016/0365(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0856),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0484/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Itālijas Senāts, Spānijas parlaments un Rumānijas Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 20. septembra atzinumu(1),

–  vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 29. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0015/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(3)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu(4),

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(6),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Finanšu tirgiem ir izšķiroša nozīme mūsdienu ekonomikas darbībā. Jo integrētāki tie ir, jo lielākas ir izredzes, ka efektīvāka būs saimniecisko resursu sadale, kas varētu sekmēt ekonomikas darbību. Tomēr, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību finanšu pakalpojumu jomā, ir svarīgi, lai būtu ieviestas procedūras, ar kurām var novērst tirgus nepilnības un ar kurām nodrošina, ka gadījumā, ja finanšu iestāde vai finanšu tirgus infrastruktūra, kas darbojas šajā tirgū, nonāk finansiālos sarežģījumos vai ir uz grūtību robežas, šāds notikums neizjauc visa finanšu tirgus stabilitāti un nekaitē ekonomikas izaugsmei kopumā. Centrālais darījumu partneris (CCP) ir būtisks finanšu tirgu elements, kas darbojas dalībnieku starpā, proti, kā pircējs attiecībā pret katru pārdevēju un kā pārdevējs attiecībā pret katru pircēju, un tam ir būtiska nozīme, apkalpojot finanšu darījumus un pārvaldot pakļautību dažādiem riskiem, kas šādiem darījumiem ir raksturīgi. CCP centralizē darījumu partneru darījumu un pozīciju apstrādi, pilda no darījumiem izrietošās saistības un no saviem dalībniekiem saņem atbilstošu nodrošinājumu kā maržu un kā iemaksas fondos saistību neizpildes gadījumiem.

(2)  Centrālais darījumu partneris (CCP) ir būtisks pasaules finanšu tirgu elements, kas darbojas dalībnieku starpā, proti, kā pircējs attiecībā pret katru pārdevēju un kā pārdevējs attiecībā pret katru pircēju, un tam ir būtiska nozīme, apkalpojot finanšu darījumus un pārvaldot pakļautību dažādiem riskiem, kas šādiem darījumiem ir raksturīgi. CCP centralizē darījumu partneru darījumu un pozīciju apstrādi, pilda no darījumiem izrietošās saistības un no saviem dalībniekiem prasa atbilstošu nodrošinājumu kā maržu un kā iemaksas fondos saistību neizpildes gadījumiem.

(3)  Savienības finanšu tirgu integrācija nozīmē to, ka CCP, kas agrāk galvenokārt apmierināja iekšzemes pieprasījumu un tirgus, ir pārtapuši par kritiski svarīgiem punktiem Savienības finanšu tirgos plašākā mērogā. CCP, kuriem Savienībā ir izsniegta darbības atļauja, pašlaik veic tīrvērti vairākām produktu klasēm, sākot no biržas sarakstos iekļautajiem un ārpusbiržas (OTC) atvasinātajiem finanšu un preču instrumentiem un beidzot ar akcijām, obligācijām un citiem produktiem, piemēram, repo darījumiem. Tie sniedz pakalpojumus pāri valstu robežām plaša spektra finanšu un cita veida iestādēm visā Savienībā. Kaut arī daži CCP, kuriem Savienībā ir izsniegta darbības atļauja, joprojām pievēršas vietējiem tirgiem, tiem visiem ir sistēmiska nozīme vismaz vietējos tirgos.

(4)  Ļoti būtisks ir CCP efektīvs regulējums un stingra uzraudzība, jo CCP tīrvērtes dalībnieku un to klientu vārdā apstrādā un koncentrē būtisku Savienības finansiālās sistēmas finansiālā riska apjomu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012(7), kas stājās spēkā 2012. gada augustā, ir izvirzīta prasība CCP ievērot augstus uzraudzības, organizatoriskus un darījumdarbības veikšanas standartus. Kompetento iestāžu uzdevums ir veikt pilnīgu to darbības uzraudzību, veicot kopīgu darbu uzraudzības kolēģijās, kurās apvieno attiecīgās iestādes saistībā ar konkrētiem tām uzticētiem uzdevumiem. Saskaņā ar saistībām, ko G20 valstu līderi ir uzņēmušies kopš finanšu krīzes sākuma, Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikta arī prasība, lai CCP veiktu centralizētu tīrvērti standartizētiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Pienākumam veikt centralizētu tīrvērti standartizētiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem stājoties spēkā, CCP darījumdarbības apjoms un spektrs, visticamāk, palielināsies, kas savukārt radīs papildu problēmas CCP riska pārvaldības stratēģijām.

(5)  Regula (ES) Nr. 648/2012 ir vairojusi CCP un plašāku finanšu tirgu noturību pret dažādiem riskiem, kurus CCP apstrādā un koncentrē. Tomēr neviena noteikumu un prakses sistēma nespēj novērst to, ka esošie resursi nav pietiekami, lai pārvaldītu riskus, ar ko CCP saskaras, tostarp viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildi. Saskaroties ar nopietnu sarežģījumu scenāriju vai neizbēgamu nonākšanu grūtībās, finanšu iestādēm principā būtu jāpiemēro parastā maksātnespējas procedūra. Tomēr, kā ir parādījusi finanšu krīze, jo īpaši ilgstošas ekonomikas nestabilitātes un neskaidrību laikā, šāda procedūra var traucēt ekonomikai kritiski svarīgām funkcijām, apdraudot finanšu stabilitāti. Parastā uzņēmumu maksātnespējas procedūra ne vienmēr nodrošina pietiekami ātru intervenci vai pienācīgi nosaka prioritātes finanšu iestāžu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktībai finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā. Lai novērstu šīs negatīvās sekas, ko rada parastā maksātnespējas procedūra, ir nepieciešams izstrādāt īpašu noregulējuma režīmu attiecībā uz CCP.

(6)  Finanšu krīze parādīja arī to, ka trūkst piemērotu instrumentu, lai saglabātu grūtībās esošu finanšu iestāžu kritiski svarīgās funkcijas. Tā arī parādīja, ka trūkst mehānismu, kas nodrošina sadarbību un koordināciju starp iestādēm, jo īpaši tām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs vai jurisdikcijās, lai nodrošinātu ātras un izlēmīgas rīcības īstenošanu. Bez šādiem instrumentiem un trūkstot sadarbības un koordinācijas mehānismiem, dalībvalstis, lai apturētu kaitīgās ietekmes izplatīšanos un samazinātu paniku, bija spiestas glābt finanšu iestādes, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Kaut arī CCP krīzes laikā tieši nesaņēma finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, tie netieši guva labumu no glābšanas pasākumiem, kas tika veikti attiecībā uz bankām, un tika pasargāti no sekām, ko pretējā gadījumā tiem būtu radījušas bankas, kuras nebūtu pildījušas savas saistības. Tādēļ ir nepieciešams CCP atveseļošanas un noregulējuma režīms, lai to haotisku grūtību gadījumā novērstu paļaušanos uz nodokļu maksātāju naudu. Turklāt ar šādu mehānismu vajadzētu pievērsties iespējai sākt CCP noregulējuma procedūru arī citu iemeslu dēļ, ne tikai viena vai vairāku tā tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes gadījumā.

(7)  Uzticama atveseļošanas un noregulējuma režīma mērķis ir nodrošināt, cik vien tas iespējams, ka CCP nosaka pasākumus, lai atgūtos no finansiāliem sarežģījumiem, saglabātu tāda CCP kritiski svarīgās funkcijas, kurš nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, vienlaikus likvidējot atlikušās darbības saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, un lai saglabātu finanšu stabilitāti, vienlaikus līdz minimumam samazinot ar CCP grūtībām saistītās izmaksas galaklientiem un nodokļu maksātājiem. Atveseļošanas un noregulējuma režīms vēl vairāk veicina CCP un iestāžu gatavību mazināt finanšu spriedzi un sniedz iestādēm papildu ieskatu attiecībā uz CCP gatavošanos stresa scenārijiem. Tas arī sniedz iestādēm pilnvaras, lai sagatavotos iespējamam CCP noregulējumam un saskaņoti risinātu CCP stāvokļa pasliktināšanos, tādējādi sekmējot raitu finanšu tirgu darbību.

(8)  Pašlaik Savienībā nav saskaņotu noteikumu par CCP atveseļošanu un noregulējumu. Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas izmaiņās tiesību aktos, nosakot prasību CCP izstrādāt atveseļošanas plānus un ieviešot mehānismus, kas paredz grūtībās esoša CCP noregulējumu. Turklāt dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ar ko reglamentē CCP maksātnespēju, pastāv ievērojamas atšķirības pēc būtības, kā arī procesuālas atšķirības. Kopīgu CCP atveseļošanas un noregulējuma nosacījumu, pilnvaru un procedūru trūkums var būt šķērslis iekšējā tirgus raitai darbībai un apgrūtināt valstu iestāžu sadarbību CCP grūtību gadījumā un saistībā ar atbilstīgu zaudējumu sadales mehānismu piemērošanu tās dalībniekiem gan Savienībā, gan visā pasaulē. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atšķirīgas pieejas nozīmē to, ka valsts iestādēm nav vienāds kontroles līmenis vai vienāda spēja veikt CCP noregulējumu. Šie atšķirīgie atveseļošanas un noregulējuma režīmi var atšķirīgi ietekmēt CCP un to dalībniekus dažādās dalībvalstīs, potenciāli radot konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. Tas, ka nepastāv kopīgi noteikumi un instrumenti attiecībā uz to, kā rīkoties CCP sarežģījumu vai grūtību gadījumā, var ietekmēt dalībnieku izvēli veikt tīrvērti un CCP izvēli attiecībā uz vietu, kur veikt uzņēmējdarbību, tādējādi neļaujot CCP pilnībā izmantot tā pamatbrīvības vienotajā tirgū. Tas savukārt varētu atturēt dalībniekus no piekļuves CCP pārrobežu līmenī iekšējā tirgū un kavēt turpmāku integrāciju Eiropas kapitāla tirgos. Tāpēc visās dalībvalstīs ir vajadzīgi kopīgi atveseļošanas un noregulējuma noteikumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu finansiālās spējas neierobežo CCP to iekšējā tirgus brīvību īstenošanā un ka to iestādes var pārvaldīt CCP nonākšanu grūtībās.

(9)  Bankām un citām finanšu iestādēm piemērojamie reglamentējošie noteikumi, kas pēc krīzes ir pārskatīti, jo īpaši attiecībā uz banku kapitāla un likviditātes rezervju palielināšanu, labākiem makroprudenciālās politikas instrumentiem un visaptverošiem noteikumiem par banku atveseļošanu un noregulējumu, ir samazinājuši krīžu iespējamību nākotnē un uzlabojuši visu finanšu iestāžu un tirgus infrastruktūru, tostarp CCP, noturību pret ekonomikas spriedzi, ko rada sistēmiski traucējumi vai ar konkrētām iestādēm saistīti notikumi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES(8) kopš 2015. gada 1. janvāra atveseļošanas un noregulējuma režīms attiecībā uz bankām ir piemērojams visās dalībvalstīs.

(10)  Pamatojoties uz pieeju banku atveseļošanai un noregulējumam, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt gatavām un to rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem atveseļošanas un noregulējuma instrumentiem, lai risinātu situācijas, kas saistītas ar CCP nonākšanu grūtībās. Tomēr, ņemot vērā to atšķirīgās funkcijas un darījumdarbības modeļus, bankām un CCP raksturīgie riski ir atšķirīgi. Tāpēc ir vajadzīgi konkrēti instrumenti un pilnvaras CCP grūtību gadījumiem, ko rada gan CCP tīrvērtes dalībnieku grūtības, gan notikumi, kas nav saistīti ar saistību neizpildi.

(11)  Regulas izmantošana ir vajadzīga, lai papildinātu un pilnveidotu pieeju, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, kurā ir noteiktas vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro CCP. Ja atveseļošanas un noregulējuma prasības tiktu noteiktas direktīvā, tas varētu radīt pretrunas, pieņemot potenciāli dažādus valstu tiesību aktus tādā jomā, kuru reglamentē tieši piemērojami Savienības tiesību akti un kuru aizvien vairāk raksturo CCP pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Tādēļ ir lietderīgi arī pieņemt vienotus un tieši piemērojamus noteikumus par CCP atveseļošanu un noregulējumu.

(12)  Lai nodrošinātu saskaņotību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā, kā arī pēc iespējas augstāku finanšu stabilitātes līmeni visā Savienībā, visiem CCP būtu jāpiemēro atveseļošanas un noregulējuma režīms, ievērojot prudenciālās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012, neatkarīgi no tā, vai tiem ir bankas licence. Lai gan ir iespējamas atšķirības ar alternatīvām organizatoriskajām struktūrām saistīto risku profilā, šajā regulā CCP tiek uzskatīti par neatkarīgām struktūrām jebkurā grupā vai tirgus struktūrā, un tas nodrošina, ka CCP atveseļošanas un noregulējuma plāns ir patstāvīgs plāns neatkarīgi no CCP grupas struktūras. Tas jo īpaši attiecas uz prasībām turēt pietiekamus finanšu resursus struktūras līmenī, lai risinātu saistību neizpildes situāciju vai tādu situāciju, kas nav saistīta ar saistību neizpildi.

(13)  Lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbības tiek veiktas efektīvi, iedarbīgi un atbilstīgi noregulējuma mērķiem, dalībvalstīm būtu jāizraugās publiskas pārvaldes iestādes vai iestādes ar publiskām pārvaldes pilnvarām, kas veiks ar noregulējumu saistītus pienākumus un uzdevumus. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina tas, ka minētajām noregulējuma iestādēm tiek piešķirti atbilstoši resursi. Ja dalībvalsts par noregulējuma iestādi izraugās iestādi, kas kā noregulējuma iestāde atbild par CCP prudenciālo uzraudzību, būtu jānodrošina neatkarīgs lēmumu pieņemšanas process un jāizdara viss nepieciešamais, lai nošķirtu uzraudzības un noregulējuma funkcijas ar mērķi novērst jebkādu interešu konfliktu un regulatīvās iecietības risku.

(14)  Ņemot vērā CCP grūtību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi uz dalībvalsts finanšu sistēmu un ekonomiku, kā arī iespējamo nepieciešamību kā galējo līdzekli krīzes noregulēšanai galu galā izmantot publiskā sektora līdzekļus, atveseļošanas un noregulējuma procesā jau sākotnēji būtu cieši jāiesaista dalībvalstu finanšu ministrijas vai citas attiecīgās ministrijas.

(15)  Tā kā CCP bieži sniedz pakalpojumus visā Savienībā, efektīvas atveseļošanas un noregulējuma nolūkā ir nepieciešama sadarbība starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm uzraudzības un noregulējuma kolēģijās, jo īpaši atveseļošanas un noregulējuma sagatavošanas stadijās. Tas ietver CCP sagatavoto atveseļošanas plānu novērtēšanu, CCP noregulējuma iestādes sagatavoto noregulējuma plānu novērtēšanu un visu noregulējamības šķēršļu novēršanu.

(16)  CCP noregulējuma gadījumā būtu jāpanāk līdzsvars starp, no vienas puses, nepieciešamību pēc procedūrām, kurās būtu ņemta vērā situācijas steidzamība un kuras ļautu rast efektīvus, taisnīgus un savlaicīgus risinājumus, un, no otras puses, nepieciešamību aizsargāt finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās CCP sniedz pakalpojumus. Lai sasniegtu šos mērķus, iestādēm, uz kuru kompetences jomām attiektos CCP grūtības, būtu jāapmainās ar viedokļiem noregulējuma kolēģijā. Tāpat, lai nodrošinātu regulāru viedokļu apmaiņu un koordināciju ar attiecīgajām trešām valstīm, šīs iestādes vajadzības gadījumā būtu jāaicina piedalīties noregulējuma kolēģijās novērotāju statusā. Iestādēm vienmēr būtu jāņem vērā to pieņemto lēmumu ietekme uz finanšu stabilitāti dalībvalstīs, kurās CCP darbības ir kritiski svarīgas vai nozīmīgas vietējiem finanšu tirgiem, tostarp dalībvalstīs, kur atrodas tīrvērtes dalībnieki un kur ir izveidotas tirdzniecības vietas un finanšu tirgus infrastruktūras.

(16a)  Tā kā dažām CCP darbībām ir globāls pārrobežu raksturs, noregulējuma iestāžu lēmumiem var būt ekonomiska un fiskāla ietekme citās jurisdikcijās. Cik vien tas racionāli iespējams, atveseļošanas un noregulējuma situācijās šādu pārrobežu ietekmi vajadzētu paturēt prātā, tomēr arī respektējot nodokļu iestāžu suverenitāti citās jurisdikcijās.

(17)  Lai sagatavotu EVTI lēmumus attiecībā uz tai noteiktajiem uzdevumiem un lai nodrošinātu visaptverošu EBI un tās dalībnieču iesaistīšanos šo lēmumu sagatavošanā, EVTI būtu jāizveido iekšējā noregulējuma komiteja un būtu jāuzaicina attiecīgās EBI kompetentās iestādes piedalīties novērotāju statusā.

(18)  Lai efektīvi un samērīgi novērstu CCP iespējamas grūtības, iestādēm būtu jāņem vērā vairāki faktori, īstenojot savas atveseļošanas un noregulējuma pilnvaras, piemēram, CCP darījumdarbības raksturs, juridiskā un organizatoriskā struktūra, riska profils, lielums, juridiskais statuss un savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu. Iestādēm būtu jāņem vērā arī tas, vai CCP nonākšana grūtībās un sekojošā likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, visticamāk, radītu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu tirgiem, citām finanšu iestādēm vai ekonomiku kopumā.

(19)  Lai efektīvi risinātu ar grūtībās esošiem CCP saistītos jautājumus, iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām piemērot CCP sagatavošanas pasākumus. Būtu jānosaka minimālais standarts attiecībā uz atveseļošanas plānos iekļaujamo saturu un informāciju, lai nodrošinātu, ka visiem CCP Savienībā ir pietiekami sīki izstrādāti atveseļošanas plāni gadījumam, ja tie saskartos ar finansiāliem sarežģījumiem. Šādos plānos būtu jāapsver pienācīgs scenāriju klāsts, paredzot gan sistēmisku spriedzi, gan arī CCP specifisku spriedzi. Scenārijos būtu jāapsver stresa situācijas, kuras būtu sarežģītākas par tām, ko izmanto parastiem spriedzes testiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 XII nodaļu, taču tām ir jābūt ticamām — piemēram, grūtībās nonākuši vairāk nekā divi tīrvērtes dalībnieki, ar kuriem CCP ir lielākais riska darījumu īpatsvars, un viens vai vairāki CCP. Atveseļošanas plānam vajadzētu būt daļai no CCP darbības noteikumiem, par kuriem panākta līgumiska vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem. Šajos darbības noteikumos būtu arī jāiekļauj noteikumi, ar kuriem nodrošina plānā izklāstīto atveseļošanas pasākumu izpildāmību visos scenārijos. Atveseļošanas plānos nebūtu jāparedz finansiāla atbalsta pieejamība no publiskā sektora līdzekļiem vai jāpakļauj nodokļu maksātāji zaudējuma riskam.

(19a)  Atveseļošanas plāniem būtu jānodrošina pienācīgi stimuli, lai CCP, tīrvērtes dalībnieki un klienti nepieļautu, ka situācija pasliktinās vēl vairāk, un lai veicinātu vēlmi sadarboties. Lai panāktu uzticēšanos šādai stimulu struktūrai, jebkādas atkāpes no atveseļošanas plāna būtu jāapstiprina kompetentajai iestādei.

(20)  CCP būtu jāsagatavo un regulāri jāatjaunina to atveseļošanas plāni. ▌Šajā sakarībā atveseļošanas posms būtu jāsāk, ja ir ievērojami pasliktinājies CCP finansiālais stāvoklis vai pastāv risks, ka tiks pārkāptas tā prudenciālās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012. Tas būtu jānorāda attiecībā uz atveseļošanas plānā ietvertu kvalitatīvu vai kvantitatīvu rādītāju sistēmu.

(20a)  Atveseļošanas plāniem būtu jānodrošina, lai atveseļošanas instrumentu secīga izmantošana pienācīgi līdzsvarotu zaudējumu sadali starp CCP, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem. Principā zaudējumi starp CCP, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem parasti būtu jāsadala atkarībā no to spējas kontrolēt riskus. Tādējādi tiktu ex ante radīti stabili stimuli un nodrošināta zaudējumu godīga sadale un līdz ar to — arī tie zaudējumi, kas radušies situācijā, kura nav saistīta ar saistību neizpildi, būtu jāsadala proporcionāli katras ieinteresētās personas atbildības līmenim. Atveseļošanas plāniem būtu jāgarantē iespēja paļauties uz to, ka saistību neizpildes gadījumos un vēl jo vairāk citos gadījumos, kuriem nav sakara ar saistību neizpildi, pirmie zaudējumi tiek segti no CCP kapitāla. Pirms tiek izmantoti instrumenti, ar ko zaudējumus sadala starp klientiem, būtu jāparedz, ka zaudējumu būtisku daļu absorbē tīrvērtes dalībnieki.

(21)  CCP būtu jāiesniedz tā atveseļošanas plāns kompetentajām iestādēm un uzraudzības kolēģijai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai tiktu veikts pilnīgs novērtējums, kas jāpanāk ar kolēģijas kopīgu lēmumu. Novērtējumā būtu jāiekļauj norāde, vai plāns ir visaptverošs un vai tas varētu reāli savlaicīgi atjaunot CCP dzīvotspēju, tostarp lielas finansiālas spriedzes periodos.

(22)  Atveseļošanas plānos būtu visaptveroši jāizklāsta darbības, kuras CCP veiktu, lai novērstu nesastatītas nenokārtotas saistības, nesegtus zaudējumus, likviditātes trūkumu vai kapitāla nepietiekamību, kā arī darbības, kas papildinātu izsmelto priekšfinansēto finanšu līdzekļu apjomu un likviditātes mehānismus, lai atjaunotu CCP dzīvotspēju un tās pastāvīgu spēju izpildīt atļaujas saņemšanas prasības, un tādēļ cita starpā jānodrošina pietiekama spēja absorbēt zaudējumus. Būtu jāparedz vispusīgi instrumenti. Būtu jānodrošina, ka katrs instruments ir uzticams, laicīgi izmantojams un veidots uz stingra juridiskā pamata. Ar šādiem instrumentiem būtu pienācīgi jāstimulē CCP akcionāri, dalībnieki un klienti kontrolēt risku, ko tie rada vai ar ko saskaras sistēmā, uzraudzīt CCP riska uzņemšanās un riska pārvaldības darbības, kā arī piedalīties saistību neizpildes pārvaldības procesā.

(22a)  Atveseļošanas plānos būtu skaidri jāizklāsta darbības, ko CCP veiktu kiberuzbrukumu gadījumā, ja šādu uzbrukumu rezultātā varētu būtiski pasliktināties CCP finansiālais stāvoklis vai būtu apdraudēta CCP spēja pildīt Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prudenciālās prasības.

(23)  CCP būtu jānodrošina, ka plāni ir nediskriminējoši un līdzsvaroti, ņemot vērā to radīto ietekmi un stimulus. Tie nedrīkstētu nesamērīgā veidā nostādīt tīrvērtes dalībniekus vai klientus neizdevīgākā stāvoklī. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 CCP būtu jānodrošina, ka to tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP ir ierobežotas. CCP būtu jānodrošina, ka atveseļošanas plāna sagatavošanā ir iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, kas tādēļ varētu arī piedalīties CCP riska komitejā, un ka ar tām notiek pienācīga apspriešanās. Ieinteresēto personu viedokļi varētu atšķirties, tāpēc CCP būtu jāievieš skaidri procesi, ar kuriem pārvaldīt ieinteresēto personu viedokļu daudzveidību, kā arī interešu konfliktus, kas varētu veidoties starp šīm ieinteresētajām personām un CCP.

(23a)  CCP būtu jānodrošina, ka saistības pildošu tīrvērtes dalībnieku klienti saņem pienācīgu kompensāciju, ja atveseļošanas procesā tiek izmantoti šādu dalībnieku aktīvi.

(24)  CCP apkalpo pēc būtības globālus tirgus, tāpēc ir jānodrošina CCP spēja vajadzības gadījumā piemērot atveseļošanas iespējas līgumiem vai aktīviem, ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, vai vienībām, kuras reģistrētas trešās valstīs. Tādēļ CCP darbības noteikumos būtu ▌jāiekļauj līguma noteikumi, kas šādu spēju nodrošina.

(25)  Ja CCP neiesniedz atbilstošu atveseļošanas plānu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt CCP veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu būtiskās plāna nepilnības ar mērķi stiprināt CCP un nodrošinātu, ka CCP spēj atjaunot savu kapitālu vai savietot tā portfeli grūtību gadījumā. Minētajām pilnvarām būtu jāļauj kompetentajām iestādēm veikt preventīvu darbību, ciktāl tā ir vajadzīga, lai novērstu nepilnības, un tādējādi sasniegt finanšu stabilitātes mērķus.

(25a)  Ja CCP, kas tiek atveseļots, attiecībā uz saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem ir izmantojis pozīciju un zaudējumu sadales instrumentus, kuri nav daļa no Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās secības, un tāpēc nav uzsākta noregulējuma procedūra, tad būtu jānodrošina iespēja kompetentajai iestādei, tiklīdz ir atjaunots savietotais portfelis, vai nu pieprasīt, lai CCP ar skaidras naudas maksājumiem kompensētu dalībniekiem zaudējumus, ko tie cietuši, vai arī attiecīgā gadījumā pieprasīt, lai CCP emitētu īpašumtiesību instrumentus saistībā ar CCP nākotnē sagaidāmo peļņu.

(26)  Noregulējuma plānošana ir būtisks efektīva noregulējuma elements. Šos plānus būtu jāsagatavo CCP noregulējuma iestādei, un par tiem būtu jāvienojas attiecīgajām noregulējuma kolēģijas iestādēm. Iestāžu rīcībā vajadzētu būt visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu kritiski svarīgās funkcijas un nodrošinātu to turpināšanu. CCP darbības noteikumos, par kuriem panākta līgumiska vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem, būtu jāiekļauj prasība garantēt, ka noregulējuma iestādes spēj īstenot noregulējuma pasākumus, tostarp noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu.

(27)  Pamatojoties uz noregulējamības novērtējumu, būtu jāparedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm pilnvaras tieši vai netieši — ar kompetentās iestādes starpniecību — pieprasīt izmaiņas CCP juridiskajā un organizatoriskajā struktūrā, veikt samērīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu vai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējuma instrumentu izmantošanai, un nodrošināt attiecīgo vienību noregulējamību.

(28)  Noregulējuma plāni un noregulējamības novērtējumi ir jomas, kur krietni svarīgāka par ikdienas uzraudzības apsvērumiem ir nepieciešamība paātrināt un nodrošināt ātras pārstrukturēšanas darbības, lai nodrošinātu CCP kritiski svarīgās funkcijas un aizsargātu finanšu stabilitāti. Ja starp dažādiem noregulējuma kolēģijas locekļiem pastāv nesaskaņas par lēmumiem, kas jāpieņem attiecībā uz CCP noregulējuma plānu, CCP noregulējamības novērtējumu un lēmuma pieņemšanu par jebkādu šķēršļu likvidāciju, EVTI būtu jāuzņemas starpnieka funkcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. Šāda saistoša EVTI starpniecība tomēr būtu jāsagatavo izskatīšanai EVTI iekšējā komitejā, ņemot vērā EVTI locekļu kompetences, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un pārraudzītu tīrvērtes dalībniekus vairākās dalībvalstīs. Atsevišķas kompetentās iestādes saskaņā ar EBI regulu būtu jāaicina piedalīties minētajā EVTI iekšējā komitejā novērotāju statusā, ņemot vērā faktu, ka šādas iestādes veic līdzīgus uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Šāda saistoša starpniecība neliegtu citos gadījumos izmantot nesaistošu starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantu.

(29)  ▌Atkarībā no tās grupas struktūras, pie kuras CCP pieder, var būt nepieciešams, lai CCP atveseļošanas plānā būtu izklāstīti nosacījumi, kas paredz, ka tiek īstenotas brīvprātīgas līgumiskas vai citas saistošas attiecības, piemēram, mātesuzņēmums sniedz garantijas vai īsteno kontroli un pilda peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu vai mātesuzņēmums vai cita tās pašas grupas vienība, kurā atrodas CCP, sniedz tam ▌cita veida operatīvo atbalstu. Šādu pasākumu pārredzamība mazinātu riskus tās grupas vienības likviditātei un maksātspējai, kas sniedz atbalstu CCP, kurš saskaras ar finansiāliem sarežģījumiem. Jebkuras izmaiņas šādā kārtībā būtu uzskatāmas par būtiskām izmaiņām atveseļošanas plāna pārskatīšanas nolūkā.

(30)  Ņemot vērā to, ka atveseļošanas un noregulējuma plānos ir iekļauta sensitīva informācija, šiem plāniem būtu jāpiemēro atbilstīgi konfidencialitātes noteikumi.

(31)  Kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visas izmaiņas tajos būtu jāiesniedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm, savukārt noregulējuma iestādēm būtu jāiesniedz kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visas izmaiņas tajos, tādējādi pastāvīgi un pilnīgi informējot visas attiecīgās iestādes.

(32)  Lai saglabātu finanšu stabilitāti, ir jānodrošina, ka kompetentās iestādes spēj novērst CCP finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, pirms CCP ir nonācis tiktāl, ka attiecīgajām iestādēm vairs nav citas alternatīvas kā vien noregulēt CCP vai likt tam strādāt citā virzienā, ja tā darbības varētu kaitēt vispārējai finanšu stabilitātei. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir agrīnas intervences pilnvaras, lai nepieļautu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti, kas varētu rasties, ja CCP īstenotu konkrētus pasākumus. Agrīnas intervences pilnvaras būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm papildus pilnvarām, kas tām ir paredzētas valsts tiesību aktos vai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 izmantošanai apstākļos, kuri netiek uzskatīti par agrīnu intervenci. Agrīnas intervences tiesības ietver pilnvaras ierobežot vai aizliegt — ciktāl vien tas iespējams, neizraisot tūlītēju saistību neizpildi, — jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām, un ar šādām tiesībām var ierobežot, aizliegt vai iesaldēt jebkādus mainīgā atalgojuma maksājumus, kas veicami saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un EBI pamatnostādnēm EBA/GL/2015/22, kā arī diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem.

(33)  Atveseļošanas un agrīnas intervences posmos akcionāriem būtu pilnība jāsaglabā savas tiesības. Tie savas tiesības zaudē, tiklīdz sākas CCP noregulējuma process. Atveseļošanas procesā, cik vien tas iespējams, būtu jāierobežo vai jāaizliedz jebkāda atlīdzība par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām.

(34)  Noregulējuma režīmam būtu jānodrošina iespēja laicīgi uzsākt noregulējumu, pirms CCP ir kļuvis maksātnespējīgs. CCP būtu jāuzskata par tādu, kas nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, ja CCP pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārkāps prasības, kuras noteiktas atļaujas atjaunošanai, ja CCP atveseļošana nav atjaunojusi tā dzīvotspēju, ja CCP aktīvi ir vai, iespējams, tuvākajā nākotnē būs mazāki par tā pasīviem, ja CCP nav vai, iespējams, tuvākajā nākotnē nebūs spējīgs samaksāt savus parādus paredzētajā termiņā vai ja CCP pieprasa finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Tomēr fakts, ka CCP neatbilst visām atļaujas saņemšanas prasībām, pašam par sevi nevajadzētu būt par pamatu noregulējuma procedūras uzsākšanai. Lai varētu laicīgi uzsākt noregulējumu, būtu jānodrošina, ka noregulējuma iestādes lēmumu paātrināt pāreju no atveseļošanas uz noregulējumu var apstrīdēt tikai pēc būtības, argumentējot, ka lēmums ir bijis patvaļīgs un pieņemšanas brīdī nepamatots, par ko liecinājusi tobrīd viegli pieejamā informācija.

(35)  Centrālās bankas sniegtai ārkārtas likviditātes palīdzībai, ja šāds mehānisms ir pieejams, nevajadzētu būt apstāklim, kas liecina, ka CCP nav vai tuvākajā nākotnē nebūs spējīgs nokārtot savas saistības paredzētajā termiņā. Lai saglabātu finanšu stabilitāti, jo īpaši sistēmiska likviditātes trūkuma gadījumos, valsts garantijas centrālo banku likviditātes instrumentiem vai valsts garantijas pasīviem, kas emitēti no jauna, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā, nedrīkstētu kļūt par iemeslu noregulējuma režīma piemērošanai, ja vien ir ievēroti vairāki nosacījumi.

(36)  Ja CCP atbilst noregulējuma nosacījumiem, CCP noregulējuma iestādes rīcībā vajadzētu būt saskaņotam noregulējuma instrumentu un pilnvaru kopumam. Tie būtu jāizmanto, ievērojot kopējus nosacījumus, mērķus un vispārējus principus. Noregulējuma iestādēm būtu jāizmanto papildu instrumenti un pilnvaras atbilstoši noregulējuma principiem un mērķiem. Jo īpaši šādu instrumentu vai pilnvaru izmantošanai nevajadzētu mazināt pārrobežu grupu noregulējuma efektivitāti. Paturot prātā mērķi nepieļaut, ciktāl vien iespējams, publiskā sektora līdzekļu izmantošanu un tā kā ir grūti prognozēt, tieši cik nopietna varētu būt krīze, kuras situācijā noregulējuma iestādei nāktos rīkoties, ne no viena noregulējuma instrumenta nedrīkstētu atteikties ex ante. Lai novērstu bezrūpīgas rīcības risku un labāk aizsargātu nodokļu maksātājus, kompetentajām iestādēm ex ante būtu jānosaka skaidri un vispusīgi pasākumi, ar ko šos līdzekļus — cik vien tas iespējams, — no tīrvērtes dalībniekiem atgūt.

(37)  Par noregulējuma primārajiem mērķiem būtu jānosaka mērķi nodrošināt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, nepieļaut negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti un aizsargāt publiskā sektora līdzekļus▌.

(38)  Grūtībās nonākuša CCP kritiski svarīgās funkcijas ar noregulējuma instrumentu palīdzību būtu jāsaglabā, vajadzības gadījumā veicot pārstrukturēšanas izmaiņas tā vadībā un tādēļ, cik vien tas maksimāli iespējams, izmantojot privātus līdzekļus. Šo mērķi varētu sasniegt, ja CCP tiktu vai nu pārdots maksātspējīgai trešai personai, vai ar to apvienots vai ja tiktu pārstrukturēti CCP līgumi vai norakstīti tā pasīvi, sadalot zaudējumus un saistības nepildoša dalībnieka pozīcijas pārnesot uz saistības pildošiem dalībniekiem, vai ja tiktu veikta CCP rekapitalizācija, norakstot tā akcijas vai norakstot CCP parādu un pārvēršot to par CCP pašu kapitālu. Ievērojot ▌mērķi saglabāt CCP kritiski svarīgās funkcijas un pirms iepriekš izklāstīto pasākumu veikšanas noregulējuma iestādei būtu jāapsver iespēja panākt citu CCP esošo un nenokārtoto līgumsaistību izpildi, tostarp jo īpaši panākt, ka tīrvērtes dalībnieki pilda savas līgumsaistības apmierināt skaidras naudas pieprasījumus vai pārņemt saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku pozīcijas vai nu izsoles ceļā, vai ar citām metodēm, par kurām panākta vienošanās CCP darbības noteikumos, un ka tiek pildītas citas esošas un nenokārtotas līgumsaistības, ar ko citām pusēm, kuras nav tīrvērtes dalībnieki, ir uzlikts par pienākumu sniegt jebkādu finansiālu atbalstu. Līgumsaistību izpilde noregulējuma iestādei būtu jāpanāk tādā veidā, kādā tas tiktu darīts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(39)  Lai nezaudētu uzticēšanos tirgum un līdz minimumam samazinātu kaitīgās ietekmes mērogu, ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība. Ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, CCP noregulējuma iestādei nekavējoties būtu jāveic atbilstoša un saskaņota noregulējuma darbība sabiedrības interesēs. CCP var nonākt grūtībās apstākļos, kas prasa tūlītēju attiecīgās noregulējuma iestādes rīcību. Tādēļ būtu jāatļauj šai iestādei veikt noregulējuma darbību pat tad, ja CCP ir īstenojis atveseļošanas pasākumus, un nenosakot pienākumu vispirms izmantot agrīnas intervences pilnvaras.

(40)  Veicot noregulējuma darbības, CCP noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā noregulējuma kolēģijas izstrādātajos noregulējuma plānos paredzētie pasākumi un tiem jāseko, ja vien noregulējuma iestāde, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos. Noregulējuma iestādei būtu nekavējoties jāinformē noregulējuma kolēģija par noregulējuma pasākumiem, ko tā plāno veikt, jo īpaši gadījumā, ja šāda rīcība atšķiras no plānā noteiktā.

(41)  Īpašumtiesību aizskārumam vajadzētu būt samērīgam ar finanšu stabilitātes apdraudējumu. Tādēļ noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai tiem CCP, kuri atbilst noregulējuma nosacījumiem, proti, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi — finanšu stabilitātes nodrošināšanu sabiedrības interesēs. Ņemot vērā to, ka noregulējuma instrumenti un pilnvaras var skart akcionāru, tīrvērtes dalībnieku, to klientu un plašāka kreditoru loka tiesības, noregulējuma darbība būtu jāveic vienīgi tad, ja tā ir nepieciešama sabiedrības interesēs un ja jebkāda iejaukšanās minētajās tiesības būtu saderīga ar hartu. Jo īpaši tad, ja saistībā ar noregulējuma darbību vienas kategorijas kreditoriem piemēro dažādus režīmus, šādām atšķirībām vajadzētu būt attaisnotām ar sabiedrības interesēm un samērīgām ar risināmo risku, kā arī tām nevajadzētu būt nedz tieši, nedz netieši diskriminējošām no valstspiederības viedokļa.

(42)  Skartajiem akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un kreditoriem nebūtu jācieš lielāki zaudējumi kā tie, kas būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un ja tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citiem mehānismiem, kas paredzēti CCP darbības noteikumos, vai ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Ja noregulējamā CCP aktīvi tiek daļēji pārvesti privātam pircējam vai pagaidu CCP, noregulējamā CCP atlikusī daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(43)  Lai aizsargātu akcionāru, ▌kreditoru, tīrvērtes dalībnieku un to klientu tiesības, būtu jānosaka skaidri pienākumi attiecībā uz CCP aktīvu un pasīvu vērtēšanu un attiecībā uz tās pieejas vērtēšanu, kādu minētajām personām piemērotu, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību. Vajadzētu būt iespējamai vērtēšanu sākt jau atveseļošanas posmā. Pirms jebkādas noregulējuma darbības īstenošanas būtu godīgi un reālistiski jāizvērtē CCP aktīvi un pasīvi, tostarp cena, par kādu tiktu izbeigta līgumu darbība CCP struktūrā, un šāda vērtēšana būtu jāveic, ņemot vērā tirgus svārstības un likviditāti noregulējuma laikā. Būtu jāparedz tiesības šādu vērtējumu pārsūdzēt tiesā, bet tikai kopā ar lēmumu par noregulējumu. Turklāt dažos gadījumos pēc noregulējuma instrumentu izmantošanas būtu jāveic ex post salīdzinājums starp pieeju, kas akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem ir faktiski piemērota, ar pieeju, kura tiem būtu piemērota, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un ja tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citiem mehānismiem, kas paredzēti CCP darbības noteikumos vai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, kurā pienācīgi ņem vērā ticami iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas varētu izpausties kā sistēmiska nestabilitāte un tirgus satricinājums. Ja akcionāri, kreditori, tīrvērtes dalībnieki un to klienti ir ar maksājumu vai atlīdzību par saviem prasījumiem saņēmuši mazāku summu par to summu, kuru tie būtu saņēmuši, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un ja tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citiem mehānismiem, kas paredzēti CCP darbības noteikumos vai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, kurā pienācīgi ņem vērā ticami iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas varētu izpausties kā sistēmiska nestabilitāte un tirgus satricinājums, tiem konkrētos gadījumos būtu tiesības uz šīs starpības apmaksu. Aprēķinot, kādu summu tie būtu saņēmuši, nebūtu jārēķinās ar finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Atšķirībā no vērtēšanas, ko veic pirms noregulējuma darbības, šajā gadījumā vajadzētu būt iespējai minēto salīdzinājumu apstrīdēt atsevišķi no lēmuma par noregulējumu. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi lemt par procedūru, kas jāizmanto, lai akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem kompensētu jebkādu konstatēto piemērotās pieejas atšķirību.

(44)  Lai nodrošinātu efektīvu noregulējumu, vērtēšanas procesā būtu pēc iespējas precīzi jānosaka jebkādi zaudējumi, ar ko CCP ir jārēķinās, lai no jauna izveidotu savietotu portfeli ar nesamaksātajām pozīcijām un izpildītu esošos maksājumu pienākumus. Grūtībās nonākuša CCP aktīvu un pasīvu vērtēšana būtu jāveic, balstoties uz godīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem noregulējuma instrumentu izmantošanas brīdī. Veicot vērtēšanu, CCP finansiālajam stāvoklim nebūtu jāietekmē pasīvu vērtība. Steidzamības apsvērumu dēļ noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai ātri veikt grūtībās nonākuša CCP aktīvu un pasīvu vērtēšanu. Šai vērtēšanai vajadzētu būt provizoriskai, un tā būtu jāuztur spēkā līdz brīdim, kad tiek veikta neatkarīga vērtēšana.

(45)  Uzsākot noregulējuma procedūru, noregulējuma iestādei būtu jāpanāk, ka CCP, tīrvērtes dalībnieku un citu darījumu partneru nenokārtotās līgumsaistības, kas izklāstītas CCP darbības noteikumos, tostarp neizpildīti atveseļošanas pasākumi, tiek izpildīti, izņemot gadījumu, ja citu noregulējuma pilnvaru vai instrumenta izmantošana ir piemērotāka, lai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu stabilitāti vai lai nodrošinātu CCP kritiski svarīgo funkciju savlaicīgu īstenošanu. Zaudējumi būtu jāabsorbē, izmantojot regulatīvus pamatkapitāla instrumentus, un būtu jāsadala starp akcionāriem atkarībā no to spējām, šajā nolūkā vai nu anulējot vai pārvedot īpašumtiesību instrumentus, vai arī būtiski samazinot kapitāla vērtību, un būtu jāņem vērā zaudējumi, kas tiks absorbēti, nodrošinot pret CCP nenokārtotu saistību izpildi. Ja ar šiem instrumentiem nepietiek, tad būtu jānodrošina noregulējuma iestādēm pilnvaras norakstīt nenodrošinātu parādu un nenodrošinātas saistības — ciktāl tas ir nepieciešams, bet neapdraud plašāka mēroga finanšu stabilitāti, — atbilstoši to klasifikācijai, ko nosaka piemērojamie maksātnespējas jomā pieņemtie valsts tiesību akti.

(46)  Ja CCP veiktie atveseļošanas pasākumi nav palīdzējuši atgūt zaudējumus, atjaunojot līdzsvarotu pozīciju, lai iegūtu savietotu portfeli ar nesamaksātajām pozīcijām vai visaptveroši papildinātu priekšfinansēto līdzekļu apjomu, vai ja noregulējuma iestāde ir konstatējusi, ka šīs CCP veiktās darbības apdraudētu finanšu stabilitāti, iestādei būtu jāizmanto zaudējumu un pozīciju sadales pilnvaras, lai sadalītu atlikušos zaudējumus un tādējādi nodrošinātu, ka CCP atgūst līdzsvaru un ka tiek papildināts priekšfinansēto līdzekļu apjoms, tādēļ vai nu turpinot izmantot instrumentus saskaņā ar CCP darbības noteikumiem, vai veicot citas darbības.

(47)  Noregulējuma iestādēm būtu arī jānodrošina, ka CCP noregulējuma izmaksas ir samazinātas līdz minimumam un ka vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi. Gadījumos, kad vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro atšķirīgus režīmus saistībā ar noregulējuma darbību, minētajām atšķirībām vajadzētu būt pamatotām ar sabiedrības interešu aizsardzību, un tām nevajadzētu būt nedz tieši, nedz netieši diskriminējošām valstspiederības vai kāda cita iemesla dēļ.

(48)  Atveseļošanas un noregulējuma instrumenti būtu maksimāli jāizmanto, pirms tiek iepludināts publiskā sektora kapitāls vai CCP tiek sniegts līdzvērtīgs finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Izmantojot finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem grūtībās esošu iestāžu noregulēšanai, būtu jāievēro attiecīgie valsts atbalsta noteikumi, un šāds atbalsts būtu jāuzskata par absolūti galējo līdzekli.

(49)  Efektīvam noregulējuma režīmam būtu līdz minimumam jāsamazina grūtībās nonākuša CCP noregulējuma izmaksas, ko sedz nodokļu maksātāji. Šādam režīmam būtu jānodrošina, ka CCP noregulējumu var īstenot, neapdraudot finanšu stabilitāti. Minētais mērķis būtu jāsasniedz ar zaudējumu un pozīciju sadales instrumentu palīdzību, nodrošinot, ka akcionāri un darījumu partneri, kas ir grūtībās nonākušā CCP kreditori, cieš atbilstīgus zaudējumus un sedz atbilstīgu daļu no izmaksām, kuras radījusi attiecīgā CCP nonākšana grūtībās. Tādējādi zaudējumu un pozīciju sadales instrumentiem būtu vairāk jāmotivē CCP akcionāri un darījumu partneri uzraudzīt CCP stāvokli parastos apstākļos saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes ieteikumiem21.

(50)  Lai noregulējuma iestādēm būtu vajadzīgā elastība sadalīt zaudējumus un piešķirt pozīcijas darījumu partneriem visdažādākajos apstākļos, ir lietderīgi nodrošināt, ka minētās iestādes vispirms var piemērot zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus gan situācijās, kad mērķis ir uzturēt kritiski svarīgu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu noregulējamā CCP struktūrā, gan arī pēc tam situācijās, kad — ja tāda vajadzība rastos, — šādu kritiski svarīgu pakalpojumu sniegšanu pārņem pagaidu CCP vai trešā persona un atlikusī CCP daļa tiek atstāta, lai tā izbeigtu savu darbību un tiktu likvidēta.

(51)  Ja zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus piemēro ar mērķi atjaunot grūtībās nonākuša CCP dzīvotspēju, lai tas varētu turpināt savu darbību, noregulējums būtu jāveic kopā ar vadības nomaiņu ▌un tai sekojošu CCP un tā darbības pārstrukturēšanu tā, lai novērstu tā grūtību iemeslus. Minētā pārstrukturēšana būtu jāveic, īstenojot darījumdarbības reorganizācijas plānu▌.

(52)  Zaudējumu un pozīciju sadales instrumenti būtu jāizmanto, lai no jauna savietotu CCP portfeli, nepieļautu turpmākus zaudējumus un iegūtu papildu līdzekļus, ar ko palīdzēt īstenot CCP rekapitalizāciju un papildināt priekšfinansēto līdzekļu apjomu. Lai minētie instrumenti būtu efektīvi un sasniegtu savu mērķi, būtu jāļauj tos piemērot pēc iespējas plašākam dažādu līgumu klāstam, kas grūtībās nonākušam CCP rada nenodrošinātas saistības vai nesavietotu portfeli. Ar minētajiem instrumentiem būtu jānodrošina iespēja izsolīt saistību nepildītāju pozīcijas pārējiem tīrvērtes dalībniekiem, piemērot diskontus izejošiem mainīgās maržas maksājumiem, kas paredzēti šādiem dalībniekiem un to klientiem, izmantot jebkādus nenomaksātus skaidras naudas pieprasījumus, kuri izklāstīti atveseļošanas plānos, izmantot arī noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus, kas CCP darbības noteikumos rezervēti konkrēti noregulējuma iestādei, un norakstīt kapitāla un parāda instrumentus, kurus emitējis CCP, vai citas nenodrošinātas saistības, un konvertēt jebkādus parāda instrumentus akcijās. Ja noregulējuma iestādes uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai savlaicīgi sasniegtu noregulējuma mērķus, turklāt nodrošinot, ka līdz minimumam ir samazināti riski, kas apdraud finanšu stabilitāti, un ka netiek izmantoti publiskā sektora līdzekļi, tām vajadzētu būt iespējai daļēji vai pilnībā likvidēt saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku līgumus, arī produktu līniju līgumus un CCP līgumus.

(53)  Pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz finanšu stabilitāti, noregulējuma iestādēm kā galējo līdzekli vajadzētu apsvērt iespēju vairākos gadījumos tikai daļēji iekļaut dažus līgumus zaudējumu un pozīciju sadalē. Ja minētos instrumentus izmanto tikai daļēji, var mainīt zaudējumu vai riska darījumu līmeni, ko piemēro citiem līgumiem, ar nosacījumu, ka tiek ievērots princips „neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(54)  Ja noregulējuma instrumenti ir izmantoti, lai panāktu, ka kritiski svarīgas funkcijas vai dzīvotspējīgu CCP darījumdarbību pārņem stabila vienība, piemēram, privātā sektora pircējs vai pagaidu CCP, tad atlikusī daļa pienācīgā termiņā būtu jālikvidē, ņemot vērā to, ka grūtībās nonākušajam CCP ir jāsniedz pakalpojumi vai ka tam ir vajadzīgs atbalsts, lai attiecīgais pircējs vai pagaidu CCP varētu veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas iegūti šādas pārņemšanas rezultātā.

(55)  Uzņēmuma pārdošanas instrumentam būtu jāļauj pilnvarotajām iestādēm pārdot CCP vai tā uzņēmuma daļas vienam vai vairākiem pircējiem bez akcionāru piekrišanas. Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pilnvarotajām iestādēm vajadzētu veikt mārketinga pasākumus attiecīgā CCP vai tā uzņēmuma daļas pārdošanai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, cenšoties panākt pēc iespējas augstāku pārdošanas cenu.

(56)  Gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, visi neto ieņēmumi no noregulējamā CCP aktīvu vai pasīvu pārvešanas būtu jāsaņem vienībai, kura tiek likvidēta. Visi neto ieņēmumi no noregulējamā CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu pārvešanas gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, būtu jāsaņem akcionāriem. Aprēķinot ieņēmumus, būtu jāatskaita izmaksas, ko radījusi CCP nonākšana grūtībās un noregulējums.

(57)  Lai savlaicīgi veiktu uzņēmuma pārdošanu un saglabātu finanšu stabilitāti, būtiskas līdzdalības pircēja novērtēšana būtu jāveic laicīgi, neatliekot uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu.

(58)  Informācijai par grūtībās nonākuša CCP pārdošanu un pārrunām ar potenciālajiem pircējiem pirms uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas, iespējams, būs sistēmiska nozīme. Finanšu stabilitātes garantēšanai ir svarīgi, lai šādas informācijas nodošanu atklātībai, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014(9), varētu atlikt uz laiku, kas nepieciešams CCP noregulējuma plānošanai un strukturēšanai, ņemot vērā kavējumus, kas atļauti saskaņā ar regulējumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(59)  Pagaidu CCP pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm vai arī to kontrolē noregulējuma iestāde, tāpēc kā galvenais mērķis pagaidu CCP būtu jāpanāk, ka turpinās svarīgāko finanšu pakalpojumu sniegšana tīrvērtes dalībniekiem un noregulējamā CCP klientiem un ka nepārtraukti tiek veiktas svarīgākās finanšu darbības. Nodrošinot pagaidu CCP darbību, būtu jāpieņem, ka tas ir dzīvotspējīgs subjekts, kas spēs nepārtraukti darboties, un tam būtu jāatgriežas tirgū, tiklīdz apstākļi tam ir piemēroti, vai tas būtu jālikvidē, ja vairs nebūtu dzīvotspējīgs.

(60)  Ja nekādas citas iespējas praktiski vairs nav pieejamas vai ja ir pierādāms, ka ar tām nepietiks, lai saglabātu finanšu stabilitāti, būtu jāparedz iespēja valdības līdzdalībai ar kapitāla atbalstu vai pagaidu valsts īpašumtiesībām, kā tas noteikts piemērojamos valsts atbalsta noteikumos, cita starpā arī attiecībā uz CCP darbības pārstrukturēšanu, un būtu jādod iespēja laika gaitā atgūt izmantotos līdzekļus no tiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri saņem finansiālu atbalstu. Valdības finanšu stabilizācijas instrumentu izmantošana pat spriedzes apstākļos nav atkarīga no centrālo banku uzdevuma nodrošināt likviditāti finanšu sistēmai, kas ir to kompetencē, un nevajadzētu pieņemt, ka tas tā varētu notikt. Valdības finanšu stabilizācijas instrumenti būtu jāizmanto īslaicīgi. Tāpēc būtu jāievieš vispusīgi un uzticami mehānismi, ar ko attiecīgā laikposmā iespējams atgūt publiskā sektora sniegtos līdzekļus.

(61)  Lai nodrošinātu noregulējuma iestādes spēju piemērot zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus līgumiem ar vienībām, kas reģistrētas trešās valstīs, minētās iespējas atzīšana būtu jāiekļauj CCP darbības noteikumos.

(62)  Būtu jādod noregulējuma iestādēm visas nepieciešamās juridiskās pilnvaras, ko dažādās kombinācijās varētu īstenot, izmantojot noregulējuma instrumentus. Tām būtu jāietver pilnvaras pārvest grūtībās nonākuša CCP īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības, pienākumus vai pasīvus citai vienībai, piemēram, citam CCP vai pagaidu CCP, pilnvaras norakstīt vai anulēt īpašumtiesību instrumentus, vai norakstīt vai konvertēt grūtībās nonākuša CCP pasīvus, pilnvaras norakstīt mainīgās maržas, pilnvaras panākt trešo personu pret CCP nenokārtoto saistību izpildi, tostarp atveseļošanas un noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus, arī CCP darbības noteikumos minētos, un pozīciju sadali, pilnvaras pilnībā un daļēji likvidēt CCP līgumus, pilnvaras nomainīt vadību un pilnvaras noteikt pagaidu moratoriju prasījumu izmaksai. CCP, tā valdes locekļiem un augstākajai vadībai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vajadzētu būt krimināltiesiskai vai civiltiesiskai atbildībai par CCP nonākšanu grūtībās.

(63)  Noregulējuma režīmā būtu jāietver procesuālās prasības, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbības tiek pienācīgi izziņotas un nodotas atklātībai. Tomēr informācija, ko noregulējuma iestādes un to profesionālie padomdevēji iegūst noregulēšanas gaitā, ļoti iespējams, ir konfidenciāla, tāpēc pirms noregulējuma lēmuma publiskošanas tai būtu jāpiemēro efektīvs konfidencialitātes režīms. Ir jāņem vērā tas, ka informācijai par atveseļošanas un noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu, kā arī par minēto plānu novērtēšanas rezultātiem var būt tālejoša ietekme, jo īpaši uz attiecīgajiem uzņēmumiem. Jebkāda informācija, ko sniedz attiecībā uz lēmumu pirms tā pieņemšanas —vai nu par noregulējuma nosacījumu izpildi, vai par konkrēta instrumenta vai darbības izmantošanu noregulējuma laikā —, ir uzskatāma par tādu, kas ietekmē attiecīgās darbības skartās sabiedriskās un privātās intereses. Tomēr arī tikai informācija par to, ka noregulējuma iestāde pārbauda kādu CCP, varētu šo CCP ietekmēt negatīvi. Tādēļ ir jāraugās, lai būtu atbilstoši mehānismi, ar kuriem nodrošina, ka attiecībā uz šādu informāciju — piemēram, atveseļošanas un noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu un šādā sakarībā veiktas novērtēšanas rezultātiem — vienmēr tiek ievērota konfidencialitāte.

(64)  Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt palīgpilnvarām, ar ko nodrošināt īpašumtiesību instrumentu vai parāda instrumentu un aktīvu, tiesību un saistību efektīvu pārvešanu. Ar nosacījumu, ka tiek īstenoti aizsardzības pasākumi, šajās pilnvarās būtu jāiekļauj pilnvaras atcelt trešo personu tiesības uz pārvestajiem instrumentiem vai aktīviem un pilnvaras nodrošināt līgumu izpildi un procedūru nepārtrauktību attiecībās ar pārvesto aktīvu un īpašumtiesību instrumentu saņēmēju. Tomēr tas nedrīkstētu skart darba ņēmēju tiesības izbeigt darba līgumu. Nedrīkstētu skart arī pušu tiesības izbeigt līgumu ar noregulējamo CCP vai tā grupas vienību citu iemeslu dēļ, kas nav grūtībās nonākuša CCP noregulējums. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī palīgpilnvarām pieprasīt atlikušajam CCP, kurš tiek likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, sniegt pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai CCP, kuram ar uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu CCP instrumenta palīdzību ir pārvesti aktīvi, līgumi vai īpašumtiesību instrumenti, varētu veikt savu darījumdarbību.

(65)  Saskaņā ar hartas 47. pantu attiecīgajām pusēm ir tiesības uz taisnīgu tiesas procesu un savu tiesību efektīvu aizsardzību pret pasākumiem, kuri tās ietekmē. Tādēļ būtu jānodrošina tiesības noregulējuma iestāžu lēmumus pārsūdzēt tiesā, apstrīdot lēmumu pēc būtības, ja tas ir bijis patvaļīgs un pieņemšanas brīdī nepamatots, par ko liecinājusi tobrīd viegli pieejamā informācija.

(66)  Valstu noregulējuma iestādēm noregulējuma darbību veikšanai var būt nepieciešami ekonomiskie novērtējumi un plaša rīcības brīvība. Valstu noregulējuma iestādēm ir specializētas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas, lai veiktu minētos novērtējumus un noteiktu rīcības brīvības atbilstošu lietojumu. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai valstu tiesas, izskatot attiecīgos krīzes pārvarēšanas pasākumus, par pamatu izmantotu ekonomiskos novērtējumus, ko minētajā sakarībā veikušas valstu noregulējuma iestādes.

(67)  Lai būtu risinājums ārkārtējas steidzamības situācijās un tā kā jebkura noregulējuma iestāžu lēmuma darbības apturēšana var kavēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, ir jāparedz, ka apelācijas iesniegšana nebūt nenozīmē apstrīdētā lēmuma darbības automātisku apturēšanu un ka noregulējuma iestādes lēmumam vajadzētu būt nekavējoties izpildāmam.

(68)  Turklāt gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu trešās puses, kas, attiecīgajām iestādēm īstenojot noregulējuma pilnvaras, ir labticīgi iegādājušās noregulējamā CCP aktīvus, līgumus, tiesības un saistības, un lai nodrošinātu finanšu tirgu stabilitāti, apelācijas tiesību īstenošanai nevajadzētu ietekmēt nevienu turpmāko administratīvo aktu vai darījumu, kas noslēgts, pamatojoties uz atceltu lēmumu. Šādos gadījumos tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz nelikumīgu lēmumu būtu jāaprobežojas ar kompensācijas piešķiršanu skartajām personām par tām nodarīto kaitējumu.

(69)  Ņemot vērā to, ka nopietna attiecīgās dalībvalsts vai Savienības finanšu stabilitātes apdraudējuma dēļ var nākties steidzami veikt noregulējuma darbības, visām valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, kas saistītas ar krīzes vadības pasākuma ex ante tiesas atļaujas pieprasījumu, un šāds pieprasījums tiesā būtu jāizskata ātri. Tas neskar ieinteresēto pušu iespējamās tiesības iesniegt tiesā prasību uz ierobežotu laikposmu atlikt lēmuma izpildi pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir pieņēmusi attiecīgo krīzes pārvarēšanas pasākumu.

(70)  Lai noregulējums būtu efektīvs un lai nepieļautu jurisdikcijas kolīzijas, būtu jānodrošina — kamēr noregulējuma iestāde īsteno savas noregulējuma pilnvaras vai izmanto noregulējuma instrumentus, — ka attiecībā uz grūtībās nonākušu CCP netiek uzsākta vai turpināta parastā maksātnespējas procedūra, izņemot gadījumus, kad tas notiek pēc noregulējuma iestādes iniciatīvas vai ar tās piekrišanu. Tāpat ir lietderīgi un nepieciešami uz ierobežotu laikposmu apturēt atsevišķu līgumā noteikto saistību izpildi, lai noregulējuma iestādei būtu laiks izmantot noregulējuma instrumentus. Šis nosacījums tomēr nebūtu jāpiemēro grūtībās nonākuša CCP saistībām, kas attiecas uz sistēmām, kuras noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK23, tostarp citiem centrālajiem darījumu partneriem un centrālajām bankām. Direktīva 98/26/EK mazina risku, kas saistīts ar dalību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo īpaši mazinot traucējumus šādas sistēmas dalībnieka maksātnespējas gadījumā. Lai nodrošinātu, ka minētie aizsardzības pasākumi tiek atbilstoši piemēroti krīzes situācijās, vienlaikus saglabājot attiecīgu noteiktību maksājumu un vērtspapīru sistēmu pārvaldītājiem un citiem tirgus dalībniekiem, krīzes novēršanas pasākums vai noregulējuma darbība nebūtu jāuzskata par maksātnespējas procedūru Direktīvas 98/26/EK nozīmē, ja vien turpinās līgumā paredzēto pamatsaistību izpilde. Tomēr nebūtu jāapdraud nedz tādas sistēmas darbība, kas izveidota saskaņā ar nodrošinājumu, kuru garantē Direktīva 98/26/EK, nedz arī tiesības uz šādu nodrošinājumu.

(71)  Lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādēm, pārvedot aktīvus un saistības privātā sektora pircējam vai pagaidu CCP, ir pietiekami daudz laika noteikt, kuri līgumi ir jāpārved, varētu būt lietderīgi noteikt samērīgus ierobežojumus darījumu partnera tiesībām slēgt, paātrināt vai citādi izbeigt finanšu līgumus, pirms šāda pārvešana ir notikusi. Šāds ierobežojums būtu nepieciešams, lai pilnvarotās iestādes varētu gūt patiesu priekšstatu par grūtībās nonākuša CCP bilanci, kamēr nav mainījusies nedz vērtība, nedz darbības joma, kas notiktu tad, ja plaši tiktu īstenotas izbeigšanas tiesības. Lai pēc iespējas mazāk skartu darījumu partneru līgumiskās tiesības, izbeigšanas tiesību ierobežojums būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz krīzes novēršanas pasākumu vai noregulējuma darbību, tostarp jebkādu notikumu, kas tieši saistīts ar šādu piemērojamo pasākumu, un būtu jāsaglabā izbeigšanas tiesības, kuras izriet no citu saistību neizpildes, tostarp nesamaksātas vai nepiegādātas drošības iemaksas.

(72)  Lai saglabātu leģitīmu kapitāla tirgus darbību dažu — bet ne visu — grūtībās nonākuša CCP aktīvu, līgumu, tiesību un pasīvu pārvešanas gadījumā, ir lietderīgi iekļaut aizsardzības pasākumus, ar ko attiecīgi nepieļauj saistīto pasīvu, tiesību un līgumu sadalīšanu. Šāds ierobežojums izraudzītajai praksei attiecībā uz saistītiem līgumiem un saistīto nodrošinājumu būtu jāattiecina arī uz līgumiem ar to pašu darījumu partneri, uz kuriem attiecas nodrošinājuma līgums, līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību pārvešanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgums, noslēguma ieskaita līgums un strukturētā finansējuma līgums. Aizsardzības pasākumu piemērošanas gadījumā noregulējuma iestādēm būtu jācenšas visus saistītos līgumus pārvest nodrošinājuma līguma ietvaros vai tos visus atstāt atlikušajam CCP, kas ir nonācis grūtībās. Ar šiem aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka minimāli tiek skarta novērtēšana, ko atbilstošā kapitāla noteikšanas nolūkā Direktīvas 2013/36/EK vajadzībām veic riska darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums.

(73)  ES CCP sniedz pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas atrodas trešās valstīs, un trešo valstu CCP sniedz pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kuri atrodas ES. Lai efektīvi noregulētu CCP, kas darbojas starptautiskā mērogā, ir nepieciešama sadarbība starp dalībvalstu un trešo valstu iestādēm. Tādēļ EVTI būtu jāsniedz norādījumi par to, kāda satura vienošanās par sadarbību ir jāslēdz ar trešo valstu iestādēm. Ar šādu vienošanos par sadarbību būtu jānodrošina efektīva plānošana, lēmumu pieņemšana un koordinēšana attiecībā uz starptautiski aktīviem CCP. Valstu noregulējuma iestādēm būtu jāatzīst trešo valstu noregulējuma procedūras un konkrētos apstākļos jāpanāk to izpilde. Sadarbībai būtu jānotiek arī attiecībā uz Savienības vai trešo valstu CCP meitasuzņēmumiem un to tīrvērtes dalībniekiem un klientiem.

(74)  Lai nodrošinātu konsekventu, saskaņotu un pienācīgu aizsardzību tirgus dalībniekiem visā Savienībā, Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu, lai precizētu rakstveida noteikumu un noregulējuma kolēģijas darbības procedūru saturu, noregulējuma plānu saturu un prasības attiecībā uz to vērtējuma veikšanu.

(75)  Būtu jānodrošina Komisijai iespēja apturēt jebkāda tīrvērtes pienākuma izpildi, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. pantu, ja ir saņemts pieprasījums no noregulējamā CCP noregulējuma iestādes vai noregulējamā CCP tīrvērtes dalībnieka kompetentās iestādes un ja ir saņemts nesaistošs EVTI atzinums par konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, kurām tīrvērti veic noregulējamais CCP. Lēmums par apturēšanu būtu jāpieņem tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu finanšu stabilitāti un uzticēšanos tirgum, jo īpaši, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās un lai atturētu darījumu partnerus un ieguldītājus no augsta līmeņa un neskaidriem riska darījumiem ar CCP. Lai pieņemtu lēmumu, attiecībā uz tiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem tiek pieprasīta apturēšana, Komisijai būtu jāņem vērā noregulējuma mērķi un kritēriji, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 648/2012, ar kuru nosaka pienākumu veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Apturēšana būtu jāpiemēro uz laiku un ar iespēju to atjaunot. Tāpat arī būtu jānostiprina CCP riska komiteja, kā tā ir noteikta Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. pantā, un tas būtu jādara, lai vēl vairāk mudinātu CCP piesardzīgi pārvaldīt riskus un uzlabot savu noturību. Būtu jādod iespēja riska komitejas locekļiem informēt kompetento iestādi, ja CCP neievēro riska komitejas ieteikumu, un tīrvērtes dalībnieku un klientu pārstāvjiem riska komitejā vajadzētu būt iespējai izmantot sniegto informāciju, lai saskaņā ar konfidencialitātes aizsardzības mehānismiem uzraudzītu savus riska darījumus ar CCP. Visbeidzot, būtu arī jānodrošina, ka CCP noregulējuma iestādēm ir pieejama visa vajadzīgā informācija, kas iekļauta darījumu reģistros. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2365/2015(10).

(76)  Lai nodrošinātu, ka CCP noregulējuma iestādes ir pārstāvētas visos attiecīgajos forumos, un lai nodrošinātu to, ka EVTI izmanto visas zināšanas, kas vajadzīgas, lai veiktu uzdevumus, kuri saistīti ar CCP atveseļošanu un noregulējumu, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1095/2010, lai šajā regulā noteiktais kompetento iestāžu jēdziens ietvertu arī valstu CCP noregulējuma iestādes.

(77)  Lai varētu sagatavot EVTI lēmumus saistībā ar uzdevumiem, kas tai ir uzticēti un attiecas uz tehnisko standartu projekta izstrādi ex ante un ex post vērtējumiem un noregulējuma kolēģijām un plāniem, un kas attiecas uz pienākumu izstrādāt pamatnostādnes par noregulējuma nosacījumiem un par saistošu starpniecību, un lai nodrošinātu visaptverošu EBI un tās dalībnieku līdzdalību šo lēmumu sagatavošanā, EVTI būtu jāizveido iekšēja Noregulējuma komiteja, kurā attiecīgās EBI kompetentās iestādes tiek aicinātas piedalīties novērotāju statusā.

(78)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un jo īpaši hartā atzītās tiesības, brīvības un pamatprincipi, jo īpaši tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesas prāvu un tiesības uz aizstāvību.

(79)  Pieņemot lēmumus vai veicot darbības saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vienmēr būtu pienācīgi jāņem vērā savu lēmumu un darbību ietekme uz finanšu stabilitāti un uz ekonomisko situāciju citās jurisdikcijās un jāapsver ikviena tīrvērtes dalībnieka nozīme tās jurisdikcijas finanšu sektorā un visā ekonomikā, kurā šāds tīrvērtes dalībnieks veic savu darījumdarbību.

(80)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, saskaņot CCP noregulējuma noteikumus un procesus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā to, ka jebkura CCP nonākšana grūtībās var ietekmēt visu Savienību, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai.

(81)  Lai nepieļautu pretrunas starp noteikumiem, kuri attiecas uz CCP atveseļošanu un noregulējumu, un tiesisko regulējumu, ar ko reglamentē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanu un noregulējumu, ir lietderīgi atlikt šīs regulas piemērošanu līdz dienai, kad dalībvalstīm ir jāpiemēro pasākumi, ar kuriem transponē [PB: lūgums ievietot atsauci uz direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti atveseļošanas un noregulējuma noteikumi un procedūras attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem (CCP), kuriem izsniegta atļauja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un noteikumi attiecībā uz vienošanos ar trešām valstīm CCP atveseļošanas un noregulējuma jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  „CCP” ir centrālais darījumu partneris (CCP) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā minēto definīciju;

(2)  „noregulējuma kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota saskaņā ar 4. pantu;

(3)  „noregulējuma iestāde” ir iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 3. pantu;

(4)  „noregulējuma instruments” ir 27. panta 1. punktā minēts noregulējuma instruments;

(5)  „noregulējuma pilnvaras” ir pilnvaras, kas minētas 48. pantā;

(6)  „noregulējuma mērķi” ir noregulējuma mērķi, kas izklāstīti 21. pantā;

(7)  „kompetentā iestāde” ir iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu;

(7a)  „saistību neizpildes gadījums” ir situācija, kurā viens vai vairāki tīrvērtes dalībnieki nav izpildījuši savas finanšu saistības pret CCP;

(7b)  „gadījums, kuram nav sakara ar saistību neizpildi” ir situācija, kurā CCP rodas zaudējumi cita iemesla dēļ, nevis sakarā ar saistību neizpildi, piemēram, neveiksmīgas darījumdarbības, kontu turēšanas vai ieguldījuma dēļ vai juridisku vai darbības traucējumu vai krāpšanas rezultātā, cita starpā arī kiberuzbrukuma radītu traucējumu vai nesegta likviditātes trūkuma rezultātā;

(8)  „noregulējuma plāns” ir noregulējuma plāns, kas CCP izstrādāts saskaņā ar 13. pantu;

(9)  „noregulējuma darbība” ir noregulējuma instrumenta piemērošana vai vienas vai vairāku noregulējuma pilnvaru īstenošana, tiklīdz ir izpildīti 22. pantā minētie noregulējuma nosacījumi;

(10)  „tīrvērtes dalībnieks” ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;

(11)  „mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta a) punktā minēto definīciju;

(12)  „trešās valsts CCP” ir CCP, kura galvenais birojs ir reģistrēts trešā valstī;

(13)  „savstarpējās dzēšanas līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo CCP un darījumu partneri var savstarpēji dzēst;

(14)  „finanšu tirgus infrastruktūra” (FTI) ir centrālais darījumu partneris, centrālais vērtspapīru depozitārijs, darījumu reģistrs, maksājumu sistēma vai cita sistēma, ko dalībvalsts nosaka un izraugās saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punktu;

(15)  „klients” ir klients saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 15. punktā minēto definīciju;

(15a)  „C-SNI” ir citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kā tās noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 3. punktā;

(16)  „sadarbspējīgs CCP” ir CCP, kas ir izveidojis sadarbspējas mehānismu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 V sadaļu;

  ▌

(18)  „atveseļošanas plāns” ir atveseļošanas plāns, ko CCP ir izstrādājis un uztur saskaņā ar 9. pantu;

(19)  „valde” ir administratīvā valde vai uzraudzības padome (vai abas), kas izveidota saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. panta 2. punktam;

(20)  „uzraudzības kolēģija” ir kolēģija, kura minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 1. punktā un kuras sastāvā ir Vienotās noregulējuma valdes (VNV) pārstāvji;

(21)  „kapitāls” ir kapitāls, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 25. punktā;

(22)  „secība saistību neizpildes gadījumā” ir secība saistību neizpildes gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu;

(23)  „kritiski svarīgas funkcijas” ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuras sniegtas trešajām personām ārpus CCP un kuru pārtraukšana vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu izraisīt reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjaukt finanšu stabilitāti kāda CCP vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saistības, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību;

(24)  „grupa” ir grupa, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 16. punktā;

(25)  „saistīta FTI” ir sadarbspējīgs CCP vai cita FTI, vai cits CCP, ar kuru CCP ir līgumattiecības;

(26)  „▌finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem” ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē vai jebkāds cits finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem pārnacionālā līmenī — kas, ja tiktu sniegts valsts līmenī, tiktu uzskatīts par valsts atbalstu —, ko sniedz, lai saglabātu vai atjaunotu CCP vai grupas, kuras sastāvā ietilpst šāds CCP, dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju;

(27)  „finanšu līgumi” ir finanšu līgumi, kā tie noteikti Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 100. apakšpunktā;

(28)  „parastā maksātnespējas procedūra” ir kolektīva maksātnespējas procedūra, ar kuru paredz daļēju vai pilnīgu debitora mantas atsavināšanu un likvidatora vai administratora iecelšanu, kuru CCP parasti piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kura ir vai nu specifiska šīm iestādēm, vai arī vispārēji piemērojama jebkurai fiziskai vai juridiskai personai;

(29)  „īpašumtiesību instrumenti” ir akcijas, citi instrumenti, ar ko piešķir īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās vai īpašumtiesību instrumentos vai kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina līdzdalības daļas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos;

(30)  „izraudzītā valsts makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts īstenot makroprudenciālās uzraudzības politiku, kas minēta Eiropas Sistēmiskā riska kolēģijas 2011. gada 22. decembra Ieteikuma attiecībā uz valsts iestāžu makroprudenciālās uzraudzības pilnvarām (ESRB/2011/3) B1. ieteikumā;

(31)  „fonds saistību neizpildes gadījumiem” ir CCP turēts fonds saistību neizpildes gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 42. pantu;

(32)  „priekšfinansēti resursi” ir resursi, kurus tur attiecīgā juridiskā persona un kuri tai ir brīvi pieejami;

(33)  „augstākā vadība” ir viena vai vairākas personas, kas faktiski vada centrālā darījumu starpnieka darbību, un viens vai vairāki valdes izpildlocekļi;

(34)  „darījumu reģistrs” ir darījumu reģistrs saskaņā ar definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 2. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365(11) 3. panta 1. punktā;

(35)  „Savienības valsts atbalsta regulējums” ir regulējums, kas noteikts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107., 108. un 109. pantu, kā arī noteikumiem un visiem Savienības aktiem, tostarp pamatnostādnēm un paziņojumiem, kuri izstrādāti vai pieņemti atbilstoši LESD 108. panta 4. punktam vai 109. pantam;

(36)  „parāda instrumenti” ir obligācijas vai citi nenodrošināta pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentu;

(37)  „noregulējuma skaidras naudas pieprasījums” ir noregulējuma iestādes saskaņā ar 31. pantu un ar CCP darbības noteikumiem likumā paredzētajās pilnvarās pamatots pieprasījums, lai tīrvērtes dalībnieki sniegtu skaidru naudu CCP papildus priekšfinansētiem līdzekļiem;

(38)  „atveseļošanas skaidras naudas pieprasījums” ir CCP darbības noteikumos izklāstītajās līgumattiecībās pamatots pieprasījums, lai tīrvērtes dalībnieki sniegtu skaidru naudu CCP papildus priekšfinansētiem līdzekļiem;

(39)  „pārveduma pilnvaras” ir 48. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā noteiktās pilnvaras pārvest saņēmējam noregulējamā CCP akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības, pienākumus vai pasīvus, vai jebkādu to kombināciju;

(40)  „atvasinātais instruments” ir atvasinātais instruments saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 5. punktā minēto definīciju;

(41)  „savstarpējā ieskaita līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru vairākus prasījumus vai saistības var konvertēt vienā neto prasījumā, tostarp noslēguma ieskaita līgums, saskaņā ar kuru (jebkādi un jebkur noteikta) izpildes notikuma gadījumā tiek paātrināta līgumslēdzēju pušu saistību izpilde, lai tās kļūtu nekavējoties izpildāmas, vai arī tās tiek izbeigtas, un jebkurā no gadījumiem attiecīgie prasījumi vai saistības tiek konvertēti vienā neto prasījumā vai aizstāti ar to. Šī definīcija ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK(12) 2. panta 1. punkta n) apakšpunkta i) daļā definētos „noslēguma ieskaita noteikumus” un Direktīvas 98/26/EK 2. panta k) apakšpunktā definēto „ieskaitu”;

(42)  „krīzes novēršanas pasākums” ir pilnvaru īstenošana ar mērķi pieprasīt CCP veikt pasākumus, lai novērstu trūkumus tā atveseļošanas plānā saskaņā ar 10. panta 8. un 9. punktu, pilnvaru īstenošana ar mērķi pārvarēt vai novērst šķēršļus noregulējuma īstenošanai saskaņā ar 17. pantu vai agrīnas intervences pasākuma piemērošana saskaņā ar 19. pantu;

(43)  „izbeigšanas tiesības” ir tiesības izbeigt līgumu, tiesības paātrināt saistību izpildi, likvidēt, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, maina vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kurš novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu, kas citādi rastos;

(44)  „līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto definīciju;

(45)  „segtā obligācija” ir instruments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK(13) 52. panta 4. punktā;

(46)  „trešās valsts noregulējuma procedūra” ir darbība, ko veic saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu trešās valsts CCP nonākšanu grūtībās, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināma noregulējuma darbībām, kuras veic atbilstoši šai regulai;

(47)  „attiecīgās valsts iestādes” ir noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes vai kompetentās ministrijas, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, vai citas dalībvalstu iestādes, kurām ir pilnvaras attiecībā uz tāda trešo valstu CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem, kurš sniedz tīrvērtes pakalpojumus šo iestāžu jurisdikcijā;

(48)  „attiecīgā trešās valsts iestāde” ir trešās valsts iestāde, kas atbildīga par tādu funkciju izpildi, kuras ir pielīdzināmas funkcijām, ko noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu.

II SADAĻA

iestādes, NOREGULĒJUMA KOLĒĢIJA UN PROCEDŪRAS

I IEDAĻANoregulējuma iestādes, noregulējuma kolēģijas un Eiropas uzraudzības iestāžu iesaistīšanās

3. pants

Noregulējuma iestāžu un kompetento ministriju izraudzīšanās

1.  Dalībvalstis, kurās CCP veic darījumdarbību, un dalībvalstis, kurās neviens CCP neveic darījumdarbību, var izraudzīties vienu ▌noregulējuma iestādi, kas ir pilnvarota piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot šajā regulā noteiktās noregulējuma pilnvaras.

Noregulējuma iestādes ir valstu centrālās bankas, kompetentās ministrijas, publiskas pārvaldes iestādes vai citas iestādes, kurām uzticētas publiskas pārvaldes pilnvaras.

2.  Noregulējuma iestādēm ir noregulējuma pasākumu piemērošanai nepieciešamā kompetence, resursi un operacionālā veiktspēja, un tās īsteno savas pilnvaras tik ātri un elastīgi, cik nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

3.  Ja noregulējuma iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, ir uzticētas citas funkcijas, tad efektīvi nodrošina minētās noregulējuma iestādes darbības neatkarību, kas cita starpā nozīmē, ka iestādei ir savs personāls, sava pārskatu sniegšanas kārtība un neatkarīgs lēmumu pieņemšanas process, un jo īpaši neatkarību no kompetentās iestādes, kura izraudzīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu, un no tīrvērtes dalībnieku kompetentajām un noregulējuma iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un ievieš visus vajadzīgos mehānismus, kuri jāakceptē EVTI, lai nepieļautu interešu konfliktus starp funkcijām, ko noregulējuma iestādei ir uzticēts pildīt saskaņā ar šo regulu, un visām pārējām minētajai iestādei uzticētajām funkcijām.

Šā punkta pirmajā daļā noteiktās prasības nenozīmē, ka nav iespējama pārskatu sniegšanas kārtības konverģence augstākajā tādas organizatoriskās struktūras līmenī, kas apvieno dažādas iestādes, vai ka personālu ar iepriekš pieņemtiem nosacījumiem no vienas iestādes nevar norīkot darbā citā iestādē, ja tas uz laiku ir vajadzīgs lielas darba slodzes apstākļos.

4.  ▌Noregulējuma iestāde pieņem un publisko iekšējos noteikumus, ar kuriem nodrošina pirmajā daļā minēto strukturālo nodalīšanu, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un informācijas apmaiņu starp dažādajām funkcionālajām jomām.

5.  Katra dalībvalsts izraugās vienu ministriju, kurai jāpilda funkcijas, kas kompetentajai ministrijai uzticētas saskaņā ar šo regulu.

6.  ▌Noregulējuma iestāde laicīgi informē kompetento ministriju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

7.  Ja 6. punktā minētajiem lēmumiem ir tieša fiskāla ietekme▌, pirms to īstenošanas noregulējuma iestādei ir jāsaņem nepieciešamā atļauja, kā tas noteikts ▌tiesību aktos.

8.  Dalībvalstis informē Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) par noregulējuma iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

9.  ▌

10.  EVTI publicē sarakstu ar noregulējuma iestādēm un kontaktiestādēm, par kurām sniegta informācija saskaņā ar 8. punktu.

4. pants

Noregulējuma kolēģijas

1.  CCP noregulējuma iestāde nodibina, pārvalda un vada noregulējuma kolēģiju, lai veiktu 13., 16. un 17. pantā minētos uzdevumus, un nodrošina sadarbību un koordināciju ar trešās valsts noregulējuma iestādēm.

Noregulējuma kolēģijas nodrošina satvaru, lai noregulējuma iestādes un citas attiecīgās iestādes varētu veikt šādus uzdevumus:

(a)  apmainīties ar informāciju, kas ir svarīga, lai izstrādātu noregulējuma plānus, lai novērtētu CCP un tās dalībnieku savstarpējās saiknes, kā arī saikni ar citām centrālajām bankām, par kurām ir interese, lai piemērotu sagatavošanas un preventīvus pasākumus un lai īstenotu noregulējumu;

(b)  novērtēt noregulējuma plānus saskaņā ar 13. pantu;

(c)  novērtēt CCP noregulējamību saskaņā ar 16. pantu;

(d)  konstatēt, pārvarēt un novērst CCP noregulējamības šķēršļus saskaņā ar 17. pantu;

(e)  koordinēt sabiedrības informēšanu par noregulējuma stratēģiju un shēmām;

(ea)  apmainīties ar tīrvērtes dalībnieku atveseļošanas un noregulējuma plāniem un izvērtēt iespējamo ietekmi un savstarpējo sasaisti ar CCP.

2.  Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:

(a)  CCP noregulējuma iestāde;  

(b)  CCP kompetentā iestāde;

(c)  Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes;

(d)  Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes;

(e)  Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās CCP kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes;

(f)  Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes;

(g)  Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie ECBS dalībnieki;

(h)  Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētās centrālās bankas, kas pilda emitenta funkcijas;

(i)  ja tiek piemērots 11. panta 1. punkts — mātesuzņēmuma kompetentā iestāde;

(ia)  kompetentās iestādes, kurām uzdots uzraudzīt Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 3. punktā minētās C-SNI;

(j)  kompetentā ministrija, ja noregulējuma iestāde, kas minēta a) apakšpunktā, nav kompetentā ministrija;

(k)  EVTI;

(l)  Eiropas Banku iestāde (EBI).

3.  EVTI, EBI un kompetentajām iestādēm, kurām uzdots uzraudzīt C-SNI, nav balsstiesību noregulējuma kolēģijās.

4.  Noregulējuma kolēģijās novērotāju statusā var aicināt piedalīties to tīrvērtes dalībnieku kompetentās un noregulējuma iestādes, kuri savu darījumdarbību veic trešās valstīs, kā arī tāda trešās valsts CCP kompetentās un noregulējuma iestādes, ar kuru CCP ir izveidojis sadarbspējas mehānismus. Iespējas piedalīties ir atkarīgas no tā, vai šīm iestādēm piemēro konfidencialitātes prasības, kas saskaņā ar noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja atzinumu ir līdzvērtīgas 71. pantā noteiktajām prasībām.

Trešo valstu iestāžu līdzdalība noregulējuma kolēģijā var ietvert tikai apspriedes par atsevišķiem pārrobežu izpildes jautājumiem, un tie cita starpā varētu būt šādi jautājumi:

(a)  panākt efektīvu un saskaņotu noregulējuma darbību izpildi, jo īpaši saskaņā ar 53. un 75. pantu;

(b)  apzināt un novērst iespējamos šķēršļus efektīvai noregulējuma darbībai, kas var izrietēt no atšķirīgiem tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē nodrošinājuma, savstarpējā ieskaita un savstarpējās dzēšanas līgumus un dažādas atveseļošanas un noregulējuma pilnvaras vai stratēģijas;

(c)  apzināt un koordinēt jebkādu vajadzību pēc jaunām licencēšanas, atzīšanas vai atļaujas saņemšanas prasībām, ņemot vērā, ka noregulējuma darbības ir jāveic laikus;

(d)  iespējams, apturēt tīrvērtes pienākumu attiecīgajām aktīvu klasēm, kurām piemēro CCP noregulējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 6.a pantu vai jebkuru līdzvērtīgu tiesību normu saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem;

(e)  ņemt vērā dažādu laika joslu iespējamo ietekmi uz piemērojamām tirdzniecības dienas beigām.

5.  Noregulējuma kolēģijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par šādu uzdevumu izpildi:

(a)  pēc apspriešanās ar citiem noregulējuma kolēģijas locekļiem noteikt rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;

(b)  koordinēt visas noregulējuma kolēģijas darbības;

(c)  sasaukt un vadīt visas noregulējuma kolēģijas sanāksmes;

(d)  iepriekš pilnībā informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par sanāksmju organizēšanu, galvenajiem šajās sanāksmēs apspriežamajiem jautājumiem un posteņiem, kas jāņem vērā šo diskusiju nolūkā;

(e)  pieņemt lēmumu par to, vai un kuras trešās valsts iestādes uzaicināt piedalīties konkrētās noregulējuma kolēģijas sanāksmēs saskaņā ar 4. punktu un kuras no tām uzaicināt;

(f)  koordinēt savlaicīgu apmaiņu visu attiecīgo informāciju starp noregulējuma kolēģijas locekļiem;

(g)  laikus informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem;

(ga)  nodrošināt, lai kolēģijas locekļi laicīgi apmainītos ar visu informāciju, kas viņiem ir vajadzīga savu uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

6.  Lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu noregulējuma kolēģiju darbību visā Savienībā, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu ar mērķi precizēt rakstveida noteikumu un 1. punktā minēto noregulējuma kolēģiju darbības procedūru saturu.

Lai sagatavotu pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, EVTI ņem vērā attiecīgos noteikumus Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 876/2013(14), IV sadaļas 6. nodaļas 1. iedaļā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) .../2016, ar ko papildina Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 7. punktu(15).

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: ievietot datumu divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt 6. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

5. pantsEVTI noregulējuma komiteja

1.  EVTI izveido noregulējuma komiteju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 41. pantu, lai sagatavotu saskaņā ar šo regulu EVTI uzticētos lēmumus, izņemot lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

Noregulējuma komiteja arī veicina noregulējuma plānu sagatavošanu un koordināciju un izstrādā grūtībās nonākušu CCP noregulējuma stratēģijas.

2.  Noregulējuma komitejas sastāvā ietilpst iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu.

Iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punkta i) un iv) apakšpunktā, un kompetentās iestādes, kurām uzdots uzraudzīt C-SNI, uzaicina piedalīties noregulējuma komitejā novērotāju statusā.

2.a  EVTI izvērtē CCP atveseļošanas un noregulējuma mehānismus visā Savienībā, pievēršoties to kopējai ietekmei uz Savienības finanšu stabilitāti, un tādēļ regulāri veic spriedzes testus un rīko krīzes imitācijas mācības, simulējot notikumus, kas varētu radīt sistēmisku satricinājumu. Pildot šo pienākumu, EVTI nodrošina konsekvenci ar individuālu CCP noturības novērtējumiem, kuri attiecībā uz testu biežumu un formātu ir veikti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 XII nodaļu, un cieši sadarbojas ar uzraudzības kolēģijām, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. pantu, ar ESRK un kompetentajām iestādēm, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. pantu, tostarp ar ECB saistībā ar pienākumu, ko ECB pilda vienotajā uzraudzības mehānismā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, kā arī ar visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurām dots uzdevums uzraudzīt CCP. Ja šādu visaptverošu spriedzes testu rezultātā tiks konstatēts, ka kādā no jomām šādiem mehānismiem ir trūkumi, atbildīgajai iestādei vai atbildīgajām iestādēm nāksies trūkumus novērst un vēlreiz iesniegt savus mehānismus, lai 6 mēnešu laikā pēc iepriekšējiem spriedzes testiem tos varētu veikt atkārtoti.

3.  Šīs regulas piemērošanas nolūkā EVTI sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un EBI Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā, kas izveidota ar 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

4.  Šīs regulas piemērošanas nolūkā EVTI nodrošina noregulējuma komitejas strukturālu nošķiršanu no citām Regulā (ES) Nr. 1095/2010 minētajām funkcijām.

6. pantsSadarbība starp iestādēm

1.  Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, un EVTI cieši sadarbojas noregulējuma lēmumu sagatavošanas un plānošana un, ciktāl tas iespējams, piemērošanas procesā. Noregulējuma iestādei un citām attiecīgajām iestādēm, tostarp EVTI, noregulējuma iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, kompetentajām iestādēm un saistītu FTI iestādēm, noregulējuma procesā būtu efektīvi jāsadarbojas un jāsazinās, tā nodrošinot, ka noregulējuma iestāde var laicīgi rīkoties.

2.  Šīs regulas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

II IEDAĻA

Lēmumu pieņemšana un procedūras

7. pantsVispārējie lēmumu pieņemšanas principi

Kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes un EVTI, pieņemot lēmumus un rīkojoties saskaņā ar šo regulu, ņem vērā visus turpmāk minētos principus un aspektus:

(a)  tiek nodrošināts, lai jebkurš lēmums vai rīcība, kas saistīta ar atsevišķu CCP, būtu efektīva un samērīga, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

i)  kas ir CCP īpašnieki, kāda ir CCP juridiskā forma un organizatoriskā struktūra un, cita starpā, vai CCP ietilpst lielākā FTI vai citu finanšu iestāžu grupā;

ii)  CCP darījumdarbības būtība, apjoms un sarežģītība;

iii)  kāda pēc būtības un cik daudzveidīga ir CCP tīrvērtes dalības struktūra, cita starpā, kas ir tīrvērtes dalībnieki, to klienti un citi darījumu partneri, kuriem attiecīgie tīrvērtes dalībnieki un to klienti sniedz tīrvērtes pakalpojumus attiecīgā CCP pakļautībā;

  ▌v)  CCP savstarpējā saistība ar citām finanšu tirgus infrastruktūrām, citām finanšu iestādēm un finanšu sistēmu kopumā;

va) vai CCP veic tīrvērti ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas pieder pie ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu ir noteikts tīrvērtes pienākums;

vb) vai ir pieejams cits CCP, kuram varētu uzticēties un kurš patiešām spētu kā aizstājējs pildīt CCP kritiski svarīgās funkcijas;

vi)  šīs regulas 19. panta 1. punktā un 22. panta 2. punktā minēto pārkāpumu faktiskās un iespējamās sekas;

(b)  veicot agrīnas intervences pasākumus vai noregulējuma darbību, tiek ievērots pienākums nodrošināt lēmumu pieņemšanas efektivitāti un saglabāt izmaksas pēc iespējas zemākas, tomēr nepieļaujot tirgus traucējumus, un tādējādi cenšas panākt, lai nebūtu jāizmanto publiskā sektora līdzekļi;

(c)  lēmumus pieņem un pasākumus veic laikus un ar atbilstošu steidzamību, ja nepieciešams;

(d)  noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un citas iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;

(e)  katras dalībvalsts attiecīgo iestāžu lomas un pienākumi ir skaidri definēti;

(f)  tiek pienācīgi ņemtas vērā to dalībvalstu intereses, kurās CCP sniedz pakalpojumus un kurās tā tīrvērtes dalībnieki, klienti un jebkuri saistītie CCP veic darījumdarbību, un jo īpaši ietekme, kādu uz minēto dalībvalstu un kopumā Savienības finanšu stabilitāti vai fiskālajiem resursiem atstāj jebkurš lēmums vai darbība, vai bezdarbība;

(g)  tiek pienācīgi ņemti vērā mērķi līdzsvarot iesaistīto dalībvalstu dažādo tīrvērtes dalībnieku, to klientu, plašāka CCP kreditoru un ieinteresēto personu loka intereses un izvairīties no neobjektīvas dažādu dalībvalstu konkrētu dalībnieku interešu pārkāpšanas vai aizstāvības, cita starpā mēģinot arī nepieļaut negodīgu sloga sadalījumu dalībvalstīs;

(ga)  cik vien maksimāli iespējams, netiek izmantots finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, tas tiek izmantots tikai kā galējais līdzeklis, ievērojot 45. pantā izklāstītos nosacījumus, un netiek radītas cerības saņemt finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

(h)  pienākums saskaņā ar šo regulu pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar iestādi nozīmē vismaz pienākumu apspriesties par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams:

(i)   ietekmē tīrvērtes dalībniekus, klientus vai saistītas FTI;

(ii)   ietekmē tās dalībvalsts finanšu stabilitāti, kurā tīrvērtes dalībnieki, klienti vai saistītas FTI veic uzņēmējdarbību vai atrodas;

(i)  tiek ievēroti 13. pantā minētie noregulējuma plāni, ja vien nav nepieciešamas atkāpes no šiem plāniem, lai labāk sasniegtu noregulējuma mērķus;

(j)  ikreiz, kad tas iespējams, tiek nodrošināta pārredzamība attiecībā uz konkrētām iestādēm, jo īpaši tad, ja ierosinātais lēmums vai pasākums, visticamāk, ietekmēs attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti vai finanšu resursus, un attiecībā uz jebkuru citu jurisdikciju vai citām personām, ja tam ir pamatots iemesls,

(k)  tiek veikta saskaņošana un pēc iespējas ciešāka sadarbība arī ar mērķi samazināt noregulējuma kopējās izmaksas;

(l)  tiek mazināta jebkura lēmuma nelabvēlīgā ekonomiskā un sociālā ietekme visās dalībvalstīs un trešās valstīs, kurās CCP sniedz pakalpojumus, tostarp nelabvēlīgā ietekme uz finanšu stabilitāti.

8. pantsInformācijas apmaiņa

1.  Noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un EVTI pēc pašu ierosmes vai pēc pieprasījuma viena otrai laicīgi sniedz visu informāciju, kas tām ir nepieciešama savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

2.  Noregulējuma iestādes trešās valsts iestādes sniegtu konfidenciālu informāciju var izpaust tikai tādā gadījumā, ja minētā iestāde tam iepriekš ir devusi rakstisku piekrišanu.

Noregulējuma iestādes sniedz kompetentajai ministrijai visu informāciju par lēmumiem vai pasākumiem, kuri ir jāpaziņo, jāapspriež vai attiecībā uz kuriem ir jāsaņem šīs ministrijas piekrišana.

III SADAĻA

SAGATAVOŠANA

I NODAĻAAtveseļošanas un noregulējuma plānošana

1. IEDAĻAAtveseļošanas plānošana

9. pants

Atveseļošanas plāni

1.  CCP izstrādā un uztur vispusīgu un efektīvu atveseļošanas plānu, nosakot pasākumus, kas saistību neizpildes gadījumā un gadījumos, kuriem nav sakara ar saistību neizpildi, vai abējādos gadījumos ir jāveic, lai bez finansiāla atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem atjaunotu savu finansiālo pozīciju un spētu arī turpmāk sniegt tīrvērtes pakalpojumus pēc tam, kad ir būtiski pasliktinājies tā finansiālais stāvoklis, vai kad pastāv risks, ka tiks pārkāptas Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prudenciālās prasības.

1.a  Atveseļošanas plānā jo īpaši skaidri nošķir — ja vien tas praktiski iespējams, pa atsevišķām nodaļām — dažādus scenārijus, kuru pamatā ir:

(a)  saistību neizpildes gadījumi;

(b)  gadījumi, kam nav sakara ar saistību neizpildi.

Atveseļošanas plānā cita starpā izklāsta kārtību, kādā apvienojami šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie scenāriji gadījumā, ja tie abi notiek vienlaicīgi.

2.  Atveseļošanas plānā ietver rādītāju sistēmu, kuru pamatā ir CCP riska profils un ar kuru palīdzību nosaka, kādos apstākļus ir jāveic atveseļošanas plānā minētie pasākumi, ņemot vērā dažādus scenārijus. Rādītāji var būt vai nu pēc būtības kvalitatīvi, vai arī kvantitatīvi atkarībā no CCP finansiālā stāvokļa.

CCP ievieš atbilstīgus pasākumus, tostarp iedibina attiecīgo iestāžu ciešu sadarbību, regulārai rādītāju uzraudzībai. CCP ziņo EVTI un kompetentajām iestādēm par šīs uzraudzības rezultātu.

2.a  EVTI sadarbībā ar ESRK līdz ... [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] sagatavo pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai precīzi noteiktu šā panta 2. punkta pirmajā daļā minēto kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimuma sarakstu.

3.  CCP savos darbības noteikumos izklāsta kārtību, kādā tiem ir jārīkojas, un, lai sasniegtu atveseļošanas procesa mērķus, piedāvā:

(a)  veikt atveseļošanas plānā paredzētos pasākumus, pat ja attiecīgie rādītāji nav izpildīti, vai

(b)  atturēties no atveseļošanas plānā paredzēto pasākumu veikšanas, pat ja attiecīgie rādītāji ir izpildīti.

3.a  Ikvienu pasākumu, kas jāveic saskaņā ar 3. punktu, obligāti apstiprina kompetentā iestāde.

4.  ▌Ja CCP plāno aktivizet savu atveseļošanas plānu, tas informē kompetento iestādi un EVTI par konstatēto problēmu būtību un apmēru, izklāstot visus attiecīgos apstākļus un norādot atveseļošanas pasākumus vai citus pasākumus, kurus tas plāno veikt, lai situāciju risinātu.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka atveseļošanas pasākums, ko CCP plāno veikt, var radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu, ka tas diez vai būs efektīvs vai ka tas varētu nesamērīgi ietekmēt tīrvērtes dalībnieku klientus, tā pēc tam, kad ir informējusi EVTI, var pieprasīt CCP neveikt konkrēto pasākumu.

5.  Kompetentā iestāde nekavējoties informē noregulējuma iestādi par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu, un par jebkādu turpmāku kompetentās iestādes norādījumu saskaņā ar 4. punkta otro daļu.

Ja kompetentā iestāde ir informēta saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu, tā ierobežo vai aizliedz — ciktāl vien tas iespējams, neizraisot tūlītēju saistību neizpildes situāciju, — jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām, un tā var ierobežot, aizliegt vai iesaldēt jebkādus mainīgā atalgojuma maksājumus, kas veicami saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un EBI pamatnostādnēm EBA/GL/2015/22, kā arī diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem.

6.  CCP pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina savus atveseļošanas plānus vismaz reizi gadā un ikreiz, kad juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai darījumdarbības vai finansiālajā stāvoklī ir notikušas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt minētos plānus vai citādā veidā radīt nepieciešamību tajos izdarīt grozījumus. Kompetentās iestādes var pieprasīt CCP atjaunināt atveseļošanas plānus biežāk.

7.  Atveseļošanas plānos:

(a)  nepieņem, ka būs pieejams vai ka tiks saņemts finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība vai centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība, ko sniedz ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi;

(b)  ņem vērā visu to ieinteresēto personu intereses, kuras šāds plāns, visticamāk, vai nu tieši, vai netieši ietekmēs, un tas jo īpaši attiecas uz tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem; un

(c)  nodrošina, ka tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP nav neierobežotas.

7.a  Atveseļošanas instrumenti nodrošina iespēju:

(a)  mazināt zaudējumus gadījumos, kam nav sakara ar saistību neizpildi;

(b)  mazināt zaudējumus saistību neizpildes gadījumos;

(c)  no jauna izveidot savietotu portfeli pēc saistību neizpildes gadījuma;

(d)  mazināt nesegtu likviditātes trūkumu; un

(e)  papildināt CCP finanšu resursus, tostarp pašu kapitālu, līdz līmenim, kas nepieciešams, lai CCP varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un lai CCP varētu pastāvīgi un laicīgi veikt savas kritiski svarīgās funkcijas.

7.b  Atveseļošanas plānos apsver vairākus atšķirīgus ārkārtējas situācijas scenārijus, tostarp iespēju, ka savas saistības nepilda arī pārējie, ne tikai divi lielākie tīrvērtes dalībnieki un arī citi CCP, un attiecīgie scenāriji ir būtiski CCP specifikai un cita starpā attiecas uz CCP produktu klāstu, darījumdarbības modeli un likviditātes un riska pārvaldības sistēmu. Šie atšķirīgie scenāriji ietver gan sistēmiskas spriedzes gadījumus, gan arī CCP specifiskus spriedzes apstākļus, un tajos ņem vērā gan vietējās, gan pārrobežu ietekmes mērogu krīzes situācijās, kā arī situācijās, kad krīze ir iestājusies vienlaikus vairākos nozīmīgos tirgos.

7.c  EVTI sadarbībā ar ESRK līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] sagatavo pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai vēl precīzāk noteiktu šā punkta pirmajā daļā minēto scenāriju klāstu. Šādas pamatnostādnes EVTI sagatavo, attiecīgā gadījumā ņemot vērā to, kas uzraudzības nolūkā veicamu CCP spriedzes testu un CCP atveseļošanas jomā ir paveikts starptautiskā mērogā. Ja vien tas iespējams, EVTI tiecas izmantot sinerģiju starp uzraudzības nolūkā veicamu spriedzes testēšanu un atveseļošanas scenāriju modelēšanu.

7.d  Ja CCP ir daļa no grupas un uz to attiecas līgumiska vienošanās par atbalstu no mātesuzņēmuma, cita starpā arī tad, ja atveseļošanas plānā ir paredzēts, ka kapitāla prasības, kas CCP ir noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. pantu, tiek finansētas ar mātesuzņēmuma emitētiem īpašumtiesību instrumentiem, tad atveseļošanas plānā apsver scenārijus, kuru gadījumā šādu vienošanos, iespējams, nevarēs īstenot.  

7.e  Atveseļošanas plānā ir iekļauta šāda informācija:

(a)  kopsavilkums par plāna galvenajiem elementiem un kopsavilkums par kopējo atveseļošanas spēju;

(b)  kopsavilkums par būtiskām izmaiņām, kas CCP ir notikušas pēc tam, kad iepriekšējo reizi iesniegts jaunākais atveseļošanas plāns;

(c)  komunikācijas un izziņošanas plāns, kurā īsumā izklāstīts, kā CCP plāno tikt galā ar potenciāli negatīvām tirgus reakcijām, tomēr rīkojoties pēc iespējas pārredzamāk;

(d)  vispusīgs to kapitāla, zaudējumu sadales un likviditātes darbību klāsts, kuras jāveic, lai saglabātu vai atjaunotu CCP dzīvotspēju un finansiālo stāvokli, tostarp lai atjaunotu tā savietoto portfeli un papildinātu priekšfinansēto finanšu līdzekļu apjomu, kas nepieciešams, lai CCP saglabātu savu dzīvotspēju tā, ka var turpināt darbību, un arī turpmāk varētu sniegt savus kritiski svarīgos pakalpojumus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 152/2013 1. panta 2. punktu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 32. panta 2. un 3. punktu;

(e)  attiecīgi nosacījumi un procedūras, ar ko nodrošina atveseļošanas darbību laicīgu īstenošanu, kā arī plašs iespējamo atveseļošanas variantu klāsts, cita starpā norādot arī paredzamo izpildes termiņu katram no plāna būtiskajiem aspektiem;

(f)  sīki izklāstīts, kādi būtiski šķēršļi varētu kavēt plāna efektīvu un savlaicīgu izpildi, cita starpā arī apsvērta ietekme uz tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, arī gadījumos, kad tīrvērtes dalībnieki, visticamāk, veiks pasākumus saskaņā ar saviem atveseļošanas plāniem, kā tas norādīts Direktīvas 2014/59/ES 5. un 7. pantā, un attiecīgā gadījumā apsvērta ietekme uz pārējo grupu;

(g)  norādītas kritiski svarīgās funkcijas;

(h)  sīki izklāstīts, kādā kārtībā ir nosakāma CCP galveno darījumdarbības virzienu, darbību un aktīvu vērtība un tirgspēja;

(i)  sīki izklāstīts, kā atveseļošanas plānošana ir integrēta CCP korporatīvās pārvaldības struktūrā, kā tā ir ietverta CCP darbības noteikumos, par kuriem panākta vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem, un sīki izklāstīta arī politika un procedūras, kas reglamentē atveseļošanas plāna apstiprināšanu, un norādītas personas, kuras organizācijā ir atbildīgas par plāna sagatavošanu un ieviešanu;

(j)  mehānismi un pasākumi, ar ko saistības pildošus tīrvērtes dalībniekus mudina konkurētspējīgi piedalīties saistības nepildošu dalībnieku pozīciju izsolēs;

(k)  mehānismi un pasākumi, ar ko nodrošina, ka CCP ir pienācīgi pieejami ārkārtas gadījumiem paredzēta finansējuma avoti, tostarp potenciālie likviditātes avoti, pieejamā nodrošinājuma novērtējums un novērtējums tam, vai ir iespējams pārnest līdzekļus vai likvīdus no viena darījumdarbības virziena uz citu, lai tādējādi nodrošinātu, ka CCP var turpināt savu darbību un paredzētajā termiņā izpildīt savas saistības;

(l)  mehānismi un pasākumi:

(i)  ar ko mazina risku;

(ii)  ar ko pārstrukturē līgumus, tiesības, aktīvus un saistības, cita starpā arī,

a)  lai daļēji vai pilnībā izbeigtu līgumus,

b)  lai samazinātu tās peļņas vērtību, kas CCP ir jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem;

(iii)  ar ko pārstrukturē darījumdarbības virzienus;

(iv)  kas nepieciešami, lai pastāvīgi būtu pieejamas finanšu tirgu infrastruktūras;

(v)  kas nepieciešami, lai nepārtraukti funkcionētu CCP darbības procesi, tostarp infrastruktūras un IT pakalpojumi;

(vi)  izklāstītas darbības vai stratēģijas, kas īstenojamas vadības līmenī, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, un šādu darbību vai stratēģiju paredzamā finansiālā ietekme;

(vii)  sagatavošanas pasākumi, ko CCP ir veicis vai plāno veikt, lai sekmētu atveseļošanas plāna īstenošanu, cita starpā arī pasākumi, kas nepieciešami, lai būtu iespējama laicīga CCP rekapitalizācija, savietotā portfeļa atjaunošana un priekšfinansēto finanšu līdzekļu apjoma papildināšana, un arī lai panāktu attiecīgā plāna izpildi pārrobežu mērogā. Tie cita starpā ir arī mehānismi, ar kuriem nodrošina, lai saistības pildošie tīrvērtes dalībnieki veiktu minimālu naudas līdzekļu iemaksu CCP, nepārsniedzot summu, ko tie iemaksā fondā, kuru CCP izveidojis saistību neizpildes gadījumiem;

(viii)  rādītāju sistēma, pēc kuras nosaka, tieši kad var veikt attiecīgās plānā izklāstītās darbības;

(ix)  attiecīgā gadījumā izanalizēts, kā un kad, ņemot vērā plānā izklāstītos apstākļus, CCP var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un norādīts, tieši kurus no aktīviem atbilstoši centrālās bankas mehānisma noteikumiem būtu iespējams izmantot kā nodrošinājumu;

(x)  ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. panta 1. punkta noteikumus, dažādu ārkārtēju stresa scenāriju klāsts, kas ir būtiski tieši konkrētā CCP apstākļiem, cita starpā tieši šai juridiskajai personai un tās piederības grupai specifiskas sistēmiskas norises un stress un atsevišķiem CCP tīrvērtes dalībniekiem vai (attiecīgā gadījumā) saistītai FTI specifisks stress;

(xi)  ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 34. panta un 49. panta 1. punkta noteikumus, scenāriji, kurus izraisa gan viena vai vairāku CCP dalībnieku stress vai saistību neizpilde, gan citi iemesli, tostarp zaudējumi, kas radušies CCP ieguldījuma darbību rezultātā vai darbības problēmu rezultātā (arī būtisks ārējs CCP darbības apdraudējums, ko rada ārējs traucējums, satricinājums vai ar kibertelpu saistīts incidents).

7.f  Saistību neizpildes gadījumā CCP vispirms izlieto īpašo paša resursu papildsummu Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 4. punktā prasītajam apjomam līdzvērtīgā apmērā un tikai pēc tam izmanto šā panta 7.e punkta l) apakšpunktā minētos instrumentus. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka CCP ir kontrolējis riskus, kas izraisījuši zaudējumus, tā var pieprasīt, lai CCP izlietotu lielāku īpašo paša resursu summu, un šī summa ir jānosaka kompetentajai iestādei.

7.g  Gadījumā, kuram nav sakara ar saistību neizpildi, CCP izlieto īpašo paša resursu summu, kas ir trīs reizes lielāka par Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 4. punktā prasīto apjomu, un tikai pēc tam izmanto šā panta 7.e punkta l) apakšpunktā minētos instrumentus, un, lai turpinātu īstenot stingri stimulējošu procesu, CCP neizmanto nedz saistību neizpildes gadījumiem izveidoto fondu, nedz saistību neizpildes gadījumā noteikto secību. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka CCP nav kontrolējis riskus, kas izraisījuši zaudējumus, tā var atļaut CCP izlietot mazāku īpašo paša resursu summu, un šī summa ir jānosaka kompetentajai iestādei.

7.h  Šā panta 7.e punkta l) apakšpunkta ii) daļā minētos instrumentus CCP, vienojoties ar kompetento iestādi, izmanto tikai pēc tam, kad saskaņā ar 7.e punkta l) apakšpunkta ii) daļā izklāstītajiem nosacījumiem ir realizēti skaidras naudas pieprasījumi par summu, kas nav mazāka par saistību neizpildes gadījumiem izveidotā CCP fonda apjomu.

7.i  Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai CCP savos atveseļošanas plānos iekļautu papildu informāciju.

8.  CCP valde izvērtē atveseļošanas plānu, ņemot vērā riska komitejas ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. panta 3. punktu, un to apstiprina, pirms iesniedz kompetentajai iestādei un EVTI.

9.  Atveseļošanas plānus uzskata par daļu no CCP darbības noteikumiem, un CCP un to tīrvērtes dalībnieki (ja noteikumi attiecas uz to klientiem) nodrošina, ka atveseļošanas plānos noteiktie pasākumi vienmēr ir izpildāmi.

9.a  CCP nodrošina, lai šā panta 7.e punkta a) līdz g) apakšpunktā minētie elementi būtu publiski pieejami. Minētā punkta h) līdz l) apakšpunktā minēto elementu publicitāte būtu jānodrošina tiktāl, cik šo elementu pārredzamība ir sabiedrības interesēs. Tīrvērtes dalībnieki nodrošina, ka to klientiem ir pienācīgi paziņoti visi noteikumi, kas šos klientus ietekmē.

9.b  Maksātnespējas jomā pieņemto valsts tiesību aktu noteikumus, kuri attiecas uz kreditoriem kaitējošu juridisku aktu atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmiem, nepiemēro pasākumiem, ko CCP veic saskaņā ar savu atveseļošanas plānu, kurš izstrādāts atbilstoši šai regulai.

10. pants

Atveseļošanas plānu novērtēšana

1.  CCP ▌iesniedz savus atveseļošanas plānus ▌kompetentajai iestādei.

2.  Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās nosūta katru plānu uzraudzības kolēģijai un noregulējuma iestādei.

Kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā pēc katra plāna iesniegšanas un sadarbībā ar uzraudzības kolēģiju saskaņā ar 12. pantā minēto procedūru pārskata atveseļošanas plānu un izvērtē, cik lielā mērā tas atbilst 9. pantā izklāstītajām prasībām.

3.  Izvērtējot atveseļošanas plānu, kompetentā iestāde apspriežas ar ESRK un ņem vērā CCP kapitāla struktūru, tā secību saistību neizpildes gadījumā, CCP organizatoriskās struktūras sarežģītību un riska profilu, cita starpā arī finanšu, darbības un kiberdrošības riskus un to, cik aizstājamas ir CCP darbības, kā arī to, kā atveseļošanas plāna īstenošana ietekmētu tīrvērtes dalībniekus, to klientus, CCP apkalpotos finanšu tirgus un finanšu sistēmu kopumā. Kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā to, vai atveseļošanas plāns nodrošinās attiecīgus stimulus, kas ir vajadzīgi, lai CCP īpašnieki, tīrvērtes dalībnieki un to klienti kontrolētu, cik lielu risku sistēmai tie rada vai cik liels sistēmā ir risks viņiem pašiem. Kompetentā iestāde mudina īstenot uzraudzību pār CCP riska uzņemšanās un riska pārvaldības darbībām un rosina panākt pēc iespējas pilnīgāku līdzdalību CCP saistību neizpildes pārvaldības procesā.

3.a  Vērtējot atveseļošanas plānu, vienošanās par atbalstu no mātesuzņēmuma kompetentā iestāde analizē kā pieņemamu atveseļošanas plāna elementu tikai tādā gadījumā, ja attiecīgās vienošanās ir līgumiski saistošas.

4.  Noregulējuma iestāde izskata atveseļošanas plānu, lai noskaidrotu, kādi pasākumi varētu negatīvi ietekmēt iespējas īstenot CCP noregulējumu. Konstatējot šādus pasākumus, noregulējuma iestāde tos dara zināmus kompetentajai iestādei un sniedz kompetentajai iestādei ieteikumus attiecībā uz to, kā novērst šo pasākumu nelabvēlīgo ietekmi uz iespējām īstenot CCP noregulējumu.

5.  Ja kompetentā iestāde nolemj neņemt vērā ieteikumus, ko noregulējuma iestāde sniegusi saskaņā ar 4. punktu, tā pilnībā pamato šo lēmumu noregulējuma iestādei.

6.  Ja kompetentā iestāde piekrīt noregulējuma iestādes ieteikumiem vai citādi uzskata, ka atveseļošanas plānā pastāv būtiski trūkumi vai ir būtiski šķēršļi tā īstenošanai, tā paziņo par to CCP vai tā mātesuzņēmumam un dod iespēju CCP iesniegt savus apsvērumus.

7.  Kompetentā iestāde, ņemot vērā CCP apsvērumus, var pieprasīt, lai CCP vai tā mātesuzņēmums divu mēnešu laikā — šo termiņu ar kompetentās iestādes apstiprinājumu var pagarināt par vienu mēnesi — iesniedz pārskatītu plānu, norādot, kā šie trūkumi vai šķēršļi ir novērsti. Pārskatīto plānu izvērtē saskaņā ar 2. punkta otro daļu.

8.  Ja kompetentā iestāde uzskata, ka trūkumi un šķēršļi pārskatītajā plānā nav pienācīgi novērsti, vai ja CCP vai tā mātesuzņēmums nav iesnieguši pārskatītu plānu, tā pieprasa, lai CCP vai tā mātesuzņēmums izdarītu plānā konkrētas izmaiņas.

9.  Ja, veicot konkrētas izmaiņas plānā, trūkumus vai šķēršļus pienācīgi novērst nav iespējams, kompetentā iestāde pieprasa, lai CCP vai tā mātesuzņēmums pieņemamā termiņā noskaidrotu, kādas izmaiņas tam savā darbībā ir jāveic, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus atveseļošanas plāna īstenošanai.

Ja CCP vai tā mātesuzņēmums kompetentās iestādes noteiktajā termiņā nespēj noskaidrot, kādas izmaiņas ir vajadzīgas, vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka ierosinātās darbības pienācīgi nenovērš trūkumus vai šķēršļus, kas varētu kavēt atveseļošanas plāna īstenošanu, vai ka tās neuzlabo iespējas īstenot CCP noregulējumu, kompetentā iestāde pieprasa CCP vai tā mātesuzņēmumam saprātīgā laikposmā, kuru noteikusi kompetentā iestāde, veikt kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem, ņemot vērā to, cik trūkumi un šķēršļi ir nopietni, un ņemot vērā pasākumu ietekmi uz CCP darījumdarbību un uz CCP spēju turpināt savu darbību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012:

(a)  samazināt CCP riska profilu;

(b)  uzlabot iespējas laikus īstenot CCP rekapitalizāciju, lai tas varētu izpildīt prudenciālās prasības;

(c)  pārskatīt CCP stratēģiju un struktūru;

(d)  mainīt saistību neizpildes gadījumā noteikto secību, izdarīt izmaiņas atveseļošanas pasākumus un citos zaudējumu sadales mehānismos, lai uzlabotu iespējas īstenot kritiski svarīgo funkciju noregulējumu un lai uzlabotu šādu funkciju noturību;

(e)  veikt izmaiņas CCP pārvaldības struktūrā.

10.  Pieprasījums, kas minēts 9. punkta otrajā daļā, ir pamatots, un to rakstiski paziņo CCP.

10.a  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jāizvērtē šā panta 2. punktā un 11. panta 1. punktā minētās vērtēšanas procesā.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

11. pants

Atveseļošanas plāns grupā ietilpstošam CCP

1.  Ja tās grupas mātesuzņēmums, kurā ietilpst CCP, ir iestāde, kā tā definēta Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 23. apakšpunktā, vai vienība, kas norādīta minētās direktīvas 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, kompetentā iestāde, kā norādīts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, mātesuzņēmumam saskaņā ar minēto direktīvu nosaka prasību iesniegt grupas atveseļošanas plānu. Kompetentā iestāde grupas atveseļošanas plānu iesniedz CCP kompetentajai iestādei.

Ja tās grupas mātesuzņēmums, kurā ietilpst CCP, nav iestāde vai vienība, kas minēta pirmajā daļā, un ja tas ir vajadzīgs, lai izvērtētu visus pielikuma A iedaļā minētos elementus, kompetentās iestādes ▌saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šīs regulas 10. pantā, var noteikt prasību CCP iesniegt CCP atveseļošanas plānu, kurā ņemti vērā visi attiecīgie ar grupas struktūru saistītie elementi. Šāds pieprasījums ir pamatots, un to rakstiski paziņo CCP un tā mātesuzņēmumam.

2.  Ja mātesuzņēmums iesniedz atveseļošanas plānu saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu, CCP atveseļošanas noteikumi ir minētā atveseļošanas plāna skaidri nodalīta daļa un atbilst šīs regulas prasībām, un var neprasīt CCP sagatavot atsevišķu atveseļošanas plānu.

3.  CCP kompetentā iestāde saskaņā ar 10. pantu izvērtē noteikumus par CCP atveseļošanu un attiecīgā gadījumā apspriežas ar grupas kompetento iestādi.

12. pants

Atveseļošanas plānu koordinēšanas procedūra

1.  Uzraudzības kolēģija pieņem kopīgu lēmumu par visiem turpmāk minētajiem jautājumiem:

(a)  atveseļošanas plāna pārbaude un novērtējums;

(b)  šīs regulas 9. panta 6., 7., 8. un 9. punktā minēto pasākumu piemērošana;

(c)  vai mātesuzņēmumam ir jāsagatavo atveseļošanas plāns saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

2.  Kolēģija kopīgu lēmumu par a) un b) apakšpunktā minētajiem jautājumiem pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad noregulējuma iestāde ir nosūtījusi atveseļošanas plānu kompetentajai iestādei.

Kolēģija kopīgu lēmumu par c) apakšpunktā minēto jautājumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad kompetentā iestāde nolemj pieprasīt, lai mātesuzņēmums sagatavo grupas plānu.

EVTI pēc uzraudzības kolēģijas sastāvā esošas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt uzraudzības kolēģijai pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta c) punktu.

3.  Ja četru mēnešu laikā pēc dienas, kad atveseļošanas plāns tika nosūtīts, uzraudzības kolēģija nav pieņēmusi kopīgu lēmumu par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, CCP kompetentā iestāde pieņem pati savu lēmumu.

CCP kompetentā iestāde pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem, ņemot vērā citu kolēģijas locekļu viedokļus, kuri pausti norādīto četru mēnešu laikā. CCP kompetentā iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP, tā mātesuzņēmumam un attiecīgā gadījumā pārējiem uzraudzības kolēģijas locekļiem.

4.  Ja minētā četru mēnešu termiņa beigās kāds no uzraudzības kolēģijas locekļiem, pārstāvot kolēģijas locekļu vienkāršu vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu ir iesniedzis EVTI izskatīšanai jautājumu par atveseļošanas plāna izvērtējumu un pasākumu īstenošanu saskaņā ar šīs regulas 10. panta 9. punkta a), b) un d) apakšpunktu, CCP kompetentā iestāde gaida EVTI lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu un pieņem lēmumu saskaņā ar EVTI lēmumu.

5.  Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai ir iesniegts. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumus EVTI neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro CCP kompetentās iestādes lēmumu.

2. IEDAĻANoregulējuma plānošana

13. pants

Noregulējuma plāni

1.  Katra CCP noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un EVTI un sadarbībā ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru izstrādā noregulējuma plānu katram CCP.

2.  Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras noregulējuma iestāde var veikt, ja CCP atbilst 22. pantā minētajiem noregulējuma īstenošanas nosacījumiem.

3.  Noregulējuma plānā ņem vērā vismaz šādus elementus:

(a)  CCP nonākšanu grūtībās saistībā ar:

i.  saistību neizpildes gadījumu;

ii.  gadījumu, kam nav sakara ar saistību neizpildi;

iii.  plašāka mēroga finanšu nestabilitāti vai sistēmas mēroga notikumiem;

(b)  ietekmi, kāda noregulējuma plāna īstenošanai būtu uz tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, tostarp, ja tīrvērtes dalībniekiem, visticamāk, varētu piemērot atveseļošanas pasākumus vai noregulējuma darbības saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, un uz jebkuru saistīto FTI, CCP apkalpotiem finanšu tirgiem un finanšu sistēmu kopumā;

(c)  veidu un apstākļus, kādos CCP var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un tādu aktīvu apzināšanu, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie tiks kvalificēti kā nodrošinājums.

4.  Noregulējuma plānā neparedz šādus atbalsta veidus:

(a)  finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

(b)  centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību;

(c)  centrālās bankas likviditātes palīdzību, kas tiek sniegta ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

4.a  Noregulējuma iestāde piesardzīgi izdara pieņēmumus attiecībā uz to, kādā apmērā kā noregulējuma instrumenti ir pieejami finanšu resursi, kas varētu būt vajadzīgi, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un kādā apmērā, pēc iestādes aplēsēm, saskaņā ar CCP noteikumiem un mehānismiem resursi varētu būt pieejami, sākoties noregulējumam. Šo piesardzīgo pieņēmumu pamatā ir rezultāti, kas iegūti jaunākajos spriedzes testos, kuri veikti saskaņā ar 5. panta 2.a punktu, un attiecīgie pieņēmumi ir spēkā arī ārkārtēju tirgus apstākļu gadījumos, kad papildus notiek viena vai vairāku CCP atveseļošana vai noregulējums, cita starpā arī tad, ja līdz ar diviem tīrvērtes dalībniekiem, ar kuriem CCP ir vislielākais riska darījumu īpatsvars, savas saistības nav izpildījis vēl viens vai vairāki tīrvērtes dalībnieki.

5.  Noregulējuma iestādes pārskata noregulējuma plānus un vajadzības gadījumā tos atjaunina vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā pēc izmaiņām CCP juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, tā darījumdarbībā vai finansiālajā stāvoklī vai jebkurām citām izmaiņām, kas būtiski ietekmē plāna efektivitāti.

CCP un kompetentās iestādes nekavējoties informē noregulējuma iestādes par visām šādām izmaiņām.

5.a  Atveseļošanas plānā jo īpaši skaidri nošķir — ja vien tas praktiski iespējams, pa atsevišķām nodaļām — scenārijus, kuru pamatā ir attiecīgi šā panta 3. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) daļā minētie gadījumi.

6.  Noregulējuma plānā konkrēti norāda, kādos apstākļos un pēc kāda scenārija tiek izmantoti noregulējuma instrumenti un noregulējuma pilnvaras. Noregulējuma plānā iekļauj šādu informāciju, ko attiecīgā gadījumā, ja tas iespējams, izsaka skaitliskā izteiksmē:

(a)  plāna galveno elementu kopsavilkums, nošķirot saistību neizpildes gadījumus, gadījumus, kuriem nav sakara ar saistību neizpildi, un abējādus gadījumus;

(b)  kopsavilkums par būtiskām izmaiņām, kas CCP skārušas, kopš noregulējuma plāns atjaunots iepriekšējo reizi;

(c)  uzskatāmi izklāstīts, kā varētu vajadzīgajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt CCP kritiski svarīgās funkcijas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību, sākoties jebkāda veida noregulējumam, cita starpā arī tad, ja CCP ir nonācis grūtībās;

(d)  paredzamais īstenošanas termiņš katram plāna būtiskajam aspektam, tostarp CCP finanšu resursu papildināšanai;

(e)  saskaņā ar 16. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma detalizēts apraksts;

(f)  aprakstīti pasākumi, kas veicami saskaņā ar 17. pantu, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējumam, kuri konstatēti saskaņā ar 16. pantu veiktā novērtējuma rezultātā;

(g)  aprakstītas CCP kritiski svarīgo funkciju un aktīvu vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūras;

(h)  detalizēti aprakstīti mehānismi, ar ko tiks nodrošināts, ka 14. pantā prasītā informācija ir atjaunināta un vienmēr ir pieejama noregulējuma iestādēm;

(i)  paskaidrojums par to, kā varētu finansēt noregulējuma darbības, nerēķinoties ar 4. punktā minētajiem elementiem;

(j)  detalizēti aprakstītas dažādas noregulējuma stratēģijas, ko varētu piemērot atšķirīgu iespējamo scenāriju gadījumos, un norādīti to attiecīgie īstenošanas termiņi;

(k)  apraksts par kritiski svarīgu savstarpējo sasaisti starp CCP un citiem tirgus dalībniekiem, tostarp par savstarpējo sasaisti grupas struktūrā, par sadarbspējas mehānismiem un par sasaisti ar citām FTI, izklāstot arī to, kā šādu sasaisti varētu mazināt;

(l)  aprakstītas dažādas iespējas, kā nodrošināt:

i.  ka ir pieejami maksājumu un tīrvērtes pakalpojumi un citas infrastruktūras;

ii.  ka var laicīgi izpildīt pienākumus pret tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem un pret visām saistītajām FTI;

iii.  ka tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem pārredzami un bez diskriminācijas ir pieejami vērtspapīru vai naudas konti, kurus sniedz CCP, un vērtspapīru vai naudas nodrošinājums, ko sniedz centrālajam darījumu partnerim un ko centrālais darījumu partneris tur, un kas šādiem dalībniekiem pienākas;

iv.  ka CCP un citu FTI sasaiste nepārtraukti darbojas;

v.  ka ir iespējas pārnest tīrvērtes dalībnieku klientu un netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, kā tas norādīts Regulas (ES) Nr. 648/2012 39. pantā;

vi.  ka CCP saglabā licences, atļaujas, atzīšanu un juridisko apzīmējumu, ja tas ir vajadzīgs, lai CCP turpinātu pildīt kritiski svarīgās funkcijas, cita starpā atzīšanu, ko ir saņēmis, lai būtu piemērojami attiecīgie norēķinu galīguma noteikumi un īstenotos dalība citās FTI vai sasaiste ar tām;

(la)  aprakstīta pieeja, ar kādu noregulējuma iestāde plāno noteikt visu to līgumu darbības jomu un vērtību, kuru darbība tiks izbeigta saskaņā ar 29. pantu;

(m)  analizēta plāna ietekme uz CCP darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējums, un aprakstītas procedūras, kas paredzētas apspriedēm ar personālu noregulējuma gaitā, ņemot vērā valstu noteikumus un sistēmas dialoga risināšanai ar sociālajiem partneriem;

(n)  plāns saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, lai būtu nodrošināta pēc iespējas lielāka pārredzamība;

(o)  aprakstītas operācijas un sistēmas, kas ir būtiskas CCP operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;

(oa)  aprakstīts, kā notiks informācijas apmaiņa noregulējuma kolēģijā pirms noregulējuma sākšanas un noregulējuma procesā, ievērojot rakstisko kārtību un procedūras, ar ko nosaka 4. panta 1. punktā minēto noregulējuma kolēģiju darbību.

Attiecīgajam CCP dara zināmu 6. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju. Savu atzinumu par noregulējuma plānu CCP noregulējuma iestādei var sniegt rakstiski. Šo atzinumu iekļauj plānā.

7.  Noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai CCP tām sniedz detalizētu uzskaiti par līgumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 29. pantā un kuros tas ir līgumslēdzēja puse. Noregulējuma iestādes var noteikt konkrētu termiņu šīs uzskaites iesniegšanai un var noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem līgumu veidiem.

7.a  CCP noregulējuma iestāde cieši sadarbojas ar CCP tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādēm, lai nodrošinātu, ka nekas nekavē noregulējuma īstenošanu.

8.  EVTI, pēc apspriešanās ar ESRK un ņemot vērā attiecīgos noteikumus Komisijas Deleģētajā regulā (ES) .../2016, ar ko papildina Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 9. punktu, un ievērojot proporcionalitātes principu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu noregulējuma plāna saturu saskaņā ar 6. punktu.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI pienācīgi ņem vērā to, cik atšķirīgs Savienībā ir valstu tiesiskais regulējums, jo īpaši tiesību akti, kas reglamentē maksātnespēju, un pienācīgi ņem vērā arī to, cik dažādi gan lieluma ziņā, gan pēc būtības ir CCP, kuri Savienībā veic darījumdarbību.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz [PB: lūgums ievietot datumu: divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, kas minēti šā punkta pirmajā daļā.

14. pants

CCP pienākums sadarboties un sniegt informāciju

CCP vajadzības gadījumā sadarbojas, sagatavojot noregulējuma plānus, un pats vai ar kompetentās iestādes starpniecību sniedz noregulējuma iestādēm visu informāciju, kura ir vajadzīga šo plānu izstrādei un īstenošanai, tostarp informāciju un analīzi, kas norādīta pielikuma B iedaļā.

Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, kas jau ir kompetento iestāžu rīcībā.

CCP laicīgi īsteno informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm un EVTI, lai būtu vieglāk saskaņā ar šīs regulas 9. un 10. pantu izvērtēt CCP riska profilu un savstarpējo sasaisti ar citām finanšu tirgus infrastruktūrām, citām finanšu iestādēm un ar finanšu sistēmu kopumā.

15. pants

Noregulējuma plānu koordinēšanas procedūra

1.  Noregulējuma kolēģija pieņem kopīgu lēmumu par noregulējuma plānu un jebkādām tā izmaiņām četru mēnešu laikā no dienas, kad noregulējuma iestāde ir nosūtījusi šo plānu, kā minēts 2. punktā.

2.  Noregulējuma iestāde iesniedz noregulējuma kolēģijai noregulējuma projekta plānu un sniedz informāciju, kas paredzēta saskaņā ar 14. pantu, un jebkādu noregulējuma kolēģijai nozīmīgu papildu informāciju.

Noregulējuma iestāde nodrošina, lai saskaņā ar šo pantu EVTI saņemtu visu informāciju, kas EVTI ir vajadzīga savu funkciju izpildei.

3.  Noregulējuma iestāde var nolemt noregulējuma plāna izstrādes un pārskatīšanas procesā iesaistīt trešās valsts iestādes, ja vien tās atbilst 71. pantā noteiktajām konfidencialitātes prasībām un darbojas jurisdikcijās, kurās darījumdarbību veic šādas vienības:

i.  attiecīgā gadījumā — CCP mātesuzņēmums;

ii.  tīrvērtes dalībnieki, ar kuriem CCP ir būtisks riska darījumu apjoms;

iii.  attiecīgā gadījumā — CCP meitasuzņēmumi;

iv.  citi centrālajam darījumu partnerim kritisku svarīgu pakalpojumu sniedzēji;

iva.  CCP, kas izveidojis sadarbspējas mehānismus ar CCP.

4.  EVTI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma kolēģijai pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta c) punktu.

5.  Ja četru mēnešu laikā pēc dienas, kad nosūtīts noregulējuma plāns, noregulējuma kolēģija nav spējusi pieņemt kopīgu lēmumu, noregulējuma iestāde pieņem pati savu lēmumu par noregulējuma plānu. Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā pārējo noregulējuma kolēģijas locekļu viedokļus, kas pausti norādīto četru mēnešu laikā. Noregulējuma iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP, attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmumam un pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem.

6.  Ja minētā četru mēnešu termiņa beigās kāds no noregulējuma kolēģijas locekļiem, pārstāvot kolēģijas locekļu vienkāršu vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu ir iesniedzis EVTI izskatīšanai jautājumu par noregulējuma plānu, CCP noregulējuma iestāde gaida lēmumu, ko EVTI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un savu lēmumu pieņem saskaņā ar EVTI lēmumu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai iesniegts. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumus EVTI neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro noregulējuma iestādes lēmumu.

7.  Ja tiek pieņemts kopīgs lēmums saskaņā ar 1. punktu un noregulējuma iestāde saskaņā ar 6. punktu uzskata, ka jautājums, par ko nav panākta vienošanās, apdraud noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, CCP noregulējuma iestāde sāk atkārtoti vērtēt noregulējuma plānu.

II NODAĻA

Noregulējamība

16. pants

Noregulējamības novērtējums

1.  Noregulējuma iestāde sadarbībā ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 17. pantu novērtē, cik lielā mērā CCP ir noregulējams, neuzņemoties neko no turpmāk minētā:

(a)  ▌finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

(b)  centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību;

(c)  centrālās bankas likviditātes palīdzību, kas tiek sniegta ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

2.  Tiek uzskatīts, ka CCP ir noregulējams, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka to patiešām ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai arī noregulēt, izmantojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, vienlaikus nodrošinot CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un iztiekot bez publiskā sektora līdzekļu izmantošanas, un, ciktāl vien iespējams, nepieļaujot būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu.

Nelabvēlīgā ietekme, kas minēta pirmajā daļā, iekļauj plašāka mēroga finanšu nestabilitāti vai sistēmas mēroga notikumus jebkurā dalībvalstī.

Ja noregulējuma iestāde uzskata, ka CCP noregulējums nav iespējams, tā par to laikus informē EVTI.

3.  Pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma CCP pierāda, ka:

(a)  nav šķēršļu īpašumtiesību instrumentu vērtības samazināšanai pēc noregulējuma pilnvaru izmantošanas, neatkarīgi no tā, vai ir pilnībā izmantotas nenomaksātās līgumsaistības vai citi pasākumi CCP atveseļošanas plānā;

(b)  CCP līgumi ar tīrvērtes dalībniekiem vai trešām personām nedod iespēju šiem tīrvērtes dalībniekiem vai trešām personām sekmīgi apstrīdēt noregulējuma iestādes īstenotās noregulējuma pilnvaras vai kā citādi izvairīties no pakļaušanās šīm pilnvarām.

4.  Šā panta 1. punktā minētā noregulējamības novērtējuma vajadzībām noregulējuma iestāde attiecīgā gadījumā pārbauda pielikuma C iedaļā norādītos jautājumus.

4.a  EVTI līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem pamatnostādnes, lai veicinātu uzraudzības un noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz pielikuma C iedaļas piemērošanu.

5.  Noregulējuma iestāde sadarbībā ar noregulējuma kolēģiju izvērtē iespējas īstenot noregulējumu un to dara tajā pašā laikā, kad saskaņā ar 13. pantu notiek noregulējuma plāna sagatavošana un atjaunināšana.

17. pants

Noregulējamības šķēršļu pārvarēšana vai novēršana

1.  Ja, veicot vērtēšanu saskaņā ar 16. pantu un pēc apspriešanās ar noregulējuma kolēģiju, noregulējuma iestāde secina, ka pastāv būtiski šķēršļi, kas kavē īstenot CCP noregulējumu, noregulējuma iestāde sadarbībā ar kompetento iestādi ▌sagatavo un iesniedz ziņojumu CCP un noregulējuma kolēģijai.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā analizē ▌šķēršļus, kas apgrūtina noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru efektīvu izmantošanu attiecībā uz CCP, ņem vērā to ietekmi uz CCP darījumdarbības modeli un iesaka mērķtiecīgus pasākumus, ar ko tos novērst, ja tas ir iespējams.

2.  Šīs regulas 15. pantā noregulējuma iestādēm noteiktās prasības pieņemt kopīgu lēmumu par noregulējuma plāniem pēc šā panta 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas aptur līdz brīdim, kad noregulējuma iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu ir apstiprinājusi pasākumus, ar kuriem novērst būtiskos šķēršļus, kas kavē noregulējuma īstenošanu, vai ir pieņēmusi lēmumu par alternatīviem pasākumiem saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.  Četru mēnešu laikā pēc dienas, kad iestāde ir saņēmusi saskaņā ar 1. punktu iesniegto ziņojumu, tā ierosina noregulējuma iestādei, kādus pasākumus varētu veikt, lai pārvarētu vai novērstu ziņojumā minētos būtiskos šķēršļus. Noregulējuma iestāde paziņo noregulējuma kolēģijai par jebkuru CCP ierosinātu pasākumu. Noregulējuma iestādes un noregulējuma kolēģija saskaņā ar 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu izvērtē, vai ar šiem pasākumiem minētos šķēršļus var efektīvi pārvarēt vai novērst.

4.  Ja noregulējuma iestāde, ņemot vērā noregulējuma kolēģijas viedokli, secina, ka ar pasākumiem, ko CCP ierosinājis saskaņā ar 3. punktu, neizdosies efektīvi samazināt vai novērst ziņojumā konstatētos šķēršļus, noregulējuma iestāde nosaka alternatīvus pasākumus, par kuriem tā paziņo noregulējuma kolēģijai, lai pieņemtu kopīgu lēmumu saskaņā ar 18. pantu.

Alternatīvajos pasākumos, kas minēti pirmajā daļā, ir ņemti vērā šādi aspekti:

(a)  apdraudējums, ko minētie CCP noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei;

(b)  alternatīvo pasākumu ietekme uz konkrēto CCP, tā tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, visām saistītajām FTI un iekšējo tirgu;

(ba)  alternatīvo pasākumu ietekme uz integrētu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu dažādiem produktiem un maržas noteikšanu portfeļiem dažādās aktīvu klasēs.

Otrās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā noregulējuma iestāde apspriežas ar kompetento iestādi, uzraudzības kolēģiju un noregulējuma kolēģiju, un attiecīgā gadījumā arī ar ESRK.

5.  Noregulējuma iestāde saskaņā ar 18. pantu pati vai ar kompetentās iestādes starpniecību rakstiski paziņo CCP par alternatīvajiem pasākumiem, kas veicami, lai sasniegtu mērķi — novērstu šķēršļus, kuri kavē noregulējuma īstenošanu. Noregulējuma iestāde pamato, kāpēc ar CCP ierosinātajiem pasākumiem neizdotos novērst šķēršļus, kuri kavē noregulējuma īstenošanu, un kāpēc ar ierosinātajiem alternatīvajiem pasākumiem to varētu izdarīt.

6.  CCP viena mēneša laikā piedāvā plānu attiecībā uz to, kā noregulējuma iestādes noteiktajā laikposmā ir iecerējis īstenot alternatīvos pasākumus.

7.  Tikai šā panta 4. punkta piemērošanas nolūkā noregulējuma iestāde, savu rīcību koordinējot ar kompetento iestādi, var:

(a)  pieprasīt, lai CCP pārskatītu vai sagatavotu pakalpojuma līgumus — grupas ietvaros vai ar trešām personām —, kuru mērķis ir nodrošināt kritiski svarīgo funkciju izpildi;

(b)  pieprasīt, lai CCP ierobežotu savu individuālo vai kopīgo nesegto riska darījumu maksimālo apmēru;

(c)  pieprasīt, lai CCP mainītu kārtību, kādā tas iekasē un tur maržu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantu;

(d)  pieprasīt, lai CCP mainītu Regulas (ES) Nr. 648/2012 42. pantā minētā saistību neizpildes gadījumiem paredzētā fonda sastāvu un skaitlisko apmēru;

(e)  noteikt CCP īpašas papildu prasības par informācijas sniegšanu vai par regulāru informācijas sniegšanu;

(f)  pieprasīt, lai CCP atbrīvotos no konkrētiem aktīviem;

(g)  pieprasīt, lai CCP ierobežotu vai izbeigtu konkrētas darbības, kas jau tiek īstenotas vai ko ir ierosināts īstenot;

(h)  pieprasīt, lai CCP veiktu izmaiņas savā atveseļošanas plānā, darbības noteikumos un citās līgumattiecībās;

(i)  ierobežot vai nepieļaut jaunu vai jau iesāktu darījumdarbības virzienu attīstību vai jaunu vai jau esošu pakalpojumu sniegšanu;

(j)  pieprasīt mainīt juridisko vai darbības struktūru pašam CCP vai kādai no grupas vienībām, kuru CCP tieši vai netieši kontrolē, un šādu prasību izvirzīt, lai nodrošinātu, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un funkcionāli nošķirt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

(k)  pieprasīt, lai CCP izveidotu finanšu pārvaldītāju mātesuzņēmumu dalībvalstīvai šādu Savienības mēroga finanšu pārvaldītāju mātesuzņēmumu;

(l)  pieprasīt, lai CCP emitētu pasīvus, ko var norakstīt un konvertēt, vai atsevišķi nodala citus līdzekļus, lai palielinātu spēju absorbēt zaudējumus, veikt rekapitalizāciju un papildināt priekšfinansēto līdzekļu apjomu;

(m)  pieprasīt, lai CCP veiktu citus pasākumus, kuri nodrošina, ka ir pieejams kapitāls, citi pasīvi un līgumi, ar ko var segt zaudējumus, rekapitalizēt CCP vai papildināt priekšfinansēto līdzekļu apjomu. Cita starpā tie jo īpaši var būt pasākumi, ar ko cenšas sākt atkārtotas sarunas par CCP emitētiem pasīviem vai pārskatīt līguma noteikumus, lai panāktu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minētā pasīva, instrumenta vai līguma norakstīšanu, konvertāciju vai pārstrukturēšanu tiek izpildīts, ievērojot tās jurisdikcijas tiesību aktus, kura reglamentē attiecīgo pasīvu vai instrumentu;

(n)   ▌

(na)  ierobežot vai apturēt CCP sadarbspējas sasaisti, ja šāda ierobežošana vai apturēšana ir vajadzīga, lai nepieļautu negatīvo ietekmi, ko uz sadarbspējīgiem CCP varētu radīt noregulējuma instrumentu izmantošana un noregulējuma pilnvaru īstenošana.

18. pants

Koordinēšanas procedūra, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējamībai

1.  Noregulējuma kolēģija pieņem kopīgu lēmumu:

(a)  par noregulējuma īstenošanai būtisku šķēršļu konstatēšanu saskaņā ar 16. panta 1. punktu;

(b)  vajadzības gadījumā — par CCP ierosināto pasākumu izvērtēšanu saskaņā ar 17. panta 3. punktu;

(c)  par alternatīvajiem pasākumiem, kas ir vajadzīgi saskaņā ar 17. panta 4. punktu.

2.  Kopīgo lēmumu par noregulējuma īstenošanai būtisku šķēršļu konstatēšanu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad noregulējuma kolēģijai ir iesniegts 17. panta 1. punktā minētais ziņojums.

Kopīgo lēmumu, kas minēts 1. punkta b) un c) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir iesniegti CCP ierosinātie pasākumi, ar ko novērst šķēršļus, kuri kavē noregulējuma īstenošanu

Kopīgais lēmums, kas minēts 1. punktā, ir pamatots, un noregulējuma iestāde to rakstiski paziņo CCP un attiecīgā gadījumā — tā mātesuzņēmumam.

EVTI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma kolēģijai pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta c) punktu.

3.  Ja četru mēnešu laikā pēc dienas, kad ir iesniegts 17. panta 1. punktā paredzētais ziņojums, noregulējuma kolēģija nav spējusi pieņemt kopīgu lēmumu, noregulējuma iestāde pieņem pati savu lēmumu par attiecīgajiem pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar 17. panta 5. punktu. Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā pārējo noregulējuma kolēģijas locekļu viedokļus, kas pausti norādīto četru mēnešu laikā.

Noregulējuma iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP, attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmumam un pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem.

4.  Ja līdz minētā četru mēnešu termiņa beigām kāda no noregulējuma kolēģijas locekļu grupām, pārstāvot kolēģijas locekļu vienkāršu vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu ir iesniedzis EVTI izskatīšanai kādu no 17. panta 7. punkta j), k) vai n) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, CCP noregulējuma kolēģija atliek sava lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko EVTI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu. Šādā gadījumā noregulējuma iestāde savu lēmumu pieņem saskaņā ar EVTI lēmumu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai iesniegts. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumus EVTI neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro noregulējuma iestādes lēmumu.

IV SADAĻA

AGRĪNA INTERVENCE

19. pants

Agrīnas intervences pasākumi

1.  Ja CCP pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē varētu pārkāpt prudenciālās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012, vai apdraud globālās finanšu sistēmas, Savienības finanšu sistēmas vai kādas šo sistēmu daļas finanšu stabilitāti, vai ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka ir citas norādes, kuras liecina par tendencēm, kas varētu ietekmēt CCP darbības, jo īpaši tā spēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus, kompetentā iestāde var:

(a)  pieprasīt, lai CCP atjauninātu atveseļošanas plānu saskaņā ar 9. pantu, ja apstākļi, kuros bija vajadzīga agrīna intervence, atšķiras no pieņēmumiem, kas izklāstīti sākotnējā atveseļošanas plānā;

(b)  pieprasīt, lai CCP konkrētā termiņā īstenotu vienu vai vairākus atveseļošanas plānā noteiktos mehānismus vai pasākumus. Ja plāns ir atjaunināts saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, šie mehānismi vai pasākumi ietver jebkādus atjauninātus mehānismus vai pasākumus;

(c)  pieprasīt, lai CCP noskaidrotu 1. punktā minēto pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu iemeslus un sagatavotu rīcības programmu ar atbilstīgiem pasākumiem un termiņiem;

(d)  pieprasīt, lai CCP sasauktu savu akcionāru sanāksmi, vai — ja CCP šo prasību nepilda, — pati sasaukt šo sanāksmi. Abos gadījumos kompetentā iestāde nosaka darba kārtību, tostarp lēmumus, kuru pieņemšana akcionāriem ir jāapsver;

(e)  pieprasīt atcelt vai nomainīt vienu vai vairākus valdes vai augstākās vadības locekļus, ja kāda no šīm personām tiek uzskatīta par nepiemērotu savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. pantu;

(f)  pieprasīt mainīt CCP darījumdarbības stratēģiju;

(g)  pieprasīt mainīt CCP juridisko vai darbības struktūru;

(h)  sniegt noregulējuma iestādei visu informāciju, kas vajadzīga CCP noregulējuma plāna atjaunināšanai, lai sagatavotos iespējai, ka nāksies īstenot CCP noregulējumu, un tā aktīvu un pasīvu vērtēšanai saskaņā ar 24. pantu, cita starpā arī informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu pārbaudes uz vietas;

(i)  vajadzības gadījumā un saskaņā ar 4. punktu pieprasīt CCP atveseļošanas pasākumu īstenošanu;

(j)  pieprasīt, lai CCP atturētos no konkrētu atveseļošanas pasākumu īstenošanas, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka šo pasākumu īstenošanai var būt nelabvēlīga ietekme uz finanšu stabilitāti vai ka tas var nepamatoti kaitēt klientu interesēm;

(k)  pieprasīt, lai CCP laicīgi papildinātu savus finanšu resursus;

(ka)  kā ārkārtēju un vienreizēju pasākumu atļaut tīrvērtes dalībnieku klientiem pašiem piedalīties izsolēs, atbrīvojot šos klientus no pienākuma izpildīt prudenciālās prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļas 3. nodaļas noteikumiem, izņemot maržu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantā. Tīrvērtes dalībnieki vispusīgi informē šos savus klientus par izsoli un veicina klientu līdzdalību solīšanā. Nepieciešamos klientu maržu maksājumus veic ar saistības pildoša tīrvērtes dalībnieka starpniecību;

(kb)  ierobežot vai aizliegt — ciktāl vien tas iespējams, neizraisot tiešu saistību neizpildi, — jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām, un tā var ierobežot, aizliegt vai iesaldēt jebkādus mainīgā atalgojuma maksājumus, kas veicami saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un EBI pamatnostādnēm EBA/GL/2015/22, kā arī diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem.

2.  Kompetentā iestāde nosaka piemērotu termiņu katram no šiem pasākumiem un pēc šo pasākumu veikšanas novērtē to efektivitāti.

2.a  Maksātnespējas jomā pieņemto valsts tiesību aktu noteikumus, kuri attiecas uz kreditoriem kaitējošu juridisku aktu atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmiem, nepiemēro agrīnās intervences pasākumiem, ko kompetentā iestāde veic saskaņā ar šo regulu.

3.  Kompetentā iestāde var piemērot 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā minētos pasākumus tikai pēc tam, kad ir ņemta vērā šo pasākumu ietekme citās dalībvalstīs, kurās CCP darbojas vai sniedz pakalpojumus, jo īpaši tad, ja CCP darbībai ir izšķiroša vai būtiska nozīme vietējiem finanšu tirgiem, tostarp vietām, kurās darījumdarbību veic ar tīrvērtes dalībniekiem saistītas tirdzniecības vietas un FTI.

4.  Kompetentā iestāde 1. punkta i) apakšpunktā minēto pasākumu var piemērot tikai tad, ja šis pasākums ir sabiedrības interesēs un ir vajadzīgs, lai sasniegtu kādu no turpmāk minētajiem mērķiem:

(a)  saglabāt Savienības finanšu stabilitāti;

(b)  saglabāt CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību pārredzami un bez diskriminācijas;

(c)  saglabāt un uzlabot CCP finansiālo noturību.

Kompetentā iestāde nepiemēro 1. punkta i) apakšpunktā minēto pasākumu attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar cita CCP īpašuma, tiesību vai saistību pārvešanu.

5.  Ja CCP ir sācis īstenot saistību neizpildes gadījumā noteikto secību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu, CCP par to bez nepamatotas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei un paskaidro, vai konkrētais gadījums liecina par attiecīgā CCP trūkumiem vai problēmām.

6.  Ja 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, kompetentā iestāde par to paziņo EVTI un noregulējuma iestādei un apspriežas ar uzraudzības kolēģiju.

Pēc minētajiem paziņojumiem un apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju kompetentā iestāde lemj par to, vai piemērot kādu no 1. punktā paredzētajiem pasākumiem. Kompetentā iestāde paziņo uzraudzības kolēģijai, noregulējuma iestādei un EVTI lēmumu par veicamajiem pasākumiem.

7.  Noregulējuma iestāde pēc paziņojuma, kas minēts 6. punkta pirmajā daļā, var pieprasīt CCP sazināties ar potenciālajiem pircējiem, lai sagatavotos CCP noregulējumam, un iestāde to var darīt, ievērojot 41. pantā izklāstītos nosacījumus un 71. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus, kā arī noteikumus par tirgus izzināšanu, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. pantā un attiecīgajos deleģētajos un īstenošanas tiesību aktos.

20. pants

Augstākās vadības un valdes atcelšana

Ja CCP finansiālais stāvoklis būtiski pasliktinās vai ja CCP pārkāpj tam noteiktās juridiskās prasības, tostarp darbības noteikumus, un ar citiem saskaņā ar 19. pantu veicamiem pasākumiem nepietiek, lai šo situāciju novērstu, kompetentās iestādes var pieprasīt pilnīgu vai daļēju CCP augstākās vadības vai valdes atcelšanu no amata.

Jaunu augstāko vadību vai valdi ieceļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. pantu, un šādai iecelšanai nepieciešams kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana.

IVa SADAĻA

Zaudējumu atgūšana

20.a pantsĪpašumtiesību instrumentu emitēšana saistībā ar nākotnē sagaidāmo peļņu tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas cietuši zaudējumus

1.  Ja CCP, kas tiek atveseļots gadījumā, kam nav sakara ar saistību neizpildi, ir izmantojis mehānismus un pasākumus, ar kuriem samazina tās peļņas vērtību, kas CCP ir jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, un kuri ir izklāstīti CCP atveseļošanas plānā, ievērojot 9. panta 7.e punkta l) apakšpunkta ii) daļas b) punktu, taču nav daļa no Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantā noteiktās secības saistību neizpildes gadījumā, un tāpēc nav uzsākta noregulējuma procedūra, tad CCP kompetentā iestāde var, tiklīdz ir atjaunots savietotais portfelis, vai nu pieprasīt, lai CCP ar skaidras naudas maksājumiem kompensētu dalībniekiem zaudējumus, ko tie cietuši, vai arī attiecīgā gadījumā pieprasīt, lai CCP emitētu īpašumtiesību instrumentus saistībā ar CCP nākotnē sagaidāmo peļņu.

Īpašumtiesību instrumentu vērtība, ko saistībā ar CCP nākotnē sagaidāmo peļņu emitē katram saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam, kurš ir cietis, un kas tam ir atbilstoši jānodod tālāk klientiem, ir samērīga attiecībā pret konkrētā dalībnieka zaudējumiem un ir noteikta, pamatojoties uz vērtēšanu, kura veikta saskaņā ar 24. panta 3. punktu. Šie īpašumtiesību instrumenti to turētājam dod tiesības katru gadu saņemt maksājumus no CCP līdz zaudējumu pilnīgai atgūšanai, bet ne ilgāk kā noteiktu maksimālo gadu skaitu no emitēšanas dienas. Attiecīgu maksimālo daļu no CCP gada peļņas izmanto maksājumiem, kas saistīti ar šiem īpašumtiesību instrumentiem.

2.  Šis pants nemazina tīrvērtes dalībnieku atbildību, kas tiem ir jāuzņemas par zaudējumiem, kurus nevar kompensēt tikai ar saistību neizpildes gadījumā noteiktās secības īstenošanu.

3.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kādā secībā ir jāizmaksā kompensācija, kāds ir attiecīgais maksimālais gadu skaits un attiecīgā maksimālā daļa no 1. punkta otrajā daļā minētās CCP gada peļņas.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz [XXX pēc šīs regulas spēkā stāšanās] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu šo regulu papildināt, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

V SADAĻA

NOREGULĒJUMS

I NODAĻAMērķi, nosacījumi un vispārēji principi

21. pants

Noregulējuma mērķi

1.  Izmantojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestāde ņem vērā visus turpmāk minētos noregulējuma mērķus, tos līdzsvarojot atbilstoši konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem:

(a)  nodrošināt CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, jo īpaši:

(i)  ka laicīgi ir nokārtoti CCP pienākumi pret tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem;

(ii)  ka tīrvērtes dalībniekiem nepārtraukti ir pieejami vērtspapīru vai naudas konti, ko sniedz centrālais darījumu partneris, un vērtspapīru vai naudas nodrošinājums, ko CCP tur šādu tīrvērtes dalībnieku vārdā;

(b)  nodrošināt nepārtrauktu saikni ar citām FTI, kas, rodoties traucējumiem, radītu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu stabilitāti vai maksājumu, tīrvērtes, norēķinu un reģistrēšanas funkciju laicīgu pabeigšanu;

(c)  novērst būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu, tādēļ jo īpaši nepieļaujot finansiālo sarežģījumu kaitīgās ietekmes izplatīšanos uz CCP tīrvērtes dalībniekiem, to klientiem vai finanšu sistēmu kopumā, tostarp citām FTI, un saglabājot uzticēšanos tirgum un sabiedrības uzticēšanos;

(d)  aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, maksimāli samazinot paļaušanos uz finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem un nodokļu maksātāju potenciālos zaudējumus;

(e)  līdz minimumam samazināt noregulējuma izmaksas visām ieinteresētajām personām un novērst CCP vērtības iznīcināšanu, ja vien iznīcināšana nav vajadzīga, lai sasniegtu noregulējuma mērķus.

2.  Noregulējamā CCP valde un augstākā vadība sniedz noregulējuma iestādei visu nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai.

22. pants

Noregulējuma nosacījumi

1.  Noregulējuma iestāde veic noregulējuma darbību attiecībā uz CCP ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)  CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, kā to konstatējusi kāda no turpmāk minētajām iestādēm:

i)  kompetentā iestāde, iepriekš konsultējoties ar noregulējuma iestādi;

ii)  noregulējuma iestāde, iepriekš konsultējoties ar kompetento iestādi, ja noregulējuma iestādei ir vajadzīgie instrumenti, lai nonāktu pie šāda secinājuma;

(b)  ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, nav pamata uzskatīt, ka ar jebkādiem alternatīviem privātā sektora pasākumiem vai uzraudzības darbību, cita starpā arī ar agrīnās intervences pasākumiem, pieņemamā termiņā varētu izdoties novērst CCP nonākšanu grūtībās; un

(c)  noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, ja ar CCP izveidotajiem līgumiskajiem zaudējumu sadales mehānismiem vai — gadījumos, kad attiecīgajiem mehānismiem nav vispusīga tvēruma — ar CCP likvidāciju, ievērojot parasto maksātnespējas procedūru, šie mērķi netiktu īstenoti tikpat lielā mērā.

Šā punkta a) apakšpunkta ii) daļas piemērošanas nolūkā kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas nekavējoties sniedz noregulējuma iestādei jebkādu informāciju, kas varētu liecināt, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās. Turklāt kompetentā iestāde pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma sniedz tai visu pārējo informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai.

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā tiek uzskatīts, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem apstākļiem:

(a)  CCP pārkāpj vai, iespējams, pārkāps atļaujas saņemšanas prasības tādā veidā, kas pamatotu atļaujas anulēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 20. pantu;

(b)  CCP nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt kādu kritiski svarīgu funkciju;

(c)  CCP nespēj vai, iespējams, nespēs atjaunot savu dzīvotspēju, īstenojot atveseļošanas pasākumus;

(d)  CCP nespēj vai, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā samaksāt savus parādus vai citas saistības;

(e)  CCP ir vajadzīgs ▌finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem.

Šā punkta e) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pasākums nav uzskatāms par finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)  tas izpaužas kā valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālā banka saskaņā ar centrālās bankas nosacījumiem, vai kā valsts garantija no jauna emitētiem pasīviem;

ia)  laikā, kad tiek piešķirts finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, nav neviena no šā punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajiem apstākļiem;

ib)  valsts garantijas, kas minētas šā apakšpunkta i) daļā, ir nepieciešamas, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un lai saglabātu finanšu stabilitāti.

ii)  valsts garantijas, kas minētas šā apakspunkta i) daļā, drīkst saņemt tikai maksātspējīgi CCP ar noteikumu, ka ir piešķirts galīgais apstiprinājums saskaņā ar valsts atbalsta jomā pieņemto Savienības regulējumu, ka tās pēc būtības ir piesardzīgas pagaidu garantijas, kas ir samērīgas un sniegtas, lai novērstu šā apakšpunkta ib) daļā minēto nopietno traucējumu sekas, un netiek izmantotas, lai kompensētu zaudējumus, kuri CCP radušies vai varētu rasties nākotnē.

3.  Noregulējuma iestāde var veikt noregulējuma darbību arī tad, ja tā uzskata, ka CCP piemēro vai plāno piemērot atveseļošanas pasākumus, kas varētu novērst CCP nonākšanu grūtībās, bet kas rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu.

3.a  Lēmumu, ar ko noregulējuma iestāde atzīst, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, var apstrīdēt tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka šāds lēmums ir bijis patvaļīgs un pieņemšanas brīdī nepamatots, par ko liecinājusi tobrīd viegli pieejamā informācija.

4.  EVTI līdz [PB: lūgums ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem pamatnostādnes, lai veicinātu uzraudzības un noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz to, kādos apstākļos ir uzskatāms, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, un attiecīgā gadījumā, ja tas nepieciešams, pienācīgi ņem vērā to, cik dažādi gan lieluma ziņā, gan pēc būtības ir CCP, kuri Savienībā veic darījumdarbību.

Pieņemot šīs pamatnostādnes, EVTI ņem vērā pamatnostādnes, kas izdotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 6. punktu.

23. pants

Vispārējie noregulējuma principi

Noregulējuma iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izmantotu 27. pantā minētos noregulējuma instrumentus un īstenotu 48. pantā minētās noregulējuma pilnvaras saskaņā ar šādiem principiem:

(a)  visas līgumsaistības un citas vienošanās CCP atveseļošanas plānā tiek izpildītas▌, ciktāl tās nav pilnībā izmantotas pirms noregulējuma procedūras uzsākšanas, ja vien ārkārtējos apstākļos noregulējuma iestāde nekonstatē, ka noregulējuma instrumentu vai noregulējuma pilnvaru izmantošana ir piemērotāka, lai savlaicīgi sasniegtu noregulējuma mērķus;

(b)  noregulējamā CCP akcionāri sedz pirmos zaudējumus pēc visu a) apakšpunktā minēto saistību un vienošanos izpildes saskaņā ar minēto apakšpunktu;

(c)  pēc akcionāriem zaudējumus sedz noregulējamā CCP kreditori atbilstoši to prasījumu prioritātes secībai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, izņemot gadījumus, kad šajā regulā nepārprotami noteikts citādi;

(d)  attieksme pret tās pašas kategorijas CCP kreditoriem ir vienlīdzīga;

(e)  nevienam CCP akcionāram, kreditoram, tīrvērtes dalībniekam vai tā klientam nerodas lielāki zaudējumi kā tie, kas tam būtu radušies, piemērojot 60. panta noteikumus;

(f)  tiek nomainīta noregulējamā CCP valde un augstākā vadība, izņemot gadījumus, kad noregulējuma iestāde uzskata, ka valdes un augstākās vadības pilnīga vai daļēja saglabāšana ir nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai;

(g)  noregulējuma iestādes informē darba ņēmēju pārstāvjus un apspriežas ar tiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi;

(h)  ja CCP ir daļa no grupas, noregulējuma iestādes ņem vērā ietekmi uz citām grupas vienībām un uz grupu kopumā.

II NODAĻAVērtēšana

24. pants

Vērtēšanas mērķi

1.  Noregulējuma iestādes nodrošina, ka noregulējuma darbība tiek veikta, pamatojoties uz vērtēšanu, ar kuru nodrošina CCP aktīvu, pasīvu, tiesību un pienākumu taisnīgu, piesardzīgu un reālistisku novērtējumu.

2.  Pirms noregulējuma iestāde sāk CCP noregulējumu, tā nodrošina, ka tiek veikta pirmā vērtēšana, lai noteiktu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

3.  Pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir nolēmusi sākt CCP noregulējumu, tā nodrošina, ka tiek veikta otra vērtēšana, lai:

(a)  iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par attiecīgo noregulējuma darbību, kas ir jāveic;

(b)  nodrošinātu, ka jebkāds CCP aktīvu un tiesību zaudējums tiek pilnībā atzīts brīdī, kad tiek izmantoti noregulējuma instrumenti;

(c)  iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par to, kādā apmērā anulēt īpašumtiesību instrumentus vai samazināt to vērtību, un lēmumu par to, kāda būs noregulējuma pilnvaru izmantošanas rezultātā emitēto vai pārvesto īpašumtiesību instrumentu vērtība un skaits;

(d)  iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par to, kādā apmērā norakstīt vai konvertēt jebkādas nenodrošinātas saistības, tostarp parāda instrumentus;

(e)  ja izmanto zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus — iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par to, kādā apmērā piemērot zaudējumus skarto kreditoru prasījumiem, nenokārtotajām saistībām vai ar CCP saistītajām pozīcijām, un lēmuma pieņemšanai par to, kādā apmērā noteikt noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu un vai šāds pieprasījums ir nepieciešams;

(f)  ja izmanto pagaidu CCP instrumentu — iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par to, kādus aktīvus, pasīvus, tiesības un pienākumus vai īpašumtiesību instrumentiem var pārvest pagaidu CCP, un iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par to, cik lielu atlīdzību var izmaksāt CCP, kas tiek noregulēts, vai attiecīgā gadījumā īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

(g)  ja tiek izmantots uzņēmuma pārdošanas instruments — iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par aktīviem, pasīviem, tiesībām un pienākumiem vai īpašumtiesību instrumentiem, kurus var pārvest pircējam, kas ir trešā persona, un vairotu noregulējuma iestādes izpratni par to, ko 40. panta piemērošanas nolūkā nozīmē komerciāli noteikumi;

(ga)  ja noregulējuma iestāde izbeidz kādu no līgumiem, tad attiecīgās cenas pamatā — ciktāl vien iespējams, — ir taisnīga tirgus cena, kas noteikta ar CCP mehānismiem, ievērojot CCP noteikumus, un šo ar citu cenas atklāšanas metodi aizstāj tikai tādā gadījumā, ja to par būtisku uzskata noregulējuma iestāde.

Šā panta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, veicot vērtēšanu, ņem vērā jebkādus zaudējumus, kas tiktu absorbēti, panākot, ka tiek izpildītas tīrvērtes dalībnieku vai trešo personu nenokārtotās saistības pret CCP, un konvertēšanas līmeni, kas jāpiemēro parāda instrumentiem.

4.  Šā panta 2. un 3. punktā minētos vērtējumus saskaņā ar 72. pantu var pārsūdzēt tikai kopā ar lēmumu izmantot noregulējuma instrumentu vai īstenot noregulējuma pilnvaras.

25. pants

Vērtēšanas prasības

1.  Noregulējuma iestāde nodrošina, ka 24. pantā minētās vērtēšanas veic:

(a)  persona, kas nav atkarīga ne no vienas publiskas iestādes un ne no viena CCP;

(b)  noregulējuma iestāde, ja minētās vērtēšanas nevar veikt a) apakšpunktā minēta persona.

2.  Tiek uzskatīts, ka 24. punktā minētās vērtēšanas ir galīgas, ja tās veic 1. punkta a) apakšpunktā minēta persona un ja ir izpildītas visas šajā pantā izklāstītās prasības.

3.  Neskarot valsts atbalsta jomā pieņemto Savienības regulējumu, attiecīgā gadījumā galīgās vērtēšanas pamatā ir piesardzīgi pieņēmumi un netiek pieņemts, ka no brīža, kad tiek veikta noregulējuma darbība, ir iespējams ▌finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība vai centrālās bankas likviditātes palīdzība, kas tiek sniegta CCP ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi. Veicot vērtēšanu, ņem vērā arī iespēju atgūt visus pamatotos izdevumus, kuri CCP, kas tiek noregulēts, ir radušies saskaņā ar 27. panta 9. punktu.

4.  Galīgo vērtēšanu papildina ar šādu CCP rīcībā esošu informāciju:

(a)  atjauninātu bilanci un pārskatu par CCP finansiālo stāvokli, tostarp par priekšfinansēto līdzekļu apjomu, kas vēl ir pieejams, un par nenokārtotām finanšu saistībām;

(b)  to līgumu dokumentāciju, kuriem veikta tīrvērte, kā minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 29. pantā;

(c)  jebkādu informāciju par aktīvu, pasīvu un pozīciju tirgus vērtību un bilances vērtību, tostarp par attiecīgajiem prasījumiem un saistībām, kas nav nokārtoti attiecībā pret CCP vai kas tam pienākas.

5.  Galīgajā vērtēšanā norāda kreditoru apakšiedalījumu kategorijās atbilstīgi to prioritātes līmeņiem saskaņā ar maksātnespējas jomā piemērojamiem tiesību aktiem. Tajā ietver arī aplēses par to, kāda pieeja tiktu piemērota katrai akcionāru un kreditoru kategorijai, piemērojot principu, kas norādīts 23. panta e) apakšpunktā.

Pirmajā daļā minētā aplēse neietekmē 61. pantā minēto vērtēšanu.

6.  EVTI, ņemot vērā jebkādus regulatīvos tehniskos standartus, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 14. un 15. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

(a)  apstākļus, kādos persona tiek uzskatīta par neatkarīgu gan no noregulējuma iestādes, gan no CCP šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā;

(b)  CCP aktīvu un pasīvu vērtības noteikšanas metodiku;

(c)  kā nošķirt regulas 24. un 61. pantā paredzēto vērtēšanu.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

26. pants

Provizoriska vērtēšana

1.  Vērtēšanu, kas minēta 24. pantā, ja tā neatbilst 25. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtēšanu.

Provizoriskā vērtēšana cita starpā ietver arī rezervi papildu zaudējumiem un pienācīgu šīs rezerves pamatojumu.

2.  Ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, pamatojoties uz provizorisku vērtēšanu, tās nodrošina, ka galīgā vērtēšana tiek veikta, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams.

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka ar pirmajā daļā minēto galīgo vērtēšanu:

(a)  CCP reģistros var pilnībā atzīt jebkādus tā zaudējumus;

(b)  iegūt informāciju lēmuma pieņemšanai saskaņā ar 3. punktu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu.

3.  Ja galīgās vērtēšanas aplēse par CCP neto aktīvu vērtību ir augstāka nekā provizoriskās vērtēšanas aplēse par CCP neto aktīvu vērtību, noregulējuma iestāde var:

(a)  palielināt vērtību skarto kreditoru prasījumiem, kas ir norakstīti vai pārstrukturēti;

(b)  pieprasīt, lai pagaidu CCP attiecībā uz aktīviem, pasīviem, tiesībām un pienākumiem turpina izmaksāt atlīdzību CCP, kas tiek noregulēts, vai attiecīgā gadījumā turpina izmaksāt atlīdzību par īpašumtiesību instrumentiem to īpašniekiem.

4.  EVTI, ņemot vērā jebkādus regulatīvos tehniskos standartus, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 15. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā precizētu metodiku, pēc kuras aprēķināt rezerves papildu zaudējumiem, kas jāiekļauj provizoriskajās vērtēšanās.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

III NODAĻANoregulējuma instrumenti

1. IEDAĻAVispārēji principi

27. pants

Vispārējie noteikumi attiecība uz noregulējuma instrumentiem

1.  Noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbības, kas minētas 21. pantā, atsevišķi vai jebkādā kombinācijā izmantojot jebkuru no turpmāk minētajiem noregulējuma instrumentiem:

(a)  pozīciju un zaudējumu sadales instrumenti;

(b)  norakstīšanas un konvertācijas instruments;

(c)  uzņēmuma pārdošanas instruments;

(d)  pagaidu CCP instruments;

(e)  jebkurš cits noregulējuma instruments, kas atbilst 21. un 23. panta prasībām.

2.  Sistēmiskas krīzes gadījumā noregulējuma iestāde var sniegt arī ▌finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, izmantojot valdības stabilizācijas instrumentus saskaņā ar 45., 46. un 47. pantu, ar nosacījumu, ka ir saņemts iepriekšējs un galīgs apstiprinājums saskaņā ar valsts atbalsta jomā pieņemto Savienības regulējumu un ka ir izstrādāti vispusīgi pasākumi, ar kuriem patiešām var atgūt līdzekļus, kas attiecīgā laikposmā ir piešķirti.

3.  Pirms 1. punktā minēto instrumentu izmantošanas noregulējuma iestāde panāk, ka tiek izpildītas:

(a)  CCP esošās un atlikušās tiesības, tostarp visas tīrvērtes dalībnieku līgumsaistības izpildīt skaidras naudas pieprasījumus, nodrošināt papildu resursus CCP vai uzņemties saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku pozīcijas, izmantojot izsoles vai citus CCP darbības noteikumos saskaņotas metodes;

(b)  visas esošās un nenokārtotās līgumsaistības, kas uzliek saistības pusēm, kuras nav tīrvērtes dalībnieki, attiecībā uz jebkāda veida finansiālu atbalstu.

Noregulējuma iestāde var likt daļēji izpildīt a) un b) apakšpunktā minētās līgumsaistības, ja saprātīgā termiņā nav iespējams panākt pilnīgu šo līgumsaistību izpildi.

4.  Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, noregulējuma iestāde var atturēties panākt attiecīgo spēkā esošo un nenokārtoto saistību daļēju vai pilnīgu izpildi, ja tas ir vajadzīgs, lai nepieļautu būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu vai kaitīgas ietekmes izplatību vai — ja piemērotāk ir izmantot 1. punktā minētos instrumentus, — lai savlaicīgi īstenotu noregulējuma mērķus.

▌6.  Ja tādēļ, ka ir izmantots noregulējuma instruments, kas nav norakstīšanas un konvertācijas instruments, tīrvērtes dalībniekiem rodas zaudējumi, noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras norakstīt un konvertēt jebkādus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus, vai citas nenodrošinātas saistības uzreiz pēc noregulējuma instrumenta izmantošanas vai kopā ar to.

7.  Ja izmanto tikai 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus un tikai daļu no noregulējamā CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem pārved saskaņā ar 40. un 42. pantu, CCP atlikušo daļu likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

8.  Maksātnespējas jomā pieņemto valsts tiesību aktu noteikumus, kuri attiecas uz kreditoriem kaitējošu juridisku aktu atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmiem, nepiemēro tā CCP aktīvu, tiesību, pienākumu vai pasīvu pārvedumiem, attiecībā uz kuru tiek izmantoti noregulējuma instrumenti vai valdības finanšu stabilizācijas instrumenti.

9.  Noregulējuma iestāde visus saprātīgos izdevumus — tostarp atbilstošu riska prēmiju —, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu vai pilnvaru, vai valdības finanšu stabilizācijas instrumentu izmantošanu, attiecīgā laikposmā atgūst kādā no šiem veidiem:

(a)  priviliģēta kreditora statusā — no noregulējamā CCP;

(b)  no atlīdzības, ko izmaksā pircējs, ja ir izmantots uzņēmuma pārdošanas instruments;

(c)  priviliģēta kreditora statusā — no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu CCP darbību;

(ca)  no jebkura tīrvērtes dalībnieka tādā apmērā, kas nepieļauj, ka tīrvērtes dalībniekam rodas lielāki zaudējumi nekā tie, kas tam būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un ja tā vietā uz šo tīrvērtes dalībnieku attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citiem mehānismiem, kas paredzēti CCP darbības noteikumos, vai ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;

(cb)  no visiem ieņēmumiem, kuri gūti no valdības stabilizācijas instrumentu izmantošanas, tostarp no ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot īpašumtiesību instrumentus saskaņā ar 46. pantu un pārņemot CCP publiskā sektora pagaidu īpašumā saskaņā ar 47. pantu.

9.a  Nosakot, kādas summas ir jāatgūst saskaņā ar iepriekšējo punktu, noregulējuma iestāde ņem vērā summu, ko CCP klientiem un dalībniekiem būtu nācies iemaksāt gan saskaņā ar CCP noteikumiem un mehānismiem, gan noregulējuma procesā, ja iestādes nebūtu piešķīrušas publiskā sektora atbalstu.

10.  Izmantojot noregulējuma instrumentus, noregulējuma iestādes, pamatojoties uz vērtējumu, kas atbilst 25. pantam, nodrošina pilnīgu zaudējumu sadali, savietotā portfeļa atjaunošanu, CCP vai pagaidu CCP priekšfinansēto līdzekļu apjoma papildināšanu un CCP vai pagaidu CCP rekapitalizāciju.

27.a pants

Iespēja piešķirt kompensāciju CCP dalībniekiem neattiecas uz zaudējumiem, kas tiem līgumiski ir noteikti saistību neizpildes pārvaldības vai atveseļošanas posmos.

2. IEDAĻAPozīciju sadales un zaudējumu sadales instrumenti

28. pants

Pozīciju un zaudējumu sadales instrumentu mērķis un darbības joma

1.  Noregulējuma iestādes izmanto pozīciju sadales instrumentu saskaņā ar 29. pantu un zaudējumu sadales instrumentu saskaņā ar 30. un 31. pantu.

2.  Instrumentus, kas minēti 1. punktā, var izmantot attiecībā uz visiem ar tīrvērtes pakalpojumiem saistītiem līgumiem un attiecībā uz centrālajam darījumu partnerim sniegtu nodrošinājumu, kurš ir saistīts ar šiem pakalpojumiem.

3.  Noregulējuma iestādes izmanto pozīciju sadales instrumentu, kas minēts 29. pantā, lai attiecīgā gadījumā no jauna savietotu CCP vai pagaidu CCP portfeli.

Noregulējuma iestādes izmanto zaudējumu sadales instrumentus, kas minēti 30. un 31. pantā, lai īstenotu kādu no turpmāk minētajiem mērķiem:

(a)  segt CCP zaudējumus, kas izvērtēti saskaņā ar 27. panta 10. punktu;

(b)  atjaunot CCP spēju pienācīgā termiņā pildīt maksājumu saistības;

(ba)  veicināt savietotā portfeļa atjaunošanu;

(c)  veicināt savietotā portfeļa atjaunošanu, piešķirot CCP līdzekļus, lai izpildītu solīšanas piedāvājumu, kas ļauj CCP sadalīt saistību nepildītāju pozīcijas vai veikt maksājumus par līgumiem, kuru darbība ir izbeigta saskaņā ar 29. pantu;

(d)  sasniegt rezultātus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, attiecībā uz pagaidu CCP;

(e)  atbalstīt CCP darījumdarbības pārvešanu maksātspējīgai trešai personai, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

29. pants

Līgumu izbeigšana – daļēja vai pilnīga

1.  Noregulējuma iestāde var izbeigt dažus vai visus turpmāk minētos līgumus:

(a)  saistības nepildoša tīrvērtes dalībnieka līgumus;

(b)  skartā tīrvērtes pakalpojuma vai aktīvu klases līgumus;

(c)  noregulējamā CCP līgumus.

1.a  Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar 1. punktu, noregulējuma iestāde a), b) un c) apakšpunktā minēto līgumu darbību izbeidz līdzīgā veidā, nediskriminējot nevienu no attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, ja vien tās nav līgumsaistības, kuru izpildi pieņemamā laikposmā panākt nav iespējams.

2.  Noregulējuma iestāde var izbeigt līgumus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, tikai tad, ja aktīvu un pozīciju pārvedums šo līgumu rezultātā nav noticis Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. panta 5. un 6. punkta nozīmē.

3.  Noregulējuma iestāde visus attiecīgos tīrvērtes dalībniekus informē par to, kurā dienā tiek izbeigts kāds no 1. punktā minētajiem līgumiem.

4.  Pirms 1. punktā minēta līguma izbeigšanas noregulējuma iestāde veic šādus pasākumus:

(a)  pieprasa, lai noregulējamais CCP noteiktu katra līguma vērtību un atjauninātu katra tīrvērtes dalībnieka konta bilanci;

(b)  nosaka neto maksājamo summu, ko katrs tīrvērtes dalībnieks saņem vai maksā, ņemot vērā jebkādu maksājamu, bet nesamaksātu mainīgo maržu, tostarp mainīgo maržu, kura maksājama a) apakšpunktā minēto līguma vērtēšanu rezultātā;

(c)  paziņo katram tīrvērtes dalībniekam noteikto neto summu un attiecīgi to iekasē.

Tiklīdz līgums ir izbeigts, noregulējuma iestāde to laicīgi dara zināmu tā klienta kompetentajai iestādei, kurš izraudzīts par C-SNI un kura līgums ir izbeigts.

4.a  Ja noregulējuma iestāde saskaņā ar šo pantu izbeidz kādu no līgumiem, tad attiecīgās cenas pamatā ir taisnīga tirgus cena, kas noteikta ar CCP mehānismiem, ievērojot CCP noteikumus, vai ar citu atbilstošu cenas atklāšanas metodi, ja to par nepieciešamu uzskata noregulējuma iestāde.

5.  Ja saistības pildošs tīrvērtes dalībnieks nespēj samaksāt saskaņā ar 4. punktu noteikto neto summu, noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nostāda šo saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes stāvoklī un izmanto tā sākotnējo maržu un iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu.

6.  Ja noregulējuma iestāde ir izbeigusi vienu vai vairākus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto līgumu veidus, tā kādu laiku neļauj CCP veikt tīrvērti jaunam tāda paša veida līgumam, kāds ir izbeigts.

Noregulējuma iestāde var ļaut CCP atsākt minēto līgumu veidu tīrvērti tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  CCP atbilst Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām;

(b)  noregulējuma iestāde sagatavo un publicē attiecīgu paziņojumu, izmantojot 70. panta 3. punktā minētos līdzekļus.

30. pants

Jebkādas tādas peļņas vērtības samazinājums,

kas CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem

1.  Noregulējuma iestāde var samazināt CCP maksājumu saistību apjomu pret saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, ja šādas saistības rada peļņa, kas pienākas saskaņā ar CCP procedūrām mainīgās maržas vai ekonomiski līdzvērtīga maksājuma samaksai. Tīrvērtes dalībnieki nekavējoties informē savus klientus par noregulējuma instrumenta izmantošanu un to, kā šāda instrumenta izmantošana viņus ietekmē.

2.  Noregulējuma iestāde aprēķina jebkādu maksājumu saistību samazinājumu, kas minēts 1. punktā, izmantojot objektīvu sadales mehānismu, ko nosaka vērtēšanas procesā, kuru īsteno saskaņā ar 24. panta 3. punktu un par kuru paziņo tīrvērtes dalībniekiem, tiklīdz tiek izmantots noregulējuma instruments. Kopējā neto peļņa, kas jāsamazina katram tīrvērtes dalībniekam, ir proporcionāla summai, kura tam pienākas no CCP.

3.  Maksājamās peļņas vērtības samazinājums stājas spēkā un ir nekavējoties saistošs centrālajam darījumu partnerim un tīrvērtes dalībniekiem no brīža, kad noregulējuma iestāde sākt īstenot noregulējuma darbību.

3.a  Ja tiek izmantotas kādas no šajā pantā minētajām pilnvarām un tas ietekmē par C-SNI izraudzīta klienta pozīcijas, tad tas laicīgi ir jādara zināms attiecīgā klienta kompetentajai iestādei. 4.  Saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam nav tiesību iesniegt prasību kādā no turpmākiem tiesvedības procesiem pret CCP vai tās tiesību pārņēmēju, ja šāds process ir ierosināts 1. punktā minētās maksājumu saistību samazināšanas rezultātā.

5.  Ja noregulējuma iestāde tikai daļēji samazina maksājamās peļņas vērtību, atlikusī maksājamā summa joprojām pienākas saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam.

5.a  CCP savos darbības noteikumos iekļauj atsauci uz pilnvarām samazināt 1. punktā minētās maksājumu saistības līdz ar atsauci uz citiem līdzīgiem mehānismiem, kas šajos darbības noteikumos ir paredzēti atveseļošanas posmā. CCP nodrošina, lai būtu iedibinātas līgumattiecības, kas ļauj noregulējuma iestādei īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo pantu.

31. pants

Noregulējuma naudas pieprasījums

1.  Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai saistības pildoši tīrvērtes dalībnieki veiktu naudas līdzekļu iemaksas CCP. Šo skaidras naudas iemaksu apjomu noregulējuma iestāde nosaka tā, lai visveiksmīgāk varētu sasniegt 21. panta 1. punktā minētos noregulējuma mērķus.

Ja CCP ir vairāki saistību neizpildes fondi, iemaksu summa skaidrā naudā, kas minēti pirmajā daļā, attiecas uz tīrvērtes dalībnieku iemaksu skartā tīrvērtes pakalpojumu vai aktīvu klases saistību neizpildes fondā vai fondos.

Noregulējuma iestāde var izmantot noregulējuma naudas pieprasījumu neatkarīgi no tā, vai ir izsmeltas visas līgumsaistības, saskaņā ar kurām saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem ir jāveic naudas iemaksas.

Noregulējuma iestāde katra saistības pildoša tīrvērtes dalībnieka naudas iemaksas summu nosaka proporcionāli tīrvērtes dalībnieka iemaksai saistību neizpildes gadījumu fondā.

2.  Ja saistības pildošs tīrvērtes dalībnieks nesamaksā prasīto summu, noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nostāda šo saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes stāvoklī un izmanto tīrvērtes dalībnieka sākotnējo maržu un iemaksu fondā saistību neizpildes gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu.

2.a  Līdz ar atsauci uz atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumiem CCP savos darbības noteikumos iekļauj arī atsauci uz noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu un nodrošina, lai būtu noslēgtas līgumattiecības, kas ļauj noregulējuma iestādei īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo pantu.

2.b  Noregulējuma iestāde nosaka, cik apjomīgs noregulējuma skaidras naudas pieprasījums ir jāiekļauj darbības noteikumos, un nodrošina, ka tas ir vismaz līdzvērtīgs tīrvērtes dalībnieka iemaksai fondā, kas izveidots saistību neizpildes gadījumiem.

2.c  Noregulējuma iestāde nosaka, cik apjomīgs noregulējuma skaidras naudas pieprasījums ir jāiekļauj darbības noteikumos.

3. IEDAĻA

Īpašumtiesību instrumentu un parāda instrumentu vai citu nenodrošinātu saistību norakstīšana un konvertācija

32. pants

Prasība norakstīt un konvertēt īpašumtiesību instrumentus un parāda instrumentus vai citas nenodrošinātas saistības

1.  Noregulējuma iestāde saskaņā ar 33. pantu izmanto norakstīšanas un konvertācijas instrumentu attiecībā uz noregulējamā CCP emitētajiem īpašumtiesību instrumentiem un parāda instrumentiem, lai absorbētu zaudējumus, rekapitalizētu CCP vai pagaidu CCP vai lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta izmantošanu.

▌2.  Pamatojoties uz vērtēšanu, kas veikta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, noregulējuma iestāde nosaka:

(a)  summu, par kādu īpašumtiesību instrumenti un parāda instrumenti vai citas nenodrošinātas saistības ir jānoraksta, ņemot vērā visus zaudējumus, kas ir jāabsorbē, panākot tīrvērtes dalībnieku vai citu trešo personu nenokārtoto saistību izpildi, kas pienākas CCP;

(b)  summu, par kādu parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības ir jākonvertē par īpašumtiesību instrumentiem, lai atjaunotu CCP vai pagaidu CCP atbilstību prudenciālajām prasībām.

33. pants

Noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību vai parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību norakstīšanu vai konvertāciju

1.  Noregulējuma iestāde izmanto norakstīšanas un konvertācijas instrumentu saskaņā ar prasījumu prioritāti parastās maksātnespējas procedūrās.

2.  Pirms parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību pamatsummas samazināšanas vai konvertēšanas noregulējuma iestāde samazina īpašumtiesību instrumentu nosacīto vērtību proporcionāli zaudējumiem un vajadzības gadījumā līdz to pilnai vērtībai.

Ja saskaņā ar vērtēšanu, ko veic atbilstīgi 24. panta 3. punktam, CCP saglabā pozitīvu neto vērtību pēc īpašumtiesību instrumentu vērtības samazinājuma, noregulējuma iestāde anulē minētos īpašumtiesību instrumentus vai attiecīgā gadījumā samazina to vērtību.

3.  Noregulējuma iestāde samazina, konvertē vai gan samazina, gan konvertē parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību pamatsummu, ciktāl tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, vajadzības gadījumā līdz minēto instrumentu vai saistību pilnai vērtībai.

4.  Noregulējuma iestāde neizmanto norakstīšanas un konvertācijas instrumentus attiecībā uz šādām saistībām:

(a)  saistības pret darbiniekiem attiecībā uz uzkrāto algu, pensijas pabalstiem vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums;

(b)  saistības pret komerckreditoriem vai tirdzniecības kreditoriem, kas rodas no CCP ikdienas darba nodrošināšanai kritiski svarīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas;

(c)  saistības pret nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar noteikumu, ka šīs saistības ir prioritāras saistības saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

(d)  saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK.

5.  Ja tiek samazināta īpašumtiesību instrumenta nosacītā summa vai parāda instrumenta vai citu nenodrošināto saistību pamatsumma, piemēro šādus nosacījumus:

(a)  šis samazinājums ir pastāvīgs;

(b)  instrumenta turētājam nav prasījumu saistībā ar šo samazinājumu, izņemot jau uzkrātās saistības un saistības attiecībā uz atbildību par zaudējumiem, kāda varētu iestāties, ja apelācijas ceļā tiktu apstrīdēta šī samazinājuma un jebkura cita prasījuma likumība, kurš pamatojas uz emitētiem vai saskaņā ar 6. punktu pārvestiem īpašumtiesību instrumentiem;

(c)  ja šis samazinājums ir tikai daļējs, nolīgumu, kas radīja sākotnējās saistības, turpina piemērot attiecībā uz atlikušo summu, ievērojot visus samazināšanas dēļ nepieciešamos grozījumus minētā nolīguma noteikumos.

Šā punkta a) apakšpunkts neliedz noregulējuma iestādēm piemērot atjaunināšanas mehānismu, lai izmaksātu atlīdzību parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību turētājiem un pēc tam īpašumtiesību instrumentu turētājiem, ja tiek konstatēts, ka uz provizorisku vērtēšanu balstītais norakstīšanas līmenis pārsniedz nepieciešamo apjomu, ņemot vērā 26. panta 2. punktā minēto galīgo novērtējumu.

6.  Konvertējot parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības saskaņā ar 3. punktu, noregulējuma iestāde var pieprasīt CCP vai to mātesuzņēmumiem emitēt vai pārvest īpašumtiesību instrumentus parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību turētājiem.

7.  Noregulējuma iestāde konvertē parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības saskaņā ar 3. punktu tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(a)  noregulējuma iestāde ir saņēmusi mātesuzņēmuma kompetentās iestādes piekrišanu, un mātesuzņēmumam ir pienākums emitēt īpašumtiesību instrumentus;

(b)  īpašumtiesību instrumenti ir emitēti pirms CCP īpašumtiesību instrumentu emisijas, lai valsts vai valsts pārvaldes struktūra sniegtu pašu kapitālu;

(c)  konvertācijas koeficients atspoguļo atbilstošu kompensāciju skartajiem parāda turētājiem saskaņā ar pieeju, ko tiem piemēro parastās maksātnespējas procedūrās.

Pēc parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību konvertācijas uz īpašumtiesību instrumentiem, šos īpašumtiesību instrumentus pēc konvertācijas nekavējoties paraksta vai pārved.

8.  Šā panta 7. punkta piemērošanas nolūkā saistībā ar CCP noregulējuma plāna sagatavošanu un uzturēšanu un pilnvarām novērst šķēršļus, kuri kavē īstenot CCP noregulējumu, noregulējuma iestāde nodrošina, ka CCP var jebkurā brīdī emitēt nepieciešamo īpašumtiesību instrumentu daudzumu.

34. pants

Norakstīšanas un konvertācijas sekas

Noregulējuma iestāde pabeidz vai pieprasa, lai tiktu pabeigti visi administratīvie un procedūras uzdevumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu norakstīšanas un konvertācijas instrumenta izmantošanu, tostarp:

(a)  izmaiņas visos attiecīgajos reģistros;

(b)  īpašumtiesību instrumentu vai parāda instrumentu svītrošanu no sarakstiem vai izņemšanu no tirdzniecības;

(c)  jaunu īpašumtiesību instrumentu iekļaušanu sarakstos vai pielaidi tirdzniecībai;

(d)  jebkura norakstīta parāda instrumenta atkārtotu iekļaušanu sarakstos vai atkārtotu pielaidi tirdzniecībai, nepieprasot publicēt prospektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK(16).

35. pants

Procesuālo šķēršļu likvidācija norakstīšanai un konvertācijai

Ja piemēro 32. panta 1. punkta otro daļu, kompetentā iestāde pieprasa CCP vai to mātesuzņēmumiem vienmēr uzturēt pietiekamu apjomu ar īpašumtiesību instrumentiem, lai nodrošinātu, ka minētie CCP vai to mātesuzņēmumi var emitēt pietiekami daudz jaunu īpašumtiesību instrumentu un ka efektīvi var emitēt īpašumtiesību instrumentus vai veikt konvertāciju, kuras rezultātā tiek iegūti īpašumtiesību instrumenti.

Noregulējuma iestāde izmanto norakstīšanas un konvertācijas instrumentu neatkarīgi no tā, kādi ir CCP dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumi, tostarp attiecībā uz akcionāru pirmpirkuma tiesībām vai prasību, ka kapitāla palielināšanai vajadzīga akcionāru atļauja.

36. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna iesniegšana

1.  CCP viena mēneša laikā pēc 32. pantā minēto instrumentu izmantošanas izvērtē, kādēļ ir nonācis grūtībās, un noregulējuma iestādei iesniedz attiecīgu pārskatu līdz ar darījumdarbības reorganizācijas plānu, kas sagatavots saskaņā ar 37. pantu. Ja ir piemērojams valsts atbalsta jomā pieņemtais Savienības regulējums, minētais plāns ir saderīgs ar pārstrukturēšanas plānu, kas CCP ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar minēto regulējumu.

Ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, noregulējuma iestāde var pagarināt pirmajā daļā minēto laikposmu ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

2.  Ja par pārstrukturēšanas plānu ir jāpaziņo saistībā ar valsts atbalsta jomā pieņemto Savienības regulējumu, darījumdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanu neskar termiņš, kas valsts atbalsta jomā pieņemtajā Savienības regulējumā ir paredzēts attiecībā uz minētā pārstrukturēšanas plāna iesniegšanu.

3.  Noregulējuma iestāde pārskatu un darījumdarbības reorganizācijas plānu un jebkādus tā labojumus saskaņā ar 38. pantu iesniedz kompetentajai iestādei un noregulējuma kolēģijai.

37. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna saturs

1.  Darījumdarbības reorganizācijas plānā, kas minēts 36. pantā, nosaka pasākumus, kuru mērķis ir pieņemamā laikposmā atjaunot CCP vai tā darījumdarbības daļas ilgtermiņa dzīvotspēju. Šo pasākumu pamatā ir reālistiski pieņēmumi attiecībā uz ekonomikas un finanšu tirgus situāciju, kurā CCP darbosies.

Darījumdarbības reorganizācijas plānā ņem vērā finanšu tirgu pašreizējo un iespējamo situāciju un atspoguļo pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu scenāriju, tostarp notikumu kombināciju, un to dara, lai noskaidrotu galvenos CCP vājos punktus. Pieņēmumus salīdzina ar atbilstīgiem nozares etaloniem.

2.  Darījumdarbības reorganizācijas plānā ir vismaz šādi elementi:

(a)  detalizēta analīze par faktoriem un apstākļiem, kuru dēļ CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās;

(b)  apraksts par pasākumiem, kas jāpieņem, lai atjaunotu CCP ilgtermiņa dzīvotspēju;

(c)  grafiks minēto pasākumu īstenošanai.

3.  Pasākumi, kas paredzēti CCP ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, var ietvert:

(a)  CCP darbību reorganizāciju un pārstrukturēšanu;

(b)  izmaiņas CCP darbības sistēmās un infrastruktūrā;

(c)  aktīvu vai darījumdarbības virzienu pārdošanu.

3.a  Ja saskaņā ar 36. panta 1. un 2. punktu tiek piemērots valsts atbalsta jomā pieņemtais Savienības regulējums, noregulējuma iestādei, kompetentajai iestādei un Komisijai būtu jārīkojas koordinēti, vērtējot pasākumus, ar kuriem paredzēts atjaunot CCP ilgtermiņa dzīvotspēju, un arī tad, ja CCP tiek pieprasīts atkārtoti iesniegt grozītu plānu, un koordinēti būtu jānodrošina darījumdarbības reorganizācijas vai pārstrukturēšanas plāna galīgā pieņemšana.

3.b  EVTI līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai sīkāk precizētu obligātos elementus, kas darījumdarbības reorganizācijas plānā būtu jāiekļauj saskaņā ar 2. punktu.

3.c  Attiecīgā gadījumā ņemot vērā pieredzi, kura gūta, piemērojot 3.b punktā minētās pamatnostādnes, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu obligātos elementus, kas darījumdarbības reorganizācijas plānā būtu jāiekļauj saskaņā ar 2. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

38. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna novērtējums un pieņemšana

1.  Viena mēneša laikā no dienas, kad CCP ir saskaņā ar 36. panta 1. punktu iesniedzis darījumdarbības reorganizācijas plānu, noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde novērtē, vai ar šajā plānā paredzētajiem pasākumiem patiešām varētu atjaunot CCP ilgtermiņa dzīvotspēju.

Ja noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir pārliecinātas, ka ar minēto plānu tiktu atjaunota CCP ilgtermiņa dzīvotspēja, noregulējuma iestāde šo plānu apstiprina.

2.  Ja noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde nav pārliecinātas, ka plānā paredzētie pasākumi ļautu atjaunot CCP ilgtermiņa dzīvotspēju, noregulējuma iestāde paziņo CCP par savām bažām un pieprasa, lai tas divu nedēļu laikā pēc paziņošanas atkārtoti iesniegtu grozītu plānu, ar ko šīs bažas tiktu kliedētas.

3.  Noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde izvērtē atkārtoti iesniegto plānu un vienas nedēļas laikā pēc minētā plāna saņemšanas paziņo CCP, vai bažas ir pienācīgi kliedētas, vai arī ir vajadzīgi turpmāki grozījumi.

3.a  EVTI līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai sīkāk precizētu obligātos kritērijus, kas jāievēro, izstrādājot darījumdarbības reorganizācijas plānu, lai noregulējuma iestāde to varētu apstiprināt saskaņā ar 1. punktu.

3.b  Attiecīgā gadījumā ņemot vērā pieredzi, kura gūta, piemērojot 3.a punktā minētās pamatnostādnes, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu obligātos kritērijus, kas jāievēro, izstrādājot darījumdarbības reorganizācijas plānu, lai noregulējuma iestāde to varētu apstiprināt saskaņā ar 1. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

39. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna īstenošana un uzraudzība

1.  CCP īsteno darījumdarbības reorganizācijas plānu un pēc pieprasījuma un vismaz reizi sešos mēnešos noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

2.  Noregulējuma iestāde, vienojoties ar kompetento iestādi, var pieprasīt CCP pārskatīt plānu, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kas minēts 37. panta 1. punktā.

CCP iesniedz pirmajā daļā minēto pārskatīto plānu noregulējuma iestādei novērtēšanai saskaņā ar 38. panta 3. punktu. Ja ir piemērojams valsts atbalsta jomā pieņemtais Savienības regulējums, noregulējuma iestāde šo novērtēšanu koordinē ar Komisiju.

4. IEDAĻAUzņēmuma pārdošanas instruments

40. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments

1.  Noregulējuma iestāde pircējam, kas nav pagaidu CCP, var pārvest šādus instrumentus:

(a)   īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

(b)   visus noregulējamā CCP aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības.

Šā punkta pirmajā daļā minēto pārvedumu veic, nesaņemot piekrišanu no CCP akcionāriem vai trešām personām, kas nav pircēji, un, lai to veiktu, nav jāievēro procesuālās prasības, kuras paredzētas citos uzņēmējdarbības vai vērtspapīru tiesību aktos, kas nav minēti 41. pantā.

2.  Pārvedumu saskaņā ar 1. punktu veic atbilstīgi komerciāliem noteikumiem, ņemot vērā apstākļus un ievērojot valsts atbalsta jomā pieņemto Savienības regulējumu.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā noregulējuma iestāde veic visus pasākumus, kurus ir pieņemami īstenot, lai panāktu saskaņā ar 24. panta 3. punktu veicamajai vērtēšanai atbilstīgus komerciālos noteikumus.

3.  Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, jebkāda atlīdzība, ko izmaksā pircējs, sniedz labumu:

(a)  īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja uzņēmums ir pārdots, pārvedot pircējam CCP emitētos īpašumtiesību instrumentus no minēto instrumentu turētājiem;

(b)  CCP, ja uzņēmums ir pārdots, pārvedot pircējam dažus vai visus CCP aktīvus vai pasīvus;

(c)  visiem saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kas ir cietuši zaudējumus pirms noregulējuma.

Jebkādu atlīdzību, ko izmaksā pircējs, sadala saskaņā ar CCP saistību neizpildes gadījumā noteikto secību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. un 45. pantā, un ievērojot prasījumu prioritāti parastās maksātnespējas procedūrās.

4.  Noregulējuma iestāde var īstenot 1. punktā minētās pārveduma pilnvaras vairāk nekā vienu reizi, lai veiktu CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu vai — attiecīgā gadījumā — CCP aktīvu, tiesību, pienākumu vai pasīvu papildu pārvedumus.

5.  Noregulējuma iestāde, vienojoties ar pircēju, var aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, kas bija pārvestas pircējam, pārvest atpakaļ CCP, vai īpašumtiesību instrumentus pārvest atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem.

Ja noregulējuma iestāde izmanto pirmajā daļā minētās pārveduma pilnvaras, CCP vai sākotnējie īpašnieki uzņem atpakaļ visus šādus aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, vai īpašumtiesību instrumentus.

6.  Jebkāds saskaņā ar 1. punktu veikts pārvedums notiek neatkarīgi no tā, vai pircējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kuras izriet no iegādes.

Ja pircējs nav saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kuras izriet no iegādes, noregulējuma iestāde, apspriežoties ar kompetento iestādi, veic attiecīgu pircēja uzticamības pārbaudi un nodrošina, ka pircējs iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai iespējami drīz un, vēlākais, viena mēneša laikā pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta izmantošanas. Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkurš šādas atļaujas pieteikums tiek izskatīts paātrinātā veidā.

7.  Ja 1. punktā minētās īpašumtiesību instrumentu pārvešanas rezultātā tiek iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 31. panta 2. punktā, kompetentā iestāde veic minētajā pantā norādīto novērtēšanu tādā laikposmā, kas nekavē piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu un neliedz noregulējuma darbībai sasniegt attiecīgos noregulējuma mērķus.

8.  Ja kompetentā iestāde nav pabeigusi 7. punktā minēto novērtēšanu līdz dienai, kad stājas spēkā īpašumtiesību instrumentu pārvedums, piemēro šādus noteikumus:

(a)  īpašumtiesību instrumentu pārvedumam ir tūlītējas tiesiskās sekas no tās dienas, kad tie ir pārvesti;

(b)  novērtēšanas laikposmā un f) apakšpunktā paredzētajā pārdošanas laikposmā tiek apturētas pircēja balsstiesības, kas saistītas ar minētajiem īpašumtiesību instrumentiem, un tās īsteno tikai noregulējuma iestāde, kurai nav pienākuma tās izmantot un kura nav atbildīga par to, ka ir tās izmantojusi vai atturējusies izmantot;

(c)  vērtēšanas laikposmā un f) apakšpunktā paredzētajā pārdošanas laikposmā minētajam pārvedumam nepiemēro Regulas (ES) Nr. 648/2012 12. pantā paredzētos sodus vai pasākumus par būtiskas līdzdalības iegādes vai atsavināšanas prasību pārkāpumiem;

(d)  kompetentā iestāde uzreiz pēc novērtēšanas pabeigšanas rakstiski paziņo noregulējuma iestādei un pircējam tās veiktā novērtējuma rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 32. pantu;

(e)  ja kompetentā iestāde neiebilst pret pārvedumu, tiek uzskatīts, ka balsstiesības, kas saistītas ar minētajiem īpašumtiesību instrumentiem, no d) apakšpunktā minētā paziņojuma brīža pilnībā pieder pircējam;

(f)  ja kompetentā iestāde iebilst pret īpašumtiesību instrumentu pārvedumu, b) apakšpunktu turpina piemērot un noregulējuma iestāde var, ņemot vērā tirgus apstākļus, noteikt pārdošanas laikposmu, kurā pircējs pārdod šādus īpašumtiesību instrumentus.

9.  Lai pircējs varētu īstenot savas tiesības sniegt pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tas ir uzskatāms par noregulējamā CCP turpinājumu un var turpināt īstenot visas šādas tiesības, kuras noregulējamais CCP īstenojis attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem.

10.  Pircējam, kas minēts 1. punktā, netiek liegts izmantot CCP dalības tiesības un piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām vai jebkurām citām finanšu tirgus infrastruktūrām, ja vien pircējs atbilst kritērijiem, kas ļauj tam kļūt par minēto sistēmu un infrastruktūru dalībnieku un tajās piedalīties.

Ja pircējs neatbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, pircējs var turpināt izmantot CCP dalības tiesības un piekļuvi minētajām sistēmām un infrastruktūrām, ja vien noregulējuma iestāde to atļauj. Šādu atļauju sniedz tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

11.  Pircējam 12 mēnešus netiek liegta piekļuve maksājumu un norēķinu sistēmām vai jebkurām citām finanšu tirgus infrastruktūrām, pat ja pircējam nav kredītreitingu aģentūras piešķirta reitinga vai ja minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai piešķirtu piekļuvi minētajām sistēmām vai infrastruktūrām.

12.  Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, noregulējamā CCP akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi nav pārvesti, nav nekādu tiesību uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem, nedz arī ar tiem saistītu tiesību.

41. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments – procesuālās prasības

1.  Ja attiecībā uz CCP izmanto uzņēmuma pārdošanas instrumentu, noregulējuma iestāde publisko pārvešanai paredzēto aktīvu, tiesību, pienākumu, pasīvu vai īpašumtiesību instrumentu pieejamību vai veic ar tiem saistītus tirgvedības pasākumus. Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus, pienākumus un pasīvus var tirgot atsevišķi.

2.  Neskarot valsts atbalsta jomā pieņemto Savienības regulējumu, 1. punktā minēto tirgošanu attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

(a)  tā ir pēc iespējas pārredzamāka un nerada maldinošu priekšstatu par CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem, pasīviem vai īpašumtiesību instrumentiem, ņemot vērā konkrētos apstākļus un jo īpaši nepieciešamību saglabāt finanšu stabilitāti;

(b)  to veicot, nedrīkst piemērot nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem;

(c)  tajā nav interešu konfliktu;

(d)  tajā ņem vērā nepieciešamību ātri veikt noregulējumu;

(e)  tās mērķis ir panākt maksimālu pārdošanas cenu attiecīgajiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem.

Pirmajā daļā minētie kritēriji neliedz noregulējuma iestādei izteikt piedāvājumus iespējamiem pircējiem.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, noregulējuma iestāde var tirgot aktīvus, tiesības, pienākumus, pasīvus vai īpašumtiesību instrumentus, neievērojot 2. punktā minētos kritērijus, ja šo kritēriju ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu.

5. IEDAĻAPagaidu

CCP instruments

42. pants

Pagaidu CCP instruments

1.  Noregulējuma iestāde var pārvest pagaidu CCP turpmāk norādīto:

(a)  īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

(b)  visus noregulējamā CCP aktīvus, tiesības, pienākumus vai pasīvus.

Šā punkta pirmajā daļā minēto pārvedumu var veikt, nesaņemot atļauju no noregulējamā CCP akcionāriem vai trešām personām, kas nav pagaidu CCP, un, lai to veiktu, nav jāievēro procesuālās prasības, kuras paredzētas citos uzņēmējdarbības vai vērtspapīru tiesību aktos, kas nav minēti 43. pantā.

2.  Pagaidu CCP ir juridiska persona, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a)  to kontrolē noregulējuma iestāde, un tā pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm, kas tostarp var būt arī noregulējuma iestāde;

(b)  tā ir izveidota ar mērķi saņemt un turēt dažus vai visus īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP, vai dažus vai visus CCP aktīvus, tiesības, pienākumus un pasīvus, lai tādējādi saglabātu kritiski svarīgo CCP funkciju izpildi un pēc tam pārdotu CCP.

3.  Piemērojot pagaidu CCP instrumentu, noregulējuma iestāde nodrošina, ka pagaidu centrālajam darījumu partnerim pārvesto pasīvu un pienākumu kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamā CCP pārvesto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

4.  Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, jebkāda atlīdzība, ko izmaksā pagaidu CCP, sniedz labumu:

(a)  īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja pārvedums pagaidu CCP ir veikts, pārvedot tam noregulējamā CCP emitētos īpašumtiesību instrumentus no minēto instrumentu turētājiem;

(b)  CCP, kas tiek noregulēts, ja pārvešana pagaidu CCP ir veikta, pārvedot dažus vai visus minētā CCP aktīvus vai pasīvus pagaidu centrālajam darījumu partnerim.

5.  Noregulējuma iestāde var īstenot 1. punktā minētās pārveduma pilnvaras vairāk nekā vienu reizi, lai veiktu CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu vai tā aktīvu, tiesību, pienākumu vai pasīvu papildu pārvedumus.

6.  Tiesības, pienākumus, aktīvus vai pasīvus, kas ir pārvesti pagaidu CCP, noregulējuma iestāde var pārvest atpakaļ noregulējamam CCP, vai īpašumtiesību instrumentus pārvest atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem, ja šāda pārvešana ir skaidri paredzēta instrumentā, ar kuru veic 1. punktā minēto pārvedumu.

Ja noregulējuma iestāde izmanto pirmajā daļā minētās pārveduma pilnvaras, noregulējamam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem ir jāņem atpakaļ visi šādi aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi, vai īpašumtiesību instrumenti, ja vien ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā vai 7. punktā minētie nosacījumi.

7.  Ja konkrētie īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi neietilpst to īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai pasīvu klasēs, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums, vai neatbilst to pārvešanas nosacījumiem, noregulējuma iestāde tos no pagaidu CCP var pārvest atpakaļ noregulējamam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem.

8.  Pārvedumu, kas minēts 6. un 7. punktā, var veikt jebkurā brīdī, un tas atbilst visiem citiem nosacījumiem, kuri minēti instrumentā, ar ko īstenots pārvedums attiecīgajā nolūkā.

9.  Noregulējuma iestāde īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības, pienākumus vai pasīvus no pagaidu CCP var pārvest trešai personai.

10.  Lai pagaidu CCP varētu īstenot savas tiesības sniegt pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tas ir uzskatāms par noregulējamā CCP turpinājumu un var turpināt īstenot visas šādas tiesības, kuras īstenojis noregulējamais CCP attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem.

Jebkādā citā nolūkā noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai tiktu apsvērta iespēja uzskatīt pagaidu CCP par noregulējamā CCP turpinājumu un ļaut tam turpināt īstenot noregulējamā CCP iepriekš īstenotās tiesības attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem un pasīviem.

11.  Pagaidu CCP nav liegts izmantot dalības tiesības un piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām un citām noregulējamā CCP finanšu tirgus infrastruktūrām, ja vien pagaidu CCP atbilst kritērijiem, kas ļauj tam kļūt par minēto sistēmu un infrastruktūru dalībnieku un tajās piedalīties.

Ja pagaidu CCP neatbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, pagaidu CCP var turpināt izmantot CCP dalības tiesības un piekļuvi minētajām sistēmām un infrastruktūrām laikposmā, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Šis laikposms nepārsniedz 12 mēnešus.

12.  Pagaidu CCP nav liegta piekļuve maksājumu un norēķinu sistēmām vai jebkurām citām FTI, pat ja pagaidu CCP nav kredītreitingu aģentūras piešķirta reitinga vai ja minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai piešķirtu piekļuvi minētajām sistēmām vai infrastruktūrām.

13.  Noregulējamā CCP akcionāriem vai kreditoriem un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi nav pārvesti pagaidu CCP, nav prasījumu pret vai attiecībā uz pagaidu CCP pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem, nedz arī pret tā valdi vai augstāko vadību.

14.  Pagaidu CCP nav pienākuma vai atbildības pret noregulējamā CCP akcionāriem vai kreditoriem, un pagaidu CCP valdei vai augstākajai vadībai nav jāuzņemas atbildība pret minētajiem akcionāriem vai kreditoriem attiecībā uz darbību vai bezdarbību saistībā ar savu pienākumu izpildi, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem šāda darbība vai bezdarbība ir rupja nolaidība vai nopietns pārkāpums.

43. pants

Pagaidu CCP – procesuālās prasības

1.  Pagaidu CCP atbilst visām šīm prasībām:

(a)  pagaidu CCP lūdz noregulējuma iestādes apstiprinājumu visos turpmāk minētajos jautājumos:

(i)  pagaidu CCP dibināšanas noteikumi;

(ii)  pagaidu CCP valdes locekļi, ja šos locekļus nav iecēlusi pati noregulējuma iestāde;

(iii)  pagaidu CCP valdes locekļu atbildība un atalgojums, ja šo atlīdzību un atbildību nav noteikusi noregulējuma iestāde;

(iv)  pagaidu CCP stratēģija un riska profils;

(b)  pagaidu CCP pārņem noregulējamā CCP saņemto atļauju sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, kas izriet no 42. panta 1. punktā minētās pārvešanas, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

Ja pagaidu CCP nav saņēmis atļauju, kā tas ir noteikts 1. punkta b) apakšpunktā, noregulējuma iestāde lūdz kompetentās iestādes apstiprinājumu, lai veiktu 42. panta 1. punktā minēto pārvešanu. Ja kompetentā iestāde apstiprina šo pārvešanu, tā norāda, uz kādu laikposmu tiek atcelts pagaidu CCP pienākums nodrošināt atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām.

Prudenciālās (uzraudzības) prasības, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļas 3. nodaļā, nepiemēro tikai uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, turpretim visus pārējos Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumus var nepiemērot uz laiku, kurš nepārsniedz 12 mēnešus.

2.  Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti atbilstoši Savienības vai valstu konkurences noteikumiem, pagaidu CCP vadība vada pagaidu CCP ar mērķi nodrošināt, lai ieinteresētajām personām joprojām būtu pieejamas CCP kritiski svarīgās funkcijas un lai pagaidu CCP vai jebkurus tā aktīvus, tiesības, pienākumus vai pasīvus pārdotu vienam vai vairākiem privātā sektora pircējiem. Šī pārdošana notiek tad, kad tam ir piemēroti tirgus apstākļi un saskaņā ar termiņu, kas norādīts šā panta 5. punktā un attiecīgā gadījumā 6. punktā.

3.  Noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu CCP darbību šādos gadījumos:

(a)  noregulējuma mērķi ir izpildīti;

(b)  pagaidu CCP apvienojas ar citu vienību;

(c)  pagaidu CCP vairs neatbilst 42. panta 2. punktā minētajām prasībām;

(d)  pagaidu CCP vai praktiski visi tā aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi ir pārdoti saskaņā ar 4. punktu;

(e)  beidzas šā panta 5. punktā minētais laikposms;

(f)  par līgumiem, kam tīrvērti veic pagaidu CCP, ir veikts norēķins, tiem ir beidzies termiņš vai tie ir slēgti, un tādējādi CCP tiesības un pienākumi saistībā ar šiem līgumiem ir pilnībā izpildīti.

4.  Pirms pagaidu CCP vai tā aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārdošanas, noregulējuma iestāde publisko pārdošanai paredzēto elementu pieejamību un nodrošina, ka tos tirgo atklātā un pārredzamā veidā un ka tie nav būtiski sagrozīti.

Noregulējuma iestāde veic pirmajā daļā minēto pārdošanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem un nepiemēro nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem.

5.  Noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu CCP darbību divu gadu laikā pēc dienas, kad ir veikts pēdējais pārvedums no noregulējamā CCP.

Ja noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu CCP darbību, tā pieprasa kompetentajai iestādei anulēt pagaidu CCP atļauju.

6.  Noregulējuma iestāde var pagarināt 5. punktā minēto laikposmu par vienu vai vairākiem viena gada periodiem, ja šis pagarinājums ir nepieciešams, lai izbeigtu pagaidu CCP darbību, kā tas noteikts 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

Lēmums pagarināt 5. punktā minēto laikposmu ir pamatots un ietver detalizētu novērtējumu tam, kāds ir pagaidu CCP stāvoklis attiecībā uz būtiskajiem tirgus apstākļiem un tirgus prognozēm.

7.  Ja pagaidu CCP darbība tiek izbeigta 3. punkta d) vai e) apakšpunktā minētajos apstākļos, pagaidu CCP tiek likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi ieņēmumi, kas gūti, izbeidzot pagaidu CCP darbību, nes labumu tās akcionāriem.

Ja pagaidu CCP tiek izmantots, lai pārvestu vairāk nekā viena noregulējamā CCP aktīvus un pasīvus, otrajā daļā minētos ieņēmumus sadala pēc aktīviem un pasīviem, kas pārvesti no katra noregulējamā CCP.

6. IEDAĻAPapildu finansēšanas mehānismi

44. pants

Alternatīvi finansēšanas līdzekļi

Noregulējuma iestāde var slēgt līgumus, lai aizņemtos līdzekļus vai iegūtu cita veida finansiālu atbalstu, tostarp no priekšfinansētiem līdzekļiem, kas pieejami neizsmeltā fondā, kuru saistību neizpildes gadījumiem ir izveidojis noregulējamais CCP, ja šādu līgumu slēgšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu izmantošanu.

7. IEDAĻA

Valdības stabilizācijas instrumenti

45. pants

Valdības finanšu stabilizācijas instrumenti

1.  Noregulējuma iestāde var izmantot valdības stabilizācijas instrumentus saskaņā ar 46. un 47. pantu, lai noregulētu CCP, bet tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  finansiālais atbalsts ir vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus;

(b)  finansiālo atbalstu izmanto kā galējo līdzekli pēc tam, kad ir novērtēti un maksimāli iespējamā apjomā izmantoti pārējie noregulējuma instrumenti, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti, kā to noteikusi kompetentā ministrija vai valdība pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi;

(c)  finansiālais atbalsts atbilst valsts atbalsta jomā pieņemtajam Savienības regulējumam;

(ca)  finansiālais atbalsts tiek izmantots ierobežotā laikposmā;

(d)  ▌

(da)  noregulējuma iestāde jau iepriekš ir noteikusi vispusīgus un uzticamus pasākumus, ar kuriem piemērotā laikposmā var atgūt publiskā sektora finansējumu no dalībniekiem, kas šādu publiskā sektora atbalstu bija saņēmuši, ja vien attiecīgais finansējums jau nav atgūts, pārdodot CCP privātam pircējam saskaņā vai nu ar 46. panta 3. punktu, vai 47. panta 2. punktu.

2.  Lai varētu piemērot valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, kompetentajām ministrijām vai valdībām ir attiecīgās 48. līdz 59. pantā minētās noregulējuma pilnvaras, un tās nodrošina, ka tiek ievērots 52., 54. un 70. pants.

3.  Tiek uzskatīts, ka valdības finanšu stabilizācijas instrumentus izmanto kā galējo līdzekli saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ja ir izpildīts vismaz kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)  kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar centrālo banku un kompetento iestādi konstatē, ka citu noregulējuma instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai novērstu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu stabilitāti;

(b)  kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde konstatē, ka noregulējuma instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgais CCP ir saņēmis centrālās bankas ārkārtas atbalstu likviditātes nodrošināšanai;

(c)  attiecībā uz pagaidu publiskā īpašuma instrumentu kompetentā ministrija vai valdība pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi konstatē, ka citu noregulējuma instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgais CCP ar kapitāla atbalsta instrumentu ir saņēmis publiskā kapitāla atbalstu.

46. pants

Publiskā kapitāla atbalsta instruments

1.  Publiskā sektora finansiālu atbalstu var sniegt CCP rekapitalizācijai apmaiņā pret īpašumtiesību instrumentiem.

2.  Ja CCP piemēro publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, šādus CCP pārvalda, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem.

3.  Šā panta 1. punktā minētos īpašumtiesību instrumentus pārdod privātam pircējam, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

47. pants

Pagaidu publiskā īpašuma instruments

1.  Ir iespējama CCP pārņemšana publiskā sektora pagaidu īpašumā, izmantojot vienu vai vairākus īpašumtiesību instrumentu pārveduma rīkojumus, kurus izpilda dalībvalsts un kuru adresāts ir saņēmējs, kas ir vai nu:

(a)  attiecīgās dalībvalsts izraudzīta persona;

(b)  vai attiecīgajai dalībvalstij pilnībā piederošs uzņēmums.

2.  Ja CCP piemēro pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, šādus CCP pārvalda, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem, un tos pārdod privātam pircējam, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi, apsverot arī iespēju atgūt noregulējuma izmaksas.

IV NODAĻANoregulējuma pilnvaras

48. pants

Vispārīgās pilnvaras

1.  Noregulējuma iestādei ir visas vajadzīgās pilnvaras, lai efektīvi izmantotu noregulējuma instrumentus, tostarp visas turpmāk minētās pilnvaras:

(a)  pilnvaras pieprasīt jebkurai personai sniegt noregulējuma iestādei jebkādu informāciju, kuru tā pieprasa, lai tā lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp atjauninājumus un papildinformāciju tai, kas jau ir sniegta noregulējuma plānā vai kas bija nepieciešama, veicot pārbaudes uz vietas;

(b)  pilnvaras pārņemt kontroli pār noregulējamo CCP un īstenot visas tiesības un pilnvaras, kas piešķirtas īpašumtiesību instrumentu turētājiem un CCP valdei;

(ba)  pilnvaras mainīt vai grozīt CCP darbības noteikumus, cita starpā arī tā dalības noteikumus, ja šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai likvidētu šķēršļus, kuri kavē noregulējuma īstenošanu;

(bb)  pilnvaras atļaut neizpildīt konkrētas līgumsaistības, kas noteiktas CCP noteikumos un mehānismos, vai kā citādi atkāpties no CCP noteikumiem un mehānismiem, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu noregulējuma mērķus un nepieļautu būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu;

(c)  pilnvaras pārvest īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

(d)  pilnvaras citai vienībai ar tās piekrišanu pārvest CCP tiesības, aktīvus, pienākumus vai pasīvus;

(e)  pilnvaras samazināt, arī līdz nullei, noregulējamā CCP parāda instrumentu vai nenodrošināto saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu attiecībā uz tām;

(f)  pilnvaras konvertēt noregulējamā CCP parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības tā CCP vai pagaidu CCP īpašumtiesību instrumentos, kuram tiek pārvesti noregulējamā CCP aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi;

(g)  pilnvaras atcelt parāda instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

(h)  pilnvaras samazināt, arī līdz nullei, noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentu nominālu un anulēt šādus īpašumtiesību instrumentus;

(i)  pilnvaras likt noregulējamam CCP ▌emitēt jaunus īpašumtiesību instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;

(j)  attiecībā uz CCP parāda instrumentiem un citām saistībām — pilnvaras grozīt vai mainīt to termiņu, grozīt maksājamo procentu summu vai grozīt datumu, kurā šie procenti ir jāmaksā, tostarp uz laiku apturot maksājumu;

(k)  pilnvaras slēgt un izbeigt finanšu līgumus;

(l)  pilnvaras atbrīvot no amata vai nomainīt noregulējamā CCP valdi un augstāko vadību;

(m)  pilnvaras pieprasīt kompetentajai iestādei laikus novērtēt būtiskas līdzdalības pircēju, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 648/2012 31. pantā noteiktajiem termiņiem;

(n)  pilnvaras samazināt, arī līdz nullei, mainīgās maržas summu, kas pienākas noregulējamā CCP tīrvērtes dalībniekam vai attiecīgā tīrvērtes dalībnieka klientam, nodrošinot, ka ir ievēroti 30. panta noteikumi;

(o)  pilnvaras pārvest atvērtās pozīcijas un visus saistītos aktīvus, tostarp attiecīgos līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, līgumus par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, savstarpējās dzēšanas līgumus un savstarpējā ieskaita līgumus, no saistības nepildoša tīrvērtes dalībnieka konta uz saistības pildoša tīrvērtes dalībnieka kontu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. pantu;

(p)  pilnvaras panākt, ka tiek izpildītas jebkādas noregulējamā CCP dalībnieku esošās un nenokārtotās līgumsaistības;

(q)  pilnvaras panākt, ka savas esošās un nenokārtotās saistības izpilda noregulējamā CCP mātesuzņēmums, tostarp saistības sniegt CCP finansiālu atbalstu garantiju veidā vai kredītlīniju veidā;

(r)  pilnvaras pieprasīt no tīrvērtes dalībniekiem papildu iemaksas naudā.

Noregulējuma iestādes var īstenot pirmajā daļā minētās pilnvaras atsevišķi vai jebkādā kombinācijā.

2.  Ja šajā regulā un valsts atbalsta jomā pieņemtajā Savienības regulējumā nav paredzēts citādi, noregulējuma iestādei, kura īsteno 1. punktā minētās pilnvaras, nepiemēro nevienu no turpmāk minētajām prasībām:

(a)  prasība saņemt apstiprinājumu vai piekrišanu no publiskām vai privātām personām;

(b)  prasības attiecībā uz noregulējamā CCP vai pagaidu CCP finanšu instrumentu, tiesību, pienākumu, aktīvu vai pasīvu pārvešanu;

(c)  prasība sniegt paziņojumu publiskām vai privātām personām;

(d)  prasība publicēt jebkādus paziņojumus vai prospektus;

(e)  prasība iesniegt dokumentus kādai citai iestādei vai tos reģistrēt citā iestādē.

49. pants

Papildu pilnvaras

1.  Ja tiek īstenotas 48. panta 1. punktā minētās pilnvaras, noregulējuma iestāde var īstenot arī kādu no šīm papildu pilnvarām:

(a)  ievērojot 65. pantu, noteikt, ka pārvedums stājas spēkā bez jebkādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē pārvedamos finanšu instrumentus, tiesības, pienākumus, aktīvus vai pasīvus;

(b)  atcelt tiesības papildus iegādāties īpašumtiesību instrumentus;

(c)  pieprasīt, lai attiecīgā iestāde pārtrauktu vai apturētu CCP emitētu finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū vai iekļaušanu oficiālajā sarakstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK(17);

(d)  nodrošināt, lai attieksme pret pircēju vai pagaidu CCP, ievērojot attiecīgi 40. vai 42. pantu, būtu tāda pati, kādu saņemtu noregulējamais CCP, ja tās ir noregulējumā CCP tiesības vai pienākumi, vai darbības, ko noregulējamais CCP ir veicis, cita starpā arī tiesības vai pienākumi, kas saistīti ar līdzdalību tirgus infrastruktūrā;

(e)  pieprasīt, lai noregulējamais CCP, pircējs vai pagaidu CCP vajadzības gadījumā sniegtu cits citam informāciju un palīdzību;

(f)  noteikt, ka tīrvērtes dalībnieks, kas saņem visas pozīcijas, kuras tam piešķirtas, izmantojot 48. panta 1. punkta o) un p) apakšpunktā minētās pilnvaras, saistībā ar šīm pozīcijām uzņemas visas tiesības vai pienākumus attiecībā uz līdzdalību CCP;

(g)  atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kura līgumslēdzēja puse ir noregulējamais CCP, vai aizstāt līgumslēdzēju, ja tas ir pircējs vai pagaidu CCP, pašai kļūstot par līgumslēdzēju pusi noregulējamā CCP vietā;

(h)  mainīt vai grozīt noregulējamā CCP darbības noteikumus▌;

(i)  noregulējamā CCP tīrvērtes dalībnieka dalību nodot CCP pircējam vai pagaidu CCP.

Tiesības uz kompensāciju, kas paredzēta šajā regulā, neuzskata par saistībām vai apgrūtinājumu pirmā punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā.

2.  Noregulējuma iestāde var noteikt nepārtrauktības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība ir efektīva un ka pircējs vai pagaidu CCP var vadīt pārvesto uzņēmumu. Minētie nepārtrauktības pasākumi var ietvert:

(a)  to līgumu nepārtrauktību, kurus noslēdzis noregulējamais CCP, lai pircējs vai pagaidu CCP uzņemtos noregulējamā CCP tiesības un saistības, kas attiecas uz jebkādiem finanšu instrumentiem, tiesībām, pienākumiem, aktīviem vai pasīviem, kas ir pārvesti, un tieši vai netieši aizstātu noregulējamo CCP visos attiecīgajos līguma dokumentos;

(b)  to, ka pircējs vai pagaidu CCP aizstāj noregulējamo CCP tiesvedībā, kas attiecas uz jebkādiem finanšu instrumentiem, tiesībām, pienākumiem, aktīviem vai pasīviem, kas ir pārvesti.

3.  Pilnvaras, kas noteiktas 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā neietekmē:

(a)  noregulējamā CCP darbinieka tiesības izbeigt darba līgumu;

(b)  ievērojot 55., 56. un 57. pantu, — līgumslēdzējas puses līgumisko tiesību izmantošanu, tostarp izbeigšanas tiesības, ja tāda iespēja ir paredzēta līguma noteikumos, saistībā ar CCP darbību vai bezdarbību pirms pārvešanas vai pircēja vai pagaidu CCP darbību vai bezdarbību pēc pārvešanas.

50. pants

Īpašā vadība

1.  Noregulējuma iestādes var iecelt vienu vai vairākus īpašus vadītājus, lai aizstātu noregulējamā CCP valdi. Īpašajam vadītājam ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas par finanšu pakalpojumiem, riska pārvaldību un tīrvērtes pakalpojumiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. panta 2. punkta otrajai daļai.

2.  Īpašajam vadītājam ir visas CCP akcionāru un valdes pilnvaras. Īpašais vadītājs minētās pilnvaras var īstenot tikai noregulējuma iestādes kontrolē. Noregulējuma iestāde var ierobežot īpašā vadītāja darbības vai pieprasīt iepriekšēju piekrišanu konkrētām darbībām.

Noregulējuma iestāde publisko informāciju par 1. punktā minēto iecelšanu un ar šo iecelšanu saistītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

3.  Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Noregulējuma iestāde var atjaunināt šo laikposmu, ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

4.  Īpašais vadītājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības, ko veikusi noregulējuma iestāde. Neatbilstības vai konflikta gadījumā šis ar likumu noteiktais pienākums prevalē pār citiem CCP statūtos vai valsts tiesību aktos paredzētajiem vadības pienākumiem.

5.  Īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī regulāros intervālos, ko nosaka noregulējuma iestāde, sagatavo ziņojumus noregulējuma iestādei, kura to iecēlusi. Minētajos ziņojumos detalizēti izklāsta CCP finansiālo stāvokli un norāda veikto pasākumu iemeslus.

6.  Noregulējuma iestāde jebkurā laikā var īpašo vadītāju atbrīvot no amata. Tā īpašo vadītāju noteikti atbrīvo no amata šādos gadījumos:

(a) ja īpašais vadītājs nepilda savus pienākumus saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko noteikusi noregulējuma iestāde;

(b) ja noregulējuma mērķus varētu labāk sasniegt, atbrīvojot šo īpašo vadītāju no amata vai aizstājot viņu ar citu;

(c) ja iecelšanas nosacījumi vairs netiek pildīti.

7.  Ja maksātnespējas jomā pieņemtajos valsts tiesību aktos ir paredzēts iecelt maksātnespējas administratoru, tad īpašo vadītāju, kas iecelts saskaņā ar 1. punktu, var iecelt arī kā maksātnespējas administratoru vai arī otrādi — maksātnespējas administratoru var iecelt kā īpašo vadītāju.

51. pants

Pilnvaras pieprasīt pakalpojumu un mehānismu nodrošināšanu

1.  Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai noregulējamais CCP vai jebkura no tā grupas vienībām vai tīrvērtes dalībniekiem nodrošinātu jebkādus pakalpojumus vai mehānismus, kas ir vajadzīgi, lai pircējs vai pagaidu CCP varētu efektīvi vadīt tam pārvesto uzņēmumu.

Šā punkta pirmo daļu piemēro neatkarīgi no tā, vai vienība ir tajā pašā grupā, kurā ir CCP, vai viens no CCP tīrvērtes dalībniekiem ir sācis parasto maksātnespējas procedūru vai tam pašam piemēro noregulējumu.

2.  Noregulējuma iestāde var likt izpildīt pienākumus, kurus saskaņā ar 1. punktu ir noteikušas noregulējuma iestādes citās dalībvalstīs, ja šīs pilnvaras īsteno attiecībā uz vienībām, kas pieder pie tās pašas grupas, kurā ir noregulējamais CCP, vai minētā CCP tīrvērtes dalībniekiem.

3.  Pakalpojumi un mehānismi, kas minēti 1. punktā, neietver nekādu finansiālu atbalstu.

4.  Pakalpojumi un mehānismi, ko nodrošina saskaņā ar 1. punktu, ir pieejami:

(a)  ar tādiem pašiem komerciāliem noteikumiem, ar kādiem tos nodrošināja CCP tieši pirms noregulējuma darbības veikšanas, ja pastāv vienošanās minētajā nolūkā;

(b)  ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem, ja nepastāv vienošanās minētajā nolūkā vai ja šīs vienošanās termiņš ir beidzies.

52. pants

Pilnvaras panākt, ka citas dalībvalstis izpilda noregulējuma darbības

vai krīzes novēršanas pasākumus

1.  Ja noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības atrodas tādā dalībvalstī vai tos reglamentē tādas dalībvalsts tiesību akti, kas nav noregulējuma iestādes dalībvalsts, tad pārvešana vai noregulējuma darbība, kura attiecas uz šiem instrumentiem, aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem, stājas spēkā saskaņā ar šīs citas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.  Šīs citas dalībvalsts iestādes sniedz dalībvalsts noregulējuma iestādei visu nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu, ka visi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi tiek pārvesti pircējam vai pagaidu CCP vai arī stājas spēkā jebkāda cita noregulējuma darbība saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kas ir piemērojami.

3.  Akcionāri, kreditori un trešās personas, ko skar 1. punktā minētā īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai pasīvu pārvešana, nav tiesīgas novērst, apstrīdēt vai atlikt šo pārvešanu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri reglamentē minēto pārvešanu.

4.  Ja dalībvalsts noregulējuma iestāde izmanto noregulējuma instrumentus, kuri minēti 28. vai 32. pantā, un noregulējamā CCP līgumi, saistības īpašumtiesību instrumenti vai parāda instrumenti ietver instrumentus, līgumus vai saistības, ko reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti, vai saistības pret kreditoriem un līgumus attiecībā uz tīrvērtes dalībniekiem vai to klientiem, kuri atrodas šajā citā dalībvalstī, šīs citas dalībvalsts attiecīgās iestādes nodrošina, ka stājas spēkā jebkura darbība, kas izriet no minētajiem noregulējuma instrumentiem.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā akcionāri, kreditori un tīrvērtes dalībnieki vai to klienti, kurus skar minētie noregulējuma instrumenti, nav tiesīgi apstrīdēt instrumenta vai pasīvu pamatsummas vai maksājamās summas samazināšanu, nedz arī to konvertāciju vai pārstrukturēšanu.

5.  Saskaņā ar noregulējuma iestādes dalībvalsts tiesību aktiem tiek noteiktas šādas tiesības un aizsardzības pasākumi:

(a)  akcionāru, kreditoru un trešo personu tiesības saskaņā ar 72. pantu pārsūdzēt šā panta 1. punktā minēto īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai pasīvu pārvedumu;

(b)  ietekmēto kreditoru tiesības saskaņā ar 72. pantu pārsūdzēt šā panta 4. punktā minētā instrumenta, pasīvu vai līguma pamatsummas vai maksājamās summas samazināšanu vai konvertāciju, vai pārstrukturēšanu;

(c)  daļējas pārvešanas aizsardzības pasākumi, kā norādīts V nodaļā, attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

53. pants

Pilnvaras attiecībā uz to personu aktīviem, tiesībām, saistībām, pienākumiem

un īpašumtiesību instrumentiem, kuras atrodas trešās valstīs vai kuras reglamentē trešo valstu tiesību akti

1.  Ja noregulējuma darbība attiecas uz to personu aktīviem vai līgumiem, kas atrodas trešā valstī, vai īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem, ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai:

(a)  noregulējamais CCP un šo aktīvu, līgumu, īpašumtiesību instrumentu, tiesību, pienākumu vai pasīvu saņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbība stājas spēkā;

(b)  noregulējamais CCP tur īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai tiesības vai izpilda saistības vai pienākumus saņēmēja vārdā līdz brīdim, kad darbība stājas spēkā;

(c)  pamatotus saņēmēja izdevumus, kas pienācīgi radušies, veicot šā punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās darbības, atlīdzina kādā no 27. panta 9. punktā izklāstītajiem veidiem.

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nodrošinātu, ka līgumos un citos vienošanās dokumentos ar tīrvērtes dalībniekiem un īpašumtiesību instrumentu un parāda instrumentu vai citu saistību turētājiem, kuri atrodas trešās valstīs vai kurus reglamentē trešo valstu tiesību akti, būtu iekļauts noteikums, kas paredz, ka tiem ir saistoša noregulējuma iestādes veikta darbība attiecībā uz to aktīviem, tiesībām, pienākumiem, līgumiem un pasīviem, cita starpā piemērojot arī 55., 56. un 57. pantu. Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP tai sniegtu juridisku atzinumu par to, vai šādi noteikumi ir juridiski izpildāmi un cik tie ir efektīvi.

3.  Ja 1. punktā minētā noregulējuma darbība nav stājusies spēkā, tā zaudē spēku attiecībā uz konkrētajiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai pasīviem.

54. pants

Atsevišķu līguma nosacījumu izslēgšana agrīnas intervences un noregulējuma gadījumā

1.  Krīzes novēršanas pasākums vai noregulējuma darbība, kas ir veikta saskaņā ar šo regulu, vai jebkurš notikums, kurš tieši saistīts ar minētās darbības piemērošanu, nav uzskatāms par izpildes vai maksātnespējas notikumu Direktīvas 2002/47/EK un Direktīvas 98/26/EK nozīmē, ja vien joprojām tiek pildīti būtiski pienākumi saskaņā ar līgumu, tostarp maksājumu un piegādes pienākumi, kā arī nodrošinājuma sniegšana.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā trešās valsts noregulējuma procedūra, kas ir atzīta saskaņā ar 75. pantu vai arī saskaņā ar noregulējuma iestādes lēmumu, tiek uzskatīta par noregulējuma darbību, kura veikta saskaņā ar šo regulu.

2.  Šā panta 1. punktā minētu krīzes novēršanas pasākumu vai noregulējuma darbību neizmanto, lai:

(a)  īstenotu izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tostarp attiecībā uz līgumiem, ko noslēgusi kāda no tās grupas vienībām, pie kuras pieder CCP, un kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi vai pienākumus, kurus garantē vai kā citādi atbalsta ikviena grupas vienība;

(b)  iegūtu īpašumā, pārņemtu savā kontrolē vai piemērotu nodrošinājumu attiecīgā CCP vai jebkuras grupas vienības īpašumam saistībā ar līgumu, kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi;

(c)  ietekmētu attiecīgā CCP vai jebkuras grupas vienības līgumiskās tiesības saistībā ar līgumu, kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi.

55. pants

Pilnvaras apturēt noteiktus pienākumus

1.  Noregulējuma iestāde var apturēt maksājuma vai izpildes pienākuma īstenošanu attiecībā uz abām ar noregulējamo CCP noslēgta līguma pusēm uz laiku no dienas, kad saskaņā ar 70. pantu ir publicēts paziņojums par apturēšanu, līdz nākamās darba dienas beigām.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā darba dienas beigas ir pusnakts noregulējuma iestādes dalībvalstī.

2.  Ja maksājuma vai izpildes pienākuma termiņš būtu iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai izpildes pienākumu īsteno uzreiz pēc apturēšanas perioda beigām.

3.  Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā izklāstītās pilnvaras attiecībā uz maksāšanas un izpildes pienākumiem pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti Direktīvas 98/26/EK piemērošanas nolūkā, tostarp pret citiem centrālajiem darījumu partneriem un centrālajām bankām.

56. pants

Pilnvaras ierobežot nodrošinājuma tiesību īstenošanu

1.  Noregulējuma iestāde var aizliegt noregulējamā CCP nodrošinātajiem kreditoriem īstenot savas nodrošinājuma tiesības uz jebkuru noregulējamā CCP aktīvu uz laiku no dienas, kad saskaņā ar 70. pantu ir publicēts paziņojums par aizliegumu, līdz nākamās darba dienas beigām.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā darba dienas beigas ir pusnakts noregulējuma iestādes dalībvalstī.

2.  Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā izklāstītās pilnvaras attiecībā uz nodrošinājuma tiesībām, kas saistībā ar aktīviem, kurus noregulējamais CCP ir ieķīlājis vai sniedzis ar maržu vai nodrošinājumu, pienākas sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti Direktīvas 98/26/EK piemērošanas nolūkā, tostarp citiem centrālajiem darījumu partneriem un centrālajām bankām.

57. pants

Pilnvaras uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības

1.  Noregulējuma iestāde var jebkurai pusei, kas ir noslēgusi līgumu ar noregulējamo CCP, apturēt izbeigšanas tiesības no paziņojuma par izbeigšanu publicēšanas saskaņā ar 70. pantu līdz nākamās darba dienas beigām pēc minētās publicēšanas ar noteikumu, ka arī turpmāk tiek izpildīti maksājumu un piegādes pienākumi un nodrošinājuma sniegšana.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā darba dienas beigas ir pusnakts noregulējuma dalībvalstī.

2.  Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā izklāstītās pilnvaras attiecībā uz sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti Direktīvas 98/26/EK piemērošanas nolūkā, tostarp attiecībā uz citiem centrālajiem darījumu partneriem un centrālajām bankām.

3.  Līgumslēdzēja puse saskaņā ar līgumu var īstenot izbeigšanas tiesības pirms 1. punktā minētā termiņa beigām, ja attiecīgā līgumslēdzēja puse no noregulējuma iestādes saņem paziņojumu, ka tiesības un saistības, uz ko attiecas līgums:

(a)  nav pārvedamas citai vienībai;

(b)  netiek norakstītas, konvertētas un tām nepiemēro arī nevienu noregulējuma instrumentu, lai sadalītu zaudējumus vai pozīcijas.

4.  Ja 3. punktā minētais paziņojums nav iesniegts, izbeigšanas tiesības pēc apturēšanas termiņa beigām saskaņā ar 54. punktu var īstenot šādi:

(a)  ja tiesības un saistības, uz kurām attiecas līgums, ir pārvestas citai vienībai, darījuma partneris var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem tikai tādā gadījumā, ja saņēmēja vienība panāk, ka ir bijis vai turpinās izpildes notikums;

(b)  ja tiesības un saistības, uz kurām attiecas līgums, saglabā CCP, tad izbeigšanas tiesības saskaņā ar izbeigšanas noteikumiem, kas izklāstīti līgumā starp CCP un attiecīgo darījuma partneri, piemēro tikai tad, ja pēc apturēšanas termiņa beigām ir bijis vai turpinās izpildes notikums.

58. pants

Pilnvaras pārņemt kontroli pār CCP

1.  Noregulējuma iestāde var pārņemt kontroli pār noregulējamo CCP, lai:

(a)  pārvaldītu CCP darbības un pakalpojumus, īstenojot tā akcionāru un valdes pilnvaras un apspriežoties ar riska komiteju;

(b)  pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamā CCP aktīviem un īpašumu.

Šā punkta pirmajā daļā paredzēto kontroli var īstenot pati noregulējuma iestāde vai arī viena vai vairākas tās ieceltas personas.

2.  Ja noregulējuma iestāde pārņem kontroli pār CCP, noregulējuma iestādi neuzskata par „ēnu” direktoru vai de facto direktoru atbilstoši valsts tiesību aktiem.

59. pants

Noregulējuma iestāžu pilnvaru īstenošana

Ievērojot 72. pantu, noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbības, izmantojot izpildrīkojumu saskaņā ar valsts administratīvo kompetenci un procedūrām.

V NODAĻAAizsardzības pasākumi

60. pants

Princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”

Ja noregulējuma iestāde izmanto vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, tai būtu jācenšas panākt, lai akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem nebūtu jācieš lielāki zaudējumi nekā tie, kas būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP brīdī, kad noregulējuma iestāde uzskatīja, ka ir izpildīti noregulējuma nosacījumi saskaņā ar 22. panta 1. punktu, un ja tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu un visām pārējām līgumattiecībām, kas tā darbības noteikumos ir attiecīgi paredzētas saistību neizpildes gadījumam vai gadījumam, kuram nav sakara ar saistību neizpildi, un ja CCP vairs nav subjekts, kas spēj nepārtraukti darboties, un tam vairs nav atlikusi nekāda franšīzes vērtība, un tas ir likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, pienācīgi ņemot vērā nelabvēlīgo ietekmi, kas patiešām ir iespējama un varētu izpausties kā sistēmiska nestabilitāte un tirgus satricinājums.

(a)  ▌

(b)  ▌

Šā panta pirmajā daļā minēto nelabvēlīgo ietekmi, kas patiešām ir iespējama un varētu izpausties kā sistēmiska nestabilitāte un tirgus satricinājums, neņem vērā, ja to nevar novērtēt, izmantojot regulatīvos tehniskos standartus, kuri minēti 61. panta 5. punktā.

Tiklīdz ir stājušies spēkā regulatīvie tehniskie standarti, kuri minēti 61. panta 5. punktā, noregulējuma iestādes šā panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā ņem vērā nelabvēlīgo ietekmi, kas patiešām ir iespējama un varētu izpausties kā sistēmiska nestabilitāte un tirgus satricinājums.

61. pants

Vērtēšana attiecībā uz principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” piemērošanu

1.  Lai informētu ar CCP saistītās ieinteresētās personas, CCP sagatavo un katru gadu atjaunina aplēsi attiecībā uz to, kā zaudējumi ietekmētu katru no kreditoru kategorijām ārkārtēju un tomēr ticamu scenāriju gadījumā, kad saistību neizpilde vai arī notikums, kam nav sakara ar saistību neizpildi, izraisa CCP maksātnespēju.

Šī aplēse pilnībā atspoguļo līgumattiecības, kas reglamentē CCP zaudējumu gadījumā noteikto secību, un ir saskaņota ar maržu noteikšanas un spriedzes testu metodiku, kura izmantota, lai izpildītu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktos CCP pienākumus.

1.a  Lai izvērtētu, vai ir ievērots 60. pantā noteiktais princips „neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, noregulējuma iestāde nodrošina, ka vērtēšanu veic neatkarīga persona iespējami drīz pēc tam, kad noregulējuma darbība ir veikta.

2.  Šā panta 1. punktā minētās vērtēšanas procesā analizē:

(a)  pieeju, kas akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem būtu piemērota, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP, par kuru noregulējuma iestāde uzskatīja, ka ir izpildīti noregulējuma nosacījumi saskaņā ar 22. panta 1. punktu, un tā vietā uz tiem būtu attiecināma iespējamu nenokārtotu saistību izpildes nodrošināšana saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu un citiem mehānismiem tā darbības noteikumos un ja CCP kā subjekts, kurš vairs nespēj nepārtraukti darboties un kuram vairs nav atlikusi nekāda franšīzes vērtība, būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, pienācīgi ņemot vērā nelabvēlīgo ietekmi, kas patiešām ir iespējama un varētu izpausties kā sistēmiska nestabilitāte un tirgus satricinājums;

(b)  faktisko pieeju, kas akcionāriem, kreditoriem un tīrvērtes dalībniekiem vai to klientiem būtu piemērota CCP noregulējuma gadījumā;

(c)  vai a) apakšpunktā minētā pieeja atšķiras no b) apakšpunktā minētās pieejas.

3.  Lai veiktu aprēķināšanu 2. punkta a) apakšpunktā minētās pieejas vajadzībām, 1. punktā minētās vērtēšanas procesā neņem vērā nekādu ārkārtas finansiālā atbalsta sniegšanu noregulējamam CCP no publiskā sektora līdzekļiem, un paša CCP cenu noteikšanas metodiku neņem vērā, ja šī metodika neatspoguļo faktiskos tirgus apstākļus.

4.  Šā panta 1. punktā minētā vērtēšana atšķiras no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

5.  EVTI, ņemot vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 74. panta 4. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodiku, pēc kuras veic 1. punktā minēto vērtēšanu, cita starpā arī metodiku, pēc kuras attiecīgā gadījumā, kad tas ir tehniski iespējams, vērtē nelabvēlīgo ietekmi, kas patiešām ir iespējama un varētu izpausties kā sistēmiska nestabilitāte un tirgus satricinājums.

EVTI šo regulatīvo standartu projektu līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

62. pantsAkcionāru, kreditoru

, tīrvērtes dalībnieku un tīrvērtes dalībnieku klientu aizsardzības pasākumi

Ja saskaņā ar vērtēšanu, kas veikta atbilstīgi 61. panta prasībām, kādam akcionāram, kreditoram, tīrvērtes dalībniekam vai tīrvērtes dalībnieka klientam ir radušies lielāki zaudējumi nekā tie, kas tam būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un tā vietā uz to attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citi mehānismi tā darbības noteikumos, vai ja CCP būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, tad minētajam akcionāram, kreditoram vai tīrvērtes dalībniekam ir tiesības saņemt šīs starpības samaksu.

62.a pants

Maksājumu atgūšana

Noregulējuma iestāde visus izdevumus, kas pieņemamā apjomā ir radušies saistībā ar maksājumu, kā uz to norādīts 62. pantā, atgūst kādā no šiem veidiem:

(a)  priviliģēta kreditora statusā — no noregulējamā CCP;

(b)  no atlīdzības, ko izmaksā pircējs, ja ir izmantots uzņēmuma pārdošanas instruments;

(c)  priviliģēta kreditora statusā — no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu CCP darbību;

(d)  no jebkura tīrvērtes dalībnieka tādā apmērā, kas nepieļauj, ka tīrvērtes dalībniekam rodas lielāki zaudējumi nekā tie, kas tam būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un ja tā vietā uz šo tīrvērtes dalībnieku attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citiem mehānismiem, kas paredzēti CCP darbības noteikumos, vai ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

63. pants

Darījumu partneru aizsardzības pasākumi daļējas pārvešanas gadījumā

Aizsardzību, kas paredzēta 64., 65. un 66. pantā, piemēro šādos apstākļos:

(a)  ja noregulējuma iestāde pārved pircējam dažus, bet ne visus noregulējamā CCP vai pagaidu CCP aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības;

(b)  ja noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras, kas minētas 49. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

64. pants

Finanšu nodrošinājuma līgumu, savstarpējās dzēšanas līgumu un savstarpējā ieskaita līgumu aizsardzība

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta izmantošana nenoved pie tā, ka tiek pārvestas dažas, bet ne visas tiesības un saistības saskaņā ar līgumu par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgumu vai savstarpējā ieskaita līgumu starp CCP un citām šo līgumu pusēm, vai ka tiek grozītas vai izbeigtas tiesības un saistības saskaņā ar minētajiem līgumiem, izmantojot papildu pilnvaras.

Līgumi, kas minēti pirmajā daļā, ietver jebkādu līgumu, saskaņā ar kuru pusēm ir tiesības savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt minētās tiesības un saistības.

65. pants

Nodrošinājuma pasākumu aizsardzība

Neskarot pozīciju sadales instrumentu izmantošanu saskaņā ar 29. pantu, noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta izmantošanas rezultātā ar nodrošinājuma mehānismiem, par kuriem noregulējamais CCP ir vienojies ar citiem šādu mehānismu dalībniekiem, nenotiek nekas no turpmāk minētā:

(a)  tiek pārvesti aktīvi, ar kuriem ir nodrošināti pasīvi, bet netiek pārvesti arī attiecīgie pasīvi un ieguvums no nodrošinājuma;

(b)  tiek pārvesti nodrošinātie pasīvi, bet netiek pārvests arī ieguvums no nodrošinājuma;

(c)  tiek pārvests ieguvums no nodrošinājuma, bet netiek pārvesti arī nodrošinātie pasīvi;

(d)  ar papildu pilnvarām tiek izbeigts vai grozīts nodrošinājuma līgums, taču grozīšanas vai izbeigšanas rezultātā attiecīgajiem pasīviem vairs nav nodrošinājuma.

66. pants

Strukturētā finansējuma līgumu un segto obligāciju aizsardzība

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta izmantošanas rezultātā ar strukturētiem finansēšanas mehānismiem, tostarp segtajām obligācijām, nenotiek nekas no turpmāk minētā:

(a)  tiek pārvesti tikai daži, nevis visi aktīvi, tiesības un pasīvi, kas ir strukturēti finansēšanas mehānismi vai to daļas, par kuriem attiecīgu vienošanos ir noslēdzis CCP, kas tiek noregulēts;

(b)  ar papildu pilnvarām tiek likvidēti vai modificēti aktīvi, tiesības un pasīvi, kas ir strukturēti finansēšanas mehānismi vai to daļas, par kuriem attiecīgu vienošanos ir noslēdzis CCP, kas tiek noregulēts.

Pirmā punkta piemērošanas nolūkā strukturēti finansēšanas mehānismi cita starpā ir arī vērtspapīrošana un instrumenti, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā un kas ir nodrošinājuma portfeļa neatņemama daļa un saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošināti līdzīgā veidā kā segtās obligācijas, kas nozīmē, ka nodrošinājumu piešķir un tur līgumslēdzēja puse vai pilnvarnieks, pārstāvis vai uzticības persona.

67. pants

Daļēja pārvešana – tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība

1.  Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta izmantošana neietekmē tādu sistēmu darbību un noteikumus, uz kuriem attiecas Direktīva 98/26/EK, ja noregulējuma iestāde:

(a)  pārved pircējam dažus, bet ne visus noregulējamā CCP aktīvus, tiesības, pienākumus vai pasīvus;

(b)  atceļ vai groza tāda līguma noteikumus, kura līgumslēdzēja puse ir noregulējamais CCP, vai aizstāj līgumslēdzēju, ja tas ir pircējs vai pagaidu CCP.

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumentu izmantošanas rezultātā nenotiek nekas no turpmāk minētā:

(a)  tiek atsaukts pārveduma rīkojums saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 5. pantu;

(b)  tiek ietekmēts pārveduma rīkojumu un savstarpējā ieskaita juridiskais spēks, kā tas noteikts Direktīvas 98/26/EK 3. un 5. pantā;

(c)  tiek ietekmēta līdzekļu, vērtspapīru vai kredītiespēju izmantošana, kā tas noteikts Direktīvas 98/26/EK 4. pantā;

(d)  tiek ietekmēta nodrošinājuma aizsardzība, kā tas noteikts Direktīvas 98/26/EK 9. pantā.

VI NODAĻA

Procesuāli pienākumi

68. pants

Paziņošanas prasības

1.  CCP informē kompetento iestādi, ja uzskata, ka nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, kā tas norādīts 22. panta 2. punktā.

2.  Kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi par ikviena 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanu un par visiem atveseļošanas vai citiem pasākumiem, ko saskaņā ar IV sadaļu kompetentā iestāde liek CCP veikt.

Kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi par ikvienu ārkārtas situāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 24. pantā un saistīta ar CCP, un par ikvienu paziņojumu, kurš saņemts saskaņā ar minētās regulas 48. pantu.

3.  Ja kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka attiecībā uz CCP ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, tā laicīgi par to paziņo šīm iestādēm:

(a)  attiecīgā CCP kompetentajai iestādei vai noregulējuma iestādei;

(b)  CCP mātesuzņēmuma kompetentajai iestādei;

(ba)  attiecīgā CCP uzraudzības kolēģijai;

(bb)  attiecīgā CCP noregulējuma kolēģijai;

(c)  centrālajai bankai;

(d)  kompetentajai ministrijai;

(e)  ESRK un izraudzītajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei.  

69. pants

Noregulējuma iestādes lēmums

1.  Pēc tam, kad kompetentā iestāde ir sniegsi paziņojumu saskaņā ar 68. panta 3. punktu, noregulējuma iestāde nosaka, vai ir nepieciešama noregulējuma darbība.

2.  Lēmumā veikt vai neveikt noregulējuma darbību attiecībā uz CCP ir šāda informācija:

(a)  noregulējuma iestādes novērtējums tam, vai CCP atbilst noregulējuma nosacījumiem;

(b)  visas darbības, ko noregulējuma iestāde plāno veikt, cita starpā pieņemt lēmumu iesniegt pieteikumu par likvidāciju, administratora iecelšanu vai kādu citu pasākumu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, kas ir piemērojama, vai — ievērojot 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu, — saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

70. pantsNoregulējuma iestāžu procesuāli pienākumi

1.  Tiklīdz tas ir praktiski iespējams, noregulējuma iestādes pēc noregulējuma darbības par to paziņo visiem turpmāk minētajiem:

(a)  CCP, kas tiek noregulēts;

(b)  noregulējuma kolēģijai;

(c)  izraudzītajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei un ESRK;

(d)  Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un EAAPI;

(e)  to sistēmu operatoriem, uz kurām attiecas Direktīva 98/26/EK un kurās piedalās noregulējamais CCP.

2.  Šā panta 1. punktā paredzētajā paziņojumam pievieno to rīkojumu vai aktu kopijas, ar ko pamatota attiecīgo darbību īstenošana, un norāda datumu, no kura noregulējuma darbība ir spēkā.

Paziņojumā noregulējuma kolēģijai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu norāda arī to, vai noregulējuma darbība atšķiras no noregulējuma plāna, un norāda atšķirību iemeslus.

3.  Tā rīkojuma vai akta kopija, ar ko pamatota attiecīgo noregulējuma darbību īstenošana, vai paziņojums, kurā sniedz pārskatu par noregulējuma darbību ietekmi, un attiecīgā gadījumā 55., 56. un 57. pantā minētās apturēšanas vai ierobežošanas noteikumi un ilgums tiek publiskoti visos turpmāk minētajos veidos:

(a)  grupas līmeņa noregulējuma iestādes tīmekļa vietnē;

(b)  ja noregulējuma iestāde nav kompetentā iestāde — kompetentās iestādes tīmekļa vietnē un EVTI tīmekļa vietnē;

(c)  noregulējamā CCP tīmekļa vietnē;

(d)  ja noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū — ar līdzekļiem, kurus regulētās informācijas atklāšanai par šo noregulējamo CCP izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK(18) 21. panta 1. punktu.

4.  Ja īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū, noregulējuma iestāde nodrošina, ka 3. punktā minēto rīkojumu apliecinošie dokumenti tiek nosūtīti noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentu turētājiem un kreditoriem, kuri ir zināmi, jo ir atrodami noregulējuma iestādei pieejamos reģistros vai datubāzēs, ko izveidojis noregulējamais CCP.

71. pantsKonfidencialitāte

1.  Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas šādām personām:

(a)  noregulējuma iestādēm;

(b)  kompetentajām iestādēm, EVTI un EBI;

(c)  kompetentajām ministrijām;

(d)  īpašajiem vadītājiem vai pagaidu administratoriem, kas iecelti saskaņā ar šo regulu;

(e)  Potenciālajiem pircējiem, pie kuriem ir vērsušās kompetentās iestādes vai kuriem piedāvājumu izteikušas noregulējuma iestādes, neatkarīgi no tā, vai saziņa vai piedāvājums ir bijusi sagatavošanās uzņēmuma pārdošanas instrumenta izmantošanai, un neatkarīgi no tā, vai piedāvājuma rezultātā ir notikusi iegāde;

(f)  revidentiem, grāmatvežiem, juridiskajiem un profesionālajiem padomniekiem, vērtētājiem un citiem ekspertiem, kurus tieši vai netieši nolīgušas noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, kompetentās ministrijas vai šā punkta e) apakšpunktā minētie potenciālie pircēji;

(g)  centrālajām bankām un citām iestādēm, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

(h)  pagaidu CCP;

(i)  citām personām, kas tieši vai netieši pastāvīgi vai atsevišķos gadījumos sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus a) līdz k) apakšpunktā minētajām personām;

(j)  iepriekš a) līdz k) apakšpunktā minēto struktūru vai vienību augstākajai vadībai, valdes locekļiem un darbiniekiem amata pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam;

(k)  visiem pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem, kas nav minēti a), b), c) un g) apakšpunktā.

2.  Lai būtu ievēroti 1. un 3. punktā minētie konfidencialitātes noteikumi, 1. punkta a), b), c), g), h) un k) apakšpunktā minētās personas nodrošina, ka šajā nolūkā ir pieņemti iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi, ar kuriem garantē, ka informācija ir slepena un pieejama tikai personām, kas ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā.

3.  Konfidenciālu informāciju, ko saistībā ar šajā regulā noteikto funkciju izpildi savas profesionālās darbības laikā vai no kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes ir saņēmušas šā panta 1. punktā minētās personas, ir aizliegts izpaust citai personai vai iestādei, ja vien tas nenotiek tādēļ, ka ir jāpilda šajā regulā noteiktās funkcijas un informācija ir sniegta kopsavilkuma vai pārskata veidā, nodrošinot, ka nav iespējams identificēt atsevišķus CCP, vai ja vien vispirms nav saņemta nepārprotama atļauja no iestādes vai CCP, kas šo informāciju sniedzis.

Pirms izpaust jebkādu informāciju, 1. punktā minētās personas izvērtē, kā attiecīgās informācijas izpaušana varētu ietekmēt sabiedrības intereses saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, fizisku un juridisku personu komerciālās intereses, mērķi, ar kādu tiek īstenotas pārbaudes, un kā tas varētu ietekmēt izmeklēšanas un revīzijas darbības.

Izvērtējot informācijas izpaušanas sekas, cita starpā tiek analizēta arī ietekme, ko radītu 9. un 13. pantā norādīto atveseļošanas un noregulējuma plānu elementu un satura izpaušana un saskaņā ar 10. un 16. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu izpaušana.

Ja kāda no 1. punktā minētajām personām vai vienībām ir pārkāpusi šā panta noteikumus, tā uzņemas civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.  Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, 1. punktā minētās personas var apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar turpmāk minētajām personām, ja vien ir nodrošināta šādas apmaiņas konfidencialitāte:

(a)  ar jebkuru citu personu, ja tas nepieciešams, lai plānotu vai veiktu noregulējuma darbību;

(b)  ar parlamentārajām izmeklēšanas komisijām savā dalībvalstī, valsts kontroli savā dalībvalstī un citām vienībām, kas atbild par izmeklēšanas darbībām 1. punktā minēto personu dalībvalstī;

(c)  ar valsts iestādēm, kuras atbild par maksājumu sistēmu uzraudzību, pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par parastām maksātnespējas procedūrām, pilnvarotajām iestādēm, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt citas finanšu sektora vienības, pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par finanšu tirgu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kuri darbojas šādu pilnvaroto iestāžu vārdā, pilnvarotajām iestādēm, kuras atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību, un personām, kuras veic likumā noteiktās revīzijas darbības.

5.  Šis pants neliedz:

(a)  šā panta 1. punkta a) līdz g) un k) apakšpunktā minēto struktūru vai vienību darbiniekiem vai bijušajiem darbiniekiem savstarpēji apmainīties ar informāciju katras struktūras vai vienības ietvaros;

(b)  noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, tostarp to darbiniekiem un ekspertiem, apmainīties ar informāciju savstarpēji un ar citām Savienības noregulējuma iestādēm, citām Savienības kompetentajām iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, iestādēm, kuras atbildīgas par parastajām maksātnespējas procedūrām, iestādēm, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, personām, kuras atbild par likumā noteikto grāmatvedības revīziju veikšanu, EBI, EVTI vai — atbilstīgi 78. pantam — trešo valstu iestādēm, kas veic funkcijas, kuras līdzvērtīgas tām, ko noregulējuma iestādes, vai — ievērojot stingras konfidencialitātes prasības, — ar potenciālo pircēju, ja tas ir vajadzīgs noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas nolūkā.

6.  Šā panta noteikumi neskar valsts tiesību normas attiecībā uz informācijas atklāšanu tiesas procesa vajadzībām krimināllietās un civillietās.

VII NODAĻA

Apelācijas tiesības un citu darbību izslēgšana

72. pants

Ex ante tiesas apstiprinājums un apelācijas tiesības

1.  ▌2.  Visām personām, kuras skar lēmums par krīzes novēršanas pasākuma veikšanu vai lēmums īstenot jebkādas pilnvaras, kas nav noregulējuma darbība, ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu.

3.  Visām personām, kuras skar lēmums par noregulējuma darbības veikšanu, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu.

4.  Uz 3. punktā minētajām apelācijas tiesībām attiecas šādi nosacījumi:

(a)  noregulējuma iestādes lēmums ir nekavējoties izpildāms, un tas rada atspēkojamu prezumpciju, ka tā izpildes apturēšana būtu pretrunā sabiedrības interesēm;

(b)  procedūra, kas saistīta ar minēto apelāciju, notiek paātrināti;

(c)  tiesa sava novērtējuma pamatā izmanto noregulējuma iestādes veiktos faktu ekonomiskos novērtējumus.

4.a  Noregulējuma iestādes lēmums veikt noregulējuma darbību, krīzes novēršanas pasākumu vai lēmums īstenot kādas no tām pilnvarām, kuras neattiecas uz noregulējuma darbību, ir uzskatāms par spēkā neesošu pēc būtības tikai tad, ja tas ir bijis patvaļīgs un pieņemšanas brīdī nepamatots, par ko liecinājusi tobrīd viegli pieejamā informācija.

4.b  Apelācijas iesniegšana nenozīmē, ka apstrīdētā lēmuma darbība tiek automātiski apturēta.

5.  Ja nepieciešams aizsargāt tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi iegādājušās noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības, pienākumus vai pasīvus, izmantojot noregulējuma darbību, noregulējuma iestādes lēmuma atcelšana neietekmē turpmākos administratīvos aktus vai darījumus, kurus noslēdz attiecīgā noregulējuma iestāde un kuru pamatā bijis atceltais lēmums.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā gadījumā, ja noregulējuma iestādes lēmumu atceļ, pieteikuma iesniedzējam pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir tikai kompensācija par zaudējumiem, kas radušies minētā lēmuma rezultātā.

73. pantsCitu procedūru ierobežojumi

1.  Parasto maksātnespējas procedūru nesāk attiecībā uz CCP, izņemot gadījumus, kad to dara pēc noregulējuma iestādes iniciatīvas vai ar tās piekrišanu saskaņā ar 3. punktu.

2.  Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm tiek nekavējoties paziņots par visiem pieteikumiem par parastas maksātnespējas procedūras sākšanu attiecībā uz kādu CCP neatkarīgi no tā, vai CCP tiek piemērots noregulējums, vai arī ir publiskots lēmums saskaņā ar 70. panta 3. punktu.

3.  Iestādes, kas ir atbildīgas par parasto maksātnespējas procedūru, var sākt šo procedūru tikai pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir tām paziņojusi savu lēmumu neveikt nekādas noregulējuma darbības attiecībā uz CCP, vai ja septiņu dienu laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma nekāds paziņojums nav saņemts.

Ja tas vajadzīgs, lai efektīvi izmantotu noregulējuma instrumentus un pilnvaras, noregulējuma iestādes var lūgt, lai tiesa uz attiecīgu laikposmu, kas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi, atliktu tiesvedību vai procesuālas darbības lietā, kurā viena no pusēm ir noregulējams CCP vai kurā noregulējams CCP varētu kļūt par vienu no pusēm.

VI SADAĻAATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

74. pantsNolīgumi ar trešām valstīm

1.  Saskaņā ar LESD 218. pantu Komisija var ieteikt Padomei apspriest nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem, ko izmantot noregulējuma iestāžu sadarbībai ar attiecīgajām trešās valsts iestādēm saistībā ar atveseļošanu un noregulējuma plānošanu attiecībā uz CCP un trešo valstu CCP šādās situācijās:

(a)  ja trešās valsts CCP sniedz pakalpojumus vai ja tam ir meitasuzņēmumi vienā vai vairākās dalībvalstīs;

(b)  ja CCP, kas veic darījumdarbību dalībvalstī, sniedz pakalpojumus trešā valstī vai ja tam ir viens vai vairāki meitasuzņēmumi trešā valstī;

(ba)  ja attiecīgajā trešajā valstī darījumdarbību veic liela daļa CCP tīrvērtes dalībnieku;

(bb)  ja trešās valsts CCP ir daudz tīrvērtes dalībnieku, kas darījumdarbību veic Savienībā.

2.  Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt, ka tiek izveidoti sadarbības procesi un vienošanās, lai veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras, kuras norādītas 77. pantā, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu, kas vajadzīga šādiem mērķiem.

75. pantsTrešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde

1.  Šo pantu piemēro trešās valsts noregulējuma procedūrām, ja vien nestājas spēkā 74. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti vai līdz brīdim, kad šāds nolīgums stājas spēkā. Arī pēc tam, kad 74. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti ir stājies spēkā, šo pantu turpina piemērot tiktāl, cik ar minēto nolīgumu netiek reglamentēta trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde.

2.  Attiecīgās valsts iestādes atzīst trešās valsts noregulējuma procedūras, ko piemēro trešās valsts CCP, jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)  trešās valsts CCP sniedz pakalpojumus vai tam ir meitasuzņēmumi, kas veic darījumdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs;

(b)  trešās valsts CCP ir aktīvi, tiesības, pienākumi vai pasīvi, kuri atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai kurus reglamentē šo dalībvalstu tiesību akti.

Attiecīgās valsts iestādes nodrošina atzītu trešās valsts noregulējuma procedūru izpildi saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3.  Attiecīgajām valsts iestādēm ir vismaz pilnvaras rīkoties šādi:

(a)  īstenot šādas noregulējuma pilnvaras:

(i)   attiecībā uz trešās valsts CCP aktīviem, kuri atrodas attiecīgo iestāžu dalībvalstī vai kurus reglamentē attiecīgo iestāžu dalībvalsts tiesību akti;

(ii)   attiecībā uz trešās valsts CCP tiesībām vai saistībām, kas ir iegrāmatotas attiecīgo iestāžu dalībvalstī vai ko reglamentē attiecīgo iestāžu dalībvalsts tiesību akti, vai ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi attiecīgo iestāžu dalībvalstī;

(b)  izpildīt, kā arī prasīt izpildi no citas personas, lai pārvestu īpašumtiesību instrumentus meitasuzņēmumā, kas veic darījumdarbību dalībvalstī, kura attiecīgās iestādes ir izraudzījusies;

(c)  īstenot 55., 56. un 57. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz tiesībām, kas ir ikvienai pusei, kura ir noslēgusi līgumu ar šā panta 2. punktā minēto vienību, ja šādas pilnvaras ir nepieciešamas, lai izpildītu trešās valsts noregulējuma procedūras;

(d)  padarīt par neizpildāmām jebkādas tiesības izbeigt, likvidēt vai paātrināt tādu līgumu izpildi (vai ietekmēt līgumā noteiktās tiesības), kas noslēgti ar 2. punktā minētajām vienībām un citām grupas vienībām gadījumos, kad šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, kuru attiecībā uz trešās valsts CCP vai nu veikusi trešās valsts noregulējuma iestāde, vai arī šī darbība veikta atbilstīgi šīs valsts noregulējuma kārtības juridiskajām un normatīvajām prasībām, ja vien joprojām tiek pildītas līgumā paredzētās būtiskās saistības, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

4.  Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde neskar visas parastās maksātnespējas procedūras, kas ir piemērojamas atbilstoši valsts tiesību aktiem.

76. pantsTiesības atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras

Atkāpjoties no 75. panta 2. punkta, attiecīgās valsts iestādes var atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras jebkurā no šiem gadījumiem:

(a)  trešās valsts noregulējuma procedūras nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgo iestāžu dalībvalsts finanšu stabilitāti;

(b)  kreditoriem vai tīrvērtes dalībniekiem, vai attiecīgo tīrvērtes dalībnieku klientiem, kuri atrodas attiecīgo iestāžu dalībvalstī, saskaņā ar trešās valsts iekšējām noregulējuma procedūrām nepiemērotu tādu pašu pieeju kā trešās valsts kreditoriem vai tīrvērtes dalībniekiem, vai attiecīgo tīrvērtes dalībnieku klientiem ar līdzīgām tiesībām;

(c)  trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu attiecīgo iestāžu dalībvalstij būtiskas finansiālas sekas;

(d)  šāda atzīšana vai izpilde būtu pretrunā valsts tiesību aktiem.

77. pantsSadarbība ar trešo valstu iestādēm

1.  Šo pantu piemēro attiecībā uz sadarbību ar trešo valsti, ja vien nestājas spēkā 74. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti vai līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. Arī pēc tam, kad 74. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti ir stājies spēkā, šo pantu turpina piemērot tiktāl, cik ar minēto nolīgumu netiek reglamentēts šā panta priekšmets.

2.  Kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes, ņemot vērā sadarbības mehānismus, kas jau ir izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 7. punktu, attiecīgā gadījumā noslēdz vienošanos par sadarbību ar šīm trešo valstu iestādēm:

(a)  ja trešās valsts CCP sniedz pakalpojumus vai ja tam ir meitasuzņēmumi vienā vai vairākās dalībvalstīs — ar tās trešās valsts attiecīgajām iestādēm, kurā CCP veic uzņēmējdarbību;

(b)  ja CCP sniedz pakalpojumus vai ja tam ir meitasuzņēmumi vienā vai vairākās trešās valstīs — ar to trešo valstu attiecīgajām iestādēm, kurās tiek sniegti minētie pakalpojumi vai kurās meitasuzņēmumi veic darījumdarbību.

3.  Slēdzot 2. punktā minētās vienošanās par sadarbību, nosaka procesus un mehānismus informācijas apmaiņai un sadarbībai starp iesaistītajām iestādēm, kas ir nepieciešami, lai veiktu turpmāk minētos uzdevumus un īstenotu turpmāk minētās pilnvaras attiecībā uz CCP, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā, vai grupām, kurās tādi CCP ietilpst:

(a)  izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar 13. pantu un līdzīgām prasībām, kas noteiktas attiecīgo trešo valstu tiesību aktos;

(b)  saskaņā ar 16. pantu un līdzīgām prasībām, kas noteiktas attiecīgo trešo valstu tiesību aktos, novērtēt iespējas noregulēt šādas iestādes un grupas;

(c)  saskaņā ar 17. pantu īstenot pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus, kuri kavē noregulējuma īstenošanu, un īstenot līdzīgas pilnvaras, kas noteiktas attiecīgo trešo valstu tiesību aktos;

(d)  īstenot agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar 19. pantu un līdzīgas pilnvaras, kas noteiktas attiecīgo trešo valstu tiesību aktos;

(e)  izmantot noregulējuma instrumentus un noregulējuma pilnvaras, un līdzīgas pilnvaras, kas piešķirtas attiecīgās trešās valsts iestādēm.

4.  Vienošanās par sadarbību, kas noslēgtas starp dalībvalstu un trešo valstu noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm saskaņā ar 2. punktu, var ietvert noteikumus šādos jautājumos:

(a)  informācijas apmaiņa, kas vajadzīga, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;

(b)  apspriešanās un sadarbība noregulējuma plānu izstrādes procesā, cita starpā arī principi pilnvaru īstenošanai saskaņā ar 75. pantu un līdzīgu pilnvaru īstenošanai saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

(c)  informācijas apmaiņa, kas vajadzīga, lai izmantotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma pilnvaras un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

(d)  sadarbības vienošanās līgumslēdzēju pušu agrīna brīdināšana vai apspriešanās ar tām, pirms saskaņā ar šo regulu vai attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem tiek veikta kāda darbība, kas būtiski ietekmē CCP vai grupu, uz kuru vienošanās attiecas;

(e)  publiskās komunikācijas koordinācija kopīgu noregulējuma darbību gadījumā;

(f)  procedūras un vienošanās informācijas apmaiņai un sadarbībai saskaņā ar a) līdz e) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā arī krīzes pārvarēšanas grupu izveide un darbība.

Lai kopīgi, vienoti un konsekventi būtu piemēroti 3. punkta noteikumi, EVTI līdz [PB: lūgums norādīt datumu — 18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] sagatavo pamatnostādnes attiecībā uz to, kāda veida un satura ir jābūt 4. punktā minētajiem noteikumiem.

5.  Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes informē EVTI par ikvienu sadarbības vienošanos, kuru tās ir noslēgušas saskaņā ar šo pantu.

78. pantsApmaiņa ar konfidenciālu informāciju

1.  Noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, kompetentās ministrijas un attiecīgā gadījumā arī citas attiecīgās valsts iestādes ar konfidenciālu informāciju, tostarp atveseļošanas plāniem, ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm apmainās tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  minētajām trešo valstu iestādēm piemēro dienesta noslēpuma prasības un standartus, kurus visas attiecīgās iestādes uzskata par vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas noteikti ar 71. pantu;

(b)  informācija ir vajadzīga, lai attiecīgās trešo valstu iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem izpildītu savas funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā paredzētajām funkcijām, un šī informācija netiek izmantota nekādiem citiem mērķiem.

2.  Ciktāl informācijas apmaiņa attiecas uz personas datiem, šādu personas datu apstrādi un nosūtīšanu trešās valsts iestādēm reglamentē piemērojamie Savienības un valsts datu aizsardzības tiesību akti.

3.  Ja konfidenciāla informācija ir iegūta no citas dalībvalsts, tad noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un kompetentās ministrijas neizpauž minēto informāciju attiecīgajām trešās valsts iestādēm, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  tās dalībvalsts attiecīgā iestāde, no kuras informācija ir iegūta, piekrīt šādas informācijas izpaušanai;

(b)  informācija tiek izpausta tikai tajā nolūkā, kurā to atļāvusi izpaust a) apakšpunktā minētā iestāde.

4.  Šā panta piemērošanas nolūkā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, ja uz to attiecas konfidencialitātes prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

78.a pants

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.   Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt un uzlikt kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemērojami, ja nav ievēroti šīs regulas noteikumi, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai panāktu to īstenošanu. Ja dalībvalstis nolemj neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem, ko piemēro par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesību akti, tās informē Komisiju par attiecīgo krimināltiesību aktu noteikumiem. Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja nav izpildīts kāds no 1. punktā minētajiem pienākumiem, kas CCP, CCP tīrvērtes dalībniekiem vai mātesuzņēmumiem ir jāpilda, administratīvos sodus, ievērojot valsts tiesību aktu normas, var piemērot CCP valdes locekļiem un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par šādu pārkāpumu.

3.   Atkarībā no pārkāpuma veida pilnvaras piemērot šajā regulā paredzētos administratīvos sodus ir noregulējuma iestādēm vai kompetentajām iestādēm, ja tā ir cita iestāde, nevis noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm ir visas pilnvaras vākt informāciju un pilnvaras veikt izmeklēšanu, kas tām ir vajadzīgas savu attiecīgo funkciju izpildei. Īstenojot savas pilnvaras piemērot sodus, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvie sodi vai citi administratīvie pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, strādājot ar pārrobežu lietām.

4.   Lai piemērotu sodus saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes īsteno savas administratīvās pilnvaras jebkurā no šiem veidiem:

(a)  tieši;

(b)  sadarbībā ar citām iestādēm;

(c)  deleģējot savas pilnvaras citām iestādēm, bet uzņemoties par to atbildību;

(d)  vēršoties pie kompetentajām tiesu iestādēm.

78.b pants

Īpaši noteikumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvajos un administratīvajos aktos ir paredzēti sodi un citi pasākumi vismaz attiecībā uz šādām situācijām:

(a)   nav izstrādāti, netiek uzturēti un atjaunināti atveseļošanas plāni — pārkāpts 9. pants;

(b)   nav sniegta visa informācija, kas vajadzīga noregulējuma plānu izstrādei — pārkāpts 14. pants;

(c)   CCP valde nav ziņojusi kompetentajai iestādei, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās — pārkāpts 68. panta 1. punkts.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko piemēro 1. punktā minētajos gadījumos, ietver vismaz šādus elementus:

(a)   publisks paziņojums, ar ko norāda, kura fiziskā persona, iestāde, Savienības mātesuzņēmums, CCP vai cita juridiskā persona ir atbildīga un kāds pēc būtības ir pārkāpums;

(b)   rīkojums, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un nepieļaut šādas rīcības atkārtošanos;

(c)   pagaidu aizliegums pildīt funkcijas CCP, kas noteikts CCP augstākā līmeņa vadības locekļiem vai jebkurai citai fiziskai persona, kuru uzskata par atbildīgu;

(d)   ja tā ir juridiska persona — administratīvie naudas sodi līdz pat 10 % apmērā no attiecīgās juridiskās personas kopējā neto apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā. Ja juridiskā persona ir meitasuzņēmums, attiecīgais apgrozījums ir tas, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos par iepriekšējo finanšu gadu;

(e)   ja tā ir fiziska persona — administratīvie naudas sodi līdz pat EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstošā apmērā attiecīgās dalībvalsts valūtā, ja euro nav attiecīgās valsts valūta, kas noteikts [regulas spēkā stāšanās dienā];

(f)   ja var noteikt no pārkāpuma gūto labumu — administratīvie naudas sodi, kuru apmērs ir līdz pat divām reizēm lielāks par gūtā labuma summu.

78.c pants

Administratīvo sodu informācijas publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju vismaz par tiem administratīvajiem sodiem, kurus tās ir piemērojušas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem un kuri nav pārsūdzēti, vai attiecībā uz kuriem apelācijas iespējas ir izsmeltas. Šādu informāciju, lieki nevilcinoties, publicē pēc tam, kad fiziskā vai juridiskā persona ir informēta par minēto sodu, un cita starpā norāda arī to, kāda veida un kāds pēc būtības ir pārkāpums un kurai fiziskajai vai juridiskajai personai attiecīgais sods ir piemērots.

Ja dalībvalstis atļauj publicēt informāciju par sodiem, kas ir pārsūdzēti, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes, lieki nevilcinoties, savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē arī informāciju par apelācijas procesa īstenošanas progresu un tā rezultātu.

2.   Turpmāk minētajos gadījumos noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes informāciju par sodiem, ko uzlikušas, publicē, ievērojot anonimitāti tā, kā tas atļauts valsts tiesību aktos:

(a)   sods ir piemērots fiziskai personai un šādas publikācijas obligātas iepriekšējas izvērtēšanas rezultātā ir secināts, ka nebūtu samērīgi publicēt personas datus;

(b)   informācijas publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktu kriminālizmeklēšanas procesu;

(c)   publikācijas dēļ — ciktāl to ir iespējams noteikt, — rastos nesamērīgs kaitējums CCP vai iesaistītajām fiziskajām personām.

Alternatīvs risinājums šādos gadījumos ir iespēja uz pieņemamu laikposmu atlikt attiecīgo datu publicēšanu, ja ir paredzams, ka attiecīgajā laikposmā iemesli, kuru dēļ jāievēro anonimitāte saistībā ar publicēšanu, zaudēs spēku.

3.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes nodrošina, lai informācija, kas publicēta saskaņā ar šo pantu, attiecīgo iestāžu oficiālajā tīmekļa vietnē būtu pieejama vismaz piecus gadus. Publikācijā ietvertos personas datus noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes savā oficiālajā tīmekļa vietnē glabā tikai tik ilgu laiku, cik tas ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

4.   Līdz ... [PB: lūgums norādīt datumu — 18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] EVTI, ievērojot anonimitāti, kā noteikts 2. punktā, iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā dalībvalstis ir publicējušas informāciju par sodiem, kas piemēroti par šīs regulas noteikumu neievērošanu, un jo īpaši norāda, vai šajā sakarībā ir bijušas būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm. Minētajā ziņojumā izklāsta arī visas būtiskās atšķirības attiecībā uz sodu publicēšanas ilgumu, kāds jāievēro saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem par sodu publicēšanu.

78.d pants

EVTI centrālās datubāzes uzturēšana

1.   Stingri ievērojot 71. pantā minētās prasības attiecībā uz dienesta noslēpumu, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem, ko tās par šā panta noteikumu pārkāpumiem ir piemērojušas saskaņā ar 78.a pantu, un sniedz informāciju par apelācijas procesa īstenošanas progresu un tā rezultātu.

2.   EVTI uztur centrālu datubāzi par sodiem, par kuriem tai ir ziņots tikai informācijas apmaiņas nolūkā starp noregulējuma iestādēm, un šī datubāze ir pieejama tikai noregulējuma iestādēm un tiek atjaunināta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz noregulējuma iestādes.

3.   EVTI uztur centrālu datubāzi par sodiem, par kuriem tai ir ziņots tikai informācijas apmaiņas nolūkā starp kompetentajām iestādēm, un šī datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm un tiek atjaunināta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz kompetentās iestādes.

4.   EVTI uztur tīmekļa vietni ar saitēm uz informāciju par sodiem, ko saskaņā ar 78.c pantu publicējusi katra noregulējuma iestāde un katra kompetentā iestāde, un norāda, par kādu laikposmu katra dalībvalsts publicē informāciju par sodiem.

78.e pants

Efektīva sodu piemērošana un kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu sodu piemērošanas pilnvaru īstenošana

Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu apmēru kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nosaka, ņemot vērā visus svarīgos apstākļus, kas attiecīgā gadījumā cita starpā ir:

(a)   pārkāpuma smagums un ilgums;

(b)   attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpe;

(c)   atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālais stāvoklis, ko apliecina, piemēram, atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

(d)   atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summa, ciktāl to ir iespējams noteikt;

(e)   pārkāpuma rezultātā trešām personām nodarītie zaudējumi, ciktāl tos ir iespējams konstatēt;

(f)   cik lielā mērā atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi; (g) pārkāpumi, ko atbildīgā fiziskā vai juridiskā personair izdarījusi iepriekš;

(h)   jebkādas pārkāpuma iespējamās sistēmiskās sekas.

VII SADAĻAGROZĪJUMI REGULĀS (ES) NR. 1095/2010, (ES) NR. 648/2012 UN (ES) 2015/2365

79. pantsGrozījumi Regulā (ES) Nr. 1095/2010

Regulu (ES) Nr. 1095/2010 groza šādi:

(22)  regulas 4. panta 3. punktā pievieno šādu iv) apakšpunktu:

„iv) attiecībā uz Regulu (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] — noregulējuma iestāde, kas definēta 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā Regulā (ES) Nr. [par CCP atveseļošanu un noregulējumu].”;

(23)  regulas 40. panta 5. punktā pievieno šādu daļu:

„Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] darbības jomai, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties katras dalībvalsts noregulējuma iestādes pārstāvis, bet bez balsstiesībām.”.

80. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

(1)  iekļauj šādu 6.a pantu:

Tīrvērtes pienākuma apturēšana attiecībā uz noregulējumu

1.  Ja CCP atbilst nosacījumiem, kuri noteikti 22. pantā Regulā (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu], CCP noregulējuma iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktu, ▌var lūgt Komisiju 4. panta 1. punktā noteikto tīrvērtes pienākumu uz laiku apturēt attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  noregulējamais CCP saskaņā ar 14. pantu ir saņēmis atļauju veikt tīrvērti attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, kurām jāveic tīrvērte saskaņā ar 4. panta 1. punktu un par kurām tiek prasīta apturēšana;

(b)  ir nepieciešams apturēt 4. pantā paredzēto tīrvērtes pienākumu attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, lai novērstu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei Savienībā saistībā ar CCP noregulējumu, jo īpaši gadījumā, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie kritēriji:

(i)   pastāv nelabvēlīgi notikumi vai tendences, kas nopietni apdraud finanšu stabilitāti;

(ii)   pasākums ir nepieciešams apdraudējuma novēršanai, un tā negatīvā ietekme uz finanšu stabilitāti, cita starpā arī iespējamā procikliskā ietekme, būs samērīga ar tā labvēlīgo ietekmi;

(iia)  nav pieejams neviens alternatīvs CCP, kas varētu piedāvāt tīrvērtes pakalpojumus noregulējama CCP tīrvērtes dalībniekiem, vai tīrvērtes dalībnieki un klienti funkcionāli un tehniski nespēj pieņemamā termiņā izpildīt visas juridiskās vai darbības prasības, kuras nosaka alternatīvie CCP.

Pirmajā daļā minētajām lūgumam pievieno pierādījumus, ka ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Noregulējuma iestāde, kas minēta pirmajā daļā, par savu pamatoto lūgumu paziņo EVTI un ESRK vienlaikus ar šā lūguma paziņošanu Komisijai.

2.  EVTI 24 stundu laikā pēc 1. punktā minētā lūguma paziņošanas un pēc apspriešanās ar ESRK sniedz atzinumu par apturēšanas atjaunošanu, ņemot vērā vajadzību novērst būtisku finanšu stabilitātes apdraudējumu Savienībā, par noregulējuma mērķiem, kas noteikti 21. pantā Regulā (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] un kritērijiem, kuri izklāstīti šīs regulas 5. panta 4. un 5. punktā.

3.  Šā panta 2. punktā minēto atzinumu nepublisko.

4.  Komisija 48 stundu laikā pēc 1. punktā minētā lūguma un saskaņā ar 6. punktu pieņem lēmumu, ar ko uz laiku aptur tīrvērtes pienākumu attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm vai noraida apturēšanas lūgumu.

5.  Komisijas lēmums tiek paziņots iestādei, kura lūgusi šo apturēšanu, un EVTI, un to publicē Komisijas tīmekļa vietnē. Ja Komisija nolemj apturēt tīrvērtes pienākumu, to publicē 6. pantā minētajā publiskajā reģistrā.

6.  Komisija var nolemt uz laiku apturēt 1. punkta minēto tīrvērtes pienākumu attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm ar noteikumu, ka ir izpildīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Pieņemot šādu lēmumu, Komisija ņem vērā EVTI sniegto atzinumu, kurš minēts 2. punktā, noregulējuma mērķus, kas minēti 21. pantā Regulā (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu], kritērijus, kuri izklāstīti 5. panta 4. un 5. punktā attiecībā uz konkrētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm un apturēšanu, kas nepieciešama, lai novērstu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei.

7.  Tīrvērtes pienākuma apturēšana saskaņā ar 4. punktu sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu mēnesi no dienas, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.  Komisija pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi, EVTI un ESRK var atjaunot šā panta 7. punktā minēto apturēšanu uz vienu vai vairākiem laikposmiem, kas kopā nepārsniedz sešus mēnešus pēc sākotnējā apturēšanas termiņa, ja apturēšanas iemesli joprojām ir spēkā.

9.  Ja līdz sākotnējā laikposma beigām vai līdz jebkura turpmāka atjaunošanas laikposma beigām apturēšana netiek atjaunota, tā automātiski beidzas.

10.  Komisija informē EVTI par savu nodomu atjaunot tīrvērtes pienākuma apturēšanu.

EVTI 48 stundu laikā pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi savu nodomu atjaunot tīrvērtes pienākuma apturēšanu, sniedz atzinumu par apturēšanas atjaunošanu, ņemot vērā vajadzību novērst būtisku finanšu stabilitātes apdraudējumu Savienībā, noregulējuma mērķus, kas noteikti 21. pantā Regulā (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu] un kritērijus, kuri izklāstīti šīs regulas 5. panta 4. un 5. punktā.”;

(2)  regulas 28. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3.  Riska komiteja konsultē valdi par pasākumiem, kas var iespaidot CCP riska pārvaldību, piemēram, būtiskas izmaiņas tā riska modelī, saistību neizpildes procedūras, kritēriji tīrvērtes dalībnieku akceptēšanai, jaunu instrumentu klašu tīrvērtei vai funkciju nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem. Riska komiteja savlaicīgi informē valdi par jebkādu jaunu risku, kas ietekmē CCP noturību. Riska komiteja nesniedz ieteikumus par CCP ikdienas darbībām. Tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai apspriestos ar riska komiteju par notikumiem, kas ietekmē CCP riska pārvaldību ārkārtas situācijās, tostarp par notikumiem, kuri saistīti ar tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP un savstarpējo atkarību ar citiem CCP, neskarot ierobežojumus, kas attiecībā uz informācijas apmaiņu ir noteikti konkurences tiesību aktos.”;

(3)  regulas 28. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

„5.   CCP nekavējoties informē kompetento iestādi un riska komiteju par katru lēmumu, saskaņā ar kuru valde nolemj neievērot riska komitejas ieteikumu, un sniedz šāda lēmuma pamatojumu. Riska komiteja vai jebkurš riska komitejas loceklis var informēt kompetento iestādi par visām jomām, par kurām tas uzskata, ka nav ievērots riska komitejas ieteikums.”;

(4)  regulas 38. pantam pievieno šādu 6. punktu:

„CCP tīrvērtes dalībnieki nepārprotami informē savus esošos un potenciālos klientus par konkrētiem iespējamiem zaudējumiem vai citām izmaksām, kas tiem varētu rasties, ja tiktu īstenots saistību neizpildes pārvaldības process un izmantoti CCP darbības noteikumos paredzētie zaudējumu sadales mehānismi, un cita starpā arī norāda, kāda veida kompensāciju klienti varētu saņemt, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. panta 7. punktu. Klientiem sniedz pietiekamu informāciju, lai nodrošinātu, ka viņi saprot zaudējumus vissliktākajā gadījumā vai citas izmaksas, kas viņiem varētu rasties, ja CCP veiktu atveseļošanas pasākumus.”;

(5)  regulas 81. panta 3. punktā pievieno šādu q) apakšpunktu:

„q) noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 3. pantu Regulā (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu].”.

81. pantsGrozījumi Regulā (ES) 2015/2365

Regulas 12. panta 2. punktā pievieno šādu n) apakšpunktu:

„n) noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 3. pantu Regulā (ES) [par CCP atveseļošanu un noregulējumu].”.

VIII SADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

82. pantsPārskatīšana

Ne vēlāk kā līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un attiecīgā gadījumā ātrāk, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā citus pieņemtos tiesību aktus, EVTI izvērtē nepieciešamību pēc personāla un resursiem, kas tai rodas, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Līdz ... [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas vai tiklīdz ir pieņemti citi attiecīgie tiesību akti] Komisija pārskata šo regulu un tās īstenošanu un novērtē, cik efektīva ir pārvaldības kārtība, kas attiecas uz CCP atveseļošanu un noregulējumu Savienībā, un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šajā ziņojumā jo īpaši:

(a)  izvērtē, vai būtu lietderīgi veidot Savienības CCP vienotu noregulējuma iestādi, vai ir īstais laiks to darīt un vai tā būtu konsekventa rīcība, ņemot vērā to, kā veidojas CCP uzraudzības sistēmas arhitektūra Savienībā un ciktāl šī uzraudzības sistēmas arhitektūra ir integrēta; un

(b)  izvērtē, kuras Savienības iestādes, struktūras un aģentūras varētu uzņemties Savienības CCP vienotās noregulējuma iestādes pienākumus un vai tās šim nolūkam būtu piemērotas.

Ja uz ziņojuma iesniegšanas laiku jau ir izveidots Savienības CCP vienotais uzraudzītājs vai ja ziņojumā ir secināts, ka Savienības CCP uzraudzības sistēmas arhitektūra ir pietiekami integrēta, lai būtu konsekventi veidot vienotu CCP noregulējuma iestādi, Komisija iesniedz priekšlikumu grozīt šo regulu, lai izveidotu CCP vienotu noregulējuma iestādi vai lai attiecīgā gadījumā uzticētu Savienības CCP noregulējuma pienākumu kādai piemērotai Savienības iestādei, struktūrai vai aģentūrai.

83. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [PB: Lūgums ievietot datumu, kas noteikts 9. panta 1. punkta otrajā daļā direktīvā, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –   Padomes vārdā –

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PIELIKUMS

A IEDAĻAPrasības attiecībā uz atveseļošanas plāniem

1.  Atveseļošanas plānā:

(1)  neparedz piekļuvi ārkārtas finansiālajam atbalstam no publiskā sektora līdzekļiem vai tā saņemšanu;

(2)  ņem vērā visu to ieinteresēto personu intereses, kurus, visticamāk, šis plāns skars;

(3)  nodrošina, ka tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP nav neierobežotas.

CCP izstrādā atbilstīgus mehānismus, lai iesaistītu saistītās FTI un ieinteresētās personas, kas uzņemtos zaudējumus, segtu izmaksas vai veiktu iemaksas, lai segtu likviditātes trūkumus gadījumā, ja minētā plāna sagatavošanas procesā tiktu īstenots atveseļošanas plāns.

B IEDAĻAInformācija, ko noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai

CCP sniedz noregulējuma plānu sagatavošanas un

uzturēšanas vajadzībām

Lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus, noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai iestādes sniedz vismaz šādu informāciju:

(2)  CCP organizatoriskās struktūras detalizēts apraksts, kā arī visu juridisko personu saraksts;

(3)  tiešo īpašnieku un katras juridiskās personas balsstiesību un tiesību bez balss procentuālā daudzuma identifikācija;

(4)  par katru juridisko personu — atrašanās vieta, korporācijas jurisdikcija, licencēšana un galvenā vadība;

(5)  CCP kritiski svarīgo funkciju un galveno darījumdarbības virzienu pārskats, tostarp šādu darbību un darījumdarbības virzienu bilances detalizēta informācija attiecībā uz katru juridisko personu;

(6)  detalizēts apraksts par CCP un visu tā juridisko personu darījumdarbību elementiem, kas ir vismaz sadalīti pēc pakalpojumu veida un pēc apjoma, kādā ir veikta tīrvērte, atvērto pozīciju, sākotnējās maržas, mainīgās maržas plūsmu un fondu saistības neizpildes gadījumiem apjoma un jebkādām saistītām novērtējuma tiesībām vai citām atveseļošanas darbībām, kas attiecas uz šādām darbības jomām;

(7)  sīka informācija par CCP un tā juridisko personu emitētajiem kapitāla un parāda instrumentiem;

(8)  to personu identifikācija, no kurām CCP ir saņēmis nodrošinājumu, un kādā veidā tas ir noticis (īpašumtiesību nodošana vai nodrošinājuma tiesības), un kurām tas ir ieķīlājis nodrošinājumu, un kādā veidā tas ir noticis, un kura persona tur nodrošinājumu, un abos gadījumos — tā jurisdikcija, kurā atrodas nodrošinājums;

(9)  CCP un tā juridisko personu ārpusbilances riska darījumu apraksts, tostarp attiecināšana uz tā kritiski svarīgajām darbībām un pamatdarbības virzieniem;

(10)  būtiski CCP riska ierobežošanas darījumi ar attiecinājumu uz juridiskām personām;

(11)  relatīvo riska darījumu identificēšana un CCP tīrvērtes dalībnieku nozīmīgums, kā arī analīze par būtiskāko tīrvērtes dalībnieku grūtību ietekmi uz CCP;

(12)  katra sistēma, kurā CCP veic ievērojamu skaitu tirdzniecības darījumu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tostarp pārskats attiecībā uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

(13)  katra maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēma, kurā CCP tieši vai netieši ir loceklis, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

(14)  detalizēts inventāra apraksts un galveno informācijas sistēmu apraksts, tostarp attiecībā uz riska pārvaldību, uzskaiti un finanšu un regulatīvo pārskatu, ko izmanto CCP, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

(15)  šā pielikuma (13) punktā identificēto sistēmu īpašnieku, ar tām saistīto pakalpojumu līmeņa līgumu un visas programmatūras un sistēmu vai licenču identifikācija, tostarp attiecinājums uz to juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

(16)  juridisko personu un dažādu juridisko personu savstarpējās saistības un savstarpējās saistības identifikācija un pārskats, piemēram:

–  kopīgs vai vienots personāls, iekārtas un sistēmas,

–  kapitāla, finansēšanas vai likviditātes mehānismi,

–  esošie vai iespējamie kredītriska darījumi,

–  šķērsgarantiju līgumi, šķērsnodrošinājuma mehānismi, vairāku saistību neizpildes nosacījumi, savstarpēji saistīti savstarpējā ieskaita līgumi,

–  risku pārvešana un kompensējošās tirdzniecības režīmi; pakalpojumu līmeņa līgumi;

(17)  kompetentā un noregulējuma iestāde attiecībā uz katru juridisko personu, ja tā atšķiras no iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu un šīs regulas 3. pantu;

(18)  valdes loceklis, kas atbild par CCP noregulējuma plāna sagatavošanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī tā atbildīgā persona (ja atšķiras), kas atbild par dažādām juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

(19)  to mehānismu apraksts, ko CCP jau ieviesis, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošanai nepieciešamā informācija, kā to noteikusi noregulējuma iestāde;

(20)  visi līgumi, ko CCP un to juridiskās personas ir noslēgušas ar trešām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar iestāžu lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu un ar lēmumu par to, vai izbeigšanas sekas var ietekmēt noregulējuma instrumenta piemērošanu;

(21)  apraksts par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;

(22)  informācija par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, ārpusbilances darbībām, riska ierobežošanas stratēģiju un iegrāmatošanas praksi.

C IEDAĻAJautājumi, kas noregulējuma iestādei jāizskata,

novērtējot

CCP vai grupas noregulējamību

Vērtējot CCP noregulējamību, noregulējuma iestāde ņem vērā šādus elementus:

(23)  to, cik lielā mērā CCP spēj izveidot pārskatu par juridisko personu galvenajiem darījumdarbības virzieniem vai kritiski svarīgajām darbībām;

(24)  to, cik lielā mērā juridiskās un korporatīvās struktūras ir pielāgotas galvenajiem darījumdarbības virzieniem un kritiski svarīgajām darbībām;

(25)  to, cik lielā mērā ir ieviesti mehānismi, kas nodrošina nepieciešamo personālu, infrastruktūru, finansējumu, likviditāti un kapitālu galveno darījumdarbības virzienu un kritiski svarīgo darbību atbalstam un uzturēšanai;

(26)  to, cik lielā mērā CCP uzturētie pakalpojumu līgumi ir pilnībā izpildāmi CCP noregulējuma gadījumā;

(27)  to, cik lielā mērā CCP pārvaldes struktūra ir piemērota vadīšanai un atbilstības nodrošināšanai ar CCP iekšējo politiku attiecībā uz tā pakalpojumu līmeņa līgumiem;

(28)  to, cik lielā mērā CCP ir izveidota procedūra, lai kritiski svarīgo funkciju vai galveno darījumdarbības virzienu nodalīšanas gadījumā nodotu trešām personām pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar pakalpojumu līmeņa līgumiem;

(29)  to, cik lielā mērā ir pieņemti ārkārtas rīcības plāni un ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām;

(30)  vadības informācijas sistēmu piemērotību, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes var iegūt precīzu un pilnīgu informāciju par galvenajiem darījumdarbības virzieniem un kritiski svarīgajām darbībām ar mērķi nodrošināt ātrāku lēmumu pieņemšanu;

(31)  vadības informācijas sistēmu spēju vienmēr sniegt informāciju, kas ir būtiska CCP efektīvam noregulējumam, arī strauji mainīgos apstākļos;

(32)  to, cik lielā mērā CCP ir pārbaudījis savas vadības informācijas sistēmas noregulējuma iestādes definētajos spriedzes scenārijos;

(33)  to, cik lielā mērā CCP var nodrošināt savu vadības informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību gan attiecībā uz skarto CCP, gan attiecībā uz jauno CCP gadījumā, ja kritiski svarīgās darbības un galvenie darījumdarbības virzieni tiek atdalīti no pārējām darbībām un darījumdarbības virzieniem;

(34)  ja CCP gūst labumu no grupas iekšējām garantijām vai ir tām pakļauts — to, cik lielā mērā šīs garantijas tiek sniegtas attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas attiecībā uz šīm garantijām;

(35)  ja CCP iesaistās kompensējošos darījumos — to, cik lielā mērā šie darījumi tiek veikti attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas, kas attiecas uz šiem darījumiem;

(36)  to, cik lielā mērā grupas iekšējo garantiju vai kompensējošo darījumu izmantošana palielina kaitīgo ietekmi visā grupā;

(37)  to, cik lielā mērā CCP juridiskā struktūra kavē noregulējuma instrumentu piemērošanu saistībā ar juridisko personu skaitu, grupas struktūras sarežģītību vai grūtībām pielāgot darījumdarbības virzienus grupas vienībām;

(38)  attiecīgā gadījumā to, ciktāl CCP noregulējums varētu negatīvi ietekmēt citu tā grupas daļu;

(39)  pakalpojumu līmeņa līgumu esamību un pamatīgumu;

(40)  to, vai trešo valstu iestādēm ir noregulējuma instrumenti, kas vajadzīgi, lai atbalstītu Savienības noregulējuma iestāžu noregulējuma darbības, un cik plaša ir saskaņota rīcība starp Savienības un trešo valstu iestādēm;

(41)  iespējas noregulējuma instrumentus izmantot tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā pieejamos instrumentus un CCP struktūru;

(42)  jebkādas konkrētas prasības, kas vajadzīgas, lai emitētu jaunus īpašumtiesību instrumentus, kā minēts 33. panta 1. punktā;

(43)  noteikumus un līdzekļus, kas varētu apgrūtināt noregulējumu attiecībā uz CCP, kuru tīrvērtes dalībnieki vai nodrošinājuma līgumi ir atšķirīgās jurisdikcijās;

(44)  to, cik uzticama ir noregulējuma instrumentu izmantošana tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem, citiem darījumu partneriem un darbiniekiem un iespējamajām darbībām, kuras var veikt trešo valstu iestādes;

(45)  to, cik lielā mērā CCP noregulējuma ietekmi uz finanšu sistēmu un uzticēšanos finanšu tirgum var pienācīgi novērtēt;

(46)  to, cik lielā mērā CCP noregulējums varētu ievērojami tieši vai netieši negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku;

(47)  to, cik lielā mērā kaitīgo ietekmi uz citiem CCP vai finanšu tirgiem varētu ierobežot, piemērojot noregulējuma instrumentus un pilnvaras;

(48)  to, cik lielā mērā CCP noregulējumam varētu būt nozīmīga ietekme uz maksājumu un norēķinu sistēmu darbību.

(1)

  OV C 372, 1.11.2017., 6. lpp.

(2)

  OV C 209, 30.6.2017., 28. lpp.

(3)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(4)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(5)

  OV C 209, 30.6.2017., 28. lpp.

(6)

  OV C 372, 1.11.2017., 6. lpp.

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(8)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(10)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(11)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(12)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(13)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(14)

  Komisijas 2013. gada 28. maija Deleģētā regula (ES) Nr. 876/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par centrālo darījuma partneru kolēģijām (OV L 244, 13.9.2013., 19. lpp.).

(15)

  Komisijas 2016. gada 23. marta Deleģētā regula (ES) ..., ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas, C(2016) 1691 final [Piezīme Publikāciju birojam — lūgums norādīt deleģētās regulas numuru].

(16)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(17)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīva 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

(18)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīms

Atsauces

COM(2016)0856 – C8-0484/2016 – 2016/0365(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

28.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

13.2.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.2.2017

JURI

13.2.2017

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ITRE

12.1.2017

JURI

25.1.2017

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Jakob von Weizsäcker

15.12.2016

Kay Swinburne

15.12.2016

 

 

Izskatīšana komitejā

23.11.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

3

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, David Coburn, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Barbara Kappel, Wajid Khan, Wolf Klinz, Philippe Lamberts, Werner Langen, Paloma López Bermejo, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Jakob von Weizsäcker, Lieve Wierinck, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Matt Carthy, Herbert Dorfmann, Thomas Mann, Emmanuel Maurel, Luigi Morgano

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edward Czesak, Manolis Kefalogiannis, Helga Stevens, Rainer Wieland

Iesniegšanas datums

31.1.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Wolf Klinz, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Helga Stevens, Kay Swinburne

ENF

Barbara Kappel

PPE

Burkhard Balz, Herbert Dorfmann, Markus Ferber, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Manolis Kefalogiannis, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Anne Sander, Tom Vandenkendelaere, Rainer Wieland, Esther de Lange

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Jonás Fernández, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Wajid Khan, Olle Ludvigsson, Emmanuel Maurel, Costas Mavrides, Luigi Morgano, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

Verts/ALE Group

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

3

-

EFDD

David Coburn

ENF

Bernard Monot, Marco Zanni

6

0

EFDD

Marco Valli

ENF

Gerolf Annemans

GUE/NGL

Matt Carthy, Paloma López Bermejo, Dimitrios Papadimoulis, Martin Schirdewan

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 14. februārisJuridisks paziņojums