Procedūra : 2018/0801(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0027/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0027/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 01/03/2018 - 8.4
CRE 01/03/2018 - 8.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0046

ZIŅOJUMS     
PDF 621kWORD 62k
22.2.2018
PE 616.842v02-00 A8-0027/2018

par priekšlikumu iecelt Annemie Turtelboom par Revīzijas palātas locekli

(C8-0008/2018 – 2018/0801(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Indrek Tarand

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS. Annemie Turtelboom DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. Annemie Turtelboom ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Annemie Turtelboom par Revīzijas palātas locekli

(C8-0008/2018 – 2018/0801(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0008/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0027/2018),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2018. gada 20. februāra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Annemie Turtelboom par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1. PIELIKUMS. Annemie Turtelboom DZĪVES APRAKSTS

Publiski amati un pienākumi

2016 – pašlaik  Beļģijas Federālā parlamenta deputāte

2014 – 2016  premjerministra vietniece, budžeta, finanšu un enerģētikas ministre, Flandrijas valdība

2012 – 2014   tieslietu ministre, Beļģijas Federālā valdība

2009 – 2012  iekšlietu ministre, Beļģijas Federālā valdība

2008 – 2009  patvēruma un migrācijas ministre, Beļģijas Federālā valdība

2008 – 2014  Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes locekle

2010  Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes priekšsēdētāja

2003 – 2007  Beļģijas Federālā parlamenta deputāte

2012 – pašlaik  Antverpenes pilsētas domes locekle

2012 – pašlaik   Antverpenes ostas direktoru padomes locekle

2006 – 2012  Pūrsas pilsētas domes locekle

2000 – 2006   Pūrsas Sociālās palīdzības publiskā centra locekle

2008   premjerministra biroja darbiniece

2001 – 2003   Lēvenes Katoļu universitātes Tirgzinību departamenta vadītāja

1993 – 2001   Lēvenes Katoļu universitātes lektore

Izglītība

1993    maģistra grāds ekonomikā (ar izcilību), Lēvenes Katoļu universitāte

1988    skolotāja sertifikāts, Guardini

Valodas

Nīderlandiešu   dzimtā valoda

Angļu  brīvi

Franču      brīvi


2. PIELIKUMS. Annemie Turtelboom ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.  Lūdzu, norādiet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

Manā CV ir uzskaitīta visa mana profesionālā pieredze, bet šeit es vēlos uzsvērt savu pieredzi minētajās jomās; mana pirmā saskare ar šīm jomām bija manās ekonomikas studijās. Jo īpaši publisko finanšu kursos es ieguvu padziļinātu izpratni par publisko finanšu plānošanas, pārvaldības un kontroles pamatprincipiem. Vēlāk savā karjerā es šīs zināšanas izmantoju, mācot universitātes koledžas studentiem grāmatvedības un nodokļu politikas programmu.

Pilnvaru laikā Flandrijas valdības premjerministra vietnieces un budžeta, finanšu un enerģētikas ministres amatā publisko finanšu pārvaldība un atbildība par publiskā finansējuma izmantošanas pārskatu iesniegšanu un revīziju bija mana galvenā atbildības joma. Es biju atbildīga par 2014. un 2015. gada budžetu sagatavošanu un kontroli. Šajā laikā es cieši sadarbojos ar Beļģijas Revīzijas palātu un pieprasīju gan ikgadējus ziņojumus par Flandrijas budžetu, gan arī īpašos ziņojumus cita starpā par Flandrijas Nodokļu aģentūras informācijas drošību un Flandrijas valdības veikto Eiropas kontu sistēmas (EKS) ieviešanu. Turklāt es biju iesaistīta Beļģijas valsts sestās reformas finanšu un budžeta ietekmes novērtēšanā.

Visā politiskās karjeras laikā publiskajam finansējumam vienmēr ir bijusi būtiska loma manā darbā. Ņemot vērā, ka vairākus termiņus biju Beļģijas Federālā parlamenta Pārstāvju palātas deputāte un astoņus gadus federālajā un Flandrijas valdībā, es labi apzinos būtiskos pienākumus, kas saistīti ar publisko finanšu pārvaldību un kontroli.

Laikā, kad biju Beļģijas valdības ministre, kas secīgi atbildīga par drošības departamentiem, patvērumu un migrāciju, iekšlietām un tieslietām, es sagatavoju budžeta plānus katram departamentam un arī koordinēju to kontroli. Esmu pastāvīgi tiekusies uzlabot efektivitāti un lietderību, un šajā nolūkā es lūdzu Beļģijas Revīzijas palātai veikt vairākas revīzijas.

Turklāt kā ministre, kas atbildīga par iekšzemes drošības dienestiem, es strādāju ciešā sadarbībā ar Policijas pārraudzības pastāvīgo komiteju, kā arī Beļģijas Izlūkošanas aģentūru izvērtēšanas pastāvīgo komiteju. Šīs abas iestādes veic lietderības revīzijas Beļģijas drošības un izlūkošanas struktūrā, un tām bija liela nozīme attiecīgo drošības dienestu efektīvā darbībā un reformu veikšanā.

Es arī sadarbojos ar Tieslietu augsto padomi, kura cita starpā palīdz Beļģijas tieslietu sistēmai uzlabot darbību, izmantojot ārējo kontroli revīziju veidā.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Mana galvenā uzmanība Beļģijas tieslietu ministres amatā bija pievērsta Beļģijas tiesas struktūras pirmajai kardinālajai reformai kopš Napoleona laikiem. Reforma cita starpā ietvēra tiesu apgabalu skaita samazināšanu no 27 līdz 12, vispārēju trešās varas stiprināšanu, piešķirot lielāku autonomiju tiesnešiem, un tādas uz sniegumu vērstas kultūras izveidošanu, kur izmanto pārvaldības nolīgumus un revīziju veic Beļģijas Augstākā revīzijas iestāde, lai tādējādi palielinātu efektivitāti un novērtētu lietderību. Šajā laikposmā visu manu reformu mērķis bija efektivitātes palielināšana. Turklāt šajā periodā es pārraudzīju Beļģijas arbitrāžas tiesību kodeksa izstrādi, kas uzņēmumiem ļauj atrisināt savus strīdus, izmantojot šķīrējtiesu un mediāciju, nevis tiesas procesus.

Efektivitāte un pārredzamība bija pamatprincipi manām reformām iekšlietu departamenta ministres amatā. Manā uzraudzībā tika veikta ugunsdzēsības dienesta reforma un tika samazināts policijas iecirkņu skaits. Šīs reformas sakrita ar nemierīgiem gadiem iekšlietu departamentā, kura uzdevums bija tikt galā ar daudzām katastrofām, piemēram, lielu gāzes eksploziju, vilcienu sadursmi un plūdiem. Es arī vadīju neparedzētas vēlēšanas un Beļģijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Flandrijas valdības sastāvā es galvenokārt bija saistīta ar nodokļu reformu. Manā pārziņā bija mājas sadalīšanas nodokļa samazināšana pāriem, kuri šķiras. Es arī novirzīju personīgā transporta nodokļu kodeksu zaļākā virzienā, lai sniegtu papildu stimulus mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļiem. Visbeidzot, es liku pamatus visaptverošai reformai attiecībā uz mantojuma tiesībām un nodokļiem, ko pašlaik pabeidz manu pilnvaru pārņēmējs.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un multilingvistiskās organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?

Darbs starptautiskā vidē pastāvīgi ir bijis manas karjeras aspekts. Starp maniem pienākumiem drošības departamentu ministres amatā bija pārstāvēt Beļģiju Tieslietu un iekšlietu (TI) padomē, kuras locekle es biju sešus gadus un kuras priekšsēdētāja es biju Beļģijas prezidentūras laikā 2010. gadā. Kā TI priekšsēdētāja esmu piedalījusies vairākās trīspusējās sarunās par drošību Vašingtonā un Briselē un par terorismu un radikalizāciju Madridē. Turklāt man bija regulāri kontakti un sanāksmes ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomi, ESAO, Eiropolu un Eirojustu, kā arī divpusējās sarunas ar daudzām partnervalstīm, piemēram, Maroku un Grieķiju. Flandrijas valdības enerģētikas ministres amatā es bieži apmeklēju inovatīvus enerģētikas projektus ārzemēs, un es pastāvīgi sadarbojos ar Beniluksa padomi.

Turklāt darbs parlamenta deputātes amatā man sniedza plašas iespējas sadarboties ar starptautiskajām organizācijām. Esmu piedalījusies un teikusi nozīmīgas runas dažādās konferencēs, kā arī sadarbojusies ar daudzām starptautiskām iniciatīvām. Galvenā runa 2016. gada GLOBSEC Tatru samitā un turpmākais darbs GLOBSEC Izlūkošanas reformu iniciatīvā (GIRI) ir pelnījis īpašu pieminēšanu. Esmu piedalījusies EDSO vēlēšanu novērošanas misijā Armēnijas vēlēšanās 2016. gadā.

Turklāt no 2017. gada augusta līdz decembrim es dzīvoju un studēju multikulturālā un multilingvistiskā vidē, kad tiku izvēlēta “Yale Greenberg World Fellows” programmai. Šajā Efeju līgas (Ivy League) universitātē es ne tikai apmeklēju sarežģītu mācību kursu programmu, bet arī sniedzu vairākas lekcijas par Eiropas Savienību un apmācīju daudzus starptautiskus studentus par turpmākās karjeras plānošanu studiju laikā.

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem parlaments valdības gada ziņojumu par budžeta izpildi apstiprina pēc Beļģijas Revīzijas palātas nolēmuma noklausīšanās. Līdzīga procedūra pastāv attiecībā uz budžeta izpildi Flandrijas reģionā. No juridiskā viedokļa šīs procedūras daudzos aspektos atšķiras no budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras Eiropas Parlamentā.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Kā norādīts manā CV un manās atbildēs uz iepriekšējiem jautājumiem, esmu secīgi bijusi četros atšķirīgos ministru amatos— (1) patvēruma un migrācijas ministre, (2) iekšlietu ministre un (3) tieslietu ministre (visi šie amati Beļģijas valdībā), kā arī (4) premjerministra vietniece un budžeta, finanšu un enerģētikas ministre Flandrijas valdībā. Visi šie amati bija politiskas izvirzīšanas rezultāts.

Turklāt kā Antverpenes pilsētas domē ievēlēta domniece es tiku izvirzīta pārstāvēt domi Antverpenes ostas direktoru padomē, kā arī tās revīzijas komitejā. No 2006. līdz 2012. gadam es kā Pūrsas pilsētas domes locekle biju izvirzīta vietējā Sociālās palīdzības publiskā centra (OCMW/CPAS) padomē.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā?

Kā norādīts iepriekšējos jautājumos, Tieslietu departamenta vispārējā reforma, ko es pārraudzīju, ir viens no lielākajiem sasniegumiem manā profesionālajā karjerā, un tajā tika pieņemti vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā esmu piedalījusies. Šīs reformas galvenais mērķis ir finanšu kompetences decentralizācija, tiesu apgabaliem sniedzot lielāku finansiālo autonomiju un piešķirot Beļģijas Revīzijas palātai kompetenci veikt revīziju. Šīs reformas būtiski uzlabo sniegumu un efektivitāti visā tiesu sistēmā.

Es piedalījos sarunās un attiecīgo lēmumu pieņemšanā par Beļģijas valsts sesto reformu, kas ietvēra ievērojamu turpmāku kompetences decentralizāciju no valsts līmeņa uz reģionālo līmeni. Šī reforma bija Beļģijas valdības izveidošanas procesa rezultāts 2010. un 2011. gadā un piešķīra reģioniem kompetenci attiecībā uz ekonomiku un nodarbinātību, kā arī piešķīra kopienām atbildību par ģimenes politiku. Turklāt kopš reformas izmainījās kopienu un reģionu finansēšanas veids un tiem ir lielāka fiskālā autonomija.

Es biju Beļģijā pirmā ministre, kas atbildīga par atsevišķu patvēruma un migrācijas portfeli, un tas notika sarežģītos apstākļos. Mans nopietnais darbs valdībā noveda pie tā, ka tiku iecelta iekšlietu ministres amatā, un biju pirmā sieviete šajā amatā Beļģijas vēsturē.

Esmu piedalījusies daudzu ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanā savas politiskās karjeras laikā. Attiecībā uz tiem es norādu uz manām atbildēm uz 1.–3. jautājumu.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir “pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Neatkarība ir būtisks priekšnoteikums jebkuras augstākās revīzijas iestādes darbībai. Šī neatkarība ir nostiprināta LESD 285.–287. pantā un plaši izklāstīta Limas deklarācijā, ko pieņēma Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija. Es pilnībā atbalstu šos principus un bez ierunām ievērošu tos Revīzijas palātas locekļa amatā. Mani neietekmēs organizācijas, kurās tiek veiktas revīzijas, un es nebūšu atkarīga no šādām organizācijām, kā arī nepieņemšu norādījumus no kādas valdības vai citām personām.

Lai pilnībā garantētu manu neatkarību, es nolikšu savus politiskos mandātus un neveikšu nekādas darbības, kas varētu apdraudēt manu turpmāko neatkarību. Pildot Revīzijas palātas locekļa pienākumus, es izvairīšos no jebkādām interešu konflikta situācijām, tostarp ārējas profesionālās darbības veikšanas vai politiskiem mandātiem. Turklāt es izvairīšos arī no situācijām, kuras varētu uztvert kā nonākšanu interešu konfliktā.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Nē. Nedz man, nedz maniem tuviem radiniekiem nav uzņēmējdarbības vai finanšu interešu vai citu saistību, kas varētu būt nesavienojamas ar manu paredzamo darbu Revīzijas palātas locekļa amatā.

9.  Vai esat gatava Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Jā, protams. Kā vēlētai amatpersonai Beļģijā man jau ir bijusi prasība iesniegt interešu paziņojumu, ko es vienmēr esmu izpildījusi nekavējoties un pareizi.

10.  Vai esat iesaistīta kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Nē, es pašlaik neesmu iesaistīta nevienā tiesas procesā.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmusi kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Jā. Mani 2014. gada vispārējās vēlēšanās ievēlēja Beļģijas Pārstāvju palātā, un es stājos amatā 2016. gada jūnijā. Šajā parlamentā es esmu Ārlietu komitejas locekle. Turklāt kopš 2013. gada 1. janvāra esmu ievēlēta domniece Antverpenes pilsētas domē. Esmu Flandrijas partijas Open Vld biedre un biroja locekle.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem vēlētiem amatiem un pārtrauksiet aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Jā. Es nekavējoties atkāpšos no visiem maniem aktīvajiem pienākumiem, lai varētu savus revidenta pienākumus īstenot neatkarīgi.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Krāpšanai un korupcijai nav atšķirības atkarībā no valstspiederības, un nevajadzētu atšķirties arī attiecīgajai rīcībai to gadījumā. Jebkuram Revīzijas palātas loceklim jārīkojas ar pilnīgu objektivitāti un integritāti, ievērojot Revīzijas palātas iekšējos noteikumus un standarta procedūru. Tāpēc, saskaroties ar nopietnu pārkāpumu, krāpšanu vai korupciju, kur iesaistīta viena vai vairākas personas no manas dalībvalsts, es rīkotos tāpat kā jebkurā citā gadījumā no jebkuras dalībvalsts — profesionāli un ar proaktīvu pieeju.

Gadījumā, ja ir aizdomas par krāpšanu, es nekavējoties par to ziņotu Revīzijas palātas (ERP) priekšsēdētājam un parūpētos par to, ka krāpšanas gadījumus nosūtīta Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā prasīts ERP lēmumā par sadarbību starp ERP un OLAF gadījumos, kad ERP revīzijas darbā vai trešo personu brīvprātīgu ziņojumu rezultātā rodas aizdomas par krāpšanu.

Pienākumu izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?

Pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem publiskā iestādē ir jāparedz funkcionālu sistēmu ieviešana — gan darbības, gan kontroles sistēmu. Sistēmu uzbūves pamatā vajadzētu būt modelim “trīs aizsardzības līnijas”:

–  funkcijas, kas kontrolē un pārvalda risku,

–  funkcijas, kas pārrauga vai specializējas riska pārvaldībā un atbilstībā,

–  funkcijas, kas sniedz neatkarīgu apliecinājumu, tostarp revīzija.

Nodokļu maksātāju naudas pārvaldībā ikvienā publiskā iestādē būtu jāievēro trīs principi, kā definēts Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam — saimnieciskums (resursi tiek darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu), lietderība (radīt labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu) un efektivitāte (konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšana). Savlaicīgi nodrošinot neatkarīgus un atbilstīgus revīzijas ziņojumus, Revīzijas palāta var atbalstīt šos pareizas finanšu pārvaldības principus.

Finanšu pārvaldības iekšējā kontrole ir būtisks labas pārvaldības elements. Revīzijas palātai ir svarīga loma pārskatatbildības nodrošināšanā Eiropas Savienības iestāžu sistēmā. Sagatavojot ziņojumus, kuros norādīta laba prakse un noteiktas situācijas, kur jāpanāk uzlabojumi, Revīzijas palātai ir unikāla iespēja objektīvi informēt gan Eiropas Parlamentu, gan ES pilsoņus par to, kā viņu līdzekļi tiek pārvaldīti. Šāda loma un pārskatatbildība Revīzijas palātai sniedz kopīgu atbildību palielināt pilsoņu uzticēšanos ES iestāžu sistēmai un finanšu pārvaldībai.

Papildus regulārām finanšu un atbilstības revīzijām pareiza finanšu pārvaldība nozīmē arī lietderības revīzijas, kuru nozīmi esmu sapratusi visā savas karjeras laikā, kā norādīts manā atbildē uz 1. jautājumu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Revīzijas palāta izvērtē, vai finanšu pārvaldības kultūra ES iestāžu sistēmā sasniedz noteiktos politikas mērķus saimnieciski un efektīvi. Revīzijas palātas konstatējumi un ieteikumi attiecīgajiem vadītājiem būtu maksimāli jāizmanto savās procedūrās.

Tādējādi, nevainojami pildot savu lomu, Revīzijas palāta ir būtiska, lai nodrošinātu pārredzamību, integritāti un skaidru pārskatatbildības ķēdi Eiropas Savienībā. Revīzijas palātas gada pārskats ir būtisks elements, lai pakāpeniski uzlabotu pareizu finanšu pārvaldību Eiropas Savienībā, un tas būtu jāsagatavo tādā veidā, kas nodrošina maksimālu piemērotību un lietderīgumu.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

Revīzijas palāta ir neatkarīga iestāde, bet tas nenozīmē, ka tā strādā vakuumā. Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. un 319. pantu, labas attiecības ar Eiropas Parlamentu un jo īpaši tā Budžeta kontroles komiteju ir īpaši būtiskas, lai īstenotu ES budžeta izpildes pārraudzību. Jo labāk Eiropas Parlaments izmantos Revīzijas palātas ziņojumus, jo nozīmīgāka būs Revīzijas palātas konstatējumu un ieteikumu ietekme. Lai maksimāli palielinātu efektīvu sadarbību, Parlamenta viedoklis ir nepieciešams jau agrīnā Revīzijas palātas darba programmas plānošanas stadijā. Šajā nolūkā būtisks ir ciešs dialogs un bieža saziņa starp Revīzijas palātu un Parlamentu. Es centīšos izprast Eiropas Parlamenta informācijas vajadzības attiecībā uz revīzijas pieeju un sasniedzamajiem rezultātiem un atbalstīšu, ka Revīzijas palātas gada darba programmā tiek iekļauts vairāk revīziju, kurās ņemtas vērā Parlamenta prioritātes ES pilsoņu interesēs.

Turklāt, lai palielinātu redzamību, Revīzijas palātai būtu jācenšas sadarboties ar plašāku komiteju klāstu, jo īpaši attiecībā uz ziņojumiem par konkrētām nozarēm. Protams, Eiropas Parlaments patstāvīgi lemj par to, kā organizēt savu iekšējo darbību, tomēr Revīzijas palāta varētu identificēt un ieteikt jomas, kurās plašāka sadarbība varētu dot labumu abām iestādēm.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība, un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Revīzijas palātas Lietderības revīzijas rokasgrāmata un citi starptautiskie standarti nosaka, ka lietderības revīzija ir neatkarīga, objektīva un uzticama pārbaude par to, vai uzņēmumi, sistēmas, operācijas, programmas, darbības vai organizācijas darbojas saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem un ievēro citus attiecīgus aspektus, piemēram, vienlīdzību, vidi un ētiku. Līdz ar to lietderības revīzija ir nepieciešams papildinājums finanšu revīzijām, jo īpaši tāpēc, ka valdības programmas, kurās izmanto nodokļu maksātāju naudu, palielinās gan apmēra, gan sarežģītības ziņā. Tādēļ es atzinīgi vērtētu Revīzijas palātas virzību uz labāku līdzsvaru starp finanšu un lietderības revīzijām. Lietderības revīzijas sniedz Eiropas Parlamentam un ES pilsoņiem labāku izpratni par viņu finansējuma izlietojuma lietderīgumu, tādējādi palielinot pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību.

Vairāk nekā finanšu revīzijās tieši lietderības revīzijās un tajās sagatavotajos (īpašajos) ziņojumos var konstatēt jomas, kurās saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti var palielināt. Šie konstatējumi būtu jāpaziņo skaidrā un praktiskā veidā Eiropas Parlamentam, attiecīgajām iestādēm un plašai sabiedrībai, lai maksimizētu informētību un palielinātu iespēju īstenot labu praksi un citus ieteikumus.

Turklāt šo lietderības revīziju veikšanas grafiks būtu pienācīgi jāplāno. Rūpīga plānošana nodrošinās, ka secinājumi un ieteikumi ir pieejami savlaicīgi, lai dotu ieguldījumu ES lēmumu pieņemšanas procesā. Tad tās varēs arī atbalstīt turpmāku noteikumu pārskatīšanu, palīdzēt izmainīt politikas mērķus un sniegt informāciju diskusijām par daudzgadu finanšu shēmu un/vai turpmāko ES programmu izstrādi.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Lai gan neatkarība starp Eiropas un valstu augstākajām revīzijas iestādēm joprojām ir būtiska, kā norādīts LESD 287. panta 3. punktā, ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp šiem līmeņiem savstarpējas uzticības garā. Šī sadarbība būtu jāveicina Revīzijas palātas Kontaktkomitejai, un būtu jāizmanto dažādas pieejas. Pirmkārt, Revīzijas palāta un valstu revīzijas iestādes varētu palielināt apmaiņu ar labāko praksi. Attiecībā uz atbilstības revīziju Revīzijas palātai sava attiecīgā metodika būtu jāizplata starp ieinteresētajām valstu iestādēm, tāpat arī pretējā virzienā. Attiecībā uz lietderības revīzijām iestādes Eiropas un valstu līmenī tādās jomās, kur nepieciešama plašāka vienprātība sabiedrībā, varētu sadarboties, tomēr šeit var būt arī problēmas. Otrkārt, revīzijas valsts un Eiropas līmenī būtu jākoordinē, lai novērstu pārklāšanos un palielinātu efektivitāti.

Esmu ievērojusi Eiropas Parlamenta vēlmi ciešāk sadarboties ES budžeta revīzijas jomā. Revīzijas palātas locekļa amatā es plānoju stiprināt attiecības ar Parlamentu un aktīvi iesaistīties dialogā gan ar Budžeta kontroles komiteju, gan citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

18.  Kā Jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Visiem Revīzijas palātas sagatavotajiem ziņojumiem pirmām kārtām vajadzētu būt skaidri formulētiem. Šī prasība ir visaptveroši izklāstīta Revīzijas palātas stratēģijā 2018.–2020. gadam. Turklāt ziņojumiem jābūt piemērotiem, lietderīgiem un savlaicīgiem.

Lai Revīzijas palāta varētu sagatavot skaidrus ziņojumus, tai ir vajadzīga uzticama un precīza informācija, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai. Tā kā Revīzijas palāta nevar prasīt dalībvalstīm sniegt šo informāciju tiešā veidā, tai būtu dialogā ar dalībvalstīm jāuzsver Komisijai sniegto datu kvalitātes svarīgums.

Revīzijas palātas mērķim vajadzētu būt vienmēr radīt pievienoto vērtību Eiropas Parlamenta darbam. Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas izveidoto augsta līmeņa darba grupu, kas izvērtēs iespējas vēl vairāk uzlabot gada pārskatu pievienoto vērtību to lietotājiem, jo īpaši Eiropas Parlamentam. To var panākt, sniedzot plašāku ieskatu dažādos ģeogrāfiskos reģionos, veicot vēl citu ES budžeta jomu darbības rezultātu novērtējumu un iegūstot pārliecību no iekšējām kontrolēm ES un dalībvalstu līmenī. Tā kā šie priekšlikumi tika pieņemti 2017. gadā, es ar nepacietību vēlētos uzzināt, kāda būs Revīzijas palātas turpmāko ziņojumu pievienotā vērtība.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Jā.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Revīzijas palātas locekļu daļēja nomaiņa — Beļģijas kandidāts

Atsauces

05161/2018 – C8-0008/2018 – 2018/0801(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

11.1.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

18.1.2018

 

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Indrek Tarand

17.1.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Arndt Kohn, Monica Macovei, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Brian Hayes, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Monika Smolková, Hilde Vautmans

Iesniegšanas datums

22.2.2018

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 23. februārisJuridisks paziņojums