Procedūra : 2017/2210(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0031/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0031/2018

Debates :

PV 16/04/2018 - 23
CRE 16/04/2018 - 23

Balsojumi :

PV 17/04/2018 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0101

ZIŅOJUMS     
PDF 776kWORD 75k
23.2.2018
PE 612.271v02-00 A8-0031/2018

par dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu nozarē Eiropas Savienībā

(2017/2210(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Michaela Šojdrová

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu nozarē Eiropas Savienībā

(2017/2210(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. un 23. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (COM(2017)0253),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par trešo vidēja termiņa Kopienas rīcības programmu par sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību (1991–1995) (COM(90)0449),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 1995. gada 5. oktobra rezolūciju par sievietes un vīrieša tēla atveidi reklāmās un plašsaziņas līdzekļos(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2000. gada 7. jūnija paziņojumu “Ceļā uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001–2005)” (COM(2000)0335),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 9. jūnija secinājumus par dzimumu stereotipu izskaušanu sabiedrībā,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 24. jūnija secinājumus par sieviešu kā lēmumu pieņēmēju lomas palielināšanu plašsaziņas līdzekļos,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Padome pieņēma 2011. gada martā,

–  ņemot vērā 2006. gada 1. marta Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010 (COM(2006)0092),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. septembra Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. (COM (2010)0491),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 3. decembra darba dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–  ņemot vērā 1997. gada 25. jūlija rezolūciju par sieviešu diskrimināciju reklāmā,

–  ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. marta rezolūciju par dzimumu stereotipu izskaušanu Eiropas Savienībā(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Nodarbinātības vienlīdzības direktīva), piemērošanu(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par nepieciešamību pēc ES stratēģijas no dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības izbeigšanai un novēršanai(9),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību(10),

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu privātajā un publiskajā sektorā ES(11),

–  ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(12),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2013. gada 10. jūlija ieteikumu par dzimumu līdztiesību un plašsaziņas līdzekļiem,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2002. gada 24. aprīļa Ieteikumu Nr. 1555 par sievietes tēla atveidi plašsaziņas līdzekļos,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2007. gada 26. jūnija Ieteikumu Nr. 1799 par sievietes tēla atveidi reklāmā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2017. gada 27. septembra ieteikumu par dzimumu līdztiesību audiovizuālajā nozarē,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2013. gada pētījumu “Review of the implementation of the Beijing Platform for Action in the EU Member States: Women and the Media – Advancing gender equality in decision-making in media organisations” (“Pārskats par Pekinas rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs: sievietes un plašsaziņas līdzekļi — dzimumu līdztiesības palielināšana lēmumu pieņemšanā plašsaziņas līdzekļu organizācijās”),

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, kā arī tās pielikumus, kas 1995. gada septembrī pieņemti ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2013. gada ziņojumu “Plašsaziņas līdzekļi un sievietes tēls”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0031/2018),

A.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Līgumos ietvertiem Eiropas Savienības pamatprincipiem, piem., LESD 8. pantā, kurā teikts, ka veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību; tā kā ES dzimumu līdztiesības veicināšanas politika ir ļāvusi uzlabot daudzu Eiropas iedzīvotāju dzīvi;

B.  tā kā plašsaziņas līdzekļi ir ceturtā vara, tiem ir spēja ietekmēt un, galu galā, veidot sabiedrisko domu; tā kā plašsaziņas līdzekļi ir viens no demokrātisku sabiedrību stūrakmeņiem un tāpēc tiem ir pienākums nodrošināt informācijas brīvību, viedokļu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, veicināt cilvēka cieņas ievērošanu un apkarot visu veidu diskrimināciju un nelīdztiesību, cita starpā attēlojot daudzveidīgus sociālo lomu modeļus; tā kā tādēļ tas jādara zināms plašsaziņas līdzekļu organizācijām;

C.  tā kā ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, kas notika Pekinā 1995. gadā, tika atzīta sieviešu un plašsaziņas līdzekļu saiknes nozīme sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanā, un Pekinas rīcības platformā tika iekļauti divi stratēģiski mērķi:

a) palielināt sieviešu līdzdalību un viņu iespējas paust viedokli un pieņemt lēmumus plašsaziņas līdzekļos un ar plašsaziņas līdzekļu un jauno komunikācijas tehnoloģiju palīdzību;

b) veicināt līdzsvarotu un no stereotipiem brīvu sieviešu attēlošanu plašsaziņas līdzekļos;

D.  tā kā veids, kā sievietes un vīrieši tiek attēloti plašsaziņas līdzekļos, var radīt nevienlīdzīgu attēlojumu dažādos kontekstos, tostarp politiskā, ekonomiskā, sociālā, akadēmiskā, reliģiskā, kultūras un sporta kontekstā, vīriešus attēlojot galvenokārt aktīvās sociālajās lomās, bet sievietes — pasīvākās lomās; tā kā no visiem stereotipiem, kas ietekmē sieviešu un vīriešu tēlu, pats izplatītākais ir sievietes ķermeņa seksualizācija, ko visnepārprotamāk var saskatīt bulvārpresē un reklāmas jomā; tā kā vardarbības erotizēšana un sieviešu kā objektu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos negatīvi ietekmē cīņu par vardarbības pret sievietēm izskaušanu; tā kā dzimumu stereotipi bieži vien tiek kombinēti ar citiem stereotipiem, kas saistīti ar diskrimināciju jebkādu iemeslu dēļ;

E.  tā kā plašsaziņas līdzekļi būtiski ietekmē ar dzimumu saistītas kultūras normas un to, kā veidojas un attīstās ar sievietēm un vīriešiem saistītais sociālais attēlojums, un tā kā tie ietekmē auditoriju ar stereotipizētiem ķermeņa attēliem un idejām par vīrišķību un sievišķību, piemēram, sieviešu attēlojums reklāmas jomā un veids, kā produkti sasniedz iespējamos patērētājus, tiecas nostiprināt tradicionālās dzimumu normas; tā kā gadījumos, kad plašsaziņas līdzekļi turpina stereotipizēti attēlot sievietes un vīriešus, tostarp personas, kas ir LGBTI, cilvēki bieži vien uztver šo attēlojumu kā leģitīmu, tādējādi raisīt viņos jebkādas šaubas ir sarežģīti vai neiespējami;

F.  tā kā mūsdienu sabiedrībā reklāmas nozarei ir būtiska loma plašsaziņas līdzekļu vides izveidē, jo reklāmas nozarē komunikācija notiek, izmantojot attēlus un idejas, kas mūsos izsauc emocijas un tādējādi var veidot mūsu vērtības, attieksmi un pasaules uztveri; tā kā, izplatot izkropļotu dzimumu atveidojumu, reklāmā var parādīties seksisms un tā var vairot diskriminējošu praksi; tā kā reklāmas var uzskatīt par diskriminējošām vai tādām, kurās ir seksisma pazīmes, ja kāds no dzimumiem ir atveidots pazemojošā un aizskarošā veidā vai kā mazāk spējīgs, mazāk inteliģents vai mazvērtīgāks;

G.  tā kā jaunās tehnoloģijas pārveido tradicionālos plašsaziņas līdzekļu uzņēmējdarbības modeļus; tā kā audiovizuālā nozare ir ārkārtīgi svarīga nozare ekonomiskās vērtības ziņā, jo Eiropas Savienībā tajā tieši nodarbināto skaits ir vairāk nekā viens miljons cilvēku; tā kā jauno tiešsaistes komunikāciju un multimediju sistēmu dēļ ir jāizdara nepieciešamie pielāgojumi attiecībā uz pārraudzības pasākumiem valsts līmenī, kā arī pašregulēšanas shēmām, neskarot sarunu par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu iznākumu;

H.  tā kā, lai gūtu pilnīgu un daudzšķautņainu ainu par visiem sociālās realitātes aspektiem, būtu vienādi jāņem vērā gan sieviešu, gan vīriešu perspektīva; tā kā ir svarīgi nezaudēt sieviešu potenciāla un prasmju aspektu, sniedzot informāciju, faktus un viedokļus par grūtībām, ar kurām sievietes saskaras plašsaziņas līdzekļu nozarē, vienlaikus atzīstot, ka sievietes nevar uzskatīt par homogēnu grupu;

I.  tā kā ir jāpanāk izmaiņas attiecībā uz negatīvu un pazemojošu sieviešu atveidojumu plašsaziņas līdzekļu komunikācijā — elektroniskajos, drukātajos, vizuālajos un audio saziņas līdzekļos; tā kā dzimumu nelīdztiesību rada un vairo arī plašsaziņas līdzekļos izmantotā valoda un attēli; tā kā bērni jau agrīnā vecumā iepazīst dzimumu nelīdztiesību, vērojot televīzijas seriālos un pārraidēs, diskusijās, spēlēs, videospēlēs un reklāmās popularizētos lomu modeļus; tā kā dzimumu lomas veidojas galvenokārt bērnībā un pusaudža vecumā un tās tiek ietekmētas visā turpmākajā cilvēka dzīvē; tā kā plašsaziņas līdzekļu speciālistu izglītošana un apmācība ir iedarbīgs veids, kā apkarot un izskaust stereotipus, palielināt informētību un veicināt līdztiesību;

J.  tā kā 2015. gadā(13) 28 ES dalībvalstīs 68 % žurnālistikas un informācijas jomas studiju beidzēju bija sievietes, tomēr dati par nodarbinātību 28 ES dalībvalstīs laika posmā no 2008. gada līdz 2015. gadam liecina, ka plašsaziņas līdzekļu nozarē nodarbināto sieviešu vidējais īpatsvars joprojām svārstās ap 40 %;

K.  tā kā turklāt 2015. gadā 28 ES dalībvalstīs sieviešu īpatsvars lēmumu pieņemšanā plašsaziņas līdzekļu nozarē aizvien bija zem dzimumu līdzsvara zonas (40–60 %) — tikai 32 % — un sieviešu īpatsvars valdes priekšsēdētāju amatos bija tikai 22 %(14);

L.  tā kā Eiropas Savienībā vēl aizvien pastāv problēma saistībā ar vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensijas atšķirībām un šī problēma skar dažādas tautsaimniecības nozares, tostarp plašsaziņas līdzekļus, kur vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir 17 %;

M.  tā kā sievietes plašsaziņas līdzekļu nozarē joprojām saskaras ar tā dēvētajiem stikla griestiem un viņām var nebūt vienlīdzīgu paaugstināšanas vai profesionālās izaugsmes iespēju dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens ir procedūras, kas saistītas ar organizācijas kultūru, un tas bieži vien nelabvēlīgi ietekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru un ir saistīts ar konkurējošu vidi, kuru raksturo stress, neelastīgi termiņi un garas darba stundas; tā kā tādēļ, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos, viņām ir mazāk iespēju pieņemt lēmumus par ziņu programmas izveidi;

N.  tā kā plašsaziņas līdzekļu organizācijas dalībvalstīs var pašas noteikt savas līdztiesības politikas, tādējādi veidojot plaša spektra praksi ES: ir organizācijas, kurām ir ļoti visaptverošas politikas sistēmas, kas ietver plašsaziņas līdzekļu saturu un paredz vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību lēmumu pieņemšanas struktūrās, un ir organizācijas, kurām nav nekādas politikas;

O.  tā kā pētījuma dati liecina, ka tikai 4 % ziņu ir vērsti pret stereotipisku attēlojumu; tā kā tikai 24 % no cilvēkiem, par kuriem lasām vai dzirdam ziņās, ir sievietes(15); tā kā aptuveni 37 % rakstu tiešsaistes un bezsaistes ziņu avotos ir sagatavojušas sievietes un šī situācija līdzšinējo 10 gadu laikā nav uzlabojusies(16); tā kā sievietēm biežāk lūdz atspoguļot sabiedrības viedokli (41 %) vai dalīties personiskā pieredzē (38 %) un viņas reti tiek dēvētas par ekspertēm (tikai 17 % rakstu); tā kā pētījuma dati liecina arī par to, ka katru piecu ekspertu vai komentētāju vidū ir mazāk par vienu sievieti (18 %)(17);

P.  tā kā, neraugoties uz plašsaziņas līdzekļu daudzveidību visās dalībvalstīs, sieviešu īpatsvars ziņu un informācijas mediju jomā nav samērīgs un viņas ir nepietiekami pārstāvētas un viņu īpatsvars ir vēl jo mazāks sporta, politikas, ekonomikas un finanšu jomā; tā kā par vēsturē nozīmīgām sievietēm attiecīga plašsaziņas līdzekļu satura, piemēram, biogrāfisku dokumentālu filmu, nav gandrīz nemaz;

Q.  tā kā sieviešu līdzdalība vienādā līmenī ar vīriešiem, kuri iesaistīti satura ziņošanā un tiek uzskatīti par informācijas avotiem, ir būtiski svarīga ne tikai pārstāvības apsvērumu dēļ, bet arī tādu apsvērumu dēļ kā vienādas iespējas un sieviešu kompetenču un zināšanu pilnīga atzīšana; tā kā Eiropas plašsaziņas līdzekļu vidē pastāv šķēršļi iesaistīties atbildīgā pieejā dzimumu līdztiesības jautājumiem, ņemot vērā finansiālus ierobežojumus un darba apstākļus, tostarp nodarbinātības nestabilitāti un profesionālās pieredzes līmeņus, un šos šķēršļus papildina pieaugošais informācijas ātrums un komerciāli apsvērumi;

R.  tā kā plašsaziņas līdzekļu jomā ir tādas sievietes, kas nodarbinātas visaugstākajā profesionālajā līmenī, tostarp filmu veidotājas, žurnālistes un reportieres, kuru sniegums ir tikpat labs kā vīriešiem, tomēr viņas ir vairāk pakļautas dzimumvardarbībai un diskriminācijai darbavietā un viņas, iespējams, nesaņem tādu pašu atzinību kā viņu kolēģi vīrieši;

S.  tā kā sievietes, kas darbojas sociālajos plašsaziņas līdzekļos, saskaras ar augstu uzmākšanās risku; tā kā šīs uzmākšanās dēļ var tikt apklusināts sieviešu viedoklis un mazināta viņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē; tā kā visā pasaulē savāktie dati liecina par to, ka puse no plašsaziņas līdzekļos nodarbinātajām sievietēm ir piedzīvojušas seksuālu vardarbību, viena ceturtdaļa no viņām ir saskārušās ar fiziskas vardarbības izpausmēm un trīs ceturtdaļas ir piedzīvojušas iebiedēšanu, draudēšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu(18); tā kā pieaug bažas par kibervardarbību pret sievietēm un meitenēm un tā kā ir aprēķināts, ka Eiropas Savienībā viena no katrām desmit sievietēm kopš 15 gadu vecuma sasniegšanas ir cietusi no kādas konkrētas kibervardarbības formas; tā kā ES līmenī trūkst datu un pētījumu par kibervardarbību pret sievietēm un meitenēm; tā kā psiholoģiska un seksuāla uzmākšanās ir cilvēktiesību pārkāpums; tā kā plašsaziņas līdzekļiem un valsts un starptautiskiem regulatoriem būtu jānosaka noteikumi, tostarp sankcijas, ko varētu piemērot plašsaziņas līdzekļu organizācijas, lai risinātu šos jautājumus;

T.  tā kā bieži vien pētnieciskās žurnālistes ir jo īpaši neaizsargātas pret vardarbību un ir nāvējošu uzbrukumu mērķi, kā tas bija Veronica Guerin vai Daphne Caruana Galizia gadījumā,

U.  tā kā saskaņā ar Eiropas Sieviešu audiovizuālā tīkla (EWA) veikto pētījumu(19) tikai vienu no katrām piecām filmām septiņās aplūkotajās Eiropas valstīs ir režisējusi sieviete un lielākā finanšu resursu daļa tiek piešķirta filmām, kuru režisores nav sievietes, lai gan aptuveni puse no visiem režijas skolu absolventiem ir sievietes;

V.  tā kā plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem būtu jāpieņem pašregulācijas sistēmas un rīcības kodeksi, nosakot procesuālos noteikumus un kritērijus par karjerām un plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju, lai nodrošinātu un veicinātu dzimumu līdztiesību; tā kā šāda veida pašregulācija un rīcības kodeksi būtu jāizstrādā sadarbībā ar nozares arodbiedrībām, nosakot skaidru politiku dzimumu līdztiesības jautājumā,

Sieviešu pārstāvība plašsaziņas līdzekļos

1.  uzsver, ka sievietes ir pārāk maz pārstāvētas vadošos amatos un augsta līmeņa amatos, lai gan augstskolu studiju beidzēju vidū šajā nozarē sievietes veido ievērojamu daļu darbaspēka; uzskata, ka gan sabiedrisko, gan privāto plašsaziņas līdzekļu organizācijas ir atbildīgas par līdztiesības nodrošināšanu starp sievietēm un vīriešiem un nepieļaut nekādu diskrimināciju; aicina dalībvalstis izstrādāt politikas stimulus, lai mazinātu šķēršļus sieviešu piekļuvei vadošiem amatiem un vadībai plašsaziņas līdzekļu organizācijās;

2.  pauž nožēlu par to, ka sieviešu pārstāvība sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu jomā ES kopumā ir zema gan stratēģiskos un operatīvos augsta līmeņa amatos, gan valdēs (2017. gadā vadošos amatos — 35,8 %, amatos bez izpildpilnvarām — 37,7 % un amatos valdēs — 33,3 %)(20);

3.  atgādina, ka nolūkā pārraudzīt Pekinas rīcības platformā ietvertās kritiskās jomas EIGE izstrādāja šādus indikatorus:

–  sieviešu un vīriešu īpatsvars ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos plašsaziņas līdzekļu organizācijās un plašsaziņas līdzekļu organizāciju valdēs ES;

–  sieviešu un vīriešu īpatsvars plašsaziņas līdzekļu organizāciju valdēs ES;

–  politika dzimumu līdztiesības veicināšanai plašsaziņas līdzekļu organizācijās;

4.  atgādina, ka lai gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ir noteikts, ka tās mērķus “dalībvalstis pašas nevar pietiekami labi sasniegt, un tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī”, tajā nav atsauces uz vienlīdzīgu pārstāvību plašsaziņas līdzekļu organizācijās;

5.  norāda, ka, neraugoties uz pašreizējo nepietiekamo pārstāvību, sabiedrisko pakalpojumu plašsaziņas līdzekļos sievietes tiek pieņemtas darbā vai paaugstinātas un ieceltas augsta līmeņa amatos biežāk nekā privātajās plašsaziņas līdzekļu organizācijās(21);

6.  aicina dalībvalstis un plašsaziņas līdzekļu organizācijas atbalstīt un izstrādāt stimulējošus pasākumus, tostarp kvotas, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu pārstāvību ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un lai efektīvi pārraudzītu šādus centienus, kuriem šajās organizācijās būtu jāpiešķir lielāka nozīme; aicina Komisiju pastiprināt centienus atbloķēt Direktīvu par sievietēm valdēs, kura kopš 2013. gada iestrēgusi Padomē;

7.  ņem vērā sen iedibināto tradīciju plašsaziņas līdzekļu nozarē nodarbināt gan ārštata darbiniekus, gan pastāvīgos darbiniekus un tās pastāvīgo digitalizāciju, kura ir izraisījusi tradicionālās apgrozības un reklāmas ienākumu samazināšanos, tādējādi ietekmējot nozarē piedāvāto darba līgumu veidu; turklāt norāda, ka darba tirgū sievietes ir pārāk daudz nodarbinātas uz daudzu nestandarta darba līgumu veidu pamata; norāda, ka šāda veida līgumu skaits, visticamāk, pieaugs, jo plašsaziņas līdzekļu nozare ir arvien vairāk spiesta saglabāt savu ekonomisko dzīvotspēju;

8.  uzskata, ka stereotipi var radīt nelabvēlīgu sociālo vidi sievietēm un veicināt dzimumu diskrimināciju darbavietā; norāda, ka labvēlīga sociālā vide ir svarīga, jo tā palīdz darbiniekiem tikt galā ar augstiem darba intensitātes līmeņiem;

9.  atgādina, ka plašsaziņas līdzekļu organizācijām ir rīcības brīvība noteikt savu darbinieku — gan vīriešu, gan sieviešu — pienākumus, tomēr mudina tās to darīt, stingri ievērojot personas cieņu un profesionālo darbu; šajā kontekstā piebilst, ka ir vērojami satraucoši gadījumi, kad tiek uzskatīts, ka sieviešu dzimuma reportieres ir piemērotākas darbam televīzijā, jo viņas ar savu izskatu piesaistīs skatītājus, un, viņām kļūstot vecākām, viņas tiek aizstātas ar gados jaunākām kolēģēm;

10.  turklāt nosoda plaši izplatīto seksuālo uzmākšanos un cita veida aizskarošu izturēšanos, jo īpaši tiešsaistes spēlēs un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, un mudina plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus radīt drošu vidi, kurā netiek pieļauti nekādi uzmākšanās gadījumi; tāpēc, lai novērstu un apkarotu iebiedēšanu un seksuālu uzmākšanos darbavietā, kā arī tiešsaistes vidē, prasa izveidot dažādus pasākumus, tostarp palielināt informētību, pieņemt iekšējus noteikumus par disciplinārsodiem pārkāpumu izdarītājiem un sniegt psiholoģisku un/vai juridisku atbalstu personām, kas cietušas šādas prakses dēļ;

11.  stingri nosoda uzbrukumus tām žurnālistēm, kas bezbailīgi ziņo par svarīgiem politiskiem jautājumiem un noziegumiem, un prasa pielikt visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu visām žurnālistēm aizsardzību un drošību;

12.  mudina sabiedrisko un privāto plašsaziņas līdzekļu organizācijas pieņemt iekšējas politikas, piemēram, vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības politikas, kurās ietverti uzmākšanās novēršanas pasākumi, grūtniecības un dzemdību vai vecāku atvaļinājumu shēmas, elastīgs darba režīms, kas ļauj panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru un ļauj sievietēm un vīriešiem īstenot vienlīdzīgas tiesības uz vecāku atvaļinājumu, kā arī iedrošina vīriešus izmantot paternitātes atvaļinājumu, tādējādi nodrošinot taisnīgu bērna aprūpes pienākumu sadalījumu, un kurās ir paredzētas darbaudzināšanas un vadības apmācību programmas, brīvprātīgs tāldarbs un elastīgs darba režīms gan sievietēm, gan vīriešiem bez ietekmes uz karjeras attīstību;

13.  aicina plašsaziņas līdzekļus ievērot sieviešu un vīriešu tiesības vienādi izmantot grūtniecības un dzemdību, paternitātes un vecāku atvaļinājumu; norāda, ka neviena grūtniecības stāvoklī esoša sieviete nebūtu jādiskriminē sava stāvokļa dēļ un ka neviena sieviete nedrīkstētu saņemt darba atteikumu tādēļ, ka viņa varētu paziņot par grūtniecību;

14.  ierosina plašsaziņas līdzekļu organizācijām izveidot datubāzes, iekļaujot tajās ekspertes vairākās jomās, jo īpaši tajās jomās, kurās sievietes nav pietiekami pārstāvētas, lai attiecīgos gadījumos izmantotu viņu pakalpojumus; turklāt mudina vākt pa dzimumiem dalītus datus par visu iespējamo plašsaziņas līdzekļu saturu;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt sieviešu līdzdalību un viņu iespējas paust viedokli un pieņemt lēmumus ar plašsaziņas līdzekļu un jauno komunikācijas tehnoloģiju palīdzību;

16.  uzskata, ka visi plašsaziņas līdzekļu nozarē nodarbinātie varētu gūt labumu no vispārējo darba apstākļu uzlabošanas sievietēm; taču uzskata, ka ar šādiem uzlabojumiem vien nepietiek un ka nevienlīdzība saglabājas; uzsver, ka dalībvalstīm un Komisijai atbilstoši LESD 157. pantam ir jāveicina un jānodrošina vienādas darba samaksas princips, tostarp apkarojot vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības, mazinot nestabilu nodarbinātību, nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā izdevīgiem un kvalitatīviem bērnu aprūpes pakalpojumiem, uzlabojot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas politiku un nodrošinot darba koplīgumu slēgšanas tiesības;

17.  atkārtoti norāda, ka plašsaziņas līdzekļiem steidzami jāievieš politika, kas paredzēta, lai vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņemtu vienādu darba samaksu, tostarp jāīsteno pārredzamības pienākumi, vienlaikus nodrošinot sievietēm paaugstināšanas un apmācību iespējas, kā arī jebkādus citus papildu labumus uz tādiem pašiem nosacījumiem kā vīriešiem;

18.  norāda uz sieviešu padomju un sieviešu līdztiesības veicināšanas amatpersonu pozitīvo lomu darbavietās; prasa plašsaziņas līdzekļos veicināt dzimumu līdztiesību kā transversālu cilvēkresursu politiku; uzskata, ka, lai panāktu sieviešu līdztiesību visos līmeņos un jo īpaši lēmumu pieņemšanas līmenī, plašsaziņas līdzekļos ir nepieciešama uz darba ņēmējiem vērsta kultūra un tāda augstākā vadība, kuras sastāvā ir ievērots dzimumu līdztiesības princips; iesaka valsts regulatīvajām iestādēm un plašsaziņas līdzekļu organizācijām ņemt vērā Komisijas ieteikumu par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm(22), sagatavot norādījumus par godīgām atlases procedūrām, izveidot visaptverošu līdztiesības politiku, aptverot plašsaziņas līdzekļu saturu un nodrošinot sieviešu lielāku līdzdalību lēmumu pieņemšanas struktūrās, un noteikt iekšējās procedūras, kas jāievēro, risinot ar uzmākšanos darbavietā saistītus jautājumus; aicina Komisiju turpināt pārraudzīt, vai pareizi tiek piemērota un īstenota Direktīva 2006/54/EK, kurā noteikts, ka lietās par diskrimināciju dzimuma dēļ pierādīšanas pienākums ir atbildētājam;

Plašsaziņas līdzekļu saturs un sievietes

19.  uzsver, ka plašsaziņas līdzekļiem ir sociālo pārmaiņu aģenta loma un ka tie ietekmē sabiedriskās domas veidošanos, un aicina dalībvalstis popularizēt valsts plašsaziņas līdzekļos saturu par dzimumu līdztiesību; norāda, ka līdz šim visas regulatīvās darbības attiecībā uz seksismu un stereotipisku dzimumu attēlojumu plašsaziņas līdzekļu saturā ir bijušas dalībvalstu kompetencē; atgādina par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteikto aizliegumu diskriminēt dzimuma dēļ; turklāt uzsver — kaut arī regulatīvajās darbībās ir pienācīgi jāņem vērā vārda brīvība, redakcionālajai brīvībai nekādā gadījumā nevajadzētu būt tādai, kas veicina vai leģitimizē sievietes un LGBTI pazemojošu attēlojumu; mudina dalībvalstis, aizsargājot minētās brīvības, reglamentēt piekļuvi videospēlēm, kurās ir kaitīgs tiešsaistes saturs, un internetā pieejamai pornogrāfijai;

20.  uzsver, ka ekonomiskus apsvērumus nevar izmantot, lai attaisnotu dzimumu stereotipu izmantošanu plašsaziņas līdzekļu saturā;

21.  uzsver, ka vardarbīgs un seksistisks saturs plašsaziņas līdzekļos negatīvi ietekmē sievietes un viņu līdzdalību sabiedrībā; pauž bažas par konkrētiem komerciāliem audiovizuāliem paziņojumiem, kas rada psiholoģisku vai fizisku kaitējumu bērniem un jauniešiem; mudina attiecīgās ieinteresētās personas un iestādes risināt jautājumus saistībā ar reklāmām, kas netieši veicina ēšanas traucējumus, piemēram, anoreksiju, un veikt citus pasākumus, lai aizsargātu īpaši neaizsargātas personas, tostarp meitenes un jaunas sievietes, no šāda satura;

22.  mudina ar ģimenes plānošanu, seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām un mātes un bērna veselību saistītu plašsaziņas līdzekļu saturu, tostarp reklāmu, kā arī izglītošanu vērst uz vīriešu un sieviešu mērķauditoriju;

23.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt medijpratību un nodrošināt visām attiecīgajām ieinteresētajām personām izglītojošas plašsaziņas līdzekļu iniciatīvas par dzimumu līdztiesību, lai mudinātu jauniešus attīstīt kritiskās domāšanas prasmes un palīdzētu viņiem identificēt un vērsties pret seksistisku dzimumu attēlojumu un diskrimināciju, dzimumvardarbību, kiberiebiedēšanu, naida runu u. c.; uzsver, ka ir vajadzīgi preventīvi pasākumi, tostarp kodēšana un vecāku kontrole, lai nodrošinātu drošāku interneta lietošanu, digitālo prasmi un medijpratību; vērš uzmanību uz to, ka stereotipi reklāmās un citos plašsaziņas līdzekļu produktos var potenciāli ietekmēt bērnu socializāciju un rezultātā arī to, kā viņi uztver sevi, savus ģimenes locekļus un apkārtējo pasauli; norāda, ka reklāma var būt efektīvs līdzeklis stereotipu atspēkošanā; tādēļ prasa pievērst lielāku uzmanību profesionālās apmācības un izglītības pasākumiem, ar kuru palīdzību varētu apkarot diskrimināciju un veicināt dzimumu līdztiesību;

24.  iesaka plašsaziņas līdzekļu organizācijās lielāku nozīmi piešķirt tādiem nesaistošiem pasākumiem kā dzimumu līdztiesības plāni vai pamatnostādnes un šādos protokolos noteikt sieviešu pozitīva attēlojuma standartus, kas būtu jāievēro reklāmas, ziņu, reportāžu, raidījumu veidošanas vai apraides jomā un aptvertu visas sensitīva satura jomas, piemēram, varas un autoritātes, kompetences, lēmumu pieņemšanas, seksualitātes, vardarbības, lomu daudzveidības attēlojumu un dzimumneitrālas valodas izmantošanu; turklāt mudina publiskos un privātos plašsaziņas līdzekļus visā saturā iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu un pieņemt līdztiesības plānus, lai atspoguļotu sociālo daudzveidību;

25.  iesaka par plašsaziņas līdzekļiem un komunikāciju atbildīgo iestāžu izdotajos noteikumos paredzēt kritērijus, ar kuriem varētu garantēt sieviešu un meiteņu attēlojumu bez stereotipiem, un ietvert iespēju izņemt vai dzēst aizvainojošu saturu; iesaka arī minēto noteikumu īstenošanas uzraudzībā iesaistīt tādas specializētas organizācijas kā valstu līdztiesības veicināšanas organizācijas un sieviešu NVO;

26.  norāda, ka dalībvalstīm, izmantojot visus attiecīgos līdzekļus, ir jānodrošina, lai plašsaziņas līdzekļos, tostarp tiešsaistes un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī reklāmā ne pret vienu personu vai personu grupu netiktu vērsta kūdīšana uz vardarbību vai naidu; uzsver, ka sadarbībā ar EIGE ir jāvāc dati dalījumā pēc dzimuma un jāveic izpēte, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar kibervardarbību, seksuālu uzmākšanos tiešsaistē, draudēšanu, seksistiskām piezīmēm un naida runu pret sievietēm un meitenēm; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš mācībām par to, kā plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots par gadījumiem, kad sievietes cietušas no vardarbības; ierosina plašsaziņas līdzekļu speciālistiem, tostarp tiem, kas nodarbināti vadošos amatos, nodrošināt nepārtrauktas mācības par to, kā plašsaziņas līdzekļos tiek attēloti dzimumi; iesaka dzimumu līdztiesību ietvert augstskolu bakalaura un maģistra programmu mācību moduļos žurnālistikas un komunikācijas studijās;

27.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt plašsaziņas līdzekļos pašregulēšanu un kopregulēšanu, izmantojot rīcības kodeksus;

Labas prakses piemēri

28.  ar entuziasmu norāda uz vairākiem labas prakses piemēriem, kurus var konstatēt visās dalībvalstīs, tostarp plašsaziņas līdzekļu kampaņām, īpašiem tiesību aktiem, balvu piešķiršanu, antibalvu piešķiršanu par stereotipiem un seksismu reklāmā, sieviešu eksperšu datubāzēm, mācību kursiem nozares speciālistiem, kā arī plašsaziņas līdzekļu organizāciju izstrādātajiem līdztiesības plāniem, rīcības kodeksiem un vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības politikām, un minimuma robežsliekšņiem, kas noteikti attiecībā uz dzimumu pārstāvību plašsaziņas līdzekļu regulatoru vadības struktūrās;

29.  mudina dalībvalstis atbalstīt tādas kampaņas kā, cita starpā, beļģu datubāze Expertalia, čehu antibalva Sexist Piggy vai zviedru iniciatīva #TackaNej (“Nē, paldies!”); aicina dalībvalstis regulāri rīkot informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas par dzimumus diskriminējošu saturu plašsaziņas līdzekļos un regulāri ziņot par dzimumu līdztiesības tendencēm plašsaziņas līdzekļos; aicina Komisiju iezīmēt īpašu finansējumu tām apakšprogrammām, kas pievēršas sieviešu iespēju attīstībai plašsaziņas līdzekļu nozarē, un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu asociācijas un tīklus sabiedrisko un izpratnes veidošanas palielināšanas kampaņu īstenošanā; turklāt aicina Komisiju izveidot ES balvu studentiem, kuri studē plašsaziņas līdzekļu jomā, par darbu, kas saistīts ar dzimumu līdztiesības jautājumiem;

30.  aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas izstrādāt komunikācijas stratēģijas, kas paredzētas ne tikai tradicionālajiem, bet arī tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, lai paplašinātu ietekmes apmēru un pārraudzītu plašsaziņas līdzekļu darba kārtību;

Citi ieteikumi

31.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar līdztiesības veicināšanas struktūrām pilnībā īstenot pašreizējos tiesību aktus, ar kuriem tiek risināti dzimumu līdztiesības jautājumi, un mudināt regulatīvās iestādes vērst uzmanību uz sieviešu pārstāvību, sieviešu iespēju attīstību un tādu plašsaziņas līdzekļu saturu, kurā nebūtu ietverti stereotipi; mudina dalībvalstis regulāri novērtēt iepriekš minētās jomas un, ja vien tas jau nav izdarīts, izstrādāt tiesību aktus, kas pievēršas tādam plašsaziņas līdzekļu saturam, kurā nebūtu ietverti stereotipi; uzsver dalībvalstu nozīmi pašreizējo resursu labākā izmantošanā plašsaziņas līdzekļos, kuri savas kompetences jomā sniedz sabiedriskus pakalpojumus, vienlaikus atspoguļojot dzimumu ziņā līdzsvarotāku un demokrātiskāku sabiedrību;

32.  aicina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par sieviešu iespējām ieņemt vadošus amatus plašsaziņas līdzekļu jomā; atzinīgi vērtē šajā jomā veikto EIGE darbu un aicina to turpināt izstrādāt un pārraudzīt attiecīgo rādītāju kopumu, tostarp, bet ne tikai — sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, viņu darba apstākļus un dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu saturā, vienlaikus arī pievēršoties jaunajām sociālo plašsaziņas līdzekļu tehnoloģijām, lai varētu izstrādāt metodoloģiju dzimumvardarbības un uzmākšanās novēršanai plašsaziņas līdzekļos;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un popularizēt tās sieviešu organizācijas, kuras aktīvi darbojas dzimumu līdztiesības veicināšanā plašsaziņas līdzekļos, tostarp tās organizācijas, kuras atbalsta sievietes un meitenes, kas cietušas dzimumvardarbības, krusteniskās diskriminācijas vai seksuālās uzmākšanās dēļ;

34.  aicina dalībvalstis īstenot rīcības programmas, kas nodrošina plašsaziņas līdzekļu organizācijās sieviešu līdzdalību tādu efektīvu un lietderīgu politiku un programmu izstrādē un īstenošanā, kurās ņemts vērā dzimumu aspekts;

35.  aicina dalībvalstis izstrādāt programmas, lai uzlabotu sieviešu prasmes zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomās, jo tās ir svarīgas tādās plašsaziņas līdzekļu nozares profesijās, kurās nepieciešamas tehniskas prasmes, piemēram, skaņu un audiovizuālo inženieru profesijās; uzsver profesionālās izglītības un apmācības nozīmi karjeras izvēles dažādošanā un to, ka tā sievietēm un vīriešiem paver netradicionālus karjeras ceļus, lai tādējādi viņi pārvarētu horizontālu un vertikālu atstumtību;

o

o    o

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.

(2)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(3)

OV C 296, 10.11.1995., 15. lpp.

(4)

OV C 295E, 4.12.2009., 43. lpp.

(5)

OV C 36, 29.1.2016., 18. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0204.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0338.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0360.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0260.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0290.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0364.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.

(13)

UNESCO, ESAO un Eurostat (UOE) kopīgais datu apkopojums pieejams: http://eige.europa.eu/gender-statistics/dgs/indicator/ta_educ_part_grad__educ_uoe_grad02

(14)

EIGE, Dzimumu līdztiesības indekss, 2017.

(15)

https://www.womenlobby.org/IMG/pdf/factsheet_women_and_media.pdf

(16)

Lenka Vochocová, FEMM komitejas rīkota atklāta uzklausīšana “Dzimumu līdztiesība plašsaziņas līdzekļu nozarē ES”, 2017. gada 26. jūnijs, ieraksts pieejams: http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/committees/video?event=20170626-1500-COMMITTEE-FEMM

(17)

Globāls plašsaziņas līdzekļu uzraudzības projekts, reģionālais pārskats par Eiropu (2015) pieejams http://cdn.agilitycms.com/who-makes-the-news/Imported/reports_2015/regional/Europe.pdf

(18)

Starptautiskās Žurnālistu federācijas (SŽF) kampaņa pret dzimumvardarbību darbavietā, https://www.ifj-stop-gender-based-violence.org/

(19)

“Kāpēc sievietes nav Eiropas filmu režisores? Dzimumu līdztiesības ziņojums par sievietēm kinorežisorēm (2006–2013) ar paraugprakses piemēriem un politikas ieteikumiem”, http://www.ewawomen.com/en/research-.html

(20)

Dzimumu līdztiesība varas struktūrās un lēmumu pieņemšanā. Pārskats par Pekinas rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs, 2017. gads (avots: EIGE dzimumu statistikas datubāze — sieviešu un vīriešu līdztiesība lēmumu pieņemšanā).

(21)

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE): “Pārskats par Pekinas rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs: sievietes un plašsaziņas līdzekļi — dzimumu līdztiesības palielināšana lēmumu pieņemšanā plašsaziņas līdzekļu organizācijās”, 2013. gads.

(22)

https://ec.europa.eu/info/strategy/justice-and-fundamental-rights/discrimination/gender-equality/equal-pay/gender-pay-gap-situation-eu_en


PASKAIDROJUMS

Šajā ziņojumā ir risināts jautājums par vīriešu un sieviešu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu nozarē ES. Plašsaziņas līdzekļi ir ceturtā vara, un tiem ir liela ietekme uz politiku un sabiedrību. Tādēļ ar lielu rūpību ir jācenšas nodrošināt šīs nozares pareizu un līdzsvarotu darbību un katrā ziņā ir jāpanāk līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība. Tā kā gan sabiedriskajiem, gan privātajiem plašsaziņas līdzekļiem būtu jādarbojas visas sabiedrības labā, to struktūrā un darbībā būtu jāatspoguļo tas, ka sievietes veido pusi no sabiedrības.

Ziņojumā uzmanība ir pievērsta ne tikai to sieviešu situācijai, kuras ir nodarbinātas plašsaziņas līdzekļos kā reportieres vai komentētājas, bet arī tam, ka sieviešu trūkst amatos, kuros tiek pieņemti lēmumi. Šī otrā minētā problēma ir jo īpaši satraucoša: tikai 30–40 % gadījumu sievietes ieņem vadošus amatus, lai gan lielākā daļa mediju studiju beidzēju ir sievietes. Šī nelīdzsvarotība ne tikai ietekmē plašsaziņas līdzekļu saturu un tvērumu, bet arī veicina to, ka palielinās sievietēm un vīriešiem izmaksātās darba samaksas un pensijas vispārējā atšķirība.

Sievietes, kuras strādā par reportierēm un komentētājām, saskaras arī ar ievērojamām grūtībām: viņas izjūt milzīgu spiedienu, lai nodrošinātu atbilstību augstiem standartiem auditorijas piesaistīšanai, turklāt viņām reti tiek uzticēts darbs ar svarīgiem politiskiem vai ekonomiskiem jautājumiem. Bieži vien sievietes atrodas sarežģītākā situācijā arī tāpēc, ka viņām ir lielāka nepieciešamība līdzsvarot savus pienākumus ģimenē kā mātēm un darba pienākumus. Mēs vēlētos sniegt vislielāko iespējamo atbalstu šajā jomā.

Īpaša nodaļa ir veltīta tam, kā sievietes tiek attēlotas plašsaziņas līdzekļos un reklāmas nozarē, kur viņas skar stereotipi vai pat seksisms. Šī situācija ir līdzīga tai, kāda ir jauno sociālo mediju jomā, kuri šajā ziņojumā nav ietverti datu un izpētes trūkuma dēļ. Taču turpmāk šo jomu nevajadzētu aizmirst.

Ir taisnība, ka ES nereglamentē sieviešu un vīriešu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu jomā, tomēr šādu likumu neesamība neatvieglo mūsu pienākumu risināt šo jautājumu, un tāpēc attiecīgās personas un struktūras tiek aicinātas rīkoties. Atbildība par uzmanības vēršanu uz šiem dažādajiem jautājumiem ir jāuzņemas plašsaziņas līdzekļiem, regulatīvajām un uzraudzības iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai. Taču valsts un ES iestādes var nodrošināt diskriminācijas nepieļaušanas likumu pareizu īstenošanu un uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (24.1.2018)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu nozarē Eiropas Savienībā

(2017/2210(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Lynn Boylan

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas piemērošanu(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par nepieciešamību pēc ES stratēģijas no dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības izbeigšanai un novēršanai(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu privātajā un publiskajā sektorā ES(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada 26. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (COM(2017)0253),

1.  pauž dziļu nožēlu par to, ka plašsaziņas līdzekļu jomā, jo īpaši lēmumu pieņemšanas un vadības līmenī, sievietes joprojām ir būtiskā mērā nepietiekami pārstāvētas, lai gan lielākā daļa (68 %) žurnālistikas un mediju studiju absolventu(7) ES ir sievietes; norāda, ka visos vadības līmeņos to sieviešu īpatsvars, kuras ieņem vadošus amatus un pieņem lēmumus, ir vidēji 32 %, bet augstākajā stratēģiskajā līmenī to sieviešu īpatsvars, kuras ieņem izpilddirektora amatu, ir tikai 16 %; turklāt norāda, ka sieviešu īpatsvars valdēs arī ir zems — 25 %(8); norāda, ka šī nepietiekamā pārstāvība veicina negatīvu un stereotipisku sieviešu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos ES;

2.  uzskata, ka šie stereotipi var radīt nelabvēlīgu sociālo vidi sievietēm un veicināt dzimumu diskrimināciju darbavietā; norāda, ka labvēlīga sociālā vide ir svarīga, jo tā palīdz darbiniekiem tikt galā ar augstiem darba intensitātes līmeņiem;

3.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, lai atzinība par izcilību tiktu izteikta neatkarīgi no dzimuma, rases, vecuma, reliģiskās piederības, invaliditātes, veselības stāvokļa vai ekonomiskā statusa;

4.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus veicināt dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu organizācijās, pārstāvības struktūrās un mācību iestādēs, jo īpaši to valdēs, un cieši uzraudzīt un kontrolēt gūtos panākumus;

5.  uzskata, ka visi plašsaziņas līdzekļu nozarē nodarbinātie varētu gūt labumu no vispārējo darba apstākļu uzlabošanas sievietēm; taču uzskata, ka ar šādiem uzlabojumiem vien nepietiek un ka nevienlīdzība saglabājas; uzsver, ka dalībvalstīm un Komisijai atbilstoši LESD 157. pantam ir jāveicina un jānodrošina vienādas darba samaksas princips, tostarp apkarojot vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības, mazinot nestabilu nodarbinātību(9), nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā izdevīgiem un kvalitatīviem bērnu aprūpes pakalpojumiem, uzlabojot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas politiku un nodrošinot darba koplīgumu slēgšanas tiesības; aicina Komisiju un dalībvalstis novērst nestabilu nodarbinātību, tostarp nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību, lai nodrošinātu, ka visi darba līgumu veidi paredz pienācīgas kvalitātes darba apstākļus un sociālo aizsardzību ar atbilstošu sociālā nodrošinājuma segumu saskaņā ar SDO Programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, LESD 9. pantu, ES Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo hartu;

6.  uzskata, ka plašsaziņas līdzekļos izplatītie stereotipi par dzimumiem veicina darba tirgus segregāciju; nosoda to, ka sievietes tiek attēlotas tādā veidā, kas mazina viņu cilvēka cieņu, piemēram, apraidē un reklāmā atainojot viņas kā seksa objektus; uzsver, ka ekonomiskus apsvērumus nevar izmantot, lai attaisnotu dzimumu stereotipu izmantošanu plašsaziņas līdzekļu saturā; uzsver, ka bieži vien plašsaziņas līdzekļos sieviešu, kuras nodarbojas ar vissvarīgākajiem jautājumiem politikas un ekonomikas jomā, ir daudz mazāk nekā vīriešu; turklāt norāda, ka ir nepieņemami, ka vecums un pievilcība ir galvenie faktori, pēc kuriem nosaka, vai konkrētais(-ā) raidījuma vadītājs(-a) būs redzams(-a) ekrānā vai ne;

7.  norāda uz sen iedibināto tradīciju plašsaziņas līdzekļu nozarē nodarbināt gan ārštata darbiniekus, gan pastāvīgos darbiniekus; norāda, ka nepārtrauktās nozares digitalizācijas dēļ ir samazinājušies apgrozības un reklāmas ieņēmumi, tādējādi ietekmējot nozarē piedāvāto darba līgumu veidus;

8.  iesaka plašsaziņas līdzekļu organizācijām ievērot sieviešu un vīriešu tiesības vienādi izmantot vecāku atvaļinājumu; jo īpaši mudina vīriešus izmantot paternitātes atvaļinājumu;

9.  uzskata — lai panāktu sieviešu līdztiesību visos līmeņos un jo īpaši lēmumu pieņemšanas līmeņos, plašsaziņas līdzekļu nozarē ir jānodrošina uz darba ņēmējiem vērsta kultūra, tāda augstākā vadība, kuras sastāvā ir ievērots dzimumu līdztiesības princips, pārredzamība samaksas sistēmās, dzimumneitrāla darba novērtēšana un klasifikācija, pārredzamība paaugstināšanas un darbā pieņemšanas procedūrās un efektīvi seksuālās uzmākšanās novēršanas pasākumi; aicina Komisiju turpināt pārraudzīt, vai pareizi tiek piemērota un īstenota Direktīva 2006/54/EK, kurā noteikts, ka lietās par diskrimināciju dzimuma dēļ pierādīšanas pienākums ir atbildētājam;

10.  norāda uz neseno Eiropas Parlamenta pētījumu, kurā uzsvērts, ka arvien vairāk izplatās dažādi nestabilu darba attiecību veidi; atzīst, ka plašsaziņas līdzekļu nozarē ir augstāks netipisku darba attiecību, piemēram, terminētu, pagaidu, ārštata un neregulāru darba attiecību, risks; turklāt norāda, ka darba tirgū ir novērojama pārāk liela sieviešu pārstāvība šādos netipisku darba attiecību veidos(10); norāda, ka digitalizācijas dēļ plašsaziņas līdzekļu nozare izjūt arvien lielāku spiedienu saglabāt savu ekonomisko dzīvotspēju, kas tādējādi ietekmē šajā nozarē piedāvāto darba līgumu veidu, un ka šī tendence, visticamāk, pastiprināsies; turklāt norāda, ka sievietes, kuras ir nodarbinātas uz šāda veida līgumu pamata, var būt neaizsargātākas pret uzmākšanos darbavietā, jo viņas ir salīdzinoši vieglāk atlaist no darba;

11.  atsaucoties uz gaidāmo Eurofound ziņojumu “Algu pārredzamība Eiropā: iniciatoru pieredze saistībā ar ziņojumiem par vīriešu un sieviešu atalgojumu un revīzijām”, norāda, ka tikai viena trešdaļa dalībvalstu ir īstenojusi vismaz dažus Eiropas Komisijas Ieteikumā (C(2014) 1405 final) minētos pārredzamības pasākumus attiecībā uz vīriešu un sieviešu atalgojumu un ka dažas tikai nesen ir izdarījušas grozījumus tiesību aktos vai arī plāno to darīt, savukārt vairāk nekā puse dalībvalstu līdz šim nav īstenojusi nevienu no četriem atalgojuma pārredzamības pasākumiem;

12.  uzsver, ka plašsaziņas līdzekļiem ir sociālo pārmaiņu aģentu loma un ka tie ietekmē sabiedriskās domas veidošanos, un aicina dalībvalstis popularizēt publiskajos plašsaziņas līdzekļos saturu par dzimumu līdztiesību; mudina publiskos un privātos plašsaziņas līdzekļus visā saturā iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu un izmantot dzimumneitrālu valodu; mudina raidorganizācijas pieņemt līdztiesības plānu, kas paredzēts gan iekšējām struktūrām, gan satura veidošanai;

13.  aicina dalībvalstis īstenot rīcības programmas, kas nodrošina plašsaziņas līdzekļu organizācijās sieviešu līdzdalību tādu efektīvu un lietderīgu politiku un programmu izstrādē un īstenošanā, kurās ņemts vērā dzimumu aspekts;

14.  atgādina par Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai un Padomei nekavējoties pieņemt un īstenot direktīvu par sievietēm direktoru valdēs, kurā ir noteikta kvotu sistēma uzskaitītās publisko un privāto plašsaziņas līdzekļu organizācijās, lai nodrošinātu sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanas līmenī; atgādina Komisijai par tās pienākumu veikt jebkurus pasākumus, kas varētu palīdzēt atrisināt strupceļu saistībā ar Padomē iestrēgušo direktīvu par sievietēm direktoru valdēs;

15.  jo īpaši norāda uz satraucoši lielu skaitu gadījumu, kad no uzmākšanās cieš žurnālistes; norāda, ka saskaņā ar neseno IWMF/International News Safety Institute 2013. gada pētījumu(11) starptautiskā līmenī 64,8 % plašsaziņas līdzekļu nozarē nodarbināto sieviešu ir saskārušās ar iebiedēšanu, draudiem vai vardarbību saistībā ar darbu un 31,7 % no šīm sievietēm atzina, ka lielākā daļa iebiedēšanas un vardarbības gadījumu ir notikusi darbavietā un ka to īstenotāji bijuši vīriešu dzimuma priekšnieki, darba uzraudzītāji vai kolēģi; aicina plašsaziņas līdzekļu organizācijas izveidot iekšējas struktūras (gadījumā, ja tādas jau iepriekš nav izveidotas), lai visā ziņošanas procesā palīdzētu no personām, kas cietušas no uzmākšanās; turklāt aicina šīs organizācijas nodrošināt skaidras un konkrētas iekšējās politikas norādes, tostarp trauksmes celšanas procesu, kura īpašais mērķis ir pievērsties tādai darba kultūrai, kurā ir izplatīta diskriminācija un uzmākšanās dzimuma dēļ; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā #MeToo kustība, kuras gaitā atklājās seksuālas uzmākšanās un vardarbības pret sievietēm apmērs; stingri atbalsta visas sievietes un meitenes, kas ir piedalījušās šajā kampaņā, tostarp tās sievietes un meitenes, kas ir atmaskojušas noziegumu veicējus;

16.  aicina dalībvalstis izstrādāt programmas, lai uzlabotu sieviešu prasmes zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas jomās, jo tās ir svarīgas tādās plašsaziņas līdzekļu nozares profesijās, kurās nepieciešamas tehniskas prasmes, piemēram, skaņu un audiovizuālo inženieru profesijās; uzsver profesionālās izglītības un apmācības nozīmi karjeras izvēles dažādošanā un to, ka tā sievietēm un vīriešiem paver netradicionālus karjeras ceļus, lai tādējādi viņi pārvarētu horizontālu un vertikālu atstumtību;

17.  prasa Komisijai un dalībvalstīm atbalstīt un popularizēt tās sieviešu organizācijas, kuras aktīvi darbojas dzimumu līdztiesības veicināšanā plašsaziņas līdzekļos, tostarp tās organizācijas, kuras atbalsta sievietes un meitenes, kas cietušas dzimumvardarbības, krusteniskās diskriminācijas vai seksuālās uzmākšanās dēļ;

18.  atzīst, ka to sieviešu īpatsvara palielinājums, kuras ieņem vadošus amatus plašsaziņas līdzekļu nozarē, ir svarīgs solis, un šajā nolūkā aicina plašsaziņas līdzekļu nozares organizācijas ieviest paraugprakses pasākumus; mudina šādas organizācijas aktīvi apsvērt tādus pasākumus kā tos, kurus īsteno Ziemeļvalstu sabiedriskās apraides uzņēmumi(12), un pastiprināt savus iekšējos pasākumus, piemēram, rīcības kodeksus, līdztiesības revīzijas, dzimumu līdztiesības plānus, ziņošanas mehānismus un mācības par uzmākšanos un dzimumu stereotipiem, kā arī nodrošināt apmācību, mentorēšanu un pienākumu modeļa programmas tām kolēģēm, kurām saskaņā ar Eurofound sniegto informāciju ir mazākas izredzes saņemt darba devēja apmaksātas mācības nekā viņu kolēģiem vīriešiem plašsaziņas līdzekļu nozarē; ierosina šādus pasākumus pastiprināt ar pārraudzības mehānismiem, nosakot skaidrus un īstenojamus gada mērķus; uzskata, ka ar šādiem pasākumiem tiktu veicināta lielāka skaita sieviešu pieņemšana darbā amatos, kuros tiek pieņemti stratēģiski lēmumi;

19.  atzinīgi novērtē plašsaziņas līdzekļu nozarē nodarbināto darba ņēmēju arodbiedrību un profesionālo asociāciju pozitīvo lomu, veicinot dzimumu līdztiesību savās iekšējās struktūrās efektīvāk, nekā tas tiek darīts darba vietās; uzskata, ka šādām profesionālajām asociācijām būtu jāuzņemas vadošā loma dzimumu līdztiesības veicināšanas stratēģiju izstrādē; norāda arī uz proaktīvo lomu, kāda var būt valsts līdztiesības iestādēm un valsts plašsaziņas līdzekļu regulatīvajām iestādēm dzimumu līdztiesības jautājumu uzraudzībā un risināšanā šajā nozarē;

20.  atzīst to, ka sievietes nevar uzskatīt par vienu homogēnu grupu un ka sievietes ar dažādu etnisko izcelsmi, reliģiju, dzimumidentitāti vai seksuālo orientāciju un invaliditāti darbavietā saskaras ar konkrētiem uz dzimumu pamatotiem šķēršļiem un stresa avotiem, tostarp uzmākšanos, atstumšanu, diskrimināciju vai dzimumu stereotipiem;

21.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenoti spēkā esošie Eiropas tiesību akti par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā un diskriminācijas aizliegšanu; pauž nožēlu par to, ka tikai dažas dalībvalstis ir sistemātiski nodrošinājušas, ka visi spēkā esošie juridiskie dokumenti ir atbilstīgi vienlīdzīgas attieksmes principam(13);

22.  aicina dalībvalstis attīstīt, finansēt un veicināt mācības par darbavietas politiku saistībā ar uzmākšanās nepieļaušanu, līdztiesību un daudzveidību, tostarp nediskriminējošas valodas lietošanu un ar dzimumiem saistītu stereotipu nepieļaušanu plašsaziņas līdzekļos, lai apkarotu uzmākšanos darbavietā; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš mācībām par to, kā plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots par gadījumiem, kad sievietes cietušas no vardarbības;

23.  uzstāj, ka ir svarīgi nodrošināt, lai sievietes spētu līdzsvarot darba un privāto dzīvi, jo īpaši ņemot vērā nenoteikto darbalaiku plašsaziņas līdzekļu nozarē; norāda uz neseno Eurofound pētījumu(14), kurā minēts, ka plašsaziņas līdzekļu darbinieki drukas un izdevējdarbības nozarē ir ziņojuši par nepietiekamu darba un privātās dzīves līdzsvaru un ka vissliktākais tas ir mazās un vidējās darbavietās plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas nozarē; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par darba un privātās dzīves līdzsvaru, ar ko tā reaģē uz atkārtotiem Eiropas Parlamenta aicinājumiem, un uzstāj, ka iestāžu sarunu rezultātam jāvainagojas ar efektīvu tiesību aktu; norāda, ka vienlīdzīga atbildības, izmaksu un aprūpes pienākumu sadale starp vīriešiem un sievietēm ļaus mazināt dzimumu nevienlīdzību;

24.  prasa dalībvalstu valdībām atbalstīt pasākumus, ar kuriem nepieļauj vīriešu un sieviešu diskrimināciju uzņēmumos, kas iegūst publiskas koncesijas; norāda uz sieviešu padomju un sieviešu līdztiesības veicināšanas amatpersonu pozitīvo lomu darba vietās; uzskata, ka šīm struktūrām būtu jāturpina sadarboties ar darba devējiem, lai izstrādātu piemērotus pasākumus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai plašsaziņas līdzekļu organizācijās;

25.  pauž nožēlu, ka netiek ziņots par visiem diskriminācijas veidiem darbavietā, un uzsver, ka objektīvu datu trūkuma dēļ ir sarežģīti pierādīt to, ka ir notikusi diskriminācija; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā EIGE izstrādātos rādītājus un precīzi un sistemātiski apkopot ar vienlīdzību saistītos datus Vienlīdzīgas nodarbinātības direktīvas darbības jomā, iesaistot sociālos partnerus, valsts līdztiesības atbalsta struktūras un valsts tiesas; turklāt iesaka valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp darba inspekcijas pārstāvjiem, valstu līdztiesības atbalsta struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pastiprināt krusteniskas, piemēram, dzimuma un vēl citu iemeslu radītas, diskriminācijas gadījumu uzraudzību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

3

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Michael Detjen, Geoffroy Didier, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Dennis Radtke, Terry Reintke, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Lynn Boylan, Rosa D’Amato, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Ivari Padar, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Morten Messerschmidt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Marian Harkin, António Marinho e Pinto

EFDD

Rosa D’Amato

GUE/NGL

Lynn Boylan, Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Paloma López Bermejo, João Pimenta Lopes

PPE

Georges Bach, David Casa, Geoffroy Didier, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Dennis Radtke, Claude Rolin, Romana Tomc

S&D

Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Ivari Padar, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Jean Lambert, Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

3

-

ENF

Dominique Martin, Joëlle Mélin

NI

Lampros Fountoulis

5

0

ECR

Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Morten Messerschmidt, Ulrike Trebesius

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0338.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0360.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0260.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0290.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0364.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.

(7)

Advancing gender equality in decision-making in media organisations” (“Dzimumu līdztiesības palielināšana lēmumu pieņemšanā mediju organizācijās”), EIGE ziņojums, 2013. gads, 17. lpp.

(8)

Advancing gender equality in decision-making in media organisations” (“Dzimumu līdztiesības palielināšana lēmumu pieņemšanā mediju organizācijās”), EIGE ziņojums, 29.–33. lpp.

(9)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūcija par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību.

(10)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/587285/IPOL_STU(2016)587285_EN.pdf.

(11)

https://www.iwmf.org/wp-content/uploads/2014/03/Violence-and-Harassment-against-Women-in-the-News-Media.pdf

(12)

http://www.nordicom.gu.se/sites/default/files/mediefakta-dokument/Gender_Media/Making_Change/1-12_makingchange_lr.pdf

(13)

Sk. Eiropas Parlamenta 2016. gada 15. septembra rezolūciju par direktīvas par vienlīdzību nodarbinātības jomā piemērošanu.

(14)

https://www.eurofound.europa.eu/publications/information-sheet/2014/working-conditions/media-and-communications-working-conditions-and-job-quality.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, André Elissen, Iratxe García Pérez, Arne Gericke, Anna Hedh, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Maria Noichl, Pina Picierno, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska, Maria Gabriela Zoană

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Urszula Krupa, Edouard Martin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Krzysztof Hetman, Monika Hohlmeier, Lukas Mandl, Pavel Svoboda, Patricija Šulin


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Sophia in 't Veld

GUE/NGL

Malin Björk

PPE

Krzysztof Hetman, Monika Hohlmeier, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Lívia Járóka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Lukas Mandl, Michaela Šojdrová, Patricija Šulin, Pavel Svoboda, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Edouard Martin, Maria Noichl, Pina Picierno, Liliana Rodrigues, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Terry Reintke, Ernest Urtasun

4

-

ECR

Arne Gericke, Urszula Krupa, Jadwiga Wiśniewska

ENF

André Elissen

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 9. martsJuridisks paziņojums