Procedūra : 2016/0379(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0042/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0042/2018

Debates :

PV 25/03/2019 - 16
CRE 25/03/2019 - 16

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0227

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1812kWORD 207k
27.2.2018
PE 597.757v02-00 A8-0042/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0861 – C8-0492/2016 – 2016/0379(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Krišjānis Kariņš

(Pārstrādāšana – Reglamenta 104. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0861 – C8-0492/2016 – 2016/0379(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0861),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0492/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Vācijas Bundestāgs, Vācijas Bundesrāts, Spānijas parlaments, Francijas parlamenta Senāts, Ungārijas parlaments, Austrijas Federālā padome, Polijas Sejms, Polijas Senāts, Rumānijas parlamenta Deputātu palāta un Rumānijas parlamenta Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0042/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu būtiskie grozījumi Komisijas priekšlikumā ir skaidri norādīti un citu būtisku grozījumu tajā nav un tā kā spēkā esošo tiesību aktu negrozītos noteikumus kopā ar ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Iepriekš elektroenerģijas lietotāji bija pavisam pasīvi dalībnieki un bieži elektroenerģiju iepirka par regulētām cenām, kam nebija tiešas sasaistes ar tirgu. Nākotnē jānodrošina, lai lietotājiem būtu iespējas tirgū iesaistīties pilnvērtīgi, proti, lai tie būtu vienlīdzīgā stāvoklī ar citiem tirgus dalībniekiem. Lai integrētu arvien pieaugošos atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomus, nākotnes elektrosistēmā būtu jāizmanto visi pieejamie elastības resursi, proti, pieprasījumreakcija un uzkrāšana. Lai ar maksimāli zemākām izmaksām panāktu patiesu dekarbonizāciju, jāsekmē arī energoefektivitāte.

(5)  Iepriekš elektroenerģijas lietotāji bija pavisam pasīvi dalībnieki un bieži elektroenerģiju iepirka par regulētām cenām, kam nebija tiešas sasaistes ar tirgu. Nākotnē jānodrošina, lai lietotājiem būtu iespējas tirgū iesaistīties pilnvērtīgi, proti, lai tie būtu vienlīdzīgā stāvoklī ar citiem tirgus dalībniekiem un lai tiem būtu pilntiesīga tirgus dalībnieka tiesības pārvaldīt savu enerģijas patēriņu. Lai integrētu arvien pieaugošos atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomus, nākotnes elektrosistēmā būtu jāizmanto visi pieejamie elastības resursi, jo īpaši pieprasījumā pamatoti risinājumi un uzkrāšana, un ar digitalizāciju jānodrošina inovatīvu tehnoloģiju integrācija elektroenerģijas sistēmā. Lai ar maksimāli zemākām izmaksām panāktu patiesu dekarbonizāciju, jāsekmē arī energoefektivitāte. Ja ar atjaunojamo energoresursu enerģijas efektīvu integrāciju izdodas izveidot iekšējo enerģijas tirgu, tas var stimulēt investīcijas ilgtermiņā un var palīdzēt sasniegt Enerģētikas savienības un 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Īstermiņa tirgi uzlabos likviditāti un konkurenci, ļaujot tirgū pilnvērtīgi iesaistīt vairāk resursu, jo īpaši tos, kas ir elastīgāki. Iedarbīgas iztrūkuma cenas mudinās tirgus dalībniekus būt pieejamiem tad, kad tirgū tas ir visvairāk vajadzīgs, un tās nodrošina, ka tie savas izmaksas var atgūt vairumtirgū. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pēc iespējas tiek atcelti administratīvie un netiešie cenas griesti, lai iztrūkuma cenas varētu sasniegt zudušās slodzes vērtību. Tiklīdz īstermiņa tirgi un iztrūkuma cenas būs pilnībā iestrādāti tirgus struktūrā, tie palīdzēs atteikties no citiem pasākumiem, piemēram, jaudas mehānismiem, ar kuriem panāk piegādes drošību. Tomēr vienlaikus iztrūkuma cenām, kas neparedz cenas griestus vairumtirgū, nevajadzētu apdraudēt iespējas nodrošināt, ka galalietotāju (jo īpaši mājsaimniecību un MVU) maksātās cenas ir uzticamas un stabilas.

(10)  Īstermiņa tirgi uzlabos likviditāti un konkurenci, ļaujot tirgū pilnvērtīgi iesaistīt vairāk resursu, jo īpaši tos, kas ir elastīgāki. Iedarbīgas iztrūkuma cenas mudinās tirgus dalībniekus reaģēt uz tirgus signāliem un būt pieejamiem tad, kad tirgū tas ir visvairāk vajadzīgs, un tās nodrošina, ka tie savas izmaksas var atgūt vairumtirgū. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka tiek atcelti administratīvie un netiešie cenas griesti, lai būtu iespējams noteikt iztrūkuma cenas. Tiklīdz īstermiņa tirgi un iztrūkuma cenas būs pilnībā iestrādāti tirgus struktūrā, tie palīdzēs atteikties no citiem tirgu kropļojošiem pasākumiem, piemēram, jaudas mehānismiem, ar kuriem panāk piegādes drošību. Tomēr vienlaikus iztrūkuma cenām, kas neparedz cenas griestus vairumtirgū, nevajadzētu apdraudēt iespējas nodrošināt, ka galalietotāju (jo īpaši mājsaimniecību, MVU un rūpniecisko lietotāju) maksātās cenas ir uzticamas un stabilas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoša un pārredzama maksa par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. Šo elektrolīniju pieejamā jauda būtu jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst tīkla drošas darbības drošuma standartiem.

(12)  Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoša, pārredzama un adekvāta maksa par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. Šo elektrolīniju pieejamā jauda būtu jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst tīkla drošas darbības drošuma standartiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  ENTSO-E būtu jāveic pamatīgs Savienības mēroga resursu pietiekamības novērtējums vidēja termiņa līdz ilgtermiņa griezumā, lai iegūtu objektīvu pamatu, pēc kā novērtēt bažas par pietiekamību. Bažas par resursu pietiekamību, kam kā risinājums izvēlēti jaudas mehānismi, būtu jābalsta uz ES novērtējumu.

(26)  ENTSO-E būtu jāizmanto stingra metodika, Savienības, dalībvalstu un reģionālā mērogā un tirdzniecības zonu līmenī veicot resursu pietiekamības novērtējumu ilgtermiņa griezumā, lai iegūtu objektīvu pamatu, pēc kā novērtēt bažas par pietiekamību. Bažas par resursu pietiekamību, kam kā risinājums izvēlēti jaudas mehānismi, būtu jābalsta uz ES novērtējumu. Jaudas mehānismus būtu jāļauj ieviest tikai tad, ja ENTSO-E, veicot resursu pietiekamības novērtējumu Savienības mērogā, ir konstatējis, ka ir bažas par resursu pietiekamību, vai ja no Komisijas ir saņemts labvēlīgs lēmums attiecībā uz īstenošanas plānu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumam (griezumā no 10 nākamajiem gadiem līdz nākamajam gadam), ko paredz šī regula, ir cits mērķis nekā sezonālajām prognostiskajām ainām (nākamie 6 mēneši), ko paredz [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 9. pants. Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumus izmanto, lai izvērtētu vajadzību pēc jaudas mehānismiem, turpretī sezonālās prognostiskās ainas izmanto, lai brīdinātu par tuvākajos 6 mēnešos iespējamajiem riskiem, kuri varētu izraisīt būtisku elektroapgādes stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt arī reģionālie operatīvie centri veic reģionālos pietiekamības novērtējumus, kā to paredz Eiropas tiesību akti par elektroenerģijas pārvades sistēmas darbību. Tie ir ļoti īsa termiņa (nākamās nedēļas līdz nākamās dienas griezumā) pietiekamības novērtējumi, un tos izmanto sistēmas darbības sakarā.

(27)  Metodika ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumam (griezumā no 10 nākamajiem gadiem līdz nākamajam gadam), ko paredz šī regula, ir cits mērķis nekā sezonālajām prognostiskajām ainām (nākamie 6 mēneši), ko paredz [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 9. pants. Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa griezumā veiktus resursu pietiekamības novērtējumus izmanto, lai noskaidrotu, vai ir bažas par pietiekamību, turpretī sezonālās prognostiskās ainas izmanto, lai brīdinātu par tuvākajos 6 mēnešos iespējamiem īstermiņa riskiem, kuri varētu izraisīt būtisku elektroapgādes stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt arī reģionālie koordinācijas centri veic reģionālos pietiekamības novērtējumus, kā to paredz Eiropas tiesību akti par elektroenerģijas pārvades sistēmas darbību. Tie ir ļoti īsa termiņa (nākamās nedēļas līdz nākamās dienas griezumā) pietiekamības novērtējumi, un tos izmanto sistēmas darbības sakarā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Dalībvalstīm jaudas mehānismi būtu jāievieš tikai kā galējais līdzeklis, ja bažas par resursu nepietiekamību nav iespējams kliedēt, likvidējot esošos tirgus izkropļojumus. Pirms tiek ievests jaudas mehānisms, kas darbojas elektroenerģijas tirgū un tātad kropļo šo tirgu, dalībvalstīm vispirms vajadzētu izvērtēt, vai pietiktu ar stratēģiskajām rezervēm, lai kliedētu bažas par resursu nepietiekamību. Stratēģiskās rezerves tirgu kropļo mazāk, jo tiek aktivizētas tikai ārpus tirgus un tikai retos gadījumos, kad tirgos vairs nevar panākt klīringu. Izmantojot stratēģiskās rezerves, no finansiālām sekām var pasargāt tirgus operatorus, kuri nespētu pildīt savus balansēšanas pienākumus, un tas viņiem dārgi maksātu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Būtu jānosaka detalizēti noteikumi, kas veicinātu sekmīgu pārrobežu dalību jaudas mehānismos, kas nav rezervju shēmas. Pārvades sistēmu operatoriem pāri robežām būtu jāsekmē ieinteresēto elektroenerģijas ražotāju iespējas piedalīties jaudas mehānismos citās dalībvalstīs. Tāpēc tiem būtu jāaprēķina jaudas apjomi, līdz kādiem iespējama pārrobežu līdzdalība, jārada dalības iespējas un jāpārbauda pieejamība. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina pārrobežu noteikumu izpilde dalībvalstīs.

(31)  Šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi, kas veicinātu sekmīgu pārrobežu dalību jaudas mehānismos, kas nav stratēģiskās rezerves. Pārvades sistēmu operatoriem pāri robežām būtu jāsekmē ieinteresēto elektroenerģijas ražotāju līdzdalība jaudas mehānismos citās dalībvalstīs. Tāpēc tiem būtu jāaprēķina jaudas apjomi, līdz kādiem iespējama pārrobežu līdzdalība, jārada dalības iespējas un jāpārbauda pieejamība. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina pārrobežu noteikumu izpilde dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālajiem operatīvajiem centriem būtu jāpilda tādas funkcijas, kur reģionalizācija dod papildu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valsts līmenī veiktām funkcijām. Reģionālo operatīvo centru funkcijām būtu jāaptver reģionālo drošības koordinatoru veiktās funkcijas, kā arī papildu funkcijas sistēmas darbības, tirgus darbības un riskgatavības jomā. Reģionālo operatīvo centru funkcijām nevajadzētu aptvert elektrosistēmas reāllaika darbību.

(35)  Reģionālajiem koordinācijas centriem būtu jāpilda tādas funkcijas, kur reģionalizācija dod papildu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valsts līmenī veiktām funkcijām. Reģionālo operatīvo centru funkcijām būtu jāaptver reģionālo drošības koordinatoru veiktās funkcijas, kā arī reģionālas nozīmes papildu funkcijas. Reģionālo koordinācijas centru funkcijām nevajadzētu aptvert elektrosistēmas reāllaika darbību.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a)  Pildot savas funkcijas, reģionālie koordinācijas centri palīdz sasniegt klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. un 2050. gadam noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izveidot pamatu, ar ko efektīvi sasniegt Eiropas Enerģētikas savienības un, konkrētāk, klimata un enerģētikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam30 mērķus, radot apstākļus, kuros tiek doti tirgus signāli lielākam elastīgumam, dekarbonizācijai un inovācijai;

(a)  izveidot pamatu, ar ko efektīvi sasniegt Eiropas Enerģētikas savienības un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara30 mērķus, radot apstākļus, kuros tiek doti tirgus signāli palielināt elastīgumu, lietderību, dekarbonizāciju, inovāciju un panākt lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru;

__________________

__________________

30 COM(2014) 015 final.

30 COM(2014) 015 final.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  noteikt labi funkcionējošu, integrētu elektroenerģijas tirgu pamatprincipus, kas paredz nediskriminējošu piekļuvi tirgum visiem resursu nodrošinātājiem un elektroenerģijas lietotājiem, dod patērētājiem iespējas rīkoties, iespējo pieprasījumreakciju un energoefektivitāti, atvieglo izkliedētā pieprasījuma un piedāvājuma agregēšanu un sekmē ekonomikas dekarbonizāciju, radot apstākļus tirgu integrēšanai un tirgbalstītas samaksas saņemšanai par elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem;

(b)  noteikt labi funkcionējošu pārrobežu, integrētu un likvīdu elektroenerģijas tirgu pamatprincipus, kas paredz nediskriminējošu piekļuvi tirgum visiem resursu nodrošinātājiem un elektroenerģijas lietotājiem, dod patērētājiem iespējas rīkoties kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem, nodrošina iespēju konkurēt pasaules tirgū, iespējo pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrāšanu un energoefektivitāti, atvieglo izkliedētā pieprasījuma un piedāvājuma agregēšanu un sekmē ekonomikas dekarbonizāciju, radot apstākļus tirgu un nozaru integrēšanai un tirgbalstītas samaksas saņemšanai par elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem;

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  veicināt labi funkcionējoša un pārredzama vairumtirgus izveidi, kuram raksturīga augsta elektroenerģijas piegādes drošības pakāpe. Tā paredz mehānismus, lai saskaņotu noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai.

(d)  veicināt labi funkcionējoša, likvīda un pārredzama vairumtirgus izveidi, kurš sekmē augstu elektroenerģijas piegādes drošību. Tā paredz mehānismus, lai saskaņotu noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  „pārslodze” ir situācija, kad visus tirgus dalībnieku pieprasījumus tirdzniecībai starp divām tirdzniecības zonām nevar pieņemt, jo tie būtiski ietekmētu fiziskās plūsmas tīkla elementos, kuri šīs plūsmas nevar pārvadīt;

(c)  „pārslodze” ir situācija, kad visus tirgus dalībnieku pieprasījumus tirdzniecībai nevar pieņemt, jo tie būtiski ietekmētu fiziskās plūsmas tīkla elementos, kuri šīs plūsmas nevar pārvadīt;

Pamatojums

Spriežot pēc sākotnējās definīcijas, varētu saprast, ka pārslodze iespējama tikai starp divām tirdzniecības zonām, bet tas neatspoguļo reālo situāciju pārvades sistēmā, kas arī ir jāņem vērā (tipisks piemērs varētu būt Vācija, kur iekšējā pārslodze rodas vienas tirdzniecības zonas ietvaros).Turklāt definīcija būtu jāsaskaņo ar definīcijām, kas izmantotas tīkla kodeksos un vadlīnijās.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  „strukturālā pārslodze” ir pārslodze pārvades sistēmā, kas ir paredzama, laika gaitā ir ģeogrāfiski stabila un bieži atkārtojas normālos elektroenerģijas sistēmas apstākļos;

(e)  „strukturālā pārslodze” ir pārslodze pārvades sistēmā, kas ir paredzama, laika gaitā ģeogrāfiski stabila un bieži atkārtojas normālos elektroenerģijas sistēmas apstākļos;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – u apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(u)  „jaudas mehānisms” ir administratīvs pasākums, kas nodrošina vēlamā piegādes drošības līmeņa sasniegšanu, atlīdzinot resursiem to pieejamību, un kas neietver pasākumus, kuri saistīti ar papildpakalpojumiem;

(u)  „jaudas mehānisms” ir pagaidu administratīvi pasākumi, kurus dalībvalstis veic, lai novērstu resursu nepietiekamību, kas paredzama saistībā ar elektroenerģijas piegādi, un apmierinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas, piedāvājot jaudas nodrošinātājiem, kuri darbojas elektroenerģijas tirgū, līdz ar ienākumiem, ko tie gūst no elektroenerģijas pārdošanas tirgū, saņemt papildu maksājumus par to, ka tie nodrošina esošas jaudas pieejamību vai investīcijas jaunas jaudas izveidē un tādējādi garantē vajadzīgo piegādes drošības līmeni;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)  „stratēģiskā rezerve” ir jaudas mehānisms, kurā resursus dispečē tikai tad, ja nākamās dienas un tekošās dienas tirgos nav panākts klīrings, pārvades sistēmu operatori ir izsmēluši savus balansēšanas resursus, lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, un nebalanss tirgū periodos, kad tika dispečētas rezerves, tiek izlīdzināts pie zudušās slodzes vērtības;

(v)  „stratēģiskā rezerve” ir jaudas mehānisms, kurā resursi tiek turēti ārpus elektroenerģijas tirgus un tiek dispečēti tikai tad, ja nākamās dienas un tekošās dienas tirgos nav panākts klīrings, pārvades sistēmu operatori ir izsmēluši savus balansēšanas resursus, lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, un nebalanss tirgū periodos, kad tika dispečētas rezerves, tiek izlīdzināts vismaz tehnisko cenas ierobežojumu līmenī vai pie zudušās slodzes vērtības;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis, valstu regulatīvās iestādes, pārvades sistēmu operatori, sadales sistēmu operatori un tirgus operatori nodrošina, ka elektroenerģijas tirgi darbojas saskaņā ar šādiem principiem:

1.  Dalībvalstis, valstu regulatīvās iestādes, pārvades sistēmu operatori, sadales sistēmu operatori, tirgus operatori un trešās personas, kurām deleģēti vai uzticēti attiecīgi pienākumi, nodrošina, ka elektroenerģijas tirgi darbojas saskaņā ar šādiem principiem:

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izvairās no darbībām, kuras neļauj noteikt cenas, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu, vai kuras demotivē attīstīt elastīgāku elektroenerģijas ražošanu, mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu vai elastīgu pieprasījumu;

(b)  izvairās no darbībām, kuras neļauj noteikt cenas, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  rosina attīstīt elastīgāku elektroenerģijas ražošanu, ilgtspējīgu mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu un elastīgāku pieprasījumu;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  lietotājiem rada apstākļus, kas tiem ļauj gūt labumu no tirgus sniegtajām izdevībām un palielinātas konkurences mazumtirgos;

(c)  lietotājiem rada apstākļus, kas tiem ļauj gūt labumu no tirgus sniegtajām izdevībām un palielinātas konkurences mazumtirgos, un ļauj viņiem rīkoties kā pilntiesīgiem enerģijas tirgus un enerģētikas pārkārtošanas procesa dalībniekiem;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  tirgus noteikumi veicina ekonomikas dekarbonizāciju, radot apstākļus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrācijai un stimulējot energoefektivitāti;

(e)  tirgus noteikumi veicina elektroenerģijas sistēmas un tātad arī ekonomikas dekarbonizāciju, radot apstākļus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrācijai un cita starpā arī enerģijas uzkrāšanai un stimulējot energoefektivitāti;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  tirgus noteikumi dod pienācīgus stimulus investīcijām elektroenerģijas ražošanā, uzkrāšanā, energoefektivitātē un pieprasījumreakcijā, lai tiktu apmierinātas tirgus vajadzības un tādējādi nodrošināta piegādes drošība;

(f)  tirgus noteikumi rosina brīvi noteikt cenas, tiecoties dot pienācīgus stimulus investīcijām elektroenerģijas ražošanā — jo īpaši ilgtermiņa investīcijām dekarbonizētā un ilgtspējīgā elektroenerģijas sistēmā, — uzkrāšanā, energoefektivitātē un pieprasījumreakcijā un sekmē godīgu konkurenci, un tādējādi garantē piegādes drošību;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  novērš šķēršļus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un pārrobežu darījumiem elektroenerģijas tirgū;

(g)  likvidē šķēršļus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un pārrobežu darījumiem elektroenerģijas tirgū;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  tirgus noteikumi paredz reģionālo sadarbību, kur tā iespējama;

(h)  tirgus noteikumi paredz ciešu reģionālo sadarbību, kur tā iespējama;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  elektroenerģijas ražošanas operatori uzņemas pilnu finansiālo un juridisko atbildību, kas izriet no tiem piederošajiem aktīviem;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  tirgus noteikumi ļauj progresēt pētniecībā un izstrādē un šo progresu izmantot sabiedrības labā;

(k)  tirgus noteikumi ļauj progresēt pētniecībā un izstrādē, kas vērsta uz ilgtspējīgiem un drošiem mazoglekļa energoresursiem, tehnoloģijām vai sistēmām, un šo progresu izmantot sabiedrības labā;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  tirgus noteikumi rada apstākļus efektīvai elektroenerģijas ražošanas aktīvu un pieprasījumreakcijas dispečēšanai;

(l)  tirgus noteikumi rada apstākļus efektīvai elektroenerģijas ražošanas aktīvu, uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas dispečēšanai;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  tirgus noteikumi ļauj elektroenerģijas ražošanas un elektroenerģijas piegādes uzņēmumiem ienākt un aiziet no tirgus, balstoties uz to novērtējumu par savu darbību ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju;

(m)  tirgus noteikumi ļauj elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas un elektroenerģijas piegādes uzņēmumiem ienākt un aiziet no tirgus, balstoties uz to, kā tie paši ir novērtējuši savu darbību ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju, un ļauj tiem efektīvi konkurēt un noteikt cenas;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)  ilgtermiņa riska nodroses iespējas, kas ļauj tirgus dalībniekiem tirgū nodrošināties pret cenas svārstībām un kas likvidē neskaidrību par nākotnes ienākumiem no investīcijām, ir tirgojamas biržās pārredzamā veidā, ievērojot ES līgumu noteikumus par konkurenci.

(n)  ilgtermiņa riska nodroses iespējas, kas ļauj tirgus dalībniekiem tirgū nodrošināties pret cenas svārstībām un kas mazina neskaidrību par nākotnes ienākumiem no investīcijām, ir tirgojamas biržās pārredzamā veidā, ievērojot ES līgumu noteikumus par konkurenci, un vienlaikus būtu arī plašāk jāpiedāvā produkti, kuri biržās jau tiek piedāvāti pašlaik, un tie jāpopularizē Savienības mērogā. Mainot regulējumu, būtu jāņem vērā ietekme uz regulētā tirgū tirgotiem un netirgotiem nākotnes līgumiem un to produktiem.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Taisnīga pāreja

 

Komisija atbalsta dalībvalstis, kuras ievieš nacionālo stratēģiju, lai jau uzbūvēto ar oglēm un citu cieto fosilo kurināmo darbināmo spēkstaciju ražošanas jaudu un ogļu ieguves apjomu pakāpeniski samazinātu ar visiem līdzekļiem, kas tām ir pieejami, tostarp ar mērķtiecīgu finansiālo atbalstu, tā tiecoties nodrošināt iespēju īstenot „taisnīgu pāreju” reģionos, kurus skārušas strukturālas pārmaiņas. Komisija palīdz dalībvalstīm pārvarēt sekas, ko pāreja uz tīru enerģiju rada sociālajā, prasmju un rūpnieciskās ražošanas ziņā.

 

Komisija cieši sadarbojas ar ekonomikas dalībniekiem reģionos, kas atkarīgi no ogļu izmantošanas un oglekļietilpīgām darbībām, sniedz norādījumus, jo īpaši par to, kā var iegūt un izmantot pieejamo finansējumu un programmas, un veicina labākās prakses apmaiņu, cita starpā arī diskusiju par rūpniecības ceļvežiem un nepieciešamību pēc pārkvalificēšanās.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja kāda no dalībvalstīm nolemj paredzēt atkāpi saskaņā ar 4. panta 2. punktu, tā nodrošina, ka cita puse uzņemas pilnu finansiālo atbildību par nebalansa gadījumiem.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Visiem tirgus dalībniekiem ir piekļuve balansēšanas tirgum vai nu individuāli, vai agregēšanas ceļā. Balansēšanas tirgus noteikumi un produkti ir atbilstoši vajadzībai uzņemt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru, kā arī arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

1.  Visiem tirgus dalībniekiem, tostarp tiem, kuri piedāvā elektroenerģiju, kas ražota no variabliem atjaunojamiem energoresursiem, un kuri piedāvā pieprasījumreakcijas pārvaldības un uzkrāšanas pakalpojumus, balansēšanas tirgus ir pilnībā pieejams vai nu individuāli, vai agregēšanas ceļā. Balansēšanas tirgus noteikumi un produkti ir atbilstoši vajadzībai uzņemt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru, kā arī arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Balansēšanas tirgus organizē tā, lai starp tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināta patiesa nediskriminācija, ņemot vērā dažādās tehniskās spējas, kādas ir elektroenerģijas ražošanai no variabliem atjaunojamajiem energoresursiem, pieprasījumreakcijai un uzkrāšanai.

2.  Balansēšanas tirgus organizē tā, lai garantētu, ka starp tirgus dalībniekiem patiesi nav nekādas diskriminācijas. Nodrošina, lai balansēšanas tirgos ar vienādām tiesībām varētu piedalīties visi elektroenerģijas ražošanas — arī ar variablu atjaunojamo energoresursu izmantošanu saistītas ražošanas —, pieprasījumreakcijas un uzkrāšanas veidi, ņemot vērā atšķirīgās tehniskās spējas.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Balansēšanas enerģiju iepērk atsevišķi no balansēšanas jaudas. Iepirkuma procesi ir pārredzami, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti.

3.  Balansēšanas enerģiju iepērk atsevišķi no balansēšanas jaudas. Cena par balansēšanas enerģiju nav iepriekš noteikta balansēšanas jaudas līgumā, ja vien tas nav gadījums, kad saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2017/21951a 16. panta 6. punktu ir piemērots atbrīvojums. Iepirkuma procesi ir pārredzami un vienlaikus nodrošina konfidencialitāti.

 

_______________

 

1a Komisijas 2017. gada 23. novembra Regula (ES) 2017/2195, ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (OV L 312, 28.11.2017., 6. lpp.).

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Norēķiniem par balansēšanas enerģiju izmanto robežcenas noteikšanu. Tirgus dalībniekiem atļauj iesniegt solījumus pēc iespējas tuvu reāllaikam un vismaz pēc tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laika, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2015/122234 59. pantu.

5.  Norēķinus par balansēšanas enerģiju veic, pamatojoties uz robežcenas noteikšanu. Balansēšanas tirgos tirgus dalībniekiem atļauj iesniegt solījumus pēc iespējas tuvu reāllaikam, un balansēšanas enerģijas tirgus slēgšanas laiks nav noteikts pirms tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laika, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2015/122234 59. pantu.

__________________

__________________

34 Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp.).

34 Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp.).

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšanu veic reģionālā līmenī saskaņā ar I pielikuma 7. punktu. Reģionālie operatīvie centri palīdz pārvades sistēmu operatoriem noteikt balansēšanas jaudas daudzumu, kas jāiepērk saskaņā ar I pielikuma 8. punktu.

7.  Rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšanu veic reģionālā līmenī saskaņā ar I pielikuma 7. punktu. Reģionālie koordinācijas centri palīdz pārvades sistēmu operatoriem noteikt balansēšanas jaudas daudzumu, kas jāiepērk saskaņā ar I pielikuma 8. punktu.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

5. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Balansēšanas jaudas iepirkumu sekmē reģionālā līmenī saskaņā ar I pielikuma 8. punktu. Iepirkumu balsta primārajā tirgū un organizē tā, lai pirmskvalifikācijas procesā nebūtu diskriminācijas starp tirgus dalībniekiem vai nu individuāli, vai agregēšanas ceļā.

8.  Balansēšanas jaudas iepirkumu veic pārvades sistēmu operatori. Iepirkumu balsta primārajā tirgū un organizē tā, lai pirmskvalifikācijas procesā nebūtu diskriminācijas starp tirgus dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieki piedalās individuāli vai agregēšanas ceļā, ievērojot ierobežojumus, kas raksturīgi tīklu pārvaldībai. Balansēšanas jaudas tirdzniecībai biržā paredzētās starpzonu jaudas rezerves ierobežo 5 % apmērā no jaudas, kas enerģijas tirdzniecībai biržā starp attiecīgajām tirdzniecības zonām bija pieejama iepriekšējā kalendārā gada laikā.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

5. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Augšupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu un lejupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu veic atsevišķi. Līgumus slēdz ne ilgāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības periods nav ilgāks par vienu dienu.

9.  Augšupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu un lejupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu veic atsevišķi. Balansēšanas jaudu iepērk ne ilgāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības ilgums nepārsniedz vienu dienu.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

5. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.  Pārvades sistēmu operatori publicē informāciju (tuvu reāllaikam) par pašreizējo balansēšanas situāciju savās kontroles zonās, nebalansa cenu un balansēšanas enerģijas cenu.

10.  Pārvades sistēmu operatori vai trešās personas, kurām attiecīgie pārvades sistēmu operatori ir uzdevuši pildīt šos pienākumus, dalībvalsts vai regulatīvā iestāde publicē informāciju (tuvu reāllaikam) par pašreizējo balansēšanas situāciju savās kontroles zonās, prognozēto nebalansa cenu un prognozēto balansēšanas enerģijas cenu.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

5. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a  Jo īpaši 4. panta prasību izpildes nolūkā dalībvalstis ziņo par balansēšanas tirgu darbību un pārredzamību un par šo tirgu pieejamību, jo īpaši maza mēroga pakalpojumu sniedzējiem, un to dara, izmantojot procedūru, kas ziņošanai par iekšējo enerģijas tirgu ir noteikta 21. pantā Regulā .../... [par Enerģētikas savienības pārvaldību].

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir organizēti tā, lai tajos nebūtu diskriminācijas;

(a)  tajos nav diskriminācijas;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tirgus operatoriem ir tiesības radīt produktus un tirdzniecības iespējas, kas ir piemēroti tirgus dalībnieku pieprasījumam un vajadzībām un nodrošina, ka visi tirgus dalībnieki spēj piekļūt tirgum individuāli vai agregēšanas ceļā. Tajos jāņem vērā vajadzība uzņemt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru, kā arī arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

3.  Tirgus operatoriem ir tiesības radīt produktus un tirdzniecības iespējas, kas ir piemēroti tirgus dalībnieku pieprasījumam un vajadzībām un nodrošina, ka visi tirgus dalībnieki spēj piekļūt tirgum individuāli vai agregēšanas ceļā. Tajos jāņem vērā vajadzība uzņemt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas īpatsvaru, kā arī arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tirgus operatori atļauj tirgus dalībniekiem tirgoties ar enerģiju pēc iespējas tuvu reāllaikam un vismaz līdz tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laikam, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2015/1222 59. pantu.

1.  Tirgus operatori atļauj tirgus dalībniekiem visās tirdzniecības zonās tirgoties ar enerģiju pēc iespējas tuvāk reāllaikam un vismaz 15 minūtes pirms reāllaika perioda.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tirgus operatori tirgus dalībniekiem gan nākamās dienas, gan tekošās dienas tirgos dod iespēju tirgoties ar enerģiju laika intervālos, kas ir vismaz tikpat īsi, cik nebalansa norēķinu periods.

2.  Tirgus operatori tirgus dalībniekiem gan nākamās dienas, gan tekošās dienas tirgos dod iespēju valsts un pārrobežu tirgos tirgoties ar enerģiju laika intervālos, kas ir vismaz tikpat īsi, cik nebalansa norēķinu periods.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tirgus operatori nodrošina produktus tirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, kuri ir pietiekami nelieli — ar minimālo solījuma lielumu 1 MW vai mazāk —, lai nodrošinātu sekmīgu pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrāšanas un maza mēroga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iesaisti.

3.  Tirgus operatori nodrošina produktus tirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, kuri ir pietiekami nelieli — ar minimālo solījuma lielumu 500 kW —, lai nodrošinātu, ka sekmīgi tiek iesaistīta pieprasījumreakcija, enerģijas uzkrāšana un maza mēroga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana, cita starpā arī pašu patērētāju saražotā enerģija.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  No 2025. gada 1. janvāra nebalansa norēķinu periods visās kontroles zonās ir 15 minūtes.

4.  No 2021. gada 1. janvāra nebalansa norēķinu periods visās kontroles zonās ir 15 minūtes.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ievērojot līgumu noteikumus par konkurenci, tirgus operatori ir tiesīgi izstrādāt nākotnes nodroses produktus, tostarp ilgtermiņa laikposmam, lai tirgus dalībniekiem, konkrēti, atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem, dotu iespēju pienācīgi nodrošināties pret cenu svārstību radītajiem finanšu riskiem. Dalībvalstis šādas nodroses darbības neaprobežo tikai līdz darījumiem dalībvalstī vai tirdzniecības zonā.

3.  Ievērojot līgumu noteikumus par konkurenci, tirgus operatori ir tiesīgi izstrādāt nākotnes nodroses produktus, tostarp ilgtermiņa laikposmam, lai tirgus dalībniekiem, konkrēti, atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem, dotu iespēju pienācīgi nodrošināties pret cenu svārstību radītajiem finanšu riskiem. Dalībvalstis atbalsta to, ka šādi produkti ir likvīdi, sevišķi tad, ja tie ir jau izstrādāti biržā tirgojami produkti, un ļauj ar tiem tirgoties visās tirdzniecības zonās.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nenosaka maksimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru, izņemot, ja to nosaka zudušās slodzes vērtībā, ko nosaka saskaņā ar 10. pantu. Nenosaka minimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru, izņemot, ja to nosaka vērtībā, kas vienāda ar mīnus EUR 2000, vai vēl mazākā vērtībā, un, ja šis apmērs tiek sasniegts vai tā sasniegšana tiek sagaidīta, to nosaka mazākā vērtībā nākamajai dienai. Šo noteikumu cita starpā piemēro solīšanai un klīringam visos laikposmos, un tas attiecas uz balansēšanas enerģijas un nebalansa cenām.

1.  Nenosaka nedz maksimālo, nedz minimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru. Šo noteikumu cita starpā piemēro solīšanai un klīringam visos laikposmos, un tas attiecas uz balansēšanas enerģijas un nebalansa cenām.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no 1. punkta līdz [PB: divi gadi pēc stāšanās spēkā] tirgus operatori var piemērot limitus maksimālajām klīringa cenām nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1222 41. un 54. pantu. Ja limiti tiek sasniegti vai to sasniegšana tiek sagaidīta, nākamajai dienai tos palielina.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, tirgus operatori var tehniski ierobežot gan maksimālo, gan minimālo solījuma robežvērtību nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1222 41. un 54. pantu, un tie var tehniski ierobežot arī balansēšanas laikposmu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2195. Ja šie tehniskie ierobežojumi tiek sasniegti vai ir sagaidāms, ka tie tiks sasniegti, tos automātiski pielāgo. Tehniskie cenas ierobežojumi ir pietiekami augsti, lai nebūtu lieki jāierobežo tirdzniecība, un tie ir saskaņoti visā kopējā tirgus teritorijā. Tiklīdz resursu nepietiekamība ir novērsta, tiek atjaunotas sākotnējās robežvērtības.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis līdz [PB: viens gads pēc stāšanās spēkā] savai teritorijai sagatavo vienu zudušās slodzes vērtības (VOLL) aplēsi, ko izsaka €/MWh. Šo aplēsi paziņo Komisijai un dara publiski pieejamu. Dalībvalstis tirdzniecības zonām var noteikt dažādas VOLL, ja to teritorijā ir vairākas tirdzniecības zonas. Nosakot VOLL, dalībvalstis izmanto atbilstīgi 19. panta 5. punktam izstrādāto metodiku.

1.  Dalībvalstis līdz [PB: viens gads pēc stāšanās spēkā] savai teritorijai sagatavo vienu zudušās slodzes vērtības (VOLL) aplēsi, ko izsaka €/MWh. Šo aplēsi paziņo Komisijai un dara publiski pieejamu. Pārrobežu tirdzniecības zonām dalībvalstis sagatavo kopīgu VOLL aplēsi. Dalībvalstis tirdzniecības zonām var noteikt dažādas VOLL, ja to teritorijā ir vairākas tirdzniecības zonas. Nosakot VOLL, dalībvalstis izmanto atbilstīgi 19. panta 5. punktam izstrādāto metodiku.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kW; vai

(a)  elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kW;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojekti.

(b)  elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras ir inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojekti;

 

vietējām energokopienām dalībvalstis var piemērot augstākas robežvērtības, kā tas noteikts Direktīvā (ES) ... [atbilstoši COM(2016)0864/2 priekšlikumam pārstrādātā Direktīva 2009/72/EK].

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā jauda, uz ko attiecas prioritārā dispečēšana saskaņā ar 2. punktu, ir lielāka par 15 % no kopējās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas dalībvalstī, 2. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai papildu elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 250 kW.

3.   Ja laikā, kad stājas spēkā šī regula, dalībvalsts nepiešķir prioritāti nevienu elektroenerģijas ražošanas iekārtu dispečēšanai, tā var pieprasīt, lai to atbrīvo no 2. punkta prasību izpildes, ja attiecīgā dalībvalsts var Komisijai uzskatāmi apliecināt, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

 

(a) prioritārā dispečēšana ir spēkā tikai attiecībā uz 2. punktā minētajām iekārtām;

 

(b) dalībvalsts likvīdie tirgi — tekošās dienas tirgus, vairumtirgus un balansēšanas tirgus — ir pilnībā pieejami visiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

 

(c) dalībvalsts noteikumi attiecībā uz samazināšanu un pārslodzes vadību ir pārredzami visiem tirgus dalībniekiem un atbilst šīs regulas noteikumiem;

 

(d) ar 2030. gadam dalībvalsts noteikto atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāju pietiek, lai kolektīvi sasniegtu Savienībai saistošo kopējo mērķrādītāju, kas atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram ir noteikts saskaņā ar 3. panta 2. punktu [Direktīvā 2009/28/EK atbilstoši COM(2016)0767 priekšlikumam], un ir sagaidāms, ka attiecīgā dalībvalsts savu mērķrādītāju sasniegs.

 

Atbrīvojuma pieprasījumu Komisija apstiprina vai noraida sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Atbrīvojumu piešķir, nepieļaujot izmaiņas ar atpakaļejošu spēku iekārtām, uz kurām jau attiecas prioritārā dispečēšana, neatkarīgi no tā, vai ir kāda brīvprātīga vienošanās starp dalībvalsti un attiecīgās iekārtas operatoru.

No 2026. gada 1. janvāra 2. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 250 kW vai, ja ir sasniegts šā punkta pirmajā teikumā minētais slieksnis, — mazāka par 125 kW.

No 2026. gada 1. janvāra 2. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 250 kW.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, kuras pasūtītas pirms [PB: stāšanās spēkā] un uz kurām pasūtīšanas brīdī attiecās prioritārā dispečēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 5. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK35 16. panta 2. punktu, joprojām attiecas prioritārā dispečēšana. Prioritārā dispečēšana vairs nav piemērojama no dienas, kad elektroenerģijas ražošanas iekārtā veiktas būtiskas modifikācijas, kas ietver vismaz tādus gadījumus, kad jānoslēdz jauns pieslēguma līgums vai ir palielināta elektroenerģijas ražošanas jauda.

4.  Neskarot šā panta 3. punkta noteikumus, uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, kuras pasūtītas pirms [PB: stāšanās spēkā] un uz kurām pasūtīšanas brīdī attiecās prioritārā dispečēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 5. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK35 16. panta 2. punktu, joprojām attiecas prioritārā dispečēšana. Prioritārā dispečēšana vairs nav piemērojama no dienas, kad elektroenerģijas ražošanas iekārtā veiktas būtiskas modifikācijas, kas ietver vismaz tādus gadījumus, kad jānoslēdz jauns pieslēguma līgums vai ir palielināta elektroenerģijas ražošanas jauda.

__________________

__________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Samazināmos vai pārdispečējamos resursus izraugās no elektroenerģijas ražošanas ietaišu vai pieprasījumietaišu iesniegtajiem samazināšanas vai pārdispečēšanas piedāvājumiem, izmantojot tirgbalstītus mehānismus un piešķirot finansiālu kompensāciju. Tirgū nebalstītu elektroenerģijas ražošanas samazināšanu vai pārdispečēšanu vai pieprasījumreakcijas pārdispečēšanu izmanto tikai tad, ja nav pieejama tirgū balstīta alternatīva, ir izmantoti visi pieejamie tirgbalstītie resursi vai ja pieejamo elektroenerģijas ražošanas ietaišu vai pieprasījumietaišu skaits zonā, kur atrodas šāda pakalpojuma sniegšanai piemērotas elektroenerģijas ražošanas ietaises vai pieprasījumietaises, ir pārāk zems, lai tiktu nodrošināta patiesa konkurence. Tirgbalstītu resursu nodrošināšana ir atvērta visām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai, tostarp operatoriem, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja vien tas ir tehniski iespējams.

2.  Samazināmos vai pārdispečējamos resursus izraugās no elektroenerģijas ražošanas ietaišu, enerģijas uzkrāšanas ietaišu un/vai pieprasījumreakcijas ietaišu iesniegtajiem samazināšanas vai pārdispečēšanas piedāvājumiem, izmantojot tirgbalstītus mehānismus un piešķirot finansiālu kompensāciju. Tirgū nebalstītu elektroenerģijas ražošanas samazināšanu vai pārdispečēšanu vai enerģijas uzkrāšanas un/vai pieprasījumreakcijas pārdispečēšanu izmanto tikai drošas darbības nolūkiem un tad, ja nav pieejama tirgū balstīta alternatīva, ir izmantoti visi pieejamie tirgbalstītie resursi vai ja pieejamo elektroenerģijas ražošanas ietaišu, enerģijas uzkrāšanas ietaišu vai pieprasījumietaišu skaits zonā, kur atrodas šāda pakalpojuma sniegšanai piemērotas elektroenerģijas ražošanas ietaises, enerģijas uzkrāšanas ietaises vai pieprasījumietaises, ir pārāk zems, lai tiktu nodrošināta patiesa konkurence. Tirgbalstītu resursu nodrošināšana ir atvērta visām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai, tostarp operatoriem, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja vien tas ir tehniski iespējams.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atbildīgie sistēmu operatori vismaz reizi gadā ziņo kompetentajai regulatīvajai iestādei par tādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu saražotās elektroenerģijas samazināšanu vai lejupvērstu pārdispečēšanu, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, un par pasākumiem, kas veikti, lai nākotnē samazinātu vajadzību pēc šādas samazināšanas vai lejupvērstas pārdispečēšanas. Par atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu saražotās elektroenerģijas samazināšanu vai pārdispečēšanu pienākas kompensācija atbilstīgi 6. punktam.

3.  Atbildīgie sistēmu operatori vismaz reizi gadā ziņo kompetentajai regulatīvajai iestādei turpmāk minēto informāciju, kas ir jānosūta Aģentūrai:

 

(a) ciktāl ir izstrādāti un cik efektīvi ir tirgū balstīti samazināšanas vai pārdispečēšanas mehānismi ražošanas ietaisēm un pieprasījumietaisēm;

 

(b) kādu iemeslu dēļ, kādiem apjomiem MWh un kāda veida ražošanas avotiem tiek piemērota samazināšana vai lejupvērsta dispečēšana;

 

(c) informācija par pasākumiem, kas veikti, lai vajadzība samazināt vai īstenot lejupvērstu pārdispečēšanu attiecībā uz elektroenerģiju, kura saražota iekārtās, kas izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, nākotnē būtu mazāka, cita starpā arī par investīcijām tīkla infrastruktūras digitalizēšanā un pakalpojumos, ar kuriem palielina elastību;

 

(d) pieprasījumi un līgumiskas vienošanās ar ražošanas iekārtām darboties konkrētā elektroenerģijas padeves līmenī, kuru nepieciešamību sistēmas operatori pamato, norādot, cik lielā mērā attiecīgos pakalpojumus nespētu sniegt citas iekārtas.

 

Šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos datus kompetentā regulatīvā iestāde publicē, vajadzības gadījumā pievienojot ieteikumus par to, kā panākt uzlabojumus.

 

Par atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu saražotās elektroenerģijas samazināšanu vai pārdispečēšanu pienākas kompensācija atbilstīgi 6. punktam.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  garantē pārvades un sadales tīklu spēju pārvadīt elektroenerģiju, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā vai no atjaunojamajiem energoresursiem, ar minimālu iespējamo samazināšanu vai pārdispečēšanu. Tomēr tīklu plānošanā ierobežota apmēra samazināšanu vai pārdispečēšanu drīkst ņemt vērā, ja ir pierādīts, ka tas ir ekonomiski efektīvāks risinājums, un ja apjoms attiecīgajā zonā nepārsniedz 5 % no tādu iekārtu uzstādītajām jaudām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju;

(a)  garantē pārvades un sadales tīklu spēju pārvadīt elektroenerģiju, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā vai no atjaunojamajiem energoresursiem, enerģijas uzkrāšanas vai pieprasījumreakcijas, ar minimālu iespējamo samazināšanu vai pārdispečēšanu. Tomēr tīklu plānošanā ierobežota apmēra samazināšanu vai pārdispečēšanu drīkst ņemt vērā, ja attiecīgie operatori var pārredzami apliecināt, ka tas ir ekonomiski efektīvāks risinājums, un ja apjoms attiecīgajā zonā nepārsniedz 5 % no tādu iekārtu uzstādītajām jaudām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakciju vai augstas efektivitātes koģenerāciju;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  nodrošina, ka tīkli ir pietiekami elastīgi, lai operatori tos spētu pārvaldīt.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, lejupvērstu pārdispečēšanu vai samazināšanu piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgi augstas izmaksas vai riskus tīkla drošībai;

(a)  elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, lejupvērstu pārdispečēšanu vai samazināšanu piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu vai ja citi risinājumi radītu ļoti nesamērīgi augstas izmaksas vai nopietnus riskus tīkla drošībai;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju, lejupvērstu pārdispečēšanu vai samazināšanu piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā vien elektroenerģijas ražošanas iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas samazināšana vai lejupvērsta pārdispečēšana vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgas izmaksas vai riskus tīkla drošībai;

(b)  augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražotai elektroenerģijai lejupvērstu pārdispečēšanu vai samazināšanu piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā vien elektroenerģijas ražošana iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas samazināšana vai lejupvērsta pārdispečēšana vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgas izmaksas vai riskus tīkla drošībai;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja izmanto tirgū nebalstītu samazināšanu vai pārdispečēšanu, sistēmas operators, kurš pieprasījis samazināšanu vai pārdispečēsanu, par to piešķir finansiālu kompensāciju tās elektroenerģijas ražošanas vai pieprasījumietaises īpašniekam, kam piemērota samazināšana vai pārdispečēšana. Finansiālā kompensācija ir vismaz vienāda ar lielāko no šādiem elementiem:

6.  Ja izmanto tirgū nebalstītu samazināšanu vai pārdispečēšanu, sistēmas operators, kurš pieprasījis samazināšanu vai pārdispečēšanu, par to piešķir finansiālu kompensāciju tās elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas vai pieprasījumietaises īpašniekam, kam piemērota samazināšana vai pārdispečēšana. Finansiālā kompensācija ir vismaz vienāda ar lielāko no šādiem elementiem:

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  90 % no neto ieņēmumiem, kas būtu gūti, pārdodot nākamās dienas tirgū elektroenerģijas ražošanas ietaises vai pieprasījumietaises elektroenerģiju, ja nebūtu pieprasīta samazināšana vai pārdispečēšana. Ja elektroenerģijas ražošanas ietaisēm vai pieprasījumietaisēm pēc to saražotā vai patērētā elektroenerģijas daudzuma piešķir finansiālu atbalstu, nesaņemto finansiālo atbalstu uzskata par daļu no neto ieņēmumiem.

(b)  neto ieņēmumi, kas būtu gūti, pārdodot nākamās dienas tirgū elektroenerģijas ražošanas ietaises vai pieprasījumietaises elektroenerģiju, ja nebūtu pieprasīta pārdispečēšana, un cita starpā arī nesaņemtais finansiālais atbalsts, ko elektroenerģijas ražošanas ietaisēm vai pieprasījumietaisēm piešķir pēc to saražotā vai patērētā elektroenerģijas daudzuma.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tirdzniecības zonu robežas nosaka, pamatojoties uz ilgtermiņa, strukturālām pārslodzēm pārvades tīklā, un tirdzniecības zonas neietver šādas pārslodzes. Savienības tirdzniecības zonu konfigurāciju izstrādā tā, lai tiktu maksimizēta ekonomiskā efektivitāte un pārrobežu tirdzniecības iespējas, vienlaikus saglabājot piegādes drošību.

1.  Savienības tirdzniecības zonu konfigurāciju izstrādā tā, lai nodrošinātu nākamās dienas un tekošās dienas tirgu likviditāti un tādējādi maksimizētu ekonomisko efektivitāti un pārrobežu tirdzniecības iespējas, vienlaikus saglabājot piegādes drošību. Tirdzniecības zonu robežas nosaka, pamatojoties uz ilgtermiņa, strukturālām pārslodzēm pārvades tīklā, un tirdzniecības zonas neietver šādas pārslodzes, ja tās neietekmē blakusesošās tirdzniecības zonas vai ja to ietekmi mazina ar korektīviem pasākumiem.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Katrai tirdzniecības zonai vajadzētu sakrist ar nebalansa cenas zonu.

2.  Katrai tirdzniecības zonai vajadzētu sakrist ar nebalansa cenas zonu, izņemot gadījumus, kad nebalansa cenas zona varētu būt daļa no tirdzniecības zonas.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Lai nodrošinātu, ka cieši starpsavienotās zonās tiek noteiktas optimālas tirdzniecības zonas, veic tirdzniecības zonu izvērtēšanu. Šajā izvērtēšanā koordinēti analizē tirdzniecības zonu konfigurāciju, iesaistot skartās ieinteresētās personas no visām skartajām dalībvalstīm, ievērojot Regulas (ES) 2015/1222 32. līdz 34. pantā izklāstīto procesu. Aģentūra apstiprina metodiku un pieņēmumus, kas tiks izmantoti tirdzniecības zonu izvērtēšanas procesā, kā arī apskatītās alternatīvās tirdzniecības zonu konfigurācijas, un tā var pieprasīt, lai metodikā, pieņēmumos un alternatīvajās konfigurācijās tiktu izdarīti grozījumi.

3.  Lai nodrošinātu, ka cieši starpsavienotās zonās tiek noteiktas optimālas tirdzniecības zonas, veic tirdzniecības zonu izvērtēšanu. Šajā izvērtēšanā koordinēti analizē tirdzniecības zonu konfigurāciju, iesaistot skartās ieinteresētās personas no visām skartajām dalībvalstīm, ievērojot Regulas (ES) 2015/1222 32. līdz 34. pantā izklāstīto procesu. Pašreizējās tirdzniecības zonas tiek izvērtētas pēc tā, vai spēj radīt uzticamu tirgus vidi, nodrošināt pietiekami elastīgu elektroenerģijas ražošanu un slodzes jaudu, kas ir būtiska, lai nepieļautu sastrēgumus tīklā, lai līdzsvarotu elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu un lai ilgtermiņā garantētu drošību investīcijām un tīklam. Aģentūra apstiprina metodiku un pieņēmumus, kas tiks izmantoti tirdzniecības zonu izvērtēšanas procesā, kā arī apskatītās alternatīvās tirdzniecības zonu konfigurācijas, un tā var pieprasīt, lai metodikā, pieņēmumos un alternatīvajās konfigurācijās tiktu izdarīti grozījumi. Izstrādājot metodiku, ņem vērā, kādus infrastruktūras attīstības projektus ir plānots īstenot nākamajos 5 gados.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pārvades sistēmu operatori, kas piedalās tirdzniecības zonu izvērtēšanā, iesniedz Komisijai priekšlikumu, kurā norāda, vai tirdzniecības zonu konfigurācija ir jāsaglabā vai jāgroza. Pamatojoties uz minēto priekšlikumu, Komisija [ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā; konkrētu datumu ievieto PB] vai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgusies tirdzniecības zonu konfigurācijas izvērtēšana, kas sākta saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1222 32. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu, — atkarībā no tā, kas iestājas vēlāk, — pieņem lēmumu par to, vai tirdzniecības zonu konfigurācija jāsaglabā vai jāgroza.

4.  Pārvades sistēmu operatori, kas piedalās tirdzniecības zonu izvērtēšanā, iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm priekšlikumu, kurā norāda, vai tirdzniecības zonu konfigurācija ir jāsaglabā vai jāgroza. Attiecīgās dalībvalstis ir tās, kuras piedalās izvērtēšanas procesā atbilstoši Regulas (ES) 2015/1222 32. panta 2. punktam, un arī tās, kas atbilstoši Regulai (ES) 2015/1222 atrodas tajā pašā jaudas aprēķināšanas reģionā (vai vairākos reģionos). Pamatojoties uz priekšlikumu, attiecīgās dalībvalstis sešu mēnešu laikā vienprātīgi pieņem lēmumu par to, vai tirdzniecības zonu konfigurācija ir jāgroza vai jāsaglabā. Pārējās dalībvalstis, Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējas puses vai citas trešās valstis, kurām ar kādu no dalībvalstīm ir kopīga sinhronā zona, var iesniegt savas piezīmes. Lēmums ir pamatots saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un tajā ir ņemti vērā apsvērumi, ko sniegušas pārējās dalībvalstis, Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējas puses vai citas trešās valstis, kurām ar kādu no dalībvalstīm ir kopīga sinhronā zona, un ņemta vērā arī attiecīgo dalībvalstu apņemšanās novērst radušos pārslodzi. Attiecīgās dalībvalstis dara Komisijai un Aģentūrai zināmu savu lēmumu un visas pārrobežu vienošanās, ko dalībvalstis, regulatīvās iestādes vai pārvades sistēmu operatori ir panākuši vienprātības nolūkā. Šādas vienošanās attiecīgās dalībvalstis panāk, neatkāpjoties nedz no saskaņota jaudas aprēķināšanas procesa, kā tas noteikts šīs regulas 14. pantā, nedz arī no attiecīgajiem Regulas (ES) 2015/1222 noteikumiem.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ja attiecīgajām dalībvalstīm neizdodas pieņemt vienprātīgu lēmumu šā panta 4. punktā minētajā termiņā vai ja dalībvalstis uzzina, ka nav izpildītas saistības, kuru pamatā bija iepriekšējais vienprātīgais lēmums, tās nevilcinoties to dara zināmu Komisijai.

 

Komisija sāk samierināšanas procedūru un pilda vidutāja funkciju starp attiecīgajām dalībvalstīm. Samierināšanas procedūrā attiecīgās dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šīs procedūras sākuma vienprātīgi pieņem lēmumu par to, vai tirdzniecības zonu konfigurācija ir jāgroza vai jāsaglabā.

 

Ja samierināšanas procedūrā iesaistītajām dalībvalstīm sešu mēnešu laikā neizdodas pieņemt vienprātīgu lēmumu, tad dalībvalstij, kurā ir radusies iekšēja strukturāla pārslodze, ir tiesības izvēlēties — vai nu grozīt savas tirdzniecības zonas konfigurāciju, vai arī izstrādāt ceļvedi ar konkrētiem pasākumiem, kā savā teritorijā laicīgi novērst pārslodzi. Attiecīgā dalībvalsts savu izvēli nevilcinoties dara zināmu Komisijai.

 

Ja dalībvalsts izvēlas grozīt savas tirdzniecības zonas konfigurāciju, Komisija, rūpīgi izvērtējot visus jautājuma būtiskos aspektus, sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu, kuram pievieno visu iespējamo risinājumu analīzi.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  4. punktā minētā lēmuma pamatā ir tirdzniecības zonu izvērtēšanas rezultāti un pārvades sistēmu operatoru priekšlikums par konfigurācijas saglabāšanu vai grozīšanu. Lēmumā norāda pamatojumu, jo īpaši tad, ja ir iespējamas nesakritības ar tirdzniecības zonu izvērtējuma rezultātiem.

5.  Ja attiecīgā dalībvalsts izvēlas izstrādāt detalizētu ceļvedi ar konkrētiem pasākumiem, izklāstot, kā noteiktos termiņos tiks atrisinātas pārslodzes problēmas, tā sešu mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas ar attiecīgo ceļvedi iepazīstina Komisiju un citas attiecīgās dalībvalstis. Ceļveža īstenošanas procesā attiecīgā dalībvalsts regulāri ziņo Komisijai par panākto progresu.

 

Neatkarīgi no tā, ciktāl ir panākts progress attiecīgajā procesā, dalībvalsts, kura ceļvedi īsteno, nodrošina, lai pārrobežu tirdzniecības jaudas katru gadu palielinātos, sasniedzot vismaz 75 % robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 14. panta 7. punktu un ir jāsasniedz līdz 2025. gada beigām. Ikgadēju pieaugumu nodrošina ar lineāru trajektoriju.

 

Trajektorijas sākums ir vai nu jauda, kas pie šīs robežas piešķirta gadā pirms ceļveža pieņemšanas, vai arī vidējais rādītājs par iepriekšējiem trim gadiem pirms ceļveža pieņemšanas — atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks.

 

Uzskata, ka dalībvalstis pilda 14. panta 7. punkta noteikumus, ja starpzonu tirdzniecībai pieejamā jauda ir vismaz līdzvērtīga attiecīgajai lineārās trajektorijas vērtībai.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

13. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Attiecīgie pārvades sistēmu operatori un valsts regulatīvās iestādes katru gadu izvērtē, vai pārrobežu tirdzniecībai pieejamā jauda ir sasniegusi lineārās trajektorijas vērtību vai — 2025. gada beigās — 14. panta 7. punktā norādīto minimuma līmeni.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

13. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Ja šā panta 5.a punktā minētais izvērtējums liecina, ka pārvades sistēmas operators nav nodrošinājis atbilstību lineārajai trajektorijai vai 2025. gada beigās nav panācis 14. panta 7. punktā norādīto līmeni, Komisija var ieteikt attiecīgajām dalībvalstīm veikt papildu pasākumus un — kā galējo līdzekli — Komisija var pieņemt lēmumu par to, vai grozīt vai saglabāt tirdzniecības zonas konfigurāciju gan dalībvalstī, gan starp attiecīgajām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja uzsāk citus izvērtējumus saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1222 32. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu, Komisija var pieņemt lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgusies šāda tirdzniecības zonu izvērtēšana.

svītrots

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

13. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija par šajā pantā minēto lēmumu pirms tā pieņemšana apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

7.  Dalībvalstis un Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, pirms pieņem lēmumu saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

13. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Komisijas lēmumā norāda datumu, kad veicamas izmaiņas. Šo īstenošanas datumu nosaka, vajadzību pēc steidzamas rīcības sabalansējot ar praktiskajiem apsvērumiem, tostarp elektroenerģijas nākotnes darījumiem. Komisija savā lēmumā var noteikt atbilstošus pārejas noteikumus.

8.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtajā lēmumā norāda datumu, kad veicamas izmaiņas. Šo īstenošanas datumu nosaka, vajadzību pēc steidzamas rīcības sabalansējot ar praktiskajiem apsvērumiem, tostarp elektroenerģijas nākotnes darījumiem. Lēmumā var noteikt arī atbilstošus pārejas noteikumus.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

13. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1222 32. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu vēlreiz tiek izvērtētas tirdzniecības zonas, tad piemēro šā panta 4. līdz 8. punktu.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot drošas tīkla darbības drošuma standartus. Kompensācijas tirdzniecību un pārdispečēšanu, tostarp pārrobežu pārdispečēšanu, izmanto, lai maksimizētu pieejamās jaudas, ja vien nav pierādīts, ka tas nesniegtu nekādu labumu ekonomiskās efektivitātes ziņā Savienības līmenī.

3.  Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot drošas tīkla darbības drošuma standartus. Kompensācijas tirdzniecību un pārdispečēšanu, tostarp pārrobežu pārdispečēšanu, izmanto, lai maksimizētu pieejamās jaudas, ja vien nav pierādīts, ka tas nesniegtu nekādu labumu ekonomiskās efektivitātes ziņā Savienības līmenī.

 

Sadalot korektīvo pasākumu izmaksas starp pārvades sistēmu operatoriem, regulatori analizē, cik lielā mērā neplānotas izejošās un atkārtoti ienākošās plūsmas tirdzniecības zonā veicina starp divām tirdzniecības zonām novēroto pārslodzi, un izmaksas, kas rodas saistībā ar kompensācijas tirdzniecību un pārdispečēšanu, starp operatoriem sadala proporcionāli tam, cik lielā mērā katrs no tiem veicina pārslodzes veidošanos.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

14. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Pārvades sistēmu operatori neierobežo starpsavienojuma jaudas apjomu, kas jādara pieejams citiem tirgus dalībniekiem, lai novērstu pārslodzi pašu kontroles zonā vai kā līdzeklis plūsmu vadībai pār divu kontroles zonu robežām, ko novēro pat bez darījumiem, t. i., plūsmas pār kontroles zonu robežām, kuru izcelšanās un mērķis atrodas vienā kontroles zonā.

7.  Pārvades sistēmu operatori neierobežo starpsavienojuma jaudas apjomu, kas jādara pieejams citiem tirgus dalībniekiem, lai novērstu pārslodzi pašu kontroles zonā vai kā līdzeklis plūsmu vadībai pār divu kontroles zonu robežām, ko novēro pat bez darījumiem, t. i., plūsmas pār kontroles zonu robežām, kuru izcelšanās un mērķis atrodas vienā kontroles zonā.

 

Neskarot 13. panta 5. punkta ceturtās daļas noteikumus, uzskata, ka šā punkta prasības ir izpildītas, ja ir sasniegti turpmāk minētie starpzonu tirdzniecībai pieejamās jaudas minimuma līmeņi, kurus aprēķina, ievērojot jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 714/2009 18. pantu un rēķinoties ar ārkārtas situācijām:

 

(i)   attiecībā uz robežām, kur izmanto koordinētas neto pārvades jaudas pieeju — ja vismaz 75 % no neto pārvades jaudas saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām ir pieejami pārrobežu tirdzniecībai;

 

(ii)   attiecībā uz robežām, kur izmanto plūsmbalstītu pieeju — ja starpzonu un iekšzemes kritiskajiem tīkla elementiem, kas ņemti vērā, veicot aprēķinu ar plūsmbalstīto metodi, pēc N-1 principa nodrošinājumam saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām vajadzīgā apjoma atņemšanas vismaz 75 % no siltumietilpības ir izmantoti jaudas piešķiršanas vajadzībām.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

16. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksas par piekļuvi tīkliem

Maksas par piekļuvi tīkliem, tīklu izmantošanu un pastiprināšanu

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, tostarp maksas par pieslēgšanos tīkliem, maksas par tīklu izmantošanu un attiecīgā gadījumā maksas par saistītiem tīkla pastiprinājumiem, ir pārredzamas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un elastīguma un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Konkrētāk, tās piemēro tā, lai ne pozitīvā, ne negatīvā virzienā nebūtu diskriminācijas starp produkciju, kas pieslēgta sadales līmenī, un produkciju, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tām nevajadzētu diskriminēt enerģijas uzkrāšanu un mazināt stimulu iesaistīties pieprasījumreakcijā. Neskarot 3. punktu, šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

1.  Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, tostarp maksas par pieslēgšanos tīkliem, maksas par tīklu izmantošanu un attiecīgā gadījumā maksas par saistītiem tīkla pastiprinājumiem, ir taisnīgas, atspoguļo izmaksas, ir pārredzamas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un elastīguma un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Tīkla tarifos neiekļauj nesaistītas izmaksas, ar kurām tiek atbalstīti citi politikas mērķi, piemēram, nodokļi vai nodevas, jo tas kropļotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ražošanu, patēriņu un investīcijām. Konkrētāk, ar tām neitrāli atbalsta sistēmas vispārējo ilgtermiņa efektivitāti, nodrošinot cenu signālus lietotājiem un ražotājiem, un tās, cik vien tas iespējams, piemēro tā, lai ne pozitīvā, ne negatīvā virzienā nebūtu diskriminācijas starp produkciju, kas pieslēgta sadales līmenī, un produkciju, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tām nevajadzētu diskriminēt enerģijas uzkrāšanu un agregēšanu un mazināt stimulu nodarboties ar pašražošanu vai pašpatēriņu un iesaistīties pieprasījumreakcijā. Neskarot 3. punktu, šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tarifi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pārvades un sadales sistēmu operatoriem nodrošina atbilstošus stimulus palielināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, veicināt tirgus integrāciju un piegādes drošību un atbalstīt investīcijas un saistītās pētniecības darbības.

2.  Tarifi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pārvades un sadales sistēmu operatoriem nodrošina atbilstošus stimulus palielināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, veicināt tirgus integrāciju un piegādes drošību, arī spēju konkurēt pasaules mērogā, un atbalstīt efektīvas investīcijas — sevišķi digitalizācijā, pakalpojumos, ar kuriem nodrošina elastību, un starpsavienojumos — un saistītās pētniecības darbības. Tarifi nedrīkst kļūt par faktoru, kas neveicina enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakciju vai pašražošanu.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

16. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Sadales tarifi atspoguļo izmaksas, ko rada sistēmas izmantotāji, tostarp aktīvie lietotāji, izmantodami sadales tīklu, un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem. Ja dalībvalstis ir ieviesušas viedās uzskaites sistēmas, regulatīvās iestādes var noteikt laikā diferencētus tīkla tarifus, kas atspoguļo tīkla izmantošanu un kas patērētājam ir pārredzami un paredzami.

7.  Pārvades un sadales tarifi atspoguļo izmaksas, jo tarifos ir ņemtas vērā investīciju izmaksas, pievienotā vērtība, ko nodrošina izkliedētā ražošana, elastība, digitalizācija, pieprasījumreakcija, uzkrāšana un tas, ka pārvades un sadales tīklu izmanto sistēmas lietotāji, tostarp aktīvie lietotāji, tarifi var ietvert tīkla pieslēguma jaudas elementus un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem. Ja dalībvalstis ir ieviesušas viedās uzskaites sistēmas, kompetentās regulatīvās iestādes patērētājam pārredzamā, prognozējamā un izmaksu ziņā efektīvā veidā nosaka laikā diferencētus tīkla tarifus, kas atspoguļo tīkla izmantošanu. Dalībvalstis nodrošina, ka tarifi nav diskriminējoši.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

16. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Regulatīvās iestādes dod stimulus sadales sistēmu operatoriem iepirkt pakalpojumus to tīklu darbībai un attīstīšanai un integrēt inovatīvus risinājumus sadales sistēmās. Šajā nolūkā regulatīvās iestādes visas attiecīgās izmaksas atzīst par attiecināmām un ietver sadales tarifos un nosaka rezultativitātes mērķrādītājus, lai stimulētu sadales sistēmu operatorus savos tīklos paaugstināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti.

8.  Regulatīvās iestādes dod stimulus sadales sistēmu operatoriem nodrošināt visefektīvāko savu tīklu darbību un attīstību un integrēt inovatīvus risinājumus sadales sistēmās, tādēļ cita starpā arī iepērkot pakalpojumus. Šajā nolūkā regulatīvās iestādes visas attiecīgās izmaksas atzīst par attiecināmām un ietver sadales tarifos un nosaka rezultativitātes mērķrādītājus, lai stimulētu sadales sistēmu operatorus savos tīklos paaugstināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, un palielināt savu sadales tīklu elastību un digitalizāciju, cita starpā arī viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu ieviešanu.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

16. pants – 9. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Līdz [PB: norādīt konkrētu datumu — trīs mēneši pēc stāšanās spēkā] Aģentūra sniedz regulatīvajām iestādēm adresētu ieteikumu par pārvades un sadales tarifu metodiku pakāpenisku konverģenci. Šajā ieteikumā pievēršas vismaz šādiem jautājumiem:

9.  Līdz [PB: norādīt konkrētu datumu — trīs mēneši pēc stāšanās spēkā] Aģentūra izvērtē, vai ir iespējams īstenot pārvades un sadales tarifu metodiku konverģenci. Tehniski ekonomiskajā pamatojumā pievēršas vismaz šādiem jautājumiem:

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

16. pants – 9. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  tīkla izmantotāju grupas, kam piemērojami tarifi, tostarp atbrīvojumi no tarifiem.

(g)  tīkla izmantotāju grupas, kam piemērojami tarifi atbilstīgi patēriņa raksturlielumiem un veidam, tostarp atbrīvojumi no tarifiem.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

16. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a  Regulatīvās iestādes pieņem rādītāju kopumu, pēc kuriem vērtēt pārvades un sadales sistēmu operatoru darbības rezultativitāti, un tajā vajadzētu būt vismaz visiem šiem rādītājiem:

 

(a) enerģijas samazinājuma apjoms MWh, iedalīts sīkāk pēc ražošanas iekārtu veida;

 

(b) to elektrolīniju garuma īpatsvars, kuras darbojas kā dinamiskās strāvas jaudas elektrolīnijas;

 

(c) to apakšstaciju īpatsvars, kuras reāllaikā tiek uzraudzītas un kontrolētas attālināti;

 

(d) to elektrolīniju garuma īpatsvars, kuras darbojas kā dinamiskās strāvas jaudas elektrolīnijas;

 

(e) zudumi augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma tīklos;

 

(f) elektroapgādes pārrāvumu biežums un ilgums tīklā.

 

Līdz [divi gadi pēc šis regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi divos gados regulatīvās iestādes publicē ziņojumu par pārvades un sadales sistēmu operatoru darbības rezultativitāti, vajadzības gadījumā pievienojot tam ieteikumus attiecībā uz to, kā panākt uzlabojumus.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Visus ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto šādiem nolūkiem:

2.  Visus ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto šādiem nolūkiem:

(a)  piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai;

(a)  lai garantētu piešķirtās jaudas faktisko pieejamību; vai

(b)  starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai palielināšanai, izmantojot investīcijas tīklā, jo īpaši jaunos starpsavienotājos.

(b)  lai saglabātu vai palielinātu starpsavienojumu jaudu, šajā nolūkā ar koordinētiem korektīviem un kompensācijas tirdzniecības pasākumiem vai investīcijām tīklā optimizējot esošo starpsavienotāju izmantošanu, līdz tiek sasniegts pārrobežu pārvades jaudas robežai noteiktais mērķrādītājs.

Ja ieņēmumus nevar efektīvi izmantot pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, tos deponē atsevišķā iekšējā kontā izmantošanai šādiem nolūkiem nākotnē.

Ja ir sasniegti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktie mērķi, atlikušos ieņēmumus var izmantot kā ienākumus, kas valsts regulatīvajām iestādēm jāņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķināšanas metodiku un/vai nosakot tīkla tarifus.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Uz ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu attiecas metodika, ko ierosina Aģentūra un apstiprina Komisija. Aģentūras priekšlikums iesniedzams Komisijai līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā], un to apstiprina sešu mēnešu laikā.

3.  Uz ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar 2. punktu attiecas metodika, ko ierosina Aģentūra un apstiprina Komisija. Aģentūras priekšlikums iesniedzams Komisijai līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā], un to apstiprina sešu mēnešu laikā.

Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma metodiku var atjaunināt, un Komisija atjaunināto metodiku apstiprina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tās iesniegšanas.

Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma metodiku var atjaunināt, un Komisija atjaunināto metodiku apstiprina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tās iesniegšanas.

Pirms metodiku iesniedz Komisijai, Aģentūra par to apspriežas atbilstīgi [Regulas (EK) Nr. 713/2009 pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016 863/2)] 15. pantam.

Pirms metodiku iesniedz Komisijai, Aģentūra par to apspriežas atbilstīgi [Regulas (EK) Nr. 713/2009 pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 863/2)] 15. pantam.

Metodikā paredz vismaz apstākļus, kādos ieņēmumus var izmantot 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, un apstākļus, kādos tos var deponēt atsevišķā iekšējā kontā izmantošanai šādiem nolūkiem nākotnē, kā arī deponēšanas termiņu.

Metodikā paredz vismaz apstākļus, kādos ieņēmumus var izmantot 2. punktā minētajiem nolūkiem, un apstākļus, kādos tos var deponēt atsevišķā iekšējā kontā izmantošanai šādiem nolūkiem nākotnē, kā arī deponēšanas termiņu.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pārvades sistēmu operatori iepriekš skaidri nosaka, kā tiks izmantoti pārslodzes ieņēmumi, un ziņo par šādu ieņēmumu faktisko izlietojumu. Ik gadu līdz 31. jūlijam valstu regulatīvās iestādes publicē ikgadēju ziņojumu, kurā ziņo par ieņēmumiem, kas iekasēti 12 mēnešu periodā, kurš beidzas tā paša gada 30. jūnijā, un par ieņēmumu izlietojumu, tostarp konkrētiem projektiem, kur ieņēmumi izlietoti, vai summu, kas deponēta atsevišķā kontā, un pievieno verifikācijas ziņojumu par to, ka izlietojums atbilst šai regulai un atbilstīgi 3. punktam izstrādātajai metodikai.

4.  Pārvades sistēmu operatori iepriekš skaidri nosaka, kā tiks izmantoti pārslodzes ieņēmumi, un ziņo par šādu ieņēmumu faktisko izlietojumu. Ik gadu līdz 31. jūlijam valstu regulatīvās iestādes publicē ikgadēju ziņojumu, kurā ziņo par ieņēmumiem, kas iekasēti 12 mēnešu periodā, kurš beidzas tā paša gada 30. jūnijā, un par ieņēmumu izlietojumu, tostarp konkrētiem projektiem, kur ieņēmumi izlietoti, summu, kas deponēta atsevišķā kontā, vai summu, kura ir izlietota, aprēķinot tīkla tarifus, un pievieno verifikācijas ziņojumu par to, ka izlietojums atbilst šai regulai. Ja daļa pārslodzes ieņēmumu ir izlietota, aprēķinot tīkla tarifus, ziņojumā var izklāstīt, kā pārvades sistēmas operators pilda apņemšanos un bilances kritērijus atbilstīgi 2. punktam.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Resursu pietiekamība

Resursu pietiekamība un jaudas mehānismi

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis uzrauga resursu pietiekamību savā teritorijā, par pamatu izmantojot Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 19. pantam.

1.  Dalībvalstis uzrauga resursu pietiekamību savā teritorijā, par pamatu izmantojot Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 19. pantam, un publicē ziņojumu par uzraudzības rezultātiem.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā ir paustas bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis apzina regulatīvus izkropļojumus, kas izraisījuši vai veicinājuši šādu bažu rašanos.

2.  Ja Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā ir paustas bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis noskaidro, kādi regulatīvi izkropļojumi un/vai tirgus nepilnības ir izraisījuši vai veicinājuši šādu bažu rašanos.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis publicē grafiku, kādā pieņemami pasākumi konstatēto regulatīvo izkropļojumu likvidēšanai. Risinot jautājumus, kas saistīti ar bažām par resursu pietiekamību, dalībvalstis apsver regulatīvo izkropļojumu likvidēšanu, iztrūkuma cenu ieviešanu, starpsavienojumu, enerģijas uzkrāšanas, pieprasījumreakcijas un energoefektivitātes pasākumu izvēršanu.

3.  Dalībvalstis, kuras ir konstatējušas bažas par resursu pietiekamību, publicē īstenošanas plānu ar saskaņotu grafiku, kādā pieņemami pasākumi konstatēto regulatīvo izkropļojumu un/vai tirgus nepilnību likvidēšanai. Risinot jautājumus, kas saistīti ar bažām par resursu pietiekamību, dalībvalstis pamatojas uz 3. pantā noteiktajiem principiem un jo īpaši:

 

(a) likvidē regulatīvos izkropļojumus;

 

(b) atceļ cenu griestus;

 

(c) ievieš administratīvas cenu noteikšanas funkciju balansēšanas enerģijai;

 

(d) palielina starpsavienojumu un tīkla iekšējo jaudu;

 

(e) likvidējot regulatīvos šķēršļus, nodrošina, ka ir iespējama pašražošana, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcijas pasākumi un energoefektivitāte;

 

(f) nodrošina efektīvu, tirgū balstītu balansēšanu un papildpakalpojumus;

 

(g) saskaņā ar Direktīvas (ES) ... [atbilstoši COM(2016)0864/2 priekšlikumam pārstrādātā Direktīva 2009/72/EK] 5. pantu atceļ regulētās cenas.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis īstenošanas plānu iesniedz Komisijai izskatīšanai.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Komisija divu mēnešu laikā pēc īstenošanas plāna saņemšanas var pieņemt lēmumu par to, vai ar attiecīgajiem pasākumiem pietiek, lai likvidētu regulatīvos izkropļojumus un/vai tirgus nepilnības, un var pieprasīt dalībvalstij attiecīgi grozīt savu īstenošanas plānu.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Dalībvalsts uzrauga to, kā tiek piemērots īstenošanas plāns, un rezultātus publicē gada ziņojumā.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.d  Ziņojumu par īstenošanas plāna piemērošanas uzraudzību dalībvalsts iesniedz Aģentūrai, lai saņemtu atzinumu.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.e  Aģentūra savu atzinumu saskaņā ar 3.d punktu iesniedz Komisijai. Komisija pieņem lēmumu par to, vai reformas ir pietiekami īstenotas.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Jaudas mehānismu darbības vispārējie principi

 

1.  Lai novērstu vēl arī tās bažas, ko nevar kliedēt ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar 18. panta 3. punktu, dalībvalstis kā galējo līdzekli var ieviest jaudas mehānismus, ievērojot šā panta noteikumus un Savienības noteikumus par valsts atbalstu.

 

2.  Pirms dalībvalstis saskaņā ar šo punktu ievieš jaudas mehānismus, kā tas norādīts 1. punktā, tās veic vispusīgu pētījumu par šādu mehānismu iespējamo ietekmi uz kaimiņu dalībvalstīm un tādēļ apspriežas vismaz ar savām elektroenerģijas ziņā savienotajām kaimiņu dalībvalstīm un šo dalībvalstu ieinteresētajām personām.

 

3.  Dalībvalstis izvērtē, vai jaudas mehānisms stratēģiskās rezerves veidā var kliedēt bažas par resursu pietiekamību. Ja tas tā nav, dalībvalstis var ieviest citādu jaudas mehānismu. Valsts regulatīvā iestāde apstiprina parametrus, pēc kuriem nosaka, cik daudz jaudas var iegādāties no jaudas mehānisma.

 

4.  Dalībvalstis jaudas mehānismus neievieš, ja ir spēkā kāds no šiem diviem nosacījumiem vai abi šie nosacījumi: (a) Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību; (b) attiecībā uz detalizēto īstenošanas plānu, kas minēts 18. panta 3. punktā, Komisija nav pieņēmusi pozitīvu lēmumu, kā norādīts 18. panta 3.b punktā.

 

5.  Gadījumos, kad dalībvalsts jau piemēro jaudas mehānismu, tā šo mehānismu izvērtē un nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgo mehānismu vairs netiek slēgti jauni līgumi, ja ir spēkā kāds no šiem diviem nosacījumiem vai abi šie nosacījumi:

 

(a) Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību;

 

(b) attiecībā uz detalizēto īstenošanas plānu, kas minēts 18. panta 3. punktā, Komisija nav pieņēmusi pozitīvu lēmumu, kā norādīts 18. panta 3.b punktā.

 

6.  Jaudas mehānismi ir pagaidu mehānismi. Tos apstiprina Komisija uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Tos pakāpeniski pārtrauc izmantot vai arī samazina tajos pieejamās jaudas apjomu, pamatojoties uz īstenošanas plānu saskaņā ar 18. panta 3. punktu. Pēc jaudas mehānisma ieviešanas dalībvalstis turpina piemērot īstenošanas plānu.

 

7.  Ražošanas iekārtai, kas elektroenerģijas ražošanu tirdzniecībai ir uzsākusi pēc [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena], ir tiesības piedalīties jaudas mehānismā tikai tad, ja attiecīgās iekārtas emisiju apjoms nesasniedz 550 gCO2/kWh. Ja vien tā nav stratēģiskā rezerve, pēc [PB: 5 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] jaudas mehānismos vairs neiekļauj to ražošanas iekārtu jaudu, kuru emisiju apjoms ir 550 gCO2/kWh vai lielāks.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējums aptver vispārēju elektroenerģijas sistēmas pietiekamību piegādāt elektroenerģiju atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam gada griezumā nākamajā desmit gadu periodā no šā novērtējuma veikšanas dienas.

1.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā noskaidro, vai ir bažas par resursu pietiekamību, un tādēļ izvērtē vispārēju elektroenerģijas sistēmas pietiekamību piegādāt elektroenerģiju atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam Savienībā, attiecīgajās dalībvalstīs, kuras veido reģionu, katrā dalībvalstī un attiecīgā gadījumā katrā atsevišķā tirdzniecības zonā gada griezumā nākamajā desmit gadu periodā no šā novērtējuma veikšanas dienas.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  ENTSO-E veic Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pārvades sistēmu operatori iesniedz ENTSO-E datus, kas tam vajadzīgi, lai katru gadu veiktu Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu. Novērtējumu ENTSO-E veic katru gadu.

3.  Pārvades sistēmu operatori sniedz ENTSO-E nepieciešamos datus. Pārvades sistēmu operatoriem ir tiesības no ražotājiem un citiem tirgus dalībniekiem prasīt attiecīgos datus, kas nesatur sensitīvu komercinformāciju un ko vēl nav apkopojuši attiecīgie SSO.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma pamatā ir metodika, kas nodrošina, ka novērtējums:

4.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma pamatā ir pārredzama metodika, kas nodrošina, ka novērtējums:

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ir balstīts uz atbilstošiem prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma scenārijiem, kas ietver ekonomisku novērtējumu par iespējamību, ka no ekspluatācijas varētu izņemt vai no jauna uzbūvēt elektroenerģijas ražošanas aktīvus un ka varētu tikt īstenoti pasākumi energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanai, un par attiecīgu jutīgumu pret vairumcenām un oglekļa cenu izmaiņām;

(b)  ir balstīts uz atbilstošiem prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma scenārijiem, kas ietver ekonomisku novērtējumu par iespējamību, ka no ekspluatācijas varētu izņemt, iesaldēt vai no jauna uzbūvēt elektroenerģijas ražošanas aktīvus un ka varētu tikt īstenoti pasākumi, lai sasniegtu energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājus, un par attiecīgu jutīgumu pret vairumcenām un oglekļa cenu izmaiņām;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  ietver sliktākā iespējamā gadījuma scenāriju, kurā atspoguļots, cik liels izņēmums ir retie notikumi, kuru novēršanai ir paredzēta stratēģiskā rezerve, un cik liela ir šo dažādo notikumu varbūtība. Ar pieprasījumam nepietiekamu ražošanas piedāvājumu šāda sliktākā iespējamā gadījuma scenārijā pamato vien stratēģisko rezervi, kuras apjoms nepārsniedz 5 % no attiecīgās dalībvalsts maksimumslodzes;

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pienācīgi ņem vērā visu resursu devumu, tostarp esošo un nākotnes elektroenerģijas ražošanu, enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakciju un importa un eksporta iespējas un to devumu elastīgai sistēmas darbībai;

(c)  pienācīgi ņem vērā visu resursu devumu, tostarp esošo un nākotnes elektroenerģijas ražošanu, enerģijas uzkrāšanu, nozaru integrāciju, pieprasījumreakciju un importa un eksporta iespējas un to devumu elastīgai sistēmas darbībai;

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  ņem vērā reālo tīkla attīstību.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Metodikas pamatā ir pārredzami, objektīvi un pārbaudāmi kritēriji.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

19. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  2. un 5. punktā minētos priekšlikumus un 3. punktā minētā Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma rezultātus nodod iepriekšējai apspriešanai, un tos apstiprina Aģentūra, ievērojot 22. pantā izklāstīto procedūru.

6.  Šā panta 2. un 5. punktā minētos priekšlikumus, scenārijus un pieņēmumus, uz kuriem tie balstās, un šā panta 1.a punktā minētā Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma rezultātus nodod iepriekšējai apspriešanai, un tos apstiprina Aģentūra, ievērojot 22. pantā izklāstīto procedūru.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalstis izmanto jaudas mehānismus, tām ir jābūt uzticamības standartam, kas pārredzami norāda to vēlamo piegādes drošības līmeni.

1.  Ja dalībvalstis izmanto jaudas mehānismus, tām ir jābūt uzticamības standartam. Uzticamības standarts pārredzami norāda dalībvalstij vajadzīgo piegādes drošības līmeni. Pārrobežu tirdzniecības zonu gadījumā šādus uzticamības standartus attiecīgās iestādes nosaka kopīgi.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Valsts regulatīvā iestāde apstiprina parametrus, kas nosaka jaudas mehānismā iepērkamās jaudas apjomu.

svītrots

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Jaudas piegādātāji var piedalīties vairākos mehānismos attiecībā uz vienu un to pašu piegādes periodu. Nepieejamības gadījumā uz tiem attiecas nepieejamības maksājumi un divi vai vairāki nepieejamības maksājumi, ja divās vai vairākās tirdzniecības zonās, kur nolīgts jaudas piegādātājs, ir vienlaicīgs iztrūkums.

5.  Jaudas piegādātāji var piedalīties vairākos mehānismos attiecībā uz vienu un to pašu piegādes periodu. Nepieejamības gadījumā uz tiem attiecas nepieejamības maksājumi un divi vai vairāki nepieejamības maksājumi, ja divās vai vairākās tirdzniecības zonās, kur nolīgts jaudas piegādātājs, ir vienlaicīgs iztrūkums. Jānodrošina, ka jaudas piegādātāji drīkst piedalīties, nepārsniedzot savu maksimālo jaudu.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

21. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Reģionālie operatīvie centri, kas izveidoti atbilstīgi 32. pantam, reizi gadā aprēķina maksimālo ieejas jaudu, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai, ņemot vērā starpsavienojuma sagaidāmo pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu starp sistēmu, kurā mehānismu piemēro, un sistēmu, kurā atrodas aizrobežu jauda. Aprēķins ir vajadzīgs katrai tirdzniecības zonu robežai.

6.  Reģionālie koordinācijas centri, kas izveidoti atbilstīgi 32. pantam, reizi gadā aprēķina maksimālo ieejas jaudu, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai, ņemot vērā starpsavienojuma sagaidāmo pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu starp sistēmu, kurā mehānismu piemēro, un sistēmu, kurā atrodas aizrobežu jauda. Aprēķins ir vajadzīgs katrai tirdzniecības zonu robežai.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai risinātu joprojām pastāvošās bažas, ko nevar kliedēt ar pasākumiem atbilstīgi 18. panta 3. punktam, dalībvalstis var ieviest jaudas mehānismus, ievērojot šā panta noteikumus un Savienības valsts atbalsta noteikumus.

1.  Ikviens jaudas mehānisms ir veidots tā, lai:

 

(a) neradītu nevajadzīgus tirgus izkropļojumus un neierobežotu pārrobežu tirdzniecību;

 

(b) nebūtu piemērojams plašāk, nekā tas ir nepieciešams, lai kliedētu bažas par pietiekamību;

 

(c) jaudas piegādātājus izraudzītos pārredzama, nediskriminējoša un uz tirgu balstīta procesa rezultātā;

 

(d) būtu tehnoloģiju ziņā neitrāls;

 

(e) piedāvātu stimulus, kas nodrošina, ka jaudas piegādātāji ir pieejami laikposmos, kad ir paredzams sistēmas stress;

 

(f) nodrošinātu, ka atlīdzība ir noteikta uz tirgu balstīta procesa rezultātā;

 

(g) pirms atlases procesa būtu izklāstīti tehniskie nosacījumi, kas jaudas piegādātājiem ir jāievēro, lai piedalītos;

 

(h) tajā varētu piedalīties visi resursi, tostarp uzkrāšanas un pieprasījuma pārvaldības resursi, kas spēj nodrošināt vajadzīgo tehnisko veiktspēju;

 

(i) ar to piemērotu attiecīgas sankcijas jaudas piegādātājiem, ja tie nav pieejami sistēmas stresa gadījumā;

 

(j) garantētu, ka maksājumi saskaņā ar līgumiem, kas par jaudas nodrošināšanu noslēgti ar esošajām iekārtām, tiek veikti ne ilgāk kā 1 gadu.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja dalībvalsts vēlas izveidot jaudas mehānismu, tā par ierosināto mehānismu apspriežas vismaz ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ar ko tā elektriski savienota.

2.  Ja jaudas mehānisms ir stratēģiskā rezerve, tad:

 

(a) tā tiek turēta ārpus tirgus;

 

(b) tā tiek dispečēta tikai tad, ja nākamās dienas tirgū un tekošās dienas tirgū nav panākts klīrings un pārvades sistēmu operatori ir izsmēluši savus balansēšanas resursus, kas nepieciešami, lai pieprasījumu līdzsvarotu ar piedāvājumu;

 

(c) ar to nodrošina, ka nebalanss periodos, kad tika dispečētas rezerves, tiek izlīdzināts tehniskā cenas ierobežojuma līmenī, ko tirgus dalībnieki piemēro saskaņā ar 9. pantu, vai pie zudušās slodzes vērtības — atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks;

 

(d) nodrošina, ka elektroenerģijas ražošanas rezultātā radušos emisiju apjoms gadā nepārsniedz 200 kgCO2/kW. Ar stratēģiskās rezerves resursiem saražoto elektrību vai ar tiem panākto slodzes samazinājumu nedrīkst pārdot elektroenerģijas vairumtirgos.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Jaudas mehānismi nerada nevajadzīgus tirgus izkropļojumus un neierobežo pārrobežu tirdzniecību. Mehānismā sakopotās jaudas apjoms nepārsniedz to, kas vajadzīgs bažu kliedēšanai.

3.  Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām jaudas mehānisms, kas nav stratēģiskā rezerve:

 

(a) ir veidots tā, lai nodrošinātu, ka cena, ko maksā par pieejamību, automātiski tiecas uz nulli, ja ir sagaidāms, ka piegādātās jaudas līmenis būs pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu pēc jaudas;

 

(b) ļauj dalībniekam saņemt atlīdzību tikai par to, ka resursi ir pieejami, un nodrošina, ka šāda atlīdzība neietekmē jaudas piegādātāja lēmumu ražot vai neražot;

 

(c) nodrošina, ka jaudas piegādātāji, kas ir tiesīgi piedalīties, cits citam var nodot jaudas piedāvājuma saistības.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, par kuru galīgais investīciju lēmums pieņemts pēc [PB: stāšanās spēkā], ir tiesības piedalīties jaudas mehānismā tikai tad, ja tās emisijas nesasniedz 550 g CO2/kWh. Pēc tam, kad pagājuši pieci gadi kopš šīs regulas stāšanās spēkā, jaudas mehānismos nesakopo elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas emitē vismaz 550 g CO2/kWh.

svītrots

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis nepiemēro jaudas mehānismus.

svītrots

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kuras izmanto jaudas mehānismus [PB: šīs regulas spēkā stāšanās datumā], pielāgo savus mehānismus, lai tie atbilstu šīs regulas 18., 21. un 23. pantam.

Dalībvalstis, kuras izmanto jaudas mehānismus [PB: šīs regulas spēkā stāšanās datumā], pielāgo savus mehānismus, lai tie atbilstu šīs regulas 18., 18.a, 21. un 23. pantam.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

27.pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sagatavo un pieņem priekšlikumus, kas saistīti ar Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 19. panta 2., 3. un 5. punktam un kas attiecas uz tehniskajām specifikācijām dalībai jaudas mehānismos atbilstīgi 21. panta 10. punktam;

(c)  sagatavo un pieņem priekšlikumus, kas saistīti ar Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 19. panta 1.a punktam un kas attiecas uz tehniskajām specifikācijām dalībai jaudas mehānismos atbilstīgi 21. panta 10. punktam;

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

27.pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  sadarbībā ar ES SSO struktūru, veic attiecīgo datu formātu un protokolu standartizāciju, lai atvieglotu datu pārrobežu apmaiņu;

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

27.pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  veicina pārvades sistēmu digitalizāciju, lai cita starpā nodrošinātu efektīvu reāllaika datu iegūšanu un izmantošanu un viedo apakšstaciju izmantošanu;

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

27.pants – 1. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jb)  sadarbībā ar attiecīgām iestādēm un regulētiem subjektiem veicina datu pārvaldību, kiberdrošību un datu aizsardzību;

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

27.pants – 1. punkts – jc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jc)  sadarbībā ar SSO veido pieprasījumreakciju.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

27.pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  ENTSO-E ziņo Aģentūrai par nepilnībām, kas konstatētas saistībā ar reģionālo operatīvo centru izveidi un darbību.

2.  ENTSO-E ziņo Aģentūrai par nepilnībām, kas konstatētas saistībā ar reģionālo koordinācijas centru izveidi un darbību.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

28.pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izstrādājot priekšlikumus atbilstīgi 27. panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, ENTSO-E saskaņā ar 26. pantā minēto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, sadales sistēmu operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

1.  Izstrādājot priekšlikumus atbilstīgi 27. panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, ENTSO-E saskaņā ar 26. pantā minēto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, veidojot to tā, lai pirms galīgās pieņemšanas būtu iespējams apkopot ieinteresēto personu apsvērumus. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus un to pārstāvjus, sadales sistēmu operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs, lai izpildītu šā panta 3. punktā paredzēto pienākumu.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

31.pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Lai sasniegtu 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, var noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Katra dalībvalsts drīkst veicināt sadarbību vairāk nekā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 63. pantu attiecībā uz ģeogrāfisko teritoriju, ko aptver katra reģionālās sadarbības struktūra. Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar Aģentūru un ENTSO-E.

3.  Lai sasniegtu 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, var noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Katra dalībvalsts drīkst veicināt sadarbību vairāk nekā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 63. pantu attiecībā uz ģeogrāfisko teritoriju, ko aptver katra reģionālās sadarbības struktūra. Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar regulatīvajām iestādēm, Aģentūru un ENTSO-E.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

32.pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] visi pārvades sistēmu operatori izveido reģionālos operatīvos centrus saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem kritērijiem. Reģionālos operatīvos centrus izveido teritorijā, kas pieder vienai no attiecīgajā darbības reģionā ietilpstošajām dalībvalstīm.

1.  Līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] reģionālie koordinācijas centri līdz ar citiem pienākumiem, kuri izklāstīti šīs regulas 34. pantā, kā aizstājēji pilda arī reģionālo drošības koordinatoru funkcijas, kas, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos kritērijus, izveidoti saskaņā ar Regulu ... [Komisijas regula, ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas].

 

Ja reģionā nav reģionālā drošības koordinatora vai tādu nav plānots veidot, attiecīgā reģiona pārvades sistēmu operatori izveido reģionālo koordinācijas centru.

 

Visiem pārvades sistēmu operatoriem ir viens reģionālais koordinācijas centrs.

 

Visi vienas sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori iesniedz sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm izskatīšanai priekšlikumu par reģionālā koordinācijas centra izveidi saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem kritērijiem.

 

Sistēmas darbības reģiona regulatīvās iestādes priekšlikumu izskata un apstiprina, īstenojot procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 8. pantu Regulā (ES) ... [atbilstoši COM(2016)0863 priekšlikumam pārstrādātā Regula (EK) Nr. 713/2009].

 

Šā punkta ceturtajā daļā minētajos priekšlikumos ir šāda informācija:

 

(a) dalībvalsts nosaukums, kurā tiks izveidots reģionālais koordinācijas centrs;

 

(b) organizatoriskie, finanšu un darbības mehānismi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu starpsavienotās pārvades sistēmas efektīvu, drošu un uzticamu darbību;

 

(c) īstenošanas plāns, ar ko nodrošina, ka sāk darboties reģionālais koordinācijas centrs;

 

(d) reģionālā koordinācijas centra statūti un reglaments;

 

(e) aprakstīti sadarbības procesi saskaņā ar 35. pantu;

 

(f) aprakstīts, kādā kārtībā reģionālais koordinācijas centrs uzņemas atbildību saskaņā ar 44. pantu.

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

32.pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Reģionālie koordinācijas centri sāk darboties līdz [PB: divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

32.pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Savas funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem reģionālie koordinācijas centri pilda neatkarīgi no atsevišķu valstu interesēm un neatkarīgi no pārvades sistēmu operatoru interesēm.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

32.pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Reģionālie operatīvie centri papildina pārvades sistēmas operatoru lomu, pildot reģionālas nozīmes funkcijas. Tie nosaka darbības kārtību, lai nodrošinātu, ka starpsavienotās pārvades sistēmas darbība ir efektīva, droša un uzticama.

3.  Reģionālie koordinācijas centri papildina pārvades sistēmas operatoru lomu, pildot reģionālas nozīmes funkcijas. Saskaņā ar 40. pantu Direktīvā (ES) ... [atbilstoši COM(2016)0864/2 priekšlikumam pārstrādātā Direktīva 2009/72/EK] pārvades sistēmu operatori ir atbildīgi par elektroenerģijas plūsmu pārvaldību un par to, lai elektroenerģijas sistēma būtu droša, uzticama un efektīva.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

33. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālo operatīvo centru ģeogrāfiskais tvērums

Reģionālo koordinācijas centru ģeogrāfiskais tvērums

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

33.pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz [PB: seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ENTSO-E iesniedz Aģentūrai priekšlikumu, kurā definēti sistēmas darbības reģioni, ko aptver reģionālie operatīvie centri, ņemot vērā esošos reģionālos drošības koordinatorus un par pamatu izmantojot šādus kritērijus:

1.  Līdz [PB: seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ENTSO-E iesniedz Aģentūrai priekšlikumu, kurā definēti sistēmas darbības reģioni, ko aptver reģionālie koordinācijas centri, ņemot vērā esošos reģionālos drošības koordinatorus un par pamatu izmantojot šādus kritērijus:

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

34. pants– virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālo operatīvo centru uzdevumi

Reģionālo koordinācijas centru uzdevumi

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

34.pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katrs reģionālais operatīvais centrs sistēmas darbības reģionā, kur tas izveidots, pilda visas turpmāk minētās funkcijas, un reģionālie operatīvie centri pilda vismaz šādas funkcijas, kas sīkāk izklāstītas I pielikumā:

1.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs sistēmas darbības reģionā, kur tas izveidots, pilda visas turpmāk minētās funkcijas, un reģionālie operatīvie centri pilda vismaz šādas funkcijas, kas sīkāk izklāstītas I pielikumā:

(a)  koordinēts jaudas aprēķins;

(a)  koordinēts jaudas aprēķins saskaņā ar metodiku, kura izstrādāta, ievērojot Regulas (ES) 2015/1222 21., 26., 29. un 30. pantu;

(b)  koordinēta drošības analīze;

(b)  koordinēta drošības analīze saskaņā ar metodiku, kura izstrādāta, ievērojot Komisijas Regulas (ES) 2017/14851a 75. un 76. pantu;

(c)  kopīgu sistēmas modeļu izveide;

(c)  kopīgu sistēmas modeļu izveide saskaņā ar metodiku un procedūrām, kuras izstrādātas, ievērojot Komisijas Regulas (ES) 2017/1485 67., 70., un 79. pantu;

(d)  pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējums;

(d)  pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējums, īstenojot procedūru, kura noteikta Komisijas Regulas (ES) 2017/21961b 6. pantā;

(e)  reģionālās atjaunošanas koordinācija un optimizācija;

(e)  reģionālās atjaunošanas koordinācija un optimizācija;

(f)  pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana;

(f)  pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana;

(g)  rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā;

(g)  rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā;

(h)  balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana;

(h)  reģionālās balansēšanas jaudas aprēķināšana;

(i)  reģionālās nākamās nedēļas līdz tekošās dienas sistēmas pietiekamības prognozes un risku mazinošu darbību sagatavošana;

(i)  reģionālās sistēmas pietiekamības prognozes diapazonā no nākamās nedēļas līdz tekošajai dienai un risku mazinošu darbību sagatavošana, izmantojot metodiku, kura izklāstīta 8. pantā Regulā (ES) ... [ar COM(2016)0862 priekšlikumu ierosinātā Regula par riskgatavību], un īstenojot procedūras, kas noteiktas 81. pantā Komisijas Regulā (ES) 2017/1485 [Komisijas regula, ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas];

(j)  dīkstāvju plānošanas koordinācija;

(j)  atvienojumu plānošanas koordinācija, īstenojot procedūru, kura noteikta Komisijas Regulas (ES) 2017/1485 80. pantā;

(k)  pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensācijas mehānismu optimizācija;

(k)  pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensācijas mehānismu optimizācija;

(l)  apmācība un sertifikācija;

(l)  apmācība un sertifikācija;

(m)  reģionālo krīzes scenāriju apzināšana saskaņā ar [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 6. panta 1. punktu, ja šo uzdevumu deleģējis ENTSO-E;

 

(n)  ikgadējo krīzes simulāciju sagatavošana un īstenošana sadarbībā ar kompetentajām iestādēm atbilstīgi [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 12. panta 3. punktam;

(n)  ikgadējo krīzes simulāciju sagatavošana un īstenošana sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, ievērojot [ar COM(2016)0862 priekšlikumu ierosinātās Regulas par riskgatavību] 12. panta 3. punktu;

(o)  uzdevumi, kas saistīti ar reģionālo krīzes scenāriju apzināšanu, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem operatīvajiem centriem atbilstīgi [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 6. panta 1. punktam;

(o)  uzdevumi, kas saistīti ar reģionālo krīzes scenāriju apzināšanu, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem, ievērojot [ar COM(2016)0862 priekšlikumu ierosinātās Regulas par riskgatavību] 6. panta 1. punktu;

(p)  uzdevumi, kas saistīti ar sezonālajām pietiekamības ainām, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem operatīvajiem centriem atbilstīgi [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 9. panta 2. punktam;

(p)  uzdevumi, kas saistīti ar sezonālajām pietiekamības ainām, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem, ievērojot [ar COM(2016)0862 priekšlikumu ierosinātās Regulas par riskgatavību] 9. panta 2. punktu;

(q)  tādas maksimālās ieejas jaudas aprēķināšana, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos atbilstīgi 21. panta 6. punktam.

(q)  tādas maksimālās ieejas jaudas aprēķināšana, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos, ievērojot 21. panta 6. punktu;

 

(qa)  uzdevumi, kas saistīti ar atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, lai tie varētu noteikt, vai ir vajadzīga jauna jauda, vai ir jāveic esošās jaudas modernizācija, vai tai ir vajadzīgas alternatīvas, un tādējādi noskaidrot informāciju, kas jāiesniedz reģionālajām grupām, kuras izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, un kas jāiekļauj tīkla attīstības desmit gadu plānā, kā tas minēts 51. pantā Direktīvā (ES) ... [atbilstoši COM(2016)0864/2 priekšlikumam pārstrādātā Direktīva 2009/72/EK].

 

_______________

 

1a Komisijas 2017. gada 2. augusta Regula (ES) 2017/1485, ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas (OV L 220, 25.8.2017., 1. lpp.).

 

1b Komisijas 2017. gada 24. novembra Regula (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā (OV L 312, 28.11.2017., 54. lpp.).

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

34.pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija atbilstīgi šīs regulas VII nodaļai reģionālajiem operatīvajiem centriem var uzticēt vēl citas funkcijas, kas neietver lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

2.  Komisija atbilstīgi šīs regulas VII nodaļai reģionālajiem koordinācijas centriem var uzticēt vēl citas funkcijas, kas neietver lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

34.pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pārvades sistēmu operatori savam reģionālajam operatīvajam centram iesniedz informāciju, kas vajadzīga funkciju izpildei.

3.  Pārvades sistēmu operatori savam reģionālajam koordinācijas centram iesniedz informāciju, kas tam ir vajadzīga savu funkciju izpildei.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

34.pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Reģionālie operatīvie centri sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga reģionālo operatīvo centru ierosināto lēmumu un ieteikumu īstenošanai.

4.  Reģionālie koordinācijas centri sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem sniedz visu informāciju, kas tiem ir vajadzīga, lai garantētu sistēmas stabilitāti un piegādes drošību.

 

Attiecībā uz šajā pantā noteiktām funkcijām, kurām attiecīgās vadlīnijas vēl nepiemēro, ENTSO-E izstrādā priekšlikumu, ievērojot 22. pantā izklāstīto procedūru. Reģionālie koordinācijas centri šīs funkcijas pilda, pamatojoties uz priekšlikumu, ko apstiprinājusi Aģentūra.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

35. pants

35. pants

Sadarbība reģionālajos operatīvajos centros

Sadarbība reģionālajos koordinācijas centros un šo centru savstarpējā sadarbība

1.  Reģionālo operatīvo centru ikdienas darbu organizē kopīgas lēmumu pieņemšanas ceļā. Kopīgā lēmumu pieņemšanas procesa pamatā ir:

Reģionālo koordinācijas centru ikdienas darbs tiek organizēts, reģiona pārvades sistēmu operatoru savstarpējas sadarbības ceļā pieņemot kopīgus lēmumus un attiecīgā gadījumā cita starpā vienojoties arī par kārtību, kādā īstenojama reģionālo koordinācijas centru savstarpējā koordinācija. Sadarbības procesa pamatā ir:

(a)  darba kārtība, kādā risina plānošanas un darbības aspektus, kas saistīti ar funkcijām, saskaņā ar 36. pantu;

(a)  darba kārtība, kādā, ievērojot 36. pantu, risina plānošanas un darbības aspektus, kas saistīti ar funkcijām;

(b)  procedūra, ko ievēro, lai, pildot operatīvos pienākumus un uzdevumus, apspriestos ar sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem, saskaņā ar 37. pantu;

(b)  procedūra, ko ievēro, lai lietderīgi un iekļaujošā veidā apspriestos ar sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 37. pantu;

(c)  lēmumu un ieteikumu pieņemšanas procedūra saskaņā ar 38. pantu;

(c)  lēmumu un ieteikumu pieņemšanas un pārskatīšanas procedūra saskaņā ar 38. pantu, kura nodrošina vienādu attieksmi pret reģionālā koordinācijas centra locekļiem;

(d)  reģionālo operatīvo centru pieņemto lēmumu un ieteikumu pārskatīšanas procedūra saskaņā ar 39. pantu.

 

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izstrādā darba kārtību, kādā risina plānošanas un darbības aspektus, kas saistīti ar veicamajām funkcijām, ņemot vērā šo funkciju specifiku un prasības, kas norādītas I pielikumā.

1.  Reģionālie koordinācijas centri izstrādā lietderīgu, iekļaujošu, pārredzamu un vienprātību veicinošu darba kārtību, kādā risina plānošanas un darbības aspektus, kas saistīti ar veicamajām funkcijām, ņemot vērā šo funkciju specifiku un prasības, kuras norādītas I pielikumā.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Reģionālie operatīvie centri nodrošina, ka darba kārtībā ir iekļauti iesaistīto pušu apziņošanas noteikumi.

2.  Reģionālie koordinācijas centri nodrošina, ka darba kārtībā ir iekļauti iesaistīto pušu apziņošanas noteikumi.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālie operatīvie centri izstrādā procedūru, ko ievēro, lai, pildot savus ikdienas operatīvos pienākumus un uzdevumus, rīkotu pienācīgas un regulāras apspriedes ar pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai nodrošinātu, ka iespējams atrisināt regulatīvos jautājumus, vajadzības gadījumā iesaista regulatīvās iestādes.

Reģionālie koordinācijas centri izstrādā procedūru, ko ievēro, lai, pildot savus ikdienas pienākumus un uzdevumus, rīkotu pienācīgas un regulāras apspriedes ar pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai nodrošinātu, ka iespējams atrisināt regulatīvos jautājumus, vajadzības gadījumā iesaista regulatīvās iestādes.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

37.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

37.a pants

 

Pārredzamība

 

1.  Reģionālie koordinācijas centri rīko procedūru ieinteresēto personu iesaistīšanai un rīko regulāras tikšanās ar ieinteresētajām personām, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar starpsavienotās sistēmas efektīvu, drošu un uzticamu darbību, kā arī lai noteiktu nepilnības un ierosinātu uzlabojumus.

 

2.  ENTSO-E un reģionālo koordinācijas centru darbība ir pilnībā pārredzama ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā. Visa attiecīgā dokumentācija tiek publiskota attiecīgā reģionālā koordinācijas centra tīmekļa vietnē. Šo punktu piemēro priekšlikumiem, pamatojumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. un 33. pantu, 35. panta a) punktu un 38. pantu.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

38. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lēmumu un ieteikumu pieņemšana

Lēmumu un ieteikumu pieņemšana un pārskatīšana

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izstrādā lēmumu un ieteikumu pieņemšanas procedūru.

1.  Katra reģionālā koordinācijas centra pārvades sistēmu operatori izstrādā lēmumu un ieteikumu pieņemšanas un pārskatīšanas procedūras, kas nodrošina ģeogrāfiski līdzsvarotu pārstāvību un vienādu attieksmi pret reģionālā koordinācijas centra locekļiem.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Reģionālie operatīvie centri pieņem saistošus, pārvades sistēmu operatoriem adresētus lēmumus attiecībā uz 34. panta 1. punkta a), b), g) un q) apakšpunktā minētajām funkcijām. Pārvades sistēmu operatori īsteno reģionālo operatīvo centru izdotos saistošos lēmumus, izņemot, ja tie negatīvi ietekmētu sistēmas drošumu.

2.  Reģionālie koordinācijas centri pieņem saistošus, pārvades sistēmu operatoriem adresētus lēmumus attiecībā uz 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām funkcijām. Pārvades sistēmu operatori īsteno reģionālo koordinācijas centru pieņemtos saistošos lēmumus, izņemot gadījumus, kad attiecīga lēmuma īstenošanas rezultātā tiktu pārkāptas darbības drošības robežas, kuras nosaka katrs pārvades sistēmas operators saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2017/1485 25. pantu.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

38. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Reģionālie operatīvie centri pieņem pārvades sistēmu operatoriem adresētus ieteikumus attiecībā uz 34. panta 1. punkta c) līdz b) un h) līdz p) apakšpunktā minētajām funkcijām.

3.  Reģionālie koordinācijas centri pieņem pārvades sistēmu operatoriem adresētus ieteikumus attiecībā uz tām 34. panta 1. punktā uzskaitītajām funkcijām, kas nav minētas šā panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ja pārvades sistēmas operators nolemj atkāpties no lēmuma vai ieteikuma, ko sniedzis reģionālais koordinācijas centrs, tas reģionālajam koordinācijas centram un citiem sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem nekavējoties sniedz izsmeļošu paskaidrojumu.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Pārskatīšanas procedūru aktivizē pēc viena vai vairāku sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma. Pēc lēmuma vai ieteikuma pārskatīšanas reģionālie koordinācijas centri attiecīgo instrumentu vai nu apstiprina, vai ievieš tajā izmaiņas.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Ja nākas pārskatīt instrumentu, kas saskaņā ar šīs regulas 38. panta 2. punktu ir saistošs lēmums, pārskatīšanas pieprasījums nenozīmē, ka tiek apturēta lēmuma darbība, izņemot gadījumus, kad attiecīgā lēmuma īstenošanas rezultātā tiktu pārkāptas darbības drošības robežas, kuras nosaka katrs pārvades sistēmas operators saskaņā ar Sistēmas darbības vadlīniju [regulas] 25. pantu.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

38. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Sistēmas darbības reģiona regulatīvās iestādes var kopīgi nolemt piešķirt reģionālajam operatīvajam centram saistošu lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz vienu vai vairākām no 34. panta 1. punkta c) līdz f) un h) līdz l) apakšpunktā minētajām funkcijām.

4.  Sistēmas darbības reģiona regulatīvās iestādes var kopīgi nolemt piešķirt reģionālajam koordinācijas centram saistošu lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz vienu vai vairākām 34. panta 1. punktā uzskaitītajām funkcijām, kas nav minētas šā panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

39. pants

svītrots

Lēmumu un ieteikumu pārskatīšana

 

1.  Reģionālie operatīvie centri izstrādā lēmumu un ieteikumu pārskatīšanas procedūru.

 

2.  Procedūru aktivizē pēc viena vai vairāku sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma. Pēc lēmuma vai ieteikuma pārskatīšanas reģionālie operatīvie centri pasākumu apstiprina vai groza.

 

3.  Ja pārskatāmais pasākums ir saistošs lēmums saskaņā ar 38. panta 2. punktu, pārskatīšanas pieprasījums lēmuma darbību neaptur, izņemot, ja tiktu negatīvi ietekmēts sistēmas drošums.

 

4.  Ja pārskatāmais pasākums ir ieteikums saskaņā ar 38. panta 3. punktu un ja pēc tā pārskatīšanas pārvades sistēmas operators nolemj atkāpties no ieteikuma, šis pārvades sistēmas operators reģionālajam operatīvajam centram un pārējiem sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem iesniedz detalizētu pamatojumu.

 

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

40. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālo operatīvo centru valde

Reģionālo koordinācijas centru valde

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai reģionālie operatīvie centri pieņemtu pasākumus, kas saistīti ar to pārvaldību un darbības uzraudzību, tie katrs izveido valdi.

1.  Lai pieņemtu ar pārvaldību un darbības uzraudzību saistītus pasākumus, katrs reģionālais koordinācijas centrs izveido savu valdi.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Valdi veido locekļi, kuri pārstāv pārvades sistēmu operatorus, un novērotāji, kuri pārstāv sistēmas darbības reģiona regulatīvās iestādes. Regulatīvo iestāžu pārstāvjiem nav balsstiesību.

2.  Valdes locekļu sastāvs nodrošina visu sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru pārstāvību. Valdes sastāvs ir ģeogrāfiski līdzsvarots.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Valde ir atbildīga par šādām darbībām:

3.  Valde ir atbildīga par šādām darbībām:

(a)  reģionālā operatīvā centra statūtu un reglamenta izstrāde un apstiprināšana;

(a)  reģionālā koordinācijas centra statūtu un reglamenta izstrāde un apstiprināšana;

(b)  organizatoriskās struktūras izlemšana un īstenošana;

(b)  organizatoriskās struktūras īstenošana;

(c)  ikgadējā budžeta sagatavošana un apstiprināšana;

(c)  ikgadējā budžeta sagatavošana un apstiprināšana;

(d)  35. pantā minēto kopīgo lēmumu pieņemšanas procesu izstrāde un apstiprināšana.

(d)  35. pantā minēto kopīgo lēmumu pieņemšanas procesu izstrāde un apstiprināšana.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

40. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Valdes kompetencē neietilpst jautājumi, kas saistīti ar reģionālo operatīvo centru ikdienas darbību un funkciju izpildi.

4.  Valdes kompetencē nav ar reģionālo koordinācijas centru funkciju izpildi saistītu lēmumu pieņemšana.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izveido un pārvalda savu organizāciju saskaņā ar struktūru, kas gādā par to funkciju drošumu. Organizatoriskā struktūra nosaka:

1.  Sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori izveido reģionālā koordinācijas centra organizatorisko struktūru. Organizatoriskā struktūra nosaka:

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  vadošo darbinieku pilnvaras, pienākumus un atbildību;

(a)  darbinieku pilnvaras, pienākumus un atbildību;

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

41. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Reģionālie operatīvie centri var izveidot reģionālos birojus, lai risinātu specifiskus vietēja mēroga jautājumus vai kas palīdzētu operatīvajiem centriem efektīvi un uzticami pildīt to funkcijas.

2.  Reģionālie koordinācijas centri var izveidot reģionālos birojus, lai risinātu specifiskus vietēja mēroga jautājumus vai lai tie palīdzētu koordinācijas centriem efektīvi un uzticami pildīt savas funkcijas gadījumos, kad ir pierādīts, ka šāda palīdzība ir absolūti nepieciešama.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālie operatīvie centri ir aprīkoti ar visiem cilvēku, tehniskajiem, fiziskajiem un finanšu resursiem, kas vajadzīgi šajā regulā tiem noteikto pienākumu izpildei un funkciju veikšanai.

Reģionālie koordinācijas centri ir nodrošināti ar visiem cilvēkresursiem, tehniskajiem, fiziskajiem un finanšu resursiem, kas tiem ir vajadzīgi, lai neatkarīgi un objektīvi pildītu šajā regulā noteiktos pienākumus un īstenotu savas funkcijas. Reģionālie koordinācijas centri ar cilvēkresursiem, tehniskajiem, fiziskajiem un finanšu resursiem ir nodrošināti tikai tik lielā mērā, cik tas ir absolūti nepieciešams, lai tie spētu pildīt savus uzdevumus, un vienlaikus ir nodrošināta ģeogrāfiski līdzsvarota pārstāvība un vienāda attieksme pret reģionālo koordinācijas centru locekļiem.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izveido procesu, ar kuru nepārtraukti uzrauga vismaz šādus aspektus:

1.  Reģionālie koordinācijas centri izveido procesu, ar kuru nepārtraukti uzrauga vismaz šādus aspektus:

(a)  operatīvā darbība;

(a)  darbības rezultativitāte;

(b)  izdotie lēmumi un ieteikumi un panāktais rezultāts;

(b)  pieņemtie lēmumi un ieteikumi, sevišķi tie, no kuriem pārvades sistēmu operatori ir atkāpušies, un panāktais rezultāts;

(c)  katras tiem uzticētās funkcijas lietderīgums un efektivitāte.

(c)  katras tiem uzticētās funkcijas lietderīgums un efektivitāte.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Reģionālie operatīvie centri ne retāk kā reizi gadā iesniedz Aģentūrai un sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm datus, kas iegūti pastāvīgās uzraudzības ceļā.

svītrots

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

43. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Reģionālie operatīvie centri pārredzamā veidā nosaka savas izmaksas un ziņo tās Aģentūrai un sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm.

3.  Reģionālie koordinācijas centri pārredzamā veidā nosaka savas izmaksas un paziņo tās Aģentūrai un sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm.

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

43. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Reģionālie operatīvie centri ENTSO-E, Aģentūrai, sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai, kas izveidota atbilstīgi Komisijas Lēmuma 2012/C 353/0237 1. pantam, iesniedz ikgadēju ziņojumu par savu darbību.

4.  Reģionālie koordinācijas centri ENTSO-E, Aģentūrai, sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai, kas izveidota atbilstīgi Komisijas Lēmuma 2012/C 353/0237 1. pantam, iesniedz ikgadēju ziņojumu, kurā iekļauj attiecīgos uzraudzības datus atbilstoši šā panta 1. punktam un sniedz informāciju par savu darbību.

__________________

__________________

37 Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmums, ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (OV C 353, 17.11.2012, 2. lpp.).

37 Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmums, ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (OV C 353, 17.11.2012., 2. lpp.).

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

43. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Reģionālie operatīvie centri ENTSO-E, sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm, Aģentūrai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par krīzes situāciju novēršanu un pārvarēšanu, ziņo 1. punktā minētajā uzraudzības procesā konstatētās nepilnības.

5.  Reģionālie koordinācijas centri ENTSO-E, sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm, Aģentūrai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par krīzes situāciju novēršanu un pārvarēšanu, paziņo 1. punktā minētajā uzraudzības procesā konstatētās nepilnības.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

43. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Neskarot konfidencialitātes principu un nepieciešamību garantēt drošību un aizsargāt sensitīvu komercinformāciju, reģionālie koordinācijas centri nodrošina, lai 4. un 5. punktā minētie ziņojumi būtu publiski pieejami.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālie operatīvie centri veic darbības, kas vajadzīgas, lai segtu atbildību, kas saistīta ar to uzdevumu izpildi, jo īpaši, ja tie pieņem lēmumus, kas saistoši pārvades sistēmu operatoriem. Atbildības segšanas metodē ņem vērā reģionālo operatīvo centru juridisko statusu un pieejamā komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni.

Priekšlikumā izveidot reģionālos koordinācijas centrus saskaņā ar 32. pantu cita starpā nosaka kārtību, kādā nodrošina atbildības uzņemšanos saistībā reģionālā koordinācijas centra uzdevumu izpildi. Atbildības uzņemšanās metodi nosaka, ņemot vērā reģionālo koordinācijas centru juridisko statusu un pieejamā komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

47. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pārvades sistēmu operatori publicē attiecīgos datus par apkopotām prognozēm un faktisko pieprasījumu, ražošanas un slodzes aktīvu pieejamību un faktisko izmantojumu, par tīkla un starpsavienojumu pieejamību un izmantojumu, par balansēšanas elektroenerģiju un rezerves jaudu. Nelielas ražošanas un slodzes vienību pieejamībai un faktiskai izmantošanai var izmantot apkopotus aplēses datus.

4.  Pārvades sistēmu operatori publicē attiecīgos datus par apkopotām prognozēm un faktisko pieprasījumu, ražošanas un slodzes aktīvu pieejamību un faktisko izmantojumu, par tīkla un starpsavienojumu pieejamību un izmantojumu, par balansēšanas elektroenerģiju un rezerves jaudu, kā arī par pieejamo elastīgumu. Nelielas ražošanas un slodzes vienību pieejamībai un faktiskai izmantošanai var izmantot apkopotus aplēses datus.

Pamatojums

Šis grozījums pēc būtības ir saistīts ar citiem grozījumiem, kas iesniegti par noteikumiem, kurus Komisija ir grozījusi.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadales sistēmu operatori, kuri neietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā vai kuri ir nodalīti saskaņā ar [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2] 35. panta noteikumiem, Savienības līmenī sadarbojas Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūras ietvaros („ES SSO struktūra”), lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un darbību un sadales un pārvades sistēmu optimālu un koordinētu darbību. Sadales sistēmu operatori, kuri vēlas iesaistīties ES SSO struktūrā, kļūst par struktūras reģistrētajiem biedriem.

Sadales sistēmu operatori Savienības līmenī sadarbojas Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūras ietvaros („ES SSO struktūra”), lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un darbību un sadales un pārvades sistēmu optimālu un koordinētu darbību. Sadales sistēmu operatoriem, kuri vēlas iesaistīties ES SSO struktūrā, ir tiesības kļūt par struktūras reģistrētajiem biedriem.

 

Reģistrētie biedri ES SSO struktūrā var piedalīties paši, vai arī viņus var pārstāvēt valsts līmeņa apvienība, kuru izraudzījusies attiecīgā dalībvalsts, vai Savienības līmeņa apvienība.

 

Savas funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ES SSO struktūra pilda neatkarīgi no atsevišķu valstu interesēm, nedz arī no pārvades sistēmu operatoru attiecīgo valstu interesēm.

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] sadales sistēmu operatori ar Aģentūras administratīvo atbalstu iesniedz Komisijai un Aģentūrai izveidojamās ES SSO struktūras statūtu projektu, reģistrēto biedru sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar ENTSO-E un citām ieinteresētajām personām un finansēšanas noteikumus.

1.  Līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] sadales sistēmu operatori ar Aģentūras administratīvo atbalstu iesniedz Komisijai un Aģentūrai izveidojamās ES SSO struktūras statūtu projektu, dalībnieku sarakstu, kurā norādīti attiecīgie sadales sistēmu operatori un sadales sistēmu operatoru pārstāvībai izraudzītās struktūras, reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar ENTSO-E un citām ieinteresētajām personām, lēmumu pieņemšanas procedūru un finansēšanas noteikumus.

 

ES SSO struktūras reglamenta projekts nodrošina, ka līdzsvaroti, cita starpā arī lēmumu pieņemšanas procedūrā, ir pārstāvēti visi SSO, kuri struktūrā piedalās, neatkarīgi no tā, cik liels ir attiecīgais SSO.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

50. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Divu mēnešu laikā pēc statūtu projekta, biedru saraksta un reglamenta projekta saņemšanas Aģentūra pēc oficiālas apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, jo īpaši sadales sistēmu izmantotājus, sniedz Komisijai atzinumu par tiem.

2.  Divu mēnešu laikā pēc statūtu projekta, biedru saraksta un reglamenta projekta saņemšanas Aģentūra pēc oficiālas apspriešanās ar organizācijām, kuras pārstāv visas ieinteresētās personas, jo īpaši sadales sistēmu izmantotājus un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, sniedz Komisijai atzinumu par minētajiem dokumentiem, jo īpaši ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar ES SSO struktūras neatkarību, ar interešu konfliktu novēršanu un ar nepieciešamību nodrošināt ģeogrāfiski līdzsvarotu pārstāvību un vienādu attieksmi pret struktūras biedriem.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

50. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, biedru sarakstu un reglamenta projektu, ņemot vērā atzinumu, ko Aģentūra sniegusi saskaņā ar 2. punktu, trīs mēnešu laikā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas.

3.  Ņemot vērā atzinumu, ko Aģentūra sniegusi saskaņā ar 2. punktu, trīs mēnešu laikā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, biedru sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumiem, kuri attiecas uz apspriešanos ar ENTSO-E un citām ieinteresētajām personām, lēmumu pieņemšanas procedūru un finansēšanas noteikumiem.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

50. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Izmaksas, kas saistītas ar ES SSO struktūras darbībām, sedz sadales sistēmu operatori, kuri ir reģistrētie biedri, un tās ņem vērā tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un samērīgas.

6.  Izmaksas, kas saistītas ar ES SSO struktūras darbībām, sedz sadales sistēmu operatori, kuri ir reģistrētie biedri, un regulatīvā iestāde tās uzskata par attiecināmām izmaksām un ņem vērā tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un samērīgas.

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

50.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

50.a pants

 

ES elektroenerģijas sadales sistēmu operatoru struktūras galvenie noteikumi un procedūras

 

1.  ES SSO struktūras statūti, kas pieņemti saskaņā ar 50. pantu, aizsargā šādus principus:

 

(a)  ES SSO struktūras darbā drīkst piedalīties tikai reģistrētie biedri, kuri savas tiesības piedalīties var cits citam deleģēt;

 

(b)  stratēģiskus lēmumus attiecībā uz ES SSO struktūras darbībām, kā arī politikas pamatnostādnes Direktoru padomei pieņem kopsapulce;

 

(c)  lēmumus kopsapulce pieņem, ievērojot šādus noteikumus: ir sasniegti 65 % no balsīm, kas piešķirtas kopsapulces locekļiem, balsu skaits katram loceklim ir proporcionāls attiecīgajam lietotāju skaitam un galarezultātu atbalsta vismaz 55 % no kopsapulces locekļiem;

 

(d)  kopsapulces lēmumus bloķē, ievērojot šādus noteikumus: ir sasniegti 35 % no balsīm, kas piešķirtas kopsapulces locekļiem, balsu skaits katram loceklim ir proporcionāls attiecīgajam lietotāju skaitam un galarezultātu atbalsta vismaz 25 % no kopsapulces locekļiem;

 

(e)  Direktoru padomi ievēl kopsapulce uz pilnvaru laiku, kas nepārsniedz četrus gadus;

 

(f)  Direktoru padome no saviem locekļiem ieceļ priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus;

 

(g)  SSO un PSO sadarbību saskaņā ar 52. un 53. pantu vada Direktoru padome;

 

(h)  Direktoru padome lēmumus pieņem ar 15 balsu vienkāršu vairākumu;

 

(i)  pēc Direktoru padomes priekšlikuma kopsapulce no saviem locekļiem ieceļ ģenerālsekretāru uz četru gadu pilnvaru laiku, ko vienu reizi var pagarināt;

 

(j)  pēc Direktoru padomes priekšlikuma kopsapulce ieceļ ekspertu grupas, nodrošinot, lai katrā grupā būtu ne vairāk kā 30 locekļi, un 1/3 iecelto var būt ārējie eksperti, kas nav struktūras dalībnieki. Turklāt tiek izveidota „viens no valsts” ekspertu grupa, kuras sastāvā ir pa vienam SSO pārstāvim no katras dalībvalsts.

 

2.  ES SSO struktūras pieņemtās procedūras garantē taisnīgu un samērīgu attieksmi pret saviem biedriem un atspoguļo tās sastāva daudzveidīgo ģeogrāfisko un ekonomisko uzbūvi. Procedūrās ir jo īpaši paredzēts, ka:

 

(a)  Direktoru padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs un 27 struktūras biedru pārstāvji, no tiem: [ ] 9 ir tādu biedru pārstāvji, kuriem ir vairāk nekā 1 miljons tīkla lietotāju, [ ] 9 ir tādu biedru pārstāvji, kuriem ir vairāk nekā 100 000, bet mazāk nekā 1 miljons tīkla izmantotāju un [ ] 9 ir tādu biedru pārstāvji, kuriem ir mazāk kā 100 000 tīkla izmantotāju; (ab) esošo SSO apvienību pārstāvji Direktoru padomes sanāksmēs var piedalīties kā novērotāji;

 

(b)   Direktoru padomes sastāvā nedrīkst būt vairāk par 3 tādu biedru pārstāvjiem, kuri reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai ir vienas un tās pašas ražotāju grupas dalībnieki;

 

(c)   ir jāizvēlas viens padomes priekšsēdētāja vietnieks no katras iepriekš a) apakšpunktā minētās biedru kategorijas pārstāvjiem;

 

(e)  tādu biedru pārstāvji, kuri reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai ir vienas un tās pašas ražotāju grupas dalībnieki, nedrīkst būt ekspertu grupas dalībnieku vairākums;

 

(f)   Direktoru padome izveido stratēģisko konsultatīvo grupu, kura sniedz atzinumus Direktoru padomei un ekspertu grupām un kuras sastāvā ir Eiropas SSO apvienību pārstāvji un to dalībvalstu pārstāvji, kas nav pārstāvētas Direktoru padomē.

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  ES SSO struktūras uzdevumi ir šādi:

1.  ES SSO struktūrai ir šādi uzdevumi:

(a)  koordinēta pārvades un sadales tīklu darbība un plānošana;

(a)  veicināt pārvades un sadales tīklu koordinētu darbību un plānošanu;

(b)  atjaunojamo energoresursu, izkliedētās ražošanas un citu sadales tīklā iegulto resursu (piemēram, enerģijas uzkrāšanas) integrācija;

(b)  uzlabot un līdz maksimumam palielināt atjaunojamo energoresursu un izkliedētās ražošanas integrāciju un veicināt citu sadales tīklā iegulto resursu (piemēram, enerģijas uzkrāšanas un nozaru integrācijas) izmantošanu;

(c)  pieprasījumreakcijas attīstīšana;

(c)  veicināt pieprasījumreakcijas attīstīšanu;

(d)  sadales tīklu digitalizācija, tostarp viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu ieviešana;

(d)  uzlabot sadales tīklu digitalizāciju, tostarp viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu ieviešanu;

(e)  datu pārvaldība, kiberdrošība un datu aizsardzība;

(e)  garantēt nediskriminējošu un neitrālu pieeju datiem neatkarīgi no tā, kāds ir datu pārvaldības modelis, veicināt standartizāciju, pārrobežu datu apmaiņu, jo īpaši ar ENTSO-E — attiecīgos gadījumos, kad tas ir būtiski, lai būtu vieglāk īstenot datu apmaiņu, — un veicināt kiberdrošību un datu aizsardzību;

(f)  dalība tīkla kodeksu izstrādē atbilstīgi 55. pantam.

(f)  piedalīties tīkla kodeksu izstrādē atbilstīgi 55. pantam.

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sadarbojas ar ENTSO-E to tīkla kodeksu un vadlīniju uzraudzībā un īstenošanā, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un koordinētai pārvades un sadales tīklu darbībai un kuri pieņemti atbilstīgi šai regulai;

(a)  efektīvi sadarbojas ar ENTSO-E, Aģentūru un valstu regulatoriem, lai nodrošinātu, ka Aģentūrai un attiecīgā gadījumā valstu regulatīvajām iestādēm ir vieglāk uzraudzīt to tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanu, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un koordinētai pārvades un sadales tīklu darbībai un kuri pieņemti atbilstīgi šai regulai;

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izstrādājot iespējamus tīkla kodeksus atbilstīgi 55. pantam, ES SSO struktūra saskaņā ar 50. pantā izklāstīto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, sadales sistēmu operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

1.  Piedaloties jaunu tīkla kodeksu izstrādē atbilstīgi 55. pantam, ES SSO struktūra saskaņā ar 50. pantā izklāstīto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, sadales sistēmu operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

53. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  ENTSO-E un ES SSO struktūra izstrādā oficiālu mehānismu, ar ko veicināt sadales sistēmu operatoru un pārvades sistēmu operatoru savstarpēju sadarbību.

Grozījums Nr.    178

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Sadales sistēmu operatori sadarbojas ar pārvades sistēmu operatoriem savu tīklu plānošanas un darbības jautājumos. Konkrētāk, pārvades un sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju un datiem par ražošanas aktīvu un pieprasījumreakcijas rezultativitāti, tīklu ikdienas darbību un tīkla investīciju ilgtermiņa plānošanu, lai nodrošinātu savu tīklu izmaksefektīvu, drošu un uzticamu attīstību un darbību.

1.  Sadales sistēmu operatori un pārvades sistēmu operatori sadarbojas savu tīklu plānošanas un darbības jautājumos. Konkrētāk, pārvades un sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju un datiem par ražošanas aktīvu un pieprasījumreakcijas rezultativitāti, tīklu ikdienas darbību un tīkla investīciju ilgtermiņa plānošanu, lai nodrošinātu savu tīklu izmaksefektīvu attīstību un darbību un savu tīklu drošu un uzticamu darbību.

Grozījums Nr.    179

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  noteikumi par saskaņotām pārvades un sadales tarifu struktūrām un pieslēguma maksām, tostarp par novietojumsignāliem, un kompensācijas noteikumi starp pārvades sistēmu operatoriem;

svītrots

Grozījums Nr.    180

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p)  noteikumi par reģionālajiem operatīvajiem centriem.

svītrots

Grozījums Nr.    181

Regulas priekšlikums

55. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru, ENTSO-E un citām attiecīgajām interesētajām personām reizi trijos gados sagatavo prioritāšu sarakstu, norādot 1. punktā minētās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu izstrādē. Ja tīkla kodeksa temats ir tieši saistīts ar sadales sistēmas darbību un mazāk svarīgs pārvades sistēmai, Komisija var pieprasīt, lai ENTSO-E vietā elektroenerģijas ES SSO struktūra sasauc redakcijas komiteju un iesniedz Aģentūrai tīkla kodeksa priekšlikumu.

2.  Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru, ENTSO-E, ES elektroenerģijas SSO struktūru un citām attiecīgajām interesētajām personām reizi trijos gados sagatavo prioritāšu sarakstu, norādot 1. punktā minētās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu izstrādē. Ja tīkla kodeksa temats ir tieši saistīts ar sadales sistēmas darbību un mazāk svarīgs pārvades sistēmai, Komisija var pieprasīt, lai ENTSO-E vietā elektroenerģijas ES SSO struktūra sasauc redakcijas komiteju un iesniedz Aģentūrai tīkla kodeksa priekšlikumu.

Grozījums Nr.    182

Regulas priekšlikums

56. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Grozījumus saskaņā ar 55. pantu pieņemtajos tīkla kodeksos Aģentūrai var ierosināt personas, kas varētu būt ieinteresētas attiecīgajā tīkla kodeksā, tostarp ENTSO-E, ES SSO struktūra, pārvades sistēmu operatori, sistēmas izmantotāji un patērētāji. Aģentūra var ierosināt grozījumus arī pēc savas iniciatīvas.

2.  Grozījumus saskaņā ar 55. pantu pieņemtajos tīkla kodeksos Aģentūrai var ierosināt personas, kas varētu būt ieinteresētas attiecīgajā tīkla kodeksā, tostarp ENTSO-E, ES SSO struktūra, pārvades un sadales sistēmu operatori, sistēmas izmantotāji un patērētāji. Aģentūra var ierosināt grozījumus arī pēc savas iniciatīvas.

Grozījums Nr.    183

Regulas priekšlikums

56.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

56.a pants

 

Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija izvērtē spēkā esošos īstenošanas aktus, kuros ir tīkla kodeksi un vadlīnijas, un tādējādi noskaidro, kurus no kodeksu un vadlīniju elementiem būtu lietderīgi iestrādāt Savienības tiesību aktos par iekšējo elektroenerģijas tirgu. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izsmeļošu ziņojumu par izvērtējumu, ko ir veikusi. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumus, kas izriet no Komisijas veiktā izvērtējuma.

Grozījums Nr.    184

Regulas priekšlikums

57. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Pieņemot vai grozot vadlīnijas, Komisija apspriežas ar Aģentūru, ENTSO-E un attiecīgā gadījumā citām ieinteresētajām personām.

7.  Pieņemot vai grozot vadlīnijas, Komisija apspriežas ar Aģentūru, ENTSO-E, ES SSO struktūru un attiecīgā gadījumā arī ar citām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    185

Regulas priekšlikums

64.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

64.a pants

 

Pārskatīšana

 

Komisija līdz 2025. gada 1. jūnijam pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā pievienojot tam likumdošanas priekšlikumu.

Grozījums Nr.    186

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I pielikums

I pielikums

REĢIONĀLO OPERATĪVO CENTRU FUNKCIJAS

REĢIONĀLO KOORDINĀCIJAS CENTRU FUNKCIJAS

1.  Koordinēts jaudas aprēķins

1.  Koordinēts jaudas aprēķins

1.1.  Reģionālie operatīvie centri koordinēti aprēķina starpzonu jaudas.

1.1.  Reģionālie koordinācijas centri koordinēti aprēķina starpzonu jaudas.

1.2.  Koordinētu jaudas aprēķinu veic savlaicīgi katram tirgus laikposmam un tik bieži, cik nepieciešams tekošās dienas laikposmā.

1.2.  Koordinētu jaudas aprēķinu veic savlaicīgi katram tirgus laikposmam un tik bieži, cik nepieciešams tekošās dienas laikposmā.

1.3.  Koordinētu jaudas aprēķinu veic, par pamatu izmantojot kopīgu sistēmas modeli saskaņā ar 2. punktu un kopīgo koordinētas jaudas aprēķināšanas metodiku, ko izstrādājuši attiecīgā sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori.

1.3.  Koordinētu jaudas aprēķinu veic, par pamatu izmantojot kopīgu sistēmas modeli saskaņā ar 2. punktu un kopīgo koordinētas jaudas aprēķināšanas metodiku, ko izstrādājuši attiecīgā sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori.

1.4.  Koordinētais jaudas aprēķins nodrošina efektīvu pārslodzes vadību saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pārslodzes vadības principiem.

1.4.  Koordinētais jaudas aprēķins nodrošina efektīvu pārslodzes vadību saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pārslodzes vadības principiem.

2.  Koordinēta drošības analīze

2.  Koordinēta drošības analīze

2.1.  Reģionālie operatīvie centri veic koordinētu drošības analīzi, kuras mērķis ir nodrošināt drošu sistēmas darbību.

2.1.  Reģionālie koordinācijas centri veic koordinētu drošības analīzi, kuras mērķis ir nodrošināt drošu sistēmas darbību.

2.2.  Drošības analīzi veic visiem darbības plānošanas laikposmiem, izmantojot kopīgos sistēmas modeļus.

2.2.  Drošības analīzi veic visiem darbības plānošanas laikposmiem, izmantojot kopīgos sistēmas modeļus.

2.3.  Reģionālie operatīvie centri koordinētās drošības analīzes rezultātos dalās vismaz ar sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem.

2.3.  Reģionālie koordinācijas centri koordinētās drošības analīzes rezultātos dalās vismaz ar sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem.

2.4.  Ja koordinētas drošības analīzes rezultātā reģionālais operatīvais centrs konstatē iespējamu ierobežojumu, tas izstrādā korektīvas darbības, kuras maksimizē ekonomisko efektivitāti.

2.4.  Ja koordinētas drošības analīzes rezultātā reģionālais koordinācijas centrs konstatē iespējamu ierobežojumu, tas izstrādā korektīvus pasākumus, kuras maksimizē ekonomisko efektivitāti.

 

2.4.a  Koordinētu drošības analīzi veic, par pamatu izmantojot kopīgu sistēmas modeli saskaņā ar 2. punktu un kopīgo koordinētu korektīvo pasākumu veidošanas metodiku, ko izstrādājuši attiecīgā sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori.

3.  Kopīgu sistēmas modeļu izveide

3.  Kopīgu sistēmas modeļu izveide

3.1.  Reģionālie operatīvie centri izstrādā efektīvus procesus kopīga sistēmas modeļa izveidei katram darbības plānošanas laikposmam.

3.1.  Reģionālie koordinācijas centri izstrādā efektīvus procesus kopīga sistēmas modeļa izveidei katram darbības plānošanas laikposmam.

3.2.  Pārvades sistēmu operatori ieceļ vienu reģionālo operatīvo centru, kuram jāizveido kopīgs sistēmas modelis visiem reģioniem.

3.2.  Pārvades sistēmu operatori ieceļ vienu reģionālo koordinācijas centru, kuram jāizveido kopīgs sistēmas modelis visiem reģioniem.

3.3.  Kopīgie sistēmas modeļi satur datus, kas būtiski efektīvai darbības plānošanai un jaudas aprēķināšanai visos darbības plānošanas laikposmos.

3.3.  Kopīgie sistēmas modeļi satur datus, kas būtiski efektīvai darbības plānošanai un jaudas aprēķināšanai visos darbības plānošanas laikposmos.

3.4.  Kopīgos sistēmas modeļus dara pieejamos visiem reģionālajiem operatīvajiem centriem, pārvades sistēmu operatoriem, ENTSO-E un Aģentūrai pēc tās pieprasījuma.

3.4.  Kopīgie sistēmas modeļi ir pieejami visiem reģionālajiem koordinācijas centriem, pārvades sistēmu operatoriem, ENTSO-E un Aģentūrai pēc tās pieprasījuma.

4.  Pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējums

4.  Pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējums

4.1.  Visi pārvades sistēmu operatori vienojas par slieksni, virs kura ietekmi, ko rada viena vai vairāku pārvades sistēmu operatoru darbības ārkārtas, atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī, uzskata par būtisku citiem sinhroni vai asinhroni starpsavienotiem pārvades sistēmu operatoriem.

4.1.  Visi pārvades sistēmu operatori vienojas par slieksni, virs kura ietekmi, ko rada viena vai vairāku pārvades sistēmu operatoru darbības ārkārtas, atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī, uzskata par būtisku citiem sinhroni vai asinhroni starpsavienotiem pārvades sistēmu operatoriem.

4.2.  Izmantojot atbilstīgi 4.1. punktam noteikto slieksni, katrs reģionālais operatīvais centrs sniedz atbalstu sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem saistībā ar tā pārvades sistēmu operatoru sistēmas aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējumu.

4.2.  Izmantojot atbilstīgi 4.1. punktam noteikto slieksni, katrs reģionālais koordinācijas centrs sniedz atbalstu sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem saistībā ar tā pārvades sistēmu operatoru sistēmas aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējumu.

4.3.  Sniedzot atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, reģionālais operatīvais centrs:

4.3.  Sniedzot atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, reģionālais koordinācijas centrs:

(a)  apzina iespējamos nesaderības gadījumus;

(a)  noskaidro iespējamos nesaderības gadījumus;

(b)  ierosina mīkstinošas darbības.

(b)  ierosina mīkstinošas darbības.

4.4.  Pārvades sistēmu operatori ņem vērā ierosinātās mīkstinošās darbības.

4.4.  Pārvades sistēmu operatori ņem vērā ierosinātās mīkstinošās darbības.

5.  Reģionālās atjaunošanas koordinācija un optimizācija

5.  Reģionālās atjaunošanas koordinācija un optimizācija

5.1.  Reģionālie operatīvie centri ir aprīkoti ar gandrīz reāllaika dispečervadības un datu ieguves (SCADA) sistēmām, kuru novērošanas iespējas nosaka, piemērojot saskaņā ar 4.1. punktu definēto slieksni.

 

5.2.  Katrs attiecīgais reģionālais operatīvais centrs sniedz palīdzību ieceltajiem frekvences pārvaldniekiem un resinhronizācijas pārvaldniekiem, cenšoties uzlabot sistēmas atjaunošanas efektivitāti un lietderīgumu. Pārvades sistēmu operatori ir tiesīgi pieprasīt palīdzību no reģionālajiem operatīvajiem centriem, ja to sistēma ir atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī.

5.2.  Katrs attiecīgais reģionālais koordinācijas centrs sniedz palīdzību ieceltajiem frekvences pārvaldniekiem un resinhronizācijas pārvaldniekiem, cenšoties uzlabot sistēmas atjaunošanas efektivitāti un lietderīgumu. Pārvades sistēmu operatori ir tiesīgi pieprasīt palīdzību no reģionālajiem koordinācijas centriem, ja to sistēma ir atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī.

6.  Pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana

6.  Pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un paziņošana

6.1.  Reģionālie operatīvie centri izmeklē ikvienu incidentu, kurš pārsniedz saskaņā ar 4.1. punktu noteikto slieksni, un sagatavo par to ziņojumu. Pēc sistēmas darbības reģiona regulatīvās iestādes un Aģentūras pieprasījuma tās var tikt iesaistītas izmeklēšanā. Ziņojumā ietver ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

6.1.  Reģionālie koordinācijas centri izmeklē ikvienu incidentu, kurš pārsniedz saskaņā ar 4.1. punktu noteikto slieksni, un sagatavo par to ziņojumu. Pēc sistēmas darbības reģiona regulatīvās iestādes un Aģentūras pieprasījuma tās var tikt iesaistītas izmeklēšanā. Ziņojumā ietver ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

6.2.  Ziņojumu dara pieejamu visiem pārvades sistēmu operatoriem, regulatīvajām iestādēm, Komisijai un Aģentūrai. Aģentūra var sniegt ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

6.2.  Ziņojumu dara pieejamu visiem pārvades sistēmu operatoriem, regulatīvajām iestādēm, Komisijai un Aģentūrai. Aģentūra var sniegt ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

7.  Rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā

7.  Rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā

7.1.  Reģionālie operatīvie centri sistēmas darbības reģionam nosaka rezerves jaudas prasības. Rezerves jaudas prasību noteikšana ir tāda, kurā(-a):

7.1.  Reģionālie koordinācijas centri sistēmas darbības reģionam nosaka rezerves jaudas prasības. Rezerves jaudas prasību noteikšana ir tāda, kurā(-a):

(a)  īsteno vispārējo mērķi uzturēt darbības drošību izmaksefektīvākajā veidā;

(a)  īsteno vispārējo mērķi uzturēt darbības drošību izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā;

(b)  notiek nākamās dienas un/vai tekošās dienas laikposmā;

(b)  notiek nākamās dienas un/vai tekošās dienas laikposmā;

(c)  nosaka kopējo vajadzīgās rezerves jaudas daudzumu sistēmas darbības reģionam;

(c)  nosaka kopējo vajadzīgās rezerves jaudas daudzumu sistēmas darbības reģionam;

(d)  nosaka minimālās rezerves jaudas prasības katram rezerves jaudas veidam;

(d)  nosaka minimālās rezerves jaudas prasības katram rezerves jaudas veidam;

(e)  ņem vērā iespējamos aizstājējus dažādiem rezerves jaudas veidiem ar mērķi minimizēt iegādes izmaksas;

(e)  ņem vērā iespējas savstarpēji aizstāt dažādus rezerves jaudas veidus, lai līdz minimumam samazinātu iepirkuma izmaksas;

(f)  nosaka vajadzīgās rezerves jaudas (ja tāda ir) vajadzīgās ģeogrāfiskā sadalījuma prasības.

(f)  nosaka nepieciešamās rezerves jaudas (ja tāda ir) ģeogrāfiskajam sadalījumam vajadzīgās prasības.

8.  Balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana

8.  Balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana

8.1.  Reģionālie operatīvie centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus iepērkamā balansēšanas jaudas apjoma noteikšanā. Balansēšanas jaudas apjoma noteikšana ir tāda, kurā(-a):

8.1.  Reģionālie koordinācijas centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus iepērkamā balansēšanas jaudas apjoma noteikšanā. Balansēšanas jaudas apjoma noteikšana ir tāda, kurā(-a):

(a)  notiek nākamās dienas un/vai tekošās dienas laikposmā;

(a)  notiek nākamās dienas un/vai tekošās dienas laikposmā;

(b)  ņem vērā iespējamos aizstājējus dažādiem rezerves jaudas veidiem ar mērķi minimizēt iegādes izmaksas;

(b)  ņem vērā iespējas savstarpēji aizstāt dažādus rezerves jaudas veidus, lai līdz minimumam samazinātu iepirkuma izmaksas;

(c)  ņem vērā vajadzīgās jaudas rezerves apjomus, ko paredz nodrošināt ar balansēšanas enerģijas solījumiem, kurus neiesniedz, pamatojoties uz līgumu par balansēšanas jaudu.

(c)  ņem vērā vajadzīgās jaudas rezerves apjomus, ko paredz nodrošināt ar balansēšanas enerģijas solījumiem, kurus neiesniedz, pamatojoties uz līgumu par balansēšanas jaudu;

 

(ca)  ņem vērā iespējas savstarpēji aizstāt dažādus rezerves jaudas veidus, lai līdz minimumam samazinātu iepirkuma izmaksas.

8.2.  Reģionālie operatīvie centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus saskaņā ar 8.1. punktu noteiktā vajadzīgā balansēšanas jaudas apjoma iepirkšanā. Balansēšanas jaudas iepirkums ir tāds, kurā(-š):

 

(a)  notiek nākamās dienas un/vai tekošās dienas laikposmā;

 

(b)  ņem vērā iespējamos aizstājējus dažādiem rezerves jaudas veidiem ar mērķi minimizēt iegādes izmaksas.

 

9.  Reģionālās sistēmas pietiekamības prognozes un risku mazinošu darbību sagatavošana

9.  Reģionālās sistēmas pietiekamības prognozes un risku mazinošu darbību sagatavošana

9.1.  Reģionālie operatīvie centri veic nākamās nedēļas līdz tekošās dienas reģionālos pietiekamības novērtējumus.

9.1.  Reģionālie koordinācijas centri veic nākamās nedēļas līdz tekošās dienas reģionālos pietiekamības novērtējumus.

9.2.  Reģionālie operatīvie centri pietiekamības novērtējumus balsta uz sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru sniegto informāciju ar mērķi konstatēt situācijas, kur sagaidāms pietiekamības trūkums kādā no kontroles zonām vai reģionālā līmenī. Reģionālie operatīvie centri ņem vērā iespējamo starpzonu apmaiņu un darbības drošības limitus visos darbības plānošanas laikposmos.

9.2.  Reģionālie koordinācijas centri pietiekamības novērtējumus balsta uz sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru sniegto informāciju ar mērķi noskaidrot situācijas, kad sagaidāms pietiekamības trūkums kādā no kontroles zonām vai reģionālā līmenī. Reģionālie koordinācijas centri ņem vērā iespējamo starpzonu apmaiņu un darbības drošības limitus visos darbības plānošanas laikposmos.

9.3.   Veicot reģionālo elektroenerģijas ražošanas pietiekamības novērtējumu, katrs reģionālais operatīvais centrs koordinējas ar citiem reģionālajiem operatīvajiem centriem, lai:

9.3.   Veicot reģionālo elektroenerģijas ražošanas pietiekamības novērtējumu, katrs reģionālais koordinācijas centrs savu darbību saskaņo ar citiem reģionālajiem koordinācijas centriem, lai:

(a)  pārbaudītu pamatā esošos pieņēmumus un prognozes;

(a)  pārbaudītu pamatā esošos pieņēmumus un prognozes;

(b)  konstatētu situācijas, kad ir iespējams starpreģionāls pietiekamības trūkums.

(b)  noskaidrotu situācijas, kad ir iespējams starpreģionāls pietiekamības trūkums.

9.4.  Katrs reģionālais operatīvais centrs kopā ar reģionālo elektroenerģijas ražošanas pietiekamības novērtējumu rezultātiem sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem un citiem reģionālajiem operatīvajiem centriem iesniedz priekšlikumus darbībām, kā samazināt pietiekamības trūkuma riskus.

9.4.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs kopā ar reģionālo elektroenerģijas ražošanas pietiekamības novērtējumu rezultātiem sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem un citiem reģionālajiem koordinācijas centriem iesniedz priekšlikumus darbībām, kā samazināt pietiekamības trūkuma riskus.

10.  Reģionālā dīkstāvju koordinācija

10.  Reģionālā atvienojumu koordinācija

10.1.  Katrs reģionālais operatīvais centrs veic dīkstāvju koordināciju, lai monitorētu būtisko aktīvu pieejamības statusu un koordinētu to pieejamības plānus, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošību, vienlaikus maksimizējot to starpsavienotāju un/vai pārvades sistēmu jaudu, kuri ietekmē starpzonu plūsmas.

10.1.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs veic atvienojumu koordināciju, lai uzraudzītu būtisko aktīvu pieejamības statusu un koordinētu to pieejamības plānus, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošību, vienlaikus panākot to starpsavienotāju un/vai pārvades sistēmu maksimālu jaudu, kuri ietekmē starpzonu plūsmas.

10.2.  Katrs reģionālais operatīvais centrs uztur vienu sistēmas darbības reģiona būtisko tīkla elementu, elektroenerģijas ražošanas moduļu un pieprasījumietaišu sarakstu un dara to pieejamu ENTSO-E darbības plānošanas datu vidē.

10.2.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs uztur vienu sistēmas darbības reģiona būtisko tīkla elementu, elektroenerģijas ražošanas moduļu un pieprasījumietaišu sarakstu un dara to pieejamu ENTSO-E darbības plānošanas datu vidē.

10.3.  Katrs reģionālais operatīvais centrs saistībā ar dīkstāvju koordināciju sistēmas darbības reģionā veic šādas darbības:

10.3.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs saistībā ar atvienojumu koordināciju sistēmas darbības reģionā veic šādas darbības:

(a)  novērtē dīkstāvju plānošanas saderību, izmantojot visu pārvades sistēmu operatoru nākamā gada pieejamības plānus;

(a)  novērtē atvienojumu plānošanas saderību, izmantojot visu pārvades sistēmu operatoru nākamā gada pieejamības plānus;

(b)  iesniedz sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem sarakstu ar konstatētajiem plānošanas nesaderības gadījumiem un tā risinājumu priekšlikumiem nesaderības novēršanai.

(b)  iesniedz sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem sarakstu ar konstatētajiem plānošanas nesaderības gadījumiem un tā risinājumu priekšlikumiem nesaderības novēršanai.

11.  Pārvades sistēmu operatoru savstarpējs kompensācijas mehānisms

11.  Pārvades sistēmu operatoru savstarpējs kompensācijas mehānisms

11.1.   Reģionālie operatīvie centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus tādu finanšu plūsmu administrēšanā, kas saistītas ar norēķiniem starp pārvades sistēmu operatoriem, kuros iesaistīti vairāk nekā divi pārvades sistēmu operatori, piemēram, pārdispečēšanas izmaksas, pārslodzes ieņēmumi, neplānotas novirzes vai rezervju iegādes izmaksas.

11.1.  Reģionālie koordinācijas centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus tādu finanšu plūsmu administrēšanā, kas saistītas ar norēķiniem starp pārvades sistēmu operatoriem, kuros iesaistīti vairāk nekā divi pārvades sistēmu operatori, piemēram, pārdispečēšanas izmaksas, pārslodzes ieņēmumi, neplānotas novirzes vai rezervju iegādes izmaksas.

12.  Apmācība un sertifikācija

12.  Apmācība un sertifikācija

12.1.  Reģionālie operatīvie centri sagatavo un realizē apmācības un sertifikācijas programmas, kuras vērstas uz reģionālo sistēmas darbību un kuru mērķauditorija ir sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru darbinieki, kas strādā plānošanā un kontroles telpās.

12.1.  Reģionālie koordinācijas centri sagatavo un realizē apmācības un sertifikācijas programmas, kuras vērstas uz reģionālo sistēmas darbību un kuru mērķauditorija ir sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru darbinieki, kas strādā plānošanā un kontroles telpās.

12.2.  Apmācības programmas aptver visus būtiskos sistēmas darbības komponentus, tostarp reģionālās krīzes scenārijus.

12.2.  Apmācības programmas aptver visus būtiskos sistēmas darbības komponentus, tostarp reģionālās krīzes scenārijus.

13.  Reģionālās krīzes situācijas apzināšana un risku mazinošu scenāriju sagatavošana pēc dalībvalstu izveidoto riskgatavības plānu izskatīšanas

13.  Reģionālās krīzes situācijas apzināšana un risku mazinošu scenāriju sagatavošana pēc dalībvalstu izveidoto riskgatavības plānu izskatīšanas

13.1.  Ja ENTSO-E šo funkciju deleģē, reģionālie operatīvie centri apzina reģionālās krīzes scenārijus saskaņā ar [Riskgatavības regulas, kas ierosināta ar COM(2016 862)] 6. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.

13.1.  Ja ENTSO-E šo funkciju deleģē, reģionālie koordinācijas centri noskaidro reģionālās krīzes scenārijus saskaņā ar [Riskgatavības regulas, kas ierosināta ar COM(2016)0862)] 6. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.

13.2.   Reģionālie operatīvie centri sagatavo un veic ikgadējas krīzes simulācijas sadarbībā ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar [Riskgatavības regulas, kas ierosināta ar COM(2016 862)] 12. panta 3. punktu.

13.2.  Reģionālie koordinācijas centri sagatavo un veic ikgadējas krīzes simulācijas sadarbībā ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar [Riskgatavības regulas, kas ierosināta ar COM(2016)0862)] 12. panta 3. punktu.

 

13.a  Darbības, ar ko nosaka, vai ir vajadzīga jauna jauda, vai ir jāveic esošās jaudas modernizācija, vai tai ir vajadzīgas alternatīvas

 

13.a.1.  Reģionālie koordinācijas centri atbalsta pārvades sistēmu operatorus, lai tie varētu noteikt, vai ir vajadzīga jauna jauda, vai ir jāveic esošās jaudas modernizācija, vai tai ir vajadzīgas alternatīvas, un tādējādi noskaidrot informāciju, kas jāiesniedz reģionālajām grupām, kuras izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, un kas jāiekļauj tīkla attīstības desmit gadu plānā, kā tas minēts 51. pantā Direktīvā (ES) ... [atbilstoši COM(2016)0864/2 priekšlikumam pārstrādātā Direktīva 2009/72/EK].

(1)

OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(2)

OV C 288, 31.8.2017., 91. lpp.

(3)

OV C 342, 12.10.2017., 79. lpp.


PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Gadiem ilgi Eiropas elektroenerģijas sistēmās dominēja valstu monopoluzņēmumi, kas kontrolēja visu sistēmu — no ražošanas līdz sadalei un piegādēm patērētājiem. Lai gan šāda lejupēja sistēma nodrošināja elektroenerģiju, tā nepieļāva konkurenci, un tas nav izdevīgi patērētājiem. Kopš 1996. gada elektroenerģijas tirgi tika pakāpeniski atvērti, lai veicinātu konkurenci un samazinātu cenas. Pēdējās būtiskās ES likumdošanas izmaiņas tika ieviestas ar trešo enerģētikas paketi 2009. gadā.

Kopš tā laika ir notikusi revolūcija elektroenerģijas ražošanā. Elektroenerģijas ražošana ir attīstījusies no savstarpēji saistītas, centralizētas sistēmas līdz decentralizētai, ņemot vērā progresu atjaunojamo resursu un citu tehnoloģiju jomā. Kārtējo reizi likumdošana ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā jauno situāciju.

Atjaunojamie energoresursi (kas bieži ir no vēja vai saules iegūta enerģija) ir padarījuši sistēmas darbību daudz neregulārāku, un tai ir jāpielāgojas elastības ziņā, vienlaikus joprojām garantējot piegādes drošību patērētājiem. Mūsu mērķi klimata jomā ir veicinājuši vairākas subsīdiju un atbalsta shēmas, kas apvienojumā ar nepietiekamu pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstīm ir radījušas ražošanas jaudas pārpalikumu ES līmenī. Daudzās dalībvalstīs regulētas cenas apvienojumā ar atbalsta shēmām dod nepareizu signālu ieguldījumiem.

Lai risinātu šīs problēmas un sekmētu dekarbonizāciju, referents ir izvēlējies tirgus prioritizēšanas pieeju, proti, radīt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Tā paredz izbeigt visas tirgu kropļojošās subsīdijas neatkarīgi no tā, vai runa ir par fosilajiem kurināmajiem vai atjaunojamiem enerģijas avotiem. Taisnīgi noteikumi nozīmē godīgu konkurenci tirgū. Taisnīgs elektroenerģijas tirgus ļaus sasniegt mūsu klimata mērķus, kā arī nodrošinās zemāko un konkurētspējīgāko cenu patērētājiem, tajā pašā laikā nodrošinot piegādes drošību bez pārmērīgiem ieguldījumiem.

II. Ziņojums

II.1. Tirgus pirmajā vietā

Katra tirgus pamatprincips ir brīva cenu noteikšana. Tādēļ cenu griestu atcelšana ir būtisks tā elements, un to būtu jāīsteno pēc iespējas drīzāk.

Jaudas mehānismi ir subsīdijas, kam ir maz jēgas vai pilnīgi nav jēgas gadījumā, ja Savienībā pastāv jaudas pārpalikums. Referents uzskata, ka tie būtu jāpiemēro tikai kā galējais līdzeklis. Pirmkārt, Eiropas līmeņa resursu pietiekamības novērtējumā būtu jākonstatē, ka pastāv bažas par resursu pietiekamību. Pēc tam dalībvalstīm vajadzētu novērst pastāvošos šķēršļus, kas izraisa minētās bažas, paredzot konkrētas saistības, kuru atbilstību pārbauda Komisija. Ja resursu pietiekamības problēmu var risināt vienīgi ilgākā laika posmā, atļautu piemērot jaudas mehānismu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti konkrēti nosacījumi un ES valsts atbalsta noteikumi. Šādiem mehānismiem, ja iespējams, vajadzētu būt ar pārrobežu nozīmi.

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visiem ir galvenais elements, kas vajadzīgs tam, lai nodrošinātu uz konkurenci balstītas cenas. Pašreizējais atbalsts dažiem ražotājiem, kas izpaužas kā prioritāra dispečēšana un atkāpe no atbildības par balansēšanu, kropļo konkurenci. Referents uzskata, ka tirgus darbības nodrošināšanai ikvienam ir jābūt finansiāli atbildīgam par nelīdzsvarotību, ko tas rada sistēmā. Šāda pieeja nodrošina pareizo stimulu līdzsvara saglabāšanai sistēmā un nodrošina atbilstošu piegādes drošības līmeni, samazinot vajadzību pēc jaudas mehānismiem.

II.2. Tirdzniecības zonas

Lielākas tirdzniecības zonas nodrošinātu lielāku likviditāti, bet mazāk stimulu ieguldījumiem tīklos. Referents piekrīt viedoklim, ka tirdzniecības zonām jābūt visu laiku stabilām un iespējami lielām, ņemot vērā sistēmas pārslodzi. Viņš ierosina “burkāna un pātagas” pieeju. Pirmkārt, pēc tirdzniecības zonu izvērtēšanas attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu panākt vienprātību par tirdzniecības zonu struktūru un konkrētām saistībām, ja tas nepieciešams. Ja vienošanos nevar panākt, Komisijai būtu jāiesaistās, lai risinātu domstarpības.

II.3. Reģionālā sadarbība

Elektroenerģijas tirgū vienā dalībvalstī notiekošais ietekmē citas reģiona un tālāk esošās valstis. Lai garantētu sistēmas drošību un izvairītos no piegādes pārtraukumiem, ļoti svarīga ir reģionālā sadarbība starp pārvades sistēmas operatoriem. Referents uzskata, ka ļoti lietderīgi šajā ziņā ir reģionālie drošības koordinatori, kuri jau darbojas un nodrošina sistēmas drošību. Tā kā elektroenerģijas tirgi kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistīti, nākamais loģiskais solis ir šīs sadarbības uzlabošana, piešķirot vairāk uzdevumu un funkciju reģionālā līmenī. Turklāt pārvades sistēmu operatoriem ir galīgā atbildība par sistēmas drošību.

II.4. Patērētāji

Tehnoloģija tagad ļauj jauniem dalībniekiem aktīvi iesaistīties elektroenerģijas tirgū. Tāpēc tirgus uzbūvei ir jāļauj ikvienam, kas to var un vēlas, iesaistīties neatkarīgi no tā, vai runa ir par pašražošanu, akumulāciju vai pieprasījumreakciju, un tas ir jāveicina. Novēršot tirgus šķēršļus, pieaugtu tirgus dalībnieku skaits un patērētājiem būtu lielāka izvēle. Referents ierosina arī izmaiņas priekšlikumā, ar kurām nodrošina, ka patērētājs var pieņemt labi informētus lēmumus un mainīt piegādātājus īsā laika periodā.


PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

D(2017)31012

Jerzy Buzek

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājam

PHS 08B046

Brisele

Temats:  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

  (COM(2016)0861 – C8 0492/2016 – 2016/0379(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot 104. pantu, kas attiecībā uz pārstrādāšanu ir iekļauts Parlamenta Reglamentā.

Minētā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.”

Ņemot vērā atzinumu, ko sniegusi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa, kura ir izskatījusi pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot referenta ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas skaidri norādīti priekšlikumā un uz ko skaidri norādījusi konsultatīvā darba grupa, un ka attiecībā uz iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozīto noteikumu kodificēšanu ar šiem grozījumiem spēkā esošos tiesību aktus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības.

Galarezultātā Juridiskā komiteja 2017. gada 30. maija sanāksmē, 21 loceklim balsojot „par” un diviem locekļiem atturoties, nolēma ieteikt par šo jautājumu atbildīgajai Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai turpināt izskatīt iepriekšminēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 104. pantu.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

Pielikumā: konsultatīvās darba grupas priekšsēdētāja parakstīts ziņojums.


PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

 

 

 

 

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

 

    Briselē, 2017. gada 20. jūnijā

ATZINUMS

SNIEGTS  EIROPAS PARLAMENTAM

          PADOMEI

          KOMISIJAI

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

COM(2016)0861 final/2, 23.2.2017. – 2016/0379(COD)

Ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskie dienesti, 2017. gada 3. maijā rīkoja sanāksmi, lai cita starpā izskatītu iepriekšminēto priekšlikumu, kuru iesniegusi Komisija.

Šajā sanāksmē(1), izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru pārstrādā Padomes un Eiropas Parlamenta 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu, konsultatīvā darba grupa vienprātīgi konstatēja, ka turpmāk minētais teksts būtu jāiezīmē ar pelēko fonu, ko pārstrādātajos priekšlikumos parasti izmanto, lai izceltu būtiskus grozījumus:

– 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā pievienoti vārdi „un publicē”;

– 27. panta 1. punkta j) apakšpunktā pievienoti vārdi „atbilstīgi 9. panta 2. punktam [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862]”;

– 29. panta 1. punkta pirmajā daļā un 31. panta 1. punktā atsauce uz „8. panta 1., 2. un 3. punktu” aizstāta ar atsauci uz „27. panta 1., 2. un 3. punktu”;

– 29. panta 1. punkta otrajā daļā atsauce uz „8. panta 2. punktu” aizstāta ar atsauci uz „55. panta 14. punktu”;

– 29. panta 1. punkta trešajā daļā atsauce uz „6. panta 11. punktu” aizstāta ar atsauci uz „54. panta 1. punktu”;

– 30. pantā pievienota atsauce uz 54. pantu;

– 56. panta 4. punktā pievienoti vārdi „saskaņā ar 63. pantu”;

– 56. panta 5. punktā atsauce uz „23. panta 2. punktu” aizstāta ar atsauci uz „63. pantu”;

– 57. panta 6. punktā svītroti vārdi „un Aģentūras atzinuma”.

Līdz ar to priekšlikuma izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa vienprātīgi secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas tajā ir skaidri norādīti. Turklāt attiecībā uz iepriekš pieņemtā tiesību akta negrozīto noteikumu kodificēšanu konsultatīvā darba grupa konstatēja, ka ar šiem būtiskajiem grozījumiem spēkā esošā tiesību akta negrozītos noteikumus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības.

F. DREXLER      H. LEGAL      L. ROMERO REQUENA

juriskonsults      juriskonsults      ģenerāldirektors

(1)

  Konsultatīvā darba grupa strādāja, izmantojot priekšlikuma tekstu angļu valodā, kas ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Mazākuma viedoklis (Reglamenta 52.a pants) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējo elektroenerģijas tirgu (pārstrādāta redakcija)

Angelika Niebler

Ar šodienas balsojumu ITRE komitejā par ziņojumu par regulu par iekšējo elektroenerģijas tirgu tika nolemts, ka pārrobežu elektropārvades līnijām ir jābūt atvērtām vismaz 75 % ES elektroenerģijas tirdzniecībai līdz 2025. gada beigām un ka Komisijai turpmāk būs galīgais vārds jautājumos par jaunu elektroenerģijas sadales zonu veidošanu.

Šāda stingri noteikta atvērto starpsavienojumu procentuālā daļa (75 %) līdz 2025. gadam radītu ievērojamu tīkla pārslodzi Vācijā un tādējādi arī pārdispečēšanas izmaksu ievērojamu pieaugumu. Šādu konkrētu mērķu noteikšana neļauj elastīgi atvērt elektroenerģijas tīklus atbilstoši tehniskajām iespējām un ekonomiskajai lietderībai, un tā rezultātā netiek ņemti vērā reālie apstākļi, piemēram, Vācijas tīklu attīstībā panāktais progress.

Ja Vācijā nevarēs sasniegt šos mērķus, Komisijai būs jāpārveido elektroenerģijas sadales zonas. Šādiem iespējamiem draudiem par to, ka Vācijas vienoto elektroenerģijas sadales zonu varētu sadalīt, var būt dramatiska ietekme uz elektroenerģijas cenu veidošanos, un tas radītu viennozīmīgu dalījums starp ziemeļiem un dienvidiem.

ES esmu par Eiropas iekšējo elektroenerģijas tirgu. Tomēr es uzskatu, ka ir bezatbildīgi noteikt šādas stingras prasības attiecībā uz pārrobežu elektropārvades līnijām, kā izklāstīts ziņojumā par regulu par iekšējo elektroenerģijas tirgu, tāpēc es balsoju pret pilnvaru sniegšanu trialoga sarunu sākšanai.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (07.12.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0861 – C8-0492/2016 – 2016/0379(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Ivo Belet

PA_Legam

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs kopumā atzinīgi vērtē Komisijas Tīras enerģijas tiesību aktu kopuma prioritātes, kas ir princips “energoefektivitāte ir prioritāra”, ES līderpozīcija pasaulē atjaunojamo energoresursu jomā un godīga attieksme pret enerģijas patērētājiem.

Regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot integrētu enerģijas tirgu, kas sniedz vairākas priekšrocības, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas lielos apjomos integrāciju un attīstību izmaksu ziņā efektīvā veidā un turpmākus enerģijas ietaupījumus saistībā ar pārredzamāku cenu noteikšanu.

Vispārīgi noteikumi

ES tiesību aktos ir jāpanāk pareizais līdzsvars starp uz tirgu balstītu pieeju un efektīvu regulējumu. Tirgus korekcijas varētu būt nepieciešamas, lai novērstu tirgus nepilnības un sasniegtu vispārējo sociālo un ekonomisko interešu mērķus. Pareizais līdzsvars ir vajadzīgas tam, lai nodrošinātu enerģētikas pāreju ar viszemākajām izmaksām sabiedrībai.

Prioritāra dispačēšana

Ja vēlamies saglabāt ES līderpozīciju pasaulē atjaunojamo energoresursu jomā, varētu būt pāragri paredzēt prioritāru piekļuvi tīklam un prioritāru dispačēšanu atjaunojamās enerģijas ražotnēm, kamēr vairumtirdzniecības tirgos joprojām ir vērojami traucējumi. Noteikumi par prioritāras dispečēšanas atcelšanu un samazinājumu ir rūpīgi jānovērtē.

Tīkla maksas un pārslodzes ieņēmumi

Tīkla tarifu pārveide būtu jāveic piesardzīgi. Cenšoties labāk atspoguļot patieso tīkla lietošanu, solidaritātes jautājumus nedrīkst nolikt malā.

Ierosinātā pārskatīšana ierobežo pārslodzes pārvaldības ieņēmumu izmantošanu tam, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar jaudas faktisko pieejamību un starpsavienojumu jaudas maksas. Īpaši tad, kad starpsavienojumu mērķrādītāji ir sasniegti, būtu jāsaglabā iespēja, ka pārslodzes ieņēmumi plūst atpakaļ tīkla lietotājiem, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu.

Resursu pietiekamība

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē koordinētas Eiropas resursu pietiekamības metodoloģijas formalizēšanu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu salīdzināmu novērtējumu.

Tomēr papildu uzmanība būtu jāpievērš tam, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp Eiropas līmeni, no vienas puses, un valsts un reģionālo līmeni, no otras puses. Tādējādi koordinēts Eiropas resursu pietiekamības novērtējums būtu jāpapildina ar novērtējumiem valsts vai reģionālā līmenī (tostarp lielāku detalizāciju, jutīgumu, ņemot vērā vietējos apstākļus utt.).

Lai nodrošinātu piegādes drošību ar viszemākajām izmaksām patērētājiem, jaudas mehānismu ieviešanas iemeslus vajadzētu pienācīgi izskatīt. Jaudas mehānismu izmaksas un to ietekme uz patērētāju rēķiniem būtu rūpīgi jāizvērtē. Tie būtu jāveido, pamatojoties uz pārredzamiem kritērijiem, tostarp elastību, un tiem nevajadzētu būt pretrunā ES klimata un enerģētikas mērķiem. Jaudas mehānismiem vajadzētu būt tikai pagaidu ārkārtas (galējam) pasākumam, ko piemēro tikai uz noteiktu laiku un kam ir skaidra beigu stratēģija.

Pārvades sistēmas darbība

Lai veiksmīgi integrētu dažādu valstu enerģijas tirgus, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir vajadzīga efektīva Eiropas elektroenerģijas sistēmas koordinācija. Reģionālā koordinācija starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO) ir būtiska Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanai. Pēdējā laikā ar dažādām ES regulām (tīkla kodeksi un pamatnostādnes) tā ir noteikta par obligātu. Papildu uzdevumu nodošana un plašāka reģionālā sadarbība ar reģionālās sadarbības centriem neapšaubāmi ir vajadzīga, taču jautājums ir par to, vai to var sekmīgi īstenot ar lejupēju pieeju. Tiesiskajam regulējumam vajadzētu sekmēt Eiropas mēroga augšupējas pārvades darbības izstrādi.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Enerģētikas savienības mērķis ir patērētājiem – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – sagādāt drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu. Vēsturiski elektroenerģijas sistēmā dominēja vertikāli integrēti (bieži publiskā īpašumā esoši) monopoli ar lielām centralizētām atomelektrostacijām vai fosilā kurināmā elektrostacijām. Elektroenerģijas iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem patērētājiem Savienībā – kā iedzīvotājiem, tā uzņēmumiem – būtu izvēles iespējas, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurētspējīgākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē. Elektroenerģijas iekšējais tirgus ir kāpinājis konkurenci, jo īpaši vairumtirgu līmenī, un pārrobežu tirdzniecību. Tas joprojām ir efektīva enerģijas tirgus pamats.

(2)  Enerģētikas savienības mērķis ir patērētājiem – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – sagādāt drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu. Vēsturiski elektroenerģijas sistēmā dominēja vertikāli integrēti (bieži publiskā īpašumā esoši) monopoli ar lielām centralizētām atomelektrostacijām vai fosilā kurināmā elektrostacijām. Elektroenerģijas iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem patērētājiem Savienībā – kā iedzīvotājiem, tā uzņēmumiem – būtu izvēles iespējas, uzņēmumiem rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, tiktu veicināti kooperatīvi “iedzīvotāju enerģijas” modeļi ar reģionālu pievienoto vērtību un pārrobežu tirdzniecības attīstība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurētspējīgākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē. Elektroenerģijas iekšējais tirgus ir kāpinājis konkurenci, jo īpaši vairumtirgu līmenī, un pārrobežu tirdzniecību. Tas joprojām ir efektīva enerģijas tirgus pamats.

Pamatojums

Šis grozījums ir saskaņā ar Komisijas priekšlikuma mērķiem attiecībā uz pārstrādāšanu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Principam „energoefektivitāte pirmajā vietā” ir svarīga nozīme elektroenerģijas tirgus veidošanā. Sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus pieprasījuma risinājumu, tostarp pieprasījumreakcijas un energoefektivitātes uzlabošanas, jomā, Parlaments pārliecinās, ka tirgus var efektīvi nodrošināt Enerģētikas savienības un klimata un enerģētikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam mērķu īstenošanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Iepriekš elektroenerģijas lietotāji bija pavisam pasīvi dalībnieki un bieži elektroenerģiju iepirka par regulētām cenām, kam nebija tiešas sasaistes ar tirgu. Nākotnē jānodrošina, lai lietotājiem būtu iespējas tirgū iesaistīties pilnvērtīgi, proti, lai tie būtu vienlīdzīgā stāvoklī ar citiem tirgus dalībniekiem. Lai integrētu arvien pieaugošos atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomus, nākotnes elektrosistēmā būtu jāizmanto visi pieejamie elastības resursi, proti, pieprasījumreakcija un uzkrāšana. Lai ar maksimāli zemākām izmaksām panāktu patiesu dekarbonizāciju, jāsekmē arī energoefektivitāte.

(5)  Iepriekš elektroenerģijas lietotāji bija pavisam pasīvi dalībnieki un bieži elektroenerģiju iepirka par regulētām cenām, kam nebija tiešas sasaistes ar tirgu. Nākotnē jānodrošina, lai lietotājiem būtu iespējas tirgū iesaistīties pilnvērtīgi, proti, lai tie būtu vienlīdzīgā stāvoklī ar citiem tirgus dalībniekiem. Lai integrētu arvien pieaugošos atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomus, nākotnes elektrosistēmā būtu jāizmanto visi pieejamie elastības resursi, proti, pieprasījumreakcija un uzkrāšana. Lai ar maksimāli zemākām izmaksām panāktu patiesu dekarbonizāciju, jāsekmē arī energoefektivitāte un tādā veidā jāmazina arī energopieprasījums un investīcijas jānovirza ilgtermiņa mērķiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ciešāka tirgu integrācija un pāreja uz variablāku elektroenerģijas produkciju nozīmē, ka valstu enerģētikas rīcībpolitikas ir vairāk jākoordinē ar kaimiņvalstīm un ka ir jāizmanto izdevības, ko sniedz elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība.

(6)  Ciešāka tirgu integrācija un pāreja uz izkliedētāku un variablāku elektroenerģijas produkciju nozīmē, ka valstu enerģētikas rīcībpolitikas ir vairāk jākoordinē ar kaimiņvalstīm un ka ir jāizmanto izdevības, ko sniedz elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Galvenajiem tirgus principiem būtu jāparedz, ka elektroenerģijas cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šīm cenām būtu jāsignalizē, kad ir vajadzīga elektroenerģija, un tādējādi, balstoties tirgū, jāstimulē investīcijas elastības resursos, piemēram, elastīgā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā vai uzkrāšanā.

(8)  Galvenajiem tirgus principiem būtu jāparedz, ka elektroenerģijas cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums. Ievērojot solidaritātes un izmaksu taisnīgas sadales principus, šīm cenām būtu jāsignalizē, kad ir vajadzīga elektroenerģija, un tādējādi, balstoties tirgū, jāstimulē investīcijas elastības resursos, piemēram, elastīgā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā vai uzkrāšanā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Tā kā atjaunojamo energoresursu enerģijas daļa tirgū kļūst arvien nozīmīgāka, elektroenerģijas sektora dekarbonizācija ir Enerģētikas savienības pamatmērķis. Savienībai virzoties uz elektroenerģijas sektora dekarbonizāciju un palielinoties atjaunojamo energoresursu īpatsvaram, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tirgū tiktu novērsti esošie šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai un sekmētas investīcijas atbalsta infrastruktūrā, piemēram, elastīgākā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā un uzkrāšanā. Lai atbalstītu pārorientēšanos uz variablu un izkliedētu elektroenerģijas ražošanu un nodrošinātu, ka enerģijas tirgus principi veido pamatu Savienības nākotnes elektroenerģijas tirgiem, ir būtiski no jauna pievērsties īstermiņa tirgiem un iztrūkuma cenām.

(9)  Tā kā atjaunojamo energoresursu enerģijas daļa tirgū kļūst arvien nozīmīgāka, elektroenerģijas sektora dekarbonizācija ir Enerģētikas savienības pamatmērķis. Savienībai virzoties uz elektroenerģijas sektora dekarbonizāciju un palielinoties atjaunojamo energoresursu īpatsvaram, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tirgū tiktu novērsti esošie šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai un sekmētas investīcijas atbalsta infrastruktūrā, piemēram, elastīgākā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā un uzkrāšanā. Lai atbalstītu enerģijas uzkrāšanas risinājumu ieviešanu, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi novecojušu nodokļu noteikumu atcelšanai, kuru rezultātā tiek veikta nodokļu dubulta uzlikšana. Lai atbalstītu pārorientēšanos uz variablu un izkliedētu elektroenerģijas ražošanu un nodrošinātu, ka enerģijas tirgus principi veido pamatu Savienības nākotnes elektroenerģijas tirgiem, ir būtiski no jauna pievērsties īstermiņa tirgiem un iztrūkuma cenām.

Pamatojums

Enerģijas uzkrāšanas efektīvu ieviešanu kavē nodokļu kodeksa noteikumi, kuru rezultātā tiek veikta nodokļu dubulta uzlikšana. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai šādus šķēršļus novērstu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Īstermiņa tirgi uzlabos likviditāti un konkurenci, ļaujot tirgū pilnvērtīgi iesaistīt vairāk resursu, jo īpaši tos, kas ir elastīgāki. Iedarbīgas iztrūkuma cenas mudinās tirgus dalībniekus būt pieejamiem tad, kad tirgū tas ir visvairāk vajadzīgs, un tās nodrošina, ka tie savas izmaksas var atgūt vairumtirgū. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pēc iespējas tiek atcelti administratīvie un netiešie cenas griesti, lai iztrūkuma cenas varētu sasniegt zudušās slodzes vērtību. Tiklīdz īstermiņa tirgi un iztrūkuma cenas būs pilnībā iestrādāti tirgus struktūrā, tie palīdzēs atteikties no citiem pasākumiem, piemēram, jaudas mehānismiem, ar kuriem panāk piegādes drošību. Tomēr vienlaikus iztrūkuma cenām, kas neparedz cenas griestus vairumtirgū, nevajadzētu apdraudēt iespējas nodrošināt, ka galalietotāju (jo īpaši mājsaimniecību un MVU) maksātās cenas ir uzticamas un stabilas.

(10)  Īstermiņa tirgi uzlabos likviditāti un konkurenci, ļaujot tirgū pilnvērtīgi iesaistīt vairāk resursu, jo īpaši tos, kas ir elastīgāki. Iedarbīgas iztrūkuma cenas mudinās tirgus dalībniekus būt pieejamiem tad, kad tirgū tas ir visvairāk vajadzīgs, un tās nodrošina, ka tie savas izmaksas var atgūt vairumtirgū. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pēc iespējas tiek atcelti administratīvie un netiešie cenas griesti, lai iztrūkuma cenas varētu sasniegt zudušās slodzes vērtību. Tiklīdz īstermiņa tirgi un iztrūkuma cenas būs pilnībā iestrādāti tirgus struktūrā, tie palīdzēs atteikties no citiem pasākumiem, piemēram, jaudas mehānismiem, ar kuriem panāk piegādes drošību. Tomēr vienlaikus iztrūkuma cenām, kas neparedz cenas griestus vairumtirgū, nevajadzētu apdraudēt iespējas nodrošināt, ka galalietotāju (jo īpaši mājsaimniecību un MVU) maksātās cenas ir uzticamas, stabilas un pieņemamas.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoša un pārredzama maksa par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. Šo elektrolīniju pieejamā jauda būtu jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst tīkla drošas darbības drošuma standartiem.

(12)  Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoša, pārredzama un pamatota maksa par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. Šo elektrolīniju pieejamā jauda būtu jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst tīkla drošas darbības drošuma standartiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir saskaņā ar Komisijas priekšlikuma mērķiem attiecībā uz pārstrādāšanu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai efektīvi ievirzītu investīcijas, cenām arī jādod signāli par to, kur elektroenerģija nepieciešama visvairāk. Lai zonālā elektrosistēmā novietojumsignāli būtu pareizi, pārredzamā procesā ir saskanīgi, objektīvi un ticami jānosaka tirdzniecības zonas. Lai nodrošinātu Savienības elektrotīkla efektīvu darbību un plānošanu un dotu iedarbīgus cenu signālus jaunai elektroenerģijas ražošanas jaudai, pieprasījumreakcijai vai pārvades infrastruktūrai, tirdzniecības zonām būtu jāatspoguļo strukturālā pārslodze. Proti, lai novērstu iekšējo pārslodzi, nevajadzētu samazināt starpzonu jaudu.

(14)  Lai efektīvi ievirzītu nepieciešamās investīcijas, cenām arī jādod signāli par to, kur elektroenerģija nepieciešama visvairāk. Lai zonālā elektrosistēmā novietojumsignāli būtu pareizi, pārredzamā procesā ir saskanīgi, objektīvi un ticami jānosaka tirdzniecības zonas. Lai nodrošinātu Savienības elektrotīkla efektīvu darbību un plānošanu un dotu iedarbīgus cenu signālus jaunai elektroenerģijas ražošanas jaudai, pieprasījumreakcijai, enerģijas uzkrāšanas vai pārvades infrastruktūrai, tirdzniecības zonām būtu jāatspoguļo strukturālā pārslodze. Proti, lai novērstu iekšējo pārslodzi, nevajadzētu samazināt starpzonu jaudu.

Pamatojums

Nodrošina, ka enerģijas uzkrāšana ES tiesību aktos tiek atzīta par atsevišķu enerģijas aktīvu kategoriju.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai tirgu integrācijas ceļā efektīvi dekarbonizētu elektrosistēmu, ir sistemātiski jānovērš šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai, kas palīdzēs pārvarēt tirgu sadrumstalotību un kas Savienības enerģijas lietotājiem ļaus pilnībā baudīt labumu, ko sniedz integrēti elektroenerģijas tirgi un konkurence.

(15)  Lai tirgu integrācijas ceļā efektīvi dekarbonizētu elektrosistēmu, ir sistemātiski līdz 2050. gadam jānovērš šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai, kas palīdzēs pārvarēt tirgu sadrumstalotību un kas Savienības enerģijas lietotājiem ļaus pilnībā baudīt labumu, ko sniedz integrēti elektroenerģijas tirgi un konkurence. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt taisnīgu pāreju ogļu ieguves reģioniem un tām elektroenerģijas tirgus daļām, kas joprojām ir lielā mērā balstītas uz elektroenerģijas ražošanu no oglēm, jo līdz ar to ekspluatācijas izbeigšanu, kas ir vajadzīga pārejai uz elastīgu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu un ļaus Savienībai pildīt Parīzes nolīgumu, būs jārisina daudzas ekonomiskas un sociālas problēmas.

Pamatojums

Dekarbonizācijai jābūt iekļaujošai, taisnīgai un par to jāvienojas visām ieinteresētajām personām un jāņem vērā tās ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un vidi, kā arī ilgtspējīga darba alternatīvas, jo īpaši tad, ja ekspluatācijas izbeigšana ir saistīta ar derīgo izrakteņu ieguves darbību pakāpenisku pārtraukšanu. Ogļu platformas dialoga izveides sagatavošanas darbība, lai apspriestu pārvaldības aspektus, taisnīgu pāreju un ekspluatācijas izbeigšanu, drīzumā sāksies un ES elektroenerģijas tirgus noteikumiem vajadzētu būt saskaņā ar šīm darbībām.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Prioritārā dispečēšana attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto dažādus atjaunojamos energoresursus, būtu jāatzīst tās lomas dēļ, proti, atbalstīt Savienību tās mērķu sasniegšanā no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas izmantošanas un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jomā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  ENTSO-E būtu jāveic pamatīgs Savienības mēroga resursu pietiekamības novērtējums vidēja termiņa līdz ilgtermiņa griezumā, lai iegūtu objektīvu pamatu, pēc kā novērtēt bažas par pietiekamību. Bažas par resursu pietiekamību, kam kā risinājums izvēlēti jaudas mehānismi, būtu jābalsta uz ES novērtējumu.

(26)  ENTSO-E būtu jāveic pamatīgs Savienības mēroga resursu pietiekamības novērtējums vidēja termiņa līdz ilgtermiņa griezumā, lai iegūtu objektīvu pamatu, pēc kā novērtēt bažas par pietiekamību. Šāds novērtējums būtu jāpapildina ar sīkākiem novērtējumiem tirdzniecības zonu, dalībvalstu un reģionu līmenī. Bažas par resursu pietiekamību, kam kā risinājums izvēlēti jaudas mehānismi, būtu jābalsta uz šādiem novērtējumiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumam (griezumā no 10 nākamajiem gadiem līdz nākamajam gadam), ko paredz šī regula, ir cits mērķis nekā sezonālajām prognostiskajām ainām (nākamie 6 mēneši), ko paredz [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 9. pants. Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumus izmanto, lai izvērtētu vajadzību pēc jaudas mehānismiem, turpretī sezonālās prognostiskās ainas izmanto, lai brīdinātu par tuvākajos 6 mēnešos iespējamajiem riskiem, kuri varētu izraisīt būtisku elektroapgādes stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt arī reģionālie operatīvie centri veic reģionālos pietiekamības novērtējumus, kā to paredz Eiropas tiesību akti par elektroenerģijas pārvades sistēmas darbību. Tie ir ļoti īsa termiņa (nākamās nedēļas līdz nākamās dienas griezumā) pietiekamības novērtējumi, un tos izmanto sistēmas darbības sakarā.

(27)  Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumam (griezumā no 10 nākamajiem gadiem līdz nākamajam gadam), ko paredz šī regula, ir cits mērķis nekā sezonālajām prognostiskajām ainām (nākamie 6 mēneši), ko paredz [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 9. pants. Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumus izmanto, lai izvērtētu vajadzību pēc jaudas mehānismiem, turpretī sezonālās prognostiskās ainas izmanto, lai brīdinātu par tuvākajos 6 mēnešos iespējamajiem riskiem, kuri varētu izraisīt būtisku elektroapgādes stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt arī reģionālie koordinācijas centri veic reģionālos pietiekamības novērtējumus, kā to paredz Eiropas tiesību akti par elektroenerģijas pārvades sistēmas darbību. Tie ir ļoti īsa termiņa (nākamās nedēļas līdz nākamās dienas griezumā) pietiekamības novērtējumi, un tos izmanto sistēmas darbības sakarā.

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Lai to pieņemtu, jāveic atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Pirms jaudas mehānismu ieviešanas dalībvalstīm būtu jānovērtē regulatīvie izkropļojumi, kas vairo saistītās bažas par resursu pietiekamību. Būtu jāpieprasa, lai tās pieņem pasākumus apzināto izkropļojumu likvidēšanai, tostarp to īstenošanas grafiku. Jaudas mehānismus vajadzētu ieviest tikai tad, ja bažas joprojām pastāv, un tās nav iespējams kliedēt, likvidējot minētos izkropļojumus.

(28)  Pirms jaudas mehānismu ieviešanas dalībvalstīm būtu jānovērtē regulatīvie izkropļojumi, kas vairo saistītās bažas par resursu pietiekamību. Būtu jāpieprasa, lai tās pieņem pasākumus apzināto izkropļojumu likvidēšanai, tostarp to īstenošanas grafiku. Jaudas mehānismus vajadzētu ieviest tikai tad, ja joprojām pastāv bažas, kas saistītas, piemēram, ar enerģijas piegādes drošību, un tās nav iespējams kliedēt, likvidējot minētos izkropļojumus.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Būtu jānosaka detalizēti noteikumi, kas veicinātu sekmīgu pārrobežu dalību jaudas mehānismos, kas nav rezervju shēmas. Pārvades sistēmu operatoriem pāri robežām būtu jāsekmē ieinteresēto elektroenerģijas ražotāju iespējas piedalīties jaudas mehānismos citās dalībvalstīs. Tāpēc tiem būtu jāaprēķina jaudas apjomi, līdz kādiem iespējama pārrobežu līdzdalība, jārada dalības iespējas un jāpārbauda pieejamība. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina pārrobežu noteikumu izpilde dalībvalstīs.

(31)  Būtu jānosaka detalizēti noteikumi, kas veicinātu sekmīgu pārrobežu dalību jaudas mehānismos, kas nav stratēģiskās rezerves. Pārvades sistēmu operatoriem pāri robežām būtu jāsekmē ieinteresēto elektroenerģijas ražotāju iespējas piedalīties jaudas mehānismos citās dalībvalstīs. Tāpēc tiem būtu jāaprēķina jaudas apjomi, līdz kādiem iespējama pārrobežu līdzdalība, jārada dalības iespējas un jāpārbauda pieejamība. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina pārrobežu noteikumu izpilde dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Ņemot vērā atšķirības valstu energosistēmās un esošo elektrotīklu tehniskos ierobežojumus, vislabākā pieeja, kā panākt progresu tirgu integrēšanā, bieži būs reģionālā pieeja. Tāpēc būtu jānostiprina pārvades sistēmu operatoru reģionālā sadarbība. Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir efektīva, jaunam tiesiskajam regulējumam būtu jāparedz spēcīgāka reģionālā pārvaldība un regulatīvā pārraudzība, tostarp jānostiprina Aģentūras lēmumu pieņemšanas pilnvaras pārrobežu jautājumos. Ciešāka dalībvalstu sadarbība varētu būt nepieciešama arī krīzes situācijās, lai palielinātu piegādes drošību un ierobežotu tirgus izkropļojumus.

(32)  Ņemot vērā atšķirības valstu energosistēmās un esošo elektrotīklu tehniskos ierobežojumus, vislabākā un izmaksu ziņā visefektīvākā pieeja, kā panākt progresu tirgu integrēšanā, bieži būs reģionālā pieeja. Tāpēc būtu jānostiprina pārvades sistēmu operatoru reģionālā sadarbība. Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir efektīva, jaunam tiesiskajam regulējumam būtu jāparedz spēcīgāka reģionālā pārvaldība un regulatīvā pārraudzība, tostarp jānostiprina Aģentūras lēmumu pieņemšanas pilnvaras pārrobežu jautājumos. Ciešāka dalībvalstu sadarbība varētu būt nepieciešama arī krīzes situācijās, lai palielinātu piegādes drošību un ierobežotu tirgus izkropļojumus.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Reģionālajiem operatīvajiem centriem būtu jāpilda tādas funkcijas, kur reģionalizācija dod papildu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valsts līmenī veiktām funkcijām. Reģionālo operatīvo centru funkcijām būtu jāaptver reģionālo drošības koordinatoru veiktās funkcijas, kā arī papildu funkcijas sistēmas darbības, tirgus darbības un riskgatavības jomā. Reģionālo operatīvo centru funkcijām nevajadzētu aptvert elektrosistēmas reāllaika darbību.

(35)  Reģionālajiem koordinācijas centriem būtu jāpilda tādas funkcijas, kur reģionalizācija dod papildu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valsts līmenī veiktām funkcijām. Reģionālo koordinācijas centru funkcijām būtu jāaptver reģionālo drošības koordinatoru veiktās funkcijas, kā arī papildu reģionālas nozīmes funkcijas. Reģionālo koordinācijas centru funkcijām nevajadzētu aptvert elektrosistēmas reāllaika darbību.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Reģionālajiem operatīvajiem centriem primāri būtu jārīkojas reģiona sistēmas un tirgus darbības interesēs, nevis kādas vienas struktūras interesēs. Tādēļ attiecībā uz dažām funkcijām reģionālajiem operatīvajiem centriem būtu jāuztic lēmumu pieņemšanas pilnvaras rīkoties un vadīt sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru veicamās darbības, un attiecībā uz atlikušajām funkcijām tiem jāuztic pilnvērtīgāka padomdevēja loma.

(36)  Reģionālajiem koordinācijas centriem primāri būtu jārīkojas reģiona sistēmas un tirgus darbības interesēs, nevis kādas vienas struktūras interesēs. Tādēļ reģionālajiem koordinācijas centriem būtu jāpilda pilnvērtīgāka padomdevēja loma, īstenojot to spēju sniegt ieteikumus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Lai palielinātu elektroenerģijas sadales tīklu efektivitāti Savienībā un nodrošinātu ciešu sadarbību ar pārvades sistēmu operatoriem un ENTSO-E, Savienībā būtu jāizveido Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra (“ES SSO struktūra”). ES SSO struktūras uzdevumiem vajadzētu būt saprotami definētiem, un tās darbības metodēm būtu jānodrošina efektivitāte, pārredzamība un Savienības sadales sistēmu operatoru reprezentativitāte. ES SSO struktūrai būtu attiecīgā gadījumā cieši jāsadarbojas ar ENTSO-E tīkla kodeksu sagatavošanā un īstenošanā, un tai būtu jāizstrādā vadlīnijas, kā sadales tīklos integrēt, piemēram, izkliedēto elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, vai jādarbojas citās jomās, kas saistītas ar sadales tīklu pārvaldību.

(38)  Lai palielinātu elektroenerģijas sadales tīklu efektivitāti Savienībā un nodrošinātu ciešu sadarbību ar pārvades sistēmu operatoriem un ENTSO-E, Savienībā būtu jāizveido Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra (“ES SSO struktūra”). ES SSO struktūras uzdevumiem vajadzētu būt saprotami definētiem, un tās darbības metodēm būtu jānodrošina neatkarība, neitralitāte, efektivitāte, pārredzamība un Savienības sadales sistēmu operatoru reprezentativitāte, ņemot vērā sadales tīklu reģionālās īpatnības. ES SSO struktūrai būtu attiecīgā gadījumā cieši jāsadarbojas ar ENTSO-E tīkla kodeksu sagatavošanā un īstenošanā, un tai būtu jāizstrādā vadlīnijas, kā sadales tīklos integrēt, piemēram, izkliedēto elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, vai jādarbojas citās jomās, kas saistītas ar sadales tīklu pārvaldību.

Pamatojums

Sadales tīkli visā Eiropā ievērojami atšķiras — no to sprieguma līmeņa, topoloģijas, attiecīgās zonas dabas profila līdz lietotāju patēriņa modeļiem. Šī specifika ir jāņem vērā ES SSO struktūras darbībā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izveidot pamatu, ar ko efektīvi sasniegt Eiropas Enerģētikas savienības un, konkrētāk, klimata un enerģētikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam30 mērķus, radot apstākļus, kuros tiek doti tirgus signāli lielākam elastīgumam, dekarbonizācijai un inovācijai;

(a)  izveidot pamatu, ar ko efektīvi sasniegt Eiropas Enerģētikas savienības un, konkrētāk, klimata un enerģētikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam30 mērķus, radot apstākļus, kuros tiek doti tirgus signāli lielākam elastīgumam, energoefektivitātei un inovācijai, tāpat ņemot vērā starpsavienojumu lomu un atjaunojamo energoresursu pieaugošo īpatsvaru pārejā uz ilgtspējīgu energosistēmu;

_________________

_________________

30 COM/2014/015 final.

30 COM/2014/015 final.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  noteikt labi funkcionējošu, integrētu elektroenerģijas tirgu pamatprincipus, kas paredz nediskriminējošu piekļuvi tirgum visiem resursu nodrošinātājiem un elektroenerģijas lietotājiem, dod patērētājiem iespējas rīkoties, iespējo pieprasījumreakciju un energoefektivitāti, atvieglo izkliedētā pieprasījuma un piedāvājuma agregēšanu un sekmē ekonomikas dekarbonizāciju, radot apstākļus tirgu integrēšanai un tirgbalstītas samaksas saņemšanai par elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem;

(b)  noteikt labi funkcionējošu, integrētu elektroenerģijas tirgu pamatprincipus, kas paredz nediskriminējošu piekļuvi tirgum visiem resursu nodrošinātājiem un elektroenerģijas lietotājiem, dod patērētājiem iespējas rīkoties, ļauj nodrošināt pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrāšanu un energoefektivitāti, atvieglo izkliedētā pieprasījuma un piedāvājuma agregēšanu, veicina pietiekamus elektrības starpsavienojumu līmeņus un sekmē ekonomikas dekarbonizāciju, radot apstākļus tirgu integrēšanai un tirgbalstītas samaksas saņemšanai par elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “pārslodze” ir situācija, kad visus tirgus dalībnieku pieprasījumus tirdzniecībai starp divām tirdzniecības zonām nevar pieņemt, jo tie būtiski ietekmētu fiziskās plūsmas tīkla elementos, kuri šīs plūsmas nevar pārvadīt ;

(c)  “pārslodze” ir situācija, kad visus tirgus dalībnieku pieprasījumus tirdzniecībai nevar pieņemt, jo tie būtiski ietekmētu fiziskās plūsmas tīkla elementos, kuri šīs plūsmas nevar pārvadīt;

Pamatojums

Sākotnējā definīcija paredz, ka pārslodze var rasties tikai starp divām tirdzniecības zonām, nevis vienā tirdzniecības zonā. Šis grozījums ir arī jāpieskaņo tirdzniecības zonas definīcijai.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – u apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(u)  “jaudas mehānisms” ir administratīvs pasākums, kas nodrošina vēlamā piegādes drošības līmeņa sasniegšanu, atlīdzinot resursiem to pieejamību, un kas neietver pasākumus, kuri saistīti ar papildpakalpojumiem;

(u)  “jaudas mehānisms” ir administratīvs pasākums, kas nodrošina vajadzīgā piegādes drošības līmeņa sasniegšanu, atlīdzinot resursiem to pieejamību, kas neietver pasākumus, kuri saistīti ar papildpakalpojumiem, un kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, valsts atbalsta noteikumiem un vajadzības, proporcionalitātes un nediskriminēšanas principiem;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)  “stratēģiskā rezerve” ir jaudas mehānisms, kurā resursus dispečē tikai tad, ja nākamās dienas un tekošās dienas tirgos nav panākts klīrings, pārvades sistēmu operatori ir izsmēluši savus balansēšanas resursus, lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, un nebalanss tirgū periodos, kad tika dispečētas rezerves, tiek izlīdzināts pie zudušās slodzes vērtības;

(v)  “stratēģiskā rezerve” ir jaudas mehānisms, kurā resursus tur ārpus tirgus un dispečē tikai tad, ja nākamās dienas tirgos nav panākts klīrings, pārvades sistēmu operatori ir izsmēluši savus balansēšanas resursus, lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, un nebalanss tirgū periodos, kad tika dispečētas rezerves, tiek izlīdzināts pie zudušās slodzes vērtības;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  cenas nosaka, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu;

(a)  cenas kopumā atspoguļo pieprasījumu un piedāvājumu;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izvairās no darbībām, kuras neļauj noteikt cenas, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu, vai kuras demotivē attīstīt elastīgāku elektroenerģijas ražošanu, mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu vai elastīgu pieprasījumu;

(b)  izvairās no darbībām, kuras neļauj noteikt cenas, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu, ja vien to mērķis nav nodrošināt solidaritāti un taisnīgu izmaksu sadalījumu un pietiekami ņemt vērā enerģētiskās nabadzības skartos patērētājus;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  rosina attīstīt elastīgāku elektroenerģijas ražošanu, mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu vai elastīgāku pieprasījumu;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)   prasa tirgus operatoriem novērtēt kaitējuma risku, ko jaunie produkti un pakalpojumi rada mājsaimniecībām, un atbilstoši koriģēt to piedāvājumu;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)   prasa valstu regulatīvajām iestādēm uzraudzīt tirgus attīstību un pēc vajadzības mainīt aizsardzības noteikumus;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  rada apstākļus patērētāju un mazo uzņēmumu dalībai tirgū, agregējot vairākās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs ražoto elektroenerģiju vai slodzi no vairākām pieprasījumietaisēm, lai elektroenerģijas tirgū tiktu iesniegti kopīgi piedāvājumi un tie tiktu kopīgi pārvaldīti elektrosistēmā, ievērojot ES līgumu noteikumus par konkurenci;

(d)  rada apstākļus patērētāju un mazo uzņēmumu dalībai tirgū individuāli, kolektīvi un ar līdzdalību vietējā energokopienā un mudina agregēt vairākās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs ražoto elektroenerģiju vai slodzi no vairākām pieprasījumietaisēm, lai elektroenerģijas tirgū tiktu iesniegti kopīgi piedāvājumi un tie tiktu kopīgi pārvaldīti elektrosistēmā, ievērojot ES līgumu noteikumus par konkurenci;

Pamatojums

ES elektroenerģijas tirgus vispārējiem principiem būtu jāsniedz pamats tam, lai atzītu un veicinātu patērētāju visu veidu aktīvu līdzdalību, ne vienīgi agregāciju.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  tirgus noteikumi veicina ekonomikas dekarbonizāciju, radot apstākļus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrācijai un stimulējot energoefektivitāti;

(e)  tirgus noteikumi veicina ekonomikas dekarbonizāciju, radot stimulus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrācijai un energoefektivitātei;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  tirgus noteikumi dod pienācīgus stimulus investīcijām elektroenerģijas ražošanā, uzkrāšanā, energoefektivitātē un pieprasījumreakcijā, lai tiktu apmierinātas tirgus vajadzības un tādējādi nodrošināta piegādes drošība;

(f)  tirgus noteikumu mērķis ir pienācīgi stimulēt investīcijas elektroenerģijas ražošanā, jo īpaši ilgtermiņa investīcijas mazoglekļa enerģijas ražošanā, uzkrāšanā, energoefektivitātē un pieprasījumreakcijā, lai tiktu apmierinātas tirgus vajadzības un tādējādi nodrošināta piegādes drošība;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  novērš šķēršļus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un pārrobežu darījumiem elektroenerģijas tirgū;

(g)  likvidē šķēršļus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un pārrobežu darījumiem elektroenerģijas tirgū;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  visi elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas un pieprasījuma resursi vienlīdzīgi piedalās tirgū;

(i)  visi elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas un pieprasījuma resursi vienlīdzīgi piedalās tirgū tādā veidā, ka tiek uzskaitīti ieguvumi un izmaksas, ko katrs no tiem sniedz videi un sistēmai, to ilgtspēja un ieguldījums 2015. gada Parīzes nolīgumā un Direktīvā (ES) .../... [Atjaunojamo energoresursu direktīva] paredzēto dekarbonizācijas mērķu izpildē;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  tirgus noteikumi ļauj elektroenerģijas ražošanas un elektroenerģijas piegādes uzņēmumiem ienākt un aiziet no tirgus, balstoties uz to novērtējumu par savu darbību ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju;

(m)  tirgus noteikumi ļauj elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas un elektroenerģijas piegādes uzņēmumiem ienākt un aiziet no tirgus, balstoties uz to novērtējumu par savu darbību ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju;

Pamatojums

Uzkrāšanu definē kā atsevišķu elektroenerģijas sistēmas darbību, uzkrāšanas uzņēmumiem jābūt iespējai pieņemt lēmumu ienākt tirgū vai aiziet no tā, balstoties uz noteikumiem, kas ir tādi paši kā citiem tirgus dalībniekiem.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Taisnīga pāreja

 

Komisija atbalsta dalībvalstis, kuras ievieš nacionālo stratēģiju uzstādīto ogļu spēkstaciju elektroenerģijas ražošanas jaudu un ogļu ieguves apjomu samazināšanai, izmantojot visus tai pieejamos līdzekļus, tostarp mērķtiecīgu finansiālo atbalstu, lai radītu apstākļus taisnīgai pārejai reģionos, kurus skar strukturālas pārmaiņas. Komisija pārejā uz tīru enerģiju palīdz dalībvalstīm risināt sociālos, ar prasmēm un rūpniecības ietekmi saistītos jautājumus. Komisija cieši sadarbojas ar dalībniekiem reģionos, kuros izmanto ogļu spēkstacijās ražotu un oglekļietilpīgu elektroenerģiju, sniedz ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi pieejamajiem finanšu līdzekļiem un atbalsta programmām un to izmantošanu, un veicina paraugprakses apmaiņu, tostarp diskusijas par rūpniecības ceļvežiem un pārkvalificēšanās vajadzībām, izmantojot tam paredzētas platformas, tostarp darba ņēmējiem un energokopienām paredzēto taisnīgas pārejas iniciatīvu, kas ir noteikta Regulā (ES) .../... [Pārvaldības regula].

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Visi tirgus dalībnieki cenšas nodrošināt balansu sistēmā un ir finansiāli atbildīgi par nebalansu, ko tie rada sistēmā. Tie ir vai nu balansatbildīgās puses, vai tie šo atbildību deleģē sevis izvēlētai balansatbildīgajai pusei.

1.  Visi tirgus dalībnieki cenšas nodrošināt balansu sistēmā un ir finansiāli atbildīgi par nebalansu, ko tie rada sistēmā, ar noteikumu, ka visiem tirgus dalībniekiem ir pieejami balansēšanas un tekošās dienas tirgi saskaņā ar 5. un 6. pantu. Tie ir vai nu balansatbildīgās puses, vai tie šo atbildību deleģē sevis izvēlētai balansatbildīgajai pusei.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var paredzēt atkāpi no atbildības par balansa nodrošināšanu attiecībā uz:

2.  Dalībvalstis var pēc apspriešanās ar sadales sistēmu operatoriem paredzēt atkāpi no atbildības par balansa nodrošināšanas finansiālajām sekām attiecībā uz:

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  demonstrējumprojektiem;

svītrots

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  iekārtas, kas saņem Komisijas apstiprinātu atbalstu saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem atbilstīgi LESD 107. līdz 109. pantam un kas pasūtītas pirms [PB: ievietot spēkā stāšanās datumu]. Dalībvalstis var, ievērojot Savienības valsts atbalsta noteikumus, stimulēt tirgus dalībniekus, kas ir pilnībā vai daļēji atbrīvoti no atbildības par balansēšanu, apmaiņā pret atbilstošu kompensāciju uzņemties pilnu atbildību par balansēšanu.

(c)  iekārtas, kas saņem Komisijas apstiprinātu atbalstu saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem atbilstīgi LESD 107. līdz 109. pantam un kas pasūtītas pirms [PB: ievietot spēkā stāšanās datumu]. Dalībvalstis var, ievērojot Savienības valsts atbalsta noteikumus, sniegt stimulus tirgus dalībniekiem, kas ir pilnībā vai daļēji atbrīvoti no finansiālajām sekām saistībā ar atbildību par balansa nodrošināšanu, apmaiņā pret atbilstošu kompensāciju uzņemties pilnu atbildību par balansēšanu.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Visiem tirgus dalībniekiem ir piekļuve balansēšanas tirgum vai nu individuāli, vai agregēšanas ceļā. Balansēšanas tirgus noteikumi un produkti ir atbilstoši vajadzībai uzņemt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru, kā arī arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

1.  Visiem tirgus dalībniekiem ir pilnīga piekļuve balansēšanas tirgum vai nu individuāli, vai agregēšanas ceļā. Balansēšanas tirgus noteikumi un produkti ir atbilstoši vajadzībai uzņemt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru, kā arī arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Balansēšanas tirgus organizē tā, lai starp tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināta patiesa nediskriminācija, ņemot vērā dažādās tehniskās spējas, kādas ir elektroenerģijas ražošanai no variabliem atjaunojamajiem energoresursiem, pieprasījumreakcijai un uzkrāšanai.

2.  Balansēšanas tirgus organizē tā, lai starp tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināta patiesa nediskriminācija. Balansēšanas tirgiem jābūt veidotiem tā, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu avotu maksimālu līdzdalību tajos, tostarp un jo īpaši mazapjoma decentralizētu un izkliedētu ražošanu. Balansēšanas tirgus noteikumi nodrošina vietējām energokopienām samērīgu un vienkāršu piekļuvi tirgum.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

5. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšanu veic reģionālā līmenī saskaņā ar I pielikuma 7. punktu. Reģionālie operatīvie centri palīdz pārvades sistēmu operatoriem noteikt balansēšanas jaudas daudzumu, kas jāiepērk saskaņā ar I pielikuma 8. punktu.

7.  Rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšanu veic reģionālā līmenī saskaņā ar I pielikuma 7. punktu. Reģionālie koordinācijas centri palīdz pārvades sistēmu operatoriem noteikt balansēšanas jaudas daudzumu, kas jāiepērk saskaņā ar I pielikuma 8. punktu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

5. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Balansēšanas jaudas iepirkumu sekmē reģionālā līmenī saskaņā ar I pielikuma 8. punktu. Iepirkumu balsta primārajā tirgū un organizē tā, lai pirmskvalifikācijas procesā nebūtu diskriminācijas starp tirgus dalībniekiem vai nu individuāli, vai agregēšanas ceļā.

8.  Balansēšanas jaudas iepirkumu sekmē reģionālā līmenī saskaņā ar I pielikuma 8. punktu. Iepirkumu balsta primārajā tirgū un tajā nav diskriminācijas starp tirgus dalībniekiem pirmskvalifikācijas procesā, jo īpaši, ja dalība ir individuāla vai agregēšanas ceļā.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

5. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Augšupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu un lejupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu veic atsevišķi. Līgumus slēdz ne ilgāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības periods nav ilgāks par vienu dienu.

9.  Augšupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu un lejupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu veic atsevišķi. Līgumus slēdz ne ilgāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības periods nav ilgāks par vienu dienu. Saskaņā ar pamatnostādņu par elektroenerģijas tirgu balansēšanu 34. panta 6. punktu un 36. panta 10. punktu katrs pārvades sistēmas operators var iesniegt priekšlikumu kompetentajai regulatīvajai iestādei, kurā prasa atbrīvojumu no iepirkuma noteikumiem saskaņā ar šo punktu.

 

Šādos atbrīvojuma pieprasījumos norāda:

 

(a)  konkrētu laika periodu, kurā atbrīvojums tiktu piemērots;

 

(b)  konkrētu balansēšanas jaudas daudzumu, kādam atbrīvojums tiktu piemērots;

 

(c)  analīzi par šāda atbrīvojuma ietekmi uz balansēšanas resursu tirgus daļu; un

 

(d)  atbrīvojumu pamatojumu, kas apliecina, ka šāds atbrīvojums būtu ekonomiski efektīvāks.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir organizēti tā, lai tajos nebūtu diskriminācijas;

(a)  tajos nav diskriminācijas;

Pamatojums

Nediskriminēšanas principam nākamās dienas un tekošās dienas tirgos būtu jābūt juridiski saistošam, dalībvalstīm neveicot nekādas papildu darbības.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tirgus operatori nodrošina produktus tirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, kuri ir pietiekami nelieli — ar minimālo solījuma lielumu 1 MW vai mazāk —, lai nodrošinātu sekmīgu pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrāšanas un maza mēroga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iesaisti.

3.  Tirgus operatori nodrošina produktus tirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, kuri ir pietiekami nelieli — ar minimālo solījuma lielumu 1 MW vai mazāk —, lai nodrošinātu sekmīgu pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrāšanas un maza mēroga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iesaisti, tostarp energokopienām, tām nodrošinot samērīgu un vienkāršu piekļuvi.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nenosaka maksimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru, izņemot, ja to nosaka zudušās slodzes vērtībā, ko nosaka saskaņā ar 10. pantu. Nenosaka minimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru, izņemot, ja to nosaka vērtībā, kas vienāda ar mīnus EUR 2000, vai vēl mazākā vērtībā, un, ja šis apmērs tiek sasniegts vai tā sasniegšana tiek sagaidīta, to nosaka mazākā vērtībā nākamajai dienai. Šo noteikumu cita starpā piemēro solīšanai un klīringam visos laikposmos, un tas attiecas uz balansēšanas enerģijas un nebalansa cenām.

1.  Nenosaka maksimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru, izņemot, ja to nosaka zudušās slodzes vērtībā, ko nosaka saskaņā ar 10. pantu. Cieši savstarpēji savienotos tirgos šādus maksimālos apmērus nosaka vienā līmenī visās tirdzniecības zonās un tirgos, lai novērstu tirgus izkropļojumus. Nenosaka minimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru, izņemot, ja to nosaka vērtībā, kas vienāda ar mīnus EUR 2000, vai vēl mazākā vērtībā, un, ja šis apmērs tiek sasniegts vai tā sasniegšana tiek sagaidīta, to nosaka mazākā vērtībā nākamajai dienai. Šo noteikumu cita starpā piemēro solīšanai un klīringam visos laikposmos, un tas attiecas uz balansēšanas enerģijas un nebalansa cenām.

Pamatojums

Savstarpēji cieši saistītos tirgos būtu jānodrošina vienots tehniskais cenas apmērs. Bez šāda vienota apmēra varētu rasties nepilnības iztrūkuma laikā, jo tirgus dalībnieku atšķirīgās spējas piedalīties cenu piedāvājumā mākslīgi ierobežotu pārrobežu enerģijas piegāžu konkurenci.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dispečējot elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades sistēmu operatori — no mazajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām — elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, vai elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto jaunās tehnoloģijas, piešķir prioritāti šādā mērā:

2.  Dispečējot elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades un sadales sistēmu operatori — no mazajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām — elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, vai elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtām, kuras izmanto jaunās tehnoloģijas, piešķir prioritāti šādā mērā:

(a)  elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kW; vai

(a)  elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kW; vai

(b)  inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojekti.

(b)  inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojekti.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, kuras pasūtītas pirms [PB: stāšanās spēkā] un uz kurām pasūtīšanas brīdī attiecās prioritārā dispečēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 5. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK1 16. panta 2. punktu, joprojām attiecas prioritārā dispečēšana. Prioritārā dispečēšana vairs nav piemērojama no dienas, kad elektroenerģijas ražošanas iekārtā veiktas būtiskas modifikācijas, kas ietver vismaz tādus gadījumus, kad jānoslēdz jauns pieslēguma līgums vai ir palielināta elektroenerģijas ražošanas jauda.

4.  Lai investoriem saglabātu stabilu tiesisko regulējumu, uz elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, kuras pasūtītas pirms [PB: stāšanās spēkā] un uz kurām pasūtīšanas brīdī attiecās prioritārā dispečēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 5. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punktu, joprojām attiecas prioritārā dispečēšana. Prioritārā dispečēšana vairs nav piemērojama no dienas, kad elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtā veiktas būtiskas modifikācijas, kas ietver vismaz tādus gadījumus, kad jānoslēdz jauns pieslēguma līgums vai ir palielināta elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas jauda.

–––––––––––––

–––––––––––––

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp).

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp).

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var, ievērojot Savienības valsts atbalsta noteikumus, sniegt tirgus dalībniekiem stimulus, uz kuriem attiecas prioritāra iespēja atteikties no prioritārās dispečēšanas apmaiņā pret atbilstošu kompensāciju.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

11. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis izpilda šā panta noteikumus, ievērojot paredzēto iekšējā enerģētikas tirgus ziņošanas procedūru, kā paredz Regulas (ES) .../... [Pārvaldības regula] [21.] pants.

 

Pirms atteikšanās no prioritārās dispečēšanas saskaņā ar 2. un 3. punktu dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka visi tirgi, tostarp visi papildpakalpojumi, ir pilnībā atvērti atjaunojamo energoresursu līdzdalībai, ka dispečēšanas noteikumi ir pilnībā pārredzami un uz tirgu orientēti, ir pieņemta pārredzama metodika attiecībā uz samazināšanas noteikumiem un ka atteikšanās no prioritārās dispečēšanas elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, nemazina to ieguldījumu:

 

(a)  ES mērķī 2030. gadam, kas ir noteikts Direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;

 

(b)  mērķī līdz 2030. gadam Savienībā samazināt vispārējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā ir paredzēts plānotajās Savienības un dalībvalstu samazināšanas saistībās, kas ir noteiktas valstu līmenī un iesniegtas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Samazināmos vai pārdispečējamos resursus izraugās no elektroenerģijas ražošanas ietaišu vai pieprasījumietaišu iesniegtajiem samazināšanas vai pārdispečēšanas piedāvājumiem, izmantojot tirgbalstītus mehānismus un piešķirot finansiālu kompensāciju. Tirgū nebalstītu elektroenerģijas ražošanas samazināšanu vai pārdispečēšanu vai pieprasījumreakcijas pārdispečēšanu izmanto tikai tad, ja nav pieejama tirgū balstīta alternatīva, ir izmantoti visi pieejamie tirgbalstītie resursi vai ja pieejamo elektroenerģijas ražošanas ietaišu vai pieprasījumietaišu skaits zonā, kur atrodas šāda pakalpojuma sniegšanai piemērotas elektroenerģijas ražošanas ietaises vai pieprasījumietaises, ir pārāk zems, lai tiktu nodrošināta patiesa konkurence. Tirgbalstītu resursu nodrošināšana ir atvērta visām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai, tostarp operatoriem, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja vien tas ir tehniski iespējams.

2.  Samazināmos vai pārdispečējamos resursus izraugās no elektroenerģijas ražošanas ietaišu, uzkrāšanas ietaišu vai pieprasījumietaišu iesniegtajiem samazināšanas vai pārdispečēšanas piedāvājumiem, izmantojot tirgbalstītus mehānismus un piešķirot finansiālu kompensāciju pilnā apmērā. Dalība uz tirgu balstītos mehānismos ir brīvprātīga visiem tirgus dalībniekiem, tostarp un jo īpaši mazas decentralizētas un izkliedētas ražošanas uzņēmumiem. Tirgū nebalstītu elektroenerģijas ražošanas samazināšanu vai pārdispečēšanu vai pieprasījumreakcijas pārdispečēšanu izmanto tikai tad, ja nav pieejama tirgbalstīta alternatīva, ir izmantoti visi pieejamie tirgbalstītie resursi vai ja pieejamo elektroenerģijas ražošanas ietaišu vai pieprasījumietaišu skaits zonā, kur atrodas šāda pakalpojuma sniegšanai piemērotas elektroenerģijas ražošanas ietaises vai pieprasījumietaises, ir pārāk zems, lai tiktu nodrošināta patiesa konkurence. Tirgbalstītu resursu nodrošināšana ir atvērta visām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai, tostarp operatoriem, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja vien tas ir tehniski iespējams.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atbildīgie sistēmu operatori vismaz reizi gadā ziņo kompetentajai regulatīvajai iestādei par tādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu saražotās elektroenerģijas samazināšanu vai lejupvērstu pārdispečēšanu, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, un par pasākumiem, kas veikti, lai nākotnē samazinātu vajadzību pēc šādas samazināšanas vai lejupvērstas pārdispečēšanas. Par atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu saražotās elektroenerģijas samazināšanu vai pārdispečēšanu pienākas kompensācija atbilstīgi 6. punktam.

3.  Atbildīgie sistēmu operatori vismaz reizi gadā ziņo kompetentajai regulatīvajai iestādei un ACER par:

 

-  attīstības līmeni un uz tirgu balstītas ražošanas samazināšanas efektivitāti vai ražošanas, enerģijas uzkrāšanas vai pieprasījumreakcijas iekārtu pārdispečēšanu;

 

-  iemesliem, kā arī to tehnoloģiju apjomiem un veidiem, uz kurām attiecas tādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu saražotās elektroenerģijas samazināšana vai lejupvērsta pārdispečēšana un kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju;

 

-  pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu vajadzību pēc samazinātas vai lejupējas dispečēšanas; un

 

-  pieprasījumiem un līgumiskām vienošanām ar ražošanas vienībām, lai tās darbotos konkrētā elektroenerģijas padeves līmenī; sistēmu operatori pamato šādu vienošanos nepieciešamību un to, kādā apmērā šos pakalpojumus nevar sniegt citi resursi, izklāstot, vai tas atbilst Savienības mērķiem par viszemākajām piegādes izmaksām.

 

Regulatori tirgus ieinteresētību izvērtē reizi gadā.

 

Par atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas ietaišu saražotās elektroenerģijas samazināšanu vai pārdispečēšanu pienākas kompensācija atbilstīgi 6. punktam.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  garantē pārvades un sadales tīklu spēju pārvadīt elektroenerģiju, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā vai no atjaunojamajiem energoresursiem, ar minimālu iespējamo samazināšanu vai pārdispečēšanu. Tomēr tīklu plānošanā ierobežota apmēra samazināšanu vai pārdispečēšanu drīkst ņemt vērā, ja ir pierādīts, ka tas ir ekonomiski efektīvāks risinājums, un ja apjoms attiecīgajā zonā nepārsniedz 5 % no tādu iekārtu uzstādītajām jaudām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju;

(a)  garantē pārvades un sadales tīklu spēju pārvadīt elektroenerģiju, kas saražota vai uzkrāta augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā vai no atjaunojamajiem energoresursiem, ar minimālu iespējamo samazināšanu vai pārdispečēšanu. Tomēr tīklu plānošanā ierobežota apmēra samazināšanu vai pārdispečēšanu drīkst ņemt vērā, ja ir pierādīts, ka tas ir ekonomiski efektīvāks risinājums, un ja apjoms attiecīgajā zonā nepārsniedz 5 % no tādu iekārtu uzstādītajām vai uzkrātajām jaudām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju vai augstas efektivitātes koģenerāciju savienojuma punktā, ar noteikumu, ka pirms apstiprinājuma došanas ir notikusi atbilstoša apspriešanās ar ieinteresētajām personām;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  veic atbilstošus tīkla un tirgsaistītus darbības pasākumus, lai minimizētu augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā vai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas samazināšanu vai lejupvērsto pārdispečēšanu.

(b)  nodrošina, ka to tīkli ir pietiekami elastīgi, lai tos varētu pārvaldīt, kā ir noteikts Direktīvas .../... [Elektroenerģijas direktīva] [51.] pantā.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  veic atbilstošus tīkla un tirgsaistītus darbības pasākumus, lai efektīvi izmantotu visu augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā vai no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju un minimizētu tās samazināšanu vai lejupvērstu pārdispečēšanu.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju, lejupvērstu pārdispečēšanu vai samazināšanu piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā vien elektroenerģijas ražošanas iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas samazināšana vai lejupvērsta pārdispečēšana vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgas izmaksas vai riskus tīkla drošībai;

(b)  elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju, jo īpaši tad, ja;

 

(i)  minēto elektroenerģijas ražošanas iekārtu galvenais uzdevums ir ražot siltumu konkrētā rūpnieciskā objekta ražošanas procesu vajadzībām;

 

(ii)  siltuma un elektroenerģijas ražošana ir nesaraujami saistīta tādā veidā, ka izmaiņas siltuma ražošanā netīši rada izmaiņas aktīvās jaudas ražošanā un otrādi;

 

tiek pakļautas lejupvērstai pārdispečēšanai vai samazināšanai tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā vien elektroenerģijas ražošanas iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas samazināšana vai lejupvērsta pārdispečēšana vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgas izmaksas vai riskus tīkla drošībai;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pašražotu elektroenerģiju, ko ražo iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, un ko nepievada pārvades vai sadales tīklā, nesamazina, ja vien nav citu iespēju atrisināt tīkla drošības problēmas;

(c)  pašražotu elektroenerģiju, ko ražo iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, kas galvenokārt paredzēti pašpatēriņam, nesamazina, ja vien nav alternatīvu vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgi augstu risku tīkla drošībai;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  līdz c) apakšpunktā minēto lejupvērstu pārdispečēšanu vai samazināšanu pienācīgi un pārredzami pamato. Pamatojumu norāda 3. punktā minētajā ziņojumā.

(d)  iepriekš a) līdz c) punktā minēto lejupvērsto pārdispečēšanu vai samazināšanu pienācīgi un pārredzami pamato. Pamatojumu norāda 3. punktā minētajā ziņojumā.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja izmanto tirgū nebalstītu samazināšanu vai pārdispečēšanu, sistēmas operators, kurš pieprasījis samazināšanu vai pārdispečēsanu, par to piešķir finansiālu kompensāciju tās elektroenerģijas ražošanas vai pieprasījumietaises īpašniekam, kam piemērota samazināšana vai pārdispečēšana. Finansiālā kompensācija ir vismaz vienāda ar lielāko no šādiem elementiem:

6.  Ja izmanto tirgū nebalstītu samazināšanu vai pārdispečēšanu, sistēmas operators, kurš pieprasījis samazināšanu vai pārdispečēsanu, par to piešķir finansiālu kompensāciju tās elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas vai pieprasījumietaises īpašniekam, kam piemērota samazināšana vai pārdispečēšana. Finansiālā kompensācija ir vismaz vienāda ar lielāko no šādiem elementiem:

(a)  samazināšanas vai pārdispečēšanas radītās papildu darbības izmaksas, piemēram, papildu kurināmā izmaksas augšupvērstas pārdispečēšanas gadījumā vai rezerves siltumapgādes nodrošināšana tādas lejupvērstas pārdispečēšanas vai samazināšanas gadījumā, kas piemērota elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju;

(a)  samazināšanas vai pārdispečēšanas radītās papildu darbības izmaksas, piemēram, papildu kurināmā izmaksas augšupvērstas pārdispečēšanas gadījumā vai rezerves siltumapgādes nodrošināšana tādas lejupvērstas pārdispečēšanas vai samazināšanas gadījumā, kas piemērota elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju;

(b)  90 % no neto ieņēmumiem, kas būtu gūti, pārdodot nākamās dienas tirgū elektroenerģijas ražošanas ietaises vai pieprasījumietaises elektroenerģiju, ja nebūtu pieprasīta samazināšana vai pārdispečēšana. Ja elektroenerģijas ražošanas ietaisēm vai pieprasījumietaisēm pēc to saražotā vai patērētā elektroenerģijas daudzuma piešķir finansiālu atbalstu, nesaņemto finansiālo atbalstu uzskata par daļu no neto ieņēmumiem.

(b)  100 % no neto ieņēmumiem, kas būtu gūti, pārdodot nākamās dienas tirgū elektroenerģijas ražošanas ietaises, enerģijas uzkrāšanas ietaises vai pieprasījumietaises elektroenerģiju, ja nebūtu pieprasīta samazināšana vai pārdispečēšana. Ja elektroenerģijas ražošanas ietaisēm vai pieprasījumietaisēm pēc to saražotā vai patērētā elektroenerģijas daudzuma piešķir finansiālu atbalstu, nesaņemto finansiālo atbalstu uzskata par daļu no neto ieņēmumiem. Kompensāciju pilnā apmērā piešķir saprātīgā termiņā pēc tam, kad samazināšana ir notikusi.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

12. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 3. punktu sniegtā informācija tiek atspoguļota valsts ziņošanas procesā attiecībā uz iekšējo enerģijas tirgu, kā noteikts Regulas .../... [Pārvaldības regulas] [21.] pantā.

Pamatojums

Ziņošanas procedūras būtu jāracionalizē saskaņā ar Pārvaldības regulu, lai samazinātu administratīvo slogu.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

12. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b  Vajadzības gadījumā dažādu dalībvalstu sistēmu operatori vienojas par taisnīgu tādu izmaksu pārdalīšanu, kas radušās saistībā ar pārrobežu pārdispečēšanu un kompensācijas tirdzniecību.

Pamatojums

Šā panta noteikumos jāiekļauj arī pasākumi, kas attiecas uz pārrobežu pārdispečēšanu un kompensācijas tirdzniecību pāri valstu robežām, un tas loģiski izriet no šā panta iepriekšējiem punktiem.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar nediskriminējošiem, tirgbalstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, t. i., metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem. Veicot darbības pasākumus, ar ko nodrošina, ka pārvades sistēma turpina darboties normālā stāvoklī, pārvades sistēmas operators ņem vērā šādu pasākumu ietekmi uz kaimiņos esošajām kontroles zonām un koordinē tos ar citiem skartajiem pārvades sistēmu operatoriem, kā paredzēts Regulā (ES) 2015/1222.

1.  Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar nediskriminējošiem, tirgbalstītiem risinājumiem, tostarp energoefektivitātes un pieprasījuma pārvaldības risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, t. i., metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem. Veicot darbības pasākumus, ar ko nodrošina, ka pārvades sistēma turpina darboties normālā stāvoklī, pārvades sistēmas operators ņem vērā šādu pasākumu ietekmi uz kaimiņos esošajām kontroles zonām un koordinē tos ar citiem skartajiem pārvades sistēmu operatoriem, kā paredzēts Regulā (ES) 2015/1222.

Pamatojums

Saskaņā ar noteikumiem par energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, kas iekļauti 3. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā, 16. panta 2. un 8. punktā, 18. panta 3. punktā, 19. panta 4.b punktā, 25. panta 2. punktā un 55. panta 1. punkta l) apakšpunktā, regulas loģika ir jāpiemēro arī pārslodzes pārvaldībai.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot drošas tīkla darbības drošuma standartus. Kompensācijas tirdzniecību un pārdispečēšanu, tostarp pārrobežu pārdispečēšanu, izmanto, lai maksimizētu pieejamās jaudas, ja vien nav pierādīts, ka tas nesniegtu nekādu labumu ekonomiskās efektivitātes ziņā Savienības līmenī.

3.  Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot drošas tīkla darbības drošuma standartus. Kompensācijas tirdzniecību un pārdispečēšanu, tostarp pārrobežu pārdispečēšanu, izmanto, lai garantētu plānotās apmaiņas noteiktību gadījumā, ja sistēmas drošības iemeslu dēļ ir samazināta pieejamā neto pārvades jauda.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem , tostarp maksas par pieslēgšanos tīkliem, maksas par tīklu izmantošanu un attiecīgā gadījumā maksas par saistītiem tīkla pastiprinājumiem , ir pārredzamas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un elastīguma un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Konkrētāk, tās piemēro tā, lai ne pozitīvā, ne negatīvā virzienā nebūtu diskriminācijas starp produkciju, kas pieslēgta sadales līmenī, un produkciju, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tām nevajadzētu diskriminēt enerģijas uzkrāšanu un mazināt stimulu iesaistīties pieprasījumreakcijā.

1.  Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem , tostarp maksas par pieslēgšanos tīkliem, maksas par tīklu izmantošanu un attiecīgā gadījumā maksas par saistītiem tīkla pastiprinājumiem , ir pārredzamas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un elastīguma un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Konkrētāk, tās piemēro tā, lai ne pozitīvā, ne negatīvā virzienā nebūtu diskriminācijas starp produkciju, kas pieslēgta sadales līmenī, un produkciju, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tām nevajadzētu diskriminēt enerģijas uzkrāšanu, konkrētāk, nepiemērot enerģijas uzkrāšanai dubultu maksu, un agregēšanu un nevajadzētu mazināt stimulu nodarboties ar pašražošanu vai pašpatēriņu vai iesaistīties pieprasījumreakcijā. Neskarot 3. punktu, šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tarifi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pārvades un sadales sistēmu operatoriem nodrošina atbilstošus stimulus palielināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, veicināt tirgus integrāciju un piegādes drošību un atbalstīt investīcijas un saistītās pētniecības darbības.

2.  Tarifi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pārvades un sadales sistēmu operatoriem nodrošina atbilstošus stimulus palielināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, veicināt tirgus integrāciju, tostarp attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas ietaisēm, un piegādes drošību un atbalstīt investīcijas un saistītās pētniecības darbības.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

16. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Sadales tarifi atspoguļo izmaksas, ko rada sistēmas izmantotāji, tostarp aktīvie lietotāji, izmantodami sadales tīklu, un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem. Ja dalībvalstis ir ieviesušas viedās uzskaites sistēmas, regulatīvās iestādes var noteikt laikā diferencētus tīkla tarifus, kas atspoguļo tīkla izmantošanu un kas patērētājam ir pārredzami un paredzami.

7.  Sadales tarifi atspoguļo izmaksas un ieguvumus, ko rada piekļuve sadales sistēmai un tās izmantošana, tostarp aktīvie lietotāji, izmantodami sadales tīklu, un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa, uzkrāšanas vai elektroenerģijas ražošanas profiliem. Ja dalībvalstis ir ieviesušas viedās uzskaites sistēmas, regulatīvās iestādes var noteikt laikā diferencētus tīkla tarifus, kas atspoguļo tīkla izmantošanu un kas patērētājam ir pārredzami un paredzami.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

16. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Regulatīvās iestādes dod stimulus sadales sistēmu operatoriem iepirkt pakalpojumus to tīklu darbībai un attīstīšanai un integrēt inovatīvus risinājumus sadales sistēmās. Šajā nolūkā regulatīvās iestādes visas attiecīgās izmaksas atzīst par attiecināmām un ietver sadales tarifos un nosaka rezultativitātes mērķrādītājus, lai stimulētu sadales sistēmu operatorus savos tīklos paaugstināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti.

8.  Regulatīvās iestādes dod stimulus sadales sistēmu operatoriem iepirkt pakalpojumus to tīklu darbībai un attīstīšanai un integrēt inovatīvus risinājumus sadales sistēmās. Šajā nolūkā regulatīvās iestādes visas attiecīgās izmaksas atzīst par attiecināmām un ietver sadales tarifos un nosaka rezultativitātes mērķrādītājus, lai stimulētu sadales sistēmu operatorus savos tīklos paaugstināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti un elastību, un veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un enerģijas uzkrāšanu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

16. pants – 9. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  to stimulu atcelšanai, kas negatīvi ietekmē energoefektivitāti un pieprasījuma pārvaldību;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

16. pants – 9. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  metodēm, lai aprēķinātu ieguvumus, ko sniedz pašpatēriņš, decentralizēta ražošana, uzkrāšana un pieprasījumreakcija, kā arī to papildināmība;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Visus ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto šādiem nolūkiem:

2.  Ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto šādiem nolūkiem:

Pamatojums

Izmaiņas b) apakšpunktu pirmajā daļā ir nepieciešams, lai atspoguļotu pārējo tekstu. Nav iespējams nošķirt atsevišķas šā panta daļas.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai palielināšanai , izmantojot investīcijas tīklā, jo īpaši jaunos starpsavienotājos .

(b)  starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai palielināšanai, izmantojot investīcijas tīklā, jo īpaši jaunos starpsavienotājus un iekšējās līnijas, kuras ir minētas PSOET desmit gadu tīkla attīstības plānā kā atbilstošas, lai varētu samazināt starpsavienojumu pārslodzi, kā arī koriģējošas darbības, piemēram, tādi elektroenerģijas pārrobežu korektīvie pasākumi kā pārdispečēšana un prečmaiņas tirdzniecība.

Ja ieņēmumus nevar efektīvi izmantot pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, tos deponē atsevišķā iekšējā kontā izmantošanai šādiem nolūkiem nākotnē.

Ja ieņēmumus nevar efektīvi izmantot pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, kā papildu iespēju tos var — saņemot attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestāžu apstiprinājumu — līdz maksimālajai vērtībai, par ko lemj minētās regulatīvās iestādes, izmantot kā ienākumus, ko valsts regulatīvās iestādes ņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķina metodiku un/vai nosakot tīkla tarifus. Regulatīvās iestādes šo iespēju var apstiprināt tikai tādos gadījumos, kad pārvades sistēmas operators pieņem lēmumu un apņemas īstenot visus starpsavienojumu projektus, kuri nodrošina pozitīvu neto ieguvumu un kuru bilance ir pietiekama, lai finansētu šīs investīcijas. Pārējos ienākumus deponē atsevišķā iekšējā kontā līdz laikam, kad tos var izmantot šā punkta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem. Regulatīvā iestāde informē Aģentūru par otrajā daļā minēto apstiprinājumu.

Pamatojums

Izmaiņas b) apakšpunktu pirmajā daļā ir nepieciešams, lai atspoguļotu pārējo tekstu. Nav iespējams nošķirt atsevišķas šā panta daļas.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Uz ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu attiecas metodika, ko ierosina Aģentūra un apstiprina Komisija. Aģentūras priekšlikums iesniedzams Komisijai līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā], un to apstiprina sešu mēnešu laikā.

svītrots

Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma metodiku var atjaunināt, un Komisija atjaunināto metodiku apstiprina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tās iesniegšanas.

 

Pirms metodiku iesniedz Komisijai, Aģentūra par to apspriežas atbilstīgi [Regulas (EK) Nr. 713/2009 pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016 863/2)] 15. pantam.

 

Metodikā paredz vismaz apstākļus, kādos ieņēmumus var izmantot 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, un apstākļus, kādos tos var deponēt atsevišķā iekšējā kontā izmantošanai šādiem nolūkiem nākotnē, kā arī deponēšanas termiņu.

 

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pārvades sistēmu operatori iepriekš skaidri nosaka, kā tiks izmantoti pārslodzes ieņēmumi, un ziņo par šādu ieņēmumu faktisko izlietojumu. Ik gadu līdz 31. jūlijam valstu regulatīvās iestādes publicē ikgadēju ziņojumu, kurā ziņo par ieņēmumiem, kas iekasēti 12 mēnešu periodā, kurš beidzas tā paša gada 30. jūnijā, un par ieņēmumu izlietojumu, tostarp konkrētiem projektiem, kur ieņēmumi izlietoti, vai summu, kas deponēta atsevišķā kontā, un pievieno verifikācijas ziņojumu par to, ka izlietojums atbilst šai regulai un atbilstīgi 3. punktam izstrādātajai metodikai.

svītrots

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis uzrauga resursu pietiekamību savā teritorijā, par pamatu izmantojot Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 19. pantam.

1.  Dalībvalstis uzrauga resursu pietiekamību savā teritorijā un ziņo par to, par pamatu izmantojot Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 19. pantam, kā arī atbilstošos gadījumos par valsts un reģionālo novērtējumu.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā ir paustas bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis apzina regulatīvus izkropļojumus, kas izraisījuši vai veicinājuši šādu bažu rašanos.

2.  Ja Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā ir paustas bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis apzina regulatīvus izkropļojumus un tirgus nepilnības, kas izraisījušas vai veicinājušas šādu bažu rašanos.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis publicē grafiku, kādā pieņemami pasākumi konstatēto regulatīvo izkropļojumu likvidēšanai. Risinot jautājumus, kas saistīti ar bažām par resursu pietiekamību, dalībvalstis apsver regulatīvo izkropļojumu likvidēšanu, iztrūkuma cenu ieviešanu, starpsavienojumu, enerģijas uzkrāšanas, pieprasījumreakcijas un energoefektivitātes pasākumu izvēršanu.

3.  Dalībvalstis publicē grafiku un īstenošanas plānu, ar ko saskaņā pieņemami pasākumi konstatēto regulatīvo izkropļojumu likvidēšanai un darbības tirgus nepilnību novēršanai. Risinot jautājumus, kas saistīti ar bažām par resursu pietiekamību, dalībvalstis apsver regulatīvo izkropļojumu likvidēšanu, iztrūkuma cenu ieviešanu, starpsavienojumu, enerģijas uzkrāšanas, pieprasījumreakcijas un energoefektivitātes pasākumu izvēršanu.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis paredz rādītājus ziņošanai par saskaņā ar 3. punktu pieņemto pasākumu efektivitāti un attiecīgi pārskata saskaņā ar 23. pantu ieviesto jaudas mehānismu.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma pamatā ir metodika, kas nodrošina, ka novērtējums:

4.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma pamatā ir metodika, kas nodrošina, ka novērtējums:

(a)  tiek veikts tirdzniecības zonu līmenī un aptver vismaz visas dalībvalstis;

(a)  tiek veikts tirdzniecības zonu līmenī un aptver vismaz visas dalībvalstis;

(b)  ir balstīts uz atbilstošiem prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma scenārijiem, kas ietver ekonomisku novērtējumu par iespējamību, ka no ekspluatācijas varētu izņemt vai no jauna uzbūvēt elektroenerģijas ražošanas aktīvus un ka varētu tikt īstenoti pasākumi energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanai, un par attiecīgu jutīgumu pret vairumcenām un oglekļa cenu izmaiņām;

(b)  ir balstīts uz atbilstošiem prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma scenārijiem, kas ietver ekonomisku novērtējumu par iespējamību, ka no ekspluatācijas varētu izņemt, iekonservēt vai no jauna uzbūvēt elektroenerģijas ražošanas aktīvus un ka varētu tikt īstenoti pasākumi energoefektivitātes un elektrības starpsavienojumu mērķrādītāju sasniegšanai, un par attiecīgu jutīgumu pret vairumcenām un oglekļa cenu izmaiņām;

(c)  pienācīgi ņem vērā visu resursu devumu, tostarp esošo un nākotnes elektroenerģijas ražošanu, enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakciju un importa un eksporta iespējas un to devumu elastīgai sistēmas darbībai;

(c)  pienācīgi ņem vērā visu resursu devumu, tostarp esošo un nākotnes elektroenerģijas ražošanu, enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakciju un importa un eksporta iespējas un to devumu elastīgai sistēmas darbībai;

(d)  paredz 18. panta 3. punktā minēto pasākumu iespējamo ietekmi;

(d)  paredz 18. panta 3. punktā minēto pasākumu iespējamo ietekmi;

(e)  ietver scenārijus bez esošiem vai plānotiem jaudas mehānismiem;

(e)  ietver scenārijus bez esošiem vai plānotiem jaudas mehānismiem;

(f)   ir balstīts uz tirgus modeli, kurā attiecīgā gadījumā izmantota plūsmbalstīta pieeja;

(f)  ir balstīts uz tirgus modeli, kurā attiecīgā gadījumā izmantota plūsmbalstīta pieeja;

(g)  izmanto varbūtīgus aprēķinus;

(g)  izmanto varbūtīgus aprēķinus;

(h)  izmanto vismaz šādus rādītājus:

(h)  izmanto vismaz šādus rādītājus:

–  sagaidāmā nepadotā enerģija un

–  sagaidāmā nepadotā enerģija un

–  sagaidāmais slodzes zuduma ilgums;

–  sagaidāmais slodzes zuduma ilgums;

(i)  apzina iespējamo resursu pietiekamības bažu avotus, proti, vai tas ir tīkla vai resursu ierobežojums vai abi.

(i)  apzina iespējamo resursu pietiekamības bažu avotus, proti, vai tas ir tīkla vai resursu ierobežojums vai abi.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

19. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  2. un 5. punktā minētos priekšlikumus un 3. punktā minētā Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma rezultātus nodod iepriekšējai apspriešanai, un tos apstiprina Aģentūra, ievērojot 22. pantā izklāstīto procedūru.

6.  Panta 2. un 5. punktā minētos priekšlikumus, scenārijus un pieņēmumus, uz kuriem tie balstās, un 3. punktā minētā Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma rezultātus nodod iepriekšējai apspriešanai visām skartajām personām, un tos apstiprina Aģentūra, ievērojot 22. pantā izklāstīto procedūru.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalstis izmanto jaudas mehānismus, tām ir jābūt uzticamības standartam, kas pārredzami norāda to vēlamo piegādes drošības līmeni.

1.  Ja dalībvalstis izmanto jaudas mehānismus, tām ir jābūt uzticamības standartam, kas norāda vajadzīgo piegādes drošības līmeni, pamatojoties uz pārredzamu, objektīvu, pārbaudāmu un padziļinātu izmaksu un ieguvumu analīzi.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzticamības standartu nosaka valsts regulatīvā iestāde, par pamatu izmantojot metodiku atbilstīgi 19. panta 5. punktam.

2.  Uzticamības standartu nosaka valsts regulatīvā iestāde, par pamatu izmantojot metodiku atbilstīgi 19. panta 5. punktam un ņemot vērā vajadzības principu un proporcionalitātes principu, kā arī vajadzību izvairīties no videi kaitīgu subsīdiju negatīvās ietekmes un nevajadzīgiem tirgus izkropļojumiem, tostarp jaudas pārpalikuma.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

21. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Reģionālie operatīvie centri, kas izveidoti atbilstīgi 32. pantam, reizi gadā aprēķina maksimālo ieejas jaudu, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai, ņemot vērā starpsavienojuma sagaidāmo pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu starp sistēmu, kurā mehānismu piemēro, un sistēmu, kurā atrodas aizrobežu jauda. Aprēķins ir vajadzīgs katrai tirdzniecības zonu robežai.

6.  Ja ir piemēroti jaudas mehānismi, pārvades sistēmu operatori palīdz attiecīgajām regulatīvajām iestādēm aprēķināt maksimālo ieejas jaudu, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai, ņemot vērā starpsavienojuma sagaidāmo pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu starp sistēmu, kurā mehānismu piemēro, un sistēmu, kurā atrodas aizrobežu jauda. Aprēķins ir vajadzīgs katrai tirdzniecības zonu robežai.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai risinātu joprojām pastāvošās bažas, ko nevar kliedēt ar pasākumiem atbilstīgi 18. panta 3. punktam, dalībvalstis var ieviest jaudas mehānismus, ievērojot šā panta noteikumus un Savienības valsts atbalsta noteikumus.

1.  Lai risinātu joprojām pastāvošās bažas, ko nevar kliedēt ar pasākumiem atbilstīgi 18. panta 3. punktam, dalībvalstis izstrādā plānu, paredzot atbilstīgus pasākumus nolūkā risināt minētās bažas, kas jāīsteno ne ilgāk kā piecu gadu periodā.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šā panta 1. punktā minētā plāna mērķis ir nodrošināt resursu pietiekamību bez papildu resursiem jaudas mehānismos ar vienu vai vairākiem šādiem veidiem:

 

(a)  atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas papildu jaudu;

 

(b)  energoefektivitāti;

 

(c)  pieprasījumreakciju;

 

(d)  uzglabāšanu;

 

(e)  savstarpējiem savienojumiem.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Kamēr nav īstenots 1. punktā noteiktais plāns, dalībvalstis var ieviest jaudas mehānismus, ja tie ir vajadzīgi, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un ievērojot šā panta noteikumus un Savienībā spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja dalībvalsts vēlas izveidot jaudas mehānismu, tā par ierosināto mehānismu apspriežas vismaz ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ar ko tā elektriski savienota.

2.  Ja dalībvalsts vēlas izveidot jaudas mehānismu, tā par ierosināto mehānismu apspriežas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ar ko tā elektriski savienota.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Jaudas mehānismi nerada nevajadzīgus tirgus izkropļojumus un neierobežo pārrobežu tirdzniecību. Mehānismā sakopotās jaudas apjoms nepārsniedz to, kas vajadzīgs bažu kliedēšanai.

3.  Jaudas mehānismi nerada nevajadzīgus tirgus izkropļojumus, tie nekādi nediskriminē atjaunojamos energoresursus, nemazina centienus izmantot elastīgu patēriņu un energoefektivitāti, kā arī nepalielina izmaksas patērētājiem. Tie neierobežo pārrobežu tirdzniecību. Mehānismā sakopotās jaudas ilgums un apjoms nepārsniedz to, kas vajadzīgs bažu kliedēšanai.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

23. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ražošanas jaudas nodrošinātājus izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem kritērijiem, tostarp elastības kritērijiem. Šādu kritēriju mērķis ir pēc iespējas uzlabot palielināšanas spēju un samazināt jaudas mehānismos iesaistīto elektrostaciju stabilas izlaides vajadzīgo līmeni.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, par kuru galīgais investīciju lēmums pieņemts pēc [PB: stāšanās spēkā], ir tiesības piedalīties jaudas mehānismā tikai tad, ja tās emisijas nesasniedz 550 g CO2/kWh. Pēc tam, kad pagājuši pieci gadi kopš šīs regulas stāšanās spēkā, jaudas mehānismos nesakopo elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas emitē vismaz 550 g CO2/kWh.

4.  Ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, par kuru galīgais investīciju lēmums pieņemts pēc [PB: stāšanās spēkā], ir tiesības piedalīties jaudas mehānismā tikai tad, ja tās emisijas nesasniedz 550 g CO2/kWh. Pēc tam, kad pagājuši divi (vai pieci — stacijām, kas piedalās stratēģiskajā rezervē) gadi kopš šīs regulas stāšanās spēkā, jaudas mehānismos nesakopo elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas emitē vismaz 550 g CO2/kWh.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

23. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Elektroenerģijas ražošanas iekārtas CO2 emisijas faktora pamatā ir neto lietderība pie nominālās jaudas ISO apstākļos.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis nepiemēro jaudas mehānismus.

5.  Ja dalībvalsts vēlas ieviest jaudas mehānismu, tai ir jāizskaidro tā atbilstība Eiropas resursu pietiekamības novērtējumam, jo īpaši saistībā ar pamatojumu, darbības jomu, uzsākšanu un izbeigšanu, kā arī daudzgadu īstenošanu.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

23. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Izstrādājot jaudas mehānismu, dalībvalstis paredz izstāšanās klauzulu, kas ir noteikums, kurš nodrošina jaudas mehānisma efektīvu pakāpenisku pārtraukšanu gadījumā, ja resursu izmantošanas pietiekamības novērtējums parāda, ka vairs nav resursu pietiekamības bažu.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Elektroenerģijas tirgus plānošanas konsultatīvā padome

 

Līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izveido Elektroenerģijas tirgus plānošanas konsultatīvo padomi. Konsultatīvajā padomē darbojas augsta līmeņa eksperti no dalībvalstīm un atbilstīga un līdzsvarota grupa ekspertu, kas pārstāv enerģētikas nozari, tostarp komunālo pakalpojumu sniedzēji, investori, tehnoloģiju piegādātāji, tīkla operatori, klimata aizsardzības grupas, patērētāju pārstāvji un vietējo enerģētikas kopienu pārstāvji.

 

Konsultatīvā padome nodrošina Komisijai īpašas zināšanas un informāciju, tādējādi konsultējot un palīdzot Komisijai sagatavot nākotnes politikas iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas elektroenerģijas tirgus struktūru. Padome minēto īsteno, attiecīgā gadījumā izstrādājot atzinumus, ieteikumus vai ziņojumus.

 

Divdesmit četru mēnešu laikā pēc Konsultatīvās padomes izveides Komisija, balstoties uz diskusijām, izdara secinājumus un sagatavo paziņojumu, kurā noteiktas Eiropas elektroenerģijas tirgus stratēģiskās prioritātes, kas varētu sekmēt investīcijas, kuras nepieciešamas ilgtspējīgai, drošai un izmaksefektīvai enerģētikas pārkārtošanai.

Pamatojums

ES ir ceļā uz enerģētikas sistēmu, kas rada enerģiju ar zemām robežizmaksām, bet kurai ir nepieciešamas lielas sākotnējās investīcijas. Pašreizējais elektroenerģijas tirgus atlīdzina tikai enerģijas robežizmaksas un neatspoguļo šo pāreju. Uz tirgu balstīta atlīdzība joprojām ir problēma. Pamatprincipu pārveidei saistībā ar ES enerģijas ražošanu un izmantošanu, lai veidotu nākotni ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir vajadzīgas rūpīgas pārdomas par elektroenerģijas tirgus modeli.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kuras izmanto jaudas mehānismus [PB: šīs regulas spēkā stāšanās datumā], pielāgo savus mehānismus, lai tie atbilstu šīs regulas 18., 21. un 23. pantam.

Dalībvalstis, kuras izmanto jaudas mehānismus [PB: šīs regulas spēkā stāšanās datumā], pielāgo savus mehānismus, lai tie atbilstu šīs regulas 18., 21. un 23. pantam, līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Pamatojums

Tas ir saskaņā ar mērķi izveidot tādu iekšējo elektroenerģijas (vairumtirdzniecības) tirgu Eiropā, kam ir vajadzīga vienota valsts tirgu struktūra.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstīm un reģioniem, kuri izlemj — neatkarīgi no saskaņotajiem noteikumiem par jaudas mehānismiem vai to rezultātā — aktīvi izbeigt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, ir jāsniedz ilgtermiņa veicinošs satvars taisnīgai pārejai uz ilgtspējīgu un elastīgu elektroenerģijas sistēmu. Labi pārvaldīta un plānota atteikšanās no ogļu spēkstacijās ražotām jaudām veicinātu elektroenerģijas sistēmu, tāpat arī palīdzētu sasniegt Savienības klimata un vides mērķus, piemēram, nodrošinot CO2 emisiju samazināšanos un tīru gaisu.

Pamatojums

Dekarbonizācijai jābūt iekļaujošai, taisnīgai un visas ieinteresētās personas vienojošai un jāņem vērā ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un vidi, kā arī ilgtspējīgu darba alternatīvas, jo īpaši tad, ja šāda izmantošanas izbeigšana ir saistīta ar derīgo izrakteņu ieguves darbību pakāpenisku pārtraukšanu. Ogļu platformas dialoga izveides sagatavošanas darbība, lai apspriestu pārvaldības aspektus, taisnīgu pāreju un ekspluatācijas izbeigšanu, drīzumā sāksies un ES elektroenerģijas tirgus noteikumiem vajadzētu būt saskaņā ar šīm darbībām.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pildot savas funkcijas saskaņā ar ES tiesību aktiem, ENTSO-E rīkojas Eiropas labā un neatkarīgi no individuālām nacionālajām interesēm vai pārvades sistēmu operatoru nacionālajām interesēm, kā arī palīdz efektīvi un ilgtspējīgi sasniegt 2020.–2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā noteiktos mērķus, konkrētāk, sekmē no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas integrāciju un energoefektivitātes palielināšanu.

2.  Pildot savas funkcijas saskaņā ar ES tiesību aktiem, ENTSO-E rīkojas Eiropas labā un neatkarīgi no individuālām nacionālajām interesēm vai pārvades sistēmu operatoru nacionālajām interesēm, kā arī palīdz efektīvi un ilgtspējīgi sasniegt 2020.–2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā noteiktos mērķus, konkrētāk, sekmē no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas integrāciju, ko papildina enerģijas uzkrāšana un pieprasījumreakcija, un energoefektivitātes palielināšanu.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] visi pārvades sistēmu operatori izveido reģionālos operatīvos centrus saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem kritērijiem. Reģionālos operatīvos centrus izveido teritorijā, kas pieder vienai no attiecīgajā darbības reģionā ietilpstošajām dalībvalstīm.

1.  Līdz [PB:12 mēneši pēc stāšanās spēkā] visi sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori iesniedz reģiona regulatīvajām iestādēm izskatīšanai priekšlikumu par reģionālo koordinācijas centru izveidi saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem kritērijiem.

 

Priekšlikumā iekļauj šādu informāciju:

 

(a)  dalībvalsts nosaukums, kurā tiks izveidots reģionālais koordinācijas centrs;

 

(b)  organizatoriskā, finansiālā un darbības kārtība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka starpsavienotās pārvades sistēmas darbība ir efektīva, droša un uzticama;

 

(c)  īstenošanas plāns reģionālo koordinācijas centru darbības sākšanai;

 

(d)  reģionālo koordinācijas centru statūti un reglaments;

 

(e)  sadarbības procesu apraksts saskaņā ar 35. pantu;

 

(f)  apraksts attiecībā uz kārtību, kādā tiks īstenota reģionālo koordinācijas centru atbildība saskaņā ar 44. pantu.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

32. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Efektīva pārvades sistēmas darbība ir katra pārvades sistēmas operatora atbildība saskaņā ar 44. pantu.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  reģionālās atjaunošanas koordinācija un optimizācija;

svītrots

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana;

svītrots

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā;

svītrots

Pamatojums

Pieskaņots 5. panta 7. punkta grozījumam. Iepirkuma un rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana ir cieši saistīti ar sistēmas īpatnībām, sezonu un līdz ar to arī ar enerģijas piegādes drošību. Tā kā valstu PSO ir atbildīgi par piegādes drošību, tiem arī būtu jāsaglabā tiesības iepirkt balansēšanas jaudas daudzumu/rezerves, kuru tie uzskata par pietiekamu.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana;

svītrots

Pamatojums

Pieskaņots 5. panta 8. punkta grozījumam. Iepirkuma un rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana ir cieši saistīti ar sistēmas īpatnībām, sezonu un līdz ar to arī ar enerģijas piegādes drošību. Tā kā valstu PSO ir atbildīgi par piegādes drošību, tiem arī būtu jāsaglabā tiesības iepirkt balansēšanas jaudu/rezerves.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  reģionālās nākamās nedēļas līdz tekošās dienas sistēmas pietiekamības prognozes un risku mazinošu darbību sagatavošana;

(i)  reģionālās nākamās nedēļas līdz tekošās dienas sistēmas pietiekamības prognozes;

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensācijas mehānismu optimizācija;

svītrots

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  apmācība un sertifikācija;

svītrots

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  reģionālo krīzes scenāriju apzināšana saskaņā ar [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 6. panta 1. punktu, ja šo uzdevumu deleģējis ENTSO-E;

svītrots

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)  ikgadējo krīzes simulāciju sagatavošana un īstenošana sadarbībā ar kompetentajām iestādēm atbilstīgi [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 12. panta 3. punktam;

svītrots

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o)  uzdevumi, kas saistīti ar reģionālo krīzes scenāriju apzināšanu, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem operatīvajiem centriem atbilstīgi [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 6. panta 1. punktam;

svītrots

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p)  uzdevumi, kas saistīti ar sezonālajām pietiekamības ainām, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem operatīvajiem centriem atbilstīgi [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 9. panta 2. punktam;

svītrots

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – q apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(q)  tādas maksimālās ieejas jaudas aprēķināšana, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos atbilstīgi 21. panta 6. punktam.

svītrots

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija atbilstīgi šīs regulas VII nodaļai reģionālajiem operatīvajiem centriem var uzticēt vēl citas funkcijas, kas neietver lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

2.  Katra reģionālā koordinācijas centra mērķis ir nodrošināt šādas funkcijas:

 

(a)  reģionālās atjaunošanas koordinācija un optimizācija;

 

(b)  pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana;

 

(c)  jaudas rezerves reģionālās dimensijas veicināšana;

 

(d)  balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana;

 

(e)  pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensācijas mehānismu optimizācija;

 

(f)  apmācība un sertifikācija;

 

(g)  reģionālo krīzes scenāriju apzināšana saskaņā ar Regulas (ES) .../... [Regula par riskgatavību (COM(2016)0862)] [6. panta 1. punktu], ja šo uzdevumu deleģējis ENTSO-E;

 

(h)  uzdevumi, kas saistīti ar reģionālo krīzes scenāriju apzināšanu, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem atbilstīgi Regulas (ES) .../... [Regula par riskgatavību (COM(2016)0862)] [6. panta 1. punktam];

 

(i)  uzdevumi, kas saistīti ar sezonālajām pietiekamības ainām, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem atbilstīgi Regulas (ES) .../... [Regula par riskgatavību (COM(2016)0862)] [9. panta 2. punktam];

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Reģionālie operatīvie centri sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga reģionālo operatīvo centru ierosināto lēmumu un ieteikumu īstenošanai.

4.  Reģionālie koordinācijas centri sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem iesniedz visu informāciju, kas tiem vajadzīga, lai pildītu savus uzdevumus.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

35. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība reģionālajos operatīvajos centros

Sadarbība drošības jomā koordinētos reģionu operatīvajos centros un starp tiem

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālo operatīvo centru ikdienas darbu organizē kopīgas lēmumu pieņemšanas ceļā. Kopīgā lēmumu pieņemšanas procesa pamatā ir:

1.  Ikdienas koordināciju drošības jomā koordinētos reģionos un starp tiem pārvalda, izmantojot kopīgu lēmumu pieņemšanas procesu, kura pamatā ir:

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  lēmumu un ieteikumu pieņemšanas procedūra saskaņā ar 38. pantu;

(c)  pārvades sistēmas operatoru lēmumu pieņemšanas procedūra, ņemot vērā reģionālo drošības koordinatoru ieteikumus;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  reģionālo operatīvo centru pieņemto lēmumu un ieteikumu pārskatīšanas procedūra saskaņā ar 39. pantu.

(d)  reģionālo drošības koordinatoru sagatavoto ieteikumu pārskatīšanas procedūra saskaņā ar 39. pantu.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

37.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

37.a pants

 

Pārredzamība

 

1.  Reģionālie operatīvie centri rīko procedūru ieinteresēto personu iesaistīšanai un rīko regulāras tikšanās ar ieinteresētajām personām, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar starpsavienotās sistēmas efektīvu, drošu un uzticamu darbību, kā arī lai noteiktu nepilnības un ierosinātu uzlabojumus.

 

2.  ENTSO-E un reģionālie operatīvie centri darbojas pilnīgi pārredzami ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā. Visa attiecīgā dokumentācija tiek publiskota attiecīgā reģionālā operatīvā centra tīmekļa vietnē. Šo punktu piemēro priekšlikumiem, pamatojumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. un 33. pantu, 35. panta a) punktu un 38. pantu.

Pamatojums

Jautājums par reģionālajiem operatīvajiem centriem tiks plaši apspriests atbildīgajā komitejā. Tomēr ENVI komitejas skatījumā noteikumi par pārredzamību un līdzdalību ir ļoti svarīgi. Tādēļ šis pants ir loģisks iepriekšējo noteikumu attiecībā uz ROC turpinājums.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

38. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lēmumu un ieteikumu pieņemšana

Ieteikumu pieņemšana

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izstrādā lēmumu un ieteikumu pieņemšanas procedūru.

1.  Sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori izstrādā ieteikumu pieņemšanas un pārskatīšanas procedūru, ko ierosinājuši reģionālie koordinācijas centri saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Reģionālie operatīvie centri pieņem saistošus, pārvades sistēmu operatoriem adresētus lēmumus attiecībā uz 34. panta 1. punkta a), b), g) un q) apakšpunktā minētajām funkcijām. Pārvades sistēmu operatori īsteno reģionālo operatīvo centru izdotos saistošos lēmumus, izņemot, ja tie negatīvi ietekmētu sistēmas drošumu.

2.  Reģionālie koordinācijas centri ir tiesīgi pieņemt pārvades sistēmu operatoriem adresētus lēmumus attiecībā uz 34. panta 1. punkta a), b), g) un q) apakšpunktā minētajām funkcijām.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

38. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja pārvades sistēmas operators nolemj atkāpties no ieteikuma, ko sniedzis reģionālais koordinācijas centrs, tas reģionālajam koordinācijas centram un citiem pārvades sistēmu operatoriem sistēmas darbības reģionā iesniedz sīki izstrādātu pamatojumu.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

38. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Reģionālie operatīvie centri pieņem pārvades sistēmu operatoriem adresētus ieteikumus attiecībā uz 34. panta 1. punkta c) līdz b) un h) līdz p) apakšpunktā minētajām funkcijām.

3.  Pārvades sistēmu operatori atkāpjas no ieteikumiem par 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto funkciju izpildi tikai gadījumos, ja tas negatīvi ietekmētu sistēmas drošību.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izstrādā lēmumu un ieteikumu pārskatīšanas procedūru.

1.  Reģionālie koordinācijas centri un pārvades sistēmu operatori kopīgi izstrādā ieteikumu pārskatīšanas procedūru.

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

40. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālo operatīvo centru valde

Reģionālo drošības koordinatoru valde

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai reģionālie operatīvie centri pieņemtu pasākumus, kas saistīti ar to pārvaldību un darbības uzraudzību, tie katrs izveido valdi.

1.  Lai reģionālie drošības koordinatori pieņemtu pasākumus, kas saistīti ar to pārvaldību un darbības uzraudzību, tie katrs izveido valdi.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  reģionālā operatīvā centra statūtu un reglamenta izstrāde un apstiprināšana;

(a)  reģionālo drošības koordinatoru statūtu un reglamenta izstrāde un apstiprināšana;

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izveido un pārvalda savu organizāciju saskaņā ar struktūru, kas gādā par to funkciju drošumu. Organizatoriskā struktūra nosaka:

1.  Sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori izveido reģionālo koordinācijas centru organizatorisko struktūru. Organizatoriskā struktūra nosaka:

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

41. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Reģionālie operatīvie centri var izveidot reģionālos birojus, lai risinātu specifiskus vietēja mēroga jautājumus vai kas palīdzētu operatīvajiem centriem efektīvi un uzticami pildīt to funkcijas.

2.  Reģionālie drošības koordinatori var izveidot reģionālos birojus, lai risinātu specifiskus vietēja mēroga jautājumus vai kas palīdzētu reģionālajiem drošības koordinatoriem efektīvi un uzticami pildīt to funkcijas.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālie operatīvie centri ir aprīkoti ar visiem cilvēku, tehniskajiem, fiziskajiem un finanšu resursiem, kas vajadzīgi šajā regulā tiem noteikto pienākumu izpildei un funkciju veikšanai.

Reģionālie drošības koordinatori ir aprīkoti ar visiem cilvēku, tehniskajiem, fiziskajiem un finanšu resursiem, kas vajadzīgi šajā regulā tiem noteikto pienākumu neatkarīgai un objektīvai izpildei un funkciju veikšanai.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Reģionālie operatīvie centri izveido procesu, ar kuru nepārtraukti uzrauga vismaz šādus aspektus:

1.  Reģionālie drošības koordinatori izveido procesu, ar kuru nepārtraukti uzrauga vismaz šādus aspektus:

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  izdotie lēmumi un ieteikumi un panāktais rezultāts;

(b)  pārvades sistēmu operatoru lēmumi, kuros tie atkāpjas no ieteikumiem, ko izdevuši reģionālie sadarbības centri;

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Reģionālie operatīvie centri ne retāk kā reizi gadā iesniedz Aģentūrai un sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm datus, kas iegūti pastāvīgās uzraudzības ceļā.

2.  Reģionālie operatīvie centri ne retāk kā reizi gadā iesniedz Aģentūrai un sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm datus, kas iegūti pastāvīgās uzraudzības ceļā. Reģionālie koordinācijas centri publicē gada ziņojumu, izskaidrojot, kā to ieteikumi ir īstenoti. Minētajā ziņojumā būtu jāsniedz informācija par gadījumiem, kad operatori ir novirzījušies no ieteikumiem, un par pamatojumiem, ko tie snieguši.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

43. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Reģionālie operatīvie centri pārredzamā veidā nosaka savas izmaksas un ziņo tās Aģentūrai un sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm.

3.  Reģionālie drošības koordinatori pārredzamā veidā nosaka savas izmaksas un ziņo tās Aģentūrai un drošības koordinatora reģiona regulatīvajām iestādēm.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

43. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Reģionālie operatīvie centri ENTSO-E, Aģentūrai, sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai, kas izveidota atbilstīgi Komisijas Lēmuma 2012/C 353/0237 1. pantam, iesniedz ikgadēju ziņojumu par savu darbību.

4.  Reģionālie drošības koordinatori ENTSO-E, Aģentūrai, drošības koordinatora reģiona regulatīvajām iestādēm un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai, kas izveidota atbilstīgi Komisijas Lēmuma 2012/C 353/0237 1. pantam, iesniedz ikgadēju ziņojumu par savu darbību.

_________________

_________________

37. Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmums, ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (OV C 353, 17.11.2012, 2. lpp.).

37. Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmums, ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (OV C 353, 17.11.2012, 2. lpp.).

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

43. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Reģionālie operatīvie centri ENTSO-E, sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm, Aģentūrai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par krīzes situāciju novēršanu un pārvarēšanu, ziņo 1. punktā minētajā uzraudzības procesā konstatētās nepilnības.

5.  Reģionālie drošības koordinatori ENTSO-E, drošības koordinatora reģiona regulatīvajām iestādēm, Aģentūrai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par krīzes situāciju novēršanu un pārvarēšanu, ziņo 1. punktā minētajā uzraudzības procesā konstatētās nepilnības.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālie operatīvie centri veic darbības, kas vajadzīgas, lai segtu atbildību, kas saistīta ar to uzdevumu izpildi, jo īpaši, ja tie pieņem lēmumus, kas saistoši pārvades sistēmu operatoriem. Atbildības segšanas metodē ņem vērā reģionālo operatīvo centru juridisko statusu un pieejamā komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni.

Sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori pasākumus, ar kuriem segt atbildību, kas saistīta ar operatoru uzdevumu izpildi, ietver priekšlikumā par reģionālo koordinācijas centru izveidi saskaņā ar 32. pantu. Atbildības segšanas metodē ņem vērā reģionālo koordinācijas centru juridisko statusu un pieejamā komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadales sistēmu operatori, kuri neietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā vai kuri ir nodalīti saskaņā ar [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2] 35. panta noteikumiem, Savienības līmenī sadarbojas Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūras ietvaros (“ES SSO struktūra”), lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un darbību un sadales un pārvades sistēmu optimālu un koordinētu darbību. Sadales sistēmu operatori, kuri vēlas iesaistīties ES SSO struktūrā, kļūst par struktūras reģistrētajiem biedriem.

Visi sadales sistēmu operatori Savienības līmenī sadarbojas Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūras ietvaros („ES SSO struktūra”), lai veicinātu elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un darbību un tā atbalstītu ilgtspējīgas, decentralizētas un integrētākas energosistēmas attīstību un sekmētu sadales un pārvades sistēmu optimālu un koordinētu darbību. Sadales sistēmu operatori un tos Savienības līmenī pārstāvošās asociācijas, kas vēlas iesaistīties ES SSO struktūrā, kļūst par struktūras reģistrētajiem biedriem. Statūti nodrošina, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemtas vērā izplatīšanas tīklu reģionālās atšķirības.

Pamatojums

Sadales tīkli visā Eiropā ievērojami atšķiras — no to sprieguma līmeņa, topoloģijas, attiecīgās zonas dabas profila līdz lietotāju patēriņa modeļiem. Šī specifika ir jāņem vērā ES SSO struktūras darbībā.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

49. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pildot savas funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ES SSO struktūra rīkojas Savienības interesēs un neatkarīgi no individuālām valstiskajām interesēm un sadales sistēmu operatoru valstiskajām interesēm, kā arī palīdz efektīvi un ilgtspējīgi sasniegt 2020.–2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā noteiktos mērķus, konkrētāk, likvidēt šķēršļus no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas integrācijai un energoefektivitātes palielināšanai.

Pamatojums

Ņemot vērā jaunos uzdevumus, kas noteikti ES SSO struktūrai (jo īpaši uzdevumus saistībā ar tīkla kodeksu izstrādi un paraugpraksi), šai struktūrai būtu jānosaka pienākums darboties visas Eiropas interesēs, rīkoties neatkarīgi un palīdzēt sasniegt ES mērķus enerģētikas un klimata jomā. Šādu pienākumu ir ierosināts noteikt elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-E) ar šīs regulas 25. panta 2. punktu un tas būtu jāattiecina arī uz jauno ES SSO, lai nodrošinātu konsekvenci.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

50. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektroenerģijas ES SSO struktūras izveide

ES SSO struktūras izveide

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] sadales sistēmu operatori ar Aģentūras administratīvo atbalstu iesniedz Komisijai un Aģentūrai izveidojamās ES SSO struktūras statūtu projektu, reģistrēto biedru sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar ENTSO-E un citām ieinteresētajām personām un finansēšanas noteikumus.

1.  Līdz [PB: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] sadales sistēmu operatori ar Aģentūras administratīvo atbalstu iesniedz Komisijai un Aģentūrai pārvaldības struktūras izklāsta projektu, kas garantē taisnīgu un līdzsvarotu dalībnieku un dalībvalstu interešu pārstāvību. Tajā iekļauj izveidojamās ES SSO struktūras kritēriju projektu, kas minēts 2. punktā, reģistrēto biedru sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar ENTSO-E un citām ieinteresētajām personām un finansēšanas noteikumus.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

50. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Līdz [PB: 6 mēneši pēc stāšanās spēkā] Aģentūra nosaka kritērijus statūtu projektu, reģistrēto dalībnieku sarakstu un 1. pantā minēto reglamenta projektu izstrādei nolūkā nodrošināt ES SSO struktūras neatkarību no tās dalībniekiem un līdzsvarotu pārstāvību, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sadales sistēmu operatoriem. Aģentūra par kritērijiem oficiāli apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  ES SSO struktūras uzdevumi ir šādi:

1.  Galvenais ES SSO struktūras uzdevums ir dalība tīkla kodeksu izstrādē atbilstīgi 56. pantam.

 

Citi uzdevumi var ietvert viedokļu un labākās prakses apmaiņu par:

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pieprasījumreakcijas attīstīšana;

(c)  pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas attīstīšanu;

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  datu pārvaldība, kiberdrošība un datu aizsardzība;

(e)  kiberdrošību un datu aizsardzību, kā arī datu pārvaldības objektivitāti.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  dalība tīkla kodeksu izstrādē atbilstīgi 56. pantam.

svītrots

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  sadarbojas ar ENTSO-E to tīkla kodeksu un vadlīniju uzraudzībā un īstenošanā, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un koordinētai pārvades un sadales tīklu darbībai un kuri pieņemti atbilstīgi šai regulai;

(a)  sadarbojas ar ENTSO-E, lai izpētītu problēmas un sagatavotu ieteikumus, kas saistīti ar to tīkla kodeksu un vadlīniju uzraudzību un īstenošanu, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un koordinētai pārvades un sadales tīklu darbībai un kuri pieņemti atbilstīgi šai regulai;

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  darbojas pilnīgā saskaņā ar konkurences noteikumiem.

svītrots

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

51. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  ES SSO struktūra darbojas, pilnībā ievērojot Savienības un valsts noteikumus konkurences jomā.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izstrādājot iespējamus tīkla kodeksus atbilstīgi 55. pantam, ES SSO struktūra saskaņā ar 50. pantā izklāstīto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, sadales sistēmu operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

1.  Izstrādājot iespējamus tīkla kodeksus atbilstīgi 55. pantam, ES SSO struktūra saskaņā ar 50. pantā izklāstīto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

Pamatojums

Tā kā visiem sadales sistēmas operatoriem vajadzētu būt tieši iesaistītiem ES SSO struktūrā, tos nevajadzētu šeit minēt kā trešo pušu ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

52. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Aģentūra uzrauga, kā savus uzdevumus veic elektroenerģijas ES SSO struktūra saskaņā ar 51. pantu, un nodrošina tās atbilstību prasībām šajā regulā un citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz ES SSO struktūras neatkarību un prasību nodrošināt visu sadales sistēmu operatoru līdzsvarotu pārstāvību visā Savienībā. Aģentūra pārraudzības rezultātus iekļauj savā gada pārskatā saskaņā ar Regulas (ES).../... [Regulas (EK) Nr. 713/2009 pārstrādātā redakcija (COM(2016)0863)] [16.] pantu.

Pamatojums

ACER vajadzētu būt oficiāli pilnvarotai veikt stingrāku ES SSO struktūras pārraudzību. Jo īpaši būtu jānosaka formāla prasība ACER nodrošināt ES SSO struktūras atbilstību kritērijiem, kas noteikti tās statūtos, jo īpaši par to, ka ES SSO struktūra atbilst kritērijiem, kas nodrošina atsevišķu dalībvalstu SSO neatkarības un pienācīgas pārstāvības saglabāšanu. Uz šādām izmaiņām ACER pilnvarās vajadzētu būt krusteniskai atsaucei Regulas Nr. 713/2009 pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0863.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

52. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  ES SSO struktūra iesniedz gada darba programmas projektu, kas paredzēts 51. pantā, lai saņemtu Aģentūras atzinumu. Divu mēnešu laikā pēc saņemšanas dienas Aģentūra sniedz ES SSO struktūrai un Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu un ieteikumus, ja tā uzskata, ka ES SSO iesniegtais gada darba programmas projekts neveicina diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci, tirgus efektīvu darbību vai sadales un pārvades sistēmu optimālu pārvaldību un koordinētu darbību.

Pamatojums

ACER būtu jāpiešķir pilnvaras sniegt ieteikumus ES SSO struktūrai, ja tā konstatē, ka ES SSO struktūras gada programmas projekts neatbilst ES noteikumiem vai ir pretrunā ES līmeņa mērķiem. Uz šādām izmaiņām ACER pilnvarās vajadzētu būt krusteniskai atsaucei Regulas Nr. 713/2009 pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0863.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

52. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  ES SSO struktūra ņem vērā apspriešanās gaitā paustos viedokļus. Pirms ES SSO struktūra pieņem 55. pantā minēto tīkla kodeksu priekšlikumus, tā norāda, kā ir ņemti vērā apspriešanās gaitā izteiktie apsvērumi. Ja kādi apsvērumi nav ņemti vērā, ES SSO struktūra norāda pamatojumu.

3.  Redakcijas komiteja ņem vērā apspriešanās gaitā paustos viedokļus. Pirms ES SSO struktūra pieņem 55. pantā minēto tīkla kodeksu priekšlikumus, tā norāda, kā ir ņemti vērā apspriešanās gaitā izteiktie apsvērumi. Ja kādi apsvērumi nav ņemti vērā, ES SSO struktūra norāda pamatojumu.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija, ievērojot 55. un 57. pantā doto pilnvarojumu, var pieņemt deleģētos aktus. Šādus deleģētos aktus var pieņemt vai nu kā tīkla kodeksus, par pamatu izmantojot teksta priekšlikumus, ko izstrādājis ENTSO-E, vai, ja attiecīgi nolemts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 55. panta 2. punktam, — ES SSO struktūra un Aģentūra atbilstīgi 55. panta procedūrai, vai kā vadlīnijas atbilstīgi 57. panta procedūrai.

1.  Komisija, ievērojot 55. un 57. pantā doto pilnvarojumu, var pieņemt deleģētos aktus. Šādus deleģētos aktus var pieņemt vai nu kā tīkla kodeksus, par pamatu izmantojot teksta priekšlikumus, ko izstrādājis ENTSO-E, vai, ja attiecīgi nolemts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 55. panta 2. punktam, — Aģentūra atbilstīgi 55. panta procedūrai, vai kā vadlīnijas atbilstīgi 57. panta procedūrai.

Pamatojums

It is not appropriate for the DSO entity to be in a privileged position to draft network codes (particularly when their subject matter relates to the operation of the distribution system),which will govern the DSOs’ own conduct, as well as the conduct of other market participants such as generators, suppliers, consumers, and aggregators. The EUDSO entity would be in a position to influence the drafting of rules and best practices that will significantly impact the deployment of renewables and demand response, which not all DSOs are supporting. This could increase the risk of network codes that impose additional barriers to demand response and self-consumption. This risk is exacerbated by the fact that EU unbundling rules for DSOs are not very stringent, which would allow large DSOs connected to parent utilities to exert undue influence via the DSO entity.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 63. pantu attiecībā uz tīkla kodeksu izveidi šādās jomās:

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 63. pantu attiecībā uz tīkla kodeksu izveidi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības, šādās jomās:

Pamatojums

Tīkla kodeksos joprojām jāņem vērā reģionu specifika.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  noteikumi par saskaņotām pārvades un sadales tarifu struktūrām un pieslēguma maksām , tostarp par novietojumsignāliem, un kompensācijas noteikumi starp pārvades sistēmu operatoriem;

(k)  noteikumi par saskaņotām pārvades tarifu struktūrām un pieslēguma maksām, tostarp par novietojumsignāliem, un kompensācijas noteikumi starp pārvades sistēmu operatoriem;

Pamatojums

Sadales sistēmas ekspluatācija ir ļoti specifiska vietējā līmenī, ņemot vērā tīkla atšķirīgo topoloģiju un patēriņa modeļus. Tādēļ nav ieteicams saskaņot tās struktūru ar tīkla kodeksu vai vadlīniju palīdzību. Jānosaka augsta līmeņa principi, kā noteikts 16. pantā. Maksas par piekļuvi tīkliem ir pietiekamas pārredzamības un godīgu tarifu noteikšanas nolūkā.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

55. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  ENTSO-E vai, ja attiecīgi nolemts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 2. punktam, elektroenerģijas ES SSO struktūra sasauc redakcijas komiteju, kas sniedz atbalstu tīkla kodeksa izstrādes procesā. Redakcijas komiteju veido pārstāvji no ENTSO-E, Aģentūras, ES SSO struktūras, attiecīgā gadījumā nominētie elektroenerģijas tirgus operatori un dažas no galvenajām skartajām ieinteresētajām personām. ENTSO-E vai, ja attiecīgi nolemts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 2. punktam, elektroenerģijas ES SSO struktūra pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 8. punktu izstrādā tīkla kodeksu priekšlikumus 1. punktā minētajām jomām.

9.  ENTSO-E vai, ja attiecīgi nolemts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 2. punktam, elektroenerģijas ES SSO struktūra sasauc redakcijas komiteju, kas sniedz atbalstu tīkla kodeksa izstrādes procesā. Redakcijas komiteju veido pārstāvji no ENTSO-E, Aģentūras, ES SSO struktūras, attiecīgā gadījumā nominētie elektroenerģijas tirgus operatori un dažu galveno skarto ieinteresēto personu, piemēram, patērētāju, pārstāvji. ENTSO-E vai, ja attiecīgi nolemts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 2. punktam, elektroenerģijas ES SSO struktūra pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 8. punktu izstrādā tīkla kodeksu priekšlikumus 1. punktā minētajām jomām.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, ka tīkla kodeksu izstrādē pienācīgi tiek pārstāvētas patērētāju perspektīvas.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

55. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.  Aģentūra pārskata tīkla kodeksu un nodrošina , ka tīkla kodeksā pilnībā ievērotas attiecīgās galvenās vadlīnijas un ka tas veicina tirgus integrāciju, nediskrimināciju, patiesu konkurenci un efektīvu tirgus darbību, un sešu mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas dienas iesniedz Komisijai pārskatīto tīkla kodeksu . Komisijai iesniegtajā priekšlikumā Aģentūra ņem vērā visu iesaistīto pušu viedokļus, kas pausti ENTSO-E vai ES SSO struktūras vadītajā priekšlikuma izstrādē, un notur oficiālu apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par Komisijai iesniedzamo redakciju.

10.  Aģentūra pārskata tīkla kodeksu un nodrošina , ka tīkla kodeksā pilnībā ievērotas attiecīgās galvenās vadlīnijas un ka tas veicina tirgus integrāciju, nediskrimināciju, patiesu konkurenci un efektīvu tirgus darbību, un sešu mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas dienas iesniedz Komisijai pārskatīto tīkla kodeksu . Komisijai iesniegtajā priekšlikumā Aģentūra ņem vērā visu iesaistīto pušu, jo īpaši patērētāju, viedokļus, kas pausti ENTSO-E vai ES SSO struktūras vadītajā priekšlikuma izstrādē, un notur oficiālu apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par Komisijai iesniedzamo redakciju.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

57. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija var pieņemt saistošas vadlīnijas turpmāk uzskaitītajās jomās.

1.  Komisija var pieņemt vadlīnijas turpmāk uzskaitītajās jomās.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

57. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstoši 16. pantā noteiktajiem principiem vadlīnijās var noteikt arī atbilstošus noteikumus par maksām, kas piemērojamas ražotājiem , enerģijas uzkrāšanai un lietotājiem (slodzei) saskaņā ar valstu sadales un pārvades tarifu sistēmām un pieslēguma režīmiem , tostarp pārvades sistēmu operatoru savstarpējā kompensācijas mehānisma atspoguļošanu valsts tīklu maksās un atbilstošu un efektīvu novietojumsignālu sniegšanu.

Atbilstoši 16. pantā noteiktajiem principiem vadlīnijās var noteikt arī atbilstošus noteikumus par maksām, kas piemērojamas ražotājiem, enerģijas uzkrāšanai un lietotājiem (slodzei) saskaņā ar valstu pārvades tarifu sistēmām un pieslēguma režīmiem, tostarp pārvades sistēmu operatoru savstarpējā kompensācijas mehānisma atspoguļošanu valsts tīklu maksās un atbilstošu un efektīvu novietojumsignālu sniegšanu.

Pamatojums

Pieskaņots 55. panta 1. punkta k) apakšpunkta grozījumam. Sadales tīkli visā Eiropā ievērojami atšķiras — no to sprieguma līmeņa, topoloģijas, attiecīgās zonas dabas profila līdz lietotāju patēriņa modeļiem. Tādēļ sadales tarifu struktūrai ir jābūt unikālai. Valsts pārvaldes iestādēm ir vislabākās iespējas, lai to izdarītu.

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. sadaļa – 5.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.1.  Reģionālie operatīvie centri ir aprīkoti ar gandrīz reāllaika dispečervadības un datu ieguves (SCADA) sistēmām, kuru novērošanas iespējas nosaka, piemērojot saskaņā ar 4.1. punktu definēto slieksni.

svītrots

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Elektroenerģijas iekšējais tirgus (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2016)0861 – C8-0492/2016 – 2016/0379(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

1.3.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

6.7.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ivo Belet

6.7.2017

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

9

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Lynn Boylan, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Eleonora Evi, Martin Häusling, Esther Herranz García, Rupert Matthews, Christel Schaldemose, Bart Staes, Dubravka Šuica

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Noichl

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries

ECR

Mark Demesmaeker

EFDD

Eleonora Evi, Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Lynn Boylan, Josu Juaristi Abaunz, Kateřina Konečná

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Herbert Dorfmann, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Esther Herranz García, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Simona Bonafè, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jo Leinen, Susanne Melior, Maria Noichl, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Davor Škrlec, Bart Staes

9

-

ECR

Jørn Dohrmann, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Rupert Matthews, Bolesław G. Piecha

ENF

Jean-François Jalkh, Joëlle Mélin

NI

Zoltán Balczó

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Elektroenerģijas iekšējais tirgus (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2016)0861 – C8-0492/2016 – 2016/0379(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

1.3.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

1.3.2017

ENVI

6.7.2017

IMCO

1.3.2017

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ECON

31.1.2017

IMCO

25.1.2017

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Krišjānis Kariņš

25.1.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.4.2017

11.7.2017

12.10.2017

 

Pieņemšanas datums

21.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

11

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelia Ernst, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Janusz Korwin-Mikke, Werner Langen, Florent Marcellesi, Dominique Riquet, Davor Škrlec

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Keller, Stanisław Ożóg

Iesniegšanas datums

27.2.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Kaja Kallas, Morten Helveg Petersen, Dominique Riquet, Lieve Wierinck

EFDD

Dario Tamburrano

ENF

Barbara Kappel

PPE

Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Werner Langen, Nadine Morano, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jan Keller, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Florent Marcellesi, Davor Škrlec, Claude Turmes

11

-

ECR

Edward Czesak, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Stanisław Ożóg

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

Angelo Ciocca, Christelle Lechevalier

NI

Janusz Korwin-Mikke

PPE

Angelika Niebler

S&D

Adam Gierek, Edouard Martin

9

0

ECR

Ashley Fox, Evžen Tošenovský

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Cornelia Ernst, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

PPE

Jerzy Buzek, Janusz Lewandowski, Hermann Winkler

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 16. martsJuridisks paziņojums