Procedūra : 2015/0288(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0043/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0043/2018

Debates :

PV 26/03/2019 - 4
CRE 26/03/2019 - 4

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0233

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1017kWORD 120k
27.2.2018
PE 593.817v04-00 A8-0043/2018

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK

(COM(2017)0637 – C8-0379/2017 – 2015/0288(COD))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Pascal Arimont

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK

(COM(2017)0637 – C8-0379/2017 – 2015/0288(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0635) un grozīto priekšlikumu (COM(2017)0637),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0379/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa(1) un 2018. gada 15. februāra(2) atzinumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0043/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 169. panta 1. punkts un 169. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz, ka Savienība sekmē augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu, izmantojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 114. pantu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Iekšējā tirgus labai darbībai ir nepieciešama dažu preču pārdošanas līgumu aspektu saskaņošana, ņemot par pamatu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

(2)  Iekšējā tirgus labai darbībai ir nepieciešama dažu preču pārdošanas līgumu aspektu saskaņošana, ņemot par pamatu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un juridisko noteiktību, un vienlaikus būtu jāpanāk līdzsvars starp patērētāju tiesībām un pienākumiem un tirgotāju tiesībām un pienākumiem.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  E-komercija ir viens no galvenajiem izaugsmes dzinuļiem iekšējā tirgū. Taču izaugsmes potenciāls nav ne tuvu pilnībā izmantots. Lai stiprinātu Savienības konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, nepieciešama ātra Savienības rīcība un iedrošinājums ekonomikas dalībniekiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus piedāvāto potenciālu. Iekšējā tirgus potenciāls var tikt pilnībā izmantots, ja visiem tirgus dalībniekiem ir netraucēta pieeja preču pārrobežu pārdošanai tostarp e-komercijas darījumos. Līgumtiesību noteikumi, kas kalpo par pamatu tirgus dalībnieku noslēgtajiem darījumiem, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmumu lēmumu, vai piedāvāt preces pāri robežām. Šie noteikumi ietekmē arī patērētāju vēlmi izmantot un uzticēties šāda veida pirkumiem.

(3)  E-komercija ir ļoti svarīgs izaugsmes dzinulis iekšējā tirgū. Taču izaugsmes potenciāls nav ne tuvu pilnībā izmantots. Lai stiprinātu Savienības konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, Savienībai būtu jārada pārredzama vide ar pilnībā darbojošos iekšējo tirgu. Iekšējā tirgus potenciāls var tikt pilnībā izmantots tikai tad, ja visiem tirgus dalībniekiem ir netraucēta pieeja preču pārrobežu pārdošanai, tostarp e-komercijas darījumos. Līgumtiesību noteikumi, kas kalpo par pamatu tirgus dalībnieku noslēgtajiem darījumiem, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmumu lēmuma pieņemšanu par to, vai piedāvāt preces pāri robežām. Šie noteikumi ietekmē arī patērētāju vēlmi pieņemt šo pirkumu izdarīšanas veidu un uzticēties tam.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Savienības noteikumi, kas piemērojami preču pārdošanai, joprojām ir sadrumstaloti, lai arī noteikumi par informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, atteikuma tiesībām un piegādes nosacījumiem jau ir pilnībā saskaņoti. Citi svarīgākie līguma elementi, piemēram, atbilstības kritēriji, tiesiskās aizsardzības līdzekļi un to izmantošanas kārtība attiecībā uz precēm, kas neatbilst līgumam, pašlaik ir pakļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK46 obligātās saskaņošanas noteikumiem. Dalībvalstīm tika atļauts pārsniegt Savienības standartus un ieviest noteikumus, kas nodrošinātu vēl augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Tā rīkojoties, valstis ir mainījušas atšķirīgus elementus un dažādā mērā. Tādējādi valstu noteikumos, ar kuriem transponēta Direktīva 1999/44/EK, šobrīd ir ievērojamas atšķirības pārdošanas līgumu būtiskos elementos, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhijas esamība vai trūkums, likumiskās garantijas termiņš, apgrieztā pierādīšanas pienākuma termiņš vai arī pārdevēja informēšana par trūkumiem.

(4)  Atsevišķi Savienības noteikumi, kas piemērojami preču pārdošanai, joprojām ir sadrumstaloti, lai arī noteikumi par informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, atteikuma tiesībām un piegādes nosacījumiem jau tika pilnībā saskaņoti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/83/ES. Pārdošanai bezsaistē piemērojamie noteikumi, piemēram, noteikumi par prasībām attiecībā uz informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, tika saskaņoti mazākā mērā. Citi svarīgākie līguma elementi, piemēram, atbilstības kritēriji, tiesiskās aizsardzības līdzekļi un to izmantošanas kārtība attiecībā uz precēm, kas neatbilst līgumam, pašlaik ir pakļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK46 obligātās saskaņošanas noteikumiem. Dalībvalstīm tika atļauts pārsniegt Savienības standartus un ieviest noteikumus, kas nodrošinātu vēl augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Tā rīkojoties, valstis ir mainījušas atšķirīgus elementus un dažādā mērā. Tādējādi valstu noteikumos, ar kuriem transponēta Direktīva 1999/44/EK, šobrīd ir ievērojamas atšķirības būtiskos elementos, piemēram, tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhijas esamība vai trūkums, likumiskās garantijas termiņš, apgrieztā pierādīšanas pienākuma termiņš vai arī tirgotāja informēšana par trūkumiem.

__________________

__________________

46Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām, OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.

46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām, OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pastāvošās atšķirības var nelabvēlīgi ietekmēt gan uzņēmumus, gan patērētājus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/200847 uzņēmumiem, kuru darbība ir vērsta uz patērētājiem citās dalībvalstīs, jāņem vērā patērētāja mītnes zemes imperatīvās patērētāju līgumtiesību normas. Tā kā šīs normas dalībvalstīs atšķiras, uzņēmumi var saskarties ar papildu izmaksām. Tā rezultātā daudzi uzņēmumi, iespējams, dod priekšroku turpināt tirdzniecību tikai iekšzemē vai arī eksportē uz vienu vai divām dalībvalstīm. Izvēloties samazināt ar pārrobežu tirdzniecību saistītās izmaksas un risku, tiek zaudētas uzņēmējdarbības paplašināšanas un apjomradīto ietaupījumu iespējas. Tas jo īpaši skar mazos un vidējos uzņēmumus.

(5)  Dalībvalstīs pastāvošās atšķirības attiecībā uz līgumtiesībām līdz ar citiem svarīgiem reglamentējošiem un nereglamentējošiem jautājumiem, piemēram, tiesību aktiem nodokļu jomā, ar piegādes tīklu saistītām problēmām, maksājumu sistēmām un valodas barjerām, var nelabvēlīgi ietekmēt gan uzņēmumus, gan patērētājus. Tomēr galvenās grūtības, ar ko saskaras patērētāji, un galvenais strīdu ar tirgotājiem iemesls attiecas uz preču neatbilstību līgumam. Tādēļ ir nepieciešams palielināt patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum un palīdzēt radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgotājiem.

__________________

__________________

47 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), OV L177, 4.7.2008., 6. lpp.

47 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), OV L177, 4.7.2008., 6. lpp.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai novērstu šīs problēmas, kas rodas sakarā ar valstu noteikumu sadrumstalotību, būtu jānodrošina, lai uzņēmumi un patērētāji varētu paļauties uz vienotu, pilnībā saskaņotu un mērķtiecīgu noteikumu kopumu preču pārdošanai. Ir nepieciešami vienoti noteikumi attiecībā uz vairākiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem, kas ar pastāvošo obligātās saskaņošanas pieeju ir radījuši atšķirības un tirdzniecības šķēršļus Savienībā. Tādēļ ar šo direktīvu būtu jāatceļ Direktīvas 1999/44/EK minimālā obligātā saskaņošana un jāievieš pilnībā saskaņoti noteikumi par preču pārdošanas līgumiem.

(8)  Lai novērstu šīs problēmas, kas rodas sakarā ar valstu noteikumu sadrumstalotību, un citas problēmas, būtu jānodrošina, lai uzņēmumi un patērētāji varētu paļauties uz vienotu, saskaņotu un mērķtiecīgu noteikumu kopumu visiem preču pārdošanas veidiem. Ir nepieciešami vienoti noteikumi attiecībā uz vairākiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem, kas ar pastāvošo obligātās saskaņošanas pieeju ir radījuši atšķirības un tirdzniecības šķēršļus Savienībā. Tādēļ ar šo direktīvu būtu jāatceļ Direktīvas 1999/44/EK minimālā obligātā saskaņošana un jāievieš jauns saskaņotu noteikumu par preču pārdošanas līgumiem satvars. Tomēr būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm savos tiesību aktos saglabāt vai iekļaut noteikumus par slēpto trūkumu novēršanu vai par īstermiņa tiesībām atteikties.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Pilnībā saskaņoti patērētāju līgumtiesību noteikumi atvieglos tirgotājiem iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs. Uzņēmumiem samazināsies izmaksas, jo vairs nebūs nepieciešams rēķināties ar atšķirīgām patērētāju aizsardzības imperatīvajām normām. Uzņēmumiem tiks sniegta lielāka tiesiskā noteiktība, iesaistoties pārdošanā citās dalībvalstīs, pateicoties stabilai līgumtiesību videi.

(9)  Vēl vairāk saskaņoti patērētāju līgumtiesību noteikumi atvieglos tirgotājiem iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs. Uzņēmumiem samazināsies izmaksas, jo vairs nebūs nepieciešams rēķināties ar atšķirīgām patērētāju aizsardzības imperatīvajām normām. Uzņēmumiem tiks sniegta lielāka tiesiskā noteiktība, iesaistoties pārdošanā citās dalībvalstīs, pateicoties stabilai līgumtiesību videi.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Pieaugošas konkurences starp mazumtirgotājiem rezultātā visticamāk patērētājiem tiks sniegtas plašākas izvēles iespējas par konkurētspējīgākām cenām. Patērētāji gūs labumu no augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa un labklājības uzlabošanās, pateicoties pilnīgas saskaņošanas noteikumiem. Tas savukārt palielinātu viņu uzticību pārrobežu tirdzniecībai. Patērētāji veiks pirkumus pāri robežām ar lielāku pārliecību, zinot, ka viņiem ir vienādas tiesības visā Savienībā.

(10)  Pieaugošas konkurences starp mazumtirgotājiem rezultātā visticamāk patērētājiem tiks sniegtas plašākas izvēles iespējas par konkurētspējīgākām cenām. Patērētāji gūs labumu no augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa un labklājības uzlabošanās, pateicoties konkrētiem mērķiem paredzētiem saskaņotiem noteikumiem. Tas arī palielinātu viņu uzticību pārrobežu tirdzniecībai, tostarp distances pārdošanai un pārdošanai tiešsaistē.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Šī direktīva aptver noteikumus, kas piemērojami preču pārdošanai, tikai attiecībā uz svarīgākajiem līgumu elementiem, kas nepieciešami, lai pārvarētu ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu pilnīgi jāsaskaņo noteikumi attiecībā uz atbilstības prasībām, patērētājiem pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem preču neatbilstības līgumam gadījumā un to izmantošanas kārtību, un patērētāju aizsardzības līmeni, salīdzinot ar Direktīvu 1999/44/EK, būtu jāpalielina.

(11)  Šī direktīva aptver noteikumus, kas piemērojami preču pārdošanai, tikai attiecībā uz svarīgākajiem līgumu elementiem, kas nepieciešami, lai pārvarētu ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāsaskaņo noteikumi attiecībā uz atbilstības prasībām, patērētājiem pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem preču neatbilstības līgumam gadījumā un to izmantošanas kārtību tādā veidā, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Šī direktīva nebūtu jāpiemēro tādām precēm kā DVD un CD, kuros digitālais saturs ir ietverts tādā veidā, ka šīs preces funkcionē tikai kā digitālā satura nesēji. Tomēr direktīva būtu jāpiemēro digitālajam saturam, kas integrēts tādās precēs kā sadzīves tehnika un rotaļlietas, kurās digitālais saturs iestrādāts tādā veidā, ka tā funkcijas ir pakļautas preču galvenajai funkcionalitātei un tas darbojas kā preču neatņemama sastāvdaļa.

(13)  Šī direktīva nebūtu jāpiemēro digitālajam saturam un digitālajiem pakalpojumiem, kas iegulti tādās precēs kā DVD un CD vai viedās preces. Attiecībā uz precēm ar iegultu digitālo saturu vai iegultiem digitālajiem pakalpojumiem tirgotājam saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt atbildīgam patērētāja priekšā par savu pienākumu izpildi tikai attiecībā uz tiem preču elementiem, kas neattiecas uz iegulto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Šīs direktīvas noteikumi neskar patērētāju aizsardzību, kas piemērojamos Savienības tiesību aktos paredzēta attiecībā uz iegulto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Ņemot vērā specifiskos apstākļus un attiecīgo preču raksturu, šo direktīvu nevajadzētu piemērot tirgotāja veiktai dzīvu dzīvnieku pārdošanai patērētājam.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu līgumtiesības jomās, kuras šī direktīva nereglamentē. Turklāt dažās šīs direktīvas reglamentētās jomās dalībvalstīm būtu jāsaglabā brīvība noteikt noteikumus attiecībā uz tiem aspektiem, kurus šī Direktīva nereglamentē: tas attiecināms uz patērētāja tiesību izmantošanas noilgumu un komercgarantijām. Visbeidzot, attiecībā uz pārdevēja tiesībām uz tiesisko aizsardzību dalībvalstīm vajadzētu būt brīvai izvēlei ieviest sīkākus nosacījumus attiecībā uz šādu tiesību īstenošanu.

(14)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu līgumtiesības jomās, kuras šī direktīva nereglamentē. Turklāt dažās šīs direktīvas reglamentētās jomās dalībvalstīm būtu jāsaglabā brīvība noteikt noteikumus attiecībā uz tiem aspektiem, kurus šī direktīva nereglamentē: tas attiecas uz patērētāja tiesību izmantošanas noilgumu. Visbeidzot, attiecībā uz tirgotāja tiesībām uz tiesisko aizsardzību un komercgarantijām dalībvalstīm vajadzētu būt brīvai izvēlei ieviest sīkākus nosacījumus attiecībā uz šādu tiesību īstenošanu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Patērētāja definīcijā būtu jāietver fiziskās personas, kas darbojas ārpus savas komercdarbības, uzņēmējdarbības, amatnieciskās darbības vai profesijas. Tomēr divējāda lietojuma līgumu gadījumā, ja līgums ir noslēgts ar mērķi, kas ir tikai daļēji saistīts ar personas komercdarbību, un ar komercdarbību saistītais mērķis ir tik ierobežots, ka tas nav dominējošs līguma vispārējā kontekstā, arī šāda persona būtu uzskatāma par patērētāju. Tas atspoguļo uz veselo saprātu balstītu pieeju ikdienas darījumiem, un tas arī nodrošinātu papildu juridisko noteiktību, ņemot vērā plašo šī priekšlikuma aptverto preču klāstu un tā piemērošanas jomu.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai viestu skaidrību un noteiktību kā pārdevējiem, tā patērētājiem, šajā direktīvā būtu jādefinē arī līguma jēdziens. Minētajā definīcijā būtu jāpieturas pie visu dalībvalstu kopīgās tradīcijas, nosakot, ka līguma pastāvēšanai nepieciešama vienošanās nolūkā radīt saistības vai citas tiesiskas sekas.

svītrots

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai rastu līdzsvaru starp prasībām pēc tiesiskās noteiktības un atbilstošu tiesību normu elastību, jebkura atsauce uz to, ko no personas var sagaidīt vai ko persona var sagaidīt, šīs direktīvas ietvaros ir atsauce uz to, kas var būt samērīgi sagaidāms. Samērīguma standartiem vajadzētu būt objektīvi konstatējamiem, ņemot vērā līguma būtību un nolūku, lietas apstākļus un iesaistīto pušu paražas un praksi. Jo īpaši tas attiecas uz samērīga termiņa, kas nepieciešams labošanas vai nomaiņas pabeigšanai, objektīvu konstatēšanu, ņemot vērā preču un neatbilstības raksturu.

(18)  Lai rastu līdzsvaru starp prasībām pēc tiesiskās noteiktības un atbilstošu tiesību normu elastību, jebkura atsauce uz to, ko no līgumslēdzējas puses var sagaidīt vai ko līgumslēdzēja puse var sagaidīt, šīs direktīvas ietvaros ir atsauce uz to, kas var būt samērīgi sagaidāms. Samērīguma standartiem vajadzētu būt objektīvi konstatējamiem, ņemot vērā līguma būtību un nolūku, lietas apstākļus un līgumslēdzēju pušu paražas un praksi. Jo īpaši tas attiecas uz samērīga termiņa, kas nepieciešams labošanas vai nomaiņas pabeigšanai, objektīvu konstatēšanu, ņemot vērā preču raksturu un neatbilstību.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai viestu skaidrību attiecībā uz to, ko patērētājs var sagaidīt no preces un kāda ir pārdevēja atbildība gadījumā, kad nav piegādāts prasītais, ir būtiski pilnībā saskaņot noteikumus, kas nosaka atbilstību līgumam. Subjektīvo un objektīvo kritēriju kopīga piemērošana pasargā abu pārdošanas līguma pušu likumīgās intereses. Atbilstība līgumam izvērtējama, ņemot vērā ne tikai līgumā faktiski ietvertās prasības, tostarp pirms līguma slēgšanas sniegto informāciju, kas ir neatņemama līguma sastāvdaļa, bet arī noteiktas objektīvās prasības, kas ir standarta prasības, ko parasti sagaida no precēm, jo īpaši attiecībā uz piemērotību lietošanai, iepakojumu, uzstādīšanas instrukcijām, kā arī to parastajām īpašībām un tehniskajām spējām.

(19)  Lai viestu skaidrību attiecībā uz to, ko patērētājs var sagaidīt no preces un kāda ir tirgotāja atbildība gadījumā, kad nav piegādāts prasītais, ir būtiski saskaņot noteikumus, kas nosaka atbilstību līgumam. Subjektīvo un objektīvo kritēriju kopīga piemērošana pasargā abu pārdošanas līguma pušu likumīgās intereses. Atbilstība līgumam izvērtējama, ņemot vērā ne tikai līgumā faktiski ietvertās prasības, tostarp pirms līguma slēgšanas sniegto informāciju, kas ir neatņemama līguma sastāvdaļa, bet arī noteiktas objektīvās prasības, kas ir standarta prasības, ko parasti sagaida no precēm, jo īpaši attiecībā uz piemērotību lietošanai, iepakojumu, uzstādīšanas instrukcijām, kā arī to parastajām īpašībām un tehniskajām spējām.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Dažas no līgumā noteiktajām atbilstības prasībām, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, ilgizturību un izskatu lietotu preču pārdošanai, iespējams, tiks piemērotas citādā veidā. Daudzos gadījumos pamatotas patērētāju gaidas attiecībā uz lietotām precēm būs zemākas nekā attiecībā uz pilnīgi jaunām precēm. Tādēļ patērētājiem saziņā ar tirgotāju skaidrāk jāpauž savs nodoms attiecībā uz šādām precēm. Jebkurā strīdā starp tirgotāju un patērētāju par neatbilstību šis faktors bieži vien būs svarīgs, lai noteiktu, vai no iespējamā preces defekta viedokļa pierādīšanas pienākums ir izpildīts vai ne. Tomēr, ja patērētājam ir bijusi iespēja personīgi pārbaudīt preces pirms līguma noslēgšanas, dalībvalstis atkāpes veidā un ņemot vērā to konkrēto tirgu un tiesību sistēmu, var izvēlēties arī turpmāk noteikt, ka tirgotājs un patērētājs var rakstiski vai uz pastāvīga informācijas nesēja skaidri vienoties par īsāku tiesiskās garantijas periodu, kas nav īsāks par vienu gadu, vai arī par īsāku apgrieztā pierādīšanas pienākuma periodu, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, par labu patērētājam.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Saskaņā ar iedibināto praksi un īpašajiem noteikumiem par izsolītāja atbildību, šķiet, ir pamatoti pagaidām saglabāt dalībvalstīm iespēju izslēgt lietotu preču publiskas izsoles, ja patērētājam ir bijusi iespēja izsolē piedalīties personīgi. Tomēr būtu jāparedz prasība, ka patērētāji ar skaidru paziņojumu — kas izklāstīts rakstiski vai uz pastāvīga informācijas nesēja — pirms izsoles tiek informēti, ka minētos noteikumus nepiemēro un ka tiek sniegta skaidra atsauce uz attiecīgajām tiesību aktos noteiktām vai citām piemērojamām tiesībām. Turklāt saskaņā ar Direktīvu 2011/83/ES patērētāju un tirgotāju rīcībā esošu tiešsaistes platformu izmantošana izsoles mērķiem nebūtu uzskatāma par publisku izsoli šīs direktīvas nozīmē.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Liela daļa patēriņa preču ir paredzēts uzstādīt, pirms patērētājs var tās lietderīgi izmantot. Tādēļ jebkāda neatbilstība, kas rodas nepareizas preču uzstādīšanas rezultātā, uzskatāma par neatbilstību līgumam, ja uzstādīšanu veicis pārdevējs vai pārdevējs to kontrolējis, kā arī gadījumos, kad preces uzstādīšanu veicis patērētājs, bet nepareiza uzstādīšana radusies nepareizu uzstādīšanas instrukciju dēļ.

(20)  Lielu daļa patēriņa preču ir paredzēts uzstādīt, pirms patērētājs var tās lietderīgi izmantot. Tādēļ jebkāda neatbilstība, kas rodas nepareizas preču uzstādīšanas rezultātā, uzskatāma par neatbilstību līgumam, ja uzstādīšanu veicis vai kontrolējis tirgotājs, kā arī gadījumos, kad preces uzstādīšanu veicis patērētājs, bet nepareiza uzstādīšana radusies nepareizu uzstādīšanas instrukciju dēļ.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Atbilstība aptver gan materiālos, gan juridiskos trūkumus. Trešo personu tiesības un citi juridiskie trūkumi var liegt patērētājam izmantot preces saskaņā ar līgumu, ja tiesību subjekts likumīgi pieprasa patērētājam pārstāt pārkāpt šīs tiesības. Tādēļ pārdevēja pienākums ir nodrošināt, ka preces ir brīvas no trešo personu tiesībām, kas liedz patērētājam izmantot preces saskaņā ar līgumu.

(21)  Atbilstība aptver gan materiālos, gan juridiskos trūkumus. Trešo personu tiesības un citi juridiskie trūkumi var liegt patērētājam izmantot preces saskaņā ar līgumu, ja tiesību subjekts likumīgi pieprasa patērētājam pārstāt pārkāpt šīs tiesības. Tādēļ tirgotājam būtu jānodrošina, ka preces ir brīvas no jebkādiem ierobežojumiem, kuri izriet no trešās personas tiesībām, kas liedz patērētājam izmantot preces saskaņā ar subjektīviem un objektīviem atbilstības kritērijiem.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Patēriņa preču lielāka ilgizturīguma nodrošināšana ir svarīga, lai sasniegtu ilgtspējīgākus patēriņa modeļus un aprites ekonomiku. Tāpat neatbilstīgu produktu neielaišana Savienības tirgū, stiprinot tirgus pārraudzību un sniedzot vairāk stimulu ekonomikas dalībniekiem, ir būtiska, lai palielinātu uzticību iekšējā tirgus darbībai. Šim nolūkam vispiemērotākā pieeja ir Savienības īpašie tiesību akti produktu jomā, lai ieviestu ilgizturības un citas ar produktiem saistītas prasības attiecībā uz noteiktiem produktu veidiem un grupām, izmantojot šim nolūkam pielāgotus kritērijus. Tādēļ šai direktīvai būtu jāpapildina mērķi, pie kuriem pieturas šādi Savienības tiesību akti produktu jomā. Tiktāl, cik konkrēta informācija par ilgizturību ir norādīta pirms līguma slēgšanas sniegtajā informācijā, kas veido pārdošanas līguma daļu, patērētājam būtu jāvar uz to paļauties kā uz daļu no atbilstības kritērijiem.

(23)  Patēriņa preču lielākas ilgizturības nodrošināšana ir svarīga, lai sasniegtu ilgtspējīgākus patēriņa modeļus un aprites ekonomiku. Tāpat neatbilstīgu produktu neielaišana Savienības tirgū, stiprinot tirgus pārraudzību un sniedzot vairāk stimulu ekonomikas dalībniekiem, ir būtiska, lai palielinātu uzticību iekšējā tirgus darbībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, vispiemērotākā pieeja tam, lai ieviestu ilgizturības un citas ar produktiem saistītas prasības attiecībā uz noteiktiem produktu veidiem un grupām, ir konkrētus produktus reglamentējoši Savienības tiesību akti, tādi kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK vai Padomes Direktīva 85/374/EEK, šajā nolūkā izmantojot īpaši pielāgotus kritērijus. Tādēļ šai direktīvai būtu jāpapildina šādu konkrētus produktus reglamentējošu Savienības tiesību aktu mērķi. Tiktāl, cik konkrēta informācija par ilgizturību ir norādīta pirms līguma slēgšanas sniegtajā informācijā, kas veido pārdošanas līguma daļu, patērētājam būtu jāvar uz to paļauties kā uz daļu no atbilstības kritērijiem.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Ilgizturība būtu jādefinē kā produkta spēja saglabāt prasīto sniegumu noteiktā vai ilgā periodā paredzamu darbību ietekmē, pieņemot, ka lietošanas intensitāte ir normāla vai vidēja. Pamatā esošais pieņēmums ir tāds, ka produkta sniegums saistībā ar tā sākotnējo sniegumu saglabāsies pieņemamā līmenī visā tā kalpošanas laikā.

Grozījums Nr.     23

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai vairotu patērētāju un pārdevēju tiesisko noteiktību, nepieciešama skaidra norāde par termiņu, kurā preču atbilstība līgumam būtu jānovērtē. Lai nodrošinātu saskaņotību starp pašreizējo direktīvu un Direktīvu 2011/83/ES, ir lietderīgi norādīt riska pāriešanas brīdi kā preču atbilstības novērtēšanas brīdi. Tomēr gadījumos, kad nepieciešama preču uzstādīšana, attiecīgais laiks būtu jāpielāgo.

(24)  Lai vairotu tiesisko noteiktību patērētājiem un pārdevējiem, ir nepieciešama skaidra norāde par laiku, kad būtu jānovērtē preču atbilstība līgumam, izņēmuma gadījumos ievērojot valstu noteikumus par noilguma perioda sākumu. Lai nodrošinātu saskaņotību starp pašreizējo direktīvu un Direktīvu 2011/83/ES, kā preču atbilstības novērtēšanas brīdis parasti būtu jānorāda riska nodošanas brīdis. Tomēr gadījumos, kad nepieciešama preču uzstādīšana, attiecīgais laiks būtu jāpielāgo.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Lai uzņēmumi varētu balstīties uz vienu noteikumu kopumu visā Savienībā, ir nepieciešams pilnībā saskaņot laikposmu, kurā neatbilstības pierādīšanas pienākums ir apgriezts par labu patērētājam. Lai gūtu labumu no neatbilstības prezumpcijas, pirmo divu gadu laikā patērētājam būtu jāpierāda tikai preces neatbilstība bez nepieciešamības arī pierādīt, ka neatbilstība faktiski pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī. Lai vairotu tiesisko noteiktību attiecībā uz pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības līgumam gadījumā un lai likvidētu vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību, būtu jāparedz pilnībā saskaņota šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtība. Jo īpaši patērētājam būtu jāparedz iespēja izvēlēties veikt labošanu vai nomaiņu kā pirmo tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas ļautu saglabāt līguma attiecības un abpusēju uzticēšanos. Turklāt, ļaujot patērētājiem pieprasīt labošanu, varētu veicināt ilgtspējīgu patēriņu un uzlabot produktu ilgizturību.

(26)  Lai uzņēmumi varētu balstīties uz vienu noteikumu kopumu visā Savienībā, ir nepieciešams pilnībā saskaņot laikposmu, kurā neatbilstības pierādīšanas pienākums ir apgriezts par labu patērētājam. Lai gūtu labumu no neatbilstības prezumpcijas, pirmā gada laikā patērētājam būtu jāpierāda tikai preces neatbilstība un tas, ka šī neatbilstība kļuva redzama pirmajā gadā pēc preču piegādes, bez nepieciešamības arī pierādīt, ka neatbilstība faktiski pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī. Lai vairotu tiesisko noteiktību attiecībā uz pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības līgumam gadījumā un lai likvidētu vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību, būtu jāparedz pilnībā saskaņota šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtība.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Patērētāja izvēli starp labošanu un nomaiņu būtu jāierobežo tikai tādos gadījumos, kad izvēlētais variants ir nesamērīgs, salīdzinot ar otru variantu, neiespējams vai nelikumīgs. Piemēram, par nesamērīgu būtu uzskatāma prasība nomainīt preci nelielas skrambas dēļ, ja nomaiņa radītu būtiskas izmaksas, kaut arī skramba ir viegli labojama.

(27)  Patērētāja izvēli starp labošanu un nomaiņu būtu jāierobežo tikai tādos gadījumos, kad izvēlētais variants nav iespējams vai ir nesamērīgs, salīdzinot ar otru pieejamo variantu. Piemēram, par nesamērīgu būtu uzskatāma prasība nomainīt preci nelielas skrambas dēļ, ja šāda nomaiņa tirgotājam radītu būtiskas izmaksas un ja šo skrambu ir iespējams viegli izlabot. Tomēr gadījumos, kad ir pieejams tikai viens tiesiskās aizsardzības līdzeklis un šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis tirgotājam rada izmaksas, kas nav samērīgas ar vērtību, kāda precēm būtu bijusi, ja nebūtu neatbilstības, un ar šīs neatbilstības būtiskumu, būtu jāparedz iespēja ierobežot patērētāja tiesības uz to izmaksu atlīdzināšanu, kuras saistītas ar neatbilstīgo preču aizvešanu un aizstājošo preču uzstādīšanu, proti, noteikt, ka tirgotājs patērētājam izmaksā samērīgu summu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ja pārdevējs nav novērsis neatbilstību ar labošanas vai nomaiņas palīdzību, nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam un samērīgā termiņā, patērētājam būtu jāparedz tiesības uz cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu. Jo īpaši labošana vai nomaiņa būtu sekmīgi jāpabeidz samērīgā termiņā. Tas, kas ir samērīgs termiņš, būtu objektīvi jānosaka, izvērtējot preču un neatbilstības raksturu. Ja pārdevējs samērīgā termiņā nav sekmīgi novērsis neatbilstību, patērētājam nebūtu jāparedz pienākums pieņemt jebkādus turpmākus pārdevēja centienus attiecībā uz šo pašu neatbilstību.

(28)  Ja tirgotājs viena mēneša laikā nav novērsis neatbilstību ar labošanas vai nomaiņas palīdzību, nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam, patērētājam vajadzētu būt tiesībām uz cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Ņemot vērā to, ka tiesības izbeigt līgumu neatbilstības dēļ ir svarīgs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas piemērojams gadījumos, kad labošana vai nomaiņa nav iespējama vai arī nav bijusi sekmīga, patērētājam vajadzētu būt tiesībām izbeigt līgumu arī nenozīmīgas neatbilstības gadījumos. Tas radīs spēcīgu stimulu novērst visus neatbilstības gadījumus agrīnā fāzē. Lai padarītu šīs patērētāja tiesības izbeigt līgumu efektīvas, gadījumos, kad patērētājs iegādājas vairākas preces, dažas no kurām ir galvenās preces piederumi, kurus patērētājs neiegādātos bez galvenās preces, un neatbilstība attiecināma uz galveno preci, patērētājam būtu jāparedz tiesības izbeigt līgumu arī attiecībā uz piederumiem, pat ja tie atbilst līgumam.

(29)  Ņemot vērā to, ka tiesības izbeigt līgumu neatbilstības dēļ ir svarīgs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas piemērojams gadījumos, kad labošana vai nomaiņa nav iespējama vai arī nav bijusi sekmīga, patērētājam vajadzētu būt tiesībām izbeigt līgumu gadījumos, kad neatbilstība nav nenozīmīga. Lai padarītu šīs patērētāja tiesības izbeigt līgumu efektīvas, gadījumos, kad patērētājs iegādājas vairākas preces, dažas no kurām ir galvenās preces piederumi, kurus patērētājs neiegādātos bez galvenās preces, un neatbilstība attiecināma uz galveno preci, patērētājam būtu jāparedz tiesības izbeigt līgumu arī attiecībā uz piederumiem, pat ja tie atbilst līgumam.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Lai vairotu tiesisko noteiktību pārdevējiem un vispārējo patērētāju uzticību pārrobežu pirkumiem, nepieciešams saskaņot termiņu, kurā pārdevējs ir atbildīgs par jebkādu neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad patērētājs ir ieguvis preces faktiskā valdījumā. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa dalībvalstu ir paredzējušas divu gadu termiņu, īstenojot Direktīvu 1999/44, un praksē tirgus dalībnieki to uzskata par samērīgu termiņu, tas būtu saglabājams šādā apjomā.

(32)  Lai vairotu tiesisko noteiktību tirogtājiem un vispārējo patērētāju uzticību pārrobežu pirkumiem, nepieciešams saskaņot termiņu, kurā tirgotājs ir atbildīgs par jebkādu neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad patērētājs ir ieguvis preces faktiskā valdījumā. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa dalībvalstu ir paredzējušas divu gadu termiņu, īstenojot Direktīvu 1999/44, un praksē tirgus dalībnieki to uzskata par samērīgu termiņu, tas būtu saglabājams šādā apjomā. Tomēr, lai saglabātu patērētāju tiesību aizsardzību līmenī, ko Direktīvas 1999/44/EK īstenošanas rezultātā patērētāji ieguvuši gadu gaitā, dalībvalstis savos tiesību aktos, kuri jau ir spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā, var saglabāt ilgāku tirgotāja atbildības periodu. Turklāt preču labošanas vai nomaiņas periodā tirgotāja atbildības periods būtu jāaptur. Tam būtu jāsākas no jauna attiecībā uz aizstātām sastāvdaļām un precēm, ko patērētājs saņem brāķēto preču vietā.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai nodrošinātu labāku patērētāju informētību un vieglāku Savienības noteikumu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā attiecībā uz neatbilstošām precēm, šajā direktīvā būtu jāsaskaņo laikposms, kurā pierādīšanas pienākums ir apgriezts par labu patērētājam, ar laikposmu, kurā pārdevējs ir atbildīgs par jebkāda veida neatbilstību.

svītrots

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai nodrošinātu caurskatāmību, būtu jāparedz noteiktas caurskatāmības prasības komercgarantijām. Vēl jo vairāk, lai uzlabotu tiesisko noteiktību un novērstu patērētāju maldināšanu, šajā direktīvā būtu jāparedz, ka gadījumos, kad komercgarantijas nosacījumi, kas ietverti reklāmā vai pirms līguma noslēgšanas sniegtajā informācijā, ir labvēlīgāki klientam nekā tie, kas iekļauti garantijas paziņojumā, noteicošie ir labvēlīgākie noteikumi. Visbeidzot, šajā direktīvā būtu jāparedz noteikumi par garantijas paziņojuma saturu un veidu, kādā tas būtu jādara pieejams patērētājiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt brīvai izvēlei paredzēt noteikumus par citiem komercgarantiju aspektiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, ar noteikumu, ka minētie noteikumi neliedz patērētāju aizsardzību, ko viņiem sniedz pilnībā saskaņoti šīs direktīvas noteikumi par komercgarantijām.

(34)  Lai nodrošinātu caurskatāmību, būtu jāparedz noteiktas caurskatāmības prasības komercgarantijām. Vēl jo vairāk, lai uzlabotu tiesisko noteiktību un novērstu patērētāju maldināšanu, šajā direktīvā būtu jāparedz, ka gadījumos, kad komercgarantijas nosacījumi, kas ietverti reklāmā vai pirms līguma noslēgšanas sniegtajā informācijā, ir labvēlīgāki klientam nekā tie, kas iekļauti garantijas paziņojumā, noteicošie ir labvēlīgākie noteikumi. Visbeidzot, šajā direktīvā būtu jāparedz noteikumi par garantijas paziņojuma saturu un veidu, kādā tas būtu jādara pieejams patērētājiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt brīvai izvēlei paredzēt noteikumus par citiem komercgarantiju aspektiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, ar noteikumu, ka minētie noteikumi neliedz patērētāju aizsardzību, ko viņiem sniedz pilnībā saskaņoti šīs direktīvas noteikumi par komercgarantijām. Būtu jāuzskata, ka reklāma ietver apgalvojumus, kas ievietoti ar tirgotāju saistītā tīmekļa vietnē vai sociālo mediju lapās.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Ņemot vērā to, ka pārdevējs ir atbildīgs attiecībā pret patērētāju par jebkādu preču neatbilstību, ko izraisījusi pārdevēja vai trešo personu darbība vai bezdarbība, ir pamatoti, ka pārdevējam būtu paredzēta iespēja vērsties ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret atbildīgajām personām darījumu ķēdes agrākā posmā. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāskar līgumu slēgšanas brīvības princips starp pārdevēju un citām darījuma ķēdē iesaistītajām pusēm. Dalībvalstīm būtu jānosaka detalizētu šo tiesību īstenošanas regulējumu, jo īpaši pret ko un kādā veidā vēršami šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

(35)  Ņemot vērā to, ka tirgotājs ir atbildīgs attiecībā pret patērētāju par jebkādu preču neatbilstību, ko izraisījusi šā tirgotāja vai trešās personas darbība vai bezdarbība, būtu jāparedz tirgotājam iespēja vērsties ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret atbildīgo personu darījumu ķēdes iepriekšējos posmos. Dalībvalstīm būtu jānosaka detalizētu šo tiesību īstenošanas regulējumu, jo īpaši pret ko un kādā veidā vēršami šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts tiesību akti pienācīgi aizsargā tirgotāju, kad tiek noteikta persona, pret kuru tirgotājs var vērsties ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, periodi, attiecīgās darbības un izpildes nosacījumi.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Personām un organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir likumīgas intereses aizsargāt patērētāju līgumiskās tiesības, būtu jānodrošina tiesības uzsākt tiesvedību vai nu tiesā, vai arī administratīvā iestādē, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības vai arī uzsākt attiecīgu tiesvedību.

(36)  Personām un organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir likumīgas intereses aizsargāt patērētāju līgumiskās tiesības, būtu jānodrošina tiesības uzsākt tiesvedību vai nu tiesā, vai arī administratīvā iestādē, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības vai arī uzsākt attiecīgu tiesvedību. Minētajām sūdzībām vai tiesvedībai vajadzētu būt pietiekami atturošām.

Grozījums Nr.     33

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt iekšējā tirgus darbību, konsekventi risinot ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(42)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot apstākļus iekšējā tirgus izveidei un darbībai, nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības un uzticēšanās līmeni un palīdzēt nodrošināt tirgotājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42a)  Komisijai būtu jāpārskata šī direktīva piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Pārskatīšanā Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šīs direktīvas noteikumiem par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pierādīšanas pienākumu — arī attiecībā uz lietotām precēm, kā arī publiskās izsolēs tirgotām precēm —, komercgarantijai, ražotāja atbildībai un saiknei ar direktīvu par atsevišķiem digitālā satura piegādes un digitālo pakalpojumu sniegšanas līgumu aspektiem. Minētās pārskatīšanas rezultātā varētu tikt sagatavots Komisijas priekšlikums šīs direktīvas grozīšanai.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets un piemērošanas joma

Priekšmets un mērķi

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī direktīva paredz noteiktas prasības pārdošanas līgumiem, kas noslēgti starp pārdevēju un patērētāju, jo īpaši noteikumus par preču atbilstību, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā un minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību.

1.  Šīs direktīvas mērķis ir, panākot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tostarp palielinot patērētāju uzticēšanos un palīdzot radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgotājiem, nosakot atsevišķas prasības attiecībā uz pārdošanas līgumiem, kas tiek slēgti starp tirgotāju un patērētāju, jo īpaši noteikumus par preču atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļus neatbilstības gadījumā un šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šo direktīvu nepiemēro līgumiem pakalpojumu sniegšanai. Tomēr, ja pārdošanas līgumā paredzēta gan preču pārdošana, gan pakalpojumu sniegšana, šo direktīvu piemēro tikai tai daļai, kas attiecas uz preču pārdošanu.

svītrots

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šo direktīvu nepiemēro digitālo saturu saturošiem materiāliem informācijas nesējiem, kas izmantoti tikai kā materiāli digitālā satura nesēji, lai to piegādātu patērētājam.

svītrots

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis var no šīs direktīvas darbības jomas izslēgt līgumus par lietotām precēm, kuras pārdod atklātā izsolē, ja patērētājiem ir iespēja pašiem apmeklēt pārdošanu.

svītrots

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ciktāl tas nav šeit reglamentēts, šī direktīva neskar valstu vispārīgās līgumtiesības, piemēram, noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esību vai sekām, tostarp noteikumus par līguma izbeigšanas sekām.

svītrots

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “pārdošanas līgums” ir jebkurš līgums, saskaņā ar kuru pārdevējs nodod vai apņemas nodot preču, tostarp vēl ražojamu vai izgatavojamu preču, īpašumtiesības patērētājam, un patērētājs maksā vai apņemas maksāt to cenu.

(a)  “pārdošanas līgums” ir jebkurš līgums, saskaņā ar kuru tirgotājs nodod vai apņemas nodot preču, tostarp vēl ražojamu vai izgatavojamu preču, īpašumtiesības patērētājam un patērētājs samaksā vai apņemas samaksāt šo preču cenu, tostarp jebkurš līgums, kura priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumi;

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

(b)  “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; ja līgums ir noslēgts ar mērķi, kas ir tikai daļēji saistīts ar fiziskās personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai ar līdzvērtīgu mērķi un ja šis mērķis ir tik ierobežots, ka tas nav dominējošs līguma vispārējā kontekstā, arī šāda persona tiek uzskatīta par patērētāju;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “pārdevējs” ir jebkura fiziska vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību, saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

(c)  “tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona — neatkarīgi no tā, vai šī juridiskā persona ir privātā vai publiskā īpašumā —, kura, tostarp ar jebkuras citas tādas personas palīdzību, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā vai kā fiziskas personas starpnieks, saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  “ražotājs” ir preču izgatavotājs, preču importētājs Savienības teritorijā vai jebkura persona, kas apliecina, ka ir ražotājs, izvietojot uz precēm savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi;

(d)  “ražotājs” ir preču izgatavotājs, preču importētājs Savienības teritorijā, jebkādu izejvielu izgatavotājs, sastāvdaļas izgatavotājs vai jebkura persona, kas apliecina, ka ir ražotājs, izvietojot uz precēm savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  “digitālais saturs” ir dati, kas sagatavoti un piegādāti digitālā veidā;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  “digitālais pakalpojums” ir pakalpojums, kas patērētājam dod iespēju sagatavot, apstrādāt vai uzglabāt datus vai piekļūt tiem digitālā veidā, ja šādus datus augšupielādē vai sagatavo attiecīgais patērētājs;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ec punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec)  “iegults digitālais saturs vai digitālais pakalpojums” ir precē iepriekš uzstādīts digitālais saturs vai digitālais pakalpojums;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ed punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ed)  “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kurš patērētājam vai tirgotājam dod iespēju uzglabāt tam personīgi adresētu informāciju tā, lai tā būtu pieejama izmantošanai nākotnē, un tik ilgu laiku, kas ir piemērots informācijas sniegšanai, un kurš ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  “komercgarantija” ir – papildus juridiskajam pienākumam sniegt atbilstības garantiju – jebkādas tirgotāja vai ražotāja (“garantētājs”) saistības pret patērētāju atlīdzināt samaksāto cenu vai preces nomainīt, salabot vai citādi novērst nepilnības, ja šīs preces neatbilst līguma noslēgšanas brīdī vai pirms līguma noslēgšanas garantijas paziņojumā vai attiecīgajā reklāmā izklāstītajām specifikācijām vai citām ar atbilstību nesaistītām prasībām;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “ilgizturība” ir produkta spēja saglabāt prasīto sniegumu konkrētā vai ilgā periodā paredzamu darbību ietekmē, pieņemot, ka lietošanas intensitāte ir normāla vai vidēja;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  “līgums” ir vienošanās nolūkā radīt saistības vai citas tiesiskas sekas;

svītrots

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  “bez maksas” ir bez nepieciešamajām izmaksām, kas radušās, lai panāktu preču atbilstību, jo īpaši pasta izmaksām, darbaspēka izmaksām un materiālu izmaksām.

(i)  “bez maksas” ir bez parastajām izmaksām, kas radušās, lai panāktu preču atbilstību, jo īpaši pasta izmaksām, darbaspēka izmaksām un materiālu izmaksām.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

Piemērošanas joma

 

1.  Šo direktīvu piemēro visiem pārdošanas līgumiem, kas tiek slēgti starp patērētāju un tirgotāju.

 

2.  Šo direktīvu nepiemēro līgumiem par pakalpojumu sniegšanu. Tomēr tādu līgumu gadījumā, kas paredz gan preču pārdošanu, gan pakalpojumu sniegšanu, šo direktīvu piemēro tai līguma daļai, kura attiecas uz preču pārdošanu.

 

3.  Šo direktīvu nepiemēro iegultam digitālajam saturam un iegultiem digitālajiem pakalpojumiem.

 

4.  Šo direktīvu nepiemēro tirgotāja veiktai dzīvu dzīvnieku pārdošanai patērētājam.

 

5.  Dalībvalstis no šīs direktīvas piemērošanas jomas var izslēgt līgumus par lietotu preču pārdošanu publiskā izsolē, ja patērētājiem ir iespēja personīgi apmeklēt šādu pārdošanu un ja tie ar skaidru paziņojumu — kas izklāstīts rakstiski vai uz pastāvīga informācijas nesēja — pirms izsoles tiek informēti par to, ka no šīs direktīvas izrietošās tiesības netiek piemērotas, un par attiecīgajām piemērojamām tiesībām. Turklāt patērētāju un tirgotāju rīcībā esošu tiešsaistes platformu izmantošana izsoles vajadzībām netiek uzskatīta par publisku izsoli šīs direktīvas nozīmē.

 

6.  Ja kāds no šīs direktīvas noteikumiem ir pretrunā kādam cita tāda Savienības akta noteikumam, kurš reglamentē konkrētu jomu vai priekšmetu, prioritārs ir šā cita Savienības akta attiecīgais noteikums, un to piemēro šīm konkrētajām jomām.

 

7.  Šī direktīva neskar valstu vispārējās līgumtiesības, piemēram, noteikumus par noilguma termiņu un līgumu izstrādi, spēkā esamību vai sekām, tostarp par līguma izbeigšanas sekām, ciktāl šādas līgumtiesības nereglamentē šī direktīva.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Saskaņošanas pakāpe

Saskaņošanas pakāpe

Dalībvalstis nepatur spēkā vai neievieš noteikumus, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, tostarp stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, lai nodrošinātu atšķirīgu patērētāju aizsardzības līmeni.

1.  Lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, dalībvalstis savos tiesību aktos var saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus, kas ir savienojami ar Līguma noteikumiem šīs direktīvas piemērošanas jomā.

 

2.  Neraugoties uz 1. punktu, dalībvalstis savos tiesību aktos nepatur un neievieš noteikumus, kuri atšķiras no 3.a, 4., 5., 6., 7., 8., 8.a, 9., 9.a, 10., 12., 13., 15. un 18. panta noteikumiem, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi.

 

3.  Neraugoties uz 2. punktu, dalībvalstis, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, savos tiesību aktos var saglabāt vai ieviest noteikumus vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz slēptiem trūkumiem vai īstermiņa tiesībām atteikties. Attiecībā uz 8. panta 2.a punktu dalībvalstis savos tiesību aktos var saglabāt stingrākus noteikumus, kas jau ir spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Preču atbilstība

 

Tirgotājs patērētājam piegādā preces, kas attiecīgā gadījumā atbilst 4., 5., 6. un 7. panta prasībām.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstība līgumam

Subjektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pārdevējs nodrošina, ka preces attiecīgā gadījumā, lai atbilstu līgumam:

1.  Lai preces atbilstu līgumam, pārdevējs nodrošina, ka attiecīgā gadījumā tās jo īpaši:

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir līgumā noteiktajā daudzumā, kvalitātē un saskaņā ar aprakstu, tostarp, ja pārdevējs patērētājam uzrāda paraugu vai modeli, precēm piemīt šā parauga vai modeļa īpašības un tās atbilst parauga vai modeļa aprakstam;

(a)  ir līgumā noteiktajā daudzumā un kvalitātē un atbilst līgumā prasītajam aprakstam. Ja līgums ir noslēgts, atsaucoties uz preču paraugu vai modeli, ko patērētājs ir redzējis vai pārbaudījis, preces atbilst attiecīgā parauga vai modeļa kvalitātei un aprakstam, izņemot gadījumus, kad pirms līguma noslēgšanas patērētājs ir informēts par jebkādām atšķirībām starp paraugu vai modeli un attiecīgajām precēm;

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ir derīgas jebkuram konkrētam nolūkam, kuram patērētājs tās pieprasa un ko patērētājs ir darījis zināmu pārdevējam līguma noslēgšanas brīdī, un pārdevējs ir tam piekritis; un

(b)  ir derīgas jebkādam konkrētam nolūkam, kādā patērētājs tās pieprasa un ko patērētājs ir darījis zināmu tirgotājam ne vēlāk kā līguma noslēgšanas brīdī un ko tirgotājs ir pieņēmis, vai kas ir pamatots nolūks konkrētajos apstākļos;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  tiek piegādātas kopā ar visiem piederumiem, instrukcijām, tostarp uzstādīšanas instrukciju, un līdz ar to piegādi patērētājam tiek sniegta līgumā noteiktā palīdzība;

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Preces atbilst līgumam, ja tās atbilst arī 5., 6. un 7. panta prasībām.

svītrots

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Jebkura vienošanās, kas izslēdz 5. un 6. panta prasības, atkāpjas no tām vai groza tās, kaitējot patērētājam, ir spēkā tikai tad, ja līguma noslēgšanas brīdī patērētājs zināja par preču īpašo stāvokli, un viņš ir nepārprotami pieņēmis šo īpašo stāvokli līguma noslēgšanas brīdī.

svītrots

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Preču atbilstības prasības

Objektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecīgā gadījumā preces:

1.  Papildus tam, ka preces atbilst jebkādām līgumā noteiktām atbilstības prasībām, attiecīgā gadījumā tās:

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir derīgas visiem nolūkiem, kādiem tāda paša apraksta preces parasti izmanto;

(a)  ir derīgas jebkādam nolūkam, kādā parasti tiktu izmantotas tāda paša veida preces, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jebkādus spēkā esošus valsts vai Savienības tiesību aktus, tehniskos standartus vai, ja šādu tehnisko standartu nav, piemērojamos nozarēm specifiskos nozares rīcības kodeksus;

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ir piegādātas kopā ar tādiem piederumiem, tostarp tādā iepakojumā un ar tādām uzstādīšanas vai cita veida instrukcijām, kādus pircējs var sagaidīt saņemt; un

(b)  tiek piegādātas kopā ar jebkādiem piederumiem, tostarp tādā iepakojumā un ar jebkādām uzstādīšanas vai cita veida instrukcijām, kādus pircējs var sagaidīt saņemt; un

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ir ar tādām īpašībām un tehniskajām spējām, kādas parasti piemīt šā paša veida precēm un kādas pircējs var sagaidīt, ņemot vērā preču raksturu un jebkuru publisku paziņojumu, ko sniedzis pārdevējs, kas sniegts pārdevēja vārdā, vai ko sniegušas citas personas agrākos darījumu ķēdes posmos, tostarp ražotājs, izņemot gadījumus, kad pārdevējs pierāda, ka:

(c)  atbilst tādai kvalitātei un snieguma parametriem, tostarp attiecībā uz preču izskatu, ilgizturību, funkcionalitāti un drošumu, kas ir apmierinoši un parasti piemīt tāda paša veida precēm un ko pircējs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču raksturu un jebkādu publisku paziņojumu, kuru sniedzis tirgotājs vai ražotājs vai kurš sniegts tirgotāja vai ražotāja vārdā, jo īpaši reklāmā vai uz marķējuma, ja vien tirgotājs var pierādīt, ka:

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  nebija vai pamatoti nevarēja būt informēts par šādu paziņojumu;

i)  tirgotājs nebija un pamatotu iemeslu dēļ nevarēja būt informēts par attiecīgo paziņojumu;

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  līdz līguma noslēgšanas brīdim paziņojums ir koriģēts; vai

ii)  līdz līguma noslēgšanas brīdim paziņojums tika koriģēts un ir pamats uzskatīt, ka patērētājs nevarēja nezināt par šādu koriģēšanu; vai

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  šis paziņojums nevarēja ietekmēt lēmumu iegādāties preces.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Neatbilstības 1. punkta nozīmē nav, ja līguma noslēgšanas brīdī patērētājs tika īpaši informēts, ka attiecībā uz kādu konkrētu preču īpašību pastāv novirze no 1. punktā noteiktajām atbilstības prasībām, un patērētājs līguma slēgšanas brīdī skaidri un atsevišķi pieņēma šo novirzi.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  preces uzstādīja pārdevējs vai pārdevējs uzņēmās par to atbildību; vai

(a)  preces uzstādīja tirgotājs vai tirgotājs uzņēmās par to atbildību; vai

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Preces atbilstības līgumam noteikšanas brīdī saskaņā ar 8. pantu preces ir brīvas no visām trešo personu tiesībām, tostarp tiesībām, kas balstītas uz intelektuālo īpašumu, lai preces varētu izmantot saskaņā ar līgumu.

Atbilstības līgumam noteikšanas brīdī, kas paredzēts 8. pantā, preces ir brīvas no jebkādiem ierobežojumiem, kas izriet no jebkādām trešās personas tiesībām, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesībām, un kas kavē attiecīgo preču izmantošanu saskaņā ar 4. un 5. pantu.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstības līgumam noteikšanas brīdis

Tirgotāja atbildība

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pārdevējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību līgumam, kas pastāv brīdī, kad:

1.  Tirgotājs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad:

(a)  patērētājs vai trešā persona, ko šim nolūkam izraudzījies patērētājs un kas nav pārvadātājs, ir ieguvis preces faktiskā valdījumā; vai

(a)  patērētājs vai trešā persona, ko šim nolūkam izraudzījies patērētājs un kas nav pārvadātājs, ir ieguvis preces faktiskā valdījumā vai

(b)  preces tiek nodotas patērētāja izvēlētajam pārvadātājam, ja šo pārvadātāju nepiedāvāja pārdevējs vai ja pārdevējs nepiedāvā pārvadājuma iespējas.

(b)  preces tiek nodotas patērētāja izvēlētajam pārvadātājam, ja šo pārvadātāju nepiedāvāja pārdevējs vai ja pārdevējs nepiedāvā pārvadāšanas līdzekļus, neskarot patērētāja tiesības pret pārvadātāju,

 

un kas kļūst redzama divu gadu laikā pēc iepriekš minētā noteiktā brīža, neskarot 3. panta 3. punktu.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Gadījumos, kad preces uzstādījis pārdevējs vai pārdevējs uzņēmās par to atbildību, brīdis, kad ir pabeigta uzstādīšana, tiek uzskatīts par brīdi, kad patērētājs ieguvis preces faktiskā valdījumā. Gadījumā, kad tika paredzēts, ka preces uzstādīs patērētājs, brīdis, kad patērētājam bija samērīgs laiks uzstādīšanai, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 dienas pēc 1. punktā norādītā brīža, tiek uzskatīts par brīdi, kad patērētājs ieguvis preces faktiskā valdījumā.

2.  Gadījumos, kad preces uzstādījis tirgotājs vai tirgotājs uzņēmās par to atbildību saskaņā ar 6. panta a) punktu, brīdis, kad ir pabeigta uzstādīšana, tiek uzskatīts par brīdi, kad patērētājs ieguvis preces faktiskā valdījumā. Gadījumā, kad tika paredzēts, ka preces uzstādīs patērētājs saskaņā ar 6. panta b) punktu, brīdis, kad patērētājam bija samērīgs laiks uzstādīšanai, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 dienas pēc 1. punktā norādītā brīža, tiek uzskatīts par brīdi, kad patērētājs ieguvis preces faktiskā valdījumā.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Attiecībā uz 1. punktā noteikto periodu dalībvalstis savos tiesību aktos var saglabāt stingrākus noteikumus, ja tie jau ir spēkā ... [ierakstīt šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu].

 

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Lietotu preču pārdošanas gadījumā, ja patērētājam bija iespēja personīgi pārbaudīt preces pirms līguma noslēgšanas, dalībvalstis var saglabāt noteikumus, kas pieļauj periodu, kurš ir īsāks par 1. punktā noteikto periodu, ja attiecīgais tirgotājs un patērētājs skaidri rakstiskā veidā vai uz pastāvīga informācijas nesēja ir vienojušies par šādu īsāku periodu, kas nav īsāks par vienu gadu.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Jebkādu neatbilstību līgumam, kas parādās divu gadu laikā no 1. un 2. punktā norādītā brīža, uzskata par pastāvējušu 1. un 2. punktā norādītajā brīdī, izņemot gadījumus, kad šāds pieņēmums ir nesavienojams ar preču vai neatbilstības būtību.

svītrots

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Pierādīšanas pienākums

 

1.  Tiek uzskatīts, ka jebkāda neatbilstība līgumam, kas kļūst redzama viena gada laikā pēc brīža, kad saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu noteikta atbilstība, pastāvēja tajā brīdī, ja vien tas nav nesavienojams ar preču vai neatbilstības raksturu.

 

2.  Lietotu preču pārdošanas gadījumā, ja patērētājam bija iespēja personīgi pārbaudīt preces pirms līguma noslēgšanas, dalībvalstis var saglabāt noteikumus, kas pieļauj periodu, kurš ir īsāks par 1. punktā noteikto periodu, ja attiecīgais tirgotājs un patērētājs skaidri rakstiskā veidā vai uz pastāvīga informācijas nesēja ir vienojušies par šādu īsāku periodu, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības līgumam gadījumā

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības līgumam gadījumā

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neatbilstības līgumam gadījumā patērētājs ir tiesīgs prasīt, lai saskaņā ar 11. pantu pārdevējs preces bez maksas padarītu atbilstīgas, salabojot vai nomainot tās.

1.  Neatbilstības līgumam gadījumā patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai bez maksas tiktu nodrošināta attiecīgo preču atbilstība, tās salabojot vai nomainot, saņemt proporcionālu cenas samazinājumu vai izbeigt līgumu saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Patērētājs var brīvi izvēlēties starp labošanu vai nomaiņu, ja vien izvēlētais variants nav neiespējams vai nerada tirgotājam izmaksas, kas ir nesamērīgas, ņemot vērā lietas apstākļus, tostarp:

 

(a)  vērtību, kāda precēm būtu bijusi, ja nebūtu neatbilstības;

 

(b)  neatbilstības nozīmīgumu;

 

(c)  to, vai alternatīvo tiesiskās aizsardzības līdzekli būtu iespējams izmantot, nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam.

 

Jo īpaši aizstāšanu uzskata par nesamērīgu tirgotājam piemērojamu tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumos, kad labošanas izmaksas ir zemākas par alternatīvā tiesiskās aizsardzības līdzekļa — aizstāšanas — izmaksām vai līdzvērtīgas tām.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Preces labošanas vai aizstāšanas laikā 8. pantā minēto periodu aptur līdz brīdim, kad patērētājs ir saņēmis nomainīto vai salaboto preci.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Ja preces labošanas ietvaros kāda sastāvdaļa tiek aizstāta ar jaunu sastāvdaļu vai ja defektīva prece tiek aizstāta ar jaunu preci, tirgotājs ir atbildīgs par jebkādu jaunu aizstātās sastāvdaļas vai nomainītās preces neatbilstību, kas kļūst redzama divu gadu laikā pēc aizstātās sastāvdaļas vai nomainītās preces saņemšanas, saskaņā ar 8. un 8.a pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Labošana vai nomaiņa jāveic samērīgā termiņā un nesagādājot ievērojamas neērtības patērētājam, ņemot vērā preču raksturu un nolūku, kādam patērētājs preces pieprasījis.

svītrots

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Patērētājs ir tiesīgs uz proporcionālu cenas samazinājumu saskaņā ar 12. pantu vai līguma izbeigšanu saskaņā ar 13. pantu gadījumos, kad:

3.  Neskarot 3. panta 3. punktu, patērētājam ir tiesības saņemt proporcionālu cenas samazinājumu saskaņā ar 12. pantu vai izbeigt līgumu saskaņā ar 13. pantu jebkurā no šādiem gadījumiem:

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  labošana vai nomaiņa ir neiespējama vai nelikumīga;

(a)  labošana vai nomaiņa ir neiespējama vai nesamērīga saskaņā ar 1.a punktu;

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārdevējs nav veicis labošanu vai nomaiņu atbilstošā termiņā;

(b)  tirgotājs nav pabeidzis labošanu vai nomaiņu attiecīgi saskaņā ar 9.a vai 10. pantu;

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  neraugoties uz tirgotāja mēģinājumu nodrošināt preču atbilstību, parādās neatbilstība;

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  labošana vai nomaiņa sagādātu būtiskas neērtības patērētājam; vai

svītrots

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  neatbilstība ir tik būtiska, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu;

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  pārdevējs ir paziņojis vai no lietas apstākļiem skaidri izriet, ka pārdevējs nepadarīs preces atbilstīgas līgumam samērīgā termiņā.

(d)  tirgotājs ir paziņojis vai arī no lietas apstākļiem ir skaidri redzams, ka tirgotājs nenodrošinās preču atbilstību, tās salabojot vai nomainot, pieņemamā periodā vai bez būtisku neērtību radīšanas patērētājam.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Patērētājs ir tiesīgs aizturēt ikvienu vēl nesamaksātās cenas daļas maksājumu līdz brīdim, kad pārdevējs ir padarījis preces atbilstīgas līgumam.

4.  Patērētājs ir tiesīgs aizturēt ikvienu vēl nesamaksātās cenas daļas maksājumu līdz brīdim, kad tirgotājs ir padarījis preces atbilstīgas līgumam.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Preču labošana

 

1.  Labošanu saskaņā ar 9. panta 1.a punktu pabeidz viena mēneša laikā un nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam, ņemot vērā preču raksturu un nolūku, kādā patērētājs šīs preces pieprasījis. Tirgotājs uzņemas risku, ka labošanas vai nogādāšanas atpakaļ pie patērētāja laikā preces varētu tikt iznīcinātas vai tām varētu tikt radīts papildu bojājums.

 

2.  Patērētājam ir tiesības aizturēt jebkādas nesamaksātās cenas daļas maksājumu līdz brīdim, kad tirgotājs ir nodrošinājis preču atbilstību līgumam, tās salabojot.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja pārdevējs izlabo preču neatbilstību līgumam, preces nomainot, tad pārdevējs uz sava rēķina pieņem atpakaļ nomainītās preces, ja vien puses nav vienojušās citādi pēc tam, kad patērētājs ir informējis pārdevēju par neatbilstību līgumam.

1.  Ja tirgotājs novērš preču neatbilstību līgumam, tās nomainot, tas uz sava rēķina pieņem atpakaļ aizstātās preces, ja vien puses nav vienojušās citādi pēc tam, kad patērētājs informēja tirgotāju par neatbilstību līgumam.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Labošanu pabeidz viena mēneša laikā pēc brīža, kad tirgotājs preces ir ieguvis faktiskā valdījumā, un neradot būtiskas neērtības patērētājam, ņemot vērā preču raksturu un nolūku, kādā patērētājs tās pieprasījis.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Patērētājam ir tiesības aizturēt jebkādas nesamaksātās cenas daļas maksājumu līdz brīdim, kad tirgotājs ir nodrošinājis preču atbilstību līgumam, tās nomainot.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

svītrots

Patērētāja izvēle starp labošanu un nomaiņu

 

Patērētājs var izvēlēties labošanu vai nomaiņu, ja vien izvēlētais variants nav neiespējams vai nelikumīgs vai, tos salīdzinot, nerada pārdevējam nesamērīgas izmaksas, ņemot vērā visus apstākļus, tostarp:

 

(a)  preču vērtību, ja nebūtu neatbilstības līgumam;

 

(b)  neatbilstības līgumam nozīmīgumu; un

 

(c)  vai alternatīvo tiesiskās aizsardzības līdzekli varētu izmantot, nesagādājot ievērojamas neērtības patērētājam.

 

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cenas samazinājums ir proporcionāls patērētāja saņemto preču vērtības samazinājumam, salīdzinot ar vērtību, kas būtu precēm, ja tās būtu atbilstīgas līgumam.

Patērētājs izmanto tiesības uz proporcionālu cenas samazinājumu, sniedzot tirgotājam nepārprotamu paziņojumu, kurā izklāsta savu lēmumu. Cenas samazinājums ir proporcionāls patērētāja saņemto preču vērtības samazinājumam, salīdzinot ar vērtību, kāda būtu precēm, ja tās atbilstu līgumam.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Patērētāja tiesības izbeigt līgumu

Līguma izbeigšana neatbilstības gadījumā

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Patērētājs izmanto tiesības izbeigt līgumu, par to nosūtot paziņojumu pārdevējam ar jebkādiem līdzekļiem.

1.  Patērētājs izmanto tiesības izbeigt līgumu, sniedzot tirgotājam nepārprotamu paziņojumu, kurā izklāsta savu lēmumu izbeigt līgumu. Ja līgums ir noslēgts, izmantojot digitālus līdzekļus, tirgotājs nodrošina patērētājam ērtus digitālos līdzekļus līguma izbeigšanai. Līguma izbeigšana stājas spēkā 14 dienas pēc minētās paziņošanas vai patērētāja norādītā vēlākā dienā.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Gadījumos, kad neatbilstība līgumam attiecas tikai uz dažām no līguma ietvaros piegādātajām precēm un ir pamats līguma izbeigšanai saskaņā ar 9. pantu, patērētājs var izbeigt līgumu tikai attiecībā uz šīm precēm, kā arī jebkurām citām precēm, kuras patērētājs iegādājies kā neatbilstīgo preču piederumus.

2.  Gadījumos, kad neatbilstība līgumam attiecas tikai uz dažām no līguma ietvaros piegādātajām precēm, kas ir nošķiramas no pārējām precēm, un attiecībā uz šīm neatbilstīgajām precēm ir pamats līguma izbeigšanai saskaņā ar 9. pantu, patērētājs var izbeigt līgumu tikai attiecībā uz šīm nošķiramajām precēm, kā arī jebkurām citām precēm, kuras patērētājs iegādājies kā neatbilstīgo preču piederumu vai kopā ar tām, ja vien nav pamata sagaidīt, ka patērētājs pieņems tās līguma daļas izpildi, kura attiecas uz atbilstīgajām precēm.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  vispirms patērētājs bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad stājas spēkā līguma izbeigšana, uz tirgotāja rēķina atdod tirgotājam attiecīgās preces;

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārdevējs bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas atmaksā patērētājam samaksāto cenu un sedz ar atmaksu saistītos izdevumus;

(a)  pēc tam tirgotājs bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no atdoto preču saņemšanas dienas atmaksā patērētājam visas saskaņā ar līgumu samaksātās summas. Tirgotājs minēto atmaksu veic, izmantojot tos pašus maksāšanas līdzekļus, kurus patērētājs izmantoja, lai samaksātu par precēm, ja vien patērētājs nav skaidri piekritis citam atmaksas saņemšanas veidam. Tirgotājs patērētājam nepiemēro nekādu ar atmaksu saistītu maksu;

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  patērētājs bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas uz pārdevēja rēķina atgriež pārdevējam preces;

svītrots

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ja preces nevar atgriezt, jo tās ir iznīcinātas vai zudušas, patērētājs sedz tādu neatbilstīgo preču vērtību naudas izteiksmē, kāda tām būtu atgriešanas dienā, ja patērētājs tās būtu saglabājis līdz šai dienai neiznīcinātas vai nezudušas, izņemot gadījumus, kad iznīcināšanu vai zudumu izraisījusi preču neatbilstība līgumam; un

(c)  ja preces nav iespējams atdot, jo tās ir iznīcinātas vai zudušas, patērētājs tirgotājam atmaksā tādu neatbilstīgo preču vērtību naudas izteiksmē, kāda tām būtu atdošanas dienā, ja patērētājs līdz tai dienai tās būtu saglabājis neiznīcinātas vai nezudušas, izņemot gadījumus, kad iznīcināšanu vai zudumu ir izraisījusi preču neatbilstība līgumam; un

Grozījums Nr.     108

Direktīvas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Tiesības uz zaudējumu atlīdzību

 

1.  Piegādātājs ir atbildīgs patērētāja priekšā par jebkādu finansiālu zaudējumu, ko izraisījusi neatbilstība līgumam vai preču nepiegādāšana. Zaudējumu atlīdzībai, cik vien iespējams, būtu jānodrošina, ka patērētājs atrodas situācijā, kāda tas būtu bijis, ja preces atbilstu līgumam.

 

Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiek izmantotas tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

svītrots

Termiņi

 

Patērētājam ir tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekli preču neatbilstības līgumam gadījumā, ja neatbilstība parādās divu gadu laikā no attiecīgā atbilstības noteikšanas brīža. Ja 9. pantā paredzētās tiesības saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir pakļautas noilgumam, šis noilgums nedrīkst būt īsāks par diviem gadiem no attiecīgā atbilstības noteikšanas brīža.

 

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komercgarantijas

Komercgarantijas un ražotāju atbildība

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Garantijas paziņojumu dara pieejamu uz pastāvīga informācijas nesēja un to sagatavo vienkāršā, saprotamā valodā. Tajā iekļauj šādu informāciju:

2.  Garantijas paziņojumu dara pieejamu uz pastāvīga informācijas nesēja un to sagatavo rakstiski vienkāršā un saprotamā valodā. Pēc patērētāja pieprasījuma to bez maksas dara pieejamu papīra formātā. Garantijas paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  skaidrs paziņojums par patērētāja likumiskajām tiesībām, kā to paredz šī direktīva, un skaidrs paziņojums, ka komercgarantija šīs tiesības neskar; un

(a)  skaidrs paziņojums par patērētāja likumiskajām tiesībām, kā to paredz šī direktīva, un skaidrs paziņojums, ka šīs tiesības ir jāievēro bez jebkādiem turpmākiem nosacījumiem un ka komercgarantija uz tām neattiecas; un

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta piemērošanas nolūkā “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas dod iespēju pusēm uzglabāt informāciju, kas adresēta personīgi tām, tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei par laika posmu, kurš atbilst informācijas mērķiem un kurš ļauj neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju.

svītrots

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Neskarot šajā pantā noteiktās tiesības vai jebkādus citus piemērojamus Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumus, ražotājs, kas sniedz ilgizturības garantiju uz diviem gadiem vai par atsevišķām precēm uz ilgāku periodu, ievērojot arī 3., 8. un 8.a panta noteikumus un ar tiem saistītus noteikumus:

 

(a)  ir tieši atbildīgs patērētāja priekšā par neatbilstīgo preču salabošanu vai aizstāšanu;

 

(b)  šīs preces salabo vai nomaina pieņemamā termiņā un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā no brīža, kad tas šīs preces ir ieguvis faktiskā valdījumā vai kad šīs preces tam ir darītas pieejamas labošanas vai nomaiņas nolūkā.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Panta 5.a punkta piemērošanas jomā ietilpstošu preču ražotājs uz materiāla vai iepakojuma, ko piegādā kopā ar attiecīgajām precēm, rakstiski sniedz skaidru un saprotamu informāciju par minētajā punktā noteiktajām tiesībām, tostarp paziņojumu par to, ka netiek skartas patērētāja tiesības attiecībā uz to tirgotāju atbildību, no kuriem attiecīgās preces nopirktas.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pārdevējs ir atbildīgs patērētājam par neatbilstību līgumam, kas radusies kādas personas darbības vai bezdarbības dēļ agrākā darījumu ķēdes posmā, pārdevējs ir tiesīgs izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret atbildīgo personu vai personām darījumu ķēdē. Valsts tiesību aktos nosaka personu, pret kuru pārdevējs var vērst tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī to īstenošanas kārtību un nosacījumus.

Ja tirgotājs ir atbildīgs patērētājam par neatbilstību līgumam, kas radusies kādas personas darbības vai bezdarbības dēļ iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, tirgotājs ir tiesīgs izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret atbildīgo personu vai personām darījumu ķēdē. Valsts tiesību aktos nosaka personu, pret kuru tirgotājs var vērst tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī to īstenošanas kārtību un nosacījumus. Tomēr tirgotājam ir tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus periodā, kas nav īsāks par 8. pantā minēto periodu.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Informācija par rezerves daļām

 

Dalībvalstis mudina tirgotājus un ražotājus skaidrā un saprotamā veidā informēt patērētāju par jebkādām rezerves daļām vai piederumiem, kas ir pieejami tirgū un kas ir nepieciešami pārdoto preču lietošanai.

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izpilde

Izpildes nodrošināšana un informācijas sniegšana

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina atbilstīgus un efektīvus līdzekļus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu.

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka pastāv atbilstīgi un efektīvi līdzekļi, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību patērētājiem tikt informētiem par savām tiesībām un spēt šīs tiesības izmantot praksē.

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuri paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valsts tiesību aktos, var iesniegt pieteikumu valsts tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu:

2.  Šā panta 1. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuri paredz, ka viena vai vairākas no turpmāk minētajām institūcijām saskaņā ar attiecīgajos valsts tiesību aktos noteiktiem pamatotiem un atbilstošiem kritērijiem var atbilstoši valsts tiesību aktiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentajās administratīvajās institūcijās, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti valsts tiesību noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šādas institūcijas cita starpā ietver:

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neviena līgumiska vienošanās, kura patērētājam par ļaunu izslēdz šo direktīvu transponējošo valsts pasākumu piemērošanu, atkāpjas no tiem vai maina to ietekmi, pirms patērētājs ir vērsis pārdevēja uzmanību uz neatbilstību līgumam, nav patērētājam saistoša, izņemot gadījumus, kad līgumslēdzējas puses izslēdz 5. un 6. pantā noteiktās prasības, atkāpjas no tām vai maina to ietekmi saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, neviena līgumiska vienošanās, kura patērētājam par ļaunu izslēdz šo direktīvu transponējošo valsts pasākumu piemērošanu, atkāpjas no tiem vai maina to ietekmi, pirms patērētājs ir vērsis tirgotāja uzmanību uz neatbilstību līgumam, nav patērētājam saistoša.

Grozījums Nr.    122

Direktīvas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Pārskatīšana

 

Komisija ne vēlāk kā [diena piecus gadus pēc stāšanās spēkā] pārskata šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šis process ietver jēgpilnu un detalizētu apspriešanos un dalībvalstu, patērētāju un juridisko un uzņēmējdarbības organizāciju iesaistīšanu Savienības līmenī. Ziņojumā jo īpaši iekļauj to šīs direktīvas noteikumu izvērtējumu, kuri attiecas uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pierādīšanas pienākumu — arī attiecībā uz lietotām precēm, kā arī publiskās izsolēs tirgotām precēm —, komercgarantijas un ražotāja atbildības izvērtējumu un saikni ar direktīvu par atsevišķiem digitālā satura piegādes un digitālo pakalpojumu sniegšanas līgumu aspektiem. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

(1)

OV C 264, 20.7.2016., 57. lpp.

(2)

...


PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Lai likvidētu pašreizējos juridiskos šķēršļus pārrobežu e-komercijai — nozarei ar lielā mērā neizmantotu potenciālu —, Eiropas Komisija 2015. gada 9. decembrī laida klajā priekšlikumu direktīvai par dažiem preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanas līgumu aspektiem (turpmāk — Preču priekšlikums). Referents atzinīgi vērtē šo jauno mēģinājumu vēl vairāk saskaņot Eiropas Savienības patērētāju līgumtiesības, jo šāda saskaņotība ne tikai mudinās gan patērētājus, gan pārdevējus vairāk iesaistīties pārrobežu pārdošanā, bet arī ļaus visām ieinteresētajām personām gūt labumu no patiesa (digitālā) vienotā tirgus.

Ņemot vērā plašo un atklāto apspriešanos ar daudzām ieinteresētajām personām, kas pārstāvēja gan patērētājus, gan uzņēmumus, gan arī ES un valstu intereses, referents ir izdarījis turpmāk minētos — lai gan tikai iepriekšējus — būtiskākos secinājumus.

1.  Pilna saskaņošana ir ļoti svarīga, lai likvidētu atlikušos juridiskos šķēršļus, kas kavē (digitālā) vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

2.  Ņemot vērā jau tā sarežģīto un daudzslāņaino ES tiesību aktu kopumu patērētāju aizsardzības jomā, vienots noteikumu kopums attiecībā uz tālpārdošanu un pārdošanu klātienē būtiski atvieglotu un vienkāršotu ES patērētāju līgumtiesības.

3.  Nav skaidru norāžu, kas liecinātu par to, ka pašreizējās vairākumā ES dalībvalstu piemērotās patērētāju tiesības būtu patiesi neefektīvas gan plašuma, gan dziļuma ziņā un ka tāpēc būtu nepieciešama to pastiprināšana. Tādēļ referents šajā sakarā nav ierosinājis nekādas būtiskas izmaiņas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents ir sagatavojis šo ziņojumu.

Tomēr pirms savu svarīgāko Komisijas priekšlikumā izdarīto grozījumu izklāstīšanas ir svarīgi vērst lasītāju uzmanību uz to, kāpēc ir tik ļoti nepieciešama pilnas saskaņošanas pieeja.

II. Nepieciešamība pēc pilnas saskaņošanas

Komisijas Preču priekšlikumā uzmanība ir pievērsta jau zināmajam apgalvojumam, ka pašreizējā neatbilstība patēriņa preču pārdošanas tiesību aktos minimālā saskaņošanas līmeņa dēļ joprojām rada būtiskus šķēršļus iekšējā tirgū, negatīvi ietekmējot uzņēmumus un patērētājus. Šajā sakarā Komisija ierosina pilnībā — lai gan precīzi mērķētā veidā — saskaņot līgumslēgšanas pamatelementus attiecībā uz uzņēmumu veiktu preču pārdošanu patērētājiem. Šis jaunais tiesiskais regulējums ir paredzēts ne tikai, lai palielinātu patērētāju uzticēšanos — kuri tādējādi tiktu vairāk stimulēti izdarīt pārrobežu pirkumus tiešsaistē —, bet tas arī samazinātu darījumu izmaksas un palielinātu juridisko noteiktību, tādējādi uzņēmumiem, jo īpaši MVU, atvieglojot pārdošanu ES mērogā.

Ja paskatāmies uz to, kā ir ticis īstenots pašreizējais tiesiskais regulējums, vispirms jau Patēriņa preču pārdošanas un garantiju direktīva (Direktīva 1999/44/EK, turpmāk — PPPGD), nevar noliegt, ka tas joprojām ir ļoti sadrumstalots. Konkrētāk, patērētāju aizsardzībai ES ir raksturīgas šādas būtiskākās diverģences un variācijas:

•  četri dažādi tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhijas veidi: saskaņā ar PPPGD neatbilstības gadījumā patērētājs var vispirms pieprasīt pārdevējam salabot līgumam neatbilstošo preci vai nomainīt to ar jaunu. Ja šāds pieprasījums nav atbilstošs vai ja labošana vai nomaiņa nav paveikta pieņemamā laikposmā, vai ja tā patērētājam rada būtiskas neērtības, patērētājam — otrajā posmā — ir tiesības uz cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu. Šo pieeju izmanto 16 dalībvalstis(1), un sešas citas dalībvalstis(2) ir noteikušas prasību, kas ir stingrāka par šo minimālo prasību, un jau no paša sākuma piedāvā patērētājam iespēju brīvi izvēlēties starp labošanu, nomaiņu, cenas samazināšanu vai līguma izbeigšanu. Desmit dalībvalstis(3) paredz iespēju brīvi izvēlēties tiesiskās aizsardzības līdzekli, kuru četrās no šīm dalībvalstīm(4) ierobežo pārdevēja tiesības novērst trūkumus vai citi nosacījumi, kas rada tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhijai līdzīgu efektu. Visbeidzot, divas dalībvalstis — Apvienotā Karaliste un Īrija — ir pieņēmušas tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhiju, taču tai ir pievienojušas vēl vienu tiesiskās aizsardzības līdzekli, proti, tiesības atteikties no līgumam neatbilstošas preces īsā termiņā;

•  trīs dažādi apgrieztā pierādīšanas pienākuma laikposmi: ja vien pārdevējs nepierāda pretējo, neatbilstību, kuru atklāj sešos mēnešos pēc preču piegādes, uzskata par tādu, kas pastāvēja piegādes brīdī, ja vien šis pieņēmums nav nesavienojams ar preču vai neatbilstības būtību. Šo sešu mēnešu laikposmu ir izvēlējušās 25 dalībvalstis, bet pārējās trīs dalībvalstis šo laikposmu ir pagarinājušas (Polija līdz vienam gadam, Francija un Portugāle līdz diviem gadiem);

•  četri dažādi likumiskās garantijas laikposmi: par trūkumiem, kas pastāvēja piegādes laikā, pārdevējs ir atbildīgs ne mazāk kā divus gadus. Šo divu gadu laikposmu izmanto 23 dalībvalstis, savukārt Zviedrija ir noteikusi trīs gadu likumisko garantiju, bet Nīderlandē un Somijā valsts garantijas ilgums ir atkarīgs no produktu sagaidāmā kalpošanas ilguma. Apvienotajā Karalistē un Īrijā konkrēta likumiskās garantijas laikposma nav, taču patērētāju tiesības ierobežo noilgums;

•  astoņi atšķirīgi paziņošanas pienākumi patērētājam: lai patērētāji varētu izmantot savas tiesības, dalībvalstīm tika atļauts pieprasīt patērētājiem informēt pārdevēju par trūkumu divu mēnešu laikā kopš tā atklāšanas. Pretējā gadījumā patērētāji zaudētu tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Septiņas dalībvalstīs(5) šādu paziņošanas pienākumu nepiemēro, savukārt 14 dalībvalstis(6) patērētājiem noteikušas pienākumu par trūkumu paziņot divu mēnešu laikā. Ir dalībvalstis, kurās atšķiras patērētājiem noteiktā paziņošanas pienākuma laikposms, proti, “pieņemamā laikposmā”(7), “bez liekas kavēšanās”(8), “nekavējoties”(9), “tūlīt”(10) vai “sešu mēnešu laikā”(11).

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents uzskata, ka Preču priekšlikuma 3. pantā noteiktā pilnā saskaņošana ir pareizā regulatīvā pieeja iekšējā tirgū. Viņš, protams, apzinās, ka šī pieeja ir strīda objekts ne tikai Padomē, bet tā arī IMCO komitejā un ārpus tās. Lai gan pilna saskaņošana ir ļoti vēlama, galīgais lēmums par tās iespējamu panākšanu ir jāpieņem tad, kad būs panākta vienošanās par svarīgajiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā referents savā ziņojuma projektā un gaidāmajās sarunās ar IMCO komitejas locekļiem plāno panākt pareizo līdzsvaru starp augstu patērētāju aizsardzības līmeni un modernu, īstenojamu kopēju līgumtiesību noteikumu kopumu, kas ļautu vienoties par pilnu saskaņošanu.

III. Konkrētas izmaiņas

1. Piemērošanas jomas paplašināšana (1. pants)

Referents ierosina paplašināt piemērošanas jomu, tajā iekļaujot arī bezsaistes pārdošanu, jo viņš uzskata, ka nošķiršana starp tiešsaistes un tradicionālo pārdošanu veicinātu vēl lielāku ES tiesību aktu kopuma sadrumstalotību. Šāda sadrumstalotība ne tikai palielinātu darījumu izmaksas uzņēmumiem, bet arī mulsinātu patērētājus, kuru tiesības atšķirtos atkarībā no tā, vai viņi iepirktos tiešsaistē vai bezsaistē. Šādu piemērošanas jomas paplašināšanu atbalstīja visu politisko grupu IMCO komitejas locekļi, un tās nepieciešamību apliecināja arī attiecībā uz PPPGD īstenotā REFIT pasākuma rezultāti. Tādēļ ir jāatceļ Direktīva 1999/44/EK (19.a pants) un jāsvītro 19. pantā ierosinātās izmaiņas šajā direktīvā.

2. Saistība ar patērētāju tiesību acquis

Referents atzīst, ka šis priekšlikums ir vēl viens pagrieziena punkts patērētāju tiesību acquis pilnveidošanā un ka joprojām būs piemērojami tā pašreiz spēkā esošie noteikumi, tostarp Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām. Ar līdzreferentiem attiecībā uz priekšlikumu par digitālā satura piegādes līgumiem tika panākta vienošanās pēc iespējas saskaņot abus priekšlikumus, vienlaikus ievērojot atšķirības, ko rada atšķirīgie apskatāmie jautājumi. Piemēram, jaunajā 2.a panta 3. punktā un 13. apsvērumā tagad paskaidrots, ka materiālas preces ar tajās ietvertu digitālo saturu ietilpst priekšlikuma par digitālo saturu piemērošanas jomā.

3. Atbilstība līgumam (3.a līdz 5. pants)

Jauns vispārējs noteikums 3.a pantā paskaidro, ka precēm ir jāatbilst subjektīvām un objektīvām atbilstības prasībām, kas savukārt ir noteiktas 4. un 5. pantā. Referents neierosina nekādas būtiskas izmaiņas atbilstības noteikumos.

4. Atbilstības noteikšanas brīdis (8. pants)

Referents atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā uzmanība veltīta arī atbilstības noteikšanas brīdim uzstādīšanas gadījumos. Tomēr, lai izvairītos no neskaidrībām attiecībā uz precīzo laikposmu, bija skaidrāk jānošķir 6. un 8. pantā noteiktie uzstādīšanas scenāriji.

5. Pierādīšanas pienākums (8.a pants)

Attiecībā uz neatbilstības pierādīšanas pienākumu referents ierosina saglabāt pašreizējo PPPGD minēto režīmu, taču izmantojot pilnas saskaņošanas pieeju. Viņš labi apzinās IMCO komitejas locekļu dažādos viedokļus par šo konkrēto jautājumu un gaida turpmākas diskusijas un grozījumus, lai formulētu kompromisa variantu, kas atbilstu gan patērētāju, gan pārdevēju interesēm. 26. apsvērumā ir iekļauts sīkāks skaidrojums, lai atjauninātu priekšlikumu, ņemot vērā spriedumu Faber lietā(12).

6. Patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļi (9. līdz 13.b pants)

a) Patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļi (9. pants)

Referents atbalsta Komisijas ierosināto tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhiju un panta 3. punktā paskaidro, ka patērētājiem ir tiesības izbeigt līgumu tad, ja neatbilstība nav nenozīmīga. Pēdējais no minētajiem aspektiem ir pārņemts no PPPGD 3. panta 6. punkta. Turklāt dažas no PPPGD 2. panta 3. punkta daļām ir iekļautas 8. panta 5. punktā. Varētu iebilst, ka šī izmaiņa var izraisīt pārklāšanos ar 4. panta 3. punktu. Tomēr pastāv atšķirība: 4. panta 3. punkts attiecas uz iespēju līgumā paredzēt atkāpšanos, piemēram, no objektīvām atbilstības prasībām, savukārt 9. panta 5. punktā ir noteikts, kādos gadījumos patērētājiem nav tiesību uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tas ir jo īpaši svarīgi attiecībā uz 10. panta 2. punktā minētajiem gadījumiem.

b) Preču nomaiņa (10. pants)

Priekšlikuma 10. pantā ierosinātās izmaiņas pamatā attiecas uz skaidrojumiem saistībā ar ES Tiesas judikatūru. Piemēram, panta 2. punkts kodificē daļas no ES Tiesas judikatūras Weber/Putz lietā(13). Šajā sakarā bija jāpaskaidro, ka pārdevējs var izvēlēties veidu, kā nomainīt preces, kas jau bijušas uzstādītas, taču neatbilst līgumam, jo labošana nav iespējama. . Turklāt 27. apsvērumā tagad ir paskaidrots, ka nesamērīgu izmaksu gadījumā patērētāja tiesības uz neatbilstošo preču aizvākšanas un jaunu preču uzstādīšanas izmaksu atlīdzināšanu var tikt ierobežotas līdz samērīgas summas maksājumam, ko veic pārdevējs.

c) Līguma izbeigšana (13. līdz 13.b pants)

Līguma izbeigšanas noteikumos ir ievērota atbilstības noteikumu struktūra; ar 13. pantu tiek ieviests ievadnoteikums. Jaunajā 13.a pantā ir noteikti pārdevēja pienākumi līguma izbeigšanas gadījumā, un tā teksts ir pārņemts no agrākā 13.a panta 3. punkta a) apakšpunkta. Jaunais 13.a panta 2. punkts ir nepieciešams arī tāpēc, lai izklāstītu pārdevēja pienākumus agrākajā 13. panta 2. punktā paredzētās daļējas līguma izbeigšanas gadījumā. Jaunā 13.b panta teksts ir pārņemts no agrākā 13. panta 3. punkta b) līdz d) apakšpunkta, un tā redakcija nav mainīta.

7. Termiņi (14. pants)

Visbeidzot, referents pašreizējā priekšlikumā no jauna ievieš loģisko pamatu PPPGD 7. panta 1. punkta otrajai daļai par termiņiem attiecībā uz lietotām precēm.

(1)

Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Malta, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

(2)

Grieķija, Horvātija, Lietuva, Portugāle, Slovēnija un Ungārija.

(3)

Dānija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Slovēnija un Ungārija.

(4)

Dānija, Igaunija, Luksemburga un Polija.

(5)

Apvienotā Karaliste, Austrija, Francija, Grieķija, Īrija, Polija un Vācija.

(6)

Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija un Spānija.

(7)

Dānija, Lietuva un Zviedrija.

(8)

Čehija.

(9)

Nīderlande.

(10)

Ungārija.

(11)

Slovākija.

(12)

Spriedums lietā Faber v Autobedrijf Hazet Octhen BV, C-497/13, ECLI:EU:C:2015:357, 71. punkts.

(13)

Spriedums lietā Gebr. Weber et al. v J. Wittmer et al., C-65/09 and C-87/09, EU:C:2011:396, 74. punkts.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Daži preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanas līgumu aspekti

Atsauces

COM(2017)0637 – C8-0379/2017 – COM(2015)0635 – C8-0391/2015 – 2015/0288(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

31.10.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

21.1.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

21.1.2016

JURI

21.1.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

CULT

25.1.2016

 

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

28.4.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Pascal Arimont

2.2.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

27.4.2016

14.7.2016

29.11.2016

21.3.2017

 

28.9.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

22.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

4

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Marlene Mizzi, Nosheena Mobarik, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Birgit Collin-Langen, Edward Czesak, Kaja Kallas, Arndt Kohn, Adam Szejnfeld, Ulrike Trebesius, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelia Ernst, Flavio Zanonato, Jaromír Štětina

Iesniegšanas datums

27.2.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Kaja Kallas, Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic

ECR

Edward Czesak, Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Ulrike Trebesius

EFDD

Marco Zullo

PPE

Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Antonio López-Istúriz White, Andreas Schwab, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Lambert van Nistelrooij, Jaromír Štětina, Mihai Ţurcanu

S&D

Lucy Anderson, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Arndt Kohn, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Flavio Zanonato

4

-

EFDD

John Stuart Agnew

PPE

Carlos Coelho

Verts/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

4

0

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

ENF

Mylène Troszczynski

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Dennis de Jong

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. martsJuridisks paziņojums