Procedūra : 2016/0380(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0044/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0044/2018

Debates :

PV 25/03/2019 - 16
CRE 25/03/2019 - 16

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0226

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1714kWORD 204k
27.2.2018
PE 597.758v02-00 A8-0044/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0864 – C8-0495/2016 – 2016/0380(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Krišjānis Kariņš

(Pārstrādāšana – Reglamenta 104. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS
 PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0864 – C8-0495/2016 – 2016/0380(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0864),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0495/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Polijas Senāts, Austrijas Federālā padome un Ungārijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada 7. septembra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0044/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu būtiskie grozījumi Komisijas priekšlikumā ir skaidri norādīti un citu būtisku grozījumu tajā nav un tā kā spēkā esošo tiesību aktu negrozītos noteikumus kopā ar ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss31” izklāstīts Komisijas redzējums par mazumtirgiem, kas labāk kalpo energopatērētāju interesēm, tostarp iecere ciešāk sasaistīt vairumtirgus un mazumtirgus. Izmantojot jauno tehnoloģiju priekšrocības, jauni un inovatīvi energopakalpojumu uzņēmumi varētu dot iespēju visiem patērētājiem pilnvērtīgi piedalīties enerģētikas pārkārtošanā, proti, pārvaldīt savu energopatēriņu un tādējādi nonākt pie energoefektīviem risinājumiem, kas palīdz ietaupīt naudu un sekmē energopatēriņa mazināšanos kopumā.

(5)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss31” izklāstīts Komisijas redzējums par mazumtirgiem, kas labāk kalpo energopatērētāju interesēm, tostarp iecere ciešāk sasaistīt vairumtirgus un mazumtirgus. Izmantojot jauno tehnoloģiju priekšrocības, jauni un inovatīvi energopakalpojumu uzņēmumi varētu dot iespēju visiem patērētājiem vairot izpratni par savu energopatēriņu un pilnvērtīgi piedalīties enerģētikas pārkārtošanā, proti, pārvaldīt savu energopatēriņu un tādējādi nonākt pie energoefektīviem risinājumiem, kas palīdz ietaupīt naudu un sekmē energopatēriņa mazināšanos kopumā.

__________________

__________________

31 COM (2015) 339 final, 15.7.2015.

31 COM (2015) 339 final, 15.7.2015.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā “Sabiedriskas apspriešanas sākšana par jaunu elektroenerģijas tirgus modeli32” uzsvars likts uz to, ka pārvirze no elektroenerģijas ražošanas lielās, centralizētās spēkstacijās uz decentralizētu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un uz dekarbonizētiem tirgiem nav iespējama, ja netiek pielāgoti pašlaik spēkā esošie elektroenerģijas tirdzniecības noteikumi un nemainās dalībnieku loma tirgū. Paziņojumā norādīts, ka ir nepieciešams elastīgāk organizēt elektroenerģijas tirgus un pilnībā integrēt visus tirgus dalībniekus, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājus, jaunos energopakalpojumu sniedzējus, enerģijas uzkrāšanu un elastīgu pieprasījumu.

(6)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā “Sabiedriskas apspriešanas sākšana par jaunu elektroenerģijas tirgus modeli32” uzsvars likts uz to, ka pārvirze no elektroenerģijas ražošanas lielās, centralizētās spēkstacijās uz decentralizētu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un uz dekarbonizētiem tirgiem nav iespējama, ja netiek pielāgoti pašlaik spēkā esošie elektroenerģijas tirdzniecības noteikumi un nemainās jau esošos dalībnieku loma tirgū. Paziņojumā norādīts, ka ir nepieciešams elastīgāk organizēt elektroenerģijas tirgus un pilnībā integrēt visus tirgus dalībniekus, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājus, jaunos energopakalpojumu sniedzējus, enerģijas uzkrāšanu un elastīgu pieprasījumu. Savienībai tikpat svarīgi ir steidzami ieguldīt līdzekļus starpsavienojumu veidošanā Eiropas līmenī, kas enerģijas pārvadi nodrošinātu elektroenerģijas pārvades augstsprieguma tīklos.

_________________

_________________

32   COM (2015) 340 final, 15.7.2015.

32   COM (2015) 340 final, 15.7.2015.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Lai izveidotu elektroenerģijas iekšējo tirgu, dalībvalstīm būtu jāveicina savu tīklu integrācija un tīklu operatoru sadarbība Savienības un reģionālā līmenī, integrējot arī tādas izolētas sistēmas, kas veido “elektroenerģijas salas”, kas Savienībā turpina pastāvēt.

Pamatojums

Šis apsvērums direktīvā ir jāsaglabā, tā uzsverot, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai sasniegtu vienu no galvenajiem ES enerģētikas politikas mērķiem, kas ir iekšējā tirgus izveide.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Visefektīvāk savus atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājus Savienība sasniegs, ja tā izveidos elastībai un inovācijām izdevīgu tirgus struktūru. Labi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus modelis ir galvenais faktors, kas rosina sākt izmantot atjaunojamos energoresursus.

Pamatojums

Ar funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu vajadzētu panākt, ka sākas plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana un ka ES var sasniegt savus atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājus, kā arī pildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Bez patērētājiem nav iespējams panākt elastību, kas nepieciešama, lai elektrosistēmu pielāgotu variablai, izkliedētai ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Tehniskais progress tādās jomās kā tīkla pārvaldība un ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem patērētājiem ir pavēris daudzas iespējas, un veselīga konkurence mazumtirgos būs nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu, ka tirgus konjunktūras iespaidā tiek ieviesti inovatīvi, jauni pakalpojumi, kas orientēti uz patērētāju mainīgajām vajadzībām un iespējām, un vienlaikus kāpinātu arī sistēmas elastību. Ja patērētājiem ir plašākas iespējas un nebijušas izdevības iesaistīties enerģijas tirgū, tas nozīmē, ka iedzīvotāji gūs labumu no elektroenerģijas iekšējā tirgus un ka būs iespējams sasniegt Savienības izvirzītos atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājus.

(8)  Bez patērētājiem nav iespējams panākt elastību, kas nepieciešama, lai elektrosistēmu pielāgotu variablai un izkliedētai ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Tehniskais progress tādās jomās kā tīkla pārvaldība un ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem patērētājiem ir pavēris daudzas iespējas. Veselīga konkurence mazumtirgos būs nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu, ka tirgus konjunktūras iespaidā tiek ieviesti inovatīvi, jauni pakalpojumi, ar ko apmierina patērētāju mainīgās vajadzības un sniedz iespējas, un lai vienlaikus kāpinātu arī sistēmas elastību. Tomēr, tā kā patērētājiem netiek sniegta informācija par viņu energopatēriņu reāllaikā vai tuvu reāllaikam, īpaši tāpēc, ka viedo skaitītāju ieviešana norit gausi, patērētāji aktīvi neiesaistās enerģētikas tirgū un enerģētikas pārkārtošanā. Ja patērētājiem ir plašākas iespējas un nebijušas izdevības, kā arī instrumenti iesaistīties enerģijas tirgū, tas nozīmē, ka iedzīvotāji gūs labumu no elektroenerģijas iekšējā tirgus un ka būs iespējams sasniegt Savienības izvirzītos atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājus.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Līgumā garantētās brīvības Savienības pilsoņiem – inter alia, brīva preču aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība – ir sasniedzamas vienīgi pilnībā atvērtā tirgū, kas ļauj visiem patērētājiem brīvi izvēlēties piegādātājus un visiem piegādātājiem brīvi veikt piegādes lietotājiem.

(9)  Līgumā garantētās brīvības Savienības pilsoņiem – inter alia, brīva preču aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība – ir sasniedzamas vienīgi pilnībā atvērtā un savstarpēji saistītā tirgū, kas ļauj visiem patērētājiem brīvi izvēlēties piegādātājus un visiem piegādātājiem brīvi veikt piegādes lietotājiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai nodrošinātu konkurenci un elektroenerģijas piegādes par konkurētspējīgāko cenu, dalībvalstīm un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāveicina iespēja, ka jauni piegādātāji, kas piedāvā elektroenerģiju no dažādiem enerģijas avotiem, kā arī jauni elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas nodrošinātāji var izmantot pārrobežu piekļuvi.

(11)  Lai nodrošinātu konkurenci un elektroenerģijas piegādes par konkurētspējīgāko cenu, dalībvalstīm un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāveicina iespēja, ka jauni piegādātāji, kas piedāvā elektroenerģiju no dažādiem enerģijas avotiem, kā arī jauni elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas nodrošinātāji var izmantot pārrobežu piekļuvi. Tomēr dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, nosakot elektroenerģijas plūsmu virzienu, un jādara viss, kas nepieciešams, lai nepieļautu nekontrolējamu elektroenerģijas cilpas plūsmu veidošanos.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar diviem 3. panta grozījumiem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iekšējā elektroenerģijas tirgū nepastāv nepamatoti šķēršļi ienākšanai tirgū, darbībai tajā un iziešanai no tirgus. Vienlaikus vajadzētu būt nepārprotami skaidram, ka šī prasība neskar kompetences, ko dalībvalstis patur attiecībā uz trešām valstīm. Šādu skaidrojumu nedrīkst interpretēt kā atļauju dalībvalstij izmantot ekskluzīvu Savienības kompetenci. Būtu jāprecizē arī tas, ka trešo valstu dalībniekiem tirgū tāpat kā visiem pārējiem tirgus dalībniekiem ir jāievēro piemērojamie Savienības un dalībvalstu tiesību akti.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Eiropadome 2014. gada oktobra secinājumos paziņoja, ka Komisijai ar dalībvalstu atbalstu ir jāveic steidzami pasākumi, lai nodrošinātu minimālā mērķa — 10 % no pašreizējiem elektroenerģijas starpsavienojumiem — sasniegšanu, un tas ir jāsasniedz ne vēlāk kā 2020. gadā vismaz tām dalībvalstīm, kuras vēl nav panākušas minimālo iekšējā elektroenerģijas tirgus integrācijas līmeni, proti, Baltijas valstīm, Portugālei un Spānijai, un dalībvalstīm, kuras ir galvenie to piekļuves punkti iekšējam elektroenerģijas tirgum. Turklāt tā norādīja, ka Komisija regulāri ziņos arī Eiropadomei par 15 % mērķa sasniegšanu līdz 2030. gadam.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt plašu rīcības brīvību uzlikt sabiedriskā pakalpojuma saistības elektroenerģijas uzņēmumiem, tiecoties sasniegt vispārējās ekonomiskās interesēs izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina mājsaimniecības lietotāju un, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, mazo uzņēmumu tiesības saņemt noteiktas kvalitātes elektroenerģiju par skaidri salīdzināmām, pārredzamām un konkurētspējīgām cenām. Tomēr, ja sabiedriskā pakalpojuma saistības izpaužas kā piegādes cenu regulēšana, tas ir pašos pamatos kropļojošs pasākums, kas bieži noved pie tarifu deficīta uzkrāšanās, patērētāju izvēles sašaurināšanas, vājākiem stimuliem energoekonomijai un investīcijām energoefektivitātē, zemākiem pakalpojumu standartiem, patērētāju vājākas iesaistīšanās un mazākas apmierinātības, konkurences ierobežojumiem un mazāka inovatīvu produktu un pakalpojumu klāsta tirgū. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu izmantot citus politikas instrumentus, jo īpaši specifiskus sociālās politikas pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju elektroapgādi par pieejamām cenām. Intervence cenu noteikšanā būtu pieļaujama tikai ārkārtas apstākļos. Pilnībā liberalizēts elektroenerģijas mazumtirgus rosinātu gan cenu, gan ārpuscenu konkurenci esošo piegādātāju starpā un dotu stimulu jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, un tas paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un vairotu to apmierinātību.

(15)  Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt plašu rīcības brīvību uzlikt sabiedriskā pakalpojuma saistības elektroenerģijas uzņēmumiem, tiecoties sasniegt vispārējās ekonomiskās interesēs izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina mājsaimniecības lietotāju un, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, mazo uzņēmumu tiesības saņemt noteiktas kvalitātes elektroenerģiju par skaidri salīdzināmām, pārredzamām un konkurētspējīgām cenām. Tomēr, ja sabiedriskā pakalpojuma saistības izpaužas kā piegādes cenu regulēšana, tas ir pašos pamatos kropļojošs pasākums, kas bieži noved pie tarifu deficīta uzkrāšanās, patērētāju izvēles sašaurināšanas, vājākiem stimuliem energoekonomijai un investīcijām energoefektivitātē, zemākiem pakalpojumu standartiem, patērētāju vājākas iesaistīšanās un mazākas apmierinātības, konkurences ierobežojumiem un mazāka inovatīvu produktu un pakalpojumu klāsta tirgū. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu izmantot citus politikas instrumentus, jo īpaši specifiskus sociālās politikas pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju elektroapgādi par pieejamām cenām. Intervence cenu noteikšanā būtu pieļaujama tikai ļoti ierobežotos ārkārtas apstākļos, lai aizsargātu neaizsargātākos, un noteiktā termiņā tā būtu pakāpeniski jāsamazina. Pilnībā liberalizēts, labi funkcionējošs elektroenerģijas mazumtirgus rosinātu gan cenu, gan ārpuscenu konkurenci esošo piegādātāju starpā un dotu stimulu jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, un tas paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un vairotu to apmierinātību.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Efektīvi un visiem patērētājiem pieejami strīdu izšķiršanas līdzekļi garantē patērētāju lielāku aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāievieš ātras un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras.

(24)  Efektīvi un visiem patērētājiem pieejami neatkarīgi strīdu izšķiršanas mehānismi, piemēram, enerģētikas ombuds vai patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, garantē patērētāju lielāku aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāievieš ātras un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no tiešas līdzdalības tirgū, konkrētāk, iespējai pielāgot savu patēriņu atkarībā no tirgus signāliem un rezultātā maksāt zemāku cenu par elektroenerģiju vai saņemt cita veida stimulējošus maksājumus. Domājams, ka ieguvumi no aktīvas līdzdalības laika gaitā tikai vairosies, jo pieaugs elektrotransportlīdzekļu, siltumsūkņu un citu elastīgu slodžu konkurētspēja. Patērētājiem vajadzētu būt iespējai piedalīties visa veida pieprasījumreakcijā, un līdz ar to tiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties viedo uzskaites sistēmu un dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Tas patērētājiem ļautu pielāgot savu patēriņu atkarībā no tādiem cenu signāliem reāllaikā, kas atspoguļo elektroenerģijas vai transportēšanas vērtību un izmaksas dažādos laika periodos, savukārt dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka vairumtirdzniecības cenu risks patērētājus skar saprātīgā mērā. Dalībvalstīm vajadzētu arī nodrošināt, ka patērētāji, kas nevēlas aktīvi iesaistīties tirgū, tādēļ necieš, bet gan tā vietā vietējā tirgus situācijai vispiemērotākajā veidā tiek radīti apstākļi, kas patērētājiem ļauj pieņemt zinīgu lēmumu par pieejamajiem variantiem.

(25)  Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no tiešas līdzdalības tirgū, konkrētāk, iespējai pielāgot savu patēriņu atkarībā no tirgus signāliem un rezultātā maksāt zemāku cenu par elektroenerģiju vai saņemt cita veida stimulējošus maksājumus. Domājams, ka ieguvumi no aktīvas līdzdalības laika gaitā tikai vairosies, kad visādi citādi pasīvajiem patērētājiem būs lielāka izpratne par savām iespējām, viņi kļūs par aktīviem patērētājiem un būs labāk pieejama un kļūs zināmāka informācija par aktīvas līdzdalības iespējām. Patērētājiem vajadzētu būt iespējai piedalīties visa veida pieprasījumreakcijā, un līdz ar to tiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no viedo uzskaites sistēmu pilnīgas ieviešanas, savukārt gadījumos, kad minētā ieviešana tiek vērtēta negatīvi, tiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties viedo uzskaites sistēmu un dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Tas patērētājiem ļautu pielāgot savu patēriņu atkarībā no tādiem cenu signāliem reāllaikā, kas atspoguļo elektroenerģijas vai transportēšanas vērtību un izmaksas dažādos laika periodos, savukārt dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka vairumtirdzniecības cenu risks patērētājus skar saprātīgā mērā. Patērētāji būtu jāinformē par iespējamo cenu risku, ko rada dinamisku cenu līgumi. Dalībvalstīm vajadzētu arī nodrošināt, ka patērētāji, kas nevēlas aktīvi iesaistīties tirgū, tādēļ necieš, bet gan tā vietā vietējā tirgus situācijai vispiemērotākajā veidā tiek radīti apstākļi, kas patērētājiem ļauj pieņemt zinīgu lēmumu par pieejamajiem variantiem.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Izkliedētas enerģijas tehnoloģijas un patērētāju iespēcināšana ir padarījusi kopienas enerģiju un energokooperatīvus par efektīvu un rentablu iespēju, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības un gaidas tādos aspektos kā energoavoti, energopakalpojumi un vietējā līdzdalība. Kopienas enerģija piedāvā plašas iespējas visiem patērētājiem tieši iesaistīties enerģijas ražošanā, patērēšanā vai kopīgā izmantošanā ģeogrāfiski noslēgtā kopienas tīklā, kas var darboties izolēti vai būt pievienots publiskajam sadales tīklam. Kopienas enerģijas iniciatīvu galvenā iecere ir nodrošināt savus biedrus vai daļu turētājus ar kāda noteikta veida enerģiju (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģiju) par pieņemamu cenu, nevis pirmām kārtām gūt peļņu kā tradicionālam energouzņēmumam. Kopienas enerģijas iniciatīvās patērētāji iesaistās tieši, un tas apliecina, ka šādām iniciatīvām ir potenciāls sekmēt jaunu tehnoloģiju un patēriņa modeļu — tai skaitā viedo sadales tīklu un pieprasījumreakcijas — integrētu ieviešanu. Kopienas enerģijas projekti arīdzan var kāpināt energoefektivitāti mājsaimniecību līmenī un palīdzēt apkarot enerģētisko nabadzību, jo samazinās patēriņš un arī piegādes tarifi. Kopienas enerģijas projekti arī dod iespēju enerģijas tirgū piedalīties tādām mājsaimniecības patērētāju grupām, kas citos apstākļos to nespētu. Sekmīgi realizētas iniciatīvas ir kopienām sniegušas ekonomisku, sociālu un vidisku vērtību, kura neaprobežojas tikai ar ieguvumiem, ko dod energopakalpojumu nodrošināšana. Vietējām energokopienām vajadzētu atļaut darboties tirgū ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, nekropļojot konkurenci. Mājsaimniecības patērētājiem vajadzētu atļaut brīvprātīgi piedalīties kopienas enerģijas iniciatīvās un no tām izstāties, nezaudējot ne piekļuvi kopienas enerģijas iniciatīvas ekspluatētajam tīklam, ne savas tiesības kā patērētājiem. Piekļuve vietējās energokopienas tīklam būtu jāpiešķir ar taisnīgiem un izmaksas atspoguļojošiem nosacījumiem.

(30)  Izkliedētas enerģijas tehnoloģijas un patērētāju iespēcināšana ir padarījusi kopienas enerģiju un energokooperatīvus par efektīvu un rentablu iespēju, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības un gaidas tādos aspektos kā energoavoti, energopakalpojumi un vietējā līdzdalība. Kopienas enerģija piedāvā plašas iespējas visiem patērētājiem tieši iesaistīties enerģijas ražošanā, patērēšanā vai kopīgā izmantošanā, balstoties uz atvērtu un brīvprātīgu līdzdalību, ģeogrāfiski noslēgtā kopienas tīklā, kas var darboties izolēti vai būt pievienots publiskajam sadales tīklam. Kopienas enerģijas iniciatīvu galvenā iecere ir nodrošināt savus biedrus vai daļu turētājus ar kāda noteikta veida enerģiju (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģiju) par pieņemamu cenu, palīdzot dot labumu vietējām kopienām un pārstāvot vietējās intereses, bet nevis pirmām kārtām gūt peļņu kā tradicionālam energouzņēmumam. Kopienas enerģijas iniciatīvās patērētāji iesaistās tieši, un tas apliecina, ka šādām iniciatīvām ir potenciāls sekmēt jaunu tehnoloģiju un patēriņa modeļu — tai skaitā viedo sadales tīklu un pieprasījumreakcijas — integrētu ieviešanu. Kopienas enerģijas projekti arīdzan var kāpināt energoefektivitāti mājsaimniecību līmenī un palīdzēt apkarot enerģētisko nabadzību, jo samazinās patēriņš un arī piegādes tarifi. Kopienas enerģijas projekti arī dod iespēju enerģijas tirgū piedalīties tādām mājsaimniecības patērētāju grupām, kas citos apstākļos to nespētu. Sekmīgi realizētas iniciatīvas ir kopienām sniegušas ekonomisku, sociālu un vidisku vērtību, kura neaprobežojas tikai ar ieguvumiem, ko dod energopakalpojumu nodrošināšana. Vietējām energokopienām vajadzētu atļaut darboties tirgū ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, nekropļojot konkurenci. Mājsaimniecības patērētājiem vajadzētu atļaut brīvprātīgi piedalīties kopienas enerģijas iniciatīvās un no tām izstāties, nezaudējot ne piekļuvi kopienas enerģijas iniciatīvas ekspluatētajam tīklam, ne savas tiesības kā patērētājiem. Piekļuve vietējās energokopienas tīklam būtu jāpiešķir ar taisnīgiem un izmaksas atspoguļojošiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Rēķini par enerģiju un gada kopsavilkumi ir svarīgi lietotāju informēšanas rīki. Tajos atspoguļo ne tikai datus par patēriņu un izmaksām, bet arī citu informāciju, kas palīdz patērētājiem salīdzināt savu pašreizējo līgumu ar citiem piedāvājumiem. Tomēr, tā kā strīdi par rēķiniem ir izplatīts patērētāju sūdzību cēlonis, arī viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās enerģētikas sektorā pastāvīgi ir zema, rēķinus un gada kopsavilkumus vajadzētu padarīt skaidrākus un saprotamākus, kā arī vajadzētu nodrošināt, ka rēķinos ir ietverta visa tā informācija, kas patērētājiem nepieciešama, lai regulētu savu enerģijas patēriņu, salīdzinātu piedāvājumus un mainītu piegādātāju.

(31)  Rēķini par enerģiju un gada kopsavilkumi ir svarīgi lietotāju informēšanas rīki. Rēķinos par enerģiju un gada kopsavilkumos sniedz datus par patēriņu un izmaksām, bet tie var atspoguļot arī citu informāciju, kas palīdz patērētājiem salīdzināt savu pašreizējo līgumu ar citiem piedāvājumiem. Tomēr, tā kā strīdi par rēķiniem ir izplatīts patērētāju sūdzību cēlonis, rēķini un gada kopsavilkumi ir arī viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās enerģētikas nozarē pastāvīgi ir zema. Tāpēc rēķinus un gada kopsavilkumus vajadzētu padarīt skaidrākus un saprotamākus, kā arī vajadzētu nodrošināt, ka rēķinos ir ietverta visa tā informācija, kas patērētājiem nepieciešama, lai regulētu savu enerģijas patēriņu, salīdzinātu piedāvājumus un mainītu piegādātāju.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Dalībvalstīm būtu jāveicina sadales tīklu modernizācija, piemēram, ieviešot viedos tīklus, kuriem jābūt veidotiem tā, lai sekmētu decentralizētu ražošanu un energoefektivitāti.

(32)  Dalībvalstīm būtu jāveicina sadales tīklu modernizācija, piemēram, ieviešot viedos tīklus, kuriem jābūt veidotiem tā, lai sekmētu decentralizētu ražošanu, enerģijas uzkrāšanu un energoefektivitāti.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Vajadzētu būt iespējai valsts līmenī lēmumu par viedās uzskaites ieviešanu balstīt uz ekonomisko izvērtējumu. Ja izvērtējumā secina, ka šādu uzskaites sistēmu ieviešana ir ekonomiski pamatota un rentabla tikai tiem patērētājiem , kas patērē noteiktu elektroenerģijas daudzumu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ieviešanas gaitā to ņemt vērā.

(34)  Vajadzētu būt iespējai valsts līmenī lēmumu par viedās uzskaites ieviešanu balstīt uz ekonomisko izvērtējumu. Šajā ekonomiskajā izvērtējumā būtu jāņem vērā viedās uzskaites izmantošanas ilgtermiņa ieguvumi visā vērtību ķēdē, īpaši attiecībā uz labāku tīkla pārvaldību, precīzāku plānošanu un tīkla zaudējumu apzināšanu. Ja izvērtējumā secina, ka šādu uzskaites sistēmu ieviešana ir rentabla tikai tiem patērētājiem, kas patērē noteiktu elektroenerģijas daudzumu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ieviešanas gaitā to ņemt vērā. Tomēr, tā kā tehnoloģijas strauji attīstās, minētais izvērtējums būtu regulāri vai vismaz reizi divos gados jāpārskata.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  . Galvenais lietotāju apgādes faktors ir piekļuve objektīviem un pārredzamiem patēriņa datiem. Tādējādi patērētājiem vajadzētu būt iespējai piekļūt saviem patēriņa datiem un ar tiem saistītajām cenām un pakalpojumu izmaksām, lai tie varētu aicināt konkurentus uz šo datu pamata sagatavot piedāvājumu. Patērētājiem būtu arī jānodrošina tiesības būt pienācīgi informētiem par savu enerģijas patēriņu. Priekšapmaksai nevajadzētu tās izmantotājus nostādīt nesamērīgi neizdevīgā situācijā, savukārt dažādām maksājumu sistēmām vajadzētu būt nediskriminējošām. Patērētājiem pietiekami bieži sniegta informācija par enerģijas izmaksām radīs stimulu enerģiju taupīt, jo lietotāji skaidri redzēs, kā investīcijas energoefektivitātē un patēriņa paradumu maiņa ietekmē viņu energopatēriņa rēķinus. Šajā sakarībā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES35 pilnīga īstenošana palīdzēs lietotājiem samazināt enerģijas izmaksas.

(37)  Svarīgākais galalietotāju apgādes faktors ir piekļuve objektīviem, savlaicīgiem un pārredzamiem patēriņa datiem. Tādējādi patērētājiem vajadzētu būt iespējai piekļūt saviem patēriņa datiem un ar tiem saistītajām cenām un pakalpojumu izmaksām, lai tie varētu aicināt konkurentus uz šo datu pamata sagatavot piedāvājumu. Patērētājiem būtu arī jānodrošina tiesības būt pienācīgi informētiem par savu enerģijas patēriņu. Priekšapmaksai nevajadzētu tās izmantotājus nostādīt nesamērīgi neizdevīgā situācijā, savukārt dažādām maksājumu sistēmām vajadzētu būt nediskriminējošām. Galalietotājiem pietiekami bieži sniegta informācija par enerģijas izmaksām radīs stimulu enerģiju taupīt, jo galalietotāji skaidri redzēs, kā investīcijas energoefektivitātē un patēriņa paradumu maiņa ietekmē viņu energopatēriņa rēķinus. Šajā sakarībā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES35 pilnīga īstenošana palīdzēs lietotājiem samazināt enerģijas izmaksas.

__________________

__________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).”;

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).”;

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Pašlaik, līdz ar viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, dalībvalstīs jau ir vai tiek izstrādāti dažādi datu pārvaldības modeļi. Lai kāds būtu izvēlētais datu pārvaldības modelis, dalībvalstīm katrā ziņā vajadzētu paredzēt pārredzamus nosacījumus, kā datiem var piekļūt bez diskriminācijas, un nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošību un datu aizsardzību, kā arī datu apstrādes struktūru objektivitāti.

(38)  Pašlaik, līdz ar viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, dalībvalstīs jau ir vai tiek izstrādāti dažādi datu pārvaldības modeļi. Lai kāds būtu izvēlētais datu pārvaldības modelis, dalībvalstīm katrā ziņā vajadzētu paredzēt pārredzamus nosacījumus, kā datiem var piekļūt un ar tiem apmainīties efektīvi un bez diskriminācijas, un nodrošināt visaugstākā līmeņa datu integritāti, kiberdrošību un datu aizsardzību, kā arī datu apstrādes struktūru objektivitāti. Tāpat dalībvalstīm ir jānodrošina, ka patērētāji spēj kontrolēt savus patēriņa datus un tie ir to rīcībā, īpaši dodot tiem iespēju pašiem identificēt sevi, dot piekrišanu vai atsaukt to saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Energopakalpojumiem ir izšķirīga nozīme Savienības iedzīvotāju labklājības uzturēšanā. Pienācīga siltumapgāde un aukstumapgāde, apgaismojums un ierīču darbināšanai nepieciešamā enerģija ir pamatpakalpojumi, ar ko nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un gādā ar iedzīvotāju veselību. Bez tam piekļuve šiem energopakalpojumiem dod iespēju Eiropas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atraisīt savu potenciālu, kā arī veicina sociālo iekļautību. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šo faktoru kombinācijas iespaidā enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības šos energopakalpojumus nevar atļauties. Lai sekotu līdzi enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitam, dalībvalstīm vajadzētu ievākt vajadzīgo informāciju. Precīzi mērījumi palīdzētu dalībvalstīm apzināt enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības un līdz ar to sniegt tām specifisku atbalstu. Komisijai vajadzētu aktīvi atbalstīt enerģētiskajai nabadzībai veltīto noteikumu īstenošanu, proti, atvieglot paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā.

(40)  Energoapgādei ir izšķirīga nozīme Savienības iedzīvotāju labklājības uzturēšanās. Siltumapgāde un aukstumapgāde, apgaismojums un ierīču darbināšanai nepieciešamā enerģija ir vajadzīga, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni un gādātu par iedzīvotāju veselību. Bez tam piekļuve enerģijai dod iespēju Eiropas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atraisīt savu potenciālu, kā arī veicina sociālo iekļautību. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šo faktoru kombinācijas iespaidā enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības šos energopakalpojumus nevar atļauties. Lai sekotu līdzi enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitam, dalībvalstīm vajadzētu ievākt vajadzīgo informāciju. Precīzi mērījumi palīdzētu dalībvalstīm apzināt enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības un līdz ar to sniegt tām mērķtiecīgu atbalstu sociālās labklājības sistēmā vai īstenojot citus politikas pasākumus. Komisijai vajadzētu aktīvi atbalstīt enerģētiskajai nabadzībai veltīto noteikumu īstenošanu, proti, atvieglot paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Tādēļ enerģētiskās nabadzības skartajām dalībvalstīm, kas vēl to nav izdarījušas, būtu jāizstrādā valsts rīcības plāni vai citi piemēroti mehānismi, lai novērstu šo problēmu un mazinātu to cilvēku skaitu, kuri nonākuši šādā situācijā. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šie ir būtiski faktori, pēc kuriem jāvadās, izstrādājot enerģētiskās nabadzības mērīšanas indikatorus. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju energoapgāde. Lai to izdarītu, varētu izmantot integrētu pieeju, piemēram, enerģētikas un sociālās politikasietvaros, un tie varētu būt sociālā nodrošinājuma vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi . Ar šo direktīvu vismaz būtu jārada iespēja īstenot valsts politiku neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju labā.

Enerģētiskā nabadzība kļūst par aizvien lielāku problēmu Savienībā. Tādēļ enerģētiskās nabadzības skartajām dalībvalstīm, kas vēl to nav izdarījušas, būtu jāizstrādā valsts rīcības plāni vai citi piemēroti mehānismi, lai novērstu enerģētisko nabadzību nolūkā mazināt enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju skaitu. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šie ir būtiski faktori, pēc kuriem jāvadās, izstrādājot enerģētiskās nabadzības mērīšanas indikatorus. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju energoapgāde. Lai to izdarītu, varētu izmantot integrētu pieeju, piemēram, enerģētikas un sociālās politikasietvaros, un tie varētu būt sociālā nodrošinājuma vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Ar šo direktīvu būtu jāveicina valsts politika neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju labā.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Ja slēgtu sadales sistēmu izmanto, lai nodrošinātu integrētas energoapgādes optimālu efektivitāti, kurai nepieciešami specifiski darbības standarti, vai ja slēgtu sadales sistēmu galvenokārt uztur sistēmas īpašnieka lietošanai, vajadzētu būt iespējai uz sadales sistēmas operatoru neattiecināt saistības, kas sadales sistēmas operatora un sistēmas izmantotāju attiecību īpašā rakstura dēļ radītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Rūpniecisko, komerciālo vai koplietošanas pakalpojumu vietās, piemēram, dzelzceļa staciju ēkās, lidostās, slimnīcās, lielos kempingos ar integrētu aprīkojumu vai ķīmiskās rūpniecības objektos, var ierīkot slēgtas sadales sistēmas, ņemot vērā to darbību specializēto raksturu.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras noteikt Eiropas kopīgo datu formātu un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras, kā piekļūt uzskaites datiem, patēriņa datiem un datiem, kas nepieciešami piegādātāja maiņai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201138.

(69)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras noteikt Eiropas kopīgo datu formātu un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras, kā piekļūt uzskaites datiem, patēriņa datiem un datiem, kas nepieciešami piegādātāja maiņai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201138. Lai nodrošinātu, ka šāds Eiropas kopīgo datu formāts atbalsta uz tirgu balstītu konkurenci un palīdz nodrošināt energopakalpojumu sadarbspēju, Komisija var attiecīgā gadījumā pieprasīt, lai datu standartus sagatavotu attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas.

__________________

__________________

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei , uzkrāšanai un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus ar nolūku Savienībā izveidot patiesi integrētus, konkurenciālus , patērētājorientētus un elastīgus elektroenerģijas tirgus. Direktīvas mērķis ir, izmantojot integrēta tirgus sniegtās priekšrocības, nodrošināt zemas enerģijas cenas patērētājiem, augsta līmeņa piegādes drošību un gludu pāreju uz dekarbonizētu energosistēmu. Ar to nosaka būtiskākās normas, kas attiecas uz Eiropas elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, jo īpaši noteikumus par patērētāju iespēcināšanu un aizsardzību, par atvērtu piekļuvi integrētam tirgum, par trešo pušu piekļuvi pārvades un sadales infrastruktūrai, nodalīšanas noteikumiem un par neatkarīgiem valstu energoregulatoriem .

Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei , uzkrāšanai un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus ar nolūku Savienībā izveidot patiesi integrētus, konkurenciālus , patērētājorientētus un elastīgus elektroenerģijas tirgus. Direktīvas mērķis ir, izmantojot integrēta tirgus sniegtās priekšrocības, nodrošināt patērētājiem pieejamas, pārredzamas enerģijas izmaksas, augsta līmeņa piegādes drošību un gludu pāreju uz dekarbonizētu un ilgtspējīgu energosistēmu. Ar to nosaka būtiskākās normas, kas attiecas uz Eiropas elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, jo īpaši noteikumus par patērētāju iespēcināšanu un aizsardzību, par atvērtu piekļuvi integrētam tirgum, par trešo pušu piekļuvi pārvades un sadales infrastruktūrai, nodalīšanas noteikumiem un par neatkarīgiem valstu energoregulatoriem .

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  “aktīvs lietotājs” ir lietotājs vai kopīgi rīkojošos lietotāju grupa, kas patērē, uzkrāj vai pārdod savos objektos saražotu elektroenerģiju, tostarp ar agregatoru starpniecību, vai iesaistās pieprasījumreakcijā vai energoefektivitātes shēmās, ar nosacījumu, ka šīs darbības nav to primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

6.  “aktīvs lietotājs” ir galīgais lietotājs vai kopīgi rīkojošos galīgo lietotāju grupa, kas patērē, uzkrāj vai pārdod savos objektos saražotu elektroenerģiju, tostarp ar agregatoru, piegādatāju vai tirgotāju starpniecību, vai iesaistās pieprasījumreakcijā vai energoefektivitātes shēmās, ar nosacījumu, ka šīs darbības nav to primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  “vietējā energokopiena” ir apvienība, kooperatīvs, partnerība, bezpeļņas organizācija vai cita juridiska persona, ko faktiski kontrolē vietējie daļu turētāji vai biedri un kas parasti ir orientēta uz vērtībām, nevis peļņas gūšanu, ir iesaistīta izkliedētā elektroenerģijas ražošanā un pārvades sistēmas operatora, piegādātāja vai agregatora darbību veikšanā vietējā līmenī, tostarp pārrobežu mērogā;

7.  “vietējā energokopiena” ir apvienība, kooperatīvs, partnerība, bezpeļņas organizācija, MVU vai cita juridiska persona, kuras pamatā ir brīvprātīga un atvērta dalība, kuru faktiski kontrolē daļu turētāji vai biedri, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt vietēju vides, ekonomisko un sociālo ieguvumu saviem biedriem vai vietējai teritorijai vai teritorijām, kur tā darbojas, nevis tai teritorijai, kur tā gūst peļņu, un kura ir iesaistīta tādās darbībās kā decentralizēta ražošana, uzglabāšana, piegāde, energoefektivitātes pakalpojumu nodrošināšana, agregēšana, elektromobilitāte un sadales sistēmu darbība, tostarp pāri robežām;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.  “neatkarīgs agregators” ir agregators, kas nav saistīts ar piegādātāju vai jebkādu citu tirgus dalībnieku;

15.  “neatkarīgs agregators” ir agregators, kas nav saistīts ar lietotāja piegādātāju;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 38. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38.  “ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir pakalpojums, ko pārvades vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās;

38.  “ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir pakalpojums, ko pārvades vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju vietējā tīkla stabilitātes nodrošināšanai, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās, kā arī spēju darboties izolēti;

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 39. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

39.  “reģionālais operatīvais centrs” ir reģionālais operatīvais centrs, kā tas definēts [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861/2] 32. pantā;

39.  “reģionālais koordinācijas centrs” ir reģionālais koordinācijas centrs, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) ... [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861/2] 32. pantu;

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā atbilstošas izmaiņas vajadzēs veikt visā tekstā.)

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 39.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

39.a  “neatņemama pārvades sistēmas daļa” ir tīkla komponenti, kas ir integrēti pārvades vai sadales sistēmā, tostarp uzkrāšanas iekārtas, un ko izmanto vienīgi drošas un uzticamas pārvades vai sadales sistēmas darbības nodrošināšanai, bet nevis balansēšanai vai pārslodzes vadībai, izņemot tīkla drošības tūlītējas darbības atjaunošanu tīkla bojājumsituācijas gadījumā;

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 47. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

47.  “enerģijas uzkrāšana” elektrosistēmā nozīmē, ka noteiktu daudzumu saražotās elektroenerģijas līdz izmantošanas brīdim atliek vai nu kā gala enerģiju, vai kā konvertētu citā energonesējā;

47.  “enerģijas uzkrāšana” elektrosistēmā nozīmē elektroenerģijas izmantošanu vēlākā brīdī, nevis tad, kad tā tiek saražota, vai pārveidošanu enerģijas formā, ko var uzglabāt, minētās enerģijas uzglabāšanu un turpmāku pārveidošanu elektroenerģijā vai citā energonesējā;

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti nevajadzīgi nekavē elektroenerģijas pārrobežu plūsmas, patērētāju līdzdalību, tostarp izmantojot pieprasījumreakciju, investīcijas elastīgā elektroenerģijas ražošanā, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitātes vai jaunu starpsavienotāju realizāciju un ka elektroenerģijas cenas atspoguļo faktisko pieprasījumu un piedāvājumu.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti nevajadzīgi nekavē elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību vai plūsmas, patērētāju līdzdalību, tostarp izmantojot pieprasījumreakciju, investīcijas elastīgā elektroenerģijas ražošanā, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitātes vai jaunu starpsavienotāju realizāciju un ka elektroenerģijas cenas atspoguļo faktisko pieprasījumu un piedāvājumu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nediskriminē nevienu tirgus dalībnieku, tostarp citu dalībvalstu dalībniekus.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Neskarot kompetences saistībā ar trešām valstīm, dalībvalstis nodrošina, ka iekšējā elektroenerģijas tirgū nepastāv nepamatoti šķēršļi ienākšanai tirgū, darbībai tajā un iziešanai no tirgus. Tirgus dalībnieki no trešām valstīm ievēro piemērojamos Savienības un dalībvalstu tiesību aktus, tostarp tos, kas attiecas uz vides un drošības politiku.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Tāpat šajā direktīvā ir noteikti dalībvalstu, regulatīvo iestāžu un pārvades sistēmu operatoru savstarpējās sadarbības līdzekļi virzībā uz tāda pilnībā starpsavienota iekšējā tirgus izveidi, kas uzlabo no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas integrāciju, dalībvalstu solidaritātes mehānismus, brīvu konkurenci un energoapgādes drošību.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka nepastāv nevajadzīgi šķēršļi elektroenerģijas ražošanas un elektroapgādes uzņēmumu ienākšanai tirgū un iziešanai no tirgus.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka nepastāv nevajadzīgi šķēršļi elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas, pieprasījumreakcijas un elektroapgādes uzņēmumu ienākšanai tirgū un iziešanai no tirgus.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no to izvēlētā piegādātāja.

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlēta ražotāja vai piegādātāja un vienlaikus var arī brīvi slēgt līgumus ar vairākiem piegādātājiem.

Pamatojums

Jēdziens „piegādātājs” nav definēts, bet, iekļaujot jēdzienu „ražotājs”, darbības jomu varētu paplašināt, attiecinot to arī uz juridisku personu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis enerģētiskās nabadzības skarto un neaizsargāto lietotāju mērķtiecīgu aizsardzību nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevis ar publisko intervenci elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā.

2.  Dalībvalstis enerģētiskās nabadzības skarto un neaizsargāto mājsaimniecību lietotāju mērķtiecīgu aizsardzību var nodrošināt ar sociālo politiku vai citiem līdzekļiem, nevis ar publisko intervenci elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pēc [OP: ierakstīt datumu — piecus gadus kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis cenu noteikšanā par elektroenerģijas piegādi neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem joprojām var izmantot publisko intervenci, ciktāl tas ir katrā ziņā nepieciešams ārkārtējas steidzamības dēļ. Šādai intervencei ir jāatbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.  No [OP: ierakstīt datumu — piecus gadus kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā] līdz [OP: ierakstīt datumu — desmit gadi kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis cenu noteikšanā par elektroenerģijas piegādi neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem joprojām var izmantot publisko intervenci. Šādai intervencei ir jāatbilst visiem turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem:

 

a)  tā nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai īstenotu vispārējās ekonomiskās intereses, kuru labad tā tiek īstenota;

 

b)  tā ir ierobežota laikā;

 

c)  tā ir samērīga attiecībā pret labumguvējiem;

 

d)  tā attiecas tikai uz energonabadzīgajiem un neaizsargātajiem patērētājiem;

 

e)  tā nedrīkst kavēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū;

 

f)  tā nedrīkst negatīvi ietekmēt elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu;

 

g)  tā nedrīkst radīt papildu izmaksas tirgus dalībniekiem diskriminējošā veidā; un

 

h)  tā nodrošina, lai visiem šādas publiskās intervences labumguvējiem būtu iespēja izvēlēties konkurējošā tirgus piedāvājumus un lai tie vismaz reizi ceturksnī tiktu tieši informēti par konkurējošā tirgus piedāvājumu un ietaupījumu pieejamību, jo īpaši par dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumiem, un lai tie saņemtu palīdzību saistībā ar pāreju uz tirgbalstītiem piedāvājumiem;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  visi elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var apgādāt savus objektus , meitasuzņēmumus un lietotājus, izmantojot tiešo līniju;

a)  visi elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, var apgādāt savus objektus, meitasuzņēmumus un lietotājus, izmantojot tiešo līniju, un var to darīt bez nesamērīgām administratīvām procedūrām vai izmaksām, kas saistītas, piemēram, ar nepieciešamību saņemt piegādes atļauju;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs tādēļ, lai praksē īstenotos grozījumi Nr. 21, 98 un 128 tajos gadījumos, kad vienlaikus tiek slēgti līgumi ar vairākiem piegādātājiem. Būtu jāveicina pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un individuāli vai grupu centieni enerģiju savai darbībai un pasākumiem iegūt no elektroenerģijas, kas saražota iekārtā, kura ar tiešo līniju ir savienota ar attiecīgā lietotāja telpām. Šajā ziņā veicinoši ir tādi faktori kā dārgu piegādes atļauju likvidēšana un iespēja lietotājam slēgt vēl vienu piegādes līgumu par to pašu skaitītāja ierīci, lai apmierinātu pārpalikušo pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Tam ir būtiska nozīme, lai iegūtu aktīvus lietotājus.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  elektroenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi var veikt piegādes ikvienam šādam lietotājam attiecīgās dalībvalsts teritorijā, izmantojot tiešo līniju.

b)  elektroenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi var veikt piegādes ikvienam šādam atsevišķam lietotājam vai lietotāju grupai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, izmantojot tiešo līniju.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs tādēļ, lai praksē īstenotos grozījumi Nr. 123 un 153 tajos gadījumos, kad vienlaikus tiek slēgti līgumi ar vairākiem piegādātājiem, un tas ir saskaņā ar grozījumu Nr. 176. Arī grozījumi 7. pantā ir svarīgi, lai lietotāji kļūtu aktīvi. Būtu jāveicina pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un individuāli vai grupu centieni enerģiju savai darbībai un pasākumiem iegūt no elektroenerģijas, kas saražota iekārtā, kura ar tiešo līniju ir savienota ar attiecīgā lietotāja telpām, jo tādējādi gan fiziskas personas, gan uzņēmumi ar laiku varētu samazināt vai fiksēt savas enerģijas izmaksas, patērējot tuvumā saražotu elektroenerģiju un izvēloties atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Elektroenerģijas apgādes iespēja, izmantojot tiešo līniju, kā minēts 1. punktā, neietekmē iespēju slēgt līgumus par elektroenerģiju saskaņā ar 6. pantu.

3.  Elektroenerģijas apgādes iespēja, izmantojot tiešo līniju, kā minēts 1. punktā, neietekmē iespēju slēgt līgumus par elektroenerģiju saskaņā ar 6. pantu un neskar lietotāja tiesības slēgt vēl vienu piegādes līgumu, lai apmierinātu pārpalikušo pieprasījumu pēc elektroenerģijas.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs tādēļ, lai praksē īstenotos grozījumi Nr. 123 un 153 tajos gadījumos, kad vienlaikus tiek slēgti līgumi ar vairākiem piegādātājiem. Tas arī palīdz īstenot grozījumus, ar ko tiecas panākt enerģijas mazapjoma vietēju koplietošanu, tomēr nodrošinot iespēju papildus vajadzībām vienoties par vēl vienu piegādes līgumu (proti, lai praksē varētu īstenoties grozījumi Nr. 169, 172 u. c.).Tas ir svarīgi, lai sekmētu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, stimulētu atjaunojamo energoresursu enerģijas aizvien plašāku attīstību un izmantošanu un popularizētu aktīva lietotāja principu.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ka)  alternatīvo līdzekļu novērtējumu, piemēram, pieprasījumreakcijas risinājumus un enerģijas uzkrāšanu, jaunas ražošanas iekārtas būvniecībai.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka ir īpašas atļauju procedūras attiecībā uz mazajiem decentralizētajiem ražotājiem un/vai izkliedēto ražošanu, kurās ņem vērā to ierobežoto apjomu un potenciālo ietekmi.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir īpašas, vienkāršotas un racionalizētas atļauju procedūras attiecībā uz mazajiem decentralizētajiem ražotājiem un/vai izkliedēto ražošanu, kurās ņem vērā to ierobežoto apjomu un potenciālo ietekmi.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnībā ievērojot attiecīgos Līguma noteikumus, jo īpaši tā 106. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomiskās interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošību, tostarp piegādes drošību, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, verificējamas , un tās garantē, ka Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas skar cenu noteikšanu par elektroenerģijas piegādi, ir saskaņā ar 5. pantā izklāstītajām prasībām.

2.  Pilnībā ievērojot attiecīgos Līguma noteikumus, jo īpaši tā 106. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomiskās interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošību, tostarp piegādes drošību, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, verificējamas , un tās garantē, ka Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem. Attiecībā uz piegādes drošumu, energoefektivitātes/pieprasījuma pārvaldību un vides aizsardzības un ar enerģiju no atjaunojamiem avotiem saistīto mērķu sasniegšanu, kā minēts šajā punktā, dalībvalstis var ieviest ilgtermiņa plānošanu, ņemot vērā iespēju, ka sistēmai varētu vēlēties piekļūt trešās personas. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas skar cenu noteikšanu par elektroenerģijas piegādi, ir saskaņā ar 5. pantā izklāstītajām prasībām.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  līdzekļi, ar kādiem var iegūt jaunāko informāciju par visiem piemērojamajiem tarifiem un maksu par uzturēšanas pakalpojumiem,

-  līdzekļi, ar kādiem var iegūt jaunāko informāciju par visiem piemērojamajiem tarifiem, maksa par uzturēšanas pakalpojumiem un papildu produkti un/vai pakalpojumi („saistītie piedāvājumi”),

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  līguma darbības ilgums, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas noteikumi,

-  līguma darbības ilgums, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas noteikumi, tostarp papildu produkti un/vai pakalpojumi („saistītie pakalpojumi”) un norāde, vai ir atļauts atteikties no līguma un par to netiek piemērota maksa,

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  saņem atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un ir informēti par savām tiesībām lauzt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Piegādātāji tieši informē savus lietotājus par piegādes cenas koriģēšanu, kā arī par šīs korekcijas iemesliem un priekšnosacījumiem un par tās apmēru, un dara to savlaicīgi, pārredzami un saprotami — ne vēlāk kā viena parastā rēķina apmaksas termiņa laikā pirms korekcijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāji var brīvi lauzt līgumus, ja tie nepieņem jaunos līgumiskos nosacījumus vai piegādes cenas korekcijas, par ko tiem ir paziņojis elektroenerģijas piegādātājs;

b)  saņem atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un ir informēti par savām tiesībām lauzt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Piegādātāji tieši informē savus lietotājus par piegādes cenas koriģēšanu, kā arī par šīs korekcijas iemesliem un priekšnosacījumiem un par tās apmēru, un dara to pārredzami un saprotami — tiklīdz tiem ir zināma informācija par pielāgojumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms korekcijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāji var brīvi lauzt līgumus, ja tie nepieņem jaunos līgumiskos nosacījumus vai piegādes cenas korekcijas, par ko tiem ir paziņojis elektroenerģijas piegādātājs;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  var izvēlēties no plaša norēķināšanās metožu klāsta, kas nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Ar norēķināšanās metodēm saistīto maksu atšķirības atspoguļo attiecīgās piegādātajam radušās izmaksas ;

d)  var izvēlēties no plaša norēķināšanās metožu klāsta, kas nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Ar norēķināšanās metodēm saistīto maksu atšķirības atspoguļo attiecīgās piegādātajam radušās izmaksas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 62. pantu, kurā aizliegta papildmaksu noteikšana par jebkāda maksāšanas līdzekļa izmantošanu;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  priekšapmaksas sistēmu izmantošana tos nenostāda pārmērīgi neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar vidējo tirgus cenu.

e)  priekšapmaksas sistēmu izmantošana tos nenostāda nesamērīgi neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar vidējo tirgus cenu.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)  saņem galīgo kontu slēgšanas rēķinu pēc jebkuras elektroenerģijas piegādātāja maiņas ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc šīs maiņas.

j)  saņem galīgo kontu slēgšanas rēķinu pēc jebkuras elektroenerģijas piegādātāja maiņas ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šīs maiņas.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ja)  saņem skaidrā un vienkāršā valodā izklāstītu galveno līgumisko nosacījumu kopsavilkumu (piemēram, galvenās pakalpojuma iezīmes, sīka informācija par cenām, piegādātāja maiņas nosacījumi un cenu palielinājums), kas norādīts līguma pirmajā lapā vai kopā ar līgumu;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji galalietotājus pilnā mērā informē par izdevībām un riskiem, kas saistīti ar šādu dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji galalietotājus pilnā mērā informē par izdevībām un riskiem, kas saistīti ar šādu dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu, tostarp par vajadzību ierīkot atbilstīgu elektroenerģijas skaitītāju.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Katrs galalietotājs vienmēr sniedz piekrišanu, pirms tiek noslēgts dinamiskas cenas līgums.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Dalībvalstu mērķis ir mazināt nemainīgo elementu daļu galalietotāju elektroenerģijas rēķinos.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir sniegti piemēroti aizsardzības līdzekļi cenas izmaiņu gadījumā, lai novērstu negaidīti lielus rēķinus vai augstu finansiālo saistību līmeni.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

No 2022. gada 1. janvāra piegādātāja maiņas tehniskais process nav ilgāks par 24 stundām un ir īstenojams jebkurā darbdienā.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka no lietotājiem neiekasē nekādu piegādātāja maiņas maksu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka no galalietotājiem neiekasē nekādu piegādātāja maiņas maksu.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var izvēlēties atļaut piegādātājiem iekasēt līguma izbeigšanas maksu no tiem lietotājiem, kas pēc savas vēlēšanās izbeidz piegādes līgumus ar fiksētu termiņu pirms līguma termiņa beigām. Šādu maksu var iekasēt tikai tad, ja lietotāji no šādiem līgumiem gūst pierādāmas priekšrocības. Bez tam šādas maksas nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas piegādātājam, ar kuru lietotājs izbeidz līgumu, ieskaitot izmaksas par visām grupētajām investīcijām vai pakalpojumiem, kas jau sniegti lietotājam saskaņā ar līgumu.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var izvēlēties atļaut piegādātājiem iekasēt līguma izbeigšanas maksu no tiem galalietotājiem, kas pēc savas vēlēšanās izbeidz piegādes līgumus ar fiksētu termiņu un cenu pirms līguma termiņa beigām ar nosacījumu, ka patērētāji ir brīvprātīgi stājušies šādās līgumattiecībām. Šādu maksu var iekasēt tikai tad, ja galalietotāji no šādiem līgumiem gūst pierādāmas priekšrocības. Turklāt šādas maksas ir samērīgas ar lietotājam sniegtajām priekšrocībām un nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas piegādātājam, ar kuru galalietotājs izbeidz līgumu, ieskaitot izmaksas par visām grupētajām investīcijām vai pakalpojumiem, kas jau sniegti galalietotājam saskaņā ar līgumu. Piegādātājs pilda tiešo ekonomisko zaudējumu pierādīšanas pienākumu, un to uzrauga valsts regulatīvā iestāde.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Mājsaimniecību lietotāji ir tiesīgi piedalīties kolektīvās maiņas shēmās. Dalībvalstis novērš visus normatīvos vai administratīvos šķēršļus attiecībā uz kolektīvo maiņu, vienlaikus nodrošinot sistēmu, kas garantē patērētājiem maksimālu aizsardzību, lai nepieļautu nekāda veida ļaunprātīgu praksi.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka, ja galalietotājs vēlas noslēgt līgumu ar agregatoru, tam nav vajadzīga galalietotāja piegādātāja piekrišana.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājs ir tiesīgs noslēgt līgumu ar agregatoru un ka tam nav vajadzīga galalietotāja piegādātāja piekrišana.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka agregatori pilnībā informē lietotājus par piedāvāto līgumu nosacījumiem.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji nediskriminē kādus no lietotājiem, pamatojoties uz to, vai viņiem ir līgums ar agregatoru.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājam, kas vēlas izbeigt līgumu ar agregatoru, ir tiesības to izdarīt trīs nedēļu laikā, ievērojot līgumiskos nosacījumos

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājs, kas vēlas izbeigt līgumu ar agregatoru, var to darīt saskaņā ar 12. pantu.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Agregators pilda tiešo ekonomisko zaudējumu pierādīšanas pienākumu, un to uzrauga valsts regulatīvā iestāde.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji vismaz reizi gadā ir tiesīgi saņemt visus būtiskos pieprasījumreakcijas datus vai datus par piegādāto un pārdoto elektroenerģiju.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji ir tiesīgi saņemt visus būtiskos pieprasījumreakcijas datus vai datus par piegādāto un pārdoto elektroenerģiju, kā arī rēķinu apmaksas datus — vismaz reizi gadā pēc pieprasījuma un bez papildu maksas.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka lietotājiem bez maksas ir piekļuve vismaz vienam piegādātāju piedāvājumu salīdzināšanas rīkam, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem sertifikācijas kritērijiem. Salīdzināšanas rīkus var nodrošināt jebkāda struktūra, tostarp privāti uzņēmumi un publiskas iestādes vai organizācijas. Patērētāji jāinformē par šādu rīku pieejamību.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka lietotājiem bez maksas ir piekļuve vismaz vienam salīdzināšanas rīkam, lai salīdzinātu piedāvājumus, kas ietverti atsevišķos un saistītos līgumos, tostarp dinamiskas cenas līgumos, un elektroenerģijas piegādātāju, elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēju un neatkarīgu agregatoru piedāvājumus, kas atbilst vismaz I pielikumā izklāstītajiem sertifikācijas kritērijiem. Salīdzināšanas rīkus var nodrošināt jebkāda struktūra, tostarp privāti uzņēmumi un publiskas iestādes vai organizācijas. Vismaz viens rīks katrā dalībvalstī aptver visu tirgu. Patērētāji tiek informēti par šādu rīku pieejamību sniegtajā rēķinu informācijā vai kopā ar to.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētajiem salīdzināšanas rīkiem jāietver salīdzinošie determinanti, kas saistīti ar piegādātāju piedāvāto pakalpojumu būtību.

3.  Dalībvalstis nosaka, ka 1. punktā minētajiem salīdzināšanas rīkiem jāietver salīdzinošie determinanti, kas saistīti ar piegādātāju piedāvāto pakalpojumu būtību.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Jebkuru piegādātāju piedāvājumu salīdzināšanas rīku var pieteikt sertifikācijai saskaņā ar šo pantu uz brīvprātīgiem un nediskriminējošiem pamatiem.

4.  Jebkuru elektroenerģijas piegādātāju, elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēju un agregatoru, tostarp neatkarīgo agregarotu, piedāvājumu salīdzināšanas rīku var pieteikt sertifikācijai saskaņā ar šo pantu uz nediskriminējošiem pamatiem.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir tiesības ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot pašražoto elektroenerģiju visos organizētajos tirgos vai nu individuāli, vai ar agregatoru starpniecību, neciešot no nesamērīgi apgrūtinošām procedūrām un izmaksas neatspoguļojošām maksām;

(a)  ir tiesības ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot pašražoto elektroenerģiju visos organizētajos tirgos vai nu individuāli, vai ar agregatoru starpniecību, neciešot no diskriminējošām vai nesamērīgi apgrūtinošām procedūrām un izmaksas neatspoguļojošām maksām;

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Aktīvā lietotāja darbībai nepieciešamās energoiekārtas var apsaimniekot trešā persona, kas nodarbojas ar uzstādīšanu un ekspluatāciju, t.sk. uzskaiti un uzturēšanu.

2.  Aktīvā lietotāja darbībai nepieciešamās energoiekārtas var apsaimniekot trešā persona, kas nodarbojas ar uzstādīšanu un ekspluatāciju, t. sk. uzskaiti un uzturēšanu, ar nosacījumu, ka ar iekārtas darbību saistīto ekonomisko risku joprojām uzņemas aktīvais lietotājs.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka aktīviem lietotājiem, kuriem pieder uzkrāšanas iekārta:

 

a) ir tiesības uz pieslēgumu tīklam pieņemamā laikposmā pēc pieprasījuma iesniegšanas;

 

b) nepiemēro papildu nodokļus, piemaksas un maksas par uzkrāšanas iekārtā uzkrāto elektroenerģiju;

 

c) piemēro nodalīšanu no ražotājiem un nepiemēro attiecīgās licencēšanas prasības un maksas;

 

d) ir atļauts vienlaikus sniegt vairākus pakalpojumus, ja tas ir tehniski iespējams.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ir tiesības turēt īpašumā, izveidot vai nomāt kopienas tīklus un autonomi tos pārvaldīt;

a)  ir tiesības turēt īpašumā, izveidot vai nomāt kopienas tīklus un autonomi tos pārvaldīt, ja tiek ievērota dalībvalsts koncesiju sistēma;

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  atbildēs par līdzsvarošanu saskaņā ar Regulas (ES) ... [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861/2] 4. pantu;

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  piemēro nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz to darbībām, tiesībām un pienākumiem galalietotāju, ražotāju, pārvades sistēmu operatoru vai agregatoru lomā;

c)  piemēro nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz to darbībām, tiesībām un pienākumiem galalietotāju, ražotāju, pārvades sistēmu operatoru, piegādātāju vai agregatoru lomā;

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  sniedz pienācīgu ieguldījumu tās elektroenerģijas sistēmas izmaksās, kurai tās joprojām ir pieslēgtas;

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  darbojas tirgū ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, nekropļojot konkurenci.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a)  ir skaidri paredzēti nosacījumi vietējo energotīklu izveidei, ekspluatācijai un likvidēšanai;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  lai tīkla plānošana arī turpmāk būtu efektīva, ir ieviesti nosacījumi un standarti attiecībā uz vietējām energokopienām, kurām ir savi tīkli. Šie nosacījumi un standarti arī nodrošina, ka vietējo energokopienu lietotāji un biedri saņem tādas pašas kvalitātes un standarta tīkla pakalpojumus, kādi ir pieejami lietotājiem ārpus vietējās energokopienas;

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab)  galalietotāji ir tiesīgi piedalīties vietējā energokopienā;

Pamatojums

Grozījums vajadzīgs, lai precizētu, ka dalība vietējās energokopienās ir lietotāja izvēles tiesību izpausme, un lai nodrošinātu, ka visiem lietotājiem ES ir iespēja piedalīties vietējā energokopienā.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  IV nodaļas noteikumus piemēro tām vietējām energokopienām, kas veic sadales sistēmas operatora darbības;

e)  IV nodaļas noteikumus, kā arī citus sadales sistēmas operatoriem piemērojamos noteikumus, piemēro tām vietējām energokopienām, kas veic sadales sistēmas operatora darbības;

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  attiecīgā gadījumā sistēmas izmantotājiem, kas nav vietējās energokopienas daļu turētāji vai biedri, bet ir pievienoti vietējās energokopienas ekspluatētām sadales tīklam, piemēro taisnīgas un izmaksas atspoguļojošas tīkla maksas. Ja šādi sistēmas izmantotāji un vietējās energokopienas nevar vienoties par tīkla maksām, abas puses var prasīt regulatīvajai iestādei ar attiecīgu lēmumu noteikt tīkla maksu līmeni;

g)  attiecīgā gadījumā sistēmas izmantotājiem, kas nav vietējās energokopienas daļu turētāji vai biedri, bet ir pievienoti vietējās energokopienas ekspluatētām sadales tīklam, piemēro nediskriminējošas, taisnīgas un izmaksas atspoguļojošas tīkla maksas. Ja šādi sistēmas izmantotāji un vietējās energokopienas nevar vienoties par tīkla maksām, abas puses var prasīt regulatīvajai iestādei ar attiecīgu lēmumu noteikt tīkla maksu līmeni;

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Elektrotīklu koplietošana

 

Vietējām energokopienām ir tiesības ļaut to dalībniekiem vai daļu turētājiem koplietot elektroenerģiju, kas iegūta no kopienas ražošanas iekārtām, pamatojoties uz tirgus principiem, tostarp piemērojot esošās vai nākotnes IKT tehnoloģijas, piemēram, virtuālās tīkla uzskaites sistēmas un tādas sistēmas, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, kā arī slēdzot līgumus par elektroenerģijas iegādi vai, piemēram, par vienādranga tirdzniecības režīmu.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes mudina galalietotājus, tostarp tos, kuri piedāvā pieprasījumreakciju ar agregatoru starpniecību, līdztekus ražotājiem nediskriminējošā veidā iesaistīties visos organizētajos tirgos.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesiskais regulējums atļauj gala patērētājiem, tostarp tiem kuri piedāvā pieprasījumreakciju ar agregatoru starpniecību, līdztekus ražotājiem nediskriminējošā veidā iesaistīties visos organizētajos tirgos un jaudas mehānismos.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori palīgpakalpojumu iepirkumā pret pieprasījumreakcijas nodrošinātājiem, tostarp neatkarīgiem agregatoriem, piekopj vienlīdzīgu attieksmi, pamatojoties uz to tehniskajām iespējām.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori palīgpakalpojumu iepirkumā pret pieprasījumreakcijas nodrošinātājiem, tostarp neatkarīgiem agregatoriem, piekopj nediskriminējošu attieksmi — tādu pašu kā agregatoriem, pamatojoties uz to tehniskajām iespējām.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesiskais regulējums rosina agregatoru iesaistīšanos mazumtirgos un ka regulējumā ir vismaz šādi elementi:

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesiskais regulējums rosina agregatoru iesaistīšanos visos tirgos un ka regulējumā ir vismaz šādi elementi:

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pārredzami noteikumi, ar kuriem skaidri nosaka visu tirgus dalībnieku lomas un atbildību;

b)  nediskriminējoši un pārredzami noteikumi, ar kuriem skaidri nosaka visu tirgus dalībnieku lomas un atbildību;

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  pārredzami noteikumi un procedūras par datu apmaiņu tirgus dalībnieku starpā; noteikumi nodrošina vieglu piekļuvi datiem ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, un vienlaikus arī komerciālo datu pilnvērtīgu aizsardzību;

c)  nediskriminējoši un pārredzami noteikumi un procedūras par datu apmaiņu tirgus dalībnieku starpā; noteikumi nodrošina vieglu piekļuvi datiem ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, un vienlaikus arī komerciālo datu un patērētāju personas datu pilnvērtīgu aizsardzību, tostarp minimālās informācijas sniegšanas prasības agregatoram, kā arī minimālos kritērijus visu iesaistīto pušu komerciāli jutīgu datu aizsardzībai;

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  agregatoriem nav jāmaksā kompensācija piegādātājiem vai ražotājiem;

svītrots

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregācijā, ir finansiāli atbildīgi par nelīdzsvarotību, ko tie rada elektroenerģijas sistēmā, kā definēts saskaņā ar Regulas (ES) ... [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861/2] 4. pantu;

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  nediskriminējošus un pārredzamus noteikumus un procedūras, lai samērīgā veidā un valsts regulatīvās iestādes pārraudzībā izmaksātu kompensācijas tirgus dalībniekiem par pieprasījumreakcijas laikā piegādāto enerģiju, neradot šķērsli agregatoru iekļūšanai tirgū vai šķērsli elastībai. Kompensācija tiek stingri paredzēta tikai un vienīgi tam, lai segtu radušās izmaksas. Šādas kompensācijas aprēķina metodē var ņemt vērā ieguvumus, ko neatkarīgie agregatori rada citiem tirgus dalībniekiem, un šo metodi apstiprina regulatīvā iestāde;

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dc)  galapatērētājiem, kuriem ir līgums ar neatkarīgiem agregatoriem, to piegādātāji nevar uzlikt nepamatotus maksājumus, sankcijas vai citu nepamatotu līgumisku ierobežojumu;

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Lai nodrošinātu agregatoru izraisīto balansēšanas izmaksu un ieguvumu taisnīgu sadali starp tirgus dalībniekiem, dalībvalstis var izņēmuma kārtā atļaut kompensācijas maksājumus starp agregatoriem un balansatbildīgajām pusēm. Šādiem kompensācijas maksājumiem jāaprobežojas ar situācijām, kad viens tirgus dalībnieks rada nebalansu otram tirgus dalībniekam, kā rezultātā rodas finansiālas izmaksas.

svītrots

Šādus izņēmuma kompensācijas maksājumus apstiprina valsts regulatīvā iestāde un uzrauga Aģentūra.

 

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka rēķini atbilst II pielikumā paredzētajam prasību minimumam attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu un rēķinu informāciju. Rēķinos ietvertā informācija ir pareiza, skaidra un kodolīga, un tās izklāsts atvieglo patērētājiem salīdzināšanu.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka rēķini atbilst II pielikumā paredzētajam prasību minimumam attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu un rēķinu informāciju. Rēķinos ietvertā informācija ir pareiza, skaidra, kodolīga un lietotājiem draudzīga, un tās izklāsts atvieglo patērētājiem salīdzināšanu. Informācija, kas norādīta II pielikumā un kas ir obligāti jānorāda rēķinā, tiek darīta pieejama lietotājiem, izmantojot citus līdzekļus, ko izvēlas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rēķinus izraksta vismaz reizi gadā, pamatojoties uz faktisko patēriņu. Rēķinu informāciju dara pieejamu vismaz reizi trijos mēnešos — pēc pieprasījuma vai tad, ja galalietotājs izvēlējies saņemt rēķinus elektroniski, — vai divreiz gadā.

Rēķinus izraksta vismaz reizi gadā, pamatojoties uz faktisko patēriņu. Rēķinu informāciju, kurā iekļauta informācija par faktisko patēriņu, dara pieejamu vismaz reizi mēnesī — pēc pieprasījuma vai tad, ja galalietotājs izvēlējies saņemt rēķinus elektroniski, — vai divreiz gadā.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja galalietotājiem ir skaitītāji, kuru rādījumu operators var nolasīt attālināti, tad precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais patēriņš, sniedz vismaz reizi mēnesī.

4.  Ja galalietotājiem ir skaitītāji, kuru rādījumu operators var nolasīt attālināti, tad precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais patēriņš, sniedz vismaz reizi mēnesī, tostarp izmantojot tīmekļa vietnes vai citus novatoriskus līdzekļus.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma šajos rēķinos iekļauto informāciju neuzskata par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji piedāvā elastīgu maksāšanas kārtību.

svītrots

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Dalībvalstis paredz, ka informāciju un elektroenerģijas izmaksu aplēses pēc galalietotāju pieprasījuma nodrošina laikus un viegli saprotamā formātā.

8.  Dalībvalstis paredz, ka informāciju un elektroenerģijas izmaksu aplēses pēc galalietotāju pieprasījuma nodrošina laikus un viegli saprotamā formātā. Ja līgums ietver noteikumus par produkta vai cenas, vai arī atlaižu izmaiņām nākotnē, tas jānorāda rēķinā kopā ar datumu, kad izmaiņas tiks veiktas.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Dalībvalstis, kad tās apsver izmaiņas rēķinu formātā, apspriežas ar patērētāju organizācijām.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.b  Ja galalietotājam viens tarifs piemērots ilgāk nekā divus gadus, dalībvalstis pieprasa piegādātājiem kopā ar enerģijas rēķinu sniegt lietotājam informāciju par to, vai ir pieejams piemērotāks vai labāks tarifs, kā arī atvieglot lietotāja pāreju uz jauno tarifu.

Pamatojums

Ir svarīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka, ja galalietotājam viens tarifs piemērots ilgāk nekā divus gadus, piegādātājam lietotāji būtu aktīvi jāinformē par to, ka viņi var samazināt savus rēķinus, pārejot uz alternatīvu, iespējams, jaunāku tarifu plānu, ko piedāvā šis piegādātājs. Lietotājiem, kuri nemaina piegādātāju, bieži vien tiek piemērots tā dēvētie snaudošie tarifi vai mantotie tarifi, kuri vairs nav konkurētspējīgi un var radīt daudz lielākas izmaksas nekā pieejamie aktuālie tarifu plāni. Šādiem lietotājiem bieži vien var būt zemāki ienākumi, vai arī tie ir biežāk pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu energoefektivitāti un iespēcinātu lietotājus , dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredz, regulatīvā iestāde stingri iesaka elektroenerģijas uzņēmumiem un agregatoriem optimizēt elektroenerģijas izmantošanu, inter alia sniedzot energovadības pakalpojumus, izstrādājot jaunas cenu veidošanas metodes vai ieviešot sadarbspējīgas viedās uzskaites sistēmas vai, attiecīgā gadījumā, viedos tīklus.

1.  Lai veicinātu energoefektivitāti un iespēcinātu lietotājus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredz, regulatīvā iestāde stingri iesaka elektroenerģijas uzņēmumiem un agregatoriem optimizēt elektroenerģijas izmantošanu, ja tas ir izmaksu ziņā izdevīgi, inter alia sniedzot energovadības pakalpojumus, izstrādājot jaunas cenu veidošanas metodes un ieviešot sadarbspējīgas viedās uzskaites sistēmas, jo īpaši patērētāju energovadības sistēmas, viedos tīklus un attiecīgā gadījumā viedās iekārtas un tā dēvētos viedos mājokļus saskaņā ar piemērojamiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis, kas uzsāk šādu sistēmu ieviešanu, saskaņā ar 20. pantu un III pielikumu pieņem un publicē funkcionālo un tehnisko prasību minimumu viedajām uzskaites sistēmām, ko tās grasās realizēt savā teritorijā. Dalībvalstis nodrošina gan šo viedo uzskaites sistēmu sadarbspēju, gan to savienojamību ar patērētāju energovadības platformām. Tālab dalībvalstis veltī pietiekamu pienācīgu uzmanību attiecīgo pieejamo standartu — tostarp sadarbspēju veicinošu standartu — izmantošanai, paraugpraksei un elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstības nozīmībai.

3.  Dalībvalstis, kas uzsāk viedās uzskaites ieviešanu, saskaņā ar 20. pantu un III pielikumu pieņem un publicē funkcionālo un tehnisko prasību minimumu viedajām uzskaites sistēmām, ko tās grasās realizēt savā teritorijā. Dalībvalstis nodrošina gan šo viedo uzskaites sistēmu sadarbspēju, to lietotājdraudzīgumu, gan to savienojamību ar patērētāju energovadības platformām. Tālab dalībvalstis veltī pietiekamu pienācīgu uzmanību attiecīgo pieejamo standartu — tostarp sadarbspēju veicinošu standartu — izmantošanai datu modelī un lietojuma līmenī, paraugpraksei un datu apmaiņai, jaunu un inovatīvu energopakalpojumu, viedo tīklu izveidei un elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstības nozīmībai. Pašreizējo viedo uzskaites sistēmu gadījumā prasības jāizpilda, ja uzskaites sistēmu aizstāj ar jaunu sistēmu tās ekonomiskā mūža beigās vai agrāk.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis, kas uzsāk viedās uzskaites ieviešanu, nodrošina, ka galalietotāji pārredzamā un nediskriminējošā veidā piedalās ar realizāciju saistīto izmaksu segšanā. Dalībvalstis ieviešanu savā teritorijā regulāri pārrauga, lai sekotu līdzi izmaksu un ieguvumu dinamikai visā vērtību ķēdē, tostarp tam, vai neto ieguvumi sasniedz patērētājus.

4.  Dalībvalstis, kas uzsāk viedās uzskaites ieviešanu, nodrošina, ka galalietotāji pārredzamā un nediskriminējošā veidā piedalās ar realizāciju saistīto izmaksu segšanā, ņemot vērā visas vērtības ķēdes ilgtermiņa ieguvumus. Dalībvalstis ieviešanu savā teritorijā regulāri pārrauga, lai sekotu līdzi izmaksu un ieguvumu dinamikai visā vērtību ķēdē, tostarp tam, vai neto ieguvumi, piemēram, uzkrājumi, sasniedz patērētājus, un viņu vispārējai apmierinātībai ar ieviešanu.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja 2. punktā minētājā izmaksu un ieguvumu novērtējumā konstatēts, ka viedās uzskaites ieviešana dotu negatīvus rezultātus, dalībvalstis nodrošina, ka šo novērtējumu periodiski pārskata, ņemot vērā izejas pieņēmumu maiņu, tehnoloģiju attīstību un pārmaiņas tirgū. Dalībvalstis atbildīgajiem Komisijas dienestiem par sava atjauninātā ekonomiskā novērtējuma rezultātiem ziņo, tiklīdz tie kļuvuši pieejami.

5.  Ja 2. punktā minētājā izmaksu un ieguvumu novērtējumā konstatēts, ka viedās uzskaites ieviešana dotu negatīvus rezultātus, dalībvalstis nodrošina, ka šo novērtējumu periodiski — vismaz vienu reizi divos gados — pārskata, ņemot vērā izejas pieņēmumu maiņu, tehnoloģiju attīstību un pārmaiņas tirgū. Dalībvalstis atbildīgajiem Komisijas dienestiem par sava atjauninātā ekonomiskā novērtējuma rezultātiem ziņo, tiklīdz tie kļuvuši pieejami.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedā uzskaite saņem pozitīvu vērtējumu vai ja viedā uzskaite tiek sistemātiski realizēta, dalībvalstis viedās uzskaites sistēmas īsteno saskaņā ar Eiropas standartiem, II pielikuma noteikumiem un šādiem principiem:

Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedā uzskaite saņem pozitīvu vērtējumu vai ja viedā uzskaite tiek sistemātiski realizēta pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, dalībvalstis viedās uzskaites sistēmas īsteno saskaņā ar Eiropas standartiem, II pielikuma noteikumiem un šādiem principiem:

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  uzskaites sistēmas precīzi mēra elektroenerģijas faktisko patēriņu un sniedz galalietotājiem informāciju par faktisko lietošanas laiku. Informācija ir galalietotājiem viegli pieejama un pārskatāma bez papildu izmaksām un tuvu reāllaikam, tādējādi uzturot automatizēto energoefektivitātes programmu, pieprasījumreakcijas un citu pakalpojumu darbību;

a)  uzskaites sistēmas precīzi mēra elektroenerģijas faktisko patēriņu un sniedz galalietotājiem informāciju par faktisko lietošanas laiku. Apstiprināti dati par patēriņa vēsturi ir galalietotājiem viegli un bez papildu izmaksām pieejami un pārskatāmi vismaz mājoklī iebūvētā displejā. Neapstiprināti reāllaika patēriņa dati ir pieejami galalietotājiem, izmantojot standartizētu saskarni, tādējādi uzturot automatizēto energoefektivitātes programmu, pieprasījumreakcijas un citu pakalpojumu darbību.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  tiek nodrošināts galalietotāju privātums un datu aizsardzība saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātumu;

c)  tiek nodrošināts galalietotāju privātums un datu aizsardzība saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātumu. Jo īpaši tiek nodrošināta iespēja galalietotājam piekļūt informācijai par citu to darījuma pušu identitāti, kuras piekļūst viņa personas datiem, un par piekļūšanas brīdi, lai tas varētu īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  ja galalietotāji to pieprasa, uzskaites dati par elektroenerģijas pievadi tīklā un patēriņu no tā ar vietējas standartizētas komunikācijas saskarnes un/vai attālinātas piekļuves starpniecību ir tiem vai trešai personai, kas darbojas to vārdā, pieejami viegli saprotamā formātā, kā paredzēts 24. pantā, lai būtu iespējams salīdzināt piedāvājumus pēc līdzvērtīgām pazīmēm;

e)  uzskaites dati par elektroenerģijas pievadi tīklā un patēriņu no tā ar vietējas standartizētas sakaru saskarnes un/vai attālinātas piekļuves starpniecību ir tiem vai trešai personai, kas darbojas to vārdā, pieejami viegli saprotamā formātā, kā paredzēts 24. pantā, un pēc iespējas tuvāk reālaikam, lai būtu iespējams salīdzināt piedāvājumus pēc līdzvērtīgām pazīmēm; tiek nodrošināta arī iespēja galalietotājiem lejupielādēt savus uzskaites datus vai nodot tos citai pusei bez papildu samaksas atbilstīgi galalietotāja tiesībām uz datu pārnesamību saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  viedo skaitītāju uzstādīšanas brīdī galalietotājiem tiek sniegti atbilstīgi padomi un informācija, jo īpaši par visām iespējām attiecībā uz uzskaites rādījumu pārvaldību un enerģijas patēriņa monitoringu un par personas datu vākšanu un apstrādi saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību;

f)  pirms viedo skaitītāju uzstādīšanas un/vai to uzstādīšanas brīdī galalietotājiem tiek sniegti atbilstīgi padomi un informācija, jo īpaši par visām iespējām attiecībā uz uzskaites rādījumu pārvaldību un enerģijas patēriņa monitoringu un par personas datu vākšanu un apstrādi saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību;

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedā uzskaite saņem negatīvu vērtējumu vai ja viedā uzskaite netiek sistemātiski realizēta, tad dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam galalietotājam ir tiesības uz viedā skaitītāja uzstādīšanu vai — attiecīgā gadījumā — modernizēšanu pēc pieprasījuma un saskaņā ar taisnīgiem un samērīgiem nosacījumiem; viedais mēraparāts atbilst šādām prasībām:

1.  Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedā uzskaite saņem negatīvu vērtējumu vai ja viedā uzskaite netiek sistemātiski realizēta, tad dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam galalietotājam ir tiesības uz viedā skaitītāja uzstādīšanu vai — attiecīgā gadījumā — modernizēšanu pēc pieprasījuma un saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un rentabliem nosacījumiem;

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja tehniski iespējams, tas ir aprīkots ar 20. pantā minētajām funkcijām vai ar minimālajām funkcijām, kuras definē un publicē dalībvalstis valsts līmenī un saskaņā ar III pielikuma noteikumiem;

a)  tas ir aprīkots ar 20. pantā minētajām funkcijām vai ar minimālajām funkcijām, kuras definē un publicē dalībvalstis valsts līmenī un saskaņā ar III pielikuma noteikumiem;

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Paredzot datu pārvaldības un apmaiņas noteikumus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes norāda tiesīgās puses, kas var piekļūt galapatērētāja datiem ar galapatērētāja nepārprotamu piekrišanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67952. Šajā direktīvā ar datiem saprot uzskaites un patēriņa datus, kā arī datus, kas nepieciešami piegādātāja maiņai. Tiesīgo pušu lokā ietilpst vismaz lietotāji, piegādātāji, pārvades un sadales sistēmu operatori, agregatori, energopakalpojumu uzņēmumi un citas puses, kas lietotājiem sniedz energopakalpojumus vai citus pakalpojumus.

1.  Paredzot datu pārvaldības un apmaiņas noteikumus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes norāda tiesīgās puses, kas var piekļūt galapatērētāja datiem ar galapatērētāja nepārprotamu piekrišanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67952. Šajā direktīvā ar datiem saprot uzskaites un patēriņa datus, kā arī datus, kas nepieciešami piegādātāja maiņai, automatizētajām energoefektivitātes programmām, energovadības pakalpojumiem un pieprasījumreakcijas pakalpojumiem. Tiesīgo pušu lokā ietilpst vismaz lietotāji, piegādātāji, pārvades un sadales sistēmu operatori, agregatori, energopakalpojumu uzņēmumi un citas puses, kas lietotājiem sniedz energopakalpojumus vai citus pakalpojumus.

 

Tiesīgās puses pēc pieprasījuma sniedz lietotājiem pārskatu par darījuma pusēm, kuras var piekļūt patērētāju datiem.

__________________

__________________

52 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

52 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis datu pārvaldību organizē tā, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi datiem un datu apmaiņu. Neatkarīgi no tā, kādu datu pārvaldības modeli izmanto katrā dalībvalstī, par datu pārvaldību atbildīgā puse vai puses ar galalietotāja nepārprotamu piekrišanu nodrošina ikvienai tiesīgajai personai piekļuvi galalietotāja datiem. Prasītie dati tiesīgo pušu rīcībā nonāk bez diskriminācijas un vienlaikus. Datiem piekļūt ir viegli, un attiecīgās procedūras ir publiski pieejamas.

2.  Dalībvalstis datu drošu pārvaldību organizē tā, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi datiem un datu apmaiņu, aizsardzību, drošību, kā arī pārredzamību, neitralitāti un datu integritāti. Neatkarīgi no tā, kādu datu pārvaldības modeli izmanto katrā dalībvalstī, par datu pārvaldību atbildīgā puse vai puses ar galalietotāja nepārprotamu piekrišanu nodrošina ikvienai tiesīgajai personai piekļuvi galalietotāja datiem. Prasītie dati tiesīgo pušu rīcībā nonāk bez diskriminācijas un vienlaikus. Datiem piekļūt ir viegli, un attiecīgās procedūras ir publiski pieejamas.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Par piekļuvi saviem datiem no galalietotājiem neiekasē papildu maksu. Dalībvalstu atbildība ir noteikt, kādu attiecīgo maksu par piekļuvi datiem maksā tiesīgās puses. Regulētās struktūras, kas sniedz datu pakalpojumus, negūst peļņu no šīm darbībām.

4.  Par piekļuvi saviem datiem vai par pieprasījumu nodot viņu datus no galalietotājiem neiekasē papildu maksu. Dalībvalstu atbildība ir noteikt, kādu attiecīgo maksu par piekļuvi datiem maksā tiesīgās puses. Regulētās struktūras, kas sniedz datu pakalpojumus, negūst peļņu no šīm darbībām.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nolūkā veicināt konkurenci mazumtirgū un nepieļaut, ka tiesīgajām pusēm rodas pārmērīgas administratīvās izmaksas, dalībvalstis nosaka kopīgu datu formātu un pārredzamu procedūru, kā tiesīgās puses var piekļūt 23. panta 1. punktā uzskaitītajiem datiem.

1.  Lai nodrošinātu sadarbspēju un veicinātu datu apmaiņu, dalībvalstis nosaka kopīgu datu formātu un pārredzamu procedūru, kā tiesīgās puses var piekļūt 23. panta 1. punktā uzskaitītajiem datiem, nolūkā veicināt konkurenci mazumtirgū un nepieļaut, ka tiesīgajām pusēm rodas pārmērīgas administratīvās izmaksas.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 68. pantā minēto konsultēšanās procedūru, nosaka Eiropas kopīgo datu formātu un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras, kā piekļūt 23. panta 1. punktā uzskaitītajiem datiem, kas aizstās dalībvalstu saskaņā ar 1. punktu pieņemto datu formātu un procedūru. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki izmanto Eiropas kopīgo datu formātu.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 68. pantā minēto konsultēšanās procedūru, nosaka sadarbspējas standartus un Eiropas kopīgo datu formātu un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras, kā piekļūt 23. panta 1. punktā uzskaitītajiem datiem, kas aizstās dalībvalstu saskaņā ar 1. punktu pieņemto datu formātu un procedūru, kā arī nodrošina rentablu pāreju, ņemot vērā situāciju dalībvalstīs. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki piemēro sadarbspējas standartus vai izmanto Eiropas kopīgo datu formātu. Ja nepieciešams, Komisija pēc apspriedēm ar 68. pantā minēto komiteju var pieprasīt atbildīgajai Eiropas standartu organizācijai izstrādāt standartus.

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina vienotu kontaktpunktu izveidi, lai padarītu lietotājiem pieejamu visu informāciju par viņu tiesībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem un strīdu izšķiršanas līdzekļiem, kas viņu rīcībā ir strīdu gadījumā. Šādi kontaktpunkti var būt daļa no vispārējiem patērētāju informēšanas punktiem.

Dalībvalstis nodrošina vienotu kontaktpunktu izveidi, lai padarītu lietotājiem pieejamu visu informāciju par viņu tiesībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem, apstiprinātiem salīdzināšanas rīkiem un strīdu izšķiršanas līdzekļiem, kas ir viņu rīcībā, ja rodas strīds ar elektroenerģijas piegādātāju, energopakalpojumu sniedzēju, agregatoru vai citu starpnieku. Šādi kontaktpunkti var būt daļa no vispārējiem patērētāju informēšanas punktiem. Gadījumos, kad sniegtais pakalpojums ir saistīts ar programmatūras, aparatūras vai sakaru tehnoloģijas izmantošanu, galalietotāji iesniedz sūdzību ar vienota kontaktpunkta starpniecību.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26. pants

26. pants

Tiesības uz strīdu ārpustiesas izšķiršanu

Tiesības uz strīdu ārpustiesas izšķiršanu

Dalībvalstis nodrošina, ka lietotāji var piekļūt vienkāršam, taisnīgam, pārredzamam, neatkarīgam, efektīvam un iedarbīgam strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismam, kur izšķir strīdus par šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Ja lietotājs ir patērētājs tādā nozīmē, kā minēts Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvā 2013/11/ES53, šādi ārpustiesas mehānismi atbilst Direktīvā 2013/11/ES noteiktajām kvalitātes prasībām un pamatotos gadījumos paredz atlīdzināšanas un/vai kompensācijas sistēmu.

Dalībvalstis nodrošina, ka lietotāji var piekļūt vienkāršam, taisnīgam, pārredzamam, neatkarīgam, efektīvam un iedarbīgam strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismam, kur izšķir strīdus par šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izmantojot tādu neatkarīgu mehānismu kā enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija. Ja lietotājs ir patērētājs tādā nozīmē, kā minēts Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvā 2013/11/ES53, šādi ārpustiesas mehānismi atbilst Direktīvā 2013/11/ES noteiktajām kvalitātes prasībām un pamatotos gadījumos paredz atlīdzināšanas un/vai kompensācijas sistēmu.

 

Šādus mehānismus attiecina uz visiem energopakalpojumu sniedzējiem, agregatoriem un visiem līgumiem, kuros ir enerģijas komponentes, tostarp apvienotajiem piedāvājumiem un vietējām energokopienām, kuru dalība ir obligāta.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka elektroenerģijas piegādātāji, energopakalpojumu sniedzēji un agregatori sniedz informāciju par strīdu ārpustiesas izšķiršanu savā tīmekļa vietnē un visa veida saziņā ar saviem patērētājiem.

 

Dalībvalstis regulāri novērtē strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismu darbību, jo īpaši saistībā ar elektroenerģijas piegādātāju, energopakalpojumu sniedzēju, agregatoru un starpnieku dalību un tiem saistošo prasību izpildi.

__________________

__________________

53 OV L 165, 18.6.2013., 63.–79. lpp.

53 OV L 165, 18.6.2013., 63.–79. lpp.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu galalietotājus, un jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem. Šajā sakarā katra dalībvalsts definē neaizsargāta lietotāja jēdzienu, kas var būt ar atsauci uz enerģētisko nabadzību un, inter alia, uz aizliegumu krīžu laikā atslēgt elektroenerģijas padevi šādiem lietotājiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas ar neaizsargātiem lietotājiem saistītās tiesības un pienākumi. Tās jo īpaši veic pasākumus, lai aizsargātu lietotājus attālos apgabalos. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas kārtību.

1.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu galalietotājus, un jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem. Šajā sakarā katra dalībvalsts definē neaizsargāta lietotāja jēdzienu, kas ir ar atsauci uz enerģētisko nabadzību un var nodrošināt viņu aizsardzību ar valsts sociālās aizsardzības sistēmu palīdzību un, inter alia, ar atsauci uz aizliegumu krīžu laikā atslēgt elektroenerģijas padevi šādiem lietotājiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas ar neaizsargātiem lietotājiem saistītās tiesības un pienākumi. Tās jo īpaši veic pasākumus, lai aizsargātu lietotājus attālos apgabalos. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas kārtību.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, piemēram, izstrādā valsts rīcības plānus enerģētikas jomā, paredz sociālā nodrošinājuma pabalstus, lai neaizsargātiem lietotājiem nodrošinātu nepieciešamo elektroenerģijas apgādi, vai paredz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, lai novērstu enerģētisko nabadzību, ja tā konstatēta, tostarp plašākā nabadzības kontekstā. Šādi pasākumi nekavē tirgus efektīvu atvēršanu, kā izklāstīts 4. pantā, vai tirgus darbību, un attiecīgā gadījumā par tiem informē Komisiju saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Šī informācija var ietvert pasākumus, ko veic vispārējās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros .

svītrots

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants

29. pants

Enerģētiskā nabadzība

Enerģētiskā nabadzība

Enerģētiskās nabadzības izmērīšanas vajadzībām dalībvalstis definē kritēriju kopumu. Dalībvalstis pastāvīgi seko līdzi to enerģētiskā nabadzībā nonākušo mājsaimniecību skaitam un par enerģētiskās nabadzības dinamiku un tās novēršanai veiktajiem pasākumiem ziņo Komisijai ik pēc diviem gadiem savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos saskaņā ar [Pārvaldības regulas, kas ierosināta ar COM(2016/759] 21. pantu.

Dalībvalstis, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, veic šādas darbības:

 

a)  nosaka kritēriju kopumu enerģētiskās nabadzības mērīšanai, pamatojoties uz tādiem rādītājiem kā zemi ienākumi, lieli izdevumi un zema energoefektivitāte;

 

b)  pastāvīgi uzrauga enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu un analizē, vai šie lietotāji ir pietiekami aizsargāti, un uzlabo viņu aizsardzību, ja tas nepieciešams;

 

c)  ik pēc diviem gadiem ziņo Komisijai par enerģētiskās nabadzības dinamiku un īstenotajiem pasākumiem tās novēršanai saistībā ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem saskaņā ar Regulas (ES) ... [Pārvaldības regula, kas ierosināta ar COM(2016)759] 21.a pantu.

 

Lai novērstu enerģētisko nabadzību, ja tā konstatēta, tostarp plašākā nabadzības kontekstā, un lai aizsargātu neaizsargātos lietotājus, kā minēts 28. pantā, dalībvalstis izstrādā valsts rīcības plānus, lai samazinātu enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu, tostarp gan nosaka īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus un pasākumus, kā arī grafiku šo mērķu sasniegšanai. Pasākumi cita starpā var ietvert pabalstus no sociālās nodrošināšanas sistēmām, lai nodrošinātu vajadzīgās elektroenerģijas piegādes neaizsargātiem lietotājiem, paredzētu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un aizliegumu elektroenerģijas atslēgšanai kritiskos brīžos.

 

Šos rīcības plānus iekļauj dalībvalsts integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā kā Regulas (ES) ... [Pārvaldības regula, kas ierosināta ar COM(2016)759] daļu.

 

Komisija ciešā sadarbībā ar Eurostat un dalībvalstīm uzlabo datu kopu salīdzināmību, tostarp valstu uzraudzības datus, lai tie kļūtu salīdzināmi starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ikviens sadales sistēmas operators ar pārskatāmām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām iepērk enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai un ar frekvences kontroli nesaistītiem papildkalpojumiem savā sistēmā, kad vien tas veic šo funkciju. Izņemot tad, ja to attaisno izmaksu un ieguvumu analīze, sadales sistēmu operators ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus iepērk pārredzamā, nediskriminējošā un tirgus principiem atbilstošā veidā, nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju, enerģijas krāšanas iekārtas, un agregatorus, jo īpaši pieprasot regulatīvajām iestādēm vai sadales sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem noteikt tehnisko kārtību dalībai šajos tirgos, pamatojoties uz šo tirgu tehniskajām prasībām un visu tirgus dalībnieku spējām.

5.  Ikviens sadales sistēmas operators darbojas kā neitrāls tirgus darbības veicinātājs, ar pārskatāmām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām iepērkot enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai, un rezervējot jaudu ar frekvences kontroli nesaistītiem papildpakalpojumiem savā sistēmā, kad vien tas veic šo funkciju. Izņemot tad, ja to attaisno izmaksu un ieguvumu analīze, kuras metodoloģiju valsts regulatīvā iestāde izstrādā pārredzamā veidā saskaņā ar 59. panta 1. punktu, sadales sistēmu operators ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus iepērk pārredzamā, nediskriminējošā un tirgus principiem atbilstošā veidā, nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrātuves un agregatorus, jo īpaši pieprasot regulatīvajām iestādēm vai sadales sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem noteikt tehnisko kārtību dalībai šajos tirgos, pamatojoties uz šo tirgu tehniskajām prasībām un visu tirgus dalībnieku spējām .

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai ļautu sadales sistēmu operatoriem iepirkt pakalpojumus nolūkā uzlabot darbības efektivitāti un attīstīt sadales sistēmu, tostarp pārvaldīt vietēju pārslodzi, un veicina to. Tiesiskais regulējums jo īpaši ļauj sadales sistēmu operatoriem iepirkt pakalpojumus no tādiem resursiem kā izkliedēta ražošana, pieprasījumreakcija vai uzkrāšana un ņem vērā energoefektivitātes pasākumus, kuri var aizstāt nepieciešamību modernizēt vai aizvietot elektroenerģijas ražošanas jaudu un kuri atbalsta sadales sistēmas efektīvu un drošu darbību. Sadales sistēmu operatori iepērk šos pakalpojumus saskaņā ar pārredzamām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām.

Dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai ļautu sadales sistēmu operatoriem iepirkt pakalpojumus nolūkā uzlabot darbības efektivitāti un attīstīt sadales sistēmu, tostarp pārvaldīt vietēju pārslodzi, un veicina to. Tiesiskais regulējums jo īpaši nodrošina, ka sadales sistēmu operatori var iepirkt pakalpojumus no tādiem resursiem kā izkliedēta ražošana, pieprasījumreakcija vai uzkrāšana un ņem vērā energoefektivitātes pasākumus, ja šādi pakalpojumi izmaksu ziņā izdevīgi aizstāj nepieciešamību modernizēt vai aizvietot elektroenerģijas ražošanas jaudu un kuri atbalsta sadales sistēmas efektīvu un drošu darbību. Sadales sistēmu operatori iepērk šos pakalpojumus saskaņā ar pārredzamām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām.

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadales sistēmu operatori nosaka standartizētus tirgus produktus iepirktajiem pakalpojumiem, nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju un agregatorus. Sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar pārvades sistēmu operatoriem un koordinējas ar tiem, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu, nodrošinātu sistēmas drošu un efektīvu darbību un veicinātu tirgus attīstību. Sadales sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, lai atgūtu vismaz attiecīgos izdevumus, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ietverot izdevumus, kas attiecas uz nepieciešamo informācijas un komunikācijas infrastruktūru.

Standartizētus tirgus produktus šādiem pakalpojumiem nosaka vismaz valsts līmenī. Sadales sistēmu operatori pārredzamā un līdzdalību veicinošā procesā, kurā iesaistās visi attiecīgie sistēmas lietotāji, valsts regulatīvā iestāde un pārvades sistēmu operators, nosaka standartizētus tirgus produktus iepirktajiem pakalpojumiem, nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju, uzkrātuves un agregatorus. Sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar pārvades sistēmu operatoriem un koordinējas ar tiem, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu, nodrošinātu sistēmas drošu un efektīvu darbību un veicinātu tirgus attīstību. Sadales sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, lai atgūtu vismaz attiecīgos izdevumus, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ietverot izdevumus, kas attiecas uz nepieciešamo informācijas un komunikācijas infrastruktūru.

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadales sistēmas attīstība pamatojas uz pārredzama tīkla attīstības plāna, ko sadales sistēmu operatori regulatīvajai iestādei iesniedz reizi divos gados. Tīkla attīstības plānā ir ietvertas plānotās investīcijas nākamajiem pieciem līdz desmit gadiem, īpašu uzsvaru liekot uz galveno sadales infrastruktūru, kas ir nepieciešama, lai pievienotu jaunu ražošanas jaudu un jaunas slodzes, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. Tīkla attīstības plānā ir arī norādīta pieprasījumreakcijas, energoefektivitātes, enerģijas uzkrātuvju vai citu tādu resursu izmantošana, ko sadales sistēmu operators izmanto kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai.

Sadales sistēmas attīstība pamatojas uz pārredzama tīkla attīstības plāna, ko sadales sistēmu operatori regulatīvajai iestādei iesniedz reizi divos gados. Izstrādājot tīkla attīstības plānu, sadales sistēmu operators iesaista visus pašreizējos un potenciālos sistēmu lietotājus, cita starpā rīkojot apspriedes. Tīkla attīstības plānā ir ietvertas plānotās investīcijas nākamajiem pieciem līdz desmit gadiem, īpašu uzsvaru liekot uz galveno sadales infrastruktūru, tostarp uz energoefektivitāti, pieprasījumreakciju un uz enerģijas uzkrātuvēm, kas ir nepieciešama, lai pievienotu jaunu ražošanas jaudu un jaunas slodzes, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. Tīkla attīstības plānā ir arī norādīta pieprasījumreakcijas, energoefektivitātes, enerģijas uzkrātuvju vai citu tādu resursu izmantošana, ko sadales sistēmu operators izmanto kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai.

Grozījums Nr.    122

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu publiski pieejamu un privātu uzlādes punktu pieslēgšanu sadales tīkliem. Dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri izstrādā, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, tostarp attiecībā uz pieslēgumu tīklam.

1.  Neskarot Direktīvu 2014/94/ES, dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu publiski pieejamu un privātu uzlādes punktu pieslēgšanu sadales tīkliem. Dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri izstrādā, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, tostarp attiecībā uz pieslēgumu tīklam.

Grozījums Nr.    123

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Sadales sistēmu operatoriem nav atļauts turēt īpašumā, ierīkot, pārvaldīt vai ekspluatēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus.

Grozījums Nr.    124

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder vai ka tie attīsta, pārvalda vai ekspluatē elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus tikai, ja izpildās šādi nosacījumi:

2.  Atkāpjoties no 1.a punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder vai ka tie ierīko, pārvalda vai ekspluatē elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus tikai, ja izpildās visi turpmāk minētie nosacījumi:

Grozījums Nr.    125

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti, par to pārvaldību vai ekspluatāciju;

a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras, kuru pārskata valsts regulatīvā iestāde, citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti, par to pārvaldību vai ekspluatāciju vai tās nevar sniegt minētos pakalpojumus par samērīgu cenu un savlaicīgi;

Grozījums Nr.    126

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu īpašumtiesībām, attīstīšanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka trešām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas.

4.  Dalībvalstis regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu īpašumtiesībām, attīstīšanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka trešām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas un ir iespējams atgūt ar to saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    127

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visām tiesīgajām pusēm ir nediskriminējoša piekļuve datiem, pamatojoties uz skaidriem un vienlīdzīgiem nosacījumiem. Dalībvalstīs, kurās viedās uzskaites sistēmas ir īstenotas saskaņā ar 19. pantu un sadales sistēmu operatori ir iesaistīti datu pārvaldībā, atbilstības programmās, kā noteikts 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ietver konkrētus pasākumus, lai nepieļautu diskriminējošu piekļuvi datiem attiecībā uz tiesīgajām pusēm, kā paredzēts 23. pantā. Ja uz sadales sistēmu operatoriem neattiecas 35. panta 1., 2. un 3. punkts, dalībvalstis īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vertikāli integrētajam uzņēmumam nav priviliģēta piekļuve datiem savu piegādes darbību veikšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka visām tiesīgajām pusēm ir nediskriminējoša piekļuve datiem, pamatojoties uz skaidriem un vienlīdzīgiem nosacījumiem, un ka tās ir nodrošinājušas atbilstību datu un informācijas aizsardzības tiesību aktiem. Dalībvalstīs, kurās viedās uzskaites sistēmas ir īstenotas saskaņā ar 19. pantu un sadales sistēmu operatori ir iesaistīti datu pārvaldībā, atbilstības programmās, kā noteikts 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ietver konkrētus pasākumus, lai nepieļautu diskriminējošu piekļuvi datiem attiecībā uz tiesīgajām pusēm, kā paredzēts 23. pantā. Ja uz sadales sistēmu operatoriem neattiecas 35. panta 1., 2. un 3. punkts, dalībvalstis īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vertikāli integrētajam uzņēmumam nav priviliģētas piekļuves datiem savu piegādes darbību veikšanai, vajadzības gadījumā pieprasot izveidot centrālu datu pārvaldības platformu, kas jāpārvalda pārvades sistēmas operatoram vai citai neitrālai struktūrai.

Grozījums Nr.    128

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nav atļauts, ka sadales sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē.

1.  Nav atļauts, ka sadales sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas uzkrātuves ierīko, pārvalda vai ekspluatē, izņemot iekārtas, ko sadales sistēmu operatori izmanto sadales sistēmas vietējai īstermiņa kontrolei, ja tas neietekmē enerģijas un ar frekvenci nesaistītu papildpakalpojumu tirgus un ja valsts regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu.

Grozījums Nr.    129

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder uzkrātuves vai ka tie uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē tikai tad, ja izpildās šādi nosacījumi:

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder uzkrātuves vai ka tie uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē tikai tad, ja izpildās visi turpmāk minētie nosacījumi:

Grozījums Nr.    130

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu uzkrātuves, par to pārvaldību vai ekspluatāciju;

a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras, kuru pārskata valsts regulatīvā iestāde, citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu uzkrātuves, par to pārvaldību vai ekspluatāciju vai tās nevar sniegt minētos pakalpojumus par samērīgu cenu un savlaicīgi;

Grozījums Nr.    131

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  šādas uzkrātuves ir nepieciešamas, lai sadales sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju; un

b)  šādas uzkrātuves ir nepieciešamas, lai sadales sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju un lai šādas iekārtas piederība vai ekspluatācija neietekmētu konkurenci enerģētikas tirgos;

Grozījums Nr.    132

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Valsts regulatīvās iestādes var izstrādāt pamatnostādnes vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

Grozījums Nr.    133

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu enerģijas uzkrātuvēs, to attīstīšanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka trešām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas.

4.  Dalībvalstis regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic pārskatu par to, vai par pašreizējām uzkrātuvēm ir iespējams organizēt iepirkumu konkursu, un attiecīgā gadījumā sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu enerģijas uzkrātuvēs, to ierīkošanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja pārskatīšanā vai sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka trešām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos ierīkot, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas un ir iespējams atgūt ar to saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    134

Direktīvas priekšlikums

36.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

36.a pants

 

Sadales sistēmu operatoru jaunās darbības

 

1.   Sadales sistēmu operatori nedrīkst veikt darbības papildus tām, kas noteiktas šajā direktīvā un Regulā (ES) … [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)861/2].

 

2.   Dalībvalstis var atļaut sadales sistēmu operatoriem veikt darbības, kas nav paredzētas šajā direktīvā un Regulā (ES) … [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)861/2], ja regulatīvā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību veikt šādu atkāpi, ir devusi tai apstiprinājumu un ir izpildīti šādi nosacījumi:

 

a)   pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras citas personas nav izrādījušas interesi veikt minētās darbības;

 

b)   šādas darbības ir nepieciešamas, lai sadales sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju;

 

c)   šādas darbības ir nepieciešamas sadales sistēmas operatoriem, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) … [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)861/2], tostarp pienākumu sadarboties ar pārvades sistēmu operatoriem, kopumā nodrošinot sadales un pārvades tīklu ekonomiski efektīvu, drošu un noturīgu attīstību un darbību.

Pamatojums

Lai nodrošinātu konsekvenci starp grozījumiem, ir jāveic grozījums pamataktā, jo grozījums ir nesaraujami saistīts ar citiem referenta iesniegtajiem grozījumiem.

Grozījums Nr.    135

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  attiecīgo datu formātu un protokolu standartizāciju sadarbībā ar sadales sistēmas operatoriem, lai sekmētu pārrobežu apmaiņu ar datiem;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    136

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)  pamatnostādņu pieņemšanu sadarbībai un koordinācijai starp reģionālajiem operatīvajiem centriem.

j)  sadarbību ar Aģentūru, reģionālajiem koordinācijas centriem un ENTSO-E par pamatnostādņu pieņemšanu sadarbībai un koordinācijai starp reģionālajiem koordinācijas centriem.

Grozījums Nr.    137

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ja)  pārvades sistēmu digitalizāciju, lai cita starpā nodrošinātu efektīvu reāllaika datu ieguvi un izmantošanu, kā arī viedas apakšstacijas;

Grozījums Nr.    138

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

jb)  datu pārvaldību, kiberdrošību un datu aizsardzību;

Grozījums Nr.    139

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka vienu vai vairākus no 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā uzskaitītajiem pienākumiem uztic nevis pārvades sistēmas operatoram, kam pieder pārvades sistēma un kuram citkārt būtu jāpilda attiecīgie pienākumi, bet gan citam operatoram. Pārvades sistēmas operators, kuram piešķir uzdevumus, ir sertificēts kā nodalītu īpašumtiesību pārvades sistēmas operators un atbilst 43. pantā paredzētajām prasībām, bet šā operatora īpašumā nav noteikti jābūt pārvades sistēmai, par kuru tas ir atbildīgs. Pārvades sistēmas operators, kuram pieder pārvades sistēma, atbilst VI nodaļā noteiktajām prasībām un ir sertificēts saskaņā ar 43. pantu.

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka vienu vai vairākus no 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā uzskaitītajiem pienākumiem uztic nevis pārvades sistēmas operatoram, kam pieder pārvades sistēma un kuram citkārt būtu jāpilda attiecīgie pienākumi, bet gan citam operatoram. Pārvades sistēmas operators, kuram piešķir uzdevumus, ir sertificēts kā nodalītu īpašumtiesību neatkarīgs sistēmas operators vai neatkarīgs pārvades operators un atbilst 43. pantā paredzētajām prasībām, bet šā operatora īpašumā nav noteikti jābūt pārvades sistēmai, par kuru tas ir atbildīgs. Pārvades sistēmas operators, kuram pieder pārvades sistēma, atbilst VI nodaļā noteiktajām prasībām un ir sertificēts saskaņā ar 43. pantu.

Grozījums Nr.    140

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Veicot 1. punktā uzskaitītos uzdevumus, pārvades sistēmas operators ņem vērā funkcijas, ko īsteno reģionālie operatīvie centri, un pēc vajadzības sadarbojas ar kaimiņos esošiem pārvades sistēmu operatoriem.

3.  Veicot 1. punktā uzskaitītos uzdevumus, pārvades sistēmas operators ņem vērā ieteikumus, ko sniedz reģionālās koordinēšanas centri, un pēc vajadzības sadarbojas ar kaimiņos esošiem pārvades sistēmu operatoriem.

Grozījums Nr.    141

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Veicot 1. punkta i) apakšpunktā aprakstīto uzdevumu, pārvades sistēmas operators nodrošina, ka balansēšanas pakalpojumu un, ja vien to neattaisno izmaksu un ieguvumu analīze, ar frekvences kontroli nesaistītu papildpakalpojumu iepirkums ir:

4.  Veicot 1. punkta i) apakšpunktā aprakstīto uzdevumu, pārvades sistēmas operators nodrošina, ka balansēšanas pakalpojumu un, ja vien to neattaisno izmaksu un ieguvumu vai tehniskās dzīvotspējas analīze un neapstiprina kompetentā iestāde, ar frekvences kontroli nesaistītu papildpakalpojumu iepirkums ir:

Grozījums Nr.    142

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis nodrošina vajadzīgo tiesisko regulējumu, lai atļautu pārvades sistēmu operatoriem iegādāties pakalpojumu nolūkā uzlabot efektivitāti saistībā ar pārvades sistēmas ekspluatāciju un ierīkošanu, tostarp vietējo pārslodzes pārvaldību, un lai stimulētu šādu iegādi. Tiesiskie regulējumi jo īpaši sniedz iespēju pārvades sistēmu operatoriem iegādāties pakalpojumus no tādiem resursiem kā pieprasījumreakcija vai enerģijas uzkrātuves un apsvērt energoefektivitātes pasākumu izmantošanu, ja šādi pasākumi izmaksu ziņā efektīvi aizstāj nepieciešamību modernizēt vai aizvietot elektroenerģijas ražošanas jaudu un ja tie atbalsta pārvades sistēmas efektīvu un drošu darbību. Pārvades sistēmu operatori iegādājas šos pakalpojumus saskaņā ar pārredzamām, nediskriminējošām un uz tirgu balstītām procedūrām.

 

Standartizētus tirgus produktus šādiem pakalpojumiem nosaka vismaz valsts līmenī. Pārvades sistēmu operatori pārredzamā un līdzdalību veicinošā procesā, kurā iesaistās visi attiecīgie sistēmas lietotāji un valsts regulatīvā iestāde, nosaka standartizētus tirgus produktus iepirktajiem pakalpojumiem, nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju, uzkrātuves un agregatorus. Pārvades sistēmu operatori apmainās ar visu vajadzīgo informāciju un veic saskaņošanu ar sadales sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu optimālu resursu izlietojumu, drošu un efektīvu sistēmas darbību un sekmētu tirgus attīstību. Pārvades sistēmas operatoriem izmaksā atbilstošu atlīdzību par šādu pakalpojumu iegādi, lai tie atgūtu vismaz attiecīgos izdevumu summu, tostarp vajadzīgās informācijas sniegšanas un sakaru tehnoloģiju izmaksas.

Grozījums Nr.    143

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Vertikāli integrētajam uzņēmuma un tā meitasuzņēmumiem, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, nav tieša vai netieša kapitāla pārvades sistēmas operatorā. Pārvades sistēmas operatoram nav nekāda nedz tieša, nedz netieša kapitāla vertikāli integrētā ražošanas vai piegādes uzņēmumā, nedz tas saņem dividendes vai kādu citu finansiālu labumu no šā meitasuzņēmuma.

3.  Vertikāli integrētu uzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, nav tieša vai netieša kapitāla pārvades sistēmas operatorā. Pārvades sistēmas operatoram nav nekāda nedz tieša, nedz netieša kapitāla vertikāli integrētā ražošanas vai piegādes uzņēmumā, nedz tas saņem dividendes vai kādu citu finansiālu labumu no šā meitasuzņēmuma.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    144

Direktīvas priekšlikums

51. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Vismaz reizi divos gados pārvades sistēmas operators pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām iesniedz regulatīvajai iestādei tīkla attīstības desmit gadu plānu, kura pamatā ir pašreizējais un plānotais piedāvājums un pieprasījums. Minētajā tīkla attīstības plānā ietver efektīvus pasākumus, lai garantētu sistēmas pietiekamību un piegādes drošību .

1.  Vismaz reizi divos gados pārvades sistēmas operators pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām iesniedz regulatīvajai iestādei tīkla attīstības desmit gadu plānu, kura pamatā ir pašreizējais un plānotais piedāvājums un pieprasījums. Minētajā tīkla attīstības plānā ietver efektīvus pasākumus, lai garantētu sistēmas pietiekamību un piegādes drošību. Regulatīvā iestāde pārskata tīkla attīstības desmit gadu plānu un to apstiprina. Pirms tā apstiprināšanas tā var aicināt pārvades sistēmas operatoru labot tā attīstības desmit gadu plānu. Pārvades sistēmas operators publicē savu tīkla attīstības desmit gadu plānu savā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    145

Direktīvas priekšlikums

51. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izstrādājot tīkla attīstības desmit gadu plānu, pārvades sistēmas operators izmanto saprātīgus pieņēmumus attiecībā uz ražošanu, piegādi, enerģijas uzkrāšanu, patēriņu un tirdzniecību ar citām valstīm, ņemot vērā reģionālo un Savienības mēroga tīklu investīciju plānus.

3.  Izstrādājot tīkla attīstības desmit gadu plānu, pārvades sistēmas operators pilnībā ņem vērā pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrātuves vai citu resursu izmantošanas potenciālu kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai papildus paredzamajam patēriņam un tirdzniecībai ar citām valstīm, kā arī plāniem par investīcijām reģionālos un Eiropas mēroga tīklos.

Grozījums Nr.    146

Direktīvas priekšlikums

51. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Regulatīvā iestāde pārbauda, vai tīkla attīstības desmit gadu plāns attiecas uz visām investīciju vajadzībām, kas identificētas apspriešanās procesā, un vai tas atbilst nesaistošajam Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānam (Savienības tīkla attīstības plāns), kā minēts [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016)861/2, 27. panta b) punktā. Ja rodas šaubas par atbilstību Savienības tīkla attīstības plānam, regulatīvā iestāde apspriežas ar Aģentūru. Regulatīvā iestāde var lūgt pārvades sistēmas operatoru grozīt viņa tīkla attīstības desmit gadu plānu.

5.  Regulatīvā iestāde pārbauda, vai tīkla attīstības desmit gadu plāns attiecas uz visām investīciju vajadzībām, kas identificētas apspriešanās procesā, un vai tas atbilst nesaistošajam Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānam (Savienības tīkla attīstības plāns), kā minēts [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016)861/2, 27. panta b) punktā. Ja rodas šaubas par atbilstību Savienības tīkla attīstības plānam vai valstu enerģētikas un klimata plāniem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) ... [Pārvaldības regula], regulatīvā iestāde apspriežas ar Aģentūru. Regulatīvā iestāde var lūgt pārvades sistēmas operatoru grozīt viņa tīkla attīstības desmit gadu plānu.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    147

Direktīvas priekšlikums

51. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Regulatīvā iestāde uzrauga un izvērtē sistēmas kopīgā elastīguma attīstību un katru gadu sniedz ziņojumu par gūtajiem panākumiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    148

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nav atļauts, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie pārvalda vai ekspluatē enerģijas uzkrātuves, un tiem ne tieši, ne netieši nepieder kontroles aktīvi, kas nodrošina papildpakalpojumus.

1.  Nav atļauts, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie pārvalda vai ekspluatē enerģijas uzkrātuves, un tiem ne tieši, ne netieši nepieder kontroles aktīvi, kas nodrošina papildpakalpojumus, ja vien minētās iekārtas vai aktīvi nav neatņemama pārvades sistēmas daļa un ja valsts pārvaldes iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu.

Grozījums Nr.    149

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder, ka tie pārvalda vai ekspluatē uzkrātuves vai līdzekļus, ar kuriem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus, ja izpildās šādi nosacījumi:

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder, ka tie pārvalda vai ekspluatē uzkrātuves vai līdzekļus, ar kuriem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus, ja izpildās visi turpmāk minētie nosacījumi:

Grozījums Nr.    150

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu uzkrātuves, par to kontroli, pārvaldību vai ekspluatāciju, piedāvājot uzkrāšanas un/vai ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus pārvades sistēmu operatoram;

a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras, ko pārskata valsts regulatīvā iestāde, citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu uzkrātuves, par to kontroli, pārvaldību vai ekspluatāciju, piedāvājot uzkrāšanas un/vai ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus pārvades sistēmu operatoram, vai tās nevar sniegt minētos pakalpojumus par saprātīgu cenu un savlaicīgi;

Grozījums Nr.    151

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti papildpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tās neizmanto, lai pārdotu elektroenerģiju tirgū; un

b)  šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti papildpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, jo īpaši kā alternatīvu investīcijām jaunās tīkla līnijās, un tās neizmanto, lai pārdotu elektroenerģiju tirgū; un

Grozījums Nr.    152

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Valsts regulatīvās iestādes var izstrādāt pamatnostādnes vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

Grozījums Nr.    153

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pārvades sistēmas operators regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par nepieciešamajiem uzkrāšanas pakalpojumiem, lai izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs un izbeigtu savas darbības uzkrāšanas jomā, ja trešās personas spēj šo pakalpojumu nodrošināt rentablā veidā.

4.  Dalībvalstis regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par nepieciešamajiem uzkrāšanas pakalpojumiem, lai izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana liecina, ka trešās personas spēj turēt īpašumā, ierīkot, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves, dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā kontekstā tiek pakāpeniski izbeigtas.

Grozījums Nr.    154

Direktīvas priekšlikums

57. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  regulatīvā iestāde var pieņemt lēmumus neatkarīgi no politiskām struktūrām un ka tai ir atsevišķi ikgadēji budžeta piešķīrumi un iespēja neatkarīgi īstenot piešķirto budžetu, kā arī to, ka tai ir atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu resursi, lai veiktu savus pienākumus; un

a)  regulatīvā iestāde var pieņemt lēmumus neatkarīgi no politiskām struktūrām;

Pamatojums

Teksts ir pārvietots uz atsevišķu apakšpunktu.

Lai nodrošinātu konsekvenci starp grozījumiem, ir jāveic grozījums pamataktā, jo grozījums ir nesaraujami saistīts ar citiem referenta iesniegtajiem grozījumiem.

Grozījums Nr.    155

Direktīvas priekšlikums

57. pants – 5. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  regulatīvā iestāde sagatavo budžeta projektu, kas aptver regulatīvos uzdevumus, ko tai nosaka šī direktīva un ar to saistītie tiesību akti, lai regulatīvajai iestādei nodrošinātu cilvēkresursus un finanšu resursus, kas tai vajadzīgi, lai efektīvi un lietderīgi pildītu savus pienākumus un pilnvaras;

Pamatojums

Lai nodrošinātu konsekvenci starp grozījumiem, ir jāveic grozījums pamataktā, jo grozījums ir nesaraujami saistīts ar citiem referenta iesniegtajiem grozījumiem.

Grozījums Nr.    156

Direktīvas priekšlikums

57. pants – 5. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  regulatīvās iestādes gada pārskatu ex post kontroli veic neatkarīgs revidents;

Pamatojums

Lai nodrošinātu konsekvenci starp grozījumiem, ir jāveic grozījums pamataktā, jo grozījums ir nesaraujami saistīts ar citiem referenta iesniegtajiem grozījumiem.

Grozījums Nr.    157

Direktīvas priekšlikums

57. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Komisija līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par to, kā valsts iestādes nodrošina atbilstību neatkarības principam saskaņā ar šo pantu.

Pamatojums

Uzraudzība un ziņošana ir neaizvietojami instrumenti, lai nodrošinātu efektīvu neatkarības principa īstenošanu.

Grozījums Nr.    158

Direktīvas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  nodrošināt, ka lietotāji gūst labumu no valsts tirgus efektīvas darbības, sekmējot efektīvu konkurenci un palīdzot nodrošināt patērētāju aizsardzību;

g)  nodrošināt, ka lietotāji gūst labumu no valsts tirgus efektīvas darbības un ka to dalība šajā tirgū nav ierobežota, sekmējot efektīvu konkurenci, un garantēt patērētāju aizsardzību, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām patērētāju aizsardzības iestādēm;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    159

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

n)  pārraudzīt tirgus atvērtības līmeni un efektivitāti, un konkurenci vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, tostarp saistībā ar elektroenerģijas biržām, cenām mājsaimniecības lietotājiem, arī priekšapmaksas sistēmām, piegādātāja maiņas maksām, maksām par atteikšanos no pieslēguma, maksām par uzturēšanas pakalpojumiem un to īstenošanu un sūdzībām no mājsaimniecības lietotājiem, kā arī konkurences kropļojumiem vai ierobežojumiem, tostarp sniedzot attiecīgu informāciju, un nodot attiecīgos gadījumus attiecīgajām konkurences iestādēm;

n)  pārraudzīt tirgus atvērtības līmeni un efektivitāti, un konkurenci vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, tostarp saistībā ar elektroenerģijas biržām, cenām mājsaimniecības lietotājiem, arī priekšapmaksas sistēmām, dinamisku cenu līgumiem un viedo skaitītāju izmantošanas priekšrocībām, piegādātāja maiņas maksām, maksām par atteikšanos no pieslēguma, maksām par uzturēšanas pakalpojumiem un to īstenošanu, saikni starp mājsaimniecības un vairumtirdzniecības cenām, tīklu maksu un nodevu attīstību, un sūdzībām no mājsaimniecības lietotājiem, kā arī konkurences kropļojumiem vai ierobežojumiem, tostarp sniedzot attiecīgu informāciju, un nodot attiecīgos gadījumus attiecīgajām konkurences iestādēm;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    160

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

o)  uzraudzīt ierobežojošu līgumisku praksi, tostarp ekskluzīvu tiesību klauzulas, kuras lieliem lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji, var liegt vai ierobežot izvēli vienlaikus slēgt līgumus ar vairāk nekā vienu piegādātāju. Attiecīgā gadījumā valsts regulatīvās iestādes par šādu praksi informē valsts konkurences iestādes;

o)  uzraudzīt ierobežojošu līgumisku praksi, tostarp ekskluzīvu tiesību klauzulas, kuras lietotājiem var liegt vai ierobežot izvēli vienlaikus slēgt līgumus ar vairāk nekā vienu piegādātāju. Attiecīgā gadījumā valsts regulatīvās iestādes par šādu praksi informē valsts konkurences iestādes;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    161

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – oa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

oa)  pārraudzīt patērētāju dalību, pieejamību un elastības iespēju elektroenerģijas sistēmā un ziņot par to;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    162

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – q apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

q)  kopā ar citām attiecīgajām iestādēm sekmēt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti un īstenošanu;

q)  kopā ar citām attiecīgajām iestādēm sekmēt jaunu un jau spēkā esošu patērētāju tiesību aizsardzības, tostarp aktīviem lietotājiem domātu, pasākumu efektivitāti un īstenošanu; uzraudzīt nepamatotu šķēršļu un ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz pašpatēriņa un vietējo energokopienu veidošanu;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    163

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – s apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

s)  nodrošināt piekļuvi lietotāju patēriņa datiem, valsts līmenī nodrošināt neobligātu saskaņotu un viegli saprotamu formātu patēriņa datiem un nodrošināt visiem lietotājiem tūlītēju piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar 23. un 24. pantu;

s)  nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi lietotāju patēriņa datiem, valsts līmenī nodrošināt neobligātu saskaņotu un viegli saprotamu formātu patēriņa datiem un nodrošināt visiem lietotājiem tūlītēju piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar 23. un 24. pantu;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    164

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – x apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x)  pārraudzīt salīdzināšanas tīmekļa vietņu pieejamību, tostarp tādu rīku pieejamību, kas atbilst 14. pantā un I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

x)  pārraudzīt salīdzināšanas instrumentu, tostarp tīmekļa vietņu, lietotņu un citu interaktīvu līdzekļu, pieejamību, kas atbilst 14. pantā un I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.    165

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības, kuras izriet no šīs direktīvas vai no juridiski saistošiem regulatīvās iestādes vai Aģentūras lēmumiem, vai ierosināt, lai kompetenta tiesa piemēro šādas sankcijas. Tas ietver pilnvaras noteikt vai ierosināt noteikt, attiecīgi, pārvades sistēmas operatoram vai vertikāli integrētam uzņēmumam sankcijas līdz pat 10 % apjomā no pārvades sistēmas operatora gada apgrozījuma vai līdz pat 10 % apjomā no vertikāli integrēta uzņēmuma gada apgrozījuma, ja tie neievēro šajā direktīvā noteiktos attiecīgos pienākumus; and

d)  pēc savas iniciatīvas vai Aģentūras prasības īstenot tās saistošos lēmumus piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, ENTSO-E vai reģionālajiem koordinācijas centriem, kas nepilda saistības, kuras izriet no šīs direktīvas, Regulas (ES) ... [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)861/2] vai no juridiski saistošiem regulatīvās iestādes vai Aģentūras lēmumiem, vai ierosināt, lai kompetenta tiesa piemēro šādas sankcijas. Tas ietver pilnvaras noteikt vai ierosināt noteikt, attiecīgi, pārvades sistēmas operatoram vai vertikāli integrētam uzņēmumam sankcijas līdz pat 10 % apjomā no pārvades sistēmas operatora gada apgrozījuma vai līdz pat 10 % apjomā no vertikāli integrēta uzņēmuma gada apgrozījuma, ja tie neievēro šajā direktīvā noteiktos attiecīgos pienākumus; un

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar teksta iekšējo loģiku.

Grozījums Nr.    166

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Nolūkā uzlabot pārredzamību tirgū un nodrošināt visām ieinteresētajām personām visu nepieciešamo informāciju, lēmumus vai priekšlikumus lēmumam, kas attiecas uz 60. panta 3. punktā minētajiem pārvades un sadales tarifiem, regulatīvās iestādes dara tirgus dalībniekiem pieejamu sīki izstrādātu metodiku un izmaksas, ko izmanto attiecīgo tīkla tarifu aprēķināšanai.

8.  Nolūkā uzlabot pārredzamību tirgū un nodrošināt visām ieinteresētajām personām visu nepieciešamo informāciju, lēmumus vai priekšlikumus lēmumam, kas attiecas uz 60. panta 3. punktā minētajiem pārvades un sadales tarifiem, regulatīvās iestādes dara tirgus dalībniekiem pieejamu sīki izstrādātu metodiku un izmaksas, ko izmanto attiecīgo tīkla tarifu aprēķināšanai, ņemot vērā investīciju izmaksas, pievienoto vērtību, ko nodrošina izkliedētā ražošana, elastību, digitalizāciju, pieprasījumreakciju, uzkrāšanu un to, ka pārvades un sadales tīklus izmanto sistēmas lietotāji, tostarp aktīvie lietotāji, un citus faktorus.

Grozījums Nr.    167

Direktīvas priekšlikums

62. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulatīvo iestāžu pienākumi un pilnvaras attiecībā uz reģionālajiem operatīvajiem centriem

Regulatīvo iestāžu pienākumi un pilnvaras attiecībā uz reģionālajiem koordinācijas centriem

Grozījums Nr.    168

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tā ģeogrāfiskā apgabala reģionālās regulatīvās iestādes, kurā ir izveidots reģionāls operatīvais centrs, ciešā savstarpējā sadarbībā:

1.  Tā ģeogrāfiskā apgabala reģionālās regulatīvās iestādes, kurā ir izveidots reģionāls koordinācijas centrs, ciešā savstarpējā sadarbībā:

Grozījums Nr.    169

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  apstiprina statūtus un reglamentu;

a)  apstiprina priekšlikumu par reģionālo koordinācijas centru izveidi saskaņā ar Regulas (ES) ... [Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)861/2] 32. panta 1. punktu;

Grozījums Nr.    170

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  apstiprina uz sadarbību balstīto lēmumu pieņemšanas procesu;

c)  apstiprina uz sadarbību balstītos procesus;

Grozījums Nr.    171

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  izvērtē, vai reģionālajam operatīvajam centram ir pienācīgā kompetence, resursi un objektivitāte, lai tas varētu neatkarīgi īstenot tam piešķirtās funkcijas un uzdevumus, tostarp izvērtējot drošības, atbildības un ārkārtas situāciju pasākumus;

d)  pārliecinās, ka reģionālajam koordinācijas centram ir pienācīgā kompetence, resursi un objektivitāte, lai tas varētu neatkarīgi īstenot tam piešķirtās funkcijas un uzdevumus, tostarp izvērtējot drošības, atbildības un ārkārtas situāciju pasākumus;

Grozījums Nr.    172

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pieprasīt informāciju no reģionālajiem operatīvajiem centriem;

a)  pieprasīt informāciju no reģionālajiem koordinācijas centriem;

Grozījums Nr.    173

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  veikt inspekcijas reģionālo operatīvo centru objektos, tostarp bez iepriekšēja brīdinājuma;

b)  veikt inspekcijas reģionālo koordinācijas centru objektos, tostarp bez iepriekšēja brīdinājuma;

Grozījums Nr.    174

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  izdot kopīgus saistošus lēmumus par reģionālajiem operatīvajiem centriem.

c)  izdot kopīgus saistošus lēmumus par reģionālajiem koordinācijas centriem.

Grozījums Nr.    175

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  izskatīt sūdzības par reģionālajiem koordinācijas centriem saistībā ar Savienības tiesību aktos tiem noteiktajiem pienākumiem;

Grozījums Nr.    176

Direktīvas priekšlikums

62. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  regulatīvās iestādes sadarbojas un apspriežas savstarpēji un ar Aģentūru, kā arī sniedz cita citai un Aģentūrai informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr.    177

Direktīvas priekšlikums

69.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

69.a pants

 

Pārskatīšana

 

Komisija līdz 2025. gada 1. jūnijam pārskata šīs direktīvas īstenošanu un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, vajadzības gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

 

Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē to, vai klienti — īpaši neaizsargātie un tie, kurus skar enerģētiskā nabadzība — ir pienācīgi aizsargāti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Grozījums Nr.    178

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ir operacionāli neatkarīgi un nodrošina, ka meklējumu rezultātos piegādātāji tiek parādīti ar vienlīdzīgiem nosacījumiem;

a)  ir neatkarīgi no visiem tirgus dalībniekiem un nodrošina, ka meklējumu rezultātos visi piegādātāji tiek parādīti ar vienlīdzīgiem nosacījumiem;

Grozījums Nr.    179

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  skaidri dara zināmu rīka īpašniekus un fiziskās vai juridiskās personas, kas rīku uztur;

b)  skaidri dara zināmus rīka īpašniekus un fiziskās vai juridiskās personas, kas rīku uztur, kā arī informāciju par to, kā minētie rīki tiek finansēti;

Grozījums Nr.    180

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  atspoguļo skaidrus un objektīvus kritērijus, kas ir salīdzinājumu pamatā;

c)  atspoguļo skaidrus un objektīvus kritērijus, kas ir salīdzinājumu pamatā, norādot ietvertos pakalpojumus;

Grozījums Nr.    181

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  klasificē un norāda meklēšanas rezultātus saskaņā ar objektīvu algoritmu neatkarīgi no atlīdzības veida, ko tie saņēmuši no piegādātājiem;

Grozījums Nr.    182

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  ir pieejams personām ar invaliditāti;

Grozījums Nr.    183

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  ietver pēc iespējas plašāku (ciktāl tas praktiski iespējams) elektroenerģijas piedāvājumu loku, proti, aptver ievērojamu tirgus daļu un, ja sniegtā informācija nav pilnīgs pārskats pār tirgu, pirms rezultātu parādīšanas tas tiek skaidri norādīts, un

f)  ietver pēc iespējas plašāku (ciktāl tas praktiski iespējams) enerģijas piedāvājumu loku, tostarp informāciju par enerģijas avotiem, un nodrošina pārredzamību par dažādiem piedāvājumiem, kas aptver gan dinamiskus, gan nedinamiskus tarifus, individuālus un kompleksus līgumus no piegādātājiem, agregatoriem un pakalpojumu sniedzējiem, ja sniegtā informācija nav pilnīgs pārskats pār tirgu, pirms rezultātu parādīšanas tas tiek skaidri norādīts, un and

Grozījums Nr.    184

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)  ļauj patērētājiem veikt salīdzinājumu bez personas datu iesniegšanas;

Grozījums Nr.    185

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galalietotājiem izdotajā rēķinā un periodiskajā kopsavilkumā ir uzskatāmi norādīta šāda informācija:

Galalietotājiem izdotajā rēķinā un periodiskajā kopsavilkumā ir uzskatāmi norādīta šāda galvenā informācija, kas skaidri nošķirta no pārējām rēķina daļām:

Grozījums Nr.    186

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  maksājamā cena; un, ja iespējams, cenu veidojošie komponenti;

a)  maksājamā cena un attiecīgā gadījumā galīgā cena par kWh; un, ja iespējams, cenu veidojošie komponenti;

Grozījums Nr.    187

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  apmaksas termiņš;

Grozījums Nr.    188

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  piegādātāja kontaktinformācija, tostarp palīdzības dienesta kontaktinformācija;

d)  piegādātāja kontaktinformācija, kurā norāda vismaz telefona numuru un e-pasta adresi;

Grozījums Nr.    189

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  informācija par piegādātāja maiņas iespējām un strīdu izšķiršanu;

Grozījums Nr.    190

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)  saite vai atsauce uz cenu salīdzināšanas tīmekļa vietni(-ēm);

Grozījums Nr.    191

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  informācija par lietotāju tiesībām, proti, kādi strīdu izšķiršanas līdzekļi ir pieejami strīdus gadījumā saskaņā ar 26. pantu.

h)  tās struktūras kontaktinformācija, kas ir atbildīga par strīdu izšķiršanu.

Grozījums Nr.    192

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  vienotais kontaktpunkts, kas minēts 25. pantā.

Grozījums Nr.    193

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vajadzības gadījumā galalietotājiem izdotajā rēķinā un periodiskajā kopsavilkumā ir uzskatāmi norādīta šāda informācija:

Galalietotājiem izdotajā rēķinā un periodiskajā kopsavilkumā ir norādīta šāda informācija:

Grozījums Nr.    194

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  informācija par lietotāju tiesībām, proti, kādi strīdu izšķiršanas līdzekļi ir pieejami strīda gadījumā saskaņā ar 26. pantu.

Grozījums Nr.    195

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bez tam galalietotājam izdotajos rēķinos un periodiskajā kopsavilkumā, līdz ar tiem vai līdztekus jānorāda salīdzinājumi ar tādas pašas izmantotāju kategorijas vidējo normalizēto galalietotāju vai etalona galalietotāju.

Bez tam galalietotājam ir pieejami salīdzinājumi ar tādas pašas izmantotāju kategorijas vidējo normalizēto galalietotāju vai etalona galalietotāju.

Grozījums Nr.    196

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lietotāja cenu veido šādu trīs galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīkla (pārvade un sadale) komponents un nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu komponents.

Lietotāja cenu veido šādu trīs galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīkla (pārvade un sadale) komponents un nodokļu, nodevu, visu subsīdiju, maksu un maksājumu komponents.

Grozījums Nr.    197

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 3. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  sīkus datus par lietošanas laiku par jebkuru dienu, nedēļu, mēnesi un gadu. Šos datus galalietotājam dara pieejamus tuvu reāllaikam, izmantojot internetu vai skaitītāja saskarni, par periodu, kas aptver vismaz iepriekšējos 24 mēnešus, vai par periodu kopš piegādes līguma sākuma, ja tas ir īsāks.

b)  sīkus datus par lietošanas laiku par jebkuru dienu, nedēļu, mēnesi un gadu. Šos datus galalietotājam dara pieejamus tuvu reāllaikam un lietotāldraudzīgā formātā, izmantojot internetu vai skaitītāja saskarni, par periodu, kas aptver vismaz iepriekšējos 24 mēnešus, vai par periodu kopš piegādes līguma sākuma, ja tas ir īsāks.

Grozījums Nr.    198

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šādā izvērtējumā ņem vērā izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku un viedās uzskaites funkciju minimumu, kas definēts Komisijas Ieteikumā 2012/148/ES, kā arī labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ar kuriem nodrošina visaugstāko kiberdrošības un datu aizsardzības līmeni.

2.  Šādā izvērtējumā par pamatu ņem izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku un viedās uzskaites funkciju minimumu, kas definēts Komisijas Ieteikumā 2012/148/ES, kā arī labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ar kuriem nodrošina visaugstāko kiberdrošības un datu aizsardzības līmeni. Komisija nodrošina, ka šo metodiku konsekventi izmanto visā Savienībā.

Grozījums Nr.    199

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pamatojoties uz šo izvērtējumu, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltā kompetentā iestāde sagatavo grafiku, kurā noteikts mērķis viedās uzskaites sistēmas ieviest, ilgākais, 10 gados. Ja viedo skaitītāju ieviešana tiek vērtēta pozitīvi, vismaz 80 % galalietotāju nodrošina ar viedām uzskaites sistēmām 8 gadu laikā no dienas, kad pieņemts pozitīvais novērtējums, vai līdz 2020. gadam tajās dalībvalstīs, kas uzsākušas ieviešanu vēl pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

3.  Pamatojoties uz šo izvērtējumu, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltā kompetentā iestāde sagatavo grafiku, kurā noteikts mērķis viedās uzskaites sistēmas ieviest, ilgākais, 5 gados. Ja viedo skaitītāju ieviešana tiek vērtēta pozitīvi, vismaz 80 % galalietotāju nodrošina ar viedām uzskaites sistēmām 5 gadu laikā no dienas, kad pieņemts pozitīvais novērtējums, vai līdz 2020. gadam tajās dalībvalstīs, kas uzsākušas ieviešanu vēl pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(1)

OV C …

(2)

OV C …

(3)

OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Gadiem ilgi Eiropas elektroenerģijas sistēmās dominēja valstu monopoluzņēmumi, kas kontrolēja visu sistēmu — no ražošanas līdz sadalei un piegādēm patērētājiem. Lai gan šāda lejupēja sistēma nodrošināja elektroenerģiju, tā nepieļāva konkurenci, un tas nav izdevīgi patērētājiem. Kopš 1996. gada elektroenerģijas tirgi tika pakāpeniski atvērti, lai veicinātu konkurenci un samazinātu cenas. Pēdējās būtiskās ES likumdošanas izmaiņas tika ieviestas ar trešo enerģētikas paketi 2009. gadā.

Kopš tā laika ir notikusi revolūcija elektroenerģijas ražošanā. Elektroenerģijas ražošana ir attīstījusies no savstarpēji saistītas, centralizētas sistēmas līdz decentralizētai, ņemot vērā progresu atjaunojamo resursu un citu tehnoloģiju jomā. Kārtējo reizi likumdošana ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā jauno situāciju.

Atjaunojamie energoresursi (kas bieži ir no vēja vai saules iegūta enerģija) ir padarījuši sistēmas darbību daudz neregulārāku, un tai ir jāpielāgojas elastības ziņā, vienlaikus joprojām garantējot piegādes drošību patērētājiem. Mūsu mērķi klimata jomā ir veicinājuši vairākas subsīdiju un atbalsta shēmas, kas apvienojumā ar nepietiekamu pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstīm ir radījušas ražošanas jaudas pārpalikumu ES līmenī. Daudzās dalībvalstīs regulētas cenas apvienojumā ar atbalsta shēmām dod nepareizu signālu ieguldījumiem.

Lai risinātu šīs problēmas un sekmētu dekarbonizāciju, referents ir izvēlējies tirgus prioritizēšanas pieeju, proti, radīt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Tā paredz izbeigt visas tirgu kropļojošās subsīdijas neatkarīgi no tā, vai runa ir par fosilajiem kurināmajiem vai atjaunojamiem enerģijas avotiem. Taisnīgi noteikumi nozīmē godīgu konkurenci tirgū. Taisnīgs elektroenerģijas tirgus ļaus sasniegt mūsu klimata mērķus, kā arī nodrošinās zemāko un konkurētspējīgāko cenu patērētājiem, tajā pašā laikā nodrošinot piegādes drošību bez pārmērīgiem ieguldījumiem.

II. Ziņojums

II.1. Tirgus pirmajā vietā

Katra tirgus pamatprincips ir brīva cenu noteikšana. Tādēļ cenu griestu atcelšana ir būtisks tā elements, un to būtu jāīsteno pēc iespējas drīzāk.

Jaudas mehānismi ir subsīdijas, kam ir maz jēgas vai pilnīgi nav jēgas gadījumā, ja Savienībā pastāv jaudas pārpalikums. Referents uzskata, ka tie būtu jāpiemēro tikai kā galējais līdzeklis. Pirmkārt, Eiropas līmeņa resursu pietiekamības novērtējumā būtu jākonstatē, ka pastāv bažas par pietiekamību. Pēc tam dalībvalstīm vajadzētu novērst pastāvošos šķēršļus, kas izraisa minētās bažas, paredzot konkrētas saistības, kuru pietiekamību būtu jāpārbauda Komisijai. Ja resursu pietiekamības problēmu var risināt vienīgi ilgākā laika posmā, atļautu piemērot jaudas mehānismu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti konkrēti nosacījumi un ES valsts atbalsta noteikumi. Šādiem mehānismiem, ja iespējams, vajadzētu būt ar pārrobežu nozīmi.

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visiem ir galvenais elements, kas vajadzīgs tam, lai nodrošinātu uz konkurenci balstītas cenas. Pašreizējais atbalsts dažiem ražotājiem, kas izpaužas kā prioritāra dispečēšana un atkāpe no atbildības par balansēšanu, kropļo konkurenci. Referents uzskata, ka tirgus darbības nodrošināšanai ikvienam ir jābūt finansiāli atbildīgam par nelīdzsvarotību, ko tas rada sistēmā. Šāda pieeja nodrošina pareizo stimulu līdzsvara saglabāšanai sistēmā un nodrošina atbilstošu piegādes drošības līmeni, samazinot vajadzību pēc jaudas mehānismiem.

II.2. Tirdzniecības zonas

Lielākas tirdzniecības zonas nodrošinātu lielāku likviditāti, bet mazāk stimulu ieguldījumiem tīklos. Referents piekrīt viedoklim, ka tirdzniecības zonām jābūt visu laiku stabilām un iespējami lielām, ņemot vērā sistēmas pārslodzi. Viņš ierosina “burkāna un pātagas” pieeju. Pirmkārt, pēc tirdzniecības zonu izvērtēšanas attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu panākt vienprātību par tirdzniecības zonu struktūru un konkrētām saistībām, ja tas nepieciešams. Ja vienošanos nevar panākt, Komisijai būtu jāiesaistās, lai risinātu domstarpības.

II.3. Reģionālā sadarbība

Elektroenerģijas tirgū vienā dalībvalstī notiekošais ietekmē citas reģiona un tālāk esošās valstis. Lai garantētu sistēmas drošību un izvairītos no piegādes pārtraukumiem, ļoti svarīga ir reģionālā sadarbība starp pārvades sistēmas operatoriem. Referents uzskata, ka ļoti lietderīgi šajā ziņā ir reģionālie drošības koordinatori, kuri jau darbojas un nodrošina sistēmas drošību. Tā kā elektroenerģijas tirgi kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistīti, nākamais loģiskais solis ir šīs sadarbības uzlabošana, piešķirot vairāk uzdevumu un funkciju reģionālā līmenī. Turklāt pārvades sistēmu operatoriem ir galīgā atbildība par sistēmas drošību.

II.4. Patērētāji

Tehnoloģija tagad ļauj jauniem dalībniekiem aktīvi iesaistīties elektroenerģijas tirgū. Tāpēc tirgus uzbūvei ir jāļauj ikvienam, kas to var un vēlas, iesaistīties neatkarīgi no tā, vai runa ir par pašražošanu, akumulāciju vai pieprasījumreakciju, un tas ir jāveicina. Novēršot tirgus šķēršļus, pieaugtu tirgus dalībnieku skaits un patērētājiem būtu lielāka izvēle. Referents ierosina arī izmaiņas priekšlikumā, ar kurām nodrošina, ka patērētājs var pieņemt labi informētus lēmumus un mainīt piegādātājus īsā laika periodā.


JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS

D(2017)36117

Jerzy Buzek

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājam

PHS 08B046

Briselē

Temats:  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

  (COM(2016)0864 – C8-0495/2016 – 2016/0380(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot Eiropas Parlamenta Reglamenta 104. pantu par pārstrādāšanu.

Minētā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.”

Ņemot vērā atzinumu, kas saņemts no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas, kura izskatīja pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot referenta ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas tajā ir skaidri norādīti vai ko par tādiem atzinusi konsultatīvā darba grupa, un ka ar šiem grozījumiem iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozītos noteikumus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības.

Visbeidzot, 2017. gada 7. septembra sanāksmē Juridiskā komiteja, balsojot ar 19 balsīm „par”, 2 balsīm „pret”(1) un diviem deputātiem atturoties, pieņēma ieteikumu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kas ir atbildīga par šo jautājumu, turpināt izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 104. pantu.

Cieņā

Pavel Svoboda

Pielikumā: konsultatīvās darba grupas priekšsēdētāja parakstīts ziņojums.

(1)

Sanāksmē piedalījās šādi deputāti: Isabella Adinolfi, Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Sergio Gaetano Cofferati, Angel Dzhambazki, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Andrey Novakov, Julia Reda, Evelyn Regner, Axel Voss, Rainer Wieland, Tiemo Wölken, Tadeusz Zwiefka.


PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS

 

 

 

 

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

 

    Briselē, 24.7.2017

ATZINUMS

SNIEGTS  EIROPAS PARLAMENTAM

          PADOMEI

          KOMISIJAI

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

COM(2016)864 final/2, 23.2.2017. – 2016/0380(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu pārstāvji, 2017. gada 6. jūnijā rīkoja sanāksmi, lai izskatītu iepriekš minēto priekšlikumu, ko bija iesniegusi Komisija.

Izskatot sanāksmē(1) priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu, konsultatīvā darba grupa vienojās, ka ar pelēko fonu, kuru parasti izmanto, lai norādītu uz būtiskām izmaiņām, būtu jāiezīmē šādas teksta daļas:

- 2. apsvērumā svītroti vārdi „attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti”;

- 37. apsvērumā svītroti pirmie trīs Direktīvas 2009/72/EK 50. apsvēruma teikumi: „Ir turpmāk jāpilnveido sabiedriskā pakalpojuma saistības, tostarp saistībā ar universālo pakalpojumu, un no tām izrietošās kopējās obligātās prasības, lai visiem patērētājiem, jo īpaši neaizsargātiem patērētājiem, nodrošinātu ieguvumus no konkurences un taisnīgām cenām. Sabiedriskā pakalpojuma prasības būtu jāinterpretē valstu līmenī, ņemot vērā situāciju attiecīgajā valstī; dalībvalstīm tomēr būtu jāievēro Kopienas tiesību akti. Savienības pilsoņiem un, ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, maziem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izmantot sabiedriskā pakalpojuma saistības, jo īpaši attiecībā uz piegādes drošumu un saprātīgām cenām.”;

- 1. pantā svītrots vārds „integrētu”;

- 9. panta 5. punktā svītrota atsauce uz Direktīvas 2009/72/EK 8. pantu;

- 10. panta 2. punkta g) apakšpunktā svītrota teksta daļa „gūst labumu no pārskatāmām, vienkāršām un lētām sūdzību izskatīšanas procedūrām. Jo īpaši visiem patērētājiem ir tiesības uz augsta līmeņa pakalpojumiem un to, ka viņu elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs izskata sūdzības. Šādas domstarpību ārpustiesas izšķiršanas procedūras ļauj taisnīgi un ātri – ja iespējams, trīs mēnešos – izšķirt domstarpības, izveidojot atlīdzības un/vai kompensācijas sistēmu, ja tāda ir pamatota.”;

- aiz 18. panta pilnībā svītrots Direktīvas 2009/72/EK 3. panta 10. punkta teksts;

- aiz 25. panta pilnībā svītrots Direktīvas 2009/72/EK 3. panta 16. punkta teksts;

- 26. pantā svītroti vārdi „neatkarīgs mehānisms, piemēram, enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija, nodrošina sūdzību efektīvu izskatīšanu un domstarpību ārpustiesas izšķiršanu”;

- 27. panta 2. punktā vārdi „noteikto tirgus atvēršanu” aizstāti ar vārdiem „paredzēto piegādātāja brīvo izvēli”;

- 28. panta 1. punktā svītrota salikteņa „galapatērētājus” pirmā daļa;

- 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā svītroti vārdi „rezerves jaudai”;

- 47. panta 3. punkta pirmā teikuma sākums papildināts ar vārdiem „Vertikāli integrētajam uzņēmuma un tā”;

- 59. panta 4. punkta ievaddaļa papildināta ar vārdiem „un 3. [punktu]”;

- 61. panta 2. punkta b) apakšpunkts papildināts ar vārdiem „un vadlīniju”;

- 66. panta 1. punktā priekšlikumā ierosinātā teksta daļa „[var lūgt piešķirt atkāpes no attiecīgajiem] IV, VI, VII un VIII nodaļas [noteikumiem], kā arī no III nodaļas noteikumiem attiecībā uz izolētām mikrosistēmām, ciktāl tas attiecas uz esošo jaudu renovāciju, modernizāciju un paplašināšanu, un šādas atkāpes tām var piešķirt Komisija” aizstāta ar frāzi „[var lūgt piešķirt atkāpes no attiecīgajiem] IV, V un VI nodaļas [noteikumiem], kā arī 4., 6., 7. un 8. iedaļas [noteikumiem]”;

- II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkts papildināts ar vārdiem „(nacionālā līmenī, t. i., dalībvalstī, kurā ir noslēgts piegādes līgums, kā arī piegādes uzņēmuma līmenī, ja piegādātājs darbojas vairākās dalībvalstīs)”;

- II pielikuma 4. punkta otrajā daļā atsauce uz šā paša punkta pirmās daļas b) apakšpunktu;

- III pielikuma 3. punktā vārdi „no patērētājiem” aizstāti ar vārdu „galapatērētāju”.

Priekšlikuma izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa vienprātīgi secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas tajā ir skaidri norādīti. Konsultatīvā darba grupa arī konstatēja, ka attiecībā uz spēkā esošā tiesību akta negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai to kodifikācija, negrozot to būtību.

F. DREXLER      H. LEGAL      L. ROMERO REQUENA

Juriskonsults      Juriskonsults      ģenerāldirektors

(1)

  Konsultatīvā darba grupa strādāja ar priekšlikuma tekstu angļu valodā, kas ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (24.11.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0864 – C8-0496/2016 – 2016/0380(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Poc

ĪSS PAMATOJUMS

Kopumā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumu direktīvai, ar ko klajā nākusi Komisija.

Likumdošanas priekšlikums vērtējams pozitīvi, jo

1)  patērētāji ir enerģētikas pārkārtošanas centrā,

2)  ar to cenšas radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kas ļauj iesaistīties enerģijas tirgū un

3)  paplašina reģionālo sadarbību.

Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā sasniegti Eiropas enerģētikas politikas un enerģētikas savienības mērķi, dažās jomās direktīvas priekšlikums ir jāgroza.

–  Pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku ir jāveic tā, lai slogs enerģijas patērētājiem būtu pieņemams.

–  Lielāks uzsvars būtu jāliek uz tirgus integrāciju un ar to saistīto tirgus darbību — šajā ziņā vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir sine qua non nosacījums visiem dalībniekiem.

–  Jaunam tiesiskajam regulējumam gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī ir jārada taisnīgi apstākļi jaunu struktūru, piemēram, agregatoru vai vietējo energokopienu, dalībai tirgū un vienlaikus tas nedrīkst būt diskriminējošs attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem.

Izšķiroša nozīme ir balansēšanas tirgus ciešākai integrācijai ar mērķi panākt atjaunojamo energoresursu un pieprasījumā iesaistīto dalībnieku efektīvu pārrobežu līdzdalību. Tomēr aktuāla ir arī nepieciešamība pastāvīgi nodrošināt piegādes drošību. Tādēļ tiesībām šajā jomā ir stingri jāatbilst pienākumiem, lai novērstu jebkādu ietekmi uz patērētājiem. Dalībvalstu un vairumā gadījumu to valsts pārvades sistēmu operatoru (PSO) pienākums ir garantēt elektroenerģijas piegādes drošību un uzņemties par to atbildību.

Ir vajadzīgi skaidri noteikumi attiecībā uz jauniem tirgus dalībniekiem, piemēram, agregatoriem vai vietējām energokopienām. Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē to, ka Komisija šo jautājumu ir risinājusi tiesību aktos, tomēr neuzskata, ka pareizi ir izstrādāti noteikumi agregatoriem. Pievienotajā ietekmes novērtējumā ir teikts, ka tad, ja nav noteikti kompensācijas mehānismi agregatoru un balansatbildīgo pušu darījumiem, agregatori varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem un nepiedalīties sistēmas izmaksu segšanā, turklāt neefektīvi aktivizējot pieprasījumreakciju.

Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka ir pienācīgi jāaizsargā neaizsargātākie un enerģētiskās nabadzības skartie patērētāji. Komisija pamatoti liek uzsvaru uz sociālo politiku un cenu regulēšanas pakāpenisku atcelšanu, kas galu galā izrādījusies diskriminējoša arī attiecībā uz neaizsargātiem un enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem. Atsevišķi aspekti, piemēram, skaidri definēta ārkārtējas steidzamības situācija, kurā cenu regulēšanu izņēmuma kārtā var piemērot, ir jāprecizē, lai nerastos šaubas par to, kā šos noteikumus īstenot.

Arī noteikumi par vietējām energokopienām ir jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka nelabvēlīgā situācijā nenonāk patērētāji, kas izvēlējušies nepiedalīties vietējā energokopienā, un ka vietējās energokopienas kopumā nepalielina elektroenerģijas sistēmu maksas, jo tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt enerģētiskās nabadzības skartos un neaizsargātākos patērētājus.

Ir ļoti svarīgi izveidot labāku saikni starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgu, lai palielinātu sistēmas elastību un atjaunojamo energoresursu integrāciju. Atzinīgi ir vērtējami noteikumi, ar ko katram lietotājam ir paredzēta iespēja paust vēlmi noslēgt ar savu elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēju dinamisku cenu noteikšanas līgumu.

Lai veicinātu pieprasījumreakciju, ir svarīgi nodrošināt lietotājus ar visu nepieciešamo informāciju, kas ļauj viņiem līdzdarboties tirgū un gudri un apzināti izvēlēties savu elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēju. Ir vajadzīgi skaidri un vienkārši rēķini par elektroenerģiju, un ir jāmeklē arī citi novatoriski veidi, kā sniegt papildu informāciju saistībā ar rēķinu sagatavošanu.

Rentablu viedo elementu ieviešana var vienkāršot atjaunojamo energoresursu integrēšanu un patērētāju līdzdalību enerģētikas tirgū. Šajā sakarībā ir jo īpaši svarīgi norādīt uz to, ka visrentablāk viedos skaitītājus var ieviest tad, ja attiecīgais process ir saistīts ar jau iepriekš uzstādīto skaitītāju nomaiņu, tiklīdz ir beidzies to ekspluatācijas laiks. Tādēļ atzinuma sagatavotājs uzsver, ka ir jāprecizē, kā tiek ņemti vērā un cik atbilstīgi ir viedie skaitītāji, kuru ekspluatācija ir sākusies pirms direktīvas stāšanās spēkā, un tas jādara tā, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz galīgo cenu, kas jāmaksā patērētājiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē to, ka Komisija liek uzsvaru uz sadales sistēmas operatoriem (SSO), kuriem ir izšķiroša nozīme, lai uzlabotos sistēmas elastība un tās gatavība sākt atjaunojamo energoresursu izmantošanu vietējā līmenī.

Jebkāda elastīga sadales tīklu izmantošana, arī attiecībā uz enerģijas uzkrāšanu, ir jāievieš izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā, lai tiešie patērētāji varētu gūt vislielāko labumu. Tādēļ atzinuma sagatavotājs ierosina apsvērt iespēju grozīt noteikumus par sadales sistēmu operatoru īpašumtiesībām uz uzkrāšanas objektiem.

Elektromobilitātes integrācija elektroenerģijas tīklā ļaus arī tiešajiem patērētājiem aktīvi piedalīties un tādējādi palielinās elektroenerģijas sistēmas elastību kopumā. Tomēr publiskā darbība ir jānošķir no privātas izmantošanas, ja tiek apsvērtas SSO īpašumtiesības uz elektromobilitātes infrastruktūru.

Arī SSO sadarbībai visā Eiropā ir izšķiroša nozīme. Šajā ziņā sadales sistēmu operatoru dalības nosacījumi ES SSO struktūrā ir jāprecizē sīkāk, nodrošinot to proporcionālu pārstāvību un struktūras finansēšanu.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK ir devusi nozīmīgu ieguldījumu šāda elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidē. Tomēr Eiropas energosistēma pašlaik mainās pašos pamatos. Kopīgais mērķis — energosistēmas dekarbonizācija — paver jaunas izdevības un izvirza jaunus uzdevumus tirgus dalībniekiem. Tajā pašā laikā tehnoloģiskā attīstība sniedz jaunas iespējas patērētāju iesaistīšanai un pārrobežu sadarbībai. Tāpēc Savienības tirgus noteikumi ir jāpielāgo jaunajiem tirgus apstākļiem.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK ir devušas nozīmīgu ieguldījumu šāda elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidē. Tomēr Eiropas energosistēma pašlaik mainās pašos pamatos. Kopīgais mērķis — līdz 2030. gadam vismaz līdz 45 % palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas nozarē un līdz 2050. gadam panākt energosistēmas pilnīgu dekarbonizāciju — paver jaunas izdevības un izvirza jaunus uzdevumus tirgus dalībniekiem. Tajā pašā laikā tehnoloģiskā attīstība sniedz jaunas iespējas patērētāju iesaistīšanai un pārrobežu sadarbībai. Tāpēc Savienības tirgus noteikumi ir jāpielāgo jaunajiem tirgus apstākļiem.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā „Sabiedriskas apspriešanas sākšana par jaunu elektroenerģijas tirgus modeli”31 uzsvars likts uz to, ka pārvirze no elektroenerģijas ražošanas lielās, centralizētās spēkstacijās uz decentralizētu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un uz dekarbonizētiem tirgiem nav iespējama, ja netiek pielāgoti pašlaik spēkā esošie elektroenerģijas tirdzniecības noteikumi un nemainās dalībnieku loma tirgū. Paziņojumā norādīts, ka ir nepieciešams elastīgāk organizēt elektroenerģijas tirgus un pilnībā integrēt visus tirgus dalībniekus, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājus, jaunos energopakalpojumu sniedzējus, enerģijas uzkrāšanu un elastīgu pieprasījumu.

(6)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā „Sabiedriskas apspriešanas sākšana par jaunu elektroenerģijas tirgus modeli”31 uzsvars likts uz to, ka pārvirze no elektroenerģijas ražošanas lielās, centralizētās spēkstacijās uz decentralizētu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un uz dekarbonizētiem tirgiem nav iespējama, ja netiek pielāgoti pašlaik spēkā esošie elektroenerģijas tirdzniecības noteikumi un nemainās dalībnieku loma tirgū. Paziņojumā norādīts, ka ir nepieciešams elastīgāk organizēt elektroenerģijas tirgus un pilnībā integrēt visus tirgus dalībniekus, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājus, jaunos energopakalpojumu sniedzējus, enerģijas uzkrāšanu un elastīgu pieprasījumu. Savienībai tikpat svarīgi ir steidzami ieguldīt līdzekļus, lai veidotu starpsavienojumu Eiropas līmenī, kas enerģijas pārvadi nodrošinātu elektroenerģijas pārvades augstsprieguma tīklos.

_________________

_________________

31 COM (2015) 340 final, 15.7.2015.

31 COM (2015) 340 final, 15.7.2015.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Lai pabeigtu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi, dalībvalstīm būtu jāveicina savu valsts tirgu integrācija un tīklu operatoru sadarbība Savienības un reģionālā līmenī, integrējot arī tādas izolētas sistēmas, kas veido Savienībā joprojām esošās „elektroenerģijas salas”.

Pamatojums

Šis apsvērums direktīvā ir jāsaglabā, tā uzsverot, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai sasniegtu vienu no galvenajiem ES enerģētikas politikas mērķiem, kas ir iekšējā tirgus izveide.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Izveidojot elastībai un inovācijām izdevīgu tirgus struktūru, Savienība visefektīvāk sasniegs savus atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājus. Labi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus modelis ir galvenais faktors, kas rosina sākt izmantot atjaunojamos energoresursus.

Pamatojums

Ar funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu vajadzētu panākt, ka sākas plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana un ka ES var sasniegt savus atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājus, kā arī pildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai nodrošinātu konkurenci un elektroenerģijas piegādes par konkurētspējīgāko cenu, dalībvalstīm un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāveicina iespēja, ka jauni piegādātāji, kas piedāvā elektroenerģiju no dažādiem enerģijas avotiem, kā arī jauni elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas nodrošinātāji var izmantot pārrobežu piekļuvi.

(11)  Lai nodrošinātu konkurenci un elektroenerģijas piegādes par konkurētspējīgāko cenu, dalībvalstīm un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāveicina iespēja, ka jauni piegādātāji, kas piedāvā elektroenerģiju no dažādiem enerģijas avotiem, kā arī jauni elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas nodrošinātāji var izmantot pārrobežu piekļuvi. Tomēr dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, nosakot elektroenerģijas plūsmu virzienu, un jādara viss, kas nepieciešams, lai nepieļautu nekontrolējamu elektroenerģijas cilpas plūsmu veidošanos.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar diviem 3. panta grozījumiem.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Būtu jāveicina starpsavienojumu veidošanās starp dalībvalstīm, jo tie atvieglo no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas integrēšanu, izlīdzina dažādību, mazina balansēšanas izmaksas un rosina konkurenci.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)  Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmē nolēma, ka Komisija ar dalībvalstu atbalstu nevilcinoties īstenos pasākumus, lai steidzami nodrošinātu, ka ne vēlāk kā 2020. gadā tiek sasniegts minimālais 10 % īpatsvara mērķis jau izveidotiem elektrotīklu starpsavienojumiem vismaz attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras vēl nav sasniegušas minimālo integrācijas līmeni iekšējā enerģijas tirgū, un attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas šīm iepriekšminētajām dalībvalstīm ir galvenais piekļuves punkts iekšējam enerģijas tirgum.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt plašu rīcības brīvību uzlikt sabiedriskā pakalpojuma saistības elektroenerģijas uzņēmumiem, tiecoties sasniegt vispārējās ekonomiskās interesēs izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina mājsaimniecības lietotāju un, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, mazo uzņēmumu tiesības saņemt noteiktas kvalitātes elektroenerģiju par skaidri salīdzināmām, pārredzamām un konkurētspējīgām cenām. Tomēr, ja sabiedriskā pakalpojuma saistības izpaužas kā piegādes cenu regulēšana, tas ir pašos pamatos kropļojošs pasākums, kas bieži noved pie tarifu deficīta uzkrāšanās, patērētāju izvēles sašaurināšanas, vājākiem stimuliem energoekonomijai un investīcijām energoefektivitātē, zemākiem pakalpojumu standartiem, patērētāju vājākas iesaistīšanās un mazākas apmierinātības, konkurences ierobežojumiem un mazāka inovatīvu produktu un pakalpojumu klāsta tirgū. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu izmantot citus politikas instrumentus, jo īpaši specifiskus sociālās politikas pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju elektroapgādi par pieejamām cenām. Intervence cenu noteikšanā būtu pieļaujama tikai ārkārtas apstākļos. Pilnībā liberalizēts elektroenerģijas mazumtirgus rosinātu gan cenu, gan ārpuscenu konkurenci esošo piegādātāju starpā un dotu stimulu jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, un tas paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un vairotu to apmierinātību.

(15)  Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt plašu rīcības brīvību uzlikt sabiedriskā pakalpojuma saistības elektroenerģijas uzņēmumiem, tiecoties sasniegt vispārējās ekonomiskās interesēs izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina mājsaimniecības lietotāju un, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, mazo uzņēmumu tiesības saņemt noteiktas kvalitātes elektroenerģiju par skaidri salīdzināmām, pārredzamām un konkurētspējīgām cenām. Tomēr sabiedriskā pakalpojuma saistības, kas izpaužas kā piegādes cenu regulēšana, varētu būt pašos pamatos kropļojošs pasākums, ja cena neatspoguļo elektroenerģijas vērtību un piegādātāja izmaksas, jo tas bieži noved pie tarifu deficīta uzkrāšanās, patērētāju izvēles sašaurināšanas, vājākiem stimuliem energoekonomijai un investīcijām energoefektivitātē, zemākiem pakalpojumu standartiem, patērētāju vājākas iesaistīšanās un mazākas apmierinātības, konkurences ierobežojumiem un mazāka inovatīvu produktu un pakalpojumu klāsta tirgū. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai cenu regulēšana, kuru tās īsteno, nekaitētu konkurencei, vai arī izmantot citus politikas instrumentus, jo īpaši specifiskus sociālās politikas pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju elektroapgādi par pieejamām cenām. Intervence cenu noteikšanā būtu pieļaujama tikai ārkārtas apstākļos. Pilnībā liberalizēts, labi funkcionējošs elektroenerģijas mazumtirgus rosinātu gan cenu, gan ārpuscenu konkurenci esošo piegādātāju starpā un dotu stimulu jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, un tas paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un vairotu to apmierinātību. Ar šāda mazumtirgus izveidošanu arī būtu jāpanāk, ka līdz 2023. gadam pakāpeniski tiek likvidētas visas tiešās un netiešās subsīdijas elektroenerģijai, kas iegūta no fosilā kurināmā. 

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Neatkarīgi salīdzināšanas rīki, tostarp tīmekļa vietnes, ir iedarbīgi līdzekļi, kā lietotāji var salīdzināt dažādus tirgū pieejamos enerģijas piedāvājumus. Meklējumu izmaksas ir zemākas, jo vairs nav nepieciešams ievākt informāciju no atsevišķiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šādi rīki var nodrošināt pareizo līdzsvaru, kad informācijai vienlaikus jābūt gan skaidrai un kodolīgai, gan pilnīgai un plašai. Šādiem rīkiem vajadzētu ietvert pēc iespējas plašāku pieejamo piedāvājumu klāstu un pēc iespējas pilnīgāk aptvert tirgu, lai lietotājiem sniegtu reprezentatīvu ainu. Ir ļoti svarīgi, lai ar šādiem rīkiem iegūtā informācija būtu uzticama, objektīva un pārredzama.

(23)  Neatkarīgi salīdzināšanas rīki, tostarp tīmekļa vietnes, ir iedarbīgi līdzekļi, kā lietotāji var salīdzināt dažādus tirgū pieejamos enerģijas piedāvājumus. Meklējumu izmaksas ir zemākas, jo vairs nav nepieciešams ievākt informāciju no atsevišķiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šādi rīki var nodrošināt pareizo līdzsvaru, kad informācijai vienlaikus jābūt gan skaidrai un kodolīgai, gan pilnīgai un plašai. Šādiem rīkiem vajadzētu ietvert pēc iespējas plašāku pieejamo piedāvājumu klāstu un pēc iespējas pilnīgāk aptvert tirgu, lai lietotājiem sniegtu reprezentatīvu ainu. Ja tiek piedāvāta atjaunojamo energoresursu enerģija, tad būtu jāsniedz viegli pieejama un saprotama informācija par piegādātājiem, atjaunojamiem energoresursiem un izcelsmes apliecinājumiem. Izmantojot šos rīkus, lietotājus vajadzētu pārredzami informēt arī par to, vai enerģija ir iegūta no neatjaunojama resursa. Ir ļoti svarīgi, lai ar šādiem rīkiem iegūtā informācija būtu uzticama, objektīva un pārredzama.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Visām lietotāju grupām (rūpnieciskajiem, komerciālajiem un mājsaimniecības lietotājiem) vajadzētu būt piekļuvei enerģijas tirgiem, kuros tirgot savu elastību un pašražoto elektroenerģiju. Tāpat lietotājiem vajadzētu dot iespēju pilnā mērā izmantot priekšrocības, ko sniedz ražošanas un piegāžu agregēšana lielāku reģionu mērogā, un labumus, ko sniedz pārrobežu konkurence. Paredzams, ka agregatoriem būs nozīmīga loma kā vidutājiem starp lietotāju grupām un tirgu. Tāpēc būtu jāparedz pārredzami un taisnīgi noteikumi, lai arī neatkarīgi agregatori varētu pildīt šo funkciju. Produktus vajadzētu definēt visos organizētajos enerģijas tirgos, tostarp palīgpakalpojumu un jaudas tirgos, lai tādējādi rosinātu iesaistīšanos pieprasījumreakcijā.

(26)  Visām lietotāju grupām (rūpnieciskajiem, lauksaimniecības, komerciālajiem un mājsaimniecības lietotājiem) vajadzētu būt piekļuvei enerģijas tirgiem, kuros tirgot savu elastību un pašražoto elektroenerģiju. Tāpat lietotājiem vajadzētu dot iespēju pilnā mērā izmantot priekšrocības, ko sniedz ražošanas un piegāžu agregācija lielāku reģionu mērogā, un labumus, ko sniedz pārrobežu konkurence. Paredzams, ka agregatoriem būs nozīmīga loma kā vidutājiem starp lietotāju grupām un tirgu. Tāpēc būtu jāparedz pārredzami un taisnīgi noteikumi, lai arī neatkarīgi agregatori varētu pildīt šo funkciju. Produktus vajadzētu definēt visos organizētajos enerģijas tirgos, tostarp palīgpakalpojumu un jaudas tirgos, lai tādējādi rosinātu iesaistīšanos pieprasījumreakcijā.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Lai izpildītu starptautiskās saistības klimata jomā un lai sasniegtu pašas Savienības mērķrādītājus, ir vispusīgi jāmaina virziens, tiecoties pāriet uz mazoglekļa ekonomiku. Tāpēc kritēriji, saskaņā ar kuriem tiek piešķirts ES finansējums no dažādiem fondiem, ir jāatjauno, lai veicinātu dekarbonizācijas un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu elektroenerģijas tirgū un citās nozarēs. Būtu jāgarantē, ka Savienības finansējums netiek piešķirts projektiem, kuri neatbilst CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājiem un politikas nostādnēm. Pieņemot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāievieš progresīva un pārredzama metodika, pēc kuras vērtēt elektroenerģijas tirgū īstenotu pasākumu ekoloģiskos raksturlielumus.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Aktīvu lietotāju nozīme aizvien vairāk pieaug, tāpēc ir jārod līdzsvars starp darbībām, ar ko atalgo personas, kuras izvēlas piedalīties un kuru līdzdalība dod labumu energosistēmai, un darbībām, kas nodrošina sadales sistēmu operatoru spēju ilgtermiņā rentabli un droši uzturēt tīklu. Ar tarifiem un atlīdzību par pašpatēriņu vajadzētu stimulēt viedāku tehnoloģiju izmantošanu atjaunojamo energoresursu integrācijai un motivēt ražojošus atjaunojamo energoresursu patērētājus pieņemt gan lietotājam, gan tīklam izdevīgus lēmumus investēt. Lai rastu šādu līdzsvaru, ir jānodrošina ražojošiem atjaunojamo energoresursu patērētājiem un vietējām atjaunojamo energoresursu kopienām tiesības par elektroenerģiju, ko tie paši no atjaunojamiem energoresursiem ir saražojuši un ievada tīklā, saņemt atlīdzību, kura atspoguļo vismaz ievadītās elektroenerģijas tirgus vērtību un arī vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai. Šāda vērtība ir jānosaka, ņemot vērā gan pašpatēriņa ilgtermiņa izmaksas, gan ieguvumus, kas nodrošināti tīklam, sabiedrībai un videi, jo nav radušās izmaksas, sevišķi tad, ja klāt nāk arī citi izkliedētie energoresursi, piemēram, energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija un kopienas tīkli.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Vajadzētu būt iespējai valsts līmenī lēmumu par viedās uzskaites ieviešanu balstīt uz ekonomisko izvērtējumu. Ja izvērtējumā secina, ka šādu uzskaites sistēmu ieviešana ir ekonomiski pamatota un rentabla tikai tiem patērētājiem, kas patērē noteiktu elektroenerģijas daudzumu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ieviešanas gaitā to ņemt vērā.

(34)  Vajadzētu būt iespējai valsts līmenī lēmumu par viedās uzskaites ieviešanu pieņemt, balstoties uz ekonomisko izvērtējumu, taču ņemot vērā arī tehniskās īstenošanas iespējas un to, cik plānotie ietaupījumi ir samērīgi salīdzinājumā ar izmaksām, kas ir nepieciešamas. Ja izvērtējumā secina, ka šādu uzskaites sistēmu ieviešana ir ekonomiski pamatota un rentabla tikai tiem patērētājiem, kas patērē noteiktu elektroenerģijas daudzumu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ieviešanas gaitā to ņemt vērā.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar diviem 19. panta 2. punkta grozījumiem un diviem 3. panta grozījumiem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Energopakalpojumiem ir izšķirīga nozīme Savienības iedzīvotāju labklājības uzturēšanā. Pienācīga siltumapgāde un aukstumapgāde, apgaismojums un ierīču darbināšanai nepieciešamā enerģija ir pamatpakalpojumi, ar ko nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un gādā ar iedzīvotāju veselību. Bez tam piekļuve šiem energopakalpojumiem dod iespēju Eiropas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atraisīt savu potenciālu, kā arī veicina sociālo iekļautību. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šo faktoru kombinācijas iespaidā enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības šos energopakalpojumus nevar atļauties. Lai sekotu līdzi enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitam, dalībvalstīm vajadzētu ievākt vajadzīgo informāciju. Precīzi mērījumi palīdzētu dalībvalstīm apzināt enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības un līdz ar to sniegt tām specifisku atbalstu. Komisijai vajadzētu aktīvi atbalstīt enerģētiskajai nabadzībai veltīto noteikumu īstenošanu, proti, atvieglot paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā.

(40)  Energopakalpojumiem ir izšķirīga nozīme Savienības iedzīvotāju labklājības uzturēšanā. Pienācīga siltumapgāde un aukstumapgāde, apgaismojums un ierīču darbināšanai nepieciešamā enerģija ir pamatpakalpojumi, ar ko nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un gādā par iedzīvotāju veselību. Bez tam piekļuve šiem energopakalpojumiem dod iespēju Eiropas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atraisīt savu potenciālu, kā arī veicina sociālo iekļautību. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šo faktoru kombinācijas iespaidā enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības šos energopakalpojumus nevar atļauties. Dalībvalstīm būtu jānodrošina mehānismi, ar ko atbalstīt efektīvāku siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģiju izstrādi, lai izskaustu enerģētisko nabadzību. Lai sekotu līdzi enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitam, dalībvalstīm vajadzētu ievākt precīzu un salīdzināmu informāciju. Precīzi mērījumi, izmantojot vienotus standartus, palīdzētu dalībvalstīm noteikt, kurām mājsaimniecībām draud enerģētiskā nabadzība, lai tieši tām sniegtu atbalstu. Dati par enerģētiskās nabadzības apjomu dalībvalstīm būtu jāizmanto arī tad, kad tās ziņo par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, proti, par to, kā tiek īstenots 7.1. mērķis nodrošināt vispārēju piekļuvi cenas ziņā pieejamiem, uzticamiem un moderniem energopakalpojumiem. Komisijai, cita starpā ņemot vērā arī Eiropas Enerģētiskās nabadzības novērojumu centra datus, vajadzētu aktīvi un prioritāri atbalstīt enerģētiskajai nabadzībai veltīto noteikumu īstenošanu, proti, atvieglot dalībvalstu savstarpēju apmaiņu ar paraugpraksi.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40a)  Komisijai būtu jārīkojas, cita starpā īstenojot izpratnes veicināšanas pasākumus un tieši uz energoefektivitāti vērstus projektus, lai enerģētiskās nabadzības skartie lietotāji varētu izmantot tirgus piedāvātās iespējas. Arī dalībvalstīm cita starpā būtu jānodrošina pietiekami resursi, lai informētu lietotājus, kuriem draud enerģētiskā nabadzība.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Tādēļ enerģētiskās nabadzības skartajām dalībvalstīm, kas vēl to nav izdarījušas, būtu jāizstrādā valsts rīcības plāni vai citi piemēroti mehānismi, lai novērstu šo problēmu un mazinātu to cilvēku skaitu, kuri nonākuši šādā situācijā. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šie ir būtiski faktori, pēc kuriem jāvadās, izstrādājot enerģētiskās nabadzības mērīšanas indikatorus. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju energoapgāde. Lai to izdarītu, varētu izmantot integrētu pieeju, piemēram, enerģētikas un sociālās politikasietvaros, un tie varētu būt sociālā nodrošinājuma vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Ar šo direktīvu vismaz būtu jārada iespēja īstenot valsts politiku neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju labā.

(41)  Tādēļ enerģētiskās nabadzības skartajām dalībvalstīm, kas vēl to nav izdarījušas, būtu jāizstrādā valsts rīcības plāni vai citi piemēroti mehānismi, lai novērstu šo problēmu un mazinātu to lietotāju skaitu, kuriem draud enerģētiskā nabadzība. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte — šie ir būtiski faktori, pēc kuriem jāvadās, izstrādājot visā Savienībā piemērojamus enerģētiskās nabadzības mērīšanas indikatorus. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju energoapgāde. Lai to izdarītu, varētu izmantot integrētu pieeju, piemēram, enerģētikas un sociālās politikas ietvaros, un tie varētu būt sociālā nodrošinājuma vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Ar šo direktīvu kā minimums būtu jāatbalsta valsts politika, kas tiek īstenota neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju labā.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62)  Tāpat energoregulatoriem būtu jāpiešķir pilnvaras palīdzēt nodrošināt augstas prasības attiecībā uz universālo un sabiedrisko pakalpojumu, vienlaikus veicinot tirgus atvēršanu, kā arī palīdzēt nodrošināt neaizsargāto lietotāju drošību un patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti. Minētie noteikumi nedrīkstētu skart ne Komisijas pilnvaras konkurences noteikumu piemērošanā, tostarp pilnvaras izskatīt apvienošanās gadījumus ar Savienības dimensiju, ne noteikumus par iekšējo tirgu, piemēram, kapitāla brīvu apriti. Neatkarīgā struktūra, pie kuras var griezties puse, ko ietekmē valsts regulatora lēmums, varētu būt tiesa vai cita tiesu iestāde, kam ir pilnvaras veikt pārskatīšanu tiesā.

(62)  Tāpat energoregulatoriem būtu jāpiešķir pilnvaras palīdzēt nodrošināt augstas prasības attiecībā uz universālo un sabiedrisko pakalpojumu, vienlaikus veicinot tirgus atvēršanu, kā arī palīdzēt nodrošināt aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība, un patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti. Minētie noteikumi nedrīkstētu skart ne Komisijas pilnvaras konkurences noteikumu piemērošanā, tostarp pilnvaras izskatīt apvienošanās gadījumus ar Savienības dimensiju, ne noteikumus par iekšējo tirgu, piemēram, kapitāla brīvu apriti. Neatkarīgā struktūra, pie kuras var griezties puse, ko ietekmē valsts regulatora lēmums, varētu būt tiesa vai cita tiesu iestāde, kam ir pilnvaras veikt pārskatīšanu tiesā.

Pamatojums

Visiem likumdevējiem ir jāpievērš vairāk uzmanības enerģētiskās nabadzības problēmai, jo viņi pilda svarīgu pienākumu — aizsargāt vismazāk aizsargātās kopienas un nepieļaut, ka atsevišķas sabiedrības grupas slīgst enerģētiskajā nabadzībā. Pasākumiem, kas paredzēti neaizsargātiem lietotājiem, vajadzētu būt saskaņotiem ar darbībām, ar kurām risina enerģētiskās nabadzības problēmu, vai arī tiem būtu jāveicina šādu darbību īstenošana. Šis grozījums ir saskaņā ar 5. panta 2. punktu, ko ierosinājusi Komisija, un ar minētā punkta grozījumu (Nr. 128), kuru iesnieguši tie paši autori, iekļaujot kategoriju „neaizsargāti lietotāji, kuriem draud enerģētiskā nabadzība”.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

70.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(70a)  Būtu jāveicina strauja un pilnīga šīs direktīvas īstenošana, kas ļaus Savienībai laicīgi sasniegt mērķrādītājus, kurus tā noteikusi klimata un atjaunojamo energoresursu jomā.

Pamatojums

Savlaicīga šīs direktīvas īstenošana palīdzēs plašāk sākt izmantot atjaunojamos energoresursus, kas tik ļoti ir vajadzīgs, un ļaus ES sasniegt mērķrādītājus, kurus tā noteikusi klimata un atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī pildīt savas līgumsaistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, uzkrāšanai un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus ar nolūku Savienībā izveidot patiesi integrētus, konkurenciālus, patērētājorientētus un elastīgus elektroenerģijas tirgus. Direktīvas mērķis ir, izmantojot integrēta tirgus sniegtās priekšrocības, nodrošināt zemas enerģijas cenas patērētājiem, augsta līmeņa piegādes drošību un gludu pāreju uz dekarbonizētu energosistēmu. Ar to nosaka būtiskākās normas, kas attiecas uz Eiropas elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, jo īpaši noteikumus par patērētāju iespēcināšanu un aizsardzību, par atvērtu piekļuvi integrētam tirgum, par trešo pušu piekļuvi pārvades un sadales infrastruktūrai, nodalīšanas noteikumiem un par neatkarīgiem valstu energoregulatoriem.

Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, uzkrāšanai un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus ar nolūku Savienībā izveidot patiesi integrētus, uz patērētāju orientētus un elastīgus elektroenerģijas tirgus. Tajā ir noteikts viens minimālais starpsavienojumu līmenis visām dalībvalstīm. Direktīvas mērķis ir, izmantojot integrēta tirgus sniegtās priekšrocības, nodrošināt zemas enerģijas cenas patērētājiem, augsta līmeņa piegādes drošību un gludu pāreju uz dekarbonizētu energosistēmu. Ar to nosaka būtiskākās normas, kas attiecas uz Eiropas elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, jo īpaši noteikumus par patērētāju iespēcināšanu un aizsardzību, par atvērtu piekļuvi integrētam tirgum, par trešo pušu piekļuvi pārvades un sadales infrastruktūrai, nodalīšanas noteikumiem un par neatkarīgiem valstu energoregulatoriem.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  „lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk elektroenerģiju patēriņam, kas nav mājsaimniecības patēriņš; tas ietver ražotājus, rūpnieciskos lietotājus, mazos un vidējos uzņēmumus, darījumdarbības veicējus un vairumlietotājus;

5.  „lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk elektroenerģiju patēriņam, kas nav mājsaimniecības patēriņš; tas ietver ražotājus, publiskos, komerciālos un rūpnieciskos lietotājus, mazos un vidējos uzņēmumus, darījumdarbības veicējus un vairumlietotājus;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  „aktīvs lietotājs” ir lietotājs vai kopīgi rīkojošos lietotāju grupa, kas patērē, uzkrāj vai pārdod savos objektos saražotu elektroenerģiju, tostarp ar agregatoru starpniecību, vai iesaistās pieprasījumreakcijā vai energoefektivitātes shēmās, ar nosacījumu, ka šīs darbības nav to primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

6.  „aktīvs lietotājs” ir lietotājs vai lietotāju grupa, kas rīkojas kopīgi un cita starpā var atrasties daudzdzīvokļu ēkā, komerciālā, rūpnieciskā vai dzīvojamā ēkā vai koplietošanas pakalpojumu vietā, vai slēgtā sadales sistēmā, vai arī tā ir lietotāju grupas pilnvarota trešā persona, kas patērē, uzkrāj vai pārdod savos objektos saražotu elektroenerģiju, tostarp ar agregatoru starpniecību, vai iesaistās pieprasījumreakcijā vai energoefektivitātes shēmās, ar nosacījumu, ka šīs darbības nav to primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  „vietējā energokopiena” ir apvienība, kooperatīvs, partnerība, bezpeļņas organizācija vai cita juridiska persona, ko faktiski kontrolē vietējie daļu turētāji vai biedri un kas parasti ir orientēta uz vērtībām, nevis peļņas gūšanu, ir iesaistīta izkliedētā elektroenerģijas ražošanā un pārvades sistēmas operatora, piegādātāja vai agregatora darbību veikšanā vietējā līmenī, tostarp pārrobežu mērogā;

7.  „vietējā energokopiena” ir apvienība, kooperatīvs, partnerība, bezpeļņas organizācija vai cita juridiska persona, kuras pamatā ir atklāta dalība un kontrole, ko ar līdzdalību galalietotāju statusā nodrošina vietējie daļu turētāji vai biedri, kuras galvenais mērķis ir sniegt labumu vietējai kopienai, nevis gūt peļņu saviem locekļiem, un kura veic kādu no šīm darbībām vai ir šādā darbībā iesaistīta: izkliedēta ražošana, uzkrāšana, piegāde, energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēja, agregatora vai sadales sistēmas operatora darbības vietējā līmenī, cita starpā arī pārrobežu mērogā;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.  „dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums” ir elektroenerģijas piegādes līgums starp piegādātāju un galalietotāju, kurā atspoguļota cena tūlītējā tirgū, tostarp nākamās dienas tirgū, ar starplaikiem, kas ir vienādi vismaz ar starplaikiem, pēc kādiem tirgū notiek norēķināšanās;

11.  „dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums” ir elektroenerģijas piegādes līgums starp piegādātāju un galalietotāju, kurā atspoguļota cena tūlītējā tirgū, tostarp nākamās dienas tirgū, ar starplaikiem, kas ir vienādi vismaz ar starplaikiem, pēc kādiem tirgū notiek norēķināšanās, un kurā atspoguļots arī vairumtirdzniecības cenu svārstīgums;

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 20. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20.  “tuvu reāllaikam” viedās uzskaites kontekstā ir laika sprīdis, parasti sekundes, kas paiet no datu fiksēšanas līdz to automātiskai apstrādei un nosūtīšanai izmantošanas vai informēšanas vajadzībām;

svītrots

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23.  „sadales sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par sadales sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un, vajadzības gadījumā, attīstību noteiktā teritorijā un — attiecīgā gadījumā — par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas sadales prasībām;

23.  „sadales sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par sadales sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības gadījumā arī par sadales sistēmas vai elektroenerģijas integrētas uzkrāšanas attīstību noteiktā teritorijā un kas attiecīgā gadījumā ir atbildīga arī par starpsavienojumu veidošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu pēc elektroenerģijas sadales;

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar grozījumiem Nr. 95–103, kuri attiecas uz 36. pantu (sadales sistēmas operatoru īpašumtiesības uz uzkrāšanas objektiem), un ar grozījumu Nr. 67, kas attiecas uz 16. panta 2. punkta f) apakšpunktu (un ar ko cenšas panākt, lai arī vietējām energokopienām būtu ļauts ar sadales sistēmas operatoriem slēgt vienošanos par elektroenerģijas uzkrāšanu).

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 25. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25.  „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosiliem resursiem (vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija), ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums, hidroenerģija un plūdmaiņu enerģija, okeāna enerģija, viļņu enerģija, kā arī enerģija no sadedzināmiem atjaunojamiem energoresursiem: biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, bioloģiskajiem cietajiem kurināmajiem un sadedzināmiem atkritumiem ar atjaunojamu izcelsmi,

25.  „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no mainīgiem atjaunojamiem nefosilajiem resursiem, sevišķi vēja un saules enerģija (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija), kā arī ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums, hidroenerģija un plūdmaiņu enerģija, viļņu un citu veidu okeāna enerģija, enerģija no biomasas atkritumiem, biometāns, atkritumu poligona gāze, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu gāze un biogāzes;

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar grozījumiem Nr. 95–103, kuri attiecas uz 36. pantu (sadales sistēmas operatoru īpašumtiesības uz uzkrāšanas objektiem), un ar grozījumu Nr. 67, kas attiecas uz 16. panta 2. punkta f) apakšpunktu (un ar ko cenšas panākt, lai arī vietējām energokopienām būtu ļauts ar sadales sistēmas operatoriem slēgt vienošanos par elektroenerģijas uzkrāšanu).

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 38. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38.  „ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir pakalpojums, ko pārvades vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās;

38.  „ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir pakalpojums, ko pārvades vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju vietējā tīkla stabilitātes nodrošināšanai, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās;

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 47.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

47.a  „izkliedēti energoresursi” ir energoresursi, ko elektroenerģijas tīklam nodrošina vai nu caur lietotāja telpās uzstādītu skaitītāju, vai caur sadales tīklu un kas cita starpā (bet ne vienīgie) ir enerģijas uzkrāšana, energoefektivitāte, elektrotransportlīdzekļi, izkliedēta elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, kopienas tīkli un pieprasījumreakcija.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti nevajadzīgi nekavē elektroenerģijas pārrobežu plūsmas, patērētāju līdzdalību, tostarp izmantojot pieprasījumreakciju, investīcijas elastīgā elektroenerģijas ražošanā, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitātes vai jaunu starpsavienotāju realizāciju un ka elektroenerģijas cenas atspoguļo faktisko pieprasījumu un piedāvājumu.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti veicina ar elektroenerģiju saistītus pārrobežu darījumus, patērētāju līdzdalību, cita starpā ar tirgū balstītu pieprasījumreakciju, investīcijas elastīgā elektroenerģijas ražošanā, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitātes vai jaunu starpsavienotāju ieviešanu, viedtīklu tehnoloģijas ieviešanu, un dalībvalstis arī nodrošina, ka elektroenerģijas cenas atspoguļo faktisko pieprasījumu un piedāvājumu. Dalībvalstis nodrošina lietotājiem atvērtu un pieejamu dalību elektroenerģijas tirgū.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka nepastāv nevajadzīgi šķēršļi elektroenerģijas ražošanas un elektroapgādes uzņēmumu ienākšanai tirgū un iziešanai no tirgus.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgi no tā, kuram ražotājam pieder elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas, elektroapgādes uzņēmums, nav lieku šķēršļu, kas kavē šādu uzņēmumu un pieprasījumreakcijas nodrošinātāju ienākšanu tirgū un iziešanu no tirgus.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka tiek radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem, un nepieļauj diskrimināciju.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Katra dalībvalsts līdz 2020. gadam nodrošina valsts elektroenerģijas starpsavienojumu līmeni tādā apmērā, kas atbilst vismaz 10 % no valstī uzstādītās ražošanas jaudas, lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt vēl vērienīgāku līmeni. Lai šos līmeņus sasniegtu, dalībvalstis, regulatīvās iestādes un pārvades sistēmu operatori cits ar citu sadarbojas, tiecoties izveidot savstarpēji pilnībā savienotu iekšējo tirgu, kurā integrētas izolētās sistēmas, kas veido tā dēvētās elektroenerģijas salas.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no to izvēlētā piegādātāja.

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlēta ražotāja vai piegādātāja un vienlaikus var arī brīvi sazināties ar vairākiem piegādātājiem.

Pamatojums

Jēdziens „piegādātājs” nav definēts, bet, iekļaujot jēdzienu „ražotājs”, darbības jomu varētu paplašināt, attiecinot to arī uz juridisku personu.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Elektroenerģijas piegādātāji var brīvi noteikt cenu, par kādu tie piegādā elektroenerģiju lietotājiem. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu patiesu konkurenci starp elektroenerģijas piegādātājiem.

1.  Elektroenerģijas piegādātāji var brīvi piedāvāt lietotājiem tirgū balstītas cenas par piegādi. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu patiesu konkurenci starp elektroenerģijas piegādātājiem.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis enerģētiskās nabadzības skarto un neaizsargāto lietotāju mērķtiecīgu aizsardzību nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevis ar publisko intervenci elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā.

2.  Dalībvalstis tiecas sasniegt vispārēju ekonomisko interešu mērķus, cita starpā tiecoties arī nodrošināt aizsardzību enerģētiskās nabadzības skartiem un neaizsargātiem lietotājiem, kam draud enerģētiskā nabadzība, un šajā nolūkā izmanto citus līdzekļus, nevis publisko intervenci, kuras pamatā ir nereplicējama cenu noteikšana par elektroenerģijas piegādi.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis, kas [OP: ierakstīt šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu] cenu noteikšanā par elektroenerģijas piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem izmanto publisko intervenci, var turpināt izmantot šādu publisku intervenci līdz [OP: ierakstīt datumu — piecus gadus no šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Šāda publiska intervence ir skaidri definēta, pārredzama, nediskriminējoša un verificējama, un garantē, ka visiem Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve lietotājiem. Intervence nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai īstenotu vispārējās ekonomiskās intereses, kuru labad tā tiek īstenota, ir ierobežota laikā un ir samērīga attiecībā pret labumguvējiem.

3.  Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis, kas cenu noteikšanā par elektroenerģijas piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem izmanto publisko intervenci, var turpināt izmantot šādu publisko intervenci, ja vien tādējādi tiecas sasniegt vispārēju ekonomisko interešu mērķi un ja šāda intervence ir skaidri definēta, pārredzama, nediskriminējoša un verificējama un garantē, ka visiem Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve lietotājiem. Intervence nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai īstenotu vispārējas ekonomiskās intereses, kuru labad tā tiek īstenota, tā ir ierobežota laikā un ir samērīga attiecībā pret labumguvējiem.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  visi elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var apgādāt savus objektus, meitasuzņēmumus un lietotājus, izmantojot tiešo līniju;

(a)  visi elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, var apgādāt savus objektus, meitasuzņēmumus un lietotājus, izmantojot tiešo līniju, un var to darīt bez nesamērīgām administratīvām procedūrām vai izmaksām, kas saistītas, piemēram, ar nepieciešamību saņemt piegādes atļauju;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs tādēļ, lai praksē īstenotos grozījumi Nr. 21, 98 un 128 tajos gadījumos, kad vienlaikus tiek slēgti līgumi ar vairākiem piegādātājiem. Būtu jāveicina pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un individuāli vai grupu centieni enerģiju savai darbībai un pasākumiem iegūt no elektroenerģijas, kas saražota iekārtā, kura ar tiešo līniju ir savienota ar attiecīgā lietotāja telpām. Šajā ziņā veicinoši ir tādi faktori kā dārgu piegādes atļauju likvidēšana un iespēja lietotājam slēgt vēl vienu piegādes līgumu par to pašu skaitītāja ierīci, lai apmierinātu pārpalikušo pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Tam ir būtiska nozīme, lai iegūtu aktīvus lietotājus.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  elektroenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi var veikt piegādes ikvienam šādam lietotājam attiecīgās dalībvalsts teritorijā, izmantojot tiešo līniju.

(b)  elektroenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi var veikt piegādes ikvienam šādam atsevišķam lietotājam vai lietotāju grupai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, izmantojot tiešo līniju.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs tādēļ, lai praksē īstenotos grozījumi Nr. 123 un 153 tajos gadījumos, kad vienlaikus tiek slēgti līgumi ar vairākiem piegādātājiem, un tas ir saskaņā ar grozījumu Nr. 176. Arī grozījumi 7. pantā ir svarīgi, lai lietotāji kļūtu aktīvi. Būtu jāveicina pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un individuāli vai grupu centieni enerģiju savai darbībai un pasākumiem iegūt no elektroenerģijas, kas saražota iekārtā, kura ar tiešo līniju ir savienota ar attiecīgā lietotāja telpām, jo tādējādi gan fiziskas personas, gan uzņēmumi ar laiku varētu samazināt vai fiksēt savas enerģijas izmaksas, patērējot tuvumā saražotu elektroenerģiju un izvēloties atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nosaka kritērijus, kurus ievēro, piešķirot atļaujas tiešo līniju būvniecībai to teritorijā. Šie kritēriji ir objektīvi un nediskriminējoši.

2.  Dalībvalstis nosaka kritērijus, kurus ievēro, piešķirot atļaujas tiešo līniju būvniecībai to teritorijā. Šie kritēriji ir objektīvi un nediskriminējoši, un tie rosina korporatīvos klientus izmantot enerģiju, kas iegūta no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem, kā tas noteikts Direktīvas (ES) .../... [pārstrādātās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] 15. panta 9. punktā.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar grozījumu Nr. 1, kas attiecas uz 3. apsvērumu (atsauce uz kopīgo mērķi — līdz 2030. gadam vismaz līdz 45 % palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas nozarē un līdz 2050. gadam panākt energosistēmas pilnīgu dekarbonizāciju), lai viscaur tekstā mērķi būtu konsekventi. Tas ir saistīts arī ar grozījumiem, kuri attiecas uz prioritāru piekļuvi enerģijai, kas iegūta no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem (grozījumi Nr. 55, 90 un 108). Būtu jāveicina individuāli vai grupu centieni enerģiju savai darbībai un pasākumiem iegūt no elektroenerģijas, kas saražota iekārtā, kura ar tiešo līniju ir savienota ar attiecīgā lietotāja telpām. Princips, saskaņā ar kuru veicina enerģijas ieguvi no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem, ir svarīgs arī sekmīgai Savienības enerģētikas politikas īstenošanai kopumā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Elektroenerģijas apgādes iespēja, izmantojot tiešo līniju, kā minēts 1. punktā, neietekmē iespēju slēgt līgumus par elektroenerģiju saskaņā ar 6. pantu.

3.  Elektroenerģijas apgādes iespēja, izmantojot tiešo līniju, kā minēts 1. punktā, neietekmē iespēju slēgt līgumus par elektroenerģiju saskaņā ar 6. pantu un neskar lietotāja tiesības slēgt vēl vienu piegādes līgumu, lai apmierinātu pārpalikušo pieprasījumu pēc elektroenerģijas.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs tādēļ, lai praksē īstenotos grozījumi Nr. 123 un 153 tajos gadījumos, kad vienlaikus tiek slēgti līgumi ar vairākiem piegādātājiem. Tas arī palīdz īstenot grozījumus, ar ko tiecas panākt enerģijas mazapjoma vietēju koplietošanu, tomēr nodrošinot iespēju papildus vajadzībām vienoties par vēl vienu piegādes līgumu (proti, lai praksē varētu īstenoties grozījumi Nr. 169, 172 u. c.).Tas ir svarīgi, lai sekmētu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, stimulētu atjaunojamo energoresursu enerģijas aizvien plašāku attīstību un izmantošanu un popularizētu aktīva lietotāja principu.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var izstrādāt vadlīnijas par šo īpašo atļauju procedūru. Valstu regulatīvās iestādes vai citas kompetentās valsts iestādes, tostarp plānošanas iestādes, pārskata šīs vadlīnijas un var ieteikt to grozījumus.

Dalībvalstis izstrādā vadlīnijas par šo īpašo atļauju procedūru, un šīs vadlīnijas ir publiski pieejamas. Valstu regulatīvās iestādes vai citas kompetentās valsts iestādes, tostarp plānošanas iestādes, pārskata šīs vadlīnijas un var ieteikt tajās grozījumus.

Pamatojums

Lai šī norma būtu skaidra, ir jāprecizē, ka vadlīnijas ir jāpieņem dalībvalstīm un ka tām ir jābūt publiski pieejamām, šādi nodrošinot iespēju ne vien efektīvi īstenot atļauju izsniegšanas procedūras, bet arī praksē īstenot vieno no Elektroenerģijas direktīvas galvenajiem mērķiem, proti, noteikt, ka enerģijas tirgus centrālais elements ir lietotājs, kā tas norādīts priekšlikuma ievaddaļā.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  saprotami un viegli salīdzināmā veidā norādīts katra enerģijas avota īpatsvars piegādātāja kopējā energoresursu struktūrā iepriekšējā gada laikā (valsts līmenī — proti, dalībvalstīs, kurās ir noslēgts piegādes līgums, — un Savienības līmenī, ja piegādātājs darbojas vairākās dalībvalstīs),

Pamatojums

Ar 10. panta attiecīgā a) apakšpunkta grozījumiem cenšas panākt, lai pārredzamāki būtu piegādātāja portfelī iekļautie enerģijas avoti, tostarp lietotājam saskaņā ar līgumu piegādātās elektroenerģijas avoti. Šādi var rosināt konkurenci pēc videi saudzīgākiem elektroenerģijas avotiem (atsauce uz kopējo energoresursu struktūru ir saskaņā ar II pielikuma 3. punktu).

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa – 1.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  piegādātāja elektroenerģijas resursu struktūras vidējā CO2 emisiju intensitāte iepriekšējā gada laikā (valsts līmenī — proti, dalībvalstīs, kurās ir noslēgts piegādes līgums, — un Savienības līmenī, ja piegādātājs darbojas vairākās dalībvalstīs),

Pamatojums

Turpinājums tam pašam punktam, uz kuru norādīts grozījumā Nr. 149, un attiecas uz to pašu punktu (grozījumos Nr. 149, 150 un 151 tas tikai sadalīts trijos komponentos). Ar 10. panta attiecīgā a) apakšpunkta grozījumiem cenšas panākt, lai pārredzamāki būtu piegādātāja portfelī iekļautie enerģijas avoti, tostarp lietotājam saskaņā ar līgumu piegādātās elektroenerģijas avoti. Šādi var rosināt konkurenci pēc videi saudzīgākiem elektroenerģijas avotiem.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa – 1.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  katra enerģijas avota īpatsvars elektroenerģijā, ko lietotājs iepircis saskaņā ar piegādes līgumu (norādīšana produkta līmenī);

Pamatojums

Turpinājums tam pašam punktam, uz kuru norādīts grozījumā Nr. 149, un attiecas uz to pašu punktu (grozījumos Nr. 149, 150 un 151 tas tikai sadalīts trijos komponentos). Tas ir saistīts arī ar grozījumiem, kurus esmu ierosinājis, lai būtu nodrošināta prioritāra piekļuve enerģijai, kas iegūta no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem. Ar 10. panta attiecīgā a) apakšpunkta grozījumiem cenšas panākt, lai pārredzamāki būtu piegādātāja portfelī iekļautie enerģijas avoti, tostarp lietotājam saskaņā ar līgumu piegādātās elektroenerģijas avoti. Šādi var rosināt konkurenci pēc videi saudzīgākiem elektroenerģijas avotiem. Tas arī ļauj īstenot aktīva lietotāja principu.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosacījumi ir taisnīgi un labi zināmi iepriekš. Jebkurā gadījumā šī informācija būtu jāsniedz pirms līguma noslēgšanas vai apstiprināšanas. Ja līgumus slēdz, izmantojot starpniekus, informāciju par šajā punktā izklāstītajiem jautājumiem sniedz arī pirms līguma noslēgšanas;

Nosacījumi ir taisnīgi un labi zināmi iepriekš. Jebkurā gadījumā šī informācija būtu jāsniedz pirms līguma noslēgšanas vai apstiprināšanas. Šī informācija ir lietotājam viegli pieejama arī pēc līguma apstiprināšanas. Ja līgumus slēdz, izmantojot starpniekus, informāciju par šajā punktā izklāstītajiem jautājumiem sniedz arī pirms līguma noslēgšanas;

Pamatojums

Šajā pantā ir izklāstīts daudz informācijas par to, kā pienācīgi paziņot par izmaiņām līguma nosacījumos un par dažādām atslēgšanās iespējām. Taču nav pienācīgi nodrošināts, lai tad, ja klients vēlas iegūt informāciju par spēkā esošā līguma statusu, klientam šāda informācija būtu pieejama ar piegādātāja/agregatora starpniecību, un tas ir trūkums (sk. arī grozījumus, ko ENVI komitejas atzinuma sagatavotājs ierosinājis 10. pantā). Ja līgums nebūs viegli pieejams, tad lietotājam nebūs iespēju salīdzināt dažādos laikposmos nodrošinātu energoresursu struktūru (saistīts ar grozījumu Nr. 149).

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  saņem atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un ir informēti par savām tiesībām lauzt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Piegādātāji tieši informē savus lietotājus par piegādes cenas koriģēšanu, kā arī par šīs korekcijas iemesliem un priekšnosacījumiem un par tās apmēru, un dara to savlaicīgi, pārredzami un saprotami — ne vēlāk kā viena parastā rēķina apmaksas termiņa laikā pirms korekcijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāji var brīvi lauzt līgumus, ja tie nepieņem jaunos līgumiskos nosacījumus vai piegādes cenas korekcijas, par ko tiem ir paziņojis elektroenerģijas piegādātājs;

(b)  saņem atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un ir informēti par savām tiesībām lauzt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Piegādātāji vai agregatori tieši informē savus lietotājus par piegādes vai pakalpojuma cenas koriģēšanu, kā arī par šīs korekcijas iemesliem un priekšnoteikumiem un par tās apmēru, tiklīdz tiem par šādu korekciju ir zināms, un dara to pārredzami un saprotami un ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms korekcijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāji var brīvi lauzt līgumus, ja tie nepieņem jaunos līguma nosacījumus vai piegādes cenas korekcijas, par ko tiem ir paziņojis elektroenerģijas piegādātājs vai agregators;

Pamatojums

Direktīvas mērķis ir palīdzēt veicināt jaunu produktu un pakalpojumu sniedzēju — piemēram, agregatoru — veidošanos. Tādēļ 10. pantā, kurš attiecas uz līgumtiesībām, ir jānorāda ne vien uz tradicionālajiem piegādātājiem, bet arī uz jauna pakalpojuma sniedzējiem — agregatoriem. Tā būs nodrošināta konsekvence visā direktīvas tekstā, jo citviet jēdziens „elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs” ir izmantots kā sinonīms jēdzienam „piegādātājs”. Attiecībā uz informāciju par izmaiņām elektroenerģijas cenā lietotājs par tām ir jāinformē labu laiku pirms jebkādas cenu maiņas. Taču ir problemātiski cenas maiņu saistīt ar rēķinu izrakstīšanas biežumu — dažos gadījumos (piemēram, ja rēķins tiek izrakstīts reizi gadā vai reizi pusgadā) lietotāju varbūt neizdosies informēt tik ātri, bet citos gadījumos informācija, iespējams, tiks saņemta par vēlu (piemēram, ja rēķins tiek izrakstīts reizi mēnesī). Ņemot to vērā, ir ierosināts šo pantu grozīt tā, lai būtu nodrošināta atbilstība lietotāja tiesībām 3 nedēļu laikā nomainīt pakalpojuma sniedzēju, tā dodot lietotājiem pietiekami daudz laika lēmuma pieņemšanai. Grozījums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  var izvēlēties no plaša norēķināšanās metožu klāsta, kas nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Ar norēķināšanās metodēm saistīto maksu atšķirības atspoguļo attiecīgās piegādātajam radušās izmaksas;

(d)  var izvēlēties no plaša norēķināšanās metožu klāsta, kas nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Ar norēķināšanās metodēm saistīto maksu atšķirības atspoguļo attiecīgās izmaksas, kas radušās piegādātajam vai agregatoram;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts– i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  pietiekamu laiku pirms plānotās atslēgšanas saņem pienācīgu informāciju par to, kādas alternatīvas ir atslēgšanai. Šādas alternatīvas var būt informācija, kur meklēt atbalstu, lai novērstu atslēgšanu, alternatīvi maksāšanas plāni, konsultācijas parādu pārvaldībā vai atslēgšanas moratorijs, un tās nerada papildu izmaksas lietotājiem;

(i)  pietiekamu laiku pirms plānotās atslēgšanas iegūst piekļuvi pienācīgai informācijai par to, kādas alternatīvas ir atslēgšanai. Šādas alternatīvas var būt informācija, kur meklēt atbalstu, lai novērstu atslēgšanu, alternatīvi maksāšanas plāni, konsultācijas parādu pārvaldībā vai atslēgšanas moratorijs, šādu piekļuvi nodrošinot bez papildu izmaksām lietotājiem;

Pamatojums

Ja atslēgšanas alternatīvu izmantošana neradītu nekādas izmaksas klientiem, kas nespēj samaksāt savus rēķinus, tās nāktos sadalīt starp visiem sistēmas lietotājiem. Tas palielinātu elektroenerģijas cenas visiem patērētājiem, tostarp neaizsargātajiem un tiem, kuri vispār ir pieprasījuši alternatīvu.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  ir tiesīgi slēgt vienu vai vairākas viena pircēja vai vairāku pircēju vienošanās par enerģijas iegādi no vietējām, tuvumā esošām un ārējām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, un var to darīt bez nesamērīgām un netaisnīgām izmaksām un administratīvām procedūrām.

Pamatojums

Daudzi lietotāji Eiropā vēlas fiksēt vai (ja tas iespējams) samazināt elektroenerģijas izmaksas, iegādājoties elektroenerģiju tieši no ražotnēm, sevišķi tām, kurās tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Tā viņi var arī izpildīt pienākumus vai prasības, kas noteiktas attiecībā uz vidi. Tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu tieša elektroenerģijas iegāde nav reglamentēta, nav atļauta vai tiek kavēta ar nelabvēlīgiem noteikumiem. Ar ES tiesību aktiem būtu jānosaka lietotājiem tiesības slēgt enerģijas iegādes līgumus, kas neizmaksā dārgi un nav sarežģīti, un kopā ar citiem pircējiem slēgt ne tikai vienu, bet vairākus enerģijas iegādes līgumus. Aktīviem lietotājiem tiek nodrošināta iespēja pilntiesīgi rīkoties.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji galalietotājus pilnā mērā informē par izdevībām un riskiem, kas saistīti ar šādu dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji galalietotājus pilnā mērā informē par izdevībām un riskiem, kas saistīti ar šādu dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu, kurš attiecīgā gadījumā ietver viedā skaitītāja uzstādīšanu par samērīgu cenu, un ka galalietotāji var līgumu izbeigt, ja tas izrādās pārāk dārgs.

Pamatojums

Juridiskās noteiktības labad ir jāprecizē, ka dinamisku cenu noteikšanas līgumus var slēgt tikai ar lietotājiem, kuriem ir uzstādīti viedie skaitītāji.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis ar savu regulatīvo iestāžu starpniecību vismaz desmit gadus pēc tam, kad šādi līgumi kļuvuši pieejami, uzrauga un ik gadus ziņo par šādu līgumu attīstību, tostarp par tirgus piedāvājumiem, ietekmi uz patērētāju rēķiniem un jo īpaši par cenu svārstīguma līmeni, kā arī par to, cik jutīgi ir patērētāji pret finansiālā riska līmeni.

3.  Dalībvalstis ar savu regulatīvo iestāžu starpniecību vismaz desmit gadus pēc tam, kad šādi līgumi kļuvuši pieejami, uzrauga un ik gadus ziņo par šādu līgumu attīstību, tostarp par tirgus piedāvājumiem, ietekmi uz patērētāju rēķiniem un jo īpaši par cenu svārstīguma līmeni, kā arī par enerģijas komponenta īpatsvaru lietotāja rēķinā un par to, cik jutīgi ir patērētāji pret finansiālā riska līmeni.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var izvēlēties atļaut piegādātājiem iekasēt līguma izbeigšanas maksu no tiem lietotājiem, kas pēc savas vēlēšanās izbeidz piegādes līgumus ar fiksētu termiņu pirms līguma termiņa beigām. Šādu maksu var iekasēt tikai tad, ja lietotāji no šādiem līgumiem gūst pierādāmas priekšrocības. Bez tam šādas maksas nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas piegādātājam, ar kuru lietotājs izbeidz līgumu, ieskaitot izmaksas par visām grupētajām investīcijām vai pakalpojumiem, kas jau sniegti lietotājam saskaņā ar līgumu.

3.  Dalībvalstis var atļaut piegādātājiem iekasēt samērīgu līguma izbeigšanas maksu no tiem lietotājiem, kas pēc savas vēlēšanās izbeidz piegādes līgumus ar fiksētu termiņu pirms līguma termiņa beigām, ja vien izbeigšanas iemesls nav neapšaubāms pakalpojumu nesniegšanas fakts. Šādu maksu var iekasēt tikai tad, ja lietotāji līguma parakstīšanas brīdī gūst pierādāmas priekšrocības. Bez tam šādas maksas nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas piegādātājam, ar kuru lietotājs izbeidz līgumu, ieskaitot izmaksas par visām grupētajām investīcijām vai pakalpojumiem, kas jau sniegti lietotājam saskaņā ar līgumu, kā to attiecīgas pārbaudes rezultātā ir apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājam, kas vēlas izbeigt līgumu ar agregatoru, ir tiesības to izdarīt trīs nedēļu laikā, ievērojot līgumiskos nosacījumos

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājam, kas vēlas izbeigt līgumu ar agregatoru, ir tiesības to izdarīt trīs nedēļu laikā.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji vismaz reizi gadā ir tiesīgi saņemt visus būtiskos pieprasījumreakcijas datus vai datus par piegādāto un pārdoto elektroenerģiju.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji vismaz reizi mēnesī ir tiesīgi saņemt visus būtiskos pieprasījumreakcijas datus vai datus par piegādāto un pārdoto elektroenerģiju.

Pamatojums

Pieprasījumreakcija un agregācija ietekmēs to, cik daudz elektroenerģijas lietotāji iegādājas. Ražojošu patērētāju gadījumā tas ietekmēs arī to, cik daudz elektroenerģijas tie saražo paši. Tāpēc būtu jānodrošina lietotājiem tiesības saņemt šo informāciju, cik drīz vien tas iespējams, lai būtu vieglāk īstenot ar pieprasījumreakciju saistītas darbības un lai rosinātu tos uz aktīvāku dalību tirgū.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir tiesības ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot pašražoto elektroenerģiju visos organizētajos tirgos vai nu individuāli, vai ar agregatoru starpniecību, neciešot no nesamērīgi apgrūtinošām procedūrām un izmaksas neatspoguļojošām maksām;

(a)  ir tiesības ražot, uzkrāt, patērēt, ar prioritāru piekļuvi pārdot pašražotu elektroenerģiju visos organizētajos tirgos vai nu individuāli, vai ar agregatoru starpniecību, kā arī piedalīties sistēmas papildpakalpojumu sniegšanā un pieprasījumreakcijas mehānismos, neciešot no diskriminējošām vai nesamērīgi apgrūtinošām procedūrām un maksas, kura neatspoguļo izmaksas, un ir tiesības par pašražoto elektroenerģiju saņemt atlīdzību, kas atspoguļo tīklā ievadītās elektroenerģijas tirgus vērtību;

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  nav divkāršā apmērā jāsedz tīkla izmaksas un/vai jāmaksā nodokļi uzkrāšanas dēļ un tādēļ, ka tie vēlreiz izmanto iepriekš uzkrātu enerģiju;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tiek piemērotas izmaksas atspoguļojošas, pārredzamas un nediskriminējošas tīkla maksas, kur tiek atsevišķi uzskaitīta tīklā ievadītā elektroenerģija un no tīkla patērētā elektroenerģija saskaņā ar 59. panta 8. punktu.

(b)  tiek piemērotas izmaksām atbilstošas, pārredzamas un nediskriminējošas tīkla maksas, kuras atspoguļo gan tīkla izmaksas, gan tā sniegtos ieguvumus, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu pārredzamu analīzi, ko sagatavojušas valstu regulatīvās iestādes, cita starpā ņemot vērā arī novērtējumu tam, cik attiecīgie galalietotāji varētu būt vērtīgi tīklam un cik lielā mērā tie varētu palīdzēt sasniegt citus enerģētikas politikas mērķus, un tas tiek darīts saskaņā ar 59. panta 8. punktu. Ja tā ir vietēja mazapjoma enerģijas apmaiņa, tad šādai maksai vajadzētu būt fakultatīvai vai vismaz samērīgai attiecībā pret elektroenerģijas pārvades attālumu, un tādēļ atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei būtu jāizstrādā tarifu struktūra, kas cita starpā atspoguļotu gan pārvades attālumu (km), gan pārvades apjomu (kWh);

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  netiek piemērota maksa par pašražoto un patērēto elektroenerģiju vismaz tik ilgi, kamēr vien pašražošanas un patēriņa izmaksu un ieguvumu analīzē nav pierādīts, ka makroekonomiskās izmaksas pārsniedz ieguvumus, ko sniedz pašpatērēta un/vai pašražota elektroenerģija. Šāda izmaksu un ieguvumu analīze ietver ārējos faktorus, tīkla uzlabošanas vajadzības, atbalsta maksājumus, pievienotās vērtības nodokli, tīkla maksas, kā arī citus nodokļus un nodevas.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Aktīvā lietotāja darbībai nepieciešamās energoiekārtas var apsaimniekot trešā persona, kas nodarbojas ar uzstādīšanu un ekspluatāciju, t. sk. uzskaiti un uzturēšanu.

2.  Aktīvā lietotāja darbībai nepieciešamās energoiekārtas īpašnieks vai apsaimniekotājs var būt trešā persona, kas rīkojas lietotāja vai lietotāju grupas vārdā, veicot uzstādīšanu un nodrošinot ekspluatāciju, t. sk. uzskaiti un uzturēšanu.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis nodrošina, lai aktīviem lietotājiem, kuriem pieder uzkrāšanas iekārta:

 

(a)   būtu tiesības pieslēgties tīklam pieņemamā laikposmā pēc pieprasījuma iesniegšanas;

 

(b)   nebūtu uzlikti papildu nodokļi, papildu maksas vai nodevas par uzkrāšanas objektā uzkrāto elektroenerģiju vai — ja tā ir vietēja mazapjoma enerģijas apmaiņa, — par enerģijas apmaiņu starp galalietotājiem;

 

(c)   būtu nošķirti no ražotājiem, un tiem nebūtu jāpilda attiecīgās licencēšanas prasības un jāmaksā ar to saistītās nodevas; un

 

(d)   būtu atļauts vienlaikus sniegt vairākus pakalpojumus, ja tas ir tehniski iespējams.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir tiesības turēt īpašumā, izveidot vai nomāt kopienas tīklus un autonomi tos pārvaldīt;

(a)  ir tiesības turēt īpašumā, izveidot vai nomāt koplietošanas (tostarp kopienas) tīklus un autonomi tos pārvaldīt;

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  ir nodrošināta nediskriminējoša un tehnoloģiski neitrāla piekļuve tīklam;

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  piemēro nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz to darbībām, tiesībām un pienākumiem galalietotāju, ražotāju, pārvades sistēmu operatoru vai agregatoru lomā;

(c)  nav diskriminējošas attieksmes pret to darbībām, tiesībām un pienākumiem galalietotāju, ražotāju, piegādātāju, sadales sistēmu operatoru vai agregatoru statusā;

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu gadījumos, kad energokopiena īsteno pašpatēriņu vai nodrošina kopienas tīkla ekspluatāciju, to var atbrīvot no maksas par elektroenerģijas sadali kopienas locekļiem, bet ar nosacījumu, ka pārvade notiek 100 m rādiusā un ietver ražošanas iekārtu, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi un kuras uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kW.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  galalietotājiem ir tiesības piedalīties vietējā energokopienā;

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  8. panta 3. punktu piemēro vietējo energokopienu uzstādītajai ražošanas jaudai tiktāl, ciktāl šādu jaudu var uzskatīt par mazu decentralizētu vai izkliedētu ražošanu;

(d)  8. panta 3. punktu piemēro atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienu — vietējo energokopienu apakškategorijas — uzstādītajai ražošanas jaudai tiktāl, cik šādu jaudu var uzskatīt par mazu decentralizētu vai izkliedētu ražošanu;

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  attiecīgā gadījumā vietējā energokopiena par vietējās energokopienas tīkla ekspluatāciju var slēgt vienošanos ar to sadales sistēmas operatoru, kuram ir pievienots kopienas tīkls;

(f)  attiecīgā gadījumā vietējā energokopiena par vietējās energokopienas tīkla ekspluatāciju un par elektroenerģijas uzkrāšanu var slēgt vienošanos ar to sadales sistēmas operatoru, kuram ir pievienots kopienas tīkls;

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  attiecīgā gadījumā vietējām energokopienām piemēro pienācīgas tīkla maksas savienojuma punktos starp kopienas tīklu un sadales tīklu ārpus vietējās energokopienas. Šādās tīkla maksās atsevišķi uzskaita ārpus vietējās energokopienas esošā sadales tīklā pievadīto elektroenerģiju un no šī sadales tīkla patērēto enerģiju saskaņā ar 59. panta 8. punktu.

(h)  attiecīgā gadījumā vietējām energokopienām var piemērot pienācīgas tīkla maksas savienojuma punktos starp kopienas tīklu un sadales tīklu ārpus vietējās energokopienas. Šādās tīkla maksās atsevišķi uzskaita ārpus vietējās energokopienas esošā sadales tīklā pievadīto elektroenerģiju un no šī sadales tīkla patērēto enerģiju saskaņā ar 59. panta 8. punktu. Nosakot šādu maksu par elektroenerģijas sadali, būtu jāņem vērā pārvades attālums un jānodrošina, lai pārvades izmaksas — izņemot gadījumus, kad cena ir negatīva, — nepārsniegtu pārvadītās elektroenerģijas vērtību, ņemot vērā izkliedētu energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi un cita starpā arī novērtējumu tam, cik attiecīgās energokopienas varētu būt vērtīgas tīklam un cik lielā mērā tās varētu palīdzēt sasniegt citus enerģētikas politikas mērķus.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis ar savu valsts regulatīvo iestāžu starpniecību uzrauga piekļuvi tirgum, attieksmi pret vietējām energokopienām, procedūras un maksas, kas šādām kopienām tiek piemērotas, vietējo energokopienu ietekmi uz konkurenci, uz pilntiesīgu iespēju nodrošināšanu patērētājiem un uz patērētāju aizsardzību, un īsteno uzraudzību arī pār to, kādi ir vietējo kopienu ieguvumi, tostarp to ieguldījums enerģētiskās nabadzības mazināšanā. Reizi gadā dalībvalstis saskaņā ar 59. panta 1. punkta n) apakšpunktu sniedz ziņojumu Komisijai un attiecīgā gadījumā arī valsts konkurences iestādēm.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesiskais regulējums rosina agregatoru iesaistīšanos mazumtirgos un ka regulējumā ir vismaz šādi elementi:

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesiskais regulējums rosina agregatoru iesaistīšanos visos tirgos un ka regulējumā ir vismaz šādi elementi:

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārredzami noteikumi, ar kuriem skaidri nosaka visu tirgus dalībnieku lomas un atbildību;

(b)  pārredzami noteikumi, ar kuriem skaidri nosaka katra tirgus dalībnieka lomu un atbildību, cita starpā arī to, ka visiem tirgus dalībniekiem ir jāievēro prasības par sadales un pārvades tīkla droša ekspluatāciju;

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  agregatoriem nav jāmaksā kompensācija piegādātājiem vai ražotājiem;

svītrots

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu agregatoru izraisīto balansēšanas izmaksu un ieguvumu taisnīgu sadali starp tirgus dalībniekiem, dalībvalstis var izņēmuma kārtā atļaut kompensācijas maksājumus starp agregatoriem un balansatbildīgajām pusēm. Šādiem kompensācijas maksājumiem jāaprobežojas ar situācijām, kad viens tirgus dalībnieks rada nebalansu otram tirgus dalībniekam, kā rezultātā rodas finansiālas izmaksas.

Lai nodrošinātu agregatoru izraisīto balansēšanas izmaksu un ieguvumu, kā arī elektroenerģijas avotu izmaksu taisnīgu sadali starp tirgus dalībniekiem, agregatoram vienmēr vajadzētu būt atbildīgam par to, ka tiek līdzsvaroti apjomi, ko tas ir apņēmies piegādāt un piegādā pieprasījumreakcijas darbību īstenošanas laikā, un dalībvalstis atļauj veikt kompensācijas maksājumus starp agregatoriem un balansatbildīgajām pusēm. Šādi kompensācijas maksājumi ir samērīgi un nediskriminē nevienu agregatoru. Kompensācijas aprēķināšanas principus nosaka regulators, ja vien starp agregatoru un attiecīgo balansatbildīgo pusi nav panākta divpusēja līgumiska vienošanās. Kompensācijas maksājumi ir iespējami tikai tad, ja agregators nosaka finansiālas izmaksas citam tirgus dalībniekam, un kompensācijas maksājumi tiek aprēķināti, vadoties pēc tā brīža tirgus cenām.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis nodrošina, ka nav nepamatotu šķēršļu, kas kavētu agregatoru ienākšanu elektroenerģijas tirgos, ja vien agregatori atbilst kritērijiem, kas ļauj ienākt šajos tirgos. Kritērijus pārredzami un nediskriminējoši nosaka dalībvalstis, cita starpā nosakot arī kritērijus par pārvades un sadales tīklu uzticamu un drošu ekspluatāciju saskaņā ar Regulu (ES) .../... [Elektroenerģijas regula].

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji visus rēķinus un rēķinu informāciju par elektroenerģijas patēriņu saņem bez maksas un ka rēķini ir skaidri, precīzi un viegli saprotami.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji visus rēķinus un rēķinu informāciju par elektroenerģijas patēriņu saņem bez maksas un ka rēķini ir skaidri, precīzi un viegli saprotami un tajos ir sniegts visu pārējo rēķinos iekļauto izmaksu un nodokļu saprotams skaidrojums un pamatojums.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rēķinus izraksta vismaz reizi gadā, pamatojoties uz faktisko patēriņu. Rēķinu informāciju dara pieejamu vismaz reizi trijos mēnešos — pēc pieprasījuma vai tad, ja galalietotājs izvēlējies saņemt rēķinus elektroniski, — vai divreiz gadā.

Rēķinus izraksta vismaz reizi gadā, pamatojoties uz faktisko patēriņu. Norēķinu un patēriņa informācija ir pastāvīgi pieejama tiešsaistē, ja ir uzstādīts viedais skaitītājs, un visos pārējos gadījumos tiek nodrošināts, lai attiecīgā informācija būtu pieejama vismaz reizi mēnesī.

Pamatojums

Ja vēlamies, lai lietotāji aktīvi piedalītos enerģijas tirgū un iesaistītos energoefektivitātes un taupības pasākumos, viņiem ar rēķiniem par enerģiju ir bieži jāsaņem jaunākā informācija par savu patēriņu.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Rēķini neaizsargātiem patērētājiem būtu jāizraksta un norēķinu informācija jāsniedz tikai par faktisko elektroenerģijas patēriņu, sistēmas izmaksām un attiecīgajiem nodokļiem.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir tiesības lemt arī par citu maksājumu iekļaušanu elektroenerģijas rēķinā, taču citas maksas, ko dalībvalstis varētu vēlēties iekļaut elektroenerģijas rēķinos, neaizsargātiem patērētājiem piemērot nevajadzētu.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma šajos rēķinos iekļauto informāciju neuzskata par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji piedāvā elastīgu maksāšanas kārtību.

svītrots

Pamatojums

Atkarībā no tā, kāda rēķina (tostarp elektroniskā) saņemšanu klients izvēlas, rēķinā norādītā informācija veido maksājuma pieprasījumu, kas ir rēķins pēc būtības. Citādi patērētāji varētu tikt maldināti.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu energoefektivitāti un iespēcinātu lietotājus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredz, regulatīvā iestāde stingri iesaka elektroenerģijas uzņēmumiem un agregatoriem optimizēt elektroenerģijas izmantošanu, inter alia sniedzot energovadības pakalpojumus, izstrādājot jaunas cenu veidošanas metodes vai ieviešot sadarbspējīgas viedās uzskaites sistēmas vai, attiecīgā gadījumā, viedos tīklus.

1.  Lai veicinātu energoefektivitāti un iespēcinātu lietotājus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredz, regulatīvā iestāde stingri iesaka elektroenerģijas uzņēmumiem un agregatoriem optimizēt elektroenerģijas izmantošanu, cita starpā sniedzot energovadības pakalpojumus, izstrādājot jaunas cenu veidošanas metodes vai ieviešot sadarbspējīgas viedās uzskaites sistēmas, ja tas ir tehniski iespējams, rentabls un samērīgs pasākums attiecībā pret iespējamiem enerģijas ietaupījumiem, vai attiecīgā gadījumā ieviešot viedos tīklus.

Pamatojums

Viedā uzskaite nav brīnumlīdzeklis, tāpēc šāds risinājums būtu jāapsver tikai tad, ja tas ir tehniski iespējams, rentabls un samērīgs pasākums attiecībā pret iespējamiem enerģijas ietaupījumiem.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā tiek ieviestas viedās uzskaites sistēmas, kas palīdz panākt lietotāju aktīvu dalību elektroenerģijas tirgū. Par šādu ieviešanu var sagatavot izmaksu un ieguvumu novērtējumu, ko veic saskaņā ar III pielikumā paredzētajiem principiem.

2.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis veicina viedās uzskaites sistēmu ieviešanu savā teritorijā, jo šāda uzskaite var palīdzēt patērētājiem aktīvi piedalīties elektroenerģijas tirgū. Par jebkādas šādas sistēmas ieviešanu sagatavo izmaksu un ieguvumu analīzi, ko veic saskaņā ar III pielikumā paredzētajiem principiem.

Pamatojums

Nepieciešamība pēc viedās uzskaites dalībvalstīs ģeogrāfiski ir stipri atšķirīga. Tas direktīvā būtu jāatspoguļo.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis, kas uzsāk šādu sistēmu ieviešanu, saskaņā ar 20. pantu un III pielikumu pieņem un publicē funkcionālo un tehnisko prasību minimumu viedajām uzskaites sistēmām, ko tās grasās realizēt savā teritorijā. Dalībvalstis nodrošina gan šo viedo uzskaites sistēmu sadarbspēju, gan to savienojamību ar patērētāju energovadības platformām. Tālab dalībvalstis veltī pietiekamu pienācīgu uzmanību attiecīgo pieejamo standartu — tostarp sadarbspēju veicinošu standartu — izmantošanai, paraugpraksei un elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstības nozīmībai.

3.  Dalībvalstis, kas uzsāk šādu sistēmu ieviešanu, saskaņā ar 20. pantu un III pielikumu pieņem un publicē funkcionālo un tehnisko prasību minimumu viedās uzskaites sistēmām, ko tās grasās realizēt savā teritorijā, un ņem vērā arī jau uzstādīto viedās uzskaites sistēmu esošos darbības parametrus. Dalībvalstis nodrošina gan šo viedās uzskaites sistēmu sadarbspēju, gan to savienojamību ar patērētāju energovadības platformām. Tālab dalībvalstis velta pietiekami pienācīgu uzmanību attiecīgo pieejamo standartu — tostarp sadarbspēju veicinošu standartu — izmantošanai, paraugpraksei un elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstības nozīmībai.

Pamatojums

Jaunas prasības viedās uzskaites sistēmām (sk. arī atsauci uz viedās uzskaites funkcionalitāti 20. pantā) pirms to ieviešanas būtu rūpīgi jāizvērtē, lai par lielu naudu nenāktos modernizēt viedās uzskaites sistēmas, kas jau ir uzstādītas.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  skaitītāju operatori nodrošina, ka elektroenerģiju pašražojošo aktīvo lietotāju skaitītājs vai skaitītāji var uzskaitīt elektroenerģiju, kas pievadīta tīklā no aktīvo lietotāju objektiem;

(d)  skaitītāju operatori nodrošina, ka elektroenerģiju pašražojošo aktīvo lietotāju skaitītājs vai skaitītāji var precīzi uzskaitīt elektroenerģiju, kas ievadīta tīklā no aktīvo lietotāju objektiem;

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šos darbības parametrus piemēro viedajiem skaitītājiem, kas ieviesti pēc ... [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Pamatojums

Ierosināts, ievērojot atpakaļejoša spēka aizlieguma principu un lai nepieļautu, ka neveiksmīgas ir investīcijas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 68. pantā minēto konsultēšanās procedūru, nosaka Eiropas kopīgo datu formātu un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras, kā piekļūt 23. panta 1. punktā uzskaitītajiem datiem, kas aizstās dalībvalstu saskaņā ar 1. punktu pieņemto datu formātu un procedūru. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki izmanto Eiropas kopīgo datu formātu.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 68. pantā minēto konsultēšanās procedūru, nosaka principu kopumu, kas piemērojams Eiropas kopīgajam datu formātam un nediskriminējošām un pārredzamām procedūrām, ar ko nodrošina piekļuvi 23. panta 1. punktā uzskaitītajiem datiem un kas aizstās dalībvalstu saskaņā ar 1. punktu pieņemto datu formātu un procedūru. Šo kopīgo datu formātu un procedūras nosaka, cieši sadarbojoties ar struktūrām, kuras atbildīgas par uzskaiti, un ar patērētāju organizācijām. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki izmanto Eiropas kopīgo datu formātu.

Pamatojums

Attiecīgo iesaistīto personu līdzdalība ir priekšnoteikums tam, lai panāktu reālu un piemērotu rezultātu.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka lietotāji var piekļūt vienkāršam, taisnīgam, pārredzamam, neatkarīgam, efektīvam un iedarbīgam strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismam, kur izšķir strīdus par šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Ja lietotājs ir patērētājs tādā nozīmē, kā minēts Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvā 2013/11/ES45, šādi ārpustiesas mehānismi atbilst Direktīvā 2013/11/ES noteiktajām kvalitātes prasībām un pamatotos gadījumos paredz atlīdzināšanas un/vai kompensācijas sistēmu.

Dalībvalstis nodrošina, ka lietotāji var piekļūt vienkāršam, taisnīgam, pārredzamam, neatkarīgam, efektīvam un iedarbīgam strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismam, lai strīdus par šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem izšķirtu ar neatkarīga mehānisma — piemēram, enerģētikas ombuda vai patērētāju organizācijas — starpniecību, kas ir izveidots, lai nodrošinātu sūdzību efektīvu izskatīšanu un strīdu alternatīvu izšķiršanu. Ar šiem mehānismiem nodrošina iespēju izskatīt visas patērētāju sūdzības enerģijas tirgū, cita starpā arī par piedāvājumu komplektiem, jauniem produktiem un pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, par agregatoriem un vietējām energokopienām. Ja lietotājs ir aktīvs lietotājs vai patērētājs tādā nozīmē, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/11/ES45, šādi ārpustiesas mehānismi atbilst Direktīvā 2013/11/ES noteiktajām kvalitātes prasībām un pamatotos gadījumos paredz atlīdzināšanas un/vai kompensācijas sistēmu, ko nosaka regulators un ombuds vai patērētāju organizācija.

_________________

_________________

45 OV L 165, 18.6.2013., 63.–79. lpp.

45 OV L 165, 18.6.2013., 63.–79. lpp.

Pamatojums

Enerģētikas ombuds un patērētāju organizācijas ir apliecinājuši, ka ir tas neatkarīgais mehānisms, kas nepieciešams lietotāju un citu tirgus dalībnieku atbalstam, lai nodrošinātu strīdu alternatīvu izšķiršanu un vienlaikus arī patērētāju tiesību aizsardzību. Šajā pantā būtu jāiekļauj noteikumi, ko pieņēmis devītais Pilsoņu enerģētikas forums.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu galalietotājus, un jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem. Šajā sakarā katra dalībvalsts definē neaizsargāta lietotāja jēdzienu, kas var būt ar atsauci uz enerģētisko nabadzību un, inter alia, uz aizliegumu krīžu laikā atslēgt elektroenerģijas padevi šādiem lietotājiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas ar neaizsargātiem lietotājiem saistītās tiesības un pienākumi. Tās jo īpaši veic pasākumus, lai aizsargātu lietotājus attālos apgabalos. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas kārtību.

1.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu lietotājus, un jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem, tostarp lietotājiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība. Šajā sakarā katra dalībvalsts, ņemot vērā tieši savu konkrēto situāciju, definē neaizsargāta lietotāja jēdzienu, kas cita starpā attiecas uz enerģētiskās nabadzības skartajiem lietotājiem vai lietotājiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība, un arī nosaka aizliegumu krīžu laikā atslēgt elektroenerģijas padevi šādiem lietotājiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas ar neaizsargātiem lietotājiem saistītās tiesības un pienākumi. Tās jo īpaši veic pasākumus, lai aizsargātu lietotājus attālos apgabalos. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas kārtību.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar 29. panta (enerģētiskā nabadzība) grozījumu (Nr. 88). Visiem likumdevējiem ir jāpievērš vairāk uzmanības enerģētiskās nabadzības problēmai, jo viņi pilda svarīgu pienākumu — aizsargāt vismazāk aizsargātās kopienas un nepieļaut, ka atsevišķas sabiedrības grupas slīgst enerģētiskajā nabadzībā. Pasākumiem, kas paredzēti neaizsargātiem lietotājiem, vajadzētu būt saskaņotiem ar darbībām, ar kurām risina enerģētiskās nabadzības problēmu, vai arī tiem būtu jāveicina šādu darbību īstenošana. Šis grozījums ir arī saistīts ar 5. panta 2. punkta grozījumu (Nr. 35), ar ko iekļauj kategoriju „neaizsargāti lietotāji, kuriem draud enerģētiskā nabadzība”.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, piemēram, izstrādā valsts rīcības plānus enerģētikas jomā, paredz sociālā nodrošinājuma pabalstus, lai neaizsargātiem lietotājiem nodrošinātu nepieciešamo elektroenerģijas apgādi, vai paredz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, lai novērstu enerģētisko nabadzību, ja tā konstatēta, tostarp plašākā nabadzības kontekstā. Šādi pasākumi nekavē tirgus efektīvu atvēršanu, kā izklāstīts 4. pantā, vai tirgus darbību, un attiecīgā gadījumā par tiem informē Komisiju saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Šī informācija var ietvert pasākumus, ko veic vispārējās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros .

2.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, piemēram, izstrādā valsts rīcības plānus enerģētikas jomā, paredz sociālā nodrošinājuma pabalstus, lai neaizsargātiem lietotājiem nodrošinātu nepieciešamo elektroenerģijas apgādi, sniedz atbalstu efektīvāku siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģiju izstrādei un sniedz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, lai novērstu enerģētisko nabadzību, ja tā konstatēta, cita starpā arī plašākā nabadzības kontekstā. Šādi pasākumi nekavē tirgus efektīvu atvēršanu, kā izklāstīts 4. pantā, vai tirgus darbību, un attiecīgā gadījumā par tiem informē Komisiju saskaņā ar 9. panta 4. punktu. var būt arī informācija par pasākumiem, ko veic vispārējās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar 29. panta (enerģētiskā nabadzība) grozījumu (Nr. 88), 28. panta 1. punkta grozījumu (Nr. 86) un 40. apsvēruma grozījumu (Nr. 14), kurā norādīts, ka dalībvalstīm cita starpā būtu jānodrošina arī mehānismi, ar ko atbalstīt efektīvāku siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģiju izstrādi, lai izskaustu enerģētisko nabadzību. Visiem likumdevējiem ir jāpievērš vairāk uzmanības enerģētiskās nabadzības problēmai, jo viņi pilda svarīgu pienākumu — aizsargāt vismazāk aizsargātās kopienas un nepieļaut, ka atsevišķas sabiedrības grupas slīgst enerģētiskajā nabadzībā. Pasākumiem, kas paredzēti neaizsargātiem lietotājiem, vajadzētu būt saskaņotiem ar darbībām, ar kurām risina enerģētiskās nabadzības problēmu, vai arī tiem būtu jāveicina šādu darbību īstenošana.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Enerģētiskās nabadzības izmērīšanas vajadzībām dalībvalstis definē kritēriju kopumu. Dalībvalstis pastāvīgi seko līdzi to enerģētiskā nabadzībā nonākušo mājsaimniecību skaitam un par enerģētiskās nabadzības dinamiku un tās novēršanai veiktajiem pasākumiem ziņo Komisijai ik pēc diviem gadiem savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos saskaņā ar [Pārvaldības regulas, kas ierosināta ar COM(2016/759] 21. pantu.

Dalībvalstis definē kopīgu kritēriju kopumu, pēc kuriem ir nosakāms enerģētiskās nabadzības apmērs, un pieņem plašu un vienotu jēdziena „enerģētiskā nabadzība” definīciju saistībā ar jauno Komisijas paziņojumu un rīcības plānu attiecībā uz enerģētisko nabadzību, ievērojot Regulā (ES) .../... [Pārvaldības regulā] noteiktos kritērijus. Dalībvalstis pastāvīgi seko līdzi tam, cik daudz ir enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību un cik daudziem lietotājiem draud enerģētiskā nabadzība. Par enerģētiskās nabadzības dinamiku un pasākumiem, kas īstenoti, lai to nepieļautu un samazinātu, dalībvalstis ziņo Komisijai, ik pēc diviem gadiem iesniedzot savus integrētos nacionālos enerģētikas un klimata progresa ziņojumus saskaņā ar [Pārvaldības regulas, kas ierosināta ar COM(2016)759] 21. pantu.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ikviens sadales sistēmas operators ar pārskatāmām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām iepērk enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai un ar frekvences kontroli nesaistītiem papildkalpojumiem savā sistēmā, kad vien tas veic šo funkciju. Izņemot tad, ja to attaisno izmaksu un ieguvumu analīze, sadales sistēmu operators ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus iepērk pārredzamā, nediskriminējošā un tirgus principiem atbilstošā veidā, nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrātuves un agregatorus, jo īpaši pieprasot regulatīvajām iestādēm vai sadales sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem noteikt tehnisko kārtību dalībai šajos tirgos, pamatojoties uz šo tirgu tehniskajām prasībām un visu tirgus dalībnieku spējām.

5.  Ikviens sadales sistēmas operators ar pārskatāmām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām iepērk enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai un ar frekvences kontroli nesaistītiem papildpakalpojumiem savā sistēmā, kad vien tas veic šo funkciju. Ja vien izmaksu un ieguvumu analīze nav pamatojums, lai rīkotos citādi, sadales sistēmu operators ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus iepērk pārredzamā, nediskriminējošā un tirgus principiem atbilstošā veidā, priekšroku dodot enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, cita starpā ietverot arī atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrātuves un agregatorus, un šajā nolūkā jo īpaši pieprasa regulatīvajām iestādēm vai sadales sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem noteikt tehnisko kārtību dalībai šajos tirgos, pamatojoties uz šo tirgu tehniskajām prasībām un visu tirgus dalībnieku spējām.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadales sistēmu operatori nosaka standartizētus tirgus produktus iepirktajiem pakalpojumiem, nodrošinot visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju un agregatorus. Sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar pārvades sistēmu operatoriem un koordinējas ar tiem, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu, nodrošinātu sistēmas drošu un efektīvu darbību un veicinātu tirgus attīstību. Sadales sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, lai atgūtu vismaz attiecīgos izdevumus, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ietverot izdevumus, kas attiecas uz nepieciešamo informācijas un komunikācijas infrastruktūru.

Sadales sistēmu operatori nosaka standartizētus tirgus produktus iepirktajiem pakalpojumiem un nodrošina visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, garantējot, ka prioritāra piekļuve sistēmai ir dažādiem atjaunojamiem energoresursiem, un cita starpā ietverot arī pieprasījumreakciju un agregatorus. Sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar pārvades sistēmu operatoriem un koordinējas ar tiem, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu, nodrošinātu sistēmas drošu un efektīvu darbību un veicinātu tirgus attīstību. Sadales sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, lai atgūtu vismaz attiecīgos izdevumus, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ietverot izdevumus, kas attiecas uz nepieciešamo informācijas un komunikācijas infrastruktūru.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu publiski pieejamu un privātu uzlādes punktu pieslēgšanu sadales tīkliem. Dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri izstrādā, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, tostarp attiecībā uz pieslēgumu tīklam.

1.  Dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu publiski pieejamu un privātu uzlādes punktu — kā tie definēti Direktīvas (ES) .../... [pārskatītās Ēku energoefektivitātes direktīvas] 8. panta 2. punktā — pieslēgšanu pārvades vai sadales tīkliem. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kuriem pieder, kuri izstrādā, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, cita starpā arī attiecībā uz pieslēgumu tīklam.

Pamatojums

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāsaskaņo ar Ēku energoefektivitātes direktīvu un Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu. Sprieguma līmenis, kas darbojas kā robeža starp pārvades un sadales tīkliem, visā Eiropā ievērojami atšķiras. Tādējādi vajadzība savienot uzlādes punktus ar sadales sprieguma līmeni dažās dalībvalstīs var nozīmēt, ka ir jāveido savienojums ar pārvades sprieguma līmeni citās dalībvalstīs. Turklāt ir sagaidāms, ka uzlādes punktu skaits palielināsies, tāpēc attiecīgie savienojumi būs vajadzīgi aizvien augstākos sprieguma līmeņos un galu galā arī pārvades tīklos.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder vai ka tie attīsta, pārvalda vai ekspluatē elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus tikai, ja izpildās šādi nosacījumi:

2.  Dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder vai ka tie attīsta, pārvalda vai ekspluatē elektrotransportlīdzekļu publiskā sektora uzlādes punktus, bet tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pamatojums

Saskaņošana ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Sadales sistēmu operatoriem var piederēt un tie var attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus sava transportlīdzekļu parka vajadzībām.

Pamatojums

Saskaņošana ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu īpašumtiesībām, attīstīšanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka trešām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas.

4.  Dalībvalstis regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu īpašumtiesībām, attīstīšanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka trešām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas. Sadales sistēmu operatoriem ir tiesības ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem atgūt savu ieguldījumu uzlādes infrastruktūrā.

Pamatojums

Lai investīciju vide būtu stabila, ir jānodrošina sadales sistēmu operatoriem tiesības atgūt ar elektromobilitātes infrastruktūru saistītās izmaksas.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nav atļauts, ka sadales sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē.

svītrots

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a   Neskarot šā panta 1.b punkta noteikumus, ja sadales sistēmu operatorus interesē iespēja iegūt savā īpašumā uzkrātuves, tās attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt, tad tie apspriežas ar valsts regulatīvo iestādi, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti iepriekšminētie nosacījumi.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Atkāpjoties no šā panta 1.a punkta prasībām, sadales sistēmu operatoriem var piederēt un tie var attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt enerģijas uzkrātuves, ja valsts regulatīvā iestāde, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi un pēc sabiedriskās apspriešanas, ir secinājusi, ka nav vajadzības piemērot 1.a punktā izklāstītos nosacījumus, un ir piešķīrusi attiecīgu atļauju.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder uzkrātuves vai ka tie uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē tikai tad, ja izpildās šādi nosacījumi:

2.  Ir atļauts, ka sadales sistēmu operatoriem pieder uzkrātuves un ka tie uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, bet tikai tādā gadījumā, ja šādas uzkrātuves sadales sistēmas operatoram ir vajadzīgas, lai saskaņā ar šo direktīvu izpildītu savus pienākumus attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu uzkrātuves, par to pārvaldību vai ekspluatāciju;

(a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras, kas īstenota valsts regulatīvo iestāžu uzraudzībā, citas personas nav izrādījušas interesi par iespēju iegūt savā īpašumā uzkrātuves, tās attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt un sadales sistēmas operators ir atzīts par rentablu dalībnieku; un

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  šādas uzkrātuves ir nepieciešamas, lai sadales sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju; un

(b)  sadales sistēmas operators šādas uzkrātuves izmanto tikai tādēļ, lai saskaņā ar šo direktīvu izpildītu savus pienākumus attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tās neizmanto, lai pārdotu elektroenerģiju tirgū.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ņemot vērā a) un b) apakšpunkta nosacījumus, un ir piešķīrusi apstiprinājumu.

svītrots

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu enerģijas uzkrātuvēs, to attīstīšanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka trešām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas.

4.  Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu enerģijas uzkrātuvēs, to attīstīšanu, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātā konstatē, ka ir trešās personas, kuras spēj un kurām ir interese iegūt savā īpašumā šādus objektus, tos rentabli attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas. Sadales sistēmu operatoriem ir tiesības ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem atgūt savu ieguldījumu uzkrāšanas objektos.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a   Dalībvalstīm ir ļauts veicināt publiski pieejamu uzlādes punktu pamattīkla ierīkošanu, lai likvidētu šķēršļus, kas kavē sākt elektromobilitātes attīstību.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  elektroenerģijas plūsmu pārvaldību sistēmā, ņemot vērā apmaiņu ar citām starpsavienotām sistēmām. Lai to panāktu, pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu un visu šajā sakarā vajadzīgo papildpakalpojumu, tostarp to, kuri sniegti atbilstīgi ar pieprasījumreakcijas un ar enerģijas uzkrāšanas palīdžību, pieejamības nodrošināšanu, ja vien šī pieejamība nav atkarīga no kādas citas pārvades sistēmas, ar ko attiecīgā sistēma ir savienota;

(d)  elektroenerģijas plūsmu pārvaldību sistēmā, ņemot vērā apmaiņu ar citām starpsavienotām sistēmām. Lai to panāktu, pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu un par to, ka ir pieejami visi šajā sakarā vajadzīgie papildpakalpojumi, tostarp arī ar pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas palīdzību un ar elektrotransportlīdzekļiem nodrošināti pakalpojumi, ja vien šādu pakalpojumu pieejamība nav atkarīga no kādas citas pārvades sistēmas, ar ko attiecīgā sistēma ir savienota;

Pamatojums

Ar elektrotransportlīdzekļiem var sniegt sistēmai vērtīgus papildpakalpojumus, ievadot tīklā elektroenerģiju vai dažādojot šādu transportlīdzekļu uzlādes īpatsvaru. Tāpēc pārvades sistēmas operatoram būtu vajadzīga reāllaika informācija par pieprasījumu pēc elektrotransportlīdzekļiem. Šis grozījums ir saskaņā ar 27. apsvērumā izklāstīto Komisijas konstatējumu, proti, ka elektromobilitāte ir enerģētikas pārkārtošanai svarīgs elements un ka būtu jārada elektrotransportlīdzekļiem labvēlīgi apstākļi.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  pārvades sistēmu digitalizāciju, lai cita starpā nodrošinātu efektīvu reāllaika datu ieguvi un izmantošanu, kā arī viedas apakšstacijas;

Pamatojums

Tīkla digitalizācija un viedo tīklu ierīkošana nevar attiekties tikai uz sadali — tā nodrošina risinājumu visai sistēmai. Tomēr EK attiecina digitālos risinājumus tikai uz SSO, noliedzot faktu, ka digitālajai pārveidei (piemēram, efektīva reāllaika datu ieguve un izmantošana, viedas apakšstacijas utt.) līdzvērtīgā mērogā ir jānotiek arī pārvades līmenī. Patiesi, digitalizācija nenozīmē tikai viedā skaitītāja ieviešanu mazumtirgū. Inovācija ir vajadzīga sistēmas līmenī, un to nevajadzētu dalīt starp pārvadi un sadali.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(jb)  datu pārvaldību, kiberdrošību un datu aizsardzību.

Pamatojums

Datu pārvaldība ir plašs jēdziens, kas attiecas arī uz arī datiem, kuri ir vajadzīgi visas sistēmas darbībai, strīdu izšķiršanai, gan patērētāju, gan ražotāju vai jebkur sistēmā savienotas uzkrātuves datu uzskaitei utt. Pienākums ieviest atbilstošus PSO pārvaldītus mehānismus, ar ko nodrošina šādu datu un datu sistēmu integritātes aizsardzību pret jebkāda veida uzbrukumu, ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, kas jau ir jāpilda visiem SSO, tāpēc tas būtu jāuztic arī PSO.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka vienu vai vairākus no 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā uzskaitītajiem pienākumiem uztic nevis pārvades sistēmas operatoram, kam pieder pārvades sistēma un kuram citkārt būtu jāpilda attiecīgie pienākumi, bet gan citam operatoram. Pārvades sistēmas operators, kuram piešķir uzdevumus, ir sertificēts kā nodalītu īpašumtiesību pārvades sistēmas operators un atbilst 43. pantā paredzētajām prasībām, bet šā operatora īpašumā nav noteikti jābūt pārvades sistēmai, par kuru tas ir atbildīgs. Pārvades sistēmas operators, kuram pieder pārvades sistēma, atbilst VI nodaļā noteiktajām prasībām un ir sertificēts saskaņā ar 43. pantu.

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka vienu vai vairākus no 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā uzskaitītajiem pienākumiem uztic nevis pārvades sistēmas operatoram, kuram pieder pārvades sistēma un kuram citkārt būtu jāpilda attiecīgie pienākumi, bet gan citam operatoram, ja vien ir saņemts oficiāls un pamatots pieprasījums no pārvades sistēmas operatora, kurš vēlas nodot kādu no saviem pienākumiem, un ir saņemta attiecīgās dalībvalsts atļauja. Pārvades sistēmas operators, kuram piešķir uzdevumus, ir sertificēts kā nodalītu īpašumtiesību pārvades sistēmas operators un atbilst 43. pantā paredzētajām prasībām, bet šā operatora īpašumā nav noteikti jābūt pārvades sistēmai, par kuru tas ir atbildīgs. Pārvades sistēmas operators, kuram pieder pārvades sistēma, atbilst VI nodaļā noteiktajām prasībām un ir sertificēts saskaņā ar 43. pantu.

Pamatojums

Piemērojot šo noteikumu, PSO, kas pašlaik pilda ar sistēmas ekspluatāciju saistītus (40. panta 1. punktā uzskaitītos) pienākumus, dažus no tiem var nodot citiem (jaunizveidotiem vai jau esošiem) PSO. Šāda pienākumu nodošana var būtiski ietekmēt energosistēmu rentabilitāti un drošumu.

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošina visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, tostarp ietverot atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrātuves un agregatorus, jo īpaši pieprasot regulatīvajām iestādēm vai pārvades sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem noteikt tehnisko kārtību dalībai šajos tirgos, pamatojoties uz šo tirgu tehniskajām prasībām un visu tirgus dalībnieku spējām.

(b)  nodrošina visu tirgus dalībnieku efektīvu līdzdalību, priekšroku dodot dažādiem atjaunojamiem energoresursiem un cita starpā ietverot arī pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrātuves un agregatorus, un šajā nolūkā jo īpaši pieprasa regulatīvajām iestādēm vai pārvades sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem noteikt tehnisko kārtību dalībai šajos tirgos, pamatojoties uz šo tirgu tehniskajām prasībām un visu tirgus dalībnieku spējām.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Nav atļauts, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie pārvalda vai ekspluatē enerģijas uzkrātuves, un tiem ne tieši, ne netieši nepieder kontroles aktīvi, kas nodrošina papildpakalpojumus.

1.  Ir atļauts, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie pārvalda vai ekspluatē enerģijas uzkrātuves, un ka tiem tieši vai netieši pieder kontroles aktīvi, kas nodrošina papildpakalpojumus, ja attiecīgie objekti vai aktīvi ir neatņemama pārvades sistēmas daļa un ja valsts regulatīvā iestāde ir piešķīrusi atļauju, un tas ir atļauts arī citos gadījumos, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

 

(a)  pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras, kas īstenota valsts regulatīvo iestāžu uzraudzībā, citas personas nav izrādījušas interesi par iespēju iegūt savā īpašumā šādus rentablus objektus, tos kontrolēt, pārvaldīt vai ekspluatēt, piedāvājot uzkrāšanas pakalpojumus un/vai papildpakalpojumus pārvades sistēmas operatoram; un

 

(b)  šādi objekti vai papildpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tos neizmanto, lai pārdotu elektroenerģiju tirgū.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a   Neskarot šā panta 1.b punkta noteikumus, ja pārvades sistēmu operatorus interesē iespēja iegūt savā īpašumā uzkrātuves, tās attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt, tad tie apspriežas ar valsts regulatīvo iestādi, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Atkāpjoties no šā panta 1.a punkta prasībām, pārvades sistēmu operatoriem var piederēt un tie var attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt enerģijas uzkrātuves, ja valsts regulatīvā iestāde, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi un pēc sabiedriskās apspriešanas, ir secinājusi, ka nav vajadzības piemērot 1.a punktā izklāstītos nosacījumus, un ir piešķīrusi attiecīgu atļauju.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder, ka tie pārvalda vai ekspluatē uzkrātuves vai līdzekļus, ar kuriem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus, ja izpildās šādi nosacījumi:

svītrots

(a)   pēc atklātas un pārredzamas konkursa procedūras citas personas nav izrādījušas interesi par to, lai tām piederētu uzkrātuves, par to kontroli, pārvaldību vai ekspluatāciju, piedāvājot uzkrāšanas un/vai ar frekvences kontroli nesaistītus papildpakalpojumus pārvades sistēmu operatoram;

 

(b)   šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti papildpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori saskaņā ar šo direktīvu varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tās neizmanto, lai pārdotu elektroenerģiju tirgū; un un

 

(c)   regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ņemot vērā šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumus, un ir piešķīrusi apstiprinājumu.

 

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pārvades sistēmas operators regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par nepieciešamajiem uzkrāšanas pakalpojumiem, lai izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs un izbeigtu savas darbības uzkrāšanas jomā, ja trešās personas spēj šo pakalpojumu nodrošināt rentablā veidā.

4.  Pārvades sistēmas operators valsts regulatīvās iestādes uzraudzībā regulāri vai vismaz reizi piecos gados rīko sabiedrisko apspriešanu par nepieciešamajiem uzkrāšanas pakalpojumiem, lai no jauna izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs, to attīstībā, ekspluatācijā vai pārvaldībā. Ja sabiedriskā apspriešana un izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka ir trešās personas, kuras spēj un kurām ir interese iegūt savā īpašumā šādus objektus, tos rentabli attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas. Pārvades sistēmu operatoriem ir tiesības ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem atgūt savu ieguldījumu šādos objektos.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o)  uzraudzīt ierobežojošu līgumisku praksi, tostarp ekskluzīvu tiesību klauzulas, kuras lieliem lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji, var liegt vai ierobežot izvēli vienlaikus slēgt līgumus ar vairāk nekā vienu piegādātāju. Attiecīgā gadījumā valsts regulatīvās iestādes par šādu praksi informē valsts konkurences iestādes;

(o)  uzraudzīt ierobežojošu līgumisku praksi, tostarp ekskluzīvu tiesību klauzulas, kuras lietotājiem var liegt vai ierobežot iespēju vienlaikus slēgt līgumus ar vairāk nekā vienu piegādātāju, un attiecīgā gadījumā regulatīvās iestādes par šādu praksi informē valsts konkurences iestādes;

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs tādēļ, lai praksē īstenotos grozījumi Nr. 98 un 128 un lai katram lietotājam būtu iespēja vienlaikus slēgt līgumus ar vairākiem piegādātājiem. Tas nodrošina konsekvenci ar grozījumiem Nr. 128, 144 un 151. Ikvienam lietotājam neatkarīgi no tā, kas tas ir par lietotāju, būtu jāļauj slēgt līgumus ne tikai ar vienu, bet arī ar vairākiem elektroenerģijas piegādātājiem. Mājsaimniecības lietotājs varētu vēlēties slēgt līgumu par enerģijas iegādi no vietējas vai tuvumā esošas ražošanas iekārtas un vēl arī piegādes līgumu ar ierasto piegādātāju par atlikušo enerģijas daudzumu. Tas ir viens no galvenajiem stimuliem, lai palielinātu aktīvo lietotāju skaitu un veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un patēriņu.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – q apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(q)  kopā ar citām attiecīgajām iestādēm sekmēt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti un īstenošanu;

(q)  kopā ar citām attiecīgajām iestādēm palīdzēt nodrošināt jauno un jau spēkā esošo patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu, tostarp aktīvo lietotāju tiesību, efektivitāti un īstenošanu;

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – xa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(xa)  pārraudzīt vietējo energokopienu piekļuvi tirgum, cita starpā arī izveidoto vietējo energokopienu skaitu, normatīvos šķēršļus, kas liedz iespēju piekļūt tirgum vai piedalīties dažādos pasākumos, vienlīdzīgu attieksmi pret šīm kopienām, to ietekmi uz konkurenci un patērētāju aizsardzību, kā arī šādu kopienu sniegtos ieguvumus, tostarp neaizsargātiem lietotājiem un mājsaimniecībām, kuras skārusi enerģētiskā nabadzība.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Nolūkā uzlabot pārredzamību tirgū un nodrošināt visām ieinteresētajām personām visu nepieciešamo informāciju, lēmumus vai priekšlikumus lēmumam, kas attiecas uz 60. panta 3. punktā minētajiem pārvades un sadales tarifiem, regulatīvās iestādes dara tirgus dalībniekiem pieejamu sīki izstrādātu metodiku un izmaksas, ko izmanto attiecīgo tīkla tarifu aprēķināšanai.

8.  Nolūkā uzlabot pārredzamību tirgū un nodrošināt visām ieinteresētajām personām visu nepieciešamo informāciju, lēmumus vai priekšlikumus lēmumam, kas attiecas uz 60. panta 3. punktā minētajiem pārvades un sadales tarifiem, valsts regulatīvās iestādes dara tirgus dalībniekiem pieejamu sīki izstrādātu metodiku un pieņēmumus, kas izmantoti attiecīgo tīkla tarifu aprēķināšanai un ietver izkliedētu energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, cita starpā arī novērtējumu tam, cik šie resursi varētu būt vērtīgi tīklam un cik lielā mērā tie varētu palīdzēt sasniegt citus enerģētikas politikas mērķus, sevišķi tad, ja šādus resursus nodrošina aktīvie lietotāji un vietējās energokopienas.

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  skaidri dara zināmu rīka īpašniekus un fiziskās vai juridiskās personas, kas rīku uztur;

(b)  skaidri dara zināmus rīka īpašniekus un fiziskās vai juridiskās personas, kas rīku uztur, kā arī informāciju par to, kā rīki tiek finansēti;

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  sniedz precīzu un atjauninātu informāciju, un norāda pēdējā atjauninājuma laiku;

(e)   sniedz precīzu un atjauninātu informāciju, un norāda pēdējā atjauninājuma laiku, cita starpā arī šādus datus:

 

-   tarifs un tā struktūra, atsevišķi norādot elektroenerģijas tarifā iekļautos nodokļus, nodevas un maksas;

 

-   kopējā energoresursu struktūrā izmantoto energoresursu procentuālais īpatsvars iepriekšējā gadā;

 

-   attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem — informācija par katra šāda energoresursa īpatsvaru elektroenerģijā, kuru iegādājies lietotājs, cita starpā norādot arī katra energoresursa īpatsvaru pēc ieguvei izmantotās tehnoloģijas un izcelsmes valsts, no atjaunojamo energoresursu ražotājiem tieši piegādātās un piegādātāja pašražotās elektroenerģijas īpatsvaru un darbības, kas dod papildu labumu videi un sabiedrībai, tostarp datus par jauniem ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos;

 

-   precīza norāde uz to, kāds ir reklamētais „zaļais tarifs”, cita starpā norādot arī uz to, kāds ir papildvērtības līmenis;

 

-   informācija par energoresursu struktūras ietekmi uz vidi, kura saistīta ar CO2 emisijām un radioaktīvajiem atkritumiem, ko iepriekšējā gadā radījusi attiecīgā piegādātāja elektroenerģijas ražošana, rēķinot pēc kopējās energoresursu struktūras;

 

-   pakalpojuma kvalitāte, sūdzību izskatīšanas procedūras, lietotāju apmierinātības līmenis vai maldinošas prakses;

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bez tam galalietotājam izdotajos rēķinos un periodiskajā kopsavilkumā, līdz ar tiem vai līdztekus jānorāda salīdzinājumi ar tādas pašas izmantotāju kategorijas vidējo normalizēto galalietotāju vai etalona galalietotāju.

Bez tam galalietotājam izdotajos rēķinos un periodiskajā kopsavilkumā, līdz ar tiem vai līdztekus tiem ir jānorāda salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto galalietotāju vai etalona galalietotāju, un reizi gadā ir jāiekļauj novērtējums, tajā izklāstot, kuri no piedāvātajiem tarifiem lietotājam būtu visizdevīgākie, ja iepriekšējā gada patēriņa modelis būtu tāds pats arī nākamajā gadā.

Pamatojums

Saņemot informāciju par visizdevīgāko tarifu, lietotājiem vairs nebūtu ieraduma pēc jāturas pie novecojušiem un neizdevīgiem tarifiem.

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vismaz norādi uz esošiem informācijas avotiem, piemēram, interneta vietnēm, kur ir publiski pieejama informācija par ietekmi uz vidi, vismaz attiecībā uz CO2 emisijām un radioaktīvajiem atkritumiem, ko iepriekšējā gadā radījusi attiecīgā piegādātāja elektroenerģijas ražošana, rēķinot pēc kopējās energoresursu struktūras

(c)  informācija par ietekmi uz vidi, vismaz attiecībā uz CO2 emisijām un radioaktīvajiem atkritumiem, ko iepriekšējā gadā radījusi attiecīgā piegādātāja elektroenerģijas ražošana, rēķinot pēc kopējās energoresursu struktūras;

Pamatojums

Šī pamatinformācija par enerģijas patēriņu ir jāsniedz tieši lietotājam.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopīgi noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2016)0864 – C8-0495/2016 – 2016/0380(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

1.3.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

1.3.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Pavel Poc

14.2.2017

Izskatīšana komitejā

21.6.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

1

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Lynn Boylan, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Eleonora Evi, Martin Häusling, Rupert Matthews, Stanislav Polčák, Christel Schaldemose, Bart Staes, Dubravka Šuica, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Noichl

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52

+

ALDE:

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR:

Mark Demesmaeker, Jørn Dohrmann, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Rupert Matthews, Bolesław G. Piecha

EFDD:

Eleonora Evi, Piernicola Pedicini

GUE/NGL:

Lynn Boylan, Josu Juaristi Abaunz

PPE:

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Herbert Dorfmann, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Stanislav Polčák, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D:

Simona Bonafè, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jo Leinen, Susanne Melior, Maria Noichl, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

1

-

NI

Zoltán Balczó

9

0

ENF

Jean-François Jalkh, Joëlle Mélin

GUE/NGL

Kateřina Konečná

VERTS/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Bart Staes, Davor Škrlec

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopīgi noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2016)0864 – C8-0495/2016 – 2016/0380(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

1.3.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

1.3.2017

ECON

1.3.2017

ENVI

1.3.2017

IMCO

1.3.2017

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

12.1.2017

ECON

15.12.2016

IMCO

25.1.2017

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Krišjānis Kariņš

25.1.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.4.2017

11.7.2017

12.10.2017

 

Pieņemšanas datums

21.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

4

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelia Ernst, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Janusz Korwin-Mikke, Florent Marcellesi, Dennis Radtke, Dominique Riquet, Davor Škrlec

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Keller

Iesniegšanas datums

27.2.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Kaja Kallas, Morten Helveg Petersen, Dominique Riquet, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

ENF

Barbara Kappel

NI

Janusz Korwin-Mikke

PPE

Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Françoise Grossetête, Krišjānis Kariņš, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jan Keller, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Florent Marcellesi, Davor Škrlec, Claude Turmes

4

-

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

Angelo Ciocca, Christelle Lechevalier,

S&D

Edouard Martin

9

0

EFDD

Dario Tamburrano

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Cornelia Ernst, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

PPE

András Gyürk, Dennis Radtke, Hermann Winkler

S&D

Adam Gierek

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. martsJuridisks paziņojums