Procedūra : 2017/2208(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0046/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0046/2018

Debates :

PV 12/03/2018 - 20
CRE 12/03/2018 - 20

Balsojumi :

PV 13/03/2018 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0067

ZIŅOJUMS     
PDF 809kWORD 77k
27.2.2018
PE 612.353v02-00 A8-0046/2018

par mazāk attīstītajiem ES reģioniem

(2017/2208(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referente: Michela Giuffrida

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PAMATOJUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par mazāk attīstītajiem ES reģioniem

(2017/2208(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174., 175. un 176. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 103/2006(1),

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(2)

  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par reģionālo un vietējo pašvaldības iestāžu budžeta ierobežojumu ietekmi uz ES struktūrfondu izdevumiem dalībvalstīs(3),

  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(4),

  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē — maksimāla Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījuma izmantošana: ziņojuma novērtēšana saskaņā ar KNR 16. panta 3. punktu(5),

  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada(7),

  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni(8),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 10. aprīļa darba dokumentu „Konkurētspēja reģionos ar zemiem ienākumiem un zemu izaugsmi. Ziņojums par mazāk attīstītiem reģioniem” (SWD(2017)0132),

–  ņemot vērā ex ante nosacījumus attiecībā uz pārdomātas specializācijas stratēģijām,

–  ņemot vērā vērā septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ko Komisija publicēja 2017. gada 9. oktobrī,

  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0046/2018),

A.  tā kā ieilgusī ekonomikas un finanšu krīze ES ir nelabvēlīgi ietekmējusi ekonomikas izaugsmi reģionālā līmenī, lai gan kohēzijas politika ir veicinājusi aptuveni vienu trešdaļu no ES budžeta izaugsmei un nodarbinātībai un mazina atšķirības starp ES reģioniem; aicina Komisiju šajā sakarā un Eiropas pusgada ietvaros izskatīt reģionālo un valsts līdzfinansējumu saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem un to ietekmi uz valstu budžeta deficītu;

B.  tā kā kohēzijas politika, ko īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) starpniecību, ir ES galvenais ieguldījumu, izaugsmes un attīstības politikas virziens, tā ir saskaņota ar gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un tās mērķis ir samazināt ekonomikas, sociālās un teritoriālās atšķirības starp reģioniem, veicināt konverģenci un galu galā uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti;

C.  tā kā ERAF, ESF un Kohēzijas fonda galvenie mērķi laikposmam 2014.–2020. gads ir ieguldījumi, kas sekmē izaugsmi un nodarbinātību un kurus veic, lai nostiprinātu darba tirgu un reģionālās ekonomikas, un Eiropas teritoriālo sadarbību, uzlabotu pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību Savienības iekšienē un visbeidzot samazinātu Eiropas reģionu savstarpējās atšķirības;

D.  tā kā saskaņā ar Komisijas ziņojumu par mazāk attīstītiem reģioniem 47 reģioni astoņās dalībvalstīs atpaliek; tā kā ziņojums palīdz labāk izprast problēmas, ar kurām saskaras mazāk attīstītie reģioni, un tādēļ tam vajadzētu būt publiski pieejamam visās ES oficiālajās valodās;

E.  tā kā kohēzijas politikai ir liela nozīme visos mazāk attīstītajos reģionos un tā veido ļoti lielu daļu no publiskā sektora ieguldījumiem vairumā no tiem;

F.  tā kā mazāk attīstītiem reģioniem ir viszemākie produktivitātes, nodarbinātības un skolu apmeklētības rādītāji salīdzinājumā ar citiem tās pašas dalībvalsts reģioniem;

G.  tā kā Komisijas ziņojumā izšķir divus mazāk attīstītu reģionu veidus: „zemas izaugsmes reģioni” — mazāk attīstīti un pārejas reģioni, kuri nesasniedza ES vidējo rādītāju laikposmā no 2013. līdz 2000. gadam dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju atbilstoši pirktspējas līmenim (PSL) ir zem vidējā ES rādītāja 2013. gadā un kuri ietver gandrīz visus mazāk attīstītos un pārejas reģionus Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē; un „reģioni ar zemiem ienākumiem” — visi reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas ziņā ir zemāks par 50 % no ES vidējā rādītāja 2013. gadā un kuri ietver vairākus mazāk attīstītos reģionus Bulgārijā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā;

H.  tā kā zemas izaugsmes reģioni atšķirībā no zemu ienākumu reģioniem, kuros izaugsmes potenciāls kopumā saglabājas nemainīgs, cieš no ekonomiskās stagnācijas, jo īpaši sakarā ar publiskā un privātā sektora ieguldījumu samazināšanos;

I.  tā kā mazāk attīstītie reģioni vairāk nekā citi reģioni cieš no publiskā un privātā sektora ieguldījumu trūkuma un tā kā viens no šā trūkuma cēloņiem ir nepieciešamība ievērot publiskā parāda samazināšanas pienākumus, kas ir noteikti stabilitātes paktā;

J.  tā kā mazāk attīstītajiem reģioniem bieži vien ir raksturīgs strukturālu reformu trūkums, kas samazina jau tā ierobežoto publiskā sektora ieguldījumu ietekmi;

K.  tā kā mazāk attīstītajos reģionos ir nopietni trūkumi attiecībā uz sabiedrisko transportu un ekonomikas un enerģētikas infrastruktūru un tie prasa iedarbīgākus un efektīvākus ieguldījumus;

L.  tā kā Komisija uzskata, ka ir jāveido ciešāka saikne starp kohēzijas politiku un konkrētām valstīm Eiropas pusgada ietvaros adresētajiem ieteikumiem;

M.  tā kā mazāk attīstītajiem reģioniem, un jo īpaši reģioniem ar zemiem ienākumiem, bieži nākas saskarties ar jauniešu un kvalificēta darbaspēka aizplūšanu, kas ir svarīgs resurss šo teritoriju ekonomiskajai un sociālajai atjaunotnei, un tas padara šos reģionus mazāk pievilcīgus nodarbinātības un ieguldījumu ziņā;

N.  tā kā būtu jāprecizē zemu ienākumu reģionu un zemas izaugsmes reģionu definīcija;

O.  tā kā svarīga ir saņēmēju informēšana par ES finansētām reģionālām un vietējām programmām un par sasniegtajiem rezultātiem neatkarīgi no finansējuma līmeņa jebkurā konkrētā reģionā;

P.  tā kā mazāk attīstītajos reģionos ir nepieciešama laba pārvaldība un efektīva valsts pārvalde, jo tās ievērojami palīdz radīt apstākļus ekonomikas izaugsmei; tā kā pārmērīgu noteikumu un kontroļu un procedūru ilguma un sarežģītības samazināšana un IKT instrumentu labāka izmatošana palīdzētu uzlabot efektivitāti un labu pārvaldību mazāk attīstītajos reģionos;

Q.  tā kā saskaņā ar septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju mazāk attīstītajiem reģioniem ir viszemākais Eiropas valsts pārvaldes kvalitātes indekss, kas nozīmē, ka publiskā sektora ieguldījumu ietekme ir ierobežota;

R.  tā kā ticamiem, atjauninātiem un sīkāk iedalītiem rādītājiem un statistikas datiem ir svarīga nozīme, lai politiskos lēmumus pieņemtu, esot labi informētiem, un lai tie būtu pārredzamāki, objektīvāki un taisnīgāki;

S.  tā kā ir jānovērš šķēršļi izaugsmei un jāsamazina infrastruktūras nepilnības mazāk attīstītajos reģionos;

T.  tā kā mazāk attīstītajos reģionos MVU tiek finansēti ar daudz augstāku procentu likmi un ar lielākām grūtībām saņem aizdevumus no banku nozares, lai līdzfinansētu ESI fondu projektus;

U.  tā kā četrām piektdaļām mazāk attīstīto reģionu vismaz 25 % iedzīvotāju dzīvo pilsētā vai tās svārstmigrācijas zonās, ko pazīst kā funkcionālo pilsētas teritoriju (FUA), un vienai piektdaļai mazāk attīstīto reģionu vairāk nekā 50 % iedzīvotāju dzīvo FUA;

V.  tā kā tradicionālās darbības, piemēram, mazapjoma nerūpnieciskā zveja vai lauksaimniecība, definē identitāti un dzīvesveidu lielākajā daļā piekrastes un lauku apvidu mazāk attīstītajos reģionos un tām piemīt ekonomiska, teritoriāla, sociāla un kultūras nozīme; tā kā ir vajadzīgas attīstības stratēģijas, lai palielinātu spējas noturēt un piesaistīt talantus, pieņemt jaunas tehnoloģijas un veicināt jaunus ieguldījumus,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nākusi klajā ar dienestu darba dokumentu par zemu ienākumu un zemas izaugsmes reģionu konkurētspēju — ziņojumu par mazāk attīstītajiem reģioniem; atzīmē, ka ziņojumā ir ierosināti vairāki pozitīvi risinājumi, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un darbvietu radīšanu šajos reģionos; turklāt uzsver, ka analīze attiecībā uz to konkurētspēju sniedz nozīmīgu ieguldījumu turpmākajās debatēs par kohēzijas politiku;

2.  atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenotas izmēģinājuma iniciatīvas mazāk attīstītiem reģioniem divos Rumānijas reģionos un, saņemot atbalstu no Pasaules Bankas, divos reģionos Polijā, it īpaši, lai noteiktu stratēģiskās prioritātes un konkrētus, ātri īstenojamus pasākumus; gaida šo iniciatīvu rezultātu publicēšanu;

3.  uzsver, ka kohēzijas politikai ir būtiska loma publiskā un privātā sektora ieguldījumu nodrošināšanā un veicināšanā visos ES reģionos — gan tiešā veidā, gan veicinot labvēlīgu vidi ieguldījumiem; uzskata, ka ES kopumā, lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, būtu jāveic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un mazina attīstības līmeņu atšķirības dažādo reģionu starpā un mazāk attīstīto reģionu atpalicības problēmu;

4.  aicina Komisiju definēt mazāk attīstītos reģionus NUTS III līmenī, balstoties uz vispārējiem ekonomikas un sociālajiem nosacījumiem, un mērķtiecīgāk noteikt šo jomu finansēšanu saskaņā ar ESI fondu plānošanas cikliem;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt īpaši pielāgotas stratēģijas, programmas un darbības attiecībā uz dažādajiem mazāk attīstītajiem reģioniem, ņemot vērā tendences un apakšreģionu līmeņa atšķirības  — jo izvēlētie virzieni un problēmas, ar kurām saskaras zemu ienākumu un zemas izaugsmes reģioni, būtiski atšķiras atkarībā no to īpatnībām — , izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai paātrinātu konverģenci un nodrošinātu labākos risinājumus darbvietu radīšanai, ekonomikas izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai; uzskata, ka šīs stratēģijas, programmas vai darbības būtu jākoordinē ar Pilsētprogrammu, jo mazāk attīstītie reģioni nav tikai lauku apvidi vien;

6.  uzsver, ka papildus tam, ka MVU attīstība un ieguldījums tajos ir vājš, joprojām ir ļoti augsts bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un tā ir viena no nopietnākajām un steidzamākajām problēmām lielākajā daļā mazāk attīstīto reģionu; uzsver, cik svarīga ir vidējā un augstākā izglītība, profesionālā apmācība, apmācība darba vietā un zināšanu nodošana, lai cīnītos pret satraucoši augsto jauniešu bezdarba līmeni un to, ka jaunieši lielā skaitā pamet šos reģionus; norāda, cik svarīga ir izglītība un apmācība un ieguldījumu palielināšana saistībā ar MVU un ģimenes uzņēmumu vajadzībām un attīstību; uzskata, ka jauniešu iesaistīšana uzlabo sniegumu, jo bieži vien viņi sniedz inovatīvus risinājumus;

7.  norāda, ka tāda izglītota un apmācīta darbaspēka klātbūtne, kas atbilst reģionālās ekonomikas vajadzībām, spēcīgi ietekmē konkurētspēju, produktivitāti un darba tirgus pievilcību, kas tad var attīstīties vidē, ko raksturo izaugsme un atvērtība publiskā un privātā sektora ieguldījumiem; uzskata, ka šajā kontekstā būtu jāņem vērā pašreizējā mazāk attīstīto reģionu situācija, jo īpaši rādītāji, kas raksturo iedzīvotāju aizbraukšanu, un tās negatīvā ietekme uz nodarbinātību; uzsver lauksaimniecības un zivsaimniecības nozīmi mazāk attīstītajos reģionos, jo tās, sekmējot ģimenes uzņēmumus un nodarbinātību, kā arī sociālo iekļautību, piegādā pārtiku un garantē pārtikas nodrošinājumu;

8.  norāda, ka diversifikācija daudziem lauksaimniekiem, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, ir kļuvusi par nepieciešamību, lai varētu nodrošināt papildus ieņēmumu avotus un veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas darbības; tomēr norāda, ka šāda diversifikācija nekādā ziņā nedrīkst aizstāt tradicionālākas darbības, piemēram, ilgtspējīgu zveju; mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes atbalstīt jūras ekonomikas un līdzīgus projektus, lai palīdzētu cilvēkiem mazāk attīstītajos reģionos attīstīt ekoloģiski ilgtspējīgus ienākumu avotus;

9.  cer, ka, īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020” nodarbinātības, izglītības un apmācības jomā, kā arī gaidāmo ES ilgtermiņa stratēģiju un tās mērķus, arī turpmāk tiks pienācīgi ņemtas vērā mazāk attīstīto reģionu īpašās vajadzības, jo īpaši attiecībā uz pastāvīgām infrastruktūras nepilnībām un cilvēkkapitāla attīstību, īpašu uzmanību pievēršot to skolēnu īpatsvaram, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un tā nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību; šajā sakarā aicina Komisiju pievērsties ESF līdzfinansējuma likmes iespējamā palielinājuma ietekmei nākamajā finansēšanas periodā;

10.  uzskata, ka ESI fondu plānošanā un īstenošanā nepieciešams atrast pareizo līdzsvaru starp strukturālo rīcību, sociālo politiku un industriālo politiku, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un darbvietu radīšanu, apvienojot dotācijas ar finanšu instrumentiem un piesaistot papildu finansiālo atbalstu, tādējādi palīdzot novērst atlikušās nepilnības; šajā sakarā uzsver, ka zema riska finanšu instrumentiem varētu būt priekšroka salīdzinājumā ar augstāka riska instrumentiem, ja vien to ļauj ekonomikas perspektīvas;

11.  konstatē, ka kohēzijas politika var kalpot kā instruments, lai novērstu konkurētspējas trūkumus un nesabalansētību, kā arī makroekonomikas asimetriju reģionu starpā, veicinot pievilcīgu un ilgtspējīgu vidi uzņēmumiem un iedzīvotājiem; uzsver to, ka zemas izaugsmes reģionos galvenās problēmas ir konstatētas saistībā ar piekļuvi kredītiem, līgumu izpildes panākšanu un mazākuma ieguldījumu aizsardzību, savukārt reģionos ar zemiem ienākumiem lielākās problēmas sagādā maksātnespējas jautājums, elektroenerģijas piegāde un līguma izpildes panākšana;

12.  konstatē, ka mazāk attīstītajos reģionos ir ievērojams migrācijas spiediens; uzskata, ka ESI fondu ieguldījums šīs problēmas risināšanā var būt sekmīgs tikai tad, ja efektīvi piemēro arī solidaritātes principu; uzskata, ka bēgļiem un migrantiem, kuriem piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir jāsaņem atbilstoša apmācība un izglītība, lai viņus integrētu darba tirgū;

13.  norāda, ka daudzas mazāk attīstīto reģionu problēmas ir līdzīgas tām problēmām, ar kurām saskaras tālākie reģioni; tādēļ atzinīgi vērtē stratēģiju, ko Komisija ierosināja savā paziņojumā: “Stiprāka un atjaunināta stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(9);

14.  uzskata, ka demogrāfiskos un sociālās attīstības kritērijus, piemēram, reģionālās sociālās attīstības indeksu, kā arī vides vai citus rādītājus, kā arī IKP, varētu apsvērt saistībā ar kohēzijas politiku un iekļaut turpmākos Komisijas ziņojumos par mazāk attīstītiem reģioniem, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīts mazāk attīstīto reģionu potenciāls;

15.  uzsver ekonomikas un finanšu krīzes negatīvo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz zemas izaugsmes reģioniem, kas samazināja rezerves budžeta politikas virzieniem, kā rezultātā tika samazināti publiskā sektora ieguldījumi; no otras puses, uzsver parāda samazināšanas nozīmi, lai novērstu budžeta deficītu un pielāgotu publiskā sektora ieguldījumus izaugsmes prasībām;

16.  uzskata, ka kohēzijas politikai ir pozitīva ietekme uz izaugsmes un nodarbinātības radīšanu; uzsver, ka jāpiemēro saskaņota nostāja par Stabilitātes un izaugsmes paktu attiecībā uz ciklisko nosacījumu elastību, strukturālajām reformām un valsts investīcijām, kuru mērķis ir īstenot nozīmīgas strukturālas reformas un līdzīgus projektus, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; atzīst nepieciešamību precizēt strukturālo reformu kontekstu un piemērošanas jomu kohēzijas politikas ietvaros; tomēr norāda, ka šādas strukturālas reformas dalībvalstīs un reģionos saskaņā ar atbalsta programmām var palīdzēt sasniegt labāku rezultātu ieguldījumiem saskaņā ar kohēzijas politiku;

17.  aicina veikt stingrākus pasākumus, lai palielinātu konverģenci starp visiem reģioniem, tostarp pasākumus, lai nodrošinātu to noturību pret negaidītiem satricinājumiem;

18.  norāda, ka mazāk attīstītajos reģionos, jo īpaši reģionos ar zemiem ienākumiem, piekļuve kredītam ir apgrūtināta, jo ir augstākas procentu likmes un zināmā mērā pastāv kredītsistēmas izvairīšanās no riska; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vieglāku piekļuvi kredītiem, lai palīdzētu MVU, lai veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus un lai veicinātu izaugsmi mazāk attīstītajos reģionos;

19.  uzsver, ka ES līdzekļi ir svarīgi, lai palielinātu šo reģionu ekonomisko noturību un kohēziju, kā arī konkurētspēju, ieguldījumus un sadarbības iespējas; tādēļ atzīst vietējo rīcības grupu ieguldījumu vietējo stratēģiju izstrādē; ierosina Komisijai apsvērt iespēju ierosināt piešķirt lielāku atbalsta daļu piešķirt sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), šādi palīdzot gan pārvarēt problēmas, gan veidot spējas; atgādina, ka mazāk attīstītie reģioni bieži saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, kā arī birokrātisku un administratīvu kavēšanos, kas kavē ES fondu darbību;

20.  uzskata, ka attiecībā uz reģioniem, ievērojot spēkā esošos makroekonomiskos apstākļus, kas noteikti Eiropas pusgadā, varētu tikt meklēti pozitīvi stimuli;

21.  ņem vērā to, cik svarīga ir pareizas ekonomikas pārvaldības efektivitāte, lai nodrošinātu efektīvu ESI fondu darbību kopumā, ar galīgo mērķi novērst nepilnības un novērst kavēšanos; šajā sakarā atbalsta nepieciešamību analizēt un pēc tam pārskatīt loģisko pamatu saiknei starp Eiropas pusgadu un kohēzijas politiku;

22.  uzskata, ka solidaritāte, institucionālā spēja, labas pārvaldības principa ievērošana, labāka savienojamība un digitalizācija šajos reģionos būtiski ietekmē to ekonomisko izaugsmi un esošo resursu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu; šā iemesla dēļ vērš uzmanību uz jautājumu par to, kā attiecīgajos reģionos atbalstīt un uzlabot pārvaldes un iestāžu kvalitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis izplatīt paraugpraksi attiecībā uz labāko valsts pārvaldes efektivitāti, jo efektīvai pārvaldībai vajadzētu būt galvenajam ieteikumam mazāk attīstītajiem reģioniem;

23.  šajā kontekstā uzsver partnerības principa un daudzlīmeņu pārvaldības nozīmi, kas ir jānostiprina, neskarot subsidiaritātes principu; uzskata, ka visu līmeņu valdību un ieinteresēto personu iesaistīšana stratēģiju un īpašu programmu izstrādē un īstenošanā, kā arī darbības, kas vērstas uz šiem reģioniem, ir būtiskas, lai radītu efektīvu Eiropas pievienoto vērtību;

24.  atkārtoti norāda, cik svarīga nozīme ir inovācijai, digitalizācijai un vietējo (veselības, sociālo un pasta) pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošanai, tādējādi radot labvēlīgu vidi un labu pamatu, lai sekmētu izaugsmi un uzlabotu kohēziju mazāk attīstītajos reģionos; uzskata, ka ātrgaitas interneta savienojumu nodrošināšana ir priekšnoteikums lauku un kalnu apgabalu dzīvotspējai; uzsver tādu daudznozaru projektu potenciālu, kuri veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību, izmantojot sinerģiju starp Eiropas fondiem;

25.  ierosina, ka būtu jāizstrādā konkrētām valstīm adresēti ieteikumi saistībā ar Eiropas pusgadu daudzgadu perspektīvā, paredzot termiņa vidusposma uzraudzību un pārskatīšanu, un tie jāuzskata par pozitīviem stimuliem strukturālo reformu uzsākšanai, nevis par instrumentiem, kas varētu izslēgt piekļuvi ieguldījumiem saskaņā ar kohēzijas politiku, lai veicinātu Savienības kopējo mērķu sasniegšanu;

26.  uzskata, ka pasākumi, kas sasaista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, kā izklāstīts Regulā 1303/2013, būtu rūpīgi jāanalizē, tostarp iesaistot visas ieinteresētās personas; turklāt uzskata, ka ESI fondu pamatojums būtu jāpārskata, ņemot vērā nākamo plānošanas periodu un ņemot vērā tā īstenošanu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam; uzskata, ka Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas pusgada un kohēzijas politikas sasaistes pielāgojumi; šajā sakarā ierosina pozitīvu stimulu sistēmu, paredzot rezerves, kas tiks izveidotas jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), kas varētu kalpot par finansējumu, kurš jāizmanto, kad dalībvalstis izpilda konkrētai valstij adresētos ieteikumus un citas prasības saskaņā ar Eiropas pusgadu;

27.  uzskata, ka ir īpaši nepieciešams atbalstīt mazāk attīstītajos reģionos ražošanas un vietējās uzņēmējdarbības aktivitātes, tostarp ilgtspējīgu tūrismu, aprites ekonomiku, vietējo enerģētikas pārkārtošanu, lauksaimniecību, rūpniecības produktus un inovāciju, kas vērsta uz MVU; uzskata, ka sinerģijai, kas rodas, efektīvi apvienojot finansējumu no reģionālajām un valsts iestādēm un ES instrumentiem, izmantojot integrētus teritoriālos ieguldījumus, vajadzētu palīdzēt radīt ekonomiskās iespējas, jo īpaši jauniešiem;

28.  uzsver, ka ir svarīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz ES attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi šajos reģionos; uzskata, ka dalībvalstīm, sagatavojot operatīvās un pārrobežu sadarbības programmas, būtu jāpievērš īpaša uzmanība mazāk attīstītiem reģioniem; tādēļ atgādina, ka ir svarīgi veicināt tiešas pārvaldības un ESIF līdzekļu izmantošanu līdztekus un saskaņojot to ar iespējām, ko sniedz kohēzijas politika;

29.  uzsver, cik svarīga ir ticama, atjaunināta un detalizēta statistika; tādēļ prasa, lai Komisija un Eurostat sniegtu statistikas datus pēc iespējas sīkāk un ģeogrāfiskā sadalījumā, lai tos varētu izmantot piemērotas kohēzijas politikas izstrādāšanai, tostarp mazāk attīstītos reģionos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumā sniegto informāciju;

30.  aicina Komisiju apsvērt pastāvošās saiknes starp kohēzijas politiku un makroekonomikas pārvaldību pārskatīšanu, atgādinot, ka politikai ir leģitimitāte, kas izriet tieši no Līgumiem, un tā ir viena no visredzamākajām Eiropas politikām, kā arī vissvarīgākā Eiropas solidaritātes un pievienotās vērtības izpausme visos Eiropas reģionos; uzskata, ka saiknei starp kohēzijas politiku un ekonomikas pārvaldības procesiem Eiropas pusgada ietvaros jābūt līdzsvarotai, abpusējai un vērstai uz pozitīvu stimulu sistēmu; atbalsta teritoriālās dimensijas tālāku atzīšanu, kas varētu būt izdevīga attiecībā uz Eiropas pusgadu; attiecīgi uzskata par nepieciešamu pieņemt līdzsvarotu pieeju ekonomikas pārvaldības un ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas noteikti Līgumos, kā arī ilgtspējīgai izaugsmei, nodarbinātībai un vides aizsardzībai;

31.  atgādina, ka visiem politiskajiem dalībniekiem nepieciešams atzīt kohēzijas politikas nozīmi, jo tā ir galvenais Eiropas ekonomikas politikas instruments publiskā un privātā sektora ieguldījumu veicināšanai, kas ņem vērā reģionu teritoriālās, sociālās un ekonomiskās īpatnības;

32.  aicina dalībvalstis, kā ierosināts Komisijas ziņojumā, pieņemt valsts un reģionālās attīstības stratēģiju un programmu, kuru mērķis ir atbalstīt mazāk attīstītus reģionus un uzlabot to administratīvās spējas, pārvaldību un citus galvenos izaugsmes faktorus; šajā sakarā aicina Komisiju sniegt tehnisko, profesionālo un praktisko palīdzību dalībvalstu, reģionu un pašvaldību iestādēm, lai izmantotu paraugpraksi un atbalstītu publisko pakalpojumu digitalizāciju;

33.  prasa, lai kohēzijas politika arī turpmāk būtu Savienības prioritāte un tiktu attiecīgi atbalstīta ar vērienīgu finansējumu, pat ņemot vērā spiedienu uz ES budžetu, un prasa palielināt sinerģiju ar citiem ES fondiem un piesaistīt papildu finansiālo atbalstu, izmantojot finanšu instrumentus daudzgadu plānošanas periodā pēc 2020. gada; uzsver, ka nedrīkstētu vājināt tādas vērtības kā Eiropas solidaritāte, ko iemieso kohēzijas politika;

34.  atgādina par Parlamenta atbildību izstrādāt un apstiprināt piemērotu tiesisko regulējumu turpmākajai kohēzijas politikai; uzsver, ka ir jāsaglabā kohēzijas politikas galvenā nozīme un mērķis saskaņā ar LESD 174. pantu, lai ne tikai panāktu konverģenci, bet arī lai novērstu teritoriju atpalikšanu; norāda uz nepieciešamību racionalizēt noteikumus un nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp politikas vienkāršošanu un atbilstošu kontroli, vienlaikus samazinot pārmērīgu administratīvo slogu; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāapsver Regulas (ES) Nr. 1301/2013 7. panta noteikumu attiecināšana uz ERAF, finansējot pilsētu saiknes ar to apkārtējām teritorijām mazāk attīstītajos reģionos;

35.  aicina Komisiju vairāk atbalstīt inovāciju sistēmas, piemēram, pētniecības un inovācijas stratēģijas lietpratīgai specializācijai, un stiprināt mijiedarbību starp uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības centriem mazāk attīstītajos reģionos; turklāt uzsver, ka labi savienotām teritorijām ir būtiska nozīme pētniecības partnerību darbā, ieskaitot Eiropas Inovāciju partnerības iniciatīvas, lai inovatīvā prakse varētu tālāk pilnveidot lauksaimniecības un saistīto uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību mazāk attīstītajos reģionos;

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, dalībvalstu valdībām un to valsts un reģionālajiem parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(3)

OV C 181, 19.5.2016., 29. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0053.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0245.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0254.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.

(9)

Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojums (COM(2017)0623).


PAMATOJUMS

Par reģionālo politiku atbildīgais Komisijas locekle Corina Creţu 2015. gada jūnijā uzsāka īstenot ierosmi par tādu faktoru noskaidrošanu, kuru dēļ tiek ierobežota izaugsme un ieguldījumi reģionos ar zemiem ienākumiem un zemu izaugsmi (tā saucamajos mazāk attīstītajos reģionos).

Šā ziņojuma izstrādes mērķis ir rast iespējamos risinājumus, ar kuriem atbalsta izaugsmi un palielina ienākumus šajos reģionos.

Runa ir par 47 reģioniem 8 dalībvalstīs. Pie tādiem pieder:

•  Reģioni ar mazu izaugsmi: reģioni, kuru IKP ir tuvu Eiropas vidējam līmenim, taču tajos nav novērojama nekāda izaugsme. Pie tādiem pieder Itālijas, Spānijas, Grieķijas un Portugāles reģioni;

•  Reģioni ar zemiem ienākumiem: reģioni, kuru IKP joprojām ir ļoti zems, bet kuros ir novērojama ļoti augstas izaugsmes tendence. Šajos reģionos, kuru atpalicības sākumpunkts bija daudz zemāks kā citos reģionos, kohēzijas politiku patlaban īsteno, sasniedzot izcilus rezultātus (runa ir par Bulgārijas, Ungārijas, Polijas un Rumānijas reģioniem).

Vispārīga informācija

Makroekonomiskais konteksts ievērojami ietekmē reģionālo izaugsmi. Krīzes izraisītā makroekonomiskā asimetrija var padarīt nebijušu divu desmitgažu ilgo darbu, ko veica, īstenojot kohēzijas politiku, jo īpaši reģionos ar mazu izaugsmi, kuros valsts un privātā parāda līmenis rada bažas un kavē to attīstību.

Mazāk attīstītiem reģioniem ir zemāks ražīguma, skolu apmeklējuma un nodarbinātības līmenis. Darba tirgus neelastība un stagnējošā uzņēmējdarbības vide šo reģionu ekonomikas ietekmē negatīvi.

Nepietiekami attīstītas reģionālās inovāciju sistēmas, kvalifikācijas trūkums un institūciju zemā kvalitāte apdraud šo reģionu izaugsmes potenciālu.

Reģionos ar zemiem ienākumiem ir novērojama nemitīga iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko jo īpaši izraisa migrācija, sevišķi jauniešu un kvalificētā darbaspēka aizceļošana uz reģioniem, kuri no profesionālā viedokļa ir pievilcīgāki.

Publisko un privāto ieguldījumu līmenis ir krities jo īpaši reģionos ar zemu izaugsmi.

Komisija ir noskaidrojusi iespējamos risinājumus, viens no kuriem ir attiecību starp uzņēmumiem un starp uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm uzlabošana, ieguldījumi infrastruktūrā un izglītībā, saiknes starp pilsētām un nomales teritorijām uzlabošana, lielāki ieguldījumi publiskās iestādēs, lai uzlabotu publiskās administrācijas efektivitāti un lietderību un nostiprinātu Eiropas pusgada saikni ar kohēzijas politiku, konstatējot ieguldījumu veikšanas jomas.

Ziņojums

Referente uzskata, ka EK ziņojumā ir sniegti pieturas punkti, kas rosina uz pārdomām un turpmāku padziļinātu darbību. Komisija uzskata, ka neefektīvs ir darba tirgus, kas ir neelastīgs, jo tajā dominē koplīguma pieeja.

Īstenais klupšanas akmens, pēc referentes domām, ir kohēzijas politikas saikne ar Eiropas ekonomisko politiku.

Šajā sakarībā jāteic, ka ziņojumā ir aplūkoti turpmāk aplūkotie trīs punkti.

Valsts parāds un ekonomiskā izaugsme

Komisija apgalvo, ka valsts parāds ir uzskatāms par izaugsmes šķērsli un līdz ar to — arī par kohēzijas politikas optimālas īstenošanas šķērsli, un savā ziņojumā tā konstatē tiešu kohēzijas politikas saikni ar valsts parādu, uzskatot, ka pēdējais faktiski grauj struktūrfondu spēju radīt attīstību un izaugsmi.

Stabilitātes paktā noteiktie pienākumi samazināt publisko parādu, pēc referentes domām, ierobežo publisko ieguldījumu iespējas, un mazāk attīstītos reģionus, kas lielākoties ir atkarīgi no šiem resursiem, šo ieguldījumu trūkums negatīvi ietekmē vairāk kā citus. Referente pievērš uzmanību tam, ka budžeta saistības kohēzijas politikas ieguldījumus ierobežo vēl vairāk par attiecīgās dalībvalsts valsts parādu. Šā iemesla dēļ būtu svarīgi — lai kohēzijas politika varētu radīt attīstību un nodarbinātību, līdzfinansējums ir jāatsaista no stabilitātes paktā noteiktajām budžeta saistībām.

Kohēzijas politikas saikne ar makroekonomiskajiem nosacījumiem

Referente uzskata, ka makroekonomisko nosacījumu mehānisms ir jāreformē, lai novērstu to, ka tieši šajos apgabalos, kuros pastāv vislielākās strukturālās problēmas, ieguldījumi tiek apdraudēti. Gan kohēzijas, gan citu Savienības politikas nostādņu gadījumā iespējamie nosacījumi būtu jābalsta uz pamatvērtību un līdzāspastāvēšanās vērtību ievērošanu, nevis uz makroekonomisko parametru izpildi.

Makroekonomisko nosacījumu sasniegšana, pēc referentes domām, būs jāņem vērā arī turpmāk kā viens no kohēzijas pasākumu veikšanas parametriem, taču tas ir jādara, raugoties no pozitīvas un konstruktīvas perspektīvas, lai nodrošinātu pamudinājumus un vēlmi veikt reformas.

Kohēzijas politika un Eiropas pusgads

Referente norāda, ka Komisija vēlētos, lai kohēzijas politikas un katrai valstij Eiropas pusgada ietvaros izteikto īpašo ieteikumu saikne būtu ciešāka, taču nepasaka, kā to šo ciešāko saikni panākt. Ieteikumi nedrīkstētu kalpot par ierobežojumu, bet par stimulu un atbalstu arī reģioniem. Ņemot vērā, ka jo īpaši reģionos ar zemu izaugsmi, ir jāveic strukturālas reformas, ieteikumiem būtu jāattiecas uz daudzgadu perspektīvu.


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (25.1.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par Mazāk attīstītajiem ES reģioniem

(2017/2208(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Viorica Dăncilă

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Komisijai ir jānodrošina tā ieguldījumu veida nepārtrauktība, kuru pašlaik veic kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais pīlārs, kas ir būtisks finansēšanas instruments, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, kas sekmē konkurētspēju, inovācijas un nodarbinātību mazāk attīstītajos lauku un kalnu reģionos, un nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību; tā kā otrais pīlārs arī nodrošina finanšu stimulus ieguldījumiem lauku apvidos konkrētu teritoriālo vajadzību risināšanai; tā kā šie finansiālie stimuli savukārt palīdz sasniegt transversālos mērķus vides aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā; tā kā pirmais pīlārs nodrošina stimulus un atbalstu lauksaimniecības un agroekoloģiskajai praksei, kas dod labumu videi un sniedz pamudinājumu cilvēkiem, piemēram, gados jauniem lauksaimniekiem, nodarboties ar lauksaimniecību;

B.  tā kā lauksaimniecība — gan reģionos ar zemu ienākumu līmeni, gan ar zemu izaugsmes līmeni — nodrošina ievērojami lielāku nodarbinātības īpatsvaru nekā vidēji ES 28 dalībvalstīs; tā kā tas ir veselas piecas reizes lielāks reģionos ar zemiem ienākumiem un 2,6 reizes lielāks reģionos ar zemu izaugsmes līmeni;

C.  tā kā ziņojums par atpalikušiem reģioniem lielā mērā attiecas uz laikposmu no 2000. līdz 2013. gadam, atjauninājumam saturot datus par laiku līdz 2014. vai 2015. gadu, un tajā netiek ņemta vērā lauksaimniecība;

D.   tā kā zems vietējais politiskās prioritātes un ieguldījumu līmenis, nepietiekama fiziskā un digitālā infrastruktūra, zema savienojamība, pakalpojumu trūkums un bieži vien nepietiekamas institucionālās spējas vai vietēju publisko pakalpojumu neesamība, prasmju atšķirība un pieaugošs kredītsaistību līmenis lauku un lauksaimniecības kopienās — tie visi ir būtiski šķēršļi dzīvotspējīgu un pašpietiekamu lauku uzņēmumu un kopienu veiksmīgai attīstībai, kuru dēļ daudzi jaunieši ir spiesti pamest lauku apvidus un doties projām un saasinās kvalificēta darbaspēka trūkums, un pasliktinās reģiona nākotnes izredzes;

E.  tā kā dažos ES reģionos ar zemu ienākumu līmeni zemes sagrābšanas un zemes koncentrēšanas problēma ir nozīmīgs šķērslis tam, lai varētu palīdzēt reģioniem attīstīties un augt;

F.  tā kā viens no plašākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem ES ir lauku apgabalu situācijas uzlabošana, ko varētu paveikt ar viedu pieeju;

G.  tā kā dzimumu līdztiesības jautājumus parasti risina ieteikuma rakstura politikas jomās, nevis jomās, kurās izmanto saistošus politikas pasākumus, piemēram, reģionālās politikas jomās, kurām piešķir lielāku finansiālo atbalstu,

1.  uzskata, ka lauksaimniecība, lauksaimniecības pārtikas nozare un lauku uzņēmējdarbība ir daļa no risinājuma, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un atdzīvinātu lauku apgabalus, veicinātu ģimenes uzņēmumus un radītu jaunas darbvietas veidā, kas atvieglo plašu un nediskriminējošu sociālo iekļaušanu, un ir teicami instrumenti, ar kuriem cīnīties pret nabadzību un nevienlīdzību un palielināt ienākumu līmeni mazāk attīstītajos reģionos, vienlaikus palīdzot ilgtspējīgi saglabāt lauku ainavu, veicināt ekosistēmas pakalpojumus un cīnīties pret lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrībai pieejamo pakalpojumu samazināšanos; uzsver to, kāda stratēģiskā nozīme mazāk attīstajos reģionos ir lauksaimniecībai, kas nodrošina pārtiku un garantē šiem reģioniem pārtikas nodrošinājumu;

2.  uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka laukos samazinās iedzīvotāju skaits un dodas projām jaunieši, kuri ir nepieciešams resurss, lai varētu ekonomiski un sociāli atjaunoties minētās kopienas;

3.  norāda, ka lauku apgabali ir ne tikai apgabali, kur strādā lauksaimnieki un tiek audzēta pārtika, bet tā ir arī mājvieta miljoniem eiropiešu, kuri dzīvo kopienās ar aizvien mazāk iespējām;

4.  aicina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt izglītībā, lai piesaistītu un noturētu mazāk attīstītajos lauksaimniecības reģionos augsti kvalificētus cilvēkresursus;

5.  uzsver, cik svarīgi ir lauku attīstības fondi, lai veicinātu šo reģionu ekonomisko izturētspēju un teritoriālo kohēziju, kā arī konkurētspēju, izmantojot īpaši šim mērķim paredzētus projektus, kas balstās uz augšupēju pieeju, ieguldījumus, iespējas kooperācijai un infrastruktūras attīstību; tādēļ atzīst vietējās rīcības grupu devumu, izstrādājot vietējās stratēģijas, atbalstot ieinteresēto pušu tīkla veidošanu un individuālu LEADER projektu novērtēšanu un izvērtēšanu, un tādēļ aicina lielāku atbalsta daļu piešķirt sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), šādi palīdzot gan pārvarēt problēmas, gan veidot spējas; uzsver, cik svarīga nozīme ir zināšanu pārnesei un tam, lai mazāk attīstajiem reģioniem nodrošinātu vieglāku piekļuvi lauksaimniecības inovācijām; norāda, ka ar jauniešu iesaistīšanu lauksaimniecības darbībās tiek uzlabots sniegums, jo viņi iegulda inovatīvus risinājumus un ievieš lauksaimniecībā progresīvas tehnoloģijas;

6.   uzsver, ka ir svarīgi saglabāt atbilstošus ES reģionālās attīstības fondus laikposmam pēc 2020. gada, lai apmierinātu šo reģionu vajadzības, pirmām kārtām ņemot vērā potenciālo lauksaimniekošanas izaugsmi, vienlaikus ievērojot to, ka ir nepieciešams pastāvīgs finansējums visiem ES reģioniem, jo globalizācijas, klimata pārmaiņu un rūpniecības pārkārtošanās sekas neaprobežojas tikai ar mazāk attīstītajiem reģioniem, kā izklāstīts Komisijas 7. Kohēzijas ziņojumā, bet arī ievērojami ietekmē, piemēram, reti apdzīvotas teritorijas; atzīst, cik svarīga nozīme ir pirmā pīlāra maksājumu shēmām jo īpaši attiecībā uz mazāk attīstajiem reģioniem, un tādēļ aicina, lai tās būtu pēc iespējas tuvākas līmeņiem pašreizējā KLP;

7.   uzsver, ka, neraugoties uz spiedienu uz ES budžetu, no finansējuma lauku attīstībai un KLP nevar atkāpties; uzsver, ka Brexit radīs sekas visām dalībvalstīm un tam var būt negatīva ietekme uz lauku reģioniem; prasa identificēt šos reģionus un tos atbalstīt;

8.  uzsver nepieciešamību pēc lielākas elastības lauku attīstības fondu pārvaldībā un uzsver, cik svarīgi ir saraut saikni starp lauksaimniecības finansējumu un budžeta ierobežojumiem;

9.  uzsver, ka visaptverošas un laika ziņā labi plānotas attīstības stratēģijas ir nepieciešamas ne vien, lai risinātu dažas no mazāk attīstīto lauksaimniecības reģionu pamatproblēmām, bet arī, lai uzlabotu to spēju ieviest jaunu tehnoloģiju, noturēt un piesaistīt talantus un radīt un veicināt jaunus ieguldījumus;

10.  uzskata, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras atpalikuši reģioni, ir produktivitātes un nodarbinātības palielināšana lauksaimniekošanā;

11.  uzsver, cik svarīga ir iespējamā sinerģiskā ietekme ir tam, ka mazāk attīstītajos reģionos liela, bet sarūkoša daļa no kopējās nodarbinātības ir lauksaimniecībā un ka ir izredzes spēt nodrošināt stabilu tradicionālo augstas kvalitātes produktu attīstības pamatu, piemēram, attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktiem, kalnu produktiem vai vietējām specialitātēm, un veicināt pārtikas nodrošinājumu un vides ilgtspējas pasākumus; tāpat arī norāda uz potenciālu attīstīt tūrisma darbības, jo īpaši lauku tūrismu un agrotūrismu; uzsver Parlamenta 2015. gadā pausto aicinājumu paplašināt ES mēroga ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomu tā, lai ietvertu arī ar lauksaimniecību nesaistītus produktus; uzskata, ka šāda paplašināšana dotu stimulu visiem lauku apgabaliem Eiropas Savienībā, pievienojot vērtību tradicionālajiem produktiem un radot nodarbinātību lauku reģionos; mudina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai paplašinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības jomu, attiecinot to arī uz produktiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību;

12.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt vietējās iniciatīvas, kas paredzētas vietējo produktu apstrādei, mārketingam, izplatīšanai un patēriņam, kā arī vietējai tirdzniecībai;

13.  atkārtoti norāda, cik svarīga nozīme ir inovācijai, pienācīgas gradācijas digitalizācijai un vietējo (veselības, sociālo un pasta) pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošanai, tādējādi radot labvēlīgu vidi un labu pamatu, lai sekmētu izaugsmi un uzlabotu kohēziju mazāk attīstītajos reģionos; uzsver, ka laba infrastruktūra, jo īpaši ātrdarbīga interneta pieslēgumu nodrošināšana, kas ir priekšnoteikums lauku rajonu dzīvotspējai, var palīdzēt risināt problēmu saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos un var palīdzēt piesaistīt kvalificētu darbaspēku, kas vajadzīgs izaugsmei šajos apgabalos; atgādina, ka attīstības kombinācijā būtiska nozīme ir izglītībai un apmācībai, kam var tālāk palīdzēt ar savstarpējo saistību tiešsaistē; atzinīgi vērtē Komisijas pārdomu dokumentu attiecībā uz lauksaimniekošanas nākotni, kas paredz lielāku ieguldījumu koncentrēšanu aprites ekonomikas un bioekonomikas jomā, kura sniedz nozīmīgu nodarbinātības potenciālu, un „viedo ciematu” iniciatīvas attīstīšanu, izmantojot atbalstu vietējām kopienām, lai nodrošinātu digitalizāciju un pakalpojumu infrastruktūras attīstību;

14.  uzsver sociālās lauksaimniekošanas modeli un tā potenciālu apvienot cilvēkus lauku apgabalos, un jo īpaši tuvināt lauksaimniekošanu iedzīvotājiem; uzskata, ka šis modelis ir svarīgs instruments, kas dod plašu terapeitiskā atbalsta pakalpojumu klāstu vietējai kopienai, vienlaikus savienojot lauksaimniekus ar plašāku kopienu;

15.  norāda, ka inovatīvu projektu, piemēram, „viedo ciematu” iniciatīvas, pilnīga īstenošana ļoti lielā mērā ir atkarīga no savienojamības plašākas izvēršanas kopā ar izglītību; mudina veikt tālākus pasākumus, lai apturētu iedzīvotāju samazināšanos lauku apvidos, veicinātu ģimenes saimniecības un veicinātu labāku vides pārvaldību, sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un darbavietu radīšanu ar viedu pieeju;

16.  norāda, ka dzimumu lomu izmaiņu veicināšanai nolūkā panākt, lai sievietes arvien vairāk varētu izmantot reģionālās paplašināšanas priekšrocības, ir būtiska nozīme un tā var arī pastiprināt tirdzniecības un rūpniecības konkurētspēju jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija KLP nākošās reformas ietvaros piešķir prioritāti paaudžu maiņai; uzskata, ka šī prioritāte dos ieguldījumu ES lauku reģionu ilgtspējā;

18.  norāda, ka diversifikācija ir kļuvusi nepieciešama daudziem lauksaimniekiem, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, lai nodrošinātu papildus ieņēmumu avotus;

19.   uzsver, ka labi savienotas teritorijas, kas izvirza par prioritāti lauku apgabalus un pilnveido tos, ir būtiskas pētniecības partnerību darbā, ieskaitot Eiropas Inovāciju partnerības iniciatīvas, lai inovatīvā prakse varētu tālāk pilnveidot lauksaimniecības un saistīto uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību un pastiprināt izaugsmi lauku apvidos mazāk attīstītajos reģionos; šajā ziņā uzskata, ka pastāv ļoti aktuāla nepieciešamība veicināt sadarbību ES reģionu starpā NUTS 2 līmenī;

20.  uzsver, cik noderīga ir teritoriālā pieeja, kas nodrošina pietiekamu infrastruktūru un sociālo kapitālu katram reģionam; uzsver, ka lauku reģionos ir nepieciešami pakalpojumi, ar kuriem atvieglot slogu, kas saistīts ar lauksaimniekošanu, piemēram, profesionālās konsultācijas, finanšu konsultācijas un konsultācijas par lauku saimniecību pārvaldības praksi; atgādina, ka, lai saglabātu šos apgabalus, ir vitāli svarīgi piedāvāt sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītību, arodmācību, veselības aizsardzību, valsts sociālos pakalpojumus, sabiedrisko transportu un publiskos pasta pakalpojumus; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju palīdzēt kopienām mazāk attīstītajos reģionos ar atbilstošiem rīkiem, kas rada slēgtus ražošanas ciklus un palīdz saglabāt reģionos pievienotās vērtības procesus, tādējādi radot aktīvu lauku ekonomiku un apturot cilvēku aizplūšanu no laukiem;

21.  aicina Komisiju nodrošināt, lai līdzfinansēšanu saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem neierobežotu Stabilitātes un izaugsmes pakta limiti.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Stefan Eck, Jens Gieseke, Maria Heubuch, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Hannu Takkula, Tom Vandenkendelaere, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Jens Gieseke, Esther Herranz García, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Tom Vandenkendelaere

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Karin Kadenbach, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

ECR

Richard Ashworth, Jørn Dohrmann, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson, Stanisław Ożóg

ALDE

Ivan Jakovčić, Ulrike Müller, Hannu Takkula

GUE/NGL

Stefan Eck, Luke Ming Flanagan

Verts/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

EFDD

Marco Zullo

1

-

EFDD

John Stuart Agnew

2

0

ENF

Philippe Loiseau, Laurenţiu Rebega

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (31.1.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par mazāk attīstītajiem ES reģioniem

(2017/2208(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Nicola Caputo

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par piekrastes mazapjoma zvejas inovāciju un diversifikāciju no zivsaimniecības atkarīgos reģionos(1),

  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par zvejas tūrisma lomu zivsaimniecības nozares dažādošanā(2),

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par kohēzijas un attīstības veicināšanu ES tālākajos reģionos: LESD 349. panta īstenošana(3),

  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par jauno kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)(4),

  ņemot vērā Regulu (ES) Nr.1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(5),

  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 508/2014 par jauno Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)(6),

A.  tā kā zveja, jo īpaši mazapjoma nerūpnieciskā zveja, ir tradicionāla nodarbošanās, kas ar savu īpašo raksturu veido identitāti un dzīvesstilu lielākajā daļā piekrastes teritoriju, kuras ir „zemas izaugsmes reģioni” (piemēram, Itālijas Mecodžorno, un Grieķijā, Horvātijā, Spānijā un Portugālē) un “zemu ienākumu” reģioni (piemēram, Bulgārijā un Rumānijā), kas minēti attiecīgajā Komisijas ziņojumā;

B.  tā kā 12 % planētas iedzīvotāju iztika ir atkarīga no zvejas un akvakultūras, kas nozīmē, ka zivju produktu tirdzniecībai var būt milzīga sociāla un ekonomiska ietekme, jo gandrīz 40 % no saražotās produkcijas tirgo starptautiski, tās gada eksporta vērtībai sasniedzot vairāk nekā EUR 115 miljardus;

C.  tā kā mazapjoma, nerūpnieciskai, piekrastes un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zvejai ir ekonomiska, teritoriāla, sociāla un kultūras nozīme daudzos ES piekrastes reģionos, tostarp salās un tālākajos reģionos, un šī nozare būtu jāaizsargā un jāatbalsta, ņemot vērā rūpniecisko un lielapjoma zveju un rūpniecisko akvakultūru;

D.  tā kā nerūpnieciskajā zvejā izmanto zvejas rīkus un paņēmienus, kas mazāk ietekmē apdraudēto krājumu stāvokli;

E.  tā kā nerūpnieciskajai zvejai ir ievērojama ietekme uz Savienības mazāk attīstīto piekrastes un salu kopienu nākotni; tā kā ir nepieciešams veicināt jauniešu interesi par iesaistīšanos šajā nozarē un piedāvāt viņiem augstas kvalitātes apmācību, tostarp nerūpnieciskās un piekrastes zvejas jomā, ar mērķi veicināt attīstību reģionos, kas ir atkarīgi no zvejas, un motivēt iedzīvotājus palikt šajos reģionos;

F.  tā kā, lai sasniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), ir nepieciešama reģionāla pieeja, kurā tiktu ņemti vērā zinātniski kritēriji un sociāli ekonomiski apsvērumi;

G.  tā kā ES ir pasaulē lielākais zivju produktu tirgus, ir jo vairāk nepieciešams nodrošināt to, ka zvejas darbības ir ne tikai rentablas, bet arī līdzsvarotas un ilgtspējīgas;

H.  tā kā zveja ir turpinājusi samazināties, vēl vairāk veicinot dziļo ekonomikas pagrimumu daudzos piekrastes un salu reģionos, tostarp mazāk attīstītajos reģionos, izraisot iedzīvotāju skaita samazināšanos, viņiem izceļojot uz citiem reģioniem labāku darba un izglītības izredžu dēļ;

I.  tā kā pasākumiem, kas skar šos reģionus un kas ir pieņemti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas, ir jābūt ilgtspējīgiem no sociālā un ekonomiskā viedokļa, lai nodrošinātu, ka mazapjoma zveja saglabā dzīvotspēju; tā kā piekrastes zvejā zvejotās sugas ir ļoti nozīmīgas sociāli ekonomiskā ziņā, lai gan tās aptver tikai nelielu daļu no komerciālo zvejniecību nozvejas apjoma;

J.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pants paredz, ka, “piešķirot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, ... tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus” un ka ”izmantotie kritēriji var ietvert inter alia ... devumu vietējai ekonomikai”; tā kā šajā sakarībā ES īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstīto reģionu flotēm;

K.  tā kā sievietēm ir būtiska loma nerūpnieciskajā zvejā, jo īpaši attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar pārstrādes ķēdi un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zveju;

L.  tā kā ES kohēzijas politikas mērķis ir mazināt atšķirības starp ES reģioniem un dalībvalstīm, veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo saplūšanu, ņemot vērā zvejas nozares un ar to tieši vai netieši saistīto nozaru lielo nozīmi piekrastes reģionu attīstībā;

M.  tā kā daudzas gan tiešās, gan netiešās darbvietas, kuras nodrošina zvejniecības, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zvejas un akvakultūras nozares un saistītās nozares, kā arī zivju tirdzniecības un pārstrādes nozares, piešķir tām lielu sociālekonomisko nozīmi;

N.  tā kā dažas piekrastes zvejas teritorijas atrodas netālu ekonomiski attīstītiem reģioniem un tūrisma galamērķiem, taču tās tomēr nespēj panākt pienācīgu ekonomikas izaugsmi;

O.  tā kā šajos reģionos pieaug spiediens attiecībā uz jūras resursu izmantošanu un zivsaimniecība bieži tiek atstāta novārtā, priekšroku dodot tūrisma nozarei, pat ja šīs divas nozares ir savietojamas un papildina cita citu;

P.  tā kā LESD 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu (TR) īpašā ekonomiskā un sociālā situācija, ko apgrūtina tādi strukturāli faktori kā attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, apgrūtināts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no neliela skaita ražojumu utt., un minēto faktoru nemainība un apvienojums, kas nopietni kavē šo reģionu attīstību;

Q.  tā kā liela daļa vietējo iedzīvotāju mazāk attīstītajos reģionos, jo īpaši TR, ir atkarīgi no darbībām, kas saistītas ar mazapjoma piekrastes un vietējo zveju, un tā kā trūkst jauniešu, kas iesaistītos šāda veida darbībās, jo tās nav pievilcīgas, to veikšanai nav vajadzīgas īpašas prasmes un tās bieži vien slikti apmaksātas;

R.  tā kā viens no veidiem, kā garantēt, ka zivsaimniecības produkti no tālākajiem reģioniem ir konkurētspējīgi, ir nodrošināt, lai no šiem reģioniem nākušu zivju cena ievērojami nepalielinātos transporta izmaksu dēļ, tām sasniedzot galvenos galamērķa tirgus;

S.  tā kā atpūtas zvejai un ar to saistītajam tūrismam ir būtiska ekonomiska ietekme, kas varētu nodrošināt ekonomikas dažādošanu šajos reģionos;

T.  tā kā ES jūras nozaru ekonomikas stratēģija veicina un atbalsta ilgtspējīgu ekonomikas attīstību piekrastes teritorijās;

U.  tā kā jūras un piekrastes tūrisms nodrošina darbu 3,2 miljoniem cilvēku un ES rada bruto pievienoto vērtību EUR 183 miljardu apmērā,

1.  uzsver zvejas, jo īpaši mazapjoma zvejas, un ilgtspējīga piekrastes un jūras tūrisma nozīmi visaptverošas, sociālas un vidi saudzējošas jūras nozaru ekonomikas attīstībā; uzsver, cik svarīgi ir dažādot tūrisma piedāvājumu, veicinot ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas darbības, kas visu gadu atvieglo un sekmē piekļuvi jūras mantojumam, zemūdens tūrismam, gastronomiskajam tūrismam un ūdenssportam ar mērķi kompensēt tūrisma sezonalitāti; uzskata, ka ir nepieciešams sniegt lielāku finansiālo atbalstu MVU, kas izstrādā inovatīvus risinājumus piekrastes un jūras tūrisma nozarē, izmantojot tādus finanšu instrumentus kā “Apvārsnis 2020”;

2.  norāda, ka dažādošana ir kļuvusi par nepieciešamību daudziem mazapjoma zvejniekiem gandrīz visur, taču sevišķi mazāk attīstītos reģionos, jo viņu ienākumi no zvejas darbībām bieži ir nepietiekami, līdz ar to viņi ir spiesti izmantot papildu ienākumu avotus, tostarp pievērsties jauniem ar nozari saistītiem tūrisma veidiem, piemēram, zvejas tūrismam; mudina Komisiju un dalībvalstis vienlaikus ar EJZF atbalstīt dažādu ES fondu izmantošanu, lai attīstītu zvejas tūrismu un zivju pārstrādi šajos reģionos un tādējādi dažādotu ienākumu avotus. tomēr uzsver, ka šāda dažādošana nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt pašreizējās zvejas darbības un ka mazapjoma zvejniekiem ir jāsaņem atzīšana un finanšu atbalsts, pat bioloģiskajos saudzēšanas periodos;

3.  aicina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt apmācībā un tehnoloģiskajā attīstībā visās zivsaimniecības nozarēs, lai piesaistītu kvalitatīvus cilvēkresursus zivsaimniecības nozarei atpalikušos reģionos un nodrošinātu, ka šie cilvēresursi paliek šajos reģionos; norāda, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā un pasākumi, lai veicinātu apmācību zivsaimniecības nozarē, ir būtiski priekšnoteikumi ilgtspējīgas un konkurētspējīgas izaugsmes nodrošināšanai; uzsver, ka ESF var būt liela nozīme, uzlabojot izglītību un apmācību, tostarp attiecībā uz nerūpniecisko un piekrastes zveju; uzsver, cik svarīga ir zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG), kas nodrošina atbalstu zivsaimniecības nozarē, dibināšana un darbība;

4.  aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes nodrošināt ilgtspējīgu inovatīvu infrastruktūru, tostarp, piemēram, ātrdarbīgus interneta savienojumus un kvalitatīvas IT, lai palīdzētu zvejniekiem mazāk attīstītajos reģionos panākt lielāku daudzveidību papildus tradicionālām zvejas darbībām, uzlabojot veiktās darbības un padarot tās savietojamākas ar citām saimnieciskās darbības nozarēm, jo īpaši papildinošām nozarēm; uzsver tādu daudznozaru projektu potenciālu, kuri veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību vismazāk attīstītos piekrastes reģionos, izmantojot sinerģiju starp Eiropas fondiem, jo īpaši ERAF, EJZF un ESF; uzsver, ka jūras nozaru ekonomika ir svarīga, jo var sekmēt ekonomikas izaugsmi atpalikušos piekrastes un salu reģionos;

5.  uzsver nepieciešamību atbalstīt ražotāju un starpprofesiju organizāciju izveidi un darbību ar mērķi uzlabot nozares konkurētspēju un vietu tirgū;

6.  uzsver, ka jaunajam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), ar ko pirmo reizi apvieno integrētās jūrlietu politikas un zivsaimniecības finansēšanu ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB), būs liela nozīme zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes ilgtspējīgas un vidi saudzējošas attīstības atbalstā, kā arī no šīm nozarēm atkarīgu zvejas kopienu ieņēmumu dažādošanā, jo īpaši saistībā ar mazapjoma piekrastes zveju, sieviešu un jauniešu profesionālo apmācību un jaunu uzņēmēju piesaistīšanu nozarei; aicina dalībvalstis paātrināt EJZF un jo īpaši tā sastāvdaļu, kas paredzētas profesionālās apmācības un prasmju nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem, izmantošanu, kā arī paredzēt darbības, kas papildinātu tradicionālo zveju; uzskata, ka ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt zivju pārvadāšanu no tālākajiem reģioniem, līdz tās sasniedz starptautisko tirgu, un vēlams šo atbalstu palielināt, lai garantētu godīgu konkurenci ar produktiem no citām vietām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu EJZF laikposmam pēc 2020. gada, lai tas turpinātu atbalstīt to piekrastes reģionu attīstību, kuri ir atkarīgi no zvejas;

7.  uzsver, ka zvejnieki, jo īpaši mazapjoma zvejnieki, daudzos atpalikušos reģionos saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam parādu sloga un spiediena uz publiskajām finansēm dēļ minētajās teritorijās, kā arī ar birokrātiskiem un administratīviem kavējumiem, kas traucē EJZF darbību; tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai izstrādātu piemērotus finanšu instrumentus, kas būtu pielāgoti zvejnieku un viņu uzņēmumu vajadzībām; mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest vienkāršotu un ātrāku procedūru EJZF izmantošanai attiecībā uz atpalikušajiem reģioniem; aicina Komisiju izskatīt iespēju izveidot instrumentu, lai atbalstītu zivsaimniecības tālākajos reģionos, par pamatu ņemot saskaņā ar POSEI programmu lauksaimniecības jomā veiktos pasākumus, jo tas palīdzētu maksimāli izmantot zvejas potenciālu minētajos reģionos;

8.  aicina pilnībā piemērot LESD 349. pantu ES politikas virzieniem, noteikumiem, fondiem un programmām, kas saistīti ar zivsaimniecību, un jo īpaši EJZF ietvaros, lai reaģētu uz īpašajām grūtībām, ar ko saskaras tālākie reģioni;

9.  mudina Komisiju un dalībvalstis vienlaikus ar EJZF atbalstīt dažādu ES fondu izmantošanu, lai attīstītu zvejas tūrismu un zivju pārstrādi attiecīgajos reģionos un tādējādi dažādotu to ienākumu avotus.

10.  aicina Komisiju nolūkā nodrošināt zvejniecības nozares izdzīvošanu tālākajos reģionos un atbilstīgi atšķirīgas attieksmes principiem attiecībā uz nelielām salām un teritorijām, kas minētas 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM), ieviest atbalsta pasākumus, pamatojoties uz LESD 349. pantu, lai nodrošinātu finansējumu (ES vai valsts līmenī) tālāko reģionu mazapjoma un tradicionālās zvejas kuģiem, kuri izkrauj nozveju tālāko reģionu ostās un veicina ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī, ar mērķi uzlabot cilvēku drošību, nodrošināt atbilsmi ES higiēnas standartiem, apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un panākt lielāku ekoloģisko efektivitāti;

11.  atbalsta dalībvalstu centienus izveidot preferenciālu nodokļu režīmu minētajiem reģioniem, lai veicinātu ieguldījumus un apkarotu nabadzību

12.  uzsver, ka ir svarīgi attīstīt un veicināt ilgtspējīgu akvakultūru no vides aizsardzības viedokļa un nolūkā aizsargāt zivju krājumu un patērētāju veselību; uzsver ne vien tās kā saimnieciskas darbības potenciālu, nodrošinot labi apmaksātas un stabilas darbvietas (to skaits visā ES patlaban jau ir 80 000), bet arī tās nozīmi, lai samazinātu gan Eiropas zivju krājumu pārzveju, gan atkarību no zivju un jūras produktu importa no trešām valstīm; mudina dalībvalstis un vietējās iestādes atbalstīt jūras ekonomikas projektus, lai palīdzētu cilvēkiem atpalikušajos reģionos attīstīt ekoloģiski ilgtspējīgus ienākumu avotus. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību centieniem risināt jautājumus par administratīvo slogu, kas skar zivsaimniecības un akvakultūras nozari;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Ole Christensen, Norbert Erdős, Seán Kelly, Verónica Lope Fontagné

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tim Aker, João Pimenta Lopes

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

Peter van Dalen, Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić

ENF

Sylvie Goddyn

GUE/NGL

João Ferreira, João Pimenta Lopes

PPE

Alain Cadec, Norbert Erdős, Carlos Iturgaiz, Seán Kelly, Werner Kuhn, Verónica Lope Fontagné, Jarosław Wałęsa

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

VERTS/ALE

Linnéa Engström, Ian Hudghton

2

-

EFDD

Tim Aker, Mike Hookem

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0109.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0280.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0316.

(4)

OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(5)

OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.

(6)

OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Raymond Finch, John Flack, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Paul Nuttall, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Andor Deli, Ivana Maletić, Urmas Paet, Georgi Pirinski, Bronis Ropė, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Anna Hedh, Bogdan Brunon Wenta


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Urmas Paet

ECR

John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

PPE

Daniel Buda, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller, Milan Zver

S&D

Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Georgi Pirinski, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Kerstin Westphal

VERTS/ALE

Bronis Ropė

3

-

EFDD

Raymond Finch, Paul Nuttall

ENF

Steeve Briois

3

0

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Martina Michels, Ángela Vallina

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 8. martsJuridisks paziņojums