ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2018. gada izaugsmes pētījums
28.2.2018 - (2017/2226(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Hugues Bayet
Atzinuma sagatavotājs (*):
Jean Arthuis, Budžeta komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants
- EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
- PASKAIDROJUMS
- Budžeta komitejAS ATZINUMS
- Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
- Reģionālās attīstības komitejas atzinums
- SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
- INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
- ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2018. gada izaugsmes pētījums
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 121. panta 2. punktu, 136. pantu un 148. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1],
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā[3],
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs[7],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības[8],
– ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes 2017. gada 20. jūnija izvērtējumu attiecībā uz eurozonai piemērotāko turpmāko fiskālo nostāju,
– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta un 2010. gada 17. jūnija sanāksmju secinājumus, kā arī Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu ““Eiropa 2020”: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 14. jūlija Ieteikumu (ES) 2015/1184 par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai[9],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds[10],
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),
– ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi[11],
– ņemot vērā ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” (piecu priekšsēdētāju ziņojumu),
– ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā,
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 6. decembra paziņojumu par turpmākiem pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai: ceļvedis (COM(2017)0821),
– ņemot vērā 2017. gada rudenī Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārajai komitejai izstrādātos pētījumus un padziļinātās analīzes par ekonomikas politikas koordināciju eurozonā Eiropas pusgada ietvaros (2015. gada novembris),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu” (COM(2015)0690), 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu (COM(2015)0691) un Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu (COM(2015)0700),
– ņemot vērā 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā parakstīto un pasludināto iestāžu proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013,
– ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu[12],
– ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par Ieteikumu pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas[13],
– ņemot vērā 2017. gada 22. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku,
– ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2018. gada Eiropas pusgada prioritātēm,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentā notikušās debates ar Komisiju par Eiropas pusgada paketi: 2018. gada izaugsmes pētījums,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0047/2018),
A. tā kā saskaņā ar Komisijas prognozēm ir sagaidāms, ka Eiropas ekonomika turpinās augt, lai gan darbvietu radīšanas un mājsaimniecību pirktspējas izaugsmes temps liek domāt, ka nākamajos divos gados izaugsme Eiropas Savienībā nedaudz zaudēs impulsu: 2017. gadā izaugsmes temps sasniegs 2,4 %, un pēc tam tas nedaudz palēnināsies, noslīdot līdz 2,2 % 2018. gadā un 2,0 % 2019. gadā; tā kā, lai pievērstos nenovērsto globālās ekonomiskās krīzes seku jautājuma risināšanai, tomēr būs nepieciešami turpmāki politikas pasākumi;
B. tā kā, ņemot vērā pašreizējo ES ekonomikas stāvokli, ir jāveic vērienīgas un strukturāli līdzsvarotas reformas un investīcijas dalībvalstīs, lai nodrošinātu noturīgu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju un panāktu augšupēju konverģenci;
C. tā kā ir sagaidāms, ka inflācijas palielināšanās salīdzinājumā ar 2017. gadu dēļ — lai gan tā joprojām atbilst ECB mērķim, proti, ir zemāka par 2 % līmeni, taču tuvu tam — privātā patēriņa pieaugums pirms atslābšanas 2019. gadā šogad nedaudz samazināsies;
D. tā kā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) papildus Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir snieguši būtisku atbalstu investēšanai ES; tā kā privātās investīcijas joprojām ir zem 2008. gada līmeņa un tā kā tas negatīvi ietekmē potenciālo izaugsmi, darbvietu radīšanu un ražīgumu;
E. tā kā ir sagaidāms, ka nodarbinātība turpinās pieaugt, un tā kā 2017. gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza rekordlielu skaitli — 235,4 miljonus, lai gan daži darba tirgus rādītāji vedina uz domām, ka joprojām pastāv problēmas, tādas kā darba tirgus segmentācija un nevienlīdzības pastiprināšanās, kas it īpaši skar jauniešus un cilvēkus ar zemu izglītības līmeni; tā kā bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir 7,5 % un eurozonā — 8,9 %, kas, lai gan ir zemākais rādītājs attiecīgi deviņu un astoņu gadu laikā, joprojām ir augsts, it īpaši jauniešu vidū; tā kā saglabājas ļoti būtiskas atšķirības starp daudzām dalībvalstīm un tā kā nodarbinātības līmenim joprojām ir jāpaaugstinās, lai atgūtos no krīzes un, kas ir ne mazāk svarīgi, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” nacionālos mērķus; tā kā slēptā bezdarba (bezdarbnieki, kas vēlas strādāt, bet kas aktīvi nemeklē darbu) līmenis 2016. gadā bija 20 %;
F. tā kā nodokļu apiešanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā — no kurām labumu gūst atsevišķas lielas korporācijas un atsevišķi indivīdi — dēļ vairākas dalībvalstis ir zaudējušas miljardiem euro ieņēmumu publisko finanšu pārvaldībai, tādējādi kaitējot MVU un citiem nodokļu maksātājiem;
G. tā kā uzlabojusies ekonomiskā situācija sniedz iespējas īstenot vērienīgas un sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas, it īpaši pasākumus, kuru mērķis ir veicināt investēšanu — ņemot vērā to, ka investīciju īpatsvars IKP pašlaik joprojām ir zemāks nekā laikā īsi pirms finanšu krīzes, — un uzlabot situāciju publisko finanšu jomā, ņemot vērā slogu, ko valsts parāda atmaksājamībai rada demogrāfiskās norises,
1. pieņem zināšanai 2018. gada izaugsmes pētījuma paketes publicēšanu un ierosināto politikas pasākumu kopumu, kas ietver investēšanu, vērienīgas un sociāli līdzsvarotas strukturālas reformas un atbildīgas publiskās finanses un kas ir pasniegts kā veids, kā vēl vairāk veicināt izaugsmes līmeņa paaugstināšanos un stiprināt Eiropas ekonomikas atlabšanu, augšupēju konverģenci un konkurētspēju; piekrīt tam, ka ir nepieciešams turpmāks progress strukturālo reformu īstenošanā, lai nodrošinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu un cīnītos pret nevienlīdzību, kas kavē ekonomikas izaugsmi;
1. sadaļa. Investīcijas un izaugsme
2. īpaši norāda uz joprojām pastāvošo strukturālo problēmu, proti, potenciālā ražošanas apjoma, ražīguma un konkurētspējas nepietiekamo palielināšanos, apvienojumā ar publisko un privāto investīciju pārāk zemo līmeni un vērienīgu un sociāli līdzsvarotu strukturālo reformu trūkumu dažās dalībvalstīs;
3. atgādina, ka dažām dalībvalstīm joprojām ir liels tekošā konta pārpalikums, ko varētu izmantot publisko un privāto investīciju atbalstīšanai un ekonomikas izaugsmes veicināšanai;
4. atgādina, ka ir svarīgi publiskās un privātās investīcijas kombinēt ar strukturālām reformām, lai veicinātu un maksimāli efektīvi izmantotu ekonomikas izaugsmi;
5. uzsver, ka ir svarīgi palielināt publiskās investīcijas Eiropas Savienībā, lai novērstu publisko investīciju pašreizējo samazināšanos; turklāt mudina pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi, lai palielinātu privātās investīcijas vienotajā tirgū; uzskata, ka vēl vairāk būtu jāuzlabo privātās investēšanas regulatīvais satvars;
6. uzsver — lai palielinātu ražīgumu, ir nepieciešamas lielākas investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kā arī tehnoloģiskajā modernizācijā; atgādina, ka investīcijas tādās jomās kā infrastruktūra, bērnu aprūpe, sociālais mājoklis, izglītība, apmācība, veselības aizsardzība, pētniecība, digitālā inovācija un aprites ekonomika var palielināt ražīgumu un/vai nodarbinātību; aicina Komisiju pievērsties konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI) energoefektivitātes un resursu patēriņa jomā un nodrošināt KVAI pilnīgu saskaņotību ar Parīzes klimata nolīgumu;
7. prasa Komisijai izvērtēt pašreizējos šķēršļus nozīmīgiem infrastruktūras projektiem, kas veicina izaugsmi šādu investīciju pastāvēšanas laikā, un apspriest ar Parlamentu un Padomi veidus, kā novērst šādus šķēršļus spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros;
2. sadaļa. Atbildīgas publiskās finanses
8. pieņem zināšanai ieteikumos eurozonai ierosināto kopumā neitrālo fiskālo nostāju, atzīmējot — ir sagaidāms, ka, vairākās dalībvalstīs fiskālā nostāja 2018. gadā būs nedaudz ekspansīva; atgādina, ka Savienības fiskālo noteikumu konsekventa īstenošana un ievērošana, tostarp spēkā esošo elastīguma klauzulu pilnīga ievērošana, ir pamatnosacījumi EMS pienācīgai darbībai;
9. uzsver, ka fiskālajai nostājai valsts un eurozonas līmenī ir jānodrošina līdzsvars starp publisko finanšu un investīciju ilgtermiņa ilgtspēju — pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu — un īstermiņa makroekonomisko stabilizāciju;
10. atzinīgi vērtē situācijas uzlabošanos publisko finanšu jomā — kas ir pamatnosacījums tam, lai panāktu stabilāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku izaugsmi — un it īpaši parāda attiecības pret IKP pakāpenisko samazināšanos ES un eurozonā un nominālā budžeta deficīta samazināšanos, tomēr vienlaikus uzsver, ka parāda attiecība pret IKP eurozonā joprojām ir aptuveni 90 % un ka vairākās dalībvalstīs šis rādītājs pat ievērojami pārsniedz šo līmeni; uzsver, ka šīm dalībvalstīm steidzami būtu jāsamazina parāda augstā attiecība pret IKP, jo to ir ievērojami vieglāk izdarīt ekonomikas atlabšanas laikā; atgādina, ka sabiedrības novecošanās un citas demogrāfiskas norises rada milzīgu slogu publisko finanšu ilgtspējai; tādēļ aicina dalībvalstis uzņemties atbildību nākamo paaudžu priekšā;
11. uzsver nepieciešamību lielāku uzmanību veltīt valstu budžeta struktūrai un pārvaldībai; tādēļ atzinīgi vērtē arvien izplatītāko praksi veikt izdevumu pārskatīšanu un mudina dalībvalstis kritiski izvērtēt sava budžeta kvalitāti;
3. sadaļa. Strukturālās reformas
12. atgādina — lai veicinātu konkurētspēju, darbvietu radīšanu, izaugsmi un augšupēju konverģenci, dažām dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot no sociālā un vides aspekta ilgtspējīgas un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, it īpaši ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos Eiropas Savienībā un IKP pieaugumu gandrīz visās dalībvalstīs;
13. uzstāj, ka izdevumi pētniecībai un attīstībai ir jātuvina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem; aicina dalībvalstis ieviest atbilstošas politikas un veikt investīcijas, lai nodrošinātu vai saglabātu vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītībai un apmācībai, ņemot vērā darba tirgus attīstību, tostarp jaunu profesiju rašanos;
14. uzsver, ka digitalizācija, globalizācija un tehnoloģiskās pārmaiņas radikāli pārveido mūsu darba tirgus un ka šīs pārmaiņas, piemēram, izraisa pamatīgas izmaiņas nodarbinātības veidos un statusā, kuras, savukārt rada nepieciešamību pēc atbilstoši pielāgotas pārejas; tādēļ uzsver, ka liela nozīme ir dinamiskiem darba tirgiem ar pieejamām un kvalitatīvām sociālās drošības sistēmām, kas spēj reaģēt uz šo jauno darba tirgus realitāti;
15. uzskata, ka reformas, kas likvidē šķēršļus investēšanai, nodrošinātu iespēju nekavējoties atbalstīt ekonomisko darbību un vienlaikus radītu apstākļus ilgtermiņa izaugsmei;
16. prasa pārskatīt nodokļu režīmus, lai panāktu taisnīgu līdzsvaru starp kapitāla, darbaspēka un patēriņa nodokļiem;
4. sadaļa. Konverģence un iekļaušana
17. uzsver, ka Eiropas pusgadam un KVAI būtu jāveicina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu, tostarp Sociālo tiesību pīlārā izklāstīto mērķu, sasniegšana un jāsniedz solītie rezultāti izaugsmes un darbvietu radīšanas jomā; tādēļ atzinīgi vērtē sociālo rādītāju apkopojumu kā instrumentu Sociālā pīlāra īstenošanas uzraudzībai;
18. uzsver, ka pēdējā laikā reālās darba samaksas pieaugums nav bijis tiek liels kā ražīguma pieaugums un ka vienlaikus darba tirgū ir notikuši uzlabojumi; ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver, ka dažās nozarēs un jomās saskaņā ar ražīguma mērķiem būtu iespējams palielināt darba samaksu, lai nodrošinātu augstu dzīves līmeni, ņemot vērā konkurētspēju un nepieciešamību risināt nevienlīdzības problēmu;
19. norāda, ka fiskālās politikas izstrādē un īstenošanā būtu jāņem vērā monetārā politika, ievērojot ECB neatkarību;
20. mudina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai atbalstītu investīcijas, kas palielina vides ilgtspēju, un nodrošināt pienācīgu saikni starp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Eiropas pusgadu;
21. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada izaugsmes pētījumā ir atzīta nepieciešamība pēc efektīvas un taisnīgas nodokļu sistēmas, kas sniedz pareizos stimulus ekonomiskajai darbībai; atbalsta Komisijas iniciatīvas panākt lielāku pārredzamību un reformētu PVN sistēmu un atzīmē darbu, kas paveikts kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes jomā; atzinīgi vērtē centienus starptautiskā līmenī apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; atzīmē, ka valstu nodokļu sistēmu efektivitātes uzlabošana var ievērojami palielināt valsts budžeta ieņēmumus;
22. aicina dalībvalstis pieņemt atbilstošus pasākumus, lai palīdzētu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un bēgļiem integrēties, agrīnā posmā paredzot prasības, kas viņiem ļautu vienmērīgi iekļauties darba tirgū, lai tādējādi nepieļautu viņu iesaistīšanos ēnu ekonomikā, un nodrošināt to, ka publiskie dienesti ir apgādāti ar pietiekamiem resursiem; uzsver, ka sociālajiem partneriem būtu jāuzņemas būtiska loma pasākumos, kuru mērķis ir integrēt NEET un bēgļus un nodrošināt to, ka viņi necieš no diskriminācijas darba tirgū;
23. pauž bažas par to, ka dažās dalībvalstīs darba tirgu attīstību joprojām lielā mērā nosaka nesaskaņas un diskriminācija, kas veicina uz dzimumu balstītas atšķirības darba samaksā, pensijā un līdzdalībā lēmumu pieņemšanā;
5. sadaļa. Eiropas pusgada satvars: līdzatbildība un īstenošana
24. atzinīgi vērtē pastiprināto uzmanību, kas tiek veltīta eurozonas kopējai fiskālajai nostājai, un vienlaikus norāda uz ikvienas dalībvalsts pienākumu ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu, tostarp pilnībā ievērot tā spēkā esošās elastīguma klauzulas; uzsver, ka kopējas fiskālās nostājas koncepcija neparedz to, ka pārpalikumi un deficīti dažādās dalībvalstīs cits citu kompensē;
25. pauž bažas par zemo KVAI — tostarp to KVAI, kuru mērķis ir veicināt konverģenci, palielināt konkurētspēju un mazināt makroekonomikas nelīdzsvarotību, — izpildes līmeni; uzskata, ka lielāka dalībvalstu līdzatbildība, valstu līmenī rīkojot patiesas publiskas debates, nodrošinātu KVAI labāku īstenošanu; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai valstu ziņojumi un KVAI tiktu apspriesti nacionālajos parlamentos; uzskata, ka Eiropas pusgada procesā būtu vairāk jāiesaista reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu to KVAI izpildi, kuru mērķis ir risināt minētās problēmas, jo tās apdraud monetārās savienības ilgtspēju;
26. uzsver, ka jebkādiem turpmākiem EMS padziļināšanas pasākumiem būtu jāiet roku rokā ar stingrāku demokrātisko kontroli; uzstāj, ka tādēļ saskaņā ar atbildības principu lielāka loma būtu jāpiešķir gan Eiropas Parlamentam, gan valstu parlamentiem; prasa, lai sarunu procesā gan valsts, gan Eiropas līmenī notiktu apspriešanās ar sociālajiem partneriem;
Nozaru ieguldījums ziņojumā par 2018. gada izaugsmes pētījumu
Budžets
27. uzskata, ka ES budžetam, izmantojot risinājumus un sinerģiju attiecībā uz valstu budžetiem, ir jānodrošina stimuls ilgtspējīgai izaugsmei, konverģencei, investīcijām un reformām; tādēļ uzskata, ka gada izaugsmes pētījums kalpo kā vadlīnijas dalībvalstīm, kā arī valstu budžetu un ES budžeta sagatavošanai, it īpaši saistībā ar laikposmam pēc 2020. gada paredzētās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanu;
28. šajā sakarā atkārtoti norāda, ka būtu jāpanāk lielāka sinerģija starp valstu budžetiem un ES budžetu; norāda, ka šajā jomā svarīga loma ir Komisijai, ņemot vērā tās iesaisti Eiropas pusgadā, kā arī ES budžeta sagatavošanā un izpildē;
29. atzinīgi vērtē priekšlikumu par ES budžeta sinerģijas palielināšanu un sadrumstalotības novēršanu, kas izklāstīts ieteikumos, kuri iekļauti 2016. gada decembrī publicētajā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos galīgajā ziņojumā “ES finansēšana nākotnē”;
Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums
30. atzinīgi vērtē Komisijas izrādīto iniciatīvu attiecībā uz veselības veicināšanas un slimību profilakses portāla izveidi, kurā tiktu sniegta atjaunināta informācija par jautājumiem, kas saistīti ar veselības un labjutības veicināšanu, un kurš būtu svarīgs skaidras un ticamas informācijas avots iedzīvotājiem; uzsver, ka šādam portālam vajadzētu būt pilnībā pieejamam visiem ES iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas cieš no disleksijas vai saskaras ar citām līdzīgām problēmām;
31. prasa nodrošināt lielāku saskaņotību ar citām ES politikām katastrofu novēršanas un sagatavotības katastrofām jomā, piemēram, ar ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, Eiropas Strukturālajiem un investīciju fondiem, Solidaritātes fondu, tiesību aktiem vides jomā un pētniecības un inovācijas politiku;
32. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.
- [1] OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
- [2] OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
- [3] OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
- [4] OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
- [5] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
- [6] OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
- [7] OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
- [8] OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
- [9] OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.
- [10] OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
- [11] OV C 407, 4.11.2016., 105. lpp.
- [12] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0469.
- [13] Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2017)0491.
PASKAIDROJUMS
Eiropas Savienība pieredzēja dziļu ekonomisko un monetāro krīzi, kas sākās 2008. gadā. Desmit gadus vēlāk eurozonā ir vērojama nedroša ekonomiskās darbības rezultātu uzlabošanās un izaugsmes palielināšanās.
Tomēr šie makroekonomiskie rādītāji nenovērš nedz nevienlīdzības palielināšanos dalībvalstīs, vēršoties plašumā strādājošo nabadzībai, nedz arī konverģences trūkumu starp eurozonas dalībvalstīm.
2018. gada Eiropas pusgadam ir jābūt iespējai īstenot tādu ekonomikas politiku, kas nodrošina izaugsmi, investīcijas un pilnīgu nodarbinātību. Tam arī pilnībā būtu jāveicina sociālo tiesību pīlārā noteikto Eiropas Savienības mērķu īstenošana.
Pašreizējais Eiropas ekonomikas pārvaldības satvars izrādījās ierobežots. Bez būtiskām izmaiņām eurozonas fiskālās politikas kursā cerības uz ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvām darbavietām būs veltīgas. Tādēļ referents ļoti iesaka veikt Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, ieviest eurozonas fiskālo kapacitāti un izstrādāt vērienīgu publisko investīciju plānu.
Privātajam sektoram Junkera plāns noteikti bija nozīmīgs pirmais solis, taču tas ir jāpapildina ar publiskajam sektoram paredzētu investīciju plānu.
Kvalitatīva publiskā infrastruktūra ir viens no mūsu konkurētspējas stiprajiem punktiem.
Taču Eiropa riskē zaudēt šo priekšrocību pašreizējās investīciju nepietiekamības dēļ, kuras rezultāts ir infrastruktūras novecošana, kas savukārt izraisa satiksmes sastrēgumus, dzelzceļa satiksmes palēnināšanos un nenoteiktība attiecībā uz investīcijām enerģijas tirgū.
ES arī būtu jāīsteno ilgtspējīga investīciju politika, kas nodrošinātu nepieciešamo ekoloģisko pāreju un ļautu ES sasniegt nospraustos mērķus. Šī prioritāte pilnībā būtu jāiekļauj Eiropas pusgadā.
Referents aizstāvēs arī citas prioritātes, tādas kā:
darba samaksas palielināšana un sociālo sistēmu aizsardzība;
nodokļu sistēmu saskaņošana Eiropā un cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai panāktu fiskālo taisnīgumu;
pētniecībai un attīstībai paredzētā finansējuma palielināšana, lai paaugstinātu ražīgumu Eiropas līmenī.
Budžeta komitejAS ATZINUMS (25.1.2018)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2018. gada izaugsmes pētījums
(2017/2226(INI))
Atzinuma sagatavotājs: Jean Arthuis
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants
IEROSINĀJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka ES budžetam ir jāstimulē ilgtspējīga izaugsme, konverģence, investīcijas un reformas, izmantojot risinājumus un sinerģiju attiecībā uz valstu budžetiem; tādēļ uzskata, ka gada izaugsmes pētījums ir vadlīnijas dalībvalstīm un valstu un ES budžeta sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikposmam pēc 2020. gada sagatavošanu;
2. aicina Komisiju nākamās DFS satvarā nodrošināt būtisku Eiropas Sociālā fonda līdzekļu palielinājumu ar konkrētu mērķi atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu;
3. aicina Komisiju iesniegt konkrētu likumdošanas plānu 2018. un 2019. gadam ar mērķi uzlabot dzīves un darba apstākļus saistībā ar proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru un jo īpaši atbalstīt proklamācijas par sociālo protokolu pievienošanu Līgumiem, lai nodrošinātu, ka sociālajām pamattiesībām ir prioritāte attiecībā pret ekonomiskajām brīvībām;
4. šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka būtu jāpanāk lielāka sinerģija starp valstu budžetiem un ES budžetu; norāda, ka Komisijai, ņemot vērā tās iesaisti Eiropas pusgadā, kā arī ES budžeta sagatavošanā un izpildē, šajā ziņā ir svarīga loma;
5. mudina Komisiju ierosināt vērienīgas reformas attiecībā uz eurozonas pārvaldību, arī tāda īpaša instrumenta ieviešanu un izmantošanu, ar kuru tiktu atbalstīta euro ieviešana dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībnieces; atzinīgi vērtē priekšlikumu par ES budžeta lielāku sinerģiju un nesadrumstalotību, kurš izklāstīts 2016. gada decembrī publicētajā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos nobeiguma ziņojumā un ieteikumos “ES turpmākā finansēšana”;
6. atgādina par savu atbalstu eurozonas fiskālās kapacitātes izveidei nolūkā nodrošināt konverģenci un izturēt simetriskus un asimetriskus makroekonomiskos satricinājumus, kā arī palielināt dalībvalstu ekonomikas konkurētspēju un stabilitāti, kā ierosināts 2017. gada 16. februāra rezolūcijā par eurozonas budžeta kapacitāti; uzskata, ka finansējums būtu jāgūst no eurozonas un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot ieņēmumu avotu, par ko jāvienojas iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar kompetences jomu pārdali, un uzskata, ka stabilā stāvoklī šī fiskālā kapacitāte būtu jāfinansē arī no pašu resursiem, piemēram, finanšu darījuma nodokļa; uzskata, ka šai budžeta kapacitātei vajadzētu būt daļai no ES budžeta papildus DFS noteiktajiem maksimālajiem apmēriem un tā būtu jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem un garantijām;
7. aicina Komisiju veicināt nodokļu sistēmas reformas, kas vērstas uz ienākuma nodokļa augstākās likmes palielināšanu un jo īpaši nodokļu uzlikšanu ienākumiem no kapitāla, radot resursus sabiedrisko labumu un pakalpojumu nodošanai un novēršot izaugsmi un darbvietu radīšanu apdraudošās tendences, kuras izriet no ienākumu un bagātības nevienlīdzības un galvenokārt ietekmē 40 % iedzīvotāju, kas ienākumu sadalījuma ziņā atrodas vissliktākajā situācijā;
8. pieņem zināšanai dokumentu “Ceļvedis ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai”, ar kuru Komisija iepazīstināja 2017. gada 6. decembrī; jo īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu pārveidot Eiropas Stabilizācijas mehānismu par Eiropas Monetāro fondu, kas jāintegrē ES satvarā; pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikums ar euro saistītos starpvaldību instrumentus integrēt ES satvarā ir iesniegts, izmantojot tādu juridisko pamatu, kas nepieļauj Eiropas Parlamenta atbilstīgu līdzdalību kā vienam no likumdevējiem; uzsver, ka ir vajadzīgi vērienīgāki mērķi, lai panāktu pilnīgu eurozonas budžeta kapacitāti;
9. atgādina par ES un tās dalībvalstu budžeta resursu nozīmību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu; atzinīgi vērtē ES nodokļu oāžu melno sarakstu, taču pauž nožēlu par to, ka Padome ir mīkstinājusi kritērijus iekļaušanai sarakstā; uzsver, ka līdztekus melnā saraksta izveidei ir jāpiemēro stingras atturošas sankcijas pret tajā iekļautajām valstīm; prasa sagatavot publiskus ziņojumus par katru valsti atsevišķi un ieviest kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, lai veicinātu nodokļu pārredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;
10. uzskata, ka nepieciešams veicināt publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā, pētniecībā un izstrādē, inovācijā un izglītībā, lai palielinātu produktivitāti un pozitīvi ietekmētu ekonomikas izaugsmi un algas; pieprasa spēcīgu un efektīvu kohēzijas politiku, ar ko citu prioritāšu starpā tiks atbalstīta dažādu ekonomikas politikas pasākumu īstenošana ar mērķi panākt augstu attīstības un izaugsmes līmeni un veicināt darbvietu radīšanu;
11. attiecībā uz šo priekšlikumu uzskata, ka tas ir papildus jāprecizē un jānostiprina attiecībā uz noteikumiem par Eiropas Monetārā fonda pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu un Parlamenta spēju apstiprināt visas tā funkcijas, jo īpaši banku savienības kopīgā atbalsta mehānisma funkciju, kā arī konkrētu spēju pieņemt lēmumus, izpildot stabilizācijas funkciju;
12. pauž bažas par eurozonā valdošo zemo inflācijas līmeni, uz ko atkārtoti norādījusi ECB; uzskata, ka dažās dalībvalstīs algas tiek uzturētas mākslīgi zemā līmenī, nelabvēlīgi ietekmējot ES ekonomiku kopumā;
13. iesaka, lai visas dalībvalstis, kas apņēmušās ieviest euro, bet vēl nav to izdarījušas, pēc iespējas drīzāk apstiprinātu reālus plānus Eiropas vienotās valūtas ieviešanai;
14. uzsver, ka jauniešu bezdarba līmenis ES ir 17 %, un atzinīgi vērtē to, ka ES ir paredzējusi budžeta resursus šā jautājuma risināšanai, jo īpaši Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) satvarā; atgādina, ka 75 % no kopējā JNI budžeta līdz 2020. gadam ir piešķirti projektiem un dalībvalstis jau ir iztērējušas 19 %, kas nozīmē, ka JNI budžeta izpildes līmenis ir visaugstākais salīdzinājumā ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; ņemot vērā šā jautājuma nozīmību, aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai vēl vairāk uzlabotu izlietojuma līmeni.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
24.1.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 6 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Zbigniew Kuźmiuk, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Tiemo Wölken |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Xabier Benito Ziluaga, Heidi Hautala, Ivana Maletić, Stanisław Ożóg, Ivan Štefanec |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rosa Estaràs Ferragut, Dietmar Köster, Monika Smolková |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
25 |
+ |
|
|
ALDE |
Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez |
|
|
ECR |
Zbigniew Kuźmiuk, |
|
|
PPE |
Rosa Estaràs Ferragut, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Ivan Štefanec, Patricija Šulin, Inese Vaidere |
|
|
S&D |
Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, John Howarth, Dietmar Köster, Răzvan Popa, Monika Smolková, Isabelle Thomas, Tiemo Wölken, Manuel dos Santos |
|
|
6 |
- |
|
|
ECR |
Richard Ashworth, Stanisław Ożóg |
|
|
ENF |
André Elissen |
|
|
GUE/NGL |
Xabier Benito Ziluaga, Liadh Ní Riada |
|
|
NI |
Eleftherios Synadinos |
|
|
3 |
0 |
|
|
VERTS/ALE |
Heidi Hautala, Indrek Tarand, Monika Vana |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (2.2.2018)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2018. gada izaugsmes pētījums
(2017/2226(INI))
Atzinuma sagatavotājs: Nuno Melo
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka vides aizsardzība nav šķērslis ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai un ka, tieši pretēji, ekonomikas dekarbonizācija būtu jāuzskata par vienu no svarīgākajiem jaunas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības avotiem; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāinvestē vairāk, lai saglabātu savu globālās līderes statusu pārejā uz mazoglekļa ekonomiku un ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa sistēmu;
2. uzsver, ka vides un ilgtspējas politikai ir jāpiešķir saredzamāka loma Eiropas pusgadā, it īpaši attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā resursu efektīva izmantošana, dabas kapitāls un ekosistēmu pakalpojumi, “zaļās” darbvietas, ilgtspējīga inovācija un “zaļā” finansēšana;
3. atkārtoti norāda — tā kā vismaz 20 % no ES budžeta laikposmam no 2020. gada līdz 2014. gadam būtu jāizmanto ar klimata pārmaiņām saistītai rīcībai, 2018. gadam paredzētajam finanšu ieguldījumam būtu jāpārsniedz vispārējais mērķis, lai kompensētu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pirmās puses mazākos piešķīrumus; uzsver, ka stabils un pienācīgs finansējums ir ļoti būtisks, lai izpildītu Eiropas Savienības saistības, it īpaši ņemot vērā Parīzes nolīgumu; šajā sakarā aicina Komisiju garantēt klimata pārmaiņu integrācijas mehānisma pilnīgu optimizāciju;
4. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) visās ES politikās un iniciatīvās; uzsver — lai ES varētu sasniegt Programmā 2030. gadam noteiktos mērķus, ir ļoti svarīgi tos pilnībā atspoguļot Eiropas pusgadā; aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt ilgtermiņa ceļvedi IAM pilnīgai īstenošanai Eiropas Savienībā, atzīstot to savstarpējo saistību un katra mērķa vienlīdz būtisko nozīmi; turklāt aicina Komisiju Eiropas pusgadā integrēt visus atlikušos Programmas 2030. gadam un 7. vides rīcības programmas aspektus;
5. uzsver, ka debates par Eiropas pusgadu ir īpaši svarīgas, ņemot vērā nepieciešamību rast jaunu attīstības modeli strukturālu reformu un selektīvu investīciju veikšanai, investējot stratēģiskās jomās;
6. uzsver bioloģiskās daudzveidības, piemēram, Natura 2000 tīkla, nozīmīgumu no vides viedokļa un tās sniegtos sociālekonomiskos labumus, kas ekosistēmas pakalpojumu, piemēram, oglekļa dioksīda uzglabāšanas, ūdens attīrīšanas, apputeksnēšanas un tūrisma pakalpojumu, veidā nodrošina 1,7–2,5 % no ES IKP; ar bažām atzīmē, ka ES bioloģiskās daudzveidības mērķi laikposmam līdz 2020. gadam netiks sasniegti bez būtiskiem papildu centieniem un atbilstošām finanšu saistībām un ka šajā sakarā svarīgs instruments ir Eiropas pusgads;
7. pauž nožēlu, ka Komisija arī 2018. gada izaugsmes pētījumā ES ekonomikas nākotni nav saistījusi ar nepieciešamību pakāpeniski atteikties no oglekļa dioksīda emisijām un pāreju uz aprites ekonomiku, un ka līdz ar to tā neizmanto iespēju virzīt ES ekonomiku uz stabilāku, iekļaujošāku, ražīgāku un noturīgāku attīstības kursu;
8. uzsver — lai panāktu visaptverošu pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, attiecībā uz visiem ES strukturālajiem un investīciju fondiem, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, ir horizontāli jāpiemēro ilgtspējas kritēriji un uz sniegumu balstīti mērķi; aicina Komisiju un dalībvalstis investīcijas pārorientēt uz ilgtspējīgām tehnoloģijām un uzņēmumiem, lai ilgtermiņā izaugsmi finansētu ilgtspējīgā veidā;
9. uzskata, ka gan Eiropas pusgadā — makroekonomikas nelīdzsvarotības pamatrādītāju saraksta ietvaros —, gan stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanā būtu jāiekļauj resursu izmantošanas efektivitātei piemērojamā mērīšanas un salīdzināšanas ar standartiem metodika;
10. atzinīgi vērtē to, ka aizvien vairāk institucionālā un privātā kapitāla tiek piešķirts IAM īstenošanas finansēšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīgas attīstības kritērijus attiecībā uz ES institucionālajiem izdevumiem, identificēt iespējamos regulatīvos šķēršļus un stimulus investēšanai IAM īstenošanā un izpētīt iespējas, kā panākt konverģenci starp publiskām un privātām investīcijām, kā arī sadarbības iespējas šajā jomā;
11. lai atbalstītu vietējo nodarbinātību un pieprasījumu, iesaka atgūšanās turpināšanas atbalsta pasākumos īpašu uzmanību veltīt investīcijām, ar ko atbalsta pāreju uz tādu ekonomiku, kura neizmanto fosilo kurināmo, ir efektīva un balstās uz atjaunojamo enerģiju;
12. uzsver, ka investēšana resursu efektīvā izmantošanā, enerģijas taupīšanā un emisiju samazināšanā gan palielinās ražīgumu visā ekonomikā, gan samazinās ārējās izmaksas un ietekmi; izceļ iespējas atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku, lai radītu jaunas darbvietas inovatīvos, apkopes un remonta pakalpojumos un izstrādātu jaunus, ilgtspējīgākus produktus;
13. uzskata, ka diskusijas par Eiropas pusgadu ietvaros Komisijai būtu jānāk klajā ar jauniem politikas pasākumiem un stimuliem, lai mudinātu dalībvalstis ātri sākt fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku atcelšanu līdz 2020. gadam, jo tās ir viens no steidzamāk novēršamajiem šķēršļiem ES klimata un atjaunojamās enerģijas jomā izvirzīto mērķu, stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu un IAM sasniegšanai;
14. atgādina nepieciešamību līdz 2020. gadam pakāpeniski atteikties no videi kaitējošām subsīdijām un pāriet no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem uz vides nodokļu uzlikšanu;
15. atzinīgi vērtē to, ka Gēteborgā notikušajā taisnīgai nodarbinātībai un izaugsmei veltītajā sociālajā samitā tika izsludināts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kas balstās uz 20 principiem, tai skaitā veselībās aprūpes jomā — uz tiesībām par pieņemamām cenām saņemt kvalitatīvu profilaktisko un ārstniecisko veselības aprūpi;
16. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt centienus tādu politiku izstrādē, reformēšanā un efektīvā īstenošanā, ar kurām tiek risināti veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumi, tostarp izmantojot Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas tehnisko atbalstu;
17. atzinīgi vērtē Komisijas izrādīto iniciatīvu attiecībā uz veselības veicināšanas un slimību profilakses portāla izveidi, kurš sniegtu atjauninātu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar veselības un labjutības veicināšanu, un būtu svarīgs skaidras un ticamas informācijas avots iedzīvotājiem; uzsver, ka šādam portālam vajadzētu būt pilnībā pieejamam visiem ES iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas cieš no disleksijas vai saskaras ar citām līdzīgām problēmām;
18. saistībā ar Eiropas civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanu uzsver nepieciešamību papildus valstu resursiem efektīvi izveidot civilās aizsardzības aktīvu rezervi ES reaģēšanai civilās aizsardzības jomā, lai stiprinātu Eiropas kopējas reaģēšanas spēju tādu katastrofu kā mežu ugunsgrēki gadījumos; uzsver nepieciešamību sekmēt ciešāku sadarbību reaģēšanai uz katastrofām Eiropas īstenoto operāciju iepriekšējā plānošanā, cita starpā uzskaitot dalībvalstu aktīvus, izstrādājot situatīvus plānus un uzlabojot riska pārvaldības plānošanu;
19. prasa nodrošināt lielāku saskaņotību ar citām ES politikām katastrofu novēršanas un sagatavotības katastrofām jomā, piemēram, ar ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, Eiropas Strukturālajiem un investīciju fondiem, Solidaritātes fondu, tiesību aktiem vides jomā un pētniecības un inovācijas politiku;
20. uzsver, ka ārkārtēji notikumi, tādi kā sausums Dienvideiropas valstīs, viesuļvētras un katastrofāli plūdi, liecina par to, ka, lai īstenotu noteiktos mērķus, Parīzes nolīguma parakstītājiem ir jāizrāda lielāks vērienīgums;
21. aicina Komisiju izstrādāt reālu stratēģiju mežu ilgtspējīgai pārvaldībai un aizsardzībai, lai palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņu sekām, un šajā procesā uzsvaru likt uz ilgtspēju un papildu uzsvaru — uz attiecīgajos mežos audzētajām koku sugām; turklāt aicina Komisiju ierosināt un īstenot projektu, kura mērķis ir veicināt koku un krūmāju augšanu upju krastos, tādējādi palīdzot mazināt ilgstošu spēcīgu nokrišņu radītās sekas;
22. prasa nodrošināt lielāku un strukturētu pilsoniskās sabiedrības un vides organizāciju iesaistīšanu Eiropas pusgada procesā un vides ministru aktīvāku līdzdalību Eiropas pusgada procesā Padomes līmenī.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
24.1.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
50 1 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Seb Dance, Stefan Eck, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Elena Gentile, Martin Häusling, Norbert Lins, Nuno Melo, Ulrike Müller, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor, Carlos Zorrinho |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jiří Maštálka |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
50 |
+ |
|
|
ALDE |
Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Frédérique Ries |
|
|
ECR |
Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska |
|
|
EFDD |
Piernicola Pedicini |
|
|
GUE/NGL |
Stefan Eck, Jiří Maštálka |
|
|
EPP |
Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Nuno Melo, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean |
|
|
S&D |
Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho |
|
|
Verts/ALE |
Marco Affronte, Martin Häusling, Bart Staes, Keith Taylor |
|
|
1 |
- |
|
|
EFDD |
Julia Reid |
|
|
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
Reģionālās attīstības komitejas atzinums (20.2.2018)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2018. gada izaugsmes pētījums
(2017/2226(INI))
Atzinuma sagatavotāja: Iskra Mihaylova
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pieņem zināšanai to, ka Eiropas ekonomika pēdējos 18 ceturkšņos ir uzrādījusi atlabšanas pazīmes, jo dalībvalstīs ir vērojama pozitīva un stabila izaugsme un bezdarba līmenis ir sasniedzis viszemāko līmeni kopš krīzes sākuma; tomēr uzsver, ka, iepazīstoties ar jaunākajiem ESAO labklājības indeksa rezultātiem, ir redzama skaidra un pamatīga plaisa starp dažādu valstu sabiedrībām un indivīdiem atkarībā no izglītības līmeņa, ienākumiem, turības, vecuma un dzimšanas vietas; atzīmē, ka vairākos reģionos, kuros atlabšana joprojām ir lēna, šāda nevienlīdzība, it īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba un nabadzības līmeņa ziņā, saglabājas krīzes līmenī; šajā sakarā vērš uzmanību uz strukturālā bezdarba problēmu un tā nelabvēlīgo ekonomisko, sociālo un politisko ietekmi; pauž bažas par to, ka minētā problēma īpaši smagi skar cilvēkus, kas jaunāki par 25 gadiem, un ka viņiem iespēja zaudēt darbu ir par 60 % lielāka nekā cilvēkiem vecumā no 25 līdz 54 gadiem; uzsver, ka liela nozīme ir Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas darbības laika pagarināšanai uz laikposmu no 2017. gada līdz 2020. gadam un tai atvēlētā budžeta palielināšanai par EUR 1,2 miljardiem;
2. tādēļ uzsver nepieciešamību veicināt lielāku konverģenci un iekļaušanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst — pastāv impulss tam, lai atbalstītu ekonomikas atgūšanās turpināšanos ar ekonomikas izaugsmes, sociālās konverģences, strukturālo reformu un teritoriālās kohēzijas palīdzību, un ka tā virzās prom no pagātnē iestaigātās taupības politikas takas; uzsver — lai veicinātu visas Eiropas Savienības vispārēju harmonisku attīstību, tai būtu jāizstrādā un jāveic darbības, kuru rezultātā tiek stiprināta tās ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un kuru mērķis ir mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeni un risināt visnelabvēlīgāka situācijā esošo reģionu, it īpaši zemu ienākumu un zemas izaugsmes ES reģionu (mazāk attīstītu reģionu), atpalicības problēmu; norāda uz nepieciešamību pēc pastāvošā politikas pasākumu kopuma visaptverošas kvalitatīvas pārveides, par prioritāti nosakot Eiropas sociālo tiesību pīlārā ietverto principu un tiesību steidzamu īstenošanu; šajā sakarā uzsver, ka laikposmā pēc 2020. gada kohēzijas politikai būtu jānodrošina pienācīgi finanšu līdzekļi, un prasa Komisijai nākt klajā ar atbilstošu priekšlikumu; atzīmē — lai panāktu lielāku ražīgumu — kas ir viens no izaugsmes palielināšanas priekšnoteikumiem —, ir nepieciešamas investīcijas inovācijā, izglītībā un jaunās prasmēs;
3. atzinīgi vērtē konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) racionalizēšanu un koncentrēšanos uz konkrētu problēmu risināšanu to sagatavošanā; tomēr pauž bažas par KVAI nevienmērīgo īstenošanas pakāpi dažādās politikas jomās un valstīs; atgādina, ka visu pieejamo ES līdzekļu izmantošanā ir svarīga sinerģiska pieeja, un aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties un koordinēt minēto procesu, lai nodrošinātu lielāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un veicinātu investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, kā arī atzīt vietējās un reģionālās pārvaldes iestāžu iespējamo atbalstošo lomu šajā procesā; uzsver — ņemot vērā to, ka liela daļa no 2017. gada KVAI attiecās uz administratīvās kapacitātes problēmām, ir nepieciešami kapacitātes palielināšanas pasākumi un turpmāka ES līdzekļu izmantošanas vienkāršošana; uzsver, ka KVAI būtu labāk jāatspoguļo dalībvalstu īpatnības; uzsver nepieciešamību pēc lielākas sinerģijas starp ES budžetu un dalībvalstu budžetiem, lai īstenotu gada izaugsmes pētījuma prioritātes un KVAI;
4. uzsver, ka atgūšanās procesā būtiska loma ir kohēzijas politikai kā galvenajai publiskās investēšanas, izaugsmes un attīstības politikai, kas saskaņota ar “Eiropa 2020” — stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei — mērķiem; atgādina, ka laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam kohēzijas politika Eiropas Savienībā nodrošināja finansējumu, kas līdzvērtīgs 8,5 % publisko investīciju kapitālā, un ka šis rādītājs sasniedz 41 % attiecībā uz 13 dalībvalstīm, kas pēdējās pievienojās ES pēc 2004. gada, un septiņās dalībvalstīs — pat vairāk nekā 50 %; uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā šīs politikas budžeta finansējums būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā apmērā; tomēr uzskata, ka kohēzijas politikas mijiedarbībai ar Eiropas pusgadu nevajadzētu kavēt Līgumos noteikto šīs politikas mērķu, tostarp tās teritoriālās dimensijas, īstenošanu un ka tajā pašā laikā šādai mijiedarbībai vajadzētu būt līdzsvarotai, būtu jāveicina Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) īstenošana un vēl vairāk jāpalielina kohēzijas politikas izdevumu pastiprinošā ietekme un tās ieguldījums ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, kas sekmē pienācīgu darbavietu radīšanu un sociālo attīstību; šajā sakarā uzskata, ka Eiropas pusgadu raksturojošo rādītāju noteikšanā ir lietderīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes; norāda, ka no ESI fondiem finansējamo un ar ik gadu sagatavotajiem KVAI un gada izaugsmes pētījumu saistīto darbību un projektu noteikšanā ir nepieciešams lielāks elastīgums;
5. atkārtoti norāda uz nepieciešamību paātrināt ESI fondu īstenošanu — jo tie ir ļoti svarīgs ekonomikas izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības un darbvietu radīšanas instruments —, tādējādi sniedzot būtisku atbalstu nacionālajai investēšanas politikai un veicinot attiecīgās strukturālās reformas; aicina dalībvalstis attīstīt stiprākus koordinēšanas un plānošanas struktūras un pārvaldības satvarus, kā arī efektīvāku publisko pārvaldi un mazināt administratīvo slogu, lai padarītu to izmantošanu efektīvāku un lietderīgāku; aicina Komisiju, izmantojot visus pieejamos instrumentus un resursus, palīdzēt dalībvalstīm, lai novērstu saistību atcelšanas risku, kā arī neveikto maksājumu uzkrāšanos;
6. atzinīgi vērtē to, ka gan ilguma, gan apmēra ziņā ir paplašināta Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbība līdz 2020. gadam, lai palīdzētu palielināt investīcijas, novērstu pārtraukumus finansēšanā un projektu īstenošanas veicinātājiem sniegtu drošību attiecībā uz to, ka tie joprojām varēs plānot projektus pēc sākotnējā investēšanas perioda beigām; uzsver nepieciešamību pēc papildināmības un sinerģijas starp ESI fondiem, ESIF un citiem finanšu instrumentiem, kā arī ar Kopienas horizontālajām programmām, vienlaikus saglabājot ESI fondus kā ES galveno investēšanas politiku; uzstāj, ka ESIF būtu jāizmanto teritoriāli līdzsvarotākā veidā, tādējādi veicinot harmonisku ES attīstību un nepieļaujot to, ka palielinās nevienlīdzība starp dalībvalstīm, reģioniem un iedzīvotājiem; atgādina, ka paplašinātā ESIF ietvaros īstenotajiem projektiem būtu jāturpina risināt nepietiekamu investīciju situācijas un trūkumi tirgus darbībā; prasa no jauna līdzsvarot investīciju teritoriālo sadalījumu un tās pastiprināti izmantot mazāk attīstītos reģionos; tādēļ uzsver, ka šajā sakarā vēl jo vairāk nepieciešams atvieglot ESIF kombinēšanu ar citiem ES finansējuma avotiem;
7. uzsver strukturālo reformu atbalsta programmas lomu konkrētiem mērķiem pielāgotas palīdzības atbalstīšanā, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot reformas nolūkā stiprināt kohēziju, savlaicīgi piemērot ES tiesību aktus un efektīvāk un lietderīgāk izmantot ES līdzekļus; vērš īpašu uzmanību uz to, ka saskaņā ar līdzšinējo pieredzi daudzas dalībvalstis ir pieprasījušas šīs programmas ietvaros paredzēto atbalstu un ka atbalsta pieprasījumi aptver visas politikas jomas; aicina Komisiju ikgadējā uzraudzības ziņojumā par konkrētiem rezultātiem individuālu projektu īstenošanā nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz programmas īstenošanu; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi identificēt un īstenot strukturālās reformas visos pārvaldības līmeņos un likvidēt birokrātiskos šķēršļus, kas kavē pašlaik veiktās investīcijas, lai tādējādi palīdzētu uzlabot ESI fondu izmantošanu un uzņēmējdarbības un investēšanas vidi;
8. uzsver, ka ir nepieciešama noteiktība par līdzekļiem strukturālo reformu atbalsta programmas finansēšanai pēc 2020. gada un ka šos līdzekļus nevajadzētu novirzīt no ESI fondu mērķiem.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
20.2.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 7 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Raymond Finch, John Flack, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Paul Nuttall, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal, Joachim Zeller |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniel Buda, Andor Deli, Ivana Maletić, Urmas Paet, Tonino Picula, Georgi Pirinski, Bronis Ropė, Milan Zver |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Eleonora Evi, Anna Hedh, Bogdan Brunon Wenta |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
31 |
+ |
|
|
ALDE |
Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Paet Urmas |
|
|
ECR |
John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić |
|
|
PPE |
Daniel Buda, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Bogdan Brunon Wenta, Milan Zver, Lambert van Nistelrooij |
|
|
S&D |
Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Tonino Picula, Georgi Pirinski, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Kerstin Westphal |
|
|
VERTS/ALE |
Bronis Ropė |
|
|
7 |
- |
|
|
EFDD |
Eleonora Evi, Raymond Finch, Paul Nuttall |
|
|
ENF |
Steeve Briois |
|
|
GUE/NGL |
Martina Michels, Ángela Vallina |
|
|
PPE |
Joachim Zeller |
|
|
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (11.1.2018)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2018. gada izaugsmes pētījums
Atzinuma sagatavotāja: Evelyn Regner
GROZĪJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Rezolūcijas priekšlikums 4.a punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 2 Rezolūcijas priekšlikums 6.a punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 3 Rezolūcijas priekšlikums 6.b punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 4 Rezolūcijas priekšlikums 7.a punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 5 Rezolūcijas priekšlikums 7.b punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 6 Rezolūcijas priekšlikums 7.c punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 7 Rezolūcijas priekšlikums 7.d punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 8 Rezolūcijas priekšlikums 7.e punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 9 Rezolūcijas priekšlikums 16.a punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 10 Rezolūcijas priekšlikums 16.b punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 11 Rezolūcijas priekšlikums 16.c punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 12 Rezolūcijas priekšlikums 19.a punkts (jauns) | |||||||||||||
| |||||||||||||
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
4.12.2017 |
|
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
21.2.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
45 7 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Burkhard Balz, Hugues Bayet, Udo Bullmann, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Alex Mayer, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Matt Carthy, Bas Eickhout, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Luigi Morgano, Laurenţiu Rebega, Joachim Starbatty, Lieve Wierinck |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
45 |
+ |
|
|
ALDE |
Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck |
|
|
ECR |
Sander Loones, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Joachim Starbatty, Kay Swinburne |
|
|
PPE |
Burkhard Balz, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan |
|
|
S&D |
Hugues Bayet, Udo Bullmann, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alex Mayer, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker |
|
|
VERTS/ALE |
Bas Eickhout, Sven Giegold, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun |
|
|
7 |
- |
|
|
EFDD |
Marco Valli |
|
|
ENF |
Bernard Monot |
|
|
GUE/NGL |
Matt Carthy, Paloma López Bermejo, Martin Schirdewan, Miguel Viegas |
|
|
PPE |
Markus Ferber |
|
|
1 |
0 |
|
|
ENF |
Laurenţiu Rebega |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas