Procedūra : 2017/2052(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0048/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0048/2018

Debates :

PV 13/03/2018 - 13
CRE 13/03/2018 - 13

Balsojumi :

PV 14/03/2018 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0075

ZIŅOJUMS     
PDF 1504kWORD 203k
28.2.2018
PE 615.478v02-00 A8-0048/2018

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Budžeta komiteja

Referenti: Jan Olbrycht, Isabelle Thomas

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 Attīstības komitejas ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejas ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejas ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un grozījumus, kas tajā izdarīti ar Padomes 2017. gada 20. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2017/1123(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni(5),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 70/1 „Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development” („Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(6),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā un Padomē 2016. gada 4. oktobrī(7),

–  ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras ziņojumu „Challenges facing civil society organisations working on human rights in the EU” („Cilvēktiesību jomā strādājošo pilsoniskās sabiedrības organizāciju problēmas Eiropas Savienībā”),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas pašiniciatīvas atzinumu par ES finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas atzinumus, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0048/2018),

A.  tā kā vienošanās par pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) tika panākta 2013. gadā un salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu plānošanas periodu tajā pirmo reizi bija reālā izteiksmē iestrādāts gan saistību, gan maksājumu apropriāciju samazinājums, neraugoties uz ES kompetences jomu paplašināšanos un mērķu vērienīgumu, kā attiecīgi noteikts Lisabonas līgumā un stratēģijā „Eiropa 2020”; tā kā šai shēmai bija raksturīga arī ievērojama starpība starp saistību un maksājumu apropriāciju līmeni, kas veicināja nesamaksātu rēķinu uzkrāšanos DFS darbības pirmajos divos gados; tā kā DFS un ar to saistīto juridisko pamatu vēlīna pieņemšana veicināja īstenošanas iekavēšanos, kuras sekas joprojām ir jūtamas un kuras rezultātā pašreizējās DFS beigās varētu uzkrāties maksājumu pieprasījumi, ietekmējot arī nākamo periodu; tā kā, pateicoties Parlamenta neatlaidībai, DFS tika iekļauti jauni noteikumi, kas ļaus iespējami pilnīgāk izmantot tās kopējo maksimālo apjomu un paredzēt elastības mehānismus;

B.  tā kā drīz vien apliecinājās, ka 2014.–2020. gada DFS nav piemērota faktisko vajadzību apmierināšanai un politisko mērķu vērienīgumam, jo to jau no paša sākuma nācās izmantot, lai reaģētu uz vairākām krīzēm un jauniem, DFS pieņemšanas laikā neprognozētiem izaicinājumiem tādās jomās kā investīcijas, sociālā atstumtība, migrācija un bēgļi, jauniešu nodarbinātība, drošība, lauksaimniecība, vide un klimata pārmaiņas; tā kā rezultātā pašreizējā DFS tikai divus gadus kopš īstenošanas sākuma jau ir maksimāli noslogota, jo ir izsmeltas pieejamās rezerves, būtiskā apmērā izmantoti elastības noteikumi un īpašie instrumenti, ir jūtams spiediens uz pastāvošajiem politikas virzieniem un programmām vai tajos pat ir izdarīti samazinājumi, un ir izveidoti daži ārpusbudžeta mehānismi, lai zināmā mērā kompensētu ES budžeta nepietiekamo apmēru un elastīgumu;

C.  tā kā šie trūkumi bija nepārprotami redzami jau DFS vidusposma novērtēšanā un pārskatīšanā, kas tika uzsākta 2016. gada beigās, un, kā norādīts Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā, būtu bijis pamatoti uz tiem reaģēt ar tūlītēju rīcību; tā kā, panākot vienošanos vidusposma pārskatīšanā, izdevās nedaudz paplašināt līdzšinējo elastības noteikumu potenciālu, bet neizdevās pārskatīt DFS maksimālos apjomus;

D.  tā kā Komisija 2018. gada maijā nāks klajā ar priekšlikumu kopumu par DFS laikposmam pēc 2020. gada, tostarp ar priekšlikumu par nākotnes pašu resursiem, kaut arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1311/2013 šis priekšlikumu kopums būtu bijis jāiesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim; tā kā ir gaidāms, ka drīz pēc tam sekos likumdošanas priekšlikumu projekti attiecībā uz finanšu programmām un instrumentiem,

1.  pieņem šo rezolūciju, kurā izklāstīta Parlamenta nostāja attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada, īpašu uzmanību pievēršot tās gaidāmajām prioritātēm, apmēram, struktūrai, ilgumam, elastībai un citiem horizontālajiem principiem, un atzīmētas konkrētās budžeta pamatnostādnes attiecīgajām ES politikas jomām, kuras aptvers nākamā finanšu shēma; gaida, ka Komisija iesniegs likumdošanas priekšlikumu par nākamo DFS kopā ar jauna iestāžu nolīguma projektu, kurā būs ņemta vērā Parlamenta nostāja un ierosinājumi; uzsver, ka šī rezolūcija arī veido pamatu Parlamenta līdzdalībai procedūrā, kuras rezultātā tiks pieņemta nākamā DFS;

2.  līdztekus pieņem atsevišķu rezolūciju, kurā izklāstīta Parlamenta nostāja par ES pašu resursu sistēmas reformu saskaņā ar ieteikumiem, kas saņemti no Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos; aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta nostāju, sagatavojot likumdošanas priekšlikumus par ES pašu resursiem, un norāda, ka to tvērumam vajadzētu būt vērienīgam un tie būtu jāiesniedz kopā ar DFS priekšlikumiem; uzsver, ka gaidāmajās sarunās par nākamo DFS vienkopus tiks aplūkoti gan izdevumu, gan ieņēmumu aspekti un ka vienošanos par DFS būs iespējams panākt tikai tad, ja būs gūti atbilstoši panākumi pašu resursu jautājumā;

I. Nākamās DFS prioritātes un problēmjautājumi

3.  atzinīgi vērtē diskusiju par nākamo DFS, raugoties uz to kā uz iespēju sagatavot pamatu spēcīgākai un ilgtspējīgākai Eiropai, izmantojot vienu no tās pašiem acīmredzamākajiem instrumentiem, proti, Savienības budžetu; uzskata, ka nākamā DFS būtu jāiestrādā plašākā stratēģijā un vēstījumā par Eiropas nākotni; uzskata, ka DFS ir jāveido, pārvēršot ES politiskās ieceres un politiskās prioritātes atbilstošos budžeta līdzekļos;

4.  pauž pārliecību, ka nākamā DFS būtu jābalsta uz Savienības jau iedibināto politiku un prioritātēm, kuru mērķis ir veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību, sekmēt labklājību, noturīgu un ilgstošu ekonomisko izaugsmi, pētniecību un inovāciju, nodrošināt kvalitatīvu nodarbinātību, tādējādi radot pienācīgas kvalitātes darbvietas, cīnīties pret klimata pārmaiņām un veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī dalībvalstu un iedzīvotāju solidaritāti; uzskata, ka šie pīlāri ir priekšnoteikums pienācīgai vienotā tirgus un ekonomiskās un monetārās savienības darbībai, kā arī Eiropas pozīciju nostiprināšanai pasaulē; pauž pārliecību, ka šobrīd tas Eiropas nākotnes iecerēm ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš;

5.  uzskata, ka nākamajai DFS būtu jādod Savienībai iespēja nodrošināt risinājumus un kļūt stiprākai, pārvarot šīs desmitgades krīzes — ekonomikas un finanšu lejupslīdi, jauniešu bezdarbu, pastāvīgo nabadzību un sociālo atstumtību, migrācijas un bēgļu problemātiku, klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu, terorismu un nestabilitāti (šeit uzskaitīti vien daži piemēri); uzsver, ka šie globālie pārrobežu mēroga problēmjautājumi, kuru ietekme jūtama valstu iekšienē, liecina par to, ka mūsu ekonomikas un sabiedrības ir savstarpēji atkarīgas, un norāda, ka ir nepieciešama kopīga rīcība;

6.  norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, kuri nodrošina globālu ceļvedi, kā planētas iespēju robežās veidot ilgtspējīgāku, vienlīdzīgāku un labklājīgāku sabiedrību; uzsver, ka nākamajai DFS ir jābūt saskaņotai ar IAM; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos integrēt IAM visās ES politikas nostādnēs un iniciatīvās; sagaida, ka ES izpildīs savas apņemšanās sasniegt šos mērķus; turklāt uzsver, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra izsludināšana un ES un dalībvalstu apņemšanās nodrošināt sociālāku Eiropu būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem; uzskata, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie izdevumi salīdzinājumā ar pašreizējo DFS būtu ievērojami jāpalielina un tiem iespējami drīz (vēlākais — 2027. gadā) būtu jāsasniedz 30 %;

7.  uzsver, ka nākamā DFS dod Savienībai iespēju parādīt, ka tā ir vienota un spēj risināt tādus politiskos pavērsienus kā Brexit, populistisko un nacionālistisko kustību augošā popularitāte un izmaiņas pasaules līderpozīcijās; uzsver, ka šķelšanās un egocentrisms nav atbilde uz globāliem jautājumiem un uz iedzīvotāju bažām; uzskata, ka it īpaši Brexit sarunas liecina par to, ka priekšrocības, ko nodrošina atrašanās Savienības sastāvā, ir ievērojami lielākas nekā izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu tās budžetā; šajā sakarībā aicina pilnībā ievērot iepriekš uzņemto saistību kopumu, kā Lielās piektdienas vienošanās gadījumā, attiecībā uz tiesiskuma un demokrātijas respektēšanu;

8.  tāpēc aicina pastāvīgi atbalstīt pastāvošo politiku, it īpaši ES ilgtermiņa politikas jomas, kas nostiprinātas Līgumos, proti, kopējo lauksaimniecības politiku, kopējo zivsaimniecības politiku un kohēzijas politiku, jo tās ES iedzīvotājiem sniedz taustāmus labumus no Eiropas projekta; noraida jebkuru mēģinājumu renacionalizēt šīs politikas jomas, jo tas nedz samazinātu uz nodokļu maksātājiem un patērētājiem gulstošo finansiālo slogu, nedz arī ļautu panākt labākus rezultātus, toties kavētu izaugsmi, solidaritāti un vienotā tirgus darbību, vienlaikus vēl vairāk padziļinot nevienlīdzību un palielinot atšķirības starp teritorijām un tautsaimniecības nozarēm; pauž nodomu nākamajā plānošanas periodā šīm politikas jomām ES-27 valstīs nodrošināt tādu pašu finansējuma līmeni, vienlaikus turpinot uzlabot šo politikas jomu efektivitāti un vienkāršot ar tām saistītās procedūras;

9.  uzskata, ka Eiropai būtu jāpaver perspektīvas jaunajai paaudzei, kā arī progresīviem uzņēmumiem, kas ļauj ES gūt lielākus panākumus pasaules mērogā; pauž apņēmību ievērojami paplašināt divas nozīmīgas programmas, proti, Pētniecības pamatprogrammu un „Erasmus+”, kuras ar pašreizējiem līdzekļiem nespēj apmierināt ļoti lielo pieprasījumu, ko veido izcilas kvalitātes pieteikumi; pauž nelokāmu atbalstu ievērojamai resursu palielināšanai jauniešu bezdarba apkarošanas mērķiem un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanai, izmantojot programmas, kuras stāsies Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas (COSME) vietā; atbalsta arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) 2.0 resursu palielināšanu;

10.  aicina Savienību īstenot savu lomu trīs jaunās politikas jomās, kuras izveidojušās pašreizējās DFS darbības laikā un kurām ir gan iekšējā, gan ārējā dimensija, proti,

–  izstrādāt un finansēt visaptverošu patvēruma, migrācijas un integrācijas politiku un risināt migrācijas un pārvietošanas pamatcēloņus trešās valstīs,

–  stiprināt ārējo robežu aizsardzību un sekmēt stabilitāti, it īpaši aizsargājot cilvēktiesības ārpus Savienības robežām, novēršot konfliktus un īstenojot ārējo attīstības politiku,

–  nodrošināt vispārēju iekšējo drošību Eiropas iedzīvotājiem un apvienot aizsardzības pētniecības centienus un aizsardzības spējas, vienlaikus uzsverot, ka šajā jomā īstenotās darbības nedrīkstētu norisināties uz ES attīstības politikas rēķina;

11.  uzsver, ka jaunajā shēmā ir iecerēts iekļaut divus jaunus finansiālā atbalsta veidus, kam atvēlēta īpaši redzama vieta Savienības ekonomikas darba programmā, proti, turpināt investīciju atbalsta shēmu, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, darbību un attīstīt eurozonas dalībvalstu stabilizācijas funkciju, iespējams, ar ierosinātā Eiropas Monetārā fonda palīdzību, līdztekus izmantojot īpašu konverģences instrumentu dalībvalstīm, kuras gatavojas pievienoties eurozonai;

12.  uzsver, ka Savienības budžetā, pirmkārt, būtu jāiekļauj īpašā eurozonas budžeta kapacitāte, kas rēķināma papildus daudzgadu finanšu shēmas maksimālajiem apjomiem, neskarot pārējās DFS programmas, un tā būtu jāfinansē eurozonas dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot ieņēmumu avotu, par kuru jāvienojas iesaistītajām dalībvalstīm un kurš tiks uzskatīts par piešķirtajiem ieņēmumiem un garantijām; uzskata, ka, tiklīdz šīs fiskālās kapacitātes stāvoklis būs stabilizējies, to varētu finansēt no īsteniem pašu resursiem, kā ieteikts M. Monti ziņojumā par ES turpmāko finansēšanu;

13.  atkārtoti apstiprina principu, ka, ieviešot papildu politiskās prioritātes, būtu jāparedz arī papildu finanšu līdzekļi neatkarīgi no tā, vai šīs prioritātes veidojas brīdī, kad tiek pieņemta jauna DFS, vai tās īstenošanas gaitā, un uzsver, ka jaunu vajadzību finansēšana nedrīkstētu kaitēt jau pastāvošām politikas jomām un programmām; turklāt cer, ka tiks ieviesti pietiekami elastības noteikumi, lai pielāgotos neparedzētiem apstākļiem, kas var veidoties DFS darbības laikā;

14.  uzskata, ka spēcīgāku un vērienīgāku Eiropu var panākt tikai tad, ja šim mērķim paredz lielākus finanšu līdzekļus; ņemot vērā iepriekš minētos problēmjautājumus un prioritātes, kā arī Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, prasa ievērojami palielināt Savienības budžetu; lēš, ka nepieciešamajiem DFS izdevumu maksimālajiem apjomiem ir jābūt 1,3 % apmērā no ES-27 NKI, neņemot vērā to instrumentu klāstu, kuri jārēķina papildus maksimālajiem apjomiem;

15.  pauž pārliecību, ka — ja vien Padome nepiekritīs ievērojami palielināt valstu iemaksas ES budžetā — vienīgā iespēja, kā nodrošināt atbilstošu finansējumu nākamajai DFS, ir ieviest jaunus, īstenus ES pašu resursus;

II. Horizontāli jautājumi

ES budžeta principi un budžeta patiesums

16.  atgādina Eiropas budžeta principus — vienotība, budžeta precizitāte, gada pārskats, līdzsvars, universālums, specifikācija, papildināmība, subsidiaritāte, pareiza finanšu pārvaldība un pārredzamība —, kuri jāievēro, veidojot un izpildot Savienības budžetu;

17.  atkārtoti uzsver savu jau izsenis pausto nostāju, ka Savienības politiskie mērķi ir jāsalāgo ar atbilstošiem finanšu resursiem, un atgādina, ka LESD 311. pantā ir noteikts, ka Savienība pati nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai;

18.  šajā sakarībā norāda, ka Eiropadomes pieņemto politisko lēmumu un iniciatīvu pilnīga īstenošana ir iespējama tikai tad, ja ir nodrošināts vajadzīgais finansējums, un uzsver, ka jebkāda cita pieeja mazina Savienības budžeta patiesumu un iedzīvotāju uzticēšanos;

19.  uzskata, ka DFS, kas pārvērš ES politiskās prioritātes konkrētās investīcijās, ir izcils instruments ES izdevumu ilgtermiņa plānošanai un noteikta, stabila publisko investīciju līmeņa nodrošināšanai dalībvalstīs; taču pauž nožēlu, ka pirms nākamās DFS pieņemšanas iepriekš nenotiek savstarpēja ilgtermiņa stratēģijas saskaņošana; turklāt atgādina, ka ES budžets galvenokārt ir investīciju budžets, kas kalpo kā papildinošs papildu finansējuma avots darbībām, kuras tiek veiktas valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

Ilgums

20.  uzskata, ka, lemjot par DFS ilgumu, būtu jārod pareizais līdzsvars starp divām pretrunīgām prasībām: no vienas puses, vairākos ES politikas virzienos, it īpaši jomās, kurās tiek izmantota dalīta pārvaldība, piemēram, lauksaimniecības un kohēzijas politikā, ir vajadzīga stabilitāte un paredzamība, ko nodrošinātu saistību uzņemšanās vismaz uz septiņiem gadiem, taču, no otras puses, ir vajadzīga demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība, kuru nodrošinātu katras finanšu shēmas sinhronizēšana ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas politisko ciklu, kas ilgst piecus gadus;

21.  uzsver, ka obligāts politisks noteikums katram jaunievēlētajam Parlamentam ir vēlēšanu cikla gaitā spēt būtiski ietekmēt DFS gan summu, gan politisko prioritāšu ziņā; uzsver, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas dod ES pilsoņiem iespēju nepastarpināti paust savu nostāju attiecībā uz Savienības budžeta prioritātēm un ka tam būtu jāatspoguļojas saistošās pēcvēlēšanu korekcijās finanšu shēmā; tādēļ uzskata, ka katra politiskā cikla gaitā Komisijai ir jānāk ar priekšlikumu un Parlamentam un Padomei ir jālemj vai nu par nākamās DFS izveidi, vai par spēkā esošās DFS obligātu vidusposma pārskatīšanu;

22.  uzsver, ka, nosakot DFS ilgumu, ir pakāpeniski jāpāriet uz 5+5 gadu periodu, kas ietvertu obligātu vidusposma pārskatīšanu; aicina Komisiju izstrādāt skaidru priekšlikumu, kurā būtu izklāstītas metodes 5+5 gadus ilgas finanšu shēmas praktiskai īstenošanai; pauž pārliecību, ka DFS nevar ilgt tikai piecus gadus — šādu variantu nevar apsvērt tādēļ, ka tas radītu nopietnus šķēršļus vairāku ES politikas virzienu plānošanas un īstenošanas prasībām;

23.  tomēr atzīst — ņemot vērā, ka pašreizējā DFS darbosies līdz 2020. gada decembrim, bet nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek 2019. gada pavasarī, nav iespējams uzreiz ieviest 5+5 gadu risinājumu, jo netiktu pietiekami labi saskaņoti dažādie cikli; tāpēc uzskata, ka nākamā DFS būtu jānosaka uz septiņiem gadiem (2021.–2027. gads), tostarp paredzot obligātu vidusposma pārskatīšanu, un tas būtu pārejas risinājums, kas piemērojams pēdējo reizi;

Vidusposma pārskatīšana

24.  pauž pārliecību, ka ir jāsaglabā juridiski saistoša un obligāta DFS vidusposma novērtēšana un pārskatīšana, kā paredzēts jaunajā DFS regulā; atgādina, ka 2016. gadā īstenotā vidusposma pārskatīšana bija vēsturē pirmais gadījums, kad DFS regula patiešām tika pārskatīta, un to pozitīvi vērtēja gan Padome, gan Parlaments, it sevišķi attiecībā uz DFS elastības noteikumu nostiprināšanu;

25.  uzskata, ka 2021.–2027. gada DFS vidusposma pārskatīšanu vajadzētu ierosināt un par to lemt savlaicīgi, lai nākamais Parlaments un Komisija varētu atbilstoši pielāgot finanšu shēmu; uzsver, ka, pārskatot DFS, ikreiz būtu jānodrošina Parlamenta iesaistīšana un jāaizsargā tā kā līdzvērtīgas budžeta lēmējiestādes prerogatīvas; turklāt uzsver, ka ikviena faktiska pārskatīšana ietver arī DFS maksimālo apjomu pārskatīšanu attiecībā uz atlikušo periodu, ja tiek konstatēta to neatbilstība situācijai;

Elastība

26.  uzsver, ka pašreizējās DFS darbības laikā budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja apjomīgu DFS regulā iekļauto elastības mehānismu un īpašo instrumentu izmantošanu, lai nodrošinātu papildu apropriācijas, kas bija vajadzīgas, lai reaģētu uz smagām krīzēm vai lai finansētu jaunas politiskās prioritātes;

27.  tādēļ uzskata, ka elastības noteikumi pašreizējā DFS ir darbojušies labi un ir nodrošinājuši risinājumus saistībā ar ievērojama apmēra finansējumu, kas galvenokārt bijis nepieciešams, lai risinātu migrācijas un bēgļu problemātiku un lai novērstu investīciju deficītu; atgādina, ka Parlaments bija iniciators vairākiem no minētajiem noteikumiem, kurus tas nepiekāpīgi aizstāvēja iepriekšējo DFS sarunu laikā;

28.  uzskata, ka joprojām ir jāturpina šos noteikumus nostiprināt, lai labāk reaģētu uz jauniem uzdevumiem, neparedzētiem notikumiem un jaunām politiskajām prioritātēm, kuras veidojas tādu ilgtermiņa plānu kā DFS īstenošanas gaitā; prasa nākamajā DFS nodrošināt lielāku elastīgumu, kas ļautu iespējami lielā mērā izmantot DFS vispārējos maksimālos apjomus saistībām un maksājumiem;

DFS elastības mehānismi

29.  uzskata, ka nākamās DFS maksimālie apjomi būtu jānosaka tādā līmenī, kas ļautu ne tikai finansēt ES politiku, bet arī katrā izdevumu kategorijā paredzēt pietiekamas saistību apropriāciju rezerves;

30.  pauž pārliecību, ka visas nepiešķirto līdzekļu rezerves būtu neierobežoti jāpārnes uz nākamajiem finanšu gadiem un budžeta lēmējinstitūcijai tās ikgadējā budžeta procedūrā būtu jāizmanto jebkādā nolūkā, kas atzīts par vajadzīgu; tādēļ prasa saglabāt saistību vispārējo rezervi, turklāt nenosakot nekādus ierobežojumus attiecībā uz darbības jomu un laiku;

31.  atgādina, ka vispārējai saistību rezervei ir izmantojamas tikai līdz N-1 gadam nepiešķirto līdzekļu rezerves, kad tās ir apstiprinātas, veicot tehniskās korekcijas, kas tiek darīts pirms budžeta projekta iesniegšanas; tomēr uzskata, ka ir svarīgi izpētīt veidus, kā izmantot arī N gada nepiešķirto līdzekļu rezerves, lai joprojām būtu iespējams finansēt papildu vajadzības, kas var rasties attiecīgā gada laikā;

32.  pauž stingru pārliecību, ka budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātās saistības būtu jāizmanto to sākotnējam mērķim un ka būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka šāda prakse tiek īstenota visās politikas jomās; īpaši aicina Komisiju turpināt aktīvi strādāt šajā virzienā; tomēr pauž pārliecību, ka, ja patiešām notiek saistību atcelšana, kuras iemesls ir tādu darbību pilnīga vai daļēja neizpildīšana, kurām attiecīgie līdzekļi bijuši paredzēti, tie būtu jādara no jauna pieejami ES budžetā un budžeta lēmējinstitūcijai tie būtu jāizmanto ikgadējās budžeta procedūras ietvaros; uzskata, ka atceltās saistības būtu jāiekļauj tieši vispārējā saistību rezervē, nevis kādā konkrētā īpašā instrumentā vai rezervē;

33.  atgādina, ka saistību atcelšana izriet no budžeta lēmējinstitūcijas jau apstiprinātām saistībām, kuru rezultātā parasti būtu veikti attiecīgi maksājumi, ja darbība, kurai šie līdzekļi bija paredzēti, būtu tikusi īstenota, kā plānots; tādēļ uzsver, ka atcelto saistību atkārtota iekļaušana ES budžetā ir pienācīgi pamatota, taču to nevajadzētu izmantot, lai apietu attiecīgajā nozaru regulējumā paredzētos saistību atcelšanas noteikumus;

34.  norāda, ka ir jānodrošina pilnīga maksājumu rezervju pārnešana visā DFS, izmantojot maksājumu vispārējo rezervi; iebilst pret jebkādu ierobežojumu vai maksimālo apmēru piemērošanu rezervju pārvietošanai, kā tas ir pašreizējā DFS, un atgādina, ka šīs rezerves var izmantot tikai tad, ja tā lēmusi budžeta lēmējinstitūcija, kura gluži tāpat lemj arī par šo rezervju izmantošanas apmēru; uzsver, ka vispārējā maksājumu rezerve varētu būt noderīgs instruments, saskaroties ar jebkādu jaunu maksājumu krīzi, kas varētu izveidoties;

35.  uzsver ka DFS regulā būtu jāsaglabā maksimālo apjomu pārskatīšanas iespēja neparedzētu apstākļu gadījumos, kad finansējuma vajadzību dēļ ir izsmeltas vai pārsniegtas pieejamās līdzekļu rezerves un īpašie instrumenti; aicina paredzēt DFS regulā vienkāršotu procedūru mērķtiecīgai summu pārskatīšanai līdz saskaņotam slieksnim;

36.  iestājas par to, ka būtu jāsaglabā iespēja jebkurā ES programmā pārvietot finansējumu uz perioda sākumu vai beigām, lai būtu iespējama pretcikliska darbība, kas atbilstu faktiskās īstenošanas ritmam, un jēgpilna reakcija lielu krīžu apstākļos; turklāt prasa nodrošināt vēl lielāku likumdošanas procesa elastību, kuru patlaban paredz Iestāžu nolīguma 17. punkts — tas ļauj koriģēt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto programmu kopējo finansējumu līdz +/-10 % apmērā —, palielinot šīs korekcijas apmēru līdz +/-15 %;

37.  norāda, ka elastību ir iespējams panākt, veicot līdzekļu pārvietojumus vienas un tās pašas DFS izdevumu kategorijas robežās, lai tādējādi finanšu resursi nonāktu tieši tur, kur tie ir nepieciešami, un uzlabotos ES budžeta izpilde; uzskata, ka mazāks izdevumu kategoriju skaits veicina lielāku DFS elastību; tomēr prasa, lai Komisija, pieņemot būtiskus autonomus līdzekļu pārvietojumus, proaktīvi informētu budžeta lēmējinstitūciju un apspriestos ar to;

DFS īpašie instrumenti

38.  apstiprina DFS īpašo instrumentu, proti, elastības instrumenta, rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos, ES Solidaritātes fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), vispārējo arhitektūru un norāda uz šo instrumentu plašo izmantojumu pašreizējā DFS; prasa uzlabot to finansējumu un darbības noteikumus;

39.  īpaši prasa ievērojami palielināt elastības instrumenta finansējumu līdz vismaz EUR 2 miljardiem gadā; atgādina, ka elastības instruments nav saistīts ar kādu konkrētu politikas jomu un līdz ar to ir izmantojams jebkuram mērķim, kas atzīts par nepieciešamu; tādēļ uzskata, ka šo instrumentu var izmantot, lai segtu jebkādas jaunas finanšu vajadzības, kas rodas DFS darbības gaitā;

40.  norāda, ka rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos ir paredzēta, lai strauji reaģētu uz īpašiem palīdzības pieprasījumiem, ko trešās valstis iesniegušas saistībā ar neparedzētiem notikumiem, un uzsver tās sevišķo nozīmi pašreizējā kontekstā; prasa būtiski palielināt tās finansējumu līdz pat EUR 1 miljardam gadā;

41.  īpaši norāda uz to, cik ievērojamā apmērā ir ticis izmantots ES Solidaritātes fonds, lai sniegtu palīdzību vairāku nopietnu dabas katastrofu gadījumā, kuras būtiski ietekmējušas budžetu; uzsver arī to, ka šis instruments pozitīvi ietekmē sabiedrības viedokli; ierosina palielināt tā finansējumu līdz EUR 1 miljardam gadā;

42.  uzskata, ka EGF izmantošana nolūkā izrādīt ES solidaritāti un sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu saistībā ar globalizācijas ietekmē notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai globālās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, nav pilnībā atklājusi tā sniegtās iespējas un ka šo fondu varētu izmantot vēl labāk un integrēt to ilgtermiņa stratēģijā, lai efektīvi sasniegtu un no jauna iekļautu darba tirgū atlaistos darbiniekus visās dalībvalstīs; uzskata, ka gaidāmajā EGF pārskatīšanā būtu jāpievēršas tā darbības tvērumam un jāuzlabo koordinācija ar citiem instrumentiem; uzskata, ka, pārskatot EGF, tam jaunajā DFS būtu jāparedz vismaz tikpat liela ikgadējā summa;

43.  ierosina izveidot īpašu rezervi DFS īpašajiem instrumentiem, par pamatu šai rezervei ņemot katra instrumenta neizlietotās apropriācijas, kas tiktu dzēstas; uzskata, ka šai rezervei vajadzētu darboties bez jebkādiem laika ierobežojumiem; prasa, lai šī rezerve, budžeta lēmējinstitūcijai pieņemot attiecīgu lēmumu, tiktu izmantota par labu ikvienam DFS īpašajam instrumentam, ar kuru nākas finansēt vajadzības, kas pārsniedz attiecīgā instrumenta finansiālo kapacitāti;

44.  konstatē, ka patlaban katram DFS īpašajam instrumentam tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi attiecībā uz to, kādā laikposmā ir iespējams pārnest neizlietotās apropriācijas; uzskata, ka šie noteikumi būtu jāsaskaņo, lai uz visiem minētajiem instrumentiem varētu attiecināt vienotu N+1 noteikumu;

45.  uzskata, ka neparedzēto izdevumu rezerve ir jāsaglabā kā instruments, kas izmantojams galējas nepieciešamības gadījumā; uzsver, ka šis ir īpašs instruments, ko var arī izmantot tikai maksājumu apropriācijām, un ka tā izmantošana bija noderīga, reaģējot uz 2014. gada maksājumu krīzi; tādēļ prasa palielināt tā maksimālo ikgadējo piešķīrumu līdz 0,05 % no ES NKI;

46.  uzsver, ka DFS īpašie instrumenti gan attiecībā uz saistību, gan maksājumu apropriācijām būtu jārēķina papildus DFS maksimālajiem apjomiem; uzskata, ka jautājums par šo instrumentu maksājumu iekļaušanu budžetā tika nepārprotami atrisināts 2014.–2020. gada DFS vidusposma pārskatīšanā, tādējādi izbeidzot ieilgušās domstarpības ar Padomi interpretācijas jautājumā; iestājas par to, ka DFS regulā būtu jāievieš skaidrs noteikums par to, ka maksājumi, kas izriet no DFS īpašo instrumentu izmantošanas saistību apropriācijām, būtu jārēķina papildus DFS gada maksimālajam maksājumu apjomam;

47.  norāda — lai izmantotu DFS trīs īpašos instrumentus, saskaņā ar pašreizējo Iestāžu nolīgumu Parlamentā ir nepieciešams īpašs balsu vairākums; uzskata, ka šis noteikums ir novecojis, jo tas ir saistīts ar īpašo balsu vairākumu, kas pirms Lisabonas līguma bija nepieciešams ES budžeta pieņemšanai; prasa ievērot vienotu pieeju balsošanas prasībām attiecībā uz šo instrumentu izmantošanu, norādot, ka tām vajadzētu būt tādām pašām kā ES budžeta pieņemšanas prasībām;

Ieņēmumi — īpašā rezerve

48.  atkārtoti uzsver savu jau izsenis pausto nostāju, ka visi ieņēmumi no naudas sodiem, kuri ir iekasēti no uzņēmumiem par ES konkurences tiesību aktu pārkāpšanu vai ir saistīti ar novēloti veiktām valstu iemaksām ES budžetā, būtu jāiekļauj ES budžetā kā papildu ieņēmumu pozīcija, neveicot attiecīgu NKI iemaksu samazinājumu;

49.  šajā nolūkā prasa ES budžeta ieņēmumu daļā izveidot īpašu rezervi, kurā laika gaitā pakāpeniski uzkrātos visu veidu neparedzēti citi ieņēmumi; uzskata, ka šī rezerve būtu jāizmanto, lai segtu papildu maksājumu vajadzības, it īpaši tādas, kas saistītas ar vispārējās saistību rezerves vai DFS īpašo instrumentu izmantošanu;

Efektīva un lietderīga ES resursu izmantošana

50.  atzīst, ka Eiropas pievienotās vērtības nodrošināšanai vajadzētu būt vienam no galvenajiem vadošajiem principiem, ES iestādēm lemjot par izdevumu veidiem nākamajā DFS; tomēr norāda, ka šai koncepcijai ir daudzas interpretācijas, un prasa izstrādāt vienotu, skaidru un saprotamu attiecīgo kritēriju definīciju, ņemot vērā teritoriālās īpatnības un, ja iespējams, paredzot izmērāmus snieguma rādītājus; brīdina nemēģināt izmantot šādu definīciju, lai, argumentējot ar tīri kvantitatīviem vai īstermiņa ekonomiskiem apsvērumiem, apšaubītu ES politikas pasākumu un programmu lietderīgumu;

51.  norāda, ka atsauce uz jēdzienu „Eiropas pievienotā vērtība” ir atrodama vairākos Komisijas dokumentos; atkārtoti norāda uz parametru sarakstu, kas šajā sakarībā sniegts Parlamenta izstrādātajā rezolūcijā(8); atgādina, ka ES resursi būtu jāizmanto gan Eiropas sabiedrisko labumu finansēšanai, gan arī katalizējošai darbībai, stimulējot dalībvalstis visos administratīvajos līmeņos rīkoties, lai izpildītu Līguma mērķus un sasniegtu kopīgus ES mērķus, kas citādi netiktu īstenoti; piekrīt, ka ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu darbības, kuras var dot labumu visai ES, kuras nevar efektīvi nodrošināt neviena dalībvalsts atsevišķi un kuras šādi var īstenot rentablāk nekā darbības, kas tiktu veiktas tikai valsts, reģionālā vai vietējā līmenī; turklāt uzskata, ka ES budžetam vajadzētu palīdzēt veidot un atbalstīt mieru un stabilitāti ES kaimiņvalstīs un ārpus to robežām; uzskata, ka Eiropas pievienoto vērtību rada programmas, kuras īsteno gan dalītā, gan tiešā pārvaldībā, kas ir divas savstarpēji papildinošas metodes ES mērķu sasniegšanai; ņemot to vērā, sagaida, ka dalībvalstis sarunās par nākamo DFS nevadīsies pēc „taisnīgas atdeves” principa, kas paredz ņemt vērā vienīgi valsts intereses neto bilances izteiksmē;

52.  uzskata, ka labāk izlietot līdzekļus, t. i., efektīvi un nediskriminējoši izmantot katru euro ES budžetā, ir iespējams, ne tikai novirzot ES resursus darbībām ar vislielāko Eiropas pievienoto vērtību un, pamatojoties uz pašreizējo izdevumu padziļinātu izvērtējumu, maksimāli palielinot ES politikas virzienu un programmu sniegumu, bet arī panākot lielāku sinerģiju starp ES budžetu un dalībvalstu budžetiem un nodrošinot jūtamus izdevumu struktūras uzlabojumus; atbalsta Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā iekļautos ieteikumus par efektīvu rādītāju sistēmu efektivitātes mērīšanai, racionalizētu un līdzsvarotāku ziņošanu par sniegumu un ērtāku piekļuvi izvērtēšanas rezultātiem;

53.  prasa nākamajā DFS tik tiešām vienkāršot ES budžeta sistēmu, lai atvieglotu līdzekļu apgūšanu; īpaši uzsver, ka ir jāmazina nevajadzīga pārklāšanās starp instrumentiem, ko izmanto līdzīga veida darbībām, piemēram, tādās jomās kā inovācija, MVU vai transports, vienlaikus raugoties, lai neveidotos risks zaudēt svarīgus dažādo programmu elementus, un jālikvidē konkurence starp dažādajiem finansējuma veidiem un avotiem, lai nodrošinātu maksimālu papildināmību un paredzētu saskaņotu finanšu regulējumu; uzskata, ka tas veicinātu iedzīvotāju skaidrāku informēšanu par ES prioritātēm,

54.  uzsver, ka ES izdevumu „veselības pārbaudes” rezultātā nevar tikt paredzēta nedz ES mērķu vērienīguma mazināšana vai ES politikas jomu un programmu sadrumstalošana pa nozarēm, nedz arī dotāciju aizstāšana ar finanšu instrumentiem, tiecoties zināmā mērā ietaupīt līdzekļus, tādēļ ka lielākā daļa darbību, kuras saņem ES budžeta atbalstu, nav piemērotas tam, lai tās finansētu ar finanšu instrumentiem; uzskata, ka „veselības pārbaudes” rezultātā drīzāk būtu jānoskaidro veidi, kā varētu uzlabot ES izdevumu programmu īstenošanu;

55.  prasa veikt vērienīgu noteikumu saskaņošanu ar mērķi izveidot vienotu noteikumu kopumu visiem ES budžeta instrumentiem, ņemot vērā fondu un nozaru īpašās iezīmes; mudina Komisiju risināt jautājumu par dažādu finansējuma avotu apvienošanu, šajā sakarībā sniedzot skaidrus norādījumus un nodrošinot visām dalībvalstīm vienādu piekļuvi visiem finansējuma veidiem;

56.  pauž atbalstu arī reālai nozaru īstenošanas noteikumu vienkāršošanai par labu saņēmējiem un administratīvā sloga mazināšanai, nodrošinot procedūru un plānošanas dokumentu turpmāku standartizāciju un vienkāršošanu; turklāt norāda, ka atbalsta saņēmēju vajadzībām ir jānodrošina vairāk spēju veidošanas un tehniskās palīdzības iespēju; aicina virzīties uz riskos balstītu novērtējumu;

Vienotība, budžeta precizitāte un pārredzamība

57.  atgādina, ka vienotības princips, saskaņā ar kuru budžetā jāatspoguļo visi Savienības ieņēmumu un izdevumu posteņi, ir gan Līgumā noteikta prasība, gan demokrātijas pamatnosacījums, lai nodrošinātu budžeta pārredzamību, leģitimitāti un pārskatatbildību; pauž nožēlu par to, ka šim principam tiek pievērsta arvien mazāka uzmanība, savukārt finansiālā sarežģītība ir palielinājusies, sākot ar Eiropas Attīstības fonda vēsturisko mantojumu un Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi līdz pat nesenajai ad hoc ārpusbudžeta mehānismu plašajai ieviešanai inovatīvu finanšu instrumentu un ārēju trasta fondu vai mehānismu veidolā, kuri netiek uzskaitīti Savienības budžetā;

58.  apšauba to, cik pamatota ir un kādu pievienoto vērtību nodrošina instrumentu izveide ārpus Savienības budžeta; uzskata, ka lēmumi par šādu instrumentu izveidi vai saglabāšanu faktiski tiek pieņemti, mēģinot notušēt reālās finansiālās vajadzības un apiet DFS ierobežojumus un pašu resursu maksimālos apjomus; pauž nožēlu par to, ka šādu lēmumu rezultātā bieži vien tiek apiets arī Parlaments tā trīskāršajā funkcijā kā likumdevējs, budžeta lēmējiestāde un kontroles iestāde un ka tie ir pretrunā mērķim palielināt pārredzamību sabiedrībai un finansējuma saņēmējiem;

59.  tādēļ atkārtoti uzsver savu jau izsenis pausto nostāju, ka Eiropas Attīstības fonds kopā ar citiem ārpus DFS pastāvošiem instrumentiem būtu jāiekļauj Savienības budžetā, lai palielinātu tā leģitimitāti, kā arī attīstības jomā īstenotās Savienības politikas efektivitāti un lietderīgumu; tomēr uzsver, ka šo instrumentu attiecīgie budžeti būtu jārēķina papildus DFS maksimālajiem apjomiem, par kuriem bijusi panākta vienošanās, lai to iekļaušana Savienības budžetā negatīvi neietekmētu nedz šo instrumentu finansējumu, nedz citas ES politikas jomas un programmas; principā atzinīgi vērtē priekšlikumu Savienības finanšu sistēmā iekļaut Eiropas stabilizācijas mehānismu Eiropas Monetārā fonda veidolā, neskarot jautājumu par tā gaidāmo struktūru;

60.  uzskata, ka ES trasta fondi var nodrošināt pievienoto vērtību, jo tie konkrētās situācijās ļauj apkopot dažādu līdzekļu devēju resursus, taču to izmantošanas rezultātā nevajadzētu veidoties situācijai, ka vienkārši notiek „izkārtnes maiņa” jau plānotam ES finansējumam, un nedrīkstētu mainīties ES finanšu instrumentu sākotnējie mērķi; uzsver, ka ir jāpastiprina to izveides un īstenošanas parlamentārā uzraudzība; uzstāj, ka ES trasta fondi būtu jāizmanto tikai tādu darbību atbalstam, kuras notiek ārpus Savienības;

61.  turklāt uzskata, ka gadījumā, ja tiek atzīts, ka atsevišķu specifisku mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs noteikts daudzums ārpusbudžeta darījumu, piemēram, izmantojot finanšu instrumentus vai trasta fondus, to apmēram un ilgumam jāpaliek ierobežotam, tiem jābūt pilnīgi pārredzamiem, ir uzskatāmi jāpamato to papildināmība un nodrošinātā pievienotā vērtība un to pamatā jābūt stingrām lēmumu pieņemšanas procedūrām un pārskatatbildības noteikumiem;

62.  uzskata, ka nākamās DFS ietvaros Savienības budžetā būtu precīzāk jāatspoguļo piešķirto ieņēmumu apmērs un ietekme uz faktiskajiem izdevumiem, īpaši to ieņēmumu gadījumā, kurus veido trešo valstu iemaksas; uzsver, ka tas ir vēl jo būtiskāk, ņemot vērā sarunās par izstāšanos no Savienības pausto Apvienotās Karalistes vēlmi jaunajā DFS laikposmā pēc 2020. gada kā trešai valstij piedalīties dažās Savienības budžeta programmās;

Maksājumu apmērs

63.  atgādina, ka maksājumu apropriācijas loģiski un juridiski izriet no saistību apropriācijām, un prasa nākotnē maksājumu maksimālos apjomus noteikt atbilstošā līmenī, atstājot tikai nelielu un reālistisku starpību starp saistību un maksājumu apropriācijām; sagaida, ka, nosakot maksājumu maksimālos apjomus turpmākajam laikam, tiks ņemts vērā, ka ir jāpilda, no vienas puses, saistības, kas izriet no pašreizējā finanšu perioda un par maksājumiem kļūs tikai pēc 2020. gada, un, no otras puses, saistības attiecībā uz programmām un instrumentiem, kuru darbība sāksies pēc 2020. gada;

64.  atgādina par nesamaksāto rēķinu uzkrāšanos iepriekšējās DFS noslēgumā un to ietekmi arī uz pašreizējo DFS un brīdina, ka nevajadzētu pieļaut šādas maksājumu krīzes atkārtošanos, pārejot uz nākamo DFS, tādēļ ka tas nopietni ietekmētu atbalsta saņēmējus, piemēram, studentus, augstskolas, MVU un pētniekus; norāda uz pašreiz vērojamo tendenci nepietiekamā apmērā izpildīt maksājumus, kas skaidrojama ar 2014.–2020. gada programmu īstenošanas kavēšanos un kā rezultātā palielinās neizpildīto saistību līmenis, kuras būs jānokārto nākamās DFS maksimālo apjomu ietvaros; aicina Komisiju un dalībvalstis, tostarp finanšu ministrus, izanalizēt šādu kavējumu pamatcēloņus un nākt klajā ar konkrētiem vienkāršošanas pasākumiem īstenošanas atvieglošanai nākotnē;

65.  pieņem zināšanai provizorisko rezultātu, kas gūts sarunās par finanšu norēķiniem saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un paredz, ka Apvienotajai Karalistei pilnībā jāpiedalās 2014.–2020. gada programmu finansēšanā un īstenošanā ar visām attiecīgajām finansiālajām sekām;

Finanšu instrumenti

66.  uzsver, ka ES budžetā ir pieejams plašs instrumentu klāsts ES līmenī atbalstītu darbību finansēšanai un ka šos instrumentus var iedalīt divās kategorijās, proti, no vienas puses, dotācijās un, no otras puses, finanšu instrumentos, kas var būt garantijas, aizdevumi, riska dalīšanas vai kapitāla instrumenti; norāda arī uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kura mērķis ir piesaistīt privāto un publisko kapitālu visā ES, lai atbalstītu projektus ES ekonomikai būtiski nozīmīgās jomās, papildinot ierobežoto finansējumu;

67.  atzīst finanšu instrumentiem piemītošo potenciālu palielināt Savienības budžeta ekonomisko un politisko ietekmi; tomēr uzsver, ka tos var piemērot tikai projektiem, kuri rada ieņēmumus, neapmierinošā investīciju situācijā vai tirgus nepilnību apstākļos un ka tādēļ tie salīdzinājumā ar dotācijām ir tikai papildinošs, nevis alternatīvs finansējuma veids; uzsver, ka finanšu instrumentu mērķim nevajadzētu būt jau pastāvošu publisku vai privātu finansēšanas shēmu aizstāšanai un būtu jāievēro gan valstī pastāvošās, gan starptautiskās saistības;

68.  atgādina, ka Parlaments bija prasījis Komisijai noskaidrot, kurās jomās būtu vislabāk izmantot dotācijas, kur noderīgāki būtu finanšu instrumenti un kur dotācijas varētu apvienot ar finanšu instrumentiem, un apsvērt pienācīgu līdzsvaru starp abiem finansēšanas veidiem; pauž pārliecību, ka nākamajā DFS subsīdijām joprojām ir jābūt galvenajam ES projektu finansēšanas veidam; uzsver, ka aizdevumi, garantijas, riska dalīšana un kapitāla finansējums būtu jāizmanto piesardzīgi, proti, pamatojoties uz pienācīgiem ex ante novērtējumiem un tikai tad, ja attiecībā uz šo instrumentu lietojumu var apliecināt nepārprotamu pievienoto vērtību un sviras efektu; norāda uz iespējām uzlabot finanšu instrumentu izmantojumu un sinerģiju ar dotācijām; aicina ieguldīt ievērojamus centienus, lai atvieglotu finanšu instrumentu pieejamību atbalsta saņēmējiem, un panākt lielāku elastību dažādu finanšu instrumentu izmantojumā starpnozaru mērogā, lai pārvarētu ierobežojošos noteikumus, kas liedz saņemt vairāku programmu atbalstu projektiem, kuriem ir savstarpēji saderīgi mērķi;

69.  aicina Komisiju nākamajā DFS vienkāršot un saskaņot noteikumus, kas reglamentē finanšu instrumentu izmantošanu, lai maksimāli palielinātu to piemērošanas efektivitāti; pieņem zināšanai to, ka varētu būt iespējams priekšlikums — par kuru būtu nepieciešamas izvērstas diskusijas — izveidot vienotu fondu, kurā būtu ES līmenī integrēti centralizēti pārvaldītie finanšu instrumenti; uzskata, ka būtu jāparedz skaidra struktūra dažāda veida finanšu instrumentu izvēlei dažādās politikas jomās un dažādiem darbību veidiem un ka attiecīgie finanšu instrumenti arī turpmāk būtu jāiekļauj budžetā, paredzot tiem atsevišķas budžeta pozīcijas, lai tādējādi nodrošinātu investīciju skaidrību; tomēr uzsver, ka šāda noteikumu saskaņošana nevar skart dalībvalstu pārvaldītos finanšu instrumentus kohēzijas politikā vai ārējo darbību jomā;

70.  atgādina par saviem atkārtoti paustajiem aicinājumiem nodrošināt lielāku pārredzamību un demokrātisko kontroli attiecībā uz Savienības budžeta atbalstīto finanšu instrumentu īstenošanu;

Struktūra

71.  uzskata, ka DFS struktūrai būtu jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem lielāka ES politisko un budžeta prioritāšu pamanāmība, un prasa skaidrāku izklāstu par visām ES izdevumu jomām; pauž pārliecību, ka būtu atbilstoši jāatspoguļo šajā rezolūcijā izklāstītie galvenie ES turpmāko izdevumu pīlāri;

72.  tādēļ uzskata, ka pašreizējā izdevumu kategoriju izklāstā ir vajadzīgi daži uzlabojumi, tomēr iebilst pret jebkādām nepamatotām radikālām izmaiņām; līdz ar to ierosina DFS laikposmam pēc 2020. gada veidot saskaņā ar šādu struktūru:

1. izdevumu kategorija. Spēcīgāka un ilgtspējīga ekonomika

 

Tostarp programmas un instrumenti šādu jomu atbalstam:

tiešajā pārvaldībā:

–  pētniecība un inovācija

–  rūpniecība, uzņēmējdarbība un mazie un vidējie uzņēmumi

–  ekonomikas un sabiedrības digitālā pāreja

–  liela mēroga infrastruktūru projekti

–  transports, enerģētika, kosmoss

–  vide, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšana

 

 

2. izdevumu kategorija. Ciešāka kohēzija un solidaritāte Eiropā

 

Tostarp programmas un instrumenti šādu jomu atbalstam:

–  ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (dalītajā pārvaldībā):

  investīcijas inovācijā, pētniecībā, digitalizācijā, rūpniecības restrukturizācijā, MVU, transportā, pielāgošanās pasākumos klimata pārmaiņām un to mazināšanā, vidē un enerģētikā;

  nodarbinātība, sociālie jautājumi un sociālā iekļautība, dzimumu līdztiesība, nabadzības mazināšana un demogrāfiskās problēmas;

–  izglītība, jaunatne un mūžizglītība

–  kultūra, pilsoniskums, plašsaziņas līdzekļi un komunikācija

–  demokrātija, tiesiskums un pamattiesības

–  veselība un pārtikas nekaitīgums

–  patvērums, migrācija un integrācija, tieslietas un patērētāji

–  atbalsts valstu pārvaldes struktūrām un koordinācija ar tām

 

 

3. izdevumu kategorija. Spēcīgāka un ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība

 

Tostarp programmas un instrumenti šādu jomu atbalstam:

–  lauksaimniecība un lauku attīstība

–  jūrlietas un zivsaimniecība

 

 

4. izdevumu kategorija. Lielāka atbildība pasaulē

 

Tostarp programmas un instrumenti šādu jomu atbalstam:

–  starptautiskā sadarbība un attīstība

–  kaimiņattiecības

–  paplašināšanās

–  humānā palīdzība

–  demokrātija, tiesiskums, pamattiesības un dzimumu līdztiesība

–  tirdzniecība

 

 

5. izdevumu kategorija. Drošība, miers un stabilitāte visiem

 

Tostarp programmas un instrumenti šādu jomu atbalstam:

–  drošība, tostarp kiberdrošība

–  reaģēšana uz krīzēm un stabilitāte, tostarp civilā aizsardzība

–  kopējā ārpolitika un drošības politika

–  aizsardzība, tostarp pētniecība un inovācija

 

 

6. izdevumu kategorija. Efektīva administrācija, kas kalpo Eiropas iedzīvotājiem

 

–  ES darbinieku finansējums

–  ES iestāžu ēku un aprīkojuma finansējums

 

73.  mudina Komisiju ES budžeta pielikumā atspoguļot visus ar ES saistītos izdevumus, kas pastāv ārpus ES budžeta saskaņā ar starpvaldību nolīgumiem un procedūrām; uzskata, ka, katru gadu sniedzot šādu informāciju, tiktu nodrošināts pilnīgs pārskats par visām investīcijām, ko dalībvalstis apņēmušās veikt Eiropas līmenī;

III. Politikas jomas

Spēcīgāka un ilgtspējīga ekonomika

74.  uzsver to, cik svarīgi ir pabeigt Eiropas pētniecības telpas, enerģētikas savienības, Eiropas vienotās transporta telpas un digitālā vienotā tirgus izveidi, jo tie ir Eiropas vienotā tirgus pamatelementi;

75.  uzskata, ka nākamajā DFS budžeta resursi būtu vairāk jākoncentrē jomās, kurās ir nepārprotami redzama Eiropas pievienotā vērtība un kuras stimulē ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, ilgtspēju un nodarbinātību visos ES reģionos; šajā kontekstā uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi ilgtspējīgas, pasaulē vadošas un zināšanās balstītas ekonomikas veidošanā un pauž nožēlu par to, ka pašreizējā DFS, trūkstot pienācīgam finansējumam, tikai neliela daļa ļoti kvalitatīvu projektu šajā jomā ir saņēmusi ES finansējumu;

76.  tāpēc aicina nākamajā DFS ievērojami palielināt 9. pētniecības pamatprogrammai (FP9) paredzēto vispārējo budžetu, nosakot to vismaz EUR 120 miljardu apmērā; uzskata šādu līdzekļu apmēru par piemērotu, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju pasaulē un zinātnes, tehnoloģiju un rūpniecības vadošo lomu, reaģētu uz sabiedrības problēmjautājumiem un palīdzētu sasniegt ES mērķus klimata jomā, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķus; īpaši aicina veikt pasākumus revolucionāras, jaunus tirgus paverošas inovācijas stimulēšanai, sevišķi pievēršoties MVU;

77.  turklāt aicina vairāk orientēties uz pētniecības un inovācijas īstenošanu ar kopuzņēmumu starpniecību un citu instrumentu palīdzību, kā arī uz investīciju atbalstīšanu svarīgākajās tehnoloģijās, lai novērstu investīciju deficītu inovācijas jomā; uzsver, ka līdztekus līdzekļu palielināšanai ir jāpievēršas finansēšanas procedūru vienkāršošanai; atzinīgi vērtē Komisijas centienus šajā jomā un uzstāj, ka šie centieni būtu jāturpina nākamajā plānošanas periodā, lai pieteikumu iesniedzējiem nodrošinātu labāku piekļuvi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piedāvājot jaunu sistēmu pieteikumu novērtēšanai; uzsver, ka ir jāizstrādā pasākumi, lai stimulētu līdzsvarotu dalību no visām ES dalībvalstīm;

78.  atzinīgi vērtē Komisijas nesen sniegto priekšlikumu nodrošināt Ogļu un tērauda pētniecības fonda finansējumu turpmākajiem gadiem; uzsver šā fonda nozīmi pētniecības finansēšanā šajā rūpniecības nozarē; tāpēc uzskata, ka ir jārod ilgāka termiņa risinājums finansējuma nodrošināšanai pēc 2020. gada un fonda iekļaušanai Savienības budžetā, lai Parlaments varētu īstenot savas budžeta kontroles iestādes funkcijas;

79.  uzsver, ka MVU un mikrouzņēmumi ir būtisks ekonomiskās izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības veicināšanas faktors, kas nodrošina 85 % no visām jaunajām darbvietām; atzīst to svarīgo lomu ES ekonomikas atlabšanas un ilgtspējīga uzplaukuma nodrošināšanā; atgādina, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU un ka tie ir 99 % no visiem uzņēmumiem; uzskata, ka mērķim visās dalībvalstīs uzlabot finansējuma pieejamību MVU būtu jāpaliek svarīgam politiskajam mērķim arī nākamajā DFS, lai turpinātu uzlabot šo uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešams veicināt uzņēmējdarbību un uzlabot MVU uzņēmējdarbības vidi, lai šie uzņēmumi spētu pilnībā realizēt savu potenciālu mūsdienu globālajā ekonomikā;

80.  atzinīgi vērtē īpaši šim nolūkam paredzētās ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas (COSME) panākumus pašreizējā DFS; uzsver šīs programmas augsto īstenošanas līmeni un norāda, ka tās līdzekļu apguves kapacitāte var būt vēl lielāka; tādēļ prasa divkāršot programmai COSME paredzēto finansējumu, lai tas atbilstu ES ekonomikas faktiskajām vajadzībām un lielajam pieprasījumam attiecībā uz dalību šajā programmā;

81.  atkārtoti uzsver savu nelokāmo apņemšanos attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kura mērķis pašreizējā DFS ir piesaistīt EUR 500 miljardus jaunām investīcijām reālajā ekonomikā; uzskata, ka ESIF jau ir sniedzis spēcīgu un mērķtiecīgu impulsu tām ekonomikas nozarēm, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzsver ESIF pozitīvo ietekmi uz finansējuma nodrošināšanu MVU visā Savienībā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu par šīs investīciju shēmas turpināšanu un uzlabošanu jaunajā DFS, atvēlot tai īpašu budžetu, kurš būtu jāfinansē tā, lai nekaitētu jau pastāvošām politikas jomām un programmām; uzsver, ka ikviens likumdošanas priekšlikums būtu jābalsta uz Komisijas veikta pārskata secinājumiem un neatkarīgu novērtējumu; sagaida, ka jaunajā priekšlikumā tiks efektīvi novērstas visas ESIF īstenošanas nepilnības un cita starpā uzlabots šā fonda ģeogrāfiskais tvērums, lai tā nodrošinātās priekšrocības būtu jūtamas visā Savienībā;

82.  uzstāj uz DFS svarīgo nozīmi no ilgtermiņa investīcijām atkarīgās nozarēs, piemēram, ilgtspējīgā transporta nozarē; uzsver, ka transporta infrastruktūra ir vienotā tirgus stūrakmens un ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas pamats; norāda, ka ar kaimiņvalstīm savienotas Eiropas vienotās transporta telpas pilnīgai izveidei ir nepieciešama liela transporta infrastruktūra un ka tā ir jāuzskata par vienu no galvenajām prioritātēm ES konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai, tostarp arī nomaļās teritorijās un salās; tāpēc uzskata, ka nākamajā DFS būtu jāparedz pietiekams finansējums projektiem, kuri it īpaši veicina TEN-T pamattīkla un tā koridoru izveides pabeigšanu, un uzskata, ka tos vajadzētu izvērst vēl vairāk; atgādina par COP 21 izvirzītajiem mērķiem transporta jomā, kuri vērsti uz klimata pārmaiņu apkarošanu, un mudina dalībvalstis investēt viedā, ilgtspējīgā un integrētā sabiedriskajā transportā;

83.  uzskata, ka atjauninātai un efektīvākai EISI programmai būtu jāaptver visi transporta veidi, tostarp autoceļu un dzelzceļa infrastruktūra, kā arī iekšzemes ūdensceļi; uzskata, ka programmai būtu prioritāri jāpievēršas labākiem savienojumiem starp visaptverošiem tīkliem, kā arī transporta veidiem, kas veicina CO2 emisiju samazināšanu, un jākoncentrējas uz starpsavienojumiem un tīkla izveides pabeigšanu nomaļās teritorijās; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi uzlabot savstarpējo sadarbspēju, izmantojot Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu, un nodrošināt iespēju pilnībā izmantot Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvu; prasa pabeigt Eiropas digitālās gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izveidi;

84.  prasa nākamajā DFS izveidot atsevišķu budžeta pozīciju tūrismam, lai tādējādi virzītos uz īstenu Eiropas tūrisma politiku, kas var ievērojami veicināt izaugsmi un darbvietu izveidi;

85.  aicina Komisiju veicināt investīcijas nākamās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai, pilnībā izmantojot spektru, nodrošinot fiksēto tīklu atjaunināšanu un mobilo tīklu blīvuma palielināšanu, veicinot 5G un gigabitu savienojamību, kā arī panākot turpmāku progresu attiecībā uz ES telekomunikāciju noteikumu saskaņošanu, lai radītu pareizo tiesisko regulējumu interneta savienojamības uzlabošanai visā Savienībā; uzsver, ka telekomunikāciju nozarē EISI būtu jāturpina atbalstīt digitālo pakalpojumu infrastruktūras un ātrgaitas platjoslas tīklus, nodrošinot to pieejamību, tostarp attālos reģionos un lauku apvidos, kā arī uzlabojot digitālo līdzekļu lietošanas prasmes, starpsavienojamību un sadarbspēju; uzsver, ka ir jāatbalsta Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālā pāreja un jāiegulda līdzekļi tādās nozīmīgās tehnoloģijās kā lielie dati, mākslīgais intelekts vai augstas veiktspējas datošana, infrastruktūrā un digitālajās prasmēs, lai palielinātu ES konkurētspēju un uzlabotu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

86.  uzskata, ka Eiropā ir būtiski nodrošināt stabilu energoapgādi par pieņemamām cenām; tādēļ aicina sniegt pastāvīgu atbalstu investīcijām, ar kurām tiek nodrošināta energoavotu un energoapgādes maršrutu dažādošana, palielināta energoapgādes drošība un enerģētiskā neatkarība un uzlabota energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu izmantošana, tostarp izmantojot enerģētikas nozarei paredzēto EISI atbalstu; īpaši uzsver, ka ir svarīgi sniegt vispusīgu atbalstu, it īpaši no oglekļietilpīgām darbībām atkarīgiem reģioniem, enerģētikas pārkārtošanai, pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, elektroenerģijas ražošanas modernizācijai, pārrobežu starpsavienojumu uzlabošanai un viedo tīklu izmantošanai, oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas tehnoloģijām un centralizētās siltumapgādes modernizēšanai; uzskata, ka enerģētikas nozares pārveidošana, ņemot vērā ar klimatu saistītos mērķus, būtu attiecīgi jāatbalsta, it sevišķi no oglēm atkarīgos reģionos un valstīs, lai efektīvi veicinātu stratēģisko pāreju uz zemu emisiju ekonomiku; prasa izveidot visaptverošu fondu, kas būtu paredzēts, lai atbalstītu taisnīgu pārkārtošanu, it sevišķi attīstot un izmantojot atjaunojamos energoresursus, energoefektivitātes un enerģijas akumulēšanas risinājumus, elektromobilitātes risinājumus un infrastruktūru, modernizējot elektroenerģijas ražošanu un elektrotīklus, izstrādājot un izmantojot progresīvas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas, tostarp oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu (CCS), oglekļa dioksīda uztveršanu un izmantošanu (CCU) un ogļu gazifikāciju, modernizējot centralizēto siltumapgādi, tostarp ieviešot augstas efektivitātes koģenerācijas risinājumus, savlaicīgi pielāgojoties nākotnes vides standartiem, pārstrukturējot energoietilpīgās nozares, kā arī pievēršoties ietekmei uz sabiedrību, ekonomiku un vidi;

87.  uzsver lielapjoma infrastruktūras projektu, proti, starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER), Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS), globālās satelītu navigācijas sistēmas (Galileo), Zemes novērošanas programmas (Copernicus) un valdību un valsts iestāžu satelītsakaru projekta (GOVSATCOM), stratēģisko nozīmi ES turpmākajai konkurētspējai, drošībai un politiskajai varai; norāda, ka ES budžetā ir jānodrošina finansējums šiem lielapjoma projektiem, taču vienlaikus attiecīgie līdzekļi arī jānorobežo, lai tādējādi nodrošinātu, ka iespējama izmaksu pārsniegšana neapdraudēs citu Savienības politikas jomu finansēšanu un sekmīgu īstenošanu, kā tas atsevišķos gadījumos novērots iepriekšējā DFS; atgādina, ka šajā nolūkā maksimālā summa šiem projektiem patlaban ir noteikta DFS regulā, un prasa jaunajā regulā paredzēt līdzīgus noteikumus;

88.  uzsver, cik svarīga ir vides saglabāšana un aizsardzība, vides kvalitātes uzlabošana un cīņa pret klimata pārmaiņām, ekosistēmu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu un cik svarīga nozīme ir ES vadošajai lomai šajos jautājumos; uzskata, ka stabils un pienācīgs finansējums ir ļoti būtisks, lai izpildītu Eiropas Savienības starptautiskās saistības, piemēram, Parīzes nolīgumu; atgādina, ka nākamajai DFS būtu jāpalīdz Savienībai sasniegt šos mērķus un jāveicina pāreja uz mazoglekļa ekonomiku līdz 2050. gadam; uzsver, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu finansēt projektus un investīcijas, kas ir pretrunā minēto mērķu sasniegšanai; aicina turpmākajos ES izdevumos vērienīgi integrēt klimata jautājumus; šajā sakarībā prasa pienācīgi finansēt, turpināt un paplašināt attiecīgās programmas, piemēram, „LIFE+”, un izveidot īpaši paredzētu finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un „Natura 2020” tīkla pārvaldībai;

Ciešāka kohēzija un solidaritāte Eiropā

89.  uzsver, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada joprojām vajadzētu būt galvenajai Eiropas Savienības investīciju politikai, kas risinātu sarežģītus sociālekonomiskos problēmjautājumus visos ES reģionos, taču lielāko daļu resursu koncentrētu visneaizsargātajos reģionos; uzskata, ka papildus Līgumā noteiktajam mērķim mazināt attīstības līmeņa atšķirības un sekmēt konverģenci kohēzijas politikai būtu jākoncentrējas uz ES vispārējo politisko mērķu sasniegšanu, un tāpēc ierosina, ka nākamajā DFS trijiem kohēzijas politikas fondiem — Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Kohēzijas fondam — būtu jākoncentrējas galvenokārt uz atbalsta sniegšanu tādās jomās kā izaugsme un konkurētspēja, pētniecība un inovācija, digitalizācija, rūpniecības restrukturizācija, MVU, transports, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, vides ilgtspēja un taisnīga enerģētikas pārkārtošana, nodarbinātība, sociālā iekļaušana, dzimumu līdztiesība, nabadzības mazināšana un demogrāfiskās problēmas; uzsver, ka šie trīs fondi ir ES kohēzijas politikas neatņemama sastāvdaļa un var darboties tikai kopīgi un saskaņā ar šīs politikas vienoto satvaru; turklāt prasa šajā politikā pastiprināt teritoriālo sadarbību, tostarp ieviešot pārrobežu sadarbības komponentu un pilsētpolitikas dimensiju, kā arī īpašus noteikumus lauku apvidiem, kalnu apgabaliem, salām un nomaļām teritorijām;

90.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi kohēzijas politikas finansējumu ES-27 valstīs laikposmā pēc 2020. gada salīdzināmās cenās saglabāt vismaz tādā pašā līmenī kā 2014.–2020. gada budžetā; uzsver, ka IKP arī turpmāk būtu jāpaliek vienam no parametriem attiecībā uz kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršanu, taču uzskata, ka tas būtu jāpapildina ar sociālo, vides un demogrāfisko rādītāju kopumu, lai visās dalībvalstīs labāk ņemtu vērā jaunus nevienlīdzības veidus, kas pastāv gan ES reģionos iekšēji, gan starp reģioniem; turklāt atbalsta to, lai jaunajā plānošanas periodā tiktu turpināti elementi, kas kohēzijas politiku pašreizējā DFS darīja modernāku un vairāk vērstu uz sniegumu, proti, tematiskā koncentrācija, ex ante nosacījumi, snieguma satvars un saikne ar ekonomikas pārvaldību;

91.  pauž stingru apņemšanos izpildīt saistības, kas izriet no LESD 9. panta, proti, panākt sociālu Eiropu un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kura pamatā ir ļoti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas ilgtspējīga izaugsme, kā mērķi nosakot pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu un veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību, kā paredzēts Līgumā; uzsver — lai to īstenotu, sociālajai politikai ir jābūt pienācīgi finansētai, un uzsver no tā izrietošo vajadzību palielināt resursus pastāvošajiem instrumentiem, kas palīdz sasniegt šos mērķus, it īpaši ESF, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām, EGF un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmai (EaSI); uzstāj, ka nākamajā DFS minētie instrumenti ir jāsaglabā un ka tos ir jāturpina īstenot galvenokārt dotāciju veidā;

92.  atkārtoti aicina Komisiju un visas dalībvalstis izveidot īpašu fondu, kas būtu paredzēts garantiju sniegšanai bērniem, izvirzot bērnus nabadzības mazināšanas politikas centrā un nodrošinot atbilstošos resursus nepieciešamo politikas pasākumu pilnīgai īstenošanai, tostarp ar mērķtiecīgiem pasākumiem palīdzot vecākiem pārvarēt sociālo atstumtību un izkļūt no bezdarba situācijas;

93.  uzsver, ka it īpaši ESF būtu jāpaplašina atbalsts sociālā dialoga izvēršanai, uzlabojot sociālo partneru spēju veidošanu, tostarp Eiropas nozaru un starpnozaru līmenī, un ka šīs saistības vajadzētu noteikt kā obligātas dalībvalstīm visos ES reģionos;

94.  īpaši uzsver to, ka ir nepārtraukti jācīnās pret jauniešu bezdarbu un atstumtību, it īpaši to jauniešu vidū, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (jaunieši NEET situācijā), raugoties uz to kā daļu no visaptverošas pieejas jaunatnes politikai ES līmenī; tādēļ aicina divkāršot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējumu, kā arī pilnībā īstenot ES Garantiju jauniešiem, nodrošinot ātru un vienkāršotu līdzekļu izmantošanu un pastāvīgu, stabilu finansējumu nākamajā plānošanas periodā; uzsver, ka ir jāuzlabo regulējums, lai saglabātu nediskriminējošu dalību šajā programmā tiem jauniešiem, kuri nāk no nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem; uzskata, ka viena no ES galvenajām prioritātēm joprojām ir investīcijas izglītības un apmācības sekmēšanā, it sevišķi digitālo līdzekļu lietošanas prasmju attīstīšanā; uzstāj, ka šī programma nedrīkst aizstāt izdevumus, kas iepriekš tika segti no valstu budžetiem;

95.  pauž atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, mediji, jaunatne, sports, demokrātija, pilsoniskums un pilsoniskā sabiedrība, kuras jau ir uzskatāmi apliecinājušas savu Eiropas pievienoto vērtību un ir noturīgi populāras atbalsta saņēmēju vidū; tāpēc iestājas par to, ka ir pastāvīgi jāinvestē izglītības un apmācības sistēmā „ET 2020”, izmantojot programmas „Erasmus+”, „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem”, lai turpinātu uzrunāt dažāda vecuma cilvēkus, it sevišķi jauniešus; atkārtoti pauž atbalstu programmu „Erasmus+” un „Radošā Eiropa” ārējās dimensijas stiprināšanai; turklāt iesaka turpināt Eiropas Solidaritātes korpusa darbību, paredzot tam pienācīgus resursus, taču ne uz citu ES programmu rēķina; uzsver nozīmīgo ieguldījumu, ko attiecībā uz izaugsmi un darbvietām Eiropas Savienībā nodrošina kultūras un radošās industrijas;

96.  iesaka izveidot iekšēju, Komisijas pārvaldītu Eiropas demokrātijas fondu, lai pastiprinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un NVO, kas strādā demokrātijas un cilvēktiesību jomā;

97.  īpaši aicina nākamajā DFS vismaz trīskārt palielināt „Erasmus+” budžetu, lai visā Eiropā sasniegtu daudz vairāk jauniešu, jaunatnes organizāciju, vidusskolu skolēnu un mācekļu, sniedzot viņiem vērtīgas kompetences un dzīvē noderīgas prasmes, nodrošinot mūžizglītību, uz izglītības guvējiem vērstu neformālu izglītību, kā arī ikdienējās mācīšanās iespējas un jaunatnes darba un brīvprātīgā darba iespējas; aicina veltīt īpašu uzmanību iedzīvotājiem, kas nāk no nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, lai pavērtu viņiem iespējas piedalīties programmā, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti;

98.  aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar projektu „Eiropas dzelzceļa abonementa Interrail Pass piešķiršana 18. dzimšanas dienā” un nākamajā DFS izvirzīt īpaši šim nolūkam paredzētu programmu, paredzot tai pietiekamas ikgadējās apropriācijas, lai finansētu visus Eiropas jauniešu, kuri attiecīgajā gadā kļūst 18 gadus veci, iesniegtos pieteikumus bezmaksas dzelzceļa abonementa saņemšanai; uzsver, ka šāds projekts kļūtu par būtisku Eiropas apziņas un identitātes veicināšanas sastāvdaļu, it īpaši situācijā, kad nākas saskarties ar tādiem draudiem kā populisms un maldinošas informācijas izplatīšana; atkārtoti uzsver — lai sasniegtu šādas programmas mērķi, no Komisijas ir jānāk attiecīga juridiskā pamata priekšlikumam;

99.  sagaida, ka patvēruma un migrācijas jomā Eiropas Savienība pēc 2020. gada no krīžu pārvarēšanas režīma pāries uz pastāvīgu, kopēju Eiropas politiku; uzsver, ka darbībām šajā jomā būtu vajadzīgs īpaši šim nolūkam veltīts instruments, t. i., Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF); uzsver, ka topošajam fondam, kā arī attiecīgajām tieslietu un iekšlietu (TI) aģentūrām ir jāpiešķir atbilstoša līmeņa finansējums uz visu nākamās DFS darbības laiku, lai risinātu vispusīgos problēmjautājumus šajā jomā; turklāt uzskata, ka AMIF būtu jāpapildina ar papildu komponentiem šā jautājuma risināšanai citās politikas jomās, it īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un ārējo darbību finansēšanas instrumentiem, jo būtu velti cerēt ar vienu atsevišķu instrumentu risināt apjomīgās un daudzpusīgās vajadzības šajā jomā; turklāt atzīst kultūras, izglītības, jaunatnes un sporta programmu svarīgo nozīmi bēgļu un migrantu integrēšanā Eiropas sabiedrībā; prasa Komisijai izvērtēt, vai Eiropas patvēruma politikā varētu stiprināt Eiropas pilsētu lomu, ieviešot stimulu shēmu, kas pilsētām apmaiņā pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu piedāvātu tiešu finansiālo atbalstu bēgļu izmitināšanai un ekonomikas attīstīšanai;

100.  atzīst Eiropas pievienoto vērtību, ko nodrošina sadarbība kopīgu sabiedrības veselības apdraudējumu novēršanā; norāda, ka neviena dalībvalsts nevar viena pati atrisināt pārrobežu problēmjautājumus veselības jomā, un prasa nākamajā DFS atspoguļot ES pienākumu īstenot IAM sabiedrības veselības, veselības aprūpes sistēmu un ar vidi saistītu veselības problēmu jomā un atbalstīt dalībvalstis nevienlīdzības mazināšanā veselības aprūpes jomā; uzskata, ka, pamatojoties uz patlaban šajā jomā veikto pasākumu pozitīvajiem rezultātiem, nākamajā DFS būtu jāiekļauj stabila nākamās paaudzes programma veselības jomā, kas pievērstos šiem jautājumiem pārrobežu mērogā, piemēram, panākot inovatīvus risinājumus veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp digitālos risinājumus, piemēram, Eiropas references tīklus, un sniegtu atbalstu dalībvalstīm, piedāvājot specializētas zināšanas un datu apmaiņu, faktu materiālu un labu praksi; atgādina, ka laba veselība ir priekšnosacījums citu ES izvirzīto mērķu sasniegšanai un ka Eiropas iedzīvotāju veselību ietekmē arī politika tādās jomās kā lauksaimniecība, vide, nodarbinātība, sociālie jautājumi vai iekļautība; tādēļ prasa nākamajā DFS nostiprināt novērtējumus par ietekmi uz veselību un īstenot starpnozaru sadarbību šajā jomā;

Spēcīgāka un ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība

101.  apstiprina, ka modernizētai kopējai lauksaimniecības politikai ir būtiska nozīme attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu un pārtikas apgādes autonomiju, lauku teritoriju apdzīvotības un nodarbinātības saglabāšanu, ilgtspējīgu attīstību, vides, lauksaimniecības un mežsaimniecības ilgtspēju un veselīgu, kvalitatīvu pārtikas produktu nodrošināšanu Eiropas iedzīvotājiem par pieņemamu cenu; norāda, ka ir palielinājušās pārtikas vajadzības un veselīguma prasības un gluži tāpat arī nepieciešamība atbalstīt lauksaimnieku pāreju uz videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi un risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas; uzsver, ka ir jāatbalsta lauksaimnieku ienākumu drošība un jānostiprina saikne starp KLP un sabiedrisko labumu nodrošināšanu; uzsver, ka KLP ir viena no visdziļāk integrētajām politikas jomām, kas galvenokārt tiek finansēta ES līmenī un tādējādi aizstāj valstu izdevumus;

102.  uzsver, ka ES-27 paredzētais KLP budžets nākamajā DFS salīdzināmās cenās būtu jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī; uzsver, ka jauno problēmjautājumu risināšanai nākamajā KLP būs vajadzīgs pietiekams finanšu piešķīrums, kurš noteikts, pamatojoties uz pašreizējās politikas un turpmāko vajadzību analīzi; uzsver, ka tiešie maksājumi nepārprotami rada ES pievienoto vērtību un nostiprina vienoto tirgu, novēršot konkurences kropļojumus starp dalībvalstīm; šajā sakarībā iebilst pret jebkāda veida renacionalizāciju un jebkādu valsts līdzfinansējumu tiešajiem maksājumiem; uzsver nepieciešamību turpināt pasākumus, kas paredzēti ražošanas saglabāšanai īpaši jutīgām teritorijām būtiskās nozarēs, reformēt krīzes rezervi lauksaimniecības jomā, palielināt finansējumu atbilstoši reakcijai uz dažādajām cikliskajām krīzēm sensitīvās nozarēs, radīt jaunus instrumentus, kas spēj mazināt cenu svārstīgumu, un palielināt finansējumu attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI); aicina Komisiju turpināt tiešo maksājumu konverģences procesu un nodrošināt vajadzīgo finansiālo un tiesisko regulējumu attiecībā uz pārtikas apgādes ķēdi, lai cīnītos pret negodīgu tirdzniecības praksi; norāda, ka ES lauku apvidi saskaras ar nopietnām problēmām un tādēļ tiem ir vajadzīgs īpašs atbalsts;

103.  uzsver zivsaimniecības nozares, jūras vides un „zilās ekonomikas” sociālekonomisko un ekoloģisko nozīmi un ieguldījumu ES ilgtspējīgas pārtikas apgādes autonomijā, nodrošinot Eiropas akvakultūras un zvejniecības ilgtspēju un mazinot ietekmi uz vidi; norāda, ka kopējā zivsaimniecības politika ir ekskluzīvā ES kompetencē; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams saglabāt atsevišķu, būtiska apmēra, neatkarīgu un pieejamu zivsaimniecības fondu, lai īstenotu šo politiku; aicina atjaunot attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu zivsaimniecības nozarē, jo šī programma ir ļoti svarīga Eiropas nomaļākajiem reģioniem; aicina saglabāt zivsaimniecības nozarei paredzētās finanšu apropriācijas vismaz pašreizējās DFS līmenī un, ja radīsies jaunas vajadzības, palielināt finanšu apropriācijas jūrlietām; brīdina par smaga Brexit iespējamo negatīvo ietekmi uz šo nozari; norāda, ka papildu finansēšanas iespējas varētu nodrošināt ar citiem finanšu instrumentiem, kas papildinātu neatmaksājamo atbalstu;

Lielāka atbildība pasaulē

104.  uzsver, ka pasaule saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tostarp konfliktiem, kiberuzbrukumiem, terorismu un radikalizāciju, dezinformāciju, dabas katastrofām, klimata pārmaiņām un vides degradāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem un dzimumu nevienlīdzību; uzskata, ka Savienībai ir īpaša politiskā un finansiālā atbildība, kuras pamatā ir patiesi eiropeiska, noteikumos un vērtībās balstīta ārpolitika, atbalsts stabilitātei, drošībai, demokrātiskai pārvaldībai un mūsu partneru ilgtspējīgai attīstībai, kā arī nabadzības izskaušana un reaģēšana uz krīzēm;

105.  uzsver — lai Savienība varētu pildīt savu lomu globālās stratēģijas un paplašināšanās, kaimiņattiecību un attīstības politikas satvarā, kā arī reaģēt uz ārkārtas situācijām, ir ievērojami jāpalielina ārējai darbībai paredzētās apropriācijas; sagaida, ka nākamajā DFS tiks atspoguļotas bezprecedenta apmēra vajadzības dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs, kuras cīnās ar konfliktiem un migrācijas un bēgļu problemātikas radītajām sekām; prasa piešķirt lielākas apropriācijas, lai apmierinātu augošo humānās palīdzības pieprasījumu, kam par iemeslu ir gan dabas, gan cilvēka izraisītas katastrofas, un nepieļaut starpības veidošanos starp saistībām un maksājumiem; uzskata, ka Savienībai ir jāpalielina finansējums ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA);

106.  atgādina, ka ES attīstības politikas virzītājspēks ir virkne saistību, proti, IAM, Adisabebas rīcības programma par attīstības finansēšanu, Parīzes klimata nolīgums un Eiropas Konsenss par attīstību, kā arī politikas saskaņotība attīstībai un palīdzības efektivitātes principi; vērš uzmanību uz ES un tās dalībvalstu apņemšanos līdz 2030. gadam palielināt to sniegtās oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apmēru līdz 0,7 % no IKP, tostarp 20 % no ES sniegtās OAP novirzīt sociālajai iekļautībai un cilvēces attīstībai un 0,2 % no ES NKI — oficiālajai attīstības palīdzībai vismazāk attīstītajām valstīm;

107.  norāda, ka attīstības palīdzībai var būt liela nozīme migrācijas pamatcēloņu novēršanā un stabilitātes veicināšanā, taču uzskata, ka OAP nevajadzētu izmantot ar bēgļiem saistītu izmaksu segšanai līdzekļu devējā valstī; norāda uz OAP potenciālo lomu veicināt finansējuma piesaistīšanu no citiem avotiem un uzsver nepieciešamību pastiprināti iesaistīt privāto sektoru, iespējams, ar ārējo investīciju plāna darbības turpināšanu, balstoties uz tā novērtējumu;

108.  atbalsta finansējuma tiešu piešķiršanu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, it īpaši trešās valstīs, kurās ir apdraudēta demokrātija un tiesiskums; šajā sakarībā uzsver, ka ārējās finansēšanas instrumentiem ir jāspēj strauji reaģēt uz politiskajām norisēm un ka ir jānostiprina „vairāk par vairāk” pieeja;

109.  apliecina gatavību apsvērt vienkāršotu un racionalizētu ārējās finansēšanas instrumentu struktūru ar nosacījumu, ka tādējādi tiek palielināta pārredzamība, pārskatatbildība, efektivitāte, saskaņotība un elastīgums un tiek respektēti pamatā esošo politikas jomu mērķi; prasa īpašo politisko un finansiālo iezīmju dēļ saglabāt atsevišķa instrumenta statusu pirmspievienošanās palīdzības, kaimiņattiecību, attīstības un humanitārās palīdzības instrumentiem; norāda, ka šādā struktūrā būtu jāparedz EAF iekļaušana budžetā ārpus vienošanās ceļā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, izņemot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, un pārredzamāka attiecīgo trasta fondu un mehānismu iekļaušana;

110.  uzsver, ka svarīga ir lielāka elastība, kas ļautu piesaistīt papildu resursus un ātri piešķirt finansējumu; varētu apsvērt iespēju ārējās finansēšanas instrumentu vispārēja palielinājuma ietvaros paredzēt lielāku nepiešķirto līdzekļu rezervi, lai tādējādi palielinātu iekšējo elastību, taču uzsver, ka šādas elastības panākšanas dēļ nedrīkstētu ciest ilgtermiņa politiskie mērķi un ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes, ilgtermiņa finansējuma prognozējamība, parlamentārā kontrole un apspriedes ar partnervalstīm un pilsonisko sabiedrību;

Drošība, miers un stabilitāte visiem

111.  uzskata, ka, ieviešot jaunu izdevumu kategoriju „Drošība, miers un stabilitāte visiem”, tiktu uzskatāmi apliecināts, ka Savienība šo jauno politisko atbildību uzskata par prioritāti, tiktu atzīta šīs politiskās atbildības specifika un panākta saskaņotība starp tās iekšējo un ārējo dimensiju;

112.  uzsver, ka iekšējās drošības finansējuma līmenis un mehānismi būtu jāpastiprina jau pašā sākumā un attiecībā uz visu nākamās DFS darbības laiku, lai nenāktos katru gadu sistemātiski izmantot DFS paredzētos elastības noteikumus; prasa atvēlēt pietiekamus resursus tiesībaizsardzības aģentūrām (Eiropolam, Eurojust un CEPOL) un nodrošināt Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai (eu-LISA) tās jauno pienākumu īstenošanai un pārvaldībai nepieciešamos līdzekļus; uzsver ES Pamattiesību aģentūras lomu radikalizācijas, marginalizācijas, naida runas un naida noziegumu izprašanā un reaģēšanā uz šīm parādībām;

113.  uzskata, ka ar nākamo DFS ir jāatbalsta Eiropas aizsardzības savienības izveide; pēc Komisijas sniegtajiem paziņojumiem šajā jomā gaida attiecīgos likumdošanas priekšlikumus, tostarp atsevišķu ES aizsardzības pētniecības programmu un rūpniecības attīstības programmu, ko papildinātu dalībvalstu investīcijas sadarbības ietvaros veidotā ekipējumā; šajā sakarībā atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka, papildinoties politisko prioritāšu klāstam, būtu jāparedz arī papildu finanšu līdzekļi; atgādina, ka pastiprināta sadarbība aizsardzības jomā, pētnieciskā darba un ekipējuma apvienošana un dublēšanās novēršana uzlabos Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģisko autonomiju un konkurētspēju un nodrošinās ievērojamus efektivitātes uzlabojumus, kuru apmērs, kā bieži vien tiek lēsts, būtu aptuveni EUR 26 miljardi gadā;

114.  saistībā ar pastiprinātas uzmanības pievēršanu drošībai un aizsardzībai Savienībā prasa no jauna izvērtēt visus ārējās drošības izdevumus; īpaši gaida, ka pēc EAF iekļaušanas budžetā tiks reformēts mehānisms „Athena” un Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds; atzinīgi vērtē saistības, ko dalībvalstis nesen uzņēmušās pastāvīgās strukturētās sadarbības kontekstā, un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisiju sniegt precizējumus attiecībā uz tās turpmāko finansējumu; prasa izveidot programmu Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta pēctecībai, kuras uzmanības centrā būtu reaģēšana uz krīzēm un drošībai un attīstībai nepieciešamo spēju veidošana, vienlaikus rodot juridiski pareizu risinājumu militāro spēju veidošanai;

115.  uzsver, cik būtiska nozīme ir ES civilās aizsardzības mehānismam, kas ir ļāvis sniegt koordinētu ES palīdzību dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai visā Savienībā un ārpus tās; norāda, ka civilās aizsardzības operācijas rada neapšaubāmu pievienoto vērtību, efektīvi apkarojot katastrofas, kas notiek arvien biežāk un kļūst aizvien sarežģītākas, un vienlaikus grūtos brīžos veicinot Eiropas solidaritātes apziņas palielināšanos ES iedzīvotāju vidū; atzinīgi vērtē nesenos Komisijas priekšlikumus uzlabot ES civilo aizsardzību, pastiprinot sagatavotību un novēršanas pasākumus, tostarp Savienības līmenī izveidojot īpašu operatīvo spēju rezervi; prasa, lai, paredzot pastiprinātu rīcību šajā jomā, nākamajā DFS tiktu paredzēts arī atbilstošs finansējums;

Efektīva administrācija, kas kalpo Eiropas iedzīvotājiem

116.  uzskata — lai īstenotu Savienības politiku, atjaunotu uzticēšanos un nostiprinātu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem visos līmeņos, ir nepieciešama spēcīga, efektīva un ļoti kvalitatīva publiskā pārvalde; šajā sakarībā uzsver to, kāda nozīme ir iestādēm, ko veido demokrātiski ievēlēti locekļi; atgādina, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ES iestādes, struktūras un aģentūras ir samazinājušas savu darbinieku skaitu par 5 %, kā norādīts to štatu sarakstos; uzskata, ka uz tām nevajadzētu attiecināt turpmākus šāda veida horizontālus samazinājumus; kategoriski iebilst pret t. s. pārdales fonda atkārtotu izmantošanu attiecībā uz aģentūru darbiniekiem;

117.  atzinīgi vērtē iestāžu, struktūru un aģentūru iniciatīvas vēl vairāk paaugstināt efektivitāti, palielinot administratīvo sadarbību un apvienojot noteiktas funkcijas, un tādējādi radot ietaupījumus Savienības budžetā; uzsver, ka dažās aģentūrās ir iespējams panākt vēl lielāku efektivitāti, it īpaši pastiprinot sadarbību starp aģentūrām, kurām ir līdzīgi uzdevumi, piemēram, finanšu tirgu uzraudzības jomā, kā arī starp aģentūrām, kurām ir vairākas atrašanās vietas; vispārīgākā līmenī prasa rūpīgi izvērtēt iespēju sagrupēt aģentūras atbilstoši to uzdevumu stratēģiskajai nozīmei un darbības rezultātiem, lai starp aģentūrām panāktu sinerģiju, piemēram, attiecībā uz Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi Parīzē;

118.  uzskata, ka ES iestādēm un struktūrām būtu jārespektē gan ģeogrāfiskais, gan dzimumu līdzsvars;

* * *

119.  aicina Komisiju ierosināt mehānismu, kas ļautu finansiāli ietekmēt dalībvalstis, kuras neievēro Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteiktās vērtības; tomēr brīdina, ka noteikumu pārkāpumi nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt Savienības budžeta līdzekļu galīgos saņēmējus, kuri par šiem pārkāpumiem nav atbildīgi; tādēļ pauž pārliecību, ka Savienības budžets nav piemērots instruments, ar kuru reaģēt uz LES 2. panta neievērošanu, un ka jebkādas iespējamās finansiālās sekas būtu jāuzņemas attiecīgajai dalībvalstij neatkarīgi no budžeta izpildes;

120.  uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, būtiska nozīme ir dažādu diskriminācijas veidu, kā arī dzimumu nevienlīdzības un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai; tādēļ atbalsta dzimumu līdztiesības aspekta un ar dzimumu līdztiesību saistītu apņemšanos integrēšanu visos ES politikas virzienos nākamajā DFS, kā arī budžeta dimensijas pastiprināšanu visu diskriminācijas izpausmju apkarošanā, īpašu uzmanību veltot dzimumu dimensijai migrācijas un patvēruma politikā un ES ārpolitikā;

121.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai sievietēm būtu piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta mazāk aizsargātu personu, tostarp nepilngadīgu bērnu un citu grupu, piemēram, LGBTI kopienas, specifiskajām vajadzībām;

122.  iestājas par to, ka būtu jāpiešķir īpaši atvēlēts atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām mērķgrupām, nepārprotami izslēdzot segregācijas praksi, it sevišķi attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un romiem, un ka kategorija „romi” ir jāsaglabā ESF un ERAF atbalsta saņēmēju sarakstā;

123.  konstatē, ka tālākie reģioni un aizjūras zemes un teritorijas (AZT), atrazdamies izolētā situācijā no kontinentālās Eiropas, saskaras ar specifiskām dabas, ekonomiskām un sociālām grūtībām; uzskata, ka šo reģionu un teritoriju vajadzībām būtu jāizveido īpaši pielāgoti pasākumi un pienācīgi pamatotas atkāpes; prasa nākamajā DFS turpināt ES finansiālo atbalstu tālākajiem reģioniem un AZT, proti, kohēzijas politikas ietvaros atbalstot tālākos reģionus un paredzot atsevišķu instrumentu AZT, lai nodrošinātu tiem piekļuvi pētniecības programmām un palīdzētu apkarot īpašās klimata pārmaiņu problēmas, ar ko šie reģioni un teritorijas saskaras;

124.  mudina Komisiju Eiropas Savienības budžeta pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības nodrošināšanas labad apsvērt atbilstošu nosacījumu ieviešanu ar ES finanšu līdzekļiem saistītas korupcijas un finansiālās krāpšanas novēršanai; pauž īpašas bažas par muitas jomā notikušo krāpšanu, kuras dēļ Savienības budžetā zaudēti ievērojami ieņēmumi; aicina dalībvalstis, kuras iebilda pret Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām, pārskatīt savu nostāju, lai šai problēmai būtu iespējams rast ātru risinājumu;

IV. Procedūra un lēmumu pieņemšanas process

125.  atgādina — lai pieņemtu DFS regulu, ir vajadzīga Parlamenta piekrišana; turklāt uzsver, ka Parlaments un Padome ir divas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, kurām ir vienlīdz liela nozīme, pieņemot ES gada budžetu, savukārt nozaru tiesību akti, ar kuriem izveido lielāko daļu ES programmu, tostarp nosakot arī to finansējumu, tiek pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; tāpēc sagaida, ka procedūrā, kuras gaitā tiks pieņemts lēmums par nākamo DFS, tiks nodrošināta Līgumos noteiktā Parlamenta loma un prerogatīvas; uzstāj, ka DFS regula nav piemērots instruments izmaiņu izdarīšanai ES Finanšu regulā; mudina Komisiju ikreiz, kad ir nepieciešams izdarīt izmaiņas ES Finanšu regulā, nākt klajā ar atsevišķu priekšlikumu par minētās regulas pārskatīšanu;

126.  pauž gatavību nekavējoties iesaistīties strukturālā dialogā ar Komisiju un Padomi par DFS laikposmam pēc 2020. gada, lai atvieglotu turpmākās sarunas un pavērtu iespēju panākt vienošanos līdz Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām; pauž gatavību apspriest ar Padomi šajā rezolūcijā izklāstītās nostājas, lai nodrošinātu labāku izpratni par to, ko Parlaments gaida no nākamās DFS;

127.  uzsver — ņemot vērā, ka Komisija ir paziņojusi, ka savus priekšlikumus iesniegs 2018. gada maijā, oficiāls lēmums par nākamo DFS būtu jāpieņem viena gada laikā; uzskata, ka, neraugoties uz sākotnēji novēloto Komisijas priekšlikumu iesniegšanu, vienošanās par shēmu laikposmam pēc 2020. gada būtu jāpanāk savlaicīgi, lai raidītu svarīgu politisku signālu par Savienības spēju turpināt veidot vienprātīgu nostāju attiecībā uz ES nākotni un atbilstošajiem finanšu resursiem; uzstāj, ka šis grafiks cita starpā ļaus ātri pieņemt visas nozaru regulas, lai 2021. gada 1. janvārī bez kavēšanās varētu uzsākt jaunās programmas; atgādina, ka iepriekšējās finanšu shēmās jaunās programmas būtībā tika uzsāktas kādus gadus pēc attiecīgā perioda sākuma;

128.  tādēļ uzsver, ka ir nekavējoties jāsāk būtiskas visu triju iestāžu diskusijas; uzsver, ka DFS sarunās tiks aplūkoti visi DFS regulas elementi, tostarp DFS maksimālie apjomi, un sarunas par šiem jautājumiem turpināsies līdz brīdim, kamēr būs panākta galīgā vienošanās; šajā sakarībā atgādina par Parlamenta kritisko nostāju attiecībā uz procedūru, kuras gaitā tika pieņemta pašreizējā DFS regula, un par Eiropadomes dominējošo lomu šajā procesā, tai neatsaucami lemjot par vairākiem elementiem, tostarp DFS maksimālajiem apjomiem un vairākiem ar nozaru politiku saistītiem noteikumiem;

129.  uzskata, ka par procedūrām, kas saistītas ar gaidāmajām DFS sarunām, un it īpaši par Parlamenta līdzdalību šā procesa dažādajos posmos, būtu nekavējoties jāvienojas Bulgārijas prezidentūras laikā, pirms notikusi iepazīstināšana ar DFS priekšlikumiem; šajā sakarībā sagaida, ka Komisija laikus sniegs Parlamentam tādu pašu informāciju, kāda tiek darīta pieejama Padomei; uzskata, ka šī kārtība galu galā būtu jānosaka Iestāžu nolīgumā, kā tas izdarīts attiecībā uz ikgadējo budžeta procedūru;

130.  uzskata, ka prasība pēc vienprātīga lēmuma, lai pieņemtu DFS regulu, būtiski kavē šo procesu; šajā sakarībā aicina Eiropadomi izmantot LESD 312. panta 2. punktā paredzēto pārejas klauzulu, kas ļauj pieņemt DFS regulu ar kvalificētu balsu vairākumu; turklāt atgādina, ka var izmantot arī LES 48. panta 7. punktā paredzēto vispārējo pārejas klauzulu, kas ļauj piemērot parasto likumdošanas procedūru; uzsver, ka pāreja uz DFS regulas pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu atbilstu lēmumu pieņemšanas procesam, kāds tiek izmantots gandrīz visu ES daudzgadu programmu pieņemšanā, kā arī ikgadējā ES budžeta pieņemšanas procedūrā;

°

°  °

131.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(2)

OV L 163, 24.6.2017., 1. lpp.

(3)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0010.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0363.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.


Ārlietu komitejas ATZINUMS (25.1.2018)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pier Antonio Panzeri

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES saskaras ar daudzējādām problēmām, kas apdraud reģionālo un globālo stabilitāti un drošību, tādēļ nepieciešama stratēģiska un ilgtermiņa ārējā darbība atbilstoši uz vērtībām balstītai īstenai Eiropas ārpolitikai; atgādina par ES līderu vērienīgo mērķi, kas izklāstīts Romas deklarācijā, proti, tiekties uz Savienību, kas “lielos jautājumos ir liela, bet mazos — maza”; uzsver kopējas ārpolitikas un drošības politikas nozīmīgo pievienoto vērtību ES iedzīvotājiem; prasa daudzgadu finanšu shēmā (DFS) iecerēt vērienīgus mērķus un atspoguļot šo lielo pievienoto vērtību, ievērojami palielinot ārējai darbībai paredzētās apropriācijas (4. izdevumu kategorija), tādējādi padarot kopējo ārpolitiku par ES pamatfunkciju un atbildību saskaņā ar mūsdienu uzdevumiem un Eiropas jaunajām prioritātēm;

2.  uzsver, ka ir vajadzīgs lielāks un mērķorientēts finansējums stratēģiskajām jomām, piemēram, attīstības palīdzībai, nabadzības izskaušanai, ilgtspējīgas attīstības mērķiem, uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanai, pēckrīzes atjaunošanai, labai pārvaldībai un vides, ekonomiskās un sociālās noturības veicināšanai partnervalstīs, lai Eiropa varētu efektīvi reaģēt uz mūsdienu globālajām problēmām, cita starpā cilvēktiesību pārkāpumiem, drošības apdraudējumiem un bruņotiem konfliktiem, kiberuzbrukumiem, terorismu, radikalizāciju, propagandu, tīšu dezinformāciju, dabas katastrofām un klimata pārmaiņām, kā arī dažu šo jautājumu izraisītajām bēgļu un migrācijas problēmām; uzsver, ka būtu jāpalielina finansējums, kas vērsts uz Eiropas jaunajām prioritātēm, no kurām dažas ir atspoguļotas ES globālajā stratēģijā, atjaunotajā Eiropas kaimiņattiecību politikā, paplašināšanās politikā un Eiropas aizsardzības rīcības plānā; uzsver, ka ES arī ir jāpastiprina tās iestāžu spējas, lai panāktu lielāku ietekmi ārpolitikā un drošības politikā;

3.  prasa novērst neatbilstību starp ES stratēģiskajām politikas prioritātēm un ārējās finansēšanas instrumentiem; uzsver, ka, nosakot jaunas prioritātes ārējās darbības jomā un attiecībā uz ES līmeņa sadarbību aizsardzības jomā, būtu jāparedz jauni resursi gan operacionālā, gan administratīvā līmenī, lai ārējā darbība būtu uzticama un efektīva;

4.  atgādina, ka svarīga ir lielāka elastība, kas ļauj izmantot papildu resursus reaģēšanai uz neparedzētām situācijām un resursus, par kuriem nav uzņemtas saistības, izmantot nākamajos gados; uzsver, ka nepieciešams nodrošināt resursu pieejamību, lai ES būtu gatava reaģēt uz jauniem draudiem, kas ātri attīstās, piemēram, hibrīdkaru un kiberuzbrukumiem; tomēr uzsver, ka lielāka elastība nebūtu jāpanāk, kaitējot ilgtermiņa politikas mērķiem vai tām pastāvošajām programmām, kas jau ir sasniegušas vēlamos rezultātus; prasa ievērojami pastiprināt DFS elastības mehānismus (īpašos instrumentus), vienlaikus stiprinot stratēģiskās politikas pamatnostādnes; atkārtoti pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam par pastāvīgu ES rezervi krīzes situācijām, lai nepieļautu ad hoc risinājumus, piemēram, trasta fondu izveidi;

5.  prasa vienkāršot un racionalizēt ārējās finansēšanas instrumentus, piemēram, apvienojot vienā instrumentā visus pašreizējos tematiskos ārējās finansēšanas instrumentus, kas ietilpst Ārlietu komitejas kompetences jomā (stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP), partnerības instruments un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)); ierosina šādā apvienotā instrumentā iekļaut attīstības sadarbības instrumentu (ASI) un budžetā iekļautu Eiropas Attīstības fondu (EAF) bez Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda, par to atbilstoši vienojoties ar Attīstības komiteju, kas ir atbildīgā komiteja; tomēr prasa, lai pašreizējais Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II) un Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) arī turpmāk būtu atsevišķi instrumenti to īpašā politiskā un finanšu rakstura dēļ; uzstāj, ka jebkāda apvienošana var notikt tikai ar nosacījumu, ka jaunais tematiskais instruments ir politiski virzīts un ka pēc iespējas tiek nodrošināta visu programmu ilgtermiņa finansējuma paredzamība, vienlaikus ieviešot būtisku elastības pakāpi; turklāt uzskata, ka vienkāršota struktūra prasa pienācīgu kontroli un līdzsvaru un pietiekamu pārredzamību, cita starpā to, lai Parlaments pastiprinātu stratēģiski politisko ieguldījumu un īstenošanas kontroli;

6.  uzsver, ka trasta fondi tika izveidoti, jo ES budžetam trūkst resursu un elastības, kas vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši reaģētu uz liela mēroga krīzēm; uzskata, ka pastāvošajiem ES trasta fondiem var būt pievienotā vērtība, apvienojot finansējumu konkrētām situācijām; norāda, ka pastāvošā ES finansējuma vienkārša pārsaukšana citā vārdā vai pārstrukturēšana politisku mērķu dēļ nav palielinājums pats par sevi un rada papildu sarežģījumus demokrātiskās pārraudzības un budžeta kontroles ziņā; atkārtoti norāda, ka ES finanšu instrumentu sākotnējos mērķus nevar mainīt, tos iekļaujot kādā no trasta fonda kategorijām; uzsver, ka ir jāpastiprina ES trasta fondu, ES Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā un ES un Afganistānas Kopējās turpmākās virzības migrācijas jautājumos darbību, kā arī līdzīgu turpmāku iniciatīvu parlamentārā uzraudzība; atgādina, ka šādi ES budžetā neiekļauti ad hoc instrumenti būtu jāizmanto tikai tad, ja Komisija var sniegt skaidrus pierādījumus, ka tiek nodrošinātas prasības attiecībā uz ES pievienoto vērtību un papildvērtību; atgādina, ka ir svarīgs ES budžeta vienotības pamatprincips; atbalsta inovatīvu finanšu sadarbības veidu izmantošanu, piemēram, starptautisku un Eiropas finanšu iestāžu, tostarp Eiropas Investīciju bankas, dotāciju un kredītu kombinēšanu;

7.  uzskata, ka ES ārējās finansēšanas instrumentiem ir būtiska nozīme ES ārējās darbības efektivitātes nodrošināšanā, jo īpaši Eiropas kaimiņreģionā (pašreizējais EKI) un pirmspievienošanās valstīs (pašreizējais IPA II); aicina palielināt saskaņotību un koordināciju starp ārējās finansēšanas instrumentiem; norāda, ka saistībā ar EKI pēcteci būtu jāņem vērā pastiprinātais uzsvars uz demokratizāciju, stabilizāciju, miera procesiem, pēckrīzes atjaunošanu un noturību gan austrumos, gan dienvidos, kā arī jāsniedz lielāks atbalsts izaugsmei un nodarbinātībai, jo īpaši attiecībā uz jauniem augstskolu absolventiem; aicina Komisiju nākamajā EKI programmā piešķirt lielāku finansējumu projektiem, kas veicina jauniešu nodarbinātības iespējas vietējā līmenī;

8.  uzsver, ka pirmspievienošanās palīdzības sistēmā laikposmam pēc 2020. gada būtu jānostiprina kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm paredzētā IPA II uz rezultātiem orientētā pieeja, lai efektīvi veicinātu minēto valstu demokratizāciju un ekonomisko un sociālo attīstību, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās politiskās norises Rietumbalkānos; uzsver, ka finanšu instrumentiem ir jāvar strauji reaģēt uz politiskajām norisēm un, ja netiek ievērota demokrātija un tiesiskums, jākoncentrējas uz atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai; atgādina par principa “vairāk par vairāk” vērtību un aicina Komisiju šajā sakarā aktīvi izmantot attiecīgo noteikumu sniegtās iespējas; aicina Komisiju nākt klajā ar tiesiskiem līdzekļiem, kas ļautu uz laiku apturēt finansējuma piešķiršanu valdības struktūrām nopietna un pastāvīga politiska regresa gadījumā; aicina Komisiju līdz skaidru kritēriju izpildei apturēt līdzekļu piešķiršanu Turcijai nākamajā DFS un līdzekļus pārvirzīt Turcijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

9.  pieprasa pastiprināt saskaņotību un veicināt līdzsvarotāku politisko dialogu ar partnervalstīm; atkārtoti uzsver, ka ir jāuzlabo uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ES finansējuma efektivitātes izvērtēšanai un lietderības uzlabošanai; uzsver, ka attiecībā uz visiem instrumentiem ES būtu jātiecas uzlabot ES projektu un iniciatīvu pamanāmību gan trešās valstīs, gan pašā ES;

10.  uzsver, ka atbalstam tiesiskumam, demokrātijai, cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesībai arī turpmāk jābūt ES ārpolitikas stūrakmeņiem, un uzskata, ka šos jautājumus jāturpina transversālā veidā iekļaut visos ES instrumentos un ārpolitikas mērķos, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās norises Rietumbalkānos, Eiropas kaimiņreģionā un citur; turklāt uzsver, ka šis atbalsts jāpapildina ar darbībām tādas iekļaujošas izaugsmes veicināšanai, no kuras ieguvēji ir visi, jo īpaši jaunieši un sievietes; aicina veltīt vairāk uzmanības vārda brīvības intensīvākai atbalstīšanai finanšu instrumentu satvarā, lai veidotu noturību pret dezinformāciju; jo īpaši norāda uz EIDHR un tā pēcteča laikposmam pēc 2020. gada lomu, cita starpā tā atbalstu vēlēšanu novērošanai;

11.  pievērš uzmanību IcSP sniegtajām iespējām veicināt ES drošību un robežu integritāti un sekmēt mieru un stabilitāti visā pasaulē, jo īpaši reģionos, kas cietuši noziegumos pret cilvēci, kara noziegumos un genocīdā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

9

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Rebecca Harms, Marek Jurek, Jo Leinen, Miroslav Poche, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Tiemo Wölken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

PPE

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Barbara Kudrycka, Eduard Kukan, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Traian Ungureanu

S&D

Francisco Assis, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Eugen Freund, Jo Leinen, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Miroslav Poche, Tiemo Wölken

9

-

ECR

Marek Jurek

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

8

0

ECR

Amjad Bashir, Bas Belder, Ryszard Antoni Legutko

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Rebecca Harms, Tamás Meszerics, Alyn Smith, Bodil Valero

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Attīstības komitejas ATZINUMS (31.1.2018)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Paul Rübig

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā ietvertais ES politikas attiecībā uz sadarbību attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā ― tās izskaušana;

1.  uzskata, ka izstrādājot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), jāņem vērā ES apņemšanās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), Adisabebas rīcības programmu par attīstības finansēšanu un Parīzes klimata nolīgumu; turklāt uzskata, ka ir jāpalielina ES atbalsts šādu mērķu īstenošanai jaunattīstības valstīs, pilnībā piemērojot politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kā arī nodrošinot ES palīdzību attīstības jomā, pilnībā ievērojot palīdzības efektivitātes principus un turpinot galveno uzmanību pievērst ilgtermiņa mērķiem, piemēram, nabadzības izskaušanai, nevienlīdzības un atstumtības novēršanai, demokrātiskas pārvaldības un cilvēktiesību veicināšanai un ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības veicināšanai, jo īpaši vismazāk attīstītās valstīs (VAV), kuras saskaras ar lielākajām finanšu grūtībām;

2.  norāda, ka 2017. gadā notikušās dabas katastrofas, īpaši mežu ugunsgrēki, Eiropā laupīja dzīvību vairāk nekā 200 cilvēkiem un iznīcināja vairāk nekā vienu miljonu hektāru meža, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju pēdējo piecu gadu laikā; norāda, ka šādi ugunsgrēki ir katastrofas, kas skar cilvēkus, ekonomiku un vidi, un to novēršanai vajadzīgs risinājums Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu līmenī; uzskata, ka ES pienākums ir palīdzēt novērst ugunsgrēkus un atjaunot teritoriju pēc šādām katastrofām, kas galvenokārt saistītas ar mežu ugunsgrēkiem; uzskata, ka ugunsgrēku dzēšanas resursi ir ierobežoti valstu līmenī; šajā saistībā norāda, ka ugunsdzēsības lidmašīnas, īpaši "Canadairs", nonāk dažu valstu flotē ekspluatācijas beigās, tādēļ flote būtu pēc iespējas ātrāk jāatjauno; aicina dalībvalstis un ES noteikt kopējo spēju palielināšanu par prioritāti sarunās par nākamo DFS;

3.  uzskata, ka attīstībai paredzētais instruments ir labākais risinājums, lai izstrādātu kvalitatīvas attīstības politiku jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, interesēs, kuras galvenais mērķis ir izskaust nabadzību, vienlaikus ievērojot starptautiski atzītus attīstības un palīdzības efektivitātes principus;

4.  aicina izstrādāt Eiropas un Āfrikas programmu "Erasmus" un izveidot Eiropas universitāšu filiāles Āfrikā, lai nodrošinātu ciešu partnerību, palielinātu jauniešu profesionālās integrācijas spējas un novērstu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu;

5.  uzskata, ka sadarbība attīstības jomā jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautiski pieņemtos palīdzības efektivitātes principus, un šādi jāatbalsta partnervalstu nacionālie plāni un stratēģijas IAM sasniegšanas jomā;

6.  uzsver, ka nākamajā DFS jāsaglabā pašreizējais Eiropas atbalsta kvalitātes un ietekmes līmenis un jānodrošina vajadzīgās garantijas projektu īstenošanai un uzraudzībai;

7.  norāda uz saistībām, kas noteiktas ES vispārējā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā un jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību;

8.  uzsver vajadzību pildīt Eiropas Konsensā par attīstību apstiprināto apņemšanos piešķirt 20 % no ES oficiālās attīstības palīdzības (OAP) sociālajai iekļaušanai un tautas attīstībai; uzsver, ka jāpievērš uzmanība IAM veselības aizsardzības jomā, jo īpaši cīņai pret AIDS, tuberkulozi un malāriju, kā arī attiecībā uz drošību, pārtiku, izglītību, nodarbinātību, ūdeni un sanitāriju, enerģētiku, rūpniecību, inovāciju, infrastruktūru, labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu, dzimumu līdztiesību un vides un klimata aizsardzību;

9.  atgādina par ES apņemšanos iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu nākamajā DFS un nodrošināt, ka nākamā DFS sevi apliecina kā ilgtspējīgs instruments, kas nodrošina politikas saskaņotības attīstībai ievērošanu visās ES politikas jomās; turklāt atgādina par vajadzību ieguldīt iedarbīgos tautas ilgtspējīgu attīstību veicinošos līdzekļos, piemēram, seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpē un ar to saistītās tiesībās;

10.  atgādina par saistībām — galvenokārt finanšu saistībām —, kas apstiprinātas ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumā, kā arī jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību; uzsver, ka īpaši jāpalielina centieni un finansējums, lai palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un ierobežot globālo sasilšanu, kā arī to, ka jāpārtrauc subsīdiju piešķiršana fosilajam kurināmajam, kas nodara kaitējumu videi;

11.  šajā saistībā mudina labāk izmantot visas programmas saskaņā ar nākamās DFS izdevumu kategorijām, piemēram, izmantojot pētniecības programmas, lai papildinātu ES mērķus sadarbībai attīstības jomā un atbalstītu centienus risināt pasaules līmeņa problēmas, kā arī, lai nodrošinātu, ka īstenojot efektīvu politikas saskaņotību attīstībai, ES politika vai programmas nav pretrunā nabadzības izskaušanas, nevienlīdzības mazināšanas partnervalstīs, cilvēktiesību veicināšanas un ilgtspējīgai sociālās, ekonomikas un vides attīstības mērķiem;

12.  uzsver Eiropas Konsensa par attīstību nozīmi kā pamatu kopējai pieejai attiecībā uz attīstības politiku, ko piemēro ES iestādes un dalībvalstis, kā arī attiecībā uz IAM īstenošanu; norāda, ka DFS jāatspoguļo attīstībai paredzēto izdevumu galvenās prioritātes saskaņā ar šo paziņojumu, iekļaujot palīdzības efektivitātes un politikas saskaņotības attīstībai principus;

13.  atkārtoti uzsver, ka jārada tādi apstākļi jauniešiem, kas nodrošinātu viņu ilgtermiņa nākotnes iespējas kļūt par aktīviem iedzīvotājiem savā valstī, un aicina veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai palielinātu sieviešu iespējas ekonomikas, politiskajā un sociālajā jomā;

14.  uzskata, ka jāpalielina investīcijas seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes un ar to saistīto tiesību pieejamībā, lai palīdzētu novērst negatīvās sekas, ko radījis "globālā sprūda noteikums" ("Global Gag Rule");

15.  aicina nodrošināt vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz vīriešu un sieviešu piekļuvi lēmumu pieņemšanas struktūrām un ekonomiskajiem, sociālajiem, politiskajiem, tehnoloģiju un kultūras resursiem un pakalpojumiem; aicina ņemt vērā visus pasākumus, kuru mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm;

16.  aicina nodrošināt, ka nākamā DFS sevi apliecina kā ilgtspējīgs praktisks līdzeklis, lai ievērotu politikas saskaņotību attīstībai ES lēmumos par finansējumu; uzskata, ka šādas pieejas mērķis ir nodrošināt, lai ES iekšējais un ārējais finansējums būtu atbilstīgs attīstības sadarbības mērķiem un palielinātu ES budžeta efektivitāti kopumā, nepieļaujot līdzekļu neatbilstīgu un nelietderīgu izmantošanu;

17.  uzsver, ka ES līmenī ir skaidri apliecināta attīstības sadarbības politikas pievienotā vērtība; norāda uz OAP izšķirīgo nozīmi vismazāk attīstītajās valstīs (VAV) un nestabilās valstīs, un uzstāj, ka ES ievēro savas saistības nodrošināt 0,20 % no NKI oficiālās attīstības palīdzības vismazāk attīstītajām valstīm; norāda uz OAP iespējām veicināt attīstībai paredzētā finansējuma mobilizēšanu no citiem avotiem — privātiem, publiskiem, iekšējiem un starptautiskiem resursiem; atbalsta ES jaunos centienus sekmēt privātās investīcijas, apvienojot dotācijas un aizdevumus un sniedzot garantijas, tostarp valstīs, kurām lielas vajadzības un augsts riska līmenis; norāda, ka tādēļ radīsies ievērojamas finansējuma vajadzības; uzsver, ka attiecībā uz palīdzību attīstības jomā jāveic daudzgadu plānošana un jānodrošina paredzamība, vienlaikus arī nodrošinot elastīgumu, un ka tajā jāizmanto dažādas un papildinošas īstenošanas metodes, pamatojoties uz valstu spējām, vajadzībām un sniegumu; uzskata, ka apvienošanai jābūt kā papildinošam elementam, nevis jāaizstāj tradicionālais finansējums attīstībai; šajā saistībā uzsver, ka attiecībā uz privātā sektora iesaisti jāievēro stingri pārredzamības un pārskatatbildības standarti;

18.  aicina veicināt starptautisku sadarbību saskaņā ar atzītiem starptautiskiem standartiem, lai nepieļautu nelikumīgas finanšu plūsmas un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

19.  atgādina, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīga nozīme, lai sasniegtu sabiedrības neaizsargātāko un trūcīgāko daļu; norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir vajadzīgi pietiekami resursi un atbalsts, ja tām jāpalīdz, jāpārrauga un jāziņo par ES un dalībvalstu politikas īstenošanu, un jāpalīdz uzlabot finanšu mehānismus; uzskata, ka ES fondiem ir izšķirīga nozīme, lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju resursus, un vietējām organizācijām jābūt iespējai piekļūt šiem fondiem;

20.  atgādina, ka daudzās valstīs ar vidējiem ienākumiem joprojām ir augsts nevienlīdzības līmenis, tādēļ aicina Komisiju saglabāt īpašo finansējuma piešķīrumu šīm valstīm; uzskata, ka valstu diferenciācija attiecībā uz finansējuma piešķīrumiem un sadarbības veidiem jāpamato ar dažādiem kritērijiem, ņemot vērā iekļaujošu tautas attīstību, cilvēktiesības un nevienlīdzības līmeni, kā arī katras valsts prioritātes ilgtspējīgas attīstības jomā;

21.  uzskata, ka ir pamatoti sekmēt atbalsta apguvi, un uzsver līdzdalības principa nozīmi attīstības palīdzībā, kas liek uzņemties saistības partnervalstīm, jo galvenokārt tās ir atbildīgas par attīstības stratēģiju izstrādi; tādējādi ierosina apsvērt ES finansētas apmācības ieviešanu, lai uzlabotu piekļuvi pašreizējam ES finansējumam;

22.  iesaka rūpīgi novērtēt finanšu un attīstības papildināmību un Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai ietekmi uz cilvēktiesībām, sociālo jomu un vidi, pirms OAP līdzekļu piešķiršanas garantijām, kas paredzētas investīcijām un līdzīgiem atbalsta veidiem;

23.  atgādina, ka izplatītie trasta fondi, kas gūst labumu no attīstības fondiem — vajadzīgi resursu un elastīguma trūkuma dēļ —, piemēram, ES ārkārtas trasta fonds Āfrikai, mazina budžeta vienotību un var apdraudēt demokrātisku līdzdalību, pārredzamību un pārskatatbildību un palīdzības efektivitāti; uzskata, ka šādu instrumentu izmantošanai vajadzētu būt skaidri pamatotai, papildinošai, ierobežota ilguma un vērstai uz konkrētu mērķu, nevis ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu;

24.  aicina Komisiju vēl vairāk saskaņot tās divpusējās un daudzpusējās programmas attīstības sadarbības jomā, īpaši, ja tās attiecas uz vienu un to pašu valsti, lai uzlabotu ES atbalsta efektivitāti;

25.  aicina nākamajā DFS, jau sākotnēji paredzot lielāku piešķīrumu labi funkcionējošam humānās palīdzības instrumentam un būtisku ārkārtas palīdzības rezervi, atspoguļot līdz šim nepiedzīvoto vajadzību nodrošināt humāno palīdzību un mazināt katastrofu risku, nodrošināt sagatavotību katastrofām un epidēmijām un palielināt jaunattīstības valstu noturību; norāda, ka palielinās spiediens attiecībā uz šīm vajadzībām, ko rada konfliktu, karu un piespiedu pārvietošanās sekas, cilvēktiesību pārkāpumi, slikta pārvaldība un korupcija, vāja vai trūkstoša sociālo pamatpakalpojumu nodrošināšana, aizvien lielāka nevienlīdzība, klimata pārmaiņas un konkurence saistībā ar ierobežotiem resursiem; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu par maksājumu sistemātisku pielīdzināšanu saistībām humānās palīdzības jomā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu maksājumiem; aicina apsvērt iespēju piešķirt vairāk resursu civilās aizsardzības instrumentam un attiecībā uz tiem nodrošināt lielāku elastību, lai ES varētu sniegt palīdzību uz vietas tiem, kam tā vajadzīga;

26.  uzskata, ka Eiropas civilās aizsardzības mehānisms, būdams efektīvs instruments cīņai ar mežu ugunsgrēkiem, tomēr ir nepilnīgs un būtu jāuzlabo; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 23. novembra paziņojumu, kurā ierosināts izveidot autonomu rezerves jaudu — zināma kā RescEU — un piešķirt papildu EUR 280 miljonus Eiropas civilās aizsardzības mehānismam, lai finansētu ES rezerves jaudu, īpaši iekļaujot ES ugunsdzēsības lidmašīnas; aicina dalībvalstis un Komisiju atzīt, ka pašreizējai valstu infrastruktūrai ir Eiropas dimensija, un tādējādi sniegt savu atbalstu Eiropas civilās aizsardzības un riska pārvaldības centru tīkla izveidei; aicina dalībvalstis iekļaut Komisijas priekšlikumu jaunajā DFS, lai pēc iespējas ātri nodrošinātu finansējumu ES "Canadairs" flotei un tās pilnveidei;

27.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos ES līmenī, jo īpaši, ieviešot RescEU autonomo rezerves jaudu; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka pašreizējai valstu infrastruktūrai ir Eiropas dimensija un tādējādi sniegt atbalstu sagatavošanas pasākumiem, lai izveidotu Eiropas civilās aizsardzības un riska pārvaldības centru tīklu;

28.  aicina migrācijas kontroles nolūkā veikt plašas investīcijas, lai atbalstītu industrializāciju, elektrifikāciju un infrastruktūras izbūvi, kas var nodrošināt iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un pienācīgas darbvietas; aicina veikt pasākumus cilvēku tirdzniecības un verdzības, kā arī cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanai, jo īpaši Lībijā;

29.  uzskata, ka ir jāpalielina pārredzamība, pārskatatbildība un ziņošana par attīstībai un humānajai palīdzībai paredzētajiem resursiem, kā arī jāpalielina šai palīdzībai paredzētie finanšu līdzekļi, ko budžeta lēmējinstitūcija vajadzības gadījumā nekavējoties apstiprina, jo īpaši ņemot vērā nesen pieņemto programmu 2030. gadam, un lai īstenotu politikas saskaņotības attīstībai principus;

30.  Norāda, ka jāpalielina Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta izšķirīgā nozīme Eiropas vērtību veicināšanā visā pasaulē un nostiprinot cilvēktiesības un demokrātiju ES ārējā darbībā;

31.  aicina izcelsmes un tranzīta valstu iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas veidot spējas attiecīgajās jomās, lai pēc iespējas efektīvāk pārvaldītu brīvprātīgo atgriešanos un atbalstītu atgriezušos cilvēku reintegrāciju;

32.  uzsver, ka jaunajā DFS paredzētajiem ārējās finansēšanas instrumentiem jāatbilst IAM un jaunajam Eiropas Konsensam par attīstību, kurā pienācīgs darbs atzīts par galveno iekļaujošas un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku;

33.  uzskata, ka ES ārējās finansēšanas instrumentiem jāatbalsta pienācīga darba iespēju radīšana, kā arī vajadzīgie priekšnosacījumi un vide, kas nodrošina iespējas darba ņēmējiem un ļauj arodbiedrībām pārstāvēt viņu intereses un brīvi darboties; ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka nākamajā DFS jāparedz īpašs finansēšanas instruments sociālā dialoga un sociālo partneru atbalstam jaunattīstības valstīs;

34.  aicina nākamajā DFS nodrošināt pienācīgus resursus EĀDD un ES delegācijām, lai tām būtu iespēja sasniegt savus mērķus un izpildīt saistības attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā;

35.  aicina saskaņot nākamo DFS ar Parīzes nolīguma mērķiem; uzsver, ka jāpalielina finansējums rīcībai klimata politikas jomā jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; aicina efektīvi iekļaut klimata pārmaiņu un vides jautājumus ES ārējās finansēšanas instrumentos;

36.  norāda, ka Apvienotā Karaliste nodrošina 12 % no Savienības attīstības budžeta; uzsver, ka jākompensē ES attīstības sadarbībai paredzēto līdzekļu zudums, ko izraisījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES; atkārtoti uzsver savu pastāvīgo nostāju, ka ES budžetā jāiekļauj Eiropas Attīstības fonds (EAF) un citi ar DFS nesaistīti instrumenti; uzsver, ka attiecībā uz šādu iekļaušanu jāparedz, ka finansējums tiek iekļauts papildus pašreizējās DFS maksimālajiem apjomiem, lai neapdraudētu citu ES politiku un programmu finansēšanu;

37.  uzstāj, ka jāsaglabā kopējais finansējums ES attīstības politikai, nodrošinot aizsardzības pasākumus, un ka jārod pastāvīgs risinājums ES finansējumam drošības izdevumiem, kas ir saistīti ar attīstības sadarbību;

38.  atzinīgi vērtē budžeta plānošanas iespējamās priekšrocības, piemēram, lielāku demokrātisko leģitimitāti attiecībā uz EAF un efektīvāku ES palīdzību attīstības jomā;

39.  uzstāj, ka EAF iekļaušana ES budžetā nedrīkst samazināt vispārējos izdevumus ES palīdzībai attīstības jomā;

40.  uzsver, ka jāpalielina un jāpadara oficiālāka Komisijas nozīme ES fondu uzraudzībā uzraudzības komitejās un ka jāuzrauga ex ante nosacījumi plānošanas un regulējuma līmenī; uzskata, ka arī pilsoniskā sabiedrība un pakalpojumu lietotāji būtu pilnībā jāiesaista projektu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;

41.  atkārtoti pauž nostāju, ka EAF būtu jāiekļauj ES budžetā; tomēr uzsver, ka šādai iekļaušanai vajadzētu būt atkarīgai no līdzekļu ģeogrāfiskās piešķiršanas, pamatojoties uz valstu vajadzībām un mērķtiecīgu augšupēju maksimālā apjoma pārskatīšanu, lai nepieļautu pašreizējo EAF līdzekļu samazināšanu;

42.  aicina būt piesardzīgiem attiecībā uz jebkuru atbalsta struktūras pārskatīšanu, lai nemazinātu ģeogrāfiskās prioritātes, atbalsta paredzamību un reģionālās ārējās darbības politisko skaidrību;

43.  norāda uz diasporas izšķirīgo nozīmi attīstībā, nodrošinot naudas pārvedumus, prasmju nodošanu un nefinanšu vērtības, kas veicina mieru, demokrātiju, labu pārvaldību un sociālo stabilitāti;

44.  atgādina par pašreizējā DFS ietverto īpašo instrumentu, jo īpaši rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR), izšķirīgo nozīmi, reaģējot uz neparedzētiem notikumiem, tostarp saasinātākajām humanitārās krīzes situācijām ārpus ES;

45.  uzsver, ka nākamajā DFS jārada ES iespēja īstenot dažādās politikas jomās saistības, kas apstiprinātas 2016. gada pasaules humānās palīdzības samitā, lai mazinātu vajadzības un uzlabotu humānās palīdzības sniegšanu;

46.  uzsver nespēju izpildīt 0,7 % OAP/NKI saistības attiecībā uz 2015. gadu un vērš uzmanību uz ES un tās dalībvalstu pašreizējo apņemšanos sasniegt šo rādītāju līdz 2030. gadam; aicina nākamajā DFS to ņemt vērā un pildīt ES un tās dalībvalstu starptautiskās saistības; aicina dalībvalstis, kuras vēl nav sasniegušas saistībās noteikto līmeni, izstrādāt ceļvedi, kurā sīki paskaidrots, kā tās gatavojas to laikus paveikt; atgādina, ka ES pārvaldīta OAP palīdz izpildīt dalībvalstu saistības un var ievērojami palielināt OAP izdevumu attīstības efektivitāti, tostarp samazinot sadrumstalotību un sekmējot uz stimulu balstītu pieeju attiecībās ar partnervalstīm. atgādina, ka attīstība nav iespējama, ja nav drošības; uzsver, ka visiem finansēšanas instrumentiem un finansējuma veidiem jāpiemēro attīstības efektivitātes principi un politikas saskaņotība attīstībai;

47.  aicina nākamajā DFS paredzēt īpašu struktūru attiecībā uz OCT, lai tās varētu gūt priekšrocības, ko sniedz finansiāla palīdzība, kas pielāgota OCT un ES partnerattiecību mērķiem un kas pamatota uz interesēm un izaicinājumiem, kas tām ir kopīgi ar Eiropas Savienību, kā noteikts LESD ceturtajā daļā, kā piederīgām ES un reģioniem, kuri ES ir stratēģiski nozīmīgi, vienlaikus sekmējot to reģionālo integrāciju;

48.  uzskata, ka ES ārējās finansēšanas instrumentu vienkāršošana varētu veicināt saskaņotību, demokrātisko kontroli un rūpīgu pārbaudi; tomēr uzsver, ka šajā saistībā būtu jāņem vērā Parlamenta pārbaudes tiesības un attīstības efektivitātes principi un ka attiecībā uz ES finansējumu attīstības jomā jāsaglabā galvenais mērķis — nabadzības izskaušana, galveno uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām valstīm un nestabilām situācijām;

49.  uzsver, ka pašreizējā DFS 4. izdevumu kategorijas resursi ir bijuši ļoti pieticīgi un ka attīstības fondi aizvien biežāk ir izmantoti kā rezerve jaunām prioritātēm citās politikas jomās; uzsver, ka vajadzīga lielāka elastība, lai ātrāk piešķirtu finansējumu, reaģējot uz neparedzētām situācijām un krīzēm; tomēr uzsver, ka šādu elastību nevajadzētu nodrošināt uz atbalsta efektivitātes principu un atbalsta paredzamības rēķina, jo tas nelabvēlīgi ietekmētu instrumentus, kuri paredzēti ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī nevajadzētu ierobežot parlamentāro kontroli un apspriedes ar partnervalstīm un pilsonisko sabiedrību; aicina veikt DFS attīstības programmu vidusposma novērtējumu;

50.  atkārtoti uzsver, kas ir svarīgi veicināt ciešāku sadarbību tādu problēmu risināšanā, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību, ražošanu un nelikumīgu lietošanu, bērniem kareivjiem, dabas resursu nelikumīgu izmantošanu un ilgstoši nespējīgu apsaimniekošanu, noziedzīgiem nodarījumiem jūrā un terorismu;

51.  uzsver, ka jaunattīstības valstis ir neaizsargātākās no visām valstīm, un tās vairāk ietekmē klimata pārmaiņas; šajā saistībā aicina Komisiju iekļaut klimata pārmaiņu apsvērumus visos finansēšanas instrumentos un paaugstināt pašreizējo mērķi piešķirt 20 % no kopējā ES finansējumiem pasākumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām;

52.  mudina ES un tās dalībvalstis izbeigt palīdzības mākslīgu palielināšanu un OAP ziņojumos neiekļaut šo nepamatoti palielināto palīdzību (piemēram, bēgļu izmaksas, paredzētās studentu izmaksas, saistīto atbalstu, aizdevumu procentus un parāda atvieglojumus);

53.  uzskata, ka ir būtiski veicināt mieru, drošību un tiesiskumu jaunattīstības valstīs, un atzīst, ka vajadzīgs finansējums izdevumiem, ka saistīti ar drošību, lai sasniegtu 16. IAM; atkārtoti uzsver, ka izstrādājot īpašu un atsevišķu instrumentu drošības un attīstības spējas palielināšanai, nevajadzētu pieļaut attīstības instrumentu un finansējuma pārvēršanu vērtspapīros;

54.  aicina ES palielināt atbalstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, izmantojot mērķtiecīgu atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, kultūraugu dažādošanai, agromežsaimniecībai un agroekoloģiskai praksei.

55.  norāda, ka attīstības palīdzībai var būt liela nozīme migrācijas jomā, risinot piespiedu pārvietošanas cēloņus un palielinot migrācijas un mobilitātes priekšrocības attīstības jomā; tomēr uzskata, ka OAP nedrīkst izmantot, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar bēgļu izdevumiem līdzekļu devējā valstī, migrācijas politikas eksternalizāciju no ES vai izmaksas, kas saistītas ar atgriešanu un atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstī; noraida ierosinājumu, ka atbalsts jāsaista robežkontroli, migrācijas plūsmu pārvaldību vai atpakaļuzņemšanas nolīgumiem kā pamats partnerībai un sadarbībai ar trešām valstīm;

56.  atkārtoti nepārprotami aicina turpināt un palielināt ES palīdzības un finansējuma sniegšanu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir pilntiesīgas attīstības dalībnieces, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pilnvērtīgu un brīvprātīgu iesaisti politiskajā dialogā un plānošanā un īstenošanā, izmantojot ES sadarbības instrumentus;

57.  uzskata, ka Parlamentam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot visaptverošu un horizontālu mehānismu, lai uzraudzītu vispārējo programmu 2030. gadam un tās 17 IAM, ievērojot tās integrēto un nedalāmo būtību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, György Hölvényi, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller.

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ádám Kósa, Paul Rübig, Judith Sargentini, Adam Szejnfeld.

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Lambert, Miroslav Mikolášik.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Charles Goerens

EFDD

Ignazio Corrao

PPE

György Hölvényi, Ádám Kósa, Miroslav Mikolášik, Paul Rübig, Adam Szejnfeld, Bogdan Brunon Wenta

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

Verts/ALE

Jean Lambert, Judith Sargentini

2

-

NI

Eleftherios Synadinos

PPE

Joachim Zeller

2

0

EFDD

Mireille D’Ornano

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS (23.11.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Petri Sarvamaa

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) mērķi

1.  norāda, ka DFS būtu jāplāno, pamatojoties uz summām, kuras var nodrošināt stratēģisku izaugsmi, piesaistot ES pievienoto vērtību, padarot ES ekonomiku spēcīgāku un sekmējot labvēlīgāku sabiedrības noskaņojumu pret Eiropu; uzsver, ka ES budžetam vajadzētu būt lasāmam un pārredzamam;

Budžeta un stratēģiskā cikla saskaņošana

2.  norāda, ka DFS ilgums — septiņi gadi — nav saskaņots ar Parlamenta un Komisijas piecu gadu pilnvarām, kā arī ar Savienības 10 gadu stratēģiskās plānošanas ciklu un stratēģiju “Eiropa 2020”; uzskata, ka šāds saskaņotības trūkums varētu apdraudēt Savienības demokrātisko leģitimitāti un politiskās pārvaldības efektivitāti, ņemot vērā to, ka var rasties situācijas, kad Parlamentam un Komisijai ir saistošas vienošanās par politiskajiem mērķiem un finansēm, kas panāktas iepriekšējās shēmas darbības laikā; uzsver — tas varētu radīt iespaidu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav lielas nozīmes saistībā ar ilgtermiņa budžeta un stratēģisko plānošanu;

3.  atkārtoti pauž viedokli, ka DFS darbības ilgums būtu jāsamazina no septiņiem līdz pieciem gadiem, saskaņojot to ar Parlamenta un Komisijas politisko pilnvaru laiku(1), neapdraudot pašreizējo programmu īstenošanu vai pārvaldību, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa programmas stratēģiju uz 5 + 5 gadiem ar obligātu vidusposma pārskatīšanu; norāda, ka 2020. gadā būs iespēja saskaņot ilgtermiņa stratēģisko ciklu ar budžeta ciklu, un stingri iesaka izmantot šo iespēju; uzskata, ka Komisijai būtu jāizskata arī iespēja ieviest caurviju programmu, kur katra DFS, kuras ilgums būtu tāds pats kā tagad, daļēji pārklātos ar iepriekšējo, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pārklāšanās palīdzētu mazināt dabīgi esošos kāpumus un kritumus;

Vispārējs pārskats par ES izdevumiem

4.  norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta gada pārskatā un īpašajos ziņojumos(2) ir izcēlusi daudzus gadījumus, kad ES finansējums varētu būt plānots stratēģiskāk un panākti labāki rezultāti; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka resursi, kas bija piešķirti galvenajām izdevumu programmām un shēmām, bieži vien nebija saskaņoti ar politiskajiem mērķiem, kuri izklāstīti 10 gadu stratēģiskās plānošanas ciklā, kas tādējādi var radīt pretrunīgus rezultātus;

5.  aicina Komisiju, iesniedzot priekšlikumu par DFS pēc 2020. gada, tam pievienot detalizētu izklāstu par stratēģiskajām prioritātēm, saskaņā ar kurām ir veidots DFS projekts; uzsver, ka šīs prioritātes būtu jāņem vērā, izstrādājot visaptverošu stratēģiju “Eiropa 2030”, kas Parlamentam ir padziļināti jāizvērtē, pirms DFS tiesību aktu kopums laikposmam pēc 2020. gada tiek pieņemts Padomē;

6.  aicina Komisiju, pirms tā izstrādā priekšlikumu par jauno DFS, veikt rūpīgu un visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, lai novērtētu, cik lielā mērā:

–  resursu piešķiršana ES budžetā atspoguļo ES stratēģiskās prioritātes un iespējas radīt pievienoto vērtību, jo īpaši politikas jomās, kurās tiek tērēti lieli resursi, vienlaikus pildot vienīgi pārdales funkcijas, piemēram, kohēzijas politikā un kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), kā arī nesenās prioritārās politikas jomās, kur ir pierādījies, ka budžeta līdzekļu apjoms ir nepietiekams mainīgiem apstākļiem, piemēram, imigrācijas politikā un Savienības ārējā darbībā;

–  ES programmas un shēmas palīdz sasniegt stratēģiskās prioritātes, nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi un kontrolē pārkāpumu risku, kā ierosināts Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada 3. novembra informatīvajā paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu(3);

–  dažādas ES programmas un shēmas kopīgi darbojas saskaņotā veidā, jo īpaši jomās, kurās neskaidri mērķi vai īstenošana var izraisīt pretrunīgus rezultātus un neefektīvu līdzekļu izlietojumu;

–  atsevišķas programmas nav izrādījušās vispār efektīvas vai ir bez pievienotās vērtības, tāpēc var paredzēt atteikšanos no tām, lai veicinātu programmas, par kurām ir pierādīts, ka tām ir reāla pievienotā vērtība;

7.  turklāt aicina Komisiju, pirms tā izstrādā savu priekšlikumu par jauno DFS, veikt salīdzinošu analīzi par dotāciju un atmaksājama finansiālā atbalsta īstenošanas izmaksām, galvenokārt izmantojot finanšu instrumentus, par 2014.–2020. gada periodu, lai noteiktu šādu izmaksu faktisko apmēru, kā ieteikts Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 19/2016(4);

8.  aicina Komisiju, sagatavojot DFS priekšlikumu un visaptverošu stratēģiju “Eiropa 2030”, rūpīgi ņemt vērā izdevumu pārskatīšanas rezultātus; šajā sakarā uzstāj, ka Komisijai ir jānodrošina, lai administratīvie un kontroles mehānismi būtu uzticami visos ES budžeta satvara līmeņos un posmos un varētu konstatēt un efektīvi novērst krāpšanu un pārkāpumus; aicina Komisiju virzīties uz izvērtēšanu, pamatojoties uz risku, kontroles resursus vairāk vēršot uz tiem reģioniem un politikas jomām, kur pārkāpumu risks ir izrādījies ievērojami lielāks;

Elastīgums attiecībā uz mērķiem un jaunām prioritātēm

9.  norāda, ka Savienības politiskajām nostādnēm var būt dažādi īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, kuru sasniegšanu ne vienmēr var noteikt vienā DSF; uzskata, ka ir nepieciešams apsvērt jautājumu par jaunu līdzsvaru starp politiskās darba kārtības noteikšanu, politikas nostādņu īstenošanu un finanšu pamatnosacījumiem;

10.  aicina Komisiju izpētīt iespēju ieviest patiesu budžeta elastīgumu attiecībā uz politiskajiem mērķiem, jo īpaši izveidojot caurviju budžeta plānošanas programmu ar piecu gadu plānošanas perspektīvu, pārskatīšanas klauzulu(-ām) attiecībā uz mērķiem un politikas jomām, kā arī caurviju novērtēšanas programmu; paredz lielāku iekšējo elastīgumu starp kategorijām un gadiem, lai varētu pilnībā izmantot jaunās DFS maksimālos apjomus;

11.  norāda, ka DFS darbības laikā ES var saskarties ar daudziem jauniem izaicinājumiem; aicina Komisiju nodrošināt elastīgumu budžeta plānošanā, lai tā varētu efektīvāk risināt negaidītas apstākļu izmaiņas; šajā sakarā uzskata, ka piemēroti ārkārtas pasākumi vēl ir jāīsteno, saskaņojot tos ar citām darbībām, lai mazinātu krīzes Eiropā, jo īpaši lauksaimniecības un migrācijas jomā, kā arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka Parlamenta loma DFS īstenošanā un pieņemšanā tiek pilnībā respektēta un Padome nerīkojas bez Parlamenta piekrišanas;

12.  atgādina Parlamenta paustās bažas par to, ka finansiālā sarežģītība, kas rodas, mijiedarbojoties vairāk nekā tūkstoš finansēšanas vadības instrumentiem un trasta fondiem un no daudziem Savienības politikas nostādņu atbalstam izveidotiem finanšu mehānismiem, kas neparādās Savienības bilancē, ir galvenais iemesls, kāpēc var būt neiespējami panākt budžeta līkloču demokrātisko pārskatatbildību; aicina ne tikai vienkāršot budžeta līkločus, bet arī panākt lielāku elastību dažādu finanšu instrumentu starpnozaru izmantojumā, lai pārvarētu ierobežojošus noteikumus, kas neļauj saņēmējiem gūt labumu no vairākām programmām attiecībā uz projektiem ar tādiem pašiem mērķiem;

13.  atkārtoti pauž aicinājumu Eiropas Attīstības fondu iekļaut ES budžetā, lai pārmērīgas migrācijas pamatcēloņus varētu kontrolēt un novērst labāk un tā, lai tas būtu saskaņā ar Savienības politiskajām un stratēģiskajām nostādnēm, izmantojot instrumentus un metodes, kas izriet no Savienības budžeta kompetences; uzskata, ka kopīgus Eiropas izaicinājumus attīstības politikas jomā varētu labāk pārvaldīt, izmantojot kopīgu pārvaldību no ES budžeta;

Labi pamatotas vajadzības un Eiropas pievienotā vērtība

14.  atzinīgi vērtē ierosinājumu, kas pausts Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada 3. novembra informatīvajā paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu, ka ir labāk programmu un shēmu ilgumu noteikt, pamatojoties uz politikas un pilsoņu vajadzībām, nevis finanšu plānošanas perioda ilgumu(5);

15.  norāda, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj formulēt labi pamatotas vajadzības pēc Savienības finansējuma un definēt mērķus un sasniedzamos rezultātus pirms izdevumu noteikšanas, un uzsver, ka ir svarīgi ievērot pilsoņu faktiskās vajadzības, izmantojot integrētu teritoriālo pieeju; aicina Komisiju skaidri definēt ES pievienotās vērtības kritērijus, lai novērstu jebkādu iespējamo neskaidrību lēmumos par ES izdevumiem; turklāt norāda, ka pirms katra budžeta lēmuma pieņemšanas būtu jāievēro principi par efektivitāti, lietderību un pareizu finanšu pārvaldību;

16.  uzskata, ka ES pārredzamības prasības nevainojami izpilda reģioni, kuri savus pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas publiskā sektora grāmatvedības standartiem; turklāt norāda, ka dubultā ieraksta grāmatvedība būtu ideāls veids, kā atvieglot reģioniem un attīstību veicinošām iestādēm uzliktos pienākumus ziņot Komisijai; aicina ES līdzfinansēt publiskā sektora grāmatvedības standartu īstenošanu un pastāvīgu pielāgošanu, kas būtu vēl viens stimuls;

17.  mudina Komisiju vēl vairāk nostiprināt un optimizēt ES kohēzijas politikas izdevumu struktūru un sastāvu, lai sekmīgi pārvarētu atšķirības un šķelšanos starp pilsētu un lauku teritorijām, kā arī dažādās dalībvalstīs, novērstu atšķirību padziļināšanos, pārvarētu sadrumstalotību un nodrošinātu turpmāku stabilu ES kā demokrātiskas, spēcīgas un solidāras kopienas attīstību; atkārtoti pauž nostāju, ka papildu politiskās prioritātes būtu jāapvieno ar papildu finanšu līdzekļiem un tās nevar finansēt, atņemot līdzekļus jau esošām ES politikas jomām; uzskata, ka ar Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas pasākumiem joprojām varētu sniegt atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem un uzlabot pārrobežu sadarbību, tomēr mudina Komisiju ne tikai sniegt pārdalošu finansiālu atbalstu, bet, paturot prātā reālās pilsoņu vajadzības, vēl vairāk koncentrēties uz izaugsmes sekmēšanu un modernizēšanu, inovāciju, mobilitāti, klimata pārmaiņām, aizsardzību pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, enerģētikas un vides politikas pārkārtošanu, kā arī ES politikas pasākumu teritoriālo ietekmi, vienlaikus piemērojot tādus pašus kritērijus visā ES; norāda arī uz to, ka pieeja, kas balstās uz vietu, rada Eiropas pievienoto vērtību, kā arī vērtību ES pilsoņiem un ir būtiska, lai sasniegtu mērķi panākt pārdomātu, ilgtspējīgu un integrējošu Eiropu, jo tā nodrošina elastību, izstrādājot integrētu atbildes reakciju uz dažādām teritoriālajām vajadzībām, nezaudējot ES politisko nostādņu tematisko ievirzi;

18.  atkārtoti pauž aicinājumu vienkāršot kohēzijas politikas pārvaldības sistēmu visos pārvaldības līmeņos un kontroles sistēmu, kurai vajadzētu būt vairāk balstītai uz savstarpēju paļaušanos un sadarbību starp dažādām revīzijas iestādēm, lai samazinātu administratīvo slogu; uzskata, ka Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikai būtu vairāk jākoncentrējas uz attiecīgo reģionu īpašajām vajadzībām, lai risinātu to faktiskās nepilnības un sekmētu to priekšrocības;

19.  norāda, ka ES līdzekļu sadalē būtu labāk jāņem vērā kohēzijas atbalsta saņēmēju iepriekšējā attīstība; aicina Komisiju iesniegt pārskatītu sistēmu attiecībā uz kohēzijas projektu līdzfinansējuma likmēm, ar kuru tiktu atzīta iepriekšējā attīstība un samazināta ES finansējuma daļa jomās, kurās progress jau ir panākts;

20.  norāda, ka ir nepieciešams jauns līdzsvars starp KLP un kohēzijas politikas pasākumiem, no vienas puses, un pārējām ES iekšpolitikas jomām un lielāku Savienības ārējo spēju, tostarp drošības un aizsardzības elementiem, no otras puses; mudina Komisiju, sagatavojot priekšlikumu par DFS pēc 2020. gada un reformējot un īstenojot tādus ES finanšu instrumentus kā Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), uzsvērt sadarbību drošības un aizsardzības jomā; atbalsta domu par turpmāku Eiropas integrāciju un konkrētām iniciatīvām drošības un aizsardzības jomā;

21.  atgādina par savām piezīmēm(6) par ilgtspējīgu KLP izdevumu struktūru; ar bažām norāda, ka 44,7 % no visām Savienības lauku saimniecībām gada ienākumi nepārsniedz EUR 4000; ar vēl lielākām bažām norāda, ka vidēji 80 % no KLP tiešā atbalsta saņēmējiem saņēma aptuveni 20 % maksājumu, un iesaka Komisijai pilnvarot KLP maksājumiem noteikt maksimālo apmēru, lai šo anomāliju novērstu; uzskata, ka nestabilitātes vai krīzes laikā lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāds pats atbalsta līmenis saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām lauku saimniecībām, jo lielās lauku saimniecības bieži gūst labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas visticamāk palielina to noturību; uzskata, ka KLP finansēšanas shēmas varētu būt vairāk vērstas uz lauksaimniekiem, kuri saskaras ar īpašiem ierobežojumiem: mazās lauku saimniecībās, klimatiski un ģeogrāfiski problemātiskākos reģionos un mazapdzīvotos reģionos;

22.  aicina Komisiju, kad tā pārdomās jautājumu par vienkāršotu un modernizētu KLP, pilnvarot izstrādāt citāda veida politiku vai tiešo maksājumu sadales modeli, lai publiskos līdzekļus varētu mērķtiecīgi izmantot agrovides un klimata pārmaiņu mērķiem; tomēr uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzsvarojošu finansiālu kompensāciju, lai segtu izmaksas saistībā ar augstu veselības un vides standartu saglabāšanu pārtikas ražošanā, un augstās ražošanas izmaksas, kas saistītas ar sarežģītiem klimatiskajiem apstākļiem dažos ģeogrāfiskajos apgabalos, jo Eiropas lauksaimniekiem globālās konkurences iespaidā bieži vien rodas grūtības;

Kā beigt radīt neizpildītās saistības: patiesa novērtējuma neesamības un efektīvas budžeta kapacitātes trūkuma izraisītās sekas

23.  pauž dziļu nožēlu par to, ka joprojām ir augsts neizpildīto saistību līmenis, kas ir radies, no vienas puses, tādēļ, ka dalībvalstis kavējas ar maksājumu pieprasījumu iesniegšanu, un, no otras puses, tādēļ, ka Komisija ievērojami kavējās ar programmu ierosināšanu; norāda, ka šie apstākļi efektīvu novērtējumu un pārskatu par budžeta īstenošanu padara neiespējamu gan plānošanas perioda vidusposmā, gan tā beigās; pauž nožēlu par to, ka tas pasliktina budžeta lēmējinstitūcijas prognozēšanas spēju; pauž nožēlu jo īpaši par to, ka neizpildītās saistības līdz 2016. gada beigām ievērojami pieauga, sasniedzot EUR 238 miljardus, un ka palielinājums salīdzinājumā ar 2015. gadu — vairāk nekā EUR 21 miljarda apmērā — bija divreiz lielāks, nekā sākotnēji prognozēts;

24.  norāda — šī situācija lielā mērā izriet no tā, ka dalībvalstis ir iesniegušas ļoti maz maksājumu pieprasījumu par 2014.–2020. gadu, un uzsver, ka tas varētu apdraudēt Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti; aicina Komisiju analizēt galvenos cēloņus, kāpēc notiek kavēšanās ar dalībvalstu maksājumu pieprasījumu iesniegšanu, un jo īpaši pārskatīt struktūrfondu globālo arhitektūru, lai paātrinātu procesu, kurš ietver ES plānošanu, Komisijas uzraudzību un dalībvalstu iestāžu īstenošanu;

25.  aicina Komisiju apšaubīt n+2 un n+3 noteikumu pievienoto vērtību attiecībā uz struktūrfondu maksājumiem un iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka līdz plānošanas perioda beigām dalībvalstīm ir pienākums atmaksāt neizmantotos struktūrfondus ES budžetā;

Uz sniegumu pamatots budžets: satvars samazinājumu noteikšanai

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis būtiski modernizēt un pārstrukturēt ES budžetu, ievērojot uz sniegumu pamatota budžeta principus, turklāt novērtējot un vienmēr ņemot vērā šādas budžeta plānošanas sociālo ietekmi, lai iekļautu jaunās prioritātes, par kurām ir panākta vienošanās 27 ES dalībvalstu līmenī, un atbalstītu fiskālās stabilizācijas funkciju eurozonā, izmantojot pašu resursus;

27.  uzskata, ka gadījumā, ja tiks ierosināta jebkāda iespējama jauna budžeta kapacitāte īpaši eurozonas dalībvalstīm, tā būtu jāizstrādā Savienības sistēmā un uz to būtu jāattiecina pienācīga demokrātiska kontrole un prasības par pārskatatbildību, izmantojot esošās institūcijas, un finansiālas palīdzības piešķiršanai no šīs kapacitātes vajadzētu būt atkarīgai no saskaņoto strukturālo reformu īstenošanas;

28.  uzstāj, ka ES budžeta mērķim vajadzētu būt sasniegt ES politiskajā stratēģijā definētos un DFS izdevumu kategorijās atspoguļotos politiskos mērķus un budžeta pozīcijas būtu jāpasniedz šajā satvarā un jāsagrupē zem programmu paziņojumiem par šo mērķu sasniegšanu, nevis jāuzskaita pa darbībām; mudina Komisiju izstrādāt integrētāku pieeju dažādu budžeta pozīciju un fondu izmantošanai, lai spētu risināt reālas problēmas reģionālā, valsts un Eiropas līmenī; turklāt uzsver, ka ES budžetā būtu jāiekļauj izdevumi par ciešāku sadarbību;

29.  atgādina, ka rezolūcijā, kas pievienota ziņojumam par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, Parlaments aicināja Komisiju ierosināt atjauninājumus Eiropas strukturālo un investīciju fondu koncepcijā un darbības mehānismā, ņemot vērā arī augsta līmeņa grupas vienkāršošanas jautājumos ierosinājumus, lai nostiprinātu kohēzijas politikas ieguldījumu atšķirību un nevienlīdzības mazināšanā starp Savienības reģioniem un dalībvalstīm, un nākamajam plānošanas periodam paredzēt labāk pārvaldāmus un izmērāmus snieguma rādītājus, tostarp šādu programmu sociālo ietekmi; uzstāj, ka visiem turpmākajiem izdevumiem būtu jākoncentrējas uz programmām un instrumentiem ar pierādītu ES pievienoto vērtību un visu nākamās paaudzes programmu un shēmu centrā vajadzētu būt sniegumam, kā arī labākam ģeogrāfiskajam līdzsvaram, kas nodrošinātu taisnīgu finansējuma sadalījumu Eiropā;

30.  norāda, ka ES finansēm, kopumā ņemot, vajadzētu atbilst finansējuma vajadzībām, kādas ir jaunām prioritātēm, piemēram, terorisma apkarošana, migrācijas pārvaldība, labāk risinot pamatcēloņus un uzlabojot integrāciju, cita starpā izmantojot robežkontroles, un iespējamā finanšu iztrūkuma seku mazināšana saistībā ar Breksitu;

31.  aicina Komisiju uzlabot tās stratēģiju attiecībā uz pilsoņu informēšanu par ES fondu pievienoto vērtību;

Kā aizpildīt iztrūkumu pēc Breksita: budžeta racionalizēšana un jaunu resursu ieviešana

32.  uzskata, ka, lai gan Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Savienības ir nevēlams notikums, kam būs negatīva ietekme uz pilsoņu turpmāko dzīvi Apvienotajā Karalistē un atlikušajās dalībvalstīs, tas rada arī iespēju pārskatīt un reformēt 27 ES dalībvalstu politiskos mērķus un vajadzīgos budžeta līdzekļus un metodes; uzskata, ka 27 ES dalībvalstīm vajadzētu paredzēt vērienīgu budžeta reformu un centies ikgadējo ES budžetu saglabāt līdzīgā apjomā, kāds tas bija 28 ES dalībvalstīm;

33.  uzskata, ka tās politikas jomas, kuras, visticamāk, visvairāk cietīs no budžeta iztrūkuma Breksita dēļ, būtu jāpasargā no nopietnas situācijas pasliktināšanās, lai novērstu pašreizējās ekonomiskās, sociālās un administratīvās sistēmas destabilizāciju; jo īpaši norāda uz nepieciešamību nodrošināt Savienības resursus izaugsmes, nodarbinātības, sociālās kohēzijas, pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, lai uzlabotu Savienības vadošo lomu pasaulē; šajā sakarā aicina Komisiju, gatavojot DFS priekšlikumu un tās ietekmes novērtējumu, rūpīgi izvērtēt dažādu Breksita scenāriju sekas;

34.  tomēr norāda, ka attiecībā uz budžeta iztrūkuma novēršanu galvenajam mērķim nevajadzētu būt palielināt publiskā finansējuma daļu, bet gan nodrošināt ilgtspējīgāku finansiālo pamatu visām politikas jomām un maksimāli izmantot privātos resursus; šajā sakarā aicina panākt paradigmas maiņu ES izdevumos no subsidēšanas ar dotācijām uz vairāk finansiālu un uz instrumentiem orientētu sistēmu, kurā tomēr būtu rūpīgi izvērtētas arī dažādu saņēmēju spējas un finansiālās vajadzības; tomēr uzsver, ka šai pārejai vajadzētu notikt tā, ka tas neapdraud budžeta pārredzamu pārvaldību un budžeta kontroles pasākumus;

35.  atgādina, ka finanšu instrumenti nav piemēroti visu veidu pasākumiem tādās politikas jomās kā kohēzijas politika; norāda, ka aizdevumiem, kapitāla instrumentiem un garantijām var būt papildinoša loma, bet tie būtu jāizmanto piesardzīgi, pamatojoties uz pienācīgu ex ante novērtējumu, un dotācijas būtu jāpapildina tikai tad, ja šādi finanšu instrumenti uzskatāmi sniedz pievienoto vērtību un var radīt sviras efektu, piesaistot papildu finansiālo atbalstu;

36.  īpaši uzsver nepieciešamību atteikties no nevajadzīgas koncentrēšanās uz maksimālo apjomu 1 % apmērā no ES NKI, kas tika ieviests praksē pašreizējā 2014.–2020. gada DFS, jo šis maksimālais apjoms bieži vien ierobežo izdevumus un padara ievērojami grūtāk līdzsvarot budžetu mainīgos apstākļos; mudina dalībvalstis, apspriežot budžetu, apsvērt elastīgumu;

37.  mudina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus par jauniem resursiem, kas samazinātu tikai uz NKI balstītu dalībvalstu iemaksu daļu ES budžetā; norāda — jaunā sistēma varētu izbeigt Eiropai kaitējošo uzskatu, ka ir jāgūst “taisnīga peļņa”, kas liek neproporcionālu uzsvaru uz dalībvalstu neto bilancēm un kas diemžēl jau daudzus gadus ir dominējis Padomes debatēs par budžetu;

38.  uzskata, ka iespēja iekasēt CO2 nodevu ar oglekļa cenu noteikšanu (izmantojot vai nu nodokļus, vai uz tirgu balstītus instrumentus), ar ko Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos iepazīstināja sagatavotajā ziņojumā par ES turpmāko finansēšanu(7), Komisijai būtu jāizskata vispirms kā veids, kā papildināt 27 ES dalībvalstu budžetu; uzskata, ka šāds instruments varētu nodrošināt arī papildu pievienoto vērtību Eiropā, jo nodeva varētu kalpot kā stimuls mainīt patērētāju un ražotāju rīcību par labu mazākām oglekļa emisijām nākotnē; tomēr uzskata, ka jebkuram ES risinājumam, kurā pamatā ir nodokļi, vajadzētu būt pēc iespējas neitrālākam attiecībā uz konkrētas dalībvalsts kopējo nodokļu slogu un tā vietā būtu jāpaļaujas uz lielākām iemaksām no riska dalībniekiem; norāda, ka attiecībā uz šādu CO2 nodevu būtu jāņem vērā pašreizējās emisijas kvotu tirdzniecības shēmas, lai novērstu pārklāšanos un pretrunas starp līdzekļiem un mērķiem;

39.  mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt arī citus uz nodokļiem balstītus resursus, kas pieejami 27 ES dalībvalstīm un kas varētu sniegt lielāku Eiropas pievienoto vērtību dažās ar risku saistītās politikas jomās, vienlaikus stiprinot ES budžetu;

40.  aicina Komisiju izmantot iespēju reformēt ES budžetu un atteikties no visiem atlaižu mehānismiem, jo tas visām dalībvalstīm varētu nodrošināt objektīvāku, taisnīgāku un veicinošāku struktūru.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU

ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

10

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Arndt Kohn, Monica Macovei, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Hannu Takkula, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Karin Kadenbach, Younous Omarjee, Julia Pitera

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tiziana Beghin, Tiemo Wölken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

10

+

ALDE

ECR

PPE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, Hannu Takkula

Monica Macovei

Ingeborg Gräßle, Brian Hayes, Julia Pitera, Petri Sarvamaa, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

8

-

EFDD

GUE/NGL

S&D

VERTS/ALE

Tiziana Beghin

Luke Ming Flanagan, Younous Omarjee

Inés Ayala Sender, Karin Kadenbach, Arndt Kohn, Tiemo Wölken

Bart Staes

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

  Sk. 73. punktu Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes (pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0309) un 5. punktu Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0143)).

(2)

  Sk., piemēram, Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada īpašos ziņojumus Nr. 4, 8, 19 un 23.

(3)

  Sk. 55. punktu.

(4)

  Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”.

(5)

  Sk. 39. un 40. punktu.

(6)

  Skatīt 207. punktu Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0143).

(7)

  Eiropas Komisija, “ES turpmākā finansēšana — Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos nobeiguma ziņojums un ieteikumi”, 2017. gada 4. janvāris, 41.–43. lpp.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (28.2.2018)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā: Marita Ulvskog (priekšsēdētāja)

Position

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Budžeta komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

1. atsauce

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174., 175., 311., 312. un 323. pantu,

Grozījums Nr.    2

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

7. atsauce

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

—  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0000/2018),

—  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus un iesniegtos grozījumus (A8-0000/2018),

Grozījums Nr.    3

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

B apsvērums

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

B.  tā kā drīz vien apliecinājās, ka 2014.–2020. gada DFS nav piemērota faktisko vajadzību apmierināšanai un politisko mērķu vērienīgumam, jo to jau no paša sākuma nācās izmantot, lai reaģētu uz vairākām krīzēm un jauniem, DFS pieņemšanas laikā neprognozētiem izaicinājumiem tādās jomās kā investīcijas, migrācija un bēgļi, jauniešu nodarbinātība, drošība, lauksaimniecība un vide; tā kā rezultātā pašreizējā DFS tikai divus gadus kopš īstenošanas sākuma jau ir maksimāli noslogota, jo ir izsmeltas pieejamās rezerves, būtiskā apmērā izmantoti elastības noteikumi un īpašie instrumenti, ir jūtams spiediens uz pastāvošajiem politikas virzieniem un programmām vai tajos pat izdarīti samazinājumi, un ir izveidoti daži ārpusbudžeta mehānismi, lai zināmā mērā kompensētu ES budžeta nepietiekamo apmēru;

B.  tā kā drīz vien apliecinājās, ka 2014.–2020. gada DFS nav piemērota faktisko vajadzību apmierināšanai un politisko mērķu vērienīgumam, jo to jau no paša sākuma nācās izmantot, lai reaģētu uz vairākām krīzēm un jauniem, DFS pieņemšanas laikā neprognozētiem izaicinājumiem tādās jomās kā investīcijas, sociālā atstumtība, migrācija un bēgļi, jauniešu nodarbinātība, drošība, lauksaimniecība un vide; tā kā rezultātā pašreizējā DFS tikai divus gadus kopš īstenošanas sākuma jau ir maksimāli noslogota, jo ir izsmeltas pieejamās rezerves, būtiskā apmērā izmantoti elastības noteikumi un īpašie instrumenti, ir jūtams spiediens uz pastāvošajiem politikas virzieniem un programmām vai tajos pat izdarīti samazinājumi, apdraudot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu, piemēram, nabadzības samazināšanas mērķa, sasniegšanu, un ir izveidoti daži ārpusbudžeta mehānismi, lai zināmā mērā kompensētu ES budžeta nepietiekamo apmēru;

Grozījums Nr.    4

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

3.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

3.a  norāda, ka pašreizējo budžeta ierobežojumu sakarā ir ārkārtīgi svarīgi saņemt Eiropas iedzīvotāju pilnīgu atbalstu, lai no jauna apstiprinātu un izpildītu apņemšanos nodrošināt izaugsmi un darbvietu izveidi; tādēļ aicina labāk izmantot esošo finansējumu un uzsver, ka Eiropas Savienības uzdevums būs nevis tērēt vairāk, bet lietderīgāk;

Grozījums Nr.    5

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

3.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

3.b  uzsver, ka nabadzības mazināšanas un neaizsargātu iedzīvotāju grupu sociālās iekļaušanas politika nav devusi gaidītos rezultātus, un atgādina Komisijai par tās apņemšanos sagatavot konkrētus priekšlikumus ar mērķi izveidot uz sniegumu balstītas publiskā budžeta izstrādes modeli, kur katrai budžeta pozīcijai būtu norādīti mērķi un tiešie rezultāti, kas jāmēra ar snieguma rādītājiem;

Grozījums Nr.    6

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

4. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

4.  pauž pārliecību, ka nākamā DFS būtu jābalsta uz Savienības iedibināto politiku un prioritātēm, kuru mērķis ir veicināt mieru, demokrātiju un cilvēktiesības, sekmēt labklājību, noturīgu un ilgstošu ekonomisko izaugsmi, kvalitatīvu darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu attīstību un inovāciju un veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī dalībvalstu un iedzīvotāju solidaritāti; uzskata, ka šie pīlāri ir priekšnoteikums pienācīgai vienotā tirgus un Ekonomiskās un monetārās savienības darbībai, kā arī Eiropas pozīciju nostiprināšanai pasaulē; pauž pārliecību, ka šobrīd tas Eiropas nākotnei ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš;

4.  pauž pārliecību, ka nākamā DFS būtu jābalsta uz Savienības iedibināto politiku un prioritātēm, kuru mērķis ir veicināt mieru, demokrātiju un cilvēktiesības, sekmēt labklājību, noturīgu un ilgstošu ekonomisko attīstību un izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību, kurā ievērotas visas darba tiesības, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes darbvietas, un inovāciju un veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem un jo īpaši dzimumu līdztiesību, sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī dalībvalstu un iedzīvotāju solidaritāti; uzskata, ka šie pīlāri ir priekšnoteikums pienācīgai vienotā tirgus un Ekonomiskās un monetārās savienības darbībai, kā arī Eiropas pozīciju nostiprināšanai pasaulē; pauž pārliecību, ka šobrīd tas Eiropas nākotnei ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš;

Grozījums Nr.    7

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

4.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

4.a  uzsver, ka ES ir jāpilda savas Līgumos noteiktās saistības, piemēram, jāveicina iedzīvotāju labklājība, pilnīga nodarbinātība, sociālais progress, sociālā kohēzija, sociālais taisnīgums un aizsardzība, godīga konkurence, sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte, bērna tiesību aizsardzība, augstas kvalitātes izglītības attīstība un Eiropas kultūras mantojuma apzināšana un popularizēšana; uzstāj, ka Savienībai ir jācenšas sasniegt šos mērķus ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nodrošinātu tās tautu dzīves un darba apstākļu pastāvīgu uzlabošanos un palīdzētu saglabāt un attīstīt Hartā paredzētās pamattiesības, kā arī nostiprināt to aizsardzību;

Grozījums Nr.    8

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

4.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

4.b  norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā;

Grozījums Nr.    9

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

5. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

5.  uzskata, ka nākamajai DFS būtu jādod Savienībai iespēja nodrošināt risinājumus un kļūt stiprākai, pārvarot šīs desmitgades krīzes — ekonomikas un finanšu lejupslīdi, migrācijas un bēgļu problemātiku, klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, terorismu un nestabilitāti (šeit uzskaitīti vien daži piemēri); uzsver, ka šie globālie pārrobežu mēroga problēmjautājumi, kuru ietekme jūtama valstu iekšienē, liecina par to, ka mūsu ekonomikas un sabiedrības ir savstarpēji atkarīgas, un norāda, ka ir nepieciešama kopīga rīcība;

5.  uzskata, ka nākamajai DFS būtu jādod Savienībai iespēja nodrošināt risinājumus un kļūt stiprākai, pārvarot šīs desmitgades krīzes — ekonomikas, sociālo apstākļu un finanšu lejupslīdi, nevienlīdzības, nabadzības, jo īpaši bērnu nabadzības, un sociālās atstumtības padziļināšanos, migrācijas un bēgļu problemātiku, klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, terorismu un nestabilitāti (šeit uzskaitīti vien daži piemēri); uzsver, ka šie globālie pārrobežu mēroga problēmjautājumi, kuru ietekme jūtama valstu iekšienē, liecina par to, ka mūsu ekonomikas un sabiedrības ir savstarpēji atkarīgas, un norāda, ka ir nepieciešama kopīga rīcība;

Grozījums Nr.    10

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

7. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

7.  tāpēc aicina pastāvīgi atbalstīt pastāvošo politiku, jo īpaši ES ilgtermiņa politikas jomas, kas nostiprinātas Līgumos, proti, kopējo lauksaimniecības politiku, kopējo zivsaimniecības politiku un kohēzijas politiku; noraida jebkuru mēģinājumu renacionalizēt šīs politikas jomas, jo tas nedz samazinātu uz nodokļu maksātājiem un patērētājiem gulstošo finansiālo slogu, nedz arī ļautu panākt labākus rezultātus, toties kavētu izaugsmi un vienotā tirgus darbību, vienlaikus palielinot atšķirības starp teritorijām un tautsaimniecības nozarēm; pauž nodomu nākamajā plānošanas periodā šīm politikas jomām ES-27 valstīs nodrošināt tādu pašu finansējuma līmeni, vienlaikus turpinot šo politikas jomu pievienotās vērtības uzlabošanu un ar tām saistīto procedūru vienkāršošanu;

7.  tāpēc aicina pastāvīgi atbalstīt pastāvošo politiku, jo īpaši ES ilgtermiņa politikas jomas, kas nostiprinātas Līgumos, proti, kopējo lauksaimniecības politiku, kopējo zivsaimniecības politiku un kohēzijas politiku; noraida jebkuru mēģinājumu renacionalizēt šīs politikas jomas, jo tas nedz samazinātu uz nodokļu maksātājiem un patērētājiem gulstošo finansiālo slogu, nedz arī ļautu panākt labākus rezultātus, toties kavētu izaugsmi, solidaritāti un vienotā tirgus darbību, vienlaikus vēl vairāk padziļinot nevienlīdzību un palielinot atšķirības starp teritorijām un tautsaimniecības nozarēm; pauž nodomu nākamajā plānošanas periodā šīm politikas jomām ES-27 valstīs nodrošināt vismaz tādu pašu finansējuma līmeni, vienlaikus turpinot šo politikas jomu pievienotās vērtības uzlabošanu un ar tām saistīto procedūru vienkāršošanu;

Grozījums Nr.    11

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

17. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

17.  uzskata, ka daudzgadu finanšu shēma, kas pārvērš ES politiskās prioritātes konkrētās investīcijās, ir izcils instruments Eiropas projekta ilgtermiņa plānošanai un noteikta, stabila publisko investīciju līmeņa nodrošināšanai dalībvalstīs; turklāt atgādina, ka ES budžets ir galvenokārt investīciju budžets, kas kalpo kā papildinošs papildu finansējuma avots darbībām, kas tiek veiktas valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

17.  uzskata, ka daudzgadu finanšu shēma, kas pārvērš ES politiskās prioritātes konkrētās investīcijās, tostarp sociālajās investīcijās, ir izcils instruments Eiropas projekta ilgtermiņa plānošanai un noteikta, stabila publisko investīciju līmeņa nodrošināšanai dalībvalstīs; turklāt atgādina, ka ES budžets ir galvenokārt investīciju budžets, kas kalpo kā papildinošs papildu finansējuma avots darbībām, kas tiek veiktas valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

Grozījums Nr.    12

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

17.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

17.a  aicina palielināt investīcijas kvalitatīvu darbvietu radīšanā uz nākotni vērstās nozarēs, sociālajā ekonomikā un sociālajā, veselības un aprūpes nozarē;

Grozījums Nr.    13

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

37. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

37.  uzskata, ka EGF izmantošana nolūkā izrādīt ES solidaritāti un sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu saistībā ar globalizācijas ietekmē notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai globālo ekonomikas un finanšu krīzi, nav devusi gaidītos rezultātus un ir nepieciešami uzlabojumi; cita starpā norāda, ka EGF atbalsta īstenošanas procedūras prasa pārāk ilgu laiku un ir pārāk apgrūtinošas; uzskata, ka, pārskatot EGF, tam jaunajā DFS būtu jāparedz vismaz tikpat liela ikgadējā summa;

37.  uzskata, ka EGF izmantošana nolūkā izrādīt ES solidaritāti un sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu saistībā ar globalizācijas ietekmē notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai globālo ekonomikas un finanšu krīzi, nav bijusi optimāla un to varētu vēl vairāk uzlabot, lai efektīvi sasniegtu atlaistos darba ņēmējus (arī MVU) un no jauna viņus integrētu darba tirgū, un lai sasniegtu vairāk dalībvalstu;

Grozījums Nr.    14

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

47. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

47.  prasa nākamajā DFS tik tiešām vienkāršot ES budžeta sistēmu; īpaši uzsver, ka ir nepieciešams mazināt pārklāšanos starp instrumentiem, ko izmanto līdzīga veida darbībām, piemēram, tādās jomās kā inovācija, MVU vai transports, un likvidēt konkurenci, kas pastāv starp dažādajiem finansējuma veidiem un avotiem, lai nodrošinātu maksimālu papildināmību un paredzētu saskaņotu finanšu regulējumu;

47.  prasa nākamajā DFS tik tiešām vienkāršot ES budžeta sistēmu; īpaši uzsver, ka ir nepieciešams mazināt pārklāšanos starp instrumentiem, ko izmanto līdzīga veida darbībām, neriskējot zaudēt būtiskus dažādo programmu elementus, piemēram, tādās jomās kā inovācija, MVU vai transports, un likvidēt konkurenci, kas pastāv starp dažādajiem finansējuma veidiem un avotiem, radot lielāku sinerģiju starp instrumentiem, lai nodrošinātu maksimālu papildināmību un labāk risinātu tādas strukturālas problēmas kā bezdarbs un demogrāfiskās problēmas, tādējādi panākot saskaņotāku finanšu regulējumu;

Grozījums Nr.    15

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

62. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

62.  aicina Komisiju vienkāršot un saskaņot noteikumus, kas reglamentē finanšu instrumentu izmantošanu nākamajā DFS, lai maksimāli palielinātu to piemērošanas efektivitāti; uzskata, ka priekšlikums, kas ir pelnījis turpmākas diskusijas, ir variants, kas paredz vienotu fondu, kurā būtu integrēti ES līmeņa finanšu instrumenti, kas tiek pārvaldīti centralizēti saskaņā ar tādām programmām kā, no vienas puses, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), „Apvārsnis 2020”, COSME, „Radošā Eiropa” un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un, no otras puses, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF); uzskata, ka šādā „jumta” risinājumā būtu jāparedz skaidra struktūra dažāda veida finanšu instrumentu izvēlei dažādās politikas jomās un dažādiem darbību veidiem; tomēr uzsver, ka šādā fondā nekad nevarētu integrēt dalībvalstu pārvaldītos kohēzijas politikas finanšu instrumentus;

62.  aicina Komisiju vienkāršot un saskaņot noteikumus, kas reglamentē finanšu instrumentu izmantošanu nākamajā DFS, lai maksimāli palielinātu to piemērošanas efektivitāti; uzskata, ka priekšlikums, kas ir pelnījis turpmākas diskusijas, ir variants, kas paredz vienotu fondu, kurā būtu integrēti ES līmeņa finanšu instrumenti, kas tiek pārvaldīti centralizēti saskaņā ar tādām programmām kā, no vienas puses, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), „Apvārsnis 2020”, COSME, „Radošā Eiropa” un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un, no otras puses, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF); uzskata, ka šāds „jumta” risinājums varētu nodrošināt skaidru struktūru dažāda veida finanšu instrumentu izvēlei dažādās politikas jomās un dažādiem darbību veidiem; tomēr uzsver, ka šādā fondā nekad nevarētu integrēt dalībvalstu pārvaldītos kohēzijas politikas finanšu instrumentus;

Grozījums Nr.    16

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

65. punkts – 2. virsraksts – 1. punkts – 1. daļa

Atzinuma projekts

Grozījums

–  investīcijas inovācijā, digitalizācijā, reindustrializācijā, MVU, transportā, pielāgošanās pasākumos klimata pārmaiņām

–  investīcijas inovācijā, digitalizācijā, reindustrializācijā, MVU, transportā, pielāgošanās pasākumos klimata pārmaiņām un demogrāfiskajos problēmjautājumos

Grozījums Nr.    17

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

65. punkts – 2. virsraksts – 1. punkts – 2. daļa

Atzinuma projekts

Grozījums

–  nodarbinātība, sociālās lietas un sociālā iekļautība

–  nodarbinātība, sociālās lietas un sociālā iekļautība, nevienlīdzības mazināšana un nabadzības izskaušana

 

  prasmju un kvalifikāciju pielāgošana vajadzībām darba tirgū

 

  nodarbinātības rādītāju atšķirību mazināšana dalībvalstu un kandidātvalstu starpā;

Grozījums Nr.    18

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

65. punkts – 2. virsraksts – 2. punkts

Atzinuma projekts

Grozījums

–  izglītība un mūžizglītība;

–  izglītība, īpaši pievēršoties digitālajām un uzņēmējdarbības prasmēm, un mūžizglītība

Grozījums Nr.    19

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

68. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

68.  uzskata, ka nākamajā DFS budžeta resursi būtu vairāk jākoncentrē jomās, kurās ir nepārprotami redzama Eiropas pievienotā vērtība un kuras stimulē ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību; šajā kontekstā uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi ilgtspējīgas, pasaulē vadošas un zināšanās balstītas ekonomikas veidošanā un pauž nožēlu par to, ka pašreizējā DFS, trūkstot pienācīgam finansējumam, tikai neliela daļa ļoti kvalitatīvu projektu šajā jomā ir saņēmusi ES finansējumu;

68.  uzskata, ka nākamajā DFS budžeta resursi būtu vairāk jākoncentrē jomās, kurās ir nepārprotami redzama Eiropas pievienotā vērtība un kuras stimulē ekonomikas attīstību un sociālo iekļautību, konkurētspēju un nodarbinātību;

Grozījums Nr.    20

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

74. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

74.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai, pilnībā izmantojot spektru, 5G un gigabitu savienojamību, kā arī panākot turpmāku progresu attiecībā uz ES telekomunikāciju noteikumu saskaņošanu, lai radītu pareizo tiesisko regulējumu interneta savienojamības uzlabošanai visā Eiropas Savienībā; uzsver, ka telekomunikāciju nozarē EISI būtu jāturpina atbalstīt digitālo pakalpojumu infrastruktūras un platjoslas tīklus, nodrošinot to pieejamību, tostarp attālos reģionos un lauku apvidos, kā arī uzlabojot digitālo līdzekļu lietošanas prasmes, starpsavienojamību un sadarbspēju;

74.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai, pilnībā izmantojot spektru, 5G un gigabitu savienojamību, kā arī panākot turpmāku progresu attiecībā uz ES telekomunikāciju noteikumu saskaņošanu, lai radītu pareizo tiesisko regulējumu interneta savienojamības uzlabošanai visā Eiropas Savienībā; uzsver, ka telekomunikāciju nozarē EISI būtu jāturpina atbalstīt digitālo pakalpojumu infrastruktūras un platjoslas tīklus, nodrošinot to pieejamību, tostarp attālos reģionos un lauku apvidos, kā arī uzlabojot digitālo līdzekļu lietošanas prasmes, starpsavienojamību un sadarbspēju; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Eiropas iedzīvotāju un darbaspēka digitālās prasmes;

Grozījums Nr.    21

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

81. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

81.  uzsver, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada joprojām vajadzētu būt galvenajai Eiropas Savienības investīciju politikai, kas aptvertu visus ES reģionus, taču lielāko daļu resursu koncentrētu visneaizsargātajos reģionos; uzskata, ka papildus Līgumā noteiktajam mērķim mazināt attīstības līmeņa atšķirības un sekmēt konverģenci tai ir jākoncentrējas uz ES vispārējo politisko mērķu sasniegšanu, un tāpēc ierosina, ka nākamajā DFS trijiem kohēzijas politikas fondiem — Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Kohēzijas fondam — būtu jākoncentrējas galvenokārt uz atbalsta sniegšanu tādās jomās kā inovācija, digitalizācija, reindustrializācija, MVU, transports, pielāgošanās klimata pārmaiņām, nodarbinātība un sociālā iekļaušana; turklāt prasa šajā politikā pastiprināt teritoriālās sadarbības komponentu un ieviest pilsētpolitikas dimensiju;

81.  uzsver, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada joprojām vajadzētu būt galvenajai Eiropas Savienības investīciju politikai, kas aptvertu visus ES reģionus, taču lielāko daļu resursu koncentrētu visneaizsargātajos reģionos; uzskata, ka papildus Līgumā noteiktajam mērķim mazināt attīstības līmeņa atšķirības un sekmēt solidāru konverģenci starp dalībvalstīm tai ir jākoncentrējas uz ES vispārējo politisko mērķu sasniegšanu, un tāpēc ierosina, ka nākamajā DFS trijiem kohēzijas politikas fondiem — Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Kohēzijas fondam — būtu galvenokārt jāsniedz atbalsts ES iedzīvotāju dzīves un darba apstākļu uzlabošanai mazāk attīstītos reģionos, koncentrējoties uz tādām jomām kā inovācija, digitalizācija, reindustrializācija, MVU, transports, pielāgošanās klimata pārmaiņām, nodarbinātība, sociālā iekļaušana, nabadzības mazināšana un demogrāfiskās problēmas (tostarp depopulācija un iedzīvotāju izkliedētība); turklāt prasa šajā politikā pastiprināt teritoriālās sadarbības komponentu un ieviest pilsētpolitikas dimensiju;

Grozījums Nr.    22

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

82. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

82.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi kohēzijas politikas finansējumu laikposmā pēc 2020. gada ES-27 valstīs saglabāt vismaz tādā pašā līmenī kā 2014.–2020. gada budžetā; uzsver, ka IKP arī turpmāk būtu jāpaliek vienam no parametriem attiecībā uz kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršanu, taču uzskata, ka tas būtu jāpapildina ar sociālo, vides un demogrāfisko rādītāju kopumu, lai labāk ņemtu vērā jaunus nevienlīdzības veidus, kas pastāv starp ES reģioniem; turklāt atbalsta to, lai jaunajā plānošanas periodā tiktu turpināti elementi, kas pašreizējā DFS kohēzijas politiku darīja modernāku un vairāk vērstu uz sniegumu;

82.  uzskata — lai mazinātu atšķirības, jo īpaši sociālās atšķirības, ko radījusi desmitgadi ilgusī ekonomikas krīze, nepietiks ar to, ka kohēzijas politikas finansējums laikposmā pēc 2020. gada ES‑27 valstīs tiks saglabāts vismaz tādā pašā līmenī kā 2014.–2020. gada budžetā; tādēļ prasa ievērojami palielināt šīs politikas fondu — īpaši ESF — budžetu; uzsver, ka IKP arī turpmāk būtu jāpaliek vienam no parametriem attiecībā uz kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršanu, taču uzskata, ka tas būtu jāpapildina ar sociālo, vides un demogrāfisko rādītāju kopumu, lai labāk ņemtu vērā jaunus nevienlīdzības veidus, kas pastāv starp ES reģioniem; turklāt atbalsta to, lai jaunajā plānošanas periodā tiktu turpināti elementi, kas pašreizējā DFS kohēzijas politiku darīja modernāku un vairāk vērstu uz sniegumu un sociālo iekļaušanu;

Grozījums Nr.    23

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

83. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

83.  pauž stingru apņemšanos panākt sociālu Eiropu un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un norāda uz pastāvošajiem instrumentiem, kas palīdz sasniegt šos mērķus, it īpaši ESF, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, EGF un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI); uzskata, ka nākamajā DFS minētie instrumenti būtu jāsaglabā;

83.  pauž stingru apņemšanos izpildīt saistības, kas izriet no LESD 9. panta, lai panāktu sociālu Eiropu un īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kura pamatā ir ļoti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas ilgtspējīga izaugsme, tiecoties uz pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu un veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērna tiesību aizsardzību, ko paredz Līgums; uzsver — lai to īstenotu, ir pienācīgi jāfinansē sociālā politika, paturot prātā, ka pašlaik izdevumi sociālajā jomā nav pietiekami, un uzsver no tā izrietošo vajadzību pēc lielāka finansējuma pastāvošajiem instrumentiem, kas palīdz sasniegt šos mērķus, it īpaši ESF, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām, EGF un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmai (EaSI); uzstāj, ka nākamajā DFS minētie instrumenti ir jāsaglabā un ka tos ir jāturpina īstenot galvenokārt dotāciju veidā;

Grozījums Nr.    24

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

83.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

83.a  uzskata, ka pienācīga daļa no kohēzijas politikai paredzētajiem finansiālajiem resursiem būtu jāpiešķir Eiropas Sociālajam fondam, lai tas varētu gan veiksmīgi risināt jaunos problēmjautājumus, piemēram, saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra savlaicīgu īstenošanu un sociālā dialoga attīstīšanu, gan turpināt sekmēt pienācīgu darbvietu radīšanu, novērst ilgtermiņa bezdarbu un integrēt vecāka gadagājuma darba ņēmējus darba tirgū, sekmēt prasmju pilnveidi un mūžizglītību, veicināt sociālos ieguldījumus kvalitatīvos sociālajos pakalpojumos un sociālajā ekonomikā, apkarot nabadzību, nevienlīdzību un demogrāfiskās pārmaiņas; uzstāj, ka ir jāsaglabā ESF autonomija, lai tas arī turpmāk varētu sekmēt ekonomisko un sociālo kohēziju;

Grozījums Nr.    25

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

83.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

83.b  īpaši uzsver, ka ESF būtu jāpaplašina savs atbalsts sociālā dialoga attīstībai, proti, uzlabojot sociālo partneru spēju veidošanu, tostarp Eiropas nozaru un starpnozaru līmenī, un ka šīs saistības vajadzētu noteikt kā obligātas dalībvalstīm visos ES reģionos, un pienācīgi ESF resursi būtu jāpiešķir sociālo partneru īstenotiem divpusējiem un/vai vienpusējiem spēju veidošanas pasākumiem nolūkā stiprināt sociālo dialogu; uzsver, ka vienmēr būtu jārespektē to saņēmēju vajadzības, kuriem ir maz administratīvo spēju;

Grozījums Nr.    26

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

83.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

83.c  vērš uzmanību uz to, ka kopējais to personu skaits, kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība, joprojām ir ļoti liels — 118 miljoni (23,5 % no ES kopējā iedzīvotāju skaita 2016. gadā), kas ir tālu no stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktā nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanas mērķa; tādēļ aicina palielināt sociālās politikas pasākumiem paredzētos finanšu resursus; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt, ka vismaz 30 % no ESF līdzekļiem tiek piešķirti cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību, un rūpīgi uzraudzīt, lai minētie līdzekļi patiešām tiktu izmantoti šā mērķa sasniegšanai; turklāt uzsver, ka Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām ir īpaša loma tādu organizāciju darba sekmēšanā, kuras atbalsta trūcīgākos iedzīvotājus un risina pārtikas nabadzības strukturālās problēmas, kā arī arvien pieaugošo enerģētiskās nabadzības problēmu;

Grozījums Nr.    27

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

83.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

83.d  norāda, ka EaSI ir svarīga loma pienācīgu inovatīvas politikas risinājumu izstrādē, lai veiksmīgi risinātu dažādas nodarbinātības un sociālās problēmas, kas kļūst arvien sarežģītākas, un lai sniegtu nepieciešamo atbalstu iestāžu spēju veidošanai un dažādu tādu organizāciju darbībai, kuras ir iesaistītas sociālās politikas pasākumu īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot sociālā dialoga un kolektīvu sarunu nostiprināšanai, kā arī lai sekmīgi veicinātu darba ņēmēju taisnīgu un brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti un vēl vairāk atvieglotu neaizsargātu iedzīvotāju grupu, mikrouzņēmumu un sociālo uzņēmumu piekļuvi mikrofinansējumam; tādēļ uzstāj, ka ir jāsaglabā 55 % piešķīrums PROGRESS sadaļai;

Grozījums Nr.    28

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

84. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

84.  īpaši uzsver to, ka ir nepārtraukti jācīnās pret bezdarbu, it īpaši jauniešu bezdarbu, un tādēļ aicina nākamajā plānošanas periodā divkāršot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējumu; uzskata, ka viena no ES galvenajām prioritātēm joprojām ir investēt izglītības un apmācības sekmēšanā, it sevišķi digitālo prasmju attīstīšanā;

84.  uzsver, ka arī turpmāk vienai no galvenajām prioritātēm vajadzētu būt jauniešu, it īpaši NEET jauniešu, bezdarba mazināšanai, un tādēļ aicina laikposmā pēc 2020. gada divkāršot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējumu, vienlaikus nodrošinot ātru un vienkāršotu finansējuma piešķiršanu un pārveidojot to par stabilāku ES finansēšanas instrumentu; uzskata, ka pienācīgi ieguldījumi ir ļoti svarīgi izglītības un apmācības sekmēšanā, it sevišķi duālās izglītības sistēmas atbalstīšanā un prasmju — īpaši digitālo prasmju attīstīšanā, jauniešu uzņēmējdarbības un kvalitatīvas stažēšanās veicināšanā, izmantojot tos kā mehānismus, ar ko veicināt darbvietu radīšanu un tiešu piekļuvi nodarbinātībai, vienlaikus īpaši nodrošinot pienācīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību;

Grozījums Nr.    29

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

84.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

84.a  pauž stingru pārliecību, ka ES finansējumu, jo īpaši 1.a un 1.b kategorijā, nevajadzētu izmantot dalībvalstu pasākumu subsidēšanai, bet tas būtu jāizmanto papildu atbalsta sniegšanai cilvēkiem, kuri saskaras ar sociālo atstumtību un bezdarbu, sniedzot to veidā, kas papildina un pastiprina valstu programmas saskaņā ar dalībvalstu lēmumu;

Grozījums Nr.    30

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

85. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

85.  pauž atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, mediji, jaunatne, sports un pilsoniskums, kuras jau ir uzskatāmi apliecinājušas savu Eiropas pievienoto vērtību un ir noturīgi populāras atbalsta saņēmēju vidū; tāpēc iestājas par to, ka ir pastāvīgi jāinvestē izglītības un apmācības sistēmā „ET 2020”, izmantojot programmas „Erasmus+”, „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem”, lai turpinātu uzrunāt jauniešus un sniegtu viņiem vērtīgas kompetences un dzīvē noderīgas prasmes, nodrošinot mūžizglītību, uz izglītības guvējiem vērstu un neformālu izglītību, kā arī ikdienējās mācīšanās iespējas; īpaši aicina nākamajā DFS trīskāršot „Erasmus+” finansējumu, lai visā Eiropā sasniegtu daudz vairāk jauniešu un izglītības guvēju un pilnībā realizētu programmas potenciālu; turklāt iesaka turpināt Eiropas Solidaritātes korpusa darbību un atkārtoti pauž atbalstu programmu „Erasmus+” un „Radošā Eiropa” ārējās dimensijas stiprināšanai;

85.  pauž atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, mediji, jaunatne, sports un pilsoniskums, kuras jau ir uzskatāmi apliecinājušas savu Eiropas pievienoto vērtību un ir noturīgi populāras atbalsta saņēmēju vidū; tāpēc iestājas par to, ka ir pastāvīgi jāinvestē izglītības un apmācības sistēmā „ET 2020”, izmantojot programmas „Erasmus+”, „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem”, lai turpinātu uzrunāt jauniešus un sniegtu viņiem vērtīgas kompetences un dzīvē noderīgas prasmes, nodrošinot mūžizglītību, uz izglītības guvējiem vērstu un neformālu izglītību, kā arī ikdienējās mācīšanās iespējas; īpaši aicina nākamajā DFS trīskāršot „Erasmus+” finansējumu, lai visā Eiropā sasniegtu daudz vairāk jauniešu un izglītības guvēju un pilnībā realizētu programmas potenciālu; iesaka saglabāt „Erasmus+” kā spēcīgu un neatkarīgu ES preču zīmi un ļaut šīs programmas darbiniekiem ar augsta līmeņa kompetenci strādāt autonomi; turklāt atkārtoti pauž atbalstu programmu „Erasmus+” un „Radošā Eiropa” ārējās dimensijas stiprināšanai;

Grozījums Nr.    31

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Rezolūcijas priekšlikums

85.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

85.a  norāda, ka Komisija uzsāka Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvu, pirms to bija apspriedusi un apstiprinājusi Padome un Eiropas Parlaments, kas pašlaik strādā pie Komisijas priekšlikuma uzlabošanas; iesaka turpināt tās īstenošanu un uzstāj, ka ir jānodrošina pienācīgi resursi, tomēr to nedrīkst panākt uz pastāvošo programmu vai fondu rēķina; šajā saistībā īpaši uzsver vajadzību pēc finansējuma, kas nedrīkst vājināt „Erasmus+”;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (26.1.2018)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Anneli Jäätteenmäki

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju strukturēt nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) tādā veidā, kas skaidri atspoguļo ES prioritātes nākamajiem gadiem un tieši un pārredzami veicina investīcijas projektos ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz resursiem, kas nepieciešami, lai pārietu uz mazoglekļa aprites ekonomiku, saglabātu un nostiprinātu ES vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām un nodrošinātu, ka ES var izpildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī savas saistības un mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, kurus tā uzņēmusies un noteikusi iekšējā un ārējā kontekstā;

2.  vērš uzmanību uz augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos pirmajiem ieteikumiem(1), cita starpā ieteikumiem saistībā ar DFS, un uzsver, ka ilgtspējas mērķi ir jāatbalsta ar tādu finanšu sistēmu, kas ir spējīga veicināt ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi; turklāt aicina Komisiju izskatīt un ņemt vērā šos ieteikumus nākamajai DFS, cita starpā attiecībā uz nepieciešamību izstrādāt ilgtspējas pārbaudi, ko piemērot visiem turpmākajiem ES finanšu noteikumiem un politikas nostādnēm, un panākt finanšu instrumentu lielāku ietekmi politikas orientēšanā;

3.  aicina Komisiju izvērtēt reālo ietekmi, ko uz vides stāvokli atstāj KLP zaļināšanas un vides pasākumi, kurus īsteno ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, un tos finansēt, pamatojoties uz to patiesajiem rezultātiem; uzsver dabai un bioloģiskajai daudzveidībai paredzētā finansējuma nodalīšanu un to, ka nepieciešams atsevišķs finansējums pārejai uz ilgtspējīgu lauksaimniecību;

4.  aicina Komisiju ņemt vērā Septītās vides rīcības programmas vidusposma novērtēšanas rezultātus un jo īpaši to, ka līdz 2020. gadam tās mērķi, visticamāk, netiks sasniegti; aicina Komisiju darīt pieejamus resursus šo mērķu un papildu mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam un īpašu uzmanību pievērst steidzami risināmiem vides jautājumiem;

5.  norāda, ka Parīzes nolīguma 2. pantā uzsvērta nepieciešamība padarīt visas finanšu plūsmas atbilstīgas mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt klimatnoturīgu attīstību un ka, lai panāktu nulles emisiju bilanci līdz 2050. gadam, svarīgi ir attiecīgi reformēt DFS laikposmam pēc 2020. gada;

6.  aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamā DFS atbilst ANO IAM, lai palielinātu saskaņotību ES izdevumos un uzlabotu ekonomiskā, sociālā un vides aspekta līdzsvaru;

7.  uzsver, ka Savienības budžets samazināsies, Apvienotajai Karalistei izstājoties no ES; tādēļ aicina Komisiju noteikt skaidras un stingras prioritātes, jo pieejamo naudas līdzekļu būs mazāk;

8.  uzsver, ka nākamajai DFS ir jāatbilst Savienības saistībām, ko tā uzņēmusies ārējā kontekstā, piemēram, ANO noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un aktīvi jāveicina šo saistību izpilde, un pašas Savienības ilgtermiņa mērķiem ar klimatu saistīto izdevumu jomā, kā arī jāveicina ES budžeta reforma ar mērķi izveidot efektīvāku budžetu, kas balstītos uz papildu pašu resursiem; uzskata, ka to var sasniegt tikai ar klimata apsvērumu rūpīgu integrēšanu ES izdevumos, arī saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un izdevumu īstenošanas ikgadēju uzraudzību; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt pārredzamu un uzticamu aprēķinu metodi, kas varētu sniegt pierādījumus par gaidāmo ietekmi, kura būtu ar klimatu saistītajiem izdevumiem, kā arī metodi to svērtai vērtēšanai ex post novērtējuma vajadzībām saistībā ar ziņošanas pienākumiem;

9.  norāda, ka sekmīgai vidēja termiņa pieejai vides politikā ir vajadzīga finanšu stabilitāte; šajā saistībā uzskata, ka arī nākamā DFS varētu ilgt septiņus gadus, ja tiek nodrošināta pienācīga elastība un vidusposma pārskatīšanas iespēja;

10.  norāda — lai sasniegtu klimata politikas mērķus un uzlabotu vides stāvokli, jāstrādā kopā vairākās politikas jomās; šajā saistībā pieprasa ņemt vērā iespējamo kohēzijas politikas finansējumu;

11.  uzsver, ka pāreja uz ilgtspējīgu, mazoglekļa aprites ekonomiku ir vienīgais veids, kā nodrošināt veselīgu dzīves vidi un Savienības iedzīvotāju un Eiropas ekonomikas ilgtermiņa labklājību; uzskata, ka ES vajadzētu būt pasaules līderei pārejā uz ilgtspējīgu, mazoglekļa aprites ekonomiku un ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa sistēmu; šajā saistībā atgādina, ka svarīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu attīstībai un pētniecībai;

12.  atgādina, ka nākamajai DFS būtu jāpalīdz Savienībai ne tikai sasniegt tās vides mērķus un mērķus, kas noteikti klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, bet arī izpildīt daudzpusējās saistības ilgtspējīgas attīstības un vides jomā, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķu vai Konvencijas par bioloģisko daudzveidību sakarā un jo īpaši pašu Aiči mērķi; uzsver, ka ES nebūtu jāfinansē projekti vai investīcijas, kas kavē šo mērķu sasniegšanu, apgrūtina to īstenošanu vai nav savienojami ar to sasniegšanu;

13.  uzsver, ka ES būtu jāatbalsta reģioni, kuros ir augsts gaisa piesārņojuma līmenis, lai būtiski uzlabotu gaisa kvalitāti, jo šīs problēmas bieži ir saistītas ar minēto reģionu enerģētisko nabadzību;

14.  uzsver, ka ir svarīgi nākamajā DFS turpināt un ar atsevišķu un palielinātu finansējumu nostiprināt pienācīgi finansētas programmas, ar kurām tiek aizsargāta bioloģiskā daudzveidība un vide, piemēram, programma LIFE; uzsver, ka LIFE ir vienīgais ES budžeta finanšu instruments, kas ir pilnībā veltīts videi, dabas aizsardzībai un klimata pārmaiņām; aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamie finanšu instrumenti lauksaimniecībai un lauku un reģionālajai attīstībai ietver īpašus piešķīrumus bioloģiskajai daudzveidībai un Natura 2020 tīkla pārvaldībai, īstenojot kopīgu pārvaldību ar valsts un reģionālajām vides aizsardzības iestādēm;

15.  uzsver zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu sniegtās iespējas izmaksu ziņā efektīvi nodrošināt pakalpojumus sabiedrībai; uzsver nepieciešamību taisnīgi izvērtēt šīs zaļās alternatīvas pakalpojumu sniegšanā, pieņemot lēmumus par lauku un reģionālo finansējumu, un prasa izveidot īpašu instrumentu Eiropas zaļās infrastruktūras tīkla (TEN-G) izveidei nolūkā panākt ieguvumus bioloģiskās daudzveidības jomā;

16.  uzsver, ka dažādajiem fondiem vajadzētu būt saskaņotākiem un efektīvāk darboties kopā, lai risinātu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa uzdevumus, piemēram, darīt iespējamu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu no oglēm atkarīgajos reģionos, apkarot enerģētisko nabadzību un cīnīties pret bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu;

17.  atzīst Eiropas pievienoto vērtību, ko dod sadarbība kopīgu sabiedrības veselības apdraudējumu novēršanā; uzskata, ka, pamatojoties uz šobrīd īstenotās veselības programmas sākotnējiem pozitīvajiem rezultātiem, nākamajā DFS būtu jāiekļauj spēcīga veselības programma, kas risina veselības jautājumus pārrobežu mērogā un nodrošina atbalstu dalībvalstīm specializēto zināšanu un apmaiņas ar informāciju, pierādījumiem un labu praksi veidā; prasa, lai nākamajā DFS, cita starpā ievērojami palielinot finansējumu veselības programmai, tiktu atspoguļots ES pienākums īstenot 3. IAM, kas attiecas uz sabiedrības veselību, veselības aprūpes sistēmām un ar vidi saistītajām veselības problēmām, un palīdzēt dalībvalstīm novērst nevienlīdzības veselības jomā, kuras apdraud sociālo kohēziju un kavē Eiropas integrāciju;

18.  atzīst, ka ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība ir svarīgi elementi ES darbā ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanā, bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanā un vides ilgtspējas veicināšanā; uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) saskaņotību ar ES mērķiem un politiku vides, bioloģiskās daudzveidības un klimata jomā; atgādina, ka nākamajai DFS būtu jāvirza KLP laikposmam pēc 2020. gada, lai panāktu taisnīgu, efektīvu un lietderīgu lauksaimniecības politiku, kuras pamatmērķis ir veicināt pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas un lauksaimniecības sistēmu Eiropā, un uzsver, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums mērķu sasniegšanai; atzinīgi vērtē Komisijas stratēģisko pieeju, kas izklāstīta tās 2017. gada 29. novembra paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” (COM(2017)0713), paredzot dalībvalstīm lielāku elastību, meklējot piemērotus līdzekļus savu lauksaimniecības nozaru virzīšanai uz kopējo vides mērķu sasniegšanu visefektīvākajā veidā;

19.  aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt pētniecību un inovāciju testiem ar dzīvniekiem alternatīvu metožu jomā un piešķirt vairāk finanšu resursu ES veiktajiem pētniecības un attīstības projektiem; prasa Komisijai un dalībvalstīm turpināt alternatīvu izstrādes finansēšanu un starptautisku struktūru satvarā strādāt pie tā, lai paātrinātu alternatīvu metožu apstiprināšanu un pieņemšanu, kā arī atbalstīt trešās valstis, īstenojot zināšanu pārnesi, ja šo valstu zinātniekiem trūkst informācijas par alternatīvām metodēm, un finansiāli, ja testēšanas laboratorijām trūkst nepieciešamās infrastruktūras;

20.  uzsver, ka nākamajā DFS ir jāņem vērā sociālās problēmas, ar kurām, īstenojot nepieciešamo pāreju uz mazoglekļa sabiedrību, saskaras vietējās un reģionālās kopienas, kurās liela daļa darba ņēmēju ir nodarbināti oglekļietilpīgās nozarēs; pieprasa, lai ES fondi un programmas tiktu saskaņoti veltīti tam, lai ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem veicinātu taisnīgu pāreju šajās kopienās, atbalstot darbaspēka sadali, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu, izglītību, darba meklēšanas iniciatīvas un jaunuzņēmumus;

21.  uzsver, ka ir svarīgi nostiprināt un racionalizēt klimata un enerģētikas politiku, it sevišķi visus enerģētikas savienības mērķus, kuri būtu jāatbalsta ar jau pastāvošiem, t. i., kohēzijas politikas, instrumentiem un jauniem instrumentiem;

22.  prasa, lai ES aģentūru finansējums atbilstu tām uzticētajiem uzdevumiem;

23.  vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā Parīzes nolīguma saistības, ir nepieciešams izveidot visaptverošu instrumentu, kas paredzēts no oglēm atkarīgiem reģioniem un valstīm, lai atbalstītu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu attīstīšanu un izvēršanu, elektroenerģijas ražošanas un elektrotīklu modernizēšanu, savlaicīgu pielāgošanos nākotnes vides standartiem, no oglēm atkarīgo nozaru pārstrukturēšanu, centralizētās siltumapgādes modernizēšanu (tostarp ar efektīviem koģenerācijas risinājumiem), enerģijas akumulēšanu, elektromobilitātes risinājumiem un infrastruktūru un energoefektivitātes risinājumiem;

24.  atgādina, ka ir svarīgi novērst un izmeklēt līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un īstenot krāpšanas apkarošanas politiku; uzsver, ka ir svarīgi arī sadarboties ar trešām valstīm, lai izveidotu savlaicīgas uzraudzības sistēmu attiecībā uz visbīstamākajiem produktiem, kas var negatīvi ietekmēt sabiedrības drošību un veselību un kaitēt mūsu videi;

25.  atgādina, ka laba veselība ir priekšnosacījums citu ES izvirzīto mērķu sasniegšanai un ka veselību ietekmē politika tādās jomās kā lauksaimniecība, vide, sociālā politika, iekļautība un nodarbinātība; tādēļ prasa nākamajā DFS nostiprināt novērtējumu par ietekmi uz veselību un starpnozaru sadarbību šajā jomā;

26.  uzsver decentralizēto ES aģentūru (ECDC, ECHA, EVA, EFSA, EMA) nozīmību ES mērķu sasniegšanā cilvēku veselības un vides aizsardzības jomā; aicina Komisiju nākamajā DFS nodrošināt šīm aģentūrām ilgtspējīgas un drošas resursu piešķiršanas struktūras;

27.  prasa palielināt to ES kopējā budžeta daļu, kas atvēlēta kohēzijas politikas pasākumiem laikposmā pēc 2020. gada, atzīstot Eiropas strukturālo un investīciju fondu nozīmīgo ieguldījumu vides un veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanā un sociālekonomisko atšķirību starp reģioniem mazināšanā; uzsver, ka finanšu instrumentu efektivitāte neatceļ to, ka dažās jomās neapšaubāmi ir vajadzīgas dotācijas, jo īpaši inovatīviem un riskantiem projektiem;

28.  uzsver, ka ES izdevumiem ārpolitikas jomā arī turpmāk jāatbilst tālejošiem mērķiem attiecībā uz izdevumiem saistībā ar klimatu un vidi;

29.  prasa, lai likumdošanas process nākamās DFS pieņemšanai tiktu noslēgts līdz Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām, dodot pietiekamu laiku apspriest ES nozaru tiesību aktus un nepieļaut kavēšanos ar jaunu programmu īstenošanu;

30.  uzsver, ka nākamās DFS sakarā ir jāparedz ES finanšu palīdzība kodolelektrostaciju ekspluatācijas izbeigšanai laikposmā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības efektīvu aizsardzību pret radiācijas izraisītu apdraudējumu; uzsver ilglaicīgā un sarežģītā ekspluatācijas izbeigšanas un atkritumu apglabāšanas procesa unikālo raksturu, kam nepieciešama specifiska tehniskā aprīkojuma, augsti kvalificēta personāla un pietiekamu finanšu resursu pieejamība.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

3

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Gentile, Martin Häusling, Norbert Lins, Nuno Melo, Ulrike Müller, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

France Jamet, Jiří Maštálka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Frédérique Ries

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Stefan Eck, Jiří Maštálka

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Nuno Melo, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

Verts/ALE

Marco Affronte, Martin Häusling, Bart Staes, Keith Taylor

3

-

EFDD

Julia Reid

ENF

France Jamet, Joëlle Mélin

8

0

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska

EPP

Renate Sommer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/170713-sustainable-finance-report_en.pdf


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS  (15.1.2018)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marian-Jean Marinescu

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ir svarīgi pilnveidot enerģētikas savienību, īstenojot uz nākotni vērstu politiku klimata pārmaiņu jomā, pilnveidot digitālo vienoto tirgu, kapitāla tirgu savienību un Eiropas pētniecības telpu, kas ir būtiski vienotā tirgus elementi; uzsver, ka pētniecības un inovācijas politika ir izšķiroši svarīga un stratēģiska enerģētikas, rūpniecības un digitalizācijas politikas daļa un tai ir jāpiešķir vajadzīgie budžeta resursi;

2.  atgādina, ka pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam maksājumos bija mazāk nekā 1 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma un tās apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS bija ievērojami mazāks, kas kaitēja teritoriālajai, ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai un principam par solidaritāti Eiropas Savienībā; norāda, ka ekonomikas un sociālā krīze, kas skāra dalībvalstis, vēl nebūt nav pārvarēta, taču vienlaikus ir jāpievēršas arī jaunām prioritātēm, problēmām un neparedzētām krīzēm; tādēļ uzskata, ka DFS līdzekļi laikposmam pēc 2020. gada būtu jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo laikposmu; aicina Komisiju nākamo DFS strukturēt tā, lai tā skaidri atspoguļotu gan pašreizējās, gan jaunās prioritātes un ļautu reaģēt uz neparedzētām krīzēm; šajā sakarā uzsver, ka jaunas prioritātes būtu jāfinansē ar jauniem līdzekļiem, neapdraudot ilgtermiņa politikas mērķus un programmas;

3.  uzskata, ka prioritārs uzdevums ir līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām pabeigt visu laikposmam pēc 2020. gada paredzēto Eiropas politikas dosjē izstrādi, tostarp arī regulu par DFS laikposmam pēc 2020. gada; aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumus par visām Eiropas politikas jomām, pamatojoties uz pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem un atjauninot tos, ņemot vērā piemērošanu pašreizējā DFS, lai nākamajā periodā novērstu kavēšanos plānošanā un īstenošanā;

4.  uzskata — lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu, pasaulē vadošu un uz zināšanām balstītu ekonomiku, nākamajā DFS būtu galvenokārt jāpievēršas jomām un projektiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, jomām, kuras sekmē rūpniecības atjaunošanos, ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un patiesu inovāciju un veicina nodarbinātību, piemēram, Pētniecības un inovācijas pamatprogramma;

5.  uzsver, ka būtu jānodrošina pietiekams finansējums jaunās ilgtspējīgas rūpniecības politikas stratēģijas atbalstam, lai ES varētu turēties līdzi arvien lielākajai konkurencei un inovācijas uzplaukumam digitalizācijas un ekoloģizācijas jomā citviet pasaulē un pakāpeniski varētu kļūt par pasaules līderi attiecībā uz ilgtspēju, inovāciju, digitalizāciju un mazoglekļa ekonomiku; aicina nepieciešamās finanšu programmas nodrošināt un paplašināt ar īpašu optimizētu investīciju programmu un finansējumu, kas veicinātu visaptverošas rūpniecības stratēģijas attīstību, mērķtiecīgi pievēršoties nozīmīgākajām ES rūpniecības nozarēm saskaņā ar ES vides politikas nostādnēm;

6.  aicina Komisiju nodrošināt finansējumu inovācijai, kuras mērķis ir attīstīt infrastruktūru un lādēšanas un glabāšanas risinājumus ūdeņraža un elektriskajiem transportlīdzekļiem, kā arī turpināt atbalstīt un attīstīt tādas iniciatīvas kā Eiropas mēroga elektromobilitātes iniciatīva un kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis”;

7.  atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas vērtējumu ES vēl nav izpildījusi savu apņemšanos 20 % no budžeta izlietot ar klimatu saistītām darbībām; atkārtoti uzsver savu nostāju, ka progresīvai klimata pārmaiņu politikai, principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanai, emisiju ietaupīšanai, mazoglekļa ekonomikai, atjaunojamiem energoresursiem un viedai un mūsdienīgai infrastruktūrai būtu jāveido enerģētikas savienības pamats un tādēļ šiem jautājumiem nākamajā DFS būtu jāpiešķir prioritāte;

8.  uzskata, ka nākamajā DFS periodā būtu jāparedz lielāks ES finansējums, tostarp strukturālie un investīciju fondi, lai padziļinātu ES enerģijas tirgus integrāciju un palīdzētu sasniegt ES mērķus klimata jomā saskaņā ar Parīzes nolīgumu, sevišķi attiecībā uz galvenajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, piemēram, kopīgu interešu projektiem;

9.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot visaptverošu atbalstu pārejas reģioniem, kas ir ļoti atkarīgi no ogļu izmantošanas un oglekļietilpīgām darbībām, lai atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu, pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un elektroenerģijas ražošanas, tīklu un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un izmantošanas tehnoloģiju modernizāciju, sevišķi rūpniecības nozarēs, kā arī centralizētas siltumapgādes modernizāciju; uzskata, ka enerģētikas nozares pārveidošana, ņemot vērā vērienīgos ar klimatu saistītos mērķus, būtu jābalsta uz esošo līdzekļu izmantošanu vai Enerģētikas pārkārtošanas fonda izveidi jaunās DFS ietvaros, lai sekmētu strukturālas pārmaiņas energoietilpīgās rūpniecības nozarēs un oglekļietilpīgās elektrostacijās un stimulētu investīcijas mazoglekļa un inovatīvos risinājumos;

10.  uzskata, ka ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai nodrošinātu labu enerģētikas savienības darbību, padarītu ES starpsavienojumu tīklu dzīvotspējīgu, pārveidotu un paplašinātu transporta un sadales tīklus, kā arī pārvaldītu enerģijas pieprasījumu, piedāvājumu un glabāšanu Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir svarīgi veidot savienojumus starp Eiropu un Kaspijas jūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Vidusāziju, kā arī investēt Vidusjūras austrumdaļas gāzes koridorā, lai mazinātu ES atkarību no Krievijas gāzes; atkārtoti uzsver nepieciešamību nostiprināt daudzpusējo sadarbību enerģētikas jautājumos Melnās jūras reģionā;

11.  uzsver, ka vajadzīgs uzlabots, efektīvāks un vides ziņā ilgtspējīgāks Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), kas likvidētu trūkstošos savienojumus Eiropas enerģētikas un digitālajā pamatstruktūrā, atbalstot tādu Eiropas komunikāciju tīklu attīstību, kuri ir ar augstu veiktspēju un ilgtspējīgi; aicina prioritāri atbalstīt ar Eiropas tīkliem saistītus horizontālus projektus, kuros apvienoti infrastruktūras, digitalizācijas, enerģētikas un transporta projekti;

12.  norāda uz pēdējā laikā vērojamo tendenci lielākā mērā izmantot finanšu instrumentus; atkārtoti norāda, ka nākamajā DFS finanšu instrumenti nevar aizvietot dotācijas nolūkā finansēt pētniecību un inovāciju, energoefektivitāti, centienus risināt enerģētisko nabadzību, atjaunojamos energoresursus un inovatīvas tehnoloģijas tradicionālajai enerģijai, jo dotācijas nodrošina stabilu finansējumu, palielina uz vietas gūtos rezultātus un nodrošina ieinteresēto personu, tostarp akadēmisko aprindu, pētniecības centru, vietējo varas iestāžu, MVU, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pilsoņu, plašāku iesaistīšanos; turklāt uzsver, ka ir svarīgi investēt arī mazāk attīstītās tehnoloģijās, sevišķi saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģiju;

13.  atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu digitālā vienotā tirgus pilnveidošanai, pilnībā izmantojot spektru, 5G un internetsavienotību, kā arī panākot turpmāku progresu attiecībā uz ES telekomunikāciju noteikumu saskaņošanu, lai radītu pareizo tiesisko regulējumu internetsavienotības uzlabošanai visā Savienībā, tostarp attālos lauku apvidos; aicina Komisiju sniegt nepieciešamo atbalstu, lai novērstu valodas barjeras un stimulētu investīcijas, kas palīdzētu līdz 2025. gadam izveidot Eiropas gigabitu sabiedrību; uzsver, ka šāds finansējums būtu jākoncentrē uz “digitālo mugurkaulu”, proti, uz šķiedru tehnoloģiju un atvilces maršrutēšanas savienojumu veidošanu attālajos apvidos, tādējādi paverot iespējas izmantot augstvērtīgus gigabitu savienojumus izglītības un sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām, kā arī izmantot mobilo sakaru bāzes stacijas 5G tīklu atbalstam uz vietas;

14.  turklāt uzsver nepieciešamību labāk koordinēt ES instrumentus, kas saistīti ar investīcijām, tostarp saistībā ar inovāciju, zināšanām, prasmēm un MVU un jaunuzņēmumu piekļuvi tirgiem; uzsver, ka ir svarīgi, nekaitējot citām programmām, turpināt finansēt ar MVU saistītas programmas, piemēram, MVU instrumentu un COSME, lai Eiropas Savienībā turpinātu uzlabot MVU konkurētspēju un noturīgumu;

15.  uzsver, ka ir svarīgi censties uzlabot komunikāciju par Komisijas jauno programmu ietekmi;

16.  atgādina, ka dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi panākt, lai pētniecības un izstrādes finansējums būtu 3 % no IKP, un divām trešdaļām no šiem līdzekļiem būtu jānāk no privātā sektora; aicina dalībvalstis ievērot valsts saistības attiecībā uz investīcijām pētniecībā un izstrādē, lai šo mērķi sasniegtu; aicina dalībvalstis vairāk pašām investēt pētniecībā un izstrādē; uzsver, ka valstu pētniecības sistēmu efektivitātes uzlabošanas nolūkā būtu jāturpina izmantot tādi līdzekļi kā politikas atbalsta instruments; prasa ieviest noteikumus sinerģijas veicināšanai starp topošo 9. pamatprogrammu un valstu budžetiem, Komisijai šo procesu koordinējot;

17.  atkārtoti aicina 9. pamatprogrammai paredzēt lielāku kopējo budžetu vismaz EUR 120 miljardu apmērā, lai būtu iespējams reaģēt uz sabiedrības problēmām, nodrošināt Eiropas globālo konkurētspēju un vadošo zinātnisko un rūpniecisko lomu pētniecībā un inovācijā un atbalstīt ES klimata mērķu sasniegšanu; turklāt aicina vairāk orientēties uz pētniecības un inovācijas īstenošanu ar kopuzņēmumu starpniecību un atbalstīt investīcijas svarīgākajās tehnoloģijās, lai novērstu investīciju nepietiekamību inovācijas jomā; īpaši aicina veikt pasākumus revolucionāru, jaunus tirgus paverošu inovāciju iniciatīvu stimulēšanai, sevišķi pievēršoties MVU;

18.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus vienkāršot pētniecības un inovācijas pamatprogrammu; aicina turpināt šos centienus attiecībā uz 9. pamatprogrammu, lai nodrošinātu labāku piekļuvi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus pieteikumu iesniedzējiem no visām dalībvalstīm, izmantojot jaunu sistēmu pieteikumu izvērtēšanai, balstoties uz pievienoto vērtību un iespējamajiem priekšlikumu rezultātiem; aicina Komisiju izvērtēt, vai vienreizēju maksājumu plašāka izmantošana ir labākais risinājums līdzekļu saņēmējiem un revidentiem; uzsver, ka vienotas revīzijas pieejas ieviešana un līdzekļu saņēmēju grāmatvedības prakses plašāka akceptēšana nozīmētu būtisku vienkāršošanu pamatprogrammas atbalsta saņēmējiem; uzskata, ka nākamajā pamatprogrammā būtu jānostiprina augšupēja pieeja, jo tas palīdzētu sekmēt inovāciju; uzsver, ka investīcijas zinātnes un tehnoloģiju infrastruktūrā ir būtiskas, lai radītu izcilu pētniecību un inovāciju; uzsver izcilības zīmoga marķējuma panākumus;

19.  uzsver Eiropas Tehnoloģiju institūta (EIT) un tā zināšanu un inovācijas kopienu nozīmīgumu, kuriem ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai turpinātu attīstīt savu darbību izglītības jomā, sekmētu jaunuzņēmumus un atbalstītu inovāciju, kas cita starpā veicina cilvēku veselību, enerģētikas pārkārtošanu, digitalizāciju un rīcību klimata jomā un kas būtu atbildes reakcija uz lielākajiem izaicinājumiem un dotu labumu visai sabiedrībai;

20.  pauž stingru pārliecību, ka 9. pamatprogrammā budžeta piešķīrumam veselībai, kas ir cilvēku dzīves kvalitāti noteicošs pamatfaktors, un labklājībai vajadzētu būt lielākam nekā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un būtu jāpiešķir nepieciešamās summas mehānismiem, kuri nodrošinātu prioritāra statusa piešķiršanu publiskās pētniecības vajadzībām un taisnīgu publisko ienākumu gūšanu no investīcijām; norāda, ka veselību noteicošo faktoru loks ir plašs un cita starpā ietver pārtiku, vidi un dzīvesveidu; tādēļ prasa piemērot pieeju “Viena veselība”, tostarp pētniecības un izstrādes politikā;

21.  uzskata, ka, apvienojot dotācijas un inovatīvus finanšu instrumentus, kas attiecas uz inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un enerģētikas infrastruktūru, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), varētu veicināt projektu īstenošanu un stimulēt un nodrošināt privāto finansējumu;

22.  aicina pārskatīt ESIF, nosakot, ka tam ir jāizpilda sava loma attiecībā uz ekonomisko papildvērtību, jāsekmē projekti ar atzītām pozitīvām ārējām sekām, bet lielāku risku, nekā privātais sektors ir gatavs uzņemties atsevišķi, un jānodrošina iespēja pārvarēt plaisu starp pētniecību un tirgu un pievērsties tirgus inovācijas sekmēšanai; aicina ievērojami pastiprināt Eiropas Investīciju konsultāciju centra lomu un spēju, it īpaši nodrošinot tam proaktīvu lomu projektu sagatavošanā; atgādina, ka ESIF finansējums nākamajā DFS nedrīkstētu radīt negatīvu finansiālu ietekmi uz citām programmām;

23.  aicina Komisiju, izmantojot DFS, izstrādāt vispusīgu un saskanīgu ilgtermiņa nozaru politikas satvaru, lai varētu vieglāk piešķirt finansējumu kultūras un radošajām nozarēm nolūkā vairot to konkurētspēju un dot tām iespēju realizēt savu potenciālu, proti, radīt kvalitatīvas darbvietas un sekmēt izaugsmi, tā nodrošinot labumu Savienībai; prasa papildu saiknes starp pētniecības un inovācijas pamatprogrammu un programmu “Radošā Eiropa”; aicina Komisiju ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu un noteikt kultūras un radošās nozares par horizontālu prioritāti ES finansēšanas shēmās un programmās, it īpaši pētniecības un inovācijas pamatprogrammā, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI) un ESI fondos;

24.  aicina Komisiju nākamajā DFS ierosināt regulatīvās procedūras sinerģijas veicināšanai, rosināšanai un — ar ES aģentūru atbalstu — koordinēšanai starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), EISI, programmām “Radošā Eiropa” un “Apvārsnis 2020” ar pētniecību un izstrādi saistītiem projektiem, kas var palīdzēt stiprināt inovācijas spējas veidošanu reģionos, kuru sniegums ir zems; aicina Komisiju aktīvāk iesaistīties pētniecības un izstrādes projektu koordinēšanā saistībā ar dažādiem Eiropas fondiem dažādās izdevumu kategorijās, tostarp pārdomātām specializācijas stratēģijām, un valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanā;

25.  uzsver, ka nākamajā ES budžetā būtu jāparedz pietiekams finansējums pasākumiem saistībā ar kosmosu un būtu jāturpina attīstīt kosmosa programmas — Galileo, EGNOS un Copernicus, ņemot vērā vajadzības, kas rodas lietotājiem, un ES politiskās prioritātes, konkrētāk, kiberdrošības pastiprināšana, kā arī palaišanas programmas, jaunās tehnoloģijas un kosmisko objektu novērošana un uzraudzība;

26.  stingri uzskata, ka 9. pamatprogrammā kosmosam paredzētajam finansējumam vajadzētu būt lielākam nekā programmā “Apvārsnis 2020” un nepieciešamās summas būtu jāpiešķir topošajai kopīgajai tehnoloģiju iniciatīvai (KTI) par inovatīviem materiāliem kosmosa aprīkojumam un deorbitēšanai, lai nostiprinātu ES konkurētspēju ar kosmosu saistītas inovācijas jomā; aicina izveidot integrētu valdības satelītsakaru (GOVSATCOM) programmu, kas Eiropas publiskā sektora struktūrām nodrošinātu izmaksu ziņā lietderīgus un drošus satelītsakaru pakalpojumus; atgādina savu jau sen ieņemto nostāju, ka kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēma būtu jāpārveido par Savienības programmu un tās uzdevumu loks būtu jāpaplašina, un uzskata, ka attiecīgi būtu jāpalielina šai darbībai piešķirtais budžets;

27.  vērš uzmanību uz Eiropas Aizsardzības fondu un Komisijas neseno priekšlikumu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, kas paredzēta laikposmam no 2019. līdz 2020. gadam; pieņem zināšanai Komisijas nodomu iesniegt gan būtiskāku aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, gan programmu pētniecības atbalstam aizsardzības jomā, nodrošinot labumu visām dalībvalstīm un ieviešot tehnoloģijas jauninājumus, kas pēcāk var sasniegt citas sabiedrības daļas; uzskata, ka nākamajā DFS šīs ar aizsardzību saistītās programmas būtu jāfinansē no papildu resursiem un tāpēc tām nevajadzētu ietekmēt jau esošo programmu budžeta mērķus;

28.  atkārtoti uzsver, ka jebkādas jaunas politiskas saistības būtu jāfinansē, paredzot jaunas apropriācijas, nevis ar elastības instrumentiem vai pārdalot esošo programmu apropriācijas; prasa nodrošināt pietiekamus resursus esošajām programmām, kuras ir Parlamenta ITRE komitejas kompetencē;

29.  atgādina, ka lielāka elastība ir svarīga, jo tā ļauj izmantot papildu resursus, lai reaģētu uz neparedzētām situācijām; tomēr uzsver, ka intensīva DFS elastības instrumentu izmantošana nav labākais risinājums, kā reaģēt uz sarežģītām krīzēm, kas, visai iespējams, turpināsies; pauž pārliecību — lai nākamajā DFS nodrošinātu tādu finansējuma līmeni, kas atbilst Savienības aktuālajām vajadzībām un politiskajām vēlmēm ar ITRE komitejas kompetenci saistītajās jomās, ir svarīgi ES budžetā ieviest jaunus ES pašu resursus un ieņēmumus; prasa nopietni apsvērt variantus, kas ierosināti ziņojumā, kuru iesniegusi Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos; aicina izveidot saikni starp ES budžeta finansēšanu un tām politikas jomām, kurās ES ir panākusi cenu samazināšanos, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju politika, jo tā būtu efektīvākā un no tirgus viedokļa neitrālākā pieeja;

30.  norāda, ka nākamajā DFS būs jāņem vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un tās radītā ietekme uz ES budžetu; pauž cerību, ka ITRE komitejas kompetencē esošās ES programmas turpinās darboties neskarti un tiks veikti piemēroti pasākumi, lai tas realizētos;

31.  aicina Komisiju izvērtēt visus novērtējumus par dažādām politikas jomām un finanšu instrumentiem, tostarp ar enerģētiku saistītajiem finanšu instrumentiem un fondiem, it īpaši attiecībā uz rezultātiem, un izmantot šos novērtējumus, sagatavojot jauno DFS;

32.  atgādina, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) ir uzticēti jauni pienākumi un tādēļ tām nepieciešami pietiekami resursi, lai veiktu visus uzdevumus — gan vecos, gan jaunos; uzsver, ka Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūrai (GSA) un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) arī ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai tās varētu pildīt savus pienākumus pienācīgi un efektīvi; aicina piešķirt pienācīgu finansējumu un personālu visām aģentūrām, kas ir ITRE komitejas kompetencē, lai tās spētu pienācīgi veikt savus uzdevumus;

33.  uzskata, ka ar nākamo DFS būtu jānodrošina maksimāla paredzamība un elastība, lai to varētu pilnībā izmantot; turklāt uzskata, ka ar nākamo DFS būtu jāgarantē, lai jebkādi pārpalikumi, kas veidojušies nepietiekamas ES budžeta izpildes un no tā izrietošās saistību atcelšanas dēļ, tiktu no jauna darīti pieejami ES budžetā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

9

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Fredrick Federley, Ashley Fox, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Nadine Morano, Aldo Patriciello, Miroslav Poche, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Patrizia Toia, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Mario Borghezio, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Werner Langen, Morten Løkkegaard, Florent Marcellesi, Marian-Jean Marinescu, Rupert Matthews, Clare Moody, Răzvan Popa, Dennis Radtke, Michèle Rivasi, Sofia Sakorafa, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Ingeborg Gräßle

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Kaja Kallas, Morten Løkkegaard, Angelika Mlinar, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Zdzisław Krasnodębski

PPE

Bendt Bendtsen, Michał Boni, Jerzy Buzek, Ingeborg Gräßle, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Nadine Morano, Aldo Patriciello, Dennis Radtke, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Anna Záborská

S&D

José Blanco López, Jens Geier, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Csaba Molnár, Clare Moody, Miroslav Poche, Răzvan Popa, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

9

-

EFDD

David Borrelli, Jonathan Bullock

ENF

Mario Borghezio, Christelle Lechevalier

VERTS/ALE

Max Andersson, Reinhard Bütikofer, Florent Marcellesi, Michèle Rivasi, Claude Turmes

7

0

ECR

Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Rupert Matthews, Anneleen Van Bossuyt

ENF

Barbara Kappel

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Sofia Sakorafa

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS (1.12.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marian-Jean Marinescu

PA_NonLe

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzstāj uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) stratēģisko nozīmi nozarēs, kas ir atkarīgas no ilgtermiņa investīcijām, piemēram, transporta nozarē; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu un steidzami sadarboties ar Padomi un Parlamentu, lai pirms Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām noteiktu DFS laikposmam pēc 2020. gada;

2.  uzsver, ka transporta infrastruktūra ir vienotā tirgus stūrakmens, pamats izaugsmei un darbvietu radīšanai un tai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu četras pamatbrīvības attiecībā uz personām, kapitālu, precēm un pakalpojumiem; norāda, ka ar kaimiņvalstīm savienotas Eiropas vienotās transporta telpas pilnīgai izveidei nepieciešama liela transporta infrastruktūra, kas — papildus pienācīga finansējuma sniegšanai — jāuzskata par svarīgu prioritāti ES konkurētspējas un teritoriālās, ekonomiskās un sociālās kohēzijas nodrošināšanai;

3.  uzsver ar transportu saistīto COP 21 (“Parīzes nolīgums”) noteikto mērķu nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām; uzsver, ka vajadzētu būt pieejamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu pārvadājumu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu, ūdens un iekšzemes ūdensceļu transportu, kā arī mudinātu dalībvalstis investēt pārdomātā, ilgtspējīgā un integrētā sabiedriskajā transportā; iesaka pievērst uzmanību arī transporta radītā trokšņa un vibrāciju samazināšanai, lai iedzīvotājiem nodrošinātu augstas kvalitātes vidi;

4.  uzsver, ka ir jāatbalsta tādas spēcīgas rūpniecības politikas sagatavošana un īstenošana, kuras mērķis ir palielināt drošumu, drošību, sabiedrības veselību, vides aizsardzību un Eiropas transporta nozares konkurētspēju pasaulē, lai panāktu labākus savienojumus un vieglāku ceļošanu visās dalībvalstīs; uzskata, ka lielie dati ļauj stratēģiski veicināt ES transporta politikas mērķu sasniegšanu, un uzsver, ka kritiskā transporta infrastruktūra ir jāaizsargā no kiberdraudiem;

5.  uzsver, ka kritiskā transporta infrastruktūra būtu jāuzskata par Eiropas Savienības stratēģisko interešu jautājumu;

6.  uzsver, ka Eiropas pievienoto vērtību transporta infrastruktūras projektiem var panākt tikai tad, ja ES spēj savā nākamajā DFS paredzēt saviem vērienīgajiem mērķiem atbilstošu regulējumu un finansējumu;

7.  uzskata, ka laikposmā pēc 2020. gada būtu jāpalielina kohēzijas politikas infrastruktūras projektiem atvēlētā daļa ES kopējā budžetā, jo Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds dod lielu ieguldījumu infrastruktūras un sociālekonomisko atšķirību mazināšanā starp reģioniem un infrastruktūras caurmēra kvalitātes uzlabošanā, mazinot savienojamības plaisu starp attīstītākām teritorijām un atpalikušajiem reģioniem;

8.  uzskata, ka nākamajā DFS būtu jāparedz ES finansējuma palielinājums — arī no strukturālajiem un investīciju fondiem — projektiem, kas jo īpaši veicina Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla un tā koridoru izveides pabeigšanu, kā arī finansējums elektrotransportlīdzekļu infrastruktūras ieviešanai un citiem alternatīvās enerģijas transporta risinājumiem; atkārtoti norāda, ka finanšu instrumenti nevar aizstāt TEN-T projektiem paredzētās dotācijas, kam arī turpmāk jābūt nākamā Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) galvenajam instrumentam, jo daži transporta veidi, piemēram, dzelzceļš vai ūdensceļi, nav pievilcīgi privātajiem investoriem;

9.  uzskata, ka dotācijas nebūtu jāizmanto, lai kompensētu zaudējumus, ko radījuši projekti, kuri nav ekonomiski ilgtspējīgi;

10.  aicina Komisiju nākamajā DFS ierosināt saskanīgus un pārskatāmus pasākumus, ar ko, izmantojot ES aģentūru atbalstu, atvieglināt, veicināt un koordinēt Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi), EISI un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sinerģiju attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar transportu, jo īpaši, lai atbalstītu minētos projektus pārrobežu reģionos un TEN-T tīklā; prasa izveidot koordinācijas sistēmu, lai optimizētu dotāciju un finanšu instrumentu sinerģiju; prasa, lai Mobilitātes un transporta ĢD aktīvāk iesaistītos transporta infrastruktūras koordinēšanā starp dažādiem ES fondiem;

11.  uzskata, ka saistībā ar nākamo DFS vajadzētu būt iespējai vēl vairāk pilnveidot un paplašināt pastāvošos TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla koridorus, arī attiecīgajās trešās valstīs, lai atbalstītu kopīgu interešu projektus transporta nozarē;

12.  uzsver, ka Brexit ne vien vispārēji ietekmēs budžetu, bet arī atstās sevišķi jūtamas tiešas un netiešas sekas uz Eiropas transporta politiku, jo īpaši gaisa un jūras transporta nozarē;

13.  aicina Eiropas koordinatorus rūpīgi izvērtēt pašreizējā plānošanas periodā pabeigtos projektus un sasniegtos uzlabojumus TEN-T koridoros un iepazīstināt ar šo izvērtējumu Komisiju un Parlamentu; aicina Komisiju ņemt vērā šo izvērtējumu, sagatavojot nākamo DFS;

14.  uzsver, ka ES līdzfinansējumā kā Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS — Interreg) svarīga prioritāte būtu jāiekļauj arī neliela mēroga pārrobežu infrastruktūras projekti trūkstošo reģionālo pārrobežu savienojumu atjaunošanai;

15.  uzsver, ka absolūti nepieciešams nodrošināt pienācīgu finansējumu, arī pētniecībai un inovācijai nākamajā 9. pamatprogrammā, tādās jomās kā elektriskie un ar ūdeņradi darbināmie transportlīdzekļi, bezvadītāja un satīklotie automobiļi;

16.  uzskata, ka ES makroreģionālo stratēģiju pārvaldības stiprināšana palīdzēs attīstīt projektus ar ES pievienoto vērtību;

17.  uzsver, ka ir svarīgi Donavas stratēģijā iesaistīt visas piekrastes valstis, lai nepieļautu navigācijas sastrēgumvietas; prasa iedibināt lejupēju pieeju, lai nodrošinātu Donavas stratēģijas efektīvu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģojamību;

18.  uzskata, ka ir vajadzīgs atjaunināts un efektīvāks EISI, kas attiecas uz visiem transporta veidiem, tostarp autoceļu infrastruktūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ir vērsts uz starpsavienojumiem un tīkla izveides pabeigšanu perifērās teritorijās, tajā pašā laikā izmantojot kopīgus standartus; uzsver, ka EISI ir jāsaņem palielināts finansējums, lai segtu visas transporta vajadzības, arī digitālos risinājumus, pāreju uz citiem transporta veidiem un tīru transportu; uzskata, ka EISI būtu jāveicina izmēģinājuma programmas, no kurām gūtu labumu visi pārvadājumu veidi, lai uzlabotu drošību, drošumu, vides aizsardzību un ES konkurētspēju; uzsver, ka investīcijas transporta infrastruktūrā ir investīcijas ilgtermiņa izaugsmē un nodarbinātībā; tādēļ aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar priekšlikumu atjauninātai EISI regulai, lai to varētu apstiprināt pirms Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām;

19.  atgādina, ka EISI regulas pielikumā, kurā uzskaitīti iepriekš apzināti projekti iespējama ES finansējuma saņemšanai 2014.–2020.gadā, ir noteikti deviņi pamattīkla koridori, pamatojoties uz to pievienoto vērtību TEN-T attīstības ziņā un uz to termiņiem; uzskata, ka modernizētam un efektīvākam EISI būtu par prioritāti jānosaka tiešākas saiknes starp lielāku skaitu pamattīklu un visaptverošo tīklu un jāliek uzsvars uz nozīmīgāku saikņu veicināšanu starp visaptverošajiem tīkliem, cita starpā, piemēram, ar tādām horizontālām prioritātēm kā jūras maģistrāles; uzskata, ka tas būtu jāņem vērā jebkādā iepriekš noteiktu projektu sarakstā, kas jāiekļauj nākamajā EISI regulā;

20.  uzsver, ka būtu jāsaglabā finansējums vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveides pabeigšanai, un uzskata, ka vairāk jākoncentrējas uz drošības uzlabošanu, dzelzceļa savienojumu starp dalībvalstīm pabeigšanu un pastāvošās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas nodrošināšanu; uzskata, ka finansējums būtu jāizmanto arī trokšņa mazināšanai un sekundāro dzelzceļa savienojumu atjaunošanai; turklāt uzsver, ka Komisijai, koordinējot Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), būtu jātiecas stimulēt investoru līdzdalību un ka uz priekšu jāvirza Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izvēršana, lai turpinātu ieviest kopējos tehniskos standartus un pēc iespējas palielinātu ieguvumus sadarbspējas ziņā; uzsver, ka būtu jāpalielina kopuzņēmuma Shift2Rail līdzfinansējums;

21.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi darīt iespējamu pilnībā izmantot Eiropas vienoto gaisa telpu, kas būtu izšķirīgs panākums attiecībā uz Eiropas gaisa telpu; uzsver, ka ir nepieciešams atbilstošs finansējums jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR) komponentu izvēršanai un īstenošanai un šā finansējuma pārredzama izmantošana, cita starpā attiecība uz gaisa telpas izmantotājiem; prasa saskaņā ar SESAR programmu finansēt bezpilota lidaparātu gaisa satiksmes pārvaldības izpēti un pabeigt Eiropas digitālās gaisa satiksmes pārvaldības izveidi; atkārtoti uzsver, ka Eiropas vienotās gaisa telpas satvarā efektīva gaisa satiksmes pārvaldība var par 10 % mazināt degvielas patēriņu un emisiju apjomu; aicina piešķirt atbilstīgus finanšu līdzekļus kopuzņēmumam “Clean Sky”;

22.  uzsver, ka Regulas (EK) Nr. 216/2008 pārskatīšana paredz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) kompetences paplašināšanu; uzsver, ka ir svarīgi EASA piešķirt pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu šo jauno pienākumu veiksmīgu izpildi;

23.  aicina Komisiju nodrošināt nepārtrauktu finansējumu ES kosmosa pamatprogrammām Galileo, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam (EGNOS) un Copernicus; prasa nodrošināt nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu kopuzņēmumam “Clean Sky” un gaidāmajai kopīgajai tehnoloģiju ierosmei par kosmosa tehnoloģijām Eiropai (STEPP); prasa Komisijai ātri sagatavot priekšlikumu turpmākajiem valdības satelītsakariem (GOVSATCOM) līdz ar atbilstīgu finansējumu; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi panākt vispārēju EGNOS pārklājumu Eiropā un nodrošināt, ka tas aptver arī valstis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika; uzskata, ka pienācīgs pētniecības budžets šajās nozarēs ir izšķirošs, lai nodrošinātu Eiropas autonomiju piekļuvē kosmosam;

24.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstīgu finansējumu kopuzņēmumiem, cita starpā SESAR, Shift2Rail un “Clean Sky”; uzskata, ka kopuzņēmumam Shift2Rail būtu par prioritāti jānosaka sadarbspējas projekti un maksimāli jāveicina ieguvumi, ko sniedz sadarbspēja vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā; uzskata, ka ir svarīgi piešķirt finansējumu, kas ļaus uzturēt infrastruktūru un ievērot kvalitātes kritērijus, lai garantētu lielāku patērētāju aizsardzību un drošību;

25.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu inovatīvu un efektīvu globālas navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumprogrammu izstrādei un uz lietotāju vajadzībām balstītiem pakalpojumiem ar pievienoto vērtību;

26.  mudina Komisiju nākamajā DFS atbalstīt iestāžu pasūtījumu programmu Eiropas satelītpalaidējiekārtu veiktajai satelītu palaišanai un programmu kosmosa atkritumu uzraudzībai;

27.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu, lai īstenotu integrētu jūrlietu politiku kā starpnozaru un transnacionālas pārvaldības pamatiniciatīvu, kā arī lai optimizētu multimodālus savienojumus un pārietu uz tīriem un digitāliem transporta pakalpojumiem un ilgtspējīgiem transporta veidiem, cita starpā sabiedrisko transportu un iekšzemes ūdensceļiem; uzsver, ka būtu uz priekšu jāvirza upju informācijas pakalpojumu izvēršana, lai atbalstītu pārrobežu darbības;

28.  aicina Komisiju radīt jaunu impulsu ES lomai Vidusjūrā, izstrādājot stratēģiju nolūkā uzlabot un modernizēt jūras ostas Vidusjūrā, kas ir svarīgi Eiropas tirdzniecības mezgli;

29.  atgādina, ka ostas darbojas kā vārti uz tirdzniecību, enerģētikas mezgli un ražošanas kopas; uzsver ostu vietu Eiropas transporta tīklā; uzsver, ka būtu jānodrošina finansējums multimodālā tīklā integrēta iekšzemes ūdensceļu pamattīkla izveides pabeigšanai un uzlabošanai; uzsver, ka ostām un iekšzemes ūdensceļiem ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai tās varētu risināt pašreizējās un turpmākās problēmas saistībā ar viedu, efektīvu un ilgtspējīgu transporta sistēmu nodrošināšanu; atzīst, ka ostām un iekšzemes ūdensceļiem var būt svarīga loma ekonomikas dekarbonizācijā, piedāvājot alternatīvus enerģijas risinājumus;

30.  uzsver, ka nākamajā periodā arī būtu jānodrošina finansējums intelektiskām transporta sistēmām (ITS) un sadarbīgiem ITS projektiem, ņemot vērā transporta vajadzības;

31.  aicina Komisiju pievienot budžetā īpašu posteni tām ostām, kurām jāuzņemas migrācijas krīzes radītais ekonomiskais un sociālais slogs;

32.  uzsver Eiropas transporta aģentūru lomu dažādu transporta veidu saskaņošanā un integrēšanā Eiropas Ekonomikas zonā; prasa, lai turpmākajā budžeta struktūrā tiktu panākta atbilstoša vienošanās par to darbības resursiem, ņemot vērā vēl plašākās funkcijas un lielāku darba slodzi, ko minētajām aģentūrām paredz tiesību akti;

33.  uzsver, ka ir svarīgi pāriet uz ilgtspējīgu, inovatīvu un digitālu tūrisma nozari un šajā nolūkā ir nepieciešama labāka koordinācija starp tūrisma un infrastruktūras projektiem; uzskata, ka būtu jāizveido īpaša budžeta pozīcija tūrismam, lai varētu virzīties uz patiesu Eiropas tūrisma politiku; uzskata, ka būtu vēlamas iniciatīvas inovatīvas un ilgtspējīgas jauniešu ceļošanas pieredzes veicināšanai; tomēr uzskata, ka tām nebūtu jāaizstāj citas iniciatīvas kultūras jomā, un ierosina, ka būtu jāturpina veicināt pienācīgus līdzekļus atbilstīgas finansēšanas nodrošināšanai;

34.  uzsver, ka būtu jānodrošina Eiropas tūrisma nozares ilgtermiņa konkurētspēja un ilgtspēja, cita starpā pilnībā izmantojot inovāciju nozarē un IKT risinājumus; uzskata, ka būtu jāpārskata rezervēšanas procesi un jāparedz centralizētas, uz klientu orientētas digitālās rezervēšanas sistēmas regulējums;

35.  mudina Komisiju līdzfinansēt starpsavienojumus starp EuroVelo tīklu un ES dzelzceļa tīklu, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tūrismu dažādos reģionos;

36.  atkārtoti uzsver, ka svarīgi garantēt kaimiņattiecību politikas satvarā infrastruktūrai paredzētos līdzekļus, lai nodrošinātu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izvēršanu un pārrobežu infrastruktūras koordinēšanu;

37.  uzsver, ka Komisijai, EĀDD un dažādiem ģenerāldirektorātiem, pārdomājot ekonomiskās diplomātijas stratēģijas izstrādi, jāpievērš uzmanība dažādām transporta nozarēm, jo īpaši to rūpniecības jomai, lai starptautiskā mērogā veicinātu nozarē aktīvos Eiropas dalībniekus;

38.  uzskata, ka nākamajai DFS būtu jānodrošina maksimāla paredzamība un elastība, lai varētu pilnībā izmantot tajā piešķirtos resursus, gādājot par taisnīgu sadalījumu visos Savienības reģionos, un tam attiecīgi būtu jāgarantē, ka jebkāds pārpalikums, kas radies ES budžeta nepietiekamas izpildes dēļ, jo īpaši sabiedriskās politikas sektorā, un neizpildes dēļ atceltas saistības tiktu no jauna darītas pieejamas attiecīgās nozares budžetā; šajā saistībā aicina Eiropas Savienību saglabāt lielu līdzfinansējuma daļu, atlasot projektus DFS satvarā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Mobilitātes un transporta ĢD aktīvāk iesaistītos transporta infrastruktūras koordinēšanā starp dažādiem Eiropas fondiem;

39.  uzsver, ka ES investīcijām jaunās tehnoloģijās, kas paredzētas ilgtspējīgam transportam, jo īpaši attiecībā uz dzinējspēka metodēm (piemēram, elektroenerģija, ūdeņradis, biodegvielas utt.), ir jābalstās uz tehnoloģiskās neitralitātes principu, dodot brīvu izvēli tirgum un iedzīvotājiem attiecībā uz dažādiem transporta risinājumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Pavel Telička, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Mark Demesmaeker, Jill Evans, Maria Grapini, Peter Kouroumbashev, Jozo Radoš, Olga Sehnalová

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Fernando López Aguilar

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Gesine Meissner, Jozo Radoš, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Mark Demesmaeker, Jacqueline Foster, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Merja Kyllönen

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

S&D

Lucy Anderson, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Peter Kouroumbashev, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Juan Fernando López Aguilar, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Olga Sehnalová, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Jill Evans

3

-

EFDD

Peter Lundgren, Jill Seymour

ENF

Marie-Christine Arnautu

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS (11.10.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Derek Vaughan

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Padomes Regula Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, paredz, ka Komisijai priekšlikums par nākamo DFS pēc 2020. gada ir jāiesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim; tā kā leģislatīvie priekšlikumi par jauno DFS ir jāiesniedz pēc iespējas drīz, lai cik ātri vien iespējams pirms pašreizējā plānošanas perioda beigām varētu pieņemt lēmumus par turpmāko kohēzijas politiku un vienoties par jauno finansējumu, lai nepieļautu kavējumus jaunā perioda plānošanā;

B.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteikts, ka Savienībai jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un solidaritāte starp dalībvalstīm un reģioniem, kā arī dalībvalstīs un reģionos; tā kā reģionālās kohēzijas politika ir viens no ES politikas pamatvirzieniem ar augstu pievienoto vērtību un sekmē solidaritāti, samazina attīstības atšķirības un tieši sniedz Eiropas integrācijas radītos ieguvumus ES iedzīvotājiem visos reģionos; tā kā reģionālās kohēzijas politika turklāt vieno Eiropu un nostiprina tās ekonomiku, piemērojot solidaritātes principu, nostiprina tās sociālo konverģenci un palīdz padarīt ES reālu un redzamu tās iedzīvotājiem, sniedzot konkrētus rezultātus vietējā līmenī; tā kā tādēļ ir svarīgi, lai kohēzijas politikai DFS tiek paredzēts pietiekams finansējums — ne mazāks kā pašreizējā periodā —, kas atbilstu problēmām, kuras šai politikai ir pienācīgi jārisina;

C.  tā kā būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu, ka budžeta grūtībām, kas izriet no Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, nav negatīva ietekme uz reģionālās politikas budžetu, tostarp pārvirzot finansējumam jaunus pašu resursus; tā kā kohēzijas politika piedāvā pārrobežu un citus teritoriālās sadarbības instrumentus, ar ko nodrošināt nepārtrauktu sadarbību ar Apvienotās Karalistes reģioniem pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, uzturot kontaktus un kopā ar tās iedzīvotājiem strādājot pie kopīgu mērķu sasniegšanas;

D.  tā kā dažus no priekšlikumiem par jauniem pašu resursiem, kas izklāstīti Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos 2016. gada decembra nobeiguma ziņojumā un ieteikumos, piemēram, par finanšu darījumu nodokli, visiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem uzliekamu oglekļa nodokli un Eiropas uzņēmumu ienākuma nodokli, ir vērts analizēt plašākā kontekstā, un tie arī saskanētu gan ar mērķiem, kas noteikti klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, gan ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem;

E.  tā kā kohēzijas politika ir ievērojami sekmējusi ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un tās mērķu sasniegšanu saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; tā kā joprojām pastāv risks, ka ES nesasniegs šos mērķus līdz 2020. gadam, jo īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un cīņu pret bezdarbu; tā kā šī stratēģija būtu jāpārskata attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada un jāturpina sekmēt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu sasniegšana; tā kā būtu jānodrošina tās finansējums nākamajā DFS, svarīgu lomu ierādot kohēzijas politikai; tā kā kohēzijas politika ir guvusi svarīgus rezultātus un devusi iespēju mazināt ekonomisko un sociālo plaisu starp Eiropas reģioniem; tā kā 47 reģioni astoņās dalībvalstīs tomēr joprojām atpaliek attīstībā,

1.  apstiprina, ka kohēzijas politikai ir augsta ES pievienotā vērtība, jo tā palīdz sasniegt Līguma ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus, kā arī samazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem šādā veidā:–

  panākot izaugsmi un radot darbvietas reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši apgabalos, kas atpaliek attīstībā, tādējādi sekmējot konverģenci, papildietekmi, pastiprinātu ekonomisko sadarbību, vispārēju makroekonomisko stabilitāti un visas Savienības konkurētspēju;–

  nodrošinot sabiedriskos labumus ar Eiropas dimensiju, atbalstot transnacionālo infrastruktūru;–

  veicinot pārrobežu sadarbību un palīdzot radīt stabilu pamatu ilgstošam mieram un demokrātijai Eiropā;–

  pielietojot dalīto pārvaldību un subsidiaritāti, lai apvienotu dažādas ieinteresētās personas no dažādiem pārvaldības līmeņiem un efektīvi pievērstos sociālekonomiskajiem riskiem un iespējām;

2.  aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumus par nākamo DFS un kohēzijas politikas paketi laikposmam pēc 2020. gada un uzstāj, ka sarunas jāsāk ātri, lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu savlaicīgu izmantošanu plānošanas periodā pēc 2020. gada; uzskata, ka kohēzijas politikai arī turpmāk būtu jādod labums visu reģionu iedzīvotājiem, vienlaikus koncentrējot līdzekļus visneaizsargātākajos reģionos; uzskata, ka būtu jāizstrādā un jāievieš jauns sociālo un vides rādītāju kopums papildus IKP, lai taisnīgāk piešķirtu ESI fondu līdzekļus un labāk ņemtu vērā dažādos nevienlīdzības veidus;

3.  apliecina, ka kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt galvenajai ES publisko ieguldījumu un attīstības politikai, taču ir jādara vairāk, lai uzsvērtu kohēzijas politikas svarīgo un būtisko lomu ES politisko mērķu sasniegšanā; tādēļ uzskata, ka ir cieši jākoncentrējas uz nodarbinātību, prasmēm, inovāciju, demogrāfiju, MVU, sociālo iekļautību un konkrētiem ES mērķiem, piemēram, digitalizāciju un reindustrializāciju, kā arī pastiprinātu sociālo dimensiju, teritoriālo sadarbību un pilsētvides dimensiju; šajā sakarībā uzsver, ka kohēzijas politikai nav jābūt risinājumam un finansēšanas instrumentam saistībā ar ikvienu neparedzētu notikumu un ka tai nebūtu jāsekmē jaunu programmu izveide; norāda, ka jaunām problēmām nebūtu jākaitē kohēzijas politikas tradicionālajiem un ilgtermiņa mērķiem, kas paredzēti Līgumos;

4.  tādēļ prasa, lai kohēzijas politikai pēc 2020. gada arī turpmāk DFS tiktu paredzēti līdzekļi vismaz pašreizējās līdzekļu daļas apmērā, sekmīgi līdzsvarojot ieguldījumus iedzīvotājos un ieguldījumus iedzīvotājiem un kohēzijas politikas trīs dimensijas: ekonomisko, sociālo un teritoriālo, kā arī nodrošinot iespēju sasniegt ES politikas mērķus; uzskata, ka kohēzijai atvēlētā DFS daļa būtu jāpalielina un ka pašreizējās saistības nebūtu jāsamazina; atgādina, ka, ņemot vērā perioda novēloto sākumu un paredzamo maksājumu pieprasījumu apjomu tā beigās, ir ļoti svarīgi palielināt maksājumu maksimālo apjomu 1.b izdevumu kategorijā, lai nodrošinātu likviditāti un ieguldījumu plūsmu un nepieļautu politisko risku iespējamo ietekmi; norāda, ka jaunu ES programmu un instrumentu izveide un atbalsts pašreizējām programmām un instrumentiem nedrīkstētu notikt uz esošo ieguldījumu rēķina; atzīst kohēzijas politikas svarīgo ieguldījumu strukturālo reformu veicināšanā, izmantojot stimulus — piemēram, ex ante nosacījumus —, nevis sankcijas, un aicina Komisiju izpētīt citus pozitīvus veidus, kā atbalstīt valstu un reģionālos centienus; uzsver, ka arī turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstītiem reģioniem; uzsver, ka DFS būtu jāatbalsta Eiropas pusgadā izklāstītās prioritātes, jo īpaši ņemot vērā konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, vienlaikus paturot prātā Līgumos nostiprinātos kohēzijas politikas mērķus; atgādina, ka jaunas ES prioritātes un iniciatīvas būtu jāfinansē ar jaunu finansējumu un ka nebūtu jāapdraud kohēzijas politika, tai pašreiz piešķirtos līdzekļus izmantojot par finansējumu šādām jaunām prioritātēm un iniciatīvām;

5.  uzskata, ka reģionālais finansējums būtu jāaizsargā un tā saņēmējiem arī turpmāk jābūt visiem ES reģioniem, un tas būtu jāturpina sniegt galvenokārt dotāciju veidā, tās papildinot ar finanšu instrumentiem, kuriem pēc atbilstīgas ex ante izvērtēšanas zināmos gadījumos ir jāpilda svarīgas funkcijas, līdz ar skaidru stratēģiju un rādītāju kopumu, ar ko noteikt to, kāds finansējuma veids ir vispiemērotākais vēlamo mērķu sasniegšanai, un kuri attiecīgā gadījumā būtu pienācīgi jāsasaista ar dotācijām; uzsver, ka ES budžeta samazināšanas gadījumā nepieciešams vairāk koncentrēties uz ES pamatmērķiem un ES pievienoto vērtību, īpašu uzsvaru liekot uz izaugsmes un darbvietu izveides stimulēšanu un nevienlīdzības un reģionālo atšķirību mazināšanu; uzsver Komisijas paziņojumu, ka finanšu instrumenti ir piemēroti tikai ieņēmumus nesošiem projektiem; uzskata, ka līdz ar to dotācijas un subsīdijas būs vajadzīgas arī turpmāk; uzsver riskus, kas saistīti ar tādiem finanšu produktiem kā pašu kapitāls, ieguldījumu fondi un citi obligāciju veidi; norāda, ka finanšu instrumentu īpatsvara palielināšanai nebūtu jāietekmē neatmaksājami finanšu ieguldījumi, jo tas traucētu nepieciešamajam līdzsvaram; norāda, ka iespēju noteikt saistošus mērķus finanšu instrumentu izmantošanai DFS pēc 2020. gada nevar uzskatīt par realizējamu; uzskata, ka dalībvalstu loma būtu jāuzsver, izmantojot piemērotas līdzfinansējuma likmes, kas nodrošinātu valstu apņēmību; norāda, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par makroekonomiskajiem nosacījumiem, un uzsver, ka saiknei starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgada ekonomiskās pārvaldības procesiem ir jābūt līdzsvarotai, abpusējai un tai jāierobežo ietekme uz ESI fondu līdzekļu saņēmējiem; uzskata, ka ESI fondi katrā ziņā jākoncentrē uz jomām, kur visvairāk nepieciešama kopīga rīcība, piemēram, izaugsmes un konkurētspējas veicināšana vai pielāgošanās klimata pārmaiņām un resursefektivitātes sekmēšana; uzsver, ka ES finansējumam būtu jāpapildina valstu budžeti, sniedzot reālu papildināmību un nodrošinot pasākumu veikšanu jomās, kas nav iekļautas valstu budžetos;

6.  uzsver, ka jebkāds risinājums, kas nozīmē īstermiņa DFS, ir nepieņemams, jo tas traucētu ilgtermiņa plānošanai un negatīvi ietekmētu politikas jomu, arī kohēzijas politikas, paredzamību; uzskata, ka vienīgā alternatīva pašreizējam DFS darbības ilgumam ir 5+5 gadus ilgs periods ar obligātu vidusposma novērtēšanu, ja Komisija nodrošina netraucētu pāreju starp plānošanas periodiem, un tam būtu nepieciešami stingrāki saistību atcelšanas noteikumi, īsākas programmu slēgšanas procedūras un ātrāks programmu izveides un uzsākšanas process; prasa, lai nākamā DFS nodrošinātu iedzīvotāju veiktu uzraudzību lielākā apmērā, cita starpā nostiprinot kohēzijas politikā partnerības principu un sasaistot to ar citām politikas jomām; atkārtoti prasa piemērot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās ES budžeta daļās;

7.  prasa aktualizēt reģionālās attīstības programmu prioritātes, lai ņemtu vērā mainīgos apstākļus un izmantotu jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības; uzskata, ka kohēzijas politikai jo īpaši būtu jātiecas stiprināt zināšanu ekonomiku un stimulēt inovāciju; turklāt uzskata, ka DFS ir jābūt elastīgākai, lai varētu risināt neparedzētas problēmas; uzsver, ka Komisijas nostāja ir rast pareizo līdzsvaru starp stabilitāti un finansējuma elastīgumu; uzskata, ka reģionālā bezdarba līmenis un reģionālais sociālā progresa indekss ir piemēroti rādītāji; uzsver, ka nozīmīgu izaugsmes līmeni, kas vajadzīgs darbvietu izveidei un attīstībai, nevar panākt bez kopīgiem centieniem īstenot labu ekonomikas politikas pasākumu kopumu, ko būtu jāveido ieguldījumiem, strukturālajām reformām un fiskālajai konsolidācijai; uzsver kohēzijas politikas lomu no Parīzes nolīguma (COP 21) izrietošo mērķu sasniegšanā un pārejas uz mazoglekļa un aprites ekonomiku nodrošināšanā; norāda — lai nodrošinātu kohēzijas politikas budžeta labāku īstenošanu turpmāk, šī politika ir pamatīgi jāvienkāršo, pamatojoties uz augsta līmeņa grupas ieteikumiem, un ir jāapsver proporcionalitātes principa plašāka piemērošana papildus reģionu nošķiršanai, īstenojot ESI fondu programmas; uzsver reģionālās politikas nozīmi visneaizsargātāko reģionu, piemēram, vismazāk attīstīto un tālāko reģionu, aizsardzībā;

8.  uzsver reģionālo pārrobežu iniciatīvu nozīmi Eiropas integrācijas un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes un darbvietu izveides veicināšanā; uzsver, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un Kohēzijas fondam arī turpmāk ir jābūt ieguldījumu infrastruktūrā galvenajiem avotiem un ka finansējuma apropriācijām jāatbilst valdošajam lielajam pieprasījumam un milzīgajam pieteikumu skaitam; norāda, ka Eiropas teritoriālā sadarbība (Interreg) ir svarīga joma ar ES pievienoto vērtību, ar ko nodrošināt kopīgu projektu turpināšanu pāri robežām un visā ES un saiknes starp šādiem projektiem; uzskata, ka šīs pārrobežu iniciatīvas jo īpaši rāda Eiropas Savienības pievienoto vērtību;

9.  atgādina, ka ieguldījums 1.a izdevumu kategorijā parāda spēcīgu un pozitīvu ietekmi uz politikas jomām; uzskata, ka finansējumam, ko saņem tādas programmas kā “Apvārsnis 2020” pēctece, būtu divkārši jāpārsniedz saskaņā ar tagadējo pamatprogrammu pieejamais finansējums; norāda, ka aplēses, pieprasījums un sekmju rādītāji liecina, ka šāds palielinājums mazinātu pētniecības un inovācijas finansējuma neatbilstību;

10.  prasa Komisijai panākt lielāku sinerģiju un komplementaritāti — un turpināt to veicināt — starp dažādiem ES fondiem, cita starpā kohēzijas politiku, pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), lai nepieļautu atšķirīgu noteikumu piemērošanu vienādiem projektiem tikai tāpēc, ka tie īstenoti, pamatojoties uz atšķirīgiem instrumentiem, un strādāt, lai sasniegtu mērķi izvirzīt vienus un tos pašus noteikumus vienādiem projektiem, arī tad, ja tos finansē no atšķirīgām ES politikas jomām un izmantojot atšķirīgus instrumentus, jo tas samazinātu birokrātiju un labuma guvējiem vienkāršotu ES līdzekļu izmantošanu, neskarot ESI fondu finanšu apropriāciju integritāti; norāda, ka iespējams uzlabot finanšu instrumentu apguvi un sinerģiju ar dotācijām; šajā sakarībā uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus dotācijām un finanšu instrumentiem; uzskata, ka nepieciešams turpināt visu ESI fondu darbību pēc 2020. gada, arī Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda darbību;

11.  uzskata, ka jaunās DFS sakarā ir svarīgi nodrošināt, ka budžeta noteikumi un noteikumi par kohēzijas politikas izdevumiem beidzot tiek līdzsvarotā veidā vienkāršoti, nekaitējot kohēzijas politikas transversālajiem principiem, lai pozitīvi ietekmētu jaunās DFS ilgtspēju, kā arī lai samazinātu labuma guvēju izjusto slogu; prasa Komisijai turpināt vienotu noteikumu kopuma pieejas izpēti, lai mudinātu vairāk labuma guvējus pieteikties ES finansējuma saņemšanai, jo tas būtu stimuls krietni skaidrāku un vienkāršāku īstenošanas noteikumu izveidei un nodrošinātu ES atbalsta integrētu stratēģisko plānošanu; prasa izveidot vienkāršošanas prēmiju, ko piešķirt dalībvalstīm par efektīviem birokrātijas samazināšanas un ES finansējuma pārvaldības uzlabošanas pasākumiem; uzsver, ka saistībā ar DFS darbības rezultātu maksimālu uzlabošanu attiecībā uz nosacījumiem ir svarīgi rast pareizo līdzsvaru, lai neapdraudētu ieguldījumus; uzsver, ka “Omnibus” pakete sniedz lielāku potenciālu attiecībā uz ierosināto vienkāršošanu un elastīgumu; tādēļ uzskata, ka tā būtu jāievieš un jāpilnveido pēc 2020. gada; aicina Komisiju palielināt spēju veidošanas atbalsta piedāvājuma efektivitāti un šo piedāvājumu paplašināt, aptverot vietējās, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes un labuma guvējus; prasa, lai Komisija attīstītu ex ante nosacījumu sistēmas pozitīvos elementus, vienlaikus samazinot attiecīgo administratīvo slogu attiecībā uz novērtējumu un procedūru; aicina Komisiju nostiprināt administratīvās spējas veidošanas pasākumus ar mērķi efektīvāk apgūt līdzekļus; mudina plašāk izvērst pasākumus, ko iedvesmojis Komisijas nesenais ziņojums “Zemu ienākumu un zemas izaugsmes reģionu konkurētspēja: ziņojums par atpalikušajiem reģioniem”;

12.  prasa palielināt Eiropas Savienības Solidaritātes fonda budžetu un to papildus pārskatīt, jo īpaši attiecībā uz pārskatītās ES Solidaritātes fonda regulas 4.a pantā noteikto maksimālo robežvērtību avansa maksājumiem (šobrīd EUR 30 miljoni), lai efektīvi un ātri novērstu lielāku daļu no dabas katastrofu izraisītajiem postījumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

9.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

4

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, John Flack, Iratxe García Pérez, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Paul Nuttall, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Andor Deli, Raffaele Fitto, John Howarth, Ivana Maletić, Tonino Picula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

James Carver, Esther Herranz García, Susanne Melior

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Raffaele Fitto, John Flack, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Andor Deli, Esther Herranz García, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Maria Spyraki, Joachim Zeller, Lambert van Nistelrooij

S&D

Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, John Howarth, Louis-Joseph Manscour, Susanne Melior, Jens Nilsson, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Derek Vaughan

4

-

EFDD

James Carver, Paul Nuttall

ENF

Steeve Briois

NI

Konstantinos Papadakis

4

0

EFDD

Rosa D’Amato

GUE/NGL

Martina Michels, Ángela Vallina

Verts/ALE

Monika Vana

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (26.1.2018)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Sofia Ribeiro

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kā Savienības vecākās kopējās politikas milzīgo nozīmi publisko mērķu sasniegšanā un reaģējot uz jauniem izaicinājumiem ar secīgām reformām, kas ir būtiski, piemēram, ražojot augstas kvalitātes pārtiku, piegādājot nepārtikas preces un sniedzot pakalpojumus šajā jomā, panākot pārtikas drošību un lauku teritoriju apdzīvotības stabilizāciju un saglabāšanu, lai nodrošinātu pārtiku par pieņemamām cenām aptuveni 500 miljoniem Eiropas patērētāju, teritoriālo līdzsvaru un sociālo kohēziju un garantētu, ka lauku rajoni ir ilgtermiņā ilgtspējīgi; turklāt norāda to, ka katram ES pilsonim tas izmaksā tikai EUR 0,32 dienā; atgādina, ka lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība veido 16 % no Eiropas rūpniecības kopējā apgrozījuma un nodrošina vairāk nekā 44 miljonus darbvietu visā pārtikas apgādes ķēdē, 10 miljonus darbvietu tieši lauksaimniecībā, 11 miljonus lauku saimniecību un EUR 130 miljardus gadā kā ienākumus no eksporta; uzsver, ka KLP ar abiem pīlāriem palīdz stabilizēt lauksaimnieku ienākumus, vienlaikus veicinot vides programmas un saimniecisko darbību lauku apvidos;

2.  norāda, ka pašreizējā DFS 2014.–2020. gadam un pirmo reizi vēsturē KLP vairs nav ES politika ar vislielāko budžetu (pēdējās trīs desmitgadēs tās īpatsvars DFS diemžēl ir samazinājies no 75 % no DFS līdz 38 %); skaidri norāda, ka pēc vairākām politikas reformām KLP izdevumi ir samazināti un kļuvuši mērķtiecīgāki, vairāk orientēti uz tirgu un vērsti uz ES lauksaimniecības konkurētspējas uzlabošanu;

3.  turklāt norāda, ka papildu uzdevumi un mērķi, par kuriem tirgus ne vienmēr nodrošina atalgojumu, tika iekļauti KLP, nepalielinot tās budžetu, un tas notika laikā, kad ES paplašinājās, uzņemot vairāk dalībvalstu; uzsver, ka izaicinājumu un prasības ir palielinājušās, tostarp, piemēram, vajadzība nodrošināt, ka pārtikas krājumi ir droši un ka tiek aizsargāti vides resursi, vajadzība attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, zaļināšanu un veikt investīcijas jaunās lauksaimniecības tehnoloģijās un vajadzība mazināt klimata pārmaiņu sekas un ietekmi;

4.  mudina Komisiju KLP budžetu laikposmam pēc 2020. gada palielināt vai vismaz saglabāt pašreizējā līmenī, , lai varētu saglabāt KLP divu pīlāru struktūru ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem visās nozarēs, sasniegt galvenos mērķus — palielināt lauksaimnieku ienākumus, aizsargāt un radīt darbvietas, nodrošināt inovāciju un panākt atbilstību ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kā arī lai izpildītu solījumus īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām; uzskata, ka jebkāds turpmāks KLP budžeta samazinājums negatīvi ietekmēs lauksaimniecības nozares konkurētspēju un reģionālo attīstību Eiropas Savienībā Eiropas lauksaimniecības kopienās un lauku apvidos, tāpēc Parlaments šādu iespēju pilnībā noraida;

5.  uzskata, ka KLP budžetam būtu jāatspoguļo šīs politikas lielā Eiropas pievienotā vērtība, ko veido gan lauksaimniecības pārtikas produktu vienotais tirgus, gan sociālie, vides un kohēzijas ieguvumi ES līmenī, un norāda, ka KLP vairs nav tikai nozares politika; uzskata, ka KLP budžeta samazināšana atbilstoši ES-27 IKP mazinātu KLP efektivitāti Savienības mērķu sasniegšanā; uzskata, ka šīs politikas budžeta apmēram vajadzētu pilnībā atbilst tās statusam Savienībā finansiālā izteiksmē;

6.  uzsver, ka KLP ir visaptveroša un pilnvērtīga ES politika, kas ir viens no Eiropas integrācijas stūrakmeņiem; norāda, ka ar šo politiku tiek sasniegts aizvien vairāk publisko mērķu un tā elastīgi reaģē uz jaunām problēmām un ES un tās sabiedrības mainīgajām vajadzībām, veicot reformas; norāda, ka tā ir atbildīga par konkurences apstākļiem vienotajā tirgū, tādējādi nosakot to apstākļu paredzamību un stabilitāti, kuros tiek īstenoti lauksaimniecības pasākumi;

7.  ar bažām norāda, ka neskaidrība par KLP nākotni DFS kontekstā jau tagad negatīvi ietekmē lauku apvidus, mazinot lauksaimniecībā strādājošo cilvēku motivāciju un tādējādi veicinot situāciju, kas varētu izraisīt krīzes Eiropas Savienībā gan nozarē, gan pārtikas piegādes jomā;

8.  uzsver, ka KLP un tās budžets veido kopēju darbības satvaru lauksaimniecības nozarei Eiropas Savienībā un šo elementu trūkums Eiropas projektā neļautu lauksaimniecības pārtikas produktu kopējam tirgum efektīvi darboties ES, jo dalībvalstis savstarpēji sacenstos lauksaimniecībai sniegtā atbalsta jomā, tādējādi kropļojot konkurenci;

9.  vērš uzmanību uz Komisijas vērienīgajām ambīcijām saistībā ar sarunām par tirdzniecību un piekļuves Eiropas lauksaimniecības tirgum atļaušanu vairākiem pasaules viskonkurētspējīgākajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem; no otras puses, uzsver, ka Eiropas sabiedrība sagaida, ka lauksaimnieciskā ražošana ES notiks, ievērojot vienas no visaugstākajām normām un standartiem attiecībā uz pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, dzīvnieku labturību, vides aizsardzību un klimata aizsardzību; šajā sakarā uzsver KLP un ar to saistītā finansiālā atbalsta svarīgo kompensējošo lomu Eiropas lauksaimniecības konkurētspējas saglabāšanā;

10.  aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai vienkāršotu KLP finansēšanas sistēmu, samazinātu lauksaimnieku finansiālo un administratīvo slogu un nodrošinātu pienācīgu publisku informāciju par KLP un tās budžetu, jo publiskotais atbalsta apjoms var būt maldinošs, īpaši ņemot vērā to, ka sabiedrība neapzinās, ka dalībvalstis, 1962. gadā izveidojot KLP, apvienoja resursus, lai izveidotu kopēju politiku un vienotu tirgu lauksaimniecības ražojumiem, un līdz ar to dalībvalstīs nav tai līdzvērtīgas valsts līmeņa politikas; uzsver nepieciešamību palielināt izpratni par ES būtisko lomu, atbalstot Eiropas pārtikas ražošanu, un vērš uzmanību uz to, ka KLP eiropiešiem nodrošina ne tikai augstas kvalitātes produktus par ļoti pieņemamām cenām, bet sniedz arī slēptu priekšrocību, atstājot patērētāju rīcībā papildu brīvos līdzekļus, kas veicina citu ekonomikas nozaru attīstību; uzsver, ka tas tā var turpināties tikai tad, ja KLP budžets tiek palielināts vai vismaz saglabāts; norāda — ja visas politikas tiktu pilnībā finansētas no ES budžeta, KLP veidotu tikai 1 % no minētā budžeta, kas ir pilnīgi pamatoti, ņemot vērā, ka tā apgādā ar pārtiku vairāk nekā 500 miljonus eiropiešu; uzsver, ka KLP veido mazāk nekā 0,4 % no ES un dalībvalstu kopējiem publiskajiem izdevumiem un tā nav liela summa salīdzinājumā ar vidēji 49 % no ES IKP, kas tiek tērēti publiskajiem izdevumiem; uzsver, ka ES lauksaimnieki ievēro augstus dzīvnieku labturības, vides un pārtikas nekaitīguma standartus, tāpēc viņiem būtu jāsaņem atbalsts šādas svarīgas prakses turpināšanai;

11.  uzsver, ka pašreizējā lauksaimniecības tirgu nestabilitāte un lielais cenu svārstīgums uzskatāmi parāda, ka ir jāsaglabā lauku saimniecību subsīdijas, jo tās ļauj efektīvāk risināt un kontrolēt tirgus neveiksmes; šajā sakarā atzīst, ka lauksaimnieki nav bijuši ieguvēji no pārtikas cenu un produkcijas pārdošanas apjoma pieauguma pēdējos gados; uzstāj, ka ir vajadzīgs konkrēts atbalsts, lai novērstu aizdevumu nepieejamību lauksaimniekiem un no lauksaimniecības gūto ienākumu samazināšanos; turklāt atgādina, ka Eiropas patērētāji nav gatavi maksāt par pārtiku cenu, kas nenoliedzami būtu augstāka, ja lauksaimniecības nozare nesaņemtu publisko atbalstu;

12.  uzsver — lai gan lauku saimniecību subsīdijas ir nenozīmīga summa salīdzinājumā ar dalībvalsts kopējo IKP, tām ir būtiska nozīme lauksaimniecības nepārtrauktības un lauksaimnieku ienākumu nodrošināšanas ziņā; atkārtoti norāda, ka KLP ir būtiska nozīme lauku saimniecību ienākumu svārstību mazināšanā, kā arī atbalsta sniegšanā jauniem lauksaimniekiem saistībā ar ienākšanu lauksaimniecības nozarē un savu saimniecību ienesīguma nodrošināšanu, tādējādi tieši un netieši radot darbvietas nozarē;

13.  norāda, ka ienākumu svārstībām, kas rodas no cenu svārstībām, kuras izraisa lauksaimniecības nozares apstākļu pasliktināšanās, ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo palielinās ražošanas izmaksas; uzsver, ka KLP nepietiekami risina lauksaimniecības ienākumu svārstību un lauksaimniecības tirgu nestabilitātes jautājumu un KLP budžeta samazināšana, visticamāk, šo problēmu vēl vairāk saasinās, skarot visneaizsargātākos nozares sektorus;

14.  aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kāda summa nonāktu atpakaļ Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF), ja visā ES tiktu piemēroti tiešo maksājumu ierobežojumi EUR 150 000, EUR 100 000 un EUR 50 000 apmērā;

15.  atgādina, ka Brexit paredzamā ietekme uz KLP būs no EUR 3,8 miljardiem līdz EUR 4,1 miljardam gadā, un tādēļ aicina Komisiju kompensēt šo zudumu, atrodot alternatīvus finansēšanas veidus, piemēram, palielinot dalībvalstu iemaksu kā procentuālo daļu no nacionālā kopienākuma, izstrādājot jaunus pašu resursu veidus, īstenojot dažas no reformām, ko ierosinājusi Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos, un uzlabojot KLP darbību, tādējādi cenšoties panākt, lai KLP budžets pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, paliktu neskarts un KLP spētu pilnībā atbildēt uz pašreizējiem un turpmākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas lauksaimniecība;

16.  aicina Komisiju atvieglot lauksaimniecības nozarei piekļuvi citiem finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF); uzskata — ja tiks paredzēti jauni nosacījumi KLP maksājumiem, Komisijai būtu attiecīgi jāpalielina tās budžets; uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu, lai reaģētu uz dažādajām cikliskajām krīzēm jutīgajās nozarēs, piemēram, piena, cūkgaļas, augļu un dārzeņu nozarē, un uzsver, ka būtu jācīnās pret cenu svārstīgumu, ierosinot jaunus instrumentus, ņemot vērā brīvās tirdzniecības nolīgumu iespējamo ietekmi uz šīm nozarēm un paturot prātā, ka pieaug nepieciešamība veicināt Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju pasaulē; turklāt vērš uzmanību uz ārēju apstākļu aizvien lielāko ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību un KLP un no tā izrietošo vajadzību pēc papildu instrumentiem, ar ko cīnīties pret iespējamām turpmākām lauksaimniecības tirgus krīzēm, kuras radušās ārpus ES robežām;

17.  uzsver labākas budžeta kontroles nozīmi un aicina Komisiju izstrādāt politiku, kas ļautu gūt labāku pārskatu par ES nodokļu maksātāju naudas izlietojuma mērķiem un rezultātiem;

18.  uzsver, ka Komisijai ir jāsaglabā tiešie maksājumi neskarti, jo tie palīdz novērst konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm, un jāsaglabā ES lauksaimniecības produktu ārējā konkurētspēja; dedzīgi noraida jebkāda valsts līdzfinansējuma ieviešanu, kas nozīmētu daļēju KLP atgriešanu valsts līmenī un varētu izraisīt to, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga KLP, tādējādi radot ievērojamas priekšrocības neto iemaksu veicējiem ES budžetā un traucējot vienotā tirgus darbību; uzsver, ka KLP kā vienīgā pilnīgi integrētā ES līmeņa politika palīdz nodrošināt visaugstāko Eiropas pievienoto vērtību un valsts līmenī finansēta lauksaimniecības politika būtu ievērojami dārgāka; noraida jebkādus mēģinājumus piespiest dalībvalstis līdzfinansēt KLP; atzīst, ka ir svarīgi arī turpmāk finansēt lauku attīstības programmas, ņemot vērā to devumu Eiropas teritoriālajai un sociālajai kohēzijai, jo lauku apvidi veido 90 % no ES; mudina Komisiju pienācīgi ņemt vērā atšķirīgās ražošanas un darbaspēka izmaksas, kā arī lauksaimniecības ieguldījumu nodarbinātībā konkrētā dalībvalstī, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā turpinot gan tiešo maksājumu konverģenci Savienībā, gan iekšējo konverģenci starp dalībvalstīm un to reģioniem; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt dalībvalstīm pieejamo pasākumu daudzveidību, tostarp brīvprātīgu saistīto atbalstu, lai saglabātu ražošanu nozarēs, kurām ir izšķiroši svarīga nozīme jutīgos apgabalos, taču neradot iekšējā tirgus kropļojumus; uzsver, ka tiešie maksājumi ir svarīgs drošības tīkls un ienākumu atbalsts lauksaimniekiem;

19.  uzsver, ka lauksaimniecība, īpaši primārā ražošana, ir sevišķi jutīga pret klimata izraisītu dabas parādību (sausuma, plūdu, vētru, nokrišņu u. c.) nodarītajiem postījumiem, un tādēļ mudina Komisiju izstrādāt mehānismu, ar kuru atbalstīt šādu postījumu mazināšanas un novēršanas pasākumus un kurš varētu ietvert arī lauksaimniecības produktu primārajiem ražotājiem paredzētu kompensāciju par zaudējumiem, ko radījušas klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas;

20.  aicina Komisiju saistībā ar nākamo KLP budžetu apsvērt iespēju atjaunot šo nozari, atvieglojot iespēju jauniešiem un jauniem lauksaimniekiem sākt darbu šajā nozarē un gados vecākiem cilvēkiem — aiziet no tās; mudina Komisiju turpināt izstrādāt paaudžu maiņas pasākumus, tādējādi atbalstot lauksaimniecības nozares modernizāciju un atjaunošanos, vienmēr paturot prātā nepieciešamību izmantot un nodot zināšanas;

21.  atgādina, ka lielākā daļa lauku apvidu atrodas ES vismazāk attīstītajos reģionos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami zemāks nekā vidēji Eiropā; tādēļ uzskata, ka lauku attīstība joprojām ir nozīmīgs izaicinājums līdzsvarotas teritoriālās attīstības kontekstā un ka šiem reģioniem ir apvidiem atbalsts, lai paaugstinātu nodarbinātību un dzīves līmeni, kā arī attīstītu ar lauksaimniecību nesaistītas nozares; uzsver, ka ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšana Eiropas Savienībā joprojām ir uzdevums, kas jāizpilda ar ES budžeta palīdzību; tādēļ uzskata, ka būtu jāpalielina lauku apvidiem KLP paredzētais ES budžeta finansējums, savukārt kritērijos, pēc kuriem šo atbalstu sadala dalībvalstīm, arī turpmāk būtu jāņem vērā atšķirības lauku iedzīvotāju labklājības, skaita un lauksaimniecībai atvēlēto platību ziņā;

22.  aicina arī turpmāk sniegt mērķtiecīgu atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuriem ir visvairāk nepieciešama palīdzība, tostarp ģimenes saimniecībām un mazajām un vidējām lauku saimniecībām, un lauksaimniekiem apgabalos, kur ir dabas ierobežojumi, kā arī vismazāk attīstītajos, kalnu un tālākajos reģionos, tādējādi nodrošinot efektīvāku pārtikas ražošanu un apgādi ar pārtiku visās ES daļās un novēršot iedzīvotāju skaita mazināšanos lauku apvidos; aicina precīzi un mērķtiecīgi piešķirt atbalstu tiem, kas tiešā veidā apstrādā zemi, neizslēdzot nepilna laika lauksaimniekus, kuri daudzos gadījumos ir dažādojuši savas darbības un kurus nevajadzētu sodīt par šādiem centieniem; norāda, ka lauksaimniecības nozarei izšķiroši svarīgi ir tas, lai tiktu stimulēta turpmāka nodarbošanās ar lauksaimniecību, nodrošinot KLP pienācīgu turpmāko budžetu un piemērojot pozitīvu diferenciāciju visneaizsargātākajām teritorijām; aicina Komisiju paredzēt piešķirt lielāku finansējumu attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmām (POSEI), kā Parlaments to ir aicinājis, lai aizsargātu šo attālajiem reģioniem ļoti svarīgo sistēmu; atgādina, ka trīs dalībvalstis ir tiesīgas piedalīties šajās programmās, kuras veido mazāk nekā 1 % no KLP budžeta; īpaši norāda, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība, piemēram, programma LEADER, ir izrādījies efektīvs KLP līdzekļu izlietojuma veids; prasa nākamajā DFS piešķirt lielāku finansējumu ražotāju organizāciju izveidei un attīstībai;

23.  aicina Komisiju nākamajā DFS atbalstīt lauksaimnieku piekļuvi inovācijām, tādām kā modernas selekcijas metodes un precīzā lauksaimniecība, palielinot sinerģiju starp dažādiem finansēšanas programmu veidiem un pievēršot lauksaimniecībai lielāku uzmanību ES pētniecības programmās; norāda uz jaunu tehnoloģiju aizvien lielāko nozīmi un potenciālu lauksaimniecības jomā, taču uzsver, ka lielai daļai lauksaimnieku tās joprojām ir nepieejamas;

24.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par tiesisko regulējumu attiecībā uz pārtikas apgādes ķēdi Eiropas Savienībā un garantēt tam pienācīgu finansējumu, lai cīnītos pret negodīgu tirdzniecības praksi vienotajā tirgū un nodrošinātu lauksaimniekiem zināmu pārredzamību un noteiktību, tādējādi dodot viņiem iespēju pieņemt labi pārdomātus lēmumus, kas nāktu par labu ne tikai pašiem lauksaimniekiem, bet arī patērētājiem, un ļautu izvairīties no tādas prakses kā pārdošana zem pašizmaksas un no tās izrietošās lauksaimniecības ienākumu krišanās; prasa finansēt pasākumus, kuri palielina lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgākus nosacījumus pārtikas piegādes ķēdē; atgādina, ka Parlaments ar pārliecinošu vairākumu ir atbalstījis ES tiesisko regulējumu cīņai pret negodīgu tirdzniecības praksi;

25.  pieņem zināšanai ražotāju interesi par ES produktu popularizēšanas programmām un aicina Komisiju saglabāt pašreizējo tendenci palielināt šādu programmu resursus, tomēr vienlaikus izvērtējot ar tām saistītās administratīvās prasības un nosacījumus, kas bieži rada grūtības, īpaši maziem un vidējiem, kā arī jauniem ražotājiem un tos pārstāvošām asociācijām;

26.  uzskata, ka pirmie četri scenāriji, ko Komisija izklāstījusi 2017. gada marta baltajā grāmatā, nav pietiekami vērienīgi; uzsver, ka piektais scenārijs ir jāņem par izejas punktu visās diskusijās par turpmāko ES budžetu pēc 2020. gada; uzskata, ka nākamās DFS ilgumam vajadzētu būt iespējami garam (vismaz septiņi gadi) ar ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz ES lauksaimniecības nozares attīstību laikposmā līdz 2050. gadam, lai nodrošinātu KLP finansējuma paredzamību un stabilitāti nākotnē, īpaši ņemot vērā pārtikas apgādes drošības nozīmību un pieaugošo nestabilitāti šajā nozarē, kā arī lai palielinātu iespēju veiksmīgi īstenot izmēģinājuma programmas.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOM

ITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

3

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Stefan Eck, Jens Gieseke, Maria Heubuch, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Hannu Takkula, Tom Vandenkendelaere, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Jens Gieseke, Esther Herranz García, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Tom Vandenkendelaere

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Karin Kadenbach, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

ECR

Jørn Dohrmann, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson, Stanisław Ożóg

ALDE

Ivan Jakovčić, Ulrike Müller, Hannu Takkula

ENF

Philippe Loiseau, Laurenţiu Rebega

3

-

GUE/NGL

Stefan Eck, Luke Ming Flanagan

EFDD

John Stuart Agnew

5

0

ECR

Richard Ashworth

Verts/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

EFDD

Marco Zullo

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Zivsaimniecības komitejas ATZINUMS (23.11.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Clara Eugenia Aguilera García

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka, ņemot vērā zvejas sociālekonomisko nozīmi ES piekrastes reģionos, ir vajadzīgs būtisks un pieejams zivsaimniecības fonds, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), nodrošinātu Eiropas akvakultūras un zvejniecības ilgtspēju, ieviestu selektivitātes plānu nolūkā novērst izmetumus, samazinātu finansiālo slogu, kas rodas izkraušanas pienākuma dēļ, un sekmētu minēta pienākuma izpildi, kā arī lai sasniegtu mērķi par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; turklāt uzsver, ka šādam fondam ir arī jāpalīdz zivsaimniecības nozarē veikt pārstrukturēšanu, kas kļuvusi nepieciešama vairāku iemeslu dēļ, un šis process var ietvert tādus pasākumus kā izkraušanas pienākuma piemērošana un nepiesārņojošu dzinēju aizstāšana;

2.  uzsver, ka KZP ir ekskluzīvā ES kompetencē un tādēļ ES šajā politikas jomā vajadzētu būt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai sasniegtu tālejošus mērķus, kas noteikti pamatregulā; tomēr atgādina, ka pašreizējais Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) veido tikai 0,6 % no kopējās 2014.–2020. gada DFS; uzsver, ka EJZF finansējumu vajadzētu saglabāt vismaz pašreizējā līmenī, ņemot vērā zvejas sociālekonomisko nozīmi Eiropas Savienības piekrastes reģionos;

3.  mudina Komisiju nākamajam plānošanas periodam ierosināt lielāku EJZF finansējumu, augstākas finansējuma likmes un dažādus noteikumus par līdzfinansējumu un kompensācijām zvejniekiem slēgtajā zvejas sezonā, lai ņemtu vērā mazo nerūpnieciskās zvejas uzņēmumu vajadzības, kuri bieži saskaras ar administratīviem kavējumiem no dalībvalstu puses;

4.  uzskata, ka atsevišķos gadījumos atbalsta pasākumi zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai būtu jāsaglabā; norāda, ka tie būtu jāvērš uz flotēm, kuras ir spiestas pārtraukt darbību ārēju apstākļu dēļ, piemēram, zvejas vietas slēgšana; turklāt aicina saglabāt atbalsta pasākumus zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro pašlaik, attiecīgā gadījumā veicot arī ekonomisku revīziju par kuģu demontāžas ietekmi uz flotes līdzsvarotību un faktisko zvejas kapacitāti;

5.  norāda, ka Breksitu nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu, lai nākotnē samazinātu finansējumu; uzskata, ka ES būtu jāatrod veids, kā nodrošināt, ka iespējamais samazinājums DFS pēc 2020. gada automātiski nenozīmē mazāk līdzekļu EJZF, kuram 2018. gada budžetā jau tika samazināti līdzekļi; uzsver, ka atbalsts būtu prioritārā kārtā jāpiešķir piekrastes mazapjoma zvejai; turklāt brīdina par to, ka saistībā ar Breksita iespējamo ietekmi uz zvejniecību ir nepieciešama spēcīga budžeta pozīcija, ņemot vērā to, ka nozarei jau ir piešķirts mazāk ES budžeta līdzekļu;

6.  ierosina finansējumu palielināt ar citu finanšu instrumentu palīdzību, kas papildinātu neatmaksājamu atbalstu; turklāt ierosina atvieglot piekļuvi aizdevumu shēmai, kas nozarei dotu iespēju paplašināt finansēšanas iespējas, lai veicinātu uzņēmumu ekonomisko attīstību un turpinātu centienus mazināt ieguves rūpniecības darbību ietekmi uz vidi;

7.  uzsver, ka EJZF ir jāpiešķir pietiekams finansējuma līmenis, lai varētu ieguldīt zvejas flotu ilgtspējīgumā, selektivitātē un konkurētspējā;

8.  uzsver, ka 2014.–2020. gada EJZF apguves līmenis trīs gadus pēc tā pieņemšanas 2014. gada 15. maijā joprojām ir neapmierinošs, jo līdz 2017. gada septembrim bija izmantoti tikai 1,4 % no EUR 6,4 miljardu finansējuma; pauž cerību, ka EJZF un citu ES strukturālo un investīciju programmu apguves līmenis uzlabosies; uzsver, ka zemais apguves līmenis ir galvenokārt saistīts ar šī Eiropas fonda noteikumu novēlotu apstiprināšanu pēc KZP reformas un skaidrības trūkumu daudzos gadījumos par administratīvajām procedūrām attiecībā uz fonda atbalsta pasākumiem; tādēļ aicina nodrošināt lielāku precizitāti un vienkāršošanu šajā sakarā; aicina piemērot lielāku elastību apropriāciju piešķiršanā un jo īpaši nodrošināt iespēju ar datiem saistītu finansējumu, ko dalībvalstis nav izmantojušas, pārdalīt pētniecības institūtiem un kontroles nolūkā arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA);

9.  turklāt uzskata, ka izmaksas saistībā ar izkraušanas pienākumu būtu jāsedz no EJZF, kas nozīmē, ka šāds fonds būtu jāvienkāršo un tam būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi;

10.  uzskata, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka ES zivsaimniecības fonds, kas būs paredzēts laikposmam pēc 2020. gada, tiek apgūts ātrāk, elastīgāk un ar mazāku birokrātiju, kā arī bez kavēšanās, kas joprojām raksturīgi 2014.–2020. gada EJZF, nolūkā censties izvairīties no pašreizējās situācijas atkārtošanās;

11.  aicina Komisiju pārskatīt investīciju klauzulu, lai nodrošinātu, ka reģionālās un valsts investīcijas, kuras līdzfinansē no EJZF, netiktu iekļautas Eiropas pusgada valstu budžeta deficīta aprēķinos;

12.  atbalsta viedokli, kas plaši izplatīts nozarē un dalībvalstu pārvaldes iestādēs, ka pašreizējie finansēšanas noteikumi ir pārāk sarežģīti un varētu būt kopumā mazāk apgrūtinoši, jo īpaši projektiem, kuru finansējums ir neliels; norāda, ka būtu jāvienkāršo EJZF regula, jo ziņojums par Omnibus regulu uz EJZF neattiecās;

13.  uzsver zvejas kontroles un zinātnisko datu vākšanas nozīmi, jo šīs darbības ir KZP pīlāri; uzskata, ka tām arī turpmāk būtu jāpiešķir ES finansējums un dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni šos līdzekļus izmantot;

14.  uzskata, ka attiecībā uz jauno ES zivsaimniecības fondu būtu jāievieš proporcionalitātes noteikumi, lai maziem projektiem būtu mazāks administratīvais slogs nekā lieliem projektiem; šajā sakarā ierosina pieņemt de minimis noteikumu par maza apjoma finansiālo atbalstu no jaunā Eiropas Zivsaimniecības fonda;

15.  uzsver, ka, lai gan ES joprojām ir jūras produktu neto importētāja, Eiropas zvejniecība joprojām ir gan ļoti svarīgs veselīgas pārtikas avots Eiropas tirgum, gan pārtikas pašpietiekamības garants; uzsver, ka ES būtu arī turpmāk jācenšas novērst, ka trešo valstu produkti, kas neatbilst pārtikas, vides, un sociālajiem standartiem, kuri paredzēti Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 188, vai noteikumiem par cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, nonāk tirgū, un uzskata, ka šīs prasības būtu jāiekļauj brīvās tirdzniecības nolīgumos; uzsver, ka standartiem neatbilstošs zvejas produktu imports, kas neatbilst tiesību aktu prasībām, būtu kopumā jāierobežo un jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi zivsaimniecības produktiem; uzsver, ka būtu jāpastiprina un jāstandartizē kontroles un pārbaudes importam no trešām valstīm, lai novērstu, ka tiesību aktu prasībām neatbilstīgi produkti nonāk ES tirgū;

16.  uzsver, ka Eiropas pievienotā vērtība zvejniecības pārvaldībā līdz šim lielā mērā tika saistīta ar zvejas flotu kapacitātes samazinājumu, labu resursu pārvaldību, produktu kvalitāti un to pārstrādi; uzskata, ka DSF laikposmam pēc 2020. gada būtu jāņem vērā līdzsvars starp pieejamiem zvejas resursiem un zvejas flotes kapacitāti; uzsver, ka būtu jāņem vērā arī citi elementi ar skaitļos neizsakāmu pievienoto vērtību, piemēram, zvejniecības nozares nozīme kopienām, kuras ir ļoti atkarīgas no nozares tiešas un netiešas nodarbinātības un vietējās izaugsmes ziņā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi saglabāt neatkarīgu zivsaimniecības fondu, lai šīs kopienas atbalstītu un nodrošinātu lielāku teritoriālo kohēziju;

17.  uzsver, ka nākamajā EJZF par prioritāti būtu jānosaka piekrastes kopienas, kas atkarīgas no nerūpnieciskās zvejas, ņemot vērā to, ka tā šajās zonās ir svarīga vides un nodarbinātības ziņā, jo veido 80 % no Eiropas flotes un nodrošina 40 % no visām darbvietām primārajā sektorā, kā arī rada netiešu nodarbinātību vietējā mērogā, piemēram, tīklu izgatavošana vai kuģu remonts; turklāt uzsver, ka nākamajā EJZF par prioritāti būtu jānosaka piekrastes kopienas, kas atkarīgas no nerūpnieciskās zvejas, lai nodrošinātu izaugsmi, kā arī radītu ienākumus un darbvietas; norāda, ka šāds vēstījums tika pausts ar KZP reformu un tam tika pievērsta uzmanība jaunās politikas formulēšanā;

18.  uzsver zvejniecības sociālo un ekonomisko nozīmību vietējām kopienām un atsevišķiem jūras un piekrastes reģioniem; atzīst nepieciešamību nodrošināt, ka finanšu prognozes ir pietiekami lielas, lai piekrastes un mazapjoma zvejas nozares varētu iegūt finansējumu;

19.  uzsver, ka tradicionālajai piekrastes zvejai ir liels tūrisma potenciāls, kas netieši rada ievērojamu pozitīvu ietekmi uz citām ekonomikas nozarēm;

20.  uzsver, ka Eiropas piekrastes un salu kopienas ir un arī turpmāk būs ļoti atkarīgas no zvejniecības nozares, jo tā ietver jūras produktu pārstrādi, tūrismu, ēdināšanu, kā arī nozares augšupējos posmus — kuģu būvētavas, apkopi, remontu, drošību un jaunās tehnoloģijas; tādēļ uzsver, ka uzmanības centrā būtu jāpaliek sabiedrības virzītai vietējai attīstībai un zvejniecības vietējām rīcības grupām un to finansējuma apjoms ir jāpalielina, jo tās dod iespēju vietējām zvejniecības kopienām risināt šīs problēmas vietējā līmenī, izmantojot zināšanas par vietējām ieinteresētajām personām, lai risinātu vietējos jautājumus; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi zvejnieku ražotāju organizāciju finansējuma struktūru saglabāt nemainīgu un atbalstīt arodu pārstāvošās organizācijas;

21.  uzskata, ka kontroles pasākumi ir svarīgs un būtisks KZP elements, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un kontroles darbībām, ko veic gan Komisija, gan dalībvalstis, vajadzētu piešķirt pietiekami daudz resursu — gan ekonomisku, gan cita veida; tādēļ uzskata, ka ar nākamo fondu būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts šajā ziņā;

22.  uzsver nepieciešamību saglabāt abu zvejniecības nozares kolektīvā atbalsta instrumentu finansējuma struktūru, vietējās rīcības grupas un zvejniecības nozares ražotāju organizācijas, jo tie ir galvenie faktori zvejniecības attīstībai reģionos, kuri ir no tās atkarīgi;

23.  uzskata, ka no EJZF arī turpmāk būtu pirmkārt jāpiešķir finansiāls atbalsts piekrastes un mazapjoma zvejai, ņemot vērā tās sociālekonomisko nozīmi reģionos, kuri ir lielā mērā atkarīgi no zvejas, tomēr nesamazinot finansiālo atbalstu citām flotēm, kas arī ir nepieciešamas, lai apgādātu ES tirgu ar veselīgu pārtiku;

24.  uzskata, ka, ņemot vērā gaidāmo DFS reformu, ir nepieciešams sākt debates par iespējamu pasākumu finansēšanu atsevišķu novecojušu flotu modernizēšanai, kuras rada risku kuģošanas drošībai, piemēram, dažas tālāko reģionu flotes, ar nosacījumu, ka tas nerada zvejas kapacitātes palielinājumu;

25.  uzsver tā dēvētās zilās ekonomikas aizvien lielāko nozīmi; uzskata, ka jūras nozaru izaugsmes stratēģijas prioritātes, proti, vides ilgtspēja, resursu efektivitāte, konkurētspēja, kvalitatīvu darbvietu radīšana, akadēmiskā un profesionālā apmācība un teritoriālā kohēzija, būtu jāsaskaņo ar EJZF, izveidojot īpašu budžeta pozīciju; aicina Komisiju pārskatīt DFS finansiālos piešķīrumus jūras nozaru izaugsmei un uzsver, ka zivsaimniecības fondam vajadzētu būt svarīgai lomai šajā sakarā;

26.  atzinīgi vērtē vēlmi saistībā ar Eiropas zilās ekonomikas stratēģiju dot stimulu akvakultūras nozarei, kam ir piešķirti 20 % no EJZF, taču pauž nožēlu par to, ka administratīvi šķēršļi kavē akvakultūras attīstību; tādēļ pieprasa apsvērt, kā varētu mazināt birokrātismu dalībvalstīs;

27.  uzsver, ka ir nepieciešami atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sociālo dialogu un izmantot EJZF, lai palīdzētu apmācīt kvalificētus speciālistus jūrniecības un zivsaimniecības nozarē; uzsver, ka ir svarīgi modernizēt jūrniecības un zivsaimniecības nozari, kā arī norāda uz inovācijas nozīmi šajā sakarā; tādēļ aicina vairāk investēt tehnoloģiju attīstībā un inovācijā, jo īpaši ņemot vērā vajadzību uzlabot zvejas rīku selektivitāti saistībā ar izkraušanas pienākumu un maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma kritēriju izpildi un ņemot vērā vajadzību nodrošināt kuģu efektivitāti un apkalpes komfortu un drošību; turklāt aicina citu nozaru uzņēmumiem, kuri izstrādā priekšlikumus zivsaimniecības nozarei, nodrošināt piekļuvi finansējumam un palielināt finansēšanas iespējas, lai uzlabotu nozares saimniecisko un ekoloģisko sniegumu;

28.  uzsver, ka ir svarīgi sekmēt zivsaimniecības nozares diversifikāciju un investēt tajā, izvēršot papildinošas darbības;

29.  atgādina par vajadzību uzlabot zinātnisko datu vākšanu un nodrošināt labāku piekļuvi tiem, kā arī veicināt sadarbību un zinātnisko datu apmaiņu starp jūrniecības un zivsaimniecības nozari, no vienas puses, un zinātnieku aprindām, NVO un citām struktūrām, no otras puses, kā arī strādāt pie jaunām pētniecības darbībām un attīstīt jaunas zivsaimniecības apakšnozares, piemēram, akvaponiku;

30.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi ir sagatavot stingrus un neatkarīgus zinātniskos atzinumus zivsaimniecības resursu stāvokļa novērtēšanai, lai pieņemtu tādus lēmumus par pārvaldību, kas ļautu sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; uzskata, ka EJZF pēc 2020. gada būtu jānodrošina pietiekams finansējums zinātnisko datu vākšanas vajadzībām;

31.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt vismaz tādu pašu finansējuma līmeni EFCA, bet vienīgi tās pilnvarām attiecībā uz zvejas nozares kontroli, inspekciju un pārraudzību; prasa turpmāk palielināt EFCA lomu, lai varētu sasniegt KZP mērķus un lai EFCA konsolidētu savas darbības attiecībā uz zvejas flotu pārvaldību un uzraudzības procedūru pārraudzību; aicina Komisiju palielināt EFCA finansējumu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

France Jamet, Verónica Lope Fontagné, Francisco José Millán Mon, Maria Lidia Senra Rodríguez

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

Ruža Tomašić, Remo Sernagiotto

ENF

France Jamet

PPE

Alain Cadec, Carlos Iturgaiz, Francisco José Millán Mon, Gabriel Mato, Jarosław Wałęsa, Verónica Lope Fontagné, Werner Kuhn

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Isabelle Thomas, Renata Briano, Ricardo Serrão Santos, Richard Corbett, Ulrike Rodust

VERTS/ALE

Ian Hudghton, Linnéa Engström, Marco Affronte

2

-

EFDD

David Coburn, Mike Hookem

2

0

GUE/NGL

Liadh Ní Riada, Maria Lidia Senra Rodríguez

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (6.12.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Helga Trüpel

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigas, kā arī izmaiņas Eiropas un starptautiskajā politiskajā vidē ir pamats pārskatīt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) struktūru, lai to pielāgotu Savienības vajadzībām; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi izvērtēt Breksita iespējamās sekas un ietekmi, sākt visaptverošu DFS reformu un nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus, lai novērstu jebkādu negatīvu Breksita ietekmi gan uz finansējuma līmeni, kas paredzēts ES mēroga sadarbības programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, mediji, jaunatne, sports un pētniecība, gan uz personām, kuras strādā attiecīgajās nozarēs;

2.   pauž atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, mediji, jaunatne, sports, pētniecība un pilsoniskums, kurām ir skaidri pierādīta Eiropas pievienotā vērtība un kuras saņēmēju vidū ir pastāvīgi populāras, un aicina ievērojami palielināt saistību un maksājumu apropriācijas, kā arī ilgtermiņa un saskaņotas investīcijas, lai ar DFS laikposmam pēc 2020. gada nodrošinātu šo programmu mērķu sekmīgu sasniegšanu;

3.  uzskata, ka nākotnes DFS struktūrai būtu jāatbilst vismaz šādiem kritērijiem:

i)  vienkāršība, proti, izdevumu kategoriju reforma, kas ļautu pilsoņiem saprast to mērķus; uzskata, ka izglītības un apmācības, jaunatnes, kultūras un sporta programmas būtu jāapvieno vienā izdevumu kategorijā, kas pienācīgi atspoguļotu dažādos programmu mērķus;

ii)  paredzamība, proti, tāda DFS un saistīto programmu struktūra, kas līdzekļu saņēmējiem ļautu apmierinoši veikt ilgtermiņa plānošanu; aicina Komisiju saglabāt to programmu struktūru, kuru potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, tostarp programmas “Radošā Eiropa” starpnozaru daļu, jo īpaši kultūras un radošās nozares garantiju mehānismu un tā darbības, kuras tiek īstenotas kopā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un kurām ir būtiska nozīme, atbalstot kultūras un radošās nozares;

iii)  pārredzamība un demokrātiskā pārskatatbildība, proti, DFS darbības ilgums būtu jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklu; norāda, ka neatbilstība starp DFS septiņu gadu plānojumu un ES politisko un stratēģisko prioritāšu desmit gadu plānojumu varētu negatīvi ietekmēt ar Savienības programmām sasniegto rezultātu konsekventu novērtēšanu; tādēļ ierosina DFS laikposmam pēc 2020. gada izstrādāt uz 10 gadiem ar obligātu un saturīgu pārskatīšanu pēc pirmajiem 5 gadiem;

iv)  pielāgošanās spēja, jo pieredze, kas gūta saistībā ar 2014.–2020. gada DFS, liecina, ka tā nespēj reaģēt uz jaunām problēmām, neietekmējot esošās programmas; uzskata, ka nākamajā DFS ir vajadzīgs lielāks elastīgums un lielākas rezerves, kā arī jāievieš princips “jauni naudas līdzekļi jaunām iniciatīvām”, lai izvairītos no jaunu iniciatīvu finansēšanas no ES budžeta uz jau esošo ES programmu un politikas pasākumu rēķina; šajā sakarā uzsver, ka kultūras un izglītības programmās ilgtermiņa stabilitātei ir būtiska nozīme; aicina Komisiju un Padomi tādēļ apsvērt iespēju nākamajā DFS palielināt saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu; uzskata, ka ar elastīgumu būtu jānodrošina iespēja pilnībā izmantot DFS saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus;

v)  atbildība — prioritārā kārtā ir jārīkojas, lai nepieļautu jaunu maksājumu krīzi pašreizējās DFS laikā; uzskata, ka liela uzmanība jāpievērš tam, lai izvairītos no neizpildīto maksājumu uzkrāšanās, kādu konstatēja iepriekšējās DFS (2007–2013) beigās un pašreizējās DFS (2014–2020) sākumā; sagaida, ka saistību apropriāciju palielinājumu papildinās atbilstošs apropriāciju palielinājums savlaicīgiem maksājumiem; pauž nožēlu par to, ka maksājumu kavējumu sekas ir būtiskas un tiem ir īpaši nopietna ietekme uz mazām organizācijām izglītības, kultūras un radošajās nozarēs, tādējādi arī tieši ietekmējot ES budžeta līdzekļu saņēmējus, piemēram, studentus, augstskolas, MVU un pētniekus;

4.  uzskata, ka pietiekamas un ilgtermiņa investīcijas izglītības un kultūras jomā ir būtiskas, lai ļautu ES pilsoņiem aktīvi un efektīvi piedalīties ES politiskajā un demokrātiskajā dzīvē;

5.  stingri atbalsta nepieciešamību samazināt no NKI gūtiem resursiem nākošo iemaksu ES budžeta pašu resursos, ņemot vērā sistēmas visaptverošu reformu, lai ievērotu LESD 311. panta burtu un garu;

6.  ar lielām bažām norāda uz pieaugošo sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, ksenofobiju, rasismu, nacionālismu, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu Eiropā; tādēļ prasa atbalstīt efektīvus profilakses pasākumus, piešķirot lielāku finansējumu attiecīgajām ES programmām, tostarp programmām, kas ietver iniciatīvas, kuras paredz sniegt atbalstu izglītības stratēģijai, kas sekmē Eiropas pilsoniskumu, sociālo kohēziju, toleranci un cilvēktiesības, kā arī veicina atvērtu un iekļaujošu Eiropas sabiedrību kā mūsu demokrātiskā modeļa stūrakmeni saskaņā ar 2015. gada 17. marta Parīzes deklarāciju;

7.  atzīst īstermiņa un ilgtermiņa problēmas, ko dažādu kultūru bēgļu un migrantu integrācija Eiropas sabiedrībā rada jaunpienācējiem un uzņēmējvalstu sabiedrībām; uzsver, ka šajā ziņā liela nozīme ir kultūras, izglītības un sporta programmām, un aicina veikt ilgtermiņa un saskaņotas investīcijas, kā arī atbilstoši palielināt finansējumu pašreizējām un nākamajām programmu “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem” paaudzēm, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt nozīmīgu integrāciju, vienlaikus iekļaujot šo atbalstu kultūras un izglītības programmām citos ES fondos, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā (AMIF);

8.  atzīst problēmas, ar kurām Savienība saskaras izglītības, kultūras, jaunatnes un pilsoniskuma jomās, proti, faktiskā piekļūstamība ES programmām, jo īpaši personām ar invaliditāti, un nepieciešamību paplašināt programmu darbības jomu, lai tās pievērstos visiem Eiropas jauniešiem, tostarp vidusskolēniem un mācekļiem, neaprobežojoties tikai ar augstskolu studentiem, kas pašlaik veido lielāko daļu no visiem saņēmējiem; uzsver, ka šajā ziņā liela nozīme ir kultūras, izglītības un sporta programmām, un aicina veikt ilgtermiņa un saskaņotas investīcijas, izmantojot pašreizējās un turpmākās programmas “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, lai atbalstītu dalībvalstu centienus;

9.  atgādina, ka garantijas jauniešiem shēma un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir galvenie instrumenti, ar kuru palīdzību var risināt problēmu par joprojām augsto jauniešu bezdarba līmeni, un aicina turpināt to uzlabošanu, kā arī būtiski palielināt budžetu Eiropas Sociālā fonda satvarā; norāda — lai sniegtu ilgtspējīgu atbalstu kvalitatīvai jauniešu pārejai uz darba tirgu, ir nepieciešama politika, kas atbalsta pieprasījumu un investīcijas, izaugsmi veicinošas strukturālas reformas un sociālās politikas pasākumu koordinācija;

10.  uzsver nepieciešamību nostiprināt pašreizējās programmas izglītības un kultūras jomā, kā arī turpmāk atbalstīt darba ņēmēju nodarbināmību, jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis, un veicināt ES kultūras nozaru konkurētspēju;

11.  uzskata, ka nākamajā DFS būtu jāparedz īpašs finansējums neformālajai izglītībai, brīvprātīgo darbībām, kas saistītas ar Eiropas pilsoniskuma mācīšanu jauniešiem pamatskolās un vidusskolās, profesionālās izglītības un apmācības skolās un visos pārējos mācību centros, jo šāda veida darbībām ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka par ES tiek mācīts daudzās skolās visā Eiropā, palielinot Eiropas pilsoniskuma izglītības kvalitāti kopumā, kā arī netieši sekmējot Eiropas identitāti un aktīvu jauniešu pilsonisko līdzdalību;

12.  atkārtoti pauž atbalstu arī kultūras programmu “Erasmus+” un “Radošā Eiropa” ārējās dimensijas stiprināšanai, kas ir būtiska daļa no ES starptautisko kultūras attiecību stratēģijas cilvēku sadarbības aspekta, īpašu uzmanību pievēršot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī īpašām mobilitātes shēmām gados jauniem māksliniekiem un profesionāļiem, kas strādā kultūras un radošajās nozarēs; uzskata, ka būtu jāstiprina jaunās Eiropas Solidaritātes korpusa programmas ārējā dimensija;

13.  aicina nepārtraukti investēt pašreizējā un nākamajā sistēmā “ET 2020”, programmās “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, lai dotu iespēju jaunatnes organizācijām turpināt uzrunāt jauniešus un sniegt viņiem vērtīgas iemaņas un dzīvesprasmes, izmantojot mūžizglītību, uz studējošo vērstu un neformālo izglītību, kā arī ikdienējās mācīšanās iespējas, jo īpaši brīvprātīgo darbu un darbu ar jauniešiem;

14.  uzsver, ka ar lielākām investīcijām programmā “Erasmus+” būtu jānodrošina plašāka sasniedzamība, lai iekļautu tālejošākas mobilitātes iespējas studējošiem PIA, neaizsargātiem jauniešiem un jauniešiem, kas saskaras ar multiplo diskrimināciju un šķēršļiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, LGBTI personām un cilvēkiem no marginalizētām kopienām, kā arī skolēniem saistībā ar apmaiņu starp skolām;

15.  aicina investēt desmit reizes vairāk programmas “Erasmus+” turpmākajā programmā nākamajam DFS ciklam, lai sasniegtu daudz vairāk jauniešu un studējošo visā Eiropā un realizētu pilnu programmas potenciālu, atbalstot aicinājumu, ko Komisijas priekšsēdētājs Junkers pauda savā runā par stāvokli Savienībā un ko ir pauduši arī vairāki Eiropas līderi un pilsoniskās sabiedrības organizāciju koalīcija, kura vada kampaņu “Erasmusx10”; norāda, ka pašreizējā programma “Erasmus+” veido tikai 1,36 % no ES kopējā 2014.–2020. gada budžeta un tikai 4 miljoni eiropiešu no tās gūs labumu līdz tās īstenošanas beigām 2020. gadā;

16.  uzsver, ka ir svarīgi laikus apstiprināt DFS laikposmam pēc 2020. gada un ar to saistīto programmu noteikumus, lai novērstu problēmas saistībā ar programmu īstenošanu un maksimāli samazinātu pārejas periodu starp pašreizējo un nākamo periodu;

17.  uzskata, ka, ņemot vērā joprojām lielo skaitu Eiropas pilsoņu ar vāju rakstpratību vai rakstpratības grūtībām, tostarp funkcionālo un mediju analfabētismu, un to, ka aptuveni 40 % ES darba ņēmēju nav atbilstošu digitālo prasmju un 44 % iedzīvotāju ir zemas digitālās prasmes vai nav nekādu pamatprasmju, nākamajā DFS ir jāparedz ievērojami papildu resursi — papildus esošajām izglītības programmām, lai sekmētu digitālās prasmes, uzlabojot izglītības, profesionālās apmācības un mūžizglītības iespējas, kā arī atbalstītu izglītības un kultūras resursu digitalizāciju un uzlabotu to kvalitāti un pieejamību; turklāt uzsver, ka digitālo prasmju iniciatīvām ir jāaptver gan dzīves pamatprasmes, piemēram, medijpratība un digitālā pratība, kā arī īpašas darba prasmes, piemēram, kodēšana; uzsver, ka jaunajai DFS būtu jāpiedāvā iespēja izstrādāt visaptverošu ES politiku attiecībā uz digitālajām prasmēm;

18.  uzsver, ka ir svarīgi risināt jautājumu par sociālo atstumtību un iekļaut cilvēkus, kas nāk no nelabvēlīgas vides, lai nodrošinātu viņiem pilnīgu un līdzvērtīgu piekļuvi gan kultūrai, gan izglītībai;

19.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu, kas būtu programma, ar kuras palīdzību Eiropas jauniešu vidū tiktu veicināta solidaritāte, un iesaka programmu turpināt nākamajā DFS ar lielāku budžetu un kā daļu no ES jaunatnes politikas satvara;

20.  atzīst, ka kultūras un radošajām nozarēm ir svarīga loma ES un tās dalībvalstu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, un iesaka izstrādāt saskaņotu politikas satvaru, kas pievērstos specifiskām vajadzībām šī sektora turpmākajai attīstībai un sekmēšanai;

21.  uzsver nepieciešamību veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu programmu piekļūstamību un īstenošanu, samazinot birokrātiju, iespējams, ar vienkāršošanu, elastīgumu un programmu sinerģiju, un novērstu novēlotus maksājumus vai nesamaksātu rēķinu uzkrāšanos;

22.  atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt dabas un kultūras mantojumu un izmantot tā potenciālu kā ekonomikas virzītājspēku;

23.  aicina lielāku uzsvaru likt uz kvalitatīvu stažēšanos un māceklību un palielināt Eiropas jauniešu līdzdalību politikas veidošanas procesos.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.12.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Silvia Costa, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Hermann Winkler

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Goddyn

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat

PPE

Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Stefano Maullu, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Hermann Winkler, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Luigi Morgano, Julie Ward

1

-

ENF

Sylvie Goddyn

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ATZINUMS (30.11.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Monica Macovei

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) struktūrai vajadzētu labāk atbilst Eiropas Savienības piecām galvenajām politiskajām prioritātēm; prasa nodrošināt lielāku saskaņotību starp ES budžeta finansējumu un tā mērķiem, ja nepieciešams, attiecībā uz dalībvalstu iemaksām pārsniedzot tā dēvētos “stikla griestus” 1 % apmērā no IKP un/vai pielāgojot un samazinot ES mērķus;

2.  prasa palielināt finansējumu, lai apkarotu radikalizāciju, kas Eiropas Savienībā rada vardarbīgu ekstrēmismu; uzskata, ka to var panākt, sekmējot integrāciju un cīnoties pret diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju;

3.  uzsver dažādo ES fondu svarīgo nozīmi un vērš uzmanību uz to, ka darbības drošības un migrācijas jomā būtu jāaptver ne tikai ar šai jomai īpaši paredzētajiem instrumentiem, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) vai Iekšējās drošības fondu (ISF), kuriem būtu paredzēts atbilstoša līmeņa finansējums, lai risinātu visaptverošos problēmjautājumus minētajās jomās, un jau no paša sākuma nodrošināti pietiekami resursi visam nākamās DFS darbības laikam, bet šīs darbības būtu jāiekļauj arī turpmākos vispārējāka rakstura instrumentos — tādos kā Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds vai Drošības savienības fonds (atbilstoši Eiropas Drošības programmai) un ārējās darbības finansēšanas instrumenti; norāda, ka nebūtu jāizslēdz iespēja izmantot citus vispārējāka rakstura instrumentus, piemēram, ESF, tādu darbību finansēšanai, kas ir būtiskas arī saistībā ar migrantu un bēgļu integrāciju uzņemošo valstu sabiedrībā; uzskata, ka pēc 2020. gada ir jāturpina visu ESI fondu darbība, un uzsver, ka atsevišķiem fondiem, piemēram, ESF, būtu īpaši jāpievēršas jautājumam par programmām, ar kurām apkarot radikalizāciju, marginalizāciju, naida noziegumus un ksenofobiju;

4.  prasa lielāku finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības darbību nostiprināšanai;

5.  uzsver, ka drošības un migrācijas jomas finansējuma apjomam un mehānismiem vajadzētu būt atbilstīgiem un nodrošināt nepieciešamo elastību, lai katru gadu nebūtu sistemātiski jāizmanto ES budžeta elastības mehānisms, kā tas kopš 2015. gada noticis pašreizējā DFS, un nodrošināt, ka finansējuma sniegšanas veidi ļauj efektīvi reaģēt, kad ir radušās konkrētas vajadzības; uzskata, ka fondiem arī būtu jāparedz rūpīga vidusposma pārskatīšana, lai pielāgotu finansējuma sadalījumu konkrētajām vajadzībām, pamatojoties uz aktualizētiem statistikas datiem, un atzinīgi novērtētu rezultatīvu sniegumu ES prioritāšu īstenošanā;

6.  atkārtoti pauž bažas par ad hoc instrumentu — piemēram, trasta fondu — izveidi ārpus Savienības budžeta, jo šādi nedz saglabājas ES budžeta vienotība un universālums, nedz uzlabojas tā pārredzamība un saprotamība; atgādina, ka ES trasta fondiem būtu jāatbalsta tikai darbības ārpus Savienības; atgādina, ka Parlamentam būtu jāspēj īstenot savas kontroles pilnvaras ne vien attiecībā uz šādu ES trasta fondu izveidi, bet arī uz visu šo fondu līdzekļu izmaksu;

7.  pauž nožēlu par to, ka ES, tiecoties novērst migrāciju, piešķir aizvien lielāku finansiālo atbalstu tādām trešām valstīm kā Lībija un Turcija, neraugoties uz bažām par cilvēktiesību stāvokli minētajās trešās valstīs;

8.  atgādina — lai Drošības savienība darbotos pienācīgi, finanšu instrumentiem vajadzētu būt vērstiem uz pašreizējo politikas nostādņu un pastāvošo sistēmu uzlabošanu;

9.  uzsver visu tieslietu un iekšlietu jomas (TI) aģentūru un jaunizveidoto Savienības struktūru svarīgo nozīmi Drošības savienības programmā, kā arī to nozīmīgās funkcijas pārrobežu noziedzības, krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanā neatkarīgi no tā, vai runa ir par atbalsta sniegšanu patvēruma jautājumos, tiesu iestāžu sadarbību, policijas sadarbību, robežu pārvaldību, datu aizsardzību, lielapjoma IT projektiem vai pamattiesībām; prasa piešķirt atbilstīgus resursus to operācijām un darbībām; pauž nožēlu par to, ka daudzām šīm aģentūrām piešķirtais finansējums vairs neatspoguļo to, ka no tām tiek gaidīts arvien vairāk, par ko liecina tām uzticētie uzdevumi;

a)  pauž nožēlu par to, ka tiesībaizsardzības aģentūrām, piemēram, Eiropolam, Eurojust un CEPOL, pašreizējā DFS nav piešķirti pietiekami resursi, un prasa, lai resursu plānošana atbilstu politiskajām vēlmēm un aģentūru darbības vajadzībām, cita starpā nepieciešamībai pēc tehnoloģiskā un tehniskā atbalsta, kā arī mācību vajadzībām;

b)  prasa piešķirt lielāku finansējumu papildu kopējo izmeklēšanas grupu izveidei, lai paplašinātu sadarbību un informācijas apmaiņu, veicot pārrobežu izmeklēšanu;

c)  uzsver to, cik svarīgs ir Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) veiktais darbs pie vairākām pastāvošām un jaunām sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā; prasa piešķirt atbilstīgus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu šā darba turpināšanu, kā arī nodrošināt, ka tiek raiti ieviesta un pārvaldīta ieceļošanas/izceļošanas sistēma, ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS-TCN) un gaidāmās iniciatīvas, kas darīs iespējamu sadarbspēju starp ES drošības, robežu un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmām;

d)  atgādina par Savienības apņemšanos apkarot nabadzību un sociālo atstumtību saskaņā ar izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kā arī par nepieciešamību labāk izprast radikalizāciju, dažu grupu aizvien lielāko marginalizāciju, naida runu un naida noziegumus un reaģēt uz šīm parādībām; uzsver ES Pamattiesību aģentūras (FRA) lomu saistībā ar šiem jautājumiem; prasa piešķirt FRA papildu cilvēkresursus; pauž nožēlu par to, ka FRA pilnvaras joprojām ierobežo tās lomu pamattiesību atbalstīšanā; uzsver, ka FRA vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas sniegt atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem un ka tās kompetences jomai būtu jāaptver visas tiesību jomas, kuru aizsardzība noteikta ES Pamattiesību hartā, tostarp, piemēram, policijas un tiesu iestāžu sadarbības jautājumus;

e)  prasa piešķirt atbilstīgus resursus, lai konsolidētu Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) jaunās pilnvaras, un uzsver, ka finanšu shēmā, kas attieksies uz laikposmu pēc 2020. gada, būs vajadzīgs pastāvīgs finansējums šīs aģentūras jaunajiem uzdevumiem, kompetences jomām un darbībām;

f)  prasa piešķirt papildu cilvēkresursus Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (ESAO), lai atbalstītu tā pilnvaru paplašināšanu, pārveidojot EASO par pilntiesīgu aģentūru, kas spēj sniegt dalībvalstīm nepieciešamo operatīvo un tehnisko palīdzību;

g)  uzsver Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) lomu, proti, tā nodrošināto visaptverošo novērtējumu par nelikumīgu narkotisko vielu lietošanu un tā nozīmi gan profilakses, gan veikto turpmāko tiesībaizsardzības darbību ziņā, un līdz ar to uzsver, ka ir jānodrošina, lai tam būtu atbilstīgi resursi;

h)  prasa piešķirt pienācīgus resursus, lai nodrošinātu Eiropas Prokuratūras raitu ieviešanu un darbību;

10.  aicina Komisiju gadījumos, ja pastāv nepārprotams risks, ka dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt tiesiskuma principu, rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, un aicina Padomi izpildīt savus pienākumus šajā sakarībā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

28.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Gerard Batten, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Malin Björk, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gérard Deprez, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Morten Helveg Petersen, Salvatore Domenico Pogliese, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

André Elissen, Karoline Graswander-Hainz, Georg Mayer, Julia Pitera

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Morten Helveg Petersen, Sophia in ‘t Veld

ECR

Jussi Halla-aho, Monica Macovei, Branislav Škripek, Helga Stevens

PPE

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Rachida Dati, Monika Hohlmeier, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Roberta Metsola, Julia Pitera, Salvatore Domenico Pogliese, Csaba Sógor, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

S&D

Monika Beňová, Caterina Chinnici, Ana Gomes, Karoline Graswander-Hainz, Sylvie Guillaume, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Birgit Sippel, Sergei Stanishev

VERTS/ALE

Jean Lambert, Bodil Valero

7

-

EFDD

Gerard Batten, Kristina Winberg

ENF

André Elissen, Georg Mayer

GUE/NGL

Malin Björk, Marie-Christine Vergiat

NI

Udo Voigt

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Konstitucionālo jautājumu komitejas ATZINUMS (11.10.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Gerolf Annemans

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka attiecībā uz ES izdevumiem būtu jānodrošina atbilstīga elastība un tie būtu jāpakļauj pienācīgai demokrātiskai kontrolei un pārskatatbildībai, tādēļ Parlamentam ir jābūt pilnībā iesaistītam ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) regulu saistīto lēmumu pieņemšanā; tādēļ aicina uz ciešāku dialogu starp Padomi un Parlamentu, apspriežot nākamo DFS, un iebilst pret Eiropadomes ierasto lejupējo pieeju, nosakot vispārēju maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai, nevis pirmām kārtām izvērtējot programmu faktiskās vajadzības;

2.  tā kā pašreizējā DFS būtiski ierobežo Savienības finanšu autonomiju, jo lielāko daļu ieņēmumu veido dalībvalstu iemaksas un attiecībā uz lielu daļu izdevumu jau ir paredzēts, ka tos atmaksājumu veidā saņems tās pašas dalībvalstis;

3.  uzsver, ka ES budžets ir instruments, kas palīdz sasniegt LES 3. pantā noteiktos Savienības kopīgos mērķus, un uzskata, ka iepriekš tas ir labi kalpojis šim mērķim;

4.  norāda, ka DFS pēc 2020. gada ir jāļauj Savienībai reaģēt gan uz pastāvošajām, gan jaunām problēmām, kuru risināšanai vajadzīga Eiropas mēroga pieeja;

5.  norāda uz iespēju nākamās DFS regulas pieņemšanā pāriet no vienprātīga balsojuma uz balsojumu ar kvalificētu balsu vairākumu, izmantojot LESD 312. panta 2. punkta noteikumus; šādi DFS sarunas tiktu vairāk pieskaņotas Savienības gada budžeta pieņemšanas procedūrai;

6.  prasa saskaņot nākamo DFS ar Parlamenta sasaukuma un Komisijas pilnvaru laiku, tādējādi samazinot DFS darbības ilgumu no septiņiem uz pieciem gadiem attiecībā uz dažām programmām, savukārt attiecībā uz citām, jo īpaši tām, kas saistītas ar programmām, kurām nepieciešama ilgāka termiņa plānošana, un/vai politikas jomām, kas paredz sarežģītas procedūras īstenošanas sistēmu izveidei, piemēram, kohēzijas politiku vai lauku attīstību, būtu jāvienojas par 5+5 gadu ilgu laikposmu, paredzot obligātu vidusposma pārskatīšanu;

7.  atgādina, ka Eiropadomes piekoptā prakse censties paplašināt savas funkcijas un iesaistīties likumdošanas procesā, DFS sarunās pieņemot lēmumus par normatīviem noteikumiem, neatbilst Līgumiem, kas skaidri izslēdz šādas Eiropadomes funkcijas;

8.  norāda, ka DFS ir svarīga kā daudzgadu budžets, kas galvenokārt vērsts uz ieguldījumiem;

9.  uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit) būtiski ietekmēs nākamo DFS, jo īpaši ieņēmumu ziņā; tādēļ uzsver, ka pienācīgi jāapsver īstenu pašu resursu ieviešana; atbalsta Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos ieteikumus attiecībā uz ES budžeta ieņēmumu dažādošanu, arī jauniem pašu resursiem, lai samazinātu NKI iemaksu daļu ES budžetā nolūkā atteikties no dalībvalstu piekoptās t. s. “taisnīgās atdeves” (juste retour) pieejas;

10.  uzskata, ka Eiropas Savienība nevar gaidīt Brexit iznākumu, lai sāktu gatavoties sarunām par DFS pēc 2020. gada, un ka Komisijai būtu pēc iespējas ātrāk jāiesniedz priekšlikums par šo jautājumu, vislabāk — līdz 2018. gada pirmajam ceturksnim;

11.  atgādina, ka jaunas ES prioritātes un iniciatīvas būtu jāfinansē ar jauniem finanšu līdzekļiem, neapdraudot pastāvošās programmas un politikas jomas; šajā sakarībā prasa padziļināti reformēt Savienības finansēšanas sistēmu, izveidojot īstenu pašu resursu sistēmu, lai ES budžetu padarītu stabilāku, ilgtspējīgāku un paredzamāku, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju iespēju to pārredzēt; uzskata, ka jāpievēršas budžeta vienotībai un lielākai budžeta elastībai;

12.  uzskata, ka Eiropas iedzīvotāji aizvien vairāk pieprasa, lai Savienība reaģētu uz nozīmīgām pārrobežu problēmām, ko nav iespējams efektīvi atrisināt dalībvalstu līmenī; brīdina dalībvalstis, ka Savienība nevar pienācīgi risināt šīs problēmas, ja vien tās budžeta līdzekļi netiek attiecīgi palielināti;

13.  prasa uzlabot valstu budžetu un ES budžeta papildināmību;

14.  uzskata, ka jaunas izdevumu kategorijas ieviešana Eiropas aizsardzības savienības īstenošanai, ko, vēlams, finansētu ar jauniem pašu resursiem, atbilstu ES Līgumiem;

15.  uzsver, ka nākamajā DFS būtu pilnībā jāņem vērā saistības, ko ES uzņēmusies COP 21 sakarā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Mercedes Bresso, Richard Corbett, Pascal Durand, Danuta Maria Hübner, Diane James, Alain Lamassoure, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ashley Fox, Enrique Guerrero Salom, Jérôme Lavrilleux, Jasenko Selimovic

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tadeusz Zwiefka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

13

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jasenko Selimovic

PPE

Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, , Paulo Rangel, György Schöpflin, Tadeusz Zwiefka

S&D

Mercedes Bresso, Richard Corbett, Enrique Guerrero Salom, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel

VERTS/ALE

Pascal Durand

5

-

ECR

Ashley Fox, Kazimierz Michał Ujazdowski

ENF

Gerolf Annemans

NI

Diane James

PPE

Jérôme Lavrilleux

1

0

PPE

Markus Pieper

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS (6.12.2017)

Budžeta komitejai

par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada

(2017/2052(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Iratxe García Pérez

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā saskaņā ar LESD 8. pantu sieviešu un vīriešu līdztiesības sekmēšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai līdz ar to ir tiesisks pienākums, kas tieši izriet no Līgumiem; tā kā DFS turklāt ir pievienota iestāžu kopīga deklarācija par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

B.  tā kā attiecībā uz DFS 2014.–2020. gadam tai pievienotā Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada novembra kopīgā deklarācija ietvēra vienošanos, ka ikgadējās budžeta procedūrās, ko piemēro DFS, tiks pienācīgi integrēti dzimumsensitīvi elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu shēma veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

C.  tā kā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumā par DFS vidusposma pārskatīšanu nav atsauces uz integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu;

D.  tā kā pēc programmas Daphne iekļaušanas programmā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” būtu vajadzējis nodrošināt atbilstīgu un taisnīgu finansiālo atbalstu, ņemot vērā finansējuma apjomu, kas jau piešķirts saskaņā ar iepriekšējām 2007.–2013. gada programmām;

E.  tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis piešķirt pietiekamu finansējumu programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īpašajam mērķim Daphne un pēc iespējas veicināt tā pamanāmību; tā kā Daphne pieejamā finansējuma apjoms 2014.–2020. gada periodā tomēr ir samazinājies salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu;

F.  tā kā piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem ir būtisks nosacījums sieviešu ekonomiskās neatkarības nodrošināšanai un iespēju paplašināšanai; tā kā sabiedriskie pakalpojumi joprojām ir nozīmīga sieviešu nodarbinātības nozare,

1.  atgādina, ka dzimumu līdztiesība ir paredzēta Līgumā par Eiropas Savienību; uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir jāpiemēro visās ES politikas nostādnēs, programmās un iniciatīvās, lai līdztiesību nodrošinātu praksē; uzsver, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir jākļūst par budžeta procedūras neatņemamu daļu visos procedūras posmos un visās budžeta pozīcijās, ne tikai programmās, kurās dzimumu jautājumam ir visredzamākā ietekme, lai budžeta izdevumi tādējādi kļūtu par efektīvu instrumentu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanai;

2.  uzsver, ka nākamajā plānošanas periodā spēcīgāk un efektīvāk jāintegrē dzimumu līdztiesības politika un integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai instrumenti;

3.  norāda, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir daļa no vispārējās dzimumu līdztiesības stratēģijas; tādēļ uzsver, ka būtiska nozīme ir ES iestāžu apņēmībai šajā jomā; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka nav pieņemta ES dzimumu līdztiesības stratēģija 2016.–2020. gadam, un, piebalsojot Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumiem par dzimumu līdztiesību, aicina Komisiju palielināt savu stratēģisko iesaistīšanos dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadā, pieņemot attiecīgu paziņojumu;

4.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz DFS pievienoto kopīgo deklarāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, šajā jomā nav gūti vērā ņemami panākumi un ka saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam nav izveidota skaidra dzimumu līdztiesības stratēģija ar konkrētiem mērķiem, konkrētiem uzdevumiem un piešķīrumiem; prasa, lai Parlaments, Padome un Komisija no jauna paustu apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību nākamajā DFS, pievienojot DFS kopīgu deklarāciju, tajā cita starpā apņemoties ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā; prasa efektīvi uzraudzīt šīs deklarācijas īstenošanu ikgadējās budžeta procedūrās, iekļaujot attiecīgu noteikumu jaunās DFS regulas pārskatīšanas klauzulā;

5.  prasa, lai 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsonība” tiktu skaidri minēta dzimumu līdztiesība;

6.  norāda, ka viens no ES vispārējā budžeta galvenajiem mērķiem ir stratēģiskas investīcijas un ilgtspējīga izaugsme nolūkā veicināt ekonomikas kohēziju un radīt darbvietas, jo īpaši lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū, un ka tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēties uz sieviešu potenciāla stiprināšanu visās ekonomikas nozarēs: digitālajā ekonomikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā (STEM); uzsver, ka plaisu starp dzimumiem un visai Savienībai raksturīgo prasmju trūkumu IKT un STEM nozarēs būs iespējams novērst tikai tad, ja tiks pievērsta īpaša uzmanība dzimumu aspektam šajās jomās;

7.  uzsver, ka, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ir jānodrošina pietiekams finansējums pasākumiem, ar ko veicina un atbalsta kvalitatīvu izglītību, nodarbinātības iespējas, uzņēmējdarbību un darbvietu izveidi sievietēm un jauniešiem, jo īpaši tiem, kas pieder pie visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošām grupām, gan pilsētu, gan lauku apvidos, tostarp (bet ne tikai) attiecībā uz iespējām STEM nozarēs, lai budžeta izdevumi tiktu efektīvi izmantoti politikas mērķu sasniegšanai;

8.  atkārtoti prasa izveidot atsevišķu budžeta pozīciju programmai Daphne, lai uzlabotu attiecīgā finansējuma izmantošanas pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu finansējuma apjomu vardarbības pret sievietēm apkarošanai; šajā saistībā uzsver, ka ir jāpalielina resursi īpašajam mērķim Daphne 2014.–2020. gada periodā atbilstoši iepriekšējā plānošanas periodā piešķirtajam finansējumam;

9.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (ESIF) nav ietverta dzimumu perspektīva; uzsver, ka ESIF būtu jāietver dzimumu perspektīva, jo ES nekad pilnīgi un apmierinoši neatgūsies no nesenajām ekonomikas krīzēm, ja vien netiks novērsta to ietekme uz sievietēm, kuras lielākajā daļā gadījumu krīzes ir skārušas vissmagāk;

10.  atgādina, ka ievērojams skaits bēgļu un patvēruma meklētāju, kas ierodas ES, ir sievietes un bērni; uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir arī viens no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem; atkārtoti aicina dzimumu līdztiesības dimensiju ņemt vērā arī migrācijas un patvēruma politikā; prasa efektīvi izmantot AMIF līdzekļus bēgļu, viņu ģimeņu un patvēruma meklētāju integrēšanai;

11.  stingri nosoda pret abortus atbalstošām organizācijām vērstās finansējuma bloķēšanas politikas (Global Gag Rule) atjaunošanu un paplašināšanu un tās ietekmi uz sieviešu un meiteņu veselības aprūpi un tiesībām visā pasaulē; atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm aizpildīt ASV radīto finansējuma trūkumu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā, izmantojot gan valstu, gan ES sniegto attīstības finansējumu;

12.  uzsver, ka ir svarīgi investēt kvalitatīvos sabiedriskajos pakalpojumos un atvēlēt konkrētas summas investīcijām nākamajā DFS, lai garantētu pienācīgu nodrošinājumu ar kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem un pieejamu sabiedrisko sociālo infrastruktūru, piemēram, dienas aprūpes centrus bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un citu apgādājamu personu aprūpei;

13.  uzsver — lai Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) varētu pienācīgi sasniegt savus mērķus, jāpalielina tā budžets un darbinieku skaits, lai stiprinātu institūta spēju atbilstīgi palīdzēt Komisijai, sniedzot attiecīgu informāciju un tehnisko palīdzību tādās prioritārajās jomās kā sieviešu un vīriešu līdztiesība un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana; norāda, ka EIGE arī turpmāk vajadzētu būt specifiskai un atsevišķai iestādei Savienības institucionālajā satvarā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.12.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Mary Honeyball, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Marijana Petir, Ángela Vallina, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Eck, Sirpa Pietikäinen, Evelyn Regner, Marc Tarabella, Mylène Troszczynski, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Lambert van Nistelrooij

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Angelika Mlinar

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Stefan Eck, Ángela Vallina

PPE

Sirpa Pietikäinen

S&D

Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Mary Honeyball, Maria Noichl, Evelyn Regner, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Marc Tarabella, Julie Ward

VERTS/ALE

Max Andersson, Florent Marcellesi

1

-

ENF

Mylène Troszczynski

4

0

PPE

Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Marijana Petir, Lambert van Nistelrooij, Anna Záborská

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, John Howarth, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Jean-Paul Denanot, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Stanisław Ożóg, Pavel Poc, Nils Torvalds, Helga Trüpel, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anders Primdahl Vistisen

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Gérard Deprez, Urmas Paet, Nils Torvalds

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, John Howarth, Vladimír Maňka, Pavel Poc, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Helga Trüpel

4

-

ECR

Anders Primdahl Vistisen

ENF

André Elissen, Marco Zanni

NI

Eleftherios Synadinos

3

0

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Stanisław Ożóg

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga

 

Balsojumu labojumi

+

 

-

 

0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 9. martsJuridisks paziņojums