Procedūra : 2016/0336(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0051/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0051/2018

Debates :

PV 14/03/2018 - 15
CRE 14/03/2018 - 15

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0087

ZIŅOJUMS     *
PDF 1088kWORD 167k
1.3.2018
PE 608.035v02-00 A8-0051/2018

par projektu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

(COM(2017)0783 – C8-0007/2018 – 2017/0349(CNS))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Alain Lamassoure

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Juridiskās komitejas ATZINUMS
  ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

(COM(2016)0683 – C8-0471/2016 – 2016/0336(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0683),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0471/2016),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesnieguši Dānijas parlaments, Dáil Éireann (Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta), Seanad Éireann (Īrijas parlamenta Senāts), Luksemburgas Deputātu palāta, Maltas parlaments, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0051/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas, rīcība būtu jāvērš uz abiem tirgus nepilnību veidiem.

1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Globalizācijas un digitalizācijas laikmetā kļūst arvien grūtāk izsekot jo īpaši finanšu un intelektuālā kapitāla aplikšanai ar nodokli ienākumu gūšanas vietā un kļūst arvien vieglāk ar to manipulēt. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Daudzu ekonomikas nozaru vispārēja digitalizācija apvienojumā ar digitālās ekonomikas straujo attīstību rada šaubas par tradicionālajām rūpniecības nozarēm izstrādāto Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļu piemērotību, tostarp attiecībā uz apmēru, kādā izvērtēšanas un aprēķināšanas kritērijus varētu izstrādāt no jauna, lai atspoguļotu 21. gadsimta komercdarbības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, visi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību un pieļauj kropļojumus starp lieliem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jaunam uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes standartam Savienībā būtu jārisina šie tirgus nepilnību veidi, vienlaikus ņemot vērā mērķus nodrošināt ilgtermiņa juridisko skaidrību un noteiktību un nodokļu neitralitātes principu. Lielāka konverģence starp valstu nodokļu sistēmām ievērojami samazinās izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Savienības teritorijā darbojas pārrobežu līmenī. Kaut arī nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu šādus dalībvalstu tiesību aktus, normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, jo tie tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi.

2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu un kur uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Ņemot vērā digitālās izmaiņas saimnieciskās darbības vidē, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri dalībvalstī rada ienākumus, neizveidojot tajā fizisku pastāvīgu pārstāvniecību, bet kuriem tajā ir digitāla pastāvīga pārstāvniecība, tiek piemērots tāds pats režīms kā uzņēmumiem, kuriem attiecīgajā dalībvalstī ir fiziska pastāvīgā pārstāvniecība. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. Konsolidācija ir KKUINB sistēmas būtisks elements, jo galvenos nodokļu šķēršļus, ar ko saskaras vienas grupas uzņēmumi, kuri Savienībā darbojas pārrobežu līmenī, var novērst tikai šādā veidā. Konsolidācija likvidē iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus.

3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Pēc ieviešanas visās dalībvalstīs KKUINB nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek radīta peļņa un uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir svarīgs izaugsmi un darbvietu radīšanu veicinošs faktors. KKUINB ieviešanai vajadzētu uzlabot izaugsmi un radīt vairāk darbvietu visā Savienībā, samazinot starp uzņēmumiem nelabvēlīgu konkurenci nodokļu jomā.

__________________

__________________

7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM (2011) final/2, 3.10. 2011.

7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM (2011) final/2, 3.10. 2011.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos. Pirmajā posmā būtu jāvienojas par noteikumiem par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā būtu jārisina jautājums par konsolidāciju.

4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, ir ļoti svarīgi nodrošināt direktīvas par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vienlaicīgu stāšanos spēkā.Tā kā šāda režīma maiņa ir būtiska virzība uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, tai ir nepieciešama elastība, lai to varētu pienācīgi izpildīt jau no paša sākuma. Tādēļ — tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis, — KKUINB būtu jāievieš visās dalībvalstīs. Ja Padome vienprātīgi nepieņems lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, Komisijai vajadzētu izstrādāt jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, atbilstoši kuram Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai pieņemtu nepieciešamos tiesību aktus. Kā galējais līdzeklis dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību būtu jāierosina ciešāka sadarbība, kurai vajadzētu būt vienmēr atvērtai jebkurai dalībvalstij. Tomēr nākas paust nožēlu, ka par katru dalībvalsti atsevišķi nav veikts sīki izstrādāts ietekmes novērtējums nedz attiecībā uz KUINB, nedz KKUINB priekšlikumu par to ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, KKUINB noteikumi proporcionalitātes labad būtu obligāti jāpiemēro tikai tām uzņēmumu grupām, kas ir būtiskas pēc sava lieluma. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajam lieluma slieksnim, būtu jābūt iespējai izvēlēties KKUINB noteikumu piemērošanu.

5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ sākotnēji būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis EUR 750 miljonu apmērā, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Tā kā šī direktīva nosaka jaunu standartu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi visiem uzņēmumiem, kas atrodas Savienībā, slieksnis būtu jāsamazina līdz nullei laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, uzņēmumiem, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, vajadzētu būt iespējai pirmajā posmā izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5a)  Pastāvot vienlīdzīgiem visiem apstākļiem, pāreja uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi dalībvalstīm var radīt nodokļu ieņēmumu zaudējumus vai ieguvumus. Lai kompensētu zaudējumus, tiek izveidots pagaidu kompensēšanas mehānisms, ko finansē ar fiskālo pārpalikumu dalībvalstīs, kuras iegūst nodokļu ieņēmumus, balstoties uz jauno režīmu. Kompensācija katru gadu būtu jākoriģē, lai ņemtu vērā valstu vai reģionu lēmumus, kas pieņemti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Būtu jānosaka prasība Komisijai ierosināt pēc septiņu gadu perioda beigām atcelt vai mainīt šo kompensēšanas sistēmu, kā arī noteikt kompensācijas maksimālo apmēru.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5b)  Lai novērstu pašreizējo nodokļu sloga noteikšanu starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un starptautiskajiem uzņēmumiem, kā norādīts Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijā par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem, kopējās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izveidošanas mērķis ir nenostādīt MVU nelabvēlīgākā stāvoklī un tādējādi radīt tiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Galvenā nodokļu iestāde var nodrošināt MVU nepieciešamos instrumentus, lai palīdzētu tiem izpildīt administratīvās un organizatoriskās prasības, ko paredz brīvprātīga to dalība KKUINB.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6)  Atbilstība konsolidācijai (dalībai grupā) būtu jānosaka saskaņā ar divdaļīgu testu, kura pamatā ir: i) kontrole (vairāk nekā 50 procenti no balsstiesībām) un ii) īpašumtiesības (vairāk nekā 75 procenti no pašu kapitāla) vai tiesības uz peļņu (vairāk nekā 75 procenti no tiesībām, kas ļauj saņemt peļņu). Šāds tests nodrošinātu augsta līmeņa ekonomisko integrāciju grupas dalībnieku starpā. Lai nodrošinātu sistēmas integritāti, taksācijas gada laikā būtu jāsasniedz divi sliekšņi – attiecībā uz kontroli un attiecībā iz īpašumtiesībām vai tiesībām uz peļņu, pretējā gadījumā tos nesasniegušam uzņēmumam būtu nekavējoties jāizstājas no grupas. Lai novērstu manipulācijas ar nodokļu rezultātiem ar uzņēmumu starpniecību, kuri pievienojas un izstājas no grupas īsā laikā, būtu jāparedz arī obligātā prasība attiecībā uz dalību grupā vismaz deviņus mēnešus pēc kārtas.

6)  Ir jādefinē tādas pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā. Starptautiski uzņēmumi pārāk bieži panāk vienošanās, lai savu peļņu pārvietotu uz valstīm ar labvēlīgu nodokļu režīmu, un līdz ar to nemaksā nekādus nodokļus, vai arī tiem tiek piemērota ļoti zema nodokļu likme. Jēdziens „pastāvīga pārstāvniecība” nodrošinātu precīzu un saistošu tādu kritēriju definīciju, kuri jāievēro, lai starptautisks uzņēmums pierādītu, kas tas atrodas konkrētā valstī. Tādējādi starptautiskajiem uzņēmumiem nāksies godīgi maksāt nodokļus. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Tāpat ir svarīgi, lai būtu vienots tādas pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas atrodas trešā valstī vai kas atrodas Savienībā, bet pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī. Ja transfertcenu noteikšana izraisa peļņas pārvietošanu uz zemu nodokļu jurisdikciju, priekšroka būtu dodama sistēmai, kurā peļņas piešķiršanā tiek izmantota sadalījuma formula. Savienība, pieņemot šādu sistēmu, var noteikt starptautisku standartu, lai panāktu modernu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu. Komisijai būtu jāizstrādā projekts pārejas posmā izmantojamām pamatnostādnēm, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm, tomēr galu galā sadalījuma formulai vajadzētu būt standarta piešķiršanas metodei. Komisijai būtu jāsagatavo priekšlikums izveidot Savienības nolīguma paraugu nodokļu jomā, ar ko galarezultātā varētu aizstāt tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgusi katra dalībvalsts.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6a)  Digitālās preces parasti ir ļoti mobilas un nemateriālas. Pētījumi liecina, ka digitālā nozare ir lielā mērā iesaistīta agresīvas nodokļu plānošanas praksē, jo daudziem uzņēmējdarbības modeļiem nav nepieciešama fiziska infrastruktūra, lai veiktu darījumus ar klientiem un gūtu peļņu. Tas ļauj lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem par saviem ieņēmumiem maksāt nodokļus, kas ir tuvu nullei. Dalībvalstu valsts kases zaudē miljardiem eiro lielus nodokļu ieņēmumus, jo nevar aplikt ar nodokli digitālos starptautiskos uzņēmumus. Lai novērstu šo patieso un akūto sociālo netaisnību, pašreizējos uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus nepieciešams paplašināti attiecināt uz jauno digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saiknēm, pamatojoties uz ievērojamu digitālo klātbūtni. Līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai novērstu ar nodokļiem saistītās problēmas, kas rodas saistībā ar digitalizāciju, nekaitējot digitālās nozares potenciālam. Īpaši šajā sakarībā būtu jāņem vērā darbs, ko ir veikusi ESAO pie starptautiski saskaņotu noteikumu kopuma.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert trīs vienlīdz svērtus faktorus, proti, darbaspēks, aktīvi un pārdevumi galamērķu dalījumā. Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktorā vajadzētu iekļaut visus materiālos pamatlīdzekļus, un nevajadzētu iekļaut nemateriālos un finanšu aktīvus to mobilā rakstura dēļ un izrietošā riska dēļ, ka varētu apiet šīs direktīvas noteikumus. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi.

10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert četrus vienādi svērtus faktorus, proti, darbaspēku, aktīvus, pārdošanas apjomu galamērķu dalījumā un tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu vākšanu un izmantošanu (pēdējais no šeit minētajiem turpmāk — „datu faktors”). Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktoram būtu jāietver vienīgi materiāli aktīvi. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10a)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulā pilnībā jāatspoguļo katrā dalībvalstī veiktā saimnieciskā darbība, pienācīgi pilnībā ņemot vērā iespējamās būtiskās atšķirības valstu ekonomikā. Ja formulas piemērošanā iegūtais dalījuma rezultāts līdzsvaroti neatspoguļo saimnieciskās darbības apjomu, kā līdzeklis šādas situācijas labošanai var būt strīdu izšķiršanas mehānisms. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizvērtē strīdu izšķiršanas mehānisma izveides lietderība, lai nodrošinātu pienācīgu to strīdu izšķiršanu, kuros ir iesaistītas dažādas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11)  Sakarā ar atsevišķu nozaru specifiku, piemēram, finanšu un apdrošināšanas sektors, naftas un gāzes sektors, kā arī kuģniecības un gaisa transporta sektors, nepieciešams ieviest pielāgošanas formulu konsolidētās nodokļa bāzes sadalīšanai.

svītrots

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14)  Šīs direktīvas pamatā ir Padomes Direktīva Nr. 2016/xx/ES par vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (ar ko nosaka kopīgus noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli nodokļa bāzes aprēķināšanai), tajā paredzēta nodokļu rezultātu konsolidācija grupas līmenī. Līdz ar to ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar mijiedarbību starp abiem juridiskajiem instrumentiem un konkrētu nodokļu bāzes elementu pāreju uz jauno grupas sistēmu. Jo īpaši šādos elementos vajadzētu iekļaut procentu ierobežošanas noteikumu, pārejas klauzula un noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības.

14)  Šīs direktīvas pamatā ir Padomes Direktīva Nr. 2016/xx/ES par vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (ar ko nosaka kopīgus noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli nodokļa bāzes aprēķināšanai), tajā paredzēta nodokļu rezultātu konsolidācija grupas līmenī. Līdz ar to ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar mijiedarbību starp abiem juridiskajiem instrumentiem un konkrētu nodokļu bāzes elementu pāreju uz jauno grupas sistēmu. Jo īpaši šādos elementos vajadzētu iekļaut procentu ierobežošanas noteikumu, pārejas klauzula un noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības. Nedrīkstētu liegt dalībvalstīm iespēju ieviest papildu pasākumus pret nodokļu apiešanu, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada peļņas novirzīšana uz zemu nodokļu valstīm ārpus Savienības.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un nodokļiem un grozīt I un II pielikumu atbilstīgi; ii) paredzot papildu definīcijas; un iii) noteikumu par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem papildināšana, ieviešot sadrumstalotības novēršanas noteikumus, lai labāk novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas var rasties grupā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

16)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un nodokļiem un grozīt I un II pielikumu atbilstīgi; ii) paredzot papildu definīcijas; un iii) noteikumu par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem papildināšana, ieviešot sadrumstalotības novēršanas noteikumus, lai labāk novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas var rasties grupā, un iv) jāizdod pārejas posmā izmantojamas pamatnostādnes, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un tai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta ikgadējā rezolūcija. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras, i) lai tā katru gadu varētu pieņemt sarakstu, kurā minētas trešo valstu uzņēmumu formas, kas ir līdzīgas I pielikumā minētajām uzņēmumu formām; ii) noteikt detalizētus noteikumus par darbaspēka, aktīvu un pārdevumu faktoru aprēķināšanu, darbinieku un algu, aktīvu un pārdevumu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu; iii) pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi; un iv) paredzēt noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, par konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, par atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Šīs pilnvaras vajadzētu īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201112.

17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras, i) lai tā katru gadu varētu pieņemt sarakstu, kurā minētas trešo valstu uzņēmumu formas, kas ir līdzīgas I pielikumā minētajām uzņēmumu formām; ii) noteikt detalizētus noteikumus par darbaspēka, aktīvu un pārdevumu faktoru, kā arī datu faktora aprēķināšanu, darbinieku un algu, savāakto parsonas datu sadalījumu un izmantotajiem personas datiem, aktīvu un pārdevumu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu; iii) pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi; un iv) paredzēt noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, par konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, par atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm būtu jāizstrādā minētās vienotās nodokļu deklarācijas veidlapas. Šīs pilnvaras vajadzētu īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201112.

__________________

__________________

12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.).

12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, cīnoties pret nodokļu apiešanu starptautiskā mērogā, un vienkāršot uzņēmumiem iespējas paplašināt savu darbību ārpus Savienības robežām, nevar pietiekami labi sasniegt, atsevišķām dalībvalstīm darbojoties vienpusēji un atšķirīgi, jo šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama koordinēta rīcība, bet gan, ņemot vērā to, ka direktīva attiecas uz iekšējā tirgus neefektivitāti, kura rodas atšķirīgu valstu nodokļu noteikumu mijiedarbības rezultātā, kas ietekmē iekšējo tirgu un ierobežo pārrobežu darbību, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka tās obligātā darbības joma attiecas tikai uz grupām, kas pārsniedz noteiktu lielumu.

18)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, cīnoties pret nodokļu apiešanu starptautiskā mērogā, un vienkāršot uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, iespējas paplašināt savu darbību ārpus Savienības robežām, nevar pietiekami labi sasniegt, atsevišķām dalībvalstīm darbojoties vienpusēji un atšķirīgi, jo šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama koordinēta rīcība, bet gan, ņemot vērā to, ka direktīva attiecas uz iekšējā tirgus neefektivitāti, kura rodas atšķirīgu valstu nodokļu noteikumu mijiedarbības rezultātā, kas ietekmē iekšējo tirgu un ierobežo pārrobežu darbību, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka tās obligātā darbības joma attiecas tikai uz grupām, kas pārsniedz noteiktu lielumu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20)  Komisijai vajadzētu prasīt izskatīt direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva,

20)  Tā kā ar šo direktīvu būtiski maina uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas noteikumus, būtu jāprasa , lai Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā veiktu rūpīgu novērtējumu par direktīvas piemērošanu un ziņotu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā par īstenošanu būtu jāiekļauj vismaz šādi punkti: šajā direktīvā paredzēto nodokļa uzlikšanas sistēmu ietekme uz dalībvalstu ieņēmumiem, sistēmas radītās priekšrocības un trūkumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ietekme uz taisnīgu nodokļa iekasēšanu starp dalībvalstīm, ietekme uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences kropļošanu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi, un to uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecas piemērošanas joma pārejas perioda laikā. Komisijas pienākums būtu izskatīt direktīvas piemērošanu, kad būs pagājuši 10 gadi pēc tās stāšanās spēkā, un ziņot par direktīvas darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva,

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20a)  Lai sasniegtu pilnīgu un saskaņotu konsolidāciju un nepieļautu jaunas arbitrāžas iespējas starp dalībvalstīm, ir jāpieņem nepārprotami, konsekventi un objektīvi kritēriji konsolidētās nodokļa bāzes aprēķināšanai. Tādēļ Komisijai būtu jāierosina nepieciešamie grozījumi šīs direktīvas attiecīgajos noteikumos par konsolidētās nodokļa bāzes noteikšanu un aprēķināšanu.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20b)  Komisijai būtu jāapsver iespēja veikt papildu pētījumus, kuros tiktu analizēta KKUINB iespējamā ietekme uz atsevišķu dalībvalstu ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa un neizdevīgāki konkurences apstākļi, ko tā varētu radīt ES salīdzinājumā ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ar šo direktīvu izveido nodokļa bāzes konsolidācijas sistēmu, kā minēts Padomes Direktīvā Nr. 2016/xx/ES14, tādiem uzņēmumiem, kas ir grupas dalībnieki, un paredz noteikumus par to, kā kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi attiecināt uz dalībvalstīm un kā to administrēt valsts nodokļu iestādēs.

1.  Ar šo direktīvu izveido kopējās nodokļa bāzes sistēmu Savienībā nodokļa uzlikšanai konkrētiem uzņēmumiem un paredz noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu, tostarp noteikumus par pasākumiem, ar ko nepieļauj nodokļu apiešanu, un par pasākumiem, kuri saistīti ar ierosinātās nodokļu sistēmas starptautisko dimensiju.

_______________

 

14 [pilns direktīvas nosaukums (OV L […], […], […] lpp.)].

 

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem:

1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un digitālajām pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada;

(c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Šo slieksni samazina līdz nullei ne ilgāk kā septiņu gadu laikā;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst c) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus uz pieciem taksācijas gadiem. Šo termiņu automātiski pagarina par secīgiem pieciem taksācijas gadiem, ja vien saskaņā ar 47. panta otru apakšpunktu netiek iesniegts paziņojums par pastāvēšanas izbeigšanu. Katru reizi, kad notiek pagarināšana, piemērojami 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi.

3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst c) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šīs direktīvas noteikumus nepiemēro kuģošanas sabiedrībai, kurai piemērojams īpašs nodokļu režīms. Kuģošanas sabiedrību ar īpašu nodokļu režīmu ņem vērā uzņēmumu noteikšanas vajadzībām, kas ir vienas un tās pašas grupas dalībnieki, kā minēts 5. un 6. pantā.

svītrots

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 23. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  “konsolidēta nodokļa bāze” ir visu grupas dalībnieku nodokļa bāzu sasummēšanas rezultāts, kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvu Nr. 2016/xx/ES;

(23)  „konsolidēta nodokļa bāze” ir grupas dalībnieku konsolidētais ar nodokli apliekamais neto ienākums, kas aprēķināts pēc vienādiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro visiem grupas dalībniekiem saskaņā ar Direktīvu 2016/xx/ES;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 28.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  „datu faktors” ir tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu vākšana un izmantošana komerciālos nolūkos vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja kāda grupas dalībnieka, kas iesaistīts kuģošanā vai iekšzemes ūdensceļu transportā, faktiskās vadības vieta ir uz kuģa vai laivas, tiek uzskatīts, ka šis grupas dalībnieks ir tās dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām, kurā ir šī kuģa vai laivas mītnes osta, vai, ja šādas mītnes ostas nav, – tās dalībvalsts rezidents, kurā ir kuģa vai laivas operatora rezidences vieta nodokļu vajadzībām.

svītrots

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Nodokļu maksātājs rezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no jebkādiem avotiem tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai ārpus tās.

4.  Nodokļu maksātājs rezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, ko radījusi jebkāda darbība tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai ārpus tās.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Nodokļu maksātājs nerezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no darbības, ko veic, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību dalībvalstī.

5.  Nodokļu maksātājs nerezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no darbības, ko veic, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, tostarp izmantojot digitālu pastāvīgo pārstāvniecību, kādā dalībvalstī. Nodokļu maksātāja digitālu pastāvīgo pārstāvniecību nosaka saskaņā ar nosacījumiem un kritērijiem, kas minēti 5. pantā Padomes Direktīvā ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi1a.

 

_______________

 

1a Padomes Direktīva ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (OV L ..., …, ...lpp.).

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  īstenot vairāk nekā 50 % no balsstiesībām; un

(a)  tai ir tiesības īstenot balsstiesības, kuras pārsniedz 50 %; un

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Pastāvīgās pārstāvniecības cita starpā ir arī digitālas pastāvīgās pārstāvniecības saskaņā ar nosacījumiem un kritērijiem, kas minēti 5. pantā Padomes Direktīvā ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi1a.

 

_______________

 

1a Padomes Direktīva ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (OV L ..., …, ...lpp.).

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Visu grupas dalībnieku nodokļa bāzes ir jāsaskaita kopā vienā konsolidētā nodokļa bāzē.

1.  Konsolidētas grupas nodokļa bāzi nosaka tā, it kā tā būtu viena vienība. Šajā nolūkā būtu jāatkāpjas no grupas kopējās nodokļa bāzes, lai likvidētu visu peļņu vai zaudējumus, tostarp tos, kas rodas no jebkura darījuma starp divām vai vairākām grupas vienībām neatkarīgi no tā, kāda veida darījums tas ir.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja konsolidētā nodokļa bāze ir negatīva, zaudējumus pārnes uz nākamajiem periodiem un ar tiem samazina nākamo pozitīvo konsolidēto nodokļa bāzi. Ja konsolidētā nodokļa bāze ir pozitīva, to sadala atbilstoši VIII nodaļai.

2.  Ja konsolidētā nodokļa bāze ir negatīva, zaudējumus pārnes uz nākamajiem periodiem un ar tiem samazina nākamo pozitīvo konsolidēto nodokļa bāzi uz periodu, kas nepārsniedz piecus gadus. Ja konsolidētā nodokļa bāze ir pozitīva, to sadala atbilstoši VIII nodaļai.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Grupas izmanto konsekventu un pienācīgi dokumentētu metodi grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanai. Grupas var mainīt šo metodi tikai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ un tikai taksācijas gada sākumā.

2.  Grupas izmanto konsekventu un pienācīgi dokumentētu metodi grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanai. Grupas var mainīt šo metodi tikai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ un tikai taksācijas gada sākumā. Visi šie darījumi ir jāizslēdz no nodokļa bāzes, veicot konsolidēšanu saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanas metode ļauj identificēt visus pārvedumu un pārdevumu, kas notikuši grupas iekšienē, zemāko vērtību (neamortizējamiem aktīviem) vai vērtību nodokļu vajadzībām (amortizējamiem aktīviem).

svītrots

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Grupas iekšējie pārvedumi nemaina pašradītu nemateriālo aktīvu statusu.

svītrots

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja uzņēmumu reorganizācijas rezultātā viena vai vairākas grupas vai divi vai vairāki grupas dalībnieki kļūst par citas grupas dalībniekiem, jebkādus iepriekš pastāvējušas grupas vai grupu nekompensētus zaudējumus attiecina uz katru šādas citas grupas dalībnieku atbilstoši VIII nodaļai, izmantojot faktorus, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notika uzņēmuma reorganizācija. Iepriekš pastāvējušās grupas vai grupu nekompensētos zaudējumus pārnes uz nākamajiem gadiem.

Ja uzņēmumu reorganizācijas rezultātā viena vai vairākas grupas vai divi vai vairāki grupas dalībnieki kļūst par citas grupas dalībniekiem, jebkādus iepriekš pastāvējušas grupas vai grupu nekompensētus zaudējumus attiecina uz katru šādas citas grupas dalībnieku atbilstoši VIII nodaļai, izmantojot faktorus, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notika uzņēmuma reorganizācija. Iepriekš pastāvējušās grupas vai grupu nekompensētos zaudējumus pārnes uz periodu ne ilgāku par pieciem gadiem.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja divi vai vairāki galvenie nodokļu maksātāji apvienojas Padomes Direktīvas Nr. 2009/133/EK15 2. panta a) apakšpunkta i) un ii) punkta nozīmē, jebkuri grupas nekompensētie zaudējumi attiecināmi uz šīs grupas dalībniekiem saskaņā ar VIII nodaļu, pamatojoties uz faktoriem, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notiek apvienošanās. Nekompensētos zaudējumus pārnes uz nākamajiem gadiem.

2.  Ja divi vai vairāki galvenie nodokļu maksātāji apvienojas Padomes Direktīvas Nr. 2009/133/EK 2. panta a) apakšpunkta i) un ii) punkta nozīmē, jebkuri grupas nekompensētie zaudējumi attiecināmi uz šīs grupas dalībniekiem saskaņā ar VIII nodaļu, pamatojoties uz faktoriem, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notiek apvienošanās. Nekompensētos zaudējumus pārnes uz periodu ne ilgāku par pieciem gadiem.

__________________

__________________

15 Padomes Direktīva Nr. 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.).

15 Padomes Direktīva Nr. 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.).

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, piešķirot vienādu svērumu pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktoriem:

Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, piešķirot vienādu svērumu pārdošanas apjoma, darbaspēka, aktīvu un datu faktoriem:

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – formula

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Grozījums

 

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja viens vai vairāki faktori netiek piemēroti nodokļu maksātāju darbību rakstura dēļ, visi pārējie piemērojamie faktori formulā būtu proporcionāli jāpārsver, lai saglabātu pilnīgi vienādu katram piemērojamam faktoram piešķirto svērumu.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Nosakot grupas dalībniekam iedalīto daļu, pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktoriem piešķir vienādu svērumu.

5.  Nosakot grupas dalībniekam iedalīto daļu, pārdošanas apjoma, darbaspēka, aktīvu un datu faktoriem piešķir vienādu svērumu.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Pusi no datu faktora veido grupas locekļa vienas dalībvalsts izteiksmē savākto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms skaitītājā un grupas vienas dalībvalsts izteiksmē savākto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms saucējā, bet otru datu faktora pusi veido grupas locekļa vienas dalībvalsts izteiksmē izmantoto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms skaitītājā un grupas vienas dalībvalsts izteiksmē izmantoto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms saucējā.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Personas datu apjomu, kas savākti saskaņā ar datu faktoru, mēra taksācijas gada beigās katrā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.c  Personas datu vākšanu un izmantošanu komerciāliem mērķiem saistībā ar datu faktoru definē saskaņā ar Regulu 2016/679/ES.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants

svītrots

Drošības klauzula

 

Atkāpjoties no 28. pantā izklāstītā noteikuma, ja galvenais nodokļu maksātājs vai kompetentā iestāde uzskata, ka pēc konsolidētās nodokļa bāzes sadales kāda grupas dalībnieka sadales rezultāts patiesi neatspoguļo šā grupas dalībnieka darījumdarbības apjomu, attiecīgais galvenais nodokļu maksātājs vai kompetentā iestāde var lūgt alternatīvas metodes izmantošanu nodokļu daļas aprēķināšanai katram grupas dalībniekam. Alternatīvu metodi var izmantot tikai tad, ja pēc kompetento iestāžu savstarpējas apspriešanās un, vajadzības gadījumā, pēc apspriešanās saskaņā ar 77. un 78. pantu visas šīs iestādes vienojas par alternatīvo metodi. Galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts informē Komisiju par izmantoto alternatīvo metodi.

 

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Preču b ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas. Ja šo vietu nevar noteikt, preču pārdevumus attiecina uz grupas dalībnieku, kurš atrodas tajā dalībvalstī, kurā ir pēdējā identificējamā preču atrašanās vieta.

1.  Preču pārdošanas apjomus ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas. Ja šo vietu nevar noteikt vai ja grupas dalībniekam nav ar nodokli apliekamas saiknes ar uzņēmumu, preču pārdošanas apjomus attiecina uz grupas dalībnieku, kurš atrodas tajā dalībvalstī, kurā ir pēdējā identificējamā preču atrašanās vieta.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

43. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

43. pants

svītrots

Kuģošana, iekšzemes ūdensceļu transports un gaisa satiksme

 

Grupas dalībnieka, kura pamatdarbība ir kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācija starptautiskajā satiksmē vai iekšzemes ūdensceļu transportā iesaistītu laivu ekspluatācija, ieņēmumus, izdevumus un citus atskaitāmos posteņus izslēdz no konsolidētās nodokļa bāzes un nesadala saskaņā ar 28. pantā minētajiem noteikumiem. Tā vietā šos ieņēmumus, izdevumus un citus atskaitāmos posteņus attiecina uz šo grupas dalībnieku, katram darījumam atsevišķi, un piemēro cenu noteikšanas korekcijas saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 56. pantu.

 

Līdzdalību grupas dalībniekā un grupas dalībnieka līdzdalību citos ņem vērā, nosakot, vai pastāv grupa, kas minēta 5. un 6. pantā.

 

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

46. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Paziņojumam, kas minēts 1. punktā, jāaptver visi grupas dalībnieki, izņemot kuģošanas sabiedrības saskaņā ar 2. panta 4. punktu.

2.  Paziņojumam, kas minēts 1. punktā, jāaptver visi grupas dalībnieki.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

48. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija pieņem tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

55. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt tiesību aktus, kuros nosaka noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas elektronisko iesniegšanu, konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija pieņem tiesību aktus, kuros nosaka noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas elektronisko iesniegšanu, konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Komisija sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm izstrādā šīs vienotās nodokļu deklarācijas veidlapas. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

65. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts, kurā grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā tam ir pastāvīga pārstāvniecība, kompetentā iestāde nepiekrīt galvenās nodokļu iestādes lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 49. pantu vai 56. panta 2. vai 4. punktu, vai 56. panta 5. punkta otro daļu, tā var apstrīdēt šo lēmumu galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesās trīs mēnešu laikā.

1.  Ja dalībvalsts, kurā grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā tam ir pastāvīga pārstāvniecība, tostarp ja tā ir digitāla patstāvīgā pārstāvniecība, kompetentā iestāde nepiekrīt galvenās nodokļu iestādes lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 49. pantu vai 56. panta 2. vai 4. punktu, vai 56. panta 5. punkta otro daļu, tā var apstrīdēt šo lēmumu galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesās trīs mēnešu laikā.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

65. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija analizē, vai strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošana domstarpību izšķiršanu starp dalībvalstīm padarītu vēl efektīvāku un lietderīgāku. Komisija par to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā attiecīgā gadījumā iekļauj likumdošanas priekšlikumu.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

67. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pārsūdzības par grozītiem nodokļu aprēķiniem vai aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar 54. pantu, izskata administratīva iestāde, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē. Šai administratīvajai struktūrai galvenās nodokļu iestādes dalībvalstī ir jābūt neatkarīgai no nodokļu iestādēm. Ja šādā dalībvalstī nav šādas kompetentas administratīvas iestādes, galvenais nodokļu maksātājs var iesniegt pārsūdzību tieši tiesai.

1.  Pārsūdzības par grozītiem nodokļu aprēķiniem vai aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar 54. pantu, izskata administratīva iestāde, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē. Šai administratīvajai struktūrai galvenās nodokļu iestādes dalībvalstī ir jābūt neatkarīgai no nodokļu iestādēm. Ja šādā dalībvalstī nav šādas kompetentas administratīvas iestādes vai ja galvenais nodokļu maksātājs dod priekšroku šādai rīcībai, var iesniegt pārsūdzību tieši tiesai.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

67. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  1. punktā minētā administratīvā iestāde sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu par pārsūdzību. Ja šajā periodā galvenais nodokļu maksātājs nav saņēmis lēmumu, uzskatāms, ka galvenās nodokļu iestādes lēmums ir apstiprināts.

5.  Ja tai ir iesniegta pārsūdzība, 1. punktā minētā administratīvā iestāde sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu par pārsūdzību. Ja šajā periodā galvenais nodokļu maksātājs nav saņēmis lēmumu, uzskatāms, ka galvenās nodokļu iestādes lēmums ir apstiprināts.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

69. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja piemēro 1. punktu, pārmērīgas aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī un aprēķinā iekļauj visu grupas dalībnieku rezultātus. EUR 3 000 000 summu, kas minēta Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 13. pantā, palielina līdz EUR 5 000 000.

2.  Ja piemēro 1. punktu, pārmērīgas aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī un aprēķinā iekļauj visu grupas dalībnieku rezultātus. EUR 1 000 000 summu, kas minēta Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 13. pantā, palielina līdz EUR 5 000 000.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

71. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

71. pants

svītrots

Zaudējumu segšana un atgūšana

 

1.  Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 41. panta par zaudējumu segšanu un atgūšanu piemērošana automātiski beidzas, stājoties spēkā šai direktīvai.

 

2.  Pārnestie zaudējumi, kas vēl nav reintegrēti apliekamajā ienākumā, stājoties spēkā šai direktīvai, paliek nodokļu maksātājam, kuram tie tika pārnesti.

 

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

72. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas nolūkiem atsauci uz likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kura būtu attiecināma uz nodokļu maksātāju saskaņā ar Direktīvas 2016/xx/ES 53. panta 1. punkta pirmo apakšpunktu, nepiemēro un aizstāj ar vidējo likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, ko piemēro visām dalībvalstīm.

Šajā direktīvā piemēro pārejas noteikumus, kas noteikti Direktīvas 2016/xx/ES 53. pantā.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

73. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas rodas trešā valstī.

Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, tostarp digitālām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas trešā valstī.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

74. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas nolūkiem hibrīdneatbilstību noteikumu darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 61. pantu ierobežo attiecībās starp grupas dalībniekiem un grupā neietilpstošiem dalībniekiem, kas ir saistītie uzņēmumi, kā minēts Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 56. pantā.

Šīs direktīvas nolūkiem hibrīdneatbilstību noteikumu un ar tiem saistīto noteikumu darbības jomu piemēro, kā tas ir noteikts Direktīvas 2016/xx/ES 61. pantā.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

Article 76

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

76. pants

76. pants

Eiropas Parlamenta informēšana

Eiropas Parlamenta informēšana

 

1.  Eiropas Parlaments organizē starpparlamentāru konferenci, lai novērtētu KKUINB režīmu, ņemot vērā diskusiju par nodokļu politiku rezultātus, kuras notikušas saistībā ar Eiropas pusgada procedūru. Eiropas Parlaments savu viedokli un secinājumus par konferenci paziņo, pieņemot rezolūciju, kas ir adresēta Komisijai un Padomei.

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem vai par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi šo pilnvaru deleģēšanu.

2.  Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem vai par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi šo pilnvaru deleģēšanu.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

78.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

78.a pants

 

Kompensēšanas mehānisms

 

Lai kompensētu pēkšņus satricinājumus, kurus attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs ir izraisījuši fiskāli ieguvumi un zaudējumi, kas radušies tieši un vienīgi pārejas rezultātā uz jauno režīmu, kurš ieviests ar šo direktīvu, Komisija izveido īpašu kompensēšanas mehānismu, kas darbosies no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Kompensācija katru gadu tiek koriģēta, lai ņemtu vērā valstu vai reģionu lēmumus, kas pieņemti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Kompensēšanas mehānismu finansē no fiskālā pārpalikuma dalībvalstīs, kuras iegūst ienākumus no nodokļu ieņēmumiem, un to paredz uz septiņu gadu sākotnējo periodu. Pēc minētā perioda beigām Komisija izvērtē, vai ir nepieciešams turpināt kompensācijas mehānisma darbību, un attiecīgi nolemj izbeigt to vai atjaunot vienu reizi ne ilgāk kā vēl uz divu gadu periodu.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

79. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

79. pants

79. pants

Pārskatīšana

Ziņojums par īstenošanu un pārskatīšana

Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā it sevišķi ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm.

Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā novērtē tās piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā par īstenošanu it īpaši ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm. Izdarot no šāda īstenošanas ziņojuma izrietošus secinājumus vai saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, Komisija ierosina noteikumus un nosacījumus, lai daļu no nodokļu ieņēmumiem, kas gūti no kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes, ieskaitītu Savienības budžetā nolūkā proporcionāli samazināt dalībvalstu iemaksas šajā budžetā.

 

Komisija 10 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā sagatavo pārskatu par direktīvas piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

80. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

80. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās piemēro minētos noteikumus no 2021. gada 1. janvāra.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. janvāra.


PASKAIDROJUMS

Ievads

2016. gada beigās Komisija ierosināja būtiski pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas noteikumus, izmantojot divpakāpju pieeju, proti priekšlikumu izveidot kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB) un priekšlikumu izveidot kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). Tajā pašā laikā Komisija atsauca savu 2011. gada KKUINB priekšlikumu, kas ir nobloķēts Padomē. Šā no jauna uzsāktā projekta mērķis ir stiprināt iekšējo tirgu, atvieglojot un padarot lētāku uzņēmumu pārrobežu darbību Eiropas Savienībā, kā arī veicināt cīņu pret uzņēmumu ienākuma nodokļa agresīvas plānošanas praksi un palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību Eiropas Savienībā.

KUINB priekšlikums paredz vienotu noteikumu kopumu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes aprēķināšanai, savukārt KKUINB priekšlikums ievieš konsolidācijas elementu, kas uzņēmumiem ļaus zaudējumus vienā dalībvalstī kompensēt ar peļņu citā dalībvalstī.

Ideja par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas sistēmu saskaņošanu ES nav jauna — politikas dokumentos tā parādījās jau 60. gadu sākumā. 1975. gadā Komisija ierosināja direktīvu par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas un nodokļa ieturēšanas no dividendēm sistēmu saskaņošanu, tomēr progresa trūkuma dēļ Padomē šo priekšlikumu galu galā 1990. gadā atsauca. Tā vietā Komisija izdeva Pamatnostādnes uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem. 2001. gadā Komisija publicēja pētījumu par nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem iekšējā tirgū; tomēr tikai 2011. gadā Komisija ierosināja KKUINB.

Eiropas Parlaments vairākkārt ir paudis atbalstu KKUINB projektam. 2008. gadā tas atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu uzsākt darbu pie KKUINB un 2012. gadā pieņēma referentes Marianne Thyssen ziņojumu, kurā prasīts KKUINB piemērot pēc iespējas drīzāk un pēc iespējas lielākam skaitam uzņēmumu. 2015. gadā Parlaments rezolūcijā par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem (TAXE 1) prasīja izveidot obligātu KKUINB un savu aicinājumu atkārtoja rezolūcijā, kuru pieņēma 2016. gadā (TAXE 2).

Konteksts

Pasaules finanšu krīzes apstākļos un tiekot atklātiem vairākiem finanšu skandāliem, tādiem kā Lux Leaks un “Panamas dokumenti”, taisnīga ienākuma nodokļu uzlikšana uzņēmumiem nonāca starptautisko darba kārtību augšgalā. Nodokļu apiešanas apkarošanas rezultātā ESAO pieņēma iniciatīvu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS). Eiropas Savienībā BEPS ieteikumi cita starpā tika īstenoti, izmantojot 2016. gada vidū pieņemto pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai (ATAD 1) un šogad pieņemto ATAD 2 par hibrīdneatbilstību, kā arī izmantojot informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem (DAC 4) un pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi (DAC 5).

KKUINB ir trūkstošais elements patiesa iekšējā tirgus izveidē un cīņā pret nodokļu apiešanu. KKUINB sniedz noteiktību nodokļu jomā, skaidru un stabilu tiesisko regulējumu un stingrus noteikumus par nodokļu apiešanas novēršanu, tostarp par transfertcenu noteikšanas likvidēšanu.

Pasaulē, kurā valda globalizācija un digitalizācija, dalībvalstīm nākas risināt sarežģītu uzdevumu — nodrošināt, ka uzņēmumu ienākumi tiek aplikti ar nodokli tur, kur tiek radīta vērtība. Jo īpaši lieli starptautiski uzņēmumi var viegli pārvietot peļņu uz dalībvalstīm, kurās ir zemāka uzņēmumu ienākuma nodokļa likme. Referents uzskata, ka būtu jāievieš kompensācija KKUINB noteikumu piemērošanā, lai izvairītos no kaitējošas ietekmes uz atsevišķu dalībvalstu nodokļu ieņēmumiem. Turklāt, lai pilnībā īstenotu šo direktīvu, referents atbalsta tādu elastības mehānismu izmantošanu, kuri īstenošanas grafika ziņā būtu saskaņoti ar KUINB direktīvu, un uzraudzīt režīma piemērošanu pēc tā ieviešanas, lai pielāgotos mainīgajai politiskajai un ekonomiskajai situācijai.

Iespējamās starptautiskās norises, tādas kā uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes būtiska samazināšanās Apvienotajā Karalistē pēc Brexit vai gaidāmā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas pārskatīšana ASV, padara vēl jo steidzamāku KKUINB pieņemšanu un zināmas elastības pakāpes iekļaušanu šajā sistēmā.

Turklāt pašreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas atspoguļo pagājušā gadsimta ekonomikas realitāti, kad uzņēmumi skaidri bija saistīti ar vietējo tirgu. Pasaules ekonomikas globalizācija un digitalizācija, e-komercija un jauni uzņēmējdarbības modeļi piedāvā nozīmīgas iespējas uzņēmumiem un Eiropas iedzīvotājiem. Tomēr tie arī rada sarežģītus uzdevumus attiecībā uz tirgus izkropļojumu nepieļaušanu un ar nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistīto jautājumu risināšanu. Uzņēmumiem, kas ES darbojas, tajā neveicot fizisku darbību, ir jāpiemēro tāds pats režīms kā uzņēmumiem, kuri tajā veic fizisku darbību. Modernai 21. gadsimta nodokļu sistēmai ir jāņem vērā jaunās globalizētās digitālās ekonomikas īpatnības, un tāpēc referents uzskata, ka KKUINB būtu jāietver arī jēdzieni “digitālā klātbūtne” un “personas datu komerciālās vērtības atspoguļošana”.

KKUINB skaidri piedāvā svarīgus ieguvumus uzņēmumiem, nodrošinot tiem iespēju vadīties pēc visām dalībvalstīm kopīgiem nodokļu uzlikšanas noteikumiem un iesniegt galvenajai nodokļu iestādei tikai vienu nodokļu deklarāciju par visām savām Eiropas Savienībā veiktajām darbībām. Vienota uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēma Eiropas Savienībā ļautu arī izvairīties no tā, ka dalībvalstis piemēro paralēlus nodokļu režīmus, un līdz ar to ievērojami samazināt administratīvās izmaksas.

Konsolidācija

Komisija šajā priekšlikumā ierosina ar nodokļiem apliekamo peļņu sadalīt starp dalībvalstīm, kurās darbojas attiecīgais uzņēmums. Sadalījuma formula (“Masačūsetsas” formula, ko izmanto kopš 20. gadsimta vidus un ko Komisija bija ierosinājusi jau 2011. gadā) ietver trīs vienādi svērtus faktorus: pārdošanas apjomu, aktīvus un darbaspēku. Lai nodrošinātu KKUINB piemērošanu arī digitālām darbībām, referents ierosina pievienot ceturto faktoru — personas datu vākšanu un izmantošanu komerciālos nolūkos (DATUS). Šie faktori ir noturīgāki pret agresīvu nodokļu plānošanu nekā transfertcenu noteikšana. Sadalījuma formulas izmanto dažas federālās valstis, tādas kā ASV, Kanāda un Šveice.

Turklāt šī sistēma ļautu dalībvalstīm saglabāt suverēnās tiesības noteikt nodokļa likmi un aplikt ar nodokli atbilstošo uzņēmuma peļņas daļu. Referents uzstāj, ka konsolidācijas elements ir jaunās nodokļu sistēmas sine qua non nosacījums un ka tas ir jāievieš vienlaikus ar kopējiem noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Lai konsolidācija būtu sekmīga, liela nozīme ir valstu nodokļu iestāžu pastiprinātai sadarbībai. Nodokļu maksātāja galvenā iestāde darbosies kā uzņēmumiem paredzēta vienas pieturas aģentūra, tāpēc tiem ir jāturpina pilnveidot savu veiktspēju, balstoties uz nesen gūto pieredzi Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā īstenošanā.

Referents uzskata, ka priekšlikumi par KKUINB ir svarīgs elements iekšējā tirgus izveides pabeigšanā un ka tiem ir potenciāls veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi. Jauns satvars veicinātu taisnīgāka un labāk integrēta iekšējā tirgus izveidi un varētu sekmēt citu svarīgu projektu, tādu kā kapitāla tirgu savienība, digitālais vienotais tirgus un Investīciju plāns Eiropai, mērķu sasniegšanu. Referents uzskata, ka ar KKUINB palīdzību tiek risinātas pašreizējās ar starptautisko nodokļu uzlikšanu saistītās problēmas un ka tā var kalpot kā efektīvs instruments cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52.a panta 4. punktu,

ko ir iesnieguši PPE grupas deputāti Esther de Lange, Brian Hayes, Gunnar Hökmark

1. Lai gan nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu liecina par nepieciešamību pastiprināt sadarbību Eiropas līmenī. Šim priekšlikumam par kopējo (konsolidēto) uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi tomēr būs tikai neliela ietekme uz nodokļu apiešanas un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas problēmas risinājumu, turpretim ietekme uz dalībvalstu ekonomiku būs ļoti nopietna, jo īpaši tāpēc, ka ierosinātais konsolidācijas pamats pareizi neatspoguļo saimnieciskās darbības līmeni.

2. Nav sagatavots pietiekami sīki izstrādāts ietekmes novērtējums nedz attiecībā uz KUINB, nedz KKUINB priekšlikumu par katru dalībvalsti atsevišķi, jo īpaši par to ietekmi uz dalībvalstu nodokļu ieņēmumiem. Ar šo ziņojumu ierosinātās turpmākās izmaiņas nozīmē, ka vēl vairāk ir vajadzīgs jauns ietekmes novērtējums ar precīziem aprēķiniem par sekām attiecībā uz katru dalībvalsti.

3. Turklāt starptautisko uzņēmumu praktizētā agresīvā nodokļu plānošana ir globāla problēma. Vislabāk šo problēmu būtu risināt starptautiskas vienošanās ietvaros par nodokļu bāzi, pamatojoties uz ESAO iniciatīvu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS).

4. Septiņu valstu parlamenti ir snieguši pamatotus atzinumus, iebilstot pret KUINB un KKUINB priekšlikumiem tādu iemeslu dēļ kā subsidiaritāte un fiskālā suverenitāte. Visas šīs bažas nav pilnībā ņemtas vērā šajā ziņojumā.


Juridiskās komitejas ATZINUMS (4.10.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

(COM(2016)0683 – C8-0471/2016 – 2016/0336(CNS))

Atzinuma sagatavotāja: Evelyn Regner

ĪSS PAMATOJUMS

I. Ievads

Šis priekšlikums kopā ar priekšlikumu Padomes Direktīvai par kopējā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (2016/0337 (CNS)) no jauna uzsāk Komisijas 2011. gada iniciatīvu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ES. Abu priekšlikumu mērķis ir paredzēt šajā jomā ES tiesību aktus, kas ir atbilstošs ekonomiskajai videi, kura ir kļuvusi daudz globalizētāka, mobila un digitāla, kurā dalībvalstīm kļūst aizvien grūtāk efektīvi cīnīties pret agresīvu nodokļu plānošanas praksi, īstenojot vienpusēju rīcību, lai aizsargātu valsts nodokļu bāzes pret samazināšanu un vērstos pret peļņas novirzīšanu.

II. Konsolidācijas efektīva īstenošana

Kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes īstenošana ir būtiska cīņā panākt taisnīgumu starp uzņēmumiem ES iekšienē un ārpus tās no aplikšanas ar nodokļiem viedokļa. Viens no galvenajiem fiskālā taisnīguma apdraudējumiem ir plaši izplatītā peļņas novirzīšanas prakse. Pēc tam, kad kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze būs pilnībā īstenota, būs iespējams attiecināt ienākumus uz vietu, kur faktiski radīta vērtība, izmantojot formulu, kuras pamatā ir trīs vienlīdz izsvērti faktori, kurus nebūs tik vienkārši manipulēt ar agresīvu nodokļu plānošanas praksi kā iekšējo cenu noteikšanu. Tādējādi nepilnības starp valstu nodokļu sistēmām, jo īpaši iekšējo cenu noteikšanu, kas veido aptuveni 70 % no visiem peļņas novirzīšanas veidiem ES, varētu novērst un varētu veikt nozīmīgu pasākumu nolūkā panākt taisnīgu, efektīvu un pārredzamu nodokļu sistēmu. Tādēļ divi minētie priekšlikumi būtu jāskata kā tiesību aktu kopums, un būtu jāīsteno paralēli, lai panāktu lielāku taisnīgumu nodokļu jomā. Kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei būtu jāstājas spēkā līdz 2020. gada beigām.

Kas attiecas uz nodokļu sistēmu vispārējo taisnīgumu, uzņēmumiem ir jāuzņemas sava daļa un ir būtiski svarīgi, lai jaunie atbrīvojumi no nodokļiem nenoplicinātu nodokļu bāzi. Jāatbalsta pasākumi, kas stimulē privātos uzņēmumus ieguldīt reālajā ekonomikā, jo pašreizējā investīciju nepietiekamība ES ir viens no galvenajiem vājo ekonomisko rādītāju iemesliem. Tomēr nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem jāveido piesardzīgi un jāpiemēro vienīgi tad, ja tiem ir acīmredzama pozitīva ietekme uz darbvietu radīšanu un izaugsmi un ja ir izslēgts risks, ka var rasties jauni „caurumi” nodokļu sistēmā, ko var izmantot nodokļu maksāšanas apiešanai. Līdz ar to inovāciju un investīciju sekmēšanai drīzāk būtu jāizmanto subsīdijas no publiskā sektora, nevis atbrīvojumi no nodokļu maksāšanas.

Lai efektīvi cīnītos pret agresīvas nodokļu plānošanas struktūrām, kā arī izvairītos no diviem paralēliem nodokļu režīmiem, kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei jābūt obligātai visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir lielāks par 40 miljoniem eiro. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un lielo uzņēmumu robežvērtības ir definētas jau sen. Šī koncepcija ir ieviesta, 1978. gadā pieņemot 4. komerctiesību direktīvu. Vajadzību noteikt jaunu robežvērtību līdz šim Komisija pārliecinoši pamatojusi nav. Tā kā MVU nav resursu, ko ieguldīt pastkastes uzņēmumu struktūrās, lai mākslīgi novirzītu peļņu, tiem nākas piedalīties negodīgā konkurences cīņā ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Lai nodrošinātu veselīgi funkcionējošu vienoto tirgu, ir būtiski izveidot taisnīgu, efektīvu, pārredzamu un izaugsmi veicinošu uzņēmumu kopīgo nodokļu bāzi, kuras pamatā ir princips, ka uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi tajā valstī, kurā tiek gūta peļņa.

Ņemot vērā ar digitalizāciju saistītās pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, ir nepieciešams izstrādāt digitālās uzņēmējdarbības struktūras definīciju. Uzņēmumiem, kas gūst ieņēmumus kādā dalībvalstī, lai arī tie fiziski neatrodas šai dalībvalstī, jāpiemēro tādi paši noteikumi kā uzņēmumiem, kas fiziski atrodas attiecīgajā dalībvalstī. Tālab KKUINB jāattiecina arī uz uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā vidē.

III. Priekšlikumā paredzētā minimālās uzņēmumu nodokļu likmes ieviešana.

Kopīga un taisnīga minimālā uzņēmumu nodokļa likme ir vienīgais veids, kā panākt, ka pret dažāda veida uzņēmumiem, kas veic darījumdarbību ES, un pret plašāku nodokļu subjektu loku izturēšanās ir vienāda un taisnīga. Ja netiks ieviesta minimālā nodokļa likme, pastiprināsies sāncensība par zemāko nodokļu bāzi. Kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes pastāvēšana nozīmēs, ka dalībvalstis vairs ilgāk nespēs konkurēt ar nodokļu bāžu starpniecību un tādēļ palielināsies ekonomiskie stimuli konkurēšanai ar nodokļu bāžu starpniecību. Vidēji uzņēmuma ienākuma nodoklis ES ir samazinājies no 35 % 20. gadsimta 90-ajos gados līdz 22,5  % mūsdienās. Lai ES līmenī izbeigtu sacensību par zemāko uzņēmumu ienākuma nodokli, ir jāievieš uzņēmumu ienākuma nodokļa minimālā likme 25 % apmērā.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas, rīcība būtu jāvērš uz abiem tirgus nepilnību veidiem.

(1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien agresīvākas un sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas globalizētākā, mobilākā un digitālākā ekonomiskajā regulējumā, rīcība būtu jāvērš uz abiem tirgus nepilnību veidiem, saskaņojot Savienībā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un izveidot taisnīgāku un saskaņotāku uzņēmējdarbības vidi, kurā var darboties uzņēmumi.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi.

(2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, palielinātu daudznacionālu uzņēmumu darbību pārredzamību un dotu sabiedrībai iespēju novērtēt to ietekmi uz ekonomiku. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Grupām, kuru darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, būtu jāatbalsta Savienības labas pārvaldības principi. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)1, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus.

(3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)1, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Tiklīdz KKUINB tiktu piemērota visās dalībvalstīs, tā nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tajā vietā, kurā tiek gūta peļņa. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus.

______________

________________

1Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM (2011) final/2, 3.10. 2011.

1Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM (2011) final/2, 3.10.2011.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos. Pirmajā posmā būtu jāvienojas par noteikumiem par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā būtu jārisina jautājums par konsolidāciju.

(4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos. Pirmajā posmā būtu jāvienojas par noteikumiem par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā būtu jārisina jautājums par konsolidāciju. Tomēr KUINB īstenošana, neveicot konsolidāciju, neatrisinātu peļņas novirzīšanas problēmu. Tālab ir būtiski, ka, sākot no 2021. gada 1. janvāra, konsolidācija tiek piemērota visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, KKUINB noteikumi proporcionalitātes labad būtu obligāti jāpiemēro tikai tām uzņēmumu grupām, kas ir būtiskas pēc sava lieluma. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajam lieluma slieksnim, būtu jābūt iespējai izvēlēties KKUINB noteikumu piemērošanu.

(5)  Lai efektīvi cīnītos pret agresīvas nodokļu plānošanas struktūrām, kā arī izvairītos no diviem paralēliem nodokļu režīmiem, noteikumiem par kopējo nodokļa bāzi jābūt obligātiem visiem uzņēmumiem, izņemot MVU. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un lielo uzņēmumu robežvērtības ir definētas jau sen ar Ceturto Padomes Direktīvu 778/660/EEK (4. Komerctiesību direktīva).1a Tā kā MVU nav resursu, ko ieguldīt pastkastes uzņēmumu struktūrās, lai mākslīgi novirzītu peļņu, tiem nākas piedalīties negodīgā konkurences cīņā ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Lai nodrošinātu veselīgi funkcionējošu iekšējo tirgu, ir būtiski izveidot taisnīgu, efektīvu, pārredzamu un izaugsmi veicinošu uzņēmumu kopīgo nodokļu bāzi, kuras pamatā ir princips, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajā valstī, kurā tiek gūta peļņa. Turklāt, ja iniciatīva materializējas pilnībā, lai nodrošinātu saskaņotību starp abiem KKUINB iniciatīvas posmiem, noteikumi par kopēju bāzi būtu obligāti jāpiemēro tiem uzņēmumiem, kas būtu uzskatāmi par grupu. Lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajam lieluma slieksnim, būtu jābūt iespējai izvēlēties KKUINB noteikumu piemērošanu.

 

________________

 

1a Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Ņemot vērā ar digitalizāciju saistītās pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, ir nepieciešams izstrādāt digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecības definīciju. Uzņēmumiem, kas rada ieņēmumus kādā dalībvalstī, lai arī tie fiziski neatrodas šajā dalībvalstī, būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi, kā uzņēmumiem, kas fiziski atrodas attiecīgajā dalībvalstī. Attiecīgi — KKUINB jāattiecina arī uz uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā vidē.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert trīs vienlīdz svērtus faktorus, proti, darbaspēks, aktīvi un pārdevumi galamērķu dalījumā. Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktorā vajadzētu iekļaut visus materiālos pamatlīdzekļus, un nevajadzētu iekļaut nemateriālos un finanšu aktīvus to mobilā rakstura dēļ un izrietošā riska dēļ, ka varētu apiet šīs direktīvas noteikumus. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi.

(10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert trīs vienlīdz svērtus faktorus, proti, darbaspēks, aktīvi un pārdevumi galamērķu dalījumā. Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies, tostarp gadījumā, kad darbības notiek digitālās ekonomikas nozarē, kurā nav obligāti vajadzīga pastāvīga darījumdarbības vieta kādā dalībvalstī, lai varētu šeit veikt kādu darbību. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktorā vajadzētu iekļaut visus materiālos pamatlīdzekļus, un nevajadzētu iekļaut nemateriālos un finanšu aktīvus to mobilā rakstura dēļ un izrietošā riska dēļ, ka varētu apiet šīs direktīvas noteikumus. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi. Tomēr trīs vienlīdz izsvērti faktori ir noturīgāki pret agresīvo nodokļu plānošanas praksi nekā pašreiz izmantojamās izplatītās transfertcenu noteikšanas metodes pelņas sadalījumam. Rezultātā nepilnības starp valstu nodokļu sistēmām, jo īpaši attiecībā uz transfertcenu noteikšanu, kas veido aptuveni 70 % no visiem peļņas novirzīšanas veidiem ES, varētu novērst un varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu nolūkā panākt taisnīgu, efektīvu un pārredzamu nodokļu sistēmu.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Lai Savienības līmenī izbeigtu sacensību par zemāko uzņēmumu ienākuma nodokli, Savienībā ir nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa minimālā likme. Vidēji uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes Savienībā ir samazinājušas no 35 % 20. gadsimta 90-ajos gados līdz 22,5  % pašlaik. Pieņemot KKUINB, dalībvalstis vairs ilgāk nespēs konkurēt ar savu nodokļu likmju starpniecību.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzņēmumam, kurš piemēro šīs direktīvas noteikumus, nepiemēro valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus par visiem šajā direktīvā reglamentētajiem jautājumiem, ja nav norādīts citādi.

2.  Uzņēmums, kurš piemēro šīs direktīvas noteikumus, turpina piemērot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus. Kolīzijas gadījumā starp šo direktīvu un valsts uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktiem prioritāte ir pēdējiem, ja nav norādīts citādi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem:

(1)  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada;

(c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 40 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada;

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpat šo direktīvu piemēro uzņēmuma, kas ir izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst 1. punkta b) līdz d) apakšpunktos minētajiem nosacījumiem.

Tāpat šo direktīvu piemēro uzņēmuma, kas ir izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, un saistībā ar ieņēmumiem, kas iegūti vienā vai vairākās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst 1. punkta b) līdz d) apakšpunktos minētajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šī direktīva attiecas arī uz uzņēmumiem, kas reģistrēti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, attiecībā uz digitālās nozares uzņēmumu pārstāvniecībām, kas ir īpaši orientētas uz patērētājiem vai uz uzņēmumiem kādā dalībvalstī vai tādām, kuras galvenokārt saņem ienākumus no darbības kādā dalībvalstī, ja uzņēmums atbilst nosacījumiem, kas noteikti 1. punkta b)līdz d) apakšpunktā. Lai pārliecinātos, vai digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecība ir orientēta uz patērētājiem vai uz uzņēmumiem kādā dalībvalstī, saskaņā ar ESAO BEPS 1. pasākumu ņem vērā patērētāju vai lietotāju un preču un pakalpojumu piegādātāju fiziskās atrašanās vietas. Ja to nav iespējams noskaidrot, tiek apsvērts, vai digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecība uzņēmējdarbību veic kādas dalībvalsts vai Savienības pirmā līmeņa domēnā vai arī, vai saistībā ar uz mobilo lietojumprogrammu balstītu uzņēmējdarbību digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecība izplata savu lietojumprogrammu, izmantojot kādai dalībvalstij raksturīgu daļu mobilo aplikāciju izplatīšanas centrā, vai arī, vai uzņēmējdarbību veic domēnā, kurš, piemēram, dalībvalstu, reģionu vai pilsētu nosaukumu izmantošanas rezultātā, skaidri norāda, ka digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecība ir orientēta uz patērētājiem vai uz uzņēmumiem kādā dalībvalstī, vai arī, vai uzņēmējdarbība ir pakļauta vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, kas tiek piemēroti tieši Savienībā vai kādā dalībvalstī, vai arī, vai digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecības klātbūtne tīmekļa vietnē piedāvā reklāmas laukumu, kurš konkrēti ir paredzēts patērētājiem un uzņēmumiem kādā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 28.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  „digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecība”, ievērojot ESAO BEPS secinājumus 1. pasākumu ietvaros, ir pārstāvniecība, kura ir konkrēti orientēta uz patērētājiem vai uz uzņēmumiem kādā dalībvalstī, pienācīgi ņemot vērā patērētāju vai lietotāju un preču un pakalpojumu piegādātāju fiziskās atrašanās vietas. Ja to nav iespējams noskaidrot, tiek apsvērts, vai uzņēmuma pārstāvniecība uzņēmējdarbību veic kādas dalībvalsts vai Savienības pirmā līmeņa domēnā, vai arī saistībā ar uz mobilo lietojumprogrammu balstītām uzņēmējdarbībām izplata savu lietojumprogrammu, izmantojot dalībvalstij raksturīgu daļu mobilo aplikāciju izplatīšanas centrā, vai arī uzņēmējdarbību veic domēnā, kurš, piemēram, dalībvalstu, reģionu vai pilsētu nosaukumu izmantošanas rezultātā, skaidri norāda, ka digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecība ir orientēta uz patērētājiem vai uz uzņēmumiem kādā dalībvalstī, vai arī uzņēmējdarbība ir pakļauta vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, kas tiek piemēroti tieši Eiropas Savienībā vai kādā dalībvalstī, vai arī uzņēmuma klātbūtne tīmekļa vietnē piedāvā reklāmas laukumu, kurš konkrēti ir paredzēts patērētājiem un uzņēmumiem kādā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 28.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28b)  „efektīva uzņēmuma nodokļa likme” ir uzņēmuma nodokļa likme, kas tiek maksāta proporcionāli ieņēmumiem un peļņai, kas norādīti uzņēmējsabiedrības pārskatos.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  visām tā digitālās nozares uzņēmuma pārstāvniecībām.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

73. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas rodas trešā valstī.

Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām vai digitālām uzņēmējdarbības pārstāvniecībām, kas rodas trešā valstī.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

79. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā it sevišķi ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm.

Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei un Eiropas Parlamentam par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā it sevišķi ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)

Atsauces

COM(2016)0683 – C8-0471/2016 – 2016/0336(CNS)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

24.11.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

24.11.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Evelyn Regner

28.11.2016

Izskatīšana komitejā

3.5.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sergio Gaetano Cofferati, Luis de Grandes Pascual, Angel Dzhambazki, Rainer Wieland, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriel Mato, Andrey Novakov

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

13

+

ALDE

EFDD

ENF

GUE/NGL

VERTS/ALE

S&D

Jean-Marie Cavada

Joëlle Bergeron

Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

Kostas Chrysogonos

Max Andersson, Julia Reda

Sergio Gaetano Cofferati, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner, Tiemo Wölken

8

-

ALDE

ECR

PPE

António Marinho e Pinto

Angel Dzhambazki

Gabriel Mato, Andrey Novakov, Axel Voss, Rainer Wieland, Tadeusz Zwiefka, Luis de Grandes Pascual

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)

Atsauces

COM(2016)0683 – C8-0471/2016 – 2016/0336(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

21.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

24.11.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

24.11.2016

JURI

24.11.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

IMCO

5.12.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Alain Lamassoure

22.11.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

30.8.2017

10.10.2017

6.11.2017

 

Pieņemšanas datums

21.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

11

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Hugues Bayet, Udo Bullmann, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Bernard Monot, Stanisław Ożóg, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matt Carthy, Bas Eickhout, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Luigi Morgano, Joachim Starbatty, Romana Tomc, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alberto Cirio, Alex Mayer, Laurenţiu Rebega

Iesniegšanas datums

1.3.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Pirkko Ruohonen-Lerner

PPE

Burkhard Balz, Alberto Cirio, Markus Ferber, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Dariusz Rosati, Anne Sander, Romana Tomc, Esther de Lange

S&D

Hugues Bayet, Udo Bullmann, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

Verts/ALE

Bas Eickhout, Sven Giegold, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

11

-

ECR

Sander Loones, Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty, Kay Swinburne

ENF

Marco Zanni

GUE/NGL

Matt Carthy, Miguel Viegas

PPE

Brian Hayes, Gunnar Hökmark

S&D

Costas Mavrides, Alfred Sant

5

0

EFDD

Marco Valli

ENF

Bernard Monot, Laurenţiu Rebega

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Martin Schirdewan

 

Corrections to vote

+

 

-

Esther de Lange, Laurenţiu Rebega

0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 21. jūnijsJuridisks paziņojums