Procedūra : 2017/2266(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0055/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0055/2018

Debates :

PV 14/03/2018 - 21
CRE 14/03/2018 - 21

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0083

ZIŅOJUMS     
PDF 568kWORD 62k
5.3.2018
PE 615.458v02-00 A8-0055/2018

ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību

(14423/2017 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE) – 2017/2266(INI))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: João Ferreira

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  Attīstības komitejAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par projektu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību

(14423/2017 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE)2017/2266(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14423/2017),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0447/2017),

–  ņemot vērā ... normatīvo rezolūciju(2) par lēmuma priekšlikumu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999(3) (NNN zvejas regula), un jo īpaši tās 8. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0055/2018),

A.  tā kā partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (turpmāk “Komoru Salas”) paredz, ka jebkura no pusēm nolīgumu var izbeigt nopietnu apstākļu dēļ, piemēram, ja netiek pildīta pušu apņemšanās apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;

B.  tā kā nelegāla zveja būtiski apdraud pasaules jūras resursus, ņemot vērā to, ka tā noplicina zivju krājumus, iznīcina jūras dzīvotnes, rada netaisnīgu situāciju godprātīgiem zvejniekiem un iznīcina piekrastes kopienu iztikas līdzekļus, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

C.  tā kā ES būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar trešām valstīm noslēgtie ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi sniedz abpusējus ieguvumus ES un attiecīgajām trešām valstīm, arī to vietējiem iedzīvotājiem un zivsaimniecības nozarēm;

D.  tā kā protokola, ar kuru noslēdz partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību, vispārējais mērķis bija abu pušu interesēs veicināt ES un Komoru Salu sadarbību zivsaimniecības jomā, izveidojot partnerības satvaru, kurā īstenot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, ilgtspējīgā veidā izmantojot zvejas resursus Komoru Salu ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kā arī nodrošināt ES flotu interesēm atbilstošu pienācīgu daļu no pieejamā zvejas pārpalikuma;

E.  tā kā pirmais zivsaimniecības nolīgums starp EEK un Komoru Salām tika noslēgts 1988. gadā un tā kā EEK/ES dalībvalstu flotes kopš tā laika ir varējušas izmantot zvejas iespējas saskaņā ar virkni īstenošanas protokolu;

F.  tā kā saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojumu “Fishery Exports and the Economic Development of Least Developed Countries” (Zvejniecības produktu eksports un vismazāk attīstīto valstu ekonomiskā attīstība) nozaru sadarbība nav attīstījusies un tai ir ļoti maza ietekme uz zvejas nozari, izkraušanas apstākļiem, uzraudzības un kontroles spēju, zinātnisko attīstību un zvejnieku un novērotāju tehnisko apmācību; tā kā cena, ko ES maksā Komoru Salām par zivju (tunzivs) tonnu, ir apmēram 15 % no aplēstās vairumtirdzniecības cenas par tonnu;

G.  tā kā Komoru Salām 2015. gada 1. oktobrī tika paziņots par iespējamību, ka tās tiks noteiktas par nesadarbīgu trešo valsti, jo pienācīgi nekontrolē kuģus, kas kuģo zem Komoru Salu karoga; tā kā šī valsts, ko ES 2017. gada maijā noteica par nesadarbīgu valsti un 2017. gada jūlijā iekļāva šādu valstu sarakstā, t. i., parādīja “sarkano kartīti”, joprojām nav veikusi korektīvos pasākumus, kas nepieciešami apzināto problēmu novēršanai un NNN zvejas apkarošanai;

H.  tā kā ar Komoru Salu noslēgtajam zivsaimniecības nolīgumam pievienotā iepriekšējā protokola termiņš beidzās 2016. gada 30. decembrī un netika atjaunots, jo Komoru Salas nebija nekādi apņēmušās apkarot NNN zveju; tā kā šajā protokolā bija paredzēts finanšu piešķīrums EUR 600 000 gadā, no kuriem EUR 300 000 bija atvēlēti Komoru Salu zivsaimniecības politikas atbalstam nolūkā veicināt zvejas resursu ilgtspēju un pareizu pārvaldību Komoru Salu ūdeņos;

I.  tā kā ES ir stingri apņēmusies apkarot nelegālu zveju un visus no tās izrietošos uzņēmējdarbības veidus un šī apņemšanās ir izklāstīta NNN zvejas regulā;

J.  tā kā ES un tās dalībvalstis īsteno sadarbību ar Komoru Salām vairākās nozarēs; tā kā ES lēmums denonsēt partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē var tikt atcelts (ja tiek veikti nepieciešamie korektīvie pasākumi) un tā kā šā nolīguma denonsēšana neizslēdz turpmākas sarunas par citu nolīgumu vai jebkāda cita veida partnerību zivsaimniecības nozarē;

K.  tā kā NNN zvejas apkarošana nav atkarīga tikai no nesadarbīgu trešo valstu noteikšanas, bet, gluži pretēji, prasa rast veidus, kā izlabot konstatētās situācijas; tā kā Komoru Salas, ja vien nesaņems ārēju palīdzību, nespēs uzlabot savu jūras pārvaldības politiku, jo īpaši attiecībā uz zvejas resursiem, tostarp attiecībā uz izkraušanas apstākļiem, uzraudzības un kontroles spēju, zinātnisko attīstību un zvejnieku un novērotāju tehnisko apmācību;

L.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) pirmo reizi ir iekļauts ar jūru un jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saistīts mērķis (14. mērķis),

1.  pauž nožēlu par to, ka Komoru Salas nav veikušas korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atrisinātu apzinātās problēmas un apkarotu NNN zveju, neraugoties uz ES brīdinājumiem;

2.  atkārtoti uzsver efektīvas karoga valsts kontroles nozīmību, jo tās trūkums ir NNN zvejas pamatcēlonis; uzskata, ka Komoru Salām būtu jāpilda savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz to kuģu uzraudzību un kontroli, kuri kuģo zem tās karoga; ir cieši pārliecināts, ka šis uzraudzības trūkums un zvejas atļaušana ļauj šādiem kuģiem nesodīti iesaistīties NNN zvejā;

3.  uzskata, ka Komoru Salām būtu jāturpina sadarbība ar ES un jāizmanto šī iespēja īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu to spēju novērst nelegālu zveju;

4.  pauž nožēlu par to, ka gandrīz 30 gados, kopš bijuši spēkā ES un Komoru Salu partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē — kuru viens elements ir vērsts uz sadarbību un atbalstu Komoru Salu zivsaimniecības nozares attīstībai —, nav bijis iespējams panākt konkrētākus rezultātus nozares izaugsmē, cita starpā tādās jomās kā kontroles un uzraudzības spēja, zinātniskā attīstība un zvejnieku un novērotāju tehniskā apmācība;

5.  uzskata, ka pieejamie attīstības sadarbības instrumenti, jo īpaši Eiropas Attīstības fonds (EAF), ir efektīvāk jāsaskaņo ar vispārējo atbalstu spēju veidošanai zivsaimniecības nozarē;

6.  atgādina, ka Komoru Salām saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts ar ES, un citiem starptautiskiem instrumentiem, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam sekmīgas īstenošanas un IAM sasniegšanas satvarā ir pienākums ievērot labas zivsaimniecības pārvaldības un atbildīgas zvejas principus, saglabāt zivju krājumus un aizsargāt jūras ekosistēmu savā ekskluzīvajā ekonomikas zonā;

7.  uzsver, ka NNN zveja ir jāapkaro pasaules mērogā un ir jārada valstīm paredzēti stimuli, lai tās nopietni uztvertu savus pienākumus un īstenotu nepieciešamās reformas savās zivsaimniecības nozarēs;

8.  uzsver, ka NNN zvejas apkarošana nedrīkst būt pilnībā atkarīga no nesadarbīgu trešo valstu noteikšanas un, lai patiesi apkarotu visus nelegālās zvejas veidus, ir jāatrod iespējas palīdzēt valstīm, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstīm, pie kurām pieder arī Komoru Salas, lai tās varētu mainīt savu jūras pārvaldības politiku;

9.  ir vienisprātis ar Komisiju un Padomi par to, ka ir jāpiemēro NNN regulas 38. panta 8. punktā minētie pasākumi, lai denonsētu ar Komoru Salām parakstītu spēkā esošu zivsaimniecības nolīgumu, kurā noteikts, ka nolīgumu var izbeigt, ja valsts nepilda savas saistības attiecībā uz NNN zvejas apkarošanu;

10.  norāda uz citām NNN zvejas regulas 38. panta 8. punktā minētajām sekām, cita starpā uz aizliegumu noslēgt fraktēšanas, karoga mainīšanas un slepenus nolīgumus;

11.  tomēr uzsver, ka šāda denonsēšana nedrīkst nozīmēt beigas ES un Komoru Salu sadarbībai zivsaimniecības nozarē; mudina Komisiju censties nodrošināt, ka šīs attiecības var pēc iespējas drīz atjaunot, vadoties pēc principa, ka zvejas kopienas un mazapjoma nerūpnieciskā zveja būtu jāuzskata par pamatu valsts attīstībai un ka šajā nolūkā būtu jāveicina investīcijas un tehniskā palīdzība šādās jomās:

  zivsaimniecības administrācija un pārvaldības sistēma, likumdošana, institucionālā struktūra, cilvēkresursu (zvejnieki, zinātnieki, inspektori utt.) spēju veidošana un Komoru Salu tradicionālo zvejas rīku un zivju tirdzniecības un kultūras vērtības palielināšana;

  uzraudzības un zinātniskās spējas, piekrastes aizsardzības spēja, inspekciju, uzraudzības un kvalitātes kontroles spēja;

  zivju saldēšanai, izplatīšanai un apstrādei paredzētu iekārtu ierīkošana;

  izkraušanas un drošības infrastruktūras ostās un piestātnēs ierīkošana un modernizēšana;

  Komoru Salu mazapjoma zvejas flotes atjaunošana, lai uzlabotu drošumu, tās spēju palikt jūrā un zvejas kapacitāti;

12.  prasa iekļaut klauzulu, kas paredzētu, ka, Komoru Salām novēršot nepilnības, procedūra tiktu apturēta un sarkanā kartīte — atsaukta, tādējādi ļaujot ES flotei atgriezties;

13.  aicina Komisiju veikt piemērotus pasākumus, lai panāktu normālas situācijas atjaunošanu, uzlabojot NNN zvejas apkarošanas pasākumu efektivitāti un ļaujot ES flotei atgriezties zvejas apgabalā pēc tam, kad ir panākta vienošanās par jauna protokola noteikumiem;

14.  aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar to kompetenci pilnībā un nekavējoties informēt Parlamentu par šā procesa norisēm;

15.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Komoru Salu Savienības valdībai un parlamentam.

(1)

OV L 290, 20.10.2006., 7. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(0000)0000.

(3)

OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Komoru Salu Savienība (Komoru Salas) ir salu grupa ar trim galvenajām salām, kura atrodas Indijas okeāna rietumu daļā pie Austrumāfrikas krastiem. Arhipelāgā, kas ir neatkarīgs kopš 1975. gada, ietilpst arī ceturtā sala, proti, Majota, kura izvēlējās saglabāt savu statusu kā Francijas aizjūras teritorija.

Saskaņā ar 2013. gada datiem Komoru Salās ir aptuveni 734 000 iedzīvotāju. Vēsturiskās attīstības, politiskās nestabilitātes un grūti pieejamo resursu dēļ Komoru Salas uzskatāmas par vienu no vismazāk attīstītajām valstīm, kuras ekonomika ir ļoti lielā mērā atkarīga no ārvalstu dotācijām un tehniskās palīdzības.

Zivsaimniecības nozare ir valstī otrā lielākā nozare pēc lauksaimniecības un tiek uzskatīta par stratēģisku prioritāti. Tā nodrošina 10 % darbvietu un 8 % no IKP (2013. gada dati). Šie procentuālie rādītāji tomēr liecina, ka nozares nozīme ekonomikas un nodarbinātības jomā krītas, ņemot vērā tās neaizsargātību pret ārējiem faktoriem — visas iekšzemes darbības (8000 zvejnieku) ir mazapjoma nerūpnieciskā zveja, izmantojot vai nu mazas stiklšķiedras laivas 6–7 m garumā ar dzinējiem, kuru jauda nepārsniedz 25 zirgspēku, un ar ļoti vienkāršu tehnisko aprīkojumu, vai arī nemotorizētas kanoe laivas.

Lēš, ka Komoru Salu EEZ izmantojamie krājumi — galvenokārt lielās pelaģiskās zivis (tunzivs un zobenzivs) — ir aptuveni 33 000 tonnas gadā, bet vietējo zvejnieku nozveja ir aptuveni 16 000 tonnas gadā. Pārējās zivis nozvejo ārvalstu rūpnieciskās zvejas flotes un tās izkrauj citās valstīs. Arī zivju apstrāde notiek ārpus Komoru Salām, tostarp vietējās flotes nozvejoto lomu apstrāde.

Divpusējās attiecības zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību (un tās priekštecēm) un Komoru Salām sākās 1988. gadā. Savukārt no 2006. gada to attiecības regulē partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē, kas paredz divu dažādu komponentu veidotu finansiālu ieguldījumu: viens ir par piekļuvi zvejas resursiem, otrs vērsts uz atbalstu nozarei, lai attīstītu vietējās spējas.

Ar šo ziņojumu pārskatāmais nolīgums paredz kopējo finansiālo ieguldījumu EUR 1 845 750 apmērā, no kuriem aptuveni 49 % bija paredzēti nozares atbalstam. Nolīgums paredzēja piešķirt 45 licences tunzivju seineriem un 25 — kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (licences izmantotu Spānija, Francija un Portugāle). Šajā nolīgumā arī paredzēts, ka saskaņā ar to zvejojošiem ES kuģiem ir jānodarbina noteikts minimālais skaits apkalpes locekļu no Komoru Salām, un tajā ietverta ekskluzivitātes klauzula par sugām, ko atļauts zvejot.

Neatkarīgi no nolīguma un ar to saistītā protokola noteikumiem tā īstenošanu ietekmējuši dažādi ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar pirātismu, un tāpēc šīs zvejas licences nav izmantotas. Vienlaikus Komoru Salas arī ir iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj regulu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, jo īpaši atļaujot veikt karoga maiņu citu valstu kuģiem, kas iesaistās NNN zvejā, un tādēļ 2015. gada oktobrī ES paziņoja Komoru Salām par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par nesadarbīgu valsti, kas arī notika 2017. gada maijā un jūnijā (kad šī valsts saņēma t. s. “sarkano kartīti”).

Tā kā šā procesa laikā Komoru Salu iestādes nekādi nereaģēja, Komisija un Padome ierosina nolīgumu denonsēt.

Kopumā referents uzskata, ka nav iemesla nepiekrist šā nolīguma denonsēšanai, bet ir jāņem vērā divi apstākļi: ļoti nestabilā sociālā situācija Komoru Salās, kā arī secinājumi vairāku ANO struktūru veiktos novērtējumos, kuros Eiropas Savienība kritizēta par savas stiprākās pozīcijas izmantošanu, veicot nolīgumu sagatavošanu un zivju cenu noteikšanu (par tunzivīm maksājot zem aplēstās vidējās vairumtirdzniecības cenas), un norādīts, ka partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē nav veicinājuši vietējās ražošanas attīstību.

Referents vēlētos uzsvērt, ka gandrīz 30 gados, kopš bijis spēkā partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību — kurā iekļauts uz sadarbību un atbalstu Komoru Salu zivsaimniecības nozares attīstībai vērsts elements —, tomēr nav izdevies gūt vairāk konkrētu rezultātu nozares izaugsmē, tostarp tādās jomās kā kontroles un uzraudzības spēja, zinātniskā attīstība un zvejnieku un novērotāju tehniskā apmācība.

Šā novērtējuma dēļ saistībā ar šo lēmumu ir ļoti svarīgi iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis būtu turpināt atbalstu attīstībai un palīdzēt Komoru Salās uzlabot gan nosacījumus zvejai un saistītajām darbībām, gan zvejnieku un zvejas kopienu dzīves kvalitāti.

Sakarā ar to, ka ES un Komoru Salu sadarbība turpinās, jo īpaši attīstības politikas jomā, ir svarīgi ES un tās dalībvalstu politiskajās attiecībās ar šo valsti galveno uzmanību pievērst stratēģiskām prioritātēm, un zivsaimniecības nozarei tajās ir galvenā vieta. Tādēļ ES būtu jāturpina veicināt pārvedumus, kas Komoru Salām cita starpā ļautu:

  uzlabot zivsaimniecības administrācijas un pārvaldības sistēmu gan no juridiskā, gan institucionālās struktūras viedokļa, sekmēt cilvēkresursu spēju veidošanu (zvejnieki, zinātnieki, inspektori utt.), kā arī paaugstināt Komoru tradicionālo zvejas rīku un zivju tirdzniecības un kultūras vērtību;

  attīstīt to spējas attiecībā uz uzraudzību un zinātnisko novērtējumu, piekrastes aizsardzību, inspekciju, uzraudzību un kvalitātes kontroli;

  ierīkot vai atjaunot iekārtas zivju saldēšanai, izplatīšanai un apstrādei;

  ierīkot un modernizēt izkraušanas un drošības infrastruktūru ostās un piestātnēs;

  veicināt mazapjoma flotes atjaunošanu, lai uzlabotu drošumu, iespēju palikt jūrā un zvejas kapacitāti.

Referents uzskata, ka ES un trešo valstu parakstītiem ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem ir jābūt savstarpēji izdevīgiem un tajos galvenā uzmanība jāpievērš darbībām, ar kurām nostiprina trešo valstu suverenitāti pār to zivsaimniecību, attīsta saistīto saimniecisko darbību un veicina jūras resursu, zvejnieku kopienu un zivsaimniecībā nodarbināto aizsardzību. Šāda veida attīstība — nevis resursu noplicināšana — ir visefektīvākais un vistaisnīgākais veids, kā cīnīties pret NNN zveju.

Referents turklāt aicina nekavējoties informēt Eiropas Parlamentu par visām turpmākajām norisēm šajā procesā.


Attīstības komitejAS ATZINUMS (21.2.2018)

Zivsaimniecības komitejai

par EK un Komoru Salu partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē denonsēšanu

(2017/2266(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Norbert Neuser

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā pēdējais zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam (ZPN) pievienotais protokols, kura spēkā esamības termiņš beidzās 2016. gada 31. decembrī, nodrošināja finanšu piešķīrumu EUR 600 000 gadā, no kuriem EUR 300 000 bija atvēlēti Komoru Salu zivsaimniecības politikas atbalstam nolūkā veicināt zvejas resursu ilgtspēju un pareizu pārvaldību Komoru Salu ūdeņos;

B.  tā kā nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja Komoru Salu piekrastes teritorijās kaitē vietējai zvejniecībai un bioloģiskajai daudzveidībai, apdraudot mazapjoma zvejnieku ienākumus un iztiku, pārtikas nodrošinājumu, Komoru Salu ilgtspējīgu attīstību un galu galā saasinot nabadzību;

C.  tā kā jūras resursi nav neierobežoti; tā kā Āfrikas kontinents NNN zvejas dēļ ik gadu zaudē miljardiem dolāru;

D.  tā kā saskaņā ar FAO datiem nelegālā zvejā tiek nozvejotas ap 26 miljoniem tonnu zivju gadā jeb vairāk nekā 15 % no kopējā nozvejas apjoma pasaulē; tā kā nelegāla pārzveja negatīvi ietekmē zivju krājumu atjaunošanos, apdraud bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmu un pārtikas nodrošinājumu un rada būtiskus ekonomiskus zaudējumus;

E.  tā kā jūras ekosistēmu ilgtspējīgai pārvaldībai ir izšķiroša nozīme klimata pārmaiņu negatīvo seku ierobežošanā; tā kā COP 21 tika uzsvērts, ka steidzami pilnībā jāmaina pārprodukcijas tendence;

F.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) pirmo reizi tika iekļauts mērķis saistībā ar jūru un jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu (14. mērķis),

1.  apzinās, ka NNN zveja ir būtiska ekonomikas un vides problēma visā pasaulē gan jūras, gan saldūdens zvejniecībās un apdraud zivju krājumu ilgtspēju, pārtikas nodrošinājumu un pasaules okeānu bioloģisko daudzveidību; uzsver, ka NNN zveja arī kaitē zvejniecības pārvaldības centieniem un rada negodīgu konkurenci zvejniekiem, jo īpaši nerūpnieciskajām flotēm un citiem, kas darbojas saskaņā ar likumu, un atstāj nopietnas sekas uz sociālo jomu, ekonomiku un vidi; norāda, ka augsts NNN zvejas līmenis biežāk vērojams valstīs ar vāju pārvaldību;

2.  uzsver, ka jaunattīstības valstis ir īpaši neaizsargātas pret NNN zveju, jo to spēja kontrolēt un uzraudzīt savus ūdeņus ir ierobežota, un tas vēl vairāk destabilizē to zvejniecības pārvaldību; uzsver, ka NNN zveja atņem jaunattīstības valstīm ieņēmumus un pārtiku, jo īpaši, ja šīs darbības tiek veiktas tajās pašās zvejas vietās, kur darbojas mazapjoma vietējie zvejnieki;

3.  atzinīgi vērtē ES absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz nelegālu zveju visā pasaulē;

4.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz nozarei sniegto atbalstu saskaņā ar ZPN pievienoto protokolu, Komoru Salu iestādes nav veikušas atbilstīgus pasākumus, lai izveidotu zvejas kuģu valsts reģistru un izstrādātu un īstenotu stingru valsts rīcības plānu un tiesisko regulējumu, vēršoties pret NNN zveju, kas notiek Komoru Salu ūdeņos un ko piekopj kuģi, kas kuģo zem Komoru Salu karoga, un tā rezultātā Komoru Salas saskaņā ar NNN zvejas regulu ir noteiktas par nesadarbīgu valsti;

5.  pauž nožēlu par to, ka papildus Komoru Salu administrācijas nespējai apkarot NNN zveju Komisija ir ziņojusi, ka Komoru Salu iestādes neīsteno pārvaldību un neizrāda pietiekamu politisko gribu sadarboties;

6.  prasa stiprināt jaunattīstības valstu spēju risināt administratīvus jautājumus, arī saistībā ar resursu apzināšanu un novērtēšanu; turklāt prasa īstenot pasākumus, lai tām palīdzētu sagatavot uzticamu un objektīvu statistiku, kas palīdzētu izstrādāt politikas nostādnes un stratēģijas ekonomikas jomā un attiecībā uz legālās zvejas uzraudzību un aizsardzību;

7.  atgādina, ka Komoru Salām saskaņā ar ZPN, kas parakstīts ar ES, un citiem starptautiskiem instrumentiem, kā arī saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam sekmīgu īstenošanu un IAM sasniegšanu ir pienākums ievērot labas zivsaimniecības pārvaldības un atbildīgas zvejas principus, saglabāt zivju krājumus un aizsargāt jūras ekosistēmu savā ekskluzīvajā ekonomikas zonā;

8.  jo īpaši atgādina par 14. IAM 4. uzdevumu, kas paredz efektīvi regulēt ieguvi un izbeigt pārzveju, NNN zveju un destruktīvu zvejas praksi, un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai iespējami īsākā laikposmā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kurš noteikts pēc to bioloģiskajām īpašībām;

9.  aicina Komisiju turpināt politisko un zivsaimniecības nozares dialogu ar Komoru Salu iestādēm, lai panāktu, ka minētās iestādes izpilda NNN zvejas regulas nosacījumus un šī valsts galu galā tiek svītrota no nesadarbīgo valstu saraksta; prasa tikmēr pārorientēt palīdzību, ko Komoru Salas saņem ar citiem ES finanšu instrumentiem, lai iedzīvotāji neciestu no šābrīža situācijas;

10.  uzsver, ka zvejniecības kontroles iestādes visā pasaulē būtu jānodrošina ar pietiekamiem resursiem (cilvēkresursiem, finanšu un tehnoloģiju resursiem), kas ļautu tām pilnībā īstenot zivsaimniecības normatīvos aktus;

11.  ir pārliecināts, ka cīņā pret NNN zveju ir nepieciešama daudzpusēja pieeja un ka tā lielā mērā ir atkarīga no saskanīgas atbildes rīcības starptautiskā līmenī, arī karoga valstu, piekrastes valstu, ostu valstu un tirgu valstu atbildes rīcības; uzskata, ka šai atbildes rīcībai būtu jābalstās uz starptautisko normatīvo aktu par NNN zveju vienotu piemērošanu un plašu un precīzu informācijas apmaiņu; aicina starptautisko sabiedrību veikt ES pieņemtajiem pasākumiem līdzīgus pasākumus, lai slēgtu tirgus NNN zvejā nozvejotām zivīm.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thierry Cornillet, Paul Rübig, Rainer Wieland

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Thierry Cornillet, Paavo Väyrynen

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

PPE

György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Željana Zovko, Anna Záborská

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon

Verts/ALE

Maria Heubuch

1

-

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Alain Cadec, David Coburn, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Nicola Caputo, Ole Christensen, Rosa D’Amato, Norbert Erdős, John Flack, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Anja Hazekamp, Maria Heubuch, Czesław Hoc, Yannick Jadot, France Jamet, Seán Kelly, Verónica Lope Fontagné, Linda McAvan, Francisco José Millán Mon, Nosheena Mobarik, Cláudia Monteiro de Aguiar, Rolandas Paksas, Daciana Octavia Sârbu, David-Maria Sassoli, Maria Lidia Senra Rodríguez, Nils Torvalds

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

Peter van Dalen, Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić

ENF

Sylvie Goddyn

GUE/NGL

João Ferreira, Liadh Ní Riada

PPE

Alain Cadec, Norbert Erdős, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Liliana Rodrigues, Ulrike Rodust, Isabelle Thomas

VERTS/ALE

Linnéa Engström

0

-

 

 

2

0

EFDD

David Coburn, Mike Hookem

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 9. martsJuridisks paziņojums