Procedūra : 2017/0063(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0057/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0057/2018

Debates :

PV 13/11/2018 - 13
CRE 13/11/2018 - 13

Balsojumi :

PV 14/11/2018 - 14.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0452

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1006kWORD 122k
6.3.2018
PE 610.704v03-00 A8-0057/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

(COM(2017)0142 – C8-0119/2017 – 2017/0063(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Andreas Schwab

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
  Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

(COM(2017)0142 – C8-0119/2017 – 2017/0063(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0142),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 103. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0119/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Čehijas parlamenta Senāts, Spānijas parlaments, Portugāles parlaments un Rumānijas parlamenta Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0057/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2017/0063 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 103. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pants ir sabiedriskās kārtības normas, un tās būtu efektīvi jāpiemēro visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū netiek kropļota konkurence. LESD 101. un 102. panta efektīva izpilde ir nepieciešama tam, lai panāktu, ka tirgi Eiropā kļūst atvērtāki un tajos valda godīgāka konkurence un ka uzņēmumi šajos tirgos konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām, un nerada šķēršļus ieiešanai tirgū, un tādējādi tie var vairot labklājību un radīt darbvietas. Šāda izpilde aizsargā patērētājus un uzņēmumus, kas darbojas iekšējā tirgū, pret tādu darījumdarbības praksi, kuras rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek mākslīgi uzturētas augstā līmenī, un palielina novatorisku preču un pakalpojumu izvēles iespējas.

2)  Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003(3) LESD 101. un 102. panta publiski tiesisko izpildi paralēli Komisijai nodrošina dalībvalstu valsts konkurences iestādes (VKI). VKI un Komisija kopā veido tīklu, kurā publiskās iestādes cieši sadarbojas ES konkurences noteikumu piemērošanā (Eiropas Konkurences tīkls).

2a)  Lai novērstu nevajadzīgu jaunu procedūru ieviešanu dalībvalstīs, ar šo direktīvu nerosina mainīt tradicionālo lēmumu pieņemšanas un izmeklēšanas pilnvaru sadalījumu starp dažādām VKI katrā dalībvalstī, ja minētais sadalījums praksē ir izrādījies efektīvs.

3)  Regulas (EK) Nr. 1/2003 3. panta 1. punktā VKI un valstu tiesām ir noteikts pienākums piemērot LESD 101. un 102. pantu nolīgumiem vai praksei, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Praksē vairākums VKI valsts konkurences tiesību normas piemēro paralēli LESD 101. un 102. pantam. Tāpēc šī direktīva, kuras mērķis ir nodrošināt, ka VKI ir nepieciešamās neatkarības garantijas un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas dod iespēju efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu, neizbēgami ietekmēs VKI paralēli piemērotās valstu konkurences tiesību normas.

4)  Turklāt, paredzot VKI pilnvaras visu informāciju attiecībā uz uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, iegūt digitālā formātā neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja, arī tiktu ietekmēts VKI pilnvaru apjoms gadījumos, kad tās procedūras agrīnā stadijā veic attiecīgo izmeklēšanas pasākumu, pamatojoties arī uz valsts konkurences tiesību normām, kuras tiek piemērotas paralēli LESD 101. un 102. pantam. Dažāda apjoma inspekciju veikšanas pilnvaru paredzēšana VKI atkarībā no tā, vai tās galu galā piemēros vienīgi valsts konkurences tiesību normas vai paralēli arī LESD 101. un 102. pantu, mazinātu konkurences tiesību izpildes efektivitāti iekšējā tirgū. Tāpēc direktīvas darbības jomai būtu jāietver gan LESD 101. un 102. panta piemērošana, gan valsts konkurences tiesību paralēla piemērošana tajā pašā lietā. Vienīgais izņēmums ir aizsardzība attiecībā uz iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām un izlīguma iesniegumiem, kas attiecas arī uz valsts konkurences tiesību ekskluzīvu piemērošanu.

5)  Valsts tiesību akti daudzām VKI liedz nepieciešamās neatkarības garantijas un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas vajadzīgas šo noteikumu efektīvai izpildei. Tādējādi tiek iedragātas to iespējas efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu un, attiecīgā gadījumā, valsts konkurences tiesību normas paralēli minētajiem pantiem. Piemēram, daudzām VKI saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav pieejami efektīvi rīki, kas dotu iespēju rast LESD 101. un 102. panta pārkāpumu pierādījumus, lai varētu uzlikt naudas sodu likumpārkāpējiem uzņēmumiem, vai nav atbilstošu cilvēkresursu, finanšu resursu un budžeta autonomijas, kas nepieciešama LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai. Tāpēc var gadīties, ka tās vispār neko nevar iesākt vai ka to izpildes darbības ir ierobežotas. Tas, ka daudzām VKI nav LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai nepieciešamo rīku un garantiju, nozīmē, ka uzņēmumiem, kas piekopj konkurenci ierobežojošu praksi, attiecīgajās procedūrās var būt ļoti dažādi iznākumi atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas: iespējams, ka izpilde saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu vispār nenotiek vai notiek neefektīvi. Piemēram, dažās dalībvalstīs uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas, vienkārši pārstrukturējot uzņēmumu. LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam nozīmē, ka tiek palaistas garām iespējas novērst šķēršļus ieiešanai tirgū un visas Savienības tirgos radīt godīgākas konkurences apstākļus, kas ļauj uzņēmumiem šajos tirgos konkurēt, balstoties uz to objektīvajām spējām. Uzņēmumi un patērētāji īpaši cieš tajās dalībvalstīs, kurās VKI ir mazāk iespēju panākt efektīvu izpildi. Uzņēmumiem ir liegta iespēja konkurēt, balstoties uz to objektīvajām spējām, ja konkurenci ierobežojošā prakse paliek nesodīta, piemēram, tāpēc, ka nav iespējams savākt šādas prakses pierādījumus vai uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas. Tādējādi uzņēmumiem nav stimula ieiet šādos tirgos, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un piedāvāt preces un pakalpojumus. Savukārt patērētājiem tajās dalībvalstīs, kurās izpilde ir vājāka, tiek liegti ieguvumi, ko nodrošina konkurences noteikumu efektīva izpilde. Tādējādi LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam Savienībā izkropļo konkurenci iekšējā tirgū un neļauj šim tirgum darboties pienācīgi.

6)  VKI rīku un garantiju trūkumi un ierobežojumi negatīvi ietekmē LESD 101. un 102. panta izpildes paralēlo pilnvaru sistēmu, kas ir iecerēta kā vienots veselums, kurš balstās uz ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā. Šīs sistēmas pienācīga darbība ir atkarīga no iestāžu spējas paļauties uz vienas iestādes veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem citas iestādes vārdā, lai sekmētu dalībvalstu sadarbību un savstarpēju palīdzību. Tā kā joprojām ir tādas VKI, kurām nav pienācīgu izmeklēšanas rīku, sistēma nevar darboties, kā nākas. Arī citos būtiskos aspektos valsts konkurences iestādes nespēj nodrošināt savstarpēju palīdzību. Piemēram, lielākajā daļā dalībvalstu pārrobežu uzņēmums var izvairīties no naudas sodu samaksas, ja tam nav juridiskā statusa to dalībvalstu teritorijās, kurās tas darbojas. Tas mazina stimulus ievērot LESD 101. un 102. pantu. No tā izrietošā neefektīvā izpilde izkropļo konkurenci, kā rezultātā cieš likumpaklausīgie uzņēmumi, un grauj patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, īpaši digitālajā vidē.

7)  Lai Eiropā panāktu patiesi vienotu konkurences noteikumu izpildes telpu, kurā uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, ir vienlīdzīgāki konkurences apstākļi un patērētājiem ir mazināta apstākļu nevienlīdzība, attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu un valsts konkurences tiesību normu piemērošanu paralēli LESD 101. un 102. pantam ir nepieciešams paredzēt minimālās neatkarības garantijas, atbilstošus finanšu resursus, cilvēkresursus un tehnoloģiskos resursus, kā arī galvenās izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas valstu konkurences iestādēm dotu iespēju nodrošināt pilnīgu efektivitāti.

8)  Ir lietderīgi šo direktīvu balstīt uz diviem juridiskajiem pamatiem – LESD 103. un 114. pantu. Tas tāpēc, ka šī direktīva attiecas ne tikai uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, bet arī uz valstu konkurences tiesību normu piemērošanu paralēli minētajiem pantiem, un VKI rīku un garantiju trūkumi un ierobežojumi LESD 101. un 102. panta piemērošanas jomā negatīvi ietekmē gan konkurenci, gan iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

9)  Minētā garantiju minimuma ieviešana ar mērķi nodrošināt, ka VKI vienveidīgi un efektīvi piemēro LESD 101. un 102. pantu, neskar dalībvalstu iespējas paturēt vai ieviest plašākas prasības VKI neatkarības garantiju un resursu ziņā un sīkākus noteikumus par šo iestāžu izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām. Piemēram, nolūkā uzlabot VKI efektivitāti dalībvalstis var tām piešķirt citas pilnvaras papildus šajā direktīvā paredzētajam galvenajam pilnvaru kopumam.

10)  Turpretī attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem slepeniem karteļiem tiek piemērota iecietības programma, ir nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi. Uzņēmumi par savu dalību slepenos karteļos ziņos tikai tad, ja būs pietiekama juridiskā noteiktība attiecībā uz to, vai tie tiks atbrīvoti no naudas soda. Dalībvalstīs piemērojamo iecietības programmu izteiktās atšķirības rada juridisko nenoteiktību potenciālajiem iecietības pieteikuma iesniedzējiem un tādējādi var vājināt to stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Minēto atšķirību dēļ vairāki slepeno karteļu dalībnieki var arī censties gūt labumu no iecietības programmām citās dalībvalstīs. Ja dalībvalstīm būtu iespēja ieviest vai piemērot skaidrākus un saskaņotākus iecietības noteikumus šīs direktīvas piemērošanas jomā, tā būtu ne tikai virzība uz mērķi nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem stimulus un tādējādi padarīt konkurences noteikumu izpildi Savienībā iespējami efektīvu, bet arī garantētu konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tomēr dalībvalstīm nav liegts piemērot iecietības programmas, kas attiecas ne tikai uz slepenajiem karteļiem, bet arī citiem LESD 101. un 102. panta un līdzvērtīgu valsts noteikumu pārkāpumiem.

11)  Šī direktīva neattiecas uz valstu tiesību aktiem tiktāl, ciktāl tajos paredzēta kriminālsodu uzlikšana fiziskām personām, izņemot noteikumus, kas reglamentē mijiedarbību starp iecietības programmām un sankciju piemērošanu fiziskām personām.

12)  Uz VKI piešķirto pilnvaru īstenošanu būtu jāattiecina pienācīgas garantijas, kas atbilst vismaz standartiem, kuri izriet no ES tiesību vispārīgajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, saskaņā ar Eiropas Saienības Tiesas judikatūru, jo īpaši saistībā ar procedūru, no kuras var izrietēt naudas soda uzlikšana. Minētās garantijas ietver tiesības uz labu pārvaldību un uzņēmumu aizstāvības tiesību ievērošanu, kuru būtisks komponents ir tiesības tikt uzklausītam. Konkrētāk, VKI būtu izmeklēšanas procedūras puses jāinformē par sākotnējiem pret tām vērstajiem iebildumiem saskaņā ar LESD 101. vai 102. pantu, pirms tiek pieņemts to intereses negatīvi ietekmējošs lēmums, un minētajām pusēm būtu pirms šāda lēmuma pieņemšanas jādod iespēja efektīvi paust savu viedokli par šiem iebildumiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai izmeklēšanas procedūras puses saņemtu vismaz paziņojumu par iebildumiem, kurā izklāstīti visi iebildumi, uz ko VKI plāno balstīt attiecīgā uzņēmuma intereses nelabvēlīgi ietekmējošu galīgo lēmumu par pārkāpumu. Pusēm, kurām paziņoti sākotnējie iebildumi par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, būtu jādod tiesības piekļūt attiecīgajiem VKI lietas materiāliem, lai būtu iespējams efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību. Minētais īstenojams, ievērojot uzņēmumu leģitīmās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību, un neattiecas uz konfidenciālu informāciju un VKI un Komisijas iekšējiem dokumentiem un savstarpējo korespondenci. Turklāt to VKI ▌lēmumu adresātiem, ar ko konstatē LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu vai piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai naudas sodus, vai arī nosaka saistošus pienākumus, vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu tiesībaizsardzību, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā. VKI galīgajiem lēmumiem vajadzētu būt argumentētiem, lai šo lēmumu adresāti varētu uzzināt pieņemtā lēmuma pamatojumu un izmantot tiesības uz efektīvu tiesībaizsardzību. Turklāt saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka VKI, piemērojot LESD 101. un 102. pantu, attiecīgās procedūras īsteno saprātīgā termiņā. Šo garantiju izstrādē būtu jārod pareizais līdzsvars starp uzņēmumu pamattiesību ievērošanu un pienākumu nodrošināt LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi.

13)  Nodrošināt, ka VKI spēj LESD 101. un 102. pantu piemērot objektīvi un Eiropas konkurences noteikumu efektīvas izpildes kopējās interesēs, ir būtisks šo noteikumu efektīvas un vienveidīgas piemērošanas komponents.

14)  Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, būtu jānostiprina VKI neatkarība. Tālab valstu tiesībās būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot LESD 101. un 102. pantu, VKI ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas varētu apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu. Tāpēc būtu iepriekš jāpieņem skaidri un pārredzami noteikumi un procedūras attiecībā uz VKI lēmējstruktūras locekļu iecelšanu amatā un atstādināšanas iemesliem, lai tādējādi kliedētu jebkādas pamatotas šaubas par minētās struktūras objektivitāti un spēju pretoties ārējiem faktoriem. Turklāt, lai nodrošinātu VKI objektivitāti, to uzliktie naudas sodi nebūtu jāizmanto tiešai to darbības finansēšanai.

15)  Lai nodrošinātu VKI neatkarību, to vadītājiem, lēmējstruktūras locekļiem un darbiniekiem būtu jārīkojas godprātīgi un jāatturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem. Šajā nolūkā viņiem nodarbinātības un pilnvaru laikā un samērīgu periodu pēc tam būtu jāatturas no jebkāda nesavienojama algota vai nealgota darba uzņemšanās, kas konkrētā gadījumā varētu radīt interešu konfliktu. Tas turklāt nozīmē, ka nodarbinātības un pilnvaru laikā viņiem nevajadzētu būt līdzdalībai nevienā uzņēmumā vai organizācijā, uz ko attiecas LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūra, kurā viņi piedalās, ciktāl tas var apdraudēt viņu neatkarību attiecīgās lietas izskatīšanā. Darbiniekiem un lēmējstruktūras locekļiem būtu jādeklarē visas līdzdalības daļas un aktīvi, kas varētu radīt interešu konfliktu viņu pienākumu izpildē. Viņiem būtu jāizvirza prasība informēt lēmējstruktūru vai attiecīgi tās pārējos locekļus, vai – attiecībā uz VKI, kurās lēmumpieņemšanas pilnvaras ir tikai vienai personai, – iecēlējiestādi, ja, pildot savus pienākumus, viņiem ir jāpieņem lēmums jautājumā, kurā viņiem ir kādas intereses, kas varētu ietekmēt objektivitāti.

15a)  Katrai VKI būtu jāpublicē rīcības kodekss, kurā, neskarot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu, ietver vismaz noteikumus par interešu konflikta novēršanu, tostarp noteikumus par nogaidīšanas periodiem un uzaicinājumu pieņemšanu, kā arī noteikumus par privātā statusā veiktām darbībām.

16)  VKI neatkarība neizslēdz pārskatīšanu tiesā vai parlamentāro uzraudzību saskaņā ar dalībvalstu tiesībām. Pārskatatbildības prasības turklāt veicina to, ka tiek nodrošināta VKI rīcības ticamība un leģitimitāte. Samērīgas pārskatatbildības prasības ietver VKI pienākumu publicēt valdības vai parlamenta struktūrai adresētus periodiskus ziņojumus par to darbību. Ja tas neietekmē VKI neatkarību, var tikt veikta šo iestāžu izdevumu kontrole vai uzraudzība.

17)  VKI būtu jāvar piešķirt prioritāti LESD 101. un 102. panta izpildes procedūrām, lai tās varētu efektīvi izmantot resursus un koncentrēties uz tādas konkurenci ierobežojošas rīcības novēršanu un izbeigšanu, kas kropļo konkurenci iekšējā tirgū. Tālab tām būtu jāvar noraidīt sūdzības, pamatojoties uz to, ka tās nav prioritāras, izņemot sūdzības, ko iesniegušas attiecīgās valstu publiskās iestādes, ciktāl tas neietekmē VKI resursus. Minētajam nebūtu jāskar VKI pilnvaras noraidīt sūdzības citu iemeslu dēļ, piemēram, ja jautājums nav to kompetencē, vai lemt, ka rīcībai no to puses nav pamata. Ja sūdzība tiek noraidīta, par to būtu savlaicīgi jāinformē sūdzības iesniedzējs, sniedzot pamatojumu. Turklāt oficiāli iesniegtu sūdzību gadījumā uz šādu noraidījumu būtu jāattiecina efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. VKI pilnvaras piešķirt prioritāti izpildes procedūrām neskar dalībvalstu valdības tiesības izdot VKI adresētas vispārīgās politikas vai prioritāšu pamatnostādnes, kas neattiecas uz konkrētu LESD 101. un 102. panta izpildes procedūru.

18)  VKI rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem resursiem kvalificētu darbinieku, juridisko un ekonomisko zināšanu, finansiālo līdzekļu un tehniskā un tehnoloģiskā aprīkojuma ziņā, lai nodrošinātu, ka tās spēj efektīvi pildīt savus uzdevumus LESD 101. un 102. panta piemērošanā. Būtu jānodrošina, ka minēto uzdevumu izpildei nepieciešamie resursi ir pietiekami arī tad, ja šo iestāžu uzdevumi un pilnvaras saskaņā ar valsts tiesībām tiek paplašināti. VKI neatkarība būtu jāsekmē, paredzot tām pilnvaras neatkarīgi lemt par budžeta piešķīrumu izlietojumu to pienākumu veikšanai, neskarot valstu budžeta noteikumus un procedūras.

18a)   Lai nodrošinātu efektīvu šīs direktīvas īstenošanas uzraudzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka VKI iesniedz valdības vai parlamenta struktūrai publiski pieejamus periodiskus ziņojumus par savu darbību un resursiem. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par lēmējstruktūras locekļu iecelšanu amatā un atstādināšanu, attiecīgajā gadā piešķirto resursu apmēru un tā izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šādi ziņojumi būtu jānosūta arī Savienības līmenī.

19)  Lai spētu nodrošināt LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi, VKI ir nepieciešams izmeklēšanas un lēmumpieņemšanas pilnvaru minimums, kas ir kopējs visām iestādēm.

20)  VKI vajadzētu būt nodrošinātām efektīvām izmeklēšanas pilnvarām, lai tās to izskatīšanā esošo procedūru jebkurā posmā varētu konstatēt ar LESD 101. pantu aizliegtu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību vai ar LESD 102. pantu aizliegtu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

21)  Nepieciešams, lai valstu konkurences administratīvo iestāžu izmeklēšanas pilnvaras būtu pietiekamas digitālās vides izraisīto izpildes problēmu risināšanai, un šīm pilnvarām būtu valstu konkurences iestādēm jādod iespēja iegūt digitālā formātā visu informāciju, tostarp tiesu ekspertīzes ceļā iegūtos datus, par uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, uz ko attiecas izmeklēšanas pasākums, neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja (piemēram, klēpjdators, mobilais tālrunis, citas mobilās ierīces un mākoņkrātuve) veida.

22)  Valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām inspicēt telpas, kurās atrodas uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, uz ko attiecas LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūras, kā arī telpas, kurās atrodas citi tirgus dalībnieki, kuru rīcībā varētu būt šādai procedūrai būtiska informācija. Valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai veikt šādas inspekcijas, ja ir vismaz pamatots iemesls aizdomām par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieprasīt, lai pirms šādu inspekciju veikšanas tiktu iegūta valsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja.

23)  Lai valstu konkurences administratīvo iestāžu inspekciju veikšanas pilnvaras būtu efektīvas, tām būtu jādod šīm iestādēm iespēja piekļūt informācijai, kas ir pieejama attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, vai personai, uz kuru attiecas inspekcija, un ir saistīta ar uzņēmumu, par kuru veic izmeklēšanu.

24)  Lai novērstu, ka inspekcijas nevajadzīgi ieilgst, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām turpināt ar attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības, uz ko attiecas inspekcija, darījumdarbību saistīto grāmatvedības un citu dokumentu kopiju vai izvilkumu inspicēšanu iestādes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās.

25)  Pieredze rāda, ka darījumdarbības dokumenti var tikt glabāti direktoru vai citu uzņēmumā strādājošo personu dzīvesvietā, īpaši saistībā ar to, ka arvien vairāk tiek izmantots elastīgs darba režīms. Lai nodrošinātu inspekciju efektivitāti, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām iekļūt jebkurās telpās, tostarp privātajās dzīvesvietās, ja ir pamatotas aizdomas, ka tur glabājas darījumdarbības dokumenti, kas varētu būt noderīgi LESD 101. vai 102. panta ▌pārkāpuma pierādīšanai. Šo pilnvaru īstenošana būtu veicama tikai ar tiesu iestādes iepriekšēju atļauju. Tomēr ārkārtējas steidzamības gadījumos dalībvalstīm nav liegts valsts tiesu iestādes funkcijas uzticēt valsts konkurences administratīvajai iestādei, kas attiecīgi rīkojas kā tiesu iestāde.

26)  VKI vajadzētu būt efektīvām pilnvarām pieprasīt iesniegt informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu ar LESD 101. pantu aizliegtu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību vai ar LESD 102. pantu aizliegtu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šīm pilnvarām būtu jāietver tiesības pieprasīt informāciju, kas tiek glabāta digitālā formātā, tostarp e-pastus un tūlītējas ziņapmaiņas sistēmas ziņas, neatkarīgi no tā, kur šāda informācija tiek glabāta, tostarp mākoņkrātuvēs un serveros, ja vien tā ir pieejama informācijas pieprasījuma adresātam. Minētajām tiesībām nevajadzētu radīt attiecīgajam uzņēmumam pienākumu, kas ir nesamērīgs ar izmeklēšanas vajadzībām, piemēram, radīt uzņēmumam nepamatotas izmaksas vai likt veikt nepamatotas darbības. Lai gan tiesības pieprasīt informāciju ir ļoti svarīgas pārkāpumu atklāšanai, šādu pieprasījumu apmēram vajadzētu atbilst izmeklēšanai nepieciešamajai informācijai. Ar šādiem pieprasījumiem nebūtu jāliek uzņēmumam atzīt, ka tas ir izdarījis pārkāpumu, jo pārkāpuma pierādīšana ir VKI pienākums. Pieredze rāda, ka informācija, ko brīvprātīgi sniedz trešās personas, piemēram, attiecīgajā tirgū darbojošies konkurenti, klienti un patērētāji, arī var būt vērtīgas informācijas avots, kas sekmē apzinātu un stingru izpildi, un VKI būtu jāveicina šāda informēšana.

27)  VKI rīcībā vajadzētu būt efektīviem līdzekļiem, ar kuriem tirgū atjaunot konkurenci, nosakot samērīgus strukturālos un rīcību koriģējošos pasākumus, kuri ir samērīgi ar izdarīto pārkāpumu un ir nepieciešami pārkāpuma izbeigšanai.

27a)  Pagaidu pasākumi var būt svarīgs instruments, ar ko nodrošināt, ka izmeklēšanas laikā izmeklējamais pārkāpums būtiski un neatgriezeniski nekaitē konkurencei, tādējādi izraisot tirgus norises, kuras būtu ļoti grūti neitralizēt ar jebkādu lēmumu, ko VKI pieņem procedūras beigās. Lai novērstu šādu neatgriezenisku kaitējumu konkurencei, VKI vajadzētu būt pilnvarām piemērot pagaidu pasākumus. Tomēr šī direktīva neliedz VKI piemērot pagaidu pasākumus citos attiecīgos gadījumos. Lēmumam, ar ko piemēro pagaidu pasākumus, vajadzētu būt spēkā tikai uz noteiktu laikposmu vai nu līdz brīdim, kad VKI izbeidz attiecīgo procedūru, vai uz konkrētu laikposmu, ko vajadzības gadījumā var atbilstoši pagarināt. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādu pasākumu piemērotību var pārskatīt paātrinātā pārsūdzības procedūrā. Lai konkurences iestādes varētu rīkoties saistībā ar norisēm strauji mainīgos tirgos, Komisijai būtu jāizvērtē pieejamās iespējas vai nu paātrināt konkurences iestāžu procedūras attiecībā uz 101. un 102. panta piemērošanu, vai arī vienkāršot pagaidu pasākumu pieņemšanu. Tai ne vēlāk kā līdz 2020. gada beigām būtu jāveic pētījums un ar tā rezultātiem jāiepazīstina Eiropas Parlaments un Padome, kā arī attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz minēto pētījumu, jāiesniedz tiesību akta priekšlikums. Turklāt dalībvalstīm būtu jārada vajadzīgie apstākļi, lai nodrošinātu, ka VKI var praksē izmantot pagaidu pasākumus.

28)  Ja procedūrā, kuras rezultātā konkrēts nolīgums vai prakse var tikt aizliegti, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības VKI piedāvā uzņemties saistības, kas kliedē šo iestāžu bažas, šīm iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumus, ar kuriem šīs saistības attiecīgajam uzņēmumam tiek padarītas saistošas un izpildāmas. Principā šādi lēmumi par saistībām nav piemēroti gadījumos, kad izveidoti slepeni karteļi, kuriem VKI būtu jāuzliek naudas sods. Lēmumos par saistībām būtu jākonstatē, ka VKI rīcībai vairs nav pamata, neizdarot nekādu secinājumu par to, vai ir bijis LESD 101. vai 102. panta pārkāpums. Saistību lēmumi neskar dalībvalstu konkurences iestāžu un tiesu pilnvaras konstatēt pārkāpumu un lemt par attiecīgo lietu. Turklāt iedarbīgi līdzekļi, ar kuriem nodrošina to, ka uzņēmumi ievēro saistības, un neatbilstības gadījumos piemēro sankcijas, ir izrādījušies iedarbīgi konkurences iestāžu instrumenti. Gadījumos, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas jebkurā no faktiem, uz kuriem balstīts lēmums, vai ja uzņēmums rīkojas pretēji tā saistībām, vai ja lēmums ticis balstīts uz pušu sniegtu nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju, VKI rīcībā vajadzētu būt iedarbīgiem līdzekļiem procedūras atsākšanai.

29)  Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu izpildi, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumiem uzlikt efektīvus, samērīgus un preventīvus naudas sodus administratīvajā procesā vai prasīt, lai šādi naudas sodi tiem tiktu uzlikti tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Minētais neskar dalībvalstu tiesību aktus, kuros par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem ir paredzētas tiesas sankcijas kriminālprocesā.

30)  Lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un uzņēmumu apvienības respektē VKI izmeklēšanas un lēmumpieņemšanas pilnvaras, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai efektīvus naudas sodus par pilnvaru nerespektēšanu un periodiskus soda maksājumus, kuru mērķis ir panākt minēto pilnvaru respektēšanu, uzlikt administratīvajā procesā vai prasīt, lai šādi naudas sodi tiem tiktu uzlikti tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Minētais neskar dalībvalstu tiesību aktus, kuros paredzēts, ka tiesas šādus naudas sodus var uzlikt kriminālprocesā. Šī direktīva turklāt neietekmē ne valstu noteikumus par pierādījumu standartu, ne VKI pienākumus noskaidrot attiecīgās lietas faktus, ja šie noteikumi un pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi būtu jānosaka proporcionāli attiecīgo uzņēmumu un uzņēmumu apvienību kopējam apgrozījumam.

31)  Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, jēdziens “uzņēmums”, kas lietots LESD 101. un 102. pantā, būtu jāsaprot saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, proti, kā ekonomiska vienība, pat ja tas sastāv no vairākām juridiskajām vai fiziskajām personām. Līdz ar to VKI vajadzētu būt iespējai izmantot uzņēmuma jēdzienu, lai konstatētu mātesuzņēmuma atbildību un uzliktu tam naudas sodu par meitasuzņēmuma rīcību, ja attiecīgais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums veido vienu ekonomisko vienību. Lai novērstu iespēju, ka uzņēmumi izvairās no naudas sodiem par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem, veicot juridiskas vai organizatoriskas izmaiņas, VKI vajadzētu būt iespējai atzīt par atbildīgiem uzņēmuma juridisko vai ekonomisko tiesību un saistību pārņēmējus un uzlikt tiem naudas sodus par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

32)  Lai nodrošinātu, ka par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem uzliktie naudas sodi atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmību, VKI būtu jāņem vērā pārkāpuma smaguma pakāpe. VKI vajadzētu būt iespējai noteikt tādus naudas sodus, kas ir samērīgi ar pārkāpuma ilgumu. Šie faktori būtu jāizvērtē saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Piemēram, attiecībā uz pārkāpuma smaguma pakāpes izvērtējumu Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka ir jāņem vērā lietas apstākļi, konteksts, kādā pārkāpums ir izdarīts, un naudas soda atturošā iedarbība. Faktori, kuri var tikt ņemti vērā šajā izvērtējumā, ir to preču un pakalpojumu apgrozījums, attiecībā uz ko izdarīts pārkāpums, un uzņēmuma lielums un ekonomiskā vara, tostarp tas, vai uzņēmums ir mazais un vidējais uzņēmums ar ierobežotu produktu portfeli, jo tie atspoguļo ietekmi, kādu uzņēmums spēja izdarīt uz attiecīgo tirgu. Turklāt ļoti svarīgs attiecīgās rīcības smaguma pakāpes rādītājs ir tas, ja viens un tas pats pārkāpuma izdarītājs pārkāpumus izdarījis atkārtoti, kas liecina par tieksmi pieļaut šādus pārkāpumus, un tāpēc ir iemesls palielināt soda apmēru, lai efektīvi panāktu atturošo iedarbību. Nosakot uzliekamo naudas sodu, VKI būtu jāņem vērā to uzņēmuma pārdoto preču un pakalpojumu vērtība, uz kuriem tieši vai netieši attiecas konkrētais pārkāpums. Tāpat VKI vajadzētu būt tiesīgām palielināt naudas sodu, ko paredzēts uzlikt tādam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas turpina to pašu pārkāpumu vai izdara līdzīgu pārkāpumu pēc tam, kad Komisija vai valsts konkurences iestāde ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts LESD 101. vai 102. panta pārkāpums, ko izdarījis šis uzņēmums vai uzņēmumu apvienība. Turklāt VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā attiecīgā uzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES(4) 18. panta 3. punktu visus atlīdzinājumus, kas samaksāti pēc strīda izšķiršanas vienošanās ceļā.

33)  Pieredze liecina, ka uzņēmumu apvienības ir regulāri iesaistītas konkurences pārkāpumos, tāpēc VKI vajadzētu būt iespējai piemērot efektīvus sodus šādām apvienībām. Novērtējot pārkāpuma smaguma pakāpi nolūkā noteikt naudas soda apmēru procedūrā pret uzņēmumu apvienību attiecībā uz pārkāpumu, kas saistīts ar tās dalībnieku darbību, būtu jāņem vērā attiecīgās uzņēmumu apvienības dalībnieku apgrozījuma summa par tām precēm un pakalpojumiem, uz ko tieši vai netieši attiecas konkrētais pārkāpums. Lai nodrošinātu, ka par uzņēmumu apvienību izdarītajiem pārkāpumiem uzliktie naudas sodi tiek efektīvi piedzīti, ir nepieciešams paredzēt nosacījumus, ar kādiem VKI var pieprasīt naudas soda maksājumu no apvienības dalībniekiem gadījumā, ja apvienība nav maksātspējīga. Tādā gadījumā VKI būtu jāņem vērā apvienībā ietilpstošo uzņēmumu relatīvais lielums un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu stāvoklis. Tas, ka naudas sodu samaksā viens vai vairāki apvienības dalībnieki, neskar valstu tiesību aktu noteikumus, kas paredz nomaksātās summas piedzīšanu no citiem apvienības dalībniekiem.

34)  Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas valstīs ievērojami atšķiras, un dažās dalībvalstīs naudas soda iespējamā maksimālā summa ir ļoti maza. Lai nodrošinātu, ka VKI var uzlikt atturošus naudas sodus, naudas soda maksimālais apmērs būtu jānosaka mazākais 10 % apmērā no attiecīgā uzņēmuma kopējā vispasaules apgrozījuma. Minētajam nevajadzētu liegt dalībvalstīm paturēt vai ieviest lielāku naudas soda maksimālo apmēru.

35)  Iecietības programmas ir svarīgs rīks, kas palīdz atklāt slepenos karteļus un tādējādi veicina efektīvu saukšanu pie atbildības par konkurences tiesību smagākajiem pārkāpumiem un sodu piemērošanu par šiem pārkāpumiem. Tomēr dalībvalstu piemērotās iecietības programmas pašlaik ievērojami atšķiras savā starpā. Šīs atšķirības rada juridisko nenoteiktību pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem tie var lūgt piemērot iecietības programmu, kā arī attiecībā uz atbrīvošanu no naudas soda saskaņā ar attiecīgajām iecietības programmām. Šī nenoteiktība var mazināt potenciālo iecietības pieteikuma iesniedzēju stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Tas savukārt var novest pie konkurences tiesību neefektīvākas izpildes Savienībā, jo tiek atklāts mazāk slepeno karteļu.

36)  Dalībvalstu iecietības programmu atšķirības turklāt apdraud konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tāpēc ir lietderīgi palielināt juridisko noteiktību, samazinot šīs atšķirības un nodrošinot, ka visas VKI ar vienādiem nosacījumiem var piešķirt atbrīvojumu no naudas soda un samazināt naudas sodu, kā arī pieņemt kopsavilkuma pieteikumus. Lai nodrošinātu vēl lielāku juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un veicinātu iecietības programmu pievilcību visā Savienībā, ir jāturpina centieni saskaņot dalībvalstu nosacījumus iecietības programmu piemērošanai.

37)  VKI būtu uzņēmumi jāatbrīvo no naudas soda un jāparedz naudas soda samazinājumi, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Būtu jāuzskata, ka uzņēmums valsts konkurences iestādei ir sniedzis tādus pierādījumus par slepenu karteli, kas dod iespēju konstatēt LESD 101. panta pārkāpumu, ja brīdī, kad uzņēmums iesniedza šos pierādījumus, minētajai valsts konkurences iestādei attiecībā uz to pašu karteli nebija pietiekamu pierādījumu LESD 101. panta pārkāpuma konstatēšanai.

38)  Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai uz iecietības programmas piemērošanu pieteikties rakstveidā vai attiecīgā gadījumā ar citiem līdzekļiem, kas neprasa uzrādīt pieteikuma iesniedzēja rīcībā, pārziņā vai uzraudzībā esošos dokumentus, informāciju vai citus materiālus. Tālab VKI rīcībā vajadzētu būt sistēmai, kas dod iespēju pieņemt liecības, kuras iecietības programmas ietvaros sniegtas vai nu mutiski, vai ar citiem līdzekļiem, tostarp digitālā formātā. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu un citu būtisku slogu attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs daudzu pieteikumu izskatīšanai, pieteikumu iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt iecietības pieteikumus ne tikai kādā no attiecīgās VKI oficiālajām valodām, bet arī vēl vienā citā Savienības darba valodā.

39)  Ņemot vērā Komisijas un VKI dalīto kompetenci attiecībā uz LESD 101. un 102. panta prasību izpildi, ir svarīgi paredzēt kopsavilkuma pieteikumu sistēmu, kas darbojas bez traucējumiem. Pieteikuma iesniedzējiem, kuri attiecībā uz iespējamu slepenu karteli ir pieteikušies uz iecietības programmas piemērošanu Eiropas Komisijā, vajadzētu būt iespējai par šo karteli iesniegt kopsavilkuma pieteikumus tām VKI, kurām, pēc pieteikuma iesniedzēju domām, šī informācija būtu lietderīga. VKI būtu jāpieņem kopsavilkuma pieteikumi, kuros par iespējamo karteli ir sniegts noteikts informācijas minimums, un nebūtu papildus šim minimumam jāprasa nekāda papildu informācija, pirms tās nolemj izskatīt attiecīgo lietu. Tomēr, ja Komisijai iesniegtā iecietības pieteikuma tvērums mainās, pieteikuma iesniedzējiem ir pienākums informēt tās VKI, kurām tie ir iesnieguši kopsavilkuma pieteikumus. VKI būtu pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz apstiprinājums, kurā norādīts saņemšanas datums un laiks, un tie jāinformē par to, vai par to pašu karteli iepriekš jau ir saņemts kāds cits kopsavilkuma pieteikums vai iecietības pieteikums, izņemot gadījumus, kad tas negatīvi ietekmētu izmeklēšanas godīgumu. Ja Komisija attiecībā uz visu lietu vai tās daļu ir nolēmusi neveikt izskatīšanu, pieteikuma iesniedzējiem būtu jādod iespēja tām VKI, kurām tie bija iesnieguši kopsavilkuma pieteikumus, iesniegt pilnos iecietības pieteikumus.

40)  Juridiskā nenoteiktība jautājumā par to, vai uzņēmumu darbinieki ir aizsargāti pret individuālām sankcijām, var atturēt potenciālos pieteikuma iesniedzējus no pieteikšanās iecietības programmas piemērošanai. Tāpēc uzņēmumos, kas konkurences iestādēm piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda, esošie un bijušie darbinieki un direktori būtu jāaizsargā pret sankcijām, ko publiskās iestādes piemēro par iesaisti slepenajā kartelī, uz kuru attiecas konkrētais pieteikums. Šai aizsardzībai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai šie darbinieki un direktori efektīvi sadarbojas ar attiecīgajām VKI un vai pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda iesniegts pirms kriminālprocesa uzsākšanas.

41)  LESD 101. un 102. panta piemērošanas paralēlo pilnvaru sistēmā ir nepieciešama cieša VKI sadarbība, kā arī VKI un Komisijas sadarbība. Piemēram, gadījumos, kad viena VKI saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 22. panta 1. punktu veic inspekciju citas VKI vārdā, būtu jāparedz iespēja, ka, lai palielinātu šo inspekciju efektivitāti ar papildu resursiem un vispārīgajām un tehniskajām zināšanām, šajās inspekcijās piedalās un palīdz pieprasījuma iesniedzējas iestādes amatpersonas.

42)  Tāpat būtu jāveic pasākumi, kas VKI dod iespēju pieprasīt savstarpējo palīdzību attiecībā uz sākotnējo iebildumu un lēmumu paziņošanu un lēmumu, ar kuriem uzliek naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, izpildi, ja attiecīgajam uzņēmumam nav juridiskā statusa minēto valstu teritorijā. Tas nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi un sekmētu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Lai nodrošinātu, ka VKI, pirms tās lūdz savstarpēju palīdzību, īsteno saprātīgus centienus izpildīt lēmumus, ar kuriem uzliek naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, pieprasījuma saņēmējām iestādēm būtu jāizpilda šādi lēmumi tikai tiktāl, ciktāl attiecīgajam uzņēmumam nav juridiskā statusa vai acīmredzami nav pietiekami daudz aktīvu dalībvalstī, kuras VKI lūdz savstarpēju palīdzību. Lai nodrošinātu, ka VKI atvēl pietiekamus resursus savstarpējās palīdzības pieprasījumu apstrādei, un lai sekmētu šādu palīdzību, pieprasījuma saņēmējām iestādēm vajadzētu būt iespējai atgūt saistītās izmaksas.

43)  Lai nodrošinātu, ka VKI efektīvi izpilda LESD 101. un 102. pantu, nepieciešams paredzēt praktiskus noteikumus par noilguma termiņa apturēšanu. Piemēram, paralēlo pilnvaru sistēmas kontekstā būtu jāparedz, ka konkrētās valsts noilguma termiņa skaitīšanu aptur uz laiku, kamēr ilgst procedūra citu dalībvalstu VKI vai Komisijā. Minētais dalībvalstīm neliedz paturēt vai ieviest absolūtus noilguma termiņus, ja vien tādu absolūtu noilguma termiņu ilgums nepadara LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu.

44)  Lai nodrošinātu, ka lietas Eiropas Konkurences tīklā tiek izskatītas rezultatīvi un efektīvi, tajās dalībvalstīs, kurās LESD 101. un 102. panta pārkāpumus izskatīt ir kompetenta valsts konkurences administratīvā iestāde, bet lēmumu, ar kuru konstatē pārkāpumu un/vai uzliek naudas sodu, ir kompetenta pieņemt valsts konkurences tiesu iestāde, valsts konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai tiešā veidā celt prasību valsts konkurences tiesu iestādē. Turklāt tad, ja valsts tiesas attiecībā uz VKI pieņemtajiem izpildes lēmumiem par LESD 101. vai 102. panta piemērošanu darbojas kā pārsūdzības tiesas, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu pilnībā būt tiesīgām attiecīgajā tiesvedībā piedalīties prokurora vai atbildētāja statusā un baudīt tādas tiesības, kādas ir šīs tiesvedības pusēm.

45)  Risks, ka pašapsūdzoši materiāli varētu tikt izpausti ārpus tās izmeklēšanas procedūras, kuras mērķiem tie tika sniegti, var vājināt potenciālo iecietības pieteikuma iesniedzēju stimulus sadarboties ar konkurences iestādēm. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kādā formā iesniegtas liecības iecietības programmas ietvaros, tajās iekļautā informācija, kas iegūta, piekļūstot lietas materiāliem, būtu jāizmanto tikai tad, ja tā nepieciešama, lai izmantotu aizstāvības tiesības dalībvalstu tiesvedībās atsevišķos ļoti ierobežotos gadījumos, kas tieši saistīti ar lietu, kurā piešķirta piekļuve lietas materiāliem. Minētajam nevajadzētu liegt konkurences iestādēm publicēt to lēmumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

46)  Būtisks elements LESD 101. un 102. panta izpildē ir pierādījumi. VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā noderīgus pierādījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir rakstveidā, mutiski vai ierakstīti, tostarp slēptus ierakstus, ko veikušas juridiskas vai fiziskas personas, ar noteikumu, ka šis nav vienīgais pierādījumu avots. Minētais neskar tiesības tikt uzklausītam.

47)  Lai atbalstītu ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā, Komisijai būtu jāuztur, jāpilnveido, jāmitina, jāekspluatē un jāatbalsta centrāla informācijas sistēma (Eiropas Konkurences tīkla sistēma), kas atbilst attiecīgajiem konfidencialitātes, datu aizsardzības un datu drošības standartiem. Eiropas Konkurences tīkla darbības efektivitātes un rezultativitātes būtisks aspekts ir sadarbspēja. No Savienības vispārējā budžeta būtu jāsedz centrālās informācijas sistēmas uzturēšanas, pilnveides, mitināšanas, lietotājatbalsta un ekspluatācijas izmaksas, kā arī citas administratīvās izmaksas, kas rodas saistībā ar Eiropas Konkurences tīkla darbību, jo īpaši ar sanāksmju organizēšanu saistītās izmaksas. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam Eiropas Konkurences tīkla sistēmas izmaksas tiks segtas no programmas Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2), ievērojot šai programmai pieejamos resursus un atbilstības un prioritāšu kritērijus.

48)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – nodrošināt, ka VKI ir nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas dod iespēju efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu un valstu konkurences tiesības paralēli LESD 101. un 102. pantam un nodrošināt iekšējā tirgus un Eiropas Konkurences tīkla efektīvu darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi, ņemot vērā nepieciešamību LESD 101. un 102. pantu piemērot efektīvi un konsekventi un tostarp ņemot vērā šā mērķa teritoriālo tvērumu, var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

49)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(5) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā direktīvā ir paredzēti konkrēti noteikumi ar mērķi nodrošināt, ka valstu konkurences iestādēm ir nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas dod iespēju efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu, un tādējādi valstu tiesību akti un pasākumi, kas liedz valstu konkurences iestādēm panākt efektīvu izpildi, neizkropļo konkurenci iekšējā tirgū un patērētāji un uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, nenonāk neizdevīgā situācijā. Šīs direktīvas darbības jomā ietilpst LESD 101. un 102. panta piemērošana un valsts konkurences tiesību normu piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam, izņemot 29. panta 2. punktu, kurš attiecas arī uz valsts konkurences tiesību ekskluzīvu piemērošanu.

2.  Šajā direktīvā ir paredzēti atsevišķi noteikumi par savstarpējo palīdzību ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus un Eiropas Konkurences tīkla ciešās sadarbības sistēmas pienācīgu darbību.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā terminiem ir šādas definīcijas:

1)   “valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kuru dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 35. pantu norīkojusi kā atbildīgo par LESD 101. un 102. panta piemērošanu. Dalībvalstis šo funkciju izpildei var norīkot vienu vai vairākas administratīvās iestādes (valsts konkurences administratīvā iestāde), kā arī tiesu iestādes (valsts konkurences tiesu iestāde);

2)   “konkurences iestāde” ir valsts konkurences iestāde vai Komisija, vai abas kopā — atkarībā no konteksta;

3)   “Eiropas Konkurences tīkls” ir publisko iestāžu tīkls, kuru veido valstu konkurences iestādes un Komisija un kura uzdevums ir kalpot par diskusiju un sadarbības forumu LESD 101. un 102. panta piemērošanā un izpildē;

4)  “valsts konkurences tiesību normas” ir valsts tiesību normas, kuru galvenais mērķis ir tāds pats kā LESD 101. un 102. pantam un kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 3. panta 1. punktu tajā pašā lietā piemēro paralēli Savienības pretmonopola tiesību aktiem, izņemot 29. panta 2. punktā minēto no iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām un izlīguma iesniegumiem iegūtās informācijas izmantošanu un izņemot valsts tiesību normas, ar ko nosaka kriminālsodus fiziskām personām;

5)   “valsts tiesa” ir valsts tiesa LESD 267. panta nozīmē;

6)   “pārsūdzības tiesa” ir valsts tiesa, kas ir pilnvarota parastajā pārsūdzības kārtībā pārskatīt valsts konkurences iestādes lēmumus vai pārskatīt spriedumus, kas pieņemti par minētajiem lēmumiem, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa ir tiesīga konstatēt konkurences tiesību aktu pārkāpumu;

7)   “procedūra” ir LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūra valsts konkurences iestādē līdz brīdim, kad minētā iestāde izbeidz šo procedūru, pieņemot 9. vai 11. pantā minēto lēmumu, vai secina, ka tās rīcībai vairs nav pamata, vai attiecībā uz Komisiju — LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūra Komisijā līdz brīdim, kad tā izbeidz šo procedūru, pieņemot lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7., 9. vai 10. pantu, vai secina, ka tās rīcībai vairs nav pamata;

8)   “uzņēmums” — minēts LESD 101. un 102. pantā — saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru ir ikviens subjekts, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansēšanas veida;

9)   “slepens kartelis” ir tikai attiecīgajiem dalībniekiem pilnībā vai daļēji zināms nolīgums un/vai saskaņota darbība starp diviem vai vairākiem konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās darbības tirgū un/vai ietekmēt attiecīgos konkurences parametrus, īstenojot tādu praksi kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu noteikšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu sadale, tostarp veicot mahinācijas ar cenu piedāvājumu, importa vai eksporta ierobežošana un/vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem;

10)   “atbrīvojums no naudas soda” ir naudas soda neuzlikšana uzņēmumam par tā dalību slepenā kartelī; tādā veidā uzņēmums tiek atalgots par sadarbošanos ar konkurences iestādi iecietības programmas ietvaros;

11)   “naudas soda samazinājums” ir samazināta naudas soda uzlikšana uzņēmumam par tā dalību slepenā kartelī salīdzinājumā ar naudas sodu, kāds tam būtu uzlikts; tādā veidā uzņēmums tiek atalgots par sadarbošanos ar konkurences iestādi iecietības programmas ietvaros;

12)   “iecietība” ir atbrīvojums no naudas soda un naudas soda samazinājums;

13)   “iecietības programma” ir programma, kura tiek īstenota, lai piemērotu LESD 101. pantu vai attiecīgās valsts konkurences tiesību normas, un saskaņā ar kuru slepena karteļa dalībnieks neatkarīgi no citiem kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem sadarbojas ar konkurences iestādi tās izmeklēšanā, brīvprātīgi sniedzot tam zināmo informāciju par karteli un tā lomu tajā, pretī ar attiecīgu lēmumu vai procedūras izbeigšanu saņemot atbrīvojumu no naudas soda, kas piemērojams par iesaistīšanos kartelī, vai šā naudas soda samazinājumu;

14)   “iecietības programmas ietvaros sniegta liecība” ir uzņēmuma vai fiziskas personas vai to vārdā brīvprātīgi sniegta mutiska vai rakstiska informācija konkurences iestādei vai minētās informācijas transkripcija, kurā aprakstīta minētā uzņēmuma vai fiziskās personas rīcībā esošā informācija par slepenu karteli un šā uzņēmuma vai personas loma tajā un kura speciāli sagatavota iesniegšanai attiecīgajā konkurences iestādē, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar iecietības programmu, un kura neietver iepriekšpastāvējušu informāciju;

15)   “iepriekšpastāvējusi informācija” ir pierādījumi, kas pastāv neatkarīgi no konkurences iestādes procedūras, neraugoties uz to, vai šī informācija atrodas konkurences iestādes lietas materiālos;

16)   “izlīguma iesniegums” ir uzņēmuma vai tā vārdā brīvprātīgi sniegta informācija konkurences iestādei, kurā uzņēmums atzīst vai atsakās apstrīdēt savu dalību LESD 101. panta vai valsts konkurences tiesību pārkāpumā un savu atbildību par minēto pārkāpumu un kura speciāli sagatavota, lai dotu konkurences iestādei iespēju piemērot vienkāršoto vai paātrināto procedūru;

17)   “pieteikuma iesniedzējs” ir uzņēmums, kas saskaņā ar iecietības programmu piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda vai uz naudas soda samazinājumu;

18)   “pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir valsts konkurences iestāde, kas iesniedz 23., 24. vai 25. pantā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu;

19)   “pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir valsts konkurences iestāde, kas saņem savstarpējās palīdzības pieprasījumu, un attiecībā uz 24. vai 25. pantā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu var būt kompetentais publiskais birojs, iestāde vai struktūrvienība, kam saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi uzticēta galvenā atbildība par šādu lēmumu izpildi.

Visur, kur minēta LESD 101. un 102. panta piemērošana un pārkāpumi, domāta arī valsts konkurences tiesību paralēlā piemērošana tajā pašā lietā.

II NODAĻA

PAMATTIESĪBAS

3. pants

Garantijas

1.  Šajā direktīvā minēto valstu konkurences iestāžu pilnvaru īstenošanā ievēro Savienības tiesību vispārīgos principus un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

2.  Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka minēto pilnvaru īstenošanā ievēro pienācīgas garantijas attiecībā uz uzņēmumu aizstāvības tiesībām, tostarp tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestāžu procedūras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu tiek īstenotas saprātīgā termiņā. Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, pirms tās pieņem lēmumu saskaņā ar šīs direktīvas 9. pantu, pieņem paziņojumu par iebildumiem.

III NODAĻA

NEATKARĪBA UN RESURSI

4. pants

Neatkarība

1.  Lai nodrošinātu valstu konkurences administratīvo iestāžu neatkarību LESD 101. un 102. panta piemērošanā, dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes savus pienākumus pilda un pilnvaras īsteno objektīvi un šo noteikumu efektīvas un vienveidīgas izpildes interesēs, ievērojot samērīgas pārskatatbildības prasības un neskarot konkurences iestāžu ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā.

2.  Konkrēti, dalībvalstis nodrošina, ka:

a)   valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi var pildīt viņiem uzticētos pienākumus un īstenot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu bez politiskas un cita veida ārējas ietekmes;

b)   valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi, pildot viņiem uzticētos pienākumus un īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, nelūdz un nepieņem ne valstu valdību, ne citu publisko vai privāto subjektu norādījumus;

c)   valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi atturas no rīcības, kas ir nesaderīga ar viņiem uzticēto pienākumu pildīšanu un pilnvaru īstenošanu attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu. Valstu konkurences iestādes ir ieviesušas procedūras, lai nodrošinātu, ka saprātīgā laikposmā pēc aiziešanas no darba to darbinieki un lēmējstruktūras locekļi atturas strādāt darbu, kas varētu izraisīt interešu konfliktu attiecībā uz konkrētu lietu, kurā viņi bijuši iesaistīti, strādājot valsts konkurences iestādē;

d)   valstu konkurences administratīvo iestāžu lēmējstruktūras locekļus var atstādināt tikai tad, ja viņi vairs neatbilst attiecīgo pienākumu pildīšanas nosacījumiem vai ir izdarījuši smagu valsts tiesību pārkāpumu. Valsts tiesībās būtu iepriekš jānosaka noteikumi par atstādināšanas iemesliem. Locekļus neatstādina tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņiem uzticēto pienākumu pienācīgu pildīšanu un pilnvaru pienācīgu īstenošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām;

e)   valstu konkurences administratīvajām iestādēm ir pilnvaras noteikt uzdevumu izpildes prioritātes attiecībā uz 5. panta 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām. Ja valstu konkurences administratīvo iestāžu pienākumos ir izskatīt oficiāli iesniegtas sūdzības, minētais ietver šo iestāžu pilnvaras noraidīt šādas sūdzības, pamatojoties uz to, ka iestādes tās neuzskata par prioritārām, izņemot sūdzības, kuras iesniegušas attiecīgās valstu publiskās iestādes, ciktāl to paredz valsts tiesību akti. Minētais neskar valstu konkurences iestāžu pilnvaras noraidīt sūdzības citu valsts tiesībās paredzēto iemeslu dēļ. Uz oficiāli iesniegtas sūdzības noraidīšanu attiecas efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

ea)   valstu konkurences administratīvo iestāžu lēmējstruktūras locekļus atlasa un ieceļ amatā saskaņā ar iepriekš pieņemtām skaidrām un pārredzamām atlases un darbā pieņemšanas procedūrām.

5. pants

Resursi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestāžu rīcībā ir pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un pietiekami finanšu, tehniskie un tehnoloģiskie resursi pienākumu efektīvai pildīšanai un pilnvaru efektīvai īstenošanai attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, kā noteikts šā panta 2. punktā.

2.  Valstu konkurences iestāžu veiktā LESD 101. un 102. panta piemērošana ietver šādas darbības: izmeklēšanas veikšana nolūkā piemērot LESD 101. un 102. pantu; šo noteikumu piemērošanas lēmumu pieņemšana uz Regulas 1/2003 5. panta pamata; konsultāciju sniegšana; cieša sadarbošanās Eiropas Konkurences tīklā nolūkā nodrošināt LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu.

2.a   Neskarot valstu budžeta noteikumus un procedūras, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādēm tiek dota neatkarība attiecībā uz piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu 2. punktā noteikto pienākumu veikšanai.

2.b  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes valdības vai parlamenta struktūrai iesniedz publiski pieejamus periodiskus ziņojumus par savām darbībām. Dalībvalstis nodrošina, ka minētajos ziņojumos iekļauj informāciju par lēmējstruktūras locekļu iecelšanu amatā un atstādināšanu, attiecīgajā gadā piešķirto resursu apmēru un tā izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un ka tos nosūta Savienības līmenī.

IV NODAĻA

PILNVARAS

6. pants

Uzņēmuma telpu inspicēšanas pilnvaras

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var uzņēmumos un uzņēmumu apvienībās veikt jebkādas nepieteiktas inspekcijas, kas nepieciešamas LESD 101. un 102. panta piemērošanai. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieprasīt, lai pirms šādu inspekciju veikšanas tiktu iegūta valsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja. Dalībvalstis nodrošina, ka amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko valstu konkurences iestādes pilnvarojušas veikt inspekciju, ir vismaz šādas pilnvaras:

a)   iekļūt jebkurās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transportlīdzekļos;

b)   izskatīt ar darījumdarbību saistītos grāmatvedības un citus dokumentus neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja veida, tostarp tiesības piekļūt informācijai, kas ir pieejama inspicējamajam subjektam;

c)   jebkādā formā izgatavot vai iegūt grāmatvedības vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus un, ja tās to uzskata par nepieciešamu, turpināt šo kopiju vai izvilkumu pārmeklēšanu iestādes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās;

d)   aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai citus dokumentus uz tādu laiku un tādā apjomā, kāds vajadzīgs inspekcijai;

e)   prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir pienākums pakļauties inspekcijām, ko veic valstu konkurences administratīvās iestādes. Ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas inspekcijai, kuru uzdevusi veikt valsts konkurences administratīvā iestāde vai atļāvusi veikt valsts tiesu iestāde, valstu konkurences iestādes var piesaistīt nepieciešamo policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai būtu iespējams veikt šo inspekciju. Minēto palīdzību var piesaistīt arī piesardzības nolūkā.

7. pants

Citu telpu inspicēšanas pilnvaras

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka ar darījumdarbību un inspekcijas priekšmetu saistīti grāmatvedības vai citi dokumenti, kas varētu būt noderīgi LESD 101. vai 102. panta ▌pārkāpuma pierādīšanai, tiek glabāti telpās, zemes īpašumos vai transportlīdzekļos, kas nav 6. pantā minētie, tostarp uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību direktoru, vadītāju un citu darbinieku dzīvesvietā, valstu konkurences administratīvās iestādes var veikt nepieteiktas inspekcijas šādās telpās, zemes īpašumos un transportlīdzekļos.

2.  Šādas inspekcijas neveic bez valsts tiesu iestādes iepriekšējas atļaujas, kurā skaidri norādīti pierādījumi attiecībā uz 1. punktā minētajām pamatotajām aizdomām.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko valstu tiesas pilnvarojušas veikt inspekciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir vismaz 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 2. punktā paredzētās pilnvaras.

8. pants

Informācijas pieprasījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes ▌var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām noteiktā un saprātīgā termiņā iesniegt visu informāciju, kas nepieciešama LESD 101. un 102. panta piemērošanai. Šādiem informācijas pieprasījumiem ir konkrēts un atbilstīgs tvērums, un tie neliek pieprasījuma adresātam atzīt LESD 101. un 102. punkta pārkāpumu. Šis pienākums attiecas uz informāciju, kas ir pieejama attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.

9. pants

Pārkāpuma konstatēšana un izbeigšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja valstu konkurences iestādes konstatē LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, tās var ar lēmumu pieprasīt attiecīgajiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, lai pārkāpums tiktu izbeigts. Šajā nolūkā tās var noteikt jebkādus strukturālos vai rīcību koriģējošos pasākumus, kas ir samērīgi ar izdarīto pārkāpumu un ir vajadzīgi pārkāpuma efektīvai izbeigšanai. Ja divi šādi pasākumi ir vienlīdz efektīvi, valstu konkurences iestādēm priekšroka būtu jādod pasākumam, kas mazāk apgrūtina uzņēmumu. Ja tām ir attiecīgas likumīgas intereses, tās var arī izdarīt konstatējumu, ka pārkāpums ir izdarīts pagātnē.

1.a  Ja valstu konkurences iestādes nolemj, ka nav pamata turpināt procedūru attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, un tādēļ šo procedūru izbeidz, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes par to attiecīgi informē Komisiju.

10. pants

Pagaidu noregulējuma pasākumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var, balstoties uz LESD 101. vai 102. panta pārkāpuma prima facie konstatējumu, pēc savas iniciatīvas ar lēmumu noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus attiecībā uz uzņēmumiem vismaz tajos gadījumos, kas ir steidzami, jo pastāv risks nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. Šāds lēmums ir samērīgs un piemērojams vai nu noteiktu laikposmu, ko var pagarināt, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, vai arī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. Par šādiem pasākumiem un to īstenošanu informē Eiropas Konkurences tīklu.

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto pagaidu pasākumu piemērotību var pārskatīt paātrinātā pārsūdzības procedūrā.

11. pants

Saistības

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka procedūrās, kas sāktas ar mērķi pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa izbeigt LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, valstu konkurences iestādes var, uzklausot tirgus dalībnieku viedokli, pieņemt lēmumu, ar kuru saistības, ko uzņēmumi piedāvājuši uzņemties, lai kliedētu šo iestāžu bažas, tiek padarītas saistošas. Šādu lēmumu var pieņemt uz konkrētu laiku, un tajā secina, ka attiecīgās valsts konkurences iestādes rīcībai vairs nav pamata.

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestāžu rīcībā ir efektīvas pilnvaras uzraudzīt 1. punktā minēto saistību izpildi.

1.b  Ja attiecīgais uzņēmums rīkojas pretēji lēmumam par saistībām, valsts konkurences iestādes var atsākt procedūru.

V NODAĻA

NAUDAS SODI UN PERIODISKIE SODA MAKSĀJUMI

12. pants

Uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām piemērojamie naudas sodi

1.  Neskarot dalībvalstu tiesību aktus, kuros ir paredzēta sankciju piemērošana kriminālprocesā, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var vai nu pašas administratīvajā procesā ar lēmumu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām uzlikt, vai pieprasīt, lai tiem tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, tiktu uzlikti efektīvi, samērīgi un atturoši naudas sodi par LESD 101. vai 102. panta tīšu vai aiz nolaidības izdarītu pārkāpumu.

2.  Neskarot dalībvalstu tiesību aktus, kuros ir paredzēta sankciju piemērošana kriminālprocesā, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var vai nu pašas administratīvajā procesā ar lēmumu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām uzlikt, vai pieprasīt, lai tiem tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, tiktu uzlikti efektīvi, samērīgi un atturoši naudas sodi, kas tiek noteikti proporcionāli to kopējam vispasaules apgrozījumam, ja tīši vai aiz nolaidības:

a)  tie nepakļaujas inspekcijai, kā minēts 6. panta 2. punktā;

b)  ir bojāti 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie aizzīmogojumi, kurus uzlikušas amatpersonas vai citas pavadošās personas, ko pilnvarojušas valstu konkurences iestādes;

c)  tie, atbildot uz 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, dod nepatiesu vai maldinošu atbildi vai nedod vai atsakās dot pilnīgu atbildi, vai valsts konkurences iestādes noteiktajā termiņā neizlabo darbinieka sniegto nepatieso, maldinošo vai nepilnīgo atbildi;

d)  tie, atbildot uz 8. pantā minēto informācijas pieprasījumu, sniedz nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai attiecīgo informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā;

e)  tie nepilda 9., 10. un 11. pantā minētos lēmumus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka, lai uzliktu naudas sodus mātesuzņēmumiem un uzņēmumu juridisko un ekonomisko tiesību un saistību pārņēmējiem, tiek piemērots uzņēmuma jēdziens.

13. pants

Naudas sodu aprēķins

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, nosakot naudas soda apmēru par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, ņem vērā gan pārkāpuma smagumu, gan tā ilgumu. Tas var ietvert tādus faktorus kā uzņēmuma lielums un ietekme tirgū, kā arī to, vai pārkāpums ir atkārtots.

1.a  Nosakot tā naudas soda apmēru, kas jāuzliek LESD 101. vai 102. panta normu pārkāpuma gadījumā, valstu konkurences iestādes var saskaņā ar Direktīvas 2014/104/ES 18. panta 3. punktu ņemt vērā visus atlīdzinājumus, kas samaksāti pēc strīda izšķiršanas vienošanās ceļā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, ja uzņēmumu apvienībai naudas sods tiek uzlikts, ņemot vērā tās dalībnieku apgrozījumu, un apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem prasīt naudas soda summas segšanai nepieciešamās iemaksas.

Ja tas nepieciešams naudas soda pilnīgas samaksas panākšanai, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes ir tiesīgas prasīt, lai naudas soda nesamaksāto summu samaksā jebkurš no tiem uzņēmumiem, kuru pārstāvji bija apvienības lēmējstruktūru locekļi. Ja tas vēl nepieciešams, valstu konkurences iestādes turklāt ir tiesīgas prasīt, lai naudas soda nesamaksāto summu samaksā jebkuri apvienības dalībnieki, kas darbojās tirgū, kurā tika izdarīts pārkāpums. Tomēr maksājums saskaņā ar šo punktu netiek prasīts no tiem uzņēmumiem, kuri pierāda, ka tie neīstenoja apvienības lēmumu, ar ko tika izdarīts pārkāpums, un vai nu nezināja par to, vai pirms izmeklēšanas sākuma aktīvi distancējās no tā.

14. pants

Naudas soda maksimālais apmērs

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais apmērs naudas sodam, ko valsts konkurences iestāde var uzlikt katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas piedalījies(-usies) LESD 101. vai 102. panta pārkāpumā, netiek noteikts mazāks kā 10 % no uzņēmuma vai apvienības kopējā vispasaules apgrozījuma saimnieciskajā gadā pirms lēmuma pieņemšanas.

2.  Ja uzņēmumu apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, naudas soda maksimālais apmērs netiek noteikts mazāk kā 10 % apmērā no summas, kuru veido katra tā dalībnieka kopējais vispasaules apgrozījums, kas darbojas tirgū, kuru ietekmē apvienības pārkāpums. Tomēr katra uzņēmuma finansiālā atbildība attiecībā uz naudas soda samaksu nepārsniedz maksimālo apmēru, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu.

15. pants

Periodiskie soda maksājumi

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var ar lēmumu uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām uzlikt efektīvus, samērīgus un atturošus periodiskos soda maksājumus, kas tiek noteikti proporcionāli to kopējam dienas apgrozījumam, lai panāktu, ka tie:

a)  pakļaujas inspekcijai, kā minēts 6. panta 2. punktā;

b)   sniedz pilnīgu un patiesu informāciju atbilstoši 8. pantam;

c)   pilda 9., 10. un 11. pantā minētos lēmumus.

VI NODAĻA

IECIETĪBA

16. pants

Atbrīvojums no naudas soda

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas iecietības programmas, saskaņā ar kurām šīs iestādes slepenu karteļu gadījumā var atbrīvot uzņēmumus no naudas soda.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbrīvojums slepenu karteļu gadījumā var tikt piešķirts vienīgi tad, ja uzņēmums:

a)  atbilst 18. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

b)  informē par savu dalību slepenā kartelī; un

c)  ir pirmais, kurš iesniedz pierādījumus, kas:

i.  brīdī, kad valsts konkurences iestāde saņem pieteikumu, paver tai iespēju attiecībā uz slepeno karteli veikt mērķtiecīgu inspekciju, ar nosacījumu, ka valsts konkurences iestādes rīcībā vēl nebija pierādījumu inspekcijas veikšanai saistībā ar minēto slepeno karteli un tā vēl nav veikusi šādu inspekciju; vai

ii.  kā uzskata valsts konkurences iestāde, dod iespēju konstatēt konkurences tiesību pārkāpumu, ar nosacījumu, ka valsts konkurences iestādes rīcībā vēl nebija pierādījumu šā pārkāpuma konstatēšanai un ka attiecībā uz konkrēto karteli kāds cits uzņēmums jau nav kvalificējies atbrīvojumam no naudas soda saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunkta i) punktu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbrīvojumu no naudas soda ir tiesīgi saņemt visi uzņēmumi, izņemot tos, kas ir veikuši pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus piedalīties slepenā kartelī.

3.a  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes informē pieteikuma par atbrīvojumu iesniedzēju par to, vai tam ir piešķirts nosacīts atbrīvojums vai ne. Pieteikuma par atbrīvojumu iesniedzējs var prasīt, lai valsts konkurences iestādes to rakstiski informētu par pieteikuma izskatīšanas rezultātu. Noraidījuma gadījumā pieteikuma iesniedzējs var prasīt, lai valsts konkurences iestāde izskatītu tā pieteikumu par naudas soda samazināšanu.

17. pants

Naudas soda samazināšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas iecietības programmas, saskaņā ar kurām šīs iestādes var samazināt naudas sodu uzņēmumiem, kas nekvalificējas atbrīvojumam no naudas soda.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka naudas soda samazinājums tiek piešķirts vienīgi tad, ja ir izpildīti 18. pantā paredzētie nosacījumi un pieteikuma iesniedzējs informē par savu dalību slepenā kartelī un valsts konkurences iestādei iesniedz tādus pierādījumus par iespējamo slepeno karteli, kuriem ir būtiska pievienotā vērtība LESD 101. panta vai atbilstošās valsts tiesību normas pārkāpuma pierādīšanā salīdzinājumā ar tiem pierādījumiem, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir valsts konkurences iestādes rīcībā.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes var piešķirt naudas soda papildu samazinājumu, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumus, kuriem nav nepieciešama papildu apstiprināšana un kurus valsts konkurences iestāde izmanto, lai pierādītu papildu faktus, kuru rezultātā tiek noteikti lielāki naudas sodi salīdzinājumā ar naudas sodiem, kas slepenā karteļa dalībniekiem būtu uzlikti pretējā gadījumā. Naudas soda samazinājums pieteikuma iesniedzējam ir samērīgs ar attiecīgo naudas sodu palielinājumu.

18. pants

Iecietības programmas vispārīgie nosacījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka, lai kvalificētos iecietības programmas piemērošanai, pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)  tas ir izbeidzis savu dalību iespējamajā slepenajā kartelī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas, izņemot gadījumus, kad kompetentā valsts konkurences iestāde uzskata, ka turpmāka līdzdalība kartelī ir pamatoti nepieciešama izmeklēšanas integritātes saglabāšanai;

b)  tas patiesi, pilnībā, nepārtraukti un nekavējoties sadarbojas ar valsts konkurences iestādi no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad šī iestāde slēdz procedūru attiecībā uz visām izmeklēšanas procedūras pusēm, pieņemot lēmumu, vai citādi izbeidz attiecīgo procedūru. Minētais cita starpā paredz:

i)  nekavējoties sniegt valsts konkurences iestādei visu to noderīgo informāciju un pierādījumus par iespējamo slepeno karteli, kas nonāk pieteikuma iesniedzēja rīcībā vai ir tam pieejami, jo īpaši:

– tās juridiskās personas nosaukums un adrese, kas iesniedz pieteikumu par atbrīvojumu;

– visu to pārējo uzņēmumu nosaukumi, kuri piedalās vai piedalījās iespējamā slepenā karteļa darbībā;

  – sīks iespējamā slepenā karteļa apraksts, tostarp skartie produkti, skartās teritorijas un iespējamā slepenā karteļa darbības ilgums un veids;

  – pieteikuma iesniedzējam pieejamie pierādījumi par iespējamo slepeno karteli,

  – informācija par visiem agrāk iesniegtajiem vai iespējamiem turpmākiem iecietības pieteikumiem jebkurai citai valsts konkurences iestādei vai Komisijai saistībā ar iespējamo slepeno karteli;

ii)  atrasties valsts konkurences iestādes rīcībā, lai atbildētu uz jebkuru pieprasījumu, kas var palīdzēt noskaidrot attiecīgos faktus;

iii)  nodrošināt, lai pašreizējie (un, ja iespējams, arī bijušie) darbinieki un direktori būtu pieejami intervijām ar valsts konkurences iestādi;

iv)  neiznīcināt, neviltot un neslēpt noderīgo informāciju vai pierādījumus; un

v)  neizpaust pieteikuma iesniegšanas faktu un pieteikuma saturu, iekams valsts konkurences iestāde nav formulējusi iebildumus attiecīgajā procedūrā, izņemot, ja panākta citāda vienošanās; un

c)  laikā, kad tas plāno iesniegt pieteikumu attiecīgajai valsts konkurences iestādei, tas nedrīkst būt:

i)  iznīcinājis, viltojis vai slēpis pierādījumus par iespējamo slepeno karteli; vai

ii)  izpaudis plānotā pieteikuma iesniegšanas faktu vai plānotā pieteikuma saturu, izņemot šādu izpaušanu citām konkurences iestādēm.

19. pants

Iecietības pieteikumu forma

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji var pieteikties uz iecietības programmas piemērošanu rakstveidā un ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas sistēmu, kas tām dod iespēju pieņemt liecības, kuras iecietības programmas ietvaros sniegtas mutiski vai ar citiem līdzekļiem, kas neprasa uzrādīt pieteikuma iesniedzēja rīcībā, pārziņā vai uzraudzībā esošos dokumentus, informāciju vai citus materiālus. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma valsts konkurences iestādes rakstiski apliecina tā iecietības pieteikuma saņemšanu.

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka iecietības pieteikumus var iesniegt vienā no attiecīgās valsts konkurences iestādes oficiālajām valodām vai vienā no Savienības darba valodām.

20. pants

Atzīme attiecībā uz oficiālo pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmums, kas vēlas iesniegt pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, vispirms valstu konkurences iestādēs var pieteikties uz atzīmi. Atzīme pieteikuma iesniedzējam nodrošina vietu rindā konkrētā periodā, ko valsts konkurences iestāde, kura saņēmusi atzīmes pieteikumu, nosaka katrā gadījumā atsevišķi. Šī atzīme pieteikuma iesniedzējam dod iespēju savākt nepieciešamo informāciju un pierādījumus, kas atbilst attiecīgajam pierādījumu līmenim atbrīvojuma no naudas soda saņemšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumus par atzīmi var iesniegt vienā no attiecīgās valsts konkurences iestādes oficiālajām valodām vai vienā no Savienības darba valodām.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes var pēc saviem ieskatiem lemt, vai piešķirt atzīmi. Atzīmi var piešķirt vienīgi tad, ja uzņēmums sniedz valsts konkurences iestādei visu še turpmāk minēto informāciju:

a) pieteikuma iesniedzēja nosaukums un adrese;

b) pamats bažām, kā rezultātā tika iesniegts iecietības pieteikums;

c) visu to pārējo uzņēmumu nosaukumi, kuri piedalās vai piedalījās iespējamā slepenā karteļa darbībā;

d) skartie produkti un teritorijas;

e) iespējamā slepenā karteļa darbības ilgums un veids;

f) informācija par visiem agrāk iesniegtajiem vai iespējamiem turpmākiem iecietības pieteikumiem jebkurai citai valsts konkurences iestādei saistībā ar iespējamo slepeno karteli.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs noteiktajā termiņā izpilda atzīmes nosacījumus, tiek uzskatīts, ka attiecīgā informācija un pierādījumi ir sniegti brīdī, kad piešķirta atzīme.

3.a  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmums, kas vēlas iesniegt pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, vispirms var valstu konkurences iestādēs pieteikties uz atzīmi. Šādai atzīmei mutatis mutandis piemēro 1. līdz 3. punktu.

21. pants

Kopsavilkuma pieteikumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri attiecībā uz iespējamu slepenu karteli ir pieteikušies uz iecietības programmas piemērošanu, Komisijā piesakoties uz atzīmi vai iesniedzot tai pilnu pieteikumu, var attiecībā uz to pašu karteli iesniegt kopsavilkuma pieteikumus tām valstu konkurences iestādēm, kuras pieteikuma iesniedzējs uzskata par atbilstošām attiecīgās lietas izskatīšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka kopsavilkuma pieteikumus var iesniegt vienā no attiecīgās valsts konkurences iestādes oficiālajām valodām vai vienā citā Savienības darba valodā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes pieņem kopsavilkuma pieteikumus, ja tie ir kādā no 19. pantā paredzētajām formām, attiecas uz to pašu produktu, teritoriju un periodu kā Komisijā iesniegtais iecietības pieteikums un ietver īsu aprakstu par informāciju, kas minēta 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un c) līdz f) apakšpunktā, kā arī informāciju par dalībvalsti, kurā pierādījumi varētu atrasties, ciktāl tie pieteikuma iesniedzējam zināmi pieteikuma iesniegšanas brīdī ▌.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes līdz brīdim, kad tās pieprasa iesniegt pilno pieteikumu saskaņā ar 6. punktu, atturas no jebkādas informācijas pieprasīšanas pieteikuma iesniedzējam ▌.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, kas saņem kopsavilkuma pieteikumu, sniedz pieteikuma iesniedzējam apstiprinājumu, kurā norādīts saņemšanas datums un laiks. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma valsts konkurences iestādes rakstiski apliecina kopsavilkuma pieteikuma saņemšanu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, kas saņem kopsavilkuma pieteikumu, saņemšanas brīdī pārbauda, vai par to pašu iespējamo slepeno karteli iepriekš jau nav saņemts kāds cits kopsavilkuma pieteikums vai iecietības pieteikums, un, izņemot gadījumus, kad tas negatīvi ietekmētu izmeklēšanas godīgumu, attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja iesniegt attiecīgajām valstu konkurences iestādēm pilnos iecietības pieteikumus, ar ko papildina 1. punktā minētos kopsavilkuma pieteikumus, tikai pēc tam, kad Komisija ir informējusi minētās iestādes, ka tā attiecībā uz visu lietu vai tās daļu neplāno rīkoties. Komisija regulāri informē attiecīgās valstu konkurences iestādes par situāciju un bez liekas kavēšanās pieņem iepriekš minēto lēmumu. Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādēm ir pilnvaras noteikt samērīgu termiņu, kurā pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz pilnais pieteikums kopā ar attiecīgajiem pierādījumiem un informāciju.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs pilno pieteikumu saskaņā ar 6. punktu iesniedz valsts konkurences iestādes noteiktajā termiņā, pieteikumā ietverto informāciju uzskata par iesniegtu datumā un laikā, kad iesniegts kopsavilkuma pieteikums. Ja pieteikuma iesniedzējs savu kopsavilkuma pieteikumu iesniedzis ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā no iecietības pieteikuma iesniegšanas Komisijā, uzskata, ka kopsavilkuma pieteikums iesniegts datumā un laikā, kad Komisijā iesniegts iecietības pieteikums.

22. pants

Mijiedarbība starp iecietības programmām un fiziskām personām piemērojamajām sankcijām

Dalībvalstis nodrošina, ka to uzņēmumu pašreizējie un bijušie darbinieki un direktori, kas konkurences iestādēs piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda, ir pilnībā un nekavējoties aizsargāti pret kriminālsankcijām un administratīvajām sankcijām un pret sankcijām, ko par to iesaisti slepenajā kartelī, uz kuru attiecas konkrētais pieteikums, piemēro tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, tostarp pārrobežu lietās, ar vienu nosacījumu, ka šie darbinieki un direktori aktīvi sadarbojas ar attiecīgajām konkurences iestādēm un pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda iesniegts pirms brīža, kurā dalībvalstu kompetentās iestādes informēja darbiniekus un direktorus par kriminālprocesa uzsākšanu.

VII NODAĻA

SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

23. pants

Valstu konkurences iestāžu sadarbība

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad viena valsts konkurences administratīvā iestāde saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 22. pantu veic inspekciju citas valsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā, amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi pieprasījumu iesniegusī valsts konkurences iestāde, ir ļauts piedalīties un aktīvi palīdzēt pieprasījumu saņēmušajai valsts konkurences iestādei šajā inspekcijā, īstenojot 6. un 7. pantā minētās pilnvaras.

24. pants

Sākotnējo iebildumu un lēmumu paziņošanas pieprasījumi

1.  Neskarot cita veida paziņojumus, ko pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts konkurences iestāde sniedz saskaņā ar minētajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde adresātam pieprasījuma iesniedzējas iestādes vārdā paziņo sākotnējos iebildumus par LESD 101. vai 102. panta iespējamo pārkāpumu un lēmumus par minēto pantu piemērošanu, kā arī dokumentus, kuri attiecas uz lēmumu par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem izpildi.

2.  Pieprasījuma saņēmēja iestāde nodrošina, ka paziņojumu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī sniedz saskaņā ar pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi.

25. pants

Lēmumu par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem izpildes pieprasījumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde izpilda lēmumus par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem, kurus saskaņā ar 12. un 15. pantu pieņēmusi pieprasījuma iesniedzēja iestāde. Minēto nodrošina tikai tad, ja:

a)  uzņēmumam, no kura jāpiedzen attiecīgais naudas sods vai periodiskais soda maksājums, nav juridiskā statusa pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī; vai

b)   ir acīm redzams, ka uzņēmumam, no kura var piedzīt attiecīgo naudas sodu vai periodisko soda maksājumu, nav pietiekami daudz aktīvu pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

2.  Pieprasījuma saņēmēja iestāde nodrošina, ka izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī veic saskaņā ar pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi.

3.  Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var iesniegt izpildes pieprasījumu tikai tad, kad lēmums, ar ko tiek atļauta izpilde pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, ir galīgs un vairs nevar tikt pārsūdzēts parastajā kārtībā un kad tā ir īstenojusi saprātīgus centienus izpildīt lēmumu savā teritorijā.

4.  Jautājumus, kas attiecas uz noilgumu, reglamentē pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī spēkā esošie tiesību akti.

5.  Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav pienākuma izpildīt lēmumus saskaņā ar 1. punktu, ja tā spēj pieprasījuma iesniedzējai iestādei sniegt saprātīgu pamatojumu, kurā norāda, kādā veidā tas būtu klaji pretrunā sabiedriskajai kārtībai dalībvalstī, kurā pieprasīts veikt izpildi.

26. pants

Strīdi par paziņošanas un lēmumu par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem izpildes pieprasījumiem

1.  Strīdi par to, vai ir likumīgs pieprasījuma iesniedzējas iestādes paziņojamais pasākums vai lēmums par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem saskaņā ar 12. un 15. pantu, ir pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetento struktūru kompetencē, un tos reglamentē minētās valsts attiecīgie noteikumi.

2.  Strīdi par pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī veicamajiem izpildes pasākumiem vai pieprasījuma saņēmējas iestādes paziņojuma spēkā esamību ir pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetento struktūru kompetencē, un tos reglamentē minētās valsts attiecīgie noteikumi.

26.a pants

Izmaksu dalīšana starp valstu konkurences iestādēm

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes, kuras lūdz palīdzību, pēc pieprasījuma saņēmējas iestādes lūguma:

a)   sedz visas saprātīgās papildu izmaksas, tostarp tulkošanas un administratīvās izmaksas, saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar 23. un 24. pantu;

b)   ļauj pieprasījuma saņēmējai iestādei atgūt visas saprātīgās administratīvās izmaksas no iekasētā naudas soda vai soda maksājuma saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar 25. pantu.

VIII NODAĻA

NOILGUMA TERMIŅI

27. pants

Noilguma termiņu apturēšana attiecībā uz sodu uzlikšanu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma termiņu skaitīšana attiecībā uz valstu konkurences iestāžu naudas sodu vai periodisko soda maksājumu uzlikšanu saskaņā ar 12. un 15. pantu tiek apturēta uz laiku, kamēr attiecībā uz pārkāpumu saistībā ar to pašu nolīgumu, apvienības lēmumu vai saskaņoto darbību ilgst procedūra citu dalībvalstu konkurences iestādēs vai Komisijā. Apturējums sākas dienā, kad uzņēmumam, uz kuru attiecas konkrētā procedūra, ir paziņots pirmais oficiālais izmeklēšanas pasākums. Tas beidzas dienā, kad attiecīgā iestāde slēdz procedūru un informē par to attiecīgo uzņēmumu. Šā apturējuma ilgums neskar absolūtos noilguma termiņus, kas paredzēti valsts tiesībās.

2.  Noilguma termiņu skaitīšanu attiecībā uz naudas sodu vai periodisko soda maksājumu uzlikšanu aptur tikmēr, kamēr konkurences iestādes lēmums tiek izskatīts pārsūdzības tiesā.

2.a  Komisija nodrošina, ka paziņojums par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu, ko tā saņēmusi no valsts konkurences iestādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 3. punktu, tiek darīts pieejams Eiropas Konkurences tīkla sistēmā esošo pārējo dalībvalstu konkurences iestādēm.

IX NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

28. pants

Valstu konkurences administratīvo iestāžu loma valstu tiesās

1.  Valstis, kurās ir norīkota gan valsts konkurences administratīvā iestāde, kas ir kompetenta izmeklēt LESD 101. un 102. panta pārkāpumus, gan valsts konkurences tiesu iestāde, kas ir kompetenta pieņemt nolēmumu par pārkāpuma konstatēšanu un/vai naudas soda uzlikšanu, nodrošina, ka valsts konkurences administratīvā iestāde var tiešā veidā celt prasību valsts konkurences tiesu iestādē.

2.  Ja valsts tiesas pārskata valsts konkurences iestāžu pieņemtos izpildes lēmumus par LESD 101. vai 102. panta piemērošanu, dalībvalstis nodrošina, ka valsts konkurences administratīvā iestāde ir pilnībā tiesīga attiecīgajā tiesvedībā piedalīties prokurora vai atbildētāja statusā un baudīt tādas pašas tiesības, kādas ir šīs tiesvedības pusēm.

29. pants

Informācijas izmantojuma ierobežojumi

1.  Informācija, kas savākta, pamatojoties uz šajā direktīvā minētajiem noteikumiem, būtu izmantojama vienīgi nolūkā, kādā tā iegūta. Tā nebūtu izmantojama kā pierādījumi nolūkā piemērot sankcijas fiziskām personām. Šis punkts neskar jebkādus pienākumus, ko paredz valstu krimināltiesības.

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, to ierēdņi, darbinieki un citas personas, kas strādā šo iestāžu pārraudzībā, neizpauž informāciju, ko ieguvuši saskaņā ar šo direktīvu un uz ko attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām vai izlīguma iesniegumiem tiek piešķirta vienīgi nolūkā izmantot aizstāvības tiesības valsts konkurences iestādes procedūrā. Dalībvalstis nodrošina, ka puse, kas ieguvusi piekļuvi lietas materiāliem, drīkst izmantot no šīm iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām un izlīguma iesniegumiem iegūto informāciju vienīgi tad, ja tā nepieciešama, lai izmantotu aizstāvības tiesības dalībvalstu tiesvedībās tādos gadījumos, kas tieši saistīti ar lietu, kurā piešķirta piekļuve lietas materiāliem, un attiecas uz:

a)  naudas soda, kuru valsts konkurences iestāde solidāri uzlikusi karteļa dalībniekiem, sadalījumu dalībnieku starpā; vai

b)  tāda lēmuma pārskatīšanu, kurā valsts konkurences iestāde ir konstatējusi LESD 101. panta vai valsts konkurences tiesību normu pārkāpumu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu tiesu tiesvedībā līdz brīdim, kad valsts konkurences iestāde ir slēgusi procedūru attiecībā uz visām izmeklēšanas procedūras pusēm, pieņemot 9. vai 11. pantā minēto lēmumu, vai citādi izbeigusi attiecīgo procedūru, netiek izmantota šādu kategoriju informācija, kas iegūta valsts konkurences iestādes procedūras gaitā:

a)  informācija, kuru citas fiziskās vai juridiskās personas sagatavojušas speciāli valsts konkurences iestādes procedūras vajadzībām; un

b)  informācija, kuru valsts konkurences iestāde ir sagatavojusi un nosūtījusi pusēm procedūras gaitā.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantam apmainās ar iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām vienīgi:

a)  ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu; vai

b)  tad, ja arī saņēmēja iestāde ir saņēmusi iecietības pieteikumu attiecībā uz to pašu pārkāpumu no tā paša pieteikuma iesniedzēja kā pārsūtītāja iestāde, ar nosacījumu, ka informācijas pārsūtīšanas brīdī pieteikuma iesniedzējs nevar atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis saņēmējai iestādei; vai

c)  tad, ja saņēmēja iestāde ir rakstveidā uzņēmusies saistības, ka ne tai pārsūtīto informāciju, ne jebkādu citu informāciju, ko tā iegūst pēc pārsūtīšanas datuma un laika, ko fiksējusi pārsūtītāja iestāde, ne saņēmēja iestāde, ne cita iestāde, kurai informācija tiek pārsūtīta pēc tam, neizmantos, lai piemērotu sankcijas pieteikuma iesniedzējam, citai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas labvēlības režīms, ko pārsūtītāja iestāde tai nodrošina atbilstoši pieteikuma iesniedzēja pieteikumam saskaņā ar šīs iestādes iecietības programmu, vai jebkuras iepriekš minētās personas darbiniekam vai bijušajam darbiniekam;

un ar nosacījumu, ka saņēmējas valsts konkurences iestādes nodrošinātā aizsardzība pret informācijas izpaušanu ir līdzvērtīga aizsardzībai, ko nodrošina pārsūtītāja valsts konkurences iestāde.

5.  Ja konkurences iestāde pieteikuma iesniedzēja brīvprātīgi sniegto informāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantam pārsūta bez pieteikuma iesniedzēja piekrišanas, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējas valstu konkurences iestādes spēj ievērot 4. punkta c) apakšpunktā minētos kritērijus.

6.  Šā panta 2. līdz 5. punkts ir piemērojams neatkarīgi no formas, kādā iesniegtas liecības iecietības programmas ietvaros, kā paredzēts 19. pantā.

30. pants

Pierādījumu pieņemamība valstu konkurences iestādēs

Dalībvalstis nodrošina, ka pierādīšanas līdzekļu veidi, kurus valsts konkurences iestāde pieņem kā pierādījumus, ietver dokumentus, mutiskus paziņojumus, ierakstus un visus citus informāciju saturošus priekšmetus neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja veida.

31. pants

Eiropas Konkurences tīkla sistēma

1.  Izmaksas, kas Komisijai rodas saistībā ar Eiropas Konkurences tīkla sistēmas uzturēšanu un pilnveidi un saistībā ar sadarbību Eiropas Konkurences tīklā, sedz no Savienības vispārējā budžeta pieejamo apropriāciju robežās.

2.  Eiropas Konkurences tīkls tik bieži, cik vajadzīgs, publicē dažādu valstu konkurences iestāžu noderīgus ieteikumus un paraugpraksi attiecībā uz neatkarību, resursiem, pilnvarām, naudas sodiem un savstarpējo palīdzību.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvo un administratīvo aktu noteikumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas prasību izpildei, stājas spēkā vēlākais [transponēšanas periods – divi gadi]. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. To, kā izdarāma šāda atsauce, nosaka dalībvalstis.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

32.a pants

Pārskatīšana

Līdz ... [septiņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

34. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

(1)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(3)

  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.).

(5)

  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (21.11.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

(COM(2017)0142 – C8-0119/2017 – 2017/0063(COD))

Referente: Eva Maydell

ĪSS PAMATOJUMS

Valstu konkurences iestādēm (VKI) ir būtiska loma ES konkurences tiesību aktu īstenošanā (LESD 101. un 102. pants) kopā ar Eiropas Komisiju, tādējādi ievērojami veicinot pareizi funkcionējošu, konkurētspējīgu un uz patērētājiem orientētu iekšējo tirgu. Referente atzīst, ka, lai šīs VKI funkcijas saglabātu un stiprinātu, ar Regulu 1/2003 izveidotās izpildes pilnvaras ir jāatbalsta ar nepieciešamajiem instrumentiem, līdzekļiem un procedūrām attiecībā uz visām VKI. Līdzīgu instrumentu kopums un pamatprincipi visām VKI nodrošinās vienotu, efektīvu un saskaņotu konkurences noteikumu izpildi visā ES. Tāpēc referente atzīst, ka Komisijas priekšlikums varētu praktiski palīdzēt novērst konkurences traucējumus, un tas ir svarīgs solis virzienā uz to, lai pilnībā izmantotu ES iekšējā tirgus potenciālu.

Referente vēlētos uzsvērt, ka saistībā ar finanšu resursu nepietiekamību dažās VKI var tikt negatīvi ietekmēta attiecīgo VKI procedūru prioritāšu noteikšana un līdz ar to izpildes spējas. Lai gan nav iespējams noteikt, kādi VKI resursi būtu uzskatāmi par pietiekamiem visās dalībvalstīs, priekšlikumu varētu pastiprināt, paredzot VKI lielāku budžeta autonomiju piešķirtā budžeta īstenošanā. Šāds noteikums ļaus VKI par prioritāti izvirzīt darbu saistībā ar lietu izskatīšanu, ļaus tām vienlaicīgi veikt vairākas pārbaudes un palielinās to neatkarības pakāpi. Tāpēc referentes ierosinātie grozījumi ir vērsti uz to, lai palielinātu VKI budžeta autonomiju, vienlaikus ievērojot visus valstu budžeta noteikumus.

Referente uzskata, ka VKI objektivitātei un aizsardzībai pret politisku un ekonomisku ietekmi vajadzētu būt būtiskam elementam, vēl jo vairāk kontekstā ar to, ka tām tiek piešķirti papildu instrumenti, līdzekļi un dažos gadījumos arī jauni pienākumi. Tāpēc garantijas pret interešu konfliktiem un pārredzamas atlases un atlaišanas saistības VKI un to vadībai varētu stiprināt pašreizējo priekšlikumu. Šādiem noteikumiem var būt labvēlīga ietekme, palielinot informētību un sabiedrības uzticēšanos VKI.

Attiecībā uz VKI uzlikto sodu lielumu referente atzīst, ka pašlaik uzņēmumiem par līdzīgiem pārkāpumiem dažādās dalībvalstīs var piemērot ļoti atšķirīgus naudas sodus. Šī situācija apdraud konkurences tiesību vienotu piemērošanu. Referente atzinīgi vērtē centienus priekšlikumā risināt šīs problēmas un uzskata, ka vienota naudas soda maksimālā robeža var nodrošināt pareizus stimulus veikt uzlabojumus.

Referente turklāt uzskata, ka VKI pierādījumu vākšanas pilnvaras varētu uzlabot, samazinot dažas administratīvās procedūras un labāk pielāgojot izmeklēšanas pilnvaras mūsdienu uzņēmumu digitālajai realitātei. Tāpēc referente iesaka šajā kontekstā papildināt priekšlikumu.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pants ir sabiedriskās kārtības normas, un tās būtu efektīvi jāpiemēro visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū netiek kropļota konkurence. LESD 101. un 102. panta efektīva izpilde ir nepieciešama tam, lai panāktu, ka tirgi Eiropā kļūst atvērtāki un tajos valda konkurence un ka uzņēmumi šajos tirgos konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām, un nerada šķēršļus ieiešanai tirgū, un tādējādi tie var vairot labklājību un radīt darbvietas. Šāda izpilde aizsargā patērētājus pret tādu darījumdarbības praksi, kuras rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek mākslīgi uzturētas augstā līmenī, un palielina novatorisku preču un pakalpojumu izvēles iespējas.

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pants ir sabiedriskās kārtības normas, un tās būtu efektīvi jāpiemēro visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū netiek kropļota konkurence. LESD 101. un 102. panta efektīva izpilde ir nepieciešama tam, lai panāktu, ka tirgi Eiropā kļūst atvērtāki un tajos valda konkurence bez šķēršļiem ieiešanai tirgū un ka uzņēmumi konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām, un tādējādi tie var vairot labklājību un radīt darbvietas. Šāda izpilde aizsargā patērētājus pret tādu darījumdarbības praksi, kuras rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek mākslīgi uzturētas augstā līmenī, un palielina novatorisku preču un pakalpojumu izvēles iespējas.

Pamatojums

Referentes mērķis ir padarīt tekstu skaidrāku un kodolīgāku.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Valsts tiesību akti daudzām VKI liedz nepieciešamās neatkarības garantijas un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas vajadzīgas šo noteikumu efektīvai izpildei. Tādējādi tiek iedragātas to iespējas efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu un, attiecīgā gadījumā, valsts konkurences tiesību normas paralēli minētajiem pantiem. Piemēram, daudzām VKI saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav pieejami efektīvi rīki, kas dotu iespēju atrast LESD 101. un 102. panta pārkāpumu pierādījumus, lai varētu uzlikt naudas sodu likumpārkāpējiem uzņēmumiem, vai nav resursu, kas nepieciešami LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai. Tāpēc var gadīties, ka tās vispār neko nevar iesākt vai ka to izpildes darbības ir ierobežotas. Tas, ka daudzām VKI nav LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai nepieciešamo rīku un garantiju, nozīmē, ka uzņēmumiem, kas piekopj konkurenci ierobežojošu praksi, attiecīgajās procedūrās var būt ļoti dažādi iznākumi atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas: iespējams, ka izpilde saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu vispār nenotiek vai notiek neefektīvi. Piemēram, dažās dalībvalstīs uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas, vienkārši pārstrukturējot uzņēmumu. LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam nozīmē, ka tiek palaistas garām iespējas novērst šķēršļus ieiešanai tirgū un panākt, ka tirgi viscaur Eiropā kļūst atvērtāki un konkurence tajos ir asāka un ka uzņēmumi šajos tirgos konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām. Uzņēmumi un patērētāji īpaši cieš tajās dalībvalstīs, kurās VKI ir mazāk iespēju panākt efektīvu izpildi. Uzņēmumiem ir liegta iespēja konkurēt, balstoties uz to objektīvajām spējām, ja konkurenci ierobežojošā prakse paliek nesodīta, piemēram, tāpēc, ka nav iespējams ievākt šādas prakses pierādījumus vai uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas. Tādējādi uzņēmumiem nav stimula ieiet šādos tirgos, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un piedāvāt preces un pakalpojumus. Savukārt patērētājiem tajās dalībvalstīs, kurās izpilde ir vājāka, tiek liegti ieguvumi, ko nodrošina konkurences noteikumu efektīva izpilde. Tādējādi LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam Eiropā izkropļo konkurenci iekšējā tirgū un neļauj šim tirgum darboties pienācīgi.

(5)  Valsts tiesību akti daudzām VKI liedz nepieciešamās neatkarības garantijas un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas vajadzīgas, lai efektīvi piemērotu LESD 101. un 102. pantu un valsts konkurences tiesību normas paralēli minētajiem pantiem. Piemēram, daudzām VKI saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav pieejami efektīvi rīki, kas dotu iespēju atrast LESD 101. un 102. panta pārkāpumu pierādījumus, lai varētu uzlikt naudas sodu likumpārkāpējiem uzņēmumiem, vai nav resursu, kas nepieciešami LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai. Tāpēc var gadīties, ka tās vispār neko nevar iesākt vai ka to izpildes darbības ir ierobežotas. Tas, ka daudzām VKI nav LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai nepieciešamo rīku un garantiju, nozīmē, ka uzņēmumiem, kas piekopj konkurenci ierobežojošu praksi, attiecīgajās procedūrās var būt ļoti dažādi iznākumi atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas vai ir izveidoti: iespējams, ka izpilde saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu vispār nenotiek vai notiek neefektīvi. Piemēram, dažās dalībvalstīs uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas, vienkārši pārstrukturējot uzņēmumu. LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam nozīmē, ka tiek palaistas garām iespējas novērst šķēršļus ieiešanai tirgū un panākt, ka tirgi viscaur Eiropā kļūst atvērtāki un konkurence tajos ir asāka un ka uzņēmumi šajos tirgos konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām. Uzņēmumi un patērētāji īpaši cieš tajās dalībvalstīs, kurās VKI ir mazāk iespēju panākt efektīvu izpildi. Uzņēmumiem ir liegta iespēja konkurēt, balstoties uz to objektīvajām spējām, ja konkurenci ierobežojošā prakse paliek nesodīta, piemēram, tāpēc, ka nav iespējams ievākt šādas prakses pierādījumus vai uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas. Tādējādi uzņēmumiem nav stimula ieiet šādos tirgos, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un piedāvāt preces un pakalpojumus. Savukārt patērētājiem tajās dalībvalstīs, kurās izpilde ir vājāka, tiek liegti ieguvumi, ko nodrošina konkurences noteikumu efektīva izpilde. Tādējādi LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam Eiropā izkropļo konkurenci iekšējā tirgū un neļauj šim tirgum darboties pienācīgi.

Pamatojums

Referentes mērķis ir padarīt tekstu skaidrāku un kodolīgāku. Uzņēmumi var darboties vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, taču atšķirīgi procedūras iznākumi var būt atkarīgi arī no reģistrācijas vietas, t. i., no attiecīgās NKI, kas izskata lietu.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  VKI rīku un garantiju trūkumi un ierobežojumi negatīvi ietekmē LESD 101. un 102. panta izpildes paralēlo pilnvaru sistēmu, kas ir iecerēta kā vienots veselums, kurš balstās uz ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā. Šīs sistēmas pienācīga darbība ir atkarīga no iestāžu spējas paļauties uz vienas iestādes veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem citas iestādes vārdā. Tā kā joprojām ir tādas VKI, kurām nav pienācīgu izmeklēšanas rīku, sistēma nevar darboties, kā nākas. Arī citos būtiskos aspektos valsts konkurences iestādes nespēj nodrošināt savstarpēju palīdzību. Piemēram, lielākajā daļā dalībvalstu pārrobežu uzņēmums var izvairīties no naudas sodu samaksas, ja tam nav juridiskā statusa to dalībvalstu teritorijās, kurās tas darbojas. Tas mazina stimulus ievērot LESD 101. un 102. pantu. No tā izrietošā neefektīvā izpilde izkropļo konkurenci, kā rezultātā cieš likumpaklausīgie uzņēmumi, un grauj patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, īpaši digitālajā vidē.

(6)  VKI rīku un garantiju trūkumi un ierobežojumi negatīvi ietekmē LESD 101. un 102. panta izpildes paralēlo pilnvaru sistēmu, kas ir iecerēta kā vienots veselums, kurš balstās uz ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā. Šīs sistēmas pienācīga darbība ir atkarīga no iestāžu spējas paļauties uz vienas iestādes veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem pēc citas iestādes pieprasījuma. Tā kā joprojām ir tādas VKI, kurām nav pienācīgu izmeklēšanas rīku, sistēma nevar darboties, kā nākas. Arī citos būtiskos aspektos valsts konkurences iestādes nespēj nodrošināt savstarpēju palīdzību. Piemēram, lielākajā daļā dalībvalstu pārrobežu uzņēmums var izvairīties no naudas sodu samaksas, ja tam nav juridiskā statusa to dalībvalstu teritorijās, kurās tas darbojas. Tas mazina stimulus ievērot LESD 101. un 102. pantu. No tā izrietošā neefektīvā izpilde izkropļo konkurenci, kā rezultātā cieš likumpaklausīgie uzņēmumi, un grauj patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, īpaši digitālajā vidē.

Pamatojums

Referentes nodoms ir panākt tekstu saskaņotību ar definīcijām “pieprasījuma iesniedzēja iestāde” un “pieprasījuma saņēmēja iestāde”. Vienas dalībvalsts VKI var veikt faktu konstatēšanu pēc citas dalībvalsts VKI pieprasījuma.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Minētā garantiju minimuma ieviešana ar mērķi nodrošināt, ka VKI LESD 101. un 102. pantu piemēro efektīvi, neskar dalībvalstu iespējas paturēt vai ieviest plašākas prasības VKI neatkarības garantiju un resursu ziņā un sīkākus noteikumus par šo iestāžu izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām. Piemēram, nolūkā uzlabot VKI efektivitāti dalībvalstis var tām piešķirt citas pilnvaras papildus šajā direktīvā paredzētajam galvenajam pilnvaru kopumam.

(9)  Minētā garantiju minimuma ieviešana ar mērķi nodrošināt, ka VKI LESD 101. un 102. pantu piemēro vienveidīgi un efektīvi, neskar dalībvalstu iespējas paturēt vai ieviest plašākas prasības VKI neatkarības garantiju un resursu ziņā un sīkākus noteikumus par šo iestāžu izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām. Piemēram, nolūkā uzlabot VKI efektivitāti dalībvalstis var tām piešķirt citas pilnvaras papildus šajā direktīvā paredzētajam galvenajam pilnvaru kopumam.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Turpretī attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem slepeniem karteļiem tiek piemērota iecietības programma, ir nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi. Uzņēmumi par savu dalību slepenos karteļos ziņos tikai tad, ja būs pietiekama juridiskā noteiktība attiecībā uz to, vai tie tiks atbrīvoti no naudas soda. Dalībvalstīs piemērojamo iecietības programmu izteiktās atšķirības rada juridisko nenoteiktību potenciālajiem iecietības pieteikuma iesniedzējiem un tādējādi var vājināt to stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Ja dalībvalstīm būtu iespēja ieviest vai piemērot attiecīgi vairāk vai mazāk ierobežojošus iecietības noteikumus šīs direktīvas piemērošanas jomā, tas ne tikai būtu pretrunā mērķim nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem stimulus un tādējādi padarīt konkurences noteikumu izpildi Savienībā iespējami efektīvu, bet arī varētu apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tomēr dalībvalstīm nav liegts piemērot iecietības programmas, kas attiecas ne tikai uz slepenajiem karteļiem, bet arī citiem LESD 101. un 102. panta un līdzvērtīgu valsts noteikumu pārkāpumiem.

(10)  Turpretī attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem par karteļu atklāšanu tiek piemērota iecietības programma, ir nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi. Uzņēmumi par savu dalību karteļos ziņos tikai tad, ja būs pietiekama juridiskā noteiktība attiecībā uz to, vai tie tiks atbrīvoti no naudas soda. Dalībvalstīs piemērojamo iecietības programmu izteiktās atšķirības rada juridisko nenoteiktību potenciālajiem iecietības pieteikuma iesniedzējiem un tādējādi var vājināt to stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Ja dalībvalstīm būtu iespēja ieviest vai piemērot attiecīgi vairāk vai mazāk ierobežojošus iecietības noteikumus šīs direktīvas piemērošanas jomā, tas ne tikai būtu pretrunā mērķim nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem stimulus un tādējādi padarīt konkurences noteikumu izpildi Savienībā iespējami efektīvu, bet arī varētu apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tomēr dalībvalstīm nav liegts piemērot iecietības programmas, kas attiecas ne tikai uz karteļiem, bet arī citiem LESD 101. un 102. panta un līdzvērtīgu valsts noteikumu pārkāpumiem.

Pamatojums

Praksē iecietību piešķir pirmajam karteļa dalībniekam, kas atklāj informāciju par karteli, nevis visam kartelim. Karteļi pēc sava rakstura ir slepeni, tāpēc “slepens kartelis” visā tekstā ir liekvārdība. Svītrojot vārdu “slepens”, teksts tiks pieskaņots Direktīvā 2014/104 izmantotajai terminoloģijai. Skatīt arī 10. grozījumu.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, būtu jānostiprina VKI neatkarība. Tālab valstu tiesībās būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot LESD 101. un 102. pantu, VKI ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas varētu apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu. Tāpēc būtu jānodrošina, ka pastāv iepriekš pieņemti noteikumi par VKI lēmējstruktūras locekļu atstādināšanas iemesliem un tādējādi ir kliedētas visas pamatotās šaubas par minētās struktūras objektivitāti un spēju pretoties ārējiem faktoriem.

(14)  Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, būtu jānostiprina VKI neatkarība. Tālab valstu tiesībās būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot LESD 101. un 102. pantu, VKI ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas varētu apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu. Tāpēc iepriekš būtu jāpieņem skaidri un pārredzami noteikumi un procedūras par VKI lēmējstruktūras locekļu iecelšanu un atstādināšanas iemesliem un tādējādi ir kliedētas visas pamatotās šaubas par minētās struktūras objektivitāti un spēju pretoties ārējiem faktoriem.

Pamatojums

Referente uzskata, ka, tā kā priekšlikums palielinās dažu VKI pilnvaras un kompetences, vienlaikus ir jāpalielina VKI personāla neatkarība un zināšanas. Uz nopelniem balstīta un pārredzama iecelšana amatā un objektīvi pamatota atlaišana var veicināt lēmumu pieņemšanas neatkarību un palielināt sabiedrības uzticēšanos VKI.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nodrošinātu VKI neatkarību, to darbiniekiem un lēmējstruktūras locekļiem būtu jārīkojas godprātīgi un jāatturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem. Nepieciešamība novērst, ka tiek apdraudēta VKI darbinieku vai lēmējstruktūras locekļu veiktā izvērtējuma neatkarība, nozīmē to, ka viņiem tikmēr, kamēr viņi ieņem attiecīgo amatu un pilda savas pilnvaras, un samērīgu periodu pēc tam būtu jāatturas no jebkāda nesavienojama algota vai nealgota darba uzņemšanās. Tas turklāt nozīmē, ka tikmēr, kamēr darbinieki ieņem attiecīgo amatu un locekļi pilda savas pilnvaras, nebūtu pieļaujams, ka viņiem ir līdzdalība kādā uzņēmumā vai organizācijā, kam ir saskare ar VKI, ja tas var apdraudēt viņu neatkarību. Darbiniekiem un lēmējstruktūras locekļiem būtu jādeklarē visas līdzdalības daļas un aktīvi, kas varētu radīt interešu konfliktu viņu pienākumu izpildē. Viņiem būtu jāizvirza prasība informēt lēmējstruktūru vai attiecīgi tās pārējos locekļus, vai – attiecībā uz VKI, kurās lēmumpieņemšanas pilnvaras ir tikai vienai personai, – iecēlējiestādi, ja, pildot savus pienākumus, viņiem ir jāpieņem lēmums jautājumā, kurā viņiem ir kādas intereses, kas varētu ietekmēt objektivitāti.

(15)  Lai nodrošinātu VKI neatkarību, to darbiniekiem, lēmējstruktūras locekļiem un vadībai būtu jārīkojas godprātīgi un jāatturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem. Nepieciešamība novērst, ka tiek apdraudēta VKI darbinieku, lēmējstruktūras locekļu un vadības veiktā izvērtējuma neatkarība, nozīmē to, ka viņiem tikmēr, kamēr viņi ieņem attiecīgo amatu un pilda savas pilnvaras, un samērīgu periodu pēc tam būtu jāatturas no jebkāda tāda algota vai nealgota darba piedāvājuma pieņemšanas, kas varētu radīt interešu konfliktu vai būt citādi nesavienojams. Tas turklāt nozīmē, ka tikmēr, kamēr darbinieki ieņem attiecīgo amatu un locekļi pilda savas pilnvaras, nebūtu pieļaujams, ka viņiem ir līdzdalība kādā uzņēmumā vai organizācijā, kam ir saskare ar VKI, ja tas var apdraudēt viņu neatkarību. VKI darbiniekiem, lēmējstruktūras locekļiem un vadībai būtu jādeklarē visas līdzdalības daļas un aktīvi, kas varētu radīt interešu konfliktu viņu pienākumu izpildē. Šajā nolūkā VKI darbiniekiem, lēmējstruktūras locekļiem un vadībai būtu jāsniedz ikgadēja deklarācija par saistībām un interešu deklarācija, norādot tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par ierobežojošām attiecībā uz viņu neatkarību un kuras varētu ietekmēt viņu darbību. Viņiem būtu jāizvirza prasība informēt lēmējstruktūru vai attiecīgi tās pārējos locekļus, vai – attiecībā uz VKI, kurās lēmumpieņemšanas pilnvaras ir tikai vienai personai, – iecēlējiestādi, ja, pildot savus pienākumus, viņiem ir jāpieņem lēmums jautājumā, kurā viņiem ir kādas intereses, kas varētu ietekmēt objektivitāti.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  VKI neatkarība būs lielāka, ja tās varēs neatkarīgi pārvaldīt tām piešķirto budžetu. Minētā brīvība piešķirto budžetu pārvaldībā būtu jāīsteno atbilstoši valsts budžeta noteikumiem un procedūrām.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Nepieciešams, lai valstu konkurences administratīvo iestāžu izmeklēšanas pilnvaras būtu pietiekamas digitālās vides izraisīto izpildes problēmu risināšanai, un šīm pilnvarām būtu valstu konkurences iestādēm jādod iespēja iegūt digitālā formātā visu informāciju, tostarp tiesu ekspertīzes ceļā iegūtos datus, attiecībā uz uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, uz ko attiecas izmeklēšanas pasākums, neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja (piemēram, klēpjdators, mobilais tālrunis un citas mobilās ierīces) veida.

(21)  Nepieciešams, lai valstu konkurences administratīvo iestāžu izmeklēšanas pilnvaras būtu pietiekamas digitālās vides izraisīto izpildes problēmu risināšanai, un šīm pilnvarām būtu valstu konkurences iestādēm jādod iespēja iegūt digitālā formātā visu informāciju, tostarp tiesu ekspertīzes ceļā iegūtos datus, attiecībā uz uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, uz ko attiecas izmeklēšanas pasākums, neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja (piemēram, klēpjdators, mobilais tālrunis, citas mobilās ierīces un mākoņkrātuve) veida.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “slepens kartelis” ir tikai attiecīgajiem dalībniekiem pilnībā vai daļēji zināms nolīgums un/vai saskaņota darbība starp diviem vai vairākiem konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās darbības tirgū un/vai ietekmēt attiecīgos konkurences parametrus, īstenojot tādu praksi kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu noteikšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu sadale, tostarp veicot mahinācijas ar cenu piedāvājumu, importa vai eksporta ierobežošana un/vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem;

(9)  “kartelis” ir nolīgums vai saskaņota darbība starp diviem vai vairākiem konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās darbības tirgū vai ietekmēt attiecīgos konkurences parametrus, īstenojot tādu praksi — bet ne tikai — kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu, tostarp saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, noteikšana vai koordinēšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu un klientu sadale, tostarp veicot mahinācijas ar cenu piedāvājumu, importa vai eksporta ierobežošana vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem;

(Definētā termina izmainīšana būtu jāveic visā tekstā.)

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uz šajā direktīvā minēto valstu konkurences iestāžu pilnvaru īstenošanu attiecas pienācīgas garantijas, tostarp uzņēmumu aizstāvības tiesību un tiesību uz efektīvu izskatīšanu tiesā ievērošana saskaņā ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Uz šajā direktīvā minēto valstu konkurences iestāžu pilnvaru īstenošanu attiecas pienācīgas garantijas, tostarp uzņēmumu aizstāvības tiesību, tiesību uz labu pārvaldību, tiesību uz taisnīgu tiesu un tiesību uz efektīvu izskatīšanu tiesā ievērošana saskaņā ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi var pildīt viņiem uzticētos pienākumus un īstenot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu neatkarīgi no politiskās un cita veida ārējās ietekmes;

a)  valstu konkurences administratīvo iestāžu direktors, darbinieki un lēmējstruktūras locekļi var pildīt viņiem uzticētos pienākumus un īstenot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu neatkarīgi no politiskās un cita veida ārējās ietekmes;

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi, pildot viņiem uzticētos pienākumus un īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, nelūdz un nepieņem ne valstu valdību, ne citu publisko vai privāto subjektu norādījumus;

b)  valstu konkurences administratīvo iestāžu direktors, darbinieki un lēmējstruktūras locekļi, pildot viņiem uzticētos pienākumus un īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, nelūdz un nepieņem ne valstu valdību, ne citu publisko vai privāto subjektu norādījumus;

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi atturas no rīcības, kas ir nesaderīga ar viņiem uzticēto pienākumu pildīšanu un pilnvaru īstenošanu attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu;

c)  valstu konkurences administratīvo iestāžu direktors, darbinieki, lēmējstruktūras locekļi un vadība atturas no rīcības, kas ir nesaderīga ar viņiem uzticēto pienākumu pildīšanu un pilnvaru īstenošanu attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu; jo īpaši šis pienākums nozīmē, ka tikmēr, kamēr darbinieki ieņem attiecīgo amatu un locekļi pilda savas pilnvaras, viņiem nav līdzdalības nevienā uzņēmumā vai organizācijā, kam ir saskare ar valsts konkurences administratīvo iestādi, tādā apjomā, kas varētu apdraudēt viņu neatkarību;

Pamatojums

Referentes nodoms ir stiprināt NKI darbinieku un locekļu objektivitāti.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  Valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki, lēmējstruktūras locekļi un vadība deklarē visas līdzdalības daļas vai aktīvus, kas varētu radīt interešu konfliktu viņu pienākumu izpildē. Šajā nolūkā valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki, locekļi un vadība sniedz ikgadēju deklarāciju par saistībām un interešu deklarāciju, norādot tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par ierobežojošām attiecībā uz viņu neatkarību un kuras varētu ietekmēt viņu darbību;

Pamatojums

Referentes nodoms ir stiprināt VKI neatkarību no politiskas vai uzņēmējdarbības ietekmes. Līdzīgi noteikumi jau pastāv nozaru regulējumā, piemēram, attiecībā uz regulatīvajām iestādēm dzelzceļa nozarē (Direktīvas 2012/34 55. pants).

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  valstu konkurences administratīvo iestāžu lēmējstruktūras locekļus var atstādināt tikai tad, ja viņi vairs neatbilst attiecīgo pienākumu pildīšanas nosacījumiem vai ir izdarījuši smagu valsts tiesību pārkāpumu. Valsts tiesībās būtu iepriekš jānosaka noteikumi par atstādināšanas iemesliem. Locekļus neatstādina tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņiem uzticēto pienākumu pienācīgu pildīšanu un pilnvaru pienācīgu īstenošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām;

d)  valstu konkurences administratīvo iestāžu direktoru un lēmējstruktūras locekļus var atstādināt tikai tad, ja viņi vairs neatbilst attiecīgo pienākumu pildīšanas nosacījumiem vai ir atzīti par vainīgiem smaga valsts tiesību pārkāpuma izdarīšanā. Valsts tiesībās būtu iepriekš jānosaka noteikumi par atstādināšanas iemesliem. Locekļus neatstādina tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņiem uzticēto pienākumu pienācīgu pildīšanu un pilnvaru pienācīgu īstenošanu attiecībā uz šīs direktīvas 5. panta 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām;

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  valsts konkurences administratīvo iestāžu lēmumu pieņemšanas struktūras locekļus atlasa un ieceļ amatā saskaņā ar iepriekš pieņemtiem skaidriem un pārredzamiem noteikumiem un procedūrām.

Pamatojums

Referentes nodoms ir stiprināt VKI neatkarību no politiskas vai uzņēmējdarbības ietekmes. Līdzīgi noteikumi jau pastāv nozaru regulējumā, piemēram, attiecībā uz regulatīvajām iestādēm dzelzceļa nozarē (Direktīvas 2012/34 55. pants).

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādēm ir cilvēkresursi, finanšu resursi un tehniskie resursi, kas nepieciešami pienākumu efektīvai pildīšanai un pilnvaru efektīvai īstenošanai attiecībā uz 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādēm ir cilvēkresursi, finanšu resursi un tehniskie resursi, kas nepieciešami pienākumu efektīvai un neatkarīgai pildīšanai un pilnvaru efektīvai īstenošanai attiecībā uz 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts konkurences iestādēm ir atsevišķi budžeta piešķīrumi un ka tās spēj, ievērojot valsts budžeta noteikumus, neatkarīgi pārvaldīt piešķirtos budžeta līdzekļus, lai prioritāti piešķirtu konkrētu lietu izmeklēšanai.

Pamatojums

Piešķirot VKI tiesības autonomi sadalīt savus finanšu resursus dažādu lietu izskatīšanai, tām būs iespēja rīkoties elastīgi un neatkarīgi, izvēloties izskatīt lietas, kurām ir vērts pievērst lielāku uzmanību. Tas varētu ievērojami uzlabot dažu VKI neatkarību.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  izskatīt ar darījumdarbību saistītos grāmatvedības un citus dokumentus neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja veida, tostarp tiesības piekļūt informācijai, kas ir pieejama inspicējamajam subjektam;

b)  izskatīt ar darījumdarbību saistītos grāmatvedības un citus dokumentus neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja veida, piemēram, klēpjdatoros, mobilajās ierīcēs un mākoņkrātuvēs, tostarp tiesības piekļūt informācijai, kas ir pieejama inspicējamajam subjektam;

Pamatojums

Referentes nodoms ir padarīt priekšlikumu atbilstošu digitālajam laikmetam un veicināt to, ka VKI ir labāka piekļuve attiecīgajiem datu nesējiem. Informācija par karteļiem reti ir dokumentēta papīra formātā, bet drīzāk ir atrodama elektroniskajā sarakstē.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām noteiktā termiņā iesniegt visu informāciju, kas nepieciešama LESD 101. un 102. panta piemērošanai. Šis pienākums attiecas uz informāciju, kas ir pieejama attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām noteiktā termiņā iesniegt visu informāciju, kas nepieciešama LESD 101. un 102. panta piemērošanai. Šis pienākums attiecas uz informāciju, kas ir pieejama attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.

Pamatojums

Referentes nodoms ir atvieglot VKI iespējas pieprasīt informāciju, nodrošināt tām lielāku elastīgumu un paātrināt procedūras.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  tie, atbildot uz 8. pantā minēto informācijas pieprasījumu, sniedz nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai attiecīgo informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais apmērs naudas sodam, ko valsts konkurences iestāde var uzlikt katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas piedalījies(-usies) LESD 101. vai 102. panta pārkāpumā, netiek noteikts mazāks kā 10 % no uzņēmuma vai apvienības kopējā vispasaules apgrozījuma saimnieciskajā gadā pirms lēmuma pieņemšanas.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts konkurences iestāde var uzlikt katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas piedalījies(-usies) LESD 101. vai 102. panta pārkāpumā, maksimālo naudas sodu ne mazāk kā 10 % apmērā no uzņēmuma vai apvienības kopējā vispasaules apgrozījuma saimnieciskajā gadā pirms lēmuma pieņemšanas.

Pamatojums

Pasākumi, ar ko nosaka maksimālos minimālos sodus, ir bieži sastopami ES tiesību aktos, kas attiecas uz tieslietām un iekšlietām. Šis formulējums atspoguļo to, kas ir Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmuma par terorisma apkarošanu 5. pantā.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja uzņēmumu apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, naudas soda maksimālais apmērs netiek noteikts mazāk kā 10 % apmērā no summas, kuru veido katra tā dalībnieka kopējais vispasaules apgrozījums, kas darbojas tirgū, kuru ietekmē apvienības pārkāpums. Tomēr katra uzņēmuma finansiālā atbildība attiecībā uz naudas soda samaksu nepārsniedz maksimālo apmēru, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu.

2.  Ja uzņēmumu apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, naudas soda maksimālais apmērs nav mazāks kā 10 % no summas, kuru veido katra tā dalībnieka kopējais vispasaules apgrozījums, kas darbojas tirgū, kuru ietekmē apvienības pārkāpums. Tomēr katra uzņēmuma finansiālā atbildība attiecībā uz naudas soda samaksu nepārsniedz maksimālo apmēru, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu.

Pamatojums

Pasākumi, ar ko nosaka maksimālos minimālos sodus, ir bieži sastopami ES tiesību aktos, kas attiecas uz tieslietām un iekšlietām. Šis formulējums atspoguļo to, kas ir Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmuma par terorisma apkarošanu 5. pantā.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji var pieteikties uz iecietības programmas piemērošanu rakstveidā un ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas sistēmu, kas tām dod iespēju pieņemt liecības, kuras iecietības programmas ietvaros sniegtas mutiski vai ar citiem līdzekļiem, kas neprasa uzrādīt pieteikuma iesniedzēja rīcībā, pārziņā vai uzraudzībā esošos dokumentus, informāciju vai citus materiālus.

Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji var pieteikties uz iecietības programmas piemērošanu rakstveidā un ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas sistēmu, kas tām dod iespēju pieņemt liecības, kuras iecietības programmas ietvaros sniegtas mutiski vai ar citiem līdzekļiem, kas neprasa uzrādīt pieteikuma iesniedzēja rīcībā, pārziņā vai uzraudzībā esošos dokumentus, informāciju vai citus materiālus. Dalībvalstis atļauj valsts konkurences iestādēm pieņemt pilnas iecietības piemērošanas pieteikumus un kopsavilkuma pieteikumus citā Savienības oficiālajā valodā papildus valsts konkurences iestādes dalībvalsts oficiālajai valodai vai valodām.

Pamatojums

Referentes nodoms ir dot papildu stimulu uzņēmumiem pieteikties uz iecietības piemērošanu, ja iespējams, samazinot izmaksas par iecietības pieteikumu tulkošanu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri attiecībā uz iespējamu slepenu karteli ir pieteikušies uz iecietības programmas piemērošanu, Komisijā piesakoties uz atzīmi vai iesniedzot tai pilnu pieteikumu, var attiecībā uz to pašu karteli iesniegt kopsavilkuma pieteikumus tām valstu konkurences iestādēm, kuras pieteikuma iesniedzējs uzskata par atbilstošām attiecīgās lietas izskatīšanai.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri attiecībā uz iespējamu karteli ir pieteikušies uz iecietības programmas piemērošanu, Komisijā piesakoties uz atzīmi vai iesniedzot tai pilnu pieteikumu, var attiecībā uz to pašu karteli iesniegt kopsavilkuma pieteikumus tām valstu konkurences iestādēm, kuras pieteikuma iesniedzējs uzskata par atbilstošām attiecīgās lietas izskatīšanai.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumos, kas konkurences iestādēm piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda, esošie un bijušie darbinieki un direktori ir aizsargāti pret kriminālsankcijām un administratīvajām sankcijām un pret sankcijām, ko par to iesaisti slepenajā kartelī, uz kuru attiecas konkrētais pieteikums, piemēro tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, ja šie darbinieki un direktori aktīvi sadarbojas ar attiecīgajām konkurences iestādēm un pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda iesniegts pirms kriminālprocesa uzsākšanas.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumos, kas konkurences iestādēm piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda, esošie un bijušie darbinieki un direktori ir aizsargāti pret kriminālsankcijām un administratīvajām sankcijām un pret sankcijām, ko par to iesaisti slepenajā kartelī, uz kuru attiecas konkrētais pieteikums, piemēro tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, ja šie darbinieki un direktori aktīvi sadarbojas ar attiecīgajām konkurences iestādēm un pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda iesniegts pirms brīža, kurā dalībvalsts attiecīgās konkurences iestādes informēja darbiniekus un direktorus par kriminālprocesu.

Pamatojums

Ja iecietības noteikums direktīvā būtu pārāk plašs, tas varētu novērst sankciju atturošo ietekmi.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav pienākuma izpildīt lēmumus saskaņā ar 1. punktu, ja tas būtu klaji pretrunā sabiedriskajai kārtībai dalībvalstī, kurā pieprasīts veikt izpildi.

5.  Pieprasījuma saņēmēja iestāde izpilda lēmumus saskaņā 1. punktu, izņemot, ja tā spēj pieprasījuma iesniedzējai iestādei sniegt pamatotu iemeslu, parādot, kādā veidā tas būtu klaji pretrunā sabiedriskajai kārtībai dalībvalstī, kurā pieprasīts veikt izpildi.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

26.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.a pants

 

Izmaksu dalīšana starp valstu konkurences iestādēm

 

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma saņēmējas iestādes prasības pieprasījuma iesniedzēja iestāde:

 

a)  saistībā ar darbību, kas veikta saskaņā ar 23. un 24. pantu, sedz visas pamatotās papildu izmaksas, tostarp tulkošanas un administratīvās izmaksas;

 

b)  saistībā ar darbību, kas veikta saskaņā ar 25. pantu, ļauj pieprasījuma saņēmējai iestādei atgūt visas pamatotās administratīvās izmaksas no iekasētā naudas soda vai soda maksājuma.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija nodrošina, ka valsts konkurences iestādes paziņojums par pirmā oficiālas izmeklēšanas pasākuma uzsākšanu, ko tā sniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 3. punktu, ir pieejams citu dalībvalstu konkurences iestādēm Eiropas Konkurences tīkla sistēmā.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Informācija, kas savākta, pamatojoties uz šajā direktīvā minētajiem noteikumiem, būtu izmantojama vienīgi nolūkā, kādā tā iegūta. Tā nebūtu izmantojama kā pierādījumi nolūkā piemērot sankcijas fiziskām personām.

1.  Informācija, kas savākta, pamatojoties uz šajā direktīvā minētajiem noteikumiem, būtu izmantojama vienīgi nolūkā, kādā tā iegūta. Tā nebūtu izmantojama kā pierādījumi nolūkā piemērot sankcijas fiziskām personām. Ja tiek skarta personas kriminālatbildība, konkurences iestāde datus no lietas materiāliem var nodot tiesai vai prokuratūrai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

Atsauces

COM(2017)0142 – C8-0119/2017 – 2017/0063(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

26.4.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

26.4.2017

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Eva Maydell

25.4.2017

Izskatīšana komitejā

4.9.2017

11.10.2017

20.11.2017

 

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Nosheena Mobarik, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kaja Kallas, Arndt Kohn

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala, Jaromír Štětina

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

ECR

ENF

GUE/NGL

PPE

 

 

S&D

 

 

Verts/ALE

Dita Charanzová, Kaja Kallas, Jasenko Selimovic

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Richard Sulík, Anneleen Van Bossuyt

Mylène Troszczynski

Dennis de Jong

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Jaromír Štětina, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu

Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Arndt Kohn, Marlene Mizzi, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler

Heidi Hautala, Igor Šoltes

0

-

 

 

1

0

EFDD

Marco Zullo

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

Atsauces

COM(2017)0142 – C8-0119/2017 – 2017/0063(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

23.3.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

26.4.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

26.4.2017

IMCO

26.4.2017

JURI

26.4.2017

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ITRE

25.4.2017

JURI

12.4.2017

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Andreas Schwab

21.3.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

11.7.2017

9.10.2017

21.11.2017

 

Pieņemšanas datums

27.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, David Coburn, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Tibor Szanyi, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Jakob von Weizsäcker

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Jan Keller, Verónica Lope Fontagné, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Michel Reimon, Andreas Schwab, Romana Tomc, Miguel Urbán Crespo, Roberts Zīle

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zbigniew Kuźmiuk, Edouard Martin

Iesniegšanas datums

6.3.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Petr Ježek, Wolf Klinz, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Kay Swinburne, Roberts Zīle

PPE

Burkhard Balz, Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Dariusz Rosati, Anne Sander, Andreas Schwab, Theodor Dumitru Stolojan, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere, Esther de Lange

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Jan Keller, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Costas Mavrides, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Tibor Szanyi, Jakob von Weizsäcker

Verts/ALE

Philippe Lamberts, Michel Reimon, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

5

-

EFDD

David Coburn

ENF

Bernard Monot

GUE/ NGL

Paloma López Bermejo, Dimitrios Papadimoulis, Miguel Urbán Crespo

1

0

EFDD

Marco Valli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 21. martsJuridisks paziņojums