Procedūra : 2017/0102(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0060/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0060/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 19
CRE 10/09/2018 - 19

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.11
CRE 11/09/2018 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0328

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2059kWORD 252k
7.3.2018
PE 610.547v02-00 A8-0060/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

(COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD))

Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Helga Trüpel

Atzinuma sagatavotāji (*):

Brando Benifei, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Eleonora Forenza, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

* Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

(COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0262),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0162/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju par Eiropas Solidaritātes korpusu, 2017/2585(RSP)(1),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Čehijas parlamenta Senāts, Spānijas parlaments un Portugāles parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 19. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) Politikas programmas brīvprātīgajam darbam Eiropā (PAVE) dokumentu un ar to saistīto EYV2011 5 gadu pārskatīšanu, sākot no 2015. gada, “Helping Hands”;

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0060/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

ar ko paredz Eiropas Solidaritātes un brīvprātīgo dienesta tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu, izņemot 2., 3., 38.a un 38.b apsvērumu. Tā pieņemšanas gadījumā atbilstošas izmaiņas vajadzēs veikt visā tekstā.)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte starp tās iedzīvotājiem un dalībvalstīm. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.

(1)  Solidaritāte starp Savienības iedzīvotājiem un ES dalībvalstīm ir viena no vispārējām vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību, nodrošina nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti, un stimulē jauniešu interesi par Eiropas kopīgo projektu. Solidaritātes princips ir ietverts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un tika paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, lai jauniešiem radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībai, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi “iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi”.

(2)  2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un tika paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, lai jauniešiem radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībai, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes, kompetences un zināšanas un tādējādi “iegūt nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi”, kam arī ir izšķirošā nozīme, lai veidotos aktīva un uzņēmīga Savienības pilsoniskā nostāja.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas Solidaritātes un brīvprātīgo dienesta (ESBD) mērķis ir nodrošināt progresu virzībā uz visaptverošas politikas programmu brīvprātīgajam darbam Savienība, pamatojoties uz secinājumiem par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu 2011. gadā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Eiropas Savienībai un dalībvalstīm principā būtu jāapņemas izstrādāt pamatnosacījumu, kas iesaistīšanos Eiropas Solidaritātes un brīvprātīgo dienestā (ESBV) padarītu, cik vien iespējams, pievilcīgu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”18 uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Paziņojums iezīmēja Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas. Šo darbību ietvaros, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā.

(3)  Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”18 uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties augstas kvalitātes solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Paziņojums iezīmēja tobrīd par Eiropas Solidaritātes korpusu sauktās iniciatīvas pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas. Šo darbību ietvaros, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas tobrīd par Eiropas Solidaritātes korpusu sauktās iniciatīvas pirmajā posmā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Solidaritāte ir katra atbildība attiecībā uz visiem veltīt savas pūles kopējo interešu labā, kas izpaužas ar konkrētām darbībām, neparedzot saņemt pretī pakalpojumu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus iegūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīs darbības atbalstītu arī jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties augstas kvalitātes solidaritātes darbībās, kas pozitīvi ietekmētu sabiedrību, vienlaikus ļaujot paust savu apņemšanos un solidaritāti, ar kurām atbalsta vietējās kopienas, un sekmēt sociālo kohēziju, pie viena iegūstot vērtīgu pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetenci, pirmkārt un galvenokārt, viņu personīgajai attīstībai, tādējādi stiprinot viņu pašapziņu, autonomiju un motivāciju mācīties, kā arī veicinātu viņu izglītības, sociālo, māksliniecisko, lingvistisko, kultūras, pilsonisko un profesionālo attīstību. Veicot šādas darbības, papildus tam būtu jāatbalsta jauno brīvprātīgo, stažieru vai darba ņēmēju mobilitāte, ievērojot attiecīgos dalībvalstu tiesību aktus par darba ņēmēju mobilitāti.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta daudzvalodībai, jo dažiem no solidaritātes norīkojumiem būs pārrobežu raksturs.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos.

(5)   Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām vajadzētu būt kvalitatīvām, proti, tām būtu jāpalīdz pārvarēt nozīmīgus, skaidri identificētus sabiedrības izaicinājumus un reaģēt uz nozīmīgām, skaidri identificētām vajadzībām un jāsekmē vietējo vai valsts kopienu stiprināšana un sociālā kohēzija, un jāpilnveido aktīvs pilsoniskums. Ar solidaritātes darbībām būtu jāreaģē uz personiskajām vajadzībām un jāsekmē dalībnieku profesionālā attīstība, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, prasmes un kompetenci, tām vajadzētu būt finansiālā ziņā ilgtspējīgām un jauniešiem praksē pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos. Solidaritātes darbībām vajadzētu nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru un efektīvu iekļautību un pieejamību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Solidaritātes darbības nekādā ziņā nedrīkstētu nedz aizstāt uzņēmumu sociālās atbildības politikas virzienus, nedz negatīvi ietekmēt šā brīža darbvietas vai stažēšanos.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījumst

 

(5a)  ESBD būtu jauniešiem jānodrošina iespēja gūt nenovērtējamu pieredzi, attīstīt prasmes un dot ieguldījumu sabiedrībā, piedāvājot lielāku skaitu labāku iespēju, kuras aptver darbību plašu loku, vienlaikus sniedzot pieeju pienācīgai apmācībai, kuras noslēgumā tiek oficiāli atzītas iegūtās prasmes un pieredze.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)   Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būtu jābūt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekŗocībām un sinerģiju. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem19 atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

(6)  ESBD visā Savienībā nodrošinātu galveno kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām, un tas nedrīkstētu apdraudēt pastāvošās attiecīgās programmas solidaritātes jomā. ESBD pamatā vajadzētu būt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta un „Jaunatnes darbībā”, priekšrocībām un sinerģijai. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām un EBSD, jo īpaši solidaritātes, brīvprātīgā darba, civildienesta un mobilitātes shēmām jauniešiem, kuras darbojas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Būtu jānodrošina, ka ESBD ir brīvs no diskriminācijas sakarā ar dzimuma, sociāliem vai ekonomiskiem iemesliem, un tam attiecīgos gadījums būtu jābalstās uz labu praksi. Ar EBSD nedrīkstētu aizstāt valsts shēmas. Pieejamība visiem jauniešiem valsts solidaritātes pasākumos būtu jāgarantē visās dalībvalstīs, izmantojot atbilstošu tiesisko regulējumu un valsts līdzekļus. Būtu jāizveido partnerības ar Eiropas tīkliem, kas specializējas tādu atsevišķu steidzamu sociālo problēmu risināšanā, kuras dalībvalstis nepietiekami risina, piemēram, galēja nabadzība, bezpajumtniecība, minoritāšu, piemēram, romu kopienu, nabadzība un patvēruma meklētāju atstumtība.

__________________

 

19 Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

 

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)  Solidaritātes norīkojumi, projekti un tīklošanas darbības lauksaimniecības un lauku attīstības jomā piedāvā jauniešiem neatkārtojamu iespēju apmainīties ar paraugpraksi.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem. Pēc tam, kad atbalsta saņēmēji būs ieguvuši derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, viņiem būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt ESBD ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu ESBD mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem, lai nodrošinātu jauniešu un pilsoniskās sabiedrības plašāku iesaistīšanos un dalībvalstīs patlaban īstenoto brīvprātīgā darba shēmu plašāku dalību. Pēc tam, kad dalīborganizācijas būs ieguvušas derīgu ESBD kvalitātes zīmi, tām būtu jāsniedz piekļuve ESBD portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīm iespējām būtu jāsniedz ieguldījums viņu personīgās, sociālās, ar izglītības ieguvi saistītās, profesionālās un pilsoniskās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpusam arī būtu jāatbalsta dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklu veidošanas darbības, kā arī pasākumi atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai.

(8)  ESBD būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Īstenojot šīs iespējas, būtu jāpalīdz reaģēt uz neapmierinātām sociālām vajadzībām un jādod ieguldījums kopienu stiprināšanā un jauniešu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. ESBD arī būtu jāatbalsta ESBD dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumi atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tam arī būtu jāatbalsta un jāstiprina pašreizējās organizācijas, kas veic solidaritātes darbības.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Brīvprātīgās darbības sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajām darbībām nebūtu negatīvi jāietekmē iespējamais vai esošais apmaksātais darbs, un tās nebūtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājējām. Lai nodrošinātu nepārtrauktību saistībā ar ES līmenī atbalstītajām brīvprātīgajām darbībām, Eiropas Solidaritātes korpusam, izmantojot pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumus, būtu jāatbalsta Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas ietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā. Citas Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas neietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā, būtu jāturpina atbalstīt, izmantojot programmu, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) Regulā Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”20. Attiecībā uz saistīto tiesību aktu interpretāciju Savienības līmenī gan pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumi Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, gan brīvprātīgās darbības, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, būtu jāuzskata par līdzvērtīgām Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros veiktajām darbībām.

(9)  Brīvprātīgās darbības sniedz bagātīgu pieredzi formālās un neformālās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo un sociālo, un ar izglītības ieguvi saistīto attīstību un pilsonisko aktivitāti.Tomēr, ņemot vērā ar solidaritāti saistīto darbību transversālo raksturu, šajās darbībās iespējami iesaistīto vienību un organizāciju atšķirīgo statusu un solidaritātes sektora sociāli ekonomisko nozīmi Savienībā, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, lai brīvprātīgās darbības negatīvi neietekmētu iespējamo vai esošo apmaksāto darbu, un solidaritātes darbības nebūtu jāuzskata vai praksē jāīsteno kā apmaksāta darba aizstājējas.Šā iemesla dēļ ar solidaritāti saistīti norīkojumi brīvprātīgā darba veidā būtu jāpiedāvā tikai dalīborganizācijām, kas darbojas bezpeļņas nozarē, fondiem un sociālajiem uzņēmumiem.

_____________

 

20Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido “Erasmus+” Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

 

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Stažēšanās un darbvietas ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var sniegt iespēju spert pirmos soļus darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, tajā pašā laikā atvieglojot to pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors viņu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Dalīborganizācijām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāto stažēšanās norīkojumu dalībniekiem būtu jāmaksā atalgojums un jāievēro Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu21 paredzētie kvalitātes principi. Piedāvātajām stažēšanās un darba iespējām būtu jābūt jauniešu atspēriena punktam iekļuvei darba tirgū, tāpēc šīs iespējas būtu jāpapildina ar atbilstošu atbalstu pēc norīkojuma beigām. Stažēšanās un darba norīkojumi būtu jāatbalsta attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem, jo īpaši valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un tirdzniecības kamerām. Tām kā dalīborganizācijām būtu jāspēj pieteikties finansējuma saņemšanai, izmantojot kompetento Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūru, lai veiktu starpnieka funkciju starp jaunajiem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darba norīkojumus solidaritātes nozarēs.

(10)  ESBD papildus tam ar solidaritāti saistītās jomās būtu jānodrošina stažēšanās un darbvietu pamatnosacījumi, lai palīdzētu panākt sociālo, ekonomisko un pilsonisko kohēziju. Stažēšanās un darbvietas būtu gan finansiālā, gan organizatoriskā ziņā precīzi jānodala no brīvprātīgā darba, jo tās jauniešiem var sniegt atšķirīgas un papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū un var vairot viņu izredzes tajā un uzlabot karjeras perspektīvu, vienlaikus dodot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Stažēšanās un norīkojuma darbu nedrīkst uzskatīt par īsto darbvietu aizstājējiem. Apmaksātu stažēšanos un norīkojuma darbu tomēr var uzskatīt par pamudinājuma faktoru nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām piedalīties ar solidaritāti saistītās darbībās, kurās līdzdarboties viņi pretējā gadījumā nevarētu. Stažēšanās norīkojumi var atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir galvenais viņu ilgtspējīgas integrācijas darba tirgū nodrošināšanas nosacījums. Dalīborganizācijām ESBD ietvaros piedāvāto stažēšanās norīkojumu dalībniekiem būtu vienmēr jāmaksā atalgojums un būtu jāievēro Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu21 paredzētie kvalitātes principi. Turklāt stažēšanās norīkojumi būtu jānošķir no brīvprātīgā darba un būtu jāīsteno, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem, kurus stažēšanās sākumā noslēdz stažieris un dalīborganizācija. Šādos rakstiskos līgumos būtu jāatrunā izglītības un apmācības mērķi, darba apstākļi un stažēšanās ilgums, stažiera atalgojums un tiesību aktos un/vai koplīgumos paredzētās pušu tiesības un pienākumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā stažēšanās notiek. Piedāvātajiem stažēšanās norīkojumiem vajadzētu jauniešiem kalpot par atspēriena punktu iekļuvei darba tirgū, taču tie nedrīkstētu aizstāt darbvietas. Stažēšanās norīkojumiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā, taču tiem ir jābūt pietiekami ilgiem, kā tas ir definēts šajā regulā. Darba norīkojumu pamatā vajadzētu būt rakstiskam līgumam, un tajā būtu jāievēro visi tiesību aktos un/vai koplīgumos paredzētie darba noteikumi un nosacījumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā darbs tiek veikts. Finanšu atbalsts, ko sniedz dalīborganizācijām, kuras piedāvā darba norīkojumus, nedrīkstētu būt ilgāks par divpadsmit mēnešiem. Stažēšanās un darbvietas finansējuma un raksturiezīmju ziņā būtu precīzi jānodala no brīvprātīgā darba darbībām, un tāpēc tās attiecībā uz dalībnieku dalību ESBD būtu jāpapildina ar atbilstošu sagatavošanās darbu, apmācību darba vietā un atbalstu pēc norīkojuma beigām. Stažēšanās un darba norīkojumi būtu jāatbalsta attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem, jo īpaši valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un tirdzniecības kamerām. Tām kā dalīborganizācijām būtu jāspēj pieteikties finansējuma saņemšanai, izmantojot kompetento ESBD īstenošanas struktūru, lai veiktu starpnieka funkciju starp jaunajiem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darba norīkojumus solidaritātes nozarēs.

__________________

__________________

21Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

21Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus to vietējām kopienām. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja izmēģināt idejas, sniedzot atbalstu jauniešiem, lai viņi paši varētu būt solidaritātes darbību virzītāji. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus pievērsties pašnodarbinātībai vai izveidot NVO, apvienības un citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

(11)  Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības vērtība. ESBD būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus un solidarizējoties ar to vietējām kopienām, jo īpaši kopienām, kas atrodas lauku, izolētās vai marginalizētās teritorijās. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja jauniešiem izstrādāt inovatīvus risinājumus un ilgtspējīgā veidā izmēģināt idejas, un gūt pieredzi, kad viņi paši ir solidaritātes darbību virzītāji. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt ESBD dalībniekus pievērsties sociālajai uzņēmējdarbībai vai darboties kā brīvprātīgajiem apvienībās, NVO, jaunatnes organizācijās vai citās struktūrās, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās, un izveidot pašiem savas apvienības. Būtu jāsniedz nepieciešamais atbalsts jauniešiem un jaunatnes un studentu organizācijām, lai nodrošinātu, ka tās var efektīvi attīstīt solidaritātes darbības. Sniedzot atbalstu pēc norīkojuma beigām, varētu sniegt arī atbalstu un padomu dalībniekiem, kas ir ieinteresēti apvienību, kooperatīvu, sociālo uzņēmumu, jaunatnes organizāciju un kopienu centru izveidē un vadīšanā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūtas kā daļai no personu un struktūru kopienas, kas ir apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tajā pašā laikā dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt kvalitatīvus norīkojumus arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāatbalsta tīklu veidošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju līdzdalību šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgu prakšu un pieredzes apmaiņu. Šīm darbībām arī būtu jāveicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošana par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošana.

(12)  ESBD iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūtas kā daļai no personu un vienību kopienas, kas ir apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā un aiz tās robežām. Tajā pašā laikā bezpeļņas dalīborganizācijām, kurām ir vispārējo interešu raksturs vai sociāls mērķis, ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt kvalitatīvus norīkojumus arvien lielākam skaitam dalībnieku. ESBD būtu jāatbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu spējas un bezpeļņas dalīborganizāciju līdzdalību šajā kopienā, sekmējot noderīgu solidaritātes prakšu un pieredzes apmaiņu. Šīm darbībām papildus tam būtu jāveicina informētības par solidaritāti uzlabošana valsts un privātā sektora dalībnieku vidū, piemēram, bezpeļņas uzņēmumiem ar sociālu mērķi, kā arī ESBD īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošana.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta norīkojumu un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetences atzīšanu.

(13)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta norīkojumu un citu ESBD ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem tiešsaistē un bezsaistē apmācības un valodas atbalstu, apdrošināšanu, vienkāršotas administratīvās procedūras un palīdzību pirms norīkojuma un pēc norīkojuma beigām, kā arī ESBD sniegtās pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetences atzīšanu. Minētais atbalsts būtu jāizstrādā un jānodrošina sadarbībā ar jauniešu organizācijām un citām bezpeļņas un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izmantotu viņu zinātību šajā jomā. Ja dalībnieku veiktās darbības ir jāveic bīstamās vidēs, piemēram, vidēs pēc katastrofas, būtu jānodrošina kursi par profilaktisko drošību. Atbalsts, ko sniedz pēc norīkojuma beigām, būtu jānodrošina, dodot priekšroku dalībnieku nepārtrauktai pilsoniskai iesaistei viņu kopienās, orientējot viņus uz vietēja rakstura organizācijām vai projektiem, kuros var iesaistīties pēc norīkojuma beigām.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa norīkojumu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē norīkojuma mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu22.

(14)  Lai nodrošinātu ESBD norīkojumu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, māksliniecisko, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka, jādokumentē, jānovērtē, ar sertifikātu jāapliecina un jāatzīst mērķtiecīgās apmācības, kas veikta pirms solidaritātes norīkojuma, mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi Eiropas vadlīnijām un valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu22. Būtu jāizmanto Eiropas jaunatnes apliecība kā atzīšanas instruments, lai aprakstītu un validētu neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātus, kas gūti viņu ESBD pieredzē. Jaunatnes apliecība uzlabos jauniešu mācību rezultātu atzīšanu.

__________________

__________________

22 Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

22 Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)   Lai atbalstītu solidaritātes pasākumus jauniešu vidū, iesaistītajām organizācijām vajadzētu būt bezpeļņas nosūtīšanas vai saņemšanas organizācijām un tās var ietvert nevalstiskās organizācijas vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jaunatnes organizācijas, baznīcas un reliģiskās apvienības vai kopienas.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Būtu jāievieš kvalitātes zīme, lai nodrošinātu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai būtu jābūt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršana.

(15)  Gan attiecībā uz brīvprātīgo darbu un stažēšanos, gan darbu partnerībā ar attiecīgajām ieinteresētajām būtu jāievieš atsevišķas kvalitātes zīmes un uzraudzības sistēmas, lai nodrošinātu dalīborganizāciju efektīvu un nepārtrauktu atbilstību ESBD hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos. Lai izvairītos no tā, ka kvalitātes standarti atšķiras, ESBD hartā būtu jāņem vērā programmas „Erasmus+” Eiropas Brīvprātīgo dienesta harta. Kvalitātes zīmes iegūšanai būtu jābūt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina ESBD finansējuma piešķiršana. Ar kvalitātes zīmēm būtu jānodrošina, lai ESBD darbības netiktu izmantotas tam, lai ar tām aizstātu īstās darbvietas vai stažēšanās. Procesam, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme, nevajadzētu radīt papildu birokrātiju, kas atturētu organizācijas no iesaistīšanās ESBD. Piešķirot kvalitātes zīmi, papildus tam būtu jāgarantē tas, ka dalīborganizācijas ievēro tās ex-ante nosacījumus par sociālo iekļautību un jo īpaši tās ieguldījumu prioritāti attiecībā uz pāreju no veselības un sociālajiem pakalpojumiem, kurus sniedz iestāde, uz tādiem, kurus sniedz kopienas ietvaros un kuri ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/20131a, lai novērstu to, ka Savienības finansējumu var izmantot, lai atbalstītu (arī netieši) veselības un sociālās infrastruktūras segregāciju.

 

_____________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centram būtu jāsniedz atbalsts īstenošanas struktūrām, dalīborganizācijām un jauniešiem, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, lai uzlabotu īstenošanas un darbību kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās gūtās kompetences noteikšanu un atzīšanu.

(16)  ESBD resursu centram būtu jāsniedz atbalsts īstenošanas struktūrām, dalīborganizācijām un jauniešiem, kas piedalās ESBD darbā, lai uzlabotu ESBD īstenošanas un darbību kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās gūto zināšanu, prasmju un kompetences noteikšanu, atzīšanu un sertifikāciju.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai garantētu vienkāršu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam un gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, tostarp reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklu veidošanas darbībām un virtuālai saziņai, apmācībai tiešsaistē, valodas atbalstam un palīdzībai pēc norīkojuma beigām, kā arī piekļuvei citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē.

(17)  Būtu pastāvīgi jāpilnveido un jāatjaunina ESBD portāls, kas būtu pieejams visās dalībvalstu oficiālajās valodās un pieejams personām ar invaliditāti, lai palīdzētu garantēt vienkāršu piekļuvi ESBD un gan ieinteresētajām personām, gan bezpeļņas organizācijām nodrošinātu interaktīvu, multilingvālu platformu, tostarp reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklošanas darbībām un virtuālai saziņai, informēšanai par pastāvošajiem solidaritātes norīkojumiem vai projektiem un par dalīborganizācijām, attiecīgajiem Eiropas un valstu kontaktpunktiem, apmācībai tiešsaistē, valodas atbalstam un palīdzībai pirms norīkojuma un pēc norīkojuma beigām, nepastarpinātās atgriezeniskās saites un novērtēšanas mehānismiem, kā arī piekļuvei citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē. ESBD portāls un tā lietošana būtu detalizēti jāizskaidro programmas norādījumos. Būtu jānodrošina sadarbspēja ar Eiropas Jaunatnes portālu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Būtu jāizstrādā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kura saturētu ESBD norīkojumu piedāvājumu kvalitātes standartus. Šādas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pamatam vajadzētu būt spēkā esošajiem tiesību aktiem, ar kuriem aizsargā darba ņēmēju, stažieru un brīvprātīgo tiesības Savienības un dalībvalstu līmenī — gan attiecībā uz sociālo aizsardzību, gan garantēto ienākumu minimumu, gan stabilitāti, gan nodarbinātības aizsardzību, gan nodarbinātības tiesībām, gan garīgo un fizisko veselību. Standarti būtu jānosaka iekļaujošā procesā, kurā tiek pilnīgi iesaistīti sociālie partneri, jauniešu organizācijas un brīvprātīgā darba organizācijas.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  No ESBD optimālas darbības un attiecīgo darbību savlaicīgas veikšanas viedokļa ir būtiski, lai ESBD darba programmās tiktu paredzēta tādu mehānismu izveide, ar kuriem garantē to, ka piedāvājumi reģistrētiem jauniešiem tiek adresēti saprātīgā un salīdzinoši paredzamā termiņā. Tādēļ reģistrētajam personām būtu jāsaņem periodiska informācija un jaunumi par pieejamajiem norīkojumiem un ESBD aktīvajām dalīborganizācijām, lai pēc viņu reģistrācijas stimulētu šo personu dalību ESBD, vienlaikus arī piedāvājot tām iespēju nepastarpināti sazināties ar dalībniekiem, kas gan valsts, gan Eiropas līmenī ir iesaistīti solidaritātes jomā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 2317. punkta nozīmē. Sākotnējā atsauces summa ietver līdzekļus, kas pārvietoti no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR) 2018., 2019. un 2020. finanšu gadam, un to papildina iemaksas no vairākām Savienības programmām atbilstīgi dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, no Eiropas Sociālā fonda, Savienības civilās aizsardzības mehānisma, programmas LIFE un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam EUR 341,5 miljonu apmērā pašreizējās cenās, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību23 17. punkta nozīmē. Finansējumā būtu jāiekļauj EUR 197,7 miljoni, kurus sākotnēji rezervēja nolūkā Savienības iekšienē finansēt Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbību „Erasmus+” programmas ietvaros finanšu gadiem — 2018., 2019. un 2020. gads —, ņemot vērā, ka šīs darbības ir jāpārceļ uz ESBD programmu. Tā kā ir jānovērš aktuālo daudzgadu programmu finansēšanas negatīvā ietekme, atlikusī ESBD finansējuma summa būtu jāgūst tikai no nepiešķirtās rezerves, kas ir paredzēta daudzgadu finanšu shēmas robežvērtībās, un turpmākajos finanšu gados būtu jāizmanto jauni resursi.

______________ ____

__________________

23Iestāžu 2013. gada 2. decembra nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

23Iestāžu 2013. gada 2. decembra nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Ieguldījums ESBD nedrīkstētu notikt uz citu Savienības programmu rēķina, kas jau piedāvā jauniešiem ļoti vērtīgas iespējas, jo īpaši programma „Erasmus+” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva. Līdztekus ieguldījumam ESBD būtu jāpalielina ieguldījums citās papildinošās Savienības programmās,jo īpaši programmu “Erasmus+” gadījumā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)   Lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, kas saņem atbalstu no programmām, kuras sniedz ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusā, ar solidaritāti saistīto norīkojumu un projektu finansiālajam atbalstam būtu orientējoši jāatbilst 80 %–20 % dalījumam starp brīvprātīgā darba norīkojumiem un solidaritātes projektiem, no vienas puses, un darba norīkojumiem, no otras puses.

(19)   Lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, kas saņem atbalstu no programmām, kuras sniedz ieguldījumu ESBD, ar solidaritāti saistīto norīkojumu un projektu finansiālajam atbalstam būtu orientējoši jāatbilst samēram: 95 % brīvprātīgā darba norīkojumiem un solidaritātes projektiem un 5 % stažēšanās norīkojumiem un darba norīkojumiem.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz nosacījumi, lai ļautu iesaistītajām valstīm darīt pieejamu papildu valsts finansējumu atbilstīgi Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem.

(20)  Nolūkā pēc iespējas palielināt ESBD ietekmi iesaistītajām valstīm būtu jāspēj darīt pieejamu papildu valsts, reģionālo vai vietējo finansējumu atbilstīgi ESBD noteikumiem.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Civilās aizsardzības un humānās palīdzības sniegšana nevar būt atkarīga no jauniešiem, kas strādā ESBD uzdevumā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāgarantē ieguldījumu nepārtrauktība strukturētā civilajā aizsardzībā un humānajā palīdzībā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Principā dalībnieku dotācijas pieprasījumu iesniedz tās valsts nacionālajai aģentūrai, kurā ir reģistrēta attiecīgā organizācija. Pieprasījumus dotācijai attiecībā uz norīkojumu vietām, ko organizē Eiropas mēroga vai starptautiskas organizācijas, iesniedz Eiropas Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b)  Komisijai būtu jāuzņemas iniciatīva izstrādāt Savienības programmas brīvprātīgajam darbam, ņemot vērā Politikas programmu brīvprātīgajam darbam Eiropā (PAVE), kuras mērķis ir garantēt brīvprātīgo un to organizāciju tiesību atzīšanu un ievērošanu, kurās ir iesaistīti brīvprātīgie, un samazināt administratīvos un juridiskos šķēršļus brīvprātīgajam darbam un organizācijām, kurās ir iesaistīti brīvprātīgie, visā Eiropā, kā arī sekmēt, veicināt un atbalstīt plašāku solidaritātes un brīvprātīgā darba kultūru Eiropā.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jābūt atvērtam ne tikai dalībvalstīm, bet arī trešo valstu dalībai, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem. Šīs dalības pamatā vajadzības gadījumos būtu jābūt papildu apropriācijām, kuras dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar attiecīgajām valstīm.

(22)  Tāpat kā tas ir Eiropas Brīvprātīgo dienestā, ESBD jau no paša sākuma būtu jābūt atvērtam ne tikai dalībvalstīm, bet arī „Erasmus +” un “Jaunatne darbībā” programmas valstīm un partnervalstīm, īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kas robežojas ar Savienību, lai veicinātu iespēju vienlīdzību starp jauniešiem no dalībvalstīm un trešām valstīm. Šīs dalības pamatā būtu jābūt papildu apropriācijām, kuras dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar attiecīgajām valstīm.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Eiropas Solidaritātes korpusa mērķa grupai būtu jābūt jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms būtu jāpiereģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

(23)  ESBD mērķa grupai būtu jābūt jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Piedalīšanās ESBD piedāvātajās darbībās būtu jāpārvalda vai nu ar iepriekšēju reģistrēšanos ESBD portālā, vai arī ar oficiālu pieteikšanās un pieņemšanas procedūru, ko pārvalda dalīborganizācija. Nepieciešamības gadījumā reģistrācijas nolūkā būtu jāsniedz citi papildinoši instrumenti, lai atvieglotu visu jauniešu dalību, jo sevišķi to jauniešu dalību, kas atrodas visneaizsargātākajās situācijās, un to jauniešu dalību, kuriem nav datorprasmju. Šim nolūkam varētu izmantot pastāvošos pieteikšanās procesus, kurus piedāvā koordinācijas un nosūtīšanas organizācijas.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Jauniešu mērķauditorijai vajadzētu būt, cik vien iespējams, plašai un iekļaujošai, lai no dažādām vidēm nākoši jaunieši, jaunieši ar dažādiem izglītības līmeņiem, prasmēm, spējām, zināšanām un pieredzi piedalītos ESBD.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23b)  Ir jāsekmē tādas plašākas politiskās stratēģijas īstenošana, ar ko rada vidi, kas veicina brīvprātīgo darbu Eiropā un nepārklājas ar citām patlaban īstenotām programmām, bet gan stiprina sekmīgās šobrīd īstenotās iniciatīvas, piemēram, Eiropas Brīvprātīgo dienestu.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Tāpēc būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļautību un nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība24. Iesaistītajām valstīm arī vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver administratīvo problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem.

(24)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai ESBD atbalstītās darbības praksē būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, — tādiem kā jaunieši ar īpašām vajadzībām. Tāpēc būtu jānodrošina īpaši pasākumi un individualizēts atbalsts, lai aptvertu visas jauniešu kategorijas, kuriem ir mazāk iespēju, veicinātu sociālo iekļaušanu un ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība24. Iesaistītajām valstīm arī vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai ESBD darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver administratīvo problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem.

______________________

______________________

24 Personas un kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) var piedalīties programmās saskaņā ar Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu, (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

24 Personas un kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) var piedalīties programmās saskaņā ar Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu, (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, neraugoties uz to, vai šī struktūra tiek finansēta ar Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta, citas Savienības programmas vai finansējuma avota līdzekļiem, attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā būtu jāsaņem kvalitātes zīme. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu pastāvīgi jāveic process, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Piešķirtā kvalitātes zīme būtu periodiski jāpārvērtē, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

(25)  Ikvienai vienībai , kas vēlas piedalīties ESBD, neraugoties uz to, vai šī vienība tiek finansēta ar ESBD budžeta, citas Savienības programmas vai finansējuma avota līdzekļiem, attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā un tad, ja attiecīgā darbība nav iekļauta izslēgto darbību sarakstā, būtu vispirms jāsaņem kvalitātes zīme. ESBD īstenošanas struktūrām būtu pastāvīgi, publiski un pārredzami jāveic process, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Šajā procesā būtu jānovērš nevajadzīgs administratīvais slogs. Piešķirtā kvalitātes zīme būtu periodiski jāpārvērtē, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Struktūrai, kas vēlas pieteikties finansējuma saņemšanai, lai Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātu norīkojumus, vispirms ir jāizpilda priekšnosacījums, proti, jāsaņem kvalitātes zīme. Šai prasībai nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu solidaritātes projektam.

(26)  Bezpeļņas vienībai, kas vēlas pieteikties finansējuma saņemšanai, lai ESBD ietvaros piedāvātu norīkojumus, vispirms būtu jāizpilda priekšnosacījums, proti, jāsaņem kvalitātes zīme. Kvalitātes zīmes piešķiršanai nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas ESBD dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu savām programmām un solidaritātes projektiem. Kompetentajām izpildes iestādēm būtu jāveic līdzvērtīgas kvalitātes pārbaudes, lai pārliecinātos par to, ka šīs fiziskās personas ievēro ESBD prasības.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Vietējo kopienu vajadzībām un cerībām vajadzētu būt svarīgam kritērijam, saskaņā ar kuru novērtē projektu kvalitāti. Ņemot to vērā, būtu jāizstrādā attiecīgi rādītāji un katru gadu būtu jāveic to pārvērtēšana.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reālistiski darbības rādītāji, kurus iespējams izmērīt laika gaitā un kuri atspoguļo intervences loģiku.

(27)  Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reālistiski kvalitatīvie un kvantitatīvie darbības rādītāji, kurus iespējams izmērīt laika gaitā un kuri atspoguļo intervences loģiku.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pienācīgi ar Eiropas Solidaritātes korpusa nodrošinātajām iespējām un rezultātiem saistīti iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi. Šo pasākumu īstenošana būtu jānodrošina visām Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām, tostarp attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no galvenajām ieinteresētajām personām.

(28)  Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī būtu jānodrošina pienācīgi ar ESBD nodrošinātajām iespējām un rezultātiem saistīti iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi. Šo pasākumu īstenošana būtu jānodrošina visām ESBD īstenošanas struktūrām, nepalielinot birokrātiju, un tie būtu jāveic īpašajās Komisijas tīmekļa vietnēs un ar tām Savienības programmām, kas jau ir pievienotas ESBD darbības jomai.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Lai labāk sasniegtu EBSD mērķus, Komisijai, dalībvalstīm un valstu aģentūrām būtu cieši jāsadarbojas partnerībā ar NVO, jaunatnes organizācijām un vietējiem dalībniekiem, kuri pārzina solidaritātes pasākumus.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi.

(29)  Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, piemēram, sociālo integrāciju, kohēziju, vides aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu, kas ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi, un tām ir jāatbilst ESBD finansējuma avotu mērķiem.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai nodrošinātu šīs regulas prasmīgu un efektīvu īstenošanu, Eiropas Solidaritātes korpusam pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto spēkā esošas pārvaldības procedūras. Tādēļ Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, t. i., Komisijai, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai un valstu aģentūrām, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulā (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido programmu “Erasmus+”, minētās darbības.

(30)  Lai nodrošinātu šīs regulas prasmīgu un efektīvu īstenošanu, ESBD pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto spēkā esošas pārvaldības procedūras. Tādēļ ESBD īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, t. i., Komisijai, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai un valstu aģentūrām, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulā (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido programmu “Erasmus+”, minētās darbības. Būtu jāizveido padomdevēja struktūra, kas ietvertu Eiropas solidaritātes un brīvprātīgo darba NVO tīklus.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam26 Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un par tām jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Darba programmā būtu jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi šo darba programmu īstenošanai saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriji, kā arī visi pārējie vajadzīgie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(35)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam26 Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un par tām jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Darba programmā būtu jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi šo darba programmu īstenošanai saskaņā ar ESBD vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriji, kā arī visi pārējie vajadzīgie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus un balstoties uz atbalsta saņēmēju vajadzībām un pieprasījumiem.

__________________

__________________

26Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

26Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 izveidotajai komitejai ar efektivitāti un lietderību saistītu iemeslu dēļ būtu jāsniedz Komisijai atbalsts arī šīs regulas īstenošanā. Saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu šai komitejai būtu jāsanāk noteiktā sastāvā, un tās pilnvaras būtu jāpielāgo jauno pienākumu veikšanai. Iesaistītajām valstīm būtu jāieceļ atbilstoši pārstāvji dalībai šajās sanāksmēs, ņemot vērā Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba un profesionālās darbības dimensiju.

(37)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 izveidotās komitejas īpaši paredzētai apakškomitejai ar efektivitāti un lietderību saistītu iemeslu dēļ būtu jāsniedz Komisijai atbalsts arī šīs regulas īstenošanā. Saistībā ar programmu šai komitejai būtu jāsanāk noteiktā sastāvā. Iesaistītajām valstīm būtu jāieceļ atbilstoši pārstāvji dalībai šajās sanāksmēs, ņemot vērā ESBD brīvprātīgā darba un profesionālās darbības dimensiju. Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Brīvprātīgo centrs (CEV) un citas attiecīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ieskaitot darba devēju un arodbiedrību pārstāvības tīklus, būtu jāiekļauj programmas komitejā kā pastāvīgi novērotāji bez balsstiesībām, un viņu klātbūtne būtu jāparedz minētās komitejas reglamentā.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Savā 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par “Erasmus +” regulas īstenošanu1a Eiropas Parlaments mudināja Komisiju un dalībvalstis rast budžeta risinājumus, lai pielāgotos jaunajai Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvai, nesamazinot finansējumu citām pašreizējām un prioritārām programmām.

 

___________________

 

1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0018.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

38.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38b)  Savā 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu1a Eiropas Parlaments pauda bažas, ka, neraugoties uz tā brīdinājumiem, tiesību akta priekšlikums, ko pieņēma 2017. gada 30. maijā, paredz, ka trīs ceturtdaļas no Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta tiktu segtas, veicot pārvietojumus no pašreizējām programmām, un galvenokārt no programmas “Erasmus +” (EUR 197,7 miljoni), un atkārtoja, ka jebkuras jaunas politiskās saistības būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām, nevis pārvietojot līdzekļus no esošajām programmām.

 

_____________________

 

1a Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2017)0302.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

38.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38c)  Būtu jānodrošina ESBD paredzēts atsevišķs finansējums un budžeta piešķīrums, un tam nevajadzētu izraisīt finansējuma samazināšanu citās politikas jomās, kas veicina jaunatni, izglītību, apmācību, nodarbinātību vai solidaritāti. Būtu jānodrošina optimāls un pārredzams finanšu resursu izlietojums.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros balstās arī uz līdzekļiem, kas ir pārvietoti no programmas “Erasmus +”. Šiem līdzekļiem galvenokārt būtu jānāk no apropriācijām, kas ir paredzētas to Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbību finansēšanai, kuras ietilpst šīs regulas ietvaros atbalstīto brīvprātīgo norīkojumu darbības jomā. Būtu jāpārvieto arī daži studentu aizdevumu garantijas instrumenta piešķīrumi, kuru absorbēšana programmas “Erasmus+” ietvaros ir maz ticama, lai nodrošinātu pienācīgu valstu aģentūru darbības izmaksu līdzfinansējumu, un šie piešķīrumi būtu labāk jāsaskaņo ar šīs darbības absorbcijas spēju.

(39)  ESBD finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros balstās uz līdzekļiem, kas ir pārvietoti no programmas “Erasmus +”. Šiem līdzekļiem būtu jānāk tikai no apropriācijām, kas ir paredzētas to Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbību finansēšanai, kuras ietilpst šīs regulas ietvaros atbalstīto brīvprātīgo norīkojumu darbības jomā.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40a)  Ņemot vērā darba ar dzīvniekiem ārstniecisko vērtību, būtu īpaši jāgādā par tādu jauniešu iespējām strādāt sociāli orientētās lauku saimniecībās, kuriem ir garīga un fiziska invaliditāte;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(41)  Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)   “solidaritātes darbība” ir darbība, kuras mērķis ir risināt neapmierinātas sabiedrības vajadzības, sniedzot ieguvumus kopienai un vienlaikus veicinot personas sociālo, personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību; šādas darbības var tikt īstenotas kā norīkojumi, projekti vai tīklu veidošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību un seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un drošību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju;

 

(1)   “solidaritātes darbība” ir vispārējas nozīmes darbība, kuras mērķis ir pārvarēt svarīgus sabiedrības izaicinājumus, sniedzot ieguvumus kopienai un sabiedrībai kopumā un vienlaikus veicinot personas sociālo, personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, māksliniecisko, profesionālo un pilsonisko attīstību; solidaritātes darbība tiek īstenota kā norīkojumi, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, formālo, neformālo un ikdienējo izglītību un apmācību, darbu ar jaunatni, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, starpkultūru dialogu, sociālo iekļaušanu, personu ar invaliditāti iekļaušanu, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību un seku novēršanu, sociālo lauksaimniecību un lauku attīstību, teritoriālo sadarbību un kohēziju, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un drošību un trešo valstu valstspiederīgo, kā piemēram, patvēruma meklētāju un bēgļu, uzņemšanu un integrēšanu;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  „solidaritāte” ir gatavība veltīt pūles kopējo interešu labā kā daļu no konkrētām darbībām, negaidot par to nekādu atlīdzību;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “dalībnieks” ir jaunietis, kas ir reģistrējies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un piedalās solidaritātes darbībā, ko Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvā dalīborganizācija;

(2)  “dalībnieks” ir jaunietis, kas piedalās solidaritātes darbībā, ko ESBD ietvaros piedāvā dalīborganizācija vai ko izstrādā tādu jauniešu grupa, kas ir reģistrēti ESBD portālā;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši” ir personas, kurām ir vajadzīgs papildu atbalsts invaliditātes, ar izglītības ieguvi saistītu grūtību, ekonomisku šķēršļu, kultūras atšķirību, veselības problēmu, sociālo un ģeogrāfisko šķēršļu dēļ;

(3)   „jaunietis ar ierobežotām iespējām” ir persona vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kurai ir vajadzīgs papildu, mērķtiecīgs atbalsts, jo viņa ir nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar saviem vienaudžiem, jo viņas gadījumā ir viens vai vairāki atstumšanas faktori vai šķēršļi, piemēram, invaliditāte, mācīšanās grūtības, sociāli un ekonomiski šķēršļi, kultūras atšķirības, veselības problēmas, institucionāli vai ģeogrāfiski šķēršļi vai diskriminācija jebkura tāda iemesla dēļ, kas norādīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “dalīborganizācija” ir jebkura valsts vai privāta struktūra, kurai ir piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme un kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekam piedāvā norīkojumu vai īsteno citas darbības Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros;

(4)  “dalīborganizācija” ir valsts bezpeļņas vai privāta bezpeļņas vienība , kas veic vispārējas nozīmes darbību vai cenšas sasniegt kādusociālu mērķi un kurai ir nozīmīga loma, mudinot, veicinot un atvieglojot piekļuvi brīvprātīgā darba sektorā un partnerības tajā, un kurai ir piešķirta ESBD kvalitātes zīme; šāda vienība ESBD dalībniekam piedāvā ar solidaritāti saistītu norīkojumu vai īsteno un atbalsta citas darbības ESBD ietvaros, kur tā piedalās vai nu kā nosūtītāja, vai kā saņēmēja organizācija; “nosūtītāja organizācija” ir organizācija, kas atbild par dalībnieku sagatavošanu un atbalstīšanu pirms ar solidaritāti saistīta norīkojuma, tā laikā un pēc tā; “saņēmēja organizācija” ir organizācija, kura piedāvā dalībniekam norīkojumu”;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  “ar solidaritāti saistīts norīkojums” ir brīvprātīgā darbība, stažēšanās vai darbs ar solidaritāti saistītā jomā valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu norīkojums), vai dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes norīkojums); norīkojumu organizē dalīborganizācija, un tas sniedz ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā, vienlaikus veicinot norīkotās personas — Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieka — personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību;

(5)  “ar solidaritāti saistīts norīkojums” ir brīvprātīgā darbība, stažēšanās vai darbs ar solidaritāti saistītā jomā, kam piemīt Eiropas pievienotā vērtība un ar ko neaizstāj un neaizvieto valstu brīvprātīgā darba shēmas, vēlams, valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu norīkojums), vai dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes norīkojums), ja tas nepieciešams; norīkojumu organizē dalīborganizācija, un tas sniedz ieguldījumu skaidri par svarīgām identificētu sabiedrības problēmu risināšanā, vienlaikus veicinot norīkotās personas — ESBD dalībnieka — personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir pilna laika neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos organizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā.

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir neapmaksāts brīvprātīgais norīkojuma darbs dalīborganizācijā bezpeļņas sektorā, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus vai nu kā pilna laika, vai arī kā elastīga laika darbu vismaz 10 stundas nedēļā un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos bezpeļņas organizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas, un jo īpaši trūcīgajiem šajās kopienās; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt, validēt un ar sertifikātu apliecināt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga viņu personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā un kas palīdzēs uzlabot arī viņu nodarbināmību; šo darbību raksturo noteikti periodi, precīzi mērķi, saturs, uzdevumi, struktūra un regulējums; pienācīgs pabalsts, kā arī tiesiskā un sociālā aizsardzība, un ar to nevar aizstāt vai aizvietot apmaksātu darbu;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Šī pieredze arī palīdzēs uzlabot viņu nodarbināmību; “brīvprātīgo grupu norīkojumi” ir norīkojumi, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem no dažādām iesaistītajām valstīm sniedz iespēju kopā veikt brīvprātīgo darbu vienota mērķa īstenošanai divas nedēļas līdz divus mēnešus ilgā periodā, veicot fizisku vai intelektuālu darbu vērtīga, uz kopienu vērsta projekta ietvaros;

(7)  Šī pieredze arī palīdzēs uzlabot viņu nodarbināmību; “brīvprātīgo grupu norīkojumi” ir norīkojumi, kas ESBD dalībniekiem no dažādām iesaistītajām valstīm sniedz iespēju kopā veikt brīvprātīgo darbu vienota mērķa īstenošanai sadarbībā ar valsts iestādēm, bezpeļņas organizācijām, fondiem un sociālajiem uzņēmumiem un divas nedēļas līdz divus mēnešus ilgā periodā, veicot fizisku vai intelektuālu darbu vērtīga, uz kopienu vērsta pakalpojumu projekta ietvaros;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  “stažēšanās” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilgs darba prakses periods, kura laikā organizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, maksā tam atlīdzību saskaņā ar noslēgtu rakstisku vienošanos; stažēšanās ietver mācību un prasmju apguves komponentu, un tā tiek veikta, lai iegūtu praktisku un profesionālu pieredzi nolūka uzlabot nodarbināmību un atvieglot pāreju uz pastāvīgu nodarbinātību;

(8)  “stažēšanās” ir trīs līdz sešus mēnešus ilgs darba prakses periods, kuru var atjaunot tikai vienreiz un kura ilgums vienā dalīborganizācijā nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, un kura laikā organizācija, kas uzņem ESBD dalībnieku, maksā tam atalgojumu, un kuru veido arī mācību vielas apguves un apmācības posmi; stažēšanos īsteno, lai iegūtu praktisku un profesionālu pieredzi nolūkā attīstīt kompetenci, kas var sekmēt dalībnieka personīgo, izglītības, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, un tās pamatā ir rakstisks līgums, ko stažēšanās sākumā noslēdz dalībnieks un dalīborganizācija un kurā atrunā izglītības mērķi, darba apstākļus un stažēšanās ilgumu, stažiera atalgojumu un tiesību aktos un/vai koplīgumos paredzētās pušu tiesības un pienākumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā stažēšanās notiek, un tā nav uzskatāma par darbvietu aizstāšanas līdzekli;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “darbs” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilgs darba periods, par kuru dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, izmaksā tam atlīdzību; šis darbs tiek veikts iesaistītajā valstī, pamatojoties uz darba līgumu, kas ir saskaņā ar iesaistītās valsts tiesisko regulējumu;

(9)  “darbs” ir vismaz sešus mēnešus ilgs darbs, kura pamatā ir rakstisks darba līgums, kurā ir ievēroti visi tiesībās un/vai koplīgumos paredzētie darba noteikumi un nosacījumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā darbs tiek veikts, un kura laikā dalīborganizācija, kas nodarbina ESBD dalībnieku, izmaksā tam atalgojumu;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “solidaritātes projekts” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilga vietēja mēroga iniciatīva, ko sagatavo un īsteno grupas, kurās piedalās vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki; šo projektu mērķis ir risināt svarīgas dalībnieku vietējās kopienas problēmas, vienlaikus sasaistot tās ar plašāku Eiropas perspektīvu;

(10)  “solidaritātes projekts” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilga vietēja mēroga iniciatīva, ko sagatavo un īsteno grupas, kurās piedalās vismaz pieci ESBD dalībnieki; šo projektu mērķis ir risināt svarīgas dalībnieku vietējās kopienas problēmas, vienlaikus sasaistot tās ar plašāku Eiropas perspektīvu un jau esošajām vietējām solidaritātes iniciatīvām. Lai solidaritātes darbība varētu notikt, projekta ilgtspējas un sniegto pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā dalīborganizācijai ir obligāti jāorganizē instruktāža, kā arī jāsniedz atbalsts pirms un pēc norīkojuma;

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a)  “sociālā lauksaimniecība” ir tāda lauksaimniecības resursu izmantošana, ar ko uzlabo fizisko personu sociālo, fizisko un garīgo labklājību, kas ļauj psiholoģiski un sociāli neaizsargātām personām piedalīties lauku saimniecību darbā;

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas ir piešķirts valsts vai privātai struktūrai vai starptautiskai organizācijai, kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt norīkojumus; kvalitātes zīmi piešķir atbilstīgi procedūrai, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartas principiem un prasībām;

(11)  “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas ir piešķirts valsts vai privātai vienībai vai starptautiskai organizācijai, kura pauž vēlmi kļūt par dalīborganizāciju un kura ESBD ietvaros vēlas nodrošināt norīkojumus; kvalitātes zīmi piešķir atbilstīgi procedūrai, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību ESBD hartas principiem un prasībām un garantēt dalīborganizāciju sniegto pakalpojumu kvalitāti;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  “Eiropas Solidaritātes korpusa harta” ir dokuments, kurā ir izklāstītas attiecīgās tiesības un pienākumi; visām struktūrām, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, ir jāpiekrīt ievērot šīs tiesības un pienākumus;

(12)  “Eiropas Solidaritātes un brīvprātīgo dienesta harta” ir dokuments, kurā ir izklāstītas attiecīgās tiesības un pienākumi; visām vienībām, kas vēlas piedalīties ESBD, ir jāpiekrīt ievērot šīs tiesības un pienākumus;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  “Eiropas Solidaritātes korpusa Resursu centrs” apzīmē papildu funkcijas, kuras veic norīkotā valsts aģentūra, lai atbalstītu darbību izstrādi un īstenošanu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, kā arī dalībnieku norīkojumos un projektos iegūto kompetenču noteikšanu;

(13)  “Eiropas Solidaritātes un brīvprātīgo dienesta Resursu centrs” apzīmē papildu funkcijas, kuras veic norīkotā valsts aģentūra, lai atbalstītu darbību izstrādi un īstenošanu ESBD ietvaros, kā arī dalībnieku ar mērķtiecīgu apmācību pirms solidaritātes norīkojuma iegūto kompetenču noteikšanu; Attiecīgajām valsts aģentūrām ir jā piedalās Eiropas Solidaritātes iniciatīvas Resursu centra funkciju izstrādes procesā;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  “Eiropas Solidaritātes korpusa portāls” ir tīmekļa rīks, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem un dalīborganizācijām nodrošina svarīgus tiešsaistes pakalpojumus; šajā portālā ir pieejama informācija par Eiropas Solidaritātes korpusu, tajā iespējams veikt dalībnieku reģistrāciju, meklēt dalībniekus norīkojumiem, reklamēt un meklēt norīkojumus, meklēt iespējamus projekta partnerus, pārvaldīt kontaktinformāciju un ar norīkojumiem un projektiem saistītus piedāvājumus, pārvaldīt apmācību, saziņas un tīklu veidošanas darbības, informēt un paziņot par iespējām, kā arī citām svarīgām ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītām norisēm.

(14)  ”ESBD portāls” ir daudzvalodīgs un interaktīvs tīmekļa rīks, kas pieejams visās iesaistīto valstu oficiālajās valodās cilvēkiem ar invaliditāti un kas ESBD dalībniekiem un dalīborganizācijām nodrošina papildu tiešsaistes pakalpojumus minētie pakalpojumi papildina dalīborganizāciju darbības un ietver informācijas sniegšanu par ESBD, ar tiem iespējams veikt dalībnieku reģistrāciju, meklēt dalībniekus norīkojumiem, reklamēt un meklēt norīkojumus, meklēt iespējamus projekta partnerus, pārvaldīt kontaktinformāciju un ar norīkojumiem un projektiem saistītus piedāvājumus, pārvaldīt apmācību, saziņas un tīklošanas darbības, informēt un paziņot par iespējām, nodrošinot atgriezeniskās saites mehānismu attiecībā uz norīkojumu kvalitāti, kā arī citām svarīgām ar ESBD iniciatīvu saistītām norisēm.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Lai mudinātu jauniešus piedalīties brīvprātīgajās darbībās bez nekādas atlīdzības un ņemot vērā to, ka darba nedēļas ilgumam profesionālajā vidē nepārsniedz 40 stundas, nedrīkst atļaut jauniešiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā vairāk nekā 25 stundas nedēļā.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un pieejamās solidaritātes darbībās, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu kohēzijas un solidaritātes stiprināšanā Eiropā, atbalstot kopienas un reaģējot uz neapmierinātajām sabiedrības vajadzībām.

 

ESBD mērķis ir veicināt solidaritāti kā vērtību un brīvprātīgo darbu Eiropā un ārpus tās, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, stiprinot jauniešu un bezpeļņas organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un pieejamās solidaritātes darbībās ar mērķi tādējādi sniegt ieguldījumu kohēzijas un pilsoniskuma stiprināšanā; tā mērķis ir papildināt pašreizējos pasākumus un to organizāciju struktūras, kuras sniedz atbalstu vietējām kopienām, jo īpaši visneaizsargātākajām kopienām, un ātri reaģēt uz sabiedrības problēmām, kā arī rīkoties attiecībā uz vides aizsardzības problēmām, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un plašākas sociālās integrācijas jautājumiem.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – -a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  nodrošināt, lai dalībniekiem piedāvātās solidaritātes darbības sniegtu ieguldījumu nozīmīgu sabiedrisko problēmu risināšanā un kopienu stiprināšanā un lai tās būtu kvalitatīvas un pienācīgi atzītas;

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ar dalīborganizāciju atbalstu nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, vienlaikus uzlabojot viņu prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu, tostarp atbalstot jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti;

(a)  ar dalīborganizāciju atbalstu nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes un brīvprātīgajās darbībās, vienlaikus uzlabojot viņu prasmes, kompetenci un zināšanas personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai, kultūras un profesionālajai attīstībai, tostarp atbalstot jauno brīvprātīgo mobilitāti, kas var radīt arī labākas nodarbinātības iespējas, vienlaikus nodrošinot, ka algots darbs netiek aizstāts ar nealgotu darbu;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  palielināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu ESBD, radot pielāgotus formātus un veicinot īpašus orientācijas un atbalsta pasākumus;

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošināt, lai Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem piedāvātās solidaritātes darbības sniegtu ieguldījumu konkrētu neapmierinātu sabiedrības vajadzību risināšanā un kopienu stiprināšanā, ir kvalitatīvas un pienācīgi atzītas.

(b)  nodrošināt, lai ESBD dalībniekiem piedāvātās solidaritātes un brīvprātīgās darbības sniegtu ieguldījumu būtisku sabiedrības problēmu pārvarēšanā un sabiedrības interešu nodrošināšanā kopienas labā, konkrētu un skaidri konstatētu neapmierinātu sabiedrības vajadzību risināšanā un kopienu stiprināšanā, lai tās būtu kvalitatīvas, pienācīgi atzītas un īstenotas, kā arī lai tajās tiktu ievēroti ESBD hartā paredzētie principi un prasības.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  atbalstīt ES programmas brīvprātīgo darbam izstrādi, darbību un uzturēšanu ar mērķi garantēt brīvprātīgo un organizāciju, kurās iesaistīti brīvprātīgie, tiesību atzīšanu un ievērošanu un samazināt administratīvos un juridiskos šķēršļus brīvprātīgajam darbam un organizācijām, kurās iesaistīti brīvprātīgie, visā Savienībā, kā arī sekmēt, veicināt un atbalstīt plašāku solidaritātes un brīvprātīgā darba kultūru Savienībā.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  veicināt kopējas Eiropas perspektīvas stiprināšanu starp Savienības pilsoņiem, iesaistot viņus solidaritātes darbībās;

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – bc punkts (jauns

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc)  nodrošināt, lai pienācīgi tiktu noteikta, dokumentēta, novērtēta un ar sertifikātu apliecināta norīkojuma rezultātā panāktā dalībnieku personīgā, izglītības, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība un norīkojuma laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetence.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – bd punkts (jauns

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bd)  pastiprināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu ESBD darbībā, radot piemērotu vidi un sekmējot tādu pielāgotu un personalizētu orientēšanas un atbalsta pasākumu īstenošanu, kuriem budžeta līdzekļus paredz īpaši;

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – be punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(be)  novērst to, ka organizācijas sociālas atbildības pasākumus pārvērš par ESBD pasākumiem un tādējādi to, ka līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši to mērķim;

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Solidaritātes korpusa darbības papildina un ir saskanīgas ar attiecīgajiem politikas virzieniem un programmām, kas ir saistītas ar 2. panta 1. punktā minētajām jomām, kā arī pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kuri attiecas uz Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām.

1.  ESBD darbības papildina un ir saskanīgas ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un programmām, kas ir saistītas ar 2. panta 1. punktā minētajām jomām, kā arī pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kuri attiecas uz ESBD darbībām.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija un iesaistītās valstis sadarbojas, lai panāktu efektivitāti un lietderību, nodrošinot saskaņotību starp valsts programmām un shēmām, kas ir saistītas ar solidaritāti, izglītību, arodmācībām, jaunatni no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros no otras puses. Šo darbību pamatā būs atbilstīga laba prakse un spēkā esošas programmas.

2.  Komisija un iesaistītās valstis sadarbojas, lai panāktu efektivitāti un lietderību, nodrošinot saskaņotību starp valsts programmām un shēmām, kas ir saistītas ar solidaritāti, izglītību un jaunatni no vienas puses, un darbībām ESBD ietvaros no otras puses. Šo darbību pamatā būs atbilstīga laba prakse un spēkā esošas programmas.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3a.  Komisija uzņemas iniciatīvu attīstīt ES programmas brīvprātīgo darbam ar mērķi garantēt brīvprātīgo un organizāciju, kurās iesaistīti brīvprātīgie, tiesību atzīšanu un ievērošanu, un samazināt administratīvos un juridiskos šķēršļus brīvprātīgajam darbam un organizācijām, kurās iesaistīti brīvprātīgie, visā Savienībā, kā arī sekmēt, veicināt un atbalstīt plašāku solidaritātes un brīvprātīgā darba kultūru Savienībā.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3b.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai panāktu konverģenci un papildināmību attiecībā uz brīvprātīgā darba politiku starp dažādiem valstu tiesību aktiem, izmantojot atvērto koordinācijas metodi.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  solidaritātes norīkojumi, projekti un tīklu veidošanas darbības;

(a)  solidaritātes norīkojumi, kas izpaužas kā:

 

(i)   brīvprātīgais darbs;

 

(ii)   stažēšanās vai darbs;

 

(iii)   projekti un tīklošanas darbības;

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Tiek izstrādāts Eiropas satvars brīvprātīgo solidaritātes norīkojumiem, solidaritātes projektiem un tīklošanas darbībām. Eiropas regulējums hartas veidā nosaka tiesības un pienākumus un veicina mobilitāti un prasmju atzīšanu;

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt solidaritātes norīkojumu kvalitāti, tostarp apmācības, valodu atbalstu, administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, apdrošināšanu, palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī tāda sertifikāta sagatavošanu, kurā ir noteiktas un dokumentētas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence;

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt solidaritātes norīkojumu kvalitāti un pieejamību, tostarp apmācības bezsaistē un tiešsaistē sagatavošanai pirms tam un pamatnostādnes solidaritātes norīkojuma laikā, valodu atbalstu, finanšu un administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, apdrošināšanu, palīdzību pirms un pēc norīkojuma, kā arī Eiropas jaunatnes apliecības turpmāku izmantošanu, kurā ir noteiktas un dokumentētas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence, kopējais brīvprātīgā darbā nostrādāto stundu skaits un tā brīvprātīgā norīkojuma ilgums, kura izveidē var tikt iesaistītas jauniešu organizācijas kā eksperti;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistīto organizāciju un personu tīklu veidošanas darbības.

(c)  personu un organizāciju, kas darbojas vai vēlas darboties ESBD, tīklošanas darbības, kurām pilnībā ir jāatbilst jau konsolidētai teritoriālajai pieredzei un tā arī jāpapildina, jo īpaši līdztekus labai brīvprātīgā darba un civilās aizsardzības praksei.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b   ESBD harta reglamentē solidaritātes norīkojumus, nosakot tiesības un pienākumus dalīborganizācijām un dalībniekiem un norādot pamatu “kvalitātes marķējuma” sertifikācijas procesa dalīborganizācijām. ESBD harta garantē sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, piemēram, nodrošinot pienācīgus dzīves apstākļus dalībniekiem un atbilstošu pārtiku, pajumti un minimālo pabalstu brīvprātīgajiem. Brīvprātīgā darba norīkojumiem un stažēšanās un darba norīkojumiem izveido atsevišķas kvalitātes zīmes. ESBD harta atbilst 7.a pantam un ietver darbību sarakstu, kuras ir potenciāli kaitējošas dalībniekiem un sabiedrībai vai neatbilstīgas dalībniekiem, kas veic, piemēram, tādu brīvprātīgo darbu bērnu aprūpes iestādēs, kurš nebūtu veicams solidaritātes norīkojumu ietvaros. Izstrādājot ESBD hartu, Komisija ņem vērā Eiropas Brīvprātīgo dienesta hartu.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar XX pantu, ar ko papildina šo regulu, pieņemot ESBD hartu un grozījumus tajā.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  darbības un pasākumus, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas un struktūras, kas atbalsta jauniešus piekļuvē solidaritātes norīkojumiem un projektiem vai to attīstīšanā;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab)  darbības un pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt to solidaritātes norīkojumu kvalitāti, kurus piedāvā dalīborganizācijas, kas atbalsta jauniešu piekļuvi brīvprātīgām darbībām un viņu pašu solidaritātes projektu attīstīšanu, kā arī vajadzības gadījumā atbalstu, ko pēc norīkojuma sniedz dalībniekiem, kuri ir ieinteresēti apvienību, kooperatīvu, sociālo uzņēmumu, jauniešu organizāciju un kopienu centru izveidē un vadīšanā;

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ac punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ac)  tāda Eiropas regulējuma brīvprātīgajam darbam izstrādi, ar kuru nosaka tiesības un pienākumus un atvieglo mobilitāti un prasmju atzīšanu;

Pamatojums

Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija (2016/2872) par Eiropas Brīvprātīgo dienestu un nepieciešamība veicināt brīvprātīgo darbu liek izstrādāt Eiropas tiesisko regulējumu attiecībā uz brīvprātīgajām darbībām.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ad punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ad)  dalībniekiem un organizācijām paredzētu skaidru un sīki noteiktu procedūru izstrādi, ar kuriem nosaka veicamos pasākumus un grafiku visos norīkojumu posmos;

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ae punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ae)  darbības un pasākumus, ko veic dalīborganizācijas, kuras atbalsta jauniešus piekļuvē solidaritātes norīkojumiem un projektiem un to attīstīšanā;

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – af punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(af)  pasākumus, ar kuriem sociālie uzņēmumi tiek mudināti atbalstīt ESBD darbības vai kuri ļauj darba ņēmējiem pašiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā ESBD ietvaros;

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  struktūrām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas piedāvāt norīkojumus, paredzētas kvalitātes zīmes izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām;

(b)  vienībām, kas ESBD ietvaros vēlas piedāvāt attiecīgi brīvprātīgā darba norīkojumus vai stažēšanās un darba norīkojumus, kvalitātes zīmju izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu atbilstību ESBD hartā paredzētajiem principiem un prasībām; vienībām, kas vēlas nodrošināt brīvprātīgā darba norīkojumus, un vienībām, kas vēlas nodrošināt darbvietu un stažēšanās norīkojumus, atsevišķas akreditācijas procedūras ar atšķirīgiem vērtēšanas kritērijiem, atļaujot piedāvāt tikai tās darbības, par kurām tās ir akreditētas;

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  tādas Eiropas jaunatnes apliecības izmantošanu, kas ir Savienības instruments mācību rezultātu atzīšanai;

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu atbilstošu tiešsaistes pakalpojumu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī nepieciešamās IT atbalsta sistēmas un tīmekļa rīkus.

(d)  ESBD portāla, tostarp dalībnieku pieredzes ziņojumu, un citu atbilstošu tiešsaistes pakalpojumu, kas ir pieejami visās Savienības oficiālajās valodās, izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu galvenokārt nolūkā informēt par šīs regulas mērķiem un reklamēt tās pieejamību, kā arī nepieciešamās IT atbalsta sistēmas un tīmekļa rīkus.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  kvalitātes sistēmas izveidi, ar ko paredz kvalitātes standartus ESBD norīkojumu piedāvājumiem;

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ar šo darbību ir jāpārvar digitālā plaisa, lai Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātie solidaritātes pasākumi būtu pieejami visiem Eiropas jauniešiem, jo īpaši jauniešiem no lauku apvidiem.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

ESBD nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem Savienībā neatkarīgi no valstu iespējām. Tas arī stiprina solidaritātes un brīvprātīgā darba nozīmi Eiropas projekta pamatā un sekmē solidaritātes nozīmi visā Eiropā.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētā summa ietver finansējumu EUR 294 200 00033 apmērā pašreizējās cenās, ko papildina iemaksas:

2.  Šā panta 1. punktā minētā summa ietver finansējumu EUR 294 200 00033 apmērā pašreizējās cenās, kas palielinājās no nepiešķirto līdzekļu rezervēm un izmantojot jaunus resursus turpmākajos finanšu gados.

__________________

__________________

33Šis finansējums ir sākotnējā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2013/C 373/01) 17. punkta izpratnē.

33Šis finansējums ir sākotnējā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2013/C 373/01) 17. punkta izpratnē.

Pamatojums

Eiropas Solidaritātes korpuss nedrīkst apdraudēt citu ES programmu darbību, tam galvenokārt jākoncentrējas uz jauniešiem un brīvprātīgajiem programmas „Erasmus+” ietvaros un tas būtu galvenokārt jāfinansē no Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) un nevis no citām programmas “Erasmus+” daļām vai ES programmām (piezīme: šis grozījums liktu svītrot 27.–31. pantu).

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  no Eiropas Sociālā fonda — EUR 35 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

svītrots

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  no Savienības civilās aizsardzības mehānisma — EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

svītrots

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  no programmas LIFE — EUR 4 500 000 apmērā pašreizējās cenās;

svītrots

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai — EUR 1 800 000 apmērā pašreizējās cenās.

svītrots

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atlikusī daļa tiek finansēta, izmantojot visus finanšu līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar spēkā esošo DFS regulu.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ikgadējās apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Finanšu atbalsts solidaritātes norīkojumiem un projektiem, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir orientējoši 80 % brīvprātīgajiem norīkojumiem un solidaritātes projektiem un 20 % stažēšanās un darba norīkojumiem.

3.  Finanšu atbalsts solidaritātes norīkojumiem un projektiem, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir orientējoši 95 % brīvprātīgajiem norīkojumiem un solidaritātes projektiem un 5% stažēšanās norīkojumiem un darba norīkojumiem.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Finanšu piešķīrums var segt arī izdevumus, kas ir saistīti ar sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldībai un tā mērķu īstenošanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, sanāksmēm ar ekspertiem, informācijas un komunikācijas pasākumiem, Eiropas Solidaritātes portāla un vajadzīgo IT atbalsta sistēmu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī visus pārējos tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas Komisijai rodas saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldību.

4.  Finanšu piešķīrums var segt arī izdevumus, kas ir saistīti ar sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas ESBD pārvaldībai un tā mērķu īstenošanai, jo īpaši izdevumus par pielāgotu un personalizētu atbalstu jauniešiem ar ierobežotām iespējām, pētījumiem, sanāksmēm ar ekspertiem, informācijas un komunikācijas pasākumiem, ESBD portāla un vajadzīgo IT atbalsta sistēmu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī visus pārējos tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas Komisijai rodas saistībā ar ESBD pārvaldību.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a  Komisija un dalībvalstis arī turpmāk finansēs civilo aizsardzību un humāno palīdzību, lai ESBD netiktu izmantots nolūkā kompensēt publisko tēriņu samazinājumus, gados jaunos brīvprātīgos iesaistot tajās sociālajās nozarēs, kurās darbvietas tika likvidētas.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Vajadzības gadījumā apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

5.  Vajadzības gadījumā maksājumu apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Iesaistītā valsts atbalsta saņēmējiem var darīt pieejamus valsts līdzekļus, kās jāpārvalda saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem, un šajā nolūkā izmantot Eiropas Solidaritātes korpusa decentralizētās struktūras, nodrošinot šīm struktūrām proporcionālu papildu finansējumu.

6.  Iesaistītā valsts vai reģionālā vai vietējā struktūra atbilstoši saviem resursiem atbalsta saņēmējiem dara pieejamus papildu līdzekļus, kas ir jāpārvalda saskaņā ar ESBD noteikumiem, un šajā nolūkā izmanto ESBD decentralizētās struktūras, nodrošinot šīm struktūrām proporcionālu papildu finansējumu. Dalībvalstis var darīt pieejamus jaunus papildu finanšu līdzekļus.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk izmanto vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Solidaritātes korpusā piedalās dalībvalstis.

1.  ESBD darbojas Savienībā un trešās valstīs.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Eiropas Solidaritātes korpuss ir atvērts trešo valstu dalībai, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem. Sadarbības pamatā vajadzības gadījumā ir papildu apropriācijas, kuras dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar attiecīgajām valstīm.

2.  Līdz 2020. gadam ESBD būs atvērts visām pārējām valstīm, kas piedalās Eiropas brīvprātīgo dienestā, un citām valstīm, pamatojoties uz divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem. Sadarbības pamatā, jo īpaši attiecībā uz kaimiņvalstīm, kā arī valstīm ar nelieliem un vidējiem ienākumiem, vajadzības gadījumā ir papildu apropriācijas, kuras dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar attiecīgajām valstīm.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Tomēr norīkojuma vai projekta uzsākšanas brīdī reģistrētais jaunietis ir vismaz 18 gadus vecs un ne vecāks par 30 gadiem.

1.  ESBD var piedalīties jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem. Jaunieši, kuriem ir 17 gadi un kuri vēlas piedalīties ESBD, var reģistrēties ESBD portālā vai pieteikties solidaritātes norīkojumam ar pieteikšanās procedūru starpniecību, kuras piedāvā organizācija ar kvalitātes zīmi. Tomēr norīkojuma vai projekta uzsākšanas brīdī reģistrētais jaunietis ir vismaz 18 gadus vecs un ne vecāks par 30 gadiem. Komisija cenšas nodrošināt norīkojumus visiem pieteikumu iesniedzējiem.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Īstenojot šo regulu, Komisija un iesaistītās valstis nodrošina, ka īpaši centieni tiek veltīti sociālās iekļautības veicināšanai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu dalībai.

2.  Īstenojot šo regulu, Komisija, dalībvalstis un citas iesaistītās valstis nodrošina, ka tiek veikti īpaši un efektīvi pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļautību un vienlīdzīgas piekļuves apstākļus, jo īpaši jauniešu ar ierobežotām iespējām, tostarp cilvēku ar invaliditāti, cilvēku, kas sevi uzskata par LGBTI personām, un cilvēku no marginalizētām kopienām, dalībai. Šie pasākumi var ietvert pielāgotas un individualizētas atbalsta sistēmas un pamatnostādnes, īpašas kontaktpersonas norīkojumu laikā un īpašus formātus, piemēram, īstermiņa norīkojumus. Jebkādas papildu izmaksas, kas ir saistītas ar cilvēku ar īpašām vajadzībām dalību, sedz 100 % apmērā;

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaisties publiska vai privāta struktūra vai starptautiskas organizācijas ar nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi.

1.  ESBD var iesaisties bezpeļņas publiskas vai privātas vienība vai starptautiskas organizācijas, piemēram, NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ar nosacījumu, ka to darbība atbilst solidaritātes darbības definīcijai šīs regulas nozīmē, ka tās ir saņēmušas kvalitātes zīmi un ka to piedāvātā darbība nav ietverta izslēgto darbību sarakstā.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās struktūras iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās vienības iesniedz, lai kļūtu par ESBD dalīborganizācijām, novērtē kompetentā ESBD īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst ESBD hartā noteiktajiem principiem un prasībām. Visas vienības, kuras būtiski maina savas darbības, par to informē kompetento īstenošanas iestādi, lai veiktu jaunu novērtējumu. Pieteikšanās un reģistrācijas procesi ir lietotājam draudzīgi. Nepieļauj administratīvo slogu. Process, kura rezultātā tiek īstenots brīvprātīgā darba elements, tiek nošķirts no procesa, kura rezultātā piešķir kvalitātes zīmi par nodarbinātības elementu, ņemot vērā katra elementa īpašos raksturlielumus.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski pārvērtē, un to var atsaukt.

3.  Novērtējuma rezultātā vienībai var piešķirt ESBD kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski un vismaz reizi divos gados pārvērtē, neradot pārmērīgu administratīvu slogu, un to var atsaukt, tiklīdz minētās vienības darbības vairs neatbilst ESBD hartā formulētajiem principiem un kritērijiem. Tomēr to var piešķirt no jauna pēc tam, kad ir veikts nākamais novērtējums. Vienību pārvērtējuma iznākums ir uzskatāms par daļu no šīs regulas 15. pantā minētās uzraudzības un novērtēšanas un jo īpaši par daļu no progresa ziņojuma, ko Komisijai ir jāpublisko 2020. gadā.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Visām struktūrām, kas ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, piešķir piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un ļauj vērsties pie reģistrētām personām ar solidaritātes darbību piedāvājumiem.

4.  Visām vienībām, kas ir saņēmušas ESBD kvalitātes zīmi, piešķir piekļuvi ESBD un ļauj vērsties pie reģistrētām personām ar solidaritātes darbību piedāvājumiem. Komisija vienībām, kas vēlas nodrošināt brīvprātīgā darba norīkojumus, un vienībām, kas vēlas nodrošināt darba un stažēšanās norīkojumus, izstrādā atsevišķas akreditācijas procedūras ar atšķirīgiem vērtēšanas kritērijiem, atļaujot piedāvāt tikai tās programmas daļas, par kurām tās ir akreditētas;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

13. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Visos pieteikšanās un akreditācijas posmos administratīvais slogs ir pēc iespējas mazāks, lai izvairītos no neapmierinātības, papildu izmaksām vai tā, ka dalīborganizācijai pietrūkst stimula stažēšanās norīkojumu piedāvāšanā.

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

13. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b  Dalīborganizācijas, par kuru solidaritātes norīkojumiem tiek saņemts finansējums saistībā ar brīvprātīgajām darbībām, var neatkarīgi nodrošināt apmācību, kas paredzēta programmā norīkojumu sagatavošanas, atbalsta to īstenošanas laikā un turpmāko darbību veikšanas nolūkā , ciktāl tās neizvēlas uzticēt atbildību par šādu apmācību attiecīgajai valsts aģentūrai. Dalīborganizācijas saņem finansiālu atbalstu par savām apmācības sistēmām.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta valsts vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas, kas īsteno solidaritātes darbības. Regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību gadījumā dalīborganizācija izpilda priekšnosacījumu Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai, proti, iegūst kvalitātes zīmi. Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas.

ESBD finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura dalībvalstī vai citā iesaistītā valstī reģistrēta bezpeļņas valsts vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas, kas iesaistītajās valstīs īsteno solidaritātes darbības. Regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību gadījumā dalīborganizācija izpilda priekšnosacījumu ESBD finansējuma saņemšanai, proti, iegūst kvalitātes zīmi. Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto projektu gadījumā ESBD dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas ar noteikumu, ka kompetentās īstenošanas struktūras veic līdzvērtīgu kvalitātes kontroli;

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm regulāri pārrauga Eiropas Solidaritātes korpusa darbību virzībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un iesaistītajām valstīm, izpildaģentūrām, dalīborganizācijām un nosūtīšanas organizācijām, kā arī Savienības un valstu ieinteresētajām personām, piemēram, jauniešu organizācijām, regulāri un efektīvi uzrauga ESBD darbību virzībā uz mērķu sasniegšanu. Šajā sakarībā būtu jāizveido īpaša programmas uzraudzības komiteja. Programmas uzraudzības komitejā ir pārstāvji no Komisijas, dalībvalstīm, citām valstīm, kas piedalās programmā, izpildaģentūrām un dalīborganizācijām, kā arī Savienības un valstu ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Konkrēto mērķu īstenošanas progresu novērtē, izmantojot rādītājus, piemēram:

2.   Konkrēto mērķu īstenošanas progresu novērtē, izmantojot kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopumu, piemēram:

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)   brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

(a)   kvalitatīvu brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku skaitu un profilu valsts, vecuma un dzimuma griezumā (pārrobežu un iekšzemes norīkojumi);

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  to dalībnieku skaitu, kuri uzskata, ka ir uzlabojuši savas zināšanas, prasmes un kompetences;

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  projekta mērķu sasniegšanas rādītāju attiecībā uz noteikto kopienas vajadzību apmierināšanu;

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)   solidaritātes projektu dalībnieku skaitu;

(d)  kvalitatīvu solidaritātes projektu dalībnieku skaitu un profilu valsts, vecuma un dzimuma griezumā;

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  to dalībnieku skaitu, kuri uzskata, ka ir ieguvuši prasmes, kompetences un zināšanas personīgajai, izglītības, sociālajai, pilsoniskajai izaugsmei, tostarp attiecībā uz Eiropas pilsonību, un profesionālajai attīstībai, valsts, vecuma un dzimuma griezumā;

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  dalībnieku ar īpašām vajadzībām vai jauniešu ar ierobežotām iespējām skaitu;

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  to dalībnieku skaitu, kuri ir saņēmuši sertifikātu, piemēram, Eiropas jaunatnes apliecību, vai cita veida oficiālas atzīšanas dokumentu par līdzdalību ESBD;

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)   bijušo dalībnieku nodarbinātības īpatsvaru;

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec)   to dalībnieku procentuālo daļu valsts, vecuma un dzimuma griezumā, kuri ir darījuši zināmu, ka vēlas arī turpmāk iesaistīties solidaritātes pasākumos (e...) solidaritātes projektu skaitu;

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ed apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ed)   to organizāciju skaitu, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme un kuru solidaritātes pasākumiem ir piešķirts finansējums saskaņā ar ESBD regulējumu valsts griezumā;

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ee apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ee)  visas procedūras kvalitāti un efektivitāti, proti, administratīvā sloga līmeni dalībniekiem un dalīborganizācijām;

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ef apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ef)  dalībnieku un dalīborganizāciju kopējo apmierinātības līmeni attiecībā uz ESBD norīkojumu kvalitāti, apmācību, atbalstu valodas apguvē, administratīvo atbalstu, apdrošināšanu un atbalstu pēc norīkojuma.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – eg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eg)  kvalitātes marķējuma piešķiršanā un piešķiršanas atkārtotā novērtēšanā izmantoto procedūru un kritēriju efektivitāti un lietderību;

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – eh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eh)  norīkojuma kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz palīdzību un pasākumiem, ar kuriem turpmāk apseko dalībniekus;

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ei apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ei)  solidaritātes darbību rezultātu kvalitāti un ietekmi;

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ej apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ej)  to īpašo pasākumu efektivitāti, kuri ir pieņemti, lai veicinātu un garantētu sociālo iekļautību un vienlīdzīgas piekļuves nosacījumus dalībniekiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu dalībai;

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija sagatavo detalizētu programmu šīs regulas rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

Līdz...* Komisija sagatavo detalizētu programmu šīs regulas rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

 

_______________

 

* Šīs regulas spēkā stāšanās datums.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija 2020. gadā publicē ziņojumu, izvērtējot progresu, kas panākts virzībā uz rezultātu sasniegšanu, tostarp mērķi līdz 2020. gadam Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāt iespējas 100 000 jauniešiem (aptverot visus norīkojumus un projektus, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā).

3.  Komisija 2019. gadā publicē ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem un programmas īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, izvērtējot progresu, kas panākts virzībā uz rezultātu sasniegšanu, tostarp mērķi līdz 2020. gadam ESBD ietvaros piedāvāt iespējas 100 000 jauniešiem (aptverot visus norīkojumus un projektus, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā), kā arī programmas izmaksu lietderību, un to iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Stažēšanās norīkojumu kvalitāti novērtē, izmantojot kopīgus uzraudzības standartus visās iesaistītajās valstīs, lai varētu sasniegt kopīgu īstenošanas kvalitātes līmeni. Dalīborganizācijas palīdz izstrādāt kvalitātes standartu kopumu.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Četrus gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma Komisija veic šīs regulas neatkarīgu izvērtējumu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei. Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi.

4.  Komisija veic šīs regulas neatkarīgu ex post izvērtējumu, lai novērtētu programmas efektivitāti, lietderību un ietekmi salīdzinājumā ar programmas mērķiem, un ne vēlāk kā 2021. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi, tostarp ieteikumi attiecībā uz programmas nākotni. Novērtējuma tapšanas gaitā Komisija nodrošina regulāru apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībniekiem, dalīborganizācijām un attiecīgajām vietējām kopienām. Novērtēšanas rezultātus izmanto kā atgriezenisko saiti turpmākajā programmas izstrādē un resursu piešķiršanas priekšlikumos.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm nodrošina informācijas izplatīšanu, publicitāti un pēcpārbaudi attiecībā uz visām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros atbalstītajām darbībām.

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm un Savienības līmeņa tīkliem, kuri attiecas uz ESBD darbību, nodrošina informācijas izplatīšanu, publicitāti un pēcpārbaudi attiecībā uz visām ESBD ietvaros atbalstītajām darbībām, jo īpaši, izmantojot IKT risinājumus, piemēram, visās Savienības oficiālajās valodās pieejamu portālu, sevišķi uzsverot vienlīdzīgas iespējas un pieejamību.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šīs regulas 20. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu politiku, lai efektīvā veidā izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kurus atbalsta to pārvaldīto pasākumu ietvaros, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Eiropas Solidaritātes korpusu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un to rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par to valstī īstenotajām iniciatīvām.

2.  Šīs regulas 20. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu politiku, lai efektīvā veidā, aptverot arī attālus apgabalus, izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kurus atbalsta to pārvaldīto pasākumu ietvaros, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par ESBD, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un to rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par to valstī īstenotajām iniciatīvām.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saziņas pasākumi arī sniedz ieguldījumu korporatīvajā komunikācijā par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi.

3.  Saziņas pasākumi arī sniedz ieguldījumu korporatīvajā komunikācijā par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi un ir uzskatāmas par Savienības pievienotās vērtības un atpazīstamības faktoru.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

16. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Valsts aģentūras sadarbojas ar specializētiem jauniešu informācijas dienestiem, kas informē, uzrunā, vada un atbalsta jauniešus, jo īpaši tos jauniešus, kas nāk no nelabvēlīgas vides, lai nodrošinātu saskaņotu un daudzveidīgu informācijas izplatīšanu un veiktu informatīvus pasākumus.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra — EACEA — Savienības līmenī;

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Valsts iestāde norīko neatkarīgu revīzijas iestāde. Neatkarīga revīzijas iestāde sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo vadības deklarāciju, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā.

1.  Valsts iestāde saskaņā ar pārredzamības principu norīko neatkarīgu revīzijas iestādi. Neatkarīga revīzijas iestāde sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo vadības deklarāciju, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

19.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

19.a pants

 

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

 

1.   Savienības līmenī Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ir atbildīga par visiem Savienības vai starptautisku organizāciju iesniegtu un šīs regulas 7. pantā uzskaitītu ESBD projektu un darbību dotēšanas posmiem.

 

2.   Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ir arī atbildīga par Savienības vai starptautisku organizāciju akreditāciju un uzraudzību.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valstu aģentūras, kas to attiecīgajās valstīs ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valstu aģentūras Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros.

Visās valstīs, kas piedalās ESBD darbā, valstu aģentūras, kas to attiecīgajās valstīs ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valstu aģentūras ESBD ietvaros. EURES tīkla organizācijas, kas ir minētas Regulas (ES) 2016/589 7. pantā, palīdz šīm valstu aģentūrām pārvaldīt solidaritātes darbības, kas izpaužas kā stažēšanās un darbvietu norīkojumi, un īstenot attiecīgos kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumus ESBD ietvaros.

 

_______________

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1288/2013 28. panta 3. punktu, valsts aģentūra arī atbild par visu 24. pantā minētajos īstenošanas aktos uzskaitīto Eiropas Solidaritātes korpusa darbību projektu cikla posmu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) un vi) punktu un saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/201234 44. pantu.

2.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1288/2013 28. panta 3. punktu, valsts aģentūra arī atbild par visu 24. pantā minētajos īstenošanas aktos uzskaitīto ESBD darbību projektu cikla posmu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) un vi) punktu un saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/201234 44. pantu. Komisija valstu aģentūrām sniedz konkrētu apmācību un norādījumus, lai tās varētu pienācīgi īstenot projektu visā tā darbības laikā un novērst visus šķēršļus, ar ko personas un organizācijas varētu saskarties.

__________________

__________________

34 Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

34 Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nosaka valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts aģentūra pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus;

(a)  nosaka valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts aģentūra pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus, ņemot vērā vienkāršošanas prasības un līdz ar to dalīborganizācijām neuzliekot nekādu papildu slogu;

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  nosaka gada prioritātes;

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  apspriežas ar valstu aģentūrām, lai izveidotu procedūras, instrumentus un rīkus, nodrošinot pienācīgus resursus pārvaldības maksām;

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

21. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu visās iesaistītajās valstīs.

7.  Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, piedaloties dalīborganizācijām un nosūtīšanas organizācijām, kā arī ESBD darbībās iesaistītām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, piemēram, jaunatnes organizācijām, lai nodrošinātu saskaņotu ESBD īstenošanu visās iesaistītajās valstīs. Komisija aicina apmeklēt minētās sanāksmes visus pastāvošos Savienības līmeņa tīklus, kas ir saistīti ar ESBD ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu, Eiropas Brīvprātīgo centru (CEV), Eiropas Jaunatnes forumu (EJF) un citas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp tīklus, kas pārstāv darba ņēmējus un arodbiedrības.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Valsts aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Solidaritātes korpusa darbību, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai, īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju primāro pārbaužu veikšanu. Minētās pārbaudes sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstoši piemērojamām Savienības normām.

3.  Valsts aģentūras un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ir atbildīgas par ESBD darbību, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai, īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju primāro pārbaužu veikšanu. Minētās pārbaudes ir samērīgas un atbilstīgas un sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstoši piemērojamām Savienības normām, ņemot vērā vienkāršošanas prasības un tāpēc dalīborganizācijām neuzliekot nekādu papildu slogu. Turklāt, lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk izmanto vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai īstenotu šo regulu, Komisija pieņem darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus. Katra darba programmā nodrošina, ka 3. un 4. pantā noteiktie vispārējie un konkrētie mērķi katru gadu tiek konsekventi īstenoti, un norāda paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un tās kopējo summu. Darba programmās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katrai darbībai, un uz valstu aģentūru pārvaldītajām darbībām paredzēto līdzekļu sadalījumu starp iesaistītajām valstīm, kā arī aptuveno īstenošanas grafiku.

1.  Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu par darba programmu pieņemšanu. Katra darba programmā nodrošina, ka 3. un 4. pantā noteiktie vispārējie un konkrētie mērķi katru gadu tiek konsekventi īstenoti, un norāda paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un tās kopējo summu. Darba programmās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, tostarp kopīgās, pārrobežu līmenī īstenojamās darbības, norādi uz naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katrai darbībai, un uz valstu aģentūru pārvaldītajām darbībām paredzēto līdzekļu sadalījumu starp iesaistītajām valstīm, kā arī aptuveno īstenošanas grafiku.

Pamatojums

Ar Parlamentu un Padomi būtu jāapspriežas par šīs regulas īstenošanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Divus gadus pēc tam, kad Komisija īr īstenojusi šo regulu, izmantojot darba programmas, ESBD rezultātu rādītāji tiek iesniegti turpmākai izskatīšanai Padomē un Parlamentā, lai novērtētu paredzēto mērķu un darbību attiecīgo iekļaušanu oficiālā jaunatnes politikas sistēmā, kas ir jāievieš pēc 2020. gada.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.

svītrots

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25. pants

svītrots

Komiteju procedūra

 

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 36. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Pamatojums

Ar Parlamentu un Padomi būtu jāapspriežas par šīs regulas īstenošanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

25.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

25.a pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.   Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.   Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

27. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1293/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1293/2013 4. pantā pievieno šādu daļu:

 

“3. “Lai finansētu projektus 17. panta 4. punkta nozīmē, ko īsteno Eiropas Solidaritātes korpuss saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX un kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās prioritārajās jomā 9. un 13. panta izpratnē, piešķir ne vairāk kā EUR 3 000 000 pašreizējās cenās no Vides apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai, un ne vairāk kā EUR 1 500 000 pašreizējās cenās no Klimata pasākumu apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai. Šo piešķīrumu veic tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1293/2013 noteiktās konkrētās prasības. ”

 

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

28. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1303/2013

 

Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:

 

1.  Direktīvas 58. panta 1. punktu groza šādi:

 

(a)  pirmo daļu aizstāj ar šādu:

 

“Pēc Komisijas iniciatīvas ar ESI fondiem var atbalstīt sagatavošanās, uzraudzības, administratīvā un tehniskās palīdzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, kā arī atbalsta pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, kā minēts trešajā daļā, tiktāl, ciktāl šo darbību mērķis ir ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.”;

 

(b)  trešajai daļai pievieno šādu m) apakšpunktu:

 

“m) darbības, kuras finansē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX par Eiropas Solidaritātes korpusu, lai veicināt jauniešu personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, kā arī viņu nodarbinātību un veicinātu viņu pāreju uz darba tirgu.”

 

2.  Regulas 91. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

 

“EUR 35 000 000 pašreizējās cenās no summas, kas pēc Komisijas iniciatīvas ir paredzēta tehniskajai palīdzībai, piešķir Eiropas Solidaritātes korpusam tā darbību atbalstīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2017/XXX 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

29. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1305/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punktā pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

 

“ELFLA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX ar EUR 1 800 000 pašreizējās cenās var finansēt arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenotās darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs lauku attīstības jomā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktās īpašās prasības.”

 

Pamatojums

Eiropas Solidaritātes korpuss nedrīkstētu apdraudēt citu ES programmu darbību, un tam galvenokārt būtu jākoncentrējas uz jauniešiem un brīvprātīgajiem programmas „Erasmus +“ ietvaros (piezīme: šis grozījums liktu svītrot 27.–31. pantu).

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

30. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1306/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantā pievieno šādu j) apakšpunktu:

 

“j) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īstenotas Eiropas Solidaritātes korpusa darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, un īpaši darbības, kas ir minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punkta otrajā daļā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

31. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

svītrots

Grozījums Lēmumā Nr. 1313/2013/ES

 

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 19. panta 1. punktā pēc otrās daļas pievieno šādu daļu:

 

“No 3. izdevumu kategorijas “Drošība un pilsoniskums” nodrošināto finansējumu EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās piešķir darbībām, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īsteno Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros un kuras sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs civilās aizsardzības jomā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Lēmumā Nr. 1313/2013/ES noteiktās īpašās prasības.”

 

(1)

(2)

(3)


PASKAIDROJUMS

Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK) ir vērtīga Eiropas Komisijas iniciatīva saliedētības stiprināšanai Eiropā. Vajadzība ir aktuālāka nekā jebkad agrāk: ilgstošs jauniešu bezdarbs, valūtas krīze vai pieaugošais eiroskepticisms rada nepieciešamību pēc plašākas iesaistīšanās un solidaritātes Eiropas līmenī. Lai šīs problēmas risinātu ilgtspējīgā veidā un veicinātu solidaritāti, cik drīz vien iespējams, ESK galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas nākotnei — jaunatnei. Komisijas piedāvātajā programmas priekšlikumā līdztekus paplašinātam “Eiropas Brīvprātīgo dienestam” (EVS) tiek paredzēta arī nodarbinātības joma, kas skar darbvietas un prakses vietas solidaritātes sektorā.

Es kā referente aicinu svītrot no programmas nodarbinātības sadaļu, lai nodrošinātu sekmīgu ESK, novērstu kvalitātes zudumus struktūrās un nostiprinātu visa brīvprātīgo darba vērtību kopumā. Tā kā to punktu grozīšana, kas attiecas uz nodarbinātības sadaļu, ir Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) ekskluzīvā kompetencē, šajā jautājumā es ceru uz konstruktīvu sadarbību ar kolēģiem no EMPL.

Komisijas priekšlikums daudzviet joprojām nav skaidrs, un tas, ņemot vērā mērķa definīciju un šo divu sadaļu robežas, satur risku gan individuālajiem dalībniekiem, gan visas programmas kvalitātei kopumā.

Es izvēlējos programmas priekšplānā izvirzīt solidaritātes ideju. ESK nav jābūt tai programmai, kas galvenokārt veicina nodarbinātību, un nepavisam tai nav jābūt atbildei uz jauniešu bezdarbu. Šim nolūkam jau pastāv tādas iniciatīvas kā „Garantija jauniešiem” vai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, ko uzsāka tiešai šim mērķim. Tās ir jāizvērš, nevis jāmazina to vērtība ar papildu programmu.

Neatkarīgi no tā rodas vispārīgs jautājums, vai darbs uz peļņu vērstā uzņēmumā ir apvienojams ar solidaritātes ideju. Komisijas priekšlikumā formulējumi attiecībā uz kvalitātes kontroli un attiecībā uz turpmākajām darbībām ir ļoti nenoteikti, un nodarbinātības jomā tas izraisa bīstamas nepilnības, kas kaitē dalībniekiem. ES nav vajadzīga vēl viena programma, kurā jauniešiem būtu jāaizstāj lēts darbaspēks vai pat jāpalīdz tikt galā ar kvalificētu speciālistu trūkumu (kas pastāv daudzu dalībvalstu sociālajā nozarē).

Ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai jauniešos pēc iespējas efektīvi veicinātu solidaritāti. Šeit primāram mērķim jābūt nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu iekļaušanai. Šī mērķauditorija tiek sasniegta nevis tiešsaistes portālos, bet gan tiešā saziņā. Tas prasa aktīvu līdzdalību no to iestāžu un organizāciju puses, kas nodarbojas ar brīvprātīgā darba rīkošanu. Šo mērķa grupu var sasniegt, tikai veidojot attiecības individuālā līmenī. Tāpēc es aicinu mērķtiecīgi atbalstīt uzraudzības struktūras un elastīgi pielāgotas darbības vietas, kas nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem ļauj gūt pieredzi brīvprātīgo darbībā. Šajā sakarībā es arī iestājos par elastību attiecībā uz brīvprātīgo darbu, lai arī alternatīva dzīvesveida modeļi būtu saderīgi ar ESK un tādējādi programma varētu iegūt jaunas mērķauditorijas.

Visbeidzot nodarbinātības sadaļas svītrošana sniedz lielāku skaidrību attiecībā uz īstenošanu. Tā kā jaunatnes politikai ir cits loģiskais pamatojums nekā nodarbinātības politikai, arī šeit nedrīkst sajaukt kopā valstu īstenošanas struktūras. Pašlaik valstu aģentūras jaunatnes politikas jomā nav paredzētas tam, lai risinātu nodarbinātības politikas jautājumus.

Vēl viens risks, ko rada nodarbinātības un brīvprātīgo darba apvienošana zem kopīga programmas nosaukuma, ir no tās izrietošā brīvprātīgo darba devalvācija. Pastāv liela varbūtība, ka motivēts jaunietis dos priekšroku tādam piedāvājumam, kas paredz atlīdzību, salīdzinājumā piedāvājumu bez atlīdzības. Brīvprātīgais darbs automātiski kļūtu par sekundāras nozīmes darbību, lai gan tas veido solidaritātes jomas pamatu. Nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt Eiropas Brīvprātīgo dienesta kvalitātes zīmi.

Svītrojot nodarbinātības sadaļu, būs iespējamas veidot plašāku un dziļāku Eiropas brīvprātīgā darba programmu Eiropas līmenī, kura, liekot spēcīgāku uzsvaru uz integrāciju, var veicināt Eiropā patiesu solidaritāti. Lai šā mērķa izpildi varētu ilgtermiņā nodrošināt, ir jāpalielina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā pieejamie finanšu resursi. Tikai ar atbilstīgiem jauniem finanšu resursiem šī programma var izaugt no iepriekšējās programmas un kļūt par vadošo tēlu Eiropas jaunatnes politikas jomā.

Šajā sakarībā es vēlētos ierosināt izmaiņas nosaukumā, kurā tiktu paturēts apzīmējums „solidaritāte” kā programmas galvenais kodols, bet tomēr vajadzētu svītrot „korpusu”, kuru var pārprast un kas satur negatīvas, ar militāro jomu


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (12.1.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

(COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Brando Benifei

(*)Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvu darīja zināmu 2016. gada decembrī — pēc priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runas par stāvokli Savienībā. Visaptverošais mērķis ir gan sekmēt piederības Eiropas projektam sajūtu, popularizējot vienu no tās pamatvērtībām — solidaritāti, gan palīdzēt gados jauniem Eiropas iedzīvotājiem uzlabot savas darba ieguves izredzes, ņemot vērā to, ka aizvien pastāv neatbilstība starp jauniešu augsto bezdarba līmeni un prasmēm. Pēc tam, kad jau bija sākta tās „pirmā fāze”, Komisija uzskatīja par lietderīgu ierosināt ad hoc normatīvu regulējumu, 2017. gada 30. maijā publicējot Regulas priekšlikumu, kuru patlaban izskata Parlamenta un Padome. Regulā ir noteikts Solidaritātes korpusa juridiskais pamats un paredzēta šīs iniciatīvas budžeta un īstenošanas kārtība, kā arī ir nosprausti konkrēti mērķi un definēti pamatjēdzieni.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai ir uzdots izstrādāt atzinumu par šā priekšlikuma aspektiem, kas konkrēti attiecas uz tā saucamo „profesionālo sfēru”, jo īpaši par tekstā iekļauto „stažēšanās” un „darba” jēdziena definīciju. Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 54. noteikumu ir ekskluzīva kompetence par šīm Komisijas priekšlikuma daļām.

EMPL komitejas atzinuma sagatavotājs kopumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, tomēr viņš nepārprotami informē par tā konceptuālajiem trūkumiem un tos cenšas novērst, iesniedzot grozījumus. Viņa galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas Solidaritātes korpuss nepavērtu iespējas izkropļojumiem, proti, lai novērstu to, ka brīvprātīgie veic darbu, kurā būtu jāstrādā, saņemot atlīdzību. Ņemot to vērā, būtu jākliedē bažas par to, ka šajā tiesību aktā apmaksātu darbu aizstāj ar brīvprātīgo darbu. Šā iemesla dēļ viņš uzskata, ka brīvprātīgais darbs ir strikti jānošķir no stažēšanās un darba — arī attiecībā uz abām sadaļām piešķirto finansējumu. Tekstā ir jāpastiprina atsauces uz nodarbinātības aizsardzības garantijām, un ir konkrēti jānosauc nepieciešamība, veicot darbu un stažējoties, pilnībā ievērot dalībvalstīs spēkā esošās likumu normas, obligāti saņemt samaksu un ievērot augstākos kvalitātes standartus.

Atzinuma sagatavotājs papildus tam uzskata, ka nolūkā šajā jomā novērst ļaunprātību, iespējas strādāt brīvprātīgu darbu ir jāaprobežo tikai ar publiskām iestādēm vai bezpeļņas sfērā strādājošām dalīborganizācijām. Tādējādi, piemēram, tiktu izslēgta iespēja, kas patlaban ir paredzēta Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros, proti, ka lielās komercsabiedrības vai korporācijas pieņem darbā ES finansētos brīvprātīgā darba darītājus, kas ne tikai rada iebildumus gan no ētiskā, gan finansiālā viedokļa, bet var kļūt piedevām par nepieņemamu korporatīvās reklāmas formu. Turklāt, lai novērstu jebkādu iespējamo kaitējumu darba tirgum, regulatoriem pret solidaritātes nozari ir jāizturas ar īpašu pietāti, jo tai ir transversāls raksturs un tā ir sociāli un ekonomiski nozīmīga.

Tā vietā uz peļņas gūšanu orientētajiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesībām piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvā — un arī tikai tad, ja tie jauniešiem piedāvā apmaksātu darbu vai stažēšanos. Iespējamais šīs pieejas alternatīvais risinājums, kas joprojām nav izpētīts, varētu būt tāds, ka, ja uzņēmumu vai sociālās uzņēmējdarbības dalībnieki vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvā, tiem būtu jāizveido partnerības un jāfinansē norīkojumi darbā bezpeļņas struktūrās, kas profesionāli darbojas attiecīgajā solidaritātes jomā.

Ja tiks veikts ierosinātais pielāgojums, Eiropas Solidaritātes korpuss piedāvās jaunas iespējas gados jauniem eiropiešiem iesaistīties solidaritātes pasākumos un iegūt nozīmīgu pieredzi, strādājot uz vietas pašiem.

Atzinuma sagatavotājs vēlētos laipni aicināt Nodarbinātības komitejas locekļus savā darbā galveno vērību pievērst teksta daļām, kuras ir viennozīmīgi svarīgas no EMPL komitejas darbības viedokļa. Šāds solis būtu konstruktīvs nolūkā veicināt EMPL komitejas nostājas ātru pieņemšanu un apliecinātu pozitīvu un lojālu sadarbību ar Kultūras un izglītības komiteju un tās referenta darba nozīmību.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte starp tās iedzīvotājiem un dalībvalstīm. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.

(1)  Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte starp tās iedzīvotājiem un dalībvalstīm. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti. Solidaritātes princips ir nostiprināts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā17 tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un tika paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, lai jauniešiem radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībai, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi “iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi”.

(2)  2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un tika paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, lai jauniešiem visā Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības dzīvē, apliecināt solidaritāti, vienlaikus papildus tam pilnveidojot savas neformālās un ikdienējās prasmes, un tādējādi iegūt praktisku pieredzi, veicot kopienas mēroga darbības, un arī neatsveramu cilvēcisko pieredzi.

__________________

__________________

Stāvoklis Savienībā — 2016. gads: 17Ceļā uz labāku Eiropu — Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv, IP/16/3042 (http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-4360_lv.htm).

Stāvoklis Savienībā — 2016. gads: 17Ceļā uz labāku Eiropu — Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv, IP/16/3042 (http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-4360_lv.htm).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas Savienībai un dalībvalstīm principā būtu jāapņemas izstrādāt pamatnosacījumu, kas iesaistīšanos Eiropas Solidaritātes korpusā padarītu, cik vien iespējams, pievilcīgu.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”18 uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Paziņojums iezīmēja Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas. Šo darbību ietvaros, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā.

(3)  Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”18 uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālās un vietējās varas un nevalstisko dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Paziņojums iezīmēja Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas. Šo darbību ietvaros, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā.

__________________

__________________

18 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final, 7.12.2016.

18 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final, 7.12.2016.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus iegūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīs darbības atbalstītu arī jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas sabiedrību ietekmētu labvēlīgi, vienlaikus ļaujot viņiem arī visupirms apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām un līdztekus tam iegūt noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savas prasmes un vairojot profesionālo potenciālu, kuru viņi pēc tam var izmantot darba vidē. Šīs darbības atbalstītu arī jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos.

(5)  Jauniešiem piedāvājot solidaritātes darbības, būtu jāpalīdz reaģēt uz neapmierinātām sabiedrības vajadzībām un problēmām, kā arī sekmēt kopienu un pilsoniskās apziņas stiprināšanu un apmierināt dalībnieku personīgās un profesionālās izaugsmes vajadzības. Solidaritātes darbībām vajadzētu būt ļoti kvalitatīvām un praksē pieejamām visiem jauniešiem, piedāvājot viņiem iespēju iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci un saņemt atzinību par saviem pūliņiem, un tās ir jāīsteno drošos un veselību saudzējošos apstākļos. Īpaši būtu jācenšas nodrošināt piedāvāto solidaritātes darbību reālu visiekļautību un pieejamību, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuru iespējas ir ierobežotas, un sevišķi — attiecībā uz jauniešiem ar invaliditāti. Solidaritātes darbības nedrīkst nedz aizstāt uzņēmumu sociālās atbildības politikas virzienus, nedz negatīvi ietekmēt šā brīža darbvietas vai stažēšanos.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būtu jābūt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekŗocībām un sinerģiju. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi19, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

(6)  Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu galveno kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām, kuras veic jaunieši. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā vajadzētu būt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekšrocībām un sinerģijai, un tas nedrīkstētu apdraudēt patlaban solidaritātes jomā īstenoto attiecīgo programmu finansējumu. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai atbalstītu jauniešus, viņiem meklējot brīvprātīgā darba iespējas, un darbs, kas tiek veikts, lai atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot viņiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu, Eiropas Jaunatnes forumu (EJF), Eiropas Brīvprātīgo centru (EBC) un citām attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem. Būtu jāizveido partnerības ar Eiropas tīkliem, kas specializējas tādu atsevišķu steidzamu sociālo problēmu risināšanā, kuras dalībvalstis risina nepietiekami, piemēram, galēja nabadzība, bezpajumtniecība, romu kopienu pārstāvju nabadzība un patvēruma meklētāju atstumtība. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

__________________

 

19Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

 

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem. Pēc tam, kad atbalsta saņēmēji būs ieguvuši derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, viņiem būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem. Pēc tam, kad dalīborganizācijas būs ieguvušas derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, tām būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīm iespējām būtu jāsniedz ieguldījums viņu personīgās, sociālās, ar izglītības ieguvi saistītās, profesionālās un pilsoniskās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpusam arī būtu jāatbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklu veidošanas darbības, kā arī pasākumi atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai.

(8)  Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Īstenojot šīs iespējas, būtu jāpalīdz reaģēt uz neapmierinātām sociālām vajadzībām un jādod ieguldījums kopienu stiprināšanā un jauniešu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpusam arī būtu jāatbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumi atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Piedevām tam būtu jādod ieguldījums to pašreizējo organizāciju atbalstīšanā un stiprināšanā, kas veic solidaritātes darbības.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Tā kā norāde uz darbu Eiropas Solidaritātes korpusā personas dzīves aprakstā ir uzskatāma par priekšrocību un tai būtu jāpalīdz paātrināt un atvieglot Eiropas jauniešu integrācijua darba tirgū.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Brīvprātīgās darbības sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajām darbībām nebūtu negatīvi jāietekmē iespējamais vai esošais apmaksātais darbs, un tās nebūtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājējām. Lai nodrošinātu nepārtrauktību saistībā ar ES līmenī atbalstītajām brīvprātīgajām darbībām, Eiropas Solidaritātes korpusam, izmantojot pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumus, būtu jāatbalsta Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas ietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā. Citas Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas neietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā, būtu jāturpina atbalstīt, izmantojot programmu, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) Regulā Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”20. Attiecībā uz saistīto tiesību aktu interpretāciju Savienības līmenī gan pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumi Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, gan brīvprātīgās darbības, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, būtu jāuzskata par līdzvērtīgām Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros veiktajām darbībām.

(9)  Brīvprātīgās darbības sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Tomēr, ņemot vērā ar solidaritāti saistīto darbību transversālo raksturu, šajās darbībās iespējami iesaistīto struktūru un organizāciju atšķirīgo statusu un solidaritātes sektora sociāli ekonomisko nozīmi Eiropas Savienībā, šajā regulā būtu jāparedz normas, ar kurām nodrošina to, lai brīvprātīgās darbības negatīvi neietekmētu iespējamo vai esošo apmaksāto darbu un lai tās nekad netiktu uzskatītas vai praksē īstenotas kā apmaksāta darba aizstājējas. Šā iemesla dēļ solidaritātes norīkojumi veikt brīvprātīgo darbu saskaņā ar šo regulu būtu jāpiedāvā tikai no tādu publisko struktūru vai dalīborganizāciju puses, kas darbojas bezpeļņas nozarē, un šie piedāvājumi būtu jāaprobežo ar minētajām institūcijām. Lai nodrošinātu nepārtrauktību saistībā ar Savienības līmenī atbalstītajām brīvprātīgajām darbībām, Eiropas Solidaritātes korpusam, izmantojot pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumus, būtu jāatbalsta Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas ietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā. Citas Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas neietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā, būtu jāturpina atbalstīt, izmantojot programmu, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) Regulā Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”20. Attiecībā uz saistīto tiesību aktu interpretāciju Savienības līmenī gan pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumi Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, gan brīvprātīgās darbības, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, būtu jāuzskata par līdzvērtīgām Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros veiktajām darbībām.

__________________

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.)

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Stažēšanās un darbvietas ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var sniegt iespēju spert pirmos soļus darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, tajā pašā laikā atvieglojot to pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors viņu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Dalīborganizācijām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāto stažēšanās norīkojumu dalībniekiem būtu jāmaksā atalgojums un jāievēro Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu paredzētie kvalitātes principi21. Piedāvātajām stažēšanās un darba iespējām būtu jābūt jauniešu atspēriena punktam iekļuvei darba tirgū, tāpēc šīs iespējas būtu jāpapildina ar atbilstošu atbalstu pēc norīkojuma beigām. Stažēšanās un darba norīkojumi būtu jāatbalsta attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem, jo īpaši valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un tirdzniecības kamerām. Tām kā dalīborganizācijām būtu jāspēj pieteikties finansējuma saņemšanai, izmantojot kompetento Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūru, lai veiktu starpnieka funkciju starp jaunajiem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darba norīkojumus solidaritātes nozarēs.

(10)  Eiropas Solidaritātes korpusam papildus tam ar solidaritāti saistītās jomās būtu jānodrošina stažēšanās un darbvietu pamatnosacījumi, lai palīdzētu panākt sociālo, ekonomisko un pilsonisko kohēziju. Stažēšanās un darbvietas ir gan finansiālā, gan organizatoriskā ziņā precīzi jānodala no brīvprātīgā darba, jo tās jauniešiem var sniegt atšķirīgas un papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū un var vairot viņu izredzes tajā un uzlabot karjeras perspektīvu, vienlaikus dodot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Stažēšanās un norīkojuma darbu nedrīkst uzskatīt par īsto darbvietu aizstājējām. Apmaksātu stažēšanos un norīkojuma darbu tomēr var uzskatīt par pamudinājuma faktoru nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām piedalīties ar solidaritāti saistītās darbībās, kurās līdzdarboties viņi pretējā gadījumā nevarētu. Stažēšanās norīkojumi var atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir galvenais viņu ilgtspējīgas integrācijas darba tirgū nodrošināšanas nosacījums. Dalīborganizācijām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāto stažēšanās norīkojumu dalībniekiem būtu vienmēr jāmaksā atalgojums un būtu jāievēro Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu21 paredzētie kvalitātes principi. Turklāt stažēšanās norīkojumi būtu jānošķir no brīvprātīgā darba un būtu jāīsteno, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem, kurus stažēšanās sākumā noslēdz stažieris un dalīborganizācija. Šādos rakstiskos līgumos būtu jāatrunā izglītības un apmācības mērķi, darba apstākļi un stažēšanās ilgums, stažiera atalgojums un tiesību aktos un/vai koplīgumos paredzētās pušu tiesības un pienākumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā stažēšanās notiek. Piedāvātajiem stažēšanās norīkojumiem vajadzētu jauniešiem kalpot par atspēriena punktu iekļuvei darba tirgū, taču tie nedrīkstētu aizstāt darbvietas. Stažēšanās norīkojumiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā, taču tiem ir jābūt pietiekami ilgiem, kā tas ir definēts šajā regulā. Darba norīkojumu pamatā vajadzētu būt rakstiskam līgumam, un tajā būtu jāievēro visi tiesību aktos un/vai koplīgumos paredzētie noteikumi un nosacījumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā darbs tiek veikts. Finanšu atbalsts, ko sniedz dalīborganizācijām, kuras piedāvā darba norīkojumus, nedrīkstētu būt ilgāks par divpadsmit mēnešiem. Stažēšanās un darbvietas finansējuma un raksturiezīmju ziņā būtu precīzi jānodala no brīvprātīgā darba darbībām, un tāpēc tās attiecībā uz dalībnieku dalību Eiropas Solidaritātes korpusā būtu jāpapildina ar atbilstošu sagatavošanās darbu, apmācību darba vietā un atbalstu pēc norīkojuma beigām. Stažēšanās un darba norīkojumi būtu jāatbalsta attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem, jo īpaši valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un tirdzniecības kamerām. Tām kā dalīborganizācijām būtu jāspēj pieteikties finansējuma saņemšanai, izmantojot kompetento Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūru, lai veiktu starpnieka funkciju starp jaunajiem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darba norīkojumus solidaritātes nozarēs.

__________________

__________________

21 Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

21 Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus to vietējām kopienām. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja izmēģināt idejas, sniedzot atbalstu jauniešiem, lai viņi paši varētu būt solidaritātes darbību virzītāji. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus pievērsties pašnodarbinātībai vai izveidot NVO, apvienības un citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

(11)  Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja ilgtspējīgā veidā izstrādāt inovatīvus risinājumus, sniedzot atbalstu jauniešiem, lai viņi paši varētu būt solidaritātes darbību virzītāji. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, kas var izpausties dažādos veidos, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus iesaistīties uzņēmējdarbībā un sociālajā uzņēmējdarbībā vai izveidot NVO, apvienības un citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās, un aizvien vairāk līdzdarboties apvienību darbībās. Jauniešiem un jaunatnes un studentu organizācijām būtu jāsniedz nepieciešamais atbalsts, lai nodrošinātu iniciatīvu efektīvu attīstību. Sniedzot atbalstu pēc norīkojuma beigām, varētu sniegt arī atbalstu un padomu dalībniekiem, kas ir ieinteresēti apvienību, kooperatīvu, sociālo uzņēmumu, jaunatnes organizāciju un kopienu centru izveidē un vadīšanā. Šādā atbalstā varētu iekļaut priekšizpēti, juridiskās formas izvēli, uzņēmējdarbības plāna izstrādi, padomdošanu finanšu un nodokļu jomā, riska novērtējumu, konsultācijas par saziņu, popularizēšanu un tirgzinības pasākumiem.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūtas kā daļai no personu un struktūru kopienas, kas ir apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tajā pašā laikā dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt kvalitatīvus norīkojumus arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāatbalsta tīklu veidošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju līdzdalību šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgu prakšu un pieredzes apmaiņu. Šīm darbībām arī būtu jāveicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošana par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošana.

(12)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūtas kā daļai no personu un struktūru kopienas, kas ir apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tajā pašā laikā dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt kvalitatīvus norīkojumus arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāatbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu spējas un dalīborganizāciju līdzdalību šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgu prakšu un pieredzes apmaiņu. Šīm darbībām arī būtu jāveicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošana par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošana.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta norīkojumu un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetences atzīšanu.

(13)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta norīkojumu un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem pienācīgas tiešsaistes un klātienes apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pirms un pēc norīkojuma beigām. Šis atbalsts būtu jāizstrādā sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izmantotu viņu zinātību šajā jomā. Sniedzot atbalstu pēc norīkojuma beigām, par prioritāti būtu jāuzskata arī dalībnieku ilgstoša pilsoniskā iesaistīšanās savas kopienas dzīvē, palīdzot viņiem atrast vietējās organizācijas vai projektus, kuros viņi varētu iesaistīties periodā pēc norīkojuma.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa norīkojumu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē norīkojuma mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu22.

(14)  Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa norīkojumu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka, jādokumentē, jānovērtē un ar sertifikātu jāapliecina norīkojuma mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu22. Šis process būtu jāsekmē Eiropas Komisijai, kura šim nolūkam publicēja Eiropas pamatnostādnes par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un Eiropas pārskatu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

__________________

__________________

22 Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

22 Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Būtu jāievieš kvalitātes zīme, lai nodrošinātu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai būtu jābūt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršana.

(15)  Gan attiecībā uz brīvprātīgo darbu, gan stažēšanos, gan darbu sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāievieš kvalitātes zīme un uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai vajadzētu būt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršana. Izmantojot kvalitātes zīmes, būtu jānodrošina, lai Eiropas Solidaritātes korpuss neaizstātu īstās darbvietas vai stažēšanos. Process, kura rezultātā piešķir kvalitātes zīmi, nedrīkstētu radīt papildu birokrātisko slogu, kas organizācijas, jo īpaši privātos uzņēmumus, kas nodrošina nodarbinātības elementu, atturētu no ieguldījuma sniegšanas Eiropas Solidaritātes korpusa darbībā. Piešķirot kvalitātes zīmi, papildus tam būtu jāgarantē tas, ka dalīborganizācijas ievēro tās ex-ante nosacījumus par sociālo iekļautību un jo īpaši tās ieguldījumu prioritāti attiecībā uz pāreju no veselības un sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus sniedz iestāde, uz sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus sniedz kopienas ietvaros, un kuri ir izklāstīti Kopīgo noteikumu regulā, ar kuru reglamentē Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai novērstu to, ka ES finansējumu var izmantot, lai atbalstītu (pat netieši) veselības un sociālās infrastruktūras segregāciju.

Pamatojums

Eiropas Savienība kopš 2013. gada ir pakāpeniski pārgājusi uz veselības pakalpojumu deinstitucionalizāciju, proti, procesu, ar kuru ilgstošu uzturēšanos psihiatriskā klīnikā aizstāj ar mazāk izolējošiem garīgās veselības nodrošināšanas pakalpojumiem, paredzot ex-ante nosacījumus attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, saskaņā ar kuriem šo fondu finansējumu nevar piešķirt institucionāliem veselības pakalpojumiem. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāparedz šādas pašas normas.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai garantētu vienkāršu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam un gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, tostarp reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklu veidošanas darbībām un virtuālai saziņai, apmācībai tiešsaistē, valodas atbalstam un palīdzībai pēc norīkojuma beigām, kā arī piekļuvei citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē.

(17)  Visās ES oficiālajās valodās izveidotais Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai garantētu vienkāršu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam un gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, tostarp reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklošanas darbībām un virtuālai saziņai, informēšanai par pastāvošajiem solidaritātes norīkojumiem vai projektiem un par dalīborganizācijām, sociāliem partneriem, attiecīgajiem Savienības un dalībvalstu kontaktpunktiem, apmācībai tiešsaistē, valodas atbalstam un palīdzībai pirms un pēc norīkojuma beigām, norīkojumu salīdzinošajai izvērtēšanai un nepastarpinātās atgriezeniskās saites mehānismu nodrošināšanai, kā arī piekļuvei citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai portāls būtu pilnībā pieejams visiem jauniešiem neatkarīgi no viņu spējām.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  No šīs programmas optimālas darbības un darbību savlaicīgas veikšanas viedokļa ir būtiski, lai Eiropas Solidaritātes korpusa darba programmās tiktu paredzēta tādu mehānismu izveide, ar kuriem garantē to, ka piedāvājumi reģistrētiem jauniešiem tiek adresēti saprātīgā un salīdzinoši paredzamā termiņā. Regulāra informēšana un jaunākās informācijas sniegšana par pieejamajiem norīkojumiem un aktīvi iesaistītajām dalīborganizācijām tādēļ būtu jānosūta reģistrētajām personām, lai veicinātu viņu iesaistīšanos Eiropas Solidaritātes korpusā pēc reģistrācijas, vienlaikus papildus tam viņiem piedāvājot iespēju pašiem sazināties ar solidaritātes jomā iesaistītajiem dalībniekiem gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Būtu jāizstrādā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kura saturētu Eiropas Solidaritātes korpusa norīkojumu piedāvājumu kvalitātes standartus. Šādas izstrādes pamatam vajadzētu būt spēkā esošajiem tiesību aktiem, ar kuriem aizsargā darba ņēmēju, stažieru un brīvprātīgo tiesības dalībvalstu un ES līmenī — gan attiecībā uz sociālo aizsardzību, gan garantēto ienākumu minimumu, gan stabilitāti, gan nodarbinātības tiesībām, gan garīgo un fizisko veselību. Standartu definēšanai vajadzētu būt iekļaujošam procesam, kurā piedalītos visi sociālie partneri, jaunatnes organizācijas un brīvprātīgā darba organizācijas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta23, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē. Sākotnējā atsauces summa ietver līdzekļus, kas pārvietoti no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR) 2018., 2019. un 2020. finanšu gadam, un to papildina iemaksas no vairākām Savienības programmām atbilstīgi dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, no Eiropas Sociālā fonda, Savienības civilās aizsardzības mehānisma, programmas LIFE un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta23, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē. Sākotnējā atsauces summa ietver līdzekļus, kas ir pārvietoti no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR), nekādā ziņā neapšaubot saskaņā ar programmu “Erasmus+” jau paredzēto mobilitātes projektu finansējumu, un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR) 2018., 2019. un 2020. finanšu gadam, un to papildina iemaksas no vairākām Savienības programmām atbilstīgi dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, no Savienības civilās aizsardzības mehānisma un programmas LIFE.

__________________

__________________

23 Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums gaidāmajās apspriedēs par nākamo budžeta plānošanas periodu nekādā veidā nedrīkst apdraudēt mobilitātes programmas „Erasmus+” un citu pamatprogrammu, piemēram, ESF vai ELFLA finansējumu.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Jauniešu mērķauditorijai vajadzētu būt, cik vien iespējams, plašai un iekļaujošai, lai no dažādām vidēm nākoši jaunieši, jaunieši ar dažādiem izglītības līmeņiem, prasmēm, spējām, zināšanām un pieredzi piedalītos Eiropas Solidaritātes korpusā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, neraugoties uz to, vai šī struktūra tiek finansēta ar Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta, citas Savienības programmas vai finansējuma avota līdzekļiem, attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā būtu jāsaņem kvalitātes zīme. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu pastāvīgi jāveic process, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Piešķirtā kvalitātes zīme būtu periodiski jāpārvērtē, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

(25)  Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, neraugoties uz to, vai šī struktūra tiek finansēta ar Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta, citas Savienības programmas vai finansējuma avota līdzekļiem, attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā būtu vispirms jāsaņem kvalitātes zīme. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu pastāvīgi jāveic process, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Šajā procesā nedrīkstētu pieļaut lieku administratīvo slogu. Piešķirtā kvalitātes zīme būtu periodiski jāpārvērtē, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros būtu jāpapildina ar finanšu iemaksām no citām programmām un izdevumu kategorijām, un tas rada vajadzību veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1293/201327, (ES) Nr. 1303/201328 , (ES) Nr. 1305/201329, (ES) Nr. 1306/201330, kā arī Lēmumā Nr. 1313/2013/ES31.

(40)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros būtu jāpapildina ar finanšu iemaksām no citām programmām un izdevumu kategorijām, un tas rada vajadzību veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1293/201327, (ES) Nr. 1303/201328 , (ES) Nr. 1305/201329, (ES) Nr. 1306/201330, kā arī Lēmumā Nr. 1313/2013/ES31. Šis finansējums būtu jāpapildina, vienlaikus nodrošinot, ka nav negatīvas ietekmes ne tikai uz spēkā esošajiem brīvprātīgā darba, sociālās iekļaušanas un nodarbinātības finansēšanas noteikumiem, bet arī uz mobilitātes finansēšanas noteikumiem, — visi šie noteikumi jau ir paredzēti pašreizējās programmās, jo īpaši programmā “Erasmus+”. Turklāt, lai nodrošinātu šīs iniciatīvas sekmīgu īstenošanu un efektivitāti un, jo īpaši, lai atbalstītu jauniešus ar ierobežotām iespējām, budžets būtu jāpalielina, izmantojot atbilstošus, saskaņā ar spēkā esošo DFS regulu jau pieejamus finanšu līdzekļus Līdztekus ieguldījumam Eiropas Solidaritātes korpusā būtu jāpalielina ieguldījums citās papildinošās ES programmās, piemēram, programmā “Erasmus+” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvā.

__________________

__________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(41)  Šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. marta. Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “solidaritātes darbība” ir darbība, kuras mērķis ir risināt neapmierinātas sabiedrības vajadzības, sniedzot ieguvumus kopienai un vienlaikus veicinot personas sociālo, personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību; šādas darbības var tikt īstenotas kā norīkojumi, projekti vai tīklu veidošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību un seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un drošību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju;

(1)  “solidaritātes darbība” ir darbība, kuras mērķis ir risināt neapmierinātas sabiedrības vajadzības, sniedzot ieguvumus kopienai un sabiedrībai kopumā, vienlaikus veicinot personas personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību; šādas darbības var tikt īstenotas kā norīkojumi, projekti vai tīklošanas darbības, kurām ir Eiropas un starptautiska mēroga pievienotā vērtība un transnacionāla dimensija, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, oficiālo un ikdienējo izglītību un apmācību, jauniešu darbu, nodarbinātību, sociālo iekļautību, vienlīdzību un diskriminācijas apkarošanu, dzimumu līdztiesību, sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību un seku novēršanu, nerūpniecisko lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un drošību, palīdzību jauniešiem, invaliditāti, paaudžu solidaritāti, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, tostarp patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši” ir personas, kurām ir vajadzīgs papildu atbalsts invaliditātes, ar izglītības ieguvi saistītu grūtību, ekonomisku šķēršļu, kultūras atšķirību, veselības problēmu, sociālo un ģeogrāfisko šķēršļu dēļ;

(3) “jaunieši ar ierobežotām iespējām” ir personas, kurām ir vajadzīgs papildu atbalsts, jo viņi atrodas nelabvēlīgākā situācijā kā viņu vienaudži, ņemot vērā, ka viņi cieš no viena vai vairākiem atstumtības faktoriem vai šķēršļiem, piemēram, invaliditātes, mācību vielas apguves grūtībām, ekonomiskajiem šķēršļiem, sociāliem šķēršļiem, kultūras atšķirībām, fiziskās un garīgās veselības problēmām, ģeogrāfiskiem šķēršļiem;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “dalīborganizācija” ir jebkura valsts vai privāta struktūra, kurai ir piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme un kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekam piedāvā norīkojumu vai īsteno citas darbības Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros;

(4)  “dalīborganizācija” ir jebkura valsts vai privāta struktūra, kurai jau ir piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme un kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekam piedāvā brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba norīkojumu vai īsteno citas darbības Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  “ar solidaritāti saistīts norīkojums” ir brīvprātīgā darbība, stažēšanās vai darbs ar solidaritāti saistītā jomā valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu norīkojums), vai dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes norīkojums); norīkojumu organizē dalīborganizācija, un tas sniedz ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā, vienlaikus veicinot norīkotās personas — Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieka — personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību;

(5)  “ar solidaritāti saistīts norīkojums” ir brīvprātīgā darbība, stažēšanās vai darbs ar solidaritāti saistītā jomā valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu norīkojums), vai izņēmuma gadījumos attiecībā uz jauniešiem ar ierobežotām iespējām — dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes norīkojums); norīkojumu organizē dalīborganizācija, un tas sniedz ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā, vienlaikus veicinot norīkotās personas — Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieka — personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir pilna laika32 neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos organizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā.

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir tāda pilna laika32 vai nepilna laika neapmaksāta darba norīkojums, ko ne ilgāk kā 12 mēnešus veic kādā publiskā iestādē vai dalīborganizācijā, kas darbojas bezpeļņas jomā, jauniešiem nodrošinot iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos organizāciju ikdienas darbā un sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt, apstiprināt un ar sertifikātu apliecināt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā.

__________________

__________________

32 Parasti darbība, kas tiek veikta pastāvīgi — piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā.

32 Parasti darbība, kas tiek veikta pastāvīgi — piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  “stažēšanās” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilgs darba prakses periods, kura laikā organizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, maksā tam atlīdzību saskaņā ar noslēgtu rakstisku vienošanos; stažēšanās ietver mācību un prasmju apguves komponentu, un tā tiek veikta, lai iegūtu praktisku un profesionālu pieredzi nolūka uzlabot nodarbināmību un atvieglot pāreju uz pastāvīgu nodarbinātību;

(8)  “stažēšanās” ir trīs līdz sešus mēnešus ilgs darba prakses periods, kuru var atjaunot tikai vienreiz un kura ilgums vienā dalīborganizācijā nedrīkst pārsniegt divpadsmit mēnešus, un kura laikā organizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, maksā tam atalgojumu, un kuru veido arī mācību vielas apguves un apmācības posmi; stažēšanos īsteno, lai iegūtu praktisku un profesionālu pieredzi nolūkā attīstīt kompetenci, kas var sekmēt dalībnieka personīgo, izglītības, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, un tās pamatā ir rakstisks līgums, ko stažēšanās sākumā noslēdz dalībnieks un dalīborganizācija un kurā atrunā izglītības un apmācības mērķi, darba apstākļus un stažēšanās ilgumu, stažiera atalgojumu un tiesību aktos un/vai koplīgumos paredzētās pušu tiesības un pienākumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā stažēšanās notiek, un tā nav uzskatāma par darbvietu aizstāšanas līdzekli;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  “darbs” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilgs darba periods, par kuru dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, izmaksā tam atlīdzību; šis darbs tiek veikts iesaistītajā valstī, pamatojoties uz darba līgumu, kas ir saskaņā ar iesaistītās valsts tiesisko regulējumu;

(9)  “darbs” ir vismaz sešus mēnešus ilgs darbs, kura pamatā ir rakstisks darba līgums, kurā ir ievēroti visi tiesībās un/vai koplīgumos definētie noteikumi un nosacījumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā darbs tiek veikts, un kura laikā dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, izmaksā tam atalgojumu;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “solidaritātes projekts” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilga vietēja mēroga iniciatīva, ko sagatavo un īsteno grupas, kurās piedalās vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki; šo projektu mērķis ir risināt svarīgas dalībnieku vietējās kopienas problēmas, vienlaikus sasaistot tās ar plašāku Eiropas perspektīvu;

(10)  “solidaritātes projekts” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilga vietēja mēroga iniciatīva, ko sagatavo un īsteno grupas, kurās piedalās vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki; šo projektu mērķis ir risināt svarīgas dalībnieku vietējās kopienas problēmas, vienlaikus sasaistot tās ar plašāku Eiropas perspektīvu. Lai īstenotu solidaritātes darbību nolūkā nodrošināt šā projekta ilgtspējību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, starpniekorganizācijai vai vietējai pašvaldībai būtu obligāti jāorganizē orientēšana un atbalsts pirms un pēc norīkojuma beigām;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas ir piešķirts valsts vai privātai struktūrai vai starptautiskai organizācijai, kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt norīkojumus; kvalitātes zīmi piešķir atbilstīgi procedūrai, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartas principiem un prasībām;

(11)  “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas ir piešķirts valsts vai privātai struktūrai vai starptautiskai organizācijai, kura pauž vēlmi kļūt par dalīborganizāciju un kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt norīkojumus; kvalitātes zīmi piešķir atbilstīgi procedūrai, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartas principiem un prasībām un nodrošināt dalīborganizāciju sniegto pakalpojumu kvalitāti; sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izveido īpašu kvalitātes zīmi, ko piešķir par brīvprātīgā darba norīkojumiem un stažēšanās un darba norīkojumiem;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  “Eiropas Solidaritātes korpusa harta” ir dokuments, kurā ir izklāstītas attiecīgās tiesības un pienākumi; visām struktūrām, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, ir jāpiekrīt ievērot šīs tiesības un pienākumus;

(12)  “Eiropas Solidaritātes korpusa harta” ir dokuments, kurā ir izklāstītas attiecīgās tiesības un pienākumi; visām struktūrām, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, ir iepriekš jāpiekrīt un pastāvīgi jāturpina ievērot šīs tiesības un pienākumus, lai iegūtu un saglabātu kvalitātes zīmi;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  “Eiropas Solidaritātes korpusa Resursu centrs” apzīmē papildu funkcijas, kuras veic norīkotā valsts aģentūra, lai atbalstītu darbību izstrādi un īstenošanu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, kā arī dalībnieku norīkojumos un projektos iegūto kompetenču noteikšanu;

(13)  “Eiropas Solidaritātes korpusa Resursu centrs” apzīmē papildu funkcijas, kuras veic struktūra, kas šim nolūkam ir izraudzīta saskaņā ar konkursa procedūru, lai atbalstītu to darbību izstrādi, īstenošanu un kvalitāti, ko veic Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, kā arī apzīmē dalībnieku norīkojumos un projektos iegūto kompetenču noteikšanu;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un pieejamās solidaritātes darbībās, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu kohēzijas un solidaritātes stiprināšanā Eiropā, atbalstot kopienas un reaģējot uz neapmierinātajām sabiedrības vajadzībām.

1.  Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir dot ieguldījumu kohēzijas stiprināšanā un solidaritātes nodrošināšanā Eiropā, atbalstīt kopienas un ātri un efektīvi novērst sabiedriskās problēmas, veicinot jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un ļoti kvalitatīvās solidaritātes darbībās.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nodrošināt, lai Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem piedāvātās solidaritātes darbības sniegtu ieguldījumu konkrētu neapmierinātu sabiedrības vajadzību risināšanā un kopienu stiprināšanā, ir kvalitatīvas un pienācīgi atzītas.

(b)  nodrošināt, lai Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem piedāvātās solidaritātes darbības sniegtu ieguldījumu konkrētu sabiedrības vajadzību risināšanā un kopienu stiprināšanā, ir kvalitatīvas un pienācīgi atzītas.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  nodrošināt, lai pienācīgi tiktu noteikta, dokumentēta, novērtēta un ar sertifikātu apliecināta norīkojuma rezultātā panāktā dalībnieku personīgā, izglītības, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība un norīkojuma laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetence.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  pastiprināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu korpusa darbībā, radot piemērotu vidi un sekmējot tādu pielāgotu un personalizētu orientēšanas un atbalsta pasākumu īstenošanu, kuriem budžeta līdzekļus paredz īpaši;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc)  novērst to, ka organizācijas sociālas atbildības pasākumus pārvērš par Solidaritātes korpusa pasākumiem un tādējādi — to, ka līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši to mērķim;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  solidaritātes norīkojumi, projekti un tīklu veidošanas darbības;

(a)  solidaritātes norīkojumi, kas izpaužas kā:

 

(i)   brīvprātīgais darbs;

 

(ii)   stažēšanās vai darbs;

 

(iii)   projekti un tīklošanas darbības;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  solidaritātes norīkojumus brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba veidā, tostarp pārrobežu un iekšzemes norīkojumus, kā arī brīvprātīgo grupu norīkojumus;

(a)  solidaritātes norīkojumus brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba veidā, tostarp individuālus pārrobežu norīkojumus un jauniešu ar ierobežotām iespējām gadījumā — iekšzemes norīkojumus, kā arī brīvprātīgo grupu norīkojumus;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistīto organizāciju un personu tīklu veidošanas darbības.

(c)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistīto vai piedalīties gribošu organizāciju un personu tīklošanas darbības.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt solidaritātes norīkojumu kvalitāti, tostarp apmācības, valodu atbalstu, administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, apdrošināšanu, palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī tāda sertifikāta sagatavošanu, kurā ir noteiktas un dokumentētas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence;

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt solidaritātes norīkojumu kvalitāti un pieejamību, tostarp tiešsaistes un klātienes visaptverošas apmācības, valodu atbalstu, administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, apdrošināšanu, palīdzību pirms un pēc norīkojuma beigām, kā arī, balstoties uz pieredzi ar “Youthpass”, tāda oficiāla sertifikāta sagatavošanu, kurā ir noteiktas, dokumentētas, novērtētas un ar sertifikātu apliecinātas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence; attiecīgos gadījumos — atbalstu, ko pēc norīkojuma beigām sniedz dalībniekiem, kas ir ieinteresēti apvienību, kooperatīvu, sociālo uzņēmumu, jaunatnes organizāciju un kopienu centru izveidē un vadīšanā;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  struktūrām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas piedāvāt norīkojumus, paredzētas kvalitātes zīmes izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām;

(b)  struktūrām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas piedāvāt attiecīgi brīvprātīgā darba norīkojumus vai stažēšanās un darbvietu norīkojumus, paredzētu kvalitātes zīmju izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām; atsevišķu akreditācijas procedūru vienībām, kuras vēlas piedāvāt brīvprātīgā darba vietas, un vienībām, kas vēlas piedāvāt darba un stažēšanās vietas, paredzot atšķirīgus vērtēšanas kritērijus, ar kuriem dalību programmā aprobežo ar darbībām, attiecībā uz kurām tās ir akreditētas;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ar šo darbību ir jāpārvar digitālā plaisa, lai Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātie solidaritātes pasākumi būtu pieejami visiem Eiropas jauniešiem, jo īpaši jauniešiem no lauku apvidiem.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  no Eiropas Sociālā fonda — EUR 35 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

svītrots

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai — EUR 1 800 000 apmērā pašreizējās cenās.

svītrots

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atlikušo summu sedz, izmantojot visus finanšu līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar spēkā esošo DFS regulu.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Finanšu piešķīrums var segt arī izdevumus, kas ir saistīti ar sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldībai un tā mērķu īstenošanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, sanāksmēm ar ekspertiem, informācijas un komunikācijas pasākumiem, Eiropas Solidaritātes portāla un vajadzīgo IT atbalsta sistēmu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī visus pārējos tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas Komisijai rodas saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldību.

4.  Finanšu piešķīrums var segt arī izdevumus, kas ir saistīti ar sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldībai un tā mērķu īstenošanai, jo īpaši izdevumus par pielāgotu un personalizētu atbalstu jauniešiem ar ierobežotām iespējām, pētījumiem, sanāksmēm ar ekspertiem, informācijas un komunikācijas pasākumiem, Eiropas Solidaritātes portāla un vajadzīgo IT atbalsta sistēmu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī visus pārējos tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas Komisijai rodas saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldību.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās struktūras iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās vienības iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām. Visas vienības, kuras būtiski maina savas darbības, par to informē kompetento īstenošanas iestādi, lai veiktu jaunu novērtējumu. Pieteikšanās un reģistrācijas procesi ir lietotājam draudzīgi. Nepieļauj administratīvo slogu. Process, kura rezultātā tiek īstenots brīvprātīgā darba elements, tiek nošķirts no procesa, kura rezultātā piešķir kvalitātes zīmi par brīvprātīgā darba elementu, ņemot vērā katra elementa īpašos raksturlielumus.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm regulāri pārrauga Eiropas Solidaritātes korpusa darbību virzībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm prioritārā kārtā ievieš uzraudzības un novērtēšanas sistēmu un izmanto to, lai pārraudzītu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību no tā mērķu sasniegšanas viedokļa.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  to organizāciju skaits, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme un kuru solidaritātes pasākumiem ir piešķirts finansējums saskaņā ar Eiropas solidaritātes korpusa regulējumu.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valstu aģentūras, kas to attiecīgajās valstīs ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valstu aģentūras Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros.

Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valstu aģentūras, kas to attiecīgajās valstīs ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valstu aģentūras Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. EURES tīkla organizācijas, kā tās ir noteiktas Regulas (ES) 2016/589 7. pantā, palīdz šīm valstu aģentūrām pārvaldīt solidaritātes darbības, kas izpaužas kā stažēšanās un darba norīkojumi, no vienas puses, un attiecīgo kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumu īstenošana Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, no otras puses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Solidaritātes korpuss

Atsauces

COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD)

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

12.6.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

12.6.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.10.2017

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

Brando Benifei

18.9.2017

Izskatīšana komitejā

10.10.2017

4.12.2017

 

 

Pieņemšanas datums

11.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

4

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Deirdre Clune, Miapetra Kumpula-Natri, António Marinho e Pinto, Ivari Padar, Evelyn Regner, Anne Sander, Sven Schulze, Jasenko Selimovic, Helga Stevens, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniele Viotti

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

PPE

S&D

VERTS/ALE

Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, António Marinho e Pinto, Jasenko Selimovic, Yana Toom

Georges Bach, David Casa, Deirdre Clune, Danuta Jazłowiecka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc

Maria Arena, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Miapetra Kumpula-Natri, Javi López, Ivari Padar, Emilian Pavel, Evelyn Regner, Marita Ulvskog, Daniele Viotti, Flavio Zanonato

Jean Lambert, Tatjana Ždanoka

4

-

ENF

GUE/NGL

NI

Joëlle Mélin

Rina Ronja Kari, João Pimenta Lopes

Lampros Fountoulis

5

0

ECR

EFDD

Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Helga Stevens

Laura Agea

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  parr

-  :  pret

0  :  atturas

saistītas asociācijas: „Eiropas Solidaritātes iniciatīva” (angļu valodā: European Solidarity Initiative).


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (30.11.2017)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

(COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Eleonora Forenza

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikuma izstrādes mērķis ir radīt Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) juridisku regulējumu, grozot regulas (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, un objektīvais tā izstrādes iemesls ir vajadzība izveidot solidaritātes korpusu, kurš aptvertu arī iepriekš pastāvējušo Eiropas Brīvprātīgo dienestu (EVS). Ir jāuzsver, ka Eiropas Solidaritātes korpusam un Eiropas Brīvprātīgo dienestam nav kopīgas kompetences sfēras, jo EVS ir īstenojis brīvprātīgā darba programmas arī trešās valstīs. Atzinuma sagatavotāja tādēļ iesaka uzmanību pievērst, īstenojot šo apvienošanu, neupurēt iepriekš paveikto darbu.

Eiropas Solidaritātes korpusa programmas mērķis ir līdz 2020. gadam piesaistīt 100 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem, īstenojot projektus, kuru pamatā ir vides saudzēšana un aizsardzība un sociālā kohēzija. Šis priekšlikums balstās uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas normām(1). Valstis, kuras varēs piedalīties šajā programmā, būs ES dalībvalstis un, iespējams, citas valstis, slēdzot divpusējus līgumus, taču ir svarīgi ņemt vērā, ka Eiropas Savienības teritorija patlaban šķērso arī personas, kurām nav nevienas Savienības dalībvalsts pases. Šā iemesla ir jāatceras, ka programmā ir paredzēts iekļaut arī jauniešus, kuriem nav nevienas Savienības dalībvalsts identitātes kartes, veicinot uzturēšanās atļauju un vīzu ieguvi.

Solidaritāte ir viens no principiem, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, tā definē Eiropas projektu un garantē nepieciešamo vienotību, lai pārvarētu ārkārtas situācijas un aktuālām un turpmākām krīzēm. Atzīmējot Romas līgumu 60. gadadienu, Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija atkārtoti uzsvēra savu apņemšanos pastiprināt solidaritāti, kuru īstenojot, tiek vispusīgi attīstīta cilvēka dimensija(2).

Atzinuma sagatavotāja uzskata par ļoti svarīgu tādu jauniešu vidē, kuri ir īpaši cietuši no ekonomiskās krīzes un ir uzskatāmi par visneaizsargātākajiem subjektiem, veicināt un ilgstoši īstenot visas darbības, ar kurām solidaritātes jomā uzlabo sistēmas un politikas nostādnes, jo solidaritāte sekmē un pastiprina cilvēktiesību kultūru, uz kuras balstās Eiropas Savienība.

Ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka sieviešu un LGBTQI un migrantu tiesības ir cilvēktiesības un, tā kā šīs personas ir īpaši neaizsargātas, programmas pamatnostādnēs ir jāņem vērā dzimuma jautājums un migrācijas procesu aspekts.

Atzinīgi vērtē Komisijas ieceri īpašu uzmanību pievērst nelabvēlīgākā situācijā esošu jauniešu iespējām piedalīties brīvprātīgā apmācības programmā, kas nekādā ziņā nedrīkst aizvietot apmaksātu darbu vai mācību praksi, kuri tiek veikti saskaņā ar darba līgumiem un kurus reglamentē vietēja rakstura normatīvi tiesību akti. Tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt, vai nav novērojamas šāda veida situācijas.

Atzinuma sagatavotāja pauž bažas par tādu resursu pārcelšanu citām vajadzībām, kas jau ir paredzēti vai tiek izmantoti izglītības un kultūras jomā, piemēram, programmai ERASMUS+ — jaunizveidotajai Eiropas Solidaritātes korpusa programmai —, ņemot vērā, ka Programma ERASMUS+ ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Eiropas apziņa veidošanas instrumentiem. Uzskata, ka programmas ERASMUS+ pieredzes sniegtā kultūras un izglītības bagātināšanas iespēja ir jāvērtē kā labs aspekts, cita starpā, lai izietu augstas kvalitātes mācību praksi, kas ir paredzēta Eiropas Solidaritātes korpusa programmā.

Papildus tam atzinuma sagatavotāja uzsver, cik svarīgi ir sociālos partnerus un visus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus iesaistīt programmas vērtēšanas ex ante , īstenošanas un uzraudzības procesā, pilnībā ievērojot pilsoniskās aizsardzības biedrošanās tīklus, kuri, darbodamies vides aizsardzības jomā un piedaloties rekonstrukcijas procesos pēc dabas katastrofām, ir devuši ieguldījumu un sadarbojušies tādu Eiropas Komisijas rīcības programmu ietvaros, kas tiek īstenotas dabas katastrofu un vides aizsardzības jomā.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus iegūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīs darbības atbalstītu arī jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus iegūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Veicot šādas darbības, papildus tam būtu jāatbalsta jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte, ievērojot attiecīgos dalībvalstu tiesību aktus par darba ņēmēju mobilitāti.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos.

(5)  Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē vietējo kopienu un sociālās kohēzijas stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būtu jābūt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekŗocībām un sinerģiju. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem19 atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

(6)  Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām, kurā netiktu pieļauta nekāda diskriminācija dzimuma vai sociālās šķiras dēļ. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būtu jābūt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekšrocībām un sinerģiju. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem19 atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, tostarp reģionālā vai vietējā īstenotām shēmām, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

_________________

_________________

Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem. Pēc tam, kad atbalsta saņēmēji būs ieguvuši derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, viņiem būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem, lai nodrošinātu jauniešu un pilsoniskās sabiedrības plašāku iesaistīšanos un tādas pieredzes lielāku vērā ņemšanu, kas ir gūta, dalībvalstīs patlaban īstenojot brīvprātīgā darba shēmu. Pēc tam, kad atbalsta saņēmēji būs ieguvuši derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, viņiem būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību23 17. punkta nozīmē. Sākotnējā atsauces summa ietver līdzekļus, kas pārvietoti no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR) 2018., 2019. un 2020finanšu gadam, un to papildina iemaksas no vairākām Savienības programmām atbilstīgi dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, no Eiropas Sociālā fonda, Savienības civilās aizsardzības mehānisma, programmas LIFE un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību23 17. punkta nozīmē. Izņemot līdzekļu, pārvietojumus, sākotnējā atsauces summa būtu jāfinansē, izmantojot visus saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr1311/201323a pieejamos finanšu līdzekļus.

_________________

_________________

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

 

Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Ja Eiropas Solidaritātes korpusa darbības nav nepastarpināti saistītas ar finanšu līdzekļiem, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, Komisijai būtu jānodrošina jauna papildu finansējuma pieejamība.

Pamatojums

Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir jāsaista ar līdzekļiem un programmām, ar kuru starpniecību tās tiek finansētas. Attiecībā uz darbībām, kuras Eiropas Solidaritātes korpuss neveic, Komisijai ir jānodrošina finansējuma papildresursi, ar kuriem finansē minēto darbību īstenošanu.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz nosacījumi, lai ļautu iesaistītajām valstīm darīt pieejamu papildu valsts finansējumu atbilstīgi Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem.

(20)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā arī autonomās pārvaldes kompetentajām iestādēm, kurām ir pašām savas ekskluzīvās likumdošanas tiesības, un iesaistītajām valstīm būtu jāpieņem noteikumi, lai darītu pieejamu papildu valsts, reģionālo un vietējo finansējumu atbilstīgi Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Tāpēc būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļautību un nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība24. Iesaistītajām valstīm arī vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver administratīvo problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem.

(24)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Tāpēc būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļautību un nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība24. Dalībvalstīm un iesaistītajām valstīm arī vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver administratīvo problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem.

_________________

_________________

Personas un kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) var piedalīties programmās saskaņā ar Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu, (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

Personas un kompetentās valsts un/vai privātās vienības un iestādes no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) var piedalīties programmās saskaņā ar Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu, (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, neraugoties uz to, vai šī struktūra tiek finansēta ar Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta, citas Savienības programmas vai finansējuma avota līdzekļiem, attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā būtu jāsaņem kvalitātes zīme. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu pastāvīgi jāveic process, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Piešķirtā kvalitātes zīme būtu periodiski jāpārvērtē, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pienācīgi ar Eiropas Solidaritātes korpusa nodrošinātajām iespējām un rezultātiem saistīti iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi. Šo pasākumu īstenošana būtu jānodrošina visām Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām, tostarp attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no galvenajām ieinteresētajām personām.

(28)  Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī izmantojot tīmekļa portālus, būtu jānodrošina pienācīgi ar Eiropas Solidaritātes korpusa nodrošinātajām iespējām un rezultātiem saistīti iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi. Šo pasākumu īstenošana būtu jānodrošina visām Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām un Savienības programmām, kas jau ir saistītas ar Eiropas Solidaritātes korpusu.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi.

(29)  Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, piemēram, sociālo integrāciju, kohēziju, vides aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu, kas ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi, un tām ir jāatbilst Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma avotu mērķiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 izveidotajai komitejai ar efektivitāti un lietderību saistītu iemeslu dēļ būtu jāsniedz Komisijai atbalsts arī šīs regulas īstenošanā. Saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu šai komitejai būtu jāsanāk noteiktā sastāvā, un tās pilnvaras būtu jāpielāgo jauno pienākumu veikšanai. Iesaistītajām valstīm būtu jāieceļ atbilstoši pārstāvji dalībai šajās sanāksmēs, ņemot vērā Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba un profesionālās darbības dimensiju.

(37)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 izveidotajai komitejai ar efektivitāti un lietderību saistītu iemeslu dēļ būtu jāsniedz Komisijai atbalsts arī šīs regulas īstenošanā. Saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu šai komitejai būtu jāsanāk noteiktā sastāvā, un tās pilnvaras būtu jāpielāgo jauno pienākumu veikšanai. Dalībvalstīm un iesaistītajām valstīm būtu jāieceļ atbilstoši pārstāvji dalībai šajās sanāksmēs, ņemot vērā Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba un profesionālās darbības dimensiju.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros būtu jāpapildina ar finanšu iemaksām no citām programmām un izdevumu kategorijām, un tas rada vajadzību veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1293/201327, (ES) Nr. 1303/201328, (ES) Nr. 1305/201329, (ES) Nr. 1306/201330, kā arī Lēmumā Nr. 1313/2013/ES31.

svītrots

_________________

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “solidaritātes darbība” ir darbība, kuras mērķis ir risināt neapmierinātas sabiedrības vajadzības, sniedzot ieguvumus kopienai un vienlaikus veicinot personas sociālo, personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību; šādas darbības var tikt īstenotas kā norīkojumi, projekti vai tīklu veidošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību un seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un drošību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju;

(1)  “solidaritātes darbība” ir darbība, kuras mērķis ir risināt neapmierinātas sabiedrības vajadzības, sniedzot ieguvumus kopienai un vienlaikus veicinot personas personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un kvalifikācijas attīstību; šādas darbības var tikt īstenotas kā norīkojumi, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību un seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un drošību, invaliditāti, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši” ir personas, kurām ir vajadzīgs papildu atbalsts invaliditātes, ar izglītības ieguvi saistītu grūtību, ekonomisku šķēršļu, kultūras atšķirību, veselības problēmu, sociālo un ģeogrāfisko šķēršļu dēļ;

(3)  “nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši” ir personas, kurām ir vajadzīgs papildu atbalsts invaliditātes, ar izglītības ieguvi un integrāciju saistītu grūtību, ekonomisku šķēršļu, kultūras atšķirību, veselības problēmu, sociālo un ģeogrāfisko šķēršļu dēļ;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir pilna laika32 neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos organizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā.

(6)  “brīvprātīgais darbs”32 ir pilna laika neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos organizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un kvalifikācijas attīstībā un kas līdz ar to uzlabos viņu iespējamo nodarbināmību.

_________________

_________________

Parasti darbība, kas tiek veikta pastāvīgi — piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā.

Parasti darbība, kas tiek veikta pastāvīgi — piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  “brīvprātīgo grupu norīkojumi” ir norīkojumi, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem no dažādām iesaistītajām valstīm sniedz iespēju kopā veikt brīvprātīgo darbu vienota mērķa īstenošanai divas nedēļas līdz divus mēnešus ilgā periodā, veicot fizisku vai intelektuālu darbu vērtīga, uz kopienu vērsta projekta ietvaros;

(7)  “brīvprātīgo grupu norīkojumi” ir norīkojumi, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm un citām iesaistītajām valstīm sniedz iespēju kopā veikt brīvprātīgo darbu vienota mērķa īstenošanai divas nedēļas līdz divus mēnešus ilgā periodā, veicot fizisku vai intelektuālu darbu vērtīga, uz kopienu vērsta projekta ietvaros;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  “Eiropas Solidaritātes korpusa portāls” ir tīmekļa rīks, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem un dalīborganizācijām nodrošina svarīgus tiešsaistes pakalpojumus; šajā portālā ir pieejama informācija par Eiropas Solidaritātes korpusu, tajā iespējams veikt dalībnieku reģistrāciju, meklēt dalībniekus norīkojumiem, reklamēt un meklēt norīkojumus, meklēt iespējamus projekta partnerus, pārvaldīt kontaktinformāciju un ar norīkojumiem un projektiem saistītus piedāvājumus, pārvaldīt apmācību, saziņas un tīklu veidošanas darbības, informēt un paziņot par iespējām, kā arī citām svarīgām ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītām norisēm.

(14)  “Eiropas Solidaritātes korpusa portāls” ir tīmekļa rīks, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem un dalīborganizācijām nodrošina svarīgus tiešsaistes pakalpojumus; šajā portālā ir pieejama informācija par Eiropas Solidaritātes korpusu, tajā iespējams veikt dalībnieku reģistrāciju, pārzināt kvalitātes zīmes, meklēt dalībniekus norīkojumiem, reklamēt un meklēt norīkojumus, meklēt iespējamus projekta partnerus, pārvaldīt kontaktinformāciju un ar norīkojumiem un projektiem saistītus piedāvājumus, pārvaldīt apmācību, saziņas un tīklošanas darbības, informēt par iespējām un izplatīt solidaritātes darbību rezultātus un paziņot par iespējām, kā arī citām svarīgām ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītām norisēm.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un pieejamās solidaritātes darbībās, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu kohēzijas un solidaritātes stiprināšanā Eiropā, atbalstot kopienas un reaģējot uz neapmierinātajām sabiedrības vajadzībām.

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un pieejamās solidaritātes darbībās, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu kohēzijas un solidaritātes stiprināšanā Eiropā, atbalstot kopienas un reaģējot uz paradigmātiskām problēmām, it īpaši tām, kas ir saistītas ar lielāku sociālo integrāciju, izglītību un nodarbinātību, kā arī vides aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija un iesaistītās valstis sadarbojas, lai panāktu efektivitāti un lietderību, nodrošinot saskaņotību starp valsts programmām un shēmām, kas ir saistītas ar solidaritāti, izglītību, arodmācībām, jaunatni no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros no otras puses. Šo darbību pamatā būs atbilstīga laba prakse un spēkā esošas programmas.

2.  Komisija, dalībvalstis un citas iesaistītās valstis sadarbojas, lai panāktu efektivitāti un lietderību, nodrošinot saskaņotību starp valsts programmām un shēmām, kas ir saistītas ar solidaritāti, izglītību, arodmācībām, jaunatni, neskarot autonomās pārvaldes iestāžu likumdošanas tiesības, no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, no otras puses. Šo darbību pamatā būs atbilstīga laba prakse un spēkā esošas programmas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Solidaritātes fonds īsteno savus mērķus, izmantojot šāda veida darbības:

Eiropas Solidaritātes fonds tā finansējuma avotu mērķu ietvaros īsteno savus mērķus, izmantojot šāda veida darbības:

Pamatojums

Tā kā Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumu iegūst no Erasmus+, EaSI, ES civilās aizsardzības mehānisma, vides un klimata pasākumu programmas „LIFE”, Eiropas Sociālo fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Korpusa mērķiem ir jābūt saistītiem ar tiem, kas ir nosprausti, piešķirot līdzekļus, ar kuriem to finansē.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  solidaritātes norīkojumi, projekti un tīklu veidošanas darbības;

(a)  solidaritātes norīkojumi, projekti un tīklošanas darbības, kas attiecas uz pilsonisko sabiedrību;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistīto organizāciju un personu tīklu veidošanas darbības.

(c)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistīto organizāciju un personu tīklošanas darbības, kuras pilnībā atbilst uz vietas praksē gūtajai sekmīgajai pieredzei un papildina to vietējā un reģionālā līmenī, jo īpaši atbilst laba brīvprātīgā darba un civilās aizsardzības praksei un papildina to.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt solidaritātes norīkojumu kvalitāti, tostarp apmācības, valodu atbalstu, administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, apdrošināšanu, palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī tāda sertifikāta sagatavošanu, kurā ir noteiktas un dokumentētas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence;

(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt augstu solidaritātes norīkojumu kvalitāti, tostarp visaptverošu apmācības programmu, valodu atbalstu, administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, apdrošināšanu, palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī tāda sertifikāta sagatavošanu, kurā ir noteiktas un dokumentētas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu atbilstošu tiešsaistes pakalpojumu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī nepieciešamās IT atbalsta sistēmas un tīmekļa rīkus.

(d)  Eiropas Solidaritātes korpusa portāla, tostarp dalībnieku pieredzes ziņojumu, un citu atbilstošu tiešsaistes pakalpojumu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu galvenokārt nolūkā informēt par šīs regulas mērķiem un reklamēt tās pieejamību, kā arī nepieciešamās IT atbalsta sistēmas un tīmekļa rīkus.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētā summa ietver finansējumu EUR 294 200 000 apmērā pašreizējās cenās, ko papildina iemaksas:

svītrots

(a) no Eiropas Sociālā fonda — EUR 35 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

 

(b) no Savienības civilās aizsardzības mehānisma — EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

 

(c) no programmas LIFE — EUR 4 500 000 apmērā pašreizējās cenās;

 

(d) no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai — EUR 1 800 000 apmērā pašreizējās cenās.

 

_________________

 

Šis finansējums ir sākotnējā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2013/C 373/01) 17. punkta izpratnē.

 

Pamatojums

Mēs uzskatām, ka jaunās iniciatīvas nebūtu jāfinansē, pārvietojot līdzekļus no spēkā esošām programmām un fondiem. Tās drīzāk būtu jāfinansē no visiem saskaņā ar šā brīža DFS pieejamiem resursiem.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Iesaistītā valsts atbalsta saņēmējiem var darīt pieejamus valsts līdzekļus, kās jāpārvalda saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem, un šajā nolūkā izmantot Eiropas Solidaritātes korpusa decentralizētās struktūras, nodrošinot šīm struktūrām proporcionālu papildu finansējumu.

6.  Iesaistītā valsts atbilstoši saviem resursiem atbalsta saņēmējiem dara pieejamus valsts līdzekļus, kas ir jāpārvalda saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem, un šajā nolūkā izmantot Eiropas Solidaritātes korpusa decentralizētās struktūras, nodrošinot šīm struktūrām proporcionālu papildu finansējumu. Dalībvalstis var darīt pieejamus jaunus papildu finanšu līdzekļus.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Solidaritātes korpusā piedalās dalībvalstis.

1.  Eiropas Solidaritātes korpusā piedalās dalībvalstis. Dalībvalstīs, kurās ar Eiropas Solidaritātes korpusa darbību rezultātiem saistītās pilnvaras ir nodotas autonomās pārvaldes iestādēm, izstrādā mehānismus, un to dara valsts aģentūras, kas ir izraudzītas par īstenošanas iestādēm, lai nodrošinātu autonomās pārvaldes iestāžu nepastarpinātu dalību.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Īstenojot šo regulu, Komisija un iesaistītās valstis nodrošina, ka īpaši centieni tiek veltīti sociālās iekļautības veicināšanai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu dalībai.

2.  Īstenojot šo regulu, dalībvalstis un citas iesaistītās valstis nodrošina, ka īpaši centieni tiek veltīti sociālās iekļautības veicināšanai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu un neaizsargātāku jauniešu dalībai, un šim nolūkam pieņem pieeju, kurā ir ņemti vērā dzimuma jautājumi.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaisties publiska vai privāta struktūra vai starptautiskas organizācijas ar nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi.

1.  Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaisties publiska vai privāta struktūra vai starptautiskas organizācijas ar nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, atbilstoši šīs regulas mērķiem.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās struktūras iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās struktūras iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām un mērķiem.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski pārvērtē, un to var atsaukt.

3.  Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi pārvērtē vismaz reizi divos gados, neradot pārmērīgu administratīvo slogu, un šo zīmi var arī atsaukt.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.

5.  Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu, taču tā ir uzskatāma par būtisku šāda finansējuma priekšnoteikumu.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta valsts vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas, kas īsteno solidaritātes darbības. Regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību gadījumā dalīborganizācija izpilda priekšnosacījumu Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai, proti, iegūst kvalitātes zīmi. Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas.

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura dalībvalstī vai citā iesaistītā valstī reģistrēta valsts vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas, kas dalībvalstī vai citā iesaistītā valstī īsteno solidaritātes darbības. Regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību gadījumā dalīborganizācija izpilda priekšnosacījumu Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai, proti, iegūst kvalitātes zīmi. Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm regulāri pārrauga Eiropas Solidaritātes korpusa darbību virzībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

1.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un citām iesaistītajām valstīm regulāri pārrauga Eiropas Solidaritātes korpusa darbību virzībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

(a)  brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, skaitu (pārrobežu un iekšzemes);

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  stažēšanās norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

(b)  stažēšanās norīkojumu dalībnieku, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, skaitu (pārrobežu un iekšzemes);

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  darba norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

(c)  darba norīkojumu dalībnieku, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, skaitu (pārrobežu un iekšzemes);

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  solidaritātes projektu dalībnieku skaitu;

(d)  solidaritātes projektu dalībnieku, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, skaitu;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  solidaritātes projektu skaitu;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm nodrošina informācijas izplatīšanu, publicitāti un pēcpārbaudi attiecībā uz visām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros atbalstītajām darbībām.

1.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un citām iesaistītajām valstīm nodrošina informācijas izplatīšanu, publicitāti un pēcpārbaudi attiecībā uz visām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros atbalstītajām darbībām un attiecībā uz visu, kas ir saistīts ar procedūru reģistrāciju un procedūru pieejamību.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šīs regulas 20. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu politiku, lai efektīvā veidā izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kurus atbalsta to pārvaldīto pasākumu ietvaros, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Eiropas Solidaritātes korpusu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un to rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par to valstī īstenotajām iniciatīvām.

2.  Šīs regulas 20. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu politiku un piemērotu stratēģiju, lai efektīvā veidā izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kurus atbalsta to pārvaldīto pasākumu ietvaros, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Eiropas Solidaritātes korpusu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un to rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par to valstī īstenotajām iniciatīvām.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  valstu aģentūras valsts līmenī iesaistītajās valstīs.

(b)  valstu aģentūras, kas ir izraudzītas dalībvalstīs vai citās iesaistītajās valstīs.

Pamatojums

Ir jāņem vērā situācijas, kas atšķiras uz vietas dalībvalstīs, kurās pilnvaras ir nodotas autonomās pārvaldes iestādēm, kurām ir pašām savas likumdošanas pilnvaras.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valsts iestādes, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valsts iestādes Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Regulas (ES) Nr. 1288/2013 27. panta 1., 3., 5., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktu pēc analoģijas piemēro Eiropas Solidaritātes korpusam. Ja šīs regulas 11. panta 2. punktā minētajās valstīs nav noteikta valsts iestāde, to nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 27. panta 2.–6. punktu un 8.–15. punktu.

Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valsts iestādes, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valsts iestādes Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Dalībvalstīs, kurās ar minēto nodaļu saistītās pilnvaras ir nodotas autonomās pārvaldes iestādēm, kurām ir pašām savas ekskluzīvās likumdošanas tiesības, izstrādā mehānismus, un to dara valsts aģentūras, kas ir izraudzītas par īstenošanas iestādēm, lai nodrošinātu minēto iestāžu nepastarpinātu dalību. Regulas (ES) Nr. 1288/2013 27. panta 1., 3., 5., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktu pēc analoģijas piemēro Eiropas Solidaritātes korpusam. Ja šīs regulas 11. panta 2. punktā minētajās valstīs nav noteikta valsts iestāde, to nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 27. panta 2.–6. punktu un 8.–15. punktu.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valstu aģentūras, kas to attiecīgajās valstīs ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valstu aģentūras Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros.

Visās dalībvalstīs un citās iesaistītajās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valstu aģentūras, kas to attiecīgajās valstīs ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valstu aģentūras Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Dalībvalstīs, kurās ar minēto nodaļu saistītās pilnvaras ir nodotas autonomās pārvaldes iestādēm, kurām ir pašām savas ekskluzīvās likumdošanas tiesības, izstrādā mehānismus, un to dara valsts aģentūras, kas ir izraudzītas par īstenošanas iestādēm, lai nodrošinātu minēto iestāžu nepastarpinātu dalību.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai īstenotu šo regulu, Komisija pieņem darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus. Katra darba programmā nodrošina, ka 3. un 4. pantā noteiktie vispārējie un konkrētie mērķi katru gadu tiek konsekventi īstenoti, un norāda paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un tās kopējo summu. Darba programmās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katrai darbībai, un uz valstu aģentūru pārvaldītajām darbībām paredzēto līdzekļu sadalījumu starp iesaistītajām valstīm, kā arī aptuveno īstenošanas grafiku.

1.  Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. a pantu par darba programmu pieņemšanu. Katra darba programma nodrošina, ka 3. un 4. pantā noteiktie vispārējie un konkrētie mērķi katru gadu tiek konsekventi īstenoti, un norāda paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un tās kopējo summu. Darba programmās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katrai darbībai, un uz valstu aģentūru pārvaldītajām darbībām paredzēto līdzekļu sadalījumu starp iesaistītajām valstīm, kā arī aptuveno īstenošanas grafiku.

Pamatojums

Ar Parlamentu un Padomi būtu jāapspriežas par šīs regulas īstenošanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.

svītrots

Pamatojums

Ar Parlamentu un Padomi būtu jāapspriežas par šīs regulas īstenošanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25. pants

svītrots

Komiteju procedūra

 

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 36. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Pamatojums

Ar Parlamentu un Padomi būtu jāapspriežas par šīs regulas īstenošanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

25.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

25.a pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms divu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Pamatojums

Ar Parlamentu un Padomi būtu jāapspriežas par šīs regulas īstenošanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

26. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

27. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1293/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1293/2013 4. pantā pievieno šādu daļu:

 

‘3. Lai finansētu projektus 17. panta 4. punkta nozīmē, ko īsteno Eiropas Solidaritātes korpuss saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX un kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās prioritārajās jomā 9. un 13. panta izpratnē, piešķir ne vairāk kā EUR 3 000 000 pašreizējās cenās no Vides apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai, un ne vairāk kā EUR 1 500 000 pašreizējās cenās no Klimata pasākumu apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai. Šo piešķīrumu veic tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1293/2013 noteiktās konkrētās prasības.

 

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

28. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1303/2013

 

Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:

 

1. Direktīvas 58. panta 1. punktu groza šādi:

 

(a) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

 

“Pēc Komisijas iniciatīvas ar ESI fondiem var atbalstīt sagatavošanās, uzraudzības, administratīvā un tehniskās palīdzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, kā arī atbalsta pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, kā minēts trešajā daļā, tiktāl, ciktāl šo darbību mērķis ir ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.”;

 

“m) darbības, kuras finansē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX par Eiropas Solidaritātes korpusu, lai veicināt jauniešu personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, kā arī viņu nodarbinātību un veicinātu viņu pāreju uz darba tirgu.”

 

“EUR 35 000 000 pašreizējās cenās no summas, kas pēc Komisijas iniciatīvas ir paredzēta tehniskajai palīdzībai, piešķir Eiropas Solidaritātes korpusam tā darbību atbalstīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2017/XXX 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

29. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1305/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punktā pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

 

“ELFLA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX ar EUR 1 800 000 pašreizējās cenās var finansēt arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenotās darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs lauku attīstības jomā. Šo piešķīrumu īstenoc tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1306/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantā pievieno šādu j) apakšpunktu:

 

“j) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īstenotas Eiropas Solidaritātes korpusa darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēslauksaimniecības un lauku attīstības jomā, un īpaši darbības, kas ir minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punkta otrajā daļā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

31. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

svītrots

Grozījums Lēmumā Nr. 1313/2013/ES

 

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 19. panta 1. punktā pēc otrās daļas pievieno šādu daļu:

 

“No 3. izdevumu kategorijas “Drošība un pilsoniskums” nodrošināto finansējumu EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās piešķir darbībām, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īsteno Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros un kuras sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs civilās aizsardzības jomā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Lēmumā Nr. 1313/2013/ES noteiktās īpašās prasības.”

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Solidaritātes korpuss

Atsauces

COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD)

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

12.6.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.6.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.10.2017

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

Eleonora Forenza

28.6.2017

Izskatīšana komitejā

7.9.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

28.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Herbert Dorfmann, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Jan Huitema, Peter Jahr, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Younous Omarjee, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Pál Csáky, Marco Valli, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55

+

ALDE

Catherine Bearder, Anneli Jäätteenmäki, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Frédérique Ries

ECR

Arne Gericke, Bolesław G. Piecha

EFDD

Marco Valli

GUE/NGL

Stefan Eck, Eleonora Forenza, Kateřina Konečná, Younous Omarjee

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Pál Csáky, Angélique Delahaye, Herbert Dorfmann, Christofer Fjellner, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Peter Jahr, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Tomáš Zdechovský

S&D

Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Tiemo Wölken

Verts/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Bart Staes, Keith Taylor

6

-

ECR

Richard Ashworth, Mark Demesmaeker, Julie Girling, John Procter

EFDD

Julia Reid

ENF

Sylvie Goddyn

1

0

ALDE

Jan Huitema

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

http://ec.europa.eu/justice/fundamental-rights/charter/index_en.htm (2012/C 326/02) (OV C 326, 26.10.2012. 391. lpp.)

(2)

http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/03/25/rome-declaration/#


Budžeta komitejaS ATZINUMS (5.12.2017)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

(COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Tiemo Wölken

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu (ESK), ko Eiropas Komisija ierosināja 2017. gada 30. maijā. Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte — solidaritāte starp tās pilsoņiem, solidaritāte pārrobežu mērogā starp tās dalībvalstīm un solidaritāte tās darbībām Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. Tā ir kopēja vērtība, kas tiek pārliecinoši apliecināta visā Eiropas Savienībā. Tā ir viena no pamatvērtībām, kas liek Eiropas sapnim iedvesmot paaudzi pēc paaudzes, radot kopējo vērtību visā Savienībā.

Pašreizējais ESK priekšlikums paredz īpašu juridisko pamatu iniciatīvai, ar kuru jauniešiem visā ES tiek dota iespēja rīkoties cerībā padarīt Savienību labāku un tādējādi veicināt Eiropas projektu, vienlaikus pilnveidojot savas prasmes.

Tomēr atzinuma sagatavotājs ir cieši pārliecināts, ka šim Korpusam nepieciešams savs, īpaši tam paredzēts budžets. Laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam Komisija ierosina trīs ceturtdaļas līdzekļu ESK finansējumam ņemt no pašreizējām programmām to pastāvošā finanšu piešķīruma ietvaros: EUR 197,7 miljoni ir jāņem no programmas „Erasmus +” un EUR 10 miljoni no Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI), kā arī EUR 47,3 miljoni no programmām citās izdevumu kategorijās (no tiem EUR 35 miljoni — no Eiropas Sociālā fonda (ESF), EUR 6 miljoni — no civilās aizsardzības mehānisma, EUR 4,5 miljoni no programmas LIFE un EUR 1,8 miljoni no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)). Tikai viena ceturtā daļa no kopējā ESK finansējuma būtu “svaigs” finansējums.

Atzinuma sagatavotājs stingri noraida šādu izkārtojumu, kurā ESK finansēšana plašā mērā notiek uz citu nozīmīgu ES programmu galveno darbību līdzekļu rēķina, kurām ir savi vērtīgi uzdevumi, mērķi un atbilstīgs finansējums budžetā, kas saplānots no pašreizējās DFS sākuma. Tas, kas varētu būt pieņemams ESK pirmajā izmēģinājuma posmā, lai uzsāktu darbības un nodrošinātu raitu norisi, nevar būt vidēja termiņa vai ilgtermiņa risinājums, lai finansētu nozīmīgu programmu, kam vajadzīgs ne vien savs juridiskais pamats, bet arī vērienīgs finansējums ar jauniem naudas līdzekļiem.

Jaunas politiskās prioritātes pašreizējās DFS ietvaros prasa jaunus resursus, mobilizējot elastības noteikumus un īpašos instrumentus, kas iekļauti DFS regulā, pēc tam, kad ir izsmeltas pieejamās rezerves. Ja ESK patiešām ir jauna prioritāra iniciatīva, kā teikts Kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadam, ir tikai loģiski, ka tai būtu jāsaņem jauns finansējums, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, neradot kaitējumu pašreizējām no ES līdzekļiem finansētajām programmām un projektiem.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, lai finansētu ESK laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam, būtu jāizmanto elastības instrumenti, ko paredz pašreizējā DFS un ko veicina vidusposma pārskatīšanas ietvaros, piemēram, elastības instruments un vispārējo saistību rezerve. Pārdalīšana ir pieļaujama tikai tad, ja līdzekļu pārvietošana ir tikusi paredzēta no programmas sākuma, kā tas ir finansējuma Eiropas Brīvprātīgo dienesta ES darbībām saskaņā ar programmu „Erasmus+” gadījumā. Svītrojot EaSI, ESF, civilās aizsardzības, LIFE un ELFLA līdzekļu iemaksas ESK un atgriežot šīs summas tajās budžeta pozīcijās, no kurām tās tika ņemtas, saskaņā ar sākotnējo finanšu plānojumu, atzinuma sagatavotājs raida skaidru signālu par šīs iniciatīvas finansēšanu.

Programma LIFE, kas risina vides un klimata problēmas, ir ievērojami uzlabojusi vides stāvokli ES. Lai turpinātu cīņu pret klimata pārmaiņām un nodrošinātu saskaņotību ar Parīzes vienošanos, kas tika panākta COP21, LIFE finansējumu nedrīkstētu pārdalīt citiem mērķiem.

ELFLA un ESF kā daļa no ES strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF) palīdz stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. ESIF mērķis ir mazināt dažādo reģionu attīstības līmeņu atšķirības. ESK finansēšanai nevajadzētu pārvirzīt līdzekļus no kohēzijas politikas.

Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu Savienība un dalībvalstis koordinē savas sistēmas, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēka izraisītas katastrofas un sagatavoties un reaģēt uz tām. Ņemot vērā to, ka pēdējos gados arvien biežāk notiek dabas un cilvēka izraisītas katastrofas un tās kļūst smagākas un sarežģītākas, tostarp klimata pārmaiņu rezultātā, arvien lielāku nozīmi iegūst kopīga un integrēta pieeja katastrofu pārvarēšanai. Šajā sakarībā atzinuma sagatavotājs uzskata par nepieņemamu pārvietot uz ESK līdzekļus, kas paredzēti civilajai aizsardzībai.

Turklāt atzinuma sagatavotājs ierosina pastiprināt noteikumus attiecībā uz ESK pārraudzību un novērtējumu.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs stingri mudina Komisiju sagatavot skaidru un vērienīgu priekšlikumu ESK īstenošanai un finansēšanai no 2021. gada, kā tika solīts.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu23, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē. Sākotnējā atsauces summa ietver līdzekļus, kas pārvietoti no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR) 2018., 2019. un 2020. finanšu gadam, un to papildina iemaksas no vairākām Savienības programmām atbilstīgi dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, no Eiropas Sociālā fonda, Savienības civilās aizsardzības mehānisma, programmas LIFE un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(18)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam EUR 341,5 miljonu apmērā pašreizējās cenās, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu23, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē. Finansējumā būtu jāiekļauj EUR 197,7 miljoni, kurus sākotnēji rezervēja nolūkā Savienības iekšienē finansēt Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbību 2018., 2019. un 2020. finanšu gadam saskaņā ar programmu „Erasmus+”, ņemot vērā, ka šīs darbības ir jāpārceļ uz Eiropas Solidaritātes korpusa programmu. Tā kā ir nepieciešams novērst jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz esošo daudzgadu programmu finansēšanu, pārējā summa Eiropas Solidaritātes korpusa finansēšanai būtu jāpiesaista tikai no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas maksimālos apmērus.

_________________

_________________

23 Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

23 Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Savā 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par “Erasmus +” regulas īstenošanu1a Eiropas Parlaments mudināja Komisiju un dalībvalstis rast budžeta risinājumus, lai pielāgotos jaunajai Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvai, nesamazinot finansējumu citām pašreizējām un prioritārām programmām.

 

___________________

 

1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0018.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

38.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38b)  Savā 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu1a Eiropas Parlaments pauda bažas, ka, neraugoties uz tā brīdinājumiem, tiesību akta priekšlikums, ko pieņēma 2017. gada 30. maijā, paredz, ka trīs ceturtdaļas no Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta tiktu segtas, veicot pārvietojumus no pašreizējām programmām, un galvenokārt no programmas “Erasmus +” (EUR 197,7 miljoni), un atkārtoja, ka jebkuras jaunas politiskās saistības būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām, nevis pārvietojot līdzekļus no esošajām programmām.

 

_____________________

 

1a Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2017)0302.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

38.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38c)  Būtu jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusam atsevišķs finansējums un budžeta piešķīrums, un tam nevajadzētu izraisīt finansējuma samazināšanu citās politikas jomās, kas veicina jaunatni, izglītību, mācības, nodarbinātību vai solidaritāti. Būtu jānodrošina optimāls un pārredzams finanšu resursu izlietojums.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros balstās arī uz līdzekļiem, kas ir pārvietoti no programmas “Erasmus +”. Šiem līdzekļiem galvenokārt būtu jānāk no apropriācijām, kas ir paredzētas to Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbību finansēšanai, kuras ietilpst šīs regulas ietvaros atbalstīto brīvprātīgo norīkojumu darbības jomā. Būtu jāpārvieto arī daži studentu aizdevumu garantijas instrumenta piešķīrumi, kuru absorbēšana programmas “Erasmus+” ietvaros ir maz ticama, lai nodrošinātu pienācīgu valstu aģentūru darbības izmaksu līdzfinansējumu, un šie piešķīrumi būtu labāk jāsaskaņo ar šīs darbības absorbcijas spēju.

(39)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros balstās uz līdzekļiem, kas ir pārvietoti no programmas “Erasmus +”. Šiem līdzekļiem būtu jānāk tikai no apropriācijām, kas ir paredzētas to Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbību finansēšanai, kuras ietilpst šīs regulas ietvaros atbalstīto brīvprātīgo norīkojumu darbības jomā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros būtu jāpapildina ar finanšu iemaksām no citām programmām un izdevumu kategorijām, un tas rada vajadzību veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1293/201327, (ES) Nr. 1303/201328, (ES) Nr. 1305/201329, (ES) Nr. 1306/201330, kā arī Lēmumā Nr. 1313/2013/ES31.

svītrots

__________________

 

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

 

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

 

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

 

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

 

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

 

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir pilna laika32 neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos organizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā.

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir pilna laika32 neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos bezpeļņasorganizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā.

_________________

_________________

32 Parasti darbība, kas tiek veikta pastāvīgi — piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā.

32 Parasti darbība, kas tiek veikta pastāvīgi — piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā.

Pamatojums

Ir nepāprotami jāizslēdz visas brīvprātīgās darbības, kas netiek veiktas bezpeļņas organizācijās. Pretējā gadījumā regulējums nonāktu pretrunā dažu dalībvalstu, piemēram, Francijas un Beļģijas, brīvprātīgā darba regulējuma normām.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ar dalīborganizāciju atbalstu nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, vienlaikus uzlabojot viņu prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu, tostarp atbalstot jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti;

(a)  ar dalīborganizāciju atbalstu nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, vienlaikus uzlabojot viņu zināšanas, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, kultūras, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu, tostarp atbalstot jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti;

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  tādu informēšanas kampaņu izstrādi, ar kurām uzlabo informētību par Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētā summa ietver finansējumu EUR 294 200 000 apmērā33 pašreizējās cenās, ko papildina iemaksas:

2.  Šā panta 1. punktā minētā summa ietver finansējumu EUR 197 700 000 apmērā pašreizējās cenās, kas atbilst summai, ko sākotnēji rezervēja, lai Savienības iekšienē finansētu Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbības saskaņā ar Erasmus+ programmu. Atlikušo Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma summu EUR 143 800 000 apmērā piesaista tikai no nepiešķirtu līdzekļu rezerves daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apmēru satvarā.

_________________

 

33 Šis finansējums ir sākotnējā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2013/C 373/01) 17. punkta izpratnē.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  no Eiropas Sociālā fonda — EUR 35 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

svītrots

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  no Savienības civilās aizsardzības mehānisma — EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

svītrots

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  no programmas LIFE — EUR 4 500 000 apmērā pašreizējās cenās;

svītrots

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai — EUR 1 800 000 apmērā pašreizējās cenās.

svītrots

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Gada apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem ierobežojumiem.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Vajadzības gadījumā apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

5.  Vajadzības gadījumā maksājumu apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās struktūras iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.

2.  Pieteikumus, ko atbilstīgās struktūras iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa hartā formulētajiem principiem un prasībām.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski pārvērtē, un to var atsaukt.

3.  Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi regulāri un vismaz reizi divos gados pārvērtē, un to var atsaukt, ja minētās struktūras darbības vairs neatbilst Eiropas Solidaritātes korpusa hartā formulētajiem principiem un prasībām.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalīborganizāciju datubāzē, kurai var piekļūt visi Eiropas jaunieši un kura atrodas portālā "Eiropas jaunatne", iekļauj ikvienu struktūru, kas ir saņēmusi Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi.

Pamatojums

Patlaban akreditētās EVS struktūras ir ievadītas EVS organizāciju datubāzē portālā "Eiropas jaunatne". Pateicoties tam, jaunieši ir informēti par šīm struktūrām. Tādēļ ir svarīgi, lai tas pats tiktu izdarīts arī attiecībā uz ESK.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm regulāri pārrauga Eiropas Solidaritātes korpusa darbību virzībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

1.  Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm regulāri pārrauga un ziņo par Eiropas Solidaritātes korpusa darbību un rezultātiem, kā arī tā mērķu ievērošanu, precīzāk — tā devumu kohēzijas un solidaritātes nostiprināšanai Eiropā.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

(a)  brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku skaitu un profilu (pārrobežu un iekšzemes norīkojumi);

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  stažēšanās norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

(b)  stažēšanās norīkojumu dalībnieku skaitu un profilu (pārrobežu un iekšzemes norīkojumi);

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  darba norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

(c)  darba norīkojumu dalībnieku skaitu un profilu (pārrobežu un iekšzemes norīkojumi);

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  solidaritātes projektu dalībnieku skaitu;

(d)  solidaritātes projektu dalībnieku skaitu un profilu;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  dalībnieku un dalīborganizāciju apmierinātības pakāpi attiecībā uz norīkojumu kvalitāti, mācībām, atbalstu valodas apguvē, administratīvo atbalstu, apdrošināšanu un atbalstu pēc norīkojuma beigām.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  bijušo dalībnieku nodarbinātības īpatsvars.

Pamatojums

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka viens no galvenajiem Eiropas Solidaritātes korpusa mērķiem ir uzlabot jauniešu nodarbināmību un atvieglot viņu iekļūšanu darba tirgū.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija 2020. gadā publicē ziņojumu, izvērtējot progresu, kas panākts virzībā uz rezultātuu sasniegšanu, tostarp mērķi līdz 2020. gadam Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāt iespējas 100 000 jauniešiem (aptverot visus norīkojumus un projektus, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā).

3.  Komisija 2019. gadā publicē ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem un programmas īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, izvērtējot progresu, kas panākts virzībā uz rezultātu sasniegšanu, tostarp mērķi līdz 2020. gadam Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāt iespējas 100 000 jauniešiem (aptverot visus norīkojumus un projektus, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā), kā arī programmas izmaksu lietderību, un to iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Četrus gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma Komisija veic šīs regulas neatkarīgu izvērtējumu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei. Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi.

4.  Komisija veic šīs regulas neatkarīgu ex post izvērtējumu, lai novērtētu programmas efektivitāti, lietderību un ietekmi salīdzinājumā ar programmas mērķiem, un ne vēlāk kā 2021. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi, tostarp ieteikumi attiecībā uz programmas nākotni. Novērtējuma tapšanas gaitā Komisija nodrošina regulāru apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībniekiem, dalīborganizācijām un attiecīgajām vietējām kopienām. Novērtēšanas rezultātus izmanto kā atgriezenisko saiti turpmākajā programmas izstrādē un resursu piešķiršanas priekšlikumos.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1288/2013

18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  līdz 1,5 % studentu aizdevumu garantijas instrumentam;

(c)  3,5 % studentu aizdevumu garantijas instrumentam;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

27. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1293/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1293/2013 4. pantā pievieno šādu daļu:

 

“3.  Lai finansētu projektus 17. panta 4. punkta nozīmē, ko īsteno Eiropas Solidaritātes iniciatīva saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX un kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās prioritārajās jomā 9. un 13. panta izpratnē, piešķir ne vairāk kā EUR 3 000 000 pašreizējās cenās no Vides apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai, un ne vairāk kā EUR 1 500 000 pašreizējās cenās no Klimata pasākumu apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai. Šo piešķīrumu veic tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1293/2013 noteiktās konkrētās prasības.”

 

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

28. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1303/2013

 

Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:

 

1.  Direktīvas 58. panta 1. punktu groza šādi:

 

(a)  pirmo daļu aizstāj ar šādu:

 

Pēc Komisijas iniciatīvas ar ESI fondiem var atbalstīt sagatavošanās, uzraudzības, administratīvā un tehniskās palīdzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, kā arī atbalsta pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, kā minēts trešajā daļā, tiktāl, ciktāl šo darbību mērķis ir ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.”

 

(b)  trešajai daļai pievieno šādu m) apakšpunktu:

 

‘(m)  darbības, kuras finansē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX par Eiropas Solidaritātes korpusu, lai veicināt jauniešu personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, kā arī viņu nodarbinātību un veicinātu viņu pāreju uz darba tirgu.”

 

2.  Regulas 91. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

 

“EUR 35 000 000 pašreizējās cenās no summas, kas pēc Komisijas iniciatīvas ir paredzēta tehniskajai palīdzībai, piešķir Eiropas Solidaritātes korpusam tā darbību atbalstīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2017/XXX 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

29. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1305/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punktā pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

 

“ELFLA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX ar EUR 1 800 000 pašreizējās cenās var finansēt arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenotās darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs lauku attīstības jomā. Šo piešķīrumu īstenoc tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

30. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

svītrots

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1306/2013

 

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantā pievieno šādu j) apakšpunktu:

 

‘(j)  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īstenotas Eiropas Solidaritātes korpusa darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēslauksaimniecības un lauku attīstības jomā, un īpaši darbības, kas ir minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punkta otrajā daļā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

31. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

svītrots

Grozījums Lēmumā Nr. 1313/2013/ES

 

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 19. panta 1. punktā pēc otrās daļas pievieno šādu daļu:

 

“No 3. izdevumu kategorijas “Drošība un pilsoniskums” nodrošināto finansējumu EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās piešķir darbībām, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īsteno Eiropas Solidaritātes iniciatīvas ietvaros un kuras sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs civilās aizsardzības jomā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Lēmumā Nr. 1313/2013/ES noteiktās īpašās prasības."

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Solidaritātes korpuss

Atsauces

COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD)

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

12.6.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

12.6.2017

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

Tiemo Wölken

29.6.2017

Pieņemšanas datums

4.12.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Paul Rübig, Jordi Solé, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Joachim Zeller

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Siegfried Mureşan, Paul Rübig, Joachim Zeller

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, John Howarth, Vladimír Maňka, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Manuel dos Santos

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

5

-

ECR

Bernd Kölmel

EFDD

Jonathan Arnott

ENF

André Elissen, Marco Zanni

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (29.11.2017)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

(COM(2017)0262 – C8-0162/2017 – 2017/0102(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Krzysztof Hetman

ĪSS PAMATOJUMS

Solidaritāte, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas apsvērumiem, ir arī viena no Eiropas pamatvērtībām. Nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka Eiropas Savienības sekmju stāsta pamatā ir solidaritāte. Tai ir liels potenciāls izraisīt iejūtību, savstarpējas rūpes un pozitīvu gan tautu, gan indivīdu mijiedarbību. Šā iemesla dēļ mums šī ideja Eiropiešu prātos ir jāuztur un jāpanāk tās īstenošana.

Atzinuma projekta sagatavotājs uzskata, ka Eiropas Solidaritātes korpuss ir varens šā mērķa sasniegšanas līdzeklis un tāpēc viņš ļoti atzinīgi vērtē ideju, kas izskanēja 2016. gada 14. septembra runā par Savienības lietu pārskatu, pēc kuras Komisija publiskoja 2016. gada 7. decembra paziņojumu „Eiropas Solidaritātes korpuss” un 2017. gada 1. jūnija tiesību akta priekšlikumu. Visu Eiropas valstu jauniešu pieaugošā iesaistīšanās solidaritātes pasākumos var stiprināt solidaritāti un kohēziju visā Eiropā un sekmēt sociālo izaicinājumu risināšanu un apmierināt vajadzības, kas joprojām ir aktuālas dalībvalstīs un reģionos. Turklāt tā palīdzēs jauniem cilvēkiem attīstīties personīgi un profesionāli, apgūstot vērtīgas iemaņas.

Atzinuma projekta sagatavotājs atbalsta tāda Eiropas Solidaritātes korpusa izveidi, kurš galvenokārt īstenotu divu veidu darbības: solidaritātes projekti un brīvprātīgo norīkojums, no vienas puses, un stažēšanās un darba norīkojums, no otras puses. Ja pirmā veida darbību bez šaubām var uzskatīt par Eiropas Solidaritātes nākotnes pamatu, otra ir jāvērtē kā svarīga iespēja jauniem cilvēkiem iekļūt darba tirgū un iegūt iespēju strādāt vērtīgā darbvietā. Tādēļ atzinuma projekta sagatavotājs ierosina mazliet mainīt orientējošas budžeta sadales proporcijas, kas tiktu piešķirtas abiem darbību veidiem, un līdz 30 % palielināt finansiālo atbalstu, ko sniedz stažēšanās iespējām un darba iespējām.

Kopējā Eiropas Solidaritātes korpusa darbības īstenošanai līdz 2020. gada 31. decembrim paredzētā summa sasniedz EUR 341 500 000, un, pateicoties tai varēs mobilizēt 100 000 jauniešu veikt solidaritātes pasākumus. Atzinuma projekta sagatavotājs atbalsta Komisijas priekšlikumu piesaistīt šo summu no dažādām izveidotām ES programmām, tostarp EUR 35 000 000 no Eiropas Sociālā fonda. Viņš uzskata, ka šiem līdzekļiem galvenokārt būtu jānāk no tām Erasmus+ programmas apropriācijām, kas ir paredzētas to Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) darbību finansēšanai, kuras tagad ietilpst šīs regulas ietvaros atbalstīto darbības jomā.

Atzinuma projekta sagatavotājs cer, ka priekšlikuma izstrādē tiks ņemta vērā pieredze un paraugprakse, ko izstrādāja EVS, un ar tā palīdzību tiks panākta sinerģija un papildināmība ar citiem ES fondiem un programmām, lai tas pēc iespējas īstenotu savu potenciālu.

Reģionālās attīstības komiteja uzskata, ka iespēju vienkāršošana ir ārkārtīgi svarīgs faktors, kas uzlabo efektivitāti un uzlabo to projektu lietderību, kas tiek veikti ar ES budžeta atbalstu. Šā iemesla dēļ atzinuma projekta izstrādātājs ierosināja dažas izmaiņas, kuras saskaņojas ar šo principu un nodrošina to, lai līdzekļu ieguvēji netiktu apgrūtināti ar liekām prasībām un formalitātēm.

Visbeidzot, atzinuma projekta sagatavotājs uzskata, ka Eiropas Solidaritātes korpusam būs liela pozitīva ietekme ne tikai uz jauniem šādā veidā iesaistītiem cilvēkiem, bet arī uz reģionālām un vietējām kopienām, un tāpēc viņš ir apņēmies stiprināt šīs regulas vietējo un reģionālo aspektu.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte starp tās iedzīvotājiem un dalībvalstīm. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.

(1)  Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte starp tās iedzīvotājiem un dalībvalstīm. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību, nodrošina nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti, un stimulē jauniešu interesi par Eiropas kopīgo projektu.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”18 uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Paziņojums iezīmēja Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas. Šo darbību ietvaros, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā.

(3)  Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”18 uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Paziņojums iezīmēja Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās, personīgās attīstības līdzekļus un nodarbinātības iespējas. Šo darbību ietvaros, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā.

_________________

_________________

18 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final, 7.12.2016.

18 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final, 7.12.2016.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus iegūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīs darbības atbalstītu arī jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

(4)  Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt dalībvalstu labumu kopienām, vienlaikus iegūstot noderīgu pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīs darbības atbalstītu arī jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos.

(5)  Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām vajadzētu būt kvalitatīvām, tajās būtu jāņem vērā to prasmes un tām vajadzētu būt cieši saistītām ar sabiedrības attīstību, proti, jāatbilst galvenajiem sabiedrības izaicinājumiem, jāsekmē vietējo kopienu un sociālās kohēzijas stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, prasmes un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būtu jābūt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekŗocībām un sinerģiju. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem19 atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

(6)  Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, kurā netiktu pieļauta nekāda diskriminācija izcelsmes dēļ un ar kuru netiktu nodrošināta piekļuve solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būtu jābūt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekšrocībām un sinerģiju. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis, reģioni, pilsētas un vietējās kopienas veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu un programmu „Jaunatne kustībā”. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem, tostarp reģionālā vai vietējā līmenī īstenotām shēmām, un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

_________________

_________________

19 Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

19 Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem. Pēc tam, kad atbalsta saņēmēji būs ieguvuši derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, viņiem būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

(7)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem un tam būtu jāpapildina patlaban īstenotie Savienības politikas virzieni, piemēram, kohēzijas politika, neradot negatīvu ietekmi uz tās darbības programmām pašām par sevi un ņemot vērā pieejamos līdzekļus, kas ir saistīti ar to apguvi. Pēc tam, kad atbalsta saņēmēji būs ieguvuši derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, viņiem būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīm iespējām būtu jāsniedz ieguldījums viņu personīgās, sociālās, ar izglītības ieguvi saistītās, profesionālās un pilsoniskās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpusam arī būtu jāatbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklu veidošanas darbības, kā arī pasākumi atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai.

(8)  Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izstrādāt transnacionālas un pārrobežu programmas un solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīm iespējām būtu jāsniedz ieguldījums viņu personīgās, sociālās, ar izglītības ieguvi saistītās, profesionālās un pilsoniskās attīstības veicināšanā jāsekmē īstena Eiropas pilsonības institūta darbība un jāpadara ciešāka jauniešu solidaritāte, lai uzlabotu viņu turpmāko piekļuvi darba tirgum. Eiropas Solidaritātes korpusam arī būtu jāatbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, ar kuru palīdzību notiek paraugprakses apmaiņa, kā arī pasākumi atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Stažēšanās un darbvietas ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var sniegt iespēju spert pirmos soļus darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, tajā pašā laikā atvieglojot to pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors viņu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Dalīborganizācijām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāto stažēšanās norīkojumu dalībniekiem būtu jāmaksā atalgojums un jāievēro Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu21 paredzētie kvalitātes principi. Piedāvātajām stažēšanās un darba iespējām būtu jābūt jauniešu atspēriena punktam iekļuvei darba tirgū, tāpēc šīs iespējas būtu jāpapildina ar atbilstošu atbalstu pēc norīkojuma beigām. Stažēšanās un darba norīkojumi būtu jāatbalsta attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem, jo īpaši valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un tirdzniecības kamerām. Tām kā dalīborganizācijām būtu jāspēj pieteikties finansējuma saņemšanai, izmantojot kompetento Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūru, lai veiktu starpnieka funkciju starp jaunajiem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darba norīkojumus solidaritātes nozarēs.

(10)  Stažēšanās un darbvietas ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var sniegt iespēju spert pirmos soļus darba tirgū, jo tās nodrošina nepieciešamo pamatu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, kuru pamatā arī ir katras personas individuālās prasmes, vienlaikus atvieglojot to pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors viņu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Dalīborganizācijām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāto stažēšanās norīkojumu dalībniekiem būtu jāmaksā atalgojums un to pamatā vajadzētu būt Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu paredzētajiem kvalitātes principiem21. Piedāvātajām stažēšanās un darba iespējām būtu jābūt jauniešu atspēriena punktam iekļuvei darba tirgū, tāpēc šīs iespējas būtu jāpapildina ar atbilstošu atbalstu pēc norīkojuma beigām. Stažēšanās un darba norīkojumi būtu jāatbalsta attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem, jo īpaši valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un tirdzniecības kamerām. Tām kā dalīborganizācijām būtu jāspēj pieteikties finansējuma saņemšanai, izmantojot kompetento Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūru, lai veiktu starpnieka funkciju starp jaunajiem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darba norīkojumus solidaritātes nozarēs.

_________________

_________________

21 Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

21 Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus to vietējām kopienām. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja izmēģināt idejas, sniedzot atbalstu jauniešiem, lai viņi paši varētu būt solidaritātes darbību virzītāji. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus pievērsties pašnodarbinātībai vai izveidot NVO, apvienības un citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

(11)  Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus to vietējām kopienām, jo īpaši kopienām, kas atrodas izolētās vai marginalizētās teritorijās. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja izmēģināt idejas, sniedzot atbalstu jauniešiem, lai viņi paši varētu būt solidaritātes darbību virzītāji. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus pievērsties pašnodarbinātībai vai izveidot NVO, apvienības un citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta norīkojumu un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetences atzīšanu.

(13)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta norīkojumu un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo, loģistisko atbalstu un atbalstu pirms norīkojuma un pēc norīkojuma beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetences atzīšanu. Ja dalībnieku veiktās darbības ir jāveic bīstamās vidēs, piemēram, vidēs pēc katastrofas, būtu jānodrošina kursi par profilaktisko drošību.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa norīkojumu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē norīkojuma mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu22 .

(14)  Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa norīkojumu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu jāizstrādā sistēma, ar kuru atzīst Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veikto brīvprātīgo darbu, un būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē norīkojuma mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu22.

_______________

_________________

22 Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

22 Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Būtu jāievieš kvalitātes zīme, lai nodrošinātu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai būtu jābūt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršana.

(15)  Būtu jāievieš kvalitātes zīme, lai nodrošinātu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai, pamatojoties uz kopīgiem Savienības līmenī atzītiem kritērijiem, būtu jābūt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršana.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centram būtu jāsniedz atbalsts īstenošanas struktūrām, dalīborganizācijām un jauniešiem, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, lai uzlabotu īstenošanas un darbību kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās gūtās kompetences noteikšanu un atzīšanu.

(16)  Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centram būtu jāsniedz atbalsts īstenošanas struktūrām, dalīborganizācijām un jauniešiem, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, lai uzlabotu īstenošanas un darbību kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās gūtās kompetences noteikšanu, atzīšanu un sertifikāciju.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai garantētu vienkāršu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam un gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, tostarp reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklu veidošanas darbībām un virtuālai saziņai, apmācībai tiešsaistē, valodas atbalstam un palīdzībai pēc norīkojuma beigām, kā arī piekļuvei citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē.

(17)  Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai sekmētu vienkāršu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam un gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, tostarp informēšanai par brīvprātīgā darba norīkojumiem, reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklošanas darbībām un virtuālai saziņai, apmācībai tiešsaistē, valodas atbalstam un atbalstam pirms norīkojuma un pēc norīkojuma beigām, kā arī piekļuvei citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē un kas būtu jāsaista ar sabiedrības attīstību. Ar Eiropas Solidaritātes korpusa portāla sniegtajiem pakalpojumiem būtu jāsekmē un jāpapildina tie, kurus jau piedāvā dalīborganizācijas. Būtu jānodrošina sadarbspēja ar Eiropas Jaunatnes portālu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, kas saņem atbalstu no programmām, kuras sniedz ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusā, ar solidaritāti saistīto norīkojumu un projektu finansiālajam atbalstam būtu orientējoši jāatbilst 80 %–20% dalījumam starp brīvprātīgā darba norīkojumiem un solidaritātes projektiem, no vienas puses, un darba norīkojumiem, no otras puses.

(19)  Lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, kas saņem atbalstu no programmām, kuras sniedz ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusā, ar solidaritāti saistīto norīkojumu un projektu finansiālajam atbalstam būtu orientējoši jāatbilst 70%-30% dalījumam starp brīvprātīgā darba norīkojumiem un solidaritātes projektiem, no vienas puses, un darba norīkojumiem, no otras puses.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums