Procedūra : 2017/2177(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0083/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0083/2018

Debates :

PV 18/04/2018 - 10
CRE 18/04/2018 - 10

Balsojumi :

PV 18/04/2018 - 12.35

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0140

ZIŅOJUMS     
PDF 741kWORD 68k
23.3.2018
PE 613.447v02-00 A8-0083/2018

par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2177(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Bart Staes

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2177(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada pārskatiem un Biroja atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05941/2018 – C8-0087/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(4), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(5), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0083/2018),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram par Biroja 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu

(2017/2177(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada pārskatiem un Biroja atbildi(6),

–  ņemot vērā deklarāciju(7) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05941/2018 – C8-0087/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(8) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(9), un jo īpaši tās 35. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(10), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0083/2018),

1.  atliek Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2177(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0083/2018),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (turpmāk “Birojs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(11) tā 2016. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 65 370 233,75, t. i., par 309,98 % lielāks nekā 2015. gadā; tā kā šā palielinājuma iemesls bija Biroja jaunie papildu pienākumi, kas paplašināja tā pilnvaras;

C.  tā kā EUR 29 463 600 piešķirti no Savienības budžeta, EUR 21 710 759 gūti no citiem ieguldījumiem, galvenokārt no Komisijas dotācijas nolīgumiem, un EUR 1 900 134 ieguldījušas asociētās valstis (Norvēģijas Karaliste un Šveices Konfederācija);

D.  tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja gada pārskatiem par 2016. finanšu gadu (turpmāk “Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Biroja gada pārskati ir ticami, taču tai nav neizdevies iegūt pietiekami pārliecinošus revīzijas pierādījumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

Saistībā ar 2013. un 2014. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktie pasākumi

1.  ar bažām norāda, ka vēl ir neatrisināti jautājumi un tiek veikti koriģējoši pasākumi, kas attiecas uz Revīzijas palātas 2013. un 2014. gada komentāriem par novēlotiem maksājumiem, iekšējās kontroles standartiem (IKS) un lielu darbinieku mainību; aicina Biroju pēc iespējas drīzāk 2018. gadā pabeigt koriģējošos pasākumus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par to īstenošanu;

Pamatojums atzinumam ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību un lēmumam atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu

2.  pauž dziļu nožēlu par Revīzijas palātas būtiskiem konstatējumiem attiecībā uz divām no piecām nozīmīgām 2016. gada iepirkuma procedūrām, par kurām maksājumi veikti 2016. gadā un kuras liecina par Biroja iepirkuma procedūru nepietiekamu stingrību;

3.   atgādina, ka tika veikta revīzija par vienu iepirkuma procedūru, kura attiecās uz ceļojumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar pakalpojumu pamatlīgumu EUR 4 000 000 vērtībā no 2016. līdz 2020. gadam un kurā diviem no trim pretendentiem tika lūgts iesniegt papildu informāciju par vieniem un tiem pašiem atlases kritērijiem; atgādina, ka, lai gan neviens no abiem neiesniedza prasīto informāciju (to personu CV, kurām bija paredzēts darboties Biroja telpās), šā iemesla dēļ tikai vienu izslēdza no procedūras; norāda, ka otram piešķīra līgumu, kā pamatojumu minot, ka attiecīgo personu CV tiks iesniegti pēc līguma piešķiršanas; tāpēc uzskata, ka šī iepirkuma procedūra neatbilda vienlīdzīgas attieksmes principam un ka līgums tika piešķirts pretendentam, kurš neatbilda visiem atlases kritērijiem; uzskata, ka tāpēc ne pamatlīgums, ne ar to saistītie 2016. gada maksājumi EUR 920 561 apmērā nav pareizi;

4.   atgādina, ka 2016. gada februārī Birojs uz 12 mēnešiem par EUR 3 600 000 tieši piešķīra pamatlīgumu par pagaidu pakalpojumiem, ar ko atbalstīt Biroju migrācijas krīzes risināšanā; pauž nožēlu par to, ka pamatlīgums tika piešķirts vienam iepriekš atlasītam uzņēmējam, pirms tam nepiemērojot nevienu no iepirkuma procedūrām, kas noteiktas Finanšu regulā; uzskata, ka tāpēc pamatlīguma piešķiršana neatbilda attiecīgajiem Savienības noteikumiem un ar šo līgumu saistītie 2016. gada maksājumi EUR 592 273 apmērā nav pareizi;

5.  norāda, ka ar šo divu pamatlīgumu piešķiršanu saistītās summas veido 2,9 % no Biroja kopējiem 2016. gada izdevumiem;

6.  norāda, ka saskaņā ar Biroja informāciju attiecībā uz 3. punktā minēto pamatlīgumu tas savu lēmumu pieņēma, pamatojoties uz to, ka darbuzņēmējs, kam tika piešķirts līgums, bija vienīgais, kuram bija kapacitāte izpildīt līgumsaistības; turklāt norāda, ka attiecībā uz 4. punktā minēto pamatlīgumu Biroja darbības tika veiktas ļoti akūtas bēgļu krīzes apstākļos, kas tobrīd bija sniegusi augstāko intensitāti, turklāt bija nepieciešams arī īstenot Padomes lēmumus par Birojam piešķirtajiem ārkārtas uzdevumiem; norāda, ka šajos ārkārtas apstākļos izraudzītais darbuzņēmējs bija tas pats, ar ko jau agrāk līgumu bija noslēgusi kāda cita Savienības aģentūra, kura ir bāzēta Grieķijā; norāda, ka lēmums tika dokumentēts un apstiprināts kā izņēmuma kārtas pieprasījums;

7.  prasa, lai Birojs līdz 2018. gada 15. jūnijam ziņo budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem Revīzijas palātas konstatēto problēmu risināšanai;

8.  norāda, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir sācis izmeklēšanu par Biroja darbībām; pilnībā respektē OLAF izmeklēšanas neatkarību un to, ka nekādas šīs izmeklēšanas daļas nevar atklāt, pirms tā visa nav pabeigta;

9.  uzskata, ka būtu bezatbildīgi apstiprināt budžeta izpildi, pirms nav pilnīgi zināma visa relevantā informācija par Biroja darbībām; aicina OLAF informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par izmeklēšanas rezultātiem, tiklīdz tā būs pabeigta, lai attiecīgos konstatējumus varētu iekļaut 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā par Biroju;

Komentāri par darījumu likumību un pareizību

10.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2016. gada augustā Birojs sāka atklātu procedūru (piecas daļas) par pamatlīguma slēgšanas tiesībām, lai apmierinātu vajadzības pēc kultūras vidutājiem / mutiskajiem tulkiem dažādās valstīs; turklāt norāda, ka attiecībā uz četrām daļām (2.–5. daļa) parakstītā un revidētā pamatlīguma kopējā summa ir EUR 60 000 000 uz četriem gadiem; konstatē, ka šīs četras daļas tika piešķirtas vienam un tam pašam pretendentam, kurš bija pirmais pretendentu kaskādē; norāda, ka šis darbuzņēmējs atbilda atlases kritērijos formulētajām finanšu prasībām (gada apgrozījums EUR 1 000 000), izņemot vienā no trim iepriekšējiem gadiem, par ko bija noslēgts “piekļuves līgums” ar kādu bezpeļņas organizāciju, kura apņēmās darīt pieejamu līgumslēdzējam savu “apgrozījumu”; atgādina, ka Finanšu regula atļauj paļauties uz citu struktūru finansiālo un ekonomisko spēju; tomēr pauž nožēlu par to, ka šajā gadījumā nav skaidrs, kā šīs struktūras “apgrozījumu” var darīt pieejamu un, ņemot vērā tā darbību raksturu, vai tā varētu palīdzēt nodrošināt sniedzamos pakalpojumus; uzskata, ka Birojam šis piedāvājums bija jānoraida, jo tas neapliecināja atbilstību prasībām, kas izvirzītas pretendenta ekonomiskajai un finanšu spējai; uzskata, ka pamatlīgums un visi ar to saistītie maksājumi ir nepareizi (2016. gadā netika veikti nekādi maksājumi);

Budžeta un finanšu pārvaldība

11.  ar bažām norāda, ka 2016. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija zems — 80,64 %; turklāt norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 63,40 %;

12.  norāda, ka trīsreiz tika grozīta Biroja darba programma un četrreiz — tā budžets, lai ņemtu vērā būtiskās izmaiņas, kas notika 2016. gadā, jo īpaši to, ka ievērojami palielinājās Biroja operacionālā atbalsta darbības dažu dalībvalstu karstajos punktos, kā arī ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu; prasa Birojam ņemt vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2017 “ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja” un aicina Revīzijas palātai piešķirt prioritāti šī īpašā ziņojuma pēckontroles ziņojumam, ko pieprasīja Parlaments, lai novērtētu karstos punktus kā daļu no Savienības un dalībvalstu plašākas patvēruma sistēmas;

Saistības un pārnestās apropriācijas

13.  norāda, ka II sadaļā (administratīvie izdevumi) tika pārnests liels apmērs no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, proti EUR 2 500 000 jeb 43,9 % (2015. gadā — EUR 1 076 583 jeb 36,9 %); pieņem zināšanai, ka šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz IT infrastruktūru, tulkojumiem un publikācijām, darbības konsultācijām un valdes sanāksmju izmaksām, par ko līgumi bija noslēgti 2016. gada beigās un/vai rēķini bija izsniegti tikai 2017. gadā;

14.  norāda, ka apropriāciju pārnešanu bieži vien var daļēji vai pilnībā pamatot ar aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturu un ka tā ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un izpildē un ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam, it īpaši tad, ja Birojs to ieplāno iepriekš un dara zināmu Revīzijas palātai;

Pārvietojumi

15.  norāda, ka 2016. gadā izpilddirektors veica 20 budžeta pārvietojumus, lai kompensētu budžeta nepietiekamību un apmierinātu aizvien lielākās budžeta vajadzības karstajos punktos, īpaši pēc ES un Turcijas paziņojuma; ar bažām norāda, ka viens no četriem starp sadaļām veiktajiem pārvietojumiem tika izpildīts ar izpilddirektora lēmumu, lai gan tas pārsniedza EASO Finanšu regulas 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto 10 % slieksni(12); norāda, ka neilgi pēc tam pārvietojumu otrajā 2016. gada budžeta grozījumā apstiprināja valde;

16.  norāda, ka migrācijas krīzes dēļ Biroja budžets 2016. gadā tika grozīts četras reizes, reaģējot uz Komisijas un dalībvalstu aicinājumiem paplašināt tā darbību sakarā ar patvēruma meklētāju skaita pieaugumu 2015. un 2016. gadā; uzskata, ka tā rezultātā Birojam bija grūtības apgūt minētos līdzekļus un tāpēc attiecīgi nācās atcelt un pārnest konkrētas summas, kā arī bija sarežģīti ievērot budžeta un finanšu noteikumus; uzsver, ka nākotnē šai situācijai būtu jārod risinājums;

Iepirkuma un personāla politika

17.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz Biroja pārskatiem pakārtotajiem darījumiem divas no piecām revidētajām iepirkuma procedūrām neatbilda noteikumiem un ar tām saistītie nepamatotie maksājumi veidoja 2,9 % no kopējiem izdevumiem; turklāt norāda, ka ir parakstīts noteikumiem neatbilstošs papildu pamatlīgums, saistībā ar kuru nav veikti nekādi maksājumi; norāda, ka Birojs jau 2017. gadā ir veicis koriģējošas darbības, ar jauniem līgumiem aizstājot līgumus, kuri izriet no minētajām procedūrām; prasa Birojam nodrošināt šādu pārkāpumu neatkārtošanos;

18.  ar bažām norāda, ka 2016. gadā Birojs veica 4 861 maksājumu un no tiem 2 007 tika veikti pēc juridiski noteiktā termiņa (41 %); tomēr norāda, ka tas galvenokārt skaidrojams ar eksponenciālo budžeta pieaugumu; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Biroja sniegto informāciju tā pamatdarbība ir eksponenciāli paplašinājusies, novedot pie tā, ka nemainīgam skaitam darbinieku jāapstrādā daudz lielāks skaits finanšu darījumu; ar gandarījumu ņem vērā dažādos pasākumus, ko Birojs veicis, lai šo problēmu risinātu; pieņem zināšanai, ka šo pasākumu rezultātā tika paredzēta maksājumu normalizācija līdz 2017. gada pirmās puses beigām; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo pasākumu sekām;

19.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu līgumslēdzēju iestāžu pienākums ir rakstiski pieprasīt sīkāku informāciju par cenas vai izmaksu sastāvdaļām, ja cena vai izmaksas šķiet pārmērīgi zemas, un dot iespēju pretendentiem iesniegt savus komentārus; tomēr norāda, ka divām daļām (3. un 5. daļa), kas attiecas uz kultūras vidutāju / mutisko tulku pakalpojumiem dažādās valstīs, Birojs saņēma finanšu piedāvājumus, kuri bija attiecīgi par 50 % un 31 % zemāki nekā nākamie zemākie piedāvājumi; pauž dziļu nožēlu par to, ka Birojs neuzskatīja, ka ir jāprasa pretendentam sniegt plašākus skaidrojumus, lai gan tā bija pazīme, ka piedāvājumu cenas ir pārmērīgi zemas;

20.  atgādina, ka 2014. gadā Komisija vairāk nekā 50 Savienības iestāžu un struktūru, tostarp Biroja, vārdā parakstīja pamatlīgumu ar vienu darbuzņēmēju par programmatūras licenču, kā arī uzturēšanas un atbalsta pakalpojumu iegādi; norāda, ka pamatdarbuzņēmējs darbojas kā starpnieks starp Biroju un piegādātājiem, kuri var apmierināt Biroja vajadzības; norāda, ka par šiem starpniecības pakalpojumiem pamatdarbuzņēmējs var uzcenot piegādātāju cenas par 2–9 %; turklāt norāda, ka 2016. gadā kopējie maksājumi pamatdarbuzņēmējam bija EUR 534 900; pauž nožēlu par to, ka Birojs sistemātiski nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus salīdzinājumā ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatdarbuzņēmējam; norāda, ka saskaņā ar Biroja atbildi sistemātiskas pārbaudes par katru cenu piedāvājumu virs EUR 135 000 Birojs ir paredzējis ieviest no 2018. gada 1. janvāra;

21.  konstatē, ka, ņemot vērā Birojam noteikto uzdevumu būtisko paplašināšanu 2016. gada sākumā, vairākkārt tika palielināti tie resursi — gan finanšu apropriāciju, gan personāla ziņā; ar gandarījumu norāda, ka nolūkā lietderīgi apgūt un pārvaldīt šos resursus tika nolemts optimizēt iekšējo organizatorisko struktūru, ņemot vērā Birojam piešķirtos jaunos papildu uzdevumus; norāda, ka 2016. gada 12. maijā valde pieņēma jaunu Biroja organizatorisko struktūru, ko bija ierosinājis izpilddirektors; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par uzlabojumiem, kas gaidāmi no jaunās organizatoriskās struktūras;

22.  norāda, ka 2016. gada 31. decembrī Birojā bija 136 darbinieki — gan štata darbinieki, gan norīkotie darbinieki, tostarp 86 pagaidu darbinieki (no 91 vietas, kas atļauta saskaņā ar Savienības budžetu), 43 līgumdarbinieki un 7 norīkotie valsts eksperti; norāda, ka 63,2 % no visiem darbiniekiem bija sievietes, savukārt 36,8 % — vīrieši; aicina Biroju pievērst uzmanību personāla dzimumu līdzsvaram un ņemt to vērā, pieņemot darbiniekus nākotnē;

23.  ar gandarījumu norāda, ka, tā kā 2016. gadā strauji pieauga operacionālo darbību apmērs, no 58,18 % 2015. gadā uz 63,31 % 2016. gadā palielinājās operacionālo amatu īpatsvars;

24.  norāda, ka Birojs saņēma vienu sūdzību pēc neizturēta pārbaudes laika; aicina Biroju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi pēc sūdzības lietas slēgšanas;

25.  norāda, ka Biroja darbinieki 2016. gadā slimības atvaļinājumā bija vidēji 2,4 dienas; ar nelielām bažām norāda, ka Birojs nav ziņojis, kāds 2016. gadā bija labjutības pasākumiem atvēlētais budžets un dienu skaits uz vienu darbinieku; pauž nožēlu par to, ka Birojs nav minējis dažādus 2016. gadā ieviestus labjutības pasākumus, lai gan Parlaments to prasīja;

26.   ar bažām konstatē, ka Birojs vēl nav ieviesis uzmākšanās novēršanas politiku; aicina Biroju personas cieņas aizsardzības un psiholoģiskas un seksuālas uzmākšanās novēršanas politikas ietvaros izveidot konfidenciālu konsultantu tīklu un rīkot informētības sesijas, sniegt savā iekštīkla vietnē standartinformāciju par uzmākšanos un ieviest programmu jaunajiem darbiniekiem, tostarp prezentāciju par veselību un labjutību;

Interešu konfliktu novēršana un pārvaldība, pārredzamība un demokrātija

27.  pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Biroja sniegto informāciju 2018. gada pirmajā pusē tas izstrādās praktiskus norādījumus par interešu konfliktu pārvaldību un novēršanu, kā arī saistošus noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šā pasākuma īstenošanu;

28.  norāda, ka Birojs pastiprinās spiedienu valdes locekļiem iesniegt savas interešu deklarācijas publicēšanai; atgādina, ka pārredzamība ir nepieciešama, lai saglabātu Savienības pilsoņu uzticēšanos Savienības iestādēm; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo jautājumu;

29.  konstatē, ka Birojs nav atbildējis uz jautājumu, vai visas sanāksmes ar lobistiem tika reģistrētas un darītas zināmas sabiedrībai; aicina Biroju sniegt atbildi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

30.  norāda, ka 2016. gadā Birojs saņēma astoņus lūgumus sniegt piekļuvi dokumentiem un pilnīgu piekļuvi piešķīra septiņiem dokumentiem, bet vienu lūgumu atteica, jo prasītā informācija Birojam nebija pieejama, un ieteica vērsties attiecīgajās iestādēs;

31.  norāda, ka Birojam nav dienesta automašīnu, bet tas plāno nākotnē divas iegādāties;

Galvenie sasniegumi

32.  atzinīgi vērtē Biroja norādītos trīs galvenos sasniegumus 2016. gadā, proti:

–  tas aktīvi palīdzēja dalībvalstīm, jo īpaši Grieķijai un Itālijai, izturēt nepieredzēto un pastāvīgo spiedienu uz to patvēruma sistēmām;

–  tas vispusīgi palīdzēja Itālijā un Grieķijā īstenot Savienības pārcelšanas mehānismu, kurš paredzēts personām, kam nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

–  tas uzlaboja savas darbības, lai laikus un efektīvi reaģētu uz grūtībām, kas saistītas ar Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas saskanīgu īstenošanu;

33.  ar gandarījumu norāda, ka 2016. gadā 15 Biroja rīkotās instruktoru apmācības sesijās piedalījās 218 instruktori; turklāt norāda, ka Birojs savā e-mācību platformā EASO Training Curriculum administrēja 361 valsts mācību sesiju 5833 valsts amatpersonām;

Iekšējā kontrole

34.  norāda, ka 2016. gada sākumā no 16 IKS četri bija ieviesti daļēji un viens nebija ieviests; norāda, ka Birojs izstrādāja trūkstošos Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumus (IKS Nr. 3), izveidoja gada snieguma novērtēšanas sistēmu (IKS Nr. 4), pirmoreiz izpildīja riska pārvaldības procesu (IKS Nr. 6), pieņēma IT pārvaldības kārtību, kā arī projektu vadības pārvaldības kārtību (IKS Nr. 7) un, apstiprinot reģistru vadības politiku, panāca progresu dokumentu pārvaldības noteikumu izstrādē un īstenošanā (IKS Nr. 11); aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par uzlabojumiem, kas saistīti ar šo IKS īstenošanu;

35.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu dotācijas nolīgums par pirkstu nospiedumu skeneru un 90 ar tiem saderīgu datoru (aprīkojuma) iegādi un nodošanu dāvinājumā Grieķijas valstij prasīja aprīkojumu piegādāt Atēnu policijas IT nodaļai un no turienes izdalīt karstajiem punktiem Grieķijas salās; atgādina, ka šīs darbības aprakstā bija noteikts, ka Biroja darbiniekiem jābūt uz vietas, lai nodrošinātu aprīkojuma pienācīgu piegādi, uzstādīšanu un pēc tam īpašumtiesību nodošanu Grieķijas policijai; tomēr pauž nožēlu par to, ka Biroja darbinieki šo prasību neizpildīja un nebija uz vietas un attiecīgo Grieķijas iestāžu apstiprinājums, ka iekārtas ir piegādātas karstajiem punktiem 2016. gada februārī un marta sākumā un ka tās tiek izmantotas tiem paredzētajiem mērķiem, tika saņemts tikai 2017. gada jūlijā; norāda, ka saskaņā ar Biroja atbildi Birojs vispirms 2016. gada 23. maijā oficiāli pieprasīja no Grieķijas valdības apstiprinājumu par aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu karstajos punktos;

36.  konstatē, ka 2016. gadā Biroja darba vidi skāra vairāki sarežģījumi, tostarp ne vien būtisks budžeta palielinājums un uzdevumu loka paplašināšanās, bet arī ievērojams darījumu skaita pieaugums, grāmatveža maiņa — ar vairākiem pagaidu risinājumiem — un bezpapīra darbplūsmas ieviešana; pauž nožēlu par to, ka šā būtisko pārmaiņu un nestabilitātes stāvokļa atvieglošanas nolūkā netika nedz revalidēta grāmatvedības sistēma, nedz ieviesta darījumu regulāras ex post verifikācijas sistēma; norāda, ka saskaņā ar Biroja atbildi grāmatvedības sistēmas revalidācija ir plānota 2017. gadā un ex post verifikācijas stratēģija tiks apsvērta vidējā termiņā;

Iekšējā revīzija

37.  norāda, ka 2016. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīziju par budžeta izpildi un iepirkuma plāna īstenošanu Birojā; norāda, ka revidenti atzina pastāvīgos Biroja centienus apstākļos, kad tam jāsaskaras ar darbības sarežģījumiem saistībā ar Biroja uzdevumiem bēgļu krīzes jomā, nodrošināt, ka administratīvie procesi, piemēram, budžeta izpilde un iepirkums, norit pareizi; ar gandarījumu norāda, ka Birojs ir būtiski uzlabojis sava budžeta izpildi un ka budžeta izpilde tika atzīta par apmierinošu; turklāt norāda, ka, lai gan pārnesumu līmenis bija samērā augsts, tie tika atzīti par pamatotiem; uzskata, ka Birojam būtu jānostiprina iepirkuma procedūru plānošana attiecībā uz administratīviem izdevumiem; norāda, ka procedūru un saskaņā ar pamatnolīgumiem noslēgtu konkrētu līgumu uzraudzība ir vāja un tāpēc būtu jāpastiprina; norāda, ka Birojs joprojām sadarbojas ar IAS, lai izstrādātu konkrētas darbības, kā mazināt apzinātos riskus; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par iepirkuma procedūru uzlabošanas pasākumiem;

38.  norāda, ka 2016. gada sākumā Birojam bija trīs sākti rīcības plāni, kas bija pieņemti trīs 2014. un 2015. gadā veiktu revīziju rezultātā; ar gandarījumu konstatē, ka Birojs pabeidza 19 no 20 atlikušajiem pēcpasākumiem, kas izrietēja no IAS revīzijām; norāda, ka vienīgo atlikušo ieteikumu Birojs ir iecerējis izpildīt, tiklīdz būs pieņemta jaunā pilntiesīgas aģentūras izveides regula;

Citi komentāri

39.  norāda, ka 2016. gada 4. maijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu jaunai regulai, ar ko Birojs tiktu pārveidots par pilntiesīgu aģentūru;

40.  atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 439/2010(13) 46. pantu Birojam ir jāpasūta neatkarīgs ārējs novērtējums par sasniegto; norāda, ka novērtējuma tematiskajā tvērumā ietilpa Savienības pievienotā vērtība un Biroja efektivitāte un ietekme kopējās Eiropas patvēruma sistēmas, tostarp patvēruma paketes, īstenošanā; norāda, ka ārējie novērtētāji valdi ar rezultātiem un ieteikumiem iepazīstināja 2016. gada janvārī; norāda, ka ārējo novērtētāju deviņu ieteikumu sakarā Birojs ir piekritis izstrādāt rīcības plānu; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šā rīcības plāna īstenošanu;

41.  pieprasa Birojam uzlabot iekšējās kontroles procedūras; atzinīgi vērtē koriģējošos pasākumus, kuri jau ir ieviesti, pieņemot jaunos iekšējās kontroles standartus; pievērš uzmanību tam, ka publiskā iepirkuma procedūrām netiek veikta pienācīga plānošana, un atgādina Birojam par tās nozīmību pat krīzes apstākļos; norāda, ka Birojs neapdrošināja 65 konteinerus (EUR 852 136 vērtībā), kas atrodas riskantā vietā, kur iepriekš nemieros tika iznīcināti citi konteineri; norāda, ka Birojs uzskatīja, ka šāda apdrošināšana nav rentabla; norāda, ka Birojs savlaicīgi neatguva visas savas PVN atmaksas par 2014. un 2015. gadu; atzinīgi vērtē to, ka pēc tam minētie līdzekļi tika atgūti;

42.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Birojs par kopējo summu EUR 852 136 iegādājās un karstajos punktos Grieķijā un Itālijā uzstādīja 65 konteinerus, kas izmantojami kā mobili biroji; norāda, ka daļa konteineru tika uzstādīti vietā, kur vēlāk nemieru laikā tika iznīcināti līdzīgi konteineri, kas nepiederēja Birojam; norāda, ka Birojs neapdrošināja konteinerus pret šo risku, jo tā vadība nolēma, ka apdrošināšana nav rentabla;

43.  norāda, ka Birojs grozīja savu īres līgumu un 2016. gada otrajā pusē paplašināja biroju platību, ierīkojot birojus vēl vienā daļā ēkas, kurā tas atrodas; konstatē, ka pienākumu un uzdevumu paplašināšanās dēļ darbinieku skaits līdz 2020. gada beigām būtu jāpalielina līdz 500, līdz ar to nepieciešama lielāka biroju platība; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šā palielinājuma paredzamo ietekmi uz budžetu;

44.  norāda, ka, Birojam tuvinot savu darbību karstajiem punktiem, Romā un Atēnās atvērti tā biroji un tā loma Savienībā arvien palielinās;

45.  norāda, ka ir iecelti sadarbības koordinatori Savienības iestādēs Briselē un Eiropas Robežu un krasta apsardzē, lai sekmētu ciešākas attiecības un sadarbību kopīgu interešu jomās;

46.  norāda, ka saskaņā ar Biroja atbildēm Biroja un Komisijas informācijas apmaiņa par Brexit ir bijusi pilnīga un ka Birojs rūpīgi ievēro Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta ieteikumus un attiecīgi tam gatavojas, ņemot vērā arī gaidāmo Biroja pārveidi par jaunu Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru;

47.  ar neapmierinātību konstatē, ka Birojs nav atbildējis budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par centieniem nodrošināt izmaksefektīvu un videi draudzīgu darba vietu un samazināt vai kompensēt CO2 emisijas; aicina Biroju pievērst uzmanību arī darbības ietekmei uz vidi, īpaši ņemot vērā to, ka tā darbinieku skaits pieaugs līdz 500;

o

o  o

48.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2018. gada ... rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(14).

7.2.2018

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2177(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Kostas Chrysogonos

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas secinājumiem Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (turpmāk “Birojs”) gada pārskati patiesi atspoguļo tā finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī; tomēr norāda uz būtiskām piezīmēm par divām iepirkuma procedūrām;

2.  uzsver, ka Biroja budžets tika palielināts par 273 %, lai finansētu ar 2015. gada sākumu klāt nākušos nozīmīgos papildu uzdevumus, cita starpā tā atbalstu pirmās ieceļošanas dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz patvēruma meklētāju reģistrēšanu un iztaujāšanu un pārcelšanas shēmu; uzsver to, ka Biroja darbinieku skaits tika palielināts tikai par 34 % un ka uz pirmās ieceļošanas dalībvalstīm norīkots daudz mazāk dalībvalstu ekspertu nekā faktiski vajadzīgs;

3.  norāda, ka migrācijas krīzes dēļ Birojs 2016. gadā četras reizes grozīja savu budžetu, lai reaģētu uz Eiropas Komisijas un dalībvalstu aicinājumiem paplašināt savu darbību, ņemot vērā patvēruma meklētāju skaita pieaugumu 2015. un 2016. gadā; norāda, ka tādēļ Birojam bija grūtības apgūt minētos līdzekļus un tā rezultātā savukārt nācās atcelt un pārnest konkrētas summas, kā arī bija sarežģīti ievērot budžeta un finanšu noteikumus; uzsver, ka šī situācija būtu jāatrisina nākotnes interesēs;

4.  norāda, ka II sadaļā (administratīvie izdevumi) tika pārnests daudz apropriāciju, par kurām bija uzņemtas saistības, proti, EUR 2,5 miljoni (43,9 %), un šis apjoms atbilst līgumiem, kas tika parakstīti 2016. gada beigās daļēji minētā gada beigās veikto papildu budžeta maksājumu dēļ, vai rēķiniem, kas tika saņemti tikai 2017. gadā; tādēļ pieprasa Birojam uzlabot savu budžeta pārvaldību;

5.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz EASO pārskatiem pakārtotajiem darījumiem divas no piecām revidētajām iepirkuma procedūrām neatbilda noteikumiem un ar tām saistībā veiktie nepamatotie maksājumi veidoja 2,9 % no kopējiem izdevumiem; turklāt norāda, ka ir parakstīts noteikumiem neatbilstošs papildu pamatlīgums, saistībā ar kuru nav veikti nekādi maksājumi; norāda, ka Birojs jau 2017. gadā ir veicis koriģējošas darbības, ar jauniem līgumiem aizstājot līgumus, kuri izriet no minētajām procedūrām; prasa Birojam nodrošināt šādu pārkāpumu neatkārtošanos;

6.  pieprasa, lai Birojs uzlabotu savas iekšējās kontroles procedūras; atzinīgi vērtē koriģējošos pasākumus, kuri jau ir ieviesti, pieņemot jaunos iekšējās kontroles standartus; uzsver, ka nav pienācīgi plānotas publiskā iepirkuma procedūras, un atgādina par to nozīmību pat krīzes situācijās; norāda, ka Birojs neapdrošināja 65 konteinerus (EUR 852 136 vērtībā), kas atrodas riskantā vietā, kur iepriekš grautiņos iznīcināti citi konteineri; norāda, ka Birojs uzskatīja, ka šāda apdrošināšana nav izmaksu ziņā efektīva; norāda, ka Birojs savlaicīgi neatguva visas savas PVN atmaksas par 2014. un 2015. gadu, un atzinīgi vērtē to, ka kopš tā laika minētie līdzekļi ir atgūti;

7.  atzinīgi vērtē to, ka maksājumu kavējumu līmenis samazinājās no 65 % 2016. gada janvārī līdz 9 % 2016. gada oktobrī, kopējam darījumu skaitam pieaugot no 483 darījumiem 2016. gada janvārī līdz 806 darījumiem 2016. gada oktobrī; aicina Biroju veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, piemēram, saistībā ar maksājumu kavējumiem un izmaksu atlīdzināšanu; atzinīgi vērtē jau veiktos pasākumus saistībā ar jauno darbā pieņemšanas politiku un personāla mainības samazinājumu; aicina Biroju iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei savus budžeta plānošanas un pārvaldības rādītāju reformu plānus;

8.  mudina Biroju balstīties uz 2013. gada interešu konfliktu novēršanas politiku saskaņā ar labu praksi un Komisijas vadlīnijām; aicina Biroju nodrošināt 2017. gadā pieņemtās politikas īstenošanu attiecībā uz trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību, vienlaikus gaidot pilnīgus Komisijas priekšlikumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Frank Engel, Cornelia Ernst, Raymond Finch, Lorenzo Fontana, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostas Chrysogonos, Carlos Coelho, Gérard Deprez, Maria Grapini, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Marek Jurek, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Jaromír Štětina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Jonathan Bullock, Julia Reda, Francis Zammit Dimech

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar

ECR

Marek Jurek, Branislav Škripek, Helga Stevens

GUE/NGL

Malin Björk, Kostas Chrysogonos, Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ademov, Georges Bach, Heinz K. Becker, Michał Boni, Carlos Coelho, Frank Engel, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Csaba Sógor, Jaromír Štětina, Traian Ungureanu, Francis Zammit Dimech, Tomáš Zdechovský

S&D

Caterina Chinnici, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Julia Reda, Judith Sargentini

6

-

EFDD

Jonathan Bullock, Raymond Finch, Kristina Winberg

ENF

Lorenzo Fontana, Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Raffaele Fitto, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Jean-François Jalkh, Arndt Kohn, Notis Marias, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Julia Pitera, Miroslav Poche

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová

ECR

Raffaele Fitto, Notis Marias

EFDD

Marco Valli

ENF

Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Cătălin Sorin Ivan, Karin Kadenbach, Arndt Kohn, Miroslav Poche, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 417, 6.2.2018., 79. lpp.

(2)

OV C 417, 6.2.2018., 79. lpp.

(3)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(4)

OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(5)

OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.

(6)

OV C 417, 6.2.2018., 79. lpp.

(7)

OV C 417, 6.2.2018., 79. lpp.

(8)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(9)

OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(10)

OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.

(11)

OV C 245, 29.7.2017., 16. lpp.

(12)

  Eiropas Patvēruma atbalsta biroja valdes 2013. gada 27. decembra Lēmums Nr. 20 par EASO Finanšu regulu.

(13)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regula (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

(14)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 23. aprīlisJuridisks paziņojums